Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/2231(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0037/2023

Iesniegtie teksti :

A9-0037/2023

Debates :

PV 14/03/2023 - 21
CRE 14/03/2023 - 21

Balsojumi :

PV 15/03/2023 - 7.10
CRE 15/03/2023 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0082

Pieņemtie teksti
PDF 213kWORD 66k
Trešdiena, 2023. gada 15. marts - Strasbūra
ES un Azerbaidžānas attiecības
P9_TA(2023)0082A9-0037/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. marta rezolūcija par ES un Azerbaidžānas attiecībām (2021/2231(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ko Azerbaidžāna ratificēja 2002. gadā,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 1993. gada 30. aprīļa rezolūciju Nr. 822, 1993. gada 29. jūlija rezolūciju Nr. 853, 1993. gada 14. oktobra rezolūciju Nr. 874 un 1993. gada 12. novembra rezolūciju Nr. 884,

–  ņemot vērā ANO rezolūcijas par pašreizējo karu Ukrainā, proti, 2022. gada marta rezolūcijas ES-11/1 un ES-11/2, 2022. gada aprīļa rezolūciju ES-11/3 un 2022. gada oktobra rezolūciju ES-11/4,

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2021. gada 7. decembra spriedumu,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju darbību,

–  ņemot vērā 2006. gada 16. februāra rezolūciju par kultūras mantojumu Azerbaidžānā(1), 2021. gada 20. maija rezolūciju par karagūstekņiem pēc nesenākā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta(2), 2022. gada 17. februāra rezolūciju par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu — 2021. gada ziņojums(3), 2022. gada 10. marta rezolūciju par kultūras mantojuma iznīcināšanu Kalnu Karabahā(4), 2022. gada 8. jūnija rezolūciju par drošību Austrumu partnerības zonā un kopējās drošības un aizsardzības politikas lomu(5) un 2023. gada 19. janvāra rezolūciju par Kalnu Karabahas blokādes radītajām humanitārajām sekām(6),

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2023. gada 22. februāra rīkojumus par Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu piemērošanu (Armēnija pret Azerbaidžānu un Azerbaidžāna pret Armēniju),

–  ņemot vērā 1996. gada 22. aprīļa Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses(7),

–  ņemot vērā ES un Azerbaidžānas Sadarbības padomes 2018. gada 28. septembra ieteikumu Nr. 1/2018 par ES un Azerbaidžānas partnerības prioritātēm(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 4. jūlija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) attiecībā uz sarunām par ES un Azerbaidžānas visaptverošo nolīgumu(9),

–  ņemot vērā ieteikumus par Austrumu partnerību, ko 2017. gada 15. novembrī Parlaments pieņēma, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(10),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 18. marta kopīgo paziņojumu “Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada. Noturības stiprināšana — Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem” (JOIN(2020)0007),

–  ņemot vērā ES un Azerbaidžānas Sadarbības padomes 2022. gada 19. jūlija sanāksmi un 2022. gada 14. jūlija kopīgo dienestu darba dokumentu “Sadarbības īstenošanas ziņojums par Azerbaidžānu” (SWD(2022)0197),

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāta (DGI) kopīgo atzinumu par mediju likumu, ko Venēcijas komisija pieņēma 131. plenārsesijā 2022. gada 17. un 18. jūnijā,

–  ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(11),

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela 2021. gada 14. decembra un 2022. gada 6. aprīļa paziņojumus, 2022. gada 22. maija un 2022. gada 31. augusta paziņojumus presei pēc trīspusējām sanāksmēm, kurās piedalījās prezidents Ilhams Alijevs un premjerministrs Nikols Pašinjans, kā arī 2022. gada 6. oktobra paziņojumu pēc četrpusējās tikšanās, kurā piedalījās prezidents I. Alijevs, premjerministrs N. Pašinjans, prezidents E. Makrons un priekšsēdētājs Š. Mišels,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 19. novembra paziņojumu Eiropas Savienības vārdā par Kalnu Karabahu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres ziņojumu pēc vizītes Azerbaidžānā 2019. gada 8.–12. jūlijā(12),

–  ņemot vērā 2019. gada 17. janvāra rezolūciju par Azerbaidžānu, jo īpaši Mehman Huseynov(13) lietu[1] un citas rezolūcijas par Azerbaidžānu, sevišķi tās, kas saistītas ar cilvēktiesību situāciju un tiesiskumu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2022. gada 22. septembra starpposma rezolūciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi lietā Mammadli group pret Azerbaidžānu,

–  ņemot vērā neatkarīgās izmeklēšanas struktūras 2018. gada 15. aprīļa ziņojumu saistībā ar apgalvojumiem par korupciju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2021. gada 7. decembra rīkojumu par Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu piemērošanu (Armēnija pret Azerbaidžānu),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojumus, jo īpaši 2016. gada valsts uzraudzības ziņojumu par Azerbaidžānu1a,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) ziņojumu “Alleged violations of the rights of LGBTI people in the Southern Caucasus” (Iespējamie LGBTI tiesību pārkāpumi Dienvidkaukāzā)(14),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību padomdevējas komitejas atzinumu par Azerbaidžānu, kas publicēts 2019. gada 4. februārī,

–  ņemot vērā organizācijas “Freedom House” 2022. gada ziņojumu “Freedom in the World” (Brīvība pasaulē) un 2022. gada ziņojumu “Nations in Transit” (Nācijas pārejas posmā),

–  ņemot vērā Komisijas daudzgadu indikatīvo programmu Azerbaidžānai (2021–2027),

–  ņemot vērā 2021. gada 2. jūlija kopīgo darba dokumentu “Atveseļošana, noturība un reforma — Austrumu partnerības prioritātes laikposmam pēc 2020. gada” (SWD(2021)0186),

–  ņemot vērā saprašanās memorandu par stratēģisko partnerību enerģētikas jomā, ko 2022. gada 18. jūlijā parakstīja ES un Azerbaidžāna,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 8. jūnija kopīgo paziņojumu “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (JOIN(2016)0029),

–  ņemot vērā regulāros divpusējos augsta līmeņa dialogus starp ES un Azerbaidžānu drošības, enerģētikas un transporta jomā,

–  ņemot vērā 2021. gada Austrumu partnerības indeksu,

–  ņemot vērā 2021. gada 2. jūlijā publicēto Ekonomikas un investīciju plānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0037/2023),

A.  tā kā nu jau vairāk nekā trīs gadu desmitus turpinās Kalnu Karabahas konflikts un karš starp Armēniju un Azerbaidžānu ir novedis pie tā, ka desmitiem tūkstoši cilvēku gājuši bojā vai ievainoti, nodarīti milzīgi postījumi, tostarp kultūras un reliģiskām vietām, un simtiem tūkstoši cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas;

B.  tā kā starp Azerbaidžānu un Armēniju joprojām periodiski izceļas militāras konfrontācijas, kurās iet bojā cilvēki; tā kā 2020. gada 9. novembra paziņojums par pamieru, kas tika ieviests pēc 44 dienu kara, kuru 2020. gadā uzsāka Azerbaidžāna, nav pilnībā īstenots; tā kā šis pamiers turklāt ticis vairākkārt pārkāpts, kā rezultātā vairāki simti cilvēku gājuši bojā vai guvuši ievainojumus un Azerbaidžānas militārās vienības valsts austrumos un dienvidaustrumos okupējušas Armēnijas suverēno teritoriju; tā kā kopš 2022. gada decembra ir bloķēta civilā satiksme starp Armēniju un Kalnu Karabahu Lačinas koridorā, kas negatīvi ietekmēja pārtikas un citu svarīgu preču piegādi reģionā;

C.  tā kā pēc 2022. gada septembra sadursmēm parādījās ziņas, ka daudzi armēņu karagūstekņi pakļauti fiziskai vardarbībai un pazemoti; tā kā ir parādījušās ziņas par gadījumiem, kad Azerbaidžānas spēki ir spīdzinājuši armēņu civiliedzīvotājus, arī gados vecākus cilvēkus, un citādi vardarbīgi izturējušies pret viņiem, kā arī ārpustiesas nāvessoda izpildes gadījums 2021. gada sākumā; tā kā gaismā nākuši arī apgalvojumi par vismaz duci citu gadījumu 2020. gadā un 2021. gada sākumā, kad veikta ārpustiesas nāvessoda izpilde Armēnijas karavīriem un civiliedzīvotājiem;

D.  tā kā reģionā izvietotie Krievijas miera uzturētāji nav gribējuši un varējuši novērst turpmākus Azerbaidžānas uzbrukumus un viņu klātbūtne pastāvīgi samazinās, īpaši pēc tam, kad sākās kriminālais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu;

E.  tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ietekmējis Dienvidkaukāza reģionu un vēl vairāk sarežģījis drošības situāciju tajā;

F.  tā kā ES ir apņēmusies aktīvi veicināt drošu, stabilu, miermīlīgu un pārtikušu Dienvidkaukāza reģionu, kam ir stipras ekonomiskās, politiskās un kultūras saites ar ES; tā kā ES ir gatava spēlēt aktīvu uzticama tirdzniecības partnera un godīga starpnieka lomu, darbojoties kā vidutāja ilgtspējīga miera panākšanā starp Armēniju un Azerbaidžānu un balstot savu rīcību uz demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu;

G.  tā kā ES atbalsta visu neatrisināto reģionālo konfliktu miermīlīgu atrisināšanu ar diplomātiskiem līdzekļiem;

H.  tā kā Briselē tika rīkotas augsta līmeņa sanāksmes starp prezidentu I. Alijevu un premjerministru N. Pašinjanu, kurās kā vidutājs piedalījās priekšsēdētājs Šarls Mišels un kurās puses veica apņemšanās;

I.  tā kā pēc 2022. gada 6. oktobrī Prāgā notikušās četrpusējās tikšanās starp prezidentu I. Alijevu, premjerministru N. Pašinjanu, prezidentu E. Makronu un priekšsēdētāju Š. Mišelu ES ir izvietojusi pagaidu uzraudzības spēkus pie Azerbaidžānas un Armēnijas starptautiskās robežas Armēnijas pusē, lai uzraudzītu situāciju reģionā, to analizētu un ziņotu par to;

J.  tā kā 2022. gada martā Azerbaidžāna ierosināja piecus pamatprincipus Azerbaidžānas un Armēnijas attiecību normalizēšanai, kas ietvēra teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un politiskās neatkarības savstarpēju atzīšanu, abpusēju apstiprinājumu tam, ka to starpā nepastāv teritoriālas pretenzijas, pienākumu atturēties no otras valsts drošības apdraudēšanas, Armēnijas un Azerbaidžānas valsts robežas noteikšanu un demarkāciju un transporta sakaru starp abām valstīm atklāšanu; tā kā Armēnija sākumā deva provizorisku piekrišanu šo principu ievērošanai, bet vēlāk uz tiem atbildēja, ierosinot papildu principus, kas ietvēra Kalnu Karabahā dzīvojošo etnisko armēņu drošību un tiesības, reģiona galīgā statusa noteikšanu, aizturēto cilvēku atgriešanu un sakaru atjaunošanu;

K.  tā kā, lai ilgtspējīgā veidā normalizētu Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības un veidotu pamatu ilgstošam un taisnīgam mieram, ir jāizbeidz jebkāda vardarbība, jārisina visi konflikta pamatcēloņi un pilnībā jāīsteno starp abām pusēm panāktās vienošanās, lai abas valstis varētu attīstīties; tā kā šādu mērķi var sasniegt tikai tad, ja Armēnijas un Azerbaidžānas iestādes garantē mierīgu līdzāspastāvēšanu, drošību un minoritāšu tiesību ievērošanu;

L.  tā kā Armēnijas un Azerbaidžānas bruņotie konflikti ir katastrofāli ietekmējuši visa reģiona kultūras, reliģisko un vēsturisko mantojumu;

M.  tā kā Starptautiskās Tiesas 2021. gada 7. decembra rīkojumā pausti nopietni apgalvojumi par to, ka Azerbaidžānas varas iestādes iesaistās kapsētu, baznīcu un vēstures pieminekļu izpostīšanā Kalnu Karabahā; tā kā saskaņā ar šo rīkojumu Armēnijai ir pienākums veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu rasu naida kurināšanu un veicināšanu pret Azerbaidžānas nacionālās vai etniskās izcelsmes personām;

N.  tā kā Azerbaidžānas rādītāji attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu joprojām ir ļoti slikti un ir jāuzlabo, pirms ES turpina padziļināt politisko un enerģētisko partnerību ar šo valsti;

O.  tā kā ES un Azerbaidžāna saskaņā ar 1996. gada Partnerības un sadarbības nolīgumu ir kopīgi vienojušās par vispārējo principu nodrošināt demokrātijas, starptautisko tiesību principu un cilvēktiesību ievērošanu; tā kā abas puses ir apņēmušās sadarboties cilvēktiesību, īpaši minoritāšu tiesību, ievērošanas un veicināšanas jomā;

P.  tā kā, pārkāpjot Azerbaidžānas konstitūciju, kas paredz miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, Azerbaidžānas varas iestādes konsekventi un stingri ierobežo šīs brīvības, radot apstākļus, kas noved pie de facto pulcēšanās aizlieguma; tā kā Azerbaidžānā ir būtiski ierobežots neatkarīgs aktīvisms, kritiskā žurnālistika un opozīcijas politiskā darbība; tā kā daudzi aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji un žurnālisti ir arestēti un ieslodzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ierobežo neatkarīgu grupu darbību;

Q.  tā kā Azerbaidžānā joprojām nav neatkarīgu tiesu iestāžu un iejaukšanās juristu darbā un neatkarībā ir plaši izplatīta; tā kā ir plaši izplatīta slikta izturēšanās pret aizturētajiem policijas apcietinājumā, lai, kā tiek apgalvots, piespiestu atzīties, un vienlaikus aizturētajiem tiek liegta piekļuve ģimenei, neatkarīgiem juristiem un neatkarīgai medicīniskajai aprūpei; tā kā iestādes parasti noraida sūdzības par spīdzināšanu un cita veida sliktu izturēšanos apcietinājumā un šī prakse nesodīti turpinās;

R.  tā kā Azerbaidžānas varas iestādes visu laiku ierobežo mediju plurālismu un vārda brīvību; tā kā pret valdības oponentiem, cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem tiek vērsta naida runa un politiski motivēta vardarbība un viņi ir pakļauti patvaļīgai aizturēšanai; tā kā viņu lietas netiek pietiekami izmeklētas; tā kā 2021. gada jūlijā Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekts ziņoja, ka pret Azerbaidžānas žurnālistiem izmantots NSO Pegasus spiegprogrammatūras rīks;

S.  tā kā Starptautiskās lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu asociācijas Eiropas Varavīksnes indekss rāda, ka Azerbaidžānā pastāv vislielākās nepilnības LGBTIQ aizsardzībai paredzētu tiesību aktu un politikas ziņā un tā šajā jomā ir pēdējā vietā no visām Eiropas Padomes valstīm; tā kā Azerbaidžānā joprojām pastāv naida runa un naida noziegumi pret LGBTIQ cilvēkiem un, tā kā trūkst uzticēšanās tiesībaizsardzībai un tiesībaizsardzības iestāžu bezdarbības dēļ, par to parasti netiek ziņots un netiek piemēroti sodi; tā kā PACE 2022. gadā pieņēma rezolūciju par LGBTI personu tiesību pārkāpumiem Dienvidkaukāzā un ir vairākkārt pieprasījusi iestādēm reformēt tiesību aktus, lai šādus pārkāpumus novērstu;

T.  tā kā Azerbaidžāna nav izpildījusi pienācīgas rūpības pienākumu novērst, izmeklēt un sodīt vardarbību pret sievietēm un nodrošināt efektīvus juridiskus pasākumus; tā kā Azerbaidžānā joprojām ir plaši izplatīta dzimumbalstītā vardarbība, bet par to netiek pietiekami ziņots; tā kā ir pieaudzis feminicīdu skaits un feminicīds bieži vien ir ģimenes locekļu iepriekš ieplānots; tā kā oficiālā reakcija uz feminicīdu joprojām ir būtiski neatbilstīga, tostarp cietušajiem netiek nodrošināta aizsardzība un palīdzība;

U.  tā kā notiek sistemātiska un mērķtiecīga vēršanās pret cilvēktiesību aizstāvēm un viņas saskaras ar draudiem, piespiešanu, viņas piekauj policija, tiek pārkāptas viņu tiesības uz privātumu un pret viņām tiek vērstas dzimumspecifiskas nomelnošanas kampaņas ar mērķi viņas diskreditēt un apklusināt; tā kā žurnālistes un citas mediju jomas dalībnieces saskaras ar īpašiem ar dzimumu saistītiem apdraudējumiem, cita starpā seksistisku, misogīnisku un pazemojošu izturēšanos, draudiem, iebiedēšanu, aizskaršanu un seksuālu agresiju un vardarbību;

V.  tā kā Azerbaidžānā ir plaši izplatīta korupcija; tā kā neatkarīgās izmeklēšanas struktūras 2018. gada 15. aprīļa ziņojumā par apgalvojumiem par korupciju PACE tika konstatēts, ka “vairāki bijušie PACE locekļi [..] ir rīkojušies pretēji PACE rīcības kodeksam” un ka “daži pašreizējie un bijušie PACE locekļi ir iesaistījušies koruptīvās darbībās” par labu Azerbaidžānai;

W.  tā kā Dienvidkaukāzs ir stratēģiska daļa no pasaules enerģijas tirgus un Azerbaidžāna ir stratēģisks enerģijas (sevišķi naftas un gāzes) piegādātājs ES; tā kā Azerbaidžānas loma kļūst arvien svarīgāka, ņemot vērā to, ka ES ir jādažādo sava energoapgāde;

X.  tā kā ES atbalsta ciešāku ekonomisko integrāciju ar Azerbaidžānu, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) un Austrumu partnerības iniciatīvu; tā kā ES ir Azerbaidžānas galvenā tirdzniecības partnere un atbalsta Azerbaidžānas pievienošanos PTO, kā arī Azerbaidžānas ekonomikas dažādošanu, digitalizāciju un dekarbonizāciju;

Y.  tā kā ir jānodrošina tāda Eiropas un Āzijas savienotība, kam nav vajadzīga Krievijas teritorijas šķērsošanas; tā kā Azerbaidžānas atrašanās vieta ir stratēģiska Eiropas un Āzijas savienotības veicināšanai; tā kā ES ir ļoti ieinteresēta efektīvu tirdzniecības un enerģētikas koridoru izvēršanā starp Eiropu un Āziju, kas tika apliecināts ES un Vidusāzijas savienotības konferencē, kura notika Samarkandā 2022. gada 18. novembrī;

Z.  tā kā kopš 2017. gada notiek sarunas par jaunu partnerības nolīgumu starp ES un Azerbaidžānu; tā kā jaunajam ES un Azerbaidžānas nolīgumam būtu jāvirza ES intereses šajā reģionā, kā arī jāveicina cilvēktiesības, demokrātijas standarti un principi, izaugsme un ekonomikas attīstība,

Konfliktu risināšana un Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizēšana

1.  uzskata, ka bruņotais konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu Kalnu Karabahā, kas gadu gaitā ir radījis milzīgas ciešanas un postījumus, ir ievērojami kavējis visa Dienvidkaukāza reģiona sociāli ekonomisko attīstību un stabilitāti; pauž pārliecību, ka ilgtspējīgu mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu nevar panākt ar militāriem līdzekļiem un spēka lietošanas draudiem, bet gan ar visaptverošu politisku risinājumu, kas būtu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp principiem, kas noteikti ANO Statūtos, 1975. gada EDSO Helsinku Nobeiguma aktā (īpaši trīs principi — spēka neizmantošana, teritoriālā neaizskaramība un pašnoteikšanās), EDSO Minskas grupas 2009. gada pamatprincipos un visās abu pušu panāktās vienošanās, tostarp 1991. gada Almati deklarācijā; atkārtoti apstiprina, ka, lai visaptverošs miera līgums būtu efektīvs, tam jāietver noteikumi, kas garantē Armēnijas suverēnās teritorijas integritāti, Kalnu Karabahā un citās konflikta skartajās teritorijās dzīvojošo armēņu tiesības un drošību, kā arī visu bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu ātru un drošu atgriešanos mājās; aicina starptautisko sabiedrību turpināt sekot līdzi šim konfliktam, kas ir visa reģiona stabilitātes un drošības jautājums;

2.  atzinīgi vērtē daudzos soļus, ko Armēnijas un Azerbaidžānas vadītāji ir spēruši, lai pārvarētu domstarpības un panāktu noturīgu un ilgtspējīgu mieru reģionā, un uzteic viņu pastāvīgo iesaisti notiekošajās sarunās; šajā sakarā nosoda Azerbaidžānas līderu rīcību, kas grauj šos centienus, jo īpaši nepārprotamos draudus par turpmākiem uzbrukumiem, biežo robežu pārkāpšanu, pretenziju izteikšanu uz tā saukto Rietumazerbaidžānu vai naida runu pret armēņiem, īpaši izglītības jomā; aicina Azerbaidžānas līderus izbeigt šādu uzvedību un aicina abas puses nezaudēt impulsu, vienoties par konkrētiem tālākajiem pasākumiem un nodrošināt drošu un pārtikušu vidi, no kā labumu gūs visu reģiona etnisko kopienu iedzīvotāji;

3.  stingri nosoda jaunāko Azerbaidžānas plaša mēroga militārās agresijas aktu, kas 2022. gada septembrī tika vērsts pret vairākiem mērķiem Armēnijas suverēnajā teritorijā un ir nopietns 2020. gada novembra pamiera pārkāpums un pretrunā iepriekšējām saistībām, arī tām, kuras valsts uzņēmās ar ES starpniecību rīkotajās sarunās; nosoda militāros iebrukumus, kas kopš 2021. gada maija notikuši pāri nenospraustajai robežai; mudina visus spēkus atgriezties sākotnējās pozīcijās; nosoda visus mēģinājumus apdraudēt miera procesu un mudina visas konfliktā iesaistītās puses atturēties no turpmākas spēka lietošanas; atkārtoti norāda, ka visām pusēm ir pilnībā jārespektē Armēnijas un Azerbaidžānas teritoriālā integritāte; uzsver ES gatavību aktīvāk iesaistīties reģiona ieilgušo konfliktu risināšanā; pauž nopietnas bažas par to, ka Lačinas koridors joprojām ir bloķēts; mudina Azerbaidžānas varas iestādes garantēt pārvietošanās brīvību un drošību šajā koridorā, kā noteikts 2020. gada 9. novembra trīspusējā paziņojumā; uzsver, ka 2023. gada 22. februārī Starptautiskā Tiesa izdeva saistošu rīkojumu, kurā Azerbaidžānai noteikts pienākums veikt visus tās rīcībā esošus pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu personu, transportlīdzekļu un kravu kustību pa Lačinas koridoru abos virzienos; aicina Armēniju un Azerbaidžānu dialoga ceļā un ar visu iesaistīto pušu apspriedēm risināt visas ar Lačinas koridora funkcionēšanu saistītās problēmas; atzinīgi vērtē neseno Azerbaidžānas oficiālās delegācijas tikšanos ar Kalnu Karabahā dzīvojošajiem armēņiem, lai apspriestu problēmas, tostarp jautājumus, kas saistīti ar Lačinas koridora atvēršanu; aicina Padomi, ja Starptautiskās Tiesas 2023. gada 22. februāra rīkojums netiks nekavējoties izpildīts, noteikt mērķtiecīgas sankcijas pret Azerbaidžānas valdības amatpersonām;

4.  mudina Armēniju un Azerbaidžānu pilnībā visos aspektos īstenot 2020. gada 9. novembrī pasludināto pamieru; uzsver, ka ir jāturpina diskusijas par nākotnes miera līgumu, jārisina konflikta pamatcēloņi un jāatturas no jeb kā, kas varētu izraisīt turpmāku eskalāciju; uzstāj, ka steidzami jāatsakās no jebkādas naidīgas retorikas vai darbībām, ko var uztvert kā kūdīšanu uz naidu, tiešu vardarbību vai nesodāmības atbalstīšanu vai kas var apdraudēt centienus izveidot un veicināt gaisotni, kas veicina uzticēšanos un izlīgumu, sadarbību un ilgtspējīgu mieru, tostarp cilvēku savstarpējos kontaktus; uzsver, ka steidzami jāveic pastiprināti un uzticami uzticības veicināšanas pasākumi, lai vērstos pret polarizāciju, uzticības trūkumu, naida runu un citu musinošu retoriku starp Armēniju un Azerbaidžānu; uzskata, ka šīs karadarbības sekas un Krievijas miera uzturētāju klātbūtne ietekmē arī politiskās norises reģionā; pauž bažas par tā dēvēto Krievijas miera uzturētāju klātbūtni un to iespējamo ietekmi uz politiskajiem notikumiem Dienvidkaukāzā un reģiona reformu programmas nākotni;

5.  atzinīgi vērtē Azerbaidžānas apņemšanos normalizēt attiecības ar Armēniju, cita starpā 2022. gada marta priekšlikumu par pieciem pamatprincipiem, un aicina abas puses rast dzīvotspējīgu risinājumu Nahčivanas reģiona savienošanai ar pārējo Azerbaidžānas teritoriju; atgādina par Armēnijas apņemšanos atsaukt savus bruņotos spēkus un garantēt drošību transportam, kas savienotu Azerbaidžānas rietumu reģionus ar Nahčivanas Autonomo Republiku, lai būtu iespējama netraucēta iedzīvotāju, transportlīdzekļu un preču kustība abos virzienos; ar bažām norāda uz iesniegto sauszemes mīnu karšu zemo precizitātes līmeni; aicina Komisiju mobilizēt palīdzību humānajai atmīnēšanai Kalnu Karabahā;

6.  aicina Armēniju un Azerbaidžānu panākt ilgstošu mieru un izlīgumu, izveidojot pārejas tiesiskuma mehānismu kā uzticības veicināšanas pasākumu, lai atzītu abu pušu ciešanas, un strādāt pie tā, lai panāktu samierināšanos, pamatojoties uz faktu novērtējumu par notikumiem bruņotajā konfliktā, kas sākās 1988. gadā; iesaka ES atbalstīt un palīdzēt veicināt šo darbu sadarbībā ar citām struktūrām, piemēram, ANO, Eiropas Padomi, EDSO, Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām;

7.  atgādina, ka ES pasīvā nostāja 2020. gada kara laikā un tūlīt pēc tā deva iespēju citiem reģionālajiem dalībniekiem, piemēram, Krievijai, Irānai un Türkiye, turpināt palielināt ietekmi reģionā; atgādina, ka aktīvāka Eiropas preventīvā diplomātija būtu varējusi novērst šādu iznākumu;

8.  uzsver, ka kopš 2022. gada februārī notikušā Krievijas pilnapmēra iebrukuma Ukrainā situācija Kaukāza reģionā mainās, jo ir nodarīts kaitējums Krievijas uzticamībai un spējai darboties kā konflikta starpniekam un galīgajam šķīrējtiesnesim; uzsver, ka Krievijai šajā reģionā ir negodīga un kaitējoša loma un tā nav ieinteresēta rast miermīlīgu risinājumu konfliktā par Kalnu Karabahu, jo tā ieilgšana Maskavai nodrošina būtisku ietekmi gan uz Armēniju, gan Azerbaidžānu; tādēļ brīdina neslēgt nekādus stratēģiskus nolīgumus ar Krieviju, kura kopš iebrukuma Ukrainā būtu jāuzskata par starptautisku izstumjamu valsti;

9.  nosoda Türkiye ekspansīvo un destabilizējošo lomu Dienvidkaukāzā, tostarp nosūtot Sīrijas algotņus, lai tie Azerbaidžānas pusē cīnītos pret Armēniju otrajā Kalnu Karabahas karā 2020. gadā; uzskata, ka, lai Türkiye varētu uzņemties konstruktīvu lomu reģionā, tai būtu jāpārskata beznosacījumu atbalsts Azerbaidžānai un jāveic konkrēti pasākumi, lai normalizētu attiecības ar Armēniju;

10.  tādēļ stingri atbalsta Šarla Mišela iniciatīvu sasaukt Armēnijas un Azerbaidžānas vadītāju divpusējas sanāksmes un tajās būt par starpnieku un mudina uz vietas strādāt ES īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā;

11.  aicina PV/AP un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) pastiprināt centienus, lai atjaunotu un efektīvi veicinātu šā konflikta miermīlīgu atrisināšanu, tostarp atbalstot stabilizācijas, pēckonflikta rehabilitācijas, atjaunošanas un uzticības veicināšanas pasākumus;

12.  mudina abu valstu valdības pilnībā iesaistīties visaptveroša un abpusēji pieņemama miera līguma izstrādē, kurā būtu jārisina Kalnu Karabahā dzīvojošo armēņu tiesības un drošība, iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās jautājums un kultūras, reliģiskā un vēsturiskā mantojuma aizsardzība; šajā sakarā atzinīgi vērtē abu valstu ārlietu ministru sanāksmes 2022. gada 30. septembrī Ženēvā un 2022. gada 8. novembrī Vašingtonā; uzsver, ka ir jārod dzīvotspējīgs juridisks risinājums Kalnu Karabahas iedzīvotāju tiesībām un drošībai, lai panāktu ilgstošu konflikta atrisinājumu;

13.  aicina Azerbaidžānu nodrošināt visu Kalnu Karabahas reģiona minoritāšu drošību un tiesību ievērošanu, jo tas ir būtisks priekšnoteikums pēckara rehabilitācijai un patiesam izlīgumam labvēlīgu apstākļu radīšanai;

14.  atzinīgi vērtē Azerbaidžānas un Armēnijas robežu noteikšanas komisijas izveidi un pieņem zināšanai progresu, kas panākts robežu noteikšanas procesā; uzsver, ka ir svarīgi regulārāk rīkot šādas robežu komisiju sanāksmes, lai risinātu visus ar robežu saistītos jautājumus, uzlabotu drošības situāciju un panāktu progresu robežu noteikšanas jomā; aicina ES starptautiski veicināt demarkācijas procesu, lai nodrošinātu ticamību, taisnīgumu un ilgtspēju;

15.  atzinīgi vērtē ES pārraudzības spējas Armēnijā paveikto, kura savu darbību pabeidza 2022. gada 19. decembrī; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada 20. februārī tika izvietota ES civilā misija Armēnijā saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku gar Armēnijas pusi pie starptautiskās robežas ar Azerbaidžānu, lai veicinātu stabilitāti Armēnijas pierobežas apgabalos, veidotu uzticēšanos, veicinātu uzticības veidošanu, stiprinātu noturību un izveidotu dialogu starp abām pusēm; atzinīgi vērtē Armēnijas vēlmi atvieglot misijas izvietošanu savā teritorijā un aicina Azerbaidžānu atļaut ES pārraudzības speciālistu klātbūtni arī tās robežas pusē;

16.  atzinīgi vērtē humāno palīdzību, ko ES sniedz konflikta skartajiem iedzīvotājiem Kalnu Karabahā un tās apkārtnē, un tās vadošo lomu attiecībā uz palīdzību humānajā atmīnēšanā konflikta skartajos apgabalos; aicina Komisiju nodrošināt papildu finansējumu un palīdzību atmīnēšanas centieniem, tostarp aprīkojumam, apmācībai un izglītošanai par riskiem; prasa īstenot papildu atmīnēšanas sadarbību ar speciālistiem no dalībvalstīm un nevalstiskajām organizācijām; aicina Armēniju nodrošināt precīzas sauszemes mīnu kartes no okupācijas atbrīvotajos Azerbaidžānas reģionos;

17.  aicina Komisiju palielināt ES palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem, tostarp Kalnu Karabahā, sekmēt vērienīgāku uzticības veicināšanas pasākumu īstenošanu, veicināt dažādu reliģisko un etnisko grupu dialogu, aizsargāt minoritāšu tiesības un uzlabot abu pušu iedzīvotāju tiešus personiskus kontaktus, lai nodrošinātu pamatu ilgtspējīgai un miermīlīgai līdzāspastāvēšanai; aicina rast abpusēji pieņemamus risinājumus pārvietoto iedzīvotāju drošai atgriešanai;

18.  prasa, lai starptautiskajām humānās palīdzības organizācijām, jo īpaši ANO, tiktu piešķirta piekļuve Kalnu Karabahai, un atgādina, ka pašlaik tikai SSKK ir atļauta piekļuve reģionam un ar to nepietiek, lai varētu precīzi novērtēt tur dzīvojošo iedzīvotāju apstākļus un vajadzības;

19.  joprojām pauž bažas par to konflikta laikā un pēc tā aizturēto militārpersonu un civiliedzīvotāju likteni, kas joprojām atrodas ieslodzījumā Azerbaidžānā, un atzinīgi vērtē dažu ieslodzīto atbrīvošanu; atgādina, ka gan Armēnija, gan Azerbaidžāna ir parakstījušas III Ženēvas Konvenciju par attieksmi pret karagūstekņiem, kurā noteikts, ka pret karagūstekņiem vienmēr ir jāizturas humāni un pēc aktīvās karadarbības beigām viņi ir nekavējoties jāatbrīvo un jārepatriē; aicina visas puses noskaidrot pazudušo personu likteni un atrašanās vietu un cieņpilni apieties ar mirušo ķermeņiem; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus pārējos ieslodzītos, tostarp tos, kas tika sagūstīti neseno militāro konfrontāciju laikā, un pret viņiem izturēties saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

20.  pauž sašutumu sakarā ar klajā nākušajiem videomateriāliem, kuros redzams, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki spīdzina, sakropļo un nogalina Armēnijas militārpersonu sievieti un neapbruņotus armēņu karagūstekņus,un nosoda šī videomateriāla izplatīšanu; prasa pilnīgi un objektīvi izmeklēt attiecīgos videomateriālus, lai identificētu vainīgos un sauktu viņus pie atbildības; nosoda visus spīdzināšanas un piespiedu pazušanas gadījumus, tostarp tos, kas notikuši bruņota konflikta laikā, kā arī sliktu izturēšanos pret ķermeņiem un to apgānīšanu; uzsver, ka šīs darbības ir pretrunā Ženēvas konvencijām, kuras Azerbaidžāna ir ratificējusi, un var būt kara noziegumi;

21.  pauž nožēlu par t. s. Trofeju parka Baku atklāšanu 2021. gada 12. aprīlī, jo tas mazina iespējas panākt Armēnijas un Azerbaidžānas savstarpēju uzticēšanos; pieņem zināšanai, ka pēc starptautiskās sabiedrības paustā sašutuma un pēc tam, kad Armēnija uzsāka tiesas procesu Starptautiskajā Tiesā, tika pieņemts lēmums no Trofeju parka aizvākt dehumanizējošās vaska figūras un ķiveres;

22.  uzstāj, ka abām valstīm ir starptautiskas saistības veikt neatkarīgu, ātru, publisku un efektīvu izmeklēšanu un saukt pie atbildības par visiem ticamiem apgalvojumiem par nopietniem Ženēvas konvenciju pārkāpumiem un citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, lai nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības un kompensāciju cietušajiem;

23.  nosoda armēņu un azerbaidžāņu kultūras, reliģiskā un vēsturiskā mantojuma iznīcināšanu kopš Kalnu Karabahas konflikta sākuma; prasa Azerbaidžānai un Armēnijai atturēties no tālākas mantojuma iznīcināšanas un izmainīšanas un garantēt, ka iedzīvotājiem netiek liegta iespēja izmantot savas tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību; mudina abas valstis patiesi apņemties saglabāt, aizsargāt un veicināt šo bagātīgo daudzveidību neatkarīgi no tās izcelsmes un bez piesavināšanās vai nepareizas kategorizācijas; prasa saukt pie atbildības par visiem noziegumiem, kas saistīti ar mantojuma iznīcināšanu un izmainīšanu un saglabāt un atjaunot bojātās vietas saskaņā ar UNESCO standartiem un norādēm, kā arī vairāk iesaistīt starptautisko kopienu reģiona kultūras, reliģiskā un vēsturiskā mantojuma saglabāšanā; aicina Armēniju un Azerbaidžānu steidzami atļaut UNESCO misijai apmeklēt abas valstis un atvieglot tās darbu, neizvirzot priekšnosacījumus;

24.  šajā sakarā uzsver Azerbaidžānas saistības, kas tai ir saskaņā ar Starptautiskās Tiesas 2021. gada 7. decembra lēmumu par steidzamu pasākumu piemērošanu, kurš paredz, ka Azerbaidžānai ir jānovērš un jāsoda vandālisma un apgānīšanas akti, kas skar armēņu kultūras mantojumu, cita starpā, bet ne tikai, baznīcas un citas kulta vietas, pieminekļus, vēstures pieminekļus, kapsētas un artefaktus; uzstāj, ka Azerbaidžānai un Armēnijai ir pilnībā jāievēro UNESCO 1954. gada Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, ko ierasts dēvēt par 1954. gada Hāgas konvenciju un kurā noteikts, ka konfliktā iesaistītajām pusēm jāatturas no jebkādām naidīgām darbībām, kas vērstas pret kultūrvietām;

25.  mudina pastiprināt divpusējos kontaktus starp Armēnijas un Azerbaidžānas politiskajām iestādēm, kā arī iniciatīvas, kas veicina tiešus personiskus kontaktus starp abām valstīm, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības, universitāšu, jaunatnes organizāciju un NVO līmenī; uzsver nepieciešamību apspriesties un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši konfliktu risināšanas, miera veidošanas, izlīguma un humānās palīdzības jautājumos, kā arī to, cik svarīgs ir ilgtspējīgs finansējums un šādu organizāciju brīvība veikt savu darbu bez ierobežojumiem; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas Armēnijā un Azerbaidžānā, kas patiesi veicina izlīgumu;

26.  uzsver konflikta īpašo ietekmi uz sievietēm un marginalizētām grupām, tostarp to, ka pēc nesenā kara ir pieaugusi vardarbība ģimenē, kā arī sieviešu izslēgšanu no oficiālā miera procesa; aicina Azerbaidžānas valdību, kā arī starptautiskos vidutājus visās jomās likvidēt šķēršļus sieviešu līdzdalībai visās jomās un konsultācijās kā ekspertes un cilvēktiesību aizstāves sistemātiski iesaistīt sievietes;

27.  atgādina, ka Eiropas kaimiņattiecību politikā ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt attiecības kaimiņvalstu starpā un veicināt reģionālo sadarbību;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

28.  atgādina, ka 1996. gada ES un Azerbaidžānas Partnerības un sadarbības nolīgums ir balstīts uz demokrātiju un starptautisko tiesību principu un cilvēktiesību ievērošanas un ka Azerbaidžānā tās netiek sistemātiski ievērotas; uzsver, ka ES ārējā darbība, cita starpā tās nolīgumi ar trešām valstīm, būtu jābalsta uz ES pamatvērtībām, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka jebkādai turpmākai sadarbībai starp ES un Azerbaidžānu ir jābūt atkarīgai no efektīva un pamanāma šīs valsts progresa starptautisko standartu un starptautisko saistību ievērošanā, jo īpaši attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesiskumu un pamatbrīvībām, sevišķi vārda un biedrošanās brīvību, labu pārvaldību, minoritāšu tiesībām, plašsaziņas līdzekļu brīvību un dzimumu līdztiesību;

29.  norāda uz Azerbaidžānas multikulturālo un reliģiju ziņā daudzveidīgo raksturu un tāpēc aicina Azerbaidžānas iestādes pastiprināt centienus un nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret nacionālajām minoritātēm, kā arī aktīvi veikt izmeklēšanu un notiesāšanu par naida motivētiem noziegumiem, kam ir ar reliģiju, dzimumu vai etnisko piederību saistīts pamatojums; aicina Azerbaidžānas iestādes nodrošināt, ka visas minoritāšu grupas saņem izglītību savā valodā un ka tām ir vienlīdzīgas iespējas un pienācīga pārstāvība politiskajā un kultūras dzīvē, sabiedriskajos medijos un pārvaldē; aicina Azerbaidžānu aizsargāt un popularizēt savu nacionālo minoritāšu materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, valodas un tradīcijas;

30.  uzsver noslēguma apsvērumus par ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2022. gada 30. augusta desmito līdz divpadsmito ziņojumu par Azerbaidžānu, kuros paustas bažas par kūdīšanu uz rasu naidu un pret armēņu nacionālās vai etniskās izcelsmes personām vērstu rasistisku stereotipu izplatīšanu — tā rīkojoties arī publiskām figūrām un valsts amatpersonām —, cita starpā internetā un sociālajos medijos, un par to, ka trūkst detalizētas informācijas par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, notiesāšanu un sankcijām par šādiem nodarījumiem;

31.  aicina Azerbaidžānas valdību un iestādes steidzami ievērot pamatbrīvības un cilvēktiesības un atturēties no jebkādas nepamatotas krimināltiesību piemērošanas, lai ierobežotu šīs tiesības un brīvības; pauž dziļas bažas par to, ka Azerbaidžānā ir sistemātiski un plaši izplatīti pamata cilvēktiesību pārkāpumi un tādējādi tiek ietekmētas pilsoņu tiesības uz brīvību un drošību;

32.  pauž dziļu nožēlu par pašreizējo stāvokli mediju brīvības jomā Azerbaidžānā; pauž bažas par 2021. gada decembrī pieņemto jauno likumu par medijiem, kas būtībā aizliedz visa veida neatkarīgu žurnālistiku un Azerbaidžānas žurnālistu darbu trimdā; uzsver vārda brīvības un mediju brīvības būtisko nozīmi demokrātiskā sabiedrībā; aicina Azerbaidžānu palielināt centienus nodrošināt neatkarīgu un plurālistisku mediju vidi saskaņā ar ieteikumiem, kas iekļauti Venēcijas komisijas 2022. gada 17. un 18. jūnija atzinumā; mudina Azerbaidžānu pārtraukt vajāt blogerus, redaktorus, žurnālistus un mediju organizācijas, kas regulāri tiek aizturēti vai ieslodzīti, pamatojoties uz dažādām apsūdzībām, un nodrošināt viņiem drošu darba vidi; aicina Azerbaidžānu atbrīvot visus žurnālistus un blogerus, kas pašlaik atrodas apcietinājumā viņu pausto viedokļu dēļ;

33.  aicina Azerbaidžānas valdību atcelt kriminālatbildību par neslavas celšanu un īstenot Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumu par žurnālistikas aizsardzību un žurnālistu un citu mediju dalībnieku drošību;

34.  nosoda cenzūru attiecībā uz piekļuvi informācijai Azerbaidžānā un aicina iestādes uzlabot piekļuvi internetam un sakaru pārklājumu; aicina Azerbaidžānas iestādes interneta brīvību ietekmējošos tiesību aktus un praksi saskaņot ar Eiropas standartiem;

35.  iesaka EĀDD, Komisijai un dalībvalstīm palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesību aizstāvjiem un sadarboties ar tiem, jo īpaši saistībā ar viņu darba ierobežošanu; aicina Azerbaidžānas valdību izveidot regulāru un padziļinātu politisko dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu vērienīgas un plaši pieņemtas reformas, kuru mērķis ir padarīt iestādes demokrātiskākas un neatkarīgākas, veicināt cilvēktiesības un mediju brīvību un izveidot normatīvo vidi, kurā pilsoniskā sabiedrība var darboties bez nepamatotas iejaukšanās;

36.  stingri nosoda politisko aktīvistu, žurnālistu, studentu, cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju vajāšanu un apspiešanu gan iekšzemē, gan ārvalstīs, tostarp to, kas tika arestēti par to, ka 2022. gada septembrī sadursmēs publiski aicināja uz mieru, šo cilvēku iebiedēšanu, arestus, spīdzināšanu, aizturēšanu, neslavas celšanas kampaņas, nolaupīšanu, ceļošanas aizliegumus, attiecīgās personas par to neinformējot, tiesas prāvas; mudina Azerbaidžānu izbeigt šādu praksi un atbrīvot visus politieslodzītos un ieslodzītos pārliecības dēļ, kuri patlaban atrodas apcietinājumā; pauž nožēlu par to, ka Azerbaidžāna nav pilnībā izpildījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus; aicina Azerbaidžānu pilnībā īstenot šos lēmumus un novērst neizpildīto lietu uzkrāšanos; mudina Azerbaidžānu turpināt veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu politiski motivētu un patvaļīgu likuma piemērošanu; atkārtoti pauž nostāju, ka visu politieslodzīto atbrīvošana ir obligāts nosacījums jauna ES un Azerbaidžānas partnerattiecību nolīguma noslēgšanai;

37.  aicina Padomi pētīt iespējas ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma satvarā piemērot mērķtiecīgas individuālas sankcijas Azerbaidžānas amatpersonām, kas izdarījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, tiesībaizsardzības amatpersonām, jo īpaši, ņemot vērā plaši izplatīto policijas vardarbību pret politiskajiem aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem;

38.  aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvjus Azerbaidžānā palielināt atbalstu cilvēktiesību aizstāvju darbam un attiecīgā gadījumā atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanu, kā arī nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs; mudina Azerbaidžānu ratificēt ANO Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

39.  stingri nosoda iebiedēšanu, nāves draudus un slepkavības mēģinājumus, kas vērsti pret Azerbaidžānas valdības oponentiem, arī Eiropas valstīs un pret Azerbaidžānas pilsoņiem, kuriem dalībvalstis ir piešķīrušas politisko patvērumu, piemēram, Mahammad Mirzali Francijā; uzsver, ka dalībvalstīm represijas aktu novēršana savā teritorijā ir demokrātijas, cilvēktiesību, kā arī drošības un suverenitātes jautājums; uzstāj, ka Eiropolam būtu cieši jāuzrauga šis jautājums;

40.  stingri uzstāj, ka Azerbaidžānai ir jānodrošina tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, un aicina Azerbaidžānu izbeigt Starptautiskās sieviešu dienas gājiena nepieļaušanu;

41.  uzsver dzimumu līdztiesības un sieviešu pārstāvības nozīmi visos sociālās un politiskās dzīves līmeņos; aicina Azerbaidžānas valdību ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, pieņemt valsts rīcības plānu attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, īstenot ANO Attīstības programmas Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2022.–2025. gadam un pieņemt un īstenot politiku vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai; stingri uzstāj, ka Azerbaidžānas iestādēm ir jāveic ātra, objektīva un efektīva izmeklēšana par katru paziņoto gadījumu, kad notikusi pret sievietēm vērsta vardarbība, diskriminācija un aizskaršana, un jāapkaro nesodāmība; aicina Azerbaidžānas iestādes izbeigt sieviešu cilvēktiesību aizstāvju, sieviešu žurnālistu un citu mediju jomas dalībnieču sistemātisku vajāšanu un izbeigt ar dzimumu saistītas nomelnošanas kampaņas, aizturēšanu un patvaļīgu un nelikumīgu iejaukšanos privātumā, korespondencē un citā privātā saziņā;

42.  atgādina, ka Eiropas Parlaments ir ieņēmis skaidru nostāju attiecībā uz LGBTIQ nediskriminēšanu, viņu aizsardzību pret diskrimināciju tiesībās un praksē un saukšanu pie atbildības par visiem ļaunprātīgas izturēšanās, naida runas un fiziskas vardarbības aktiem, kas vērsti pret viņiem; tādēļ mudina Azerbaidžānas iestādes pieņemt diskriminācijas novēršanas tiesību aktus, pievienojot seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un izpausmi, kā arī dzimumpazīmes aizliegtajiem diskriminācijas iemesliem; mudina Azerbaidžānu uzsākt civilprocesu, administratīvu procesu un/vai kriminālprocesu, lai aizsargātu cilvēkus no naida runas un naida noziegumiem; aicina Azerbaidžānas iestādes reformēt krimināltiesību aktus, pievienojot iepriekš minētos iemeslus kā atbildību pastiprinošus apstākļus, un apkarot LGBTIQ-fobisku vardarbību; atkārto PACE aicinājumu Azerbaidžānas iestādēm izmeklēt LGBTIQ nelikumīgas apcietināšanas gadījumus un novērst un apkarot policijas vardarbību pret šiem cilvēkiem;

43.  nosoda dezinformāciju, kuras avots ir Azerbaidžāna un kura vērsta pret Rietumiem, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; norāda, ka pret Rietumiem vērstie vēstījumi ir tieši pārņemti no Krievijas propagandas un to starpā ir arī uzbrukumi LGBTIQ tiesībām vai apgalvojumi par tradicionālo vērtību apdraudējumu;

44.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Azerbaidžāna nav pilnībā īstenojusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru tā ir ratificējusi, un tādējādi ir pārkāpta Azerbaidžānas apņemšanās aizsargāt etnisko minoritāšu — piemēram, lezgīnu, tališu, armēņu un kurdu — tiesības;

45.  aicina Azerbaidžānu likvidēt pašreizējos ierobežojumus, mazināt administratīvo slogu NVO un grozīt ierobežojošos tiesību aktus, kas nosaka NVO reģistrāciju, darbību un finansēšanu; aicina Azerbaidžānu likvidēt arī reliģiskajām kopienām piemērotos ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz to reģistrāciju un finansēšanu; aicina Azerbaidžānu atcelt tiesību aktos noteiktos pašreizējos ierobežojumus līdzekļu devēju iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kas atbalsta pilsoniskās sabiedrības darbu; aicina Komisiju paātrināt centienus Azerbaidžānā atcelt pilsoniskās sabiedrības darbības ierobežojumus, veicināt jaunu tiesību aktu pieņemšanu un nodrošināt neatkarīgu NVO plašāku iesaistīšanos ES finansētos projektos un partnerības un sadarbības nolīguma īstenošanas uzraudzībā;

46.  pauž dziļas bažas par to, ka likumprojekts par politiskajām partijām var vēl vairāk ierobežot azerbaidžāņu biedrošanās brīvību, jo tiktu apgrūtināta politisko partiju reģistrācija; mudina Azerbaidžānu reformēt vēlēšanu tiesisko regulējumu, lai to saskaņotu ar starptautiskajiem standartiem un saistībām, garantēt konstitucionāli aizsargātas tiesības un brīvības, kā arī pievērsties vēl neīstenotajiem Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja un Venēcijas komisijas ieteikumiem; aicina sarīkot vēlēšanas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ievērojot Azerbaidžānas kā EDSO dalībvalsts saistības;

Laba pārvaldība, tieslietas, tiesiskums un cīņa pret korupciju

47.  pauž bažas par tiesu iestāžu pastāvīgo neatkarības, objektivitātes un efektivitātes trūkumu, kā arī par to lēmumu nepārredzamību un sistēmiskajiem procesuālajiem trūkumiem; mudina Azerbaidžānu reformēt tiesu un prokuratūras sistēmu, lai nodrošinātu tiesu iestāžu, tostarp Tiesnešu un juristu padomes, pilnīgu neatkarību, kurai jābūt brīvai no tiesībaizsardzības iestāžu iejaukšanās, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos tiesu sistēmai; mudina Azerbaidžānu pārstāt ierobežot to advokātu dalību advokātu kolēģijā, kuri strādā ar cilvēktiesību lietām, un vairs neizmantot disciplinārās procedūra kā līdzekli spiediena izdarīšanai uz šiem advokātiem; mudina iestādes saskaņot rīcības kodeksu ar starptautiskajiem standartiem par vārda brīvību; aicina Azerbaidžānu nodrošināt un īstenot tiesības uz juridiskiem pakalpojumiem, ko sniedz neatkarīgi juristi; atzīmē pasākumus, kas veikti, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību saskaņā ar Prezidenta 2019. gada 3. aprīļa dekrētu “Par tiesu un tiesiskās sistēmas reformu padziļināšanu”, un ietver likumdošanas un administratīvās darbības, kas īstenotas tiesu iestāžu un tiesnešu neatkarības nodrošināšanas nolūkā; mudina Azerbaidžānu turpināt centienus īstenot attiecīgos Pretkorupcijas starpvalstu grupas ieteikumus par tiesu neatkarības stiprināšanu;

48.  pauž nožēlu par Azerbaidžānas ierobežoto progresu korupcijas novēršanā un apkarošanā; norāda, ka ir pieņemts visaptverošs valsts rīcības plāns korupcijas apkarošanas stiprināšanai, kura mērķis ir konsolidēt un pastiprināt iestāžu centienus korupcijas apkarošanas jomā; aicina Azerbaidžānu novērst efektīvas aktīvu atklāšanas sistēmas trūkumu parlamenta deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem, lai stiprinātu tiesu iestāžu lomu Tiesnešu un juristu padomē un novērstu valdības nepienācīgo ietekmi uz prokuratūru; pauž nožēlu par to, ka Azerbaidžānā nav pārredzamas publisko finanšu sistēmas, tostarp attiecībā uz publisko iepirkumu un konkursiem;

49.  nosoda “piesaistīšanas” darbības, ko Azerbaidžānas elite veic vairākās starptautiskajās organizācijās, lai mazinātu starptautiskās sabiedrības pausto režīma kritiku, jo īpaši cilvēktiesību jomā, kā par to liecina dažu pašreizējo un bijušo PACE locekļu iesaistīšanās koruptīva rakstura darbībā par labu Azerbaidžānai;

Drošība un ģeopolitiskie izaicinājumi

50.  atzinīgi vērtē Azerbaidžānas oficiālo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kā arī Ukrainai sniegto humāno palīdzību pašreizējā kara laikā; tomēr pauž lielas bažas par 2022. gada februārī Maskavā parakstīto deklarāciju par alianses sadarbību starp Azerbaidžānas Republiku un Krievijas Federāciju; turklāt norāda, ka ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā Azerbaidžāna nav atbalstījusi rezolūcijas par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un aicina Azerbaidžānu nodrošināt, ka netiek apietas Krievijai piemērotās sankcijas;

51.  pauž bažas par destabilizējošām un teroristiskām darbībām Dienvidkaukāzā; stingri nosoda jebkādus terora aktus; atzinīgi vērtē ES, tās dalībvalstu un Azerbaidžānas sadarbību drošības jomā un pilnībā atbalsta sadarbības turpmāku padziļināšanu terorisma apkarošanas jomā; jo īpaši aicina ciešāk sadarboties terorisma apkarošanā un vēršoties pret radikalizāciju un islāmistu ekstrēmismu;

52.  nosoda to, ka Azerbaidžāna plašā apmērā un nelikumīgi izmanto “NSO Group” novērošanas programmatūru Pegasus un represīvu kiberdrošību, vēršoties pret žurnālistiem, blogeriem, cilvēktiesību aizstāvjiem, juristiem un politiķiem, un aicina Azerbaidžānas iestādes atturēties no tās izmantošanas; turklāt atkārtoti mudina Komisiju izveidot nelikumīgas novērošanas programmatūras sarakstu un to pastāvīgi atjaunināt; prasa ES un dalībvalstīm izmantot šo sarakstu, lai nodrošinātu pilnīgu uzticamības pārbaudi cilvēktiesību aspektā un pienācīgi kontrolētu Eiropas novērošanas tehnoloģiju eksportu un tehnisko palīdzību, kā arī importu dalībvalstīs, kurās ir nepārprotami apdraudēts tiesiskums; atkārtoti aicina izveidot ES pilsoņu laboratoriju, ko veidotu žurnālisti, cilvēktiesību eksperti un reversās ļaunprogrammatūras inženierijas eksperti un kas strādātu, lai atklātu un publiskotu nelikumīgu programmatūras izmantošanu nelikumīgas novērošanas nolūkos;

53.  atgādina par Azerbaidžānas svarīgo koordinējošo lomu daudzpusējās organizācijās saistībā ar cīņu pret Covid-19 pandēmiju;

54.  stingri nosoda Irānas militārās mācības pie Azerbaidžānas un Irānas robežas, kuros izspēlē agresīvus scenārijus; aicina Irānas Islāma Republiku pārtraukt jebkādas provokācijas un ievērot Azerbaidžānas teritoriālo integritāti un suverenitāti;

Enerģētika, tirdzniecība, vide, ekonomiskā sadarbība un savienotība

55.  novērtē to, ka ir izveidots Dienvidu gāzes koridors starp Azerbaidžānu un Eiropu un 2020. gada decembrī pirmo reizi nosūtīta gāze; atzīst Azerbaidžānas kā fosilās enerģijas piegādātājas stratēģisko nozīmi ES un atzinīgi vērtē tās vēlmi vēl vairāk veicināt Eiropas zaļajā kursā izklāstīto ES mērķu sasniegšanu attiecībā uz drošību, energoapgādes diversifikāciju un klimatneitralitāti; pauž nožēlu par to, ka Azerbaidžānas mērķis būt stratēģiskai partnerei enerģētikas jomā neatspoguļojas tās centienos saistībā ar demokrātiskām reformām un pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanu; aicina Komisiju atbalstīt starptautisko partneru veiktus ārvalstu ieguldījumus ar mērķi palielināt ES un Azerbaidžānas savienojamību; aicina Komisiju nodrošināt, ka gāzes imports no trešām valstīm nevar kalpot Eiropas sankcijām pakļautās Krievijas gāzes legalizācijai; aicina Azerbaidžānu īstenot reformas saskaņā ar valsts starptautiskajām saistībām;

56.  atzinīgi vērtē jauno saprašanās memorandu starp ES un Azerbaidžānu par stratēģisko partnerību enerģētikas jomā, ko 2022. gada 18. jūlijā Baku parakstīja prezidents Alijevs un Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leijena un kas liek pamatus tālākai sadarbībai zaļās enerģijas jomā un ietver apņemšanos dubultot dienvidu gāzes koridora kapacitāti, lai 2027. gadā pa to varētu piegādāt 20 miljardus kubikmetrus gāzes gadā; tomēr pauž nožēlu, ka memorands ir vērsts tikai uz sadarbību enerģētikas jomā un uz to neattiecas nekādi nosacījumi; atzinīgi vērtē Azerbaidžānas dalību programmā “EU4Energy” un mudina valsti panākt lielāku progresu energoefektivitātes jomā;

57.  uzsver Azerbaidžānas potenciālu nākotnē ražot un eksportēt atjaunīgo enerģiju, īpaši atkrastes vēja un zaļā ūdeņraža enerģiju, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ES un Azerbaidžānas sadarbību šajā jomā, atbalstot Azerbaidžānas centienus no naftas un dabasgāzes piegādātājas pārtapt par ES partneri atjaunīgās enerģijas jomā; uzsver, ka fosilā kurināmā izmantošana tikai pasliktinās pašreizējo ārkārtas situāciju klimata jomā, ko mēs pieredzam; uzsver, ka ES būtu jāiegulda atjaunīgajā enerģijā, lai izpildītu savas saistības klimata jomā; aicina Azerbaidžānas iestādes veikt būtiskus pasākumus, lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu attīstību un palielinātu energoefektivitāti;

58.  aicina Azerbaidžānu vēl vairāk pastiprināt savu iesaistīšanos cīņā pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzībā; mudina Azerbaidžānu palielināt emisiju samazināšanas mērķus saskaņā ar NND un nopietni apņemties samazināt emisijas;

59.  ņem vērā progresu, kas panākts sarunās par jaunu divpusēju vispārēju nolīgumu, un aicina sarunu puses jaunajā nolīgumā apsvērt ciešāku sadarbību ārpus enerģētikas nozares; uzstāj, ka prioritāte ir jāpiešķir cilvēktiesībām, tiesiskumam, demokrātijai un labai pārvaldībai; mudina pastiprināt starpparlamentāro sadarbību starp ES un Azerbaidžānu, īstenojot plašu abpusējas intereses jautājumu programmu; uzsver, ka labai pārvaldībai un starptautisko tiesību un standartu ievērošanai ir ļoti liela nozīme, lai panāktu ilgstošu mieru ar Azerbaidžānas kaimiņvalstīm un plašākā reģionā;

60.  atzinīgi vērtē ievērojamās tirdzniecības plūsmas starp ES un Azerbaidžānu un ES investīciju augsto līmeni Azerbaidžānā; uzsver, ka ES Ekonomikas un investīciju plāns Austrumu partnerībai varētu piesaistīt līdz 2 miljardiem EUR papildu investīcijās dinamiskas un noturīgas ekonomikas veidošanai, kas sniegs reālus ieguvumus Azerbaidžānas iedzīvotājiem un atbalstīs valsts ekonomikas diversifikāciju un zaļo un digitālo pārkārtošanos; aicina ES turpināt atbalstīt reģionālo attīstību Azerbaidžānā, tostarp lauku attīstību, lauksaimniecību un pārtikas nekaitīgumu, un atzinīgi vērtē pamatiniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt Azerbaidžānas ekonomikas ilgtspēju un noturību; pieņem zināšanai iespējas potenciālai sadarbībai ar Eiropas uzņēmumiem un investoriem saistībā ar atjaunošanas un rekonstrukcijas projektiem Azerbaidžānā;

61.  pauž nožēlu par Azerbaidžānas niecīgajiem panākumiem centienos izskaust bērnu darba ļaunākās formas, proti, seksuālu izmantošanu un piespiedu ubagošanu;

62.  norāda, ka reģionālo transporta un sakaru savienojumu atbloķēšana sniegs nozīmīgu sociālekonomiskās attīstības iespēju visā Dienvidkaukāza reģionā; uzsver, ka tas jādara, pilnībā ievērojot visu šī reģiona valstu suverenitāti un pamatojoties uz savstarpīguma principu; uzsver, ka 2020. gada novembra trīspusējā pamiera nolīguma ietvaros Armēnija un Azerbaidžāna vienojās atbloķēt savienojumus starp Azerbaidžānas Republikas rietumu reģioniem un Nahčivanas Autonomo Republiku un nodrošināt savienojumus starp Armēniju un Kalnu Karabahu;

63.  atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot jaunu Azerbaidžānas, Gruzijas un Armēnijas reģionālo platformu un aicina ES atbalstīt reģionālo sadarbību, lai veicinātu mieru, drošību un labklājību šajā reģionā;

64.  atzīst Azerbaidžānas stratēģisko ģeogrāfisko stāvokli kā potenciāliem vārtiem starp Eiropu un Vidusāziju un reģioniem vēl aiz tās tā dēvētajā Viduskoridorā, kura pilnīgai darbotiesspējai būs vajadzīgi ES ieguldījumi un finansējums; uzsver tā dēvētā Viduskoridora nozīmi, meklējot alternatīvu tirdzniecības maršrutiem caur Krieviju;

65.  tādēļ mudina ES atbalstīt Azerbaidžānu un tās kaimiņvalstis to centienos izveidot Kaspijas un Kaukāza savienojumus un uzturēt ciešus kontaktus ar Azerbaidžānu un Vidusāzijas valstīm, lai veidotu savienotības projektus starp Eiropu, Dienvidkaukāzu un Vidusāziju; prasa būtiski virzīties uz priekšu Kaspijas jūras gāzes cauruļvada būvniecības izpētē, kas veicinātu energoapgādes drošību un piegādātāju, avotu un maršrutu uz Eiropas Savienību dažādošanu, izvairoties no tranzīta caur Krievijas teritoriju; aicina Komisiju pastiprināt divpusējo apmaiņu augsta līmeņa dialoga par transportu satvarā;

66.  aicina Azerbaidžānas valdību labāk izmantot Austrumu partnerības ietvaros pieejamās programmas un projektus, jo īpaši tos, kas veicina tiešus personiskus kontaktus starp ES un Azerbaidžānu, piemēram, vienkāršāku ceļošanu un akadēmisko apmaiņu;

o
o   o

67.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Azerbaidžānas valdībai.

(1) OV C 290 E, 29.11.2006., 421. lpp.
(2) OV C 15, 12.1.2022., 156. lpp.
(3) OV C 342, 6.9.2022., 148. lpp.
(4) OV C 347, 9.9.2022., 198. lpp.
(5) OV C 493, 27.12.2022., 70. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0012.
(7) OV L 246, 17.9.1999., 3. lpp.
(8) OV L 265, 24.10.2018., 18. lpp.
(9) OV C 118, 8.4.2020., 158. lpp.
(10) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.
(11) OV C 347, 9.9.2022., 61. lpp.
(12) https://rm.coe.int/report-on-the-visit-to-azerbaijan-from-8-to-12-july-2019-by-dunja-mija/168098e108.
(13) OV C 411, 27.11.2020., 107. lpp.
(14) https://pace.coe.int/en/files/29711/html.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 7. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika