Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2021. gada pārskatu,

–  ņemot vērā ECB 2022. gada 28. aprīļa komentārus par Eiropas Parlamenta ieguldījumu, kas sniegts kā daļa no rezolūcijas par ECB 2020. gada pārskatu,

–  ņemot vērā ECB 2022. gada 4. jūlija rīcības plānu klimata jomā, kurš izstrādāts, lai klimata pārmaiņas vēl vairāk iekļautu tās monetārās politikas operācijās,

–  ņemot vērā ECB speciālistu 2022. gada 8. septembra makroekonomiskās prognozes eurozonai,

–  ņemot vērā Eurostat 2022. gada 30. septembra ātro aplēsi,

–  ņemot vērā ECB 2022. gada 8. jūlija ar klimatu saistītā riska spriedzes testa rezultātus,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada vasaras ekonomikas prognozi,

–  ņemot vērā Starptautiskā Monetārā fonda (SVF) 2022. gada ziņojumu par pasaules ekonomikas perspektīvām,

–  ņemot vērā 2022. gada jūnija un jūlija Eirobarometra aptaujas rezultātus,

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(1),

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 123. panta 1. punktu, 125. pantu, 127. panta 1. un 2. punktu, 130. pantu, 282. panta 2. punktu un 284. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 2022. gada 7. februāra, 20. jūnija, 26. septembra un 28. novembra dialogus par monetārās politikas jautājumiem ar ECB priekšsēdētāju C. Lagarde,

–  ņemot vērā to, ka ECB Padome 2022. gada 21. jūlijā apstiprināja Transmisijas aizsardzības instrumentu,

–  ņemot vērā ECB Padomes pieņemtos monetārās politikas lēmumus 2022. gada jūlijā, septembrī, novembrī un decembrī paaugstināt ECB procentu likmes,

–  ņemot vērā ECB 2022. gada 29. septembra ziņojumu par progresu, kas panākts digitālā euro izpētes posmā,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

–  ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par sociālajām un ekonomiskajām sekām, ko Eiropas Savienībai rada Krievijas karš Ukrainā — ES rīcībspējas pastiprināšanu(2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 13. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 142. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0022/2023),

A.  tā kā atbilstoši ECB 2022. gada septembra pamatprognozēm ekonomikas izaugsme saskaņā ar pamatscenāriju samazināsies no 3,1 % 2022. gadā līdz 0,9 % 2023. gadā, bet 2024. gadā palielināsies līdz 1,9 %; tā kā daži šīs prognozes pamatā esošie pieņēmumi jau ir novecojuši; tā kā eurozonas darbības perspektīvas dažādās tās dalībvalstīs ļoti atšķiras un tām piemīt augsta nenoteiktības pakāpe, kas ir saistīta ar kara attīstību Ukrainā un enerģētikas krīzi, un tā kā vairākas savstarpēji neatkarīgas prognozes paredz recesiju;

B.  tā kā neprovocētais, amorālais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir smagi ietekmējis paļāvību, izraisījis enerģijas un pārtikas cenu strauju kāpumu un kopā ar citiem piegādes puses traucējumiem, kas radušies Ķīnā, pastiprinājis jau esošo spiedienu uz piegādes ķēdēm;

C.  tā kā ECB galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti, ko tā definējusi kā 2 % inflācijas līmeni vidējā termiņā;

D.  tā kā saskaņā ar ECB 2022. gada septembra prognozēm kopējā inflācija samazināsies no 8,1 % 2022. gadā līdz 5,5 % 2023. gadā un līdz 2,3 % 2024. gadā; tā kā 2,3 % joprojām ir virs ECB mērķlīmeņa;

E.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem bezdarba līmenis Eiropas Savienībā 2021. gada jūlijā bija 6 % un eurozonā ― 6,6 %, tā kā tas ļoti atšķīrās starp ES dalībvalstīm un to iekšienē un tā kā jauniešu bezdarba līmenis joprojām bija daudz augstāks (14 % ES un 14,2 % eurozonā) par vispārējo bezdarba līmeni; tā kā augstais jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir nopietna problēma, kas risināma ES līmenī;

F.  tā kā ECB ir apņēmusies sava pilnvarojuma ietvaros veicināt Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; tā kā klimata pārmaiņas var mazināt monetārās politikas efektivitāti, negatīvi ietekmēt izaugsmi un palielināt cenu un makroekonomikas nestabilitāti;

G.  tā kā monetārās politikas transmisijas mehānisma darbība ir priekšnoteikums tam, lai ECB varētu pildīt savu uzdevumu uzturēt cenu stabilitāti;

H.  tā kā euro ārējā vērtība pret ASV dolāru pēdējos pāris mēnešos ir ievērojami kritusies; tā kā enerģijas produkti un ar tiem saistītie finanšu instrumenti tiek tirgoti ASV dolāros un euro kursa pret dolāru krišanās veicina inflācijas palielināšanos;

I.  tā kā saskaņā ar 2021. gada jūnija un jūlija Eirobarometra aptaujas rezultātiem sabiedrības atbalsts Eiropas ekonomikas un monetārajai savienībai ar vienoto valūtu euro ir augstāks nekā jebkad agrāk: to atbalsta 80 % aptaujāto eurozonā un 72 % aptaujāto ES kopumā;

J.  tā kā ECB ir atbildīga Eiropas Parlamenta kā ES pilsoņus pārstāvošas institūcijas priekšā,

Vispārīgs pārskats

1.  pauž dziļas bažas par neprovocēto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tā nopietno, neparedzamo un ilgstošo ietekmi uz Eiropas ekonomiku un sabiedrību, it īpaši uz visvairāk pakļautajām un vismazāk aizsargātajām grupām, tādām kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem;

2.  uzsver, ka vēl nepieredzētu krīžu pārvarēšanai nepieciešami vēl nepieredzēti, inovatīvi un drosmīgi lēmumi par monetāro politiku;

3.  apzinās nenoteiktību un sarežģīto vidi, kas nosaka pašreizējo monetāro politiku; pauž dziļas bažas par vēsturiski augsto inflācijas līmeni; atzinīgi vērtē ECB apņēmību būt gatavai nepieciešamības gadījumā rīkoties, lai aizsargātu finanšu stabilitāti;

4.  atgādina, ka ECB galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti;

5.  atzīst, ka ECB varētu pazemināt cenas, ar savu monetārās politikas instrumentu palīdzību būtiski samazinot kopējo pieprasījumu, taču vienlaikus atzīst, ka tas palielinātu negatīvas ietekmes uz izaugsmi un nodarbinātību risku;

6.  atzīmē, ka pašreizējo inflāciju virza galvenokārt piedāvājums, it īpaši enerģijas un pārtikas cenas, kas tagad ietekmē pamatinflāciju;

7.  turklāt atzīmē, ka tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem ir ierobežota ietekme uz tādas inflācijas pazemināšanu, kuras galvenais virzītājs ir piedāvājums;

8.  uzsver, ka Līgumos noteiktā ECB neatkarība ir priekšnoteikums tam, lai tā varētu īstenot savu pilnvarojumu;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Horvātijas Republika 2023. gada janvārī kļuva par eurozonas 20. dalībvalsti;

10.  atzīmē, ka, visām ES institūcijām un dalībvalstīm strādājot kopā savu attiecīgo pilnvaru ietvaros, fiskālā un monetārā politika pandēmijas laikā ir viena otru pastiprinājušas, novēršot 2008. gada finanšu krīzes seku atkārtošanos, un atgādina par pieredzi, kas gūta no šīs krīzes iemesliem un reaģēšanas uz to; uzsver, ka cenu stabilitātes uzturēšanai pašlaik ir nepieciešama vēl ciešāka fiskālās un monetārās politikas koordinācija, jo piedāvājuma puses satricinājumu novēršanai ir nepieciešama lielāka piegādes ķēdes noturība un enerģētikas reformas, tostarp pāreja uz atjaunojamo energoresursu pastiprinātu izmantošanu un paredzamāks investīciju satvars; piekrīt ECB priekšsēdētājas C. Lagarde brīdinājumam, ka ir svarīgi, lai fiskālais atbalsts, ko izmanto mājsaimniecību pasargāšanai no straujā cenu pieauguma ietekmes, būtu īslaicīgs un paredzēts konkrētām grupām, lai tādējādi ierobežotu inflācijas spiediena palielināšanās risku un līdz ar to atvieglotu monetārās politikas uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti un veicinātu parāda atmaksājamības saglabāšanos(3);

11.  atzinīgi vērtē priekšsēdētājas C. Lagarde apgalvojumu, ka pašreizējās ģeopolitiskās krīzes kontekstā mums ir jāpanāk progress ES fiskālās integrācijas jomā; atzinīgi vērtē ECB ilglaicīgo atbalstu ātrai banku savienības izveides pabeigšanai un uzsver būtiskas kavēšanās radītos riskus; atzīmē ECB atbalstu pilnībā darboties spējīgas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidei; atzīst, ka riska dalīšana un riska mazināšana ir savstarpēji saistītas un ka institucionālās aizsardzības shēmām ir būtiska loma dalībinstitūciju aizsardzībā un stabilizēšanā; atzinīgi vērtē progresu, kas līdz šim panākts ienākumus nenesošu aizdevumu samazināšanā;

12.  aicina ECB turpināt regulāri uzraudzīt norises un publicēt informāciju par euro starptautisko lomu; uzsver ― lai pastiprinātu euro lomu, ir jāpadziļina Eiropas ekonomikas un monetārā savienība un jāpabeidz tās izveide nolūkā mazināt eurozonas faktisko un uztverto neaizsargātību pret makroekonomiskiem satricinājumiem; atzīmē, ka euro kā rezerves valūtas pievilcības palielināšana vēl vairāk veicinās tā starptautisko izmantošanu un uzlabos ES spēju neatkarīgi formulēt savu politisko nostāju, kas ir būtisks elements Eiropas ekonomiskās suverenitātes aizsardzībā;

Monetārā politika

13.  pauž satraukumu par to, ka inflācija eurozonā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni — vidējā inflācija 2022. gadā bija 8,4 %; uzsver, ka kopējā inflācija 2022. gada oktobrī sasniedza rekordaugstu līmeni — 10,6 %, taču 2022. gada decembrī nokritās līdz 9,2 %; uzsver, ka enerģijas cenas ir galvenais inflācijas virzītājs (40,8 %), kam seko pārtikas cenas (11,8 %); atzīmē, ka saskaņā ar ECB prognozēm kopējā inflācija 2023. gadā būs 6,3 %, 2024. gadā ― 3,4 % un 2025. gadā ― 2,3 % un ka tās paaugstināšanas risks galvenokārt ir saistīts ar traucējumiem energoapgādē un pārtikas piegādē; atzīmē, ka inflācija pašlaik ir daudz augstāka par ECB noteikto 2 % mērķlīmeni; atzīmē arī to, ka pamatinflācija pašlaik ir 5,2 %; atgādina, ka ECB galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti;

14.  atgādina, ka, pārskatot ECB stratēģiju, tika vēlreiz apstiprināta inflācijas mērķlīmeņa vidēja termiņa orientācija, nosakot, ka vidējā termiņā jāpanāk simetrisks 2 % mērķlīmenis; aicina ECB neatkāpties no virzības uz šī mērķlīmeņa sasniegšanu vidējā termiņā, tostarp pašreizējās krīzes laikā; aicina ECB definēt jēdzienu “vidējs termiņš”;

15.  pieņem zināšanai nesenos ECB monetārās politikas lēmumus 2022. gada jūlijā paaugstināt procentu likmes par 50 bāzes punktiem, septembrī — par 75 bāzes punktiem, novembrī — par 75 bāzes punktiem, decembrī — par 50 bāzes punktiem un 2023. gada februārī— par 50 bāzes punktiem; atzīmē, ka pašreizējā procentu likme ir 3,0 %; pieņem zināšanai ECB priekšsēdētājas C. Lagarde paziņojumu, ka ECB ir iecerējusi vairākās nākamajās sanāksmēs turpināt procentu likmju celšanu, līdz inflācija nebūs nokritusies līdz mērķlīmenim; atzīmē, ka nominālās procentu likmes joprojām ir zemākas par neitrālo likmi;

16.  atzīmē, ka ECB rīcībā ir instrumenti kopējā pieprasījuma mazināšanai, lai vidējā termiņā pazeminātu inflāciju līdz mērķlīmenim; pauž bažas par šādu politikas lēmumu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, kam būtu jāpievēršas, veicot samērīguma izvērtēšanu; ņemot vērā lielo neskaidrību, aicina ECB pārdomāt līdzsvarotāku un pakāpeniskāku politikas pielāgošanu; prasa labāk pamatot jebkādus nākotnes lēmumus par procentu likmju politiku;

17.  atgādina, ka neseno būtisko cenu pieaugumu lielā mērā ir izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā un atkarība no importēta fosilā kurināmā, jo kopējā inflācija atspoguļo naftas un gāzes cenu kraso palielināšanos; atzīmē, ka pašreizējo inflāciju galvenokārt virza piedāvājums; turklāt atzīmē, ka tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem ir ierobežota ietekme uz tādas inflācijas pazemināšanu, kuru galvenokārt virza enerģijas un pārtikas cenas; atzīmē — ECB atkārtoti ir atzinusi, ka procentu likmju paaugstināšana nepazeminās enerģijas cenas un neietekmēs inflāciju īstermiņā;

18.  ņemot vērā inflācijas līmeņa atšķirības starp eurozonas valstīm — no 25,2 % Igaunijā līdz 6,6 % Francijā 2022. gada augustā, pauž nopietnas bažas par sadrumstalotības risku; uzskata, ka tā apdraud ECB monetārās politikas un tās transmisijas vienotību;

19.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar ECB valdes locekles I. Schnabel teikto pēdējā laikā peļņa ir bijusi galvenais kopējo iekšzemes inflāciju veicinošais faktors, pārsniedzot savu vēsturisko ieguldījumu(4); aicina ECB regulāri publicēt datus par to, kā peļņa veicinājusi inflāciju; atzīmē, ka monetārā politika nav pareizais veids, kā reaģēt uz šo inflāciju veicinošo faktoru, proti, uz tā pārmērīgo ietekmi tirgū, un ka šo problēmu var labāk risināt ar citu politiku palīdzību;

20.  aicina ECB izstrādāt ticamu komunikācijas stratēģiju, papildinot to ar ātru un konkrētu rīcību, lai ES iedzīvotājiem dotu signālu, ka vidējā termiņā inflācija pazemināsies; pauž nopietnas bažas par to, ka patērētāju inflācijas gaidas attiecībā uz nākamajiem 12 mēnešiem un inflācijas mediānās gaidas attiecībā uz nākamajiem trim gadiem ievērojami pārsniedz tās mērķlīmeni ― tās ir attiecīgi 5,0 % un 2,9 %(5); ar bažām atzīmē ― minētais liecina par to, ka īslaicīgi cenu satricinājumi sākuši ietekmēt ilgtermiņa inflācijas gaidas; atzīmē arī to, ka ietekmi uz inflācijas gaidām ECB minējusi kā vienu no galvenajiem iemesliem straujajai procentu likmju paaugstināšanai; aicina ECB turpināt pētīt inflācijas gaidu lomu un to, kā tās ietekmē ECB paziņojumi un rīcība;

21.  atzīmē, ka akadēmiskajās aprindās trūkst vienprātības par inflācijas gaidu lomu inflācijas rezultātos;

22.  īpašas bažas pauž par to, ka nesenais euro kursa pret ASV dolāru kritums ir kļuvis par svarīgu faktoru, kas veicina enerģijas cenu pieaugumu; konstatē, ka līdz ar to nesenais euro kursa pret ASV dolāru kritums veicina enerģijas cenu pieaugumu, ņemot vērā to, ka ar enerģiju saistītie finanšu instrumenti tiek tirgoti ASV dolāros;

23.  atzīmē, ka SVF savā 2022. gada ziņojumā par pasaules ekonomikas perspektīvām ir secinājis, ka darba samaksas spirāles risks ir neliels; atzīmē arī to, ka noturīgi darba tirgi un zināma “iedzīšana” pirktspējas zuduma kompensēšanai, ļoti iespējams, veicinās būtisku darba samaksas pieaugumu; aicina ECB ļoti cieši uzraudzīt šo risku;

24.  pauž bažas par to, ka ECB savā nodrošinājuma satvarā attiecībā uz valsts obligāciju reitingiem pastāvīgi paļaujas uz privātām kredītreitingu aģentūrām; atkārtoti aicina ECB izbeigt šo paļaušanos;

25.  uzsver, ka netraucēta monetārās politikas transmisija ir ļoti svarīga, lai ECB varētu pildīt savu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti; uzsver, ka pārmērīga valsts obligāciju ienesīguma diverģence padara kreditēšanas nosacījumus neatbilstošus vienotajai monetārās politikas transmisijai; atzīmē ECB 2022. gada 15. jūnija lēmumu piemērot elastību to līdzekļu atkārtotā investēšanā, kuri iegūti no atpakaļpirkšanas, kam pienācis termiņš pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros; atzīmē arī Transmisijas aizsardzības instrumenta ieviešanu, lai atbalstītu monetārās politikas efektīvu transmisiju visā eurozonā;

26.  ar bažām atzīmē, ka lētas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas apvienojumā ar augstākām procentu likmēm rada risku, ka Eiropas bankām tiks dota iespēja nopelnīt miljardiem lielu papildpeļņu; atzinīgi vērtē ECB oktobra sanāksmē pieņemto lēmumu, ar ko tiek novērsta šāda arbitrāža;

27.  pauž bažas par to, ka pasaules lielākās centrālās bankas savstarpēji nekoordinē savu monetāro politiku; pauž bažas arī par to, ka vienlaicīgas straujas procentu likmju paaugstināšanās cikls visā pasaulē var novest pie vēl nepieredzēti stingriem monetārās politikas nosacījumiem; aicina ECB sākt starptautiska līmeņa dialogu ar citām centrālajām bankām;

Sekundārie mērķi

28.  atgādina, ka 2021. gada novembra dialoga par monetārās politikas jautājumiem laikā ECB priekšsēdētāja teica šādus vārdus “ECB sekundārie mērķi nepārprotami ietver ekonomikas attīstību, vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām. Ir skaidrs, ka šie sekundārie mērķi ir jāņem vērā, it īpaši, ja par tiem nepārprotami ir paziņojušas citas institūcijas, sevišķi Eiropas Parlaments”; ierosina izmantot šo rezolūciju, lai sniegtu informāciju ECB par sekundārajiem mērķiem(6);

29.  atgādina, ka, neskarot mērķi uzturēt cenu stabilitāti, LESD paredz, ka ECB atbalsta Savienības vispārējo ekonomikas politiku, kā noteikts LES 3. pantā; norāda, ka pastāv skaidra ECB mērķu hierarhija;

30.  atzīmē, ka ECB monetārā politika, kuras mērķis ir tās galvenā uzdevuma izpilde, ir pakļauta samērīguma izvērtēšanai; atzīmē arī to, ka samērīguma izvērtēšanā tiek ņemta vērā monetārās politikas pasākumu ietekme uz ekonomiku kopumā un ekonomikas politikām, kas aplūkotas šajā nodaļā; uzsver, ka gadījumos, kad ECB jāizvēlas starp dažādiem politiku kopumiem, kas vienādā mērā veicina cenu stabilitāti, tā izvēlas politiku kopumu, kurš visefektīvāk atbalsta ES vispārējo ekonomikas politiku(7);

31.  aicina ECB gada pārskatā īpašu sadaļu veltīt tam, lai paskaidrotu, kā tā interpretējusi un īstenojusi savus sekundāros mērķus, un izklāstītu savas monetārās politikas ietekmi uz ES vispārējo ekonomikas politiku;

32.  uzskata, ka augsts sociāli, vides ziņā un ekonomiski ilgtspējīgas izaugsmes līmenis un ļoti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, kuras mērķis ir pilna nodarbinātība, ir ekonomikas pamatmērķi; atgādina par Eiropas sociālo tiesību pīlāra nozīmi; uzsver, ka minētos mērķus vislabāk var sasniegt tad, ja brīvais tirgus darbojas stabilā makroekonomiskā vidē, kas balstās uz paredzamu cenu līmeni;

33.  uzsver MVU centrālo lomu ES ekonomikā, ekonomiskajā un sociālajā konverģencē un nodarbinātībā, kā arī divējādās (digitālās un klimata jomas) pārkārtošanās īstenošanā;

34.  ierosina, lai ECB samērīguma izvērtēšanā ņemtu vērā to, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka tās īstenoto monetārās politikas operāciju izmaksas nesamērīgi nākas segt zemāko ienākumu slāņiem un neaizsargātākajām grupām, un lai tā izvērtētu monetārās politikas operāciju ietekmi uz šīm grupām, vienlaikus paturot prātā, ka nevienlīdzība bagātības un ienākumu ziņā negatīvi ietekmē monetārās politikas transmisijas efektivitāti(8);

35.  aicina ECB kā neatkarīgu institūciju arī turpmāk atturēties no politiski motivētiem lēmumiem sava pilnvarojuma īstenošanā;

Cīņa pret klimata pārmaiņām

36.  atzīmē, ka cenu stabilitāte un stabila makroekonomiskā vide ir nepieciešamas, lai veicinātu zaļu investēšanu, un ka tās arī palīdzētu radīt piemērotus apstākļus Parīzes nolīguma īstenošanai; aicina ECB izvērtēt, cik lielā mērā klimata pārmaiņas ietekmē tās spēju uzturēt cenu stabilitāti;

37.  atgādina, ka ECB kā ES institūcijai ir jāpilda ES saistības, kas izriet no Parīzes nolīguma;

38.  atzīmē ECB Padomes lēmumu veikt turpmākus pasākumus, lai Eurosistēmas monetārās politikas satvarā iekļautu klimata pārmaiņu apsvērumus;

39.  atzīmē, ka tirgus neitralitātes jēdziens ir saistīts ar principu “atvērta tirgus ekonomika ar brīvu konkurenci”; aicina ECB, ievērojot savu neatkarību, novērst tirgus darbības traucējumus un ilgtermiņā nodrošināt resursu efektīvu piešķiršanu un vienlaikus iespēju robežās saglabāt apolitisku nostāju, ievērojot tirgus neitralitātes principu; atzīmē, ka ECB jau vairākkārt ir novirzījusies no tirgus neitralitātes principa; vērš uzmanību uz to, ka šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, kaitējot ECB galvenā mērķa īstenošanai;

40.  atzīmē ECB paziņojumu par tās korporatīvo obligāciju turējumu dekarbonizāciju, pārstrukturējot savu portfeli; uzsver, ka ECB aktīvu iegādes programmas ir netradicionāls monetārās politikas instruments, kas būtu izmantojams tikai vēl nepieredzētos ekonomiskos apstākļos; turklāt uzsver, ka minētie turējumi ir blakusprodukts agrākajai cīņai pret zemu inflāciju un ka investēšana nav monetārās politikas mērķis;

41.  turklāt atzīmē paziņojumu par ECB nodrošinājuma satvara zaļināšanu, kas palīdzēs mazināt finanšu risku ECB bilancē;

42.  atzinīgi vērtē ECB paziņojumu vēl vairāk pastiprināt Eurosistēmas riska izvērtēšanas instrumentus un spēju, lai labāk integrētu ar klimatu un vidi saistītos riskus, piemēram, izmantojot savas iekšējās kredītvērtēšanas sistēmas; īpaši atzinīgi vērtē ECB apņemšanos sadarboties ar kredītreitingu aģentūrām, lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz to, kā tās savos reitingos ņem vērā ar klimatu saistītus riskus, un uz to vērienīgo mērķi saistībā ar prasībām atklāt informāciju par klimata jomas riskiem;

43.  atzinīgi vērtē ECB rīcības plānu un sīki izstrādāto ceļvedi ar klimata pārmaiņām saistīto darbību veikšanai, lai savā politikas satvarā un modeļos turpinātu iekļaut klimata pārmaiņu apsvērumus;

44.  atzinīgi vērtē ECB ar klimatu saistītā riska spriedzes testu, kurš tika izstrādāts, lai izvērtētu banku un uzņēmumu noturību saskarē ar risku, ko rada pārkārtošanās klimata jomā; konstatē — 2022. gada 8. jūlijā publicētie rezultāti liecina, ka lielākajai daļai banku nav rūpīgi izstrādāta satvara ar klimatu saistītā riska spriedzes testēšanai un trūkst attiecīgo datu; aicina ECB sniegt praktiski īstenojamus norādījumus un mazināt birokrātiju; atzīmē, ka banku uzraudzībā būtu jābalstās uz risku, nevis jāvadās pēc sekundāriem apsvērumiem; aicina bankas pastiprināt centienus ar klimatu saistītā riska mērīšanā un pārvaldībā;

45.  atzinīgi vērtē to, ka ECB izdevās 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu par 10,7 % samazināt savas oglekļa dioksīda emisijas;

Pārredzamība, pārskatatbildība, dzimumu līdztiesība un citi aspekti

46.  uzsver nepieciešamību vēl vairāk uzlabot ECB noteikumus un darbības pārskatatbildības un pārredzamības jomā; atzīmē — lai gan ECB ir paplašinājusi savu instrumentu kopumu un mērķus, ejot tālāk par cenu stabilitāti, tās pārskatatbildības prakse ir pilnveidojusies tikai daļēji; ar nepacietību gaida pašreizējās pārskatatbildības prakses rakstisku oficiālu noformēšanu starp ECB un Eiropas Parlamentu; atkārtoti prasa ECB pastiprināt savu pārskatatbildību Eiropas Parlamenta priekšā;

47.  atzinīgi vērtē svarīgos un detalizētos komentārus, ko ECB sniegusi, reaģējot uz Parlamenta rezolūciju par ECB 2020. gada pārskatu; aicina ECB arī turpmāk pildīt šo apņemšanos ievērot pārskatatbildību un turpināt katru gadu publicēt rakstiskus komentārus, reaģējot uz Parlamenta rezolūcijām par ECB gada pārskatu;

48.  aicina ECB uzlabot ziņošanu, tostarp rakstiski, par nostājām, ko ECB ieņēmusi Bāzeles Banku uzraudzības komitejā;

49.  atzinīgi vērtē ECB jauno komunikācijas politiku, kas ietver pieejamākus veidus ECB politikas lēmumus izklāstīšanai un skaidrošanai iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām;

50.  atzinīgi vērtē uzmanību, ko ECB veltī kiberuzbrukumu riskam; mudina ECB saglabāt šo uzmanību, it īpaši, ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu;

51.  aicina ECB pastiprināt kriptovalūtu attīstības uzraudzību un ar to saistītos riskus no kiberdrošības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un citu ar kriptoaktīvu sniegto anonimitāti saistītu kriminālo darbību viedokļa; šajā kontekstā atzīmē Kriptoaktīvu tirgu regulas stāšanos spēkā;

52.  pauž nožēlu par to, ka no ECB Valdes un Padomes locekļiem tikai divas ir sievietes; atkārtoti norāda, ka būtu jāpanāk dzimumu līdzsvars Valdes locekļu kandidātu vidū un ka to saraksti būtu jāiesniedz Parlamentam;‑ pauž dziļu nožēlu par to, ka tā vietā, lai iesniegtu kandidātu sarakstus, dalībvalstis nesen izvirzīja tikpat kandidātu, cik bija brīvo amata vietu; atgādina, ka Parlaments saskaņā ar savu rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā, jau iepriekš bija apņēmies neizskatīt kandidātu sarakstus, kuros nav ievērots dzimumu līdzsvara princips; aicina eurozonas dalībvalstis pildīt savu pienākumu un iecelšanas procedūrās pilnībā integrēt dzimumu līdztiesības principu, lai nodrošinātu visu dzimumu pārstāvjiem vienlīdzīgas iespējas tikt ieceltiem valsts centrālās bankas priekšsēdētāja amatā;

53.  pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdzsvara trūkums joprojām pastāv arī ECB organizatoriskajā struktūrā, it īpaši attiecībā uz sieviešu īpatsvaru augstākā līmeņa vadībā; atzīmē, ka saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem ECB vadošus amatus ieņemošo sieviešu īpatsvars ir palielinājies līdz 30,3 % un augstākā līmeņa vadošus amatus ieņemošo sieviešu īpatsvars ― līdz 30,8 %; atzinīgi vērtē ECB jauno stratēģiju dzimumu līdzsvara uzlabošanai, tostarp mērķi līdz 2026. gadam paaugstināt sieviešu īpatsvaru līdz 40–51 %; aicina ECB savā gada pārskatā ziņot par šajā jomā panākto progresu;

54.  atbalsta ECB mērķi palielināt sieviešu pārstāvību, iedrošinot sievietes progresēt šajā jomā; tādēļ atzinīgi vērtē tādas ECB iniciatīvas kā stipendijas piešķiršana sievietēm, kas studē ekonomiku;

55.  pieņem zināšanai ECB personāla noteikumus par iespējamiem interešu konfliktiem un mudina vērienīgi piemērot šos noteikumus; turklāt pieņem zināšanai pašlaik notiekošo ECB ētikas satvara pārskatīšanu; vērš uzmanību uz Eiropas Ombuda 2022. gada 26. oktobra lēmumu, ar ko tiek izdoti ieteikumi šajā jomā, it īpaši par “virpuļdurvju” efektu ECB, pēc nesenā gadījuma, kad kāds vecākais ekonomists pārgāja strādāt uz kādu ASV investīciju banku(9); aicina ECB paplašināt augstāko darba samaksas kategoriju darbiniekiem paredzētā nogaidīšanas perioda piemērošanas jomu, tajā iekļaujot arī zemāko darba samaksas kategoriju darbiniekus;

56.  aicina ECB izstrādāt stratēģiju attiecībām ar lobistiem un palielināt pārredzamību attiecībā uz kontaktiem personāla līmenī ārpus ECB Padomes;

57.  atzinīgi vērtē to, ka viltoto euro banknošu skaits 2021. gadā bija samazinājies līdz tā zemākajam līmenim kopš 2003. gada (12 daļas uz vienu miljonu); aicina ECB pastiprināt cīņu pret viltošanu un šī mērķa īstenošanā ciešāk sadarboties ar Eiropolu, Interpolu un Komisiju; aicina ECB, neskarot dalībvalstu prerogatīvas, izveidot sistēmu lielu darījumu labākai uzraudzībai, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu;

58.  atzinīgi vērtē ECB progresu digitālā euro projekta īstenošanā un dialogu ar Parlamentu šajā jomā; ar nepacietību gaida, kad tiks pabeigts digitālā euro projekta 24 mēnešu izpētes posms un ECB Padome pieņems lēmumu par digitālā euro ieviešanas procesa sākšanu, tiklīdz abas likumdevējas iestādes, balstoties uz gaidāmo Komisijas priekšlikumu, tam būs nodrošinājušas juridisko pamatu;

59.  vērš uzmanību uz digitālā euro ieviešanas sniegtajiem labumiem, tādiem kā ieguvumi efektivitātes ziņā un pastiprināta finansiālā iekļaušana; piekrīt ECB, ka digitālajam euro būtu jāatbilst virknei minimālo prasību, tostarp attiecībā uz noturību, drošību, efektivitāti un privātuma aizsardzību; uzsver, ka digitālais euro varētu papildināt naudu kā maksāšanas līdzekli, taču nedrīkst to aizstāt;

60.  aicina ECB digitālā euro izstrādē pienācīgi ņemt vērā riskus banku sektoram un aizdošanai reālajai ekonomikai kopumā;

61.  pauž dziļu nožēlu par ECB lēmumu iesaistīt “Amazon” digitālā euro prototipa saskarņu testēšanā; uzsver, ka šis uzņēmums ir potenciāls konkurents šajā jomā un ka tāpēc to nevajadzētu nostādīt šādā stāvoklī, vēl jo vairāk tāpēc, ka “Amazon” par šo uzdevumu nesaņem nekādu finansiālu kompensāciju; turklāt uzsver, ka digitālā euro infrastruktūras kā ārpakalpojuma sniegšanas uzticēšana kādam ASV tehnoloģiju uzņēmumam vājina ES stratēģisko autonomiju;

62.  prasa vēl vairāk uzlabot ECB iekšējo trauksmes celšanas satvaru, saskaņojot to ar ES Trauksmes cēlēju direktīvu(10);

63.  ierosina izveidot neatkarīgu izvērtēšanas biroju — par paraugu ņemot attiecīgo SVF biroju —, kas veiktu ECB politiku izvērtēšanu un dažādu politikas variantu ietekmes izvērtēšanu, neapdraudot ECB neatkarību;

o
o   o

64.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 23, 21.1.2021., 105. lpp. (2) OV C 479, 16.12.2022., 75. lpp. (3) Ievadpiezīmes 2022. gada 26. septembra dialogam par monetārās politikas jautājumiem: https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2022/html/ecb.sp220926_1~0bd6fcc86c.en.html. (4) I. Schnabel runa par inflācijas globalizāciju: https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2022/html/ecb.sp220511_1~e9ba02e127.en.html. (5) https://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2023/html/ecb.pr230112~6cfbeda491.en.html. (6) 2021. gada novembra dialoga par monetārās politikas jautājumiem stenogrammas 15. lpp.: https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2021/html/ecb.sp211115_annex_1~d1ef2075bb.en.pdf. (7) https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2022/html/ecb.sp220324~61c5afb6b9.en.html. (8) https://www.bis.org/publ/othp50.htm. (9) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/162341. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.)