(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0732),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0021/2022),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2022. gada 8. novembra vēstuli Konstitucionālo jautājumu komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 110. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 82. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9‑0297/2022),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un satur turpmāk norādītos grozījumus;

2.  aicina Komisiju atbilstoši grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)   Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 22. panta 2. punkts piešķir Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem. Šīs tiesības, kas ir apstiprinātas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 39. pantā, konkretizē 21. pantā izklāstīto principu par vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ. Tas izriet arī no tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot, kas nostiprinātas LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 21. pantā un Hartas 45. pantā. (2)  1992. gada Līgums par Eiropas Savienību (“Māstrihtas līgums”) iezīmēja jaunu posmu arvien ciešākas Eiropas tautu savienības izveides procesā, ieviešot ES pilsonības juridisko koncepciju ar mērķi stiprināt dalībvalstu pilsoņu tiesību un interešu aizsardzību, pastāvošās ES tiesības papildinot ar vairākām jaunām politiskām un vēlēšanu tiesībām. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 22. panta 2. punkts piešķir Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem. Šīs tiesības, kas ir apstiprinātas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 39. pantā, konkretizē 21. pantā izklāstīto principu par vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ. Tas izriet arī no tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot, kas nostiprinātas LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 21. pantā un Hartas 45. pantā. Tiesības balsot un kandidēt turklāt dod pilsoņiem iespēju reāli piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un būt ieinteresētiem Eiropas Savienībā kā politiskā veidojumā. Ir izšķirīgi svarīgi nodrošināt, ka visi Savienības pilsoņi, arī mobilie Savienības pilsoņi, pilsoņi ar invaliditāti un bezpajumtnieki, var pilnībā izmantot savas politiskās tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā gan kā kandidāti, gan kā vēlētāji. Pastāv risks, ka Eiropas mobilitāte varētu liegt mobilajiem Savienības pilsoņiem izmantot Eiropas līgumos noteiktās politiskās pamattiesības, proti, piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Mobilo pilsoņu tiesības balsot un kandidēt būtu jāpiemēro visos vēlēšanu sarakstos un vēlēšanu apgabalos, arī Savienības mēroga vēlēšanu apgabalā, ja tas tiks izveidots. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2022. gada 3. maija normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar ko atceļ Padomes Lēmumu (76/787/EOTK, EEK, Euratom), un šim lēmumam pielikumā pievienoto Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar šo direktīvu būtu jātiecas Eiropas Parlamenta vēlēšanas padarīt piekļūstamākas, konkurenciālākas un eiropeiskākas. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Savā 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību24 Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta mobilo ES pilsoņu plaša un iekļaujoša līdzdalība. Ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, Padomes Direktīvu 93/109/EK piemērojot secīgām vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. (4)  Savā 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību24 Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta tādu Savienības pilsoņu plaša un iekļaujoša līdzdalība, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav. Ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, Padomes Direktīvu 93/109/EK piemērojot secīgām vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. _________________ _________________ 24 https://ec.europa.eu/info/files/eu-citizenship-report-2020-empowering-citizens-and-protecting-their-rights_en 24 https://ec.europa.eu/info/files/eu-citizenship-report-2020-empowering-citizens-and-protecting-their-rights_en Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums (5)  LESD 20. panta 2. punkts neskar LESD 223. panta 1. punktu, kas paredz vienotas šo vēlēšanu kārtības ieviešanu visās dalībvalstīs saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem. (5)  LESD 20. panta 2. punkts neskar LESD 223. panta 1. punktu, kas paredz vienotas Eiropas Parlamenta vēlēšanu kārtības ieviešanu visās dalībvalstīs saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, ar ko apliecina atbilstību šādam nosacījumam. (6)  Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina tāda pati attieksme, kādu piemēro attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, ar ko apliecina atbilstību šādam nosacījumam. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) (6a)  Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, informācija par iespēju balsot un kandidēt būtu jāsaņem, reģistrējoties uzturēšanās nolūkā dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav. Informācija par reģistrēšanos kā vēlētājam vai kandidātam būtu jāsniedz arī periodiski un laikus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām visiem vēlētājiem un personām, kas ir tiesīgas kandidēt, saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem par tiesībām balsot un kandidēt. Turklāt Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi, tad, kad viņi reģistrējas kā balsotāji, un laikus pirms vēlēšanām būtu pienācīgi jāinformē par viņu īpašajām tiesībām Eiropas vēlēšanu sistēmā. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Jāņem vērā Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties dalībvalsti, kurā piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vienlaikus paredzot pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka neviens vairāk nekā vienu reizi nevar balsot vai kandidēt vairāk nekā vienā valstī. (7)  Tā kā lielākā daļa dalībvalstu ļauj Savienības pilsoņiem, kas nav tās pilsoņi, saskaņā ar valsts tiesību aktiem saglabāt savas tiesības balsot par piederības valsts sarakstu, iespējai izvēlēties starp divām vai vairākām valstīm, kurās balsot, ir nepieciešama skaidras informācijas sniegšana Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi, un koordinācija starp dalībvalstīm nolūkā samazināt vairākkārtējas balsošanas risku. Būtu jāievēro Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties dalībvalsti, kurā piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vienlaikus paredzot pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka neviens nevar balsot vairāk nekā vienu reizi vai kandidēt vairāk nekā vienā valstī. Saņemot informāciju par iespēju balsot vai kandidēt savā dzīvesvietas dalībvalstī, Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi, būtu jāsaņem pienācīga informācija par iespēju pēc savas izvēles balsot vai kandidēt vai nu savā piederības valstī, vai dzīvesvietas valstī saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem valsts noteikumiem. Galīgā izvēle par dalībvalsti, kurā viņi vēlētos balsot, būtu jāizdara Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Ievērojot starptautiskos un Eiropas standartus, tostarp Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu balsstiesības un tiesības kandidēt, bet arī jānodrošina viegla piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot pēc iespējas vairāk šķēršļu dalībai vēlēšanās. (8)  Ievērojot starptautiskos un Eiropas standartus, tostarp Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu balsstiesības un tiesības kandidēt, bet arī jādara pēc iespējas demokrātiska, proporcionāla un viegla piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot visus šķēršļu dalībai vēlēšanās. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Lai Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot to balsstiesības un tiesības kandidēt savā dzīvesvietas valstī, šādi pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām. Vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda derīgu personas apliecību un iesniedz oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Turklāt Savienības pilsoņiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm kontaktinformācija, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. (9)  Lai Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt savā dzīvesvietas valstī, tad, kad pilsoņi reģistrējas kā iedzīvotāji, vajadzētu būt iespējamai brīvprātīgai tūlītējai reģistrēšanai par balsotāju. Šiem pilsoņiem ir jāsaņem iepriekšēja informācija par šo tūlītējo reģistrāciju, sevišķi par to, ka ir aizliegta dubulta balsošana un ka tūlītēja reģistrācija varētu nozīmēt viņu izslēgšanu no izcelsmes vietas Eiropas Parlamenta vēlēšanu vēlētāju saraksta. Ja reģistrācijas par iedzīvotāju laikā tūlītēja reģistrēšana par balsotāju nav notikusi, pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām. Vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda derīgu personas apliecību un — pienācīgi pamatotos gadījumos — iesniedz oficiālu un lietotājdraudzīgu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Turklāt Savienības pilsoņiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm kontaktinformācija, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas izmantot tiesības kandidēt vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāprasa, lai šie pilsoņi uzrādītu tos pašus apliecinājuma dokumentus, kurus prasa kandidātiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Tomēr, lai konstatētu, ka šie pilsoņi var izmantot LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 2. punktā paredzētās tiesības, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt iesniegt oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas vajadzīgi, lai pierādītu to tiesības kandidēt attiecīgajās vēlēšanās. (11)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas izmantot tiesības kandidēt vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāprasa, lai šie pilsoņi uzrādītu tos pašus apliecinājuma dokumentus, kurus prasa kandidātiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Tomēr, lai konstatētu, ka šie pilsoņi var izmantot LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 2. punktā paredzētās tiesības, pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt iesniegt oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas vajadzīgi, lai pierādītu to tiesības kandidēt attiecīgajās vēlēšanās. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)   Lai Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav, praksē būtu tiesīgi kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, valstu politiskās partijas būtu jāmudina neieviest nosacījumu, ar ko kandidātam pieprasa būt attiecīgās dalībvalsts pilsonim. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Lai atvieglotu to vēlētāju un kandidātu precīzu identifikāciju, kas reģistrēti gan piederības dalībvalstī, gan dzīvesvietas dalībvalstī, tādu datu sarakstā, kuri no Savienības pilsoņiem jāprasa, iesniedzot pieteikumu par iekļaušanu vēlētāju sarakstos vai pieteikumu par kandidēšanu dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāiekļauj personas kods vai derīga personas dokumenta vai ceļošanas dokumenta sērijas numurs. (12)  Lai atvieglotu to vēlētāju un kandidātu precīzu identifikāciju, kas reģistrēti gan piederības dalībvalstī, gan dzīvesvietas dalībvalstī, tādu datu sarakstā, kuri no Savienības pilsoņiem jāprasa, kad notiek tūlītējā reģistrēšana vai pēc pieteikuma iesniegšanas par iekļaušanu vēlētāju sarakstos vai par kandidēšanu dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāiekļauj personas kods vai derīga personas dokumenta vai ceļošanas dokumenta sērijas numurs. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Savienības pilsoņiem, kam balsstiesības un tiesības kandidēt atņemtas, pamatojoties uz kompetentās iestādes pieņemtu atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu, būtu jāliedz šīs tiesības izmantot Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī. Saņemot vēlētāja reģistrācijas pieteikumu, dalībvalstis var prasīt attiecīgajiem pilsoņiem iesniegt oficiālu deklarāciju, ar ko apliecina, ka tiem nav atņemtas balsstiesības. Kandidējot savā dzīvesvietas valstī, Savienības pilsoņiem būtu jāiesniedz paziņojums, ar ko apliecina, ka tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiem nav atņemtas. (13)  Savienības pilsoņiem, kam balsstiesības un tiesības kandidēt atņemtas, pamatojoties uz kompetentās iestādes pieņemtu atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu, būtu jāliedz šīs tiesības izmantot Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī. Tūlītējās reģistrēšanas laikā vai kad tiek iesniegts vēlētāja reģistrācijas pieteikums, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos var prasīt attiecīgajiem pilsoņiem iesniegt oficiālu deklarāciju, ar ko apliecina, ka tiem nav atņemtas balsstiesības. Ja Savienības pilsoņi kandidē savā dzīvesvietas valstī, dzīvesvietas dalībvalstij vajadzētu būt iespējai prasīt, lai viņi iesniedz paziņojumu, ar ko apliecina, ka tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiem nav atņemtas. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Lai novērstu daudzkārtēju balsošanu vai gadījumus, kad viena un tā pati persona kandidētu vairāk nekā vienu reizi vienās un tajās pašās vēlēšanās, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar informāciju, kas iegūta no oficiālajām deklarācijām, kuras sagatavojuši Savienības vēlētāji un Savienības pilsoņi, kam ir tiesības kandidēt. Tā kā pilsoņu identificēšanai dalībvalstis paļaujas uz atšķirīgiem datiem, būtu jāparedz kopīga datu kopa, lai precīzi identificētu Savienības vēlētājus un Savienības pilsoņus, kam ir tiesības kandidēt vēlēšanās, un neļautu tiem balsot vai kandidēt vairāk nekā vienu reizi. Personas dati, ar kuriem notiek apmaiņa, nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. (16)  Lai novērstu daudzkārtēju balsošanu vai gadījumus, kad viena un tā pati persona kandidētu vairāk nekā vienu reizi vienās un tajās pašās vēlēšanās, dalībvalstīm būtu saskaņoti jākoordinē savas administratīvās sistēmas. Šajā nolūkā būtu jāprasa dalībvalstīm apmainīties ar informāciju, kas iegūta no oficiālajām deklarācijām, kuras iesnieguši citu dalībvalstu Savienības vēlētāji un citu dalībvalstu Savienības pilsoņi, kam ir tiesības kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī. Tā kā pilsoņu identificēšanai dalībvalstis paļaujas uz atšķirīgiem datiem, būtu jāparedz kopīga datu kopa, lai precīzi identificētu Savienības vēlētājus un Savienības pilsoņus, kam ir tiesības kandidēt vēlēšanās, un neļautu tiem balsot vai kandidēt vairāk nekā vienu reizi. Personas dati, ar kuriem notiek apmaiņa, nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, ko veic, lai novērstu daudzkārtēju balsošanu vai gadījumus, kad viena un tā pati persona kandidētu vairāk nekā vienu reizi vienās un tajās pašās vēlēšanās, nevajadzētu liegt to pilsoņiem balsot vai kandidēt cita veida vēlēšanās. Lai atvieglotu saziņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm būtu jāizraugās viens kontaktpunkts šādai informācijas apmaiņai. Komisija iepriekš ir izstrādājusi drošu rīku, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai uz savu atbildību apmainītos ar vajadzīgajiem datiem. Šis drošais rīks būtu jāpārņem šajā direktīvā, lai vēl vairāk atbalstītu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šajā sakarā dalībvalstis, apstrādādamas personas datus, rīkosies kā atsevišķi personas datu pārziņi. (17)  Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, ko veic, lai novērstu daudzkārtēju balsošanu vai gadījumus, kad viena un tā pati persona kandidētu vairāk nekā vienu reizi vienās un tajās pašās vēlēšanās, nevajadzētu liegt to pilsoņiem balsot vai kandidēt cita veida vēlēšanās. Lai atvieglotu saziņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm būtu jāizraugās viens kontaktpunkts šādai informācijas apmaiņai. Komisija ir izstrādājusi drošu rīku, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai uz savu atbildību apmainītos ar vajadzīgajiem datiem. Šis drošais rīks būtu jāpārņem šajā direktīvā, lai vēl vairāk atbalstītu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šajā sakarā dalībvalstis, apstrādādamas personas datus, rīkosies kā atsevišķi personas datu pārziņi. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, kurām ir īpaša atbildība sniegt atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 2. punktu un valstu noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās un to rīkošanu. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā. (20)  Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, kurām ir īpaša atbildība sniegt atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 2. punktu un valstu noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās un to rīkošanu. Lai pamudinātu Savienības pilsoņus, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, šādu informāciju aktīvi meklēt, dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka tā tiek darīta plaši pieejama plašā kanālu klāstā, ieskaitot mērķorientētus pilsoniskās sabiedrības organizāciju, izraudzīto valsts iestāžu un — tās izveides gadījumā — Eiropas vēlēšanu iestādes sadarbības projektus. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā un laikus, ņemot vērā datumus, kad vēlētāju saraksti ir jāslēdz un kad ir jāpaziņo kandidātu saraksti saskaņā ar Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) (20a)  Lai veicinātu Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, demokrātisko līdzdalību, dalībvalstīm būtu jāsniedz Savienības pilsoņiem pienācīga, skaidra un iekļaujoša informācija par tiesībām balsot un par iespējamajām administratīvajām darbībām, kas jāveic, lai šīs tiesības varētu izmantot, kā arī par vēlēšanu kultūru un balsošanas sistēmām. Šāda informācija tūlītēji vai pēc pieprasījuma būtu jāsniedz, kad tiek reģistrēta Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dzīvesvieta, kā arī vēlāk un pietiekami savlaicīgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī neaizsargātu iedzīvotāju, piemēram, cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku, vajadzībām. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas pieejamību, šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, kura nav uzņēmējas dalībvalsts oficiālā valoda, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. Dalībvalstis var lietot dažādas Savienības oficiālās valodas savas teritorijas vai reģionu konkrētajās daļās atkarībā no valodas, ko saprot lielākā to Savienības pilsoņu grupa, kas tajā dzīvo. (21)  Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas piekļūstamību, šādai būtiskai informācijai par vēlēšanu tiesībām vajadzētu būt pieejamai skaidrā un iekļaujoša veidā, laikus pirms vēlēšanām un vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, kura nav uzņēmējas dalībvalsts oficiālā valoda, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. Dalībvalstis būtu jāmudina sniegt informāciju arī Savienības pilsoņa, kas nav attiecīgās valsts pilsonis, dzimtajā valodā. Dalībvalstis var lietot dažādas Savienības oficiālās valodas savas teritorijas vai reģionu konkrētajās daļās atkarībā no valodas, ko saprot lielākā to Savienības pilsoņu grupa, kas tajā dzīvo. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums (22)  Jebkāda atkāpe no šīs direktīvas vispārīgiem noteikumiem jāpamato, ievērojot LESD 22. panta 2. punktu , ar problēmām, kas raksturīgas dalībvalstij, un tai ir jāatbilst Hartas 52. panta prasībām, tostarp visi ierobežojumi attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir jāparedz tiesību aktos, un uz tiem jāattiecina proporcionalitātes un nepieciešamības principi. Turklāt jebkurš izņēmums pakļaujams pārbaudei, kas paredzēta Hartas 47. pantā. svītrots Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Šādas īpašas problēmas var rasties dalībvalstī, kurā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet nav tās pilsoņi, ir ievērojami virs vidējā. Atkāpes attiecībā uz balsstiesībām būtu pamatotas, ja šādi pilsoņi veidotu vairāk nekā 20 % no kopējā vēlētāju skaita, ievērojot dzīvesvietas laikposma kritēriju. svītrots Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Dalībvalstīm , kurās balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas nav attiecīgo dalībvalstu pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas tajās dzīvo, vajadzētu būt iespējai saskaņā ar LESD 22. panta 2. punktu noteikt īpašus noteikumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu. svītrots Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Dati par šīs direktīvas tiesību izmantošanu un tās piemērošanu var būt noderīgi, lai noteiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu. Lai uzlabotu datu vākšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir jāievieš dalībvalstu veiktās īstenošanas regulāra uzraudzība un ziņošana par to. Vienlaikus Komisijai būtu jānovērtē šīs direktīvas piemērošana un pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā ietverts šāds novērtējums. (26)  Dati par šīs direktīvas tiesību izmantošanu un tās piemērošanu ir izšķirīgi svarīgi, lai varētu izvērtēt attiecīgo Savienības rīcībpolitiku un noteikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu. Lai palielinātu un uzlabotu dalībvalstu veikto datu vākšanu un ziņošanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uz kopīgu rādītāju pamata ir jāievieš dalībvalstu veiktās īstenošanas regulāra uzraudzība un ziņošana par to. Vienlaikus Komisijai būtu jānovērtē šīs direktīvas piemērošana un pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā ietverts šāds novērtējums. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu saprātīgā termiņā pēc vismaz divām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. (27)  Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, attiecīgā gadījumā pēc tam sagatavojot tiesību akta priekšlikumu par šīs direktīvas grozījumiem. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums (28)  Lai nodrošinātu, ka oficiālo deklarāciju veidnēs, kuras jāiesniedz Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas balsot vai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, joprojām ir attiecīgie dati saistībā ar Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību īstenošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu minēto veidņu grozīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. (28)  Lai nodrošinātu, ka oficiālo deklarāciju veidnēs, kuras jāiesniedz Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas balsot vai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, joprojām ir attiecīgie dati saistībā ar Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību īstenošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu minēto veidņu grozīšanai. Lai palielinātu un uzlabotu dalībvalstu veikto datu vākšanu un paziņošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot 17. panta 1. punkta nolūkā vācamo datu veidni un formu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums (29)  Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza27 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai. Lai atbalstītu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu vajadzības. (29)  Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza27 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai, it sevišķi tās 29. pantam. Lai atbalstītu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu vajadzības. Konkrētāk, dalībvalstīm būtu jāīsteno pienācīgi pasākumi, kas pielāgoti valsts balsošanas procedūrām, lai atvieglotu pilsoņu ar invaliditāti balsošanu, piemēram, iespēju izvēlēties vēlēšanu iecirkņus, slēgtus vēlēšanu iecirkņus svarīgās vietās, kā arī izmantot palīgtehnoloģijas, formātus un paņēmienus, piemēram, Braila rakstu, liela izmēra druku, audiovizuālu informāciju, taustes trafaretus, viegli lasāmu informāciju un saziņu zīmju valodā. Dalībvalstīm turklāt būtu jāapsver iespēja ieviest papildu risinājumus, kas atvieglotu balsošanu, piemēram, iepriekšēju balsošanu uz vietas, balsošanu ar pilnvarojumu vai balsošanu tiešsaistē. __________________ __________________ 27 Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.). 27 Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.). Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns) (29a)  Dalībvalstīm pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu jāveicina izpratnes veidošanas un informācijas kampaņas, vienlaikus uzlabojot piekļūstamības prasības par labu cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un neaizsargātām personām. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 29.b apsvērums (jauns) (29b)   Dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka ieslodzītie, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas balsstiesības, arī tad, ja viņi atrodas dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav, var savas balsstiesības izmantot. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – a punkts a)  personai, kas atsauces datumā ir Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē; a)  personai, kas atsauces datumā ir Savienības pilsone LESD 20. panta 1. punkta nozīmē — neatkarīgi no minētās personas tiesībspējas un rīcībspējas ; Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts 1.  Savienības vēlētāji izmanto savas balsstiesības vai nu dzīvesvietas dalībvalstī, vai piederības dalībvalstī. Persona nedrīkst vienās un tajās pašās vēlēšanās piedalīties vairāk kā vienu reizi. 1.  Savienības vēlētājiem ir tiesības izvēlēties savas balsstiesības izmantot vai nu dzīvesvietas dalībvalstī, vai piederības dalībvalstī. Persona nedrīkst vienās un tajās pašās vēlēšanās piedalīties vairāk kā vienu reizi. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, un kam ar atsevišķu tiesas nolēmumu vai administratīvu lēmumu ar noteikumu, ka pēdējam var piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts tiesību aktiem ir atņemtas tiesības kandidēt, nevar izmantot šīs tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī. 1.  Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, un kam ar atsevišķu tiesas nolēmumu vai administratīvu lēmumu ar noteikumu, ka pēdējam var piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts tiesību aktiem ir atņemtas tiesības kandidēt, nevar izmantot šīs tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī. Tomēr piederības dalībvalsts pieņemtie lēmumi par tiesībspējas un rīcībspējas atņemšanu invaliditātes dēļ neliedz Savienības pilsoņiem kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos tiesības kandidēt bez ierobežojumiem ir noteiktas visām personām ar invaliditāti. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis norāda kontaktpunktu, kuram uzdots saņemt un pārsūtīt informāciju, kas vajadzīga 3. punkta piemērošanai. Tās paziņo Komisijai šo kontaktpunktu nosaukumus un kontaktinformāciju un jebkuru atjauninātu informāciju vai izmaiņas attiecībā uz tiem. Komisija izveido kontaktpunktu sarakstu un dara to pieejamu dalībvalstīm. 5.  Dalībvalstis norāda kontaktpunktu, kuram uzdots saņemt un pārsūtīt informāciju, kas vajadzīga 3. punkta piemērošanai. Tās paziņo Komisijai šo kontaktpunktu nosaukumus un kontaktinformāciju un jebkuru atjauninātu informāciju, ja notikušas izmaiņas attiecībā uz tiem. Komisija izveido kontaktpunktu sarakstu un dara to pieejamu dalībvalstīm. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ir iespējams Savienības pilsoņus, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tūlītēji reģistrēt par vēlētājiem. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b  Kad Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, reģistrējas par iedzīvotājiem, viņiem ir iespēja paust vēlmi tikt reģistrētiem kā vēlētājiem savā dzīvesvietas dalībvalstī un viņus informē par iespēju kandidēt un iesniegt pieteikumu šajā sakarā. Ja Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, izvēlas nepaust vēlmi tikt reģistrētiem kā vēlētājiem savā dzīvesvietas dalībvalstī brīdī, kad viņi tiek reģistrēti kā iedzīvotāji, viņiem ir tiesības to darīt pēc tam. Sniedzot informāciju par iespēju balsot un kandidēt, dalībvalstis pienācīgi informē Savienības pilsoņus, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, par to, ka viņi var pēc savas izvēles balsot un kandidēt vai nu savā piederības dalībvalstī, vai dzīvesvietas dalībvalstī. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ļautu Savienības vēlētāju, kas izteicis vēlēšanos reģistrēties kā vēlētājs, iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas. 1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai Savienības vēlētāju, kas izteicis vēlēšanos reģistrēties kā vēlētājs, varētu iekļaut vēlētāju sarakstā ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanu dienas. Dalībvalstis reģistrāciju dara iespējamu, tiklīdz attiecīgais vēlētājs ir reģistrēts kā iedzīvotājs. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns) ca)  ja vēlas, norāda, kādā valodā vēlas saņemt 12. panta 2. punktā minēto informāciju; Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 4. punkts 4.  Savienības vēlētāji, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētājiem, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tie pieprasa, lai tos izslēdz no saraksta, vai līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Ja ir spēkā noteikumi, saskaņā ar kuriem pilsoņiem paziņo par šādu izslēgšanu no vēlētāju saraksta, šos noteikumus tādā pašā veidā piemēro Savienības vēlētājiem. 4.  Savienības vēlētāji, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētājiem, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tie pieprasa, lai tos izslēdz no saraksta, vai līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Ja ir spēkā noteikumi, saskaņā ar kuriem pilsoņiem paziņo par šādu izslēgšanu no vēlētāju saraksta, šos noteikumus piemēro arī Savienības vēlētājiem. Paziņojumus sniedz Savienības oficiālajā valodā, ko attiecīgie Savienības vēlētāji saprot. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstu iestādes nodrošina, ka demokrātiskie, proporcionālie un pārredzamie standarti, kas kandidātu sarakstu iesniegšanā tiek piemēroti to pilsoņiem, tiek piemēroti arī kandidātiem, kuri ir citu dalībvalstu pilsoņi. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts 1.  Dzīvesvietas dalībvalsts laikus un skaidrā un vienkāršā valodā informē attiecīgās personas par lēmumu, kas pieņemts par to pieteikumu, lai iekļautu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz to kandidēšanas pieteikuma pieņemamību. 1.  Dzīvesvietas dalībvalsts laikus un attiecīgajām personām saprotamā Savienības oficiālajā valodā skaidri un vienkārši informē tās par lēmumu, kas pieņemts par to tūlītējo reģistrāciju vai pieteikumu uz iekļaušanu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz to kandidēšanas pieteikuma pieņemamību, cita starpā arī par iespējām minētos lēmumus apstrīdēt. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts 3.  Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanu vēlētāju sarakstos vai kandidātu sarakstos ir ieviesušās kļūdas, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisku aizsardzību ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir tiem vēlētājiem un personām, kurām ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. 3.  Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanu vēlētāju sarakstos vai kandidātu sarakstos ir ieviesušās kļūdas, attiecīgās personas laikus informē par to un tām ir tiesības uz tiesisku aizsardzību ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi tiem, kurus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti nosaka tiem vēlētājiem un kandidēttiesīgajām personām, kas ir tās pilsoņi. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis skaidri un savlaicīgi informē attiecīgo personu par 1. punktā minēto lēmumu un par 2. un 3. punktā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. 4.  Dalībvalstis skaidri un savlaicīgi informē attiecīgās personas tām saprotamā Savienības oficiālajā valodā par 1. punktā minēto lēmumu un par 2. un 3. punktā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis izraugās valsts iestādi, kura ir atbildīga par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 1.  Dalībvalstis norīko valsts iestādi, kura ir atbildīga par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tiklīdz tie reģistrēti kā dalībvalsts, kuras pilsoņi tie nav, iedzīvotāji, kā arī periodiski pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ņemot vērā kandidātu sarakstu izziņošanai noteiktos termiņus. Minētajā informācijā norāda, ka pilsoņi var izvēlēties tikt reģistrēti savā dzīvesvietas dalībvalstī vai palikt reģistrēti savā piederības dalībvalstī. Norīkotā iestāde izsniedz arī standartizētās veidlapas eksemplāru, ko izmanto I un II pielikumā noteiktajai oficiālajai deklarācijai, kura Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, jāiesniedz, lai viņus varētu reģistrēt kā vēlētājus vai kandidātus. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)  īpašajiem pasākumiem, kas veikti, lai atvieglotu vēlēšanu tiesību izmantošanu neaizsargātām un marginalizētām vēlētāju grupām, piemēram, personām ar invaliditāti. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis aktīvi cenšas iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas sabiedrības informētības palielināšanā attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto informāciju, kā arī Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, pamudināšanā šādu informāciju aktīvi meklēt, cik vien bieži tā vajadzīga. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šim nolūkam tiek atvēlēti pietiekami finanšu resursi. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2. punktā minēto informāciju sniedz skaidrā un vienkāršā valodā. 3.  Informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2. punktā minēto informāciju sniedz skaidrā un vienkāršā valodā saskaņā ar kvalitātes prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/17241a 9. pants. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.). Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 2. daļa Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/172430 9. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām pirmajā daļā minētajai informācijai papildus paziņošanai vienā vai vairākās uzņēmējas dalībvalsts oficiālajās valodās pievieno tulkojumu vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. Pirmajā daļā minēto informāciju sniedz Savienības oficiālajā valodā, ko attiecīgais Savienības vēlētājs vai kandidāts saprot. __________________ 30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.). Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta pieejama personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem, saziņā izmantojot piemērotus līdzekļus, veidus un formātus. 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta piekļūstama neaizsargātām un marginalizētām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem, bezpajumtniekiem un ieslodzījumā esošām personām, kurām ir balsstiesības, saskaņā ar piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/8821a I pielikumā, un saziņā izmantojot piemērotus līdzekļus, veidus un formātus, piemēram, Braila rakstu, liela izmēra druku, audioinformāciju, taustes trafaretus, viegli lasāmu informāciju un saziņu zīmju valodā. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.). Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Personas, kurām ir tiesības vēlēt un kandidēt saskaņā ar 3. pantu un kurām ir dzīvesvieta dalībvalstī, automātiski saņem informāciju par savām tiesībām, ko piešķir šī direktīva. Minēto informāciju viņām sniedz arī periodiski un pietiekami savlaicīgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanu dienas apmainās ar informāciju, kas nepieciešama 4. panta īstenošanai. Šim nolūkam dzīvesvietas dalībvalsts ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda pirmās dienas sāk sniegt piederības dalībvalstij III pielikumā paredzēto informācijas kopu. Piederības dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās pilsoņi nebalso vairāk nekā vienu reizi vai nekandidē vairāk nekā vienā dalībvalstī. 1.  Dalībvalstis pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanu dienas apmainās ar informāciju, kas nepieciešama 4. panta īstenošanai. Šim nolūkam dzīvesvietas dalībvalsts ne vēlāk kā 16 nedēļas pirms Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda pirmās dienas sāk sniegt piederības dalībvalstij III pielikumā paredzēto informācijas kopu. Piederības dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās pilsoņi nebalso vairāk nekā vienu reizi vai nekandidē vairāk nekā vienā dalībvalstī. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. daļa Dalībvalstis, kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās nodrošina iepriekšējas balsošanas, balsošanas pa pastu, elektroniskās balsošanas un balsošanas internetā iespējas, nodrošina minēto balsošanas metožu pieejamību Savienības vēlētājiem ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, kādi piemērojami to pilsoņiem. Dalībvalstis apsver iespēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieviest papildu balsošanas rīkus, piemēram, balsošanu pa pastu, iepriekšēju balsošanu klātienē, balsošanu ar pilnvarojumu, mobilus vēlēšanu iecirkņus tiem vēlētājiem, kuri vēlēšanu dienā nespēj doties uz vēlēšanu iecirkņiem, un elektronisko un tiešsaistes balsošanu. Dalībvalstis nodrošina minēto balsošanas metožu pieejamību Savienības vēlētājiem ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi piemērojami to pilsoņiem. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. daļa Dalībvalstis izraugās iestādi, kura atbild par attiecīgo statistikas datu vākšanu un sniegšanu sabiedrībai un Komisijai par Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Dalībvalstis norīko iestādi, kura atbild par kopējos rādītājos balstītu attiecīgo statistikas datu vākšanu un sniegšanu sabiedrībai un Komisijai par Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 16. pants 16. pants svītrots Atkāpes 1.  Ja konkrētā dalībvalstī balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet nav tās pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi , un kas tajā dzīvo, šī dalībvalsts, atkāpjoties no 3., 9. un 10. panta, var: a)  ierobežot Savienības vēlētāju balsstiesības, kas šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kurš nevar pārsniegt piecus gadus; b)  ierobežot Savienības pilsoņu tiesības kandidēt, kuriem ir šādas tiesības, kas šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kurš nevar pārsniegt desmit gadus. Šie noteikumi neskar attiecīgos pasākumus, ko šī dalībvalsts var veikt attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu, un kas paredzēti to Savienības pilsoņu integrācijai, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Tomēr uz Savienības vēlētājiem un Savienības pilsoņiem, kam ir tiesības kandidēt, kuriem, tādēļ, ka tie dzīvo ārpus savas piederības dalībvalsts, vai šādas dzīvesvietas ilguma dēļ, nav balsstiesību vai tiesību kandidēt piederības valstī, neattiecas iepriekšminētie dzīvesvietas ilguma nosacījumi. 2.  Ja dalībvalsts likumi paredz, ka citas dalībvalsts pilsoņiem, kas tajā dzīvo, ir tiesības vēlēt šīs valsts parlamentu, un šim nolūkam tos var iekļaut šīs valsts vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts vēlētājiem, pirmā dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var atturēties no 6. līdz 13. panta piemērošanas šiem pilsoņiem. 3.  18 mēnešus pirms katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā pārbauda, vai attiecīgajām dalībvalstīm izņēmuma statusa piešķiršana, ievērojot LESD 22. panta 2. punktu, joprojām ir pamatota, un tā ierosina jebkādu vajadzīgo pielāgojumu veikšanu. Dalībvalstis, kas lūdz izņēmuma statusu saskaņā ar 1. punktu, sniedz Komisijai visu nepieciešamo pamatinformāciju. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns) 16.a pants Lai nodrošinātu nediskriminēšanas principa ievērošanu, to Savienības pilsoņu tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, piemēro visos Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās noteiktajos vēlēšanu sarakstos un vēlēšanu apgabalos, arī Savienības mēroga vēlēšanu apgabala izveides gadījumā. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 17. pants – virsraksts Ziņošana Datu vākšana un ziņošana Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1. punkts 1.  Sešu mēnešu laikā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par šīs direktīvas piemērošanu to teritorijā. Papildus vispārējiem novērojumiem ziņojumā iekļauj statistikas datus par Savienības vēlētāju un Savienības pilsoņu, kam ir tiesības kandidēt vēlēšanās, dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tās atbalstam veikto pasākumu kopsavilkumu. 1.  Sešu mēnešu laikā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par šīs direktīvas piemērošanu to teritorijā. Papildus vispārējiem novērojumiem ziņojumā iekļauj kopīgos rādītājos balstītus statistikas datus par Savienības vēlētāju un Savienības pilsoņu, kam ir tiesības kandidēt vēlēšanās, dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās un detalizētu pārskatu par tās atbalstam veiktajiem pasākumiem. Dalībvalstis sniedz arī detalizētu informāciju par to, cik rezultatīva ir to savstarpējā informācijas apmaiņa nolūkā novērst dubultu balsošanu. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, nosakot to datu veidnes un veidus, kas jāvāc šā panta 1. punktā minētajos nolūkos. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 1. punkts Divu gadu laikā pēc 2029. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija novērtē direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu. Izvērtēšanā iekļauj arī pārskatu par 13. panta darbību. 18 mēnešos pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu. Izvērtējumā iekļauj arī pārskatu par 13. panta darbību. Pēc izvērtējuma attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par šīs direktīvas grozījumiem. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 3. punkts 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 9., 10. un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 9., 10. un 13. pantā un 17. panta 2.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 6. punkts 6.  Saskaņā ar 9., 10. un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 6.  Saskaņā ar 9., 10. un 13. pantu un 17. panta 2.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 4.a rinda (jauna) Valodas, kurās vēlaties saņemt informāciju par vēlēšanām. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 4. daļa Man nav atņemtas tiesības kandidēt manā piederības dalībvalstī. Man nav atņemtas tiesības kandidēt manā piederības dalībvalstī1a. _________________ 1a Tikai tad, ja šādu informāciju prasa arī no dzīvesvietas valsts pilsoņiem.

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.