Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 9. un 10. pantu, 15. panta 3. punktu un 17. panta 3. punktu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 298. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen 2022. gada 18. marta vēstuli Padomei, kurā iekļauti Komisijas pēcpasākumi Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. septembra neleģislatīvajai rezolūcijai par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas 2019. gada 1. decembra pilnvarojuma vēstuli priekšsēdētājas vietniecei vērtību un pārredzamības jautājumos Věra Jourová,

–  ņemot vērā politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024), ar kurām Ursula von der Leyen kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte iepazīstināja 2019. gada 16. jūlijā,

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs(1),

–  ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu,

–  ņemot vērā Reglamentu, jo īpaši tā 2., 10. un 11. pantu un 176. panta 1. punktu, I pielikuma 1.–3. pantu, 4. panta 6. punktu un 5. un 6. pantu, kā arī II pielikumu,

–  ņemot vērā Regulu Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja 2019. gada jūlijā savās politiskajās pamatnostādnēs apņēmās izveidot ētikas struktūru; tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos savā pilnvarojuma vēstulē pauda tādu pašu apņemšanos; tā kā Parlaments jau ir paudis atbalstu šādai struktūrai; tā kā Komisija tomēr vēl nav iesniegusi priekšlikumu par iestāžu nolīgumu ar mērķi izveidot neatkarīgu ētikas struktūru;

B.  tā kā nesenie atklājumi par korupciju ir pamatoti palielinājuši sabiedrisko un politisko vērību, kāda tiek pievērsta pašreizējiem standartiem un praksēm Parlamentā un citās iestādēs; tā kā publiskā sektora iestāžu un to vēlēto pārstāvju, komisāru un amatpersonu neatkarība, darbības pārredzamība un pārskatatbildība ir ārkārtīgi svarīga, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos, kas ir vajadzīga leģitīmai demokrātisko institūciju darbībai;

C.  tā kā ētikas standarti ES iestādēs jau pastāv, bet tie ir ļoti sadrumstaloti un balstās vienīgi uz pašregulācijas pieeju; tā kā neatkarīgas ētikas struktūras izveide varētu palīdzēt stiprināt uzticēšanos ES iestādēm un to demokrātisko leģitimitāti;

D.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas izstrādātā Meroni doktrīna dod iespēju deleģēt ārējām struktūrām ES iestāžu kompetences, tostarp kompetences, kas vēl nav īstenotas,

1.  vēlreiz pauž dziļu sašutumu un nosodījumu par iespējamo korupciju Eiropas Parlamentā un paziņo par pilnīgas neiecietības rīcībpolitiku pret korupciju jebkādā izpausmē vai formā;

2.  vēlreiz pauž atbalstu neatkarīgas ētikas struktūras izveidei, kā izklāstīts 2021. gada 16. septembra rezolūcijā, nolūkā atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm;

3.  mudina Komisiju līdz 2023. gada marta beigām iesniegt priekšlikumu izveidot neatkarīgu ētikas struktūru Eiropas Parlamentam un Komisijai, kurā varētu piedalīties visas ES iestādes un aģentūras, un pirms vasaras pārtraukuma pabeigt sarunas par struktūras uzbūvi, pārvaldību, nosaukumu, sastāvu un pilnvarām, kā arī par jebkādiem citiem jautājumiem, kas varētu rasties;

4.  uzstāj, ka ir skaidri jānošķir noziedzīgas darbības, institucionālo noteikumu pārkāpumi un neētiska rīcība; atgādina, ka neatkarīgajai ētikas struktūrai būtu jāstrādā pie tā, lai uz augstāko standartu pamata tiktu noteikta vienota interešu konflikta definīcija, kas izmantojama ES iestādēs;

5.  uzskata, ka būtu jādeleģē jaunajai ES ētikas struktūrai virkne saskaņotu uzdevumu sniegt ierosinājumus un padomus par gadījumiem un ētikas noteikumiem komisāriem, Eiropas Parlamenta deputātiem un iesaistīto iestāžu darbiniekiem gan pirms stāšanās amatā vai darbā, gan tā laikā, gan dažos gadījumos arī pēc tā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem; uzskata, ka, lai nodrošinātu ētikas standartu konsekventu piemērošanu un paredzamību, šiem padomiem vajadzētu būt saistošiem neatkarīgajai ES ētikas struktūrai attiecībā uz tās nostāju tajā pašā jautājumā;

6.  atgādina, ka struktūrai vajadzētu būt tiesībām sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas un veikt izmeklēšanas darbības gan uz vietas, gan uz dokumentu pamata, izmantojot informāciju, ko tā savākusi vai ko tā saņēmusi no trešām personām; uzsver, ka struktūrai vajadzētu būt arī iespējai pārbaudīt finansiālo interešu un aktīvu deklarāciju patiesumu;

7.  uzsver, ka Kataras lietā NVO esot tikušas izmantotas kā ārvalstu iejaukšanās Eiropas demokrātijā instrumenti; mudina pārskatīt pastāvošos noteikumus, lai palielinātu interešu pārstāvju pārredzamību un pārskatatbildību saziņā ar deputātiem;

8.  atgādina, ka tā priekšlikumā ir paredzēta deviņu personu struktūra, kuras sastāvā ir ētikas eksperti;

9.  uzsver, ka šai struktūrai ir jāaizsargā trauksmes cēlēji, jo īpaši Eiropas iestāžu ierēdņi, lai viņi varētu paust bažas par iespējamiem noteikumu pārkāpumiem, nebaidoties no represijām; iesaka pārskatīt Civildienesta noteikumus, jo īpaši to 22.c pantu, nolūkā tos saskaņot ar Trauksmes cēlēju direktīvas(4) standartiem; vēlreiz aicina Prezidiju tikmēr nekavējoties pārskatīt Parlamenta iekšējos noteikumus par Civildienesta noteikumu 22.c panta īstenošanu, lai tos saskaņotu ar Trauksmes cēlēju direktīvas paredzētajiem aizsardzības pasākumiem;

10.  iesaka paredzēt neatkarīgajai ētikas struktūrai iespēju iesaistīties sadarbībā un informācijas apmaiņā ar attiecīgajām ES struktūrām, piemēram, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, Eiropas Prokuratūru, Eiropas Ombudu un Eiropas Revīzijas palātu, to attiecīgo pilnvaru robežās;

11.  iesaka visām ES iestādēm pieņemt saskaņotus un adekvātus nogaidīšanas periodus un pastiprināt to izpildes panākšanu; atzīst, ka “virpuļdurvju efekta” parādība skar arī NVO, un mudina dziļāk analizēt attiecīgos interešu konfliktus; lai ierobežotu iespējamos interešu konfliktus, prasa aizliegt Eiropas Parlamenta deputātiem veikt papildu algotu darbu vai darbības Pārredzamības reģistra aptverto organizāciju vai privātpersonu vārdā;

12.  ierosina nekavējoties pastiprināt un pilnībā izmantot Eiropas Parlamenta sankciju procedūras, vienlaikus strādājot pie neatkarīgas ētikas struktūras izveides; šajā sakarībā norāda uz nesenajiem Eiropas ombuda konstatējumiem attiecībā uz Parlamenta Padomdevēju komiteju; uzsver, ka ombuds ierosina stiprināt tās neatkarību, vienlaikus piešķirot tai pilnvaras proaktīvi uzraudzīt, izmeklēt un nodrošināt atbilstību ētikas noteikumiem, jo īpaši Rīcības kodeksam, un nodrošināt tai pietiekamus resursus;

13.  apņemas strādāt pēc iespējas ātri saskaņā ar lojālas sadarbības principu, lai sarunas pabeigtu līdz vasarai; aicina Priekšsēdētāju konferenci iecelt sarunu vedējus un nosūtīt vēstuli sarunu sākšanai ar Komisiju un citām iestādēm, aģentūrām un struktūrām, kas vēlas pievienoties;

14.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0448. (2) OV C 117, 11.3.2022., 159. lpp. (3) OV P 045, 14.6.1962., 1385. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).