Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā neatkarīgais pētnieciskais žurnālists Omar Radi, kurš ziņoja par Hirak protestiem un valsts korupcijas skandāliem, kopš 2020. gada jūlija ir aizturēts un 2021. gada jūlijā tika notiesāts uz sešiem gadiem cietumā, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām spiegošanā, kā arī apsūdzībām izvarošanā; tā kā 2022. gada martā viņa spriedums pēc apelācijas tika atstāts spēkā; tā kā tika pārkāptas daudzas pienācīga procesa garantijas un tādēļ tiesas process bija netaisnīgs un neobjektīvs; tā kā šie pārkāpumi ietvēra ilgstošu nepamatotu pirmstiesas apcietinājumu uz vienu gadu, piekļuves lietas materiāliem nepieļaušanu un aizliegumu diviem galvenajiem aizstāvības lieciniekiem ierasties tiesā; tā kā Omar Radi iesniedza apelācijas sūdzību Kasācijas tiesā; tā kā viņam tika piešķirta organizācijas “Reportieri bez robežām” 2022. gada Preses brīvības balva;

B.  tā kā žurnālists Taoufik Bouachrine kopš 2018. gada februāra ir aizturēts un 2021. gada septembrī viņam tika piespriests 15 gadu cietumsods par dzimumnoziegumiem; tā kā Soulaiman Raissouni lietā, kuram 2022. gada februārī netaisnīgā tiesas procesā tika piespriests piecu gadu cietumsods par dzimumnoziegumiem, tika būtiski pārkāptas pienācīga procesa garantijas;

C.  tā kā preses brīvība Marokā turpina pasliktināties un 2022. gada pasaules preses brīvības indeksā šī valsts ir noslīdējusi līdz 135. vietai; tā kā daudzi žurnālisti, piemēram, Ignacio Cembrero, tika pakļauti digitālai novērošanai, iebiedēti un juridiski vajāti, kā arī tiem tika piespriesti ilgi cietumsodi, piemēram, žurnālistam Maati Monjib,

D.  tā kā 2020. gadā organizācija “Reportieri bez robežām” pauda bažas ANO īpašajam referentam jautājumos par vardarbību pret sievietēm un meitenēm attiecībā uz apsūdzību par seksuālu uzbrukumu ļaunprātīgu izmantošanu, lai diskreditētu žurnālistus, — tā ir satraucoša prakse, kuru nosodījusi arī feministu organizācija “Khmissa” un Marokas Cilvēktiesību asociācija;

1.  mudina Marokas varas iestādes ievērot vārda brīvību un mediju brīvību, garantēt ieslodzītajiem žurnālistiem, jo īpaši Omar Radi, Soulaimane Raissouni un Taoufik Bouachrine, taisnīgu tiesu ar visām pienācīga procesa garantijām, nodrošināt viņu tūlītēju pagaidu atbrīvošanu un izbeigt visu žurnālistu, viņu advokātu un ģimeņu vajāšanu; mudina varas iestādes pildīt savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā saskaņā ar ES un Marokas asociācijas nolīgumu;

2.  stingri nosoda to, ka, lai atturētu žurnālistus no savu pienākumu pildīšanas, ir ļaunprātīgi izmantotas apsūdzības seksuālā vardarbībā; uzskata, ka šāda ļaunprātīga izmantošana apdraud sieviešu tiesības;

3.  pauž dziļas bažas par apgalvojumiem, ka Marokas varas iestādes ir korumpējušas Eiropas Parlamenta deputātus; aicina piemērot tos pašus pasākumus, ko piemēro Kataras pārstāvjiem; atkārtoti pauž apņēmību pilnībā izmeklēt un risināt korupcijas gadījumus, kuros iesaistītas trešās valstis, kas cenšas nopirkt ietekmi Eiropas Parlamentā;

4.  uzsver, ka 2022. gada 15. decembra rezolūcijā Parlaments aicināja izveidot īpašu komiteju, kuras uzdevums būtu apzināt iespējamos trūkumus Eiropas Parlamenta noteikumos par pārredzamību, integritāti un korupciju un iesniegt reformu priekšlikumus;

5.  mudina Marokas varas iestādes izbeigt žurnālistu novērošanu, tostarp novērošanu, ko veic, izmantojot NSO spiegprogrammatūru Pegasus, un pieņemt un īstenot tiesību aktus, kuru mērķis būtu viņus aizsargāt; mudina dalībvalstis pārtraukt novērošanas tehnoloģiju eksportu uz Maroku saskaņā ar Divējāda lietojuma preču regulu;

6.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot 2018. gada Saharova balvas finālistu Nasser Zefzafi; prasa atbrīvot visus politieslodzītos; nosoda miermīlīgu protestētāju un diasporas aktīvistu tiesību pārkāpumus; pauž nožēlu par 43 Hirak protestētāju netaisnīgo tiesu un notiesāšanu, kā arī viņu spīdzināšanu cietumā;

7.  aicina ES un tās dalībvalstis turpināt ar Marokas varas iestādēm apspriest aizturēto žurnālistu un pārliecības dēļ ieslodzīto lietas un piedalīties viņu tiesas procesos; aicina ES izmantot savu ietekmi, lai panāktu konkrētus cilvēktiesību situācijas uzlabojumus Marokā;

8.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Marokas valdībai un parlamentam.