Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2022/2585(RSO)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0119/2023

Iesniegtie teksti :

B9-0119/2023

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0030

Pieņemtie teksti
PDF 135kWORD 48k
Otrdiena, 2023. gada 14. februāris - Strasbūra
Grozījumu izdarīšana Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta lēmumā par īpašas komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE 2), izveidi un tās nosaukuma un pienākumu koriģēšana
P9_TA(2023)0030B9-0119/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra lēmums, ar ko groza 2022. gada 10. marta lēmumu par īpašas komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE 2) un pielāgo tās nosaukumu un pienākumus (2023/2566(RSO))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā īpašās komitejas pilnvaru termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem, kā paziņots plenārsēdē 2023. gada 18. un 19. janvārī,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (COM(2020)0790),

–  ņemot vērā Digitālo pakalpojumu akta paketi, ieskaitot priekšlikumu regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un grozījumiem Direktīvā 2000/31/EK (COM(2020)0825) un priekšlikumu regulai par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu akts) (COM(2020)0842),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam(1),

–  ņemot vērā 2018. gada Prakses kodeksu dezinformācijas jomā un 2021. gada norādījumus par izvērstā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā izstrādi (COM(2021)0262), kā arī ieteikumus jaunajam Prakses kodeksam dezinformācijas jomā, ko 2021. gada oktobrī sniedza Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kritisko vienību noturību (COM(2020)0829),

–  ņemot vērā 2021. gada marta dokumentu “Droša 5G ieviešana ES — ES rīkkopas īstenošana”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 09/2021 “Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 10. jūnija kopīgo paziņojumu “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem” (JOIN(2020)0008),

–  ņemot vērā ziņojumu, ko sniegusi Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (A9-0022/2022),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmumu par Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru noslēgšanu(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 207. pantu,

A.  tā kā ārvalstu iejaukšanās nopietni iedragā vērtības un principus, uz kuriem balstās ES un kuri cita starpā ietver cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību, solidaritāti, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu; tā kā pierādījumi liecina, ka ļaunprātīgi un autoritāri ārvalstu valstiskie un nevalstiskie rīcībspēki izmanto manipulāciju ar informāciju un citus paņēmienus, lai iejauktos ES demokrātiskajos procesos; tā kā šādi uzbrukumi maldina cilvēkus un ietekmē viņu balsojumus, saasina šķeļošas debates, šķeļ un polarizē sabiedrību un izmanto tās vājās vietas, musina uz naida runu, pasliktina neaizsargāto grupu, kuras ir pakļautas lielākam riskam ciest no dezinformācijas, situāciju, kropļo demokrātisku vēlēšanu un referendumu integritāti, raisa neuzticēšanos valstu valdībām, publiskajām iestādēm un liberālās demokrātijas kārtībai ar mērķi destabilizēt Eiropas demokrātiju;

B.  tā kā Krievija kopš tās 2022. gada 24. februārī sāktā agresijas kara pret Ukrainu priekšvakara un tā laikā ir izplatījusi nepieredzēti ļaunprātīgu un apjomīgu dezinformāciju, lai maldinātu savus iedzīvotājus un valstu starptautisko sabiedrību kopumā;

C.  tā kā valstisku trešo valstu rīcībspēku un nevalstisku rīcībspēku mēģinājumi iejaukties ES un tās dalībvalstu demokrātijas darbībā, kā arī apdraudēt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprinātās vērtības, ļaunprātīgi iejaucoties, atspoguļo plašākas tendences, ar ko saskaras demokrātiskās valstis visā pasaulē;

D.  tā kā ļaunprātīgi rīcībspēki joprojām cenšas iejaukties vēlēšanu procesos un izmantot mūsu sabiedrības atvērtību un plurālismu un uzbrūk demokrātiskajiem procesiem un ES un tās dalībvalstu noturībai;

E.  tā kā ES un tās dalībvalstīm pašlaik nav īpaša sankciju režīma, kas attiektos uz ārvalstu iejaukšanos un dezinformācijas kampaņām, kuras organizē ārvalstu valstiskie rīcībspēki, un līdz ar to šādi rīcībspēki var droši pieņemt, ka to rīkotās destabilizācijas kampaņas pret ES paliks nesodītas;

F.  tā kā nav vienotas šīs parādības definīcijas un izpratnes par to un pašreizējos ES un valsts līmeņa tiesību aktos un rīcībpolitikās, kuru mērķis ir atklāt, novērst un apkarot ārvalstu iejaukšanos, ir daudzas nepilnības un apiešanas iespējas;

G.  tā kā ir paredzams, ka pirms vietējām, reģionālajām, valsts mēroga vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā ārvalstu iejaukšanās, dezinformācija un daudzi uzbrukumi un draudi demokrātijai turpināsies arvien lielākā skaitā un sarežģītākās izpausmēs;

H.  tā kā Parlamenta iepriekšējie ieteikumi apkarot ļaunprātīgas ārvalstu iejaukšanās operācijas ES demokrātiskajos procesos ir uzlabojuši vispārējo ES izpratni šajā jautājumā un palielinājuši informētību par to;

I.  tā kā INGE īpašās komitejas rīkotās uzklausīšanas un paveiktais ir sekmējis šo problēmu publisku atzīšanu un kontekstualizāciju un nodrošinājis satvaru Eiropas debatēm par ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos un dezinformāciju;

J.  tā kā ir jāturpina sekot līdzi šo ieteikumu īstenošanai;

K.  tā kā ārvalstu ļaunprātīgas iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanā ir vajadzīga līdzīgi domājošu partneru globāla, multilaterāla sadarbība un atbalsts, arī parlamentu deputātu vidū; tā kā demokrātijas ir attīstījušas padziļinātas prasmes un pretstratēģijas šo draudu novēršanai,

L.  tā kā neseno ārvalstu iejaukšanās gadījumu un korupcijas gadījumu Eiropas Parlamentā izmeklēšanas, kas joprojām turpinās, dēļ Parlaments ir aicinājis apzināt iespējamās nepilnības tā noteikumos par pārredzamību, integritāti un korupcijas apkarošanu, lai iestāde būtu labāk pasargāta;

1.  nolemj, ka īpašā komiteja turpmāk tiks saukta par “Īpašo komiteju attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, un integritātes, pārredzamības un pārskatatbildības stiprināšanu Eiropas Parlamentā” un ka tai būs šādi pienākumi:

   a) sadarbībā ar pastāvīgajām komitejām un apspriežoties ar tām, kad runa ir par to pilnvarām un pienākumiem saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu, rūpīgi pārbaudīt pastāvošos un plānotos tiesību aktus un rīcībpolitikas, lai atklātu iespējamās nepilnības, trūkumus un pārklāšanos, ko iespējams izmantot, lai ļaunprātīgi iejauktos demokrātiskajos procesos, tostarp attiecībā uz šādiem jautājumiem:
   i) rīcībpolitikas, kas sekmē ES demokrātiskos procesus, noturības uzlabošana ar situācijas izpratni, medijpratību un informācijpratību, mediju plurālismu, neatkarīgu žurnālistiku un izglītošanu,
   ii) iejaukšanās, kas notiek, izmantojot tiešsaistes platformas; šajā sakarā it īpaši padziļināti jāizvērtē ļoti lielo tiešsaistes platformu atbildība un ietekme uz demokrātiju un demokrātiskajiem procesiem ES,
   iii) kritiskā infrastruktūra un stratēģiskās nozares;
   iv) iejaukšanās vēlēšanu procesos,
   v) ārvalstu rīcībspēku un sponsoru slēptais finansējums politiskām darbībām;
   vi) kiberdrošība un noturība pret kiberuzbrukumiem, kas saistīti ar demokrātiskajiem procesiem,
   vii) nevalstisko rīcībspēku loma,
   viii) ietekme, ko rada iejaukšanās minoritāšu un citu diskriminētu grupu tiesībās,
   ix) globālo rīcībspēku iejaukšanās, izmantojot uzpirktu eliti, nacionālās diasporas, augstskolas un kultūras pasākumus;
   x) atturēšana, vainīgā atrašana un kolektīvi pretpasākumi, tostarp sankcijas;
   xi) kaimiņattiecības, globālā sadarbība un multilaterālisms,
   xii) Eiropas Savienībā bāzētu rīcībspēku iejaukšanās ES un trešās valstīs;
   b) ciešā sadarbībā ar pastāvīgajām komitejām, ievērojot INGE 1 īpašās komitejas darba praksi, izstrādāt ierosinājumus par to, kā novērst šīs nepilnības, lai veicinātu ES tiesisko noturību, un kā uzlabot ES iestāžu sistēmu;
   c) cieši sadarboties ar citām ES iestādēm, dalībvalstu iestādēm, starptautiskām organizācijām, pilsonisko sabiedrību, kā arī ar valstiskiem un nevalstiskiem partneriem trešās valstīs, lai pastiprinātu ES pasākumus pret hibrīddraudiem un dezinformāciju, visās INGE 2 īpašās komitejas publiskajās darbībās ievērojot šajā lēmumā noteiktās prioritātes;
   d) veikt detalizētus un stingrus pēcpasākumus attiecībā uz INGE 1 īpašās komitejas ziņojuma īstenošanu, izvērtējot ES iestāžu paveikto;
   e) veicināt vispārējo institucionālo noturību pret ārvalstu iejaukšanos, hibrīddraudiem un dezinformāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā;
   f) apzināt trūkumus Eiropas Parlamenta noteikumos par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un pretkorupcijas pasākumiem, apsvērt citus vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus un sniegt ieteikumus par reformām, balstoties uz Eiropas Parlamenta rezolūcijām un citu parlamentu un iestāžu paraugpraksi, strādājot ciešā sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju un Ārlietu komiteju;

2.  nolemj, ka gadījumos, kad šīs īpašās komitejas darbs ietver konfidenciālu pierādījumu uzklausīšanu, liecības, kuras satur personas datus, vai viedokļu apmaiņu vai uzklausīšanas ar iestādēm un struktūrām par konfidenciālu informāciju, cita starpā arī par zinātniskiem pētījumiem vai to daļām, kas atzīti par konfidenciāliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu(5), sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm; turklāt nolemj, ka liecinieki un eksperti būs tiesīgi sniegt paziņojumus vai liecības aiz slēgtām durvīm;

3.  nolemj, ka tiek publicēts uz atklātajām sanāksmēm uzaicināto personu saraksts, šādu sanāksmju apmeklētāju saraksts un protokols;

4.  nolemj, ka konfidenciālos dokumentus, ko saņēmusi īpašā komiteja, novērtē saskaņā ar Reglamenta 221. pantā noteikto procedūru, turklāt nolemj, ka šādu informāciju izmanto vienīgi īpašās komitejas galīgā ziņojuma sagatavošanai;

5.  nolemj, ka īpašajā komitejā būs 33 locekļi;

6.  uzdod īpašajai komitejai sagatavot galīgo ziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta 1. punkta f) apakšpunktā izklāstītajiem jautājumiem, lai to varētu pieņemt plenārsēdē vēlākais 2023. gada jūlija sesijā.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0428.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0448.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0130.
(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0396.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 15. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika