Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022. gada februārī,

–  ņemot vērā 2014. gadā parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses(1), un tā ietvaros izveidoto padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un Ukrainu,

–  ņemot vērā ANO Statūtus, Hāgas konvencijas, Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kā arī Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā Ukrainas 2022. gada 28. februāra pieteikumu dalībai ES un to, ka Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā tai piešķīra kandidātvalsts statusu, pamatojoties uz Komisijas pozitīvu novērtējumu, un atbilstīgi Eiropas Parlamenta paustajiem viedokļiem,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas sekoja 2023. gada 3. februārī notikušajam ES un Ukrainas 24. samitam,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 9. februāra secinājumus,

–  ņemot vērā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runu Parlamenta apmeklējuma laikā 2023. gada 9. februārī,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra pret Ukrainu ir izvērsusi nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresijas karu; tā kā šis agresijas karš ir klajš un nepārprotams ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums; tā kā Ukraina ir cietusi no Krievijas agresijas kopš 2013. gada novembra, kad izcēlās protesti pret toreizējā valsts prezidenta lēmumu apturēt ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma parakstīšanu; tā kā Krievijas darbības Ukrainā pēdējā gada laikā turpina apdraudēt mieru un drošību Eiropā un visā pasaulē;

B.  tā kā Krievijas spēki ir veikuši neselektīvus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai; tā kā jau ir nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju, to skaitā simtiem bērnu, un vēl daudz vairāk ir to, kas ir spīdzināti, vajāti, cietuši no seksuālas vardarbības, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti; tā kā šī Krievijas spēku un to militāro aģentu necilvēcīgā rīcība ir pilnīga starptautisko humanitāro tiesību ignorēšana; tā kā papildus iepriekš notikušajai Krimas pussalas aneksijai Krievija 2022. gada 30. septembrī vienpusēji paziņoja par Krievijas daļēji okupēto Ukrainas apgabalu — Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas — aneksiju; tā kā Krievijas mēģinājums veikt etnisku attīrīšanu okupētajās Ukrainas daļās ietver nežēlīgus noziegumus; tā kā Krievijas mērķis ir iznīcināt Ukrainas nacionālo identitāti un izskaust Ukrainas kultūru un valstiskumu;

C.  tā kā miljoniem ukraiņu, kas bēg no Krievijas agresijas, ir pārvietoti gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus tās; tā kā, turpinoties Krievijas pastāvīgajai agresijai pret Ukrainu, cilvēki aizvien būs spiesti pamest savas mājas; tā kā Krievijas kara noziegumu rezultātā tiks traumēta visa Ukrainas bērnu paaudze un miljoniem Ukrainas civiliedzīvotāju un militārā personāla būs nepieciešama ārstēšana garīga diskomforta, depresijas, trauksmes un posttraumatiskā stresa traucējumu novēršanai;

D.  tā kā, atbrīvojot Ukrainas teritorijas, ir atklāti pārliecinoši pierādījumi par Krievijas spēku un to militāro aģentu izdarītiem strukturāliem un plaši izplatītiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, piemēram, nāvessodu bez tiesas sprieduma un apbedīšanu masu kapos, izvarošanu un cita veida seksuālu vardarbību, spīdzināšanu, civiliedzīvotāju izmantošanu par dzīvu aizsegu, civiliedzīvotāju (tostarp bērnu) piespiedu pārvietošanu uz Krieviju, ekosistēmu iznīcināšanu, sprādzienbīstamu ieroču ar plaša mēroga ietekmi izmantošanu, tostarp nelikumīgo kasešu munīcijas izmantošanu blīvi apdzīvotās teritorijās, un mērķtiecīgu civilās infrastruktūras, tostarp slimnīcu, māju un skolu, iznīcināšanu;

E.  tā kā humanitāru un pārvietošanas krīžu laikā sievietes un meitenes ir īpaši apdraudētas, jo viņas joprojām nesamērīgi cieš no dzimumbalstītas vardarbības;

F.  tā kā Krievijas īstenotā Ukrainas graudu eksporta blokāde pagājušajā gadā ir radījusi bada risku daudziem miljoniem cilvēku Ukrainā un ārpus tās, atsaucot atmiņā holodomoru;

G.  tā kā Krievijas agresijas karš liecina par tās koloniālo attieksmi pret kaimiņvalstīm; tā kā tik ilgi, kamēr Krievija būs imperiāla valsts, tā turpinās centienus saglabāt arvien pastāvošus agresijas draudus Eiropas kontinentā; tā kā daudzi starptautiskie dalībnieki ir atzinuši Krieviju par terorisma atbalstītāju un valsti, kas izmanto terorisma līdzekļus, un tagad, ņemot to vērā, būtu jāseko konkrētiem pasākumiem;

H.  tā kā Ukraina tagad ir atzīta par Eiropas Savienības kandidātvalsti un ir saņēmusi milzīgu atbalstu no ES visās jomās, tostarp vēl nepieredzētu militāro atbalstu; tā kā kopš 2022. gada februāra kopējā palīdzība, ko Ukrainai apsolījusi ES, tās dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes, sasniedz vismaz 67 miljardus EUR, tajā ietverot arī militāro palīdzību;

I.  tā kā Ukrainas valdībai, neraugoties uz Krievijas agresiju un nestabilo sociālekonomisko situāciju, ir izdevies panākt zināmu progresu pastāvīgi īstenotajās decentralizācijas un demokratizācijas reformās;

J.  tā kā Krievijas agresijas karš ir lielākais militārais konflikts Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām un atspoguļo aizvien augošo autoritārisma un demokrātijas konfliktu,

1.  atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un vadību un atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās;

2.  atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas režīma iesaistīšanos; prasa Krievijai un tās militārajiem aģentiem izbeigt visas militārās darbības, jo īpaši uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, un prasa Krievijai izvest visus militāros spēkus, militāros aģentus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot visus aizturētos Ukrainas iedzīvotājus;

3.  apliecina cieņu Ukrainas drosmīgajiem iedzīvotājiem, 2023. gada Saharova balvas par domas brīvību pelnīti izvēlētajiem laureātiem, kuri drosmīgi aizstāv savu valsti, suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, vienlaikus aizstāvot brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un Eiropas vērtības pret brutālu režīmu, kas cenšas graut mūsu demokrātiju un vājināt un šķelt mūsu Savienību;

4.  pauž visdziļāko līdzjūtību to drosmīgo aizstāvju ģimenēm un tuviniekiem, kuri ir upurējuši dzīvību, aizstāvot Ukrainu, tās tautu, brīvību un demokrātiju; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt un palielināt atbalstu Ukrainas ievainoto aizstāvju ārstēšanai un rehabilitācijai;

5.  pauž apņēmību palīdzēt saglabāt Ukrainas tautas izturību un ticību labākai nākotnei, kurā Ukrainā un Eiropā atjaunosies miers, neviena Ukrainas teritorijas daļa neatradīsies Krievijas okupācijā un neviens Ukrainas vai citas valsts pilsonis nejutīsies apdraudēts vai vajāts par vēlmi dzīvot mierā, drošībā un pārticībā, kā arī saskaņā ar Eiropas vērtībām un principiem;

6.  pauž atzinību par solidaritāti, ko ES iedzīvotāji, pilsoniskā sabiedrība, dalībvalstis un ES kopumā ir izrādījusi Ukrainai un tās tautai; atbalsta to, ka tiek pastāvīgi paplašināta Pagaidu aizsardzības direktīva(2), attiecinot to arī uz personām, kas bēg no Ukrainas saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

7.  uzskata, ka kara iznākumam un starptautiskās sabiedrības nostājai būs izšķiroša nozīme, lai ietekmētu to, kā rīkosies citi autoritāri režīmi, kuri cieši seko kara gaitai;

8.  uzsver, ka Ukrainas galvenais mērķis ir uzvarēt karā pret Krieviju, ar to saprotot Ukrainas spēju atbrīvot savu starptautiski atzīto teritoriju no visiem Krievijas spēkiem, militārajiem aģentiem un sabiedrotajiem; uzskata, ka šo mērķi var sasniegt tikai ar nepārtrauktu, ilgstošu un pastāvīgi pieaugošu visa veida ieroču piegādi Ukrainai bez jebkādiem izņēmumiem;

9.  prasa Krievijai uz visiem laikiem izbeigt pārkāpt vai apdraudēt Ukrainas un citu kaimiņvalstu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; uzsver, ka Krievijas agresija neaprobežojas tikai ar Ukrainu, jo tā negatīvi ietekmē drošību un ekonomiku visās ES Austrumu partnerības valstīs, jo īpaši Moldovas Republikā, kas pastāvīgi saskaras ar Krievijas politisko šantāžu, drošības apdraudējumiem un provokācijām, kuru mērķis ir destabilizēt valdību un graut demokrātiju, un kuri apdraud šīs valsts virzību uz Eiropu; ņem vērā Moldovas Republikas prezidentes Maijas Sandu neseno paziņojumu par valsts apvērsuma risku valstī; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt Moldovas Republiku, jo tās neaizsargātība varētu vājināt Ukrainas noturību un ietekmēt Eiropas drošību; aicina ES un tās dalībvalstis veicināt solidaritāti un sadarbību ES Austrumu partnerības iniciatīvas satvarā, izmantojot visus nepieciešamos resursus, lai pienācīgi reaģētu uz jauniem apdraudējumiem un nodrošinātu reģiona stabilitāti un labklājību;

10.  uzsver, ka par izdarīto agresijas noziegumu ir jāsauc pie atbildības prezidents Putins, citi Krievijas līderi un viņu Baltkrievijas sabiedrotie, kas plānoja un deva attiecīgus rīkojumus sākt šo agresijas karu pret Ukrainu; turklāt uzstāj, ka šie līdzdalībnieki, kas palīdz Krievijas režīmam, arī ir jāsauc pie atbildības par viņu lomu Krievijas agresijas karā;

11.  atkārtoti aicina Komisiju, Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un dalībvalstis atbalstīt saukšanu pie atbildības par noziegumiem, kas izdarīti Krievijas agresijas kara laikā pret Ukrainu, jo īpaši par agresijas noziegumu, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un iespējamu genocīdu; tādēļ atkārtoti aicina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis sadarboties ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību, lai izveidotu īpašu tribunālu, kas izmeklētu Krievijas līderu un viņu sabiedroto izdarīto agresijas noziegumu pret Ukrainu un sauktu pie atbildības par to;

12.  aicina PV/AP, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis un to diplomātiskos dienestus turpināt pēc iespējas ciešu un intensīvu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai palielinātu starptautiskās sabiedrības vienotību Krievijas agresijas kara nosodīšanā un apkarošanā un atbildības noteikšanā par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un agresijas noziegumu; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu darbam, ko veic Starptautiskā Krimināltiesa, kura cenšas panākt, lai tie, kas pastrādājuši vissmagākos noziegumus, kas skar visu starptautisko sabiedrību kopumā, vairs nevarētu palikt nesodīti;

13.  asi nosoda seksuālas un dzimumbalstītas vardarbības izmantošanu kā kara ieroci un uzsver, ka tas ir uzskatāms par kara noziegumu; aicina ES un no Ukrainas bēgošo sieviešu un meiteņu uzņēmējvalstis garantēt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, jo īpaši ārkārtas kontracepcijai, tostarp izvarošanas upuriem, un atbalstīt šo pakalpojumu sniegšanu Ukrainā;

14.  uzsver, ka ir jāturpina sniegt humāno palīdzību Ukrainai, kā arī palīdzēt miljoniem Ukrainā un no tās pārvietoto personu, jo īpaši personām, kuras pieder pie neaizsargātām grupām; atkārtoti norāda, ka Ukrainas bērnu, tostarp bērnu no iestādēm, pastāvīgā piespiedu pārvietošana un deportācija uz Krieviju un piespiedu adopcija Krievijas ģimenēs ir Ukrainas un starptautisko tiesību aktu pārkāpums; uzsver, ka saskaņā ar Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to II pantu bērnu nodošana spaidu kārtā no vienas grupas otrai ir genocīda noziegums; šajā sakarībā aicina starptautisko sabiedrību atbalstīt Ukrainas iestāžu centienus vākt, dokumentēt un saglabāt pierādījumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Krievijas karā pret Ukrainu;

15.  atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta prezidenta Zelenska uzrunā Eiropas Parlamentam teiktos vārdus, proti, “Šī ir mūsu Eiropa. Šie ir mūsu noteikumi. Šis ir mūsu dzīvesveids. Un Ukrainai tas ir ceļš mājup”; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos attiecībā uz Ukrainas dalību Eiropas Savienībā; atkārtoti aicina nodrošināt inovatīvu, papildinošu un elastīgu mijiedarbību starp notiekošo darbu pie spēkā esošā asociācijas nolīguma īstenošanas un pievienošanās sarunu procesu, tādējādi ļaujot Ukrainai pakāpeniski integrēties ES vienotajā tirgū un nozaru programmās, tostarp dodot tai piekļuvi ES līdzekļiem attiecīgajās jomās, lai Ukrainas pilsoņi varētu gūt labumu visa pievienošanās procesa laikā, nevis tikai pēc tā pabeigšanas;

16.  uzsver, ka Krievijas agresijas karš ir pašos pamatos mainījis ģeopolitisko situāciju Eiropā un tāpēc ES ir jāpieņem nestandarta, drosmīgi un visaptveroši lēmumi politikas, drošības un finanšu jomā; šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu Eiropadomes lēmumam piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu; aicina Ukrainu, Komisiju un Padomi strādāt pie tā, lai šogad sāktu pievienošanās sarunas; uzskata, ka Ukrainas dalība ES ir ģeostratēģisks ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā un ka ar to tiek apliecināta līderība, apņēmība un redzējums;

17.  atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu; uzsver, ka pievienošanās ES ir jāveic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, pamatojoties uz attiecīgo procedūru ievērošanu un ar nosacījumu, ka ir izpildīti noteiktie kritēriji, jo īpaši tā sauktie Kopenhāgenas kritēriji dalībai ES, un tas joprojām ir uz nopelniem balstīts process, kurā ir jāpieņem un jāīsteno attiecīgas reformas, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, tirgus ekonomikas un ES acquis īstenošanas jomā; aicina Ukrainas valdību turpināt stiprināt vietējo pašpārvaldi — reformu, kas ir saņēmusi būtisku atzinību valsts un starptautiskā līmenī, — un iestrādāt decentralizācijas reformas panākumus vispārējajā vienotajā struktūrā, kuru veido Ukrainas atjaunošanas, atveseļošanas un rekonstrukcijas procesi;

18.  atkārtoti pauž atbalstu militāras palīdzības sniegšanai Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams; atzīst dalībvalstu centienus sniegt militāro atbalstu un PV/AP centienus to koordinēt, lai Ukraina varētu īstenot savas likumīgās tiesības aizstāvēties pret Krievijas agresijas karu; atkārtoti aicina dalībvalstis tomēr ievērojami palielināt un paātrināt militāro atbalstu, lai Ukraina varētu ne tikai aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, bet arī spētu atgūt pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju; aicina dalībvalstis, ASV, Apvienoto Karalisti un Kanādu ātri izpildīt apņemšanos nodrošināt Ukrainai modernus kaujas tankus; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt ciešu koordināciju un vienotību starp Ukrainas sabiedrotajiem, analizējot Ukrainas iestāžu kritiski svarīgos pieprasījumus pēc smagajiem ieročiem un modernām gaisa aizsardzības sistēmām; aicina nopietni apsvērt iespēju apgādāt Ukrainu ar Rietumu kaujas lidmašīnām, helikopteriem un atbilstīgām raķešu sistēmām, kā arī būtiski palielināt munīcijas piegādes;

19.  aicina Padomi saglabāt tās sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus uzraugot, izvērtējot un uzlabojot šīs politikas efektivitāti un ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt visu sankciju ātru īstenošanu un stingru izpildi; aicina Padomi līdz 2023. gada februāra beigām pieņemt 10. sankciju paketi, lai būtiski paplašinātu sankciju darbības jomu, jo īpaši attiecībā uz ekonomiku un enerģētikas nozari, aizliedzot Krievijas fosilā kurināmā, urāna un dimantu importu, un attiecībā uz personām un vienībām, piemērot sankcijas visām personām, kas saistītas ar tā saukto Vāgnera grupu un citiem Krievijas finansētiem bruņotiem grupējumiem, paramilitāriem grupējumiem un militāriem aģentiem, tostarp tiem, kas darbojas okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī pilnībā atteikties no Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadiem, lai beigtu finansēt Putina kara mašīnu ar ES līdzekļiem; aicina visas dalībvalstis saglabāt vienotību, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un visas ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis saskaņot savu politiku ar ES sankciju politiku;

20.  aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par sankciju efektivitāti attiecībā uz Krievijas karadarbību un par sankciju apiešanu; atgādina, ka ierobežojošo pasākumu pārkāpumi ir iekļauti ES noziedzīgo nodarījumu sarakstā;

21.  aicina ES un tās dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai turpinātu Krievijas Federācijas starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē;

22.  pauž dziļas bažas par ziņojumiem, ka vairākas trešās valstis sadarbojas ar Krieviju, lai palīdzētu tai apiet sankcijas, tostarp ziņojumiem, ka Irāna un Ziemeļkoreja nepārtraukti piegādā Krievijai militāro ekipējumu un Ķīnas valstij piederošie aizsardzības uzņēmumi sūta divējāda lietojuma aprīkojumu, navigācijas iekārtas, traucēšanas tehnoloģijas un kaujas lidaparātu daļas uz Krieviju, kā arī par ziņojumiem par tankkuģu “ēnu flotes” darbībām, un aicina Komisiju garantēt, ka gāzes imports no trešām valstīm, piemēram, Azerbaidžānas, nevar kalpot Eiropas sankcijām pakļautās Krievijas gāzes legalizācijai; aicina ES, dalībvalstis un to sabiedrotos stiprināt jau noteikto sankciju efektivitāti, veikt steidzamus pasākumus, lai bloķētu jebkādus mēģinājumus apiet šīs sankcijas, un strādāt pie sekundāro sankciju mehānisma, kas novērstu jebkādas nepilnības; nosoda tās valstis, kas palīdz Krievijai izvairīties no tai piemēroto sankciju ietekmes, un aicina ES stingri saukt pie atbildības uzņēmumus, apvienības un personas, kas piedalās sankciju apiešanā;

23.  aicina Komisiju un likumdevējus pabeigt tiesiskā režīma izveidi, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas aktīvus un tos izmantot, lai novērstu dažādās sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, cita starpā izmantojot tos Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem; uzsver savu pārliecību par to, ka pēc kara beigām Krievijai ir jāmaksā reparācijas, kas tai noteiktas, lai nodrošinātu, ka Krievija sniedz būtisku ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā;

24.  atkārtoti nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) neseno lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ar neitrālu karogu piedalīties 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās, kas ir pretrunā šo valstu daudzpusīgai izolācijai un ko abi režīmi izmantos propagandas nolūkos; aicina dalībvalstis un starptautisko sabiedrību izdarīt spiedienu uz SOK, lai atceltu šo lēmumu, kas apkauno starptautisko sporta pasauli, un ieņemt līdzīgu nostāju attiecībā uz visiem citiem sporta, kultūras vai zinātnes pasākumiem;

25.  aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi atbalstīt diplomātiskos centienus, ko īsteno Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), kura ir ierosinājusi izveidot kodoldrošuma un drošības aizsardzības zonu ap Ukrainas Zaporižjas kodolelektrostaciju; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt infrastruktūras integritāti un nodrošināt IAEA misijai vieglu piekļuvi kodolobjektiem; aicina ES iestādes un dalībvalstis aizliegt Rosatom veikt ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā ES un pārtraukt visas tā darbības ES;

26.  aicina ES iestādes paplašināt Ukrainas ievēlēto pārstāvju un amatpersonu iespējas pētīt un novērot ES iestāžu darbu; aicina sākt procedūras Austrumu partnerības Publiskās pārvaldes akadēmijas izveidei;

27.  aicina ES un tās dalībvalstis darboties stratēģiski un proaktīvi vērsties pret hibrīddraudiem, kā arī nepieļaut Krievijas iejaukšanos politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos Ukrainā un ES, jo īpaši ļaunprātīgas darbības, kuru mērķis ir manipulēt ar sabiedrisko domu un apdraudēt Eiropas integrāciju; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt noturību pret dezinformāciju un disruptīvām kampaņām, kuru mērķis ir apdraudēt demokrātiskos procesus un radīt šķelšanos Ukrainā un ES, un novērst šo plaisu, nodrošinot, ka Eiropas apraides uzņēmumi un televīzijas kanāli nesniedz pakalpojumus Krievijas televīzijas kanāliem, kuriem ir piemērotas sankcijas, un neveicina Krievijas dezinformācijas izplatīšanu;

28.  aicina ANO Ģenerālo asambleju saglabāt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu savā darba kārtībā un aicina ES partnerus visā pasaulē turpināt sniegt politisku un humanitāru atbalstu Ukrainai, tai aizstāvot savu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti; aicina EĀDD un dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar pasaules līderiem no citiem reģioniem, lai veicinātu atbalstu Ukrainai un stiprinātu starptautisko spiedienu uz Krievijas režīmu;

29.  izsaka pateicību valstīm, kuras kopš kara pirmajām stundām ir apliecinājušas vēl nepieredzētu vienotību, solidaritāti un atbalstu Ukrainai un turpina to darīt;

30.  pauž solidaritāti un atbalstu drosmīgajiem cilvēkiem Krievijā un Baltkrievijā, kuri protestē pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; prasa ES dalībvalstīm aizsargāt Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgos, kurus vajā par to, ka viņi iestājas vai protestē pret karu, kā arī Krievijas un Baltkrievijas dezertierus un tos, kas pauž iebildumus pārliecības dēļ, un piešķirt viņiem patvērumu;

31.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, kā arī Krievijas un Baltkrievijas iestādēm.

(1) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp. (2) Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīva 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.)