(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0733),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0022/2022),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2022. gada 8. novembra vēstuli Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 110. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 82. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9‑0005/2023),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un satur turpmāk norādītos grozījumus;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas projekts 1.a apsvērums (jauns) (1a)   Ar 1992. gada Līgumu par Eiropas Savienību (“Māstrihtas līgums”) aizsākās jauns posms ciešākas Eiropas tautu savienības izveidē. Viens no tā uzdevumiem bija konsekventi un solidāri sakārtot attiecības starp dalībvalstu tautām. Līguma pamatmērķi ietvēra dalībvalstu pilsoņu tiesību un interešu aizsardzības stiprināšanu, ieviešot Savienības pilsonību. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā izmanto tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ir izklāstīti Padomes Direktīvā 94/80/EK. (3)  Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ir izklāstīti Padomes Direktīvā 94/80/EK. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  2020. gada ziņojumā par ES pilsonību22 Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par balsstiesību un tiesību kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta mobilo Savienības pilsoņu plaša un iekļaujoša līdzdalība. Ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, to piemērojot secīgām vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. (4)  2020. gada ziņojumā par ES pilsonību22 Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par balsstiesību un tiesību kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta Savienības pilsoņu, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav, plaša un iekļaujoša līdzdalība. Ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, to piemērojot secīgām pašvaldību vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. _________________ _________________ 22 2020. gada ziņojums par ES pilsonību. Pilsoņu līdzdalības veicināšana un viņu tiesību aizsardzība (COM(2020) 730 final). 22 2020. gada ziņojums par ES pilsonību. Pilsoņu līdzdalības veicināšana un viņu tiesību aizsardzība (COM(2020) 730 final). Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Ar pašvaldību vēlēšanām saistītā vēlēšanu procedūra ir to dalībvalstu kompetencē, kuras tās organizē, un tas atspoguļo to īpašās tradīcijas un ir saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Ievērojot Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu balsstiesības un tiesības kandidēt, bet arī jānodrošina viegla piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot pēc iespējas vairāk šķēršļu dalībai vēlēšanās. (5)  Ar pašvaldību vēlēšanām saistītā vēlēšanu procedūra ir to dalībvalstu kompetencē, kuras tās organizē, un tas atspoguļo to konstitucionālās un īpašās tradīcijas un ir saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Ievērojot Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, bet arī jānodrošina pilnīga un efektīva piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot visus šķēršļus dalībai pašvaldību vēlēšanās, kā arī nodrošinot pilnīgu piekļuvi attiecīgajai informācijai. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, ar ko apliecina atbilstību šādam nosacījumam. (6)  Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme, t. i., kā pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, ar ko apliecina atbilstību šādam nosacījumam. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Turklāt Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, nebūtu jāizpilda nekādi īpaši nosacījumi, lai tie varētu izmantot balsstiesības vai tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ja vien izņēmuma kārtā atšķirīgu attieksmi pret pilsoņiem un nepilsoņiem neattaisno apstākļi, kas pēdējiem raksturīgi un atšķir tos no pirmajiem. (7)  Turklāt Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, nebūtu jāizpilda nekādi īpaši nosacījumi, lai tie varētu izmantot balsstiesības vai tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ja vien izņēmuma kārtā atšķirīgu attieksmi pret pilsoņiem un nepilsoņiem neattaisno izņēmuma apstākļi, kas pēdējiem raksturīgi un atšķir tos no pirmajiem. Jebkāda šāda atšķirīga attieksme vienmēr ir jāpamato. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Lai Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot to balsstiesības un tiesības kandidēt savā dzīvesvietas valstī, šādi pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām. Vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda derīgu personas apliecību un iesniedz oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Turklāt Savienības pilsoņiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm kontaktinformācija, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. (8)  Lai citu dalībvalstu Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot to balsstiesības un tiesības kandidēt savā dzīvesvietas dalībvalstī, dalībvalstīm būtu jācenšas ieviest vēlētāju tiešo reģistrāciju, ja Savienības pilsoņi pauduši vēlmi balsot savā dzīvesvietas dalībvalstī. Ja tiešā reģistrācija nav izmantota, pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām, viegli pieejamām un līdzīgām visās dalībvalstīs. Vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda derīgu personas apliecību un — pienācīgi pamatotos gadījumos — iesniedz oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Turklāt Savienības pilsoņiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm kontaktinformācija, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. Dalībvalstīm būtu jāizveido atsevišķi pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksti. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina kandidāta reģistrācijas un kandidātu saraksta iesniegšanas prasību atbilstība demokrātiskiem, samērīgiem un pārredzamiem standartiem un šādu prasību piemērošana gan attiecīgās dalībvalsts, gan citu dalībvalstu Savienības pilsoņiem. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns) (8b)   Lai Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, praksē būtu tiesīgi kandidēt pašvaldību vēlēšanās, valsts politiskajām partijām nebūtu jāizvirza nosacījums, ka to biedriem jābūt ievēlēšanas valsts pilsoņiem. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Aizliegumu izmantot tiesības kandidēt var pasludināt ar atsevišķu dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts iestāžu lēmumu. Ņemot vērā vēlēta amata ieņemšanas politisko nozīmīgumu, dalībvalstīm būtu jādod tiesības no piederības dalībvalsts iegūt informāciju par tiesību kandidēt atņemšanu kandidāta piederības dalībvalstī. (10)  Aizliegumu izmantot tiesības kandidēt var pasludināt ar atsevišķu dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts iestāžu lēmumu. Ņemot vērā vēlēta amata ieņemšanas politisko nozīmīgumu, dalībvalstīm būtu jādod tiesības no piederības dalībvalsts tieši iegūt informāciju par tiesību kandidēt atņemšanu kandidāta piederības dalībvalstī. Piederības dalībvalsts pieņemtajiem lēmumiem, ar ko Savienības pilsoņiem atņem tiesībspējas invaliditātes dēļ, nevajadzētu liegt Savienības pilsoņiem tiesības kandidēt savā dzīvesvietas dalībvalstī, ar noteikumu, ka attiecīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti nosaka, ka tiesības kandidēt bez ierobežojumiem ir visām personām ar šādu invaliditāti. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)   Tā kā pašvaldības pamatvienību vadības pienākumi var ietvert līdzdalību valsts varas īstenošanā un vispārējo interešu aizsardzību, dalībvalstīm, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu, būtu jādod iespēja paredzēt šos amatus tās pilsoņiem. svītrots Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)   Tāpat būtu jādod iespēja vēlēto amatpersonu līdzdalību parlamentārās asamblejas vēlēšanās paredzēt attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. svītrots Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, piešķirtās balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī neaizstāj balsstiesības un tiesības kandidēt dalībvalstī, kuras pilsonis ir Savienības pilsonis. Tādēļ ir jānodrošina, ka tiek ievērota Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties, vai piedalīties dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās vai ne, un ka šie pilsoņi var paust vēlmi izmantot savas balsstiesības savā dzīvesvietas dalībvalstī. Tādēļ dalībvalstis, kur piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta, var paredzēt noteikumus šo pilsoņu automātiskai reģistrēšanai vēlētāju sarakstā. (14)  Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, piešķirtās balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī neaizstāj balsstiesības un tiesības kandidēt dalībvalstī, kuras pilsonis ir Savienības pilsonis. Tādēļ ir jānodrošina, ka tiek ievērota Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties, vai piedalīties dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās vai ne, un ka šie pilsoņi var paust vēlmi izmantot savas balsstiesības savā dzīvesvietas dalībvalstī. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Informācijas par vēlēšanu tiesībām un procedūrām pieejamība ir būtisks elements, lai nodrošinātu LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā nostiprināto tiesību efektīvu īstenošanu. (15)  Informācijas par vēlēšanu tiesībām un procedūrām pieejamība ir būtisks elements, lai nodrošinātu LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā nostiprināto tiesību efektīvu īstenošanu. Citu dalībvalstu Savienības pilsoņiem pēc ierašanās konkrētajā dalībvalstī vajadzētu būt pieejamai informācijai par viņu vēlēšanu tiesībām un vēlēšanu procedūrām, un šāda informācija būtu jāsniedz periodiski un pietiekami laicīgi pirms pašvaldību vēlēšanām. Turklāt viņi būtu jāinformē, ka pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir atsevišķi vēlētāju saraksti. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, kurām ir īpaša atbildība sniegt atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu un valstu noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību pašvaldību vēlēšanās un to rīkošanu. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā. (16)  Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, kurām ir īpaša atbildība sniegt atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu un valstu noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību pašvaldību vēlēšanās un to rīkošanu, un informāciju par vēlēšanu un politiskajām sistēmām, tostarp pašvaldību pamatvienību pilnvarām. Šādām iestādēm būtu jākoordinē informācijas kampaņas sadarbībā ar vietējām iestādēm un, kad vien iespējams, ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tām būtu jāizmanto plašs informācijas kanālu klāsts. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz laikus, regulāri un skaidrā un saprotamā veidā, un ideālā gadījumā sarežģītības līmenim nevajadzētu pārsniegt B1 līmeni (vidējs līmenis) saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas Vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas pieejamību, šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, kura nav uzņēmējas dalībvalsts oficiālā valoda, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. Dalībvalstis var lietot dažādas Savienības oficiālās valodas savas teritorijas vai reģionu konkrētajās daļās atkarībā no valodas, ko saprot lielākā to Savienības pilsoņu grupa, kuri tajā dzīvo. (17)  Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas pieejamību, šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai visās Savienības oficiālajās valodās, kad vien iestādes sniedz informāciju, un informācijai vajadzētu būt Savienības vēlētāja izraudzītajā valodā, kurā iestādēm būtu jāspēj sniegt informāciju reģistrācijas brīdī. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, lai informāciju par reģistrācijas un vēlēšanu procedūrām pārtulkotu Savienības oficiālajās valodās. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Jebkāda atkāpe no šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem jāpamato, ievērojot LESD 22. panta 1. punktu, ar problēmām, kas raksturīgas dalībvalstij, un tai ir jāatbilst Hartas 52. panta prasībām, tostarp prasībai, ka visus ierobežojumus attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās paredz tiesību aktos, un uz tiem attiecina proporcionalitātes un nepieciešamības principus. Turklāt jebkurš izņēmums pēc savas būtības pakļaujams pārbaudei, kas paredzēta Hartas 47. pantā. (18)  Jebkāda atkāpe no šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem jāpamato, ievērojot LESD 22. panta 1. punktu, ar problēmām, kas raksturīgas dalībvalstij, un tai ir jāatbilst Hartas 52. panta prasībām, tostarp prasībai, ka visus ierobežojumus attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, paredz tiesību aktos, un uz tiem attiecina proporcionalitātes un nepieciešamības principus. Turklāt jebkurš izņēmums pēc savas būtības pakļaujams pārbaudei, kas paredzēta Hartas 47. pantā. Ņemot vērā, ka dalībvalstis zināmā mērā izmanto Direktīvā 94/80/EK paredzētās iespējas atkāpties no direktīvas vispārīgajiem noteikumiem, turpmāk nevajadzētu nodrošināt šādas iespējas atkāpties. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums (19)   Šādas īpašas problēmas var rasties dalībvalstī, kurā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet kas nav tās pilsoņi, ir stipri virs vidējā. Ja šādi pilsoņi veido vairāk nekā 20 % no kopējā vēlētāju skaita, atkāpes ir pamatotas. Šādām atkāpēm jābalstās uz dzīvesvietas laikposma kritēriju. svītrots Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)   Dalībvalstīm, kurās balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas tajā dzīvo, vajadzētu būt iespējai saskaņā ar LESD 22. panta 1. punktu paredzēt konkrētus noteikumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu. svītrots Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums (21)   Jāņem vērā fakts, ka atsevišķās dalībvalstīs iedzīvotājiem, kas ir citas dalībvalsts pilsoņi, ir balsstiesības valsts parlamenta vēlēšanās, un tā rezultātā šajā direktīvā paredzētās formalitātes var atvieglot. svītrots Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums (22)   Beļģijas Karalistei raksturīgas īpašas pazīmes un proporcijas, kas saistītas ar faktu, ka tās konstitūcijas 1. līdz 4. pants paredz trīs oficiālās valodas un teritorijas sadalījumu reģionos un kopienās, un šā iemesla dēļ pilnīga šīs direktīvas piemērošana atsevišķās komūnās varētu radīt nepieciešamību paredzēt atkāpes iespēju no šīs direktīvas noteikumiem, lai ņemtu vērā šīs īpašās pazīmes un proporcijas. svītrots Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Dati par šīs direktīvas tiesību izmantošanu un tās piemērošanu var būt noderīgi, lai noteiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu. Lai uzlabotu datu vākšanu par pašvaldību vēlēšanām, ir nepieciešams ieviest dalībvalstu veiktās īstenošanas regulāru uzraudzību un ziņošanu par to, un šādā ziņošanā papildus statistikas datiem būtu jāiekļauj informācija par pasākumiem, kuri veikti, lai atbalstītu Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību vēlēšanās. Komisijai būtu jānovērtē direktīvas piemērošana, tostarp jebkādas izmaiņas elektorātā, kas notikušas kopš tās stāšanās spēkā, un par to būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. (23)  Dati par šīs direktīvas tiesību izmantošanu un tās piemērošanu ir svarīgi, lai izvērtētu attiecīgo Savienības politiku un noteiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu. Lai dalībvalstīs uzlabotu datu vākšanu un ziņošanu par pašvaldību vēlēšanām, ir nepieciešams ieviest dalībvalstu veiktās īstenošanas regulāru uzraudzību un ziņošanu par to, un šādā ziņošanā papildus statistikas datiem būtu jāiekļauj informācija par pasākumiem, kuri veikti, lai atbalstītu Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību vēlēšanās, tostarp cilvēkus ar invaliditāti. Šādi dati būtu jāvāc pārredzami un koordinēti visās dalībvalstīs un pamatojoties uz vienādiem rādītājiem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā vienoti rādītāji, lai dalībvalstis varētu sniegt attiecīgos statistikas datus. Komisijai būtu jānovērtē direktīvas piemērošana, tostarp jebkādas izmaiņas elektorātā, kas notikušas kopš tās stāšanās spēkā, un par to būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu saprātīgā termiņā no tās stāšanās spēkā ciešā saistībā ar izvērtējumu par to, kā tiek piemērota Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīva 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav23. (24)  Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu saprātīgā termiņā no tās stāšanās spēkā ciešā saistībā ar izvērtējumu par to, kā tiek piemērota Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīva 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav23. Pēc izvērtējuma vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums šīs direktīvas grozīšanai. _________________ _________________ 23 Padomes Direktīva 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija). 23 Padomes Direktīva 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija). Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza25 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai, tostarp 29. pantam par līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Lai atbalstītu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu vajadzības. (26)  Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza25 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai, tostarp 29. pantam par līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Lai nodrošinātu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, jo īpaši ņemot vērā būtisko ietekmi, kāda vietēja mēroga lēmumiem var būt lietās, kas skar personu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu piekļuves iespējas un sadzīvi, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu īpašās vajadzības. Konkrētāk, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja īstenot piemērotus un valsts balsošanas procedūrām pielāgotus pasākumus, ar ko atvieglotu pilsoņu ar invaliditāti balsošanu, piemēram, iespēja izraudzīties vēlēšanu iecirkņus un izmantot palīgtehnoloģijas, formātus un paņēmienus, tādus kā Braila raksts, lielizmēra druka, audiovizuāla informācija, taustes trafareti, viegli lasāma informācija un saziņa zīmju valodā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatļauj, lai personas ar invaliditāti pēc viņu pieprasījuma balsošanas laikā saņemtu palīdzību no viņu izraudzītas personas. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt iespēju balsot pa pastu un tās var paredzēt citus papildu instrumentus, ar ko atvieglotu balsošanu, piemēram, iepriekšēju nobalsošanu vēlēšanu iecirknī, balsošanu ar pilnvarojumu un balsošanu elektroniski un tiešsaistē. _________________ _________________ 25 Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.). 25 Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.). Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)   “Savienības vēlētājs” ir ikviens Savienības pilsonis, kuram saskaņā ar šo direktīvu ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī; Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns) db)   “Savienības kandidāts” ir ikviens Savienības pilsonis, kuram saskaņā ar šo direktīvu ir tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī; Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts 1.  Ja, lai vēlētu vai kandidētu, dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem jābūt pavadījušiem noteiktu minimālo laikposmu kā iedzīvotājiem šīs valsts teritorijā, tad uzskatāms, ka vēlētāji un pilsoņi, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, izpildījuši šo nosacījumu, ja tie līdzvērtīgu laikposmu dzīvojuši citā dalībvalstī. 1.  Ja, lai vēlētu vai kandidētu, dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem jābūt pavadījušiem noteiktu minimālo laikposmu kā iedzīvotājiem šīs valsts teritorijā, tad uzskatāms, ka Savienības vēlētāji un Savienības kandidāti izpildījuši šo nosacījumu, ja tie līdzvērtīgu laikposmu dzīvojuši citā dalībvalstī. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts 2.  Ja saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tās pilsoņi var vēlēt vai kandidēt tikai pašvaldības pamatvienībā, kurā tiem ir pamata dzīvesvieta, vēlētāji un personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, arī pakļauti šim nosacījumam. 2.  Ja saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tās pilsoņi var vēlēt vai kandidēt tikai pašvaldības pamatvienībā, kurā tiem ir pamata dzīvesvieta, Savienības vēlētāji un Savienības kandidāti arī pakļauti šim nosacījumam. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts 1.  Dzīvesvietas dalībvalstis var paredzēt, ka Savienības pilsoņiem, kam ar atsevišķu civiltiesisku vai krimināltiesisku lēmumu atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar piederības dalībvalsts likumu, liegts izmantot šīs tiesības pašvaldību vēlēšanās. 1.  Dzīvesvietas dalībvalstis var paredzēt, ka Savienības pilsoņiem, kam ar atsevišķu civiltiesisku vai krimināltiesisku lēmumu atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar piederības dalībvalsts likumu, liegts izmantot šīs tiesības pašvaldību vēlēšanās. Tomēr piederības dalībvalsts pieņemtie lēmumi, ar ko Savienības pilsoņiem atņem tiesībspējas invaliditātes dēļ, neliedz Savienības pilsoņiem tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, ar noteikumu, ka attiecīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti nosaka, ka tiesības kandidēt bez ierobežojumiem ir visām personām ar šādu invaliditāti. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts 3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka tikai to pilsoņi var ieņemt pašvaldības pamatvienības izpildiestādes pārvaldes kolēģijas vēlēta vadītāja, vietnieka vai locekļa amatu, ja tie ievēlēti, lai ieņemtu šo amatu mandāta darbības laikā. svītrots Dalībvalstis var arī noteikt, ka pašvaldības pamatvienības izpildiestādes pārvaldes kolēģijas vadītāja, vietnieka vai locekļa funkciju pagaidu vai starplaika veikšana paredzēta tikai tās pilsoņiem. Ņemot vērā Līgumu un vispārējos tiesību principus, dalībvalstis var veikt piemērotus, nepieciešamus un proporcionālus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā apakšpunktā minētos amatus var ieņemt un otrajā apakšpunktā minētās starplaika funkcijas var veikt tikai to pilsoņi. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4. punkts 4.   Dalībvalstis var arī paredzēt noteikumu, ka Savienības pilsoņi, kas ievēlēti par pārstāvju padomes locekļiem, nepiedalās ne to delegātu izraudzīšanā, kas var balsot parlamentārajā asamblejā, ne šīs asamblejas locekļu vēlēšanās. svītrots Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, ir pakļautas tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz nesavienojamību saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, kādus piemēro šīs valsts pilsoņiem. 1.  Savienības kandidāti atbilstoši 3. pantam, ir pakļauti tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz nesavienojamību saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, kādus piemēro šīs valsts pilsoņiem. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts 1.  Vēlētāji, kas atbilst 3. panta nosacījumiem, izmanto savas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja tie ir izteikuši šādu vēlēšanos. 1.  Savienības vēlētāji, kas atbilst 3. panta nosacījumiem, izmanto savas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja tie ir izteikuši šādu vēlēšanos. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts 2.  Ja dzīvesvietas dalībvalstī piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, vēlētājiem atbilstoši 3. pantam, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, ir pienākums vēlēt. 2.  Ja dzīvesvietas dalībvalstī piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, Savienības vēlētājiem, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, ir pienākums vēlēt. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis, kurās piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta, var paredzēt automātisku vēlētāju atbilstoši 3. pantam reģistrāciju vēlētāju sarakstā. 3.  Dalībvalstis cenšas ieviest Savienības vēlētāju, kas ir citas dalībvalsts Savienības pilsoņi, tiešo reģistrāciju vēlētāju sarakstā pēc tam, kad saņemta attiecīgo Savienības pilsoņu piekrišana brīdī, kad viņi reģistrējas kā pastāvīgie iedzīvotāji savas dzīvesvietas dalībvalstī. Savienības vēlētājus, kuri atteikušies no tiešās reģistrācijas, uzaicina reģistrēties krietnu laiku pirms vēlēšanu perioda. Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu vēlētāju atbilstoši 3. pantam iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas. 1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu Savienības vēlētāju iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 1. daļa Lai to vārdus iekļautu vēlētāju sarakstā, vēlētāji atbilstoši 3. pantam iesniedz tādus pašus dokumentus kā vēlētāji, kas ir pilsoņi. Lai to vārdus iekļautu vēlētāju sarakstā, Savienības vēlētāji iesniedz tādus pašus vai līdzvērtīgus dokumentus kā vēlētāji, kas ir pilsoņi. Viņi iesniedz arī oficiālu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar II pielikumā iekļauto veidni. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 2. daļa Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai vēlētājs atbilstoši 3. pantam uzrāda derīgu personas dokumentu kopā ar oficiālu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar II pielikumā iekļauto veidni. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai Savienības vēlētāji: a)  uzrāda derīgu personas dokumentu; b)  norāda datumu, no kura viņi ir attiecīgās dalībvalsts vai citas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; c)  pēc izvēles — norāda vienu vai vairākas valodas, kurās viņi vēlētos saņemt 12. panta 2. punktā minēto informāciju un kuras izraudzītas no Savienības oficiālajām valodām, vai arī izraugās citas valodas, ja kompetentā iestāde piedāvā šādu iespēju. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Vēlētāji atbilstoši 3. pantam, kas iekļauti dzīvesvietas valsts vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētāji, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Ja dalībvalstis paredz, ka pilsoņiem jāsniedz paziņojums par to izslēgšanu no vēlētāju saraksta, minētos noteikumus piemēro arī vēlētājiem atbilstoši 3. pantam. 3.  Savienības vēlētāji, kas iekļauti dzīvesvietas valsts vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētāji, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Ja dalībvalstis paredz, ka pilsoņiem jāsniedz paziņojums par to izslēgšanu no vēlētāju saraksta, minētos noteikumus piemēro arī Savienības vēlētājiem. Šo paziņojumu attiecīgajiem Savienības vēlētājiem sniedz konkrētās personas izraudzītajā Savienības valodā, kas norādīta oficiālajā deklarācijā, ja Savienības vēlētājs paudis šādu vēlmi. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts 5.  Neskarot nevienas dalībvalsts noteikumus attiecībā uz to šīs dalībvalsts pilsoņu balsstiesībām un tiesībām kandidēt, kas dzīvo ārpus tās teritorijas, tam, ka vēlētāji atbilstoši 3. pantam tikuši iekļauti to dzīvesvietas dalībvalsts vēlētāju sarakstā, nevajadzētu izraisīt to izslēgšanu no vēlētāju saraksta piederības dalībvalstī. 5.  Neskarot nevienas dalībvalsts noteikumus attiecībā uz to šīs dalībvalsts pilsoņu balsstiesībām un tiesībām kandidēt, kas dzīvo ārpus tās teritorijas, tam, ka Savienības vēlētāji tikuši iekļauti to dzīvesvietas dalībvalsts vēlētāju sarakstā, nevajadzētu izraisīt to izslēgšanu no vēlētāju saraksta piederības dalībvalstī. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.  Iesniedzot pieteikumu, lai kandidētu, personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, uzrāda tādus pašus apliecinājuma dokumentus kā kandidāti, kas ir pilsoņi. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt, lai attiecīgās personas uzrāda oficiālu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar III pielikumā iekļauto veidni. 1.  Iesniedzot pieteikumu, lai kandidētu, citu dalībvalstu Savienības pilsoņi uzrāda tādus pašus vai līdzvērtīgus apliecinājuma dokumentus kā kandidāti, kas ir pilsoņi. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt, lai attiecīgās personas uzrāda oficiālu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar III pielikumā iekļauto veidni. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam: 2.  Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai Savienības kandidāti: Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts a)  oficiālā deklarācijā, ko tās uzrāda saskaņā ar 1. punktu, iesniedzot savu pieteikumu, lai kandidētu, norāda, ka tām nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī; a)  oficiālā deklarācijā, ko tās uzrāda saskaņā ar 1. punktu, iesniedzot savu pieteikumu, lai kandidētu, norāda, ka tām nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī. Ja rodas leģitīmas šaubas par oficiālās deklarācijas saturu, dzīvesvietas dalībvalsts pirms vai pēc vēlēšanām var tieši pieprasīt citas dalībvalsts Savienības pilsoņa piederības dalībvalstij apliecinājumu, ka konkrētajai personai nav atņemtas tiesības kandidēt attiecīgajā dalībvalstī; Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)   šaubu gadījumā attiecībā uz deklarācijas saturu, ievērojot a) apakšpunktu, pirms vai pēc vēlēšanām uzrāda piederības dalībvalsts kompetentas iestādes apliecinājumu, kas apstiprina, ka tām nav atņemtas tiesības kandidēt šajā dalībvalstī vai ka šāds aizliegums iestādei nav zināms; svītrots Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns) ea)   pēc izvēles — norāda vienu vai vairākas valodas, kurās personas vēlētos saņemt 12. panta 2. punktā minēto informāciju un kuras izraudzītas no Savienības oficiālajām valodām, vai arī izraugās citas valodas, ja kompetentā iestāde piedāvā šādu iespēju. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. daļa Dalībvalstis, kas pašvaldību vēlēšanās nodrošina iepriekšējas balsošanas, balsošanas pa pastu, elektroniskās balsošanas un balsošanas internetā iespējas, nodrošina, ka šādi balsošanas līdzekļi ar tādiem pašiem nosacījumiem ir pieejami arī vēlētājiem atbilstoši 3. pantam. Dalībvalstis pašvaldību vēlēšanās cenšas nodrošināt iespēju balsot pa pastu. Ja dalībvalstis saviem pilsoņiem pašvaldību vēlēšanās ļauj balsot pa pastu, balsot ar pilnvarojumu vai balsot elektroniski un internetā, tās nodrošina, ka šādi balsošanas līdzekļi ar tādiem pašiem nosacījumiem ir pieejami arī Savienības vēlētājiem. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts 1.  Dzīvesvietas dalībvalsts laicīgi un skaidrā un vienkāršā valodā informē attiecīgās personas par lēmumu, kas pieņemts pēc to pieteikuma, lai iekļautu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz to kandidēšanas pieteikuma pieļaujamību. 1.  Dzīvesvietas dalībvalsts informē attiecīgās personas par lēmumu, kas pieņemts pēc to tiešās reģistrācijas par vēlētāju vai pieteikuma, lai iekļautu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz to kandidēšanas pieteikuma pieļaujamību. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Ja Savienības pilsoņiem atsaka iekļaušanu vēlētāju sarakstā, nepieņem to pieteikumu vai to kandidēšanas pieteikumu noraida, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisko aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir vēlētājiem un personām, kam ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. 2.  Ja Savienības pilsoņiem atsaka iekļaušanu vēlētāju sarakstā, nepieņem to tiešo reģistrāciju vai pieteikumu vai to kandidēšanas pieteikumu noraida, attiecīgajai personai ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību ar vienādiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir vēlētājiem un personām, kam ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts 3.  Ja pašvaldību vēlēšanu vēlētāju sarakstā vai kandidātu sarakstā ir ieviesušās kļūdas, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisku aizsardzību ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir tiem vēlētājiem un personām, kurām ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. 3.  Ja pašvaldību vēlēšanu vēlētāju sarakstā vai kandidātu sarakstā ir ieviesušās kļūdas, attiecīgajai personai ir tiesības uz efektīvu tiesisku aizsardzību ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir tiem vēlētājiem un personām, kurām ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Dalībvalstis skaidrā un vienkāršā valodā un laikus informē attiecīgo personu par 1. punktā minēto lēmumu un par 2. un 3. punktā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem valodā, kuru persona izraudzījusies un kura norādīta oficiālajā deklarācijā, ja Savienības vēlētājs ir norādījis šādu valodas izvēli. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis izraugās valsts iestādi, kura ir atbildīga par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās. 1.  Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kura ir atbildīga par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās. Kad attiecīgā persona reģistrējas kā pastāvīgais iedzīvotājs, attiecīgās iestādes informāciju sniedz koordinēti un, ja iespējams, sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, turklāt informāciju sniedz krietnu laiku pirms vēlēšanām. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kura izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, tieši un individuāli paziņo vēlētājiem un personām, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, šādu informāciju par: 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kura izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, tieši un individuāli paziņo Savienības vēlētājiem un Savienības kandidātiem šādu informāciju par: Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  vēlēšanu datumu un balsošanas veidu un vietu, kad tie būs pieejami, b)  vēlēšanu datumu un balsošanas veidu un vietu, kad tie būs pieejami, kas attiecīgā gadījumā ietver 10. pantā minētos īpašos balsošanas līdzekļus, Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)   īpašajiem pasākumiem, kas konkrētām vēlētāju grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, atvieglo vēlēšanu tiesību izmantošanu, Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns) bb)   informāciju par vēlēšanu un politisko sistēmu, tostarp pašvaldību pamatvienību pilnvarām, Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 1. daļa Informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un 2. punktā minēto informāciju sniedz skaidrā un vienkāršā valodā. Panta 1. punktā minēto informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un jebkādu citu informāciju, ko paziņo saskaņā ar šo direktīvu, sniedz skaidrā un vienkāršā valodā. Panta 1. punktā minēto informāciju sniedz visās Savienības oficiālajās valodās, savukārt 2. punktā minēto informāciju attiecīgajai personai paziņo valodā, kuru konkrētā persona izraudzījusies un kura norādīta oficiālajā deklarācijā, ja Savienības vēlētājs ir norādījis šādu izvēli. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 2. daļa Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/172428 9. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām pirmajā daļā minētajai informācijai papildus paziņošanai vienā vai vairākās uzņēmējas dalībvalsts oficiālajās valodās pievieno tulkojumu vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Eiropas Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. svītrots _________________ 28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1.–38. lpp.). Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Komisija nodrošina, ka informāciju par Savienības pilsoņu, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, tiesībām balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu, un šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju attiecīgajiem pilsoņiem dara pieejama skaidrā un piekļūstamā veidā visās Savienības oficiālajās valodās, ja tas nepieciešams, tostarp izmantojot “Europe Direct” un “Your Europe”. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta pieejama personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem, saziņā izmantojot piemērotus līdzekļus, veidus un formātus. 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta pieejama personām ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem, nomaļu apgabalu iedzīvotājiem, mazākumtautību grupām un personām ar vispārējām balsošanas grūtībām atbilstīgi piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/8821a I pielikumā, un saziņā izmantojot līdzekļus, veidus un formātus, kas viņiem ir piemēroti, piemēram, zīmju valodu, Braila rakstu vai viegli lasāmu formātu. Dalībvalstis var nodrošināt, ka personas ar invaliditāti pēc viņu pieprasījuma balsošanas laikā saņem palīdzību no viņu izraudzītas personas. _________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.). Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 13. pants 13. pants svītrots Atkāpes 1.  Ja konkrētā dalībvalstī balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet nav tās pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kas tajā dzīvo, šī dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var: a)  ierobežot vēlētāju atbilstoši 3. pantam balsstiesības, kuri šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kas nevar pārsniegt termiņu, uz kuru tiek ievēlēta pašvaldības pārstāvju padome; b)  ierobežot to pilsoņu tiesības kandidēt, kuriem ir šādas tiesības atbilstoši 3. pantam un kuri šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kas nevar pārsniegt divus termiņus, uz kuriem tiek ievēlēta pašvaldības pārstāvju padome; un c)  veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu, lai sekmētu to Savienības pilsoņu integrāciju, kam ir citas dalībvalsts valstiskā piederība. 2.  Beļģijas Karaliste, atkāpjoties no šīs direktīvas noteikumiem, var piemērot 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus ierobežotam pašvaldības vienību skaitam, kuru sarakstu tā paziņo vismaz gadu pirms pašvaldības vienības vēlēšanām, attiecībā uz kurām tā grasās lūgt izņēmumu. 3.  Ja dalībvalsts tiesību akti paredz, ka citas dalībvalsts pilsoņiem, kas tajā dzīvo, ir tiesības vēlēt šīs valsts parlamentu, un šim nolūkam tos var iekļaut šīs valsts vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts vēlētājiem, pirmā dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var atturēties no 6. līdz 11. panta piemērošanas šiem pilsoņiem. 4.  Katrus sešus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā pārbauda, vai atkāpes piešķiršana attiecīgajām dalībvalstīm, ievērojot LESD 22. panta 1. punktu, joprojām ir pamatota, un tā ierosina jebkādu nepieciešamo korekciju veikšanu. Dalībvalstis, kas lūdz izņēmuma statusu saskaņā ar 1. un 2. punktu, sniedz Komisijai visu nepieciešamo pamatinformāciju. Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 14. pants – virsraksts Ziņošana Datu vākšana un ziņošana Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts 1.  Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam reizi četros gados dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas piemērošanu savā teritorijā, tostarp par 5. panta 3. un 4. punkta piemērošanu. Ziņojumā iekļauj attiecīgos statistikas datus par vēlētāju un kandidātu atbilstoši 3. pantam dalību pašvaldību vēlēšanās un šajā sakarā veikto pasākumu kopsavilkumu. 1.  Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam reizi četros gados dalībvalstis ziņo sabiedrībai un Komisijai par šīs direktīvas piemērošanu savā teritorijā, tostarp par 5. panta 3. un 4. punkta piemērošanu. Papildus vispārējai informācijai ziņojumā iekļauj attiecīgos statistikas datus par Savienības vēlētāju un Savienības kandidātu dalību pašvaldību vēlēšanās un to pasākumu kopsavilkumu, kas veikti, lai atvieglinātu un sekmētu viņu līdzdalību. Minētos datus vāc pārredzamā, vienotā un drošā veidā, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai noteiktu kopējos rādītājus, kas jāizmanto 1. punktā minēto statistikas datu vākšanā. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. daļa Divu gadu laikā pēc 2029. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu. Divu gadu laikā pēc 2029. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu. Izvērtēšanas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts 2.  Pilnvaras pieņemt 2., 8. un 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. 2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā un 14. panta 1.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 3. punkts 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 2., 8. un 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā un 14. panta 1.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 6. punkts 6.  Saskaņā ar 2., 8. un 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 6.  Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu, 9. panta 3. punktu un 14. panta 1.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 2. daļa Šīs direktīvas 1.–7. pantu, 8. panta 1. punktu, 11. panta 2. punktu un 13. pantu piemēro no 2023. gada 31. decembra. Šīs direktīvas 1.–7. pantu, 8. panta 1. punktu un 11. panta 2. punktu piemēro no 2023. gada 31. decembra. Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums II pielikums – virsraksts II PIELIKUMS — Oficiāla deklarācija, ko iesniedz Savienības vēlētāji Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 1.a daļa (jauna) Es apliecinu, ka saistībā ar balsošanu pašvaldību vēlēšanās turpmāko saziņu vēlos saņemt vienā vai vairākās šādās valodās: Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 1.a tabula (jauna) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Esmu bijis(-usi) ......… (dzīvesvietas dalībvalsts nosaukums) pastāvīgais(-ā) iedzīvotājs(-a) ……….. (laikposms)1a Vieta / datums:   Paraksts:   1a Tikai tad, ja to paredz valsts tiesību akti. Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums III pielikums – virsraksts III PIELIKUMS — Oficiāla deklarācija, ko iesniedz Savienības kandidāti Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1.a daļa (jauna) Es apliecinu, ka saistībā ar kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās turpmāko saziņu vēlos saņemt vienā vai vairākās šādās valodās: Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1.a tabula (jauna) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Esmu bijis(-usi) ......… (dzīvesvietas dalībvalsts nosaukums) pastāvīgais(-ā) iedzīvotājs(-a) ……….. (laikposms)1a Vieta un datums:   Paraksts:   1a Tikai tad, ja to paredz valsts tiesību akti.

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.