Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz paziņošanu gaisakuģu operatoriem, kuri darbojas Eiropas Savienības teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru globālā tirgus pasākuma satvarā (COM(2021)0567 – C9-0323/2021 – 2021/0204(COD))

P9_TA(2022)0428 A9-0145/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0567),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0323/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Īrijas parlamenta Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 20. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2022. gada 28. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 11. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0145/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2023/..., ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz paziņošanu gaisakuģu operatoriem, kuri darbojas Savienības teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru globālā tirgus pasākuma satvarā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES)  2023/136.)

(1) 1.OV C 105, 4.3.2022., 140. lpp. (2) OV C 301, 5.8.2022., 116. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2022. gada 8. jūnijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0231).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1108/70, ar ko ievieš infrastruktūras izdevumu uzskaites sistēmu attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem, un Komisijas Regulu (EK) Nr. 851/2006, ar ko nosaka dažādu pozīciju saturu iekļaušanai Padomes Regulas (EEK) Nr. 1108/70 I pielikumā norādītajās pārskatu veidlapās (COM(2022)0381 – C9-0294/2022 – 2022/0232(COD))

P9_TA(2022)0429 A9-0286/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0381),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0294/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 26. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 7. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9‑0286/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1108/70, ar ko ievieš infrastruktūras izdevumu uzskaites sistēmu attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 851/2006, ar ko nosaka dažādu pozīciju saturu iekļaušanai Padomes Regulas (EEK) Nr. 1108/70 I pielikumā norādītajās pārskatu veidlapās

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/144.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/629/EEK (COM(2022)0465 – C9-0310/2022 – 2022/0282(COD))

P9_TA(2022)0430 A9-0287/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0465),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0310/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 26. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2022. gada 7. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0287/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2022. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2023/..., ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/629/EEK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2023/145.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 389/2012 groza attiecībā uz elektroniskajā reģistrā uzturētās informācijas apmaiņu par ekonomikas dalībniekiem, kuri pārvieto akcīzes preces starp dalībvalstīm komerciāliem mērķiem (COM(2022)0539 – C9-0367/2022 – 2022/0331(CNS))

P9_TA(2022)0431 A9-0276/2022

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2022)0539),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0367/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0276/2022),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Līguma par Eiropas Savienības darbību 93., 107. un 108. panta piemērošanu noteiktām valsts atbalsta kategorijām dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un multimodālo pārvadājumu nozarē (COM(2022)0327 – C9-0290/2022 – 2022/0209(NLE))

P9_TA(2022)0432 A9-0285/2022

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2022)0327),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 109. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0290/2022),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0285/2022),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A5547-127 (ACS-GMØØ6-4), sastāv vai ir ražoti no tām (D084951/01 – 2022/2930(RSP))

P9_TA(2022)0433 B9-0548/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A5547-127 (ACS-GMØØ6-4), sastāv vai ir ražoti no tās (D084951/01),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2022. gada 27. oktobra balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2022. gada 4. maijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2022. gada 20. jūnijā(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/81/ES(5) atļāva laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A5547-127 (turpmāk "ĢM sojas pupas"), sastāv vai ir ražota no tām; tā kā minētās atļaujas darbības joma attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas nav pārtika un barība un kas satur ĢM sojas pupas vai sastāv no tās, un kas paredzēti tādam pašam izmantošanas veidam kā jebkuras citas sojas pupas, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā 2020. gada 10. decembrī Vācijā bāzēts uzņēmums "BASF SE" iesniedza Komisijai pieteikumu minētās atļaujas atjaunošanai Amerikas Savienotajās Valstīs esoša uzņēmuma "BASF Agricultural Solutions Seed US LLC" vārdā;

C.  tā kā 2022. gada 4. maijā EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu par ĢM sojas pupu atļaušanu, kurš tika publicēts 2022. gada 20. jūnijā;

D.  tā kā ĢM sojas pupas ir izturīgas pret glufozinātamoniju saturošiem herbicīdiem;

Trūkst komplementāro herbicīdu novērtējuma

E.  tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013(6) ir prasīts novērtēt, vai paredzamā lauksaimniecības prakse ietekmē pētīto beigupunktu rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz augiem, kas ir izturīgi pret herbicīdiem;

F.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles(7); tā kā tādējādi sagaidāms, ka ĢM sojas pupas tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta devām, kādēļ var palielināties atlieku un to nolietošanās produktu ("metabolītu") līmenis ražā;

G.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(8) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā beidzās 2018. gada 31. jūlijā(9);

H.  tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par herbicīdu atlieku un metabolītu ietekmi uz ĢM augiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, metabolītu sastāvu un tādējādi arī toksiskumu var ietekmēt pati ģenētiskā modifikācija,

Dalībvalstu piezīmes

I.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudz kritisku piezīmju(10); tā kā šīs kritiskās piezīmes ietver faktu, ka trūkst informācijas toksikoloģiskajam novērtējumam un fenotipiskajam raksturojumam, kas vajadzīgs, lai pabeigtu vides riska novērtējumu, ka toksikoloģiskajam novērtējumam ir trūkumi, piemēram, attiecībā uz apstrādi ar neskaidriem herbicīdiem un informācijas trūkumu par piesārņojumu ar ārzemju ģenētisko materiālu, un ka monitoringa ziņojumos par ĢM sojas pupām atļaujas laika posmā ir būtiskas nepilnības;

Savienības starptautisko saistību ievērošana

J.  tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla iedarbība uz veselību(11); tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības 3. mērķa 9. apakšmērķis ir līdz 2030. gadam būtiski samazināt nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija(12); tā kā ĢM sojas pupu importa atļaušana palielinātu pieprasījumu pēc šīs kultūras, kuru paredzēts apstrādāt ar glufozinātu, tādējādi palielinot iedarbību uz darba ņēmējiem un vidi trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par lielāku iedarbību uz darba ņēmējiem un vidi saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

K.  tā kā, lai gan glufozināta izmantošana Savienībā nav atļauta kopš 2018. gada jūlija beigām, skaitļi liecina, ka kopš 2020. gada tas ir eksportēts no Savienības uz Brazīliju, Argentīnu, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Japānu(13), un visām šīm valstīm ir piešķirts apstiprinājums ĢM sojas pupu audzēšanai(14);

L.  tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas(15); tā kā ANO IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu(16); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu ANO IAM;

M.  tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja(17); tā kā lielāko daļu ĢM sojas pupu, ko ir atļauts audzēt Brazīlijā un Argentīnā, ir atļauts arī importēt Savienībā;

N.  tā kā Savienība ir pievienojusies ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (ANO KBD), saskaņā ar kuru pusēm ir pienākums nodrošināt, ka to jurisdikcijā vai pārvaldībā veiktās darbības neizraisa kaitējumu videi citās valstīs(18);

O.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes klimata nolīgumu un ANO KBD;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

P.  tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2022. gada 27. oktobra balsojuma dēļ netika sniegts atzinums, kas nozīmē, ka atļauju neatbalstīja dalībvalstu kvalificēts balsu vairākums;

Q.  tā kā Komisija atzīst, ka pašreizējā prakse ir problemātiska, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

R.  tā kā astotajā sasaukumā Parlaments kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Parlaments jau ir pieņēmis 29 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

S.  tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

T.  tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums(19);

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(20) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;

4.  vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes Klimata nolīgumu, ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojumu, kurā paskaidrots, kā tiek ievērots princips "nekaitēt"(21);

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja(22); tomēr pauž dziļu vilšanos, jo pa šo laiku Komisija ir turpinājusi piešķirt atļaujas importēt Savienībā ĢMO, lai gan Parlaments pret to joprojām iebilst un vairākums dalībvalstu balso pret šādu atļauju piešķiršanu;

6.  aicina Komisiju neatļaut herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu importu, ņemot vērā komplementāro herbicīdu plašāku izmantošanu un ar to saistītu lielāku risku bioloģiskajai daudzveidībai, pārtikas drošībai un darba ņēmēju veselībai;

7.  sagaida, ka Komisija steidzamības kārtā un laicīgi, lai to varētu pabeigt saskaņā ar šo likumdevēju, izpildīs savu apņemšanos(23) nākt klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka Savienībā aizliegtas bīstamās ķīmiskās vielas netiek ražotas eksportam;

8.  aicina Komisiju nekavējoties apturēt Brazīlijā un Argentīnā audzētu ĢM sojas pupu importu, vajadzības gadījumā izmantojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu, līdz tiks ieviesti efektīvi juridiski saistoši mehānismi, lai novērstu tādu produktu laišanu Savienības tirgū, kas saistīti ar atmežošanu un ar to saistītiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

9.  vērš uzmanību uz to, ka grozījumos, ko attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011(24), Eiropas Parlaments 2020. gada 17. decembrī pieņēma kā pamatu sarunām ar Padomi, ir norādīts — bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta Komisija nedrīkst piešķirt atļauju izmantot ĢMO; uzstāj, ka Komisijai ir jāievēro šī nostāja, un aicina Padomi turpināt darbu un steidzami pieņemt vispārēju pieeju, strādājot pie šī dokumenta;

10.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) EFSA Ģenētiski modificēto organismu ekspertu grupas zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MON 89034 novērtējumu, lai atjaunotu atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-RX-020), EFSA Journal 2022, 20(6):7340, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2022.7340. (4) ––––––––––––––––––––––––––––– Parlaments 8. sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 202, 28.5.2021., 11. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 202, 28.5.2021., 15. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 202, 28.5.2021., 20. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 2. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 7. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 12. lpp.);Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 18. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 323, 11.8.2021., 7. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (OV C 415, 13.10.2021., 2. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (OV C 415, 13.10.2021., 8. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 415, 13.10.2021., 15. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 445, 29.10.2021., 36. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur, ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 43. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 49. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 56. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 63. lpp);Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 474, 24.11.2021., 66. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 474, 24.11.2021., 74. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 45. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 52. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 59. lpp.);Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (SYN-BTØ11-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 66. lpp.);Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas GMB151 × BCS-GM151-6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 342, 6.9.2022., 22. lpp.);Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 (BCS-GHØØ2-5), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 342, 6.9.2022., 29. lpp.);Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas GHB811 × BCS-GH811-4, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 347, 9.9.2022., 48. lpp.);Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi 73496 (DP-Ø73496-4), sastāv vai ir ražoti no tā (OV C 347, 9.9.2022., 55. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87769 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 434, 15.11.2022., 42. lpp.);Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP4114 × MON 810 × MIR604 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem DP4114, MON 810, MIR604 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0257);Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par Komisijas 2022. gada 19. maija Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/797, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 × DAS-40278-9 un tās apakškombināciju T25 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0258). (5) Komisijas 2012. gada 10. februāra Īstenošanas lēmums 2012/81/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kuri satur ģenētiski modificētas sojas pupas A5547-127 (ACS-GMØØ6-4), sastāv vai ir ražoti no tām (OV L 40, 14.2.2012., 10. lpp.). (6) Komisijas 2013. gada 3. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp.). (7) Sk., piemēram, Bonny, S., "Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact", Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M., "Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years", Environmental Sciences Europe; 2012. gada 28. septembris, 24(1) sējums,https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). (9) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/active-substances/?event=search.as (10) Dalībvalstu piezīmes, kas pieejamas EFSA OpenEFSA portālā: https://open.efsa.europa.eu/. (11) https://www.ohchr.org/EN/Issues/Food/Pages/Pesticides.aspx. (12) https://indicators.report/targets/3-9/. (13) Informācija, kas atrodama, ievadot "glufozināts" šeit: https://echa.europa.eu/information-on-chemicals/pic/export-notifications?p_p_id=exportnotifications_WAR_echapicportlet&p_p_lifecycle=0&p_p_state=normal&p_p_mode=view&_exportnotifications_WAR_echapicportlet_summaryDetails=summaryTab&_exportnotifications_WAR_echapicportlet_viewTab=searchTab. (14) https://www.isaaa.org/gmapprovaldatabase/event/default.asp?EventID=166. (15) Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums "Pastiprināt ES rīcību pasaules mežu aizsardzībai un atjaunošanai", COM(2019)0352, 1. lpp. (16) Sk. 15. mērķa 2. apakšmērķi: https://www.un.org/sustainabledevelopment/biodiversity/. (17) International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications, "Global status of Commercialized Biotech/GM crops in 2017: Biotech Crop Adoption Surges as Economic Benefits Accumulate in 22 Years", ISAAA ziņojums Nr. 53 (2017. gads), 16. un 21. lpp., https://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/53/download/isaaa-brief-53-2017.pdf. (18) Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 3. pants: https://www.cbd.int/convention/articles/?a=cbd-03. (19) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts) Komisija "var izdot", nevis "izdod" atļauju, ja pārsūdzības komitejā nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma. (20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). (21) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.), 102. punkts. (22) https://tillymetz.lu/wp-content/uploads/2020/09/Co-signed-letter-MEP-Metz.pdf. (23) Kā izklāstīts pielikumā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumam "Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija", COM(2020)0667, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM%3A2020%3A667%3AFIN#document2. (24) OV C 445, 29.10.2021., 257. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko piešķir Savienības atļauju biocīdu saimei "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.°528/2012 (D084293/01 – 2022/2929(RSP))

P9_TA(2022)0434 B9-0549/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko piešķir Savienības atļauju biocīdu saimei "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (D084293/01),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu(1) un jo īpaši tās 44. panta 5. punkta pirmo daļu,

–  ņemot vērā atzinumu, ko 2022. gada 26. septembrī sniedza Biocīdu pastāvīgā komiteja,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem(2),

–  ņemot vērā 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Komisijas īstenošanas regulas projektā paredzēts, ka uzņēmumam "Nutrition & Biosciences Netherlands B.V." tiek piešķirta Savienības atļauja ar atļaujas numuru EU-0023657-0000, lai darītu pieejamu tirgū un izmantotu biocīdu saimi "CMIT/MIT UZ ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI", kas pieder pie Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā aprakstītā 6. produkta veida, un lai saglabātu atūdeņotu jēlnaftu un rafinētus produktus (vidēja un viegla destilāta degviela);

B.  tā kā Komisija ir apņēmusies īstenot nulles piesārņojuma mērķi, lai nodrošinātu vidi, kurā nav toksisku vielu, un šāda vide palīdzētu labāk aizsargāt iedzīvotājus un vidi no bīstamām ķīmiskām vielām un veicinātu inovācijas drošu un ilgtspējīgu alternatīvu izstrādei;

C.  tā kā Stokholmas Konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem(4) ("Stokholmas Konvencija") un Orhūsas Protokola par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem(5) mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un vidi pret noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP); tā kā Regula (ES) 2019/1021 tika pieņemta, lai īstenotu Savienības pienākumu saskaņā ar minēto konvenciju un minēto protokolu;

D.  tā kā Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Biocīdu pastāvīgās komitejas (BPC) 2020. gada 5. marta atzinumā(6) bija iekļauts Vācijas mazākuma atzinums, kurā secināts, ka biocīdu saimes "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" izmantošana par konservantu degvielās ir pretrunā minētās dalībvalsts tiesību aktiem (10. federālā emisiju kontroles dekrēta 2. panta 1. un 2. punkts), kas aizliedz autotransporta līdzekļu degvielu saturā iekļaut piedevas ar hloru vai broma savienojumiem un laist tirgū piedevas, kas satur hloru vai bromu, jo šie savienojumi degvielas degšanas laikā izraisa dioksīnu veidošanos; tā kā jo īpaši šī biocīdu saime satur halogenētus organiskos savienojumus (CMIT-MIT), kas var izraisīt dioksīnu veidošanos degvielas sadegšanas laikā;

E.  tā kā dioksīni un furāni (PCDD/PCDF) pieder NOP kategorijai, uz ko attiecas Stokholmas Konvencija, un ir iekļauti kā vielas, uz kurām attiecas noteikumi par emisiju samazināšanu Regulas (ES) 2019/1021 III pielikumā; tā kā dioksīnu un dioksīniem līdzīgu vielu iedarbība uz cilvēkiem ir bijusi saistīta ar dažādiem toksiskas ietekmes veidiem, tostarp kancerogenitāti, hlorakni, ietekmi uz reproduktīvo funkciju, attīstību un neiroloģisko attīstību, imunotoksicitāti un ietekmi uz vairogdziedzera hormoniem, aknām un zobu attīstību(7);

F.  tā kā 2019. gada janvārī Savienība publicēja savu trešo īstenošanas plānu attiecībā uz NOP(8); tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas plānu "[i]r pastāvīgi līdz minimumam jāsamazina C pielikumā uzskaitīto netīši saražoto blakusproduktu (dioksīnu, furānu, PHB, PeHB, HHB un no 2016. gada decembra — PHN) izplūžu apmērs, izvirzot par galējo mērķi pilnīgu izskaušanu, ja tas ir iespējams”;

G.  tā kā Komisija nolēma risināt bažas par dioksīna veidošanos, pieprasot ECHA atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 75. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunktu, lai aplēstu dioksīnu veidošanās apjomu un dioksīnu emisiju kopējo daļu, ko rada biocīdu saimes "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" izmantošana degvielās, kuras izmanto autotransportā un ūdens transportā, un lai precizētu cilvēka veselībai un videi radīto risku līmeni saistībā ar dioksīnu iedarbību vidē, kuru rada minētās biocīdu saimes izmantošana, nolūkā noteikt, vai šos riskus var uzskatīt par pieņemamiem,

H.  tā kā Komisija savā pieprasījumā ECHA sniegt atzinumu uzsver nepieciešamību precizēt, vai atļaujas piešķiršana minētajai biocīdu saimei būtu saskaņā ar Regulā (ES) 2019/1021 noteiktajiem mērķiem;

I.  tā kā savā 2021. gada 5. jūlija atzinumā(9) par pieprasījumu saskaņā ar 75. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunktu ECHA secināja, ka, pamatojoties uz pašreizējām zināšanām par C(M)IT/MIT kā konservanta izmantošanu naftā un degvielā, nav iespējams izdarīt secinājumus par to, cik lielu iespējamo ieguldījumu varētu dot C(M)IT/MIT izmantošana degvielās saistībā ar dioksīna emisijām un iedarbību, vai par risku cilvēku veselībai un videi, kas saistīts ar tādu hlora piedevu izmantošanu degvielās kā C(M)IT/MIT;

J.  tā kā, neraugoties uz ECHA secinājumu, Komisija "uzskata, ka, atsakot Savienības atļauju biocīdu saimei "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI", netiktu panākts būtisks dioksīna emisiju samazinājums salīdzinājumā ar tās piešķiršanu", un tāpēc šī atļauja atbilstu Savienības saistībām saskaņā ar Stokholmas Konvenciju un Regulu (ES) 2019/1021;

K.  tā kā Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa(10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119(11) mērķus līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, paredzams, ka kopējais degvielas daudzums, ko potenciāli var apstrādāt ar biocīdo produktu saimi un sadedzināt motoros vai apsildes sistēmās, nākamajās desmitgadēs ievērojami samazināsies, un tas savukārt izraisīs dioksīnu veidošanās samazināšanos saistībā ar biocīdo produktu saimes "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" izmantošanu;

L.  tā kā savā 2021. gada 5. jūlija atzinumā ECHA ir norādījusi, ka ņemot vērā literatūras avotus, nav šaubu, ka ar hloru darbināmi mehāniskie transportlīdzekļi ir dioksīna un furāna emisiju avoti" un ka pretēji K apsvērumā minētajai Komisijas argumentācijai "lai gan neliels, salīdzinot ar pašreizējiem dominējošajiem avotiem, nerūpniecisko difūzo avotu [dioksīna un furāna emisiju], tostarp transporta, relatīvais ieguldījums, visticamāk, [..] palielināsies";

M.  tā kā ECHA 2021. gada 5. jūlija atzinumā arī norāda, ka "lai gan satiksmes radītās emisijas salīdzinājumā ar pašreizējiem dominējošajiem avotiem ir nelielas, būtu jāatzīmē, ka to relatīvā nozīme attiecībā uz relatīvo iedarbību uz cilvēkiem varētu būt lielāka to telpiskās izplatības dēļ blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās, kuras ir tuvas cilvēku populācijai un dzīves videi un kurās emisijas ir mazāk atšķaidītas";

N.  tā kā zinātniskā nenoteiktība attiecībā uz cilvēku veselības un vides apdraudējuma līmeni, ko rada dioksīnu iedarbība vidē, lietojot biocīdu saimi "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI", neļauj izdarīt secinājumu par to, vai atļaujas piešķiršana minētajai biocīdu saimei būtu saskaņā ar Stokholmas Konvenciju un Regulu (ES) 2019/1021;

O.  tā kā Dānija un Beļģija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 5. punkta otro daļu ir iesniegušas Komisijai pieprasījumu, lai Savienības atļauja biocīdu saimei "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" neattiektos uz šo valstu attiecīgajām teritorijām, pamatojoties uz minētās regulas 37. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, jo halogenētu organisko savienojumu, piemēram, C(M)IT/MIT, klātbūtne degvielā var izraisīt dioksīnu veidošanos degvielas sadegšanas laikā; tā kā Vācija saskaņā ar to pašu noteikumu ir lūgusi Komisiju pielāgot šīs atļaujas nosacījumus tās teritorijā, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, lai nepieļautu šo izmantošanu degvielās kā konservantus autotransportam, kas nav saistīts ar dzelzceļu, izņemot izpētes, izstrādes vai analīzes nolūkiem;

P.  tā kā Komisija uzskata, ka Dānijas, Beļģijas un Vācijas pieprasījumi ir "pamatoti, pamatojoties uz vides aizsardzību un cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. 528/2012] 37. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, jo halogenētu organisko savienojumu, piemēram, C(M)IT/MIT, klātbūtne degvielā var izraisīt dioksīnu veidošanos degvielas sadegšanas laikā";

Q.  tā kā šeit ir acīmredzama pretruna starp Komisijas lēmumu piešķirt atļauju biocīdu saimei "CMIT/MIT UZ ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI", uzskatot, ka minētā atļauja ir saderīga ar Stokholmas Konvencijas un Regulas (ES) 2019/1021 mērķiem, kā noteikts Komisijas īstenošanas regulas projekta 9. apsvērumā, un minētās atļaujas nepiemērošanu vai nepielāgošanu dažās dalībvalstīs sakarā ar tās iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ko rada dioksīnu veidošanās, kā minēts Komisijas īstenošanas regulas projekta 10.–14. apsvērumā;

R.  tā kā Dānijas, Beļģijas un Vācijas pieprasījumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 5. punkta otro daļu nepiemērot Savienības atļauju biocīdu saimei "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" vai pielāgot minētās atļaujas nosacījumus to attiecīgajās teritorijās tika iesniegti arī, pamatojoties uz to, ka ir pieejamas alternatīvas degvielu konservantiem bez halogenētiem savienojumiem(12);

S.  tā kā Stokholmas Konvencijas 5. panta c) punkts paredz, ka, lai samazinātu katras minētās konvencijas C pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas kopējo izplūdi, ko rada antropogēni avoti, ar mērķi to turpināt samazināt līdz minimumam un, ja iespējams, pilnībā novērst, katra puse, ja tā uzskata par vajadzīgu, pieprasa vismaz izmantot aizstājējus vai modificētus materiālus, produktus un procesus, lai novērstu minētajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu veidošanos un izplūdi;

T.  tā kā Regulas (ES) 2019/1021 6. panta 2. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paredzēt pasākumus nolūkā "identificēt, raksturot un līdz minimumam samazināt nolūkā iespējami drīz, ja iespējams, pavisam novērst visas to III pielikumā uzskaitīto vielu izplūdes, kas reģistrētas Konvencijā prasītajos pārskatos" un iekļaut "pasākumus, ar kuriem sekmē aizstājēju vai modificētu vielu, maisījumu, izstrādājumu un procesu izstrādi, un, ja tas šķiet lietderīgi, prasa tos lietot, lai novērstu III pielikumā uzskaitīto vielu veidošanos un izplūdi";

U.  tā kā saskaņā ar BPC 2020. gada 5. marta atzinumu tika konstatēts, ka vienai no biocīdu saimes "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" papildvielām, iespējams, ir endokrīnā disruptora īpašības; tā kā tomēr nebija iespējams izdarīt secinājumu par to, vai minētā papildviela atbilst Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 noteiktajiem zinātniskajiem kritērijiem endokrīnā disruptora īpašību noteikšanai(13); tā kā attiecībā uz papildvielu, kas identificēta kā tāda, kam , iespējams, ir endokrīnā disruptora īpašības, REACH ietvaros procesu uzsāks eCA (Francija) saskaņā ar 31. punkta b) apakšpunktu piezīmes CA-March18-Doc.7.3.b galīgajā redakcijā ar nosaukumu "Zinātnisko kritēriju īstenošana endokrīnā disruptora īpašību noteikšanai saistībā ar atļauju biocīdajiem produktiem";

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts pārsniedz Regulā (ES) Nr. 528/2012 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo tas nav saderīgs ar Regulas (ES) 2019/1021 mērķi un saturu un Stokholmas Konvencijas prasībām;

3.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts par Savienības atļaujas piešķiršanu biocīdu saimei "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" nav samērīgs, ņemot vērā:

4.  tāpēc uzskata, ka Komisijai nevajadzēja piešķirt atļauju biocīdu saimei "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" vai vismaz vajadzēja pieprasīt pieteikuma iesniedzējam sniegt vairāk datu par dioksīnu veidošanās apjomu un dioksīnu emisiju kopējo daļu, ko rada minētās biocīdu saimes izmantošana degvielā, kuru izmanto autotransportā un ūdens transportā, un precizēt riska līmeni cilvēku veselībai un videi, ko rada dioksīnu iedarbība vidē saistībā ar minētās biocīdu saimes izmantošanu, lai Komisija varētu noteikt, vai šos riskus var uzskatīt par pieņemamiem vai ne, ņemot vērā Stokholmas Konvencijas mērķus;

5.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;

6.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp. (2) OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp. (3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (4) OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp. (5) OV L 81, 19.3.2004., 37. lpp. (6) BPC atzinums (2020. gada 5. marts) par Savienības atļauju biocīdu saimei: CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI, produkta veids: 6, ECHA/BPC/246/2020. (7) Pasaules Veselības organizācija (2019. gads): Preventing disease through healthy environments: Exposure to dioxins and dioxin-like substances: a major public health concern, https://www.who.int/publications/i/item/WHO-CED-PHE-EPE-19.4.4. (8) Komisijas ziņojums (2019. gada 4. janvāris) par otrā Eiropas Savienības īstenošanas plāna pārskatīšanu un atjaunināšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem 8. panta 4. punktu, COM(2018)0848, https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=COM(2018)848&lang=lv. (9) BPC 2021. gada 5. jūlija atzinums par pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 75. panta 1. punkta g) apakšpunktu par dioksīnu emisiju novērtējumu, kas rodas, izmantojot biocīdu saimi "CMIT/MIT ŠĶĪDINĀTĀJU BĀZES LĪDZEKĻI" degvielā, ko izmanto autotransportā un kuģu transportā (ECHA/BPC/283/2021). (10) Komisijas paziņojums (2019. gada 11. decembris) "Eiropas zaļais kurss", COM(2019)0640. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). (12) Piemēram: glutāraldehīds un dimorfolīnmetāns ir apstiprināti lietošanai PT 6; paraformaldehīda un 2- hidroksipropilamīna (attiecība 3:2) (MBO), 1,2-benzizotiazol-3(2H) -viena (BITA), etilēndioksi)dimetanola, 2-oktil-2H-izotiazol-3-ona (OIT), 2-metil-2H-izotiazol-3-ona (mit), piritioncinka, 2,2',2"-(heksahidro-1,3,5-triazīn-1,3,5-triil) trietanola, piridīn-2-tiol-1-oksīda nātrija sāls reakcijas produkti ir iekļauti pārskatīšanas programmā. (13) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2100 (2017. gada 4. septembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 nosaka zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 301, 17.11.2017., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija Virzība uz vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu personām ar invaliditāti (2022/2026(INI))

P9_TA(2022)0435 A9-0284/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. Panta 3. Punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2., 9., 10., 19. un 48. pantu, 67. panta 4. punktu, 153., 165., 168., 174. pantu un 216. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”), jo īpaši tās 3., 6., 14., 15., 20., 21., 23., 24., 25., 26., 34., 35., 40., 41. un 47. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 1. principu par izglītību, apmācību un mūžizglītību, 2. principu par dzimumu līdztiesību, 3. principu par vienlīdzīgām iespējām, 4. principu par aktīvu atbalstu nodarbinātībai, 5. principu par drošu un pielāgojamu nodarbinātību, 6. principu par algām, 10. principu par veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi un datu aizsardzību, 11. principu par bērnu aprūpi un atbalstu bērniem, 14. principu par ienākumu minimumu un 17. principu par personu ar invaliditāti iekļaušanu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un tās stāšanos spēkā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(1),

–  ņemot vērā UNCRPD Vispārējos komentārus kā autoritatīvus norādījumus tās īstenošanai, jo īpaši Vispārējo komentāru Nr. 2 (2014. gada 22. maijs) par pieejamību, Vispārējo komentāru Nr. 3 (2016. gada 25. novembris) par sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, Vispārējo komentāru Nr. 4 (2016. gada 25. novembris) par tiesībām uz iekļaujošu izglītību, Vispārējo komentāru Nr. 5 (2017. gada 27. oktobris) par patstāvīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā, Vispārējo komentāru Nr. 6 (2018. gada 26. aprīlis) par vienlīdzību un nediskrimināciju un Vispārējo komentāru Nr. 7 (2018. gada 9. novembris) par personu ar invaliditāti, tostarp bērnu ar invaliditāti, līdzdalību konvencijas īstenošanā un pārraudzībā ar pārstāvošo organizāciju starpniecību,

–  ņemot vērā Padomes, dalībvalstu un Komisijas Rīcības kodeksu, kurā izklāstīta iekšējā kārtība, lai ES īstenotu ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un ES pārstāvību saistībā ar to(2),

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (UNCRPD komitejas) 2015. gada 2. oktobra noslēguma secinājumus par ES sākotnējo ziņojumu un UNCRPD komitejas 2022. gada 20. aprīlī iesniegto jautājumu sarakstu pirms Eiropas Savienības otrā un trešā periodiskā ziņojuma iesniegšanas,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas Cilvēktiesību konvenciju),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši skaidri formulētās atsauces uz invaliditāti, kas iekļautas 1. un 2. mērķī par nabadzības un bada izskaušanu, 3. mērķī par veselību, 4. mērķī par izglītību, 8. mērķī par izaugsmi un nodarbinātību, 10. mērķī par nevienlīdzības samazināšanu, 11. mērķī par cilvēku apmetņu pieejamību un 17. mērķī par datu vākšanu,

–  ņemot vērā ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādes ziņojumus par sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, jo īpaši 2021. gada 1. jūlija ziņojumu „Covid-19, dzimuma un invaliditātes kontrolsaraksts: ar dzimumu saistītas vardarbības pret sievietēm, meitenēm un dzimumneatbilstīgām personām ar invaliditāti novēršana un apkarošana Covid-19 pandēmijas laikā”(3),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par to, kā Komisija nodrošina personu ar invaliditāti piekļuvi tās tīmekļa vietnēm,

–  ņemot vērā Padomes pasākumu, ar ko izveido pārskatīto ES līmeņa sistēmu, kā prasīts UNCRPD 33. panta 2. punktā,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 20. marta ziņojumu par personu ar invaliditāti reālajām tiesībām balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par to, kā Komisija uzrauga ES fondus, ko izmanto, lai atbalstītu personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi,

–  ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras 2021. gada pamattiesību ziņojumu, kā arī ziņojumu par 2022. gadu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 11. decembra atzinumu par Eiropas Savienības programmas veidošanu personu ar invaliditāti tiesību jomā 2020.–2030. gadam(5),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2021. gada dzimumu līdztiesības indeksu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/818 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem(13),

–  ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 8. maija Ieteikumu (ES) 2019/786 par ēku renovāciju(15),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 2. decembra darba dokumentu „Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā – Iespēju rīkkopa” (SWD(2020)0540),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 7. oktobra paziņojumu „Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars”(COM(2020)0620),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu „Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTI līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu „Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam” (COM(2021)0101), jo īpaši tajā iekļautās sešas pamatiniciatīvas,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 19. maija paziņojumu par Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā (COM(2022)0234),

–  ņemot vērā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, jo īpaši tās 15. pantu par personu ar invaliditāti tiesībām uz neatkarību, sociālo integrāciju un līdzdalību sabiedrības dzīve;

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426) un Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa nostāju attiecībā uz to(16),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 4. jūnija Ieteikumu par personu ar invaliditāti stāvvietas karti(17),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. jūnija Ieteikumu (ES) 2021/1004, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem(18),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 5. decembra secinājumus par iekļaujošiem darba tirgiem –, to cilvēku nodarbinātības uzlabošana, kuri atrodas neaizsargātā stāvoklī darba tirgū(19);

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2021. gada 9. decembra darba dokumentu „Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai” (SWD(2021)0373),

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūciju par iekļaušanas pasākumu īstenošanu 2014.–2020. gadam paredzētās programmas „Erasmus+” satvarā(20),

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 3. maija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar ko atceļ Padomes Lēmumu 76/787/EOTK, EEK, Euratom un Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(21),

–  ņemot vērā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā(22),

–  ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā — ES rīcībspējas pastiprināšana(23),

–  ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību uz to stāvokli Eiropas Savienībā sieviešu veselības kontekstā(24),

–  ņemot vērā 2021. gada 14. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par cīņu pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu — kibervardarbību(25),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par mākslinieku situāciju un kultūras nozares atveseļošanu ES(26),

–  ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti aizsardzību, iesniedzot lūgumrakstus: gūtā pieredze(27),

–  ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Garantiju bērniem(28),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju par Padomes Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, īstenošanu, ņemot vērā UNCRPD(29),

–  ņemot vērā 2020. gada 8. jūlija rezolūciju par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā(30),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(31),

–  ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada(32),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. oktobra rezolūciju par brīvības atņemšanas iestāžu sistēmu un apstākļiem šajās iestādēs(33),

–  ņemot vērā 2018. gada 29. novembra rezolūciju par sieviešu ar invaliditāti stāvokli(34),

–  ņemot vērā pētījumu „Eiropas strukturālie un investīciju fondi un cilvēki ar invaliditāti Eiropas Savienībā”, ko publicējis Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts 2016. gada 3. novembrī(35),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2017. gada 15. septembrī publicēto pētījumu „Iekļaujoša izglītība audzēkņiem ar invaliditāti”(36),

–  ņemot vērā pētījumu „Lūgumrakstu komitejas aizsardzības funkcija saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu”, ko publicējis Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts 2015. gada 9. oktobrī(37), un tā atjauninājumus 2016., 2017. un 2018. gadā,

–  ņemot vērā padziļināto analīzi “The European Accessibility Act” (Eiropas Piekļūstamības akts), ko publicējis Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts 2016. gada 15. augustā(38),

–  ņemot vērā pētījumu “Transport and tourism for persons with disabilities and persons with reduced mobility” (Transports un tūrisms personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), ko publicējis Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts 2018. gada 8. maijā(39),

–  ņemot vērā pētījumu “The Post-2020 European Disability Strategy” (Eiropas stratēģija invaliditātes jomā laikposmam pēc 2020. gada), ko publicējis Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts 2020. gada 15. jūlijā(40),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2021. gada 2. decembrī publicēto pētījumu „The implementation of the 2015 Concluding Observations of the CRPD Committee by the EU” (UNCRPD komitejas 2015. gada noslēguma secinājumu īstenošana ES)(41),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta ad hoc delegācijas darba braucienu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas vārdā uz 15. Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (COSP) dalībvalstu konferenci 2022. gada 14.–16. jūnijā Ņujorkā,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada 26. maija Īpašo ziņojumu 10/2021 „Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā – laiks vārdus pārvērst darbos”(42),

–  ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” nabadzības apkarošanas mērķi, Portu deklarāciju, Komisijas 2021. gada 4. marta paziņojumu „Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (COM(2021)0102) un tā 2030. gada mērķi attiecībā uz cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību,

–  ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(43),

–  ņemot vērā regulas, kurās paredzēti noteikumi par ES finansējuma programmām daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, jo īpaši par Eiropas Sociālo fondu, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, programmu „Erasmus” un Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kuri sniedz ES finansiālo palīdzību, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti situāciju,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. jūnija Ieteikumu (ES) 2018/951 par līdztiesības iestāžu standartiem(44),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojumu „Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020) – atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem” (COM(2010)0636),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 2. februāra darba dokumentu „Progresa ziņojums par Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā (2010–2020) īstenošanu” (SWD(2017)0029),

–  ņemot vērā Komisijas 2016.–2018. gada izmēģinājuma projekta iniciatīvu par ES invaliditātes karti 8 dalībvalstīs un 2021. gada maija pētījumu, kurā novērtēta izmēģinājuma darbības īstenošana saistībā ar ES invaliditātes karti un ar to saistītajiem ieguvumiem,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 20. novembra darba dokumentu „Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā (2010-2020) novērtējums” (SWD(2020)0289),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. marta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Padomes Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības („Rasu un nodarbinātības vienlīdzības direktīva”), un Padomes Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju („Nodarbinātības vienlīdzības direktīva”), piemērošanu (COM(2021)0139),

–  ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2022. gada 21. marta politikas kopsavilkumu „Cilvēki ar invaliditāti un Covid-19 pandēmija – e-aptaujas „Dzīvošana, strādāšana un Covid-19” secinājumi”,

–  ņemot vērā Eurofound 2021. gada 19. aprīļa publikāciju „Invaliditāte un integrācija darba tirgū – politikas tendences un atbalsts ES dalībvalstīs”,

–  ņemot vērā Eurofound 2018. gada 2018. gada 30. novembra politikas rezumējumu „Cilvēku ar invaliditāti sociālais un nodarbinātības stāvoklis”,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. jūnija Ieteikumu (ES) 2021/1004, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem(45),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0284/2022),

A.  tā kā saskaņā ar pieejamajiem datiem ES ir aptuveni 87 miljoni personu ar kāda veida invaliditāti, tostarp vairāk nekā 24 miljoni personu ar smagu invaliditāti;

B.  tā kā saskaņā ar ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam vairāk nekā 1 miljons bērnu un pieaugušo ar invaliditāti, kas jaunāki par 65 gadiem, un vairāk nekā 2 miljoni pieaugušo vecumā no 65 gadiem dzīvo specializētās iestādēs; tā kā pastāv saikne starp personu ar invaliditāti skaita pieaugumu un Eiropas iedzīvotāju novecošanu un tas būtu jāņem vērā ES politikā;

C.  tā kā saskaņā ar ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam 50,8 % personu ar invaliditāti ir nodarbinātas salīdzinājumā ar 75 % personu bez invaliditātes; tā kā saskaņā ar ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam invaliditātes stratēģijas 2010.–2020. gadam novērtējumā ir konstatēts, ka nodarbinātība ir viena no piecām galvenajām politikas prioritātēm turpmākajās darbībās;

D.  tā kā ES dzīvojošās personas ar invaliditāti joprojām saskaras ar diskrimināciju, tostarp ar atteikumu veikt saprātīgus pielāgojumus, vajāšanu un daudzējādu un vairāknozaru diskrimināciju visās viņu dzīves jomās, tostarp sociālekonomiskā ziņā sliktāku stāvokli, sociālo izolāciju un vardarbību, tostarp uz dzimumu balstītu vardarbību, piespiedu sterilizāciju un abortiem, neiespējamību saņemt sabiedriskos pakalpojumus, zemas kvalitātes mājokļiem, institucionalizāciju, neatbilstošu veselības aprūpi un iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības dzīvē un aktīvas iesaistīšanās tajā liegšanu(46);

E.  tā kā tikai 22 no 27 dalībvalstīm ir parakstījušas un ratificējušas UNCRPD fakultatīvo protokolu(47); tā kā vairākās rezolūcijās Parlaments ir uzraudzījis, popularizējis un aicinājis pilnībā īstenot UNCRPD, kā arī palielināt informētību par tajā paredzētajām tiesībām; tā kā Parlaments ir arī uzsvēris, ka UNCRPD fakultatīvais protokols ir jāratificē gan dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, gan ES, jo tā ir iespēja izskatīt individuālus un sistēmiskus diskriminācijas gadījumus;

F.  tā kā pieejamas un iekļaujošas Eiropas pamats ir Savienība, kuras visas dalībvalstis atzīst personas invaliditātes statusu un ļauj personām ar invaliditāti pilnībā izmantot savu pārvietošanās brīvību; tā kā personām ar invaliditāti visā tās daudzveidībā ir tiesības vienlīdzīgi izmantot savas pamattiesības; tā kā personu ar invaliditāti pilnīgai un īstenai līdzdalībai visās dzīves un sabiedrības jomās ir izšķirīga nozīme viņu pamattiesību īstenošanā;

G.  tā kā Komisija nav veikusi rezultatīvus pasākumus, kas nodrošinātu tiesību aktu saskaņošanu ar CRPD; tā kā līdz šim nav izskatīti pastāvošie tiesību akti un rīcībpolitika un nav pārskatītas pirms tiesību akta priekšlikuma iesniegšanas veicamā ietekmes novērtējuma vadlīnijas;

H.  tā kā vienotas ES invaliditātes definīcijas trūkums ir būtisks šķērslis invaliditātes novērtējuma kodifikācijai un valstu lēmumu savstarpējai atzīšanai invaliditātes jautājumos, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz piekļuvi īpašām iespējām un pakalpojumiem sociālā nodrošinājuma jomā;

I.  tā kā ES līmenī ir pieejami ļoti ierobežoti uzticami un sadalīti dati par personām ar invaliditāti;

J.  tā kā Komisija ir nākusi klajā ar vērienīgu programmu saistībā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam;

K.  tā kā saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras sniegto informāciju pastāvošajiem ES tiesību aktiem, kas saistīti ar personu ar invaliditāti tiesībām, trūkst rezultatīvas īstenošanas un izpildes panākšanas; tā kā ES tiesību akti neattiecas uz multiplo un intersekcionālo diskrimināciju un joprojām pastāv nepilnības diskriminācijas gadījumu uzraudzībā;

L.  tā kā ES iestādēm būtu jāstiprina strukturētais process konsultācijām ar personām ar invaliditāti un viņu pārstāvības organizācijām, nodrošinot tiesības uz informāciju un šādu procesu pieejamību gan attiecībā uz tiešsaistes platformu digitālo pieejamību, atsauksmju sniegšanas termiņiem, gan nodrošinot, ka ieguldījums tiek meklēts likumdošanas procesa posmos, kuros ieguldījums vēl var mainīties; tā kā joprojām trūkst pārredzamības attiecībā uz to, kā šis ieguldījums tiek apstrādāts un atspoguļots galīgajos priekšlikumos; tā kā dalībvalstīm un valstīm ārpus ES, jo īpaši kandidātvalstīm, arī šajā ziņā būtu jādara vairāk;

M.  tā kā personas ar invaliditāti, kam ir liegta vai ierobežota tiesībspēja un rīcībspēja, nevar izmantot savas pamattiesības, tostarp tiesības uz piekļuvi taisnīgai tiesai, balsot un kandidēt vēlēšanās, izlemt, kur dzīvot, un parakstīt jebkāda veida līgumus;

N.  tā kā tiesu iestāžu pieejamība ir būtisks tiesiskuma aspekts un pamattiesības un priekšnoteikums citu cilvēktiesību izmantošanai, piemēram, vienlīdzība likuma priekšā un pienācīga procesa ievērošana; tā kā UNCRPD prasa no konvencijas dalībvalstīm nodrošināt, ka personām ar invaliditāti ir „reāla iespēja vērsties tiesā ... uz līdztiesīga pamata, tāpat kā ikvienai citai personai”, izmantojot „procesuālus ... pielāgojumus”, veicinot pienācīgu apmācību darbiniekiem, kuri strādā tiesas spriešanas jomā;

O.  tā kā invaliditātes pastāvēšana pati par sevi neattaisno personu ar invaliditāti tiesībspējas un rīcībspējas noliegšanu; tā kā visi pasākumi, kas ierobežo šo personu tiesībspēju un rīcībspēju, ir jāpielāgo viņu apstākļiem un tiem jābūt samērīgiem ar viņu vajadzībām, un tie būtu jāpiemēro tikai ar zināmiem nosacījumiem un ar noteiktām garantijām;

P.  tā kā saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada ziņojumu „Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās” aptuveni 800 000 ES pilsoņu tika liegtas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās invaliditātes vai garīgās veselības problēmu dēļ un miljoniem ES pilsoņu nespēj balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās tehnisku šķēršļu vai pienācīgu organizatorisko pasākumu trūkuma dēļ, kas neatbilst vajadzībām, kuras izriet no vienas vai vairākām invaliditātēm;

Q.  tā kā 14 dalībvalstīs personām ar invaliditāti, kurām ir noteikta aizgādnība vai aizbildnība, ir liegtas tiesības balsot(48); tā kā viņi var izmantot savas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās tikai septiņās dalībvalstīs; tā kā tas ir acīmredzamā pretrunā Hartas 39. un 40. pantam; tā kā daudzi pieejamības šķēršļi joprojām liedz personām ar invaliditāti piedalīties vēlēšanās;

R.  tā kā pandēmija ir smagi ietekmējusi bērnu un jauniešu, jo īpaši personu ar invaliditāti, psiholoģisko labklājību; tā kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī personas ar invaliditāti, kas dzīvo aprūpes iestādēs, vairāk nekā citas personas, ņemot vērā ierasto praksi, kas paredz aizliegumu apmeklēt šādas iestādes; tā kā dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni uzlabot personu ar invaliditāti dzīves apstākļus turpmāko pandēmiju laikā;

S.  tā kā ES būtu labāk jāgarantē personu ar invaliditāti tiesības un vajadzības savā veselības politikā, piemēram, ar Covid-19 saistītajā politikā, garīgās veselības stratēģijās un Eiropas Vēža uzveikšanas plānā;

T.  tā kā Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam atspoguļo uz cilvēktiesībām balstītu ilgtspējīgas attīstības programmu, kas ietver personas ar invaliditāti un ir tām pieejama, un paredz, ka visos katastrofu riska mazināšanas politikas virzienos ir jāintegrē invaliditātes perspektīva, un veicina iekļaujošu, uz risku balstītu lēmumu pieņemšanu, kuras pamatā atbilstoši invaliditātei sadalītas informācijas izplatīšana;

U.  tā kā mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģija var jo īpaši vienkāršot to personu ikdienas dzīvi, kurām ir redzes, dzirdes, kustību un mācīšanās traucējumi, ļaujot tām vieglāk piekļūt kultūrai, mākslai, sportam, darbam un sociālajām aktivitātēm, kā arī ļaujot šīm personām dzīvot neatkarīgāk;

V.  tā kā personām ar invaliditāti ir vismaz trīs reizes lielāka iespēja piedzīvot fizisku, seksuālu un emocionālu vardarbību nekā personām bez invaliditātes; tā kā sievietes un meitenes ar invaliditāti ir pakļautas lielākam ar dzimumu saistītas vardarbības riskam; tā kā sievietēm ar invaliditāti ir līdz pat 10 reizēm lielāka iespēja saskarties ar seksuālu vardarbību(49), tostarp piespiedu sterilizāciju, un ES tiesību aktos par dzimumu līdztiesību nav pilnībā ņemtas vērā viņu tiesības un vajadzības;

W.  tā kā, lai pieņemtu iekļaujošas reaģēšanas stratēģijas, ir būtiski atzīt saikni starp vardarbību, dzimumu un invaliditāti, ar ko saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti; tā kā daudzām personām ar invaliditāti var nebūt pieejama arī seksuālā izglītība, kas pretējā gadījumā varētu tām palīdzēt atklāt un novērst ļaunprātīgu izmantošanu, un tā kā šīs personas saskaras ar lielākiem šķēršļiem tiesu iestāžu pieejamībai un ziņošanai par vardarbību; tā kā sievietes ar invaliditāti biežāk saskaras ar nabadzību un izolāciju nekā vīrieši ar invaliditāti vai personas bez invaliditātes;

X.  tā kā vairākās dalībvalstīs aizturētās personas ar invaliditāti joprojām saskaras ar viņu pamattiesību pārkāpumiem; tā kā aizturētie ar invaliditāti, kuru invaliditāte nav atzīta vai netiek pietiekami ņemta vērā, saskaras ar apkaunojošiem apcietinājuma apstākļiem; tā kā dalībvalstis pārāk bieži pārkāpj aizturēto personu ar invaliditāti pamattiesības, neņemot vērā viņu vajadzības;

Y.  tā kā kultūras radītājiem, piemēram, autoriem, izpildītājiem un māksliniekiem ar invaliditāti, ir grūtāk piekļūt profesionāliem un neprofesionāliem mākslas un kultūras pasākumiem, kā arī ir mazāk iespēju attīstīt ilgtermiņa karjeru kultūras un radošajās nozarēs; tā kā viņi bieži vien ir izslēgti no kultūras un radošās nozares rīcībpolitikas un finansējuma, piemēram, ierobežoto pārvietošanās spēju vai birokrātisko finansējuma procedūru radīto sarežģījumu dēļ;

Z.  tā kā Savienībai ir jāsniedz papildu atbalsts bērniem ar invaliditāti, kuri ir aizbēguši no kara, lai apmierinātu viņu vajadzības; tā kā saskaņā ar 2022. gada aprīlī pieņemto rezolūciju par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kuri bēg no kara Ukrainā, vairāk Ukrainā nekā 100 000 bērnu dzīvo aprūpes iestādēs un internātskolās un pusei no viņiem ir invaliditāte;

AA.  tā kā Eurofound pētījums liecina, ka laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam atšķirība starp personām ar invaliditāti un bez invaliditātes attiecībā uz trešā līmeņa izglītības iegūšanu palielinājās no 7 % līdz 9 %; tā kā tikai 29,4 % personu ar invaliditāti iegūst augstāko izglītību salīdzinājumā ar 43,8 % personu bez invaliditātes; tā kā ierobežojumi attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi izglītībai ir par iemeslu mazākai līdzdalībai izglītības un apmācības pasākumos un rada sociālās un ekonomiskās atstumtības risku;

AB.  tā kā ES, tās iestādes un dalībvalstis ir pievienojušās UNCRPD un tām ir pienākums pilnībā īstenot tajā paredzētās pamattiesības, tostarp 27. pantu par darbu un nodarbinātību; tā kā UNCRPD noteiktās tiesības ne tuvu nav realitāte miljoniem personu ar invaliditāti ES, jo īpaši Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas nepilnību dēļ;

AC.  tā kā UNCRPD atzīst personu ar invaliditāti tiesības strādāt vienlīdzīgi ar citiem, tostarp iespēju iegūt iztiku ar brīvi izvēlētu darbu atvērtā, iekļaujošā un pieejamā vidē; tā kā ikvienam ir tiesības uz savlaicīgu un pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes, tostarp tiesības saņemt atbalstu darba meklēšanai, apmācībai un pārkvalifikācijai, kā noteikts Eiropas Sociālo tiesību pīlāra 4. principā; tā kā personas ar invaliditāti ir daudzējādā ziņā atstumtas no atvērtā darba tirgus un tām ir liegtas tiesības strādāt vienlīdzīgi ar citiem vai tām ir lielas grūtības panākt vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un vienlīdzīgus nosacījumus dalībai tajā; tā kā Eurofound pētījums ir atklājis, ka galvenie šķēršļi personu ar invaliditāti nodarbinātībai ir ar invaliditāti saistīti stereotipi, birokrātiskas grūtības piekļūt pieejamajiem pakalpojumiem, stratēģiska redzējuma trūkums pārvaldībā, nepietiekama politikas īstenošanas uzraudzība, ierobežoti darba devēju apmācības resursi un speciālistu atbalsta trūkums;

AD.  tā kā personām ar invaliditāti jābūt pieejamam individualizētam atbalstam un pielāgojumiem darba vietā; tā kā personām ar invaliditāti ir tiesības uz ienākumu atbalstu, kas nodrošina tām iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, uz pakalpojumiem, kuri ļauj viņiem piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, un tiesības uz darba vidi, kas ir pielāgota viņu vajadzībām; tā kā nelabvēlīgā situācija, ar ko saskaras personas ar invaliditāti, pastāv ne tikai nodarbinātības jomā; tā kā personu ar invaliditāti sociālais un finansiālais stāvoklis ES ir ievērojami sliktāks nekā personām bez invaliditātes un ir strukturāli vai izglītības ziņā neizdevīgs un diskriminējošs; tā kā atbalsta pasākumiem, kas vērsti ne tikai uz nodarbinātību, bet arī uz citām jomām, piemēram, nabadzības mazināšanu, mājokļa un bērnu aprūpes pieejamību, pieejamu sabiedrisko transportu un personīgo palīdzību, arī ir būtiska nozīme, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu iespējas piekļūt darba tirgum un palikt tajā;

AE.  tā kā Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam ir ierosināts līdz 2023. gada beigām izveidot Eiropas invaliditātes karti, kas tiktu atzīta visās dalībvalstīs;

AF.  tā kā tehniskiem jauninājumiem, piemēram, ētiskām un uz cilvēku vērstām MI sistēmām, ir potenciāls attīstīt efektīvus, pieejamus un nediskriminējošus darbā pieņemšanas procedūras, bet tā kā neiekļaujoša tehnoloģiju attīstība var radīt risku, ka personām ar invaliditāti radīsies jauni šķēršļi un diskriminācijas veidi; tā kā UNCRPD 9. pantā ietverta prasība par piekļuvi informācijai un piekļuvi sakaru tehnoloģijām un sistēmām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem; tā kā 64,3 % personu ar invaliditāti vecumā no 16 gadiem mājās ir interneta pieslēgums salīdzinājumā ar 87,9 % personu bez invaliditātes;

AG.  tā kā Eurofound pētījumi liecina, ka atbalsts uzņēmējdarbībai un pašnodarbinātībai orientācijas, apmācības un finansiāla atbalsta veidā var nodrošināt personām ar invaliditāti iespējas būt aktīvām atvērtā darba tirgū, mazinot viņu paļaušanos tikai uz invaliditātes pabalstiem; tā kā šādam atbalstam jābūt mērķtiecīgam un ar atbilstīgiem resursiem;

AH.  tā kā Covid-19 pandēmija ir saasinājusi pastāvošos šķēršļus un nevienlīdzību attiecībā uz visām personām ar invaliditāti; tā kā Eurofound pētījums liecina, ka pandēmijas laikā vidēji 71 % respondentu ar invaliditāti bija pakļauti depresijas riskam un 25 % respondentu ar invaliditāti norādīja, ka viņi nevar piekļūt garīgās veselības aprūpei, kas ir divreiz vairāk nekā to respondentu vidū, kuriem nav invaliditātes; tā kā Eurofound pētījums liecina, ka Covid-19 pandēmijas izraisītie aizliegumi un ierobežojumi īpaši skāra jauniešus ar invaliditāti vecumā no 18 līdz 29 gadiem, jo 51 % no šiem respondentiem norādīja, ka viņi jūtas vientuļi, kas ir par 19 % vairāk nekā jaunieši bez invaliditātes; tā kā plāni par atgriešanos darbā ir būtiski darbiniekiem, kas cieš no garīgās veselības problēmām;

AI.  tā kā desmit gadus pēc tam, kad ES kļuva par UNCRPD dalībnieci, institucionalizācijas līmenis nav mainījies; tā kā visā Eiropā vismaz 1,4 miljoni cilvēku joprojām atrodas aprūpes iestādēs, un šis skaitlis kopš konvencijas pieņemšanas nav mainījies; tā kā saskaņā ar Eiropas Neatkarīgās dzīves tīkla 2020. gada apsekojumu par neatkarīgu dzīvi 24 no 43 Eiropas Padomē pārstāvētajām valstīm nav izstrādāta deinstitucionalizācijas stratēģija, un attiecībā uz 18 valstīm, kurās šāda stratēģija ir izstrādāta, 88 % respondentu to raksturojuši kā nepietiekamu vai tādu, kam nepieciešami uzlabojumi;

AJ.  tā kā 33 Eiropas Padomes valstis sniedz sava veida personisku palīdzību, bet 97 % respondentu norādījuši, ka piekļuve ir vai nu nepietiekama, vai jāuzlabo;

AK.  tā kā pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz dalībvalstīm pienākumu izraudzīties līdztiesības iestādi, lai aizsargātu personas, kas cietušas no diskriminācijas invaliditātes dēļ;

AL.  tā kā 2008. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju ne tikai nodarbinātības jomā, kā noteikts Nodarbinātības vienlīdzības direktīvā, kas aizliedz diskrimināciju invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas un reliģiskās piederības vai ticības dēļ nodarbinātības un profesijas jomā; tā kā ar jauno direktīvu vienlīdzības princips tiktu piemērots izglītībai, piekļuvei precēm un pakalpojumiem un sociālajai aizsardzībai, tostarp sociālajam nodrošinājumam un veselības aprūpei; tā kā šis priekšlikums vēl nav pieņemts un 14 gadus ir bloķēts Padomē, kur tā pieņemšanai ir vajadzīga vienprātība;

AM.  tā kā visas ES dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām, tāpēc tā ir tām saistoša, un tā kā LES 3. panta 3. punktā ir noteikts ES uzdevums nodrošināt bērna tiesību aizsardzību; tā kā Harta garantē, ka ES iestādēm un dalībvalstīm, īstenojot ES tiesību aktus, ir jāaizsargā bērnu tiesības; tā kā Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par Eiropas Garantiju bērniem, pieprasot, lai visiem bērniem, tostarp romu bērniem, bērniem ar invaliditāti, bērniem bezvalstniekiem un bērniem migrantiem, kā arī bērniem, kas dzīvo ārkārtas humanitārās situācijās, tiktu nodrošināta piekļuve iekļaujošai izglītībai no agrīnas bērnības līdz pusaudža vecumam;

AN.  tā kā piekļuve kvalitatīvai nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai, tostarp pāri robežām, pienācīgam mājoklim, neatkarīgas dzīves atbalstam un vienlīdzīgām iespējām piedalīties brīvā laika aktivitātēs un sabiedrības dzīvē ir būtiska, lai uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, samazinot nabadzību un neaizsargātību un atbalstītu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi; tā kā valstu minimālā ienākuma shēmām būtu jānodrošina vienlīdzīga piekļuve personām ar invaliditāti; tā kā personām ar invaliditāti vajadzētu būt pieejamai arī mērķtiecīgai palīdzībai attiecībā uz papildu izdevumiem, kas saistīti ar invaliditāti, citiem vārdiem sakot, šādus izdevumus nevajadzētu segt tikai ar ienākumiem,

Neatkarīga dzīve un iekļautība sabiedrībā

1.  atgādina, kā noteikts UNCRPD 19. pantā, ka personām ar invaliditāti ir tiesības dzīvot neatkarīgi un saņemt pienācīgus sabiedrībā balstītus pakalpojumus; uzskata, ka šīs tiesības var pilnībā garantēt tikai tad, ja valsts, reģionālā un vietējā līmenī tiek izstrādāta politika un tiesību akti, kas piedāvā alternatīvas aprūpes iestādēm, un ka to pamatā ir Eiropas standarti; aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīzāk pakāpeniski pārtraukt institucionālās aprūpes sistēmas personām ar invaliditāti, kā izklāstīts UNCRPD komitejas Vispārīgajā komentārā Nr. 5, un panākt pāreju no institucionālās un citas nošķirtas vides uz sistēmu, kas nodrošina sociālo līdzdalību, kur pakalpojumi tiek sniegti pieejamā kopienā, pilnībā ņemot vērā personu ar invaliditāti individuālās vajadzības, gribu un priekšroku, tostarp aprūpi kopienā, kā Komisija ierosinājusi Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā (2010–2020); uzsver, ka ir jāizskauž stereotipi, faktūrisms un maldīgi priekšstati, kas liedz personām ar invaliditāti dzīvot neatkarīgi, un ka ir jāveicina viņu ieguldījums sabiedrībā; uzsver, ka piekļuve darba tirgum ir būtiska, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgu dzīvi un pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē;

2.  aicina dalībvalstis pieņemt deinstitucionalizācijas stratēģijas un nodrošināt, ka to tiesību akti, politikas virzieni un programmas deinstitucionalizācijas jomā atbilst UNCRPD noteiktajai neatkarīgas dzīves koncepcijai; aicina Komisiju izmantot kritērijus, lai novērtētu progresu šajā jomā; turklāt aicina Komisiju ievērot ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam pausto apņemšanos līdz 2023. gadam sniegt dalībvalstīm norādījumus par to, kā uzlabot viņu neatkarīgu dzīvi un iekļautību sabiedrībā; aicina dalībvalstis savās deinstitucionalizācijas stratēģijās iekļaut konkrētus mērķus ar noteiktu termiņu, tos pienācīgi finansēt un izstrādāt mehānismus, ar kuriem nodrošināt efektīvu koordināciju starp attiecīgajām iestādēm dažādās administratīvajās nozarēs un līmeņos; pauž nožēlu par to, ka trūkst pieejamu mājokļu par pieņemamu cenu, kas ir nozīmīgs šķērslis neatkarīgai dzīvei; uzsver, ka saskaņā ar UNCRPD Vispārējo piezīmi Nr. 5 ir jāstiprina un jāpanāk neatkarīga dzīve sabiedrībā kā alternatīva institucionālajai sistēmai;

3.  uzskata, ka sabiedrībā balstīti atbalsta pakalpojumi un atbalstoši dzīves apstākļi personām ar invaliditāti nodrošina labāku dzīves kvalitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt uz personu vērstu pieeju un pienācīgu atbalstu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti pilnīgu iekļaušanu;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai izstrādātu savstarpējas definīcijas galvenajiem terminiem, kas saistīti ar UNCRPD īstenošanu, piemēram, „pieejamība”, „līdzdalība” un „sabiedrībā balstīta dzīve” kā līdzekli, lai uzlabotu kohēziju starp dalībvalstīm un uzlabotu personu ar invaliditāti mobilitāti ES iekšienē, kā arī lai savstarpēji atzītu deinstitucionalizāciju un tās īstenošanas metodes;

5.  aicina Komisiju un Eurostat novērst ar personu ar invaliditāti dzīves apstākļiem Eiropā saistīto datu pieejamības, uzticamības un salīdzināmības atšķirības, tostarp nodarbinātības un darba samaksas atšķirības;

6.  uzsver, ka attiecīgajam ES finansējumam vajadzētu būt vērstam uz iekļaujošas un pieejamas vides, pakalpojumu, prakses un pasākumu veicināšanu, ievērojot universālā dizaina principu un veicinot deinstitucionalizāciju, tostarp stingru atbalstu personīgai palīdzībai un neatkarīgai dzīvei;

7.  atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas paziņojumu par gaidāmo revīziju attiecībā uz ES finansiālā ieguldījuma efektivitāti personu ar invaliditāti līdztiesības nodrošināšanā; mudina Komisiju labāk sekot līdzi ES līdzekļu izmantošanai šajā politikas jomā, tostarp — apsvērt iespēju apturēt, atsaukt un atgūt maksājumus, ja netiek pildīts pienākums ievērot pamattiesības; uzsver, ka segregēta vide neatkarīgi no tās lieluma nebūtu jāfinansē no ES līdzekļiem un ka šiem līdzekļiem vienmēr vajadzētu būt pieejamiem personām ar invaliditāti; turklāt mudina Komisiju nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar secinājumiem un ieteikumiem, ko Eiropas Revīzijas palāta sniegusi savā īpašajā ziņojumā par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā; uzsver, ka saskaņā ar ziņojumu dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir veids, kā panākt dzimumu līdztiesību, un darbībās dzimumu līdztiesības sasniegšanai ir jāņem vērā diskriminācijas iemesli, tostarp invaliditāte;

8.  atgādina, ka Kopīgo noteikumu regulā 2021.–2027. gadam(50) ir noteikts, ka Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir jāizmanto veidā, kas atbilst ES sociālās iekļaušanas politikai; tādēļ aicina pieņemt stingrākus noteikumus, kas aizliedz ES līdzekļu ieguldīšanu aprūpes iestādēs;

9.  atzinīgi vērtē Ombuda patstāvīgo izmeklēšanu par to, kā Komisija uzrauga ES fondu līdzekļus, ko izmanto, lai atbalstītu personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi; uzsver, ka secinājumos Eiropas Ombuds aicina Komisiju sniegt skaidrākus norādījumus dalībvalstīm un saviem darbiniekiem par nepieciešamību veicināt deinstitucionalizāciju un to, kā to var panākt saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu;

Līdztiesība un nediskriminēšana – steidzama nepieciešamība pēc horizontālas diskriminācijas novēršanas direktīvas

10.  uzsver, ka saskaņā ar UNCRPD Eiropas Savienībai invaliditātes perspektīva būtu jāintegrē visās tās politikas jomās, programmās un stratēģijās; atbalsta UNCRPD ieteikumus un mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka tie tiek pienācīgi ievēroti; uzskata, ka ir būtiski saskaņot ES tiesību aktus ar UNCRPD, lai nodrošinātu līdztiesību un nediskriminēšanu; uzsver ES UNCRPD satvara lomu šajā procesā;

11.  atzinīgi vērtē attiecīgo Eiropas Ombuda darbu, kas ir daļa no ES UNCRPD sistēmas un kura mērķis ir aizsargāt, veicināt un uzraudzīt, kā ES iestādes īsteno UNCRPD;

12.  aicina ES dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ratificēt UNCRPD fakultatīvo protokolu;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai veicinātu vienlīdzīgas tiesības personām ar invaliditāti ārpus ES, jo īpaši attiecībā uz kandidātvalstīm; šajā sakarībā uzsver, ka Savienībai pievienošanās sarunu laikā ir jāizvirza jautājums par reformām, lai uzlabotu personu ar invaliditāti stāvokli;

14.  aicina Komisiju atjaunināt priekšlikumu ES direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi, kura pamatā būtu Parlamenta nostāja, risinot arī intersekcionālās diskriminācijas problēmu un nepārprotami aizliedzot diskrimināciju jebkādu iemeslu dēļ, kā minēts Hartā; aicina Padomes prezidentvalsti piešķirt prioritāti šai direktīvai un apspriest to augstākajā politiskajā līmenī; uzsver, ka ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai veicinātu direktīvas pieņemšanu un, ja direktīva netiks pieņemta, – alternatīvus likumdošanas pasākumus diskriminācijas novēršanai;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi vērienīgo Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam, un aicina Komisiju uzraudzīt un nodrošināt tās īstenošanu dalībvalstīs; uzsver, ka ES UNCRPD satvaram ir jābūt skaidrai lomai stratēģijas pārskatīšanā un sistemātiski un aktīvi jāiesaista šādā pārskatīšanā personas ar invaliditāti un viņu pārstāvības organizācijas ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī; aicina Komisiju izstrādāt šos pasākumus, koordinējot un sazinoties ar personām ar invaliditāti un visām iesaistītajām organizācijām, sākot ar Parlamenta UNCRPD tīklu;

16.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un saskaņā ar ES standartiem un attiecīgajiem valstu tiesību aktiem vākt sadalītus un uzticamus datus un statistiku, tostarp nodrošinot, ka ES mēroga statistikā ir dati, kas sadalīti, balstoties uz invaliditātes veidiem, un ietver iestādēs dzīvojošo personu skaitu, lai izstrādātu piemērotu un efektīvu politiku, kas nodrošinātu pieejamu, iekļaujošu un vienlīdzīgu sabiedrību visām personām ar invaliditāti ES neatkarīgi no tā, kurā teritorijā viņi dzīvo, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo pilsētās, laukos vai atālos apvidos;

17.  mudina Komisiju un dalībvalstis palielināt informētību, īpaši bērnu un jauniešu vidū, un veikt skaidri strukturētas apspriešanās, kurās piedalītos un būtu iesaistīti tieši skartie cilvēki un viņus pārstāvošās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai iegūtu patiesu izpratni par invaliditāti visos sabiedrības līmeņos;

18.  uzskata, ka ir nepieciešama labas prakses apmaiņa Eiropas līmenī par veiksmīgiem projektiem, lai visās jomās iekļautu personas ar invaliditāti, kā arī sabiedrības informēšanas kampaņas par to, kā to panākt saskaņā ar UNCRPD 27. pantu;

19.  aicina dalībvalstis, izstrādājot visus attiecīgos politikas virzienus, finansēšanas programmas un darbības, pienācīgi ņemt vērā autoru, izpildītāju un mākslinieku ar invaliditāti unikālo situāciju un novērst visus šķēršļus vienlīdzīgu tiesību un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai visām personām kultūras un radošajās nozarēs, jo īpaši ieviešot pasākumus, kas nodrošina viņu vienlīdzīgu piekļuvi, līdzdalību un pārstāvību visos kultūras radītājos;

20.  aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākie ES tiesību akti MI jomā ietver pēc iespējas plašāku lietotāju loku un padara piekļuvi MI sistēmām vieglu un pieejamu personām ar invaliditāti saskaņā ar Eiropas Pieejamības aktu;

21.  atgādina par IMA Nr. 11.7., kurš paredz līdz 2030. gadam nodrošināt vispārēju piekļuvi drošām, iekļaujošām un pieejamām videi nekaitīgām un sabiedriskajām vietām, jo īpaši bērniem un sievietēm, personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem;

Visvairāk apdraudētās personas ar invaliditāti

22.  nosoda to, ka dažas personas ar invaliditāti, piemēram, sievietes un meitenes, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, bezpajumtnieki, aizturētie, migranti un bēgļi, saistībā ar rasi iezīmētas personas un personas no etniskām minoritātēm, piemēram, romi, kā arī LGBTIQ+, ir pakļautas lielākam jebkāda veida vardarbības riskam; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērsties šo cilvēku īpašajām problēmām, tiesībām un vajadzībām, izmantojot mērķtiecīgus pasākumus, kas nodrošinātu iespējas vērsties tiesā, saņemt cietušajiem paredzētu palīdzību, piekļuvi cietušo atbalsta pakalpojumiem un aizsardzībai un likvidētu šķēršļus ziņošanai par vardarbību;

23.  uzsver, ka personas ar invaliditāti, jo īpaši sievietes ar invaliditāti, joprojām saskaras ar multiplo un krustenisko diskrimināciju savas invaliditātes, kā arī dzimuma, rases, etniskās piederības, vecuma, reliģijas vai pārliecības, seksuālās orientācijas, migrācijas statusa vai sociālekonomiskās izcelsmes dēļ; uzsver, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti ir īpaši pakļautas ar dzimumu saistītai vardarbībai un ka ar dzimumu saistītas vardarbības klāsts, ar ko saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti, var ietvert fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku vardarbību; pauž bažas par to, ka sievietes ar invaliditāti bieži vien ir pakļautas ar dzimumu saistītai vardarbībai no partneru vai ģimenes locekļu puses; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ieviesti un ir pieejami mehānismi ziņošanai par vardarbību pret personām ar invaliditāti, kā arī atbalsta pakalpojumi cietušajiem;

24.  atzīst aprūpētāju svarīgo lomu personu ar invaliditāti dzīvē un šķēršļus, ar kuriem viņi saskaras, veicot savu darbu; uzsver, ka personu ar invaliditāti, jo īpaši sieviešu, juridiskā, finansiālā un sociālā atkarība no viņu apgādniekiem rada viņām neaizsargātāku situāciju; pauž bažas par ziņotajiem vardarbības gadījumiem pret personām ar invaliditāti, ko īsteno personas, kurām būtu jārūpējas par šīm personām mājās vai aprūpes iestādēs;

25.  norāda, ka ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam Komisija ir apņēmusies īpašu uzmanību pievērst sievietēm ar invaliditāti, kurām ir divas līdz piecas reizes lielāka iespēja saskarties ar vardarbību nekā citām sievietēm(51); aicina Komisiju integrēt un ņemt vērā sieviešu ar invaliditāti stāvokli ES politikā un pasākumos;

26.  pauž dziļas bažas par to, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti pārāk bieži tiek liegta piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, jo īpaši ginekoloģiskajiem pakalpojumiem, ka viņām ir liegta arī apzināta piekrišana kontracepcijas līdzekļu izmantošanai un ka viņas pat saskaras ar piespiedu sterilizācijas risku(52); aicina dalībvalstis īstenot likumdošanas pasākumus, kas nodrošina fizisko integritāti, izvēles brīvību un pašnoteikšanās tiesības attiecībā uz personu ar invaliditāti seksuālo un reproduktīvo dzīvi;

27.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kā arī dažu dalībvalstu apņemšanos un šajā sakarībā veiktos pasākumus; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt konkrētus papildu pasākumus ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, tostarp sniedzot mērķtiecīgu atbalstu personām ar invaliditāti; turklāt mudina Komisiju un dalībvalstis organizēt īpašus mācību kursus un izpratnes veicināšanas pasākumus, kas vērsti uz reaģēšanas sistēmām pret dzimumbalstītu vardarbību un kam būtu jānodrošina sieviešu ar invaliditāti līdzdalība un jāsniedz viņām informācija par viņu tiesībām; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm ir padziļināti jāizpēta dzimuma un invaliditātes unikālais krustpunkts, lai nodrošinātu, ka ar dzimumu saistītas vardarbības pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti sarežģītība tiek pienācīgi izprasta un risināta;

28.  mudina dalībvalstis piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus UNCRPD 33. panta 2. punktā noteiktajam satvaram, lai nodrošinātu, ka valstu līdztiesības iestādes savus uzdevumus pilda efektīvi un lietderīgi; mudina Komisiju sniegt šim nolūkam nepieciešamo atbalstu;

29.  atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas plānoto juridisko iniciatīvu par minimāliem standartiem līdztiesības iestādēm un mudinātu dalībvalstis paplašināt līdztiesības iestāžu pilnvaras, lai aizsargātu personas, kas cietušas no diskriminācijas invaliditātes dēļ; tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar priekšlikumu;

30.  mudina Padomi pabeigt Stambulas konvencijas ratifikāciju ES, balstoties uz plašu pievienošanos bez jebkādiem ierobežojumiem, un atbalstīt tās ratifikāciju visās dalībvalstīs, jo tā ir būtisks instruments, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti;

31.  mudina Komisiju un dalībvalstis novērst sieviešu ar invaliditāti izolāciju visā viņu daudzveidībā, izmantojot transversālus un strukturālus pasākumus, piemēram, izglītības un izpratnes veicināšanas pasākumus sievietēm ar invaliditāti, kā arī viņu ģimenēm un apgādniekiem;

32.  pauž bažas par aizturēto personu ar invaliditāti stāvokli dalībvalstīs neatkarīgi no viņu invaliditātes veida; pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs netiek pilnībā ņemts vērā ieslodzīto ar invaliditāti neaizsargātais stāvoklis; aicina dalībvalstis gādāt par to, lai aizturētajām personām ar invaliditāti tiktu nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, tostarp pienācīgs nodrošinājums viņu īpašajām vajadzībām, kā arī par pieejamību un saprātīgiem pielāgojumiem; turklāt aicina dalībvalstis un ES iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ieslodzīto pamattiesību ievērošanu un aizsardzību, jo īpaši to personu pamattiesības, kuras atrodas neaizsargātā situācijā, piemēram, garīgi slimas personas un personas ar invaliditāti, tostarp pieņemt kopējus Eiropas aizturēšanas standartus visās dalībvalstīs;

33.  aicina dalībvalstis garantēt tiesības uz izglītību visiem bērniem ar invaliditāti, nodrošinot, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve iekļaujošām, kvalitatīvām mācībām no agrīnas bērnības līdz pusaudža vecumam, jo īpaši izveidojot pielāgotu infrastruktūru un specializētu apmācību viņu skolotājiem un asistentiem; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš skolu pakalpojumu pieejamībai bērniem ar invaliditāti; uzsver, ka bērni ar invaliditāti joprojām ir nesamērīgi pārstāvēti institucionālajā aprūpē, ilgstoši vai pastāvīgi dzīvo aprūpes iestādēs un saskaras ar augstu diskriminācijas un nevērības līmeni;

34.  uzsver, ka personas ar invaliditāti ir pakļautas lielākam riskam kļūt par naida runas un citos naida noziegumos cietušajiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paplašināt ES definēto noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā naida runu un citus naida noziegumus;

Vienlīdzība likuma priekšā

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus, lai atceltu tiesībspējas ierobežojumus, kas attiecas uz Līgumos noteiktajām personu ar invaliditāti tiesībām, tostarp rīkoties, lai lēmumu pieņemšanu ar aizstājēju Eiropas Savienībā aizvietotu ar atbalstītu lēmumu pieņemšanu, respektējot attiecīgās personas autonomiju, vēlmes un preferences;

36.  aicina dalībvalstis īstenot īpašas programmas, kas ļaus pāriet no personu ar psihosociālu invaliditāti tiesībspējas atņemšanas uz atbalstītām lēmumu pieņemšanas shēmām;

37.  atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā pirmo reizi tika ņemtas vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības attiecībā uz iespēju vērsties tiesā;

38.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pienācīgus pasākumus, lai izskaustu tiesu iestāžu pieejamības šķēršļus, tostarp ar kultūru saistītus, personām ar invaliditāti, novēršot dienestu nepietiekamo informētību par invaliditāti un UNCRPD, tostarp piešķirot pienācīgu finansējumu tiesu iestāžu darbinieku apmācībai, lai uzlabotu informācijas pieejamību un sniegtu profesionālu atbalstu cietušajiem ar invaliditāti, jo īpaši situācijās, kad cietušais ir juridiski, finansiāli vai sociāli ir atkarīgs no personas, kas ļaunprātīgi izturas pret cietušo; norāda, ka gan tiesu, gan ārpustiesas sūdzību mehānismi būtu jāpadara pieejamāki personām ar invaliditāti; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis personāla, jo īpaši tiesu iestāžu un cietumu personāla, darbā pieņemšanas kritērijos, kas attiecas uz personām ar invaliditāti, iekļaut izpratni par invaliditāti un multiplo un intersekcionālo diskrimināciju;

39.  uzsver, ka iekārtām un pakalpojumiem jābūt pieejamiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju vērsties tiesā un pienācīgu palīdzību tiem, kuriem ir grūtības īstenot savu tiesībspēju; atgādina, ka saziņas grūtības var radīt nopietnas sekas attiecībā uz aizturēto personu ar invaliditāti piekļuvi informācijai pieejamos formātos un darbībām, kas piemērotas viņu invaliditātei; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt atbilstīgus pasākumus, lai personām ar invaliditāti garantētu izmaksu ziņā pieejamu, drošu un patiesu iespēju vērsties tiesā un nodrošinātu, ka visos procesa posmos tiek sniegta palīdzība un ir pieejama saziņa un informācija;

40.  atgādina, ka atkārtota pārsūtīšana un aprūpes nepārtrauktības trūkums, kā arī tiesu iestāžu un cietumu darbinieku, tostarp medicīnas darbinieku, trūkums, kas būtu pienācīgi apmācīti palīdzēt aizturētajiem ar invaliditāti, palielina šo ieslodzīto neaizsargātību un izolāciju;

41.  aicina Komisiju izveidot programmu, lai finansētu tiesvedības, kas saistītas ar tiesas procesiem, kuros dalībvalstu valdības tiek apsūdzētas personu ar invaliditāti diskriminēšanā; ierosina šo finansējumu izmantot no pašreizējā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+);

42.  aicina Komisiju un Eurofound vākt pārliecinošus datus un visaptverošus pētījumus par tiesībspējas un rīcībspējas ierobežojumu ietekmi uz personu ar invaliditāti, tostarp personu ar psihosociālu invaliditāti, dzīvi;

Līdzdalība politiskajā un sabiedriskajā dzīvē: „par mums — tikai ar mums”

43.  aicina ES un dalībvalstis grozīt Eiropas Vēlēšanu likumu, kā arī visus attiecīgos valsts tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka visas personas ar invaliditāti var balsot un kandidēt vēlēšanās vienlīdzīgi ar citiem; uzsver, ka izcelsmes dalībvalsts pieņemtie lēmumi par rīcībspējas atņemšanu invaliditātes dēļ neliedz Savienības pilsoņiem tiesības savā dzīvesvietas dalībvalstī, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos tiesības balsot bez ierobežojumiem ir nostiprinātas visām personām ar invaliditāti. aicina Komisiju, jo īpaši ņemot vērā nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā, strādāt ar dalībvalstīm, lai garantētu personu ar invaliditāti tiesības neatkarīgi un aizklāti balsot un kandidēt, turklāt nodrošināt viņiem vienlīdzīgas iespējas uz dalību vēlēšanu kampaņā; uzsver, ka daudzos gadījumos personām ar invaliditāti nav infrastruktūras, lai tās varētu izmantot savas demokrātiskās balsstiesības; šajā sakarībā aicina dalībvalstis nodrošināt, ka vēlēšanu iecirkņi ir pieejami personām ar invaliditāti; šajā nolūkā atkārto noteikumus Parlamenta 2022. gada 3. maija normatīvajā rezolūcijā par personu ar invaliditāti politiskajām tiesībām;

44.  mudina Komisiju un dalībvalstis ES lēmumu pieņemšanā iesaistīt personas ar invaliditāti visā to daudzveidībā un neatkarīgi no šo cilvēku izcelsmes; uzskata, ka vadošās personas ar invaliditāti būtu vēl vairāk jāveicina, veicot lielākus ieguldījumus personu ar invaliditāti organizācijās (OPD/DAI), lai veicinātu viņu jēgpilnu līdzdalību un palielinātu viņu ietekmi lēmumu pieņemšanā;

45.  aicina Eiropas, valstu, reģionālās un vietējās politiskās partijas nodrošināt, ka personas ar invaliditāti ir labāk pārstāvētas vēlētāju sarakstos; aicina dalībvalstu izraudzītās vēlēšanu iestādes vākt datus par vēlēšanu iecirkņu pieejamību, tostarp norādes par to, vai tie ir pielāgoti personu ar invaliditāti vajadzībām, un ziņot par to Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam ne vēlāk kā vienu gadu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

46.  pauž stingru pārliecību, ka šķēršļu likvidēšana, kas īstenojama, popularizējot un pieņemot piekļuves nodrošināšanas pasākumus un īpašus komunikācijas formātus, piemēram, viegli lasāmu valodu, Braila rakstu un zīmju valodu, būtu liels solis ceļā uz to, lai personas ar invaliditāti varētu patiesi piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; uzsver nepieciešamību padarīt digitālos pakalpojumus pieejamākus personām ar invaliditāti;

47.  atzīst jauno tehnoloģiju attīstību un to potenciālu attiecībā uz personām ar invaliditāti; mudina Komisiju ieguldīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietojumprogrammu izstrādē, kas ļauj sazināties un tulkot zīmju valodu un Braila rakstu;

48.  aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot un veicināt tos programmas „Radošā Eiropa” aspektus, kas veicina iekļaušanu, lai palielinātu līdzdalību kultūras jomā visā Savienībā kā daļu no progresa virzībā uz iekļaujošāku sabiedrību, jo īpaši personām ar invaliditāti, veicinot viņu aktīvu līdzdalību radošajos procesos, kā arī auditorijas piesaistīšanu;

Nepieciešamība izstrādāt īstenošanas plānu invaliditāti iekļaujošai katastrofu riska pārvaldībai ES līmenī

49.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt personu ar invaliditāti un viņu pārstāvības organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz katastrofu riska mazināšanas rīcībpolitiku un programmu izstrādi, pārvaldību, resursu nodrošināšanu un īstenošanu; aicina integrēt personu ar invaliditāti perspektīvas Savienības krīzes pārvarēšanas reakcijās;

50.  uzskata, ka šajās programmās būtu jāiekļauj integrēšana dažādās nozarēs un valdības līmeņos un jānosaka konkrēti mērķrādītāji un termiņi nolūkā panākt, ka tiek izstrādāts invaliditāti iekļaujošas katastrofu riska mazināšanas rīcības plāns, lai izpildītu Sendai ietvarprogrammas prasības;

51.  uzsver, ka ES politika un programmas ir jāatbalsta ar sadalītiem, uz pierādījumiem balstītiem datiem; uzsver, ka ir jāatbalsta un jāfinansē pētniecība, lai labāk izprastu katastrofu ietekmi uz personām ar invaliditāti un viņu spēju tikt galā ar tām;

52.  aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot krīzes saziņu un nodrošināt, ka tiek izmantoti formāti, kas ļauj personām ar invaliditāti piekļūt attiecīgajai informācijai; ar bažām norāda uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras secinājumiem par būtiskajiem trūkumiem šajā jomā Covid-19 pandēmijas laikā;

53.  norāda, ka personas ar invaliditāti ir viena no visvairāk atstumtajām un apdraudētajām iedzīvotāju grupām jebkurā krīzes skartajā sabiedrībā; turklāt uzsver, ka kara rezultātā personas ar invaliditāti bruņotu konfliktu situācijās saskaras ar vardarbīgiem uzbrukumiem, piespiedu pārvietošanu un pastāvīgu nevērību humānās palīdzības sniegšanā civiliedzīvotājiem, kas iesaistīti kaujās, un ka šīs personas bieži dienām vai nedēļām tiek pamesta savās mājās vai neapdzīvotos ciematos ar ierobežotu piekļuvi pārtikai vai ūdenim; šajā sakarībā atgādina, cik svarīga ir ES stratēģija par bērnu tiesībām, Bērnu garantija, Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam, kā arī visi spēkā esošie ES juridiskie instrumenti, tostarp Pagaidu aizsardzības direktīva, atbalstot dalībvalstis, lai risinātu bēgļu ar invaliditāti īpašās vajadzības, aizsardzību un aprūpi(53);

Pārvietošanās brīvība un savstarpēja atzīšana: nepieciešamība paplašināt ES invaliditātes kartes dotās priekšrocības

54.  uzsver, ka ir obligāti nepieciešams savstarpēji definēt, diagnosticēt un atzīt invaliditātes statusu visās jomās visā ES, un mudina Komisiju paātrināt darbu šajā jomā, lai nodrošinātu invaliditātes statusa atzīšanu, pārvietojoties visā ES, un nodrošinātu personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvību visās dalībvalstīs;

55.  atzinīgi vērtē Komisijas 2022. gada nodomu vēstulē Parlamentam pausto paziņojumu, ka 2023. gadā tā iesniegs tiesību akta priekšlikumu par Eiropas invaliditātes karti, kas ir iekļauta arī Komisijas 2023. gada darba programmā;

56.  ir stingri pārliecināts, ka ES invaliditātes kartei vajadzētu būt balstītai uz saistošu ES tiesību aktu, kuram būtu jāaptver dažādas jomas, kas nav tikai kultūra, atpūta un sports; uzsver, ka invaliditātes kartei pēc noklusējuma vajadzētu būt izmantojamai arī valsts, reģionālajiem un vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, transportam, īpašai ES tīmekļa vietnei un pieejamai tiešsaistes datubāzei, kas ir pieejama visās ES valodās, tostarp īpašos saziņas formātos, piemēram, viegli lasāmā valodā, Braila rakstā un zīmju valodā; turklāt aicina Komisiju apsvērt no ESF+ finansējamās ES invaliditātes kartes īstenošanas pārvaldību;

57.  pauž stingru pārliecību, ka personas ar invaliditāti un viņus pārstāvošās organizācijas ir cieši jāiesaista ES invaliditātes kartes īstenošanā un komunikācijā par to; uzskata, ka šajā nolūkā, pirmkārt, ir jāpārskata spēkā esošie tiesību akti un politika, un tas ir jāpapildina ar stabilu izpratnes veidošanas procesu, kam seko īpaša ietekmes analīze, kuras pamatā ir sadalīti dati, un tā rezultātā jāveic konkrēti īstenošanas pasākumi;

Parastās iekļaujošas izglītības vides popularizēšana un kvalitatīvas un piekļūstamas veselības aprūpes nodrošināšana

58.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, kas veicinātu iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības piekļūstamību un izmantošanu visiem izglītojamiem ar invaliditāti saskaņā ar UNCRPD, un, tiecoties uz izglītības mērķrādītāju, iekļaut invaliditātes rādītājus no stratēģijas „Eiropa 2020”; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt skolēniem un studentiem vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai klasēs, tostarp agrīnajai pirmsskolas izglītībai, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir invaliditāte; aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus programmā „Erasmus+” un izmantot tās piedāvātās finansēšanas iespējas;

59.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis nav veikušas ieguldījumus iestādēs, kas paredzētas personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama īpaša speciālistu ārstēšana, dažos gadījumos liekot šīm personām, jo īpaši jauniešiem skolas vecumā, pamest savas ģimenes, lai piekļūtu piemērotām telpām citās dalībvalstīs;

60.  aicina Komisiju nodrošināt, ka digitālā vide ir pieejama visiem; uzsver, ka tiešraides uzrakstiem, viegli lasāmai informācijai, zīmju valodas tulkošanai un pieejamām tīmekļa vietnēm ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu izglītību un informāciju personām ar invaliditāti;

61.  mudina Komisiju un dalībvalstis ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti, ieskaitot psihosociālo invaliditāti, tiek nodrošināts tāds pats bezmaksas vai cenas ziņā pieejamas veselības aprūpes un programmu klāsts, kvalitāte un standarti kā citām personām, tostarp piekļuvi seksuālajās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un iniciatīvām, kas izriet no Eiropas plāna cīņai pret vēzi;

62.  stingri iesaka ar ES līdzekļiem atbalstīt ar invaliditāti saistītu slimību ārstēšanas pakalpojumu attīstību dalībvalstīs; ierosina Komisijai apsvērt iespēju izstrādāt standartus attiecībā uz skrīninga iekārtu pieejamību;

63.  uzskata, ka piekļūstamās sabiedrības veselības kampaņās un saziņā par slimību profilaksi, skrīningu un ārstēšanu ir jāiekļauj personas ar invaliditāti un tās ir jāizplata dažādos pieejamos formātos, piemēram, zīmju valodā, Braila rakstā un viegli lasāmā formātā;

64.  aicina dalībvalstis garantēt aprūpes un atbalsta nepārtrauktību, kas bieži vien beidzas pēc skolas pabeigšanas, radot sarežģījumus pārejā uz darba tirgu, pārtraukumus piekļuvei nodarbinātības atbalsta iespējām, kā arī grūtības spējā dzīvot neatkarīgi;

65.  aicina dalībvalstis nodrošināt personām ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošai un integrētai izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi transporta pakalpojumiem, mazinot pamatšķēršļus līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē un ieguldījumiem infrastruktūrā un digitālajā jomā ES iekļaujot universālā dizaina principus,

66.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas visaptverošu un starpnozaru garīgās veselības stratēģiju, kas nodrošinātu pienācīgus pēcpasākumus Eiropas rīcības programmai garīgās veselības jomā, un uzlabot ES kompasu rīcībai garīgās veselības un labbūtības jomā; norāda, ka šīs stratēģijas mērķim vajadzētu būt prasībai, lai dalībvalstis integrētu garīgo veselības aprūpi ar fizisko aprūpi, ņemot vērā ciešo saikni starp tiem, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām ar invaliditāti, lai nodrošinātu efektīvu aprūpi, pamatojoties uz pierādījumiem un cilvēktiesībām, un paplašinātu piedāvāto pakalpojumu skaitu, lai vairāk cilvēku varētu piekļūt ārstēšanai; jo īpaši aicina dalībvalstis savos attiecīgajos ES fondos iekļaut neiropsihiatrisko pakalpojumu uzlabošanu bērniem un jauniešiem, kuri visvairāk cietuši pandēmijas laikā pieņemto pasākumu rezultātā, kas palielināja sociālās grūtības, nabadzību un psiholoģiskās ciešanas, radot dramatiskas sekas;

67.  aicina Komisiju pārskatīt Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu, lai tā atbilstu UNCRPD un garantētu efektīvu piekļuvi kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei personām ar invaliditāti;

Iekļaujošas nodarbinātības veicināšana

68.  uzsver, ka personu ar invaliditāti tiesību uz darbu īstenošana(54) ir cieši saistīta ar pasākumiem, kas vērsti uz tiešas un netiešas diskriminācijas, nabadzības un šķēršļu novēršanu veselības, izglītības, apmācības, mājokļu, aprūpes, atbalsta, personīgās mobilitātes, apbūvētas vides pieejamības, segregācijas un institucionalizācijas jomā; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis veikt efektīvus un konkrētus pasākumus, lai veicinātu personu ar invaliditāti un viņu ģimeņu līdztiesību, daudzveidību un horizontālo integrāciju visās sabiedrības daļās, cita starpā sniedzot personisku palīdzību, patstāvīgu dzīvi, sociālo aizsardzību, izpratnes veidošanu un vidi bez šķēršļiem; atgādina, ka personu ar invaliditāti integrācija darba tirgū ir ne tikai būtiska sociālajai iekļaušanai un vienlīdzīgām iespējām, bet arī sniedz būtiskas ekonomiskās iespējas personu ar invaliditāti finansiālajai neatkarībai un sniedz labumu ekonomikai kopumā;

69.  aicina Eiropas Darba iestādi sadarboties ar valstu darba inspekcijām, lai īstenotu spēkā esošos tiesību aktus; iesaka darba inspektoriem uzraudzīt valsts un privātos darba devējus, lai nodrošinātu darba tiesību ievērošanu personām ar invaliditāti;

70.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt visaptverošu dzīves cikla politikas pieeju, lai atbalstītu diskriminācijas novēršanu un nodrošinātu personu ar invaliditāti efektīvu noturēšanu un iekļaušanu darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot un integrēt UNCRPD visos likumdošanas, politikas un finansēšanas pasākumos, jo īpaši attiecībā uz personu ar invaliditāti sociālo un darba tirgus iekļaušanu; aicina ES un visas tās dalībvalstis ratificēt UNCRPD Fakultatīvo protokolu;

71.  atzinīgi vērtē nodarbinātības un sociālo lietu ministru politikas debates, kas notika 2022. gada 16. jūnijā, par personu ar invaliditāti nodarbinātību, par to, kā novērst šķēršļus, kas kavē personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā, un par pasākumiem, kas veicina viņu integrāciju darba tirgū; gaida, ka dalībvalstis veiks konkrētus turpmākus pasākumus;

72.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš etnisko minoritāšu invalīdu, piemēram, migrantu, bēgļu, romu un afrikāņu izcelsmes cilvēku, nodarbinātības stāvoklim;

73.  uzsver, ka ir jāizstrādā uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, saskaņā ar kuru sabiedrība apspriež jautājumus par invaliditāti, un attiecīgi jāpielāgo atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti; uzsver, cik būtiska ir visaptveroša piekļūstamības definīcija un piemērošana, un to, cik tā ir vērtīga kā neaizstājams pamats, kas personām ar invaliditāti nodrošina vienlīdzīgas iespējas, kā atzīts UNCRPD un atbilstīgi UNCRPD Vispārējam komentāram Nr. 2, ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzību daudzveidību un veicinot universālo dizainu kā ES principu(55);

74.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk sākt Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz saskaņotiem minimālajiem standartiem par saprātīgiem pielāgojumiem darba ņēmējiem ar invaliditāti, lai to pilnībā saskaņotu ar UNCRPD noteikumiem un īstenotu līdzdalības procesu, kura mērķis ir nodrošināt personu ar invaliditāti pārstāvības organizāciju tiešu un pilnīgu iesaistīšanos;

75.  uzsver, cik būtiski ir aktīvi iesaistīt personas ar invaliditāti, viņu ģimenes un pārstāvības organizācijas visu to pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas viņus skar; uzsver, ka ir būtiski integrēt invaliditātes apsvērumus darba vietā, un uzsver sociālā dialoga un darba devēju apmācības nozīmi šajā jomā; aicina dalībvalstis veikt aktīvus pasākumus, lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi pret visiem, un to, ka personas ar invaliditāti var izmantot savas darba un arodbiedrību tiesības ar tādiem pašiem noteikumiem kā citi;

76.  uzsver, ka uzmākšanās darbā, tostarp seksuāla uzmākšanās un represijas par neklusēšanu, kavē piekļuvi darbam un nodarbinātībai, darba saglabāšanu un vienlīdzīgas karjeras iespējas, jo īpaši sievietēm ar invaliditāti(56), un ka dalībvalstīs ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai novērstu, apkarotu un sodītu uzmākšanos personām ar invaliditāti;

77.  uzskata, ka ienākumu atbalsta shēmas, ar invaliditāti saistītā palīdzība un aktīvs nodarbinātības atbalsts papildina cits citu personu ar invaliditāti pilnīgas un efektīvas līdzdalības darba tirgū veicināšanā, jo algas nevar aizstāt ar invaliditāti saistīto papildu izdevumu segšanu; tādēļ aicina dalībvalstis nošķirt ienākumus no aktīva nodarbinātības atbalsta un ar invaliditāti saistītas palīdzības(57), lai nodrošinātu, ka atbilstības noteikumi ir pēc iespējas iekļaujošāki, un segtu papildu izdevumus, kas saistīti ar invaliditāti, apkarotu strādājošo nabadzību un personām ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzību, cieņu un autonomiju; mudina dalībvalstis ieviest līdzīgus risinājumus, lai personu ar invaliditāti aprūpētāji papildus ar aprūpi saistītajiem pabalstiem gūtu ienākumus;

78.  mudina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un visiem darba ņēmējiem nodrošina vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu; turklāt uzstāj, ka darba ņēmējiem ar invaliditāti aizsargātās darbnīcās jānodrošina vismaz tādas pašas tiesības un statuss kā darba ņēmējiem, kas strādā atvērtā darba tirgū; uzskata, ka šādās darbnīcās būtu jāizmanto individualizēta pieeja un, ciktāl tas ir praktiski iespējams, jāparedz iespēja noteikt pagaidu periodu personām ar invaliditāti visā viņu darba dzīvē; turklāt uzskata, ka šādām darbnīcām būtu jāveicina prasmju attīstība un jāsekmē pāreja uz atvērto darba tirgu; uzstāj, ka personas ar invaliditāti, kas strādā šādā vidē, būtu jāaizsargā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesiskajiem regulējumiem, kuri attiecas uz sociālo aizsardzību un darba apstākļiem, tostarp minimālās algas aizsardzību vienlīdzīgi ar citām personām, atbilstīgi UNCRPD 27. pantam; aicina dalībvalstis izstrādāt iekļaujošus aizsargātas un atbalstītas nodarbinātības modeļus, ievērojot personu ar invaliditāti tiesības, kas kalpotu kā pasākumi efektīvai iekļaušanai un vēlākai pārejai uz atvērto darba tirgu; uzsver, ka personām ar invaliditāti ir būtiski atrast kvalitatīvu darbu, kas atbilst viņu prasmēm un mērķiem, un ka personu ar invaliditāti apmācībai, kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai ir jānodrošina reālas spējas un prasmes; aicina dalībvalstis novērtēt esošo aizsargāto darbnīcu efektivitāti, nodrošinot personām ar invaliditāti prasmes iegūt darbu atvērtajā darba tirgū; aicina Komisiju uzraudzīt šo procesu;

79.  atzīmē, ka Covid-19 krīze ir izraisījusi tāldarba pieaugumam un ka tāldarbs varētu palīdzēt veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību, jo tas ir veids, kā pielāgoties invaliditātes vajadzībām un līdzeklis, lai panāktu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un mazinātu ar sāpēm un nogurumu saistītos šķēršļus darba tirgū; tomēr brīdina, ka darba devēji nedrīkst izmantot tāldarbu, lai izvairītos no saprātīgiem pielāgojumiem vai iekļaujošas darbavietas kultūras radīšanas darbiniekiem ar invaliditāti(58), jo tas var radīt viņu izolētību un ietekmēt viņu mentālo veselību; uzsver, ka turpmākā tāldarba politika jāizstrādā, ņemot vērā personu ar invaliditāti tiesības, un tās izstrādē jāiesaista personas ar invaliditāti, kad tiek izstrādāti jauni koplīgumi par tāldarbu un kad uzņēmumi pārskata savu tāldarba politiku, lai nodrošinātu, ka tā ir piemērota personām ar invaliditāti; atgādina, ka ir vajadzīga viņu vienlīdzīga piekļuve izglītībai un apmācībai personām ar invaliditāti, kā arī digitālo prasmju apguve un ar to saistītās digitālās infrastruktūras pieejamība gan pilsētās, gan laukos un attālos reģionos, lai cilvēki varētu izmantot digitalizācijas radītās jaunās nodarbinātības iespējas; uzsver, ka darbiniekiem ar invaliditāti ir tiesības uz saprātīgu pielāgošanu, un uzskata, ka valsts iestādēm būtu jāpalielina izpratnes veicināšanas pasākumi un programmas par personu ar invaliditāti prasmēm un spējām, kā arī jāveicina privāto un publisko darba devēju izpratne par saprātīgu pielāgošanu, lai novērstu darbaspēka trūkumu un nodrošinātu, ka darba devēju rīcībā ir līdzekļi, ar kuriem nodarbināt, atbalstīt un noturēt darbiniekus ar invaliditāti;

80.  norāda, ka vecāka gadagājuma personu tiesību veicināšana ir cieši saistīta ar vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu personām ar invaliditāti, jo vecāka gadagājuma personām ir lielāka invaliditātes iespējamība un vairāk nekā 46 % personu vecumā no 60 gadiem ir invaliditāte; uzsver, ka, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas un jo īpaši saistībā ar sabiedrības novecošanu, ir jārisina jaunas problēmas, kas saistītas ar lielāku invaliditātes izplatību saistībā ar darbaspēka novecošanu un lielāku to darba ņēmēju skaitu, kuri slimo ar hroniskām slimībām; uzsver, ka ir būtiski izstrādāt politiku, tostarp elastīgus darba grafikus, lai palīdzētu darba ņēmējiem ar invaliditāti labāk integrēties darba tirgū, kā arī aprūpes pakalpojumus personām ar invaliditāti, tostarp standartus par personāla apmācību un personiskās palīdzības standartus;

81.  aicina dalībvalstis uzraudzīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. un 3. principa ievērošanu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi un iespējas attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un karjeras virzību vīriešu un sieviešu vidū neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas; aicina uzraudzīt, kā tiek īstenoti saskaņā ar UNCRPD noteiktie pasākumi;

82.  aicina dalībvalstis sniegt pielāgotu atbalstu personām ar invaliditāti attiecībā uz piekļuvi prasmju pilnveidei, profesionālajai izglītībai un apmācībai un nodarbinātībai, lai nodrošinātu iekļaujošu un aktīvu darba tirgus politiku; mudina nodarbinātības dienestus un publisko un privāto sektoru īstenot individualizētus pasākumus, lai uzlabotu personu ar invaliditāti nodarbināmību un noturēšanu darba tirgū ar mērķi ievērot UNCRPD, un apmainīties ar paraugpraksi personu ar invaliditāti nodarbināšanā, izmantojot Eiropas Valsts nodarbinātības dienestu tīklu; aicina dalībvalstis sniegt norādījumus, apmācību un finansiālu atbalstu darba vietu radīšanai, uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības veicināšanai personām ar invaliditāti, tostarp izmantojot ESF+; uzsver, ka sociālā ekonomika var labvēlīgi ietekmēt personu ar invaliditāti nodarbinātību; aicina dalībvalstis radīt stimulus, lai mudinātu personas ar invaliditāti izveidot sociālās ekonomikas struktūras un uzsākt darbības, kas rada ienākumus;

83.  uzskata, ka darba tirgus atbalsta pasākumos jāņem vērā invaliditāte un īpaši pielāgoti politikas risinājumi, lai atbalstītu personu ar invaliditāti iekļaušanu nodarbinātībā; aicina dalībvalstis atbalstīt darba piemeklēšanu, profesionālo profilēšanu, vienlaicīgu nodarbinātību un apmācību, ievadīšanu darbā, apmācību darba vietā, karjeras attīstību un darbaudzināšanu, kā arī iekļaujošu un pieejamu profesionālo izglītību un apmācību, lai atbalstītu personu ar invaliditāti nepieciešamo integrāciju un noturēšanu darba vietā; uzsver, ka pasākumi personu ar invaliditāti iekļaušanas un nodarbinātības uzlabošanai nebūs patiesi efektīvi, ja netiks novērsti arī ar invaliditāti saistītie stereotipi un stigmatizācija darbavietā un plašākā sabiedrībā; šajā saistībā uzsver, ka ir būtiski veicināt pedagogu, darba devēju un darba ņēmēju, kā arī plašas sabiedrības izpratni un apmācību, lai cīnītos pret aizspriedumiem, mainītu domāšanas veidu un nodrošinātu patiesi iekļaujošu sabiedrību;

84.  uzsver, ka personu ar invaliditāti zemais aktivitātes līmenis kavē sociālekonomisko iekļaušanu, kas jāuzlabo ar Eiropas un valstu programmām, kuru mērķis ir iesaistīt un apmācīt no darba tirgus atstumtas personas; uzsver, ka, atbalstot un veicinot personu ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū, ir būtiski ieviest arī atbilstīgus un iekļaujošus sociālās aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir pieejams visām personām ar invaliditāti;

85.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt galvenās tendences attiecībā uz darba nākotni no invaliditātes viedokļa, lai apzinātu un uzsāktu konkrētas darbības ar mērķi padarīt darba tirgu iekļaujošāku un samazināt digitālo plaisu; uzsver, ka ir būtiski labāk izmantot inovatīvas tehnoloģijas, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un likvidētu šķēršļus izglītībai, apmācībai un nodarbinātībai, jo īpaši digitālajā darba tirgū, un palīdzētu personām ar invaliditāti piekļūt digitālajiem rīkiem un programmatūrai, kas ir nepieciešami viņu patstāvīgai dzīvei; uzsver, ka ir nepieciešams aizsargāt personas ar invaliditāti no diskriminācijas mākslīgā intelekta izmantošanā darbā pieņemšanas, atlases, paaugstināšanas amatā un darba attiecību izbeigšanas lēmumu pieņemšanā; aicina dalībvalstis uzlabot apmācības kursu pieejamību digitālajās prasmēs to cilvēku grupām, kuriem draud atstumtība, tostarp personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai labāk integrētu viņus sociālajā dzīvē un darba tirgū un nodrošinātu labāku piekļuvi e-pakalpojumiem un administrācijai;

86.  stingri atbalsta pētniecību, sociālos ieguldījumus un mērķtiecīgas iniciatīvas ES līmenī attiecībā uz programmām un pakalpojumiem, kas izrādījušies efektīvi, atbalstot personu ar invaliditāti ilgtermiņa integrāciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot personām no autisma spektra; iesaka dalībvalstīm pasūtīt pētījumus par modeļiem un programmām, kam vēl nav pierādījumu bāzes, kā arī finansēt inovācijas pakalpojumu sniegšanā, piemēram, MI izmantošanu palīgtehnoloģijās(59);

87.  aicina dalībvalstis, jo īpaši valstu koordinatorus savās daudzgadu stratēģijās saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem, īpašu uzmanību pievērst bērnu ar invaliditāti vajadzībām un nodrošināt efektīvu un brīvu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, jo īpaši iekļaujošai izglītībai; aicina tās nodrošināt efektīvu piekļuvi veselīgam uzturam un pienācīgam mājoklim visiem bēgļu bērniem ar invaliditāti vienlīdzīgi ar bērniem uzņēmējās valstīs saskaņā ar Padomes Ieteikumu (ES) 2021/1004, lai nodrošinātu, ka valstu integrētajos pasākumos tiek ņemti vērā intersekcionāli trūkumi; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami palielināt Eiropas Garantijas bērniem finansējumu ar īpaši tai paredzētu budžetu vismaz 20 miljardu EUR apmērā; šajā sakarībā mudina visas dalībvalstis piešķirt vairāk nekā minimālos dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus, lai atbalstītu darbības saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem; atkārtoti aicina dalībvalstis īstenot uzlaboto Garantiju jauniešiem, lai nodrošinātu augstas kvalitātes piedāvājumus, tostarp taisnīgu atalgojumu, piekļuvi sociālajai aizsardzībai un darba videi, kas pielāgota personu ar invaliditāti vajadzībām;

88.  aicina dalībvalstis īstenot Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, ar kuru ievieš aprūpētājiem paredzētu atvaļinājumu, kas ir piecas darba dienas gadā; uzstāj, ka būtu jāapsver īpaša kārtība attiecībā uz aprūpētājiem paredzētu atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājumu, bērna kopšanas atvaļinājumu un elastīgu darba laiku vecākiem, kas atrodas īpaši nelabvēlīgā situācijā, piemēram, invalīdiem vai bērnu vecākiem ar invaliditāti vai ilgstošām slimībām, neradot nekādas sekas no darba devēja puses;

89.  aicina dalībvalstis nodrošināt labākus darba un dzīves apstākļus, tostarp ar atbilstošu minimālo algu un atalgojuma pārredzamības pasākumiem, lai samazinātu darba samaksas atšķirības invaliditātes jomā un panāktu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi darba tirgū; uzsver, ka ir būtiski ātri pieņemt direktīvu par minimālo algu un darba samaksas pārredzamību, kas pilnībā jāpiemēro personām ar invaliditāti;

90.  aicina Komisiju izstrādāt un veicināt Eiropas tiesisko regulējumu iekļaujošiem uzņēmumiem, lai radītu pastāvīgu nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti.

o
o   o

91.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp. (2) OV C 340, 15.12.2010., 11. lpp. (3) https://reliefweb.int/report/world/covid-19-gender-and-disability-checklist-preventing-and-addressing-gender-based (4) https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/files/qe-02-19-153-lv-n.pdf (5) OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp. (6) OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp. (7) OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp. (8) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp. (9) OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp. (10) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp. (11) OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp. (12) OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp. (13) OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp. (14) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (15) OV L 127, 16.5.2019., 34. lpp. (16) OV C 137 E, 27.5.2010., 68. lpp. (17) OV L 167, 12.6.1998., 25. lpp. (18) OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp. (19) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14646-2019-INIT/lv/pdf (20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0265. (21) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0129. (22) OV C 434, 15.11.2022., 50. lpp. (23) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0219. (24) OV C 81, 18.2.2022., 43. lpp. (25) OV C 251, 30.6.2022., 2. lpp. (26) OV C 184, 5.5.2022., 88. lpp. (27) OV C 132, 24.3.2022., 129. lpp. (28) OV C 506, 15.12.2021., 94. lpp. (29) OV C 474, 24.11.2021., 48. lpp. (30) OV C 371, 15.9.2021., 6. lpp. (31) OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp. (32) OV C 362, 8.9.2021., 8. lpp. (33) OV C 346, 27.9.2018., 94. lpp. (34) OV C 363, 28.10.2020., 164. lpp. (35) Pētījums – „European Structural and Investment Funds and People with Disabilities in the European Union” (Eiropas strukturālie un investīciju fondi un cilvēki ar invaliditāti Eiropas Savienībā), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, politikas departaments C – Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2016. gada 3. novembris. (36) Pētījums – ”Inclusive education for learners with disabilities” (Iekļaujoša izglītība audzēkņiem ar invaliditāti), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, politikas departaments C – Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2017. gada 15. septembris. (37) Pētījums – „The protection role of the Committee on petitions in the context of the implementation of the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities” (Lūgumrakstu komitejas aizsardzības funkcija saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, politikas departaments C – Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2015. gada 9. oktobris. (38) Padziļināta analīze – “The European Accessibility Act” (Eiropas Piekļūstamības akts), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, politikas departaments C – Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2016. gada 15. augusts. (39) Pētījums – ”Transport and tourism for persons with disabilities and persons with reduced mobility” (Transports un tūrisms personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, politikas departaments B – Strukturālā un kohēzijas politika, 2018. gada 8. maijs. (40) Pētījums – „The Post-2020 European Disability Strategy” (Eiropas stratēģija invaliditātes jomā laikposmam pēc 2020. gada), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, politikas departaments C – Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2020. gada 15. jūlijs. (41) Pētījums – „The implementation of the 2015 Concluding Observations of the CRPD Committee by the EU” (UNCRPD komitejas 2015. gada noslēguma secinājumu īstenošana ES”), Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments C – Pilsoņu tiesības un konstitucionālās lietas, 2021. gada 2. decembris. (42) https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=58678 (43) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (44) OV L 167, 4.7.2018., 28. lpp. (45) OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp. (46) Kopīgs informatīvs paziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijas Personu ar invaliditāti tiesību komitejai par pārskatu par to, kā ES īsteno UNCRPD, pieejams tīmekļa vietnē https://equineteurope.org/wp-content/uploads/2022/02/02-14-Joint-Briefing-CRPD-Equality-and-intersectional-issues-faced-by-persons-with-disabilities-in-the-European-Union.pdf (47) https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=1138 (48) Eiropas Invaliditātes foruma 2022. gada ziņojums par Eiropas cilvēktiesībām. (49) Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju fonds (UNFPA) un organizācijas International Women Enabled International „Sievietes un jaunieši ar invaliditāti – pamatnostādnes par to, kā nodrošināt uz tiesībām balstītus, dzimumresponsīvus pakalpojumus ar dzimumu saistītas vardarbības un seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību novēršanai”, 2018. gads, https://www.unfpa.org/sites/default/files/pub-pdf/UNFPA-WEI_Guidelines_Disability_GBV_SRHR_FINAL_19-11-18_0.pdf. (50) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021.,159. lpp.) (51) Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam (Strategy for the Rights of Persons with Disabilities 2021-2030 (COM(2021)0101), 16. lpp. (52) https://www.edf-feph.org/content/uploads/2022/09/Final-Forced-Sterilisarion-Report-2022-European-Union-copia_compressed.pdf (53) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.). (54) UNCRPD 27. pants. (55) UNCRPD 2. pantā „universālais dizains” ir definēts kā „ražojumu, vides, programmu un pakalpojumu dizains, kas pēc iespējas vairāk izmantojams visiem cilvēkiem bez pielāgošanas vai specializēta dizaina. Universālais dizains neizslēdz palīgierīces konkrētām personu grupām ar invaliditāti, ja tas ir nepieciešams”. (56) Europe 2020 data & People with disabilities - tables (EU SILC 2017), sagatavojis Stefanos Grammenos, Eiropas Sociālās un ekonomiskās politikas centrs, 2019. gada 27. decembris. (57) ANO īpašais referents personu ar invaliditāti tiesību jautājumos, īpašā referenta personu ar invaliditāti tiesību jautājumos ziņojums, kas iesniegts ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijā 2015. gada 7. augustā. (58) Schur, L.A., Ameri, M. un Kruse, D., „Telework After COVID:ASilver Lining’ for Workers with Disabilities?Journal of Occupational Rehabilitation, 30. sēj., Nr. 4, 2020. g., 521.–536. lpp. (59) Eiropas Rehabilitācijas platforma, „Artificial intelligence and service provision for people with disabilities – An analytical paper”(Mākslīgais intelekts un pakalpojumu sniegšana cilvēkiem ar invaliditāti — analītisks dokuments), 2022.g.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem — virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam (2021/2254(INI))

P9_TA(2022)0436 A9-0269/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” (COM(2021)0345),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencē panākto vienošanos par Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. un 174. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par veidiem, kādos KLP var uzlabot darbvietu izveidi lauku apvidos(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. novembra rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz vidi, cilvēkiem un ekonomiku(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par pārtikas un lauksaimniecības nākotni(10),

–  ņemot vērā 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par lauku, kalnu un attālo apvidu īpašo vajadzību ņemšanu vērā(11),

–  ņemot vērā 2022. gada 8. marta rezolūciju par kohēzijas politikas nozīmi inovatīvas un viedas pārveides un reģionālās IKT savienotības veicināšanā(12),

–  ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par Eiropas mežu stratēģiju: turpmākā rīcība(13),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā(14),

–  ņemot vērā 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam — atgriezīsim savā dzīvē dabu”(15),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 12. novembra paziņojumu “Ārkārtas rīcības plāns par pārtikas apgādi un nodrošinātību ar pārtiku krīzes laikā” (COM(2021)0689),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 16. jūlija paziņojumu “Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam” (COM(2021)0572),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 4. februāra paziņojumu par 8. kohēzijas ziņojumu — Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā (COM(2022)0034),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. jūnija ziņojumu par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi (COM(2020)0241),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 27. janvāra zaļo grāmatu par novecošanu “Paaudžu solidaritātes un savstarpējās atbildības veicināšana” (COM(2021)0050),

–  ņemot vērā Korkas 2.0 deklarāciju “Labāka dzīve lauku apvidos”, ko pieņēma 2016. gada septembrī Korkā notikušās Eiropas konferences par lauku attīstību puses,

–  ņemot vērā Bledas deklarāciju par viedāku ES lauku apvidu nākotni, kas parakstīta Bledā, Slovēnijā, 2018. gada 13. aprīlī,

–  ņemot vērā ANO Deklarāciju par zemnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām, ko Cilvēktiesību padome pieņēma 2018. gada 28. septembrī,

–   ņemot vērā 2022. gada 3. maija rezolūciju par ES rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības jomā(16),

–   ņemot vērā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas Vispārīgo ieteikumu Nr. 34 (2016. gads) par lauku sieviešu tiesībām, kas pieņemts 2016. gada 7. martā,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. principu,

–   ņemot vērā Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pasūtīto pētījumu “The future of the European Farming Model: Socio-economic and territorial implications of the decline in the number of farms and farmers in the EU” (“Eiropas lauksaimniecības modeļa nākotne: lauku saimniecību un lauksaimnieku skaita samazināšanās Eiropas Savienībā sociālekonomiskās un teritoriālās sekas”), ko 2022. gada aprīlī publicēja Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2021. gada 25. marta paziņojumu par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu (COM(2021)0141),

–   ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 24. marta rezolūciju par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā(17),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2021. gada 8. aprīļa darba dokumentu “Evaluation of the impact of the CAP on generational renewal, local development and jobs in rural areas” (“Novērtējums par KLP ietekmi uz paaudžu maiņu, vietējo attīstību un darbvietām lauku apvidos”) (SWD(2021)0078),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2022. gada 26. janvāra atzinumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem”(18),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 23. marta atzinumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem”(19),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A9-0269/2022),

A.  tā kā lauku apvidi veido aptuveni 83 % no kopējās ES teritorijas un tajos dzīvo aptuveni 137 miljoni cilvēku (30 % no ES iedzīvotājiem); tā kā ES lauku apvidi ir ļoti svarīgi kā vietas pārtikas ražošanai, mežiem un enerģijas, jo īpaši atjaunīgās enerģijas, ražošanai, kā arī Eiropas zaļā kursa, klimatneitralitātes un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai; tā kā lauku apvidi, jo īpaši attāli un mazāk attīstīti lauku reģioni, kalnu apvidi, salas un tālākie reģioni saskaras ar īpašām ilgtermiņa neatrisinātām problēmām un to unikālā attīstības un inovācijas potenciāla nepietiekamu atzīšanu;

B.  tā kā iedzīvotāju kopējais īpatsvars lauku apvidos pēdējo desmit gadu laikā ES līmenī ir nedaudz samazinājies un pēdējo 50 gadu laikā ir ievērojami samazinājies novecošanas un aizceļošanas (urbanizācijas) dēļ; tā kā to cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 65 gadiem, parasti ir visaugstākais lauku apvidos un ir paredzams, ka nākotnē tas palielināsies; tā kā iedzīvotāju skaits, visticamāk, līdz 2050. gadam saruks četros no pieciem ES lauku reģioniem un attālie lauku apvidi zaudēs vēl vairāk iedzīvotāju;

C.  tā kā LESD 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai jācenšas mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem reģioniem, jo īpaši lauku apvidiem; tā kā, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, lauku teritorijām ir jāsaņem pienācīgs finansiālais atbalsts;

D.  tā kā vidējais nodarbinātības līmenis ES lauku apvidos laikposmā no 2012. līdz 2020. gadam ir attīstījies labvēlīgi, lai gan starp dalībvalstīm pastāv atšķirības un piedāvāto darbvietu kvalitāte ir atšķirīga; tā kā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars lauku apvidos ir lielāks nekā pilsētās;

E.  tā kā darba apstākļi ievērojamai daļai darba ņēmēju, kas nodarbināti ES lauksaimniecības nozarē, ir ārkārtīgi sarežģīti un nestabili, kam raksturīgas zemas algas, ilgs darba laiks, nedeklarēts darbs, liels nelaimes gadījumu un slimību skaits un nožēlojami mājokļi;

F.  tā kā piekļuve ūdensapgādes pakalpojumiem, sanitārijai, ceļu infrastruktūrai, veselības aprūpei, izglītībai, platjoslas internetam un citiem pamatpakalpojumiem ir būtiska lauku apvidu attīstībai; tā kā mājsaimniecībām dažos lauku apvidos joprojām nav piekļuves pamatpakalpojumiem, jo īpaši ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem, lai gan joprojām pastāv atšķirības starp dalībvalstīm(20); tā kā iedzīvotāji ir norādījuši, ka transporta infrastruktūra un savienojumi ir galvenās vajadzības lauku apvidos;

G.  tā kā īpaši ātrdarbīgi platjoslas pieslēgumi ir pieejami tikai vienam no sešiem lauku iedzīvotājiem; tā kā starp lauku un pilsētu teritorijām pastāv būtiska digitālo pamatprasmju atšķirība, proti, 28 % pieaugušo, kas dzīvo laukos, ir digitālās pamatprasmes vai augstākas par tām, salīdzinot ar 62 % pieaugušo, kuri dzīvo pilsētās (2019. gada dati); tā kā joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz interneta pieslēgumu, lai gan dažās dalībvalstīs līdz pat 25 % lauku mājsaimniecību joprojām nav piekļuves internetam(21);

H.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām, kas iekļauta Līgumos un Pamattiesību hartā; tā kā lauku apvidos joprojām pastāv ievērojama dzimumu nevienlīdzība, jo sievietēm ir augstāks bezdarba līmenis, nestabilas darbvietas un neoficiāli darba nosacījumi, kā arī tās ir nepietiekami pārstāvētas lēmumu pieņemšanas struktūrās, piemēram, lauksaimniecības kooperatīvos, arodbiedrībās un pašvaldībās;

I.  tā kā lauku saimniecību skaits ES-27 laikā no 2003. līdz 2016. gadam samazinājās par 32 % un vislielākais samazinājums ir mazajās saimniecībās ar mazāk nekā pieciem hektāriem (38 %); tā kā 2016. gadā ES bija 10,5 miljoni saimniecību, no kurām lielākā daļa (92 %) bija ģimenes saimniecības; tā kā līdz 2040. gadam ES varētu zaudēt vēl 6,4 miljonus lauku saimniecību, kā rezultātā visā ES atliktu aptuveni 3,9 miljoni lauku saimniecību, kas ir ārkārtējs 62 % samazinājums salīdzinājumā ar 2016. gadu;

J.  tā kā 2016. gadā uz katru lauksaimnieku, kas ir jaunāks par 35 gadiem, bija vairāk nekā seši lauksaimnieki, kas vecāki par 65 gadiem(22), kas nozīmē, ka ES lauksaimnieku novecošana ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras lauku apvidi; tā kā gados jaunu lauksaimnieču īpatsvars ir īpaši zems;

K.  tā kā ES lopkopības saimniecībās ir nodarbināti aptuveni 4 miljoni cilvēku un tās ir galvenās labuma guvējas no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrā pīlāra atbalsta lauku saimniecībām mazāk attīstītos apgabalos, kas veido 50 % no izmantotās lauksaimniecības zemes platības ES;

L.  tā kā ir pierādījies, ka Eiropas Lauku attīstības tīkla tematiskās grupas ir efektīvs instruments publiskā un privātā sektora teritoriālajām partnerībām; tā kā šīm grupām turklāt ir izdevies izveidot vienotu forumu, kurā risināt jautājumus, kas saistīti ar teritoriālo revitalizāciju, inovāciju, augšupēju un integrētu pieeju lauksaimniecībā un lauku attīstībā, decentralizētu pārvaldību, tīklu integrāciju un sadarbību;

M.  tā kā viens no KLP mērķiem pašreizējā plānošanas periodā ir veicināt nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā, sociālo iekļaušanu un vietējo attīstību lauku apvidos;

N.  tā kā ir paustas bažas par kalnrūpniecības darbību negatīvo ietekmi uz ūdeni, aizsargājamām teritorijām un vidi, kā arī par ekoloģisko kaitējumu, ko tā var radīt apkārtējai videi un citiem iztikas avotiem, iespējams, ietekmējot cilvēku ienākumus, veselību un dzīves kvalitāti(23),

Problēmas un iespējas spēcīgākiem, noturīgiem un iekļaujošiem lauku apvidiem

1.  uzsver lauku apvidu vēsturisko, ģeogrāfisko, ekonomisko un sociālo daudzveidību visā ES; atgādina, ka lauku apvidi, kas atrodas tuvu urbānajiem centriem, piekrastes teritorijas, pārrobežu teritorijas vai kalnu apvidi, tālākie reģioni un mazapdzīvoti apgabali saskaras ar dažādām problēmām, kuru risināšanai ir vajadzīgi īpaši pielāgoti un specifiski risinājumi sadarbībā ar vietējām ieinteresētajām personām;

2.  uzsver, ka ES līmeņa rīcībpolitika un darbības apvienojumā ar valsts, reģionālo un vietējo rīcībpolitiku un darbībām, izmantojot konkrētai vietai pielāgotu pieeju, ir būtiski, lai nodrošinātu Eiropas lauku iedzīvotāju labklājību un labjutību, kā arī risinātu problēmas, ar kurām viņi saskaras, proti, iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanu, lielāku nabadzības un sociālās atstumtības risku un mazākas iespējas atrast kvalitatīvu darbu; atgādina, ka lauku apvidu IKP uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju;

3.  turklāt uzsver, ka lauku apvidiem trūkst piekļuves augstas kvalitātes vispārējas nozīmes pakalpojumiem, piemēram, ūdensapgādei, sanitārijai, ceļu tīklam, veselības aprūpei, bērnu aprūpei un kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, un ka tie ir slikti savienoti, ar ierobežotām transporta iespējām un ātrdarbīga platjoslas pieslēguma trūkumu, kā arī citiem pamatpakalpojumiem, piemēram, pasta un banku pakalpojumiem, papildus nepietiekamai mājokļu kvalitātei un pieejamībai, klimata un vides problēmu radītajam spiedienam, dzimumu līdztiesības trūkumam un ierobežotajām iespējām attiecībā uz inovāciju un piekļuvi tehnoloģiju attīstībai; norāda, ka nošķirtība rada ievērojamas grūtības lauku apvidos;

4.  uzsver, ka demogrāfiskā lejupslīde un novecošana skars visus reģionus, bet jo īpaši lauku apvidus, jo notiks iedzīvotāju pāreja uz urbānām teritorijām un jauniešu aizplūšana, kas negatīvi ietekmēs lauku apvidu izaugsmes potenciālu, dzīves kvalitāti, prasmju pilnveidi un piekļuvi pakalpojumiem; norāda, ka publiskā politika nav spējusi apvērst iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci lauku apvidos;

5.  uzsver, ka lauku apvidiem var būt centrālā loma sociālo, ekonomisko un vides problēmu risināšanā, nodrošinot ekosistēmu pakalpojumus, lai mazinātu klimata pārmaiņas un vides pasliktināšanos, nodrošinot ilgtspējīgu un pietiekamu pārtikas, tostarp bioloģiskās pārtikas, ražošanu, saglabājot materiālo un nemateriālo lauku mantojumu, veicinot dabas aizsardzību un biodaudzveidību un nodrošinot unikālas kultūras ainavas brīvā laika pavadīšanai un atpūtai, kā arī attīstot aprites ekonomiku un veicinot taisnīgu, zaļu un digitālu pārkārtošanos;

6.  šajā sakarā uzsver sinerģiju starp lauku kopienām, vides aizsardzību, nodrošinātību ar pārtiku un izpratni par dzīvnieku labturību; uzsver nepieciešamību pienācīgi atbalstīt lauksaimniekus un kompensēt viņiem sabiedrisko labumu un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, veicinot lauku apvidu ekonomisko dzīvotspēju;

7.  vērš uzmanību uz pieaugošo neapmierinātību to lauku iedzīvotāju vidū, kuri uzskata, ka viņu vajadzības netiek pietiekami ņemtas vērā politiskajos lēmumos un kuri jūtas nepietiekami pārstāvēti, kas veicina distancēšanos no pilsoniskās un politiskās dzīves, kurai līdz ar to ir pienācīgi jāpievēršas, jo tā varētu novest pie dažādu veidu bezspēcības sajūtas politikā; uzstāj, ka arvien izteiktākā plaisa starp laukiem un pilsētām, ģeogrāfiskā nošķirtība un pamatpakalpojumu trūkums summējas un palielina šo neapmierinātību; uzskata, ka jauniešu iesaistīšana vietējās kopienas dzīvē var palīdzēt palēnināt jauniešu aiziešanu no lauku apvidiem;

8.  pieņem zināšanai to, ka ES iedzīvotāji joprojām lielā mērā uzticas reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā liecina Eirobarometra aptaujas, un uzsver, ka ir svarīgi, lai šie pārvaldes līmeņi iesaistītos atbalsta Eiropas projektam lauku apvidos atjaunošanā;

9.  uzsver, ka lauku apvidi ir īpaši neaizsargāti pret tādu krīžu sekām kā Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un klimata pārmaiņas, taču tie arī spēj piedāvāt jaunas iespējas un risinājumus reaģēšanā uz šādām krīzēm, un tiem ir būtiska nozīme pārtikas nodrošinājuma, pašnodrošinātības ar pārtiku un neatkarības no fosilā kurināmā vai enerģijas importa panākšanā, ja ir pienācīga atbalsta sistēma;

10.  uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir novedusi pie jauniem dzīves, darba un mijiedarbības ieradumiem, tostarp tāldarba, kas rada jaunas iespējas ar daudzām pozitīvām papildu sekām lauku apvidu atjaunošanai; norāda, ka iedzīvotāji ir sapratuši, ka lauku apvidi var piedāvāt risinājumus šai krīzei;

Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem

11.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem; piekrīt tā vispārējiem mērķiem un uzskata to par vienu no vislabākām iespējām koordinētām un intensīvākām darbībām pie lauku apvidu tagadējās un nākotnes situācijas, pievēršoties jaunām iespējām sociālai, ekonomiskai un vides atjaunošanai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES fondi un rīcībpolitikas cits citu papildinātu lauku apvidu atbalstam un lai vietējām ieinteresētajām personām būtu pieejama informācija;

12.  uzsver, ka lauku apvidu attīstībai arī turpmāk jābūt ES darba kārtības prioritātei, un aicina nākamās Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstis pilnībā nodoties šā mērķa sasniegšanai un savos secinājumos paust nepieciešamību rīkoties lauku teritoriju labā;

13.  pieņem zināšanai priekšlikumu par lauku rīcības plānu, kas būtu jāpārveido par dinamisku instrumentu turpmākai rīcībai ar konkrētiem rezultātiem, atbalstot integrētas stratēģijas ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar partnerības principu; aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt visaugstāko prioritāti tā īstenošanai, nosakot skaidrus, kvantitatīvus un saistošus sasniedzamos mērķrādītājus, lai panāktu, ka tā efektīvai īstenošanai tiek piešķirti nepieciešamie resursi, un līdz 2040. gadam sasniegtu mērķi — spēcīgākus, savienotākus, noturīgākus un pārtikušākus lauku apvidus;

14.  piekrīt, ka ir vajadzīga vienota ES mēroga funkcionāla lauku apvidu definīcija, iekļaujot atšķirību starp lauku un piepilsētu teritorijām un atzīstot šo teritoriju sarežģītību, daudzveidību un specifiku;

15.  mudina Komisiju sadarbībā ar valstu, reģionālajām un vietējām ieinteresētajām personām ātri izstrādāt un ieviest praksē šādu definīciju; uzskata, ka šo definīciju varētu izmantot, lai salīdzinātu Eiropas lauku apvidu attīstību un sniegtu informāciju mērķtiecīgākai rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanai šajās teritorijās; aicina Komisiju izstrādāt kopīgu metodiku, vienlaikus paredzot pietiekamu elastību, lai ņemtu vērā dalībvalstu īpašās iezīmes un vajadzības;

16.  atbalsta lauku pakta izstrādi, uzsverot vietējo, reģionālo un valsts ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības, iekļaujošas iesaistes nozīmi iniciatīvas sekmīgā iznākumā;

17.  uzskata, ka lauku paktam vajadzīgi konkrēti mērķi, rezultāti, daudzlīmeņu pārvaldības un uzraudzības sistēmas kopā ar skaidriem institucionāliem pienākumiem; uzskata, ka lauku paktam būtu jākalpo par platformu labas prakses apmaiņai starp lauku apvidiem un tās atbalstam pieejamo instrumentu izmantošanā, veicinot ES intervences pasākumu sinerģiju, papildināmību un saskaņotību un veicinot ES stratēģisko autonomiju;

18.  atzinīgi vērtē paziņojumu par Lauku novērotavas izveidošanu, lai uzlabotu datu vākšanu un analīzi par lauku apvidiem; uzskata, ka tas ir derīgs instruments, kas palīdz informēt par labākām publiskajām rīcībpolitikām un tās izstrādāt un uzraudzīt, kā arī uzraudzīt progresu ilgtermiņa redzējuma un turpmāko ES rīcībpolitiku un lauku stratēģiju, tostarp ES lauku rīcības plāna, īstenošanā;

19.  uzskata, ka Lauku novērotavai vajadzētu sniegt iespēju apzināt datu nepilnības un uzlabot datubāzes, jo īpaši attiecībā uz datiem, kas sadalīti pa dzimumiem, veicināt detalizētāku statistikas pieeju un izstrādāt rādītājus atbilstošā ģeogrāfiskā līmenī, lai atspoguļotu iedzīvotāju vajadzības; uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums un resursi, pārredzamība un skaidrs ceļvedis ar termiņiem un mērķiem;

20.  uzsver, ka ir svarīgi ieviest lauku aspektu nostiprināšanas mehānismu ES iniciatīvām, lai novērtētu ES rīcībpolitiku saskaņotību un papildināmību un to iespējamo ietekmi uz lauku apvidiem; mudina dalībvalstis veicināt efektīvu mehānismu izstrādi un īstenošanu attiecībā uz lauku aspektu nostiprināšanu valsts līmenī, novērtējot ierosināto tiesību aktu ietekmi lauku apvidos, lai panāktu to atbilsmi paredzētajam mērķim, un aicina Komisiju šajā sakarā tām palīdzēt; uzskata, ka lauku aspektu nostiprināšanas mehānismam vajadzētu būt obligātam, un uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības lauku aspektu nostiprināšanas mehānismu noteikšanā un īstenošanā, kā arī to pārvaldībā gan Eiropas, gan valstu līmenī;

Virzība uz lauku apvidu nākotni 2040. gadā

21.  uzstāj, ka lauku iedzīvotājiem tāpat kā jebkuram citam iedzīvotājam ir jāgūst labums no taisnīgiem nosacījumiem savu profesionālo, sociālo un personīgo mērķu sasniegšanai, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātākām grupām, un uzstāj, ka ir jāpiemēro Eiropas sociālo tiesību pīlārs;

22.  uzsver, ka lauku kopienām ir jānodrošina vienlīdzīga piekļuve vispārējas nozīmes pakalpojumiem, lai nodrošinātu iekļaujošus un vienlīdzīgus dzīves un labjutības apstākļus, jo īpaši veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītībai, apmācībai, kuras mērķis ir prasmju pilnveide, pārkvalifikācija vai mūžizglītība, sociālajai aprūpei, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei, savienotībai un mobilitātei un mājokļiem, kā arī pasta un banku pakalpojumiem, socializēšanās vietām un kultūras pasākumiem un infrastruktūrai;

23.  šajā sakarā uzsver publisko investīciju un publisko partnerību nozīmi, kā arī pārrobežu un lauku un pilsētu sadarbības uzlabošanu; norāda uz decentralizētu un daudzfunkcionālu pakalpojumu centru un pielāgotu pārprofilētu renovētu ēku potenciālu, kā arī uz inovatīvām pieejām pakalpojumu sniegšanā;

24.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātām grupām, kas dzīvo lauku apvidos, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un migrantiem, jo īpaši sezonas darbiniekiem, nodrošinot, ka tiek ņemtas vērā viņu īpašās vajadzības, vienlaikus veicinot sociālo iekļaušanu; aicina Komisiju turpināt saskaņot dalībvalstu praksi attiecībā uz personu ar invaliditāti iekļaušanu;

25.  uzsver, ka prioritātei vajadzētu būt mērķtiecīgiem pasākumiem, ar kuriem atbalsta jauniešus un veicina efektīvu paaudžu maiņu, lai mudinātu jauniešus palikt uz pastāvīgu dzīvi lauku apvidos un vērstos pret demogrāfisko lejupslīdi; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš galveno problēmu pārvarēšanai un pastāvošo šķēršļu novēršanai, piemēram, uzlabojot augstākās izglītības pieejamību un zināšanu nodošanu, nodarbinātības iespējas, uzņēmējdarbības prasmju apguvi un piekļuvi zemei un kapitālam; uzsver, ka ir vajadzīgas kvalitatīvas lauksaimniecības izglītības sistēmas jauno profesionāļu apmācībai; šajā sakarā uzsver jauno lauksaimnieku svarīgo lomu ES lauksaimniecības modernizācijā un vairāk iespēju radīšanā lauku apvidos; uzsver, ka ir jāatbalsta to sekmīga integrācija, jo īpaši atvieglojot lauksaimniecības zemes pirkšanu un nomu, šajā sakarā norādot uz lauku saimniecību inkubatoru potenciālu;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un stiprināt pasākumus saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai uzlabotu lauku apvidu darba ņēmēju tiesības, darba apstākļus, drošumu, veselību un sociālo aizsardzību, tostarp sezonas un migrējošo darba ņēmēju dzīves un darba apstākļus, vienlaikus nodrošinot saskaņotību starp rīcībpolitikām, kas skar šo jautājumu;

27.  uzsver, ka Eiropas zaļais kurss, tostarp stratēģija “No lauka līdz galdam” un digitālā pārveide, var pavērt jaunas iespējas lauku apvidos, jaunu dinamiku noturīgākai nākotnei un ilgtspējīgu darbvietu iespējas; norāda, ka ir jānodrošina taisnīga un iekļaujoša pārkārtošanās, veicinot lauku ekonomisko dzīvotspēju un teritoriālo un sociālo kohēziju, un jānodrošina pienācīgs atbalsts un resursi problēmu risināšanai šajā jomā, jo īpaši pašreizējās krīzes apstākļos;

28.  uzsver lauksaimniecības, agropārtikas nozares un ilgtspējīgas mežsaimniecības centrālo lomu lauku apvidos darbvietu un augstas kvalitātes daudzveidīgas pārtikas un ilgtspējīgi ražotas biomasas nodrošināšanā; uzstāj, ka sociāli, vidiski un ekonomiski ilgtspējīgai lauksaimniecībai, tostarp agroekoloģijai un bioloģiskajai lauksaimniecībai, kas lauksaimniekiem nodrošina taisnīgus ienākumus, ir izšķiroša nozīme šo teritoriju dzīvotspējas nodrošināšanā;

29.  vērš uzmanību uz mazo un vidējo lauku saimniecību un ģimenes saimniecību svarīgo lomu lauku iedzīvotāju uzturēšanā un zemes apsaimniekošanas un ainavu saglabāšanā un uzskata, ka tām būtu jāsaņem atbalsts, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus un bremzētu lauku saimniecību skaita samazināšanos; uzsver, ka lauksaimniekiem attālos un lauku apvidos, jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem, joprojām nav pietiekamas piekļuves tehnoloģijām;

30.  atzīst, ka ir svarīgi atbalstīt sadarbības iniciatīvas lauksaimniecībā un sociālajā ekonomikā kā lauku attīstības instrumentu; vērš uzmanību uz agropārtikas kooperatīvu nozīmi lauku apvidu vides, ekonomiskajā un sociālajā ilgtspējā, produktu pievienotās vērtības radīšanā, darbvietu radīšanā un vietējās ekonomikas dažādošanā; mudina Komisiju un dalībvalstis stimulēt un veicināt kooperatīvus lauku apvidos;

31.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt ES kvalitātes shēmas, jo īpaši pievēršoties ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kā līdzeklim, kas uzlabo kvalitāti un ekonomiskās vērtības taisnīgu sadalījumu pārtikas ķēdēs un galu galā notur lauku iedzīvotājus ES teritorijā;

32.  uzsver, ka negodīga tirdzniecības prakse joprojām ir nopietna problēma lauksaimniecības nozarē, un uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu vērtības labāku sadali visā ķēdē; atgādina, ka īsām piegādes ķēdēm ir potenciāls tuvināt patērētājus un ražotājus, nodrošinot labāku atlīdzību lauksaimniekiem un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas pārtikas ražošanas ciklā; uzsver, ka būtu jāņem vērā brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekme lauku apvidos;

33.  norāda, ka ir vajadzīgs taisnīgs tiešo maksājumu sadalījums, lai nodrošinātu reģionu un lauku apvidu līdzsvarotu attīstību; uzsver, cik svarīgi ir KLP maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, lai šajos apgabalos saglabātu ilgtspējīgas darbības; aicina dalībvalstis veicināt spēcīgus teritoriālos KLP lauku attīstības tīklus, lai koordinētu visas lauku attīstībā ieinteresētās personas;

34.  norāda, ka ekstensīva lopkopība ilggadīgos zālājos vai meža ganībās, kas bieži vien ietver ganības ar augstu vides vērtību un apdraudētām lauksaimniecības sugām un šķirnēm, jo īpaši attālos kalnu apgabalos, ir Eiropas lauku apvidu galvenās iezīmes, kas ir jāatbalsta un jāveicina;

35.  norāda, ka ilgtspējīgai lauksaimniecībai ir svarīgi nodrošināt piekļuvi īpaši pielāgotām investīcijām, pētniecībai un inovācijai; ņem vērā Eiropas inovācijas partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas jomā panākumus un prasa turpināt un paplašināt šo inovatīvo un augšupējo pieeju, lai nodrošinātu pielāgotus risinājumus, ko izstrādājušas vietējās ieinteresētās personas, kā arī citas daudzpusīgas lauku inovācijas partnerības un inovācijas centrus; uzskata, ka inovācijai jābūt saderīgai ar tradicionālo praksi un zināšanām, jo īpaši tām, kas pielāgotas katras jomas īpatnībām;

36.  atgādina, ka lielie plēsēji, jo īpaši vilki, var ietekmēt lauksaimniecības dzīvotspēju, sevišķi dažās ekstensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs, kas bagātas ar biodaudzveidību; norāda, ka tas uzsver nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu līdzāspastāvēšanu starp cilvēkiem un šiem dzīvniekiem lauku apvidos; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu šo līdzāspastāvēšanu, neapdraudot lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību un dinamismu, un jo īpaši aizsargāt tradicionālo lauksaimniecības praksi, piemēram, ganību lopkopību; atgādina par Komisijas pienākumu novērtēt progresu saglabāšanās stāvokļa sasniegšanā un vajadzības gadījumā grozīt sugu aizsardzības statusu, ja tiek sasniegts vēlamais saglabāšanās stāvoklis; mudina Komisiju veicināt diskusijas ar lauku ekonomikas dalībniekiem par lielajiem plēsējiem, sniegt informāciju par finansēšanas iespējām preventīviem pasākumiem pret uzbrukumiem mājlopiem un veicināt koordinētu pieeju visās dalībvalstīs;

37.  uzsver, ka lauku ekonomikas dažādošanai un inovācijai ar vairāk uz teritoriju balstītu pieeju, kas ņem vērā vietējo potenciālu un īpašības, ir izšķiroša nozīme, lai izmantotu digitālās un zaļās pārkārtošanās sniegtās iespējas; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kas atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos un lauku ekonomikas diversifikāciju, kā arī atbalstīt kvalitatīvu darbvietu radīšanu lauku apvidos; uzsver bioapgabalu, ekoreģionu, oglekļsaistīgas lauksaimniecības un ekotūrisma potenciālu lauku ekonomikas dažādošanā; atgādina, ka ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība arī var piedāvāt uzņēmējdarbības dažādošanas iespējas lauku apvidos;

38.  atzīst, ka tūrisms var būt svarīgs ienākumu avots lauku kopienām, uzsverot dažādu ilgtspējīga tūrisma modeļu potenciālu; norāda, ka atpūtas zveja un makšķerēšanas tūrisms bieži vien netiek pietiekami izmantots, lai piesaistītu tūristus visa gada garumā; prasa censties stiprināt lauku tūrisma, piemēram, vīna tūrisma, vietu lauku ekonomikas dažādošanas stratēģijās ciešā saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas nozarēm;

39.  atzīst, ka sociālajā, ekonomiskajā, kultūras un biodaudzveidības saglabāšanas ziņā lauku apvidu veiksmīgas nākotnes nodrošināšanā liela nozīme ir ilgtspējīgai medību pārvaldībai;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami izstrādāt un īstenot pasākumus dzimumu nevienlīdzības novēršanai, jo īpaši darba samaksas un pensiju jomā; uzsver, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana būtu jāpiemēro visos politikas veidošanas līmeņos, nodrošinot ES dzimumu līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam īstenošanu, jo īpaši lauku apvidos;

41.  pauž nožēlu par to, ka lauku sieviešu darbs joprojām netiek pienācīgi atzīts, jo īpaši lauksaimniecībā; norāda, ka sievietes lauku apvidos vairāk skar slēptais bezdarbs un līdzdalība neoficiālajā ekonomikā, kas veicina jaunu sieviešu biežāku izceļošanu; uzsver, ka ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi, lai pārvarētu viņu īpašās problēmas darba tirgū un uzlabotu viņu piekļuvi pienācīgiem pakalpojumiem, tostarp plaša tvēruma veselības aprūpei, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātāko grupu iekļaušanai; atkārtoti uzsver, cik svarīgs ir pozitīvs darba un privātās dzīves līdzsvars, šajā sakarā atzinīgi vērtējot gaidāmo Eiropas aprūpes stratēģiju;

42.  uzstāj, ka ir jāuzlabo sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un politiskā līdzdalība lauku apvidos; aicina dalībvalstis veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu līdzdalību visās lauku organizācijās, apvienībās un publiskās iestādēs, augstākos amatos, uzņēmumu īpašumtiesībās un piekļuvē kvalitatīvām darbvietām; uzsver, ka ir vajadzīga mērķtiecīga apmācība un prasmju pilnveidošana, kā arī labvēlīga vide, atvieglota piekļuve finanšu resursiem un sieviešu uzņēmējdarbības veicināšana lauku apvidos;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sieviešu iekļaušanu lauksaimniecībā, jo īpaši izpētot iespēju atbalstīt Eiropas lauku saimniecību kopīpašumu; prasa pilnībā atzīt sieviešu darbu lauksaimniecībā, jo īpaši lauksaimniecībā līdzstrādājošo laulāto un partneru darbu, piešķirot juridisku atzīšanu un pilnīgu piekļuvi sociālā nodrošinājuma tiesībām; uzsver lauku apvidu sieviešu lomu virzībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību un zaļo pārkārtošanos;

44.  uzsver lauku apvidu centrālo lomu pārejā uz oglekļneitrālu un aprites ekonomiku, tostarp ilgtspējīgu bioekonomiku un mežsaimniecību; aicina Komisiju un dalībvalstis ļaut vietējiem dalībniekiem īstenot iniciatīvas, piemēram, lauku energokopienu izveidi, veicinot atjaunīgo energoresursu pieņemšanu vietējā līmenī;

45.  uzsver, ka iniciatīvām lauku apvidos, piemēram, atjaunīgās enerģijas infrastruktūras attīstībai, ir efektīvi jāveicina šo teritoriju ekonomiskā, sociālā un vides dzīvotspēja un jāņem vērā nepieciešamība pēc atbalsta vietējā sabiedrībā; uzstāj, ka pārtikas ražošanas mērķiem un ekoloģiski vērtīgu teritoriju, piemēram, Natura 2000, aizsardzībai vajadzētu būt prioritātei;

46.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt lauku apvidus ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas ražošanas paplašināšanā, tostarp likvidējot šķēršļus, decentralizējot ražošanas un uzglabāšanas sistēmas, stiprinot energotīklus un apmācot kvalificētus speciālistus, kā arī veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu kā veidu, kādā dot ieguldījumu enerģētiskajā autonomijā, ienākumu dažādošanā un cīņā pret enerģētisko nabadzību un klimata pārmaiņām; norāda, ka ir svarīgi palielināt lauku saimniecību apritīgumu;

47.  norāda uz mikroģenerācijas nozīmi lauku saimniecībās; uzsver, ka tādēļ, ka lauksaimnieki saņem publiskās dotācijas, tostarp KLP ietvaros, tie nedrīkst nonākt nelabvēlīgākā situācijā, kad tie piegādā elektroenerģiju tīklam;

48.  uzsver, ka lauku apvidos ir lielāks sociālās atstumtības un enerģētiskās nabadzības risks, ko rada lielāki veicamie attālumi un pārvietošanās ierobežojumi daudzos lauku reģionos; turklāt uzsver, ka šie riski ir saistīti gan ar infrastruktūru, gan pakalpojumiem; norāda, ka ir vajadzīgi pieejami, publiski, zaļi un inovatīvi lauku mobilitātes risinājumi un investīcijas, lai panāktu taisnīgu izaugsmi un teritoriālo kohēziju saskaņā ar ilgtspējīgu enerģētikas pārkārtošanu;

49.  prasa īstenot iekļaujošu infrastruktūras plānošanu, kas neatstāj novārtā nevienu reģionu, proti, pastiprinot publiskās investīcijas un ātri izmantojot ES un valstu fondus, kas veicina savienotību lauku apvidos, atbalstot un attīstot integrētas un intermodālas transporta sistēmas un prioritizējot izolētas un atvienotas teritorijas Eiropas transporta tīklā;

50.  uzsver, ka digitālā pārkārtošanās rada jaunas iespējas lauku apvidiem, kas ir pieejamas tikai tad, ja ir pienācīgs, stabils, ātrdarbīgs un pieejams platjoslas pārklājums, kura izvēršana visos lauku reģionos vēl nav pabeigta; uzsver, ka digitālā attīstība palielina lauku apvidu pievilcību, samazina ar nošķirtību saistītās problēmas, uzlabo piekļuvi pakalpojumiem un veicina lauksaimniecības digitalizāciju; prasa vietējā līmenī izveidot ātrdarbīgus digitālos centrus, kas būtu pielāgoti attālinātam darbam;

51.  brīdina par risku, ka 5G pārklājuma trūkuma dēļ varētu palielināties digitālā plaisa lauku apvidos, un aicina dalībvalstis mobilizēt visus pieejamos instrumentus, lai uzlabotu 5G tīklu pilnīgu izvēršanu un novērstu administratīvos šķēršļus, jo īpaši izmantojot ES kohēzijas politikas fondu un dalībvalstu Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu atbalstu, kā arī privātās investīcijas; uzsver, ka laikus jāpārskata attiecīgās valsts atbalsta vadlīnijas attiecībā uz lauku apvidiem, kuros tirgus nestrādā;

52.  vērš uzmanību uz to, ka digitālo prasmju salīdzinošais trūkums lauku apvidos var liegt lauku kopienām izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas un kavē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību;

53.  prasa ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī veikt pasākumus, kas nodrošinātu digitālo iekļaušanu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības novecošanu, un veicinātu pielāgotas digitālās prasmes, vienlaikus atbalstot inovācijai labvēlīgu vidi un īpaši pielāgotu digitālo risinājumu izstrādi; norāda uz digitālo rīku potenciālu ilgtspējīgai lauksaimniecībai un viedajai lauksaimniecībai, vietēju un īsu piegādes ķēžu attīstībai un lauksaimniecības nozares pievilcības palielināšanai gados jauniem lauksaimniekiem;

54.  domā, ka viedie ciemati būtu jāuzskata par ES lauku rīcības plāna vienu no vadošajiem projektiem, lai labāk veicinātu tā attīstību pēc 2020. gada; šajā sakarā uzsver līdzsvarotas publiskā un privātā sektora partnerības nozīmi; norāda uz viedo pilsētu tehnoloģiju potenciālu, kas būtu pienācīgi jāfinansē, un uzskata, ka viedo pilsētu tirgus(24) digitālā platforma varētu kalpot par modeli viedo ciematu ekosistēmas turpmākai attīstībai; uzsver, ka LEADER lauku ekonomikas un attīstības metode un sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) finansēšanas instrumenti būtu jāizmanto arī viedo ciematu turpmākai attīstībai;

55.  norāda, ka lauku kopienas joprojām saskaras ar problēmām, kas saistītas ar piekļuvi pamatpakalpojumiem un ekonomiskajām iespējām, un saskaras ar zināmu nesaskaņotību attiecībā uz plānošanu nevienlīdzības starp laukiem un pilsētām novēršanas jomā; uzsver, ka investīcijām vides aizsardzībā, lauku infrastruktūrā un lauku veselības aprūpē un izglītībā ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgā lauku attīstībā; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt minimālos labklājības kritērijus, kas būtu jānodrošina attiecībā uz konkrētu teritoriju iedzīvotājiem;

Pirmie soļi, lai definētu redzējumu un stratēģiju lauku apvidiem

56.  pauž nožēlu par Komisijas paziņojuma novēloto publicēšanu, kas liedza to pilnībā integrēt leģislatīvajos instrumentos un pašreizējā plānošanas satvara sagatavošanā; aicina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis pienācīgi pievēršas integrētai un Savienības vadītai lauku teritoriālajai dimensijai, un novērtēt tās īstenošanu un ietekmi kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos, kohēzijas politikas programmās, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda programmās un atveseļošanas un noturības plānos;

57.  mudina dalībvalstis pašreizējo daudzgadu finanšu shēmas programmu īstenošanas laikā risināt lauku teritoriju un to kopienu specifiskās problēmas, nodrošinot un veicinot piekļuvi investīcijām, kas vajadzīgas sociālajai iekļaušanai, ekonomiskajam un vidiskajam sniegumam un darbvietu radīšanai, lai veicinātu konkurētspēju, iespējotu taisnīgu digitālo un zaļo pārkārtošanos un palielinātu dzīves lauku apvidos pievilcību un kvalitāti; aicina Komisiju uzraudzīt ES programmu rādītājus un novērtēt to atbilstību ES lauku apvidu ilgtermiņa redzējuma mērķiem;

58.  atzinīgi vērtē REPowerEU plānu, kam var būt būtiska nozīme atkarības no jo īpaši Krievijas izcelsmes fosilā kurināmā samazināšanā, un uzsver potenciāli daudzās iespējas lauku apvidiem šajā sakarā, taču pauž nopietnas bažas par priekšlikumiem ievērojami palielināt iespēju pārvietot resursus no dalītas pārvaldības fondiem, kas varētu negatīvi ietekmēt vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas plānošanu virzībā uz taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp lauku apvidos;

59.  aicina dalībvalstis efektīvi izmantot dažādās finansēšanas iespējas, lai uzlabotu arī MVU izredzes, ņemot vērā to lielo nozīmi darbvietu radīšanā lauku apvidos, un aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt, vai tās atbalsts sasniedz lauku apvidus un sniedz labumu to kopienām; uzsver uzņēmējdarbības, sociālās ekonomikas un sociālās inovācijas, tostarp senioru ekonomikas, atbalsta nozīmi, sevišķi attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu;

60.  aicina dalībvalstis labāk izmantot visus pieejamos instrumentus, kas paredzēti lauku apvidu atbalstam, tostarp nodokļu atvieglojumus privātpersonām un uzņēmumiem, kuri vēlas apmesties lauku apvidos, un kas atvieglo darbvietu radīšanu un stimulē jaunu iedzīvotāju apmešanos, kā arī mudināt privātos uzņēmumus veicināt attālinātu darbu, lai aktīvi vērstos pret iedzīvotāju skaita samazināšanos; aicina Komisiju apsvērt citas atbalsta iespējas saistībā ar valsts atbalstu lauku apvidos ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu;

61.  pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz vairāku fondu pieejas vērtību, saistībā ar to joprojām pastāv šķēršļi, kuri kavē integrējošu pieeju ieviešanu lauku apvidos, un prasa ieviest skaidras vadlīnijas tās īstenošanai; aicina Komisiju 2023. gada sākumā nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko galvenā fonda pieejas iespēju attiecinātu arī uz intervencēm, ko līdzfinansē no vairāk nekā viena dalītās pārvaldības fonda, kā arī to vēl vairāk vienkāršot, precizējot, ka galvenā fonda noteikumi ir jāpiemēro pilnībā; vienlaikus aicina Komisiju izpētīt alternatīvas vairāku fondu pieejām integrētai teritoriālajai attīstībai;

62.  aicina Komisiju, lai panāktu sekmīgu lauku attīstību ES, uzlabot sinerģiju un koordināciju starp tādiem ES finansēšanas instrumentiem kā kohēzijas politika, KLP un atveseļošanas instruments NextGenerationEU, kā arī ar valstu instrumentiem; mudina Komisiju 2023. gada sākumā nākt klajā ar mērķtiecīgu tiesību akta priekšlikumu, kas lauku teritoriālo stratēģiju atbalstīšanas un sinerģijas starp fondiem un programmām uzlabošanas procesā ļautu pārvietot resursus starp visiem dalītās pārvaldības fondiem;

63.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt vienkāršošanu un samazināt administratīvo slogu, proti, koordinējot savas iekšējās pārvaldes, lai izvairītos no uzdevumu dublēšanās, jo īpaši attiecībā uz mazākiem projektiem un mikrofinansējumu, kas ir svarīgi lauku apvidiem; norāda, ka daži lauku apvidi nespēj izmantot pieejamās finansējuma iespējas informācijas un spēju trūkuma dēļ, un tādēļ ir vajadzīgs atbalsts, lai to novērstu; uzskata, ka vienkāršotu izmaksu iespēju piemērošana ir efektīvs pasākums, lai panāktu administratīvo vienkāršošanu;

64.  uzsver, ka visām ES rīcībpolitikām un fondiem — gan dalītajiem, gan tieši pārvaldītajiem — ir jāpiedalās lauku apvidu atbalstā, iekļaujot to pasākumu un intervenču izstrādē lauku dimensiju, un uzsver, ka ir vajadzīga rīcībpolitiku saskaņotība; aicina Komisiju izstrādāt mehānismu, kā novērtēt un uzraudzīt katra fonda ieguldījumu lauku apvidos;

65.  prasa Komisijai īpašu uzmanību pievērst LESD 174. panta īstenošanai un nodrošināt, ka visās ES rīcībpolitikās tiek piemērots princips “nekaitēt kohēzijai”, jo īpaši lauku apvidos;

66.  atgādina, ka ES kohēzijas politika, kuras mērķis ir veicināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir ļoti svarīga lauku apvidiem, jo sevišķi tiem, kuriem vajadzīga īpaša uzmanība; norāda, ka saskaņā ar kohēzijas politikas noteikumiem ES ir jāpievērš īpaša uzmanība nelabvēlīgākā situācijā esošu reģionu un apvidu problēmu risināšanai;

67.  uzsver Komisijas pētījuma secinājumus par programmas LEADER efektivitāti piedāvāt risinājumus ekonomiskajām, sociālajām un attīstības problēmām, izmantot iespējas vietējā līmenī un palīdzēt panākt ilgtspējīgu lauku attīstību;

68.  aicina dalībvalstis atbalstīt SVVA, tostarp LEADER, stimulējot līdzdalību vietējās rīcības grupās, vienlaikus atvieglojot un veicinot vairāku fondu pieejas un nodrošinot vietējo rīcības grupu efektīvu autonomiju attiecībā uz to sastāvu un lēmumu pieņemšanu; uzskata, ka jēgpilna palīdzības piešķiršana SVVA no visiem attiecīgajiem fondiem ES līmenī, kas līdzinās palīdzībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), veicinātu spēcīgākas integrētas stratēģijas un ilgtspējīgāku un noturīgu teritoriālo attīstību;

Partnerības princips, pārvaldība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana lauku apvidiem

69.  uzsver, ka iespēju nodrošināšana lauku kopienām, jo īpaši visattālākajos, salu un mazapdzīvotos un mazāk apdzīvotos apgabalos, veicinās lielāku sociālo kohēziju, inovāciju, uzņēmējdarbību un spēcīgāku piederības un identitātes apziņu un ka tam būs vajadzīgi lielāki spēju veidošanas centieni, lai izstrādātu un īstenotu projektus; uzsver, ka lauku kopienām ir izšķiroša nozīme ES kohēzijā un tādēļ tās būtu jāatbalsta, lai veicinātu līdzsvarotu sociālekonomisko attīstību; atgādina par tālāko reģionu specifiku, kā noteikts LESD 349. pantā, un uzsver, ka lauku apvidiem tālākajos reģionos arī šajā sakarā ir papildu ierobežojumi;

70.  prasa efektīvi piemērot subsidiaritātes principu ar vairāk uz kopienu balstītu, decentralizētāku un augšupēju politiku un atbalsta pasākumiem, iesaistot vietējos dalībniekus, tostarp lauksaimniekus un vietējās organizācijas, iestādes un pilsonisko sabiedrību, un tādēļ uzstāj, ka tiem ir jāuzņemas aktīva loma no lēmumu pieņemšanas līdz politikas izstrādei, īstenošanai un novērtēšanai, lai vislabāk apzinātu katras teritorijas vajadzības;

71.  norāda — lai gan ES tiesību aktos ir paredzētas daudzlīmeņu pārvaldības pieejas un partnerības, dažās dalībvalstīs pastāv pretestība to jēgpilnai piemērošanai; aicina dalībvalstis atbalstīt šīs pieejas, piešķirot atbildību pārvaldības attiecīgajā vietējā līmenī un nodrošinot politisko atbildību un stingru rīcībpolitiku un investīciju koordināciju visos pārvaldības līmeņos; aicina Komisiju uzturēt tiešu un strukturētu dialogu ar dažādiem pārvaldības līmeņiem, kas iesaistīti to ES rīcībpolitiku pārvaldībā, kurām ir spēcīga ietekme uz lauku apvidiem;

Turpmāko darbību pēc 2027. gada plānošana

72.  pieņem zināšanai Komisijas nodomu līdz 2023. gada vidum izvērtēt pasākumus, ko ES un dalībvalstis veikušas attiecībā uz lauku apvidiem, un uz šā pamata 2024. gada sākumā sagatavot publisku ziņojumu; uzskata, ka šim novērtējumam varētu būt izšķiroša nozīme, jo īpaši nosakot jomas, kurās joprojām ir vajadzīgs lielāks atbalsts un finansējums, un tas varētu pavērt ceļu lauku stratēģijai, sākot ar vidusposma pārskatīšanu un lauku rīcības plānu 2028.–2034. gada plānošanas periodā; tādēļ aicina Komisiju šajā novērtējumā tieši iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas un vadošās iestādes;

73.  aicina Komisiju nākamajā plānošanas periodā izpētīt alternatīvas politikas stratēģijas un pieejas finansējuma iekļaušanai vienotā sistēmā, tostarp sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm izskatīt iespēju izstrādāt vienu valsts stratēģiju un vienu regulējumu attiecībā uz visiem dalītas pārvaldības fondiem, kā arī jaunus veidus, kā stiprināt partnerības principu un daudzlīmeņu pārvaldības pieejas, veicinot patiesi integrētu teritoriālo attīstību lauku apvidos;

74.  prasa turpmākajos kohēzijas politikas noteikumos paredzēt spēcīgu lauku dimensiju un šim nolūkam paredzēt atsevišķu finansējumu; ierosina Komisijai pēc tam, kad ir notikusi sabiedriskā apspriešana, uzsākt pētījumu par iespēju lauku apvidiem piešķirt daļu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļiem, tā papildinot citas lietderīgas investīcijas, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem ar specifiskām ģeogrāfiskajām īpašībām, kalniem, nomaļām teritorijām, salām un tālākajiem reģioniem;

75.  atgādina, ka lauku apvidu nākotne un labklājība ir ārkārtīgi svarīga Eiropas nodrošinātībai ar pārtiku, autonomijai un noturībai, kā arī ilgtspējīgai energoresursu struktūrai, kas dod ieguldījumu ES enerģētiskajā neatkarībā, kā to skaidri parādīja nesenā Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā; uzsver, ka agropārtikas sistēmas šo krīžu laikā ir nodrošinājušas nepārtrauktu piekļuvi kvalitatīvai pārtikai, vienlaikus paverot jaunas iespējas saīsināt pārtikas piegādes ķēdes un pārtiku un barību, jo īpaši proteīnaugus, ražot vietējā līmenī;

76.  prasa izstrādāt ilgtermiņa redzējumu par konkrētu un izmērāmu patiesu lauku stratēģiju ES līmenī, tostarp stratēģisku dialogu par sadarbību ar pilsētu teritorijām, un koordinēt visu ES fondu un rīcībpolitiku ieguldījumu lauku apvidos; uzsver, ka šī stratēģija ir pilnībā jāintegrē turpmākajos plānošanas periodos; aicina visas dalībvalstis izstrādāt valsts un reģionālās lauku stratēģijas, nosakot veidus un līdzekļus, kas vajadzīgi lauku apvidu problēmu risināšanai;

77.  aicina Komisiju savlaicīgi novērtēt ELFLA atsaistīšanas no kopīgajiem noteikumiem par dalītas pārvaldības fondiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/1060, iespējamo ietekmi uz integrētu teritoriālo pieeju izstrādi lauku apvidos, novērtēt nepieciešamās holistiskās pieejas lauku attīstībai un izdarīt secinājumus nākamajiem plānošanas periodiem attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu;

Lauku apvidi ārpus ES

78.  uzskata, ka ES ir ļoti ieinteresēta veidot ne tikai pārrobežu partnerības, bet arī partnerības ārpus tās robežām, lai veicinātu pārtikušākas lauku sabiedrības un ekonomikas ar abpusēju ilgtermiņa ieguvumu; uzsver, ka šajā procesā svarīga ir ne tikai sadarbība un zināšanu apmaiņa, bet arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

79.  uzsver, cik svarīgas ir stratēģiskās sadarbības saiknes starp Āfriku, Latīņameriku un Eiropu, pamatojoties uz progresu, kas panākts Āfrikas un Eiropas lauku pārveides rīcības programmā, kurā izklāstītas iniciatīvas ar mērķi ilgtspējīgi stiprināt Āfrikas agropārtikas nozari un lauku teritorijas; šajā sakarā uzsver, ka saskaņā ar 2021. gada 16. septembra rezolūciju par jaunu ES un Ķīnas stratēģiju(25) tas saglabās modrību, ņemot vērā Ķīnas mainīgo lomu un pieaugošo stratēģisko ietekmi uz Āfrikas kontinentu;

80.  uzsver, ka ir jāmācās citam no cita un jāizmanto dažu lauku apvidu veiksmes stāstu potenciāls; šajā nolūkā aicina nodrošināt papildu apmaiņas iespējas un izveidot platformas lauku apvidos un starp tiem, lai veicinātu kohēziju, solidaritāti un apmaiņu ES mērogā;

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 433, 22.12.2020., 11. lpp. (2) OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp. (3) OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp. (4) OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp. (5) OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp. (6) OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp. (7) OV C 215, 19.6.2018., 228. lpp. (8) OV C 298, 23.8.2018., 14. lpp. (9) OV C 356, 4.10.2018., 38. lpp. (10) OV C 76, 9.3.2020., 62. lpp. (11) OV C 11, 13.1.2020., 15. lpp. (12) OV C 347, 9.9.2022., 37. lpp. (13) OV C 395, 29.9.2021., 37. lpp. (14) OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp. (15) OV C 67, 8.2.2022., 25. lpp. (16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0136. (17) OV C 361, 20.9.2022., 2. lpp. (18) OV C 270, 13.7.2022., 18. lpp. (19) OV C 290, 29.7.2022., 137. lpp. (20) https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=SDG_6_-_Clean_water_and_sanitation#Sanitation (21) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ISOC_CI_IN_H__custom_2784346/default/table?lang=en (22) Izskaidroti KLP konkrētie mērķi — strukturālas pārmaiņas un paaudžu maiņa, https://agriculture.ec.europa.eu/system/files/2019-11/cap-briefs-7-structural-change_en_0.pdf (23) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2022/729156/IPOL_STU(2022)729156_EN.pdf (24) https://smart-cities-marketplace.ec.europa.eu/?lang=lv (25) OV C 117, 11.3.2022., 40. lpp.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par rīcības plānu tālsatiksmes un pārrobežu dzelzceļa transporta pasažieru pārvadājumu veicināšanai (2022/2022(INI))

P9_TA(2022)0437 A9-0242/2022

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā zaļo kursu un tam sekojošo paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”,

—  ņemot vērā ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi,

—  ņemot vērā balto grāmatu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu (COM(2011)0144),

—  ņemot vērā Komisijas 1995. gada Zaļo grāmatu “Ceļā uz taisnīgu un efektīvu cenu noteikšanu transporta politikā — transporta ārējo izmaksu internalizācijas iespējas Eiropas Savienībā” (COM(1995)0691),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām(1) (Eiropas Piekļūstamības akts),

—  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu(2),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES(3) (TEN-T regula),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/1187 (2021. gada 7. jūlijs) par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu(4),

—  ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) vadlīniju pārskatīšanu(5),

—  ņemot vērā 2021. gada 7. jūlija rezolūciju par dzelzceļu drošību un signalizāciju: pašreizējā stāvokļa novērtēšana attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izvēršanu(6),

—  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju,

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022)(7),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/782 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem(8) Dzelzceļa pasažieru tiesību regula),

—  ņemot vērā Komisijas 2021. gada oktobra pētījumu “Tālsatiksmes pārrobežu pasažieru dzelzceļa pakalpojumi”,

—  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0242/2022),

A.  tā kā jaunajā Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā ir noteikts starpposma mērķis līdz 2030. gadam divkāršot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un līdz 2050. gadam trīskāršot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi;

B.  tā kā no 2001. līdz 2018. gadam ātrgaitas dzelzceļa pasažieru skaits gandrīz divkāršojās, pierādot, ka pastāv pieprasījums pēc ātrgaitas dzelzceļa, kur tas ir pieejams(9);

C.  tā kā ES lidostās ievērojami pieaug kavēšanās(10); tā kā ir prognozēts ievērojams jaudas trūkums (aptuveni 1,5 miljoni lidojumu līdz 2040. gadam), ja netiks pieņemti akūti korektīvie pasākumi(11); tā kā ceļu satiksmes sastrēgumi ES izmaksā aptuveni 110 miljardus EUR gadā (1 % no ES IKP)(12);

D.  tā kā ātrgaitas dzelzceļš sniedz daudzus ieguvumus, piemēram, samazina bojāgājušo skaitu, sastrēgumus un emisijas, un tam ir pozitīva ekonomiskā ietekme, uzlabojot pieejamību, samazinot ceļā pavadīto laiku un radot nodarbinātības iespējas;

E.  tā kā ir veikti nozīmīgi likumdošanas pasākumi, lai pabeigtu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi;

F.  tā kā ERTMS sliežu ceļu iekārtu un borta iekārtu finansējumam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu labāku izvēršanas tempu un lielāku drošumu un sadarbspēju visā TEN-T, vienlaikus veicinot patiesi sadarbspējīgas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi;

G.  tā kā TEN-T pabeigšana, vienlaikus saglabājot spēju attīstīt sekundāros tīklus, ir būtiska, lai virzītos uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, jo īpaši dzelzceļu, un veicinātu multimodālu savienojamību starp ES pilsētām, reģioniem, nomaļiem apgabaliem un salām;

H.  tā kā joprojām pastāv tehnoloģiski šķēršļi vilcienu sadarbspējai starp ES valstīm;

I.  tā kā vieda multimodāla biļešu pārdošana ir svarīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīga dzelzceļa un multimodālā transporta plašāku izmantošanu; tā kā dzelzceļa tīklam un stacijām var būt būtiska nozīme citu transporta veidu integrēšanā pirmā/pēdējā kilometra savienojumā;

J.  tā kā Eiropas Dzelzceļa gads (2021) bija iespēja popularizēt pāreju uz to, lai dzelzceļš kļūtu par pasažieru transporta mugurkaulu visā Savienībā, labāk kalpotu pilsoņiem un uzlabotu TEN-T tīkla attīstību dalībvalstīs;

K.  tā kā Eiropas Jaunatnes gads (2022) ir iespēja pastiprināt šo impulsu, veicot uz jauniešiem vērstas darbības,

L.  tā kā pilsētu mezgli pagaidām nav pietiekami integrēti pašreizējā TEN-T tīklā; tā kā ir nepieciešams izveidot ievērojamu daudzumu pēdējā kilometra infrastruktūras kravu pārvadājumiem un multimodāliem savienojumiem pasažieru pārvadājumiem,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu un atbalsta ierosinātos mērķus padarīt dzelzceļa transportu pievilcīgāku, konkurētspējīgāku un efektīvāku;

2.  atzinīgi vērtē galvenos šajā rīcības plānā izvirzītos mērķus, jo īpaši:

3.  atzinīgi vērtē pārrobežu izmēģinājuma pakalpojumu izveidi un aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk noteikt šim nolūkam nepieciešamos resursus un skaidru grafiku ar atbilstošiem starpposma mērķrādītājiem un mērķiem;

Savienības dzelzceļa acquis labāka īstenošana un paātrināta sadarbspēja

4.  atzinīgi vērtē to, ka ir paātrināts darbs pie tā, lai nodrošinātu ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes un sadarbspējas tehnisko specifikāciju (STS) pilnīgu īstenošanu;

5.  uzsver, ka ERTMS pilnīga izvēršana, sasniedzot pārskatītajā tiesību akta priekšlikumā TEN-T regulai izvirzītos mērķus, palīdzēs izveidot digitālu vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, nodrošinot lielāku tīkla jaudu, drošus, neapdraudētus, ātrus un efektīvus dzelzceļa transporta pakalpojumus tālsatiksmes un pārrobežu savienojumiem;

6.  uzsver, ka tālsatiksmes dzelzceļa transporta veicināšana ir jāpapildina ar integrāciju dažādos starpreģionālos, reģionālos, pilsētu un piepilsētu dzelzceļa tīklos, kā arī ar citiem transporta veidiem un TEN-T, tādējādi uzlabojot mobilitāti “no durvīm līdz durvīm”; uzsver, ka tam būs izšķiroša nozīme, lai palielinātu dzelzceļa un multimodālo pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pievilcību;

7.  uzsver, ka ir svarīgi paātrināt jaunu dzelzceļa līniju būvniecību un turpināt veicināt infrastruktūras projektu pabeigšanu, tostarp tiltus, kas savieno salas ar kontinentālo daļu, lai izveidotu trūkstošos savienojumus un uzlabotu salu integrāciju ar jūras maģistrālēm;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paātrināt ERTMS ieviešanu, pārskatot TEN-T regulu un vienlaikus nosakot termiņu B klases mantoto sistēmu ekspluatācijas izbeigšanai;

9.  uzsver, ka regulatīvā paredzamība, tostarp attiecībā uz savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, ir būtiska, lai veicinātu investīcijas, kas nepieciešamas no publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, lai sasniegtu ERTMS izvēršanas mērķus un sadarbspēju ES un valstu līmenī;

10.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt sliežu ceļu iekārtu sistēmas un borta iekārtu sinhronizētu izvēršanu un ka ir jāuzlabo ERTMS pārvaldība, lai nodrošinātu šādu sinhronizētu izvēršanu gan valstu, gan ES līmenī, tostarp racionalizējot un paātrinot procedūras;

11.  uzsver nepieciešamību nodrošināt ātru, pietiekamu un efektīvu finansējumu un fondu līdzekļus, lai atbalstītu investīcijas, kurās būtu jāiesaista kompetentās iestādes un kuras ļautu pēc iespējas ātrāk izvērst ERTMS borta iekārtas un citus STS standartus(14) sabiedriskajos pakalpojumos;

12.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras (ERA) lomu kā vienu no Eiropas Savienības dzelzceļa politikas pīlāriem; norāda, ka ERA ir pienācīgi jāfinansē, lai tā varētu sniegt atbalstu TEN-T pabeigšanas mērķiem, jo īpaši pārrobežu posmos;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot atbilstīgas iniciatīvas, lai vēl vairāk uzlabotu investīciju pievilcību ERTMS;

14.  prasa censties paplašināt dažās dalībvalstīs jau ieviestos saskaņotos grafikus ES līmenī, lai veicinātu vieglu un netraucētu ceļošanu pāri robežām visiem ES pilsoņiem;

Nostiprināta infrastruktūra pasažieru dzelzceļam

15.  uzskata, ka multimodālu un vienlaidu TEN-T pamattīkla koridoru savlaicīga pabeigšana līdz 2030. gadam būs pirmais solis ceļā uz turpmāku tīkla integrāciju, ir obligāta un ka tai ir jāietver vājo vietu un trūkstošo savienojumu likvidēšana un pārrobežu posmu pabeigšana; atbalsta plānotos ātrgaitas dzelzceļa savienojumus paplašinātajā pamattīklā, kas jāpabeidz līdz 2040. gadam; uzskata, ka prioritārās investīcijas būtu jānovirza arī tālsatiksmes, pārrobežu ātrgaitas dzelzceļa savienojumu attīstībai, jo īpaši teritorijās, kurās pašlaik trūkst ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras; TEN-T vadlīniju pārskatīšanas kontekstā uzsver, ka ir svarīgi savienot ES galvaspilsētas ar pieejamiem un efektīviem ātrgaitas vilcienu pakalpojumiem un uzlabot infrastruktūras kvalitāti; uzsver, ka jaunas ātrgaitas līnijas ir efektīvs instruments dzelzceļa transporta konkurētspējas palielināšanai;

16.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi būvēt jaunu infrastruktūru, lai apmierinātu pieprasījumu pēc ātrgaitas dzelzceļa; atgādina, ka ātrgaitas dzelzceļa satiksmes divkāršošanai līdz 2030. gadam būs nepieciešams vismaz par 75 % palielināt pašreizējo tīkla garumu, kas ir 11 526 km(15);

17.  uzsver TEN-T, kvalitatīvu dzelzceļa savienojumu un multimodālā transporta nozīmi ekonomikas izaugsmes un iekļautības atbalstīšanā, jo īpaši izolētos reģionos un teritorijās ar ievērojamu strukturālu atšķirību; tādēļ aicina Komisiju pieņemt pasākumus un projektus, lai atbalstītu vietējā ilgtspējīgā un dzelzceļa multimodālā transporta labāku savienojamību perifērās un piekrastes teritorijās ar mazākām attīstības iespējām;

18.  Pauž nožēlu par ierobežoto ES finansējumu, kas pieejams no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2027. gadam (EISI II) un kas sedz tikai aptuveni 5 % no kopējām investīcijām, kuras vajadzīgas TEN-T pamattīkla pabeigšanai(16);

19.  uzsver, ka ir jāuzlabo ES fondu izmantošana ārpus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un kohēzijas fondiem, tostarp attiecībā uz EISI, NextGenerationEU, Atveseļošanas un noturības mehānisma, Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) vai Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējumu, lai nodrošinātu apjomīgas un kvalitatīvas investīcijas ilgtspējīgā un efektīvā transporta infrastruktūrā, tostarp trūkstošos ātrgaitas dzelzceļa savienojumus;

20.  uzsver, ka, ņemot vērā to, ka pašlaik tikai 44 % ES pierobežas iedzīvotāju ir piekļuve dzelzceļa pakalpojumiem(17) un ka bieži vien nav piemērotu multimodālu transporta risinājumu, lai TEN-T varētu pildīt savu lomu sociālekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā ES iekšējā tirgū, ir vajadzīga vieda savienojamība ar TEN-T pamattīklu un ir jāattīsta turpmāka dažādu valstu tīklu integrācija, tostarp lauku, attālo, salu, perifēro un citu nelabvēlīgā situācijā esošu teritoriju integrācija, lai veicinātu to sociālekonomisko attīstību;

21.  uzsver, cik svarīgi ir pārrobežu dzelzceļa savienojumi ar Rietumbalkānu reģionu, Ukrainu un Moldovu; norāda, ka efektīvs un ātrs robežšķērsošanas mehānisms pie ES ārējām robežām ir būtisks, lai nodrošinātu netraucētu pasažieru dzelzceļa savienojamību starp ES un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un Austrumu partnerības valstīm;

22.  atzinīgi vērtē daudzsološās alternatīvas, ko ūdeņraža un akumulatoru vilcieni sniedz vietās, kur dzelzceļa posma elektrifikācija nav iespējama;

23.  atbalsta to, ka Komisija lielu uzmanību pievērš “pirmā/pēdējā kilometra” multimodālo mezglu izveidei pilsētu mezglos, tādējādi stiprinot dzelzceļa savienojamību ar gaisa un jūras transportu un autotransportu; tomēr atgādina, ka mazākiem un mazāk apdzīvotiem pilsētu centriem saprātīgā attālumā vajadzētu būt efektīviem savienojumiem ar multimodāliem mezgliem un termināļiem;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt dzelzceļa staciju stratēģisko nozīmi integrētā un ilgtspējīgā mobilitātes sistēmā, jo īpaši atbalstot mazo staciju modernizāciju;

25.  atzinīgi vērtē ERA lomas stiprināšanu ritošā sastāva sertificēšanā un atļauju piešķiršanā, lai nodrošinātu raitus un savlaicīgus procesus, jo īpaši pārrobežu savienojumos, kā arī konsolidētu un samazinātu valstu noteikumu skaitu; turklāt mudina gan ERA, gan dalībvalstis paātrināt sadarbību attiecībā uz “visu virzienu” ritošā sastāva specifikācijām;

Pietiekama ritošā sastāva pieejamība

26.  aicina pārskatītajās Dzelzceļa vadlīnijās precizēt un vienkāršot valsts atbalsta noteikumus attiecībā uz publisko finansējumu sadarbspējīgam ritošajam sastāvam pārrobežu transportam un saistītajām apkalpes iekārtām, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas pieejami šādu transportlīdzekļu finansēšanai, un Luksemburgas Dzelzceļa protokola īstenošanu;

27.  aicina dzelzceļa uzņēmumus plānot pietiekamus ātrgaitas ritošā sastāva pasūtījumus saskaņā ar Komisijas mērķiem līdz 2040. gadam divkāršot ātrgaitas dzelzceļa pakalpojumus; tāpat arī norāda, ka nakts vilcienu satiksmes ritošajam sastāvam ir vajadzīga savlaicīga plānošana, lai veicinātu nakts vilcienu atdzimšanu; turklāt vērš uzmanību uz to, ka ir jānodrošina pietiekama ritošā sastāva pieejamība gaidāmajai plānotajai reģionālo pārrobežu dzelzceļa savienojumu atjaunošanai;

28.  uzskata, ka labāka sliežu ceļu drošība būtu jānodrošina vienlaikus ar līdzvērtīgu tehnoloģiskās un mehāniskās drošības līmeni vilcienos, ko katru dienu izmanto cilvēku un preču pārvadāšanai;

29.  mudina Komisiju, ņemot vērā tās paustos nodomus, turpināt pētīt un izvērtēt iespēju izveidot Eiropas ritošā sastāva fondu un turpināt diskusijas ar EIB par to, kā to īstenot;

30.  uzsver nepieciešamību pēc skaidrām sadarbspējas specifikācijām un turpmākām investīcijām ritošajā sastāvā;

31.  uzsver, ka šādas investīcijas ir īpaši svarīgas, kad ritošais sastāvs tiek modernizēts ar daudzsistēmiskām lietotnēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārrobežu un starptautisku darbību vairāk nekā vienā valstī;

32.  pauž nožēlu par to, ka “visu virzienu” ritošā sastāva specifikāciju izstrāde ir pārcelta uz nākamo STS pārskatīšanu, kā rezultātā tā aizkavējas par trim gadiem; mudina dalībvalstis par prioritāti noteikt sadarbību ar ERA, lai veicinātu “visu virzienu” ritošā sastāva specifikāciju izstrādi;

33.  atgādina, ka zaļā dzelzceļa investīciju platforma, ko nesen izveidoja EIB, ir svarīga iniciatīva, lai atbalstītu un veicinātu publiskās un privātās investīcijas dzelzceļa projektos; mudina dzelzceļa operatorus, infrastruktūras pārvaldītājus, transporta iestādes un citas ieinteresētās personas piekļūt šai platformai, lai risinātu konkrētas tirgus vajadzības;

34.  prasa izstrādāt inovatīvas iniciatīvas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mikrouzņēmumu atbalstam; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi rēķināties ar vietējā, reģionālā un valsts līmenī aktuālām vajadzībām, lai stiprinātu un stimulētu MVU uzņēmējdarbības vidi un lai to ES līmenī sasaistītu ar jauno rūpniecības politiku;

35.  aicina Komisiju uzraudzīt velosipēdu vagonu ieviešanu pārrobežu pasažieru vilcienos, kā paredzēts Dzelzceļa pasažieru tiesību regulā;

Vilcienu vadītāju un dzelzceļa personāla apmācības un sertificēšanas pielāgošana nākotnes vajadzībām

36.  uzsver, ka nesaskaņota vilcienu vadītāju sertifikācija var kavēt viņu mobilitāti starp dalībvalstīm un tālsatiksmes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu attīstību, jo īpaši pārrobežu posmos;

37.  ņem vērā to, cik svarīgs ir valodas jautājums attiecībā uz vilcienu vadītājiem, kas iesaistīti pārrobežu braucienos, un aicina Komisiju veicināt digitālo valodu rīku izstrādi kā cenas ziņā pieejamu risinājumu, lai palīdzētu pārvarēt valodas šķēršļus un novērstu pašreizējās nepilnības;

38.  turklāt uzsver, ka ir jāveicina vienota ES mēroga darba valoda, proti, angļu valoda, vilcienu vadītājiem, kuri nodrošina tālsatiksmes un pārrobežu pasažieru dzelzceļa savienojumus un kuri nerunā brauciena laikā šķērsoto dalībvalstu valodās;

39.  atbalsta dzelzceļa darbinieku valodu apmācību, lai nodrošinātu, ka viņi var pienācīgi apkalpot visus ceļotājus;

40.  uzsver skaidras Eiropas prasmju stratēģijas nozīmi, lai novērstu joprojām pastāvošos tehniskos un darbības šķēršļus, kas kavē pārrobežu satiksmi;

41.  uzsver Eiropas jaunās industriālās stratēģijas nozīmi, atbalstot vilcienu vadītāju pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, jo īpaši jaunu digitālo prasmju jomā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nodarbinātības līmeni un vienlīdzīgas iespējas visiem;

42.  atgādina, ka Direktīva (ES) 2016/798(18) par dzelzceļa drošību paredz īpašu sertifikāciju pavadošajam personālam; uzskata, ka kvalificēts personāls ir nepieciešams ne tikai dzelzceļa pakalpojumu uzlabošanai, bet jo īpaši, lai nodrošinātu visu dzelzceļa transporta aspektu drošumu;

43.  prasa izstrādāt turpmākas iniciatīvas, lai mudinātu sievietes strādāt dzelzceļa nozares profesijās;

44.  prasa īstenot turpmākas iniciatīvas, lai jauniešiem un MVU darbiniekiem nodrošinātu attiecīgās prasmes un zināšanas;

Efektīvāka tīklu izmantošana

45.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labāku tīkla izmantošanu, jo īpaši TEN-T, un aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu pasažieru plūsmu, tostarp izveidojot tranzīta un termināļu mezglus ātrgaitas maršrutos, un palielinātu nakts vilcienu pievilcību; norāda, ka šiem pasākumiem ir nepieciešama cieša sadarbība jauktās satiksmes līnijās pasažieru un kravu pārvadājumu kārtības izstrādē, lai novērstu vājās vietas un sastrēgumus, kas apdraud visa tīkla darbību;

46.  uzsver, ka jaudas pieejamība un vājo vietu neesamība ir būtiska, lai efektīvi izmantotu tīklu un palielinātu dzelzceļa transporta īpatsvaru;

47.  mudina dalībvalstis paredzēt daudzgadu perspektīvu savas infrastruktūras finansēšanai, lai nodrošinātu plānotu un starptautiski koordinētu infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, samazinātu pagaidu jaudas ierobežojumus un uzlabotu starptautiskā dzelzceļa uzticamību;

48.  mudina Komisiju izmantot “savienojamības indeksu”, ko tā pašlaik izstrādā, lai precīzi noteiktu infrastruktūrai nepieciešamās investīcijas, kas vajadzīgas tīkla efekta nodrošināšanai;

49.  uzsver digitalizācijas nozīmi un vajadzību pēc pienācīgas kiberdrošības un labākas koordinācijas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu dzelzceļa satiksmi; šajā sakarā uzsver, ka ir jāpanāk labāka koordinācija attiecībā uz to, kā jauda tiek pārvaldīta starp dalībvalstu tīkliem, lai uzlabotu pieejamās jaudas izmantošanu; tādēļ prasa labāk saskaņot jaudas plānošanas un piešķiršanas procedūras un kritērijus, kā arī nodrošināt digitālo rīku pilnīgu sadarbspēju; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot koordinācijas mehānismus, lai labāk integrētu pārrobežu dzelzceļa satiksmi iekšzemes satiksmē un tādējādi efektīvāk pārvaldītu dzelzceļa jaudu gan attiecībā uz pasažieru, gan kravas vilcieniem;

50.  uzstāj, ka ir vajadzīga efektīvāka pārrobežu sliežu ceļu iedalīšana;

Atbilstoša cena par piekļuvi sliežu ceļiem

51.  atzinīgi vērtē Komisijas gaidāmos plānus publicēt vadlīnijas sliežu ceļu piekļuves maksas noteikšanai un veicināt maksas par piekļuvi sliežu ceļiem samazināšanu saistībā ar pārrobežu pakalpojumu izveidi, kā arī šīs maksas aprēķināšanas pārredzamību;

52.  atkārtoti uzsver, cik svarīga ir maksa par piekļuvi sliežu ceļiem kā izšķirošs faktors, kas ietekmē dzelzceļa tirgu; aicina Komisiju gaidāmajās vadlīnijās ierosināt ieteikumus par īpašu infrastruktūras maksu nakts vilcieniem;

53.  uzsver, ka ir svarīgi noteikt taisnīgu un atbilstīgu maksu par piekļuvi sliežu ceļiem visiem operatoriem, vienlaikus garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret vēsturiskajiem operatoriem un jaunpienācējiem un nodrošinot pienācīgu finansējumu infrastruktūras tīkliem;

54.  uzsver, ka maksa par piekļuvi sliežu ceļiem infrastruktūras pārvaldītājiem ir būtiska ieņēmumu plūsma, un atgādina, ka viens sliežu ceļa maksas aprēķins ir balstīts uz nepietiekamību, ko rada pietiekamas infrastruktūras jaudas trūkums(19);

Lietotājdraudzīga biļešu pārdošana un piekļuve dzelzceļa sistēmai

55.  atzīst, ka, lai tālsatiksmes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus padarītu pievilcīgākus, ir nepieciešams nodrošināt:

56.  aicina dzelzceļa biļetēs skaidri norādīt to informāciju par rezervētā brauciena CO2 pēdu, kas jau ir publiski pieejama (piemēram, izmantojot tādas tīmekļvietnes kā EcoPassenger), lai vēl vairāk veicinātu pāreju uz citiem transporta veidiem, izmantojot uz informāciju balstītu mobilitātes plānošanu;

57.  ar nepacietību gaida nākamo Komisijas priekšlikumu par multimodāliem digitālās mobilitātes pakalpojumiem (MDMS), kura mērķis ir vēl vairāk uzlabot piekļuvi ceļošanas datiem, to pieejamību un apmaiņu un veicināt taisnīgu komerclīgumu noslēgšanu, kuros abi principi ir būtiski visiem tirgus dalībniekiem; uzsver, ka ir vajadzīga sadarbība starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un biļešu pārdevējiem, lai uzlabotu biļešu izplatīšanu, izveidojot taisnīgus, saprātīgus un nediskriminējošus nosacījumus datu apmaiņai mašīnlasāmos formātos, kuru pamatā ir atvērti standarti, izmantojot lietotņu programmēšanas saskarnes (API) ar īpašiem noteikumiem par pakalpojumu traucējumiem un/vai atcelšanu;

58.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt taisnīgas, viegli pieejamas, pieņemamas un izdevīgas biļešu cenas visām pasažieru kategorijām, tostarp visneaizsargātākajiem, kā arī piekļuvi platformām un biļešu nodrošinātājiem, jo īpaši veciem pasažieriem, kā arī cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

59.  uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša pieeja ar skaidriem īstenošanas starpposma mērķiem, lai panāktu vieglāku piekļuvi multimodāliem savienojumiem, pamatojoties uz sadarbspējīgiem risinājumiem, kas atbilst paredzētajam mērķim;

60.  aicina Komisiju turpināt uzraudzīt atbilstību jaunajai Dzelzceļa pasažieru tiesību regulai;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar citiem transporta veidiem

61.  uzskata, ka būtu jāizpēta visas iespējamās iespējas, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citiem transporta veidiem; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā izvērtēs ES mēroga atbrīvojumu no PVN starptautiskiem dzelzceļa pakalpojumiem un valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanu un vienkāršošanu;

62.  uzsver, ka pasažieriem vajadzētu būt pieejamai pārredzamai informācijai, lai varētu izdarīt ilgtspējīgāku izvēli, un ka iniciatīva “CountEmission EU” varētu palīdzēt izveidot sistēmu emisiju salīdzināšanai;

63.  aicina dalībvalstis optimizēt publisko līdzekļu izmantošanu, lai uzlabotu sabiedrisko transportu, piemēram, dzelzceļa pakalpojumus, kas var pārvadāt lielus pasažieru apjomus un apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc transporta;

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums ilgtspējīga pārrobežu un/vai multimodāla kolektīvā transporta veicināšanai

64.  uzsver dzelzceļa transporta būtisko nozīmi transporta darbības nodrošināšanā pat krīzes situācijās, īsā laikā uzņemot milzīgu pasažieru pieplūdumu;

65.  uzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumiem — papildus skaidram nediskriminējoša tirgus satvara uzlabojumam attiecībā uz komerciāli orientētiem pakalpojumiem — var būt būtiska nozīme, lai veicinātu pārrobežu pakalpojumu nepārtrauktību Eiropas pilsoņiem un uzlabotu savienojumus ar interesantiem galamērķiem, piemēram, tūrisma un vēsturiskiem galamērķiem, nodrošinot dzelzceļa pakalpojumus, kas palīdz uzturēt blīvu, regulāru, uzticamu un kvalitatīvu dzelzceļa tīklu pat uz mazāk pievilcīgiem galamērķiem;

66.  uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības papildus uzlabotai un taisnīgai tirgus sistēmai var veicināt dzelzceļa izmantošanu, tostarp tālsatiksmes pasažieru pārvadājumos, jo īpaši tirgus nepilnību gadījumā pārrobežu un pēdējā kilometra maršrutos, iespējams, apvienojumā ar citiem rentabliem tīkla segmentiem;

Iespēju došana jaunatnei

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis Eiropas Jaunatnes gadā (2022) saglabāt Eiropas Dzelzceļa gada (2021) impulsu, mudinot jauniešus ceļot ar vilcienu un piesaistot viņus profesijām dzelzceļa nozarē, kura saskaras ar prasmju trūkumu saistībā ar inovāciju un digitalizāciju, lai nodrošinātu pienācīgu algu līmeni un darba apstākļus;

68.  uzskata, ka vienots Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīkls ir svarīgs, lai savienotu cilvēkus, tostarp jauniešus; uzskata, ka piekļuve izglītībai un nodarbinātībai uzlabos kohēziju Eiropā;

69.  atzinīgi vērtē Komisijas plānotās iniciatīvas, kuru mērķis ir atvieglot pārrobežu nakts vilcienu pakalpojumu sniegšanu, un turklāt mudina dzelzceļa uzņēmumus pilnībā izmantot nakts vilcienu potenciālu.

o
o   o

70.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp. (2) OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp. (3) OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp. (4) OV L 258, 20.7.2021., 1. lpp. (5) OV C 456, 10.11.2021., 47. lpp. (6) OV C 99, 1.3.2022., 2. lpp. (7) OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp. (8) OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp. (9) Eiropas Komisija, Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts, “ES transports skaitļos: 2021. gada statistikas buklets”, Publikāciju birojs, 2021. gads. (10) https://www.eurocontrol.int/press-release/european-aviation-facing-serious-capacity-challenges-now-and-future (11) https://www.eurocontrol.int/sites/default/files/2020-01/eurocontrol-nm-user-forum-2020-airport-perspective-schiphol.pdf (12) https://www.eca.europa.eu/lists/ecadocuments/ap19_07/ap_urban_mobility_en.pdf (13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640). (14) Sadarbspējas tehniskajās specifikācijās (STS) ir noteikti tehniskie un ekspluatācijas standarti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas sadarbspēju. Telemātikas lietotņu apakšsistēmas (TAP) STS attiecas uz pasažieru pārvadājumu lietotnēm, tostarp sistēmām, kas pasažieriem sniedz informāciju pirms brauciena un tā laikā, rezervēšanas un maksāšanas sistēmām, bagāžas pārvaldību un savienojumu pārvaldību starp vilcieniem un ar citiem transporta veidiem. (15) Eiropas Dzelzceļa un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) faktu lapa “Tāds TEN-T, kas modālo pāreju un Eiropas zaļo kursu padarīs par realitāti”, Brisele, 2021. gada decembris. (16) Turpat. (17) Medeiros, E. et al., “Pārrobežu reģionu veicināšana, uzlabojot pārrobežu transporta pakalpojumus. Eiropas gadījums”, “Transporta politikas piemēru izpēte”, 9 (2021), 2021. gada marts. (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (pārstrādāta redakcija) (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.). (19) Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts, “Tālsatiksmes pārrobežu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi: galīgais ziņojums”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021. gads.

Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par digitālo plaisu: digitalizācijas radītās sociālās atšķirības (2022/2810(RSP))

P9_TA(2022)0438 B9-0550/2022

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 3. punktu un 6. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 9., 10., 12., 14., 16., 19., 26. un 36. pantu, 67. panta 4. punktu, 114. panta 3. punktu, 153. pantu, 165. pantu, 169. panta 1. punktu un 174. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 3., 8., 11., 21., 26., 34., 38. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un jo īpaši tā 3., 17., un 20. principu,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izstrādāto jēdziena "digitālā plaisa" definīciju: atšķirība starp dažādos sociālekonomiskās attīstības līmeņos esošajiem indivīdiem, mājsaimniecībām, uzņēmumiem un ģeogrāfiskām teritorijām gan saistībā ar to iespējām piekļūt informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), gan saistībā ar interneta izmantošanu visdažādāko darbību veikšanai(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par patērētāju tiesību nodrošināšanu digitālajā vienotajā tirgū(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū(3) (Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīvu (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 27. novembra Deleģēto regulu (ES) 2018/389, ar ko Direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām(6),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2020. gada Pētījumu par patērētāju attieksmi pret maksājumiem eurozonā (SPACE),

–  ņemot vērā ECB Tautsaimniecības biļetena 2022. gada 5. izdevumā publicēto rakstu "Maksājumu izvēles brīvības garantēšana: piekļuve skaidrai naudai eurozonā",

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumu "Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā" (COM(2021)0118),

–  ņemot vērā 2021. gada 15. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido politikas programmu "Digitālās desmitgades ceļš" 2030. gadam (COM(2021)0574),

–  ņemot vērā 2022. gada maija ziņojumu par Konferences par Eiropas nākotni galīgajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2022. gada 17. maija sanāksmē notikušās apspriedes par lūgumrakstu Nr. 1123/2021,

–  ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti aizsardzību, iesniedzot lūgumrakstus: gūtā pieredze(7),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuru sasniegšanai būs jāsamazina digitālā plaisa,

–  ņemot vērā Reglamenta 227. panta 2. punktu,

A.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi lūgumrakstu, kurā paustas pamatotas bažas par to, ka bez mobilā tālruņa nav iespējams piekļūt banku pamatpakalpojumiem, piemēram, apstiprināt maksājumu vai piekļūt personīgajam bankas kontam, lai gan juridiski nav noteikts, ka šādai ierīcei ir jābūt; tā kā pastāv plaisa starp cilvēkiem, kuri aizvien vairāk izmanto digitālos maksāšanas līdzekļus, un citiem, kas nevar vai nevēlas tos izmantot; tā kā šajā lūgumrakstā ir ierosināts plašāks jautājums par digitalizācijas ietekmi uz iedzīvotājiem un klientiem un publiskā un privātā sektora pakalpojumu lietotājiem;

B.  tā kā eurozonā kā maksāšanas līdzekli visbiežāk izmanto skaidru naudu; tā kā saskaņā ar jaunākajiem ECB datiem kopējais bankomātu skaits eurozonā 2021. gadā samazinājās par 4,2 % līdz 0,28 miljoniem(8); tā kā paralēli tam visā eirozonā ir samazinājies arī banku filiāļu skaits uz vienu iedzīvotāju; tā kā 127 miljardi EUR ir piešķirti ar digitālo jomu saistītām reformām un ieguldījumiem valstu atveseļošanas un noturības plānos(9); tā kā Covid-19 pandēmijas laikā dalībvalstis panāca zināmu progresu digitalizācijas jomā, taču joprojām saskaras ar grūtībām mazināt atšķirības digitālo prasmju un mazo un vidējo uzņēmumu digitālās pārkārtošanās jomā;

C.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi lūgumrakstu, kurā ir paustas bažas par to, ka lielākā daļa pakalpojumu sniedzēju informāciju dara pieejamu tikai tiešsaistē un bieži vien tikai tādos kanālos, kuru izmantošanai nepieciešami viedtālruņi, kā rezultātā vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti, personas ar zemiem ienākumiem, personas bez digitālajām prasmēm un cilvēki ar ierobežotu piekļuvi internetam nonāk neizdevīgā situācijā;

D.  tā kā, lai gan digitalizācija un digitālo rīku pienācīga izmantošana ir devusi daudzus ekonomiska un sociāla rakstura ieguvumus un iespējas, tomēr ir radušās vairākas ētiskas, juridiskas un nodarbinātības problēmas, kas var radīt nopietnus zaudējumus vai kaitējumu indivīdiem un sabiedrībai kopumā; tā kā jauno tehnoloģiju potenciāls ir neviennozīmīgs, jo atkarībā no tā, kā tās izmanto un reglamentē, tās var vai nu palīdzēt veidot iekļaujošāku sabiedrību un samazināt nevienlīdzību, vai arī palielināt esošo nevienlīdzību un radīt jaunus diskriminācijas veidus;

E.  tā kā digitalizācija būtiski ietekmē iedzīvotāju, darba ņēmēju un patērētāju ikdienas sociālo, ekonomisko, politisko un kultūras dzīvi, kā arī visas sabiedrības dzīves jomas; tā kā digitalizācija ir cēlonis vairākām sociālām atšķirībām, radot jaunu digitālo plaisu ne tikai starp labi savienotām pilsētu teritorijām un lauku un attāliem apvidiem, bet arī starp tiem cilvēkiem, kuri var pilnībā izmantot bagātinātas, piekļūstamas un drošas digitālās telpas ar plašu pakalpojumu klāstu, un tiem, kuri to nevar; tā kā arvien plašāk tiek izmantoti digitālie maksājumi, tostarp kartes, digitālie maki vai mobilās lietotnes, kā rezultātā daži mazumtirgotāji vairs nepieņem skaidru naudu;

F.  tā kā skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās rezultātā var pasliktināties skaidras naudas infrastruktūra un tādējādi arī cilvēku piekļuve skaidrai naudai; tā kā nekavējoties ir jānovērš nepilnības skaidras naudas piekļūstamības jomā un jānodrošina maksājumu izvēles brīvība;

G.  tā kā pārmērīga tehnoloģisko ierīču izmantošana var saasināt tādas mentālās un fiziskās veselības problēmas kā izolētības sajūta, ar tehnoloģiju izmantošanu saistītas atkarības problēmas, miega trūkums, emocionāls izsīkums, nemiers un izdegšana;

H.  tā kā digitalizācija var negatīvi ietekmēt cilvēkus, kuriem nav pietiekamu digitālo prasmju vai kuriem nav piekļuves interneta pieslēgumam vai digitālajām ierīcēm; tā kā tā var saasināt sociālās atšķirības, samazinot dažu darba ņēmēju iespējas iegūt kvalitatīvu darbu; tā kā ir jārisina jautājums par publiskā un privātā sektora pakalpojumu digitalizācijas negatīvo ietekmi uz darba ņēmējiem un cilvēkiem, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, sociāli nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem vai bezdarbniekiem, migrantiem un bēgļiem vai cilvēkiem lauku un attālos apvidos;

I.  tā kā ES digitālo prasmju rādītājs pašlaik ir tikai 56 %; tā kā ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam palielināt šo prasmju rādītāju līdz 80 %(10); tā kā pandēmija ir saasinājusi esošo nevienlīdzību, tostarp digitālo plaisu, liekot nodrošināt, ka visi Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi var izmantot digitālās pārkārtošanās sniegtās priekšrocības labākai, drošākai un pārticīgākai dzīvei; tā kā pandēmija ir parādījusi digitālās plaisas ietekmi izglītībā, dažiem skolotājiem un skolēniem paliekot ārpus aprites, jo viņiem nav pietiekamu tehnoloģiju, digitālo prasmju un piekļuves aprīkojumam;

J.  tā kā aptuveni 87 miljoniem cilvēku ES ir kāds no invaliditātes veidiem(11); tā kā tiešsaistes veidlapu piekļūstamības aspekti bieži vien tiek atstāti novārtā, novedot pie tā, ka lietotāji, kas paļaujas uz ekrāna lasītāju, var pat nepamanīt pogu "sūtīt"; tā kā ir jānodrošina tīmekļa piekļūstamība, lai ikviens, tostarp personas ar invaliditāti, varētu uztvert un saprast informāciju, navigēt un mijiedarboties internetā;

K.  tā kā efektīva personas datu, privātuma un aktīvu aizsardzība, tīklu un elektronikas drošība, kā arī iedzīvotāju pārliecība par to, ka viņu dati, privātums un aktīvi ir aizsargāti un droši, ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu iedzīvotāju uzticēšanos un ļautu viņiem pārvarēt nevēlēšanos izmantot digitālos pakalpojumus;

L.  tā kā 2022. gada 26. janvāra priekšlikumā Eiropas Deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem (COM(2022)0027) ir uzsvērts, ka ikvienam būtu jāspēj faktiski izvēlēties, kurus digitālos pakalpojumus izmantot, pamatojoties uz objektīvu, pārredzamu un uzticamu informāciju;

M.  tā kā Konference par Eiropas nākotni pievērsās digitālās izglītības jautājumiem, iesakot ES censties padarīt tehnoloģijas piekļūstamākas vecākajai paaudzei, veicinot programmu un iniciatīvu īstenošanu, piemēram, nodarbības, kas pielāgotas šo cilvēku vajadzībām; tā kā ES būtu jāgarantē tiesības izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas tiem, kas to vēlas, un jānodrošina alternatīvas tiem, kas to nevēlas;

N.  tā kā 5,3 % skolas vecuma bērnu Eiropā ir digitāli atstumti, pastāvot lielām atšķirībām starp ES valstīm(12), un visvairāk cieš bērni, kuru ģimenes dzīvo nabadzībā vai smagā materiālā nenodrošinātībā un nevar atļauties iegādāties datoru un/vai interneta pieslēgumu;

1.  pauž bažas par digitālās plaisas saglabāšanos, jo līdz tās novēršanai joprojām ir visai tāls ceļš ejams un tā rada ievērojamas problēmas saistībā ar interneta un mobilo tālruņu lietošanu, kā arī publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniegšanu, izmantojot tikai digitālos kanālus; atgādina, ka digitalizācija var radīt sociālekonomiskas atšķirības starp cilvēkiem un starp valstīm, jo tai ir vajadzīgi ieguldījumi un infrastruktūra, kas ir ļoti dārgi mazāk attīstītiem reģioniem un lauku apvidiem; aicina rūpīgi izvērtēt iedzīvotāju vajadzības attiecībā uz digitālajām pārmaiņām un inovāciju, jo īpaši neaizsargāto grupu vajadzības, lai novērtētu, kā viņi var gūt labumu no šīm jaunajām tehnoloģijām; uzsver, ka digitālās pārkārtošanās procesam jānotiek tā, lai no tās labumu gūtu ikviens;

2.  pauž nožēlu par to, ka daudzi cilvēki vai nu neizmanto digitālos pakalpojumus regulāri, vai arī nejūtas droši par darījumu veikšanu tiešsaistē, jo tas var būtiski negatīvi ietekmēt viņu personīgo dzīvi, ekonomisko un sociālo situāciju un viņu pamattiesības, tostarp viņu personas datu aizsardzību un citus kiberdrošības jautājumus; pauž nožēlu par to, ka pastāv šķēršļi, kas jo īpaši neaizsargātiem iedzīvotājiem, iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, personām ar mācīšanās grūtībām un personām ar zemiem ienākumiem liedz pilnvērtīgi iesaistīties dzīvē tādā pasaulē, kur pamatpakalpojumi, piemēram, banku vai administratīvie pakalpojumi, ir digitāli, jo viņiem draud atstumtība no sabiedrības un viņi pilnvērtīgi neizmanto ekonomiskās iespējas; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ikvienam iespēju pielāgoties digitalizācijas radītajām pārmaiņām, jo īpaši nodrošinot agrīnu digitālo izglītību, atjauninātas digitālās izglītības programmas, mūžizglītību vai pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides iespējas, lai novērstu digitālo atstumtību, pārvarētu digitālo plaisu sabiedrībā un nodrošinātu visu iedzīvotāju iekļaušanu;

3.  uzsver, ka dažādu maksājumu pakalpojumu izmantošana ievērojami atšķiras gan ES mērogā, gan dalībvalstīs; norāda, ka daudzi iedzīvotāji kā vienīgo maksāšanas līdzekli joprojām izmanto skaidru naudu;

4.  atzīst, ka bezskaidras naudas maksājumi un Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva ir sniegusi vairākus ieguvumus vienotajam tirgum, tostarp krāpšanas mazināšanu, ekonomiskos ieguvumus mazajiem uzņēmumiem un plašāka produktu klāsta pieejamību; aicina Komisiju, visaptveroši pārskatot Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas piemērošanu un ietekmi, izpētīt, kā vēl vairāk palielināt digitālo maksājumu drošību un apkarot krāpšanu maksājumu jomā, tostarp krāpšanu tiešsaistē, kā arī nodrošināt patērētāju aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā iedzīvotāju īpašās vajadzības un garantējot, ka ikvienam ir iespēja izvēlēties maksājumu veidus; uzsver, cik svarīga ir personas datu un privātuma aizsardzība, jo īpaši cilvēkiem, kuri nepārzina tiešsaistes datu drošības jautājumus; uzsver, ka ir jāiekļauj noteikumi, lai garantētu lietotājiem ērtas programmatūras saskarnes digitālo maksājumu risinājumiem, augstus datu aizsardzības un datu sadarbspējas standartus, klientu ērtības un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai;

5.  uzsver, ka ES tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina, ka digitalizācija ir vērsta uz cilvēku un ka digitālajā ekonomikā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem;

6.  atgādina, ka demokrātiskai dzīvei un tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem jābūt iekļaujošiem un pilnībā pieejamiem ikvienam un ka tehnoloģiskā diskriminācija ir nabadzības un sociālās atstumtības veids, kas dažiem iedzīvotājiem liedz būtiskus attīstībai un labklājības radīšanai nepieciešamus resursus; uzsver, ka ikvienam būtu jāgūst labums no kvalitatīvas digitālās vides ar lietotājiem ērtiem, efektīviem un personalizētiem pakalpojumiem un rīkiem, kas piedāvā augstus drošības un privātuma standartus, vienlaikus nodrošinot aizsardzību pret jebkādu iespējamo diskrimināciju saistībā ar piekļuvi pamatpakalpojumiem, kuru saņemšanai nepieciešamas digitālās prasmes;

7.  uzsver, ka daudzu ikdienas pakalpojumu gadījumā būtu jāpiedāvā risinājums, kas nav digitāls, lai apmierinātu to iedzīvotāju vajadzības, kuriem nav prasmju vai zināšanu, kā izmantot tiešsaistes pakalpojumus, kuri vēlas izmantot pakalpojumus bezsaistē vai kuriem nav piekļuves digitālajām ierīcēm un lietotnēm; šajā saistībā uzstāj, ka ir jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi tiešsaistes un bezsaistes vidē; aicina valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumus būt iekļaujošiem un izstrādāt savus tiešsaistes pakalpojumus saprotamā veidā, lai tiem varētu piekļūt un tos varētu izmantot visu vecumu un izglītības līmeņa cilvēki, tādējādi palīdzot novērst plaisu mūsu sabiedrībā, kas joprojām pastāv saistībā ar nevienlīdzīgu piekļuvi tehnoloģijām;

8.  uzsver nepieciešamību novērst digitālo plaisu un neaizsargāto sociālo grupu finansiālo atstumtību, lai digitālās pārkārtošanās procesā nevienu neatstātu novārtā, jo īpaši tās personas, kurām visvairāk trūkst digitālo prasmju, kas tām vajadzīgas, lai pilnvērtīgi izmantotu publiskā un privātā sektora pakalpojumu digitalizācijas potenciālu, tādējādi nodrošinot visu iedzīvotāju iekļaušanu digitālajā sabiedrībā neatkarīgi no viņu ienākumiem, sociālā stāvokļa, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, veselības stāvokļa vai vecuma; uzsver, ka, tā kā cilvēki, kas atrodas visnedrošākajā situācijā, savu finansiālo tiesību izmantošanā visbiežāk paļaujas uz administratīvām procedūrām, būtu jāievieš vairāk iniciatīvu, lai atvieglotu piekļuvi tehnoloģijām, tostarp digitālās pratības programmām, un atkārtoti uzsver, cik svarīga ir izglītība un pastāvīga mācīšanās, lai attīstītu digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes un cīnītos pret digitālo atstumtību;

9.  pauž bažas par publiskā sektora pakalpojumu fiziskās pieejamības samazināšanos, jo īpaši lauku apvidos un pilsētu nomalēs; uzsver, ka papildus tiešsaistes pakalpojumu attīstīšanai ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt fiziskas telpas, kur saņemt sabiedriskos pakalpojumus; aicina veikt pasākumus, lai īpaši aizsargātu pamatpakalpojumu pieejamību ikvienam bez jebkādas diskriminācijas, kas saistīta ar nepietiekamu tehnoloģiju apguvi; atbalsta uz cilvēku vērstu klientu apkalpošanas modeli, kurā neviens netiek atstāts novārtā; uzsver, ka attiecībā uz piekļuvi publiskā sektora pakalpojumiem digitālā formātā ir svarīgi atteikties no pieejas, saskaņā ar kuru daļa administratīvā darba tiek uzkrauta lietotājam, šī sloga nodošanu papildinot arī ar atbildības nodošanu un pienākumu lietotājam iemācīties izmantot digitālās tehnoloģijas, būt neatkarīgam un ievērot valsts pārvaldes iestāžu cerības attiecībā uz parauglietotāju;

10.  prasa izveidot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas modeli, kura pamatā būtu katra lietotāja iespējas brīvi izvēlēties veidu, kādā veidot attiecības ar valsts pārvaldes iestādēm, un uzsver, ka ir jārīkojas, lai uzlabotu publisko tīmekļa vietņu izstrādi un izmantošanu, lai novērstu piekļūstamības problēmas un sniegtu lietotājiem nepieciešamo juridisko, tehnisko un administratīvo atbalstu, kas tiem vajadzīgs šo tīmekļa vietņu neatkarīgai izmantošanai;

11.  atzīst, ka šā sabiedrisko pakalpojumu modeļa īstenošanai ir vajadzīgi cilvēkresursi, tehniskie un ekonomiskie resursi, un atgādina, ka ES līdzekļi, jo īpaši NextGenerationEU līdzekļi, varētu būt lielisks veids, kā nodrošināt šo pāreju;

12.  apzinās stingru klientu autentifikācijas prasību ietekmi uz lietotājiem, kuriem nav mobilā tālruņa; aicina šādas autentifikācijas vajadzībām izmantot arī citus līdzekļus, piemēram, e-pastu, tālruņa zvanus vai personīgu apkalpošanu klātienē; pauž nožēlu, ka Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva patērētājiem nenodrošina tiesības tieši pieprasīt alternatīvu autentifikācijas metodi; aicina Komisiju, izvērtējot Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas noteikumus, ņemt vērā diskriminācijas risku pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un citām neaizsargātām grupām;

13.  uzsver, cik svarīga ir kopēja Eiropas pieeja attiecībā uz digitalizācijas ētiskajiem aspektiem; atzinīgi vērtē ES 2022. gada janvāra Deklarācijas par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei projektu un uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tehnoloģiskajos risinājumos tiek ņemtas vērā cilvēku tiesības un ka digitālās pārkārtošanās procesā neviens netiek atstāts novārtā, par galveno mērķi nosakot digitālās plaisas novēršanu;

14.  atgādina, ka sociāli demogrāfiskie faktori būtiski ietekmē digitālo prasmju līmeni, piemēram, vairāk nekā divām trešdaļām gados jauno pieaugušo, personām ar augstu formālās izglītības līmeni un augstākās izglītības iestāžu studentiem ir vismaz digitālās pamatprasmes; norāda, ka digitālās pamatprasmes ir tikai aptuveni vienai trešdaļai no personām vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem, pensionāriem un ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem; turklāt norāda, ka atšķirības starp digitālajām prasmēm lauku apvidos un pilsētās dzīvojošo vidū joprojām ir ievērojamas(13); norāda, ka digitālā savienojamība ir būtiski svarīgs faktors, lai novērstu un mazinātu digitālo plaisu starp blīvi apdzīvotiem un mazapdzīvotiem apgabaliem, un aicina Komisiju steidzami risināt digitālās plaisas problēmu atjauninātā kohēzijas politikā;

15.  uzsver, cik svarīgi ir novērst digitālo plaisu, jo īpaši veicinot pamatprasmju un specializēto prasmju apguvi, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un attīstot izglītības un apmācības sistēmas, tostarp mūžizglītību, pārkvalificēšanos un kvalifikācijas celšanu; atgādina, ka ne visi var iegūt digitālo pratību, un uzsver, ka nedrīkst būt nekādas diskriminācijas saistībā ar cilvēku digitālajām prasmēm; atkārtoti uzsver, ka digitālās efektivitātes princips nevar attaisnot piekļuves liegšanu pamatpakalpojumiem;

16.  aicina nodrošināt, lai digitālā pārkārtošanās ikvienam garantētu jaunas digitālās tiesības, kas saistītas ar nepieciešamību piekļūt digitālajiem medijiem visās jomās, lai tādējādi novērstu digitālo plaisu starp dažādām teritorijām, cilvēkiem no dažādiem apgabaliem, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi un dažāda vecuma cilvēkiem, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp dzimumiem un to vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības, kuri atšķirībā no jauniešiem bieži vien sliktāk pārzina jauno tehnoloģiju izmantošanu;

17.  uzskata, ka jaunās tehnoloģijas var palīdzēt novērst digitālo plaisu, kas skar aptuveni 87 miljonus eiropiešu, kuri ir personas ar invaliditāti, lai atbalstītu viņu iekļaušanu ekonomikā un piekļuvi pamatpakalpojumiem; pauž pārliecību, ka digitālo tehnoloģiju izmantošana var mazināt šķēršļus, ar kuriem personas ar invaliditāti saskaras, cenšoties iekļūt darba tirgū, piemēram, darba uzdevumu izpildi, saziņu, mijiedarbību vai elastīguma trūkumu;

18.  norāda, ka digitālā plaisa būtiski ietekmē imigrantus, jo diskriminācija pret viņiem var saasināties, ja piekļuve publiskā un privātā sektora pakalpojumiem tiešsaistē un digitālajiem medijiem ir nepilnīga vai nepietiekama(14);

19.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) ESAO, "Understanding the Digital Divide", 2001. (2) OV C 289, 9.8.2016., 65. lpp. (3) OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp. (4) OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp. (5) OV L 69, 13.3.2018., 23. lpp. (6) OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp. (7) OV C 132, 24.3.2022., 129. lpp. (8) ECB 2021. gada statistikas dati par bezskaidras naudas maksājumiem. (9) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), 2022. gada ziņojums. (10) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss, 2021. gads. (11) Eurostat, Funkcionēšanas un aktivitātes ierobežojumu statistikas dati. Skatīt arī: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Functional_and_activity_limitations_statistics (12) DigiGen, The impact of technological transformations on the Digital Generation, 2021. (13) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), 2022. gads: Cilvēkkapitāls. (14) Atšķirības — digitālās plaisas ietekme uz ārvalstniekiem, 2018. gads.