Nolīgums starp ES un Jaunzēlandi: persondatu apmaiņa starp Eiropolu un Jaunzēlandi
117k
43k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (10092/2022 – C9-0288/2022 – 2022/0157(NLE))
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (10092/2022),
– ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par persondatu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (9269/2022),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 2. punktu, 88. pantu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C9‑0288/2022),
– ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija nenormatīvo rezolūciju(1) par šobrīd apspriestā nolīguma slēgšanu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm,
– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9‑0003/2023),
1. sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jaunzēlandes valdībai un parlamentam.
Konvencija par kibernoziegumiem par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu: otrais papildu protokols
116k
43k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (06438/2022 – C9-0146/2022 – 2021/0383(NLE))
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06438/2022),
– ņemot vērā Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (14898/2021),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu, 82. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9‑0146/2022),
– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9‑0002/2023),
1. sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;
2. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei.
Atkritumu sūtījumi
315k
87k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Regulu (ES) 2020/1056 (COM(2021)0709 – C9-0426/2021 – 2021/0367(COD))(1)
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
(1) Savienības līmenī ir jānosaka noteikumi, kuri aizsargātu vidi un cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko var radīt atkritumu sūtījumi. Šiem noteikumiem būtu arī jāpalīdz veicināt atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK31 4. pantā noteikto atkritumu hierarhiju, kā arī samazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un uzlabot šādas izmantošanas efektivitāti, kas ir būtiska pārejai uz aprites ekonomiku.
(1) Savienības līmenī ir jānosaka noteikumi, kuri aizsargātu vidi un cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko var radīt atkritumu sūtījumi. Šiem noteikumiem būtu arī jāpalīdz veicināt atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK31 4. pantā noteikto atkritumu hierarhiju, kā arī samazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un uzlabot šādas izmantošanas efektivitāti, kas ir būtiska pārejai uz aprites ekonomiku un klimatneitralitātes panākšanai ne vēlāk kā 2050. gadā.Šajā sakarībā atkritumu apsaimniekošana būtu jāuzskata par vienu no produkta aprites cikla posmiem, sākot no ražošanas un līdz pat otrreizējo izejvielu iegūšanai, un līdz ar to prioritāte būtu jāpiešķir ilgtspējīgiem inovatīviem paņēmieniem, kuru mērķis ir uzlabot materiālu reģenerāciju, energoefektivitāti un atkritumu apsaimniekošanas kopējo ieguldījumu dekarbonizācijā.
_________________
_________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
(1a) Ja atkritumu apstrādes un apglabāšanas darbības netiek pienācīgi pārvaldītas, tās atstāj dažādu veidu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku dzīves kvalitāti, turklāt vairāki ietekmes veidi ir grūti novēršami. Tāpēc vajag vairāk informācijas par dažādām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ko veic saistībā ar apjomiem, veidiem, maršrutiem un saistītajiem galamērķiem, kā arī par atkritumu apsaimniekošanas darbību inspicēšanu un monitoringu.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
(1b) Progress atkritumu apsaimniekošanas efektivitātes un lietderības uzlabošanā būtu jāpapildina ar pasākumiem atkritumu rašanās samazināšanai, jo īpaši pievēršoties augšupējā posma atkritumiem, ko rada ražošana un patēriņš.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
(3) Eiropas zaļajā kursā34 ir izklāstīts vērienīgs plāns Savienības pārveidei par ilgtspējīgu, resursefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku. Tajā Komisija aicināta pārskatīt Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem. Vajadzība rīkoties uzsvērta arī 2020. gada martā pieņemtajā Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā35: tajā prasīts nodrošināt, ka tiek atviegloti atkalizmantošanai un reciklēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi, ka Savienība savas atkritumu problēmas neeksportē uz trešām valstīm un ka tiek sekmīgāk risināta nelikumīgu atkritumu sūtījumu problēma. Papildus vidiskajiem un sociālajiem ieguvumiem tas varētu arī mazināt ES stratēģisko atkarību no izejmateriāliem. Pārskatīt pašreizējos Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem aicinājusi arī Padome36 un Eiropas Parlaments37.
(3) Eiropas zaļajā kursā34 ir izklāstīts vērienīgs plāns Savienības pārveidei par ilgtspējīgu, resursefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku. Tajā Komisija aicināta pārskatīt Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem. Vajadzība rīkoties uzsvērta arī 2020. gada martā pieņemtajā Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā35: tajā prasīts nodrošināt, ka tiek atviegloti atkalizmantošanai un reciklēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi, ka Savienība savas atkritumu problēmas neeksportē uz trešām valstīm un ka tiek sekmīgāk risināta nelikumīgu atkritumu sūtījumu problēma. Papildus vidiskajiem un sociālajiem ieguvumiem tas varētu arī mazināt ES stratēģisko atkarību no izejmateriāliem. Tomēr, lai Savienībā uzglabātu vairāk radīto atkritumu, ir jākāpina reciklēšanas un atkritumu apsaimniekošanas jauda. Pārskatīt pašreizējos Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem aicinājusi arī Padome36 un Eiropas Parlaments37. Lai atbalstītu aprites ekonomiku, būtu jāatbalsta inovatīvas uzņēmējdarbības iniciatīvas, tādas kā atkritumu pieņemšana atpakaļ nolūkā reciklēt, renovēt, izmantot pētniecībai vai produktu izstrādes uzlabošanai.
_________________
_________________
34 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640).
34 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640).
35 Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098).
35 Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098).
36 Padomes secinājumi “Padarīt atveseļošanu apritīgu un zaļu” (13852/20 OJ CONS 34).
36 Padomes secinājumi “Padarīt atveseļošanu apritīgu un zaļu” (13852/20 OJ CONS 34).
37 Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūcija par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu (2020/2077(INI)).
37 Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūcija par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu (2020/2077(INI)).
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
(8) 2020. gada oktobrī Savienība saskaņā ar Bāzeles konvencijas 11. pantu Bāzeles konvencijas sekretariātam iesniedza paziņojumu par atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē. Tāpēc saskaņā ar minēto pantu Savienība varētu noteikt īpašus noteikumus, kas piemērojami ES iekšējiem atkritumu sūtījumiem, kuri nav vidi mazāk saudzējoši nekā paredzēts Bāzeles konvencijā.
svītrots
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
(10a) Pētniecībai un inovācijai vajadzētu būt neatņemamai daļai no Eiropas atkritumu apsaimniekošanas nozares. Atkritumsaimniecības izpētes un inovācijas tīklā būtu jāiekļauj rūpniecība, augstskolas un citas pētniecības iestādes. Līdz ar to, pārskatot šo regulu un saistītos relevantos aktus, būtu jāņem vērā inovatīvi atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni, ja šādi paņēmieni veicina atkritumu apsaimniekošanu, kas ir droša videi.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
(10b) Lai atkritumu nosūtīšana no izcelsmes vietas uz tiem vispiemērotāko apstrādes vietu patiešām notiktu saskaņā ar pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, būtu jāņem vērā tuvuma un materiālu efektivitātes princips, kā arī vajadzība samazināt atkritumu vidisko pēdu.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
(11a) Ar šo regulu būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un Savienības tiesību aktu vienota piemērošana atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai veicinātu atbilstību relevantajiem noteikumiem par vides un cilvēka veselības aizsardzību. Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga radīšanas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
(16a) Lai saistībā ar apsaimniekošanu videi drošā veidā ņemtu vērā atkritumu apstrādes tehnoloģiju inovāciju, kā arī izmaiņas patērētāju uzvedībā attiecībā uz atkritumu šķirošanu, ir būtiski pastāvīgi atjaunināt IIIB pielikumu. Komisijai jo īpaši būtu jāizvērtē, vai pievienot tādus ierakstus kā lietoti apavi, apģērbi un citi tekstilizstrādājumi, minerālvate un matrači.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
(16b) Labi funkcionējošā Savienības atkritumu sūtījumu tirgū par pamatprincipiem būtu jānosaka tuvums, pašpietiekamība un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana atkritumu apsaimniekošanā. Nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz aprites ekonomiku ir būtiski, lai izveidotu klimatneitrālu, resursefektīvu un konkurētspējīgu Savienības ekonomiku, kas ir ilgtspējīga ilgtermiņā.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
(20) Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu un pareizu iekšējā tirgus darbību, ir jāparedz procesuālās darbības un piesardzības pasākumi, kas jāveic, ja paziņotājs vēlas sūtīt atkritumus, kuriem piemērojama iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra. Tāpat saskaņā ar Bāzeles konvencijas 6. panta 11. punktu ir jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas situācijās, kad atkritumu sūtījumu, uz kuru attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, nevar pabeigt vai tas ir nelikumīgs, sedz relevantie operatori. Šajā nolūkā paziņotājam attiecībā uz katru šādu atkritumu sūtījumu būtu jānodibina finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums.
(20) Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu un pareizu iekšējā tirgus darbību, kas ilgtermiņā sekmētu Savienības konkurētspēju, ir jāparedz procesuālās darbības un piesardzības pasākumi, kas jāveic, ja paziņotājs vēlas sūtīt atkritumus. Tāpat saskaņā ar Bāzeles konvencijas 6. panta 11. punktu ir jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas situācijās, kad atkritumu sūtījumu, uz kuru attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, nevar pabeigt vai tas ir nelikumīgs, sedz relevantie operatori. Šajā nolūkā paziņotājam attiecībā uz katru atkritumu sūtījumu būtu jānodibina finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
(22) Lai mazinātu kavējumus atkritumu sūtījumu paziņojumu apstrādē un atvieglotu informācijas apmaiņu starp relevantajām iestādēm, informācijas un datu sniegšana un apmaiņa par atsevišķiem atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē ir jāveic elektroniski. Turklāt Komisija ir jāpilnvaro noteikt procesuālas un operacionālas prasības, kas vajadzīgas, lai praktiski ieviestu sistēmas, ar kurām nodrošina šo elektronisko informācijas iesniegšanu un apmaiņu (piemēram, prasības attiecībā uz savstarpēju savienojamību, arhitektūru un drošību). Ir arī jāparedz pietiekams laiks, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs un ekonomikas dalībnieki varētu sagatavoties pārejai no Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās papīra formātā balstītās pieejas uz informācijas un dokumentu elektronisku apmaiņu. Tādēļ šis jaunais pienākums būtu jāsāk piemērot 24 mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.
(22) Lai mazinātu kavējumus atkritumu sūtījumu paziņojumu apstrādē un atvieglotu informācijas apmaiņu starp relevantajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, informācijas un datu sniegšana un apmaiņa par atsevišķiem atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē obligāti jāveic elektroniski. Centrālajai sistēmai un valsts sistēmai vajadzētu būt savstarpēji savienotām un pilnībā darbspējīgām. Lai straujāk samazinātu kavējumus, ir ļoti būtiski, ka attiecīgās sistēmas ļauj koplietot dokumentus un ietver datubāzi, kurai ir globāla meklēšanas funkcija un kura satur informāciju par atkritumu sūtījumiem. Turklāt Komisija ir jāpilnvaro noteikt procesuālas un operacionālas prasības, kas vajadzīgas, lai praktiski ieviestu sistēmas, ar kurām nodrošina šo elektronisko informācijas iesniegšanu un apmaiņu (piemēram, prasības attiecībā uz savstarpēju savienojamību, arhitektūru un drošību). Ir arī jāparedz pietiekams laiks, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs un ekonomikas dalībnieki varētu sagatavoties pārejai no Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās papīra formātā balstītās pieejas uz informācijas un dokumentu elektronisku apmaiņu. Tādēļ šis jaunais pienākums būtu jāsāk piemērot 24 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, un pirms tam relevantajām iestādēm testēšanas un apmācības nolūkā būtu jāpiešķir piekļuve galīgās versijas centrālajai sistēmai.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
(22a) Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas alternatīvas procedūras elektroniskās sistēmas dublēšanai. Ja notiek centrālās sistēmas īslaicīga atteice, datiem būtu jāpaliek aizsargātiem un pieejamiem un ar sūtījumiem saistītās procedūras būtu jāveic bez liekas kavēšanās.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
(30) Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes spēj pareizi apstrādāt dokumentus, kas tām iesniegti saistībā ar atkritumu sūtījumu, ir jānosaka, ka paziņotājam ir pienākums pēc kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošināt šo dokumentu oficiāli apliecinātu tulkojumu iestādēm pieņemamā valodā.
(30) Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes spēj pareizi apstrādāt dokumentus, kas tām iesniegti saistībā ar atkritumu sūtījumu, paziņotājam, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga administratīvā sloga, būtu jānodrošina paziņojumi, informācija, dokumentācija un cita saziņa relevanto kompetento iestāžu dalībvalsts oficiālajā valodā vai angļu valodā. Šo dokumentu oficiāli apliecināts tulkojums būtu jāiesniedz relevantajām iestādēm saprotamā valodā, ja iestādes to pieprasa, taču tikai pienācīgi pamatotos gadījumos.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
(31) Lai izvairītos no atkritumu vai preču sūtījumu traucējumiem sakarā ar to, ka kompetentās iestādes nevar vienoties par attiecīgo atkritumu vai preču statusu, ir jānosaka procedūra šādu domstarpību risināšanai. Šajā sakarā ir svarīgi, ka kompetentās iestādes savus lēmumus balsta uz Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem, kas attiecas blakusproduktu noteikšanu un stadiju, kad atkritumi vairs nav atkritumi. Tāpat jānosaka procedūra, ar ko risināt kompetento iestāžu domstarpības par to, vai atkritumiem būtu vai nebūtu jāpiemēro paziņošanas procedūra. Turklāt, lai visā Savienībā labāk saskaņotu nosacījumus, saskaņā ar kuriem atkritumiem būtu jāpiemēro paziņošanas procedūra, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem konkrētus atkritumus klasificē kā tādus, kuri ietilpst šīs regulas relevantajos pielikumos, un tie noteiks, vai atkritumiem ir vai nav jāpiemēro paziņošanas procedūra. Turklāt, lai nepieļautu, ka atkritumi tiek nepatiesi deklarēti kā lietotas preces, un nodrošinātu juridisko skaidrību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem lietotas preces atšķir no atkritumiem un kuri piemērojami konkrētām precēm, kam šāds nošķīrums ir svarīgs, jo īpaši attiecībā uz to eksportu no Savienības.
(31) Lai izvairītos no atkritumu vai preču sūtījumu traucējumiem sakarā ar to, ka kompetentās iestādes nevar vienoties par attiecīgo atkritumu vai preču statusu, ir jānosaka procedūra šādu domstarpību risināšanai. Šajā sakarā ir svarīgi, ka kompetentās iestādes savus lēmumus balsta uz Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem, kas attiecas blakusproduktu noteikšanu un stadiju, kad atkritumi vairs nav atkritumi. Tāpat šīs regulas pielikumos ir jānosaka kritēriji, pēc kuriem konkrētus atkritumus klasificē, un jāparedz procedūra, ar ko risināt kompetento iestāžu domstarpības par to, vai atkritumiem būtu vai nebūtu jāpiemēro paziņošanas procedūra. Turklāt, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepieļautu, ka atkritumi tiek nepatiesi deklarēti kā lietotas preces, ir jānosaka kritēriji, pēc kuriem lietotas preces atšķir no atkritumiem un kuri piemērojami konkrētām precēm, kam šāds nošķīrums ir svarīgs, jo īpaši attiecībā uz to eksportu no Savienības.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
(36) Lai attiecīgajās valstīs aizsargātu vidi, saskaņā ar Bāzeles konvenciju ir jāprecizē tā aizlieguma tvērums, kurš attiecas uz atgūšanai paredzētu bīstamo atkritumu eksportu uz trešām valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Proti, jāprecizē to atkritumu saraksts, uz kuriem attiecas minētais aizliegums, un jānodrošina, lai tajā būtu iekļauti arī atkritumi, kas uzskaitīti Bāzeles konvencijas II pielikumā, proti, no mājsaimniecībām savāktie atkritumi, mājsaimniecības atkritumu incinerācijas atlikas un grūti reciklējami plastmasas atkritumi.
(36) Lai attiecīgajās valstīs aizsargātu vidi, saskaņā ar Bāzeles konvenciju ir jāprecizē tā aizlieguma tvērums, kurš attiecas uz atgūšanai paredzētu bīstamo atkritumu eksportu uz trešām valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Proti, jāprecizē to atkritumu saraksts, uz kuriem attiecas minētais aizliegums, un jānodrošina, lai tajā būtu iekļauti arī atkritumi, kas uzskaitīti Bāzeles konvencijas II pielikumā, proti, no mājsaimniecībām savāktie atkritumi, mājsaimniecības atkritumu incinerācijas atlikas un grūti reciklējami, piesārņoti vai jaukti plastmasas atkritumi.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 36.a apsvērums (jauns)
(36a) Savienībai rūpīgi būtu jāpārskata plastmasas atkritumu apsaimniekošana, sākot ar centieniem novērst atkritumu rašanos, un pēc tam jānodrošina atkritumu savākšana, atkalizmantošana un reciklēšana.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 36.b apsvērums (jauns)
(36b) Plastmasas atkritumi rada sevišķi lielas problēmas. Polimēri ir ļoti daudzveidīgi un bieži satur bīstamas piedevas un daudzus piesārņotājus. Lai eksporta kontroles nolūkiem izmērītu bīstamo piedevu un piesārņotāju līmeni, būtu jāveic dārga testēšana. Plastmasas atkritumu reciklēšanas līmenis ir zems, un plastmasas atkritumu reciklēšana var radīt atkritumu atlikas lielos daudzumos. Atsevišķi lielākie kuģniecības uzņēmumi ir apņēmušies apturēt plastmasas atkritumu pārvadāšanu, lai palīdzētu ierobežot piesārņojumu. Ņemot vērā daudzās problēmas, ko rada plastmasas atkritumu apsaimniekošana trešās valstīs, Savienībai pakāpeniski būtu jāpārtrauc visu veidu plastmasas atkritumu eksports ārpus Savienības un EBTA valstīm.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 36.c apsvērums (jauns)
(36c) Lai plastmasas atkritumu eksporta pakāpeniska pārtraukšana ārpus Savienības un EBTA valstīm tiktu efektīvi izpildīta, regulāri jāveic monitorings un inspekcijas kontrolpunktos, tostarp nolūkā nepieļaut pakāpeniskas pārtraukšanas prasības apiešanu ar fiktīvām norādēm, ka attiecīgie sūtījumi nav atkritumi.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 36.d apsvērums (jauns)
(36d) Lai Savienībā veicinātu plastmasas reciklēšanu, būtu jāatbalsta tādu produktu tirgus, kas satur reciklētu plastmasu. Komisijai būtu jāizvērtē mērķrādītāju ieviešana reciklētam saturam, jo īpaši (bet ne tikai) plastmasas izstrādājumiem, un attiecīgā gadījumā jāiesniedz arī tiesību akta priekšlikums.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns)
(37a) Jāpanāk spēcīgu vērtības ķēžu veidošanai nepieciešamo atkritumu sūtīšanas atvieglošana iekšējā tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ieviestas pienācīgas kontroles. Galveno vērtības ķēžu stiprināšana paātrinās mūsu noturības attīstību un veicinās Savienības stratēģisko autonomiju.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
(38) Uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, attiecas ESAO noteiktie noteikumi un sniegtie ieteikumi par atkritumu sūtīšanu un apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekošanas standarti šajās valstīs parasti ir augstāki nekā valstīs, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Tomēr ir svarīgi, ka valstīs, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu eksports no Savienības nenodarītu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai. Tādēļ ir jāizveido mehānisms, ar kuru monitorēt nebīstamo atkritumu sūtījumus uz šādām valstīm. Ja nebīstamo atkritumu eksports no Savienības uz attiecīgo valsti īsā laikā ir būtiski pieaudzis un trūkst informācijas, kas pierādītu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, Komisijai ar attiecīgo valsti būtu jāuzsāk dialogs, un, ja informācija nav pietiekama, lai pierādītu, ka resursu atgūšana no šiem atkritumiem tiek veikta vidi saudzējošā veidā, tai vajadzētu būt pilnvarotai šādu eksportu apturēt.
(38) Uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, attiecas ESAO noteiktie noteikumi un sniegtie ieteikumi par atkritumu sūtīšanu un apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekošanas standarti šajās valstīs parasti ir augstāki nekā valstīs, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Tomēr ir svarīgi, ka valstīs, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu eksports no Savienības nenodarītu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai. Tādēļ ir jāizveido mehānisms, ar kuru monitorēt nebīstamo atkritumu sūtījumus uz šādām valstīm. Ja trūkst informācijas, kas pierādītu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, kā arī trūkst informācijas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas negatīvo ietekmi konkrētajā valstī, Komisijai ar attiecīgo valsti būtu jāuzsāk dialogs un, ja informācija nav pietiekama, lai pierādītu, ka resursu atgūšana no šiem atkritumiem tiek veikta vidi saudzējošā veidā, tai vajadzētu būt pilnvarotai šādu eksportu apturēt.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 49. apsvērums
(49) Lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstīs īstenotās izpildes panākšanas darbības, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai veikt izmeklēšanas un koordinācijas darbības attiecībā uz nelikumīgiem sūtījumiem, kuriem varētu būt nopietna nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi. Veicot šīs darbības, Komisijai būtu pilnībā jāievēro procesuālās garantijas. Komisija var apsvērt iespēju savas iekšējās organizatoriskās struktūras ietvaros dažas šajā regulā paredzētās izpildes panākšanas darbības uzticēt Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kuram šajā jomā ir attiecīgas speciālās zināšanas.
(49) Lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstīs īstenotās izpildes panākšanas darbības, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai veikt izmeklēšanas un koordinācijas darbības attiecībā uz nelikumīgiem sūtījumiem, kuriem varētu būt nopietna nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi. Veicot šīs darbības, Komisijai būtu pilnībā jāievēro procesuālās garantijas. Komisija var apsvērt iespēju savas iekšējās organizatoriskās struktūras ietvaros dažas šajā regulā paredzētās izpildes panākšanas darbības uzticēt Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kuram šajā jomā ir attiecīgas speciālās zināšanas. Ja nosūtīšanas un galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes tiek informētas par nelikumīgu atkritumu sūtījumu, tām būtu jāapsver, kā varētu pastiprināt kontroles procedūras līdzīgiem sūtījumiem, lai agrīnā posmā identificētu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 50. apsvērums
(50) Dalībvalstīm informācija par šīs regulas īstenošanu būtu Komisijai jāsniedz gan ar ziņojumiem Bāzeles konvencijas sekretariātam, gan arī ar atsevišķas anketas palīdzību. Komisijai reizi četros gados būtu jāsagatavo ziņojums par šīs regulas īstenošanu, par pamatu izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī citu informāciju, kas savākta ar Komisijas un Eiropas Vides aģentūras ad hoc ziņojumiem par plastmasas atkritumu sūtījumiem un citām specifiskām atkritumu plūsmām, kas rada bažas.
(50) Dalībvalstīm informācija par šīs regulas īstenošanu būtu Komisijai jāsniedz gan ar ziņojumiem Bāzeles konvencijas sekretariātam, gan arī ar atsevišķas anketas palīdzību. Komisijai reizi trijos gados būtu jāsagatavo ziņojums par šīs regulas īstenošanu, par pamatu izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī citu informāciju, kas savākta ar Komisijas un Eiropas Vides aģentūras ad hoc ziņojumiem par plastmasas atkritumu sūtījumiem un citām specifiskām atkritumu plūsmām, kas rada bažas. Informācijas un dokumentu elektroniskās iesniegšanas un apmaiņas centrālā sistēma būtu jāizstrādā tā, lai no sistēmas varētu izgūt minēto ziņojumu sagatavošanai nepieciešamos datus.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 52. apsvērums
(52) Lai šīs regulas īstenošanas vajadzībām sekmētu informācijas apmaiņu un sadarbību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes un korespondenti un jāpaziņo par tiem Komisijai, kurai šī informācija būtu jādara publiski pieejama.
(52) Lai šīs regulas saskaņotas īstenošanas vajadzībām sekmētu informācijas apmaiņu un sadarbību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes un korespondenti un jāpaziņo par tiem Komisijai, kurai šī informācija būtu jādara publiski pieejama.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 54. apsvērums
(54) Lai papildinātu vai grozītu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas 37. panta 13. punktu, 40. panta 8. punktu un 72. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu52. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(54) Lai papildinātu vai grozītu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas 14. panta 3. punktu, 28. panta 4. punktu, 38. panta 1. punktu, 42. panta 4. punktu un 75. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu52. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________
_________________
52 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
52 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 55. apsvērums
(55) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus par saskaņotu metodi, kā aprēķināma finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, precizēt atkritumu klasifikāciju saskaņā ar šo regulu (arī noteikt kontaminācijas līmeņa robežvērtību noteiktiem atkritumiem) un attiecībā uz noteiktu veidu precēm precizēt, kā pārrobežu sūtījumu gadījumā lietotas preces atšķirt no atkritumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201153.
(55) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt vienkāršu, uz risku balstītu un saskaņotu metodi, kā aprēķināma finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201153. Ja Komisija konstatē, ka saskaņotā metode, kā aprēķināma finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, ir atbilstīga, tai būtu jāapsver, kā varētu izmantot centrālo sistēmu, lai ieviestu inovatīvas metodes finanšu garantiju noteikšanai.
_________________
_________________
53 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
53 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 55.a apsvērums (jauns)
(55a) Lai turpinātu atvieglināt iekšējā tirgus un dalībvalstu prakses saskaņošanu attiecībā uz atkritumu sūtījumiem, Komisijai būtu jāizpēta, vai ir iespējams lielākā mērā standartizēt līgumus saskaņā ar subsidiaritātes principu.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa
Ar šo regulu nosaka pasākumus, ar kuriem aizsargā vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot nelabvēlīgo ietekmi, ko varētu radīt atkritumu sūtījumi. Ar to izveido atkritumu sūtīšanas procedūras un kontroles režīmus, kuri ir atkarīgi no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes, kas atkritumiem piemērojama galamērķī.
Ar šo regulu nosaka pasākumus, ar kuriem aizsargā vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot nelabvēlīgo ietekmi, ko varētu radīt atkritumu sūtījumi, tostarp trešās valstīs. Ar to izveido atkritumu sūtīšanas procedūras un kontroles režīmus, kuri ir atkarīgi no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes, kas atkritumiem piemērojama galamērķī. Ar to cenšas, piemērojot tuvuma un pašpietiekamības principus, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK, atbalstīt virzību uz tādiem mērķiem kā aprites ekonomika, resursefektivitāte, klimatneitralitāte un nulles piesārņojums netoksiskā vidē. Ar to arī cenšas samazināt administratīvo slogu, saskaņojot noteikumus par atkritumu sūtījumiem Savienībā un digitalizējot informācijas apmaiņu par atkritumu sūtījumiem.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 4. punkts
(4) “vidi saudzējoša apsaimniekošana” ir visu praktiski iespējamo darbību veikšana, ar ko nodrošina, ka atkritumi tiek apsaimniekoti tā, ka cilvēka veselība un vide tiek aizsargātas pret nelabvēlīgām sekām, kas varētu rasties no šādiem atkritumiem;
(4) “vidi saudzējoša apsaimniekošana” ir visu praktiski iespējamo darbību veikšana, ar ko nodrošina, ka atkritumi tiek apsaimniekoti tā, ka cilvēka veselība, klimats un vide tiek aizsargāta pret nelabvēlīgām sekām, kas varētu rasties no šādiem atkritumiem vai to apstrādes;
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. daļa
Papildus piemēro terminu “atkritumi”, “bīstamie atkritumi”, “apstrāde”, “likvidēšana” (direktīvā: apglabāšana), “atgūšana” (direktīvā: reģenerācija), “sagatavošana atkalizmantošanai” (direktīvā: sagatavošana atkārtotai izmantošanai), “atkalizmantošana” (direktīvā: atkārtota izmantošana), “reciklēšana” (direktīvā: pārstrāde), “atkritumu radītājs”, “atkritumu valdītājs” (direktīvā: atkritumu īpašnieks), “tirgotājs” un “starpnieks” definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1), 2), 14), 19), 15), 16), 13), 17), 5), 6), 7) un 8) punktā.
Papildus piemēro terminu “atkritumi”, “bīstamie atkritumi”, “apstrāde”, “likvidēšana” (direktīvā: apglabāšana), “atgūšana” (direktīvā: reģenerācija), “materiālu atgūšana”, “sagatavošana atkalizmantošanai” (direktīvā: sagatavošana atkārtotai izmantošanai), “atkalizmantošana” (direktīvā: atkārtota izmantošana), “reciklēšana” (direktīvā: pārstrāde), “atkritumu radītājs”, “atkritumu valdītājs” (direktīvā: atkritumu īpašnieks), “tirgotājs” un “starpnieks” definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1), 2), 14), 19), 15), 16), 13), 17), 5), 6), 7) un 8) punktā.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa) atkritumi, kas satur vielu vai ir piesārņoti ar vielu, kura uzskaitīta Regulas (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV pielikumā, ja vien šādi atkritumi nav uzskaitīti citur;
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
(b) atkritumu daudzums nepārsniedz 150 kg vai lielāku daudzumu, par ko katrā konkrētajā gadījumā vienojas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs.
(b) atkritumu daudzums nepārsniedz 150 kg laboratorijas analīzēm, 2000 kg eksperimentāliem apstrādes izmēģinājumiem vai jebkādu lielāku daudzumu, par ko katrā konkrētajā gadījumā vienojas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts
5. Tādu jauktu sadzīves atkritumu sūtījumiem, kas savākti no privātām mājsaimniecībām, citiem atkritumu radītājiem vai gan vieniem, gan otriem, kā arī jauktiem sadzīves atkritumiem, kuri bijuši pakļauti atkritumu apstrādes operācijai, kas nav būtiski mainījusi to īpašības, piemēro 2. punktu, ja minētie atkritumi ir paredzēti atgūšanas operācijām. Šādu atkritumu sūtījumi, kas paredzēti likvidēšanai, ir aizliegti.
5. Tādu jauktu sadzīves atkritumu sūtījumiem, kas savākti no privātām mājsaimniecībām, citiem atkritumu radītājiem vai gan vieniem, gan otriem, kā arī jauktiem sadzīves atkritumiem, kuri bijuši pakļauti atkritumu apstrādes operācijai, kas nav būtiski mainījusi to īpašības, piemēram, no atkritumiem iegūts kurināmais, piemēro 2. punktu, ja minētie atkritumi ir paredzēti atgūšanas operācijām. Šādu atkritumu sūtījumi, kas paredzēti likvidēšanai, ir aizliegti.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa
Iepriekšēju rakstisku paziņojumu (“paziņojums”) var iesniegt tikai paziņotāji, kas saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK IV nodaļu.
Iepriekšēju rakstisku paziņojumu (“paziņojums”) var iesniegt tikai paziņotāji, kas saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK IV nodaļu, vai eksperimentālu apstrādes izmēģinājumu operatori vai laboratorijas.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 3. daļa
Ja paziņotājs nav sākotnējais atkritumu radītājs, kas minēts 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta i) punktā, paziņotājs nodrošina, ka paziņojuma dokumentu paraksta arī sākotnējais atkritumu radītājs vai viena no personām, kas norādīta 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) punktā.
Ja paziņotājs nav sākotnējais atkritumu radītājs, kas minēts 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta i) punktā, paziņotājs nodrošina, ka paziņojuma dokumentu paraksta arī sākotnējais atkritumu radītājs vai viena no personām, kas norādīta 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktā. Tirgotājs vai starpnieks nodrošina, ka viņiem ir rakstiska atļauja no kādas 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētās personas rīkoties viņu vārdā un ka paziņojumā ir iekļauta rakstiska atļauja.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 7. pants – 6. punkts
6. Atkāpjoties no 5. punkta, ja sūtītie atkritumi ir paredzēti atgūšanas starpposma operācijām vai likvidēšanas starpposma operācijām un galamērķa valstī tiek veikta tālāka atgūšanas operācija vai likvidēšanas operācija, finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu var atbrīvot, kad atkritumi atstāj starpposma operācijas kompleksu un attiecīgā kompetentā iestāde ir saņēmusi 16. panta 4. punktā minēto apliecinājumu. Šādā gadījumā tālāku sūtījumu uz atgūšanas vai likvidēšanas operāciju kompleksu sedz jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, ja vien galamērķa kompetentā iestāde neuzskata, ka šāda finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav vajadzīgs. Šādos apstākļos par pienākumiem, kas rodas atkritumu atpakaļņemšanas gadījumā, kad sūtījums vai tālāka atgūšanas vai likvidēšanas operācija nevar tikt pabeigti atbilstoši paredzētajam, kā minēts 22. pantā, vai nelikumīga sūtījuma gadījumā, kā minēts 24. pantā, atbildīga ir galamērķa kompetentā iestāde.
6. Atkāpjoties no 5. punkta, ja sūtītie atkritumi ir paredzēti atgūšanas starpposma operācijām vai likvidēšanas starpposma operācijām un galamērķa valstī tiek veikta tālāka atgūšanas operācija vai likvidēšanas operācija, finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu var atbrīvot, kad atkritumi atstāj starpposma operācijas kompleksu un attiecīgā kompetentā iestāde ir saņēmusi 16. panta 4. punktā minēto apliecinājumu. Šādā gadījumā tālāku sūtījumu uz atgūšanas vai likvidēšanas operāciju kompleksu sedz jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, ja vien sūtījums nav noticis starp diviem vienas un tās pašas juridiskās personas kontrolētiem kompleksiem vai galamērķa kompetentā iestāde neuzskata, ka šāda finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav vajadzīgs. Šādos apstākļos par pienākumiem, kas rodas atkritumu atpakaļņemšanas gadījumā, kad sūtījums vai tālāka atgūšanas vai likvidēšanas operācija nevar tikt pabeigti atbilstoši paredzētajam, kā minēts 22. pantā, vai nelikumīga sūtījuma gadījumā, kā minēts 24. pantā, atbildīga ir galamērķa kompetentā iestāde.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 7. pants – 10. punkts – 1. daļa
Komisija vēlākais līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu — divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] novērtē, vai ir reāli izstrādāt saskaņotu aprēķina metodi, pēc kuras nosaka finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma apmēru, un attiecīgā gadījumā tā pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka šādu saskaņotu aprēķina metodi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisija vēlākais līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu — divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] novērtē, vai ir reāli izstrādāt vienkāršu, uz risku balstītu un saskaņotu aprēķina metodi, pēc kuras nosaka finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma apmēru, un attiecīgā gadījumā tā līdz ... [ievietot datumu: trīs gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka šādu vienkāršu, uz risku balstītu un saskaņotu aprēķina metodi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 2. daļa
Ja 30dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas galamērķa kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1.punktu, tā paziņotājam pēc pieprasījuma sniedz motivētu paskaidrojumu.
Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas galamērķa kompetentā iestāde nespēj pieņemt lēmumu saskaņā ar 1.punktu, tā minēto 30 dienu laikā bez pieprasījuma sniedz paziņotājam motivētu paskaidrojumu. Kompetentās iestādes galīgo lēmumu pieņem 60 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
3. Rakstiska piekrišana plānotam sūtījumam zaudē spēku vēlākajā datumā, kas norādīts paziņojuma dokumentā. Tā nav ilgāka par vienu kalendāro gadu vai īsāka par periodu, kas norādīts attiecīgo kompetento iestāžu lēmumā.
3. Rakstiska piekrišana plānotam sūtījumam zaudē spēku vēlākajā datumā, kas norādīts paziņojuma dokumentā. Tā aptver divus kalendāros gadus vai īsāku periodu, kas norādīts attiecīgo kompetento iestāžu lēmumā.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts
4. Plānotais sūtījums drīkst notikt tikai pēc 16. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto prasību izpildes un periodā, kurā ir derīga visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteiktā vai rakstiskā piekrišana. Sūtījumam jābūt atstājušam nosūtīšanas valsti līdz visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteikto vai rakstisko piekrišanu derīguma termiņa beigām.
4. Plānotais sūtījums drīkst notikt tikai pēc 16. panta 1. punktā noteikto prasību izpildes un periodā, kurā ir derīga visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteiktā vai rakstiskā piekrišana. Sūtījumam jābūt atstājušam nosūtīšanas valsti līdz visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteikto vai rakstisko piekrišanu derīguma termiņa beigām.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 9. pants – 7. punkts
7. Piekrišanas atsaukumu nosūta ar oficiālu paziņojumu paziņotājam, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un saņēmējam.
7. Piekrišanas atsaukumu, ietverot atsaukšanas pamatojumu, nosūta ar oficiālu paziņojumu paziņotājam, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un saņēmējam, kā arī ziņošanas nolūkos Komisijai.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
i) resursu atgūšana no atkritumiem nav tehniski realizējama un ekonomiski pamatota vai atkritumi ir jālikvidē Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu dēļ;
i) resursu atgūšana no atkritumiem nav tehniski realizējama, ekonomiski pamatota unvidi saudzējoša vai atkritumi ir jālikvidē Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu dēļ.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
ii) atkritumu likvidēšana valstī, kur tie radušies, nav tehniski realizējama un ekonomiski pamatota;
ii) atkritumu likvidēšana valstī, kur tie radušies, nav tehniski realizējama, ekonomiski pamatota unvidi saudzējoša;
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
iii) plānotais sūtījums vai likvidēšana atbilst atkritumu hierarhijai un tuvuma un pašpietiekamības principiem Savienības un nacionālā līmenī, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK;
iii) plānotais sūtījums vai likvidēšana atbilst atkritumu hierarhijai un tuvuma un pašpietiekamības principiem, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK;
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) paziņotājs vai saņēmējs nav iepriekš bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides aizsardzību;
(b) paziņotājs vai saņēmējs nav iepriekš bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides vai cilvēka veselības aizsardzību;
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
3. Ja attiecīgās kompetentās iestādes plānotam likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumam 9. panta 1.punktā minētajā 30 dienu termiņā atļauju nav devušas, paziņojums par minēto sūtījumu vairs nav derīgs un sūtījums saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir aizliegts. Gadījumā, ja paziņotājs sūtījumu joprojām paredzējis veikt, tas iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien visas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs nevienojas citādi.
3. Ja attiecīgās kompetentās iestādes plānotam likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumam 60darba dienu termiņā atļauju nav devušas, paziņojums par minēto sūtījumu vairs nav derīgs un sūtījums saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir aizliegts. Gadījumā, ja paziņotājs sūtījumu joprojām paredzējis veikt, tas iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien visas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs nevienojas citādi.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts
ii) atgūšanas operācija galamērķa valstī notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas visumā ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti nosūtīšanas valsts tiesību aktos;
ii) atgūšanas operācija galamērķa valstī notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem tiem, kuri noteikti nosūtīšanas valsts tiesību aktos;
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e) dalībvalstī ir jāierobežo atgūšanas operācijām paredzētu atkritumu ienākošie sūtījumi (izņemot tos, kas paredzēti reciklēšanai un sagatavošanai atkalizmantošanai), lai aizsargātu tās atkritumu apsaimniekošanas tīklu, ja ir konstatēts, ka šādu sūtījumu dēļ iekšzemes atkritumi būtu jālikvidē vai jāapstrādā tādā veidā, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas plāniem;
(e) dalībvalstī ir jāierobežo atgūšanas operācijām paredzētu atkritumu ienākošie sūtījumi, lai aizsargātu tās atkritumu apsaimniekošanas tīklu, ja var konstatēt, ka šādu sūtījumu dēļ iekšzemes atkritumi būtu jālikvidē vai jāapstrādā tādā veidā, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas plāniem;
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f) paziņotājs vai saņēmējs ir iepriekš bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides aizsardzību;
(f) paziņotājs vai saņēmējs ir iepriekš bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides vai veselības aizsardzību;
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 12. pants – 5. punkts
5. Iebildumus, ko kompetentās iestādes cēlušas, pamatojoties uz šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem iemesliem, dalībvalstis saskaņā ar 68. pantu dara zināmus Komisijai.
5. Iebildumus, tostarp konkrētus iebildumu pamatojumus, ko kompetentās iestādes cēlušas, pamatojoties uz šā panta 1. punktā izklāstītajiem iemesliem, dalībvalstis saskaņā ar 68. pantu dara zināmus Komisijai.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 12. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a Kompetentās iestādes informē paziņotāju par konkrētiem pamatojumiem, kāpēc tās noraida plānoto atkritumu sūtījumu.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a) dažādajos sūtījumos ietvertajiem atkritumiem ir būtībā līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības;
(a) dažādajos sūtījumos ietvertajiem atkritumiem ir būtībā līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības, kas jāinterpretē atbilstīgi 28. pantam;
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c) izmantoto tehnoloģiju apraksts, arī tās atgūšanas operācijas Rkods vai kodi, attiecībā uz kuru tiek prasīta iepriekšēja piekrišana;
(c) izmantoto tehnoloģiju apraksts, arī tās atgūšanas operācijas R kods vai kodi, attiecībā uz kuru tiek prasīta iepriekšēja piekrišana, kā arī tehnoloģiju apraksts, kuras izmanto siltumnīcefekta gāzu (SEG) ietaupīšanai, enerģijas ražošanai, materiālu atgūšanai, resursu efektīvai izmantošanai, un citu relevanto tehnoloģiju apraksts;
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea) atgūšanas operācijā radušos atkritumu atliku daudzums un to turpmākā apsaimniekošana;
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts – g apakšpunkts
(g) pierādījums vai apliecinājums tam, ka juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder komplekss vai kurai pār to ir kontrole, nav bijusi notiesāta par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu.
(g) pierādījums vai apliecinājums tam, ka juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder komplekss vai kurai pār to ir kontrole, nav bijusi notiesāta par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši saistībā ar vides un cilvēka veselības aizsardzību.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 14. pants – 9. punkts
9. Ja vien lēmumā par iepriekšējas piekrišanas pieprasījuma apstiprināšanu nav norādīts citādi, atgūšanas kompleksam dotā iepriekšējā piekrišana ir derīga septiņus gadus.
9. Ja vien lēmumā par iepriekšējas piekrišanas pieprasījuma apstiprināšanu nav norādīts citādi, atgūšanas kompleksam dotā iepriekšējā piekrišana ir derīga septiņus gadus, un derīguma laikposmā relevantās iestādes veic vismaz vienu inspekciju, lai pārbaudītu atbilstību jaunākajām spēkā esošajām regulatīvajām prasībām.
Atgūšanas kompleksam dotā iepriekšējā piekrišana, ko izsniegusi kompetentā iestāde vienā dalībvalstī, ir derīga visās dalībvalstīs. Tomēr kompetentā iestāde var nolemt nepieņemt iepriekšējo piekrišanu, ko sniegusi galamērķa kompetentā iestāde. Šādu lēmumu un tā pamatojumu paziņo kompleksam un kompetentajai iestādei, kas sniegusi iepriekšēju piekrišanu.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
3. Vienas dienas laikā pēc tam, kad komplekss, kas veic atgūšanas starpposma operāciju vai likvidēšanas starpposma operāciju, atkritumus ir saņēmis, minētais komplekss paziņotājam sniedz apstiprinājumu par atkritumu saņemšanu. Šo apstiprinājumu sniedz pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.
3. Divu darba dienu laikā pēc tam, kad komplekss, kas veic atgūšanas starpposma operāciju vai likvidēšanas starpposma operāciju, atkritumus ir saņēmis, minētais komplekss paziņotājam sniedz apstiprinājumu par atkritumu saņemšanu. Šo apstiprinājumu sniedz pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
3. Vienas dienas laikā pēc atkritumu saņemšanas komplekss paziņotājam un relevantajām iestādēm sniedz apstiprinājumu par to, atkritumi ir saņemti.
3. Divu darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas komplekss paziņotājam un relevantajām iestādēm sniedz apstiprinājumu par to, atkritumi ir saņemti.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts
3. Ja 1. punktā minētās būtiskās izmaiņas skar kompetentās iestādes, kas nav kompetentās iestādes, uz kurām attiecas sākotnējais paziņojums, iesniedz jaunu paziņojumu.
3. Ja 1. punktā minētās būtiskās izmaiņas skar kompetentās iestādes, kas nav kompetentās iestādes, uz kurām attiecas sākotnējais paziņojums, iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien relevantās kompetentās iestādes vienprātīgi nevienojas, ka jauns paziņojums nav vajadzīgs.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 18. pants – 4. punkts
4. Atgūšanas komplekss vai laboratorija un saņēmējs vai, ja tiem nav piekļuves 26. pantā minētajai sistēmai, 2. punktā minētā persona vienas dienas laikā pēc atkritumu saņemšanas paziņotājam un relevantajām iestādēm par atkritumu saņemšanu sniedz apstiprinājumu, norādot relevanto VII pielikumā minēto informāciju.
4. Atgūšanas komplekss vai laboratorija un saņēmējs vai, ja tiem nav piekļuves 26. pantā minētajai sistēmai, 2. punktā minētā persona divu darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas paziņotājam un relevantajām iestādēm par atkritumu saņemšanu sniedz apstiprinājumu, norādot relevanto VII pielikumā minēto informāciju.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. daļa
Nosūtīšanas vietas vai galamērķa kompetentās iestādes ar pienācīgiem līdzekļiem dara publiski pieejamu informāciju par paziņojumiem, kas attiecas uz sūtījumiem, kuriem tās ir devušas piekrišanu, kā arī atkritumu sūtījumiem, kuriem piemērojamas vispārīgās informācijas prasības, ja saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem šāda informācija nav konfidenciāla.
Lieki nekavējoties un ne vēlāk kā 30 dienas pēc piekrišanas došanas vai iebildumu izteikšanas, nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes, izmantojot 26. panta 2. punktā minēto dokumentu elektroniskās iesniegšanas un apmaiņas centrālo sistēmu vai attiecīgā gadījumā 26. panta 3. punktā minēto valsts sistēmu, dara publiski pieejamu informāciju par paziņojumiem, kas attiecas uz sūtījumiem, kuriem tās ir devušas piekrišanu, kā arī atkritumu sūtījumiem, kuriem piemērojamas vispārīgās informācijas prasības, ja saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem šāda informācija nav konfidenciāla, un ievērojot prasības attiecībā uz personas datiem, ko aizsargā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/6791a.
Kompetentās iestādes dara publiski pieejamu vismaz šādu informāciju:
a) atkritumu veids, kas Eiropas Atkritumu katalogā noteikts saskaņā ar Eiropas Atkritumu kodeksu;
b) kopējais nosūtīšanai paredzēto atkritumu daudzums;
c) apstrādes operācija, ko plānots piemērot atkritumiem;
d) kompleksa nosaukums galamērķī; un
e) vai ir vai nav dota attiecīga piekrišana.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts – 1. daļa
2. punktā izklāstīto pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ nepiemēro, ja iesaistītās nosūtīšanas vietas, tranzīta un galamērķa kompetentās iestādes uzskata, ka resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu var veikt alternatīvā veidā galamērķa valstī vai citur, un to dara paziņotājs vai, ja tas nav iespējams, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.
2. punktā izklāstīto pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ nepiemēro, ja iesaistītās nosūtīšanas vietas, tranzīta un galamērķa kompetentās iestādes uzskata, ka resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu var veikt alternatīvā un vidi saudzējošā veidā un nekaitējot cilvēka veselībai galamērķa valstī vai citur, un to dara paziņotājs vai, ja tas nav iespējams, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
1. Ja kompetentā iestāde atklāj sūtījumu, ko tā uzskata par nelikumīgu, tā nekavējoties informē pārējās attiecīgās kompetentās iestādes.
1. Ja kompetentā iestāde atklāj sūtījumu, ko tā uzskata par nelikumīgu, tā nekavējoties informē pārējās attiecīgās kompetentās iestādes. Lai nepieļautu nekādus turpmākus nelikumīgus sūtījumus, attiecīgās nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes pastiprina tādu turpmāku sūtījumu inspekcijas, kas ir līdzīgi paziņotāja, atkritumu radītāja, savācēja, tirgotāja, starpnieka vai atkritumu turētāja sūtījumiem.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Elektroniski iesniedz un apmainās, vai nu izmantojot 2. punktā minēto centrālo sistēmu, vai valsts sistēmu saskaņā ar 3. punktu, šādu informāciju un dokumentus:
1. Elektroniski iesniedz un apmainās, vai nu izmantojot 2. punktā minēto centrālo sistēmu, vai valsts sistēmu, kas savienota ar centrālo sistēmu, saskaņā ar 3. punktu, šādu informāciju, datus un dokumentus:
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – 1. daļa
1. punktā minētās informācijas un dokumentu elektroniskai iesniegšanai un apmaiņai Komisija izmanto centrālu sistēmu. Centrālā sistēma nodrošina centrmezglu, ko izmanto 1. punktā minētās informācijas un dokumentu apmaiņai reāllaikā starp esošajām valstu elektroniskās datu apmaiņas sistēmām.
1.punktā minētās informācijas, datu un dokumentu elektroniskai iesniegšanai un apmaiņai Komisija izmanto centrālu sistēmu. Centrālā sistēma nodrošina centrmezglu, ko izmanto 1. punktā minētās informācijas un dokumentu apmaiņai reāllaikā starp esošajām valstu elektroniskās datu apmaiņas sistēmām. Centrālā sistēma glabā datus, ar ko inter alia ziņot un analizēt iebildumu biežumu, to, cik ilgs laiks pagājis no paziņojuma iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai un kad paziņojums pieņemts, un to, cik paziņojumu saņemts attiecībā uz dažādiem iespējamiem atgūšanas operāciju veidiem.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 26. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Centrālās sistēmas glabātā informācija ir publiski pieejama, viegli piekļūstama un atvērto datu formātā, ja vien attiecīgā informācija nav konfidenciāla saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 26. pants – 4. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
ba) alternatīvas procedūras gadījumā, ja notiek centrālās sistēmas īslaicīga atteice;
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 26. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Komisija ik pēc diviem gadiem pārskata centrālās sistēmas funkcionalitāti. Pārskatīšanas rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.
Pārskatīšanā inter alia ņem vērā korespondentu izteiktās piezīmes. Pārskatīšanā papildus var ņemt vērā atsauksmes no citiem lietotājiem, piemēram, kompetentajām iestādēm un paziņotājiem.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
1. Visus paziņojumus, informāciju, dokumentus vai citas ziņas, ko iesniedz saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieņemamā valodā.
1. Visus paziņojumus, informāciju, dokumentus vai citas ziņas, ko iesniedz saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieņemamā valodā. Visos gadījumos par pieņemamu uzskata angļu valodu, ja vien relevantā kompetentā iestāde nav pienācīgi pamatojusi, kāpēc angļu valoda nav pieņemama.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
2. Pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma paziņotājs nodrošina 1. punktā minēto dokumentu oficiāli apliecinātus tulkojumus iestādēm pieņemamā valodā.
2. Pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma paziņotājs nodrošina 1. punktā minēto dokumentu oficiāli apliecinātus tulkojumus iestādēm pieņemamā valodā. Visos gadījumos par pieņemamu uzskata angļu valodu, ja vien relevantā kompetentā iestāde nav pienācīgi pamatojusi, kāpēc angļu valoda nav pieņemama.
Saskaņā ar 26. pantu izveidotā centrālā datubāzu sistēma atvieglo jebkādas sniegtās informācijas mašīntulkošanu. Ja ir izmantots mašīntulkojums, sniegtajai tulkotajai informācijai pievieno attiecīgu norādi.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 28. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Ja kompetentajām iestādēm rodas domstarpības par klasifikācijas problēmām, jautājumu var nosūtīt dalībvalstu korespondentiem, kuri var rīkot sanāksmes, lai izskatītu uzdotos jautājumus. Relevantās ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties šādās sanāksmēs vai attiecīgā gadījumā šādu sanāksmju sesijās.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 28. pants – 4. punkts – 1. daļa
Lai atvieglotu III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā uzskaitīto atkritumu saskaņoto klasifikāciju Savienībā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot tādus kritērijus kā kontaminācijas sliekšņi, uz kuru pamata konkrētus atkritumus klasificē kā III, IIIA, IIIB vai IV pielikumam piederīgus.
Lai atvieglotu III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā uzskaitīto atkritumu saskaņoto klasifikāciju Savienībā, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar kuriem papildina vai groza šo regulu, nosakot vai mainot tādus kritērijus kā kontaminācijas sliekšņi, uz kuru pamata konkrētus atkritumus klasificē kā III, IIIA, IIIB vai IV pielikumam piederīgus, un robežvērtības, ar ko raksturot fizikālo un ķīmisko īpašību līdzību pēc būtības.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 28. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot kritērijus, pēc kuriem nošķir lietotas preces un atkritumus un kuri attiecināmi uz konkrētu preču kategorijām, kam attiecībā uz atkritumu eksportu no Savienības šāds nošķīrums ir īpaši svarīgs.
Komisija arī ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot kritērijus, pēc kuriem nošķir lietotas preces un atkritumus un kuri attiecināmi uz konkrētu preču kategorijām, kam attiecībā uz atkritumu eksportu no Savienības šāds nošķīrums ir īpaši svarīgs, tostarp nolūkā nepieļaut ar šo regulu ieviesto noteikumu apiešanu. Pieņemtajos deleģētajos aktos paredzētie kritēriji ir tie paši, kas paredzēti Direktīvā 2008/98/EK.
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 30. pants – virsraksts
Pierobežas nolīgumi
Daudzpusēji nolīgumi
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts
1. Izņēmuma gadījumos un ja to attaisno specifiskā ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija, dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus, ar kuriem attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko piemēroto kompleksu, kas atrodas pierobežā starp abām iesaistītajām dalībvalstīm, noteiktu atkritumu plūsmu sūtījumiem nosaka atvieglotu paziņošanas procedūru.
1. Izņēmuma gadījumos un ja to attaisno specifiskā ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija, dalībvalstis var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, ar kuriem attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko piemēroto kompleksu, kas atrodas pierobežā starp abām vai vairākām iesaistītajām dalībvalstīm, noteiktu atkritumu plūsmu sūtījumiem nosaka atvieglotu paziņošanas procedūru.
Šādus nolīgumus var noslēgt arī par tādu atkritumu sūtījumiem, kas saskaņā ar 11. pantu paredzēti likvidēšanai, ja ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija attaisno šādu nolīgumu noslēgšanu. Šajā sakarībā 11. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā paredzētos nosacījumus var padarīt mazāk stingrus attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko likvidēšanai piemēroto kompleksu saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un vidi saudzējošu atkritumu apsaimniekošanu.
Daudzpusēji nolīgumi apliecina, ka atkritumi tiek apstrādāti saskaņā ar atkritumu hierarhiju un tuvuma un pašpietiekamības principiem Savienības un valsts līmenī, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK; atkritumi tiek apstrādāti atbilstīgi vides aizsardzības standartiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; ja uz kompleksu attiecas Direktīva 2010/75/ES, labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas definēti minētās direktīvas 3. panta 10. punktā, tiek piemēroti saskaņā ar kompleksam sniegto atļauju; un nolīgumi nerada būtisku fragmentāciju Savienības atkritumu sūtījumu tirgū.
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts
2. 1. punktā minētos divpusējos nolīgumus var noslēgt arī tad, ja atkritumi tiek sūtīti no nosūtīšanas valsts un apstrādāti tajā, bet tos sūta tranzītā caur citu dalībvalsti.
2. 1. punktā minētos nolīgumus var noslēgt arī tad, ja atkritumi tiek sūtīti no nosūtīšanas valsts un apstrādāti tajā, bet tos sūta tranzītā caur citu dalībvalsti.
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 30. pants – 3. punkts
3. Dalībvalstis 1. punktā minētos divpusējos nolīgumus var noslēgt arī ar valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses.
3. Dalībvalstis 1. punktā minētos nolīgumus var noslēgt arī ar valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses.
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 30. pants – 4. punkts
4. Par šajā pantā minētajiem nolīgumiem paziņo Komisijai, pirms tie stājas spēkā.
4. Par šajā pantā minētajiem nolīgumiem paziņo Komisijai un korespondentiem, pirms tie stājas spēkā. Korespondentiem uzdotie jautājumi vai paustās bažas saistībā ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem var tikt izskatīti korespondentu sanāksmēs. Relevantās ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties šādās sanāksmēs vai attiecīgā gadījumā šādu sanāksmju sesijās.
Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 30.a pants (jauns)
30.a pants
Sūtījumi no tālākā reģiona
1. Atkāpjoties no 5. panta 5. punkta, 8. panta 3., 4., 5. un 6. punkta un 9. panta 1., 2., 6. un 7. punkta, attiecībā uz atkritumu sūtījumiem starp LESD 349. pantā minētu tālāko reģionu un šā reģiona dalībvalsti, kas pieprasa tranzītu caur citu dalībvalsti, uzskata, ka tranzīta iestāde ir devusi klusējot izteiktu piekrišanu tranzītam, ja vien attiecīgā tranzīta iestāde neizsaka iebildumu triju dienu laikā pēc tam, kad saņemta rakstiska piekrišana no nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes.
2. Šāda klusējot izteikta piekrišana ir derīga periodā, kas minēts nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes dotajā rakstiskajā piekrišanā.
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba) atkritumi, kas satur vai ir piesārņoti ar vielu, kura pārsniedz Regulas (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV pielikumā noteiktos koncentrācijas līmeņus;
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 37. pants – 2. punkts – 1. daļa
1. punktu nepiemēro atgūšanai paredzētu atkritumu eksportam uz valsti, kas iekļauta saskaņā ar 38. pantu izveidotajā valstu sarakstā, attiecībā uz minētajā sarakstā norādītajiem atkritumiem.
1. punktu nepiemēro atgūšanai paredzētu atkritumu eksportam uz valsti, kas iekļauta saskaņā ar 38. pantu izveidotajā valstu sarakstā, attiecībā uz minētajā sarakstā norādītajiem atkritumiem. Direktīvas 38. pantu nepiemēro plastmasas atkritumu eksportam uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO lēmums, izņemot EBTA dalībvalstis.
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 38. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4. Komisija to valstu sarakstu, uz kurām eksports ir atļauts, regulāri un vismaz reizi divos gados pēc saraksta izveides atjaunina, lai:
4. Komisija to valstu sarakstu, uz kurām eksports ir atļauts, regulāri un vismaz reizi gadā pēc saraksta izveides atjaunina, lai:
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 40. pants – 1. punkts
1. Komisija saskaņā ar 39. pantu iesniegtos pieprasījumus novērtē bez liekas kavēšanās un, ja tā uzskata, ka minētajā pantā izklāstītās prasības ir izpildītas, valsti, kas iesniegusi pieprasījumu, iekļauj to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts. Novērtējumu veic, pamatojoties uz informāciju un apliecinošiem pierādījumiem, ko sniegusi pieprasījuma iesniedzēja valsts, kā arī citu relevantu informāciju, un tā mērķis ir noteikt, vai valsts, kas iesniegusi pieprasījumu, ir ieviesusi un īsteno visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija par atsauci izmanto relevantos noteikumus IX pielikumā minētajos tiesību aktos un norādījumos.
1. Komisija saskaņā ar 39. pantu iesniegtos pieprasījumus novērtē bez liekas kavēšanās un, ja tā uzskata, ka minētajā pantā izklāstītās prasības ir izpildītas, valsti, kas iesniegusi pieprasījumu, iekļauj to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts. Novērtējumu veic, pamatojoties uz informāciju un apliecinošiem pierādījumiem, ko sniegusi pieprasījuma iesniedzēja valsts, kā arī citu relevantu informāciju, un nosaka, vai valsts, kas iesniegusi pieprasījumu, ir ieviesusi un īsteno visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija par atsauci izmanto relevantos noteikumus IX pielikumā minētajos tiesību aktos un norādījumos. Novērtēšanā Komisija apspriežas arī ar ieinteresētajām personām, tostarp valstu ekspertiem, relevantajiem nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām.
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 41. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca) III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā uzskaitīto plastmasas atkritumu eksportu uz valstīm, kurām piemēro ESAO lēmumu, izņemot EBTA valstis, pakāpeniski pārtrauc līdz ...[ierakstīt datumu — četri gadi pēc stāšanās spēkā];
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts
1. Komisija monitorē atkritumu eksporta līmeni no Savienības uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, lai nodrošinātu, ka šāds eksports galamērķa valstī nerada nopietnu kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. Šāda monitoringa ietvaros Komisija novērtē fizisku vai juridisku personu pieprasījumus, kuriem pievienota relevanta informācija un dati, kas apliecina, ka atkritumu eksports no Savienības rada nopietnu kaitējumu videi vai cilvēka veselībai valstī, kurai ESAO lēmums ir piemērojams.
1. Komisija monitorē atkritumu eksportu no Savienības uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, lai nodrošinātu, ka šāds eksports galamērķa valstī atbilst vidi saudzējošas apsaimniekošanas prasībām, kā minēts 56. pantā, un nerada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgās valsts iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu. Šāda monitoringa ietvaros Komisija novērtē fizisku vai juridisku personu pieprasījumus, kuriem pievienota relevanta informācija un dati, kas apliecina, ka atkritumu eksports no Savienības neatbilst 56. pantā minētajām vidi saudzējošām apsaimniekošanas prasībāmvalstī, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, vai rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgās valsts iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 42. pants – 2. punkts
2. Ja atkritumu eksports no Savienības uz valsti, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, īsā laikā ir būtiski pieaudzis un nav pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā, Komisija pieprasa, lai attiecīgās valsts kompetentās iestādes 60 dienu laikā sniedz informāciju par apstākļiem, kādos no attiecīgajiem atkritumiem tiek veikta resursu atgūšana, un par attiecīgās valsts spēju apsaimniekot minētos atkritumus. Komisija var piešķirt šā termiņa pagarinājumu, ja attiecīgā valsts šādu pagarinājumu pamatoti pieprasa.
2. Ja nav pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā, vai ja ir pierādījumi, ka attiecīgā valsts nepilda 56. panta prasības, kas piemērojamas konkrētajiem atkritumiem, vai ja Savienības importēto atkritumu dēļ tiek radīta būtiska nelabvēlīga ietekme uz attiecīgās valsts iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu, Komisija pieprasa, lai attiecīgās valsts kompetentās iestādes 60 dienu laikā sniedz informāciju par apstākļiem, kādos no attiecīgajiem atkritumiem tiek veikta resursu atgūšana, un par attiecīgās valsts spēju apsaimniekot minētos atkritumus, kas ietver jebkādus iekšzemes atkritumus, kuru apsaimniekošanu var ietekmēt imports. Komisija var piešķirt šā termiņa pagarinājumu, ja attiecīgā valsts šādu pagarinājumu pamatoti pieprasa.
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a) attiecīgā valsts ir ieviesusi un īstenojusi pienācīgu tiesisko regulējumu attiecīgo atkritumu importam un apsaimniekošanai, kā arī pienācīgus pasākumus, ar ko nodrošina, ka atkritumu atlikas, kas radušās, veicot resursu atgūšanu no attiecīgajiem atkritumiem, tiek apsaimniekotas vidi saudzējošā veidā;
(a) attiecīgā valsts ir ieviesusi un īstenojusi pienācīgu tiesisko regulējumu iekšzemes un importēto atkritumu apsaimniekošanai, kā arī pienācīgus pasākumus, ar ko nodrošina, ka valsts teritorijā importētie atkritumi, kā arī atkritumu atlikas, kas radušās, veicot resursu atgūšanu no šiem atkritumiem, tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā;
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b) attiecīgās valsts teritorijā ir tāda jauda, kas ir pietiekama, lai attiecīgie atkritumi tiktu apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā teritorijā importēto atkritumu apjoma pieaugumu;
(b) attiecīgās valsts teritorijā ir tāda jauda, kas ir pietiekama, lai attiecīgie atkritumi tiktu apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā atkritumu apjoma pieaugumu, kas varētu rasties teritorijā importēto atkritumu dēļ;
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c) attiecīgā valsts ir ieviesusi pienācīgu stratēģiju, kā novērst attiecīgo atkritumu eksporta pieauguma iespējamo negatīvo ietekmi uz iekšzemē saražoto atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu;
(c) attiecīgā valsts ir ieviesusi pienācīgus pasākumus, tostarp atsevišķu ziņošanu par iekšzemē radītajiem un importētajiem atkritumiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgo atkritumu imports nerada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iekšzemē saražoto atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu;
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d) attiecīgā valsts ir ieviesusi un īsteno pienācīgus izpildes panākšanas pasākumus, ar kuriem risina attiecīgo atkritumu iespējamu nelikumīgu sūtījumu vai apstrādes problēmu.
(d) attiecīgā valsts ir ieviesusi un īsteno pienācīgus izpildes panākšanas pasākumus, ar kuriem risina attiecīgo atkritumu iespējamu nelikumīgu sūtījumu vai videi kaitīgu apstrādes problēmu.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 42. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Lai veiktu 3. punktā minēto verificēšanu, Komisija attiecīgā gadījumā apspriežas ar relevantajām ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 42. pants – 4. punkts – 1. daļa
Ja, atbildot uz 2. punktā minēto pieprasījumu, attiecīgā valsts nesniedz pietiekamus pierādījumus, kā minēts 3. punktā, ka atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 56. pantu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar ko papildina šo regulu, aizliedzot attiecīgo atkritumu eksportu uz šo valsti.
Ja, atbildot uz 2. punktā minēto pieprasījumu, attiecīgā valsts nesniedz pietiekamus pierādījumus, kā minēts 3. punktā, ka atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 56. pantu vai ka nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu atkritumu importa dēļ, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, ar ko papildina šo regulu, aizliedzot attiecīgo atkritumu eksportu uz šo valsti.
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 43. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Fiziska vai juridiska persona, kura eksportē atkritumus no Savienības, nodrošina arī, ka atkritumu apsaimniekošanas komplekss, kas apsaimniekos atkritumus galamērķa valstī, ir izveidojis iekšējus ziņošanas kanālus, tostarp nodrošinājis pienācīgu aizsardzību trauksmes cēlējiem.
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts
2. Lai izpildītu 1. punktā minēto pienākumu, fiziska vai juridiska persona, kas paredzējusi eksportēt atkritumus no Savienības, nodrošina, ka kompleksus, kuri atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, ir auditējusi neatkarīga un akreditēta trešā puse ar atbilstošu kvalifikāciju.
2. Lai izpildītu 1. punktā minēto pienākumu, fiziska vai juridiska persona, kas paredzējusi eksportēt atkritumus no Savienības, nodrošina, ka kompleksus, kuri atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, ir auditējusi neatkarīga un akreditēta trešā puse ar atbilstošu kvalifikāciju. Trešā persona, kura auditē, ir sertificēta saskaņā ar Savienības vai starptautiski atzītiem standartiem, piemēram, ISO 19011:2018, un eksportētājs pirms eksportēšanas saņem rakstisku apstiprinājumu par sertifikāciju. Lai audits būtu neatkarīgs un objektīvs, fiziskā vai juridiskā persona, kura to pasūtījusi, nekādā veidā neiejaucas auditā.
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 43. pants – 4. punkts – 1. daļa
Fiziska vai juridiska persona, kas paredzējusi eksportēt atkritumus, nodrošina, ka kompleksā, kurš atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, pirms atkritumu eksportēšanas uz to ir veikts 2.punktā minētais audits un ka audits, ievērojot riskos balstītu pieeju, tiek veikts regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pēc pirmā audita.
Fiziska vai juridiska persona, kas paredzējusi eksportēt atkritumus, nodrošina, ka kompleksā, kurš atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, pirms atkritumu eksportēšanas uz to ne senāk kā pirms diviem gadiem ir veikts 2. punktā minētais audits.
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 43. pants – 4. punkts – 2. daļa
Fiziska vai juridiska persona, kura eksportē atkritumus no Savienības, nekavējoties veic arī ad hoc auditu, ja tā saņem ticamu informāciju, ka komplekss vairs neatbilst X pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
Fiziska vai juridiska persona, kura eksportē atkritumus no Savienības, nekavējoties veic arī ad hoc auditu, ja tā saņem pierādījumus, ka komplekss vairs neatbilst X pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 43. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)
Fiziskas vai juridiskas personas, kuras eksportē atkritumus ārpus Savienības, pirms atkritumu eksportēšanas iesniedz Komisijai audita ziņojumu, kas sagatavots, balstoties uz 2. punktā minēto auditu.
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 43. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a Komisija izveido un uztur centrālu, publiski pieejamu un atjauninātu reģistru, kurā uzskaitīti auditētie kompleksi. Reģistrā iekļauj auditēto kompleksu nosaukumus un atrašanās vietu, kā arī jaunākā audita datumu. Informācija neietver konfidenciālu komercinformāciju vai informāciju par personu, kas auditu pasūtījusi. Nav arī pieļaujama personas datu izpaušana, kuri aizsargāti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 (“VDAR”).
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 43. pants – 8. punkts
8. Ja starp Savienību un trešo valsti, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, noslēgtā starptautiskā nolīgumā ir atzīts, ka kompleksi šajā trešā valstī atkritumus apsaimniekos vidi saudzējošā veidā saskaņā ar X pielikumā noteiktajiem kritērijiem, fiziskas un juridiskas personas, kas paredzējušas eksportēt atkritumus uz minēto trešo valsti, no 2. punktā noteiktā pienākuma ir atbrīvotas.
8. Ja starp Savienību un trešo valsti, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, noslēgtā starptautiskā nolīgumā ir atzīts, ka kompleksi šajā trešā valstī atkritumus apsaimniekos vidi saudzējošā veidā, kā minēts 56. pantā un saskaņā ar X pielikumā noteiktajiem kritērijiem, fiziskas un juridiskas personas, kas paredzējušas eksportēt atkritumus uz minēto trešo valsti, no 2. punktā noteiktā pienākuma ir atbrīvotas.
Fiziskā vai juridiskā persona, kas eksportē atkritumus no Savienības uz kompleksu trešā valstī, ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, nekavējoties veic arī ad hoc auditu, ja tā saņem pierādījumus, ka komplekss vairs neatbilst X pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Šādā gadījumā fiziskā vai juridiskā persona nosūtīšanas vietas kompetentajam iestādēm dara zināmus relevantos pierādījumus, kā arī plānus veikt ad hoc auditu.
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 43. pants – 9.a punkts (jauns)
9.a Komisija pieņem pamatnostādnes par šā panta piemērošanu.
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 56. pants – 2. punkts
2. Atkritumu eksporta vajadzībām sūtītos atkritumus attiecībā uz konkrēto atgūšanas vai likvidēšanas operāciju uzskata par apsaimniekotiem vidi saudzējošā veidā tad, ja var pierādīt, ka atkritumi tiks apsaimniekoti saskaņā ar cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām, kuras visumā ir līdzvērtīgas Savienības tiesību aktos noteiktajām cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām. Novērtējot, vai prasības visumā ir līdzvērtīgas, pilnīga atbilstība no Savienības tiesību aktiem izrietošajām prasībām netiek prasīta, bet vajadzētu pierādīt, ka galamērķa valstī piemērotās prasības nodrošina tādu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs tam, ko nodrošina no Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības.
2. Atkritumu eksporta vajadzībām sūtītos atkritumus attiecībā uz konkrēto atgūšanas vai likvidēšanas operāciju uzskata par apsaimniekotiem vidi saudzējošā veidā tad, ja var pierādīt, ka atkritumi, kā arī jebkādas atkritumu atlikas, kas radītas atgūšanas operācijā, tiks apsaimniekoti saskaņā ar cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām, kuras ir uzskatāmas par līdzvērtīgām Savienības tiesību aktos noteiktajām cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām, jo īpaši tām, kas minētas IX pielikuma 1. daļā, un kā atsauce tiek izmantotas minētā pielikuma 2. daļā norādītās starptautiskās pamatnostādnes, kā arī tiek ievērotas starptautiskās konvencijas par darba tiesībām, kā minēts tā paša pielikuma 2.a daļā. Novērtējot, vai prasības uzskatāmas par līdzvērtīgām, pilnīga atbilstība no Savienības tiesību aktiem izrietošajām prasībām netiek prasīta, bet jāpierāda, ka galamērķa valstī piemērotās un izpildītās prasības nodrošina tādu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs tam, ko nodrošina no Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības.
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 56. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Līdz [ievietot datumu — 18 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas] Komisija pieņem pamatnostādnes, ar ko precizē, kā līdzvērtības izvērtēšanā izmantot relevantos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 56. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b Līdz [ievietot datumu — 2 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija publicē ziņojumu par obligātā reciklēta satura mērķrādītāju noteikšanu produktiem, jo īpaši (bet ne tikai) no plastmasas izgatavotiem produktiem, ja vien šādi mērķrādītāji jau netiek piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā šādam ziņojumam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 56. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c Komisija līdz ... [OV: ievietot datumu — viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] publicē ziņojumu, kurā izvērtēta plastmasas atkritumu vidi saudzējoša apsaimniekošana Savienībā saistībā ar plastmasas atkritumu eksporta pakāpenisku pārtraukšanu ārpus Savienības un EBTA valstīm. Attiecīgā gadījumā ziņojumu papildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt konstatēto negatīvo ietekmi uz Savienības atkritumu apsaimniekošanas spēju apsaimniekot plastmasas atkritumus vidi saudzējošā veidā un veicināt inovāciju un ieguldījumus šajā nozarē.
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 57. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa) savākšanas, uzglabāšanas un šķirošanas kompleksos;
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 57. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis, izmantojot uz risku balstītu Savienības mērķmehānismu, veic inspekcijas, lai novērstu un atklātu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.
Lai inspekcijas būtu saskaņotas, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko definēt uz risku balstītā Savienības mērķmehānisma detalizētos elementus. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 58. pants – 1. punkts
1. Sūtījumu inspekcijas ietver vismaz dokumentu verifikāciju, attiecīgajos sūtījumos iesaistīto dalībnieku identitātes apstiprināšanu un attiecīgā gadījumā atkritumu fizisku pārbaudi.
1. Sūtījumu inspekcijas ietver vismaz dokumentu verifikāciju, attiecīgajos sūtījumos iesaistīto dalībnieku identitātes apstiprināšanu un atkritumu fizisku pārbaudi.
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
(aa) audita ziņojumu saskaņā ar 42. pantu;
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 58. pants – 5. punkts
5. Lai pārliecinātos, vai atkritumu sūtījums, uz ko attiecas 18. pantā noteiktās vispārīgās informācijas prasības, ir paredzēts atgūšanas operācijām, kas ir saskaņā ar 56. pantu, inspekcijās iesaistītās iestādes var pieprasīt, lai persona, kas organizē sūtījumu, iesniedz relevantus dokumentārus pierādījumus, ko sniedzis atgūšanas starpposma un nestarpposma operāciju komplekss un vajadzības gadījumā apstiprinājusi galamērķa kompetentā iestāde.
5. Lai pārliecinātos, vai atkritumu sūtījums, uz ko attiecas 18. pantā noteiktās vispārīgās informācijas prasības, ir paredzēts atgūšanas operācijām, kas ir saskaņā ar 56. pantu, inspekcijās iesaistītās iestādes pieprasa, lai persona, kas organizē sūtījumu, iesniedz 42. pantā prasīto audita ziņojumu, kā arī, ja vajadzīgs, relevantus dokumentārus pierādījumus, ko sniedzis atgūšanas starpposma un nestarpposma operāciju komplekss un vajadzības gadījumā apstiprinājusi galamērķa kompetentā iestāde.
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 58. pants – 6. punkts
6. Ja inspekcijās iesaistīto iestāžu norādītajā termiņā 4. punktā minētie pierādījumi tām nav iesniegti vai tās uzskata, ka tām pieejamie pierādījumi un informācija ir nepietiekami, lai izdarītu secinājumu, attiecīgo sūtījumu uzskata par nelikumīgu sūtījumu un ar to rīkojas saskaņā ar 24. un 25. pantu. Inspekcijās iesaistītās iestādes par to nekavējoties informē kompetento iestādi valstī, kurā attiecīgā inspekcija veikta.
6. Ja inspekcijās iesaistīto iestāžu norādītajā termiņā 4. vai 5. punktā minētie pierādījumi tām nav iesniegti vai tās uzskata, ka tām pieejamie pierādījumi un informācija ir nepietiekami, lai izdarītu secinājumu, attiecīgo sūtījumu uzskata par nelikumīgu sūtījumu un ar to rīkojas saskaņā ar 24. un 25. pantu. Inspekcijās iesaistītās iestādes par to nekavējoties informē kompetento iestādi valstī, kurā attiecīgā inspekcija veikta.
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 59. pants – 2. punkts – ievaddļa
2. Inspekciju plāns ietver vismaz šādus elementus:
2. Inspekciju plāns ietver kompleksu un atkritumu sūtījumu fizisko pārbaužu minimālo skaitu atbilstīgi riska novērtējumam, kas veikts saskaņā ar 59. panta 1. punktu. Plānā neietver nekādus datus par operāciju plānošanu. Inspekciju plāns ietver vismaz šādus elementus:
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 59. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c) informācija par plānotajām inspekcijām, arī fiziskajām pārbaudēm,
c) informācija par plānoto inspekciju skaitu un veidu, arī fiziskajām pārbaudēm,
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 59. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
ga) informācija par to, kā ziņot noteiktajai organizācijai par bažām vai nelikumībām, kā to paredz relevantie Savienības tiesību akti par trauksmes celšanu.
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 59. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šajā pantā minētajiem plāniem veikto inspekciju iznākums, jebkādi koriģējošie pasākumi, ko relevantās iestādes veikušas pēc šādām inspekcijām, nelikumīgos sūtījumos iesaistīto operatoru vārdi un uzliktie sodi ir pieejami sabiedrībai, tostarp elektroniskā veidā.
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 59. pants – 5. punkts
5. Inspekciju plānus, kurus dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 4. punktu, Komisija izskata un vajadzības gadījumā sagatavo ziņojumus par šā panta īstenošanu, kuri balstīti uz minēto plānu izskatīšanu. Šādos ziņojumos var cita starpā iekļaut ieteikumus par inspekciju prioritātēm un inspekcijās iesaistīto relevanto iestāžu sadarbību un koordināciju izpildes panākšanas jomā. Minētos ziņojumus attiecīgā gadījumā var prezentēt arī saskaņā ar 63.pantu izveidotās atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupas sanāksmēs.
5. Inspekciju plānus, kurus dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 4. punktu, Komisija izskata un viena gada laikā pēc inspekciju plānu saņemšanas sagatavo ziņojumus par šā panta īstenošanu, kuri balstīti uz minēto plānu izskatīšanu. Šādos ziņojumosņem vērā uz trešām valstīm nosūtīto atkritumu plūsmas, tonnāžu un vērtību, lai noteiktu relevantās prioritātes. Šādos ziņojumos var cita starpā iekļaut ieteikumus par inspekciju prioritātēm un inspekcijās iesaistīto relevanto iestāžu sadarbību un koordināciju izpildes panākšanas jomā. Minētos ziņojumus attiecīgā gadījumā var prezentēt arī saskaņā ar 63. pantu izveidotās atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupas sanāksmēs un tos iesniedz Eiropas Parlamentam un Eiropadomei.
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 63. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa publicē gada ziņojumu par nelikumīgu sūtījumu tendencēm un paraugpraksi šādu sūtījumu novēršanai, kā to rekomendējušas dalībvalstu kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 63. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa divu gadu laikā pēc izveides iesniedz Komisijai rīcības plānu, kā risināt nelikumīgu atkritumu sūtījumu problēmu. Rīcības plāna priekšlikumu atjaunina vismaz reizi četros gados, pamatojoties uz jaunām vai pastāvīgām tendencēm nelikumīgu sūtījumu jomā un izpildes darbībām.
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 63. pants – 4. punkts
4. Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa rīko sanāksmes vismaz divas reizes gadā. Papildus 2. punktā minētajiem locekļiem priekšsēdētājs vajadzības gadījumā uz sanāksmēm var uzaicināt citu relevantu iestāžu, struktūru, biroju, aģentūru vai tīklu pārstāvjus.
4. Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa rīko sanāksmes vismaz divas reizes gadā. Papildus 2. punktā minētajiem locekļiem priekšsēdētājs vajadzības gadījumā uz sanāksmēm var uzaicināt citu relevantu iestāžu, struktūru, biroju, aģentūru, tīklu pārstāvjus vaicitas ieinteresētās personas.
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 64. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b) pilnvaras, kas Komisijai vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecīgi uzticētas citos tiesību aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/201365, Padomes Regulā (EK) Nr. 515/9766 vai Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/9667.
b) pilnvaras, kas Komisijai, Eiropas prokurora birojam vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecīgi uzticētas citos tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulā (ES) 2017/19391a, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/201365, Padomes Regulā (EK) Nr. 515/9766 vai Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/9667.
_________________
_________________ 1a Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
65 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
65 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
66 Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).
66 Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).
67 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
67 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 69. pants – 4. punkts – 3. daļa
Pirmajā daļā minēto ziņojumu pirmo reizi sagatavo līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu — piektā gada beigas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam ik pēc četriem gadiem.
Pirmajā daļā minēto ziņojumu pirmo reizi sagatavo līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu — trešā gada beigas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam ik pēc trim gadiem.
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 69. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Komisija izvērtē un iesniedz ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā ražotāja paplašinātas atbildības finansiālās saistības piemērot lietotām precēm vai atkritumiem, kas nosūtīti no Savienības.
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 69. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b Izmantojot centrālās sistēmas datus, kā arī relevanto ES aģentūru ziņojumos iekļautos datus, ziņojumā izklāsta analīzi par konkrētu atkritumu plūsmu sūtījumiem un apstrādi, kuras šajā sakarībā identificētas kā nelikumīga prakse, par šīs regulas īstenošanu, tostarp to, kā kompetentās iestādes ievēro regulā noteiktos termiņus, un par nozares ieguldījumu, ar ko tuvina pārkārtošanos uz aprites ekonomiku un klimatneitralitāti līdz 2050. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (“Eiropas Klimata akts”).
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 69. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupu, korespondentus un nozares speciālistu klimata dialogus un partnerības atkritumu nozarē aicina pārskatīt ziņojumu un sniegt komentārus pirms ziņojuma publicēšanas.
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 69. pants – 4.d punkts (jauns)
4.d Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 Komisija tautsaimniecības atkritumu nozarē veicina nozares speciālistu klimata dialogus un partnerības.
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 72. pants – 1.a daļa (jauna)
Pēc dalībvalstu pieprasījuma vai, ja tas kā citādi ir lietderīgi, Komisija periodiski rīko korespondentu sanāksmi. Šajās sanāksmēs korespondenti izskata šīs regulas īstenošanā radušos jautājumus un var apspriest arī citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Īpašu uzmanību var pievērst diskusijām par Savienības atkritumu sūtījumu tirgus stāvokļa monitoringu, lai dotu iespēju apmainīties ar paraugpraksi, informāciju un veicinātu sadarbību starp kompetentajām iestādēm nolūkā novērst šķēršļus atkritumu sūtījumu prakses saskaņošanai starp dalībvalstīm un vidi saudzējošas atkritumu apsaimniekošanas paņēmienu īstenošanai.
Relevantās ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties korespondentu sanāksmēs vai attiecīgā gadījumā šādu sanāksmju sesijās.
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 72. pants – 1.b daļa (jauna)
Relevantās ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties korespondentu sanāksmēs vai attiecīgā gadījumā šādu sanāksmju sesijās.
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 75. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu, lai grozītu III pielikumu, jo īpaši I daļas 2. punkta fa) apakšpunktu nolūkā mainīt piesārņojuma robežvērtības.
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 75. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Līdz ... [ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas] Komisija izvērtē, vai IIIB pielikumam pievienot ierakstus par atkritumu maisījumiem, tādiem kā lietoti apavi, apģērbi un citi tekstilizstrādājumi, tostarp par šādu atkritumu maisījumiem, minerālvati, kā arī matračiem. Attiecīgā gadījumā šādam izvērtējumam pievieno deleģēto aktu saskaņā ar 76. pantu, lai grozītu IIIB pielikumu.
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 80. pants – 1. daļa
Līdz 2035. gada 31. decembrim Komisija, cita starpā ņemot vērā saskaņā ar 69. pantu sagatavotos ziņojumus un 59. panta 5. punktā minēto izskatīšanu, veic šīs regulas izskatīšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par tās rezultātiem, ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu, ja Komisija to uzskata par lietderīgu.
Līdz 2030.gada 31.decembrim Komisija, cita starpā ņemot vērā saskaņā ar 69.pantu sagatavotos ziņojumus un 59.panta 5.punktā minēto izskatīšanu, veic šīs regulas izskatīšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par tās rezultātiem, ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu, ja Komisija to uzskata par lietderīgu.
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 80. pants – 1.a daļa (jauna)
Līdz [2038. gada] 31. decembrim Komisija pārskata datus un pamatojumus, uz kuriem balstīts lēmums ierobežot plastmasas atkritumu eksportu ārpus Savienības un EBTA valstīm, lai izvērtētu minētā pasākuma samērīgumu.
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums IA pielikums – 7. bloks
IEPAKOJUMA VEIDI (7. bloks)
IEPAKOJUMA VEIDI (7. bloks)
1. Muca
1. Muca
2. Koka muca
2. Koka muca
3. Transportkanna
3. Transportkanna
4. Kaste
4. Kaste
5. Maiss
5. Maiss
6. Kompozītais iepakojums
6. Kompozītais iepakojums
7. Spiediena tvertne
7. Spiediena tvertne
8. Bez taras
8. Bez taras
9. Cits (norādīt)
9. Ķīpa
10. Cits (norādīt)
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums IB pielikums — 7. bloks
IEPAKOJUMA VEIDI (7. bloks)
IEPAKOJUMA VEIDI (7. bloks)
1. Muca
1. Muca
2. Koka muca
2. Koka muca
3. Transportkanna
3. Transportkanna
4. Kaste
4. Kaste
5. Maiss
5. Maiss
6. Kompozītais iepakojums
6. Kompozītais iepakojums
7. Spiediena tvertne
7. Spiediena tvertne
8. Bez taras
8. Bez taras
9. Cits (norādīt)
9. Ķīpa
10. Cits (norādīt)
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums IC pielikums – V daļa – 46. punkts – 1. daļa
Dokumenta 18. bloks: šis bloks ir jāaizpilda likvidēšanas vai atgūšanas kompleksa pilnvarotajam pārstāvim pēc atkritumu kravas saņemšanas. Atzīmē kompleksa veidam atbilstošo rūtiņu. Attiecībā uz saņemto daudzumu ņem vērā īpašos norādījumus par 5. bloku (36. punkts). Pēdējam pārvadātājam izsniedz parakstītu pārvietošanas dokumenta kopiju. Ja sūtījumu jebkāda iemesla dēļ noraida, likvidēšanas vai atgūšanas kompleksa pārstāvim nekavējoties jāsazinās ar savu kompetento iestādi. Atbilstīgi šīs regulas 16. panta 3. punktam vai attiecīgā gadījumā 15. panta 3. punktam un ESAO lēmumam paziņotājam un relevantajām iestādēm adresēts apstiprinājums, ka atkritumi ir saņemti, jāsniedz vienas dienas laikā (izņemot tās ESAO tranzītvalstis, kuras ir informējušas ESAO sekretariātu, ka nevēlas saņemt šādas pārvietošanas dokumenta kopijas). Pārvietošanas dokumenta oriģinālu patur likvidēšanas vai atgūšanas komplekss.
Dokumenta 18. bloks: šis bloks ir jāaizpilda likvidēšanas vai atgūšanas kompleksa pilnvarotajam pārstāvim pēc atkritumu kravas saņemšanas. Atzīmē kompleksa veidam atbilstošo rūtiņu. Attiecībā uz saņemto daudzumu ņem vērā īpašos norādījumus par 5. bloku (36. punkts). Pēdējam pārvadātājam izsniedz parakstītu pārvietošanas dokumenta kopiju. Ja sūtījumu jebkāda iemesla dēļ noraida, likvidēšanas vai atgūšanas kompleksa pārstāvim nekavējoties jāsazinās ar savu kompetento iestādi. Atbilstīgi šīs regulas 16. panta 3. punktam vai attiecīgā gadījumā 15. panta 3. punktam un ESAO lēmumam paziņotājam un relevantajām iestādēm adresēts apstiprinājums, ka atkritumi ir saņemti, jāsniedz divu darba dienu laikā (izņemot tās ESAO tranzītvalstis, kuras ir informējušas ESAO sekretariātu, ka nevēlas saņemt šādas pārvietošanas dokumenta kopijas). Pārvietošanas dokumenta oriģinālu patur likvidēšanas vai atgūšanas komplekss.
Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums III pielikums – I daļa – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)
fa) attiecībā uz atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē atsauci “gandrīz brīvi no kontaminācijas un citu veidu atkritumiem” [Bāzeles konvencijas ieraksts B3011] saprot kā tādu sūtījumu, kura kontaminācijas saturs kopumā nepārsniedz 6 % no sūtījuma.
Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums III pielikums – I daļa – 2. daļa – g apakšpunkts
(g) atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē nepiemēro Bāzeles konvencijas ierakstu B3011; tā vietā piemēro šādu ierakstu:
svītrots
[...]
(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Atsauces uz EU3011 aizstāj ar atsaucēm uz Bāzeles konvencijas ierakstu B3011.)
Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums IIIA pielikums – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
ea) Bāzeles konvencijas ierakstā B1010 un B2020 klasificētie atkritumu maisījumi;
Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums IIIA pielikums – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
eb) Bāzeles konvencijas ierakstā B3011, B3040 un B1010 klasificētie atkritumu maisījumi ietver vienīgi logu un durvju rāmju atkritumus.
Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums IV pielikums – I daļa – 1. daļa – 1.a daļa (jauna)
Atkritumi, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 7. pantu izveidotajā atkritumu sarakstā klasificēti kā bīstamie atkritumi.
Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums IV pielikums – I daļa – 2. daļa – f apakšpunkts
(f) atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē nav piemērojams Bāzeles konvencijas ieraksts Y48; tā vietā piemēro šādu ierakstu:
svītrots
[...]
(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Atsauces uz EU48 aizstāj ar atsaucēm uz Bāzeles konvencijas ierakstu Y48.)
Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums V pielikums – 2. punkts – 1. daļa
Šis pielikums sastāv no divām daļām. Regulas 36. pantā ir papildu atsauce uz atkritumu sarakstu, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā. Šīs regulas vajadzībām un lai noteiktu, vai konkrēta veida atkritumi ir uzskaitīti, kā minēts šīs regulas 36. pantā, Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minēto atkritumu sarakstu piemēro tikai tādā gadījumā, ja nav piemērojama šā pielikuma 1. daļa. Tikai tādā gadījumā, ja atkritumi nav uzskaitīti šā pielikuma 1. daļā vai Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā, būtu jāpārbauda, vai atkritumi ir uzskaitīti šā pielikuma 2. daļā.
Šis pielikums sastāv no divām daļām. Regulas 36. pantā ir papildu atsauce uz atkritumu sarakstu, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā. Šīs regulas vajadzībām un lai noteiktu, vai konkrēta veida atkritumi ir uzskaitīti, kā minēts šīs regulas 36. pantā, Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minēto atkritumu sarakstu piemēro tikai tādā gadījumā, ja nav piemērojama šā pielikuma 1. daļa. Tikai tādā gadījumā, ja atkritumi nav uzskaitīti šā pielikuma 1. daļā un Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā nav iekļauti kā bīstami atkritumi, proti, atkritumu veidi, kas atzīmēti ar zvaigznīti, būtu jāpārbauda, vai atkritumi ir uzskaitīti šā pielikuma 2. daļā.
Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums VIII pielikums – 2. daļa – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
(7a) SDO pamatkonvencijas
Parakstīts: jā [ ] nē [ ]
Ratificēts: jā [ ] nē [ ]
Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums VIII pielikums – 2.a daļa (jauna)
2.a daļa (jauna)
Apņemšanās nodrošināt, ka no Eiropas Savienības saņemtos atkritumus apsaimnieko un apstrādā saskaņā ar 56. pantu.
Ar šo [kompetentās iestādes nosaukums un kontaktinformācija] [valsts] (turpmāk “valsts”) vārdā deklarē valsts apņemšanos nodrošināt, ka visus uz tās teritoriju nosūtītos atkritumus apsaimnieko bez apdraudējuma cilvēka veselībai un vidi saudzējošā veidā saskaņā ar šīs regulas 56. pantu.
Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums IX pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
b) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010.gada 24.novembris) par rūpnieciskajām emisijām.
b) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām, ietverot pieņemtos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.
Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums IX pielikums – 2.a daļa (jauna)
2.a Starptautiskās konvencijas par darba tiesībām
Astoņas SDO pamatkonvencijas, kā noteikts SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā1a
Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums X pielikums – 1. punkts
1. Ar 43. panta 2. punktā minētā audita palīdzību verificē, vai komplekss, kas apsaimnieko atkritumus galamērķa valstī, atbilst šādiem nosacījumiem:
1. Ar 43. panta 2. punktā minētā audita palīdzību verificē, vai kompleksa, kas apsaimnieko atkritumus galamērķa valstī, visu darbību faktiskā izpilde atbilst šādiem nosacījumiem (attiecīgā gadījumā):
Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums X pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
b) tas ir projektēts, uzbūvēts un tiek ekspluatēts drošā un vidi saudzējošā veidā, un jo īpaši tajā ir ieviesti attiecīgo atkritumu apstrādei vajadzīgie procesi, organizācija un infrastruktūra, kā arī tam ir apdrošināšana, kas sedz potenciālos riskus un saistības. Šajā nolūkā, jo īpaši izmantojot lejupējo izsekojamību, ir jāpārbauda vismaz informācija par atkritumu apstrādes metodēm, arī informācija par to, ko komplekss dara ar atkritumu atlikām;
b) tas ir projektēts, uzbūvēts un tiek ekspluatēts drošā un vidi saudzējošā veidā, un jo īpaši tajā ir ieviesti attiecīgo atkritumu apstrādei vajadzīgie procesi, pienācīga reciklēšanas tehnoloģija, organizācija un infrastruktūra, kā arī tam ir apdrošināšana, kas sedz potenciālos riskus un saistības. Šajā nolūkā, jo īpaši izmantojot lejupējo izsekojamību, ir jāpārbauda vismaz informācija par atkritumu apstrādes metodēm, arī informācija par to, ko komplekss dara ar atkritumu atlikām;
Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums X pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
c) tajā ir ieviestas pārvaldības un monitoringa sistēmas, procedūras un tehniskie paņēmieni, kuru mērķis ir nepieļaut, samazināt, līdz minimumam ierobežot un, cik vien praktiski iespējams, likvidēt:
c) tajā ir ieviestas un darbojas pārvaldības un monitoringa sistēmas, procedūras un tehniskie paņēmieni, kuru mērķis ir nepieļaut, samazināt, līdz minimumam ierobežot un, cik vien praktiski iespējams, likvidēt:
Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums X pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts
f) tas veic uzskaiti par savām darbībām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un atkritumu sūtījumiem un var sniegt šādas uzskaites datus par pēdējiem pieciem gadiem;
f) tas veic uzskaiti par savām darbībām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un atkritumu sūtījumiem un var sniegt šādas uzskaites datus par pēdējiem pieciem gadiem; ja komplekss darbojies mazāk kā piecus gadus, tas izveido reģistru un spēj sniegt dokumentāciju par atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu sūtījumu darbībām laikposmā, kurā tas darbojies;
Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums X pielikums – 2. punkts – ievaddaļa
2. Verificējot kompleksa atbilstību iepriekš minētajiem kritērijiem, neatkarīgai trešai personai, kas veic auditu, kā atsauce un attiecīgā gadījumā ir īpaši jāņem vērā:
2. Verificējot kompleksa visu relevanto darbību atbilstību iepriekš minētajiem kritērijiem, neatkarīgai trešai personai, kas veic auditu, kā atsauce un attiecīgā gadījumā ir īpaši jāņem vērā:
Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums X pielikums – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba) citi Savienības tiesību akti, kas minēti IX pielikuma 1. daļā.
Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0290/2022).
Noteikumu paredzēšana ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām
241k
76k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus ar mērķi novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām un groza Direktīvu 2011/16/ES (COM(2021)0565 – C9-0041/2022 – 2021/0434(CNS))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0565),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0041/2022),
– ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0293/2022),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
(1) Taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas joprojām ir svarīgas Savienības politiskās prioritātes. Lai gan pēdējos gados šajā jomā ir panākts būtisks progress, jo īpaši pieņemot Padomes Direktīvu (ES) 2016/116410 par nodokļu apiešanas novēršanu un paplašinot darbības jomu Padomes Direktīvai 2011/16/ES11 par administratīvo sadarbību, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu tādu konkrēti identificētu praksi nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jomā, kas nav pilnībā aptverta spēkā esošajā Savienības tiesiskajā regulējumā. Jo īpaši starptautiskas grupas bieži veido uzņēmumus bez minimāla satura, lai samazinātu savas kopējās nodokļu saistības, tostarp novirzot peļņu no konkrētām dalībvalstīm ar augstu nodokļa likmi, kurās tās veic saimniecisko darbību un rada vērtību savam uzņēmumam. Šis priekšlikums papildina progresu, kas panākts korporatīvās pārredzamības jomā, izmantojot prasības attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kuras ieviestas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un kuras attiecas uz situācijām, kad uzņēmumi ir izveidoti, lai slēptu patiesās īpašumtiesības neatkarīgi no tā, vai tie ir paši uzņēmumi, vai to pārvaldītie un īpašumā esošie aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums vai augstvērtīgs īpašums.
(1) Taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas joprojām ir svarīgas Savienības politiskās prioritātes. Lai gan pēdējos gados šajā jomā ir panākts būtisks progress, jo īpaši pieņemot Padomes Direktīvu (ES)2016/116410 par nodokļu apiešanas novēršanu un paplašinot darbības jomu Padomes Direktīvai2011/16/ES11 par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu tādu konkrēti identificētu praksi nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jomā, tostarp ļaunprātīgi izmantojot čaulas vienības, kas nav pilnībā aptverta spēkā esošajā Savienības tiesiskajā regulējumā. Šajā kontekstā Pandoras dokumentos atklātā informācija liecināja par čaulas uzņēmumu izveidi ar mērķi pārvietot naudu starp bankas kontiem, izvairīties no nodokļu maksāšanas un izdarīt finanšu noziegumus, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un apiet Savienības sankcijas pret Krievijas oligarhiem. Jo īpaši starptautiskas grupas bieži veido uzņēmumus bez minimālas ekonomiskās būtības, lai samazinātu savas kopējās nodokļu saistības, tostarp novirzot peļņu no konkrētām dalībvalstīm ar augstu nodokļa likmi, kurās tās veic saimniecisko darbību un rada vērtību savam uzņēmumam. Šis priekšlikums papildina progresu, kas panākts korporatīvās pārredzamības jomā, izmantojot prasības attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kuras ieviestas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un kuras attiecas uz situācijām, kad uzņēmumi ir izveidoti, lai slēptu patiesās īpašumtiesības neatkarīgi no tā, vai tie ir paši uzņēmumi, vai to pārvaldītie un īpašumā esošie aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums vai augstvērtīgs īpašums.
__________________
__________________
10 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.).
10 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.).
11 Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011.gada 15.februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OVL64, 11.3.2011., 1.lpp.).
11 Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
(1a) Uzņēmumu ar minimālu ekonomisko saturu izmantošanai var būt pamatoti iemesli.Tāpēc ir svarīgi garantēt samērīgu tiesisko regulējumu, kas aizsargā to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stāvokli, kuri izmanto juridiskas struktūras, lai veicinātu ieguldījumus, ievērotu valsts tiesību aktus vai darbotos dažādu valstu tirgos, un tajā pašā laikā pieņemtu arī konkrētus tiesību aktus attiecībā uz čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas.Tāpēc datu kvalitātei un pilnīgumam ir būtiska nozīme, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no šīs direktīvas.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
(1b) Tā kā nav tāda starptautiska instrumenta, ar kuru novērš čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām, rodas ievērojamas nepilnības globālajos centienos apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī agresīvu nodokļu plānošanu.Turklāt tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Šāda instrumenta neesamība apliecina šajā direktīvā noteikto juridisko standartu nozīmīgumu. Ir būtiski nodrošināt, ka šajā direktīvā paredzētie pienākumi ir nodokļu ziņā samērīgi un efektīvi un ka tajā pašā laikā tiek saglabāta arī Eiropas uzņēmumu konkurētspēja.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns)
(1c) Čaulas vienību ļaunprātīga izmantošana nodokļu vajadzībām rada nodokļu saistību samazināšanos un nodokļu zaudējumus Savienībā. Tādēļ ir svarīgi ar šo direktīvu paredzēt vērienīgus un samērīgus standartus kopīgu minimālā satura prasību noteikšanai, uzlabot informācijas apmaiņu starp valstu nodokļu iestādēm un atturēt no tādu čaulas vienību izmantošanas, kuru darbību veicina atsevišķi starpnieki.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
(2) Ir atzīts, ka dalībvalstī var izveidot uzņēmumus bez minimāla satura ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības, jo īpaši samazinot citas dalībvalsts nodokļu bāzi. Lai gan dažas dalībvalstis ir izstrādājušas tiesisko vai administratīvo regulējumu, lai aizsargātu savu nodokļu bāzi no šādām shēmām, attiecīgajiem noteikumiem bieži vien ir ierobežota ietekme, jo tos piemēro tikai vienas dalībvalsts teritorijā un tie faktiski neaptver situācijas, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts. Turklāt valstu noteikumi, ko piemēro šajā jomā, Savienībā ievērojami atšķiras, savukārt dažās dalībvalstīs vispār nav noteikumu, lai novērstu tādu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu, kuriem nav nekāda satura vai ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām.
(2) Ir atzīts, ka dalībvalstī var izveidot uzņēmumus bez minimāla satura ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības, jo īpaši samazinot citas dalībvalsts nodokļu bāzi, kas paver iespējas agresīvai nodokļu plānošanai. Lai gan dažas dalībvalstis ir izstrādājušas tiesisko vai administratīvo regulējumu, lai aizsargātu savu nodokļu bāzi no šādām shēmām, attiecīgajiem noteikumiem bieži vien ir ierobežota ietekme, jo tos piemēro tikai vienas dalībvalsts teritorijā un tie faktiski neaptver situācijas, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts. Turklāt valstu noteikumi, ko piemēro šajā jomā, Savienībā ievērojami atšķiras, savukārt dažās dalībvalstīs vispār nav noteikumu, lai novērstu tādu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu, kuriem nav nekāda satura vai ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tādēļ ir svarīgi izveidot Savienības mēroga juridisku pieeju, lai nodrošinātu satvaru iekšējā tirgus integritātes saglabāšanai, pilnībā ievērojot augstākos pieejamības, vienkāršības un pārredzamības standartus.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
(3) Ir jāizveido kopēja sistēma, lai stiprinātu dalībvalstu noturību pret nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksi, kas saistīta ar tādu uzņēmumu izmantošanu, kuri neveic saimniecisku darbību, pat ja tie, domājams, ir iesaistīti saimnieciskā darbībā, un kuriem tāpēc nav nekāda satura vai ir tikai minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuriem nav minimāla satura, netiek izmantoti kā instrumenti, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai apietu nodokļus. Tā kā šie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, bet tos var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir ļoti svarīgi vienoties par vienotu noteikumu kopumu, lai noteiktu, kas iekšējā tirgū būtu jāuzskata par nepietiekamu saturu nodokļu vajadzībām, kā arī lai noteiktu konkrētas fiskālās sekas, kas saistītas ar šādu nepietiekamu saturu. Ja tiek konstatēts, ka uzņēmumam ir pietiekams saturs saskaņā ar šo direktīvu, tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm turpināt piemērot noteikumus par nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu, ar nosacījumu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem.
(3) Ir jāizveido kopēja sistēma, lai stiprinātu dalībvalstu noturību pret nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksi, kas saistīta ar tādu uzņēmumu izmantošanu, kuri neveic saimniecisku darbību, pat ja tie, domājams, ir iesaistīti saimnieciskā darbībā, un kuriem tāpēc nav nekāda satura vai ir tikai minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuriem nav minimāla satura, netiek izmantoti kā instrumenti, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai apietu nodokļus. Tā kā šie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, bet tos var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir ļoti svarīgi vienoties par vienotu noteikumu kopumu, lai noteiktu, kas iekšējā tirgū būtu jāuzskata par nepietiekamu saturu nodokļu vajadzībām, kā arī lai noteiktu konkrētas fiskālās sekas, kas saistītas ar šādu nepietiekamu saturu. Ja tiek konstatēts, ka uzņēmumam ir pietiekams saturs saskaņā ar šo direktīvu, tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm turpināt piemērot stingrākus noteikumus par minimālo saturu un citus noteikumus par nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu, ar nosacījumu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
(3a) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi palielināt nodokļu iestāžu spējas un uzlabot informācijas apmaiņu visā Savienībā. Dalībvalstīm ir jāapmainās ar attiecīgo informāciju, kura ir to rīcībā, jāievieš sistēmas, ar kuru palīdzību šādu informācijas apmaiņu var veikt, un, visbeidzot, jāpiemēro ierosinātās sankcijas pret vienībām, kas neievēro noteikumus. Komisijai būtu jāierosina konkrētas darbības Fiscalis programmas ietvaros šīs direktīvas atbalstam.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
(4) Lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem Savienībā, kuri ir apliekami ar nodokli kādā dalībvalstī, neatkarīgi no to juridiskās formas un statusa, ja vien to rezidence nodokļu vajadzībām ir kādā dalībvalstī un tie ir tiesīgi saņemt nodokļu rezidenta apliecību šajā dalībvalstī.
(4) Lai nodrošinātu visaptverošu un samērīgu pieeju, noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem Savienībā, kuri ir apliekami ar nodokli kādā dalībvalstī, neatkarīgi no to juridiskās formas un statusa, ja vien to rezidence nodokļu vajadzībām ir kādā dalībvalstī un tie ir tiesīgi saņemt nodokļu rezidenta apliecību šajā dalībvalstī. Šo plašo darbības jomu ierobežo standartu kopums attiecībā uz to uzņēmumu saimniecisko darbību, kas iekļauti šīs direktīvas darbības jomā.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, iespējamo noteikumu proporcionalitāti un efektivitāti, būtu vēlams ierobežot to darbības jomu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem piemīt minimāla satura trūkuma un izmantošanas ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības risks. Līdz ar to būtu svarīgi noteikt ieejas kritēriju kopu, proti, trīs kumulatīvu, indikatīvu nosacījumu kopumu, kuri ļauj izsecināt, kuriem uzņēmumiem piemīt pietiekams risks, kas minēts iepriekš, tādā apmērā, lai pamatotu informācijas sniegšanas prasību attiecināšanu uz tiem. Pirmajam nosacījumam būtu jāļauj identificēt tādus uzņēmumus, kas, domājams, nodarbojas galvenokārt ar ģeogrāfiski mobilu saimniecisko darbību, jo vietu, kur šādu darbību faktiski veic, parasti ir grūtāk noteikt. Šāda darbība parasti rada nozīmīgas pasīvo ienākumu plūsmas. Tādējādi uzņēmumi, kuru ienākumus galvenokārt veido pasīvo ienākumu plūsmas, atbilstu šim nosacījumam. Būtu jāņem vērā arī tas, ka vienībām, kuras tur aktīvus privātai lietošanai, piemēram, nekustamais īpašums, jahtas, lidmašīnas, mākslas darbi, vai arī tikai pašu kapitāls, ilgāku laiku var nebūt ienākumu, bet tās var tomēr radīt ievērojamas nodokļu priekšrocības, turot šos aktīvus īpašumā. Tā kā pilnībā iekšzemes situācijas nevarētu apdraudēt iekšējā tirgus labu darbību un tās vislabāk varētu risināt vietējā līmenī, tad otrs nosacījums būtu pievērsties tādiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti pārrobežu darbībās. Iesaistīšanās pārrobežu darbībās būtu jākonstatē, ņemot vērā, no vienas puses, uzņēmuma iekšzemes vai ārvalstu darījumu raksturu un, no otras puses, tā īpašumu, ņemot vērā to, ka vienības, kuras tur aktīvus tikai privātai, ar saimniecisko darbību nesaistītai lietošanai, ilgu laiku var neiesaistīties darījumos. Turklāt ar trešo nosacījumu būtu jānorāda tie uzņēmumi, kuriem nav pašu resursu vai tie ir nepietiekami, lai pildītu galvenās vadības darbības. Šajā sakarā uzņēmumi, kuriem nav pietiekamu pašu resursu, parasti iesaista trešās personas, kuras sniedz pārvaldes, vadības, saziņas un juridiskās atbilstības pakalpojumus vai slēdz attiecīgus līgumus ar saistītiem uzņēmumiem par šādu pakalpojumu sniegšanu, lai izveidotu un uzturētu juridisko un fiskālo klātbūtni. Ārpakalpojumu izmantošana tikai dažiem papildpakalpojumiem, piemēram, tikai grāmatvedības pakalpojumiem, lai gan pamatdarbība paliek uzņēmuma ziņā, vien nebūtu pietiekams pamats, lai uzņēmums atbilstu šim nosacījumam. Lai gan var būt, ka šādi pakalpojumu sniedzēji tiek reglamentēti citām nefiskālām vajadzībām, to pienākumi, kas paredzēti šādām citām vajadzībām, ne vienmēr mazina risku, ka tiek izveidoti un uzturēti uzņēmumi, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksei.
(5) Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, iespējamo noteikumu proporcionalitāti un efektivitāti, būtu vēlams ierobežot to darbības jomu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem varētu konstatēt minimālā satura trūkumu un kurus izmanto galvenokārt tādēļ, lai iegūtu nodokļu priekšrocības. Līdz ar to būtu svarīgi noteikt ieejas kritēriju kopu, proti, trīs kumulatīvu, indikatīvu nosacījumu kopumu, kuri ļauj izsecināt, kuriem uzņēmumiem piemīt pietiekams risks, kas minēts iepriekš, tādā apmērā, lai pamatotu informācijas sniegšanas prasību attiecināšanu uz tiem. Uzņēmumiem pašiem būtu jāveic vārtejas tests pašnovērtējuma veidā. Pirmajam nosacījumam būtu jāļauj identificēt tādus uzņēmumus, kas, domājams, nodarbojas galvenokārt ar ģeogrāfiski mobilu saimniecisko darbību, jo vietu, kur šādu darbību faktiski veic, parasti ir grūtāk noteikt. Šāda darbība parasti rada nozīmīgas pasīvo ienākumu plūsmas. Tādējādi uzņēmumi, kuru ienākumus galvenokārt veido pasīvo ienākumu plūsmas, atbilstu šim nosacījumam. Būtu jāņem vērā arī tas, ka vienībām, kuras tur tādus aktīvus privātai lietošanai kā, piemēram, nekustamais īpašums, jahtas, lidmašīnas, mākslas darbi, vai arī tikai pašu kapitāls, ilgāku laiku var nebūt ienākumu, bet tās var tomēr radīt ievērojamas nodokļu priekšrocības, turot šos aktīvus īpašumā. Tā kā pilnībā iekšzemes situācijas nevarētu apdraudēt iekšējā tirgus labu darbību un tās vislabāk varētu risināt vietējā līmenī, tad otrs nosacījums būtu pievērsties tādiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti pārrobežu darbībās. Iesaistīšanās pārrobežu darbībās būtu jākonstatē, ņemot vērā, no vienas puses, uzņēmuma iekšzemes vai ārvalstu darījumu raksturu un, no otras puses, tā īpašumu, ņemot vērā to, ka vienības, kuras tur aktīvus tikai privātai lietošanai, ilgu laiku var neiesaistīties darījumos. Turklāt ar trešo nosacījumu būtu jānorāda tie uzņēmumi, kuriem nav pašu resursu vai tie ir nepietiekami, lai pildītu galvenās vadības darbības. Šajā sakarā uzņēmumi, kuriem nav pietiekamu pašu resursu, parasti iesaista trešās personas, kuras sniedz pārvaldes, vadības, saziņas un juridiskās atbilstības pakalpojumus vai slēdz attiecīgus līgumus ar saistītiem uzņēmumiem par šādu pakalpojumu sniegšanu, lai izveidotu un uzturētu juridisko un fiskālo klātbūtni. Ārpakalpojumu izmantošana tikai dažiem papildpakalpojumiem, piemēram, grāmatvedības pakalpojumiem, lai gan pamatdarbība paliek uzņēmuma ziņā, vien nebūtu pietiekams pamats, lai uzņēmums atbilstu šim nosacījumam. Lai gan var būt, ka šādi pakalpojumu sniedzēji tiek reglamentēti citām nefiskālām vajadzībām, to pienākumi, kas paredzēti šādām citām vajadzībām, ne vienmēr mazina risku, ka tiek izveidoti un uzturēti uzņēmumi, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksei.
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Būtu taisnīgi no paredzētajiem noteikumiem izslēgt tos uzņēmumus, kuru darbībai ir raksturīga pienācīga pārredzamība un kuriem tādējādi nepiemīt risks, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām. No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī tādi uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecībai atļauts pārvedamais vērtspapīrs vai kuri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā arī konkrēti finanšu uzņēmumi, kurus tieši vai netieši stingri reglamentē Savienībā un uz kuriem attiecas pastiprinātas pārredzamības prasības un uzraudzība. Arī tīriem pārvaldītājuzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas operacionālais meitasuzņēmums un to faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), visticamāk, mērķis nav iegūt nodokļu priekšrocības. Tas pats attiecas uz pārvaldītājuzņēmuma uzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas to akcionārs vai galīgais mātesuzņēmums. Tādēļ arī tie būtu jāizslēdz. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka tādiem uzņēmumiem, kas nodarbina pietiekamu skaitu personu, kuru pilnas slodzes darbs ir veltīts tikai un vienīgi uzņēmuma darbību veikšanai, nav minimāla satura. Lai gan loģiski varētu gadīties, ka tie neatbildīs ieejas kritērijiem, tomēr tie būtu nepārprotami jāizslēdz juridiskās noteiktības labad.
(6) Ir taisnīgi un samērīgi no paredzētajiem noteikumiem izslēgt tos uzņēmumus, kuru darbībai ir raksturīga pienācīga pārredzamība un nodokļu kontrole un kuriem tādējādi nepiemīt risks, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām. No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī tādi uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecībai atļauts pārvedamais vērtspapīrs vai kuri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā arī konkrēti finanšu uzņēmumi, kurus tieši vai netieši stingri reglamentē Savienībā un uz kuriem attiecas pastiprinātas pārredzamības prasības un uzraudzība. Arī tīriem pārvaldītājuzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas operacionālais meitasuzņēmums un to faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), visticamāk, mērķis nav iegūt nodokļu priekšrocības. Tas pats attiecas uz pārvaldītājuzņēmuma uzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas to akcionārs vai galīgais mātesuzņēmums. Tādēļ arī tie būtu jāizslēdz. Šāda izslēgšana īpaši attiecas uz regulētiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuru nepietiekama satura risks ir mazs. Izslēgšana būtu jāattiecina uz katru vienību atsevišķi, nevis plaši jāpiemēro visai grupai.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
(8) Lai vienkāršotu šīs direktīvas īstenošanu, uzņēmumiem, kuriem piemīt satura trūkuma un izmantošanas ar galveno mērķi gūt nodokļu priekšrocības risks, savā gada nodokļu deklarācijā būtu jādeklarē, ka tiem ir minimāls resursu līmenis, piemēram, cilvēkresursi un telpas nodokļu rezidences dalībvalstī, un attiecīgā gadījumā jāsniedz dokumentāri pierādījumi par to. Lai gan ir atzīts, ka dažādām darbībām var būt vajadzīgi atšķirīgs resursu līmenis vai veids, kopējam minimālajam resursu līmenim vajadzētu būt jebkurā gadījumā. Šim novērtējumam vajadzētu būt vērstam tikai uz to, lai noteiktu uzņēmumu saturu nodokļu vajadzībām, un tas neapšauba lomu, kāda ir “trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējam”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/84912, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas identificēšanā. Un otrādi, var uzskatīt, ka minimāla resursu līmeņa neesība var liecināt par satura trūkumu tādā gadījumā, ja uzņēmumam jau piemīt satura nodokļu vajadzībām trūkuma risks. Lai nodrošinātu saderību ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kopējam minimālajam līmenim būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības un starptautiskajiem standartiem par saturīgu saimniecisko darbību saistībā ar preferenciāliem nodokļu režīmiem vai situācijās bez korporatīvo nodokļu seguma13, kā tas izstrādāts Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu foruma ietvaros. Ir jāparedz dokumentāru pierādījumu, kas pamato uzņēmuma deklarāciju par to, ka tā rīcībā ir minimālie resursi, iesniegšana kopā ar nodokļu deklarāciju. Tas ir nepieciešams arī tādēļ, lai administrācija varētu formulēt viedokli, pamatojoties uz uzņēmuma faktiem un apstākļiem, un izlemt, vai uzsākt revīzijas procedūru.
(8) Lai vienkāršotu šīs direktīvas īstenošanu, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, kuriem varētu konstatēt minimālā satura trūkumu un kurus izmanto galvenokārt tādēļ, lai iegūtu nodokļu priekšrocības, savā gada nodokļu deklarācijā būtu jādeklarē, ka tiem ir minimāls resursu līmenis, proti, cilvēkresursi un telpas nodokļu rezidences dalībvalstī, un attiecīgā gadījumā jāsniedz dokumentāri pierādījumi par to.Nosakot prasību attiecībā uz telpām dalībvalstī, būtu jāņem vērā tāldarba pieaugošā izplatība, kuras dēļ likumīgi uzņēmumi samazina savas biroja telpas un pārtrauc īrēt ekskluzīvas telpas. Lai gan ir atzīts, ka dažādām darbībām var būt vajadzīgi atšķirīgs resursu līmenis vai veids, kopējam minimālajam resursu līmenim vajadzētu būt jebkurā gadījumā. Šim novērtējumam vajadzētu būt vērstam tikai uz to, lai noteiktu uzņēmumu saturu nodokļu vajadzībām, un tas neapšauba lomu, kāda ir “trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējam”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/84912, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas identificēšanā. Un otrādi, var uzskatīt, ka minimāla resursu līmeņa neesība var liecināt par satura trūkumu tādā gadījumā, ja uzņēmumam jau piemīt satura nodokļu vajadzībām trūkuma risks. Lai nodrošinātu saderību ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kopējam minimālajam līmenim būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības un starptautiskajiem standartiem par saturīgu saimniecisko darbību saistībā ar preferenciāliem nodokļu režīmiem vai situācijās bez korporatīvo nodokļu seguma13, kā tas izstrādāts Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu foruma ietvaros. Ir jāparedz dokumentāru pierādījumu, kas pamato uzņēmuma deklarāciju par to, ka tā rīcībā ir minimālie resursi, iesniegšana kopā ar nodokļu deklarāciju. Tas ir nepieciešams arī tādēļ, lai administrācija varētu formulēt viedokli, pamatojoties uz uzņēmuma faktiem un apstākļiem, un izlemt, vai uzsākt revīzijas procedūru.
__________________
__________________
12 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015.gada 20.maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L141, 5.6.2015., 73. lpp.).
12 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
13 General Secretariat of the Council, 9637/18 FISC 241 ECOFIN 555, Code of Conduct (Business Taxation), Guidance on the interpretation of the third criterion; OECD/G20 Base Erosion and Profit Shifting Project, Countering Harmful Tax Practices More Effectively, Taking into Account Transparency and Substance, Action 5: Final Report
13 General Secretariat of the Council, 9637/18 FISC 241 ECOFIN 555, Code of Conduct (Business Taxation), Guidance on the interpretation of the third criterion; OECD/G20 Base Erosion and Profit Shifting Project, Countering Harmful Tax Practices More Effectively, Taking into Account Transparency and Substance, Action 5: Final Report.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
(9) Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā, ir obligāti jāparedz kopīgi noteikumi par uzņēmumu deklarāciju saturu. Būtu jāuzskata, ka uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijiem un uz kuriem attiecīgi attiecas informācijas sniegšanas prasības, nav pietiekama satura nodokļu vajadzībām, ja tie arī deklarē, ka tiem nav viena vai vairāku elementu, kas kumulatīvi veido minimālo satura līmeni, vai ja tie nesniedz prasītos apstiprinošos pierādījumus. Savukārt par uzņēmumiem, kas deklarē, ka tiem ir visi minimālā satura līmeņa elementi, un iesniedz prasītos apliecinošos dokumentus, būtu jāuzskata, ka tiem ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām, un uz tiem nevajadzētu attiecināt nekādus papildu pienākumus un sekas saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr tam nebūtu jāskar piemērojamie tiesību akti un administrācijas tiesības veikt revīziju, tostarp pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem, un, iespējams, nonākt pie cita secinājuma.
(9) Lai nodrošinātu noteiktību un stabilitāti nodokļu jomā, ir obligāti jāparedz kopīgi noteikumi par uzņēmumu deklarāciju saturu. Būtu jāuzskata, ka uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijiem un uz kuriem attiecīgi attiecas informācijas sniegšanas prasības, nav pietiekama satura nodokļu vajadzībām, ja tie arī deklarē, ka tiem nav viena vai vairāku elementu, kas kumulatīvi veido minimālo satura līmeni, vai ja tie nesniedz prasītos apstiprinošos pierādījumus. Savukārt par uzņēmumiem, kas deklarē, ka tiem ir visi minimālā satura līmeņa elementi, un iesniedz prasītos apliecinošos dokumentus, būtu jāuzskata, ka tiem ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām, un uz tiem nevajadzētu attiecināt nekādus papildu pienākumus un sekas saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr tam nebūtu jāskar piemērojamie tiesību akti un administrācijas tiesības veikt revīziju, tostarp pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem. Lai dalībvalstis varētu efektīvi sadalīt savus nodokļu iestāžu resursus, tām vajadzētu būt iespējai noteikt laikposmu, kurā atbilstoši pieņēmumiem uzņēmumam ir minimāls ekonomiskais saturs, ar noteikumu, ka uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi šajā laikposmā paliek nemainīgi.
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
(10) Ir atzīts, ka tas, vai uzņēmums faktiski veic saimniecisko darbību nodokļu vajadzībām, vai galvenokārt nodarbojas ar nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, galu galā ir faktu un apstākļu jautājums. Tas būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi attiecībā uz katru konkrēto uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumiem, par kuriem uzskata, ka tiem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām, vajadzētu būt tiesīgiem pierādīt pretējo, tostarp pierādīt, ka tie nekalpo galvenokārt nodokļu mērķiem, un tādējādi atspēkot šādu prezumpciju. Pēc tam, kad ir izpildīti šajā direktīvā noteiktie informācijas sniegšanas pienākumi, tiem būtu jāsniedz papildu informācija tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām. Lai gan tie var sniegt jebkādu papildu informāciju, ko tie uzskata par piemērotu, ir būtiski noteikt kopīgas prasības attiecībā uz to, kas var būt atbilstošs papildu pierādījums un kas tādēļ būtu jāpieprasa visos gadījumos. Ja dalībvalsts, pamatojoties uz šādiem papildu pierādījumiem, uzskata, ka uzņēmums ir apmierinošā veidā atspēkojis prezumpciju par to, ka tam nav satura, tam vajadzētu būt iespējai izdot lēmumu, ar ko apliecina, ka uzņēmumam ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu. Šāds lēmums var palikt spēkā laikposmā, kurā uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi paliek nemainīgi, un līdz 6 gadiem no lēmuma pieņemšanas brīža. Tas ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, par kuriem ir pierādīts, ka uzņēmums nav čaula direktīvas izpratnē.
(10) Novērtējums par to, vai uzņēmums faktiski veic saimniecisko darbību nodokļu vajadzībām, vai galvenokārt nodarbojas ar nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, galu galā ir faktu un apstākļu jautājums. Tas būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi attiecībā uz katru konkrēto uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumiem, par kuriem uzskata, ka tiem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām, vajadzētu būt tiesīgiem pierādīt pretējo, tostarp pierādīt, ka tie nekalpo galvenokārt nodokļu mērķiem, un tādējādi atspēkot šādu prezumpciju. Pēc tam, kad ir izpildīti šajā direktīvā noteiktie informācijas sniegšanas pienākumi, tiem būtu jāsniedz vajadzīgā informācija tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām. Lai gan tie var sniegt jebkādu papildu informāciju, ko tie uzskata par piemērotu, ir būtiski noteikt kopīgas prasības attiecībā uz to, kas var būt atbilstošs papildu pierādījums un kas tādēļ būtu jāpieprasa visos gadījumos. Ja dalībvalsts, pamatojoties uz šādiem papildu pierādījumiem, uzskata, ka uzņēmums ir apmierinošā veidā atspēkojis prezumpciju par to, ka tam nav satura, tam vajadzētu būt iespējai izdot lēmumu, ar ko apliecina, ka uzņēmumam ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu. Šāds lēmums var palikt spēkā laikposmā, kurā uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi paliek nemainīgi, un līdz 5 gadiem no lēmuma pieņemšanas brīža. Tas ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, par kuriem ir pierādīts, ka uzņēmums nav čaula direktīvas izpratnē.
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
(11) Tā kā šīs direktīvas mērķis ir novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas, visticamāk, plauks ar uzņēmumu bez minimāla satura rīcību, un lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un veicinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt iespēju piešķirt atbrīvojumus tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijam, bet kuru iesaistīšanās tomēr faktiski nerada labvēlīgu ietekmi uz uzņēmuma grupas vai faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vispārējo nodokļu situāciju. Šā iemesla dēļ šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām, pieņemt lēmumu, kas pilnībā un pašā sākumā atbrīvo tos no ierosināto noteikumu ievērošanas. Šādam atbrīvojumam turklāt vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai administrācija varētu regulāri pārbaudīt, vai faktiskie un juridiskie apstākļi, kas pamato atbrīvojuma lēmumu, joprojām ir spēkā. Tajā pašā laikā šāda lēmuma iespējamais pagarinājums ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, kuri būtu jāizslēdz no direktīvas darbības jomas.
(11) Tā kā šīs direktīvas mērķis ir novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ko praktizē uzņēmumi bez minimāla satura, un lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un veicinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt iespēju piešķirt atbrīvojumus tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijam, bet kuru iesaistīšanās tomēr faktiski nerada labvēlīgu ietekmi uz uzņēmuma grupas vai faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vispārējo nodokļu situāciju. Šā iemesla dēļ šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām, pieņemt lēmumu, kas pilnībā un pašā sākumā atbrīvo tos no ierosināto noteikumu ievērošanas, neprasot uzņēmumam veikt tā darbības satura pārbaudi, ja vien tas var pierādīt, ka tā attiecīgā vienība negūst nodokļu atvieglojumus. Šādam atbrīvojumam turklāt vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai administrācija varētu regulāri pārbaudīt, vai faktiskie un juridiskie apstākļi, kas pamato atbrīvojuma lēmumu, joprojām ir spēkā. Tajā pašā laikā šāda lēmuma iespējamais pagarinājums ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, kuri būtu jāizslēdz no direktīvas darbības jomas.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 13.apsvērums
(13) Lai nodrošinātu ierosinātās sistēmas efektivitāti, ir jānosaka atbilstīgas fiskālās sekas uzņēmumiem, kuriem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām. Uzņēmumiem, kas atbilst ieejas kritērijiem un prezumpcijai, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām, turklāt tie arī nav snieguši pierādījumus par pretējo vai pierādījumus, ka tie nekalpo mērķim iegūt nodokļu priekšrocības, nebūtu jāļauj gūt labumu no noteikumiem nolīgumos un konvencijās, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam un kuru līgumslēdzēja puse ir dalībvalsts, kur atrodas to nodokļu rezidence, un no jebkādiem citiem nolīgumiem, tostarp noteikumiem starptautiskos nolīgumos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām. Šādiem uzņēmumiem nebūtu jāļauj gūt priekšrocības no Padomes Direktīvas 2011/96/ES14 un Padomes Direktīvas 2003/49/EK15.Šajā nolūkā šiem uzņēmumiem nevajadzētu būt tiesīgiem saņemt nodokļu rezidenta apliecību, ja tā kalpo šo priekšrocību gūšanai. Tādēļ dalībvalstij, kurā uzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, būtu jāatsaka nodokļu rezidenta apliecība. Vajadzētu paredzēt alternatīvu iespēju, proti, minētā dalībvalsts izdod šādu apliecību ar atrunu, kas brīdina, ka uzņēmumam to nebūtu jāizmanto iepriekš minēto nodokļu priekšrocību gūšanai. Šim nodokļu rezidenta apliecības atteikumam vai arī īpašas rezidenta apliecības izdošanai nevajadzētu būt pretrunā uzņēmuma dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz rezidenci nodokļu vajadzībām un attiecīgajiem pienākumiem, kas ar to saistīti. Tas drīzāk kalpotu tam, lai citām dalībvalstīm un trešām valstīm paziņotu, ka nebūtu jāpiešķir atvieglojumi vai atmaksājumi attiecībā uz tādiem darījumiem, kas saistīti ar šo uzņēmumu, pamatojoties uz kādu līgumu ar uzņēmuma dalībvalsti vai, attiecīgā gadījumā, Savienības direktīvām.
(13) Lai nodrošinātu ierosinātās sistēmas efektivitāti, ir jānosaka atbilstīgas fiskālās sekas uzņēmumiem, kuriem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām. Uzņēmumiem, kas atbilst ieejas kritērijiem un prezumpcijai, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām, turklāt tie arī nav snieguši pierādījumus par pretējo vai pierādījumus, ka tie nekalpo mērķim iegūt nodokļu priekšrocības, nebūtu jāļauj gūt labumu no noteikumiem nolīgumos un konvencijās, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam un kuru līgumslēdzēja puse ir dalībvalsts, kur atrodas to nodokļu rezidence, un no jebkādiem citiem nolīgumiem, tostarp noteikumiem starptautiskos nolīgumos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām. Šādiem uzņēmumiem nebūtu jāļauj gūt priekšrocības no Padomes Direktīvas 2011/96/ES14 un Padomes Direktīvas 2003/49/EK15.Šajā nolūkā šiem uzņēmumiem nevajadzētu būt tiesīgiem saņemt nodokļu rezidenta apliecību, ja tā kalpo šo priekšrocību gūšanai. Tādēļ dalībvalstij, kurā uzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, būtu jāatsaka nodokļu rezidenta apliecība un jāizsniedz izziņa, kurā norādīts pamatojums šāda lēmuma pieņemšanai. Šim nodokļu rezidenta apliecības atteikumam nevajadzētu būt pretrunā uzņēmuma dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz rezidenci nodokļu vajadzībām un attiecīgajiem pienākumiem, kas ar to saistīti. Tas drīzāk kalpotu tam, lai citām dalībvalstīm un trešām valstīm paziņotu, ka nebūtu jāpiešķir atvieglojumi vai atmaksājumi attiecībā uz tādiem darījumiem, kas saistīti ar šo uzņēmumu, pamatojoties uz kādu līgumu ar uzņēmuma dalībvalsti vai, attiecīgā gadījumā, Savienības direktīvām.
__________________
__________________
14 Padomes Direktīva 2011/96/ES (2011.gada 30.novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OVL345, 29.12.2011., 8.lpp.).
14 Padomes Direktīva 2011/96/ES (2011. gada 30. novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp.).
15 Padomes Direktīva 2003/49/EK (2003.gada 3.jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OVL157, 26.6.2003., 49.lpp.).
15 Padomes Direktīva 2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.).
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
(13a) Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai minētās nodokļu sekas būtu noteiktas atbilstīgi spēkā esošajiem divpusējiem nodokļu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
(15) Tāpēc Direktīva 2011/16/ES būtu attiecīgi jāgroza.
(15) Ņemot vērā to, ka Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību (DAC) ir paredzēti noteikumi un procedūras dalībvalstu sadarbībai dalībvalstu nodokļu iestāžu informācijas apmaiņas jomā, jo īpaši attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, šī direktīva būtu attiecīgi jāgroza, ļaujot dalībvalstīm automātiski apmainīties ar informāciju, kas saņemta saistībā ar šo direktīvu.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
(16) Lai uzlabotu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un minimālo koordinācijas līmeni visās dalībvalstīs, ir jānosaka minimālā finansiālā sankcija, ņemot vērā arī katra konkrētā uzņēmuma situāciju. Paredzētie noteikumi balstās uz uzņēmumu pašnovērtējumu par to, vai tie atbilst ieejas kritērijiem. Lai panāktu noteikumu efektivitāti, stimulējot pienācīgu atbilstību visā Savienībā un ņemot vērā to, ka čaulas uzņēmumu vienā dalībvalstī var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir svarīgi, lai ikvienai dalībvalstij būtu tiesības pieprasīt citai dalībvalstij veikt nodokļu revīzijas uzņēmumos, kas pakļauti riskam, ka netiks ievērots šajā direktīvā definētais minimālais saturs. Tādējādi, lai pastiprinātu efektivitāti, ir būtiski, lai pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij būtu pienākums veikt šādu revīziju un apmainīties ar informāciju par rezultātu, pat ja netiek konstatēta “čaulas” vienība.
(16) Lai uzlabotu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un minimālo koordinācijas līmeni visās dalībvalstīs, ir jānosaka minimālā finansiālā sankcija, ņemot vērā arī katra konkrētā uzņēmuma situāciju. Paredzētie noteikumi balstās uz pašnovērtējumu, ko uzņēmumi veic, lai noteiktu, vai tie atbilst ieejas kritērijiem. Lai panāktu noteikumu efektivitāti, stimulējot pienācīgu atbilstību visā Savienībā un ņemot vērā to, ka čaulas uzņēmumu vienā dalībvalstī var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir svarīgi, lai ikvienai dalībvalstij būtu tiesības pieprasīt citai dalībvalstij veikt kopīgas nodokļu revīzijas uzņēmumos, kas pakļauti riskam, ka netiks ievērots šajā direktīvā definētais minimālais saturs. Kopīgas revīzijas ļauj apvienot speciālās zināšanas, kas nodrošina faktu pilnīgu apstiprināšanu un veicina revīzijas rezultātu pieņemšanu. Ar Padomes Direktīvu (ES) 2021/5141a tika izveidota vienota sistēma kopīgām revīzijām, tāpēc attiecīgos gadījumos tās būtu jāizmanto.
________________
16 Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
(18) Lai novērtētu ierosināto jauno noteikumu efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē.
(18) Lai novērtētu ierosināto jauno noteikumu efektivitāti, kā arī to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs un nodokļu iestāžu spējām, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē, un attiecīgā gadījumā, lai palielinātu šīs direktīvas efektivitāti, tam būtu jāpievieno pārskats un leģislatīvā akta priekšlikums, ar ko groza šo direktīvu.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5) “faktiskais īpašnieks” ir faktiskais īpašnieks atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6)punktā;
(5) “faktiskais īpašnieks” ir faktiskais īpašnieks, kā definēts 2. panta 22. punktā [lūgums ievietot atsauci — priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai — COM(2021)0420];
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
(6a) “nodokļu atvieglojums” ir uzņēmuma obligāto saistību pret nodokļu rezidences valsts valdību samazinājums.
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
1. Dalībvalstis pieprasa tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, sniegt informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. pantu:
1. Dalībvalstis pieprasa tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst turpmāk minētajiem kumulatīvajiem kritērijiem, sniegt informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. pantu:
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
(a) vairāk nekā 75 % no ieņēmumiem, ko uzņēmums uzkrājis iepriekšējos divos taksācijas gados, ir būtiski ienākumi;
(a) vairāk nekā 65 % no ieņēmumiem, ko uzņēmums uzkrājis iepriekšējos divos taksācijas gados, ir būtiski ienākumi;
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – i punkts
(i) vairāk nekā 60 % no to uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtības, uz kuriem attiecas 4. panta e) un f) apakšpunkts, iepriekšējos divos taksācijas gados atradās ārpus uzņēmuma dalībvalsts;
(i) vairāk nekā 55 % no to uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtības, uz kuriem attiecas 4. panta e) un f) apakšpunkts, iepriekšējos divos taksācijas gados atradās ārpus uzņēmuma dalībvalsts;
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii punkts
(ii) vismaz 60 % no uzņēmuma attiecīgajiem ienākumiem tiek gūti vai izmaksāti, izmantojot pārrobežu darījumus;
(ii) vairāk nekā 55 % no uzņēmuma attiecīgajiem ienākumiem tiek gūti vai izmaksāti, izmantojot pārrobežu darījumus;
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
(c) iepriekšējos divos taksācijas gados uzņēmums ir uzticējis ārpakalpojumu sniedzējiem ikdienas darbību administrēšanu un lēmumu pieņemšanu par nozīmīgiem pienākumiem.
(c) iepriekšējos divos taksācijas gados uzņēmums ir uzticējis trešās puses ārpakalpojumu sniedzējiem ikdienas darbību administrēšanu un lēmumu pieņemšanu par nozīmīgiem pienākumiem.
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka uz uzņēmumiem, kuri ietilpst jebkurā no turpmāk minētajām kategorijām, neattiecas 7. panta prasības:
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka uz turpmāk minētajiem uzņēmumiem neattiecas 7. panta prasības:
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts
(e) uzņēmumi, kuros ir vismaz pieci pilnslodzes ekvivalenta darbinieki vai personāls, kuri veic vienīgi darbības, kas rada attiecīgos ienākumus;
svītrots
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a) uzņēmumam ir savas telpas dalībvalstī vai telpas vienīgi savai lietošanai;
(a) uzņēmumam ir savas telpas dalībvalstī, telpas vienīgi savai lietošanai vai telpas, kas ir kopīgas ar tās pašas grupas vienībām;
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) uzņēmumam Savienībā ir vismaz viens aktīvs bankas konts;
(b) uzņēmumam Savienībā ir vismaz viens aktīvs bankas vai e-naudas konts, kurā tiek saņemti attiecīgie ieņēmumi;
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts – 2. apakšpunkts
(2) ir kvalificēti un pilnvaroti pieņemt lēmumus attiecībā uz darbībām, kas uzņēmumam rada attiecīgus ienākumus, vai attiecībā uz uzņēmuma aktīviem;
(2) ir pilnvaroti pieņemt lēmumus attiecībā uz darbībām, kas uzņēmumam rada attiecīgus ienākumus, vai attiecībā uz uzņēmuma aktīviem;
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts – 3. apakšpunkts
(3) aktīvi, neatkarīgi un regulāri izmanto 2) punktā minēto pilnvarojumu;
svītrots
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts – 4. apakšpunkts
(4) nav tāda uzņēmuma darbinieki, kas nav saistītais uzņēmums, un neveic direktora vai līdzvērtīga amata funkcijas citos uzņēmumos, kas nav saistītie uzņēmumi;
svītrots
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts
(ii) lielākā daļa uzņēmuma pilnslodzes ekvivalenta darbinieku ir rezidenti nodokļu vajadzībām uzņēmuma dalībvalstī vai atrodas no minētajām dalībvalstīm tādā attālumā, kas ir savienojams ar viņu pienākumu pienācīgu izpildi, un šādi darbinieki ir kvalificēti veikt darbības, kas uzņēmumam rada attiecīgos ienākumus.
(ii) pastāvīgā dzīvesvieta lielākajai daļai uzņēmuma pilnslodzes ekvivalenta darbinieku atbilstoši tam, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 593/2008, ir uzņēmuma dalībvalstī vai atrodas no minētajām dalībvalstīm tādā attālumā, kas ir savienojams ar viņu pienākumu pienācīgu izpildi, un šādi darbinieki ir kvalificēti veikt darbības, kas uzņēmumam rada attiecīgos ienākumus.
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(ga) pārskats par uzņēmuma un saistīto uzņēmumu struktūru un jebkādiem vērā ņemamiem ārpakalpojumu režīmiem, ieskaitot konkrētās struktūras darbības pamatojumu, kas aprakstīti standartizētā formāta kontekstā;
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – gb apakšpunkts (jauns)
(gb) kopsavilkuma ziņojums par dokumentārajiem pierādījumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo punktu, tajā īpaši iekļaujot:
— uzņēmuma darbību satura īsu aprakstu;
— darbinieku skaitu, kas izteikts kā pilnslodzes ekvivalenta darbinieki;
— peļņu vai zaudējumus pirms un pēc nodokļiem.
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
1. Uzskata, ka uzņēmumam, kas deklarē, ka tas atbilst visiem 7. panta 1. punktā noteiktajiem minimālā satura rādītājiem un sniedz pietiekamus apliecinošus dokumentārus pierādījumus saskaņā ar 7. panta 2. punktu, ir minimālais saturs attiecīgajā taksācijas gadā.
1. Uzskata, ka uzņēmumam, kas deklarē, ka tas atbilst visiem 7. panta 1. punktā noteiktajiem minimālā satura rādītājiem un sniedz vajadzīgos apliecinošus dokumentārus pierādījumus saskaņā ar 7. panta 2. punktu, ir minimālais saturs attiecīgajā taksācijas gadā.
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
2. Uzskata, ka uzņēmumam, kas deklarē, ka tas neatbilst vienam vai vairākiem 7. panta 1. punktā noteiktajiem rādītājiem vai nesniedz pietiekamus apliecinošus dokumentārus pierādījumus saskaņā ar 7. panta 2. punktu, nav minimālā satura attiecīgajā taksācijas gadā.
2. Uzskata, ka uzņēmumam, kas deklarē, ka tas neatbilst vienam vai vairākiem 7. panta 1. punktā noteiktajiem rādītājiem vai nesniedz vajadzīgos apliecinošos dokumentāros pierādījumus saskaņā ar 7. panta 2. punktu, nav minimālā satura attiecīgajā taksācijas gadā.
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
1. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai ļautu uzņēmumiem, par kuriem saskaņā ar 8. panta 2. punktu ir spēkā prezumpcija, ka tiem nav minimālā satura, atspēkot šo prezumpciju, iesniedzot jebkādus papildu apliecinošus pierādījumus par saimniecisko darbību, ko tie veic, lai radītu attiecīgos ienākumus.
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ļautu uzņēmumiem, par kuriem saskaņā ar 8. panta 2. punktu ir spēkā prezumpcija, ka tiem nav minimālā satura, bez nepamatotas kavēšanās un neradot pārmērīgas administratīvās izmaksas, atspēkot šo prezumpciju, iesniedzot jebkādus papildu apliecinošus pierādījumus par saimniecisko darbību, ko tie veic, lai radītu attiecīgos ienākumus.
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a) dokumentu, kas ļauj noskaidrot uzņēmuma dibināšanas komerciālo pamatojumu;
(a) dokumentu, kas ļauj noskaidrot saimniecisko pamatojumu uzņēmuma dibināšanai dalībvalstī, kurā tas veic savu darbību,
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b) informāciju par darbinieku profiliem, tostarp viņu pieredzes līmeni, lēmumu pieņemšanas pilnvarām kopējā struktūrā, lomu un amatu struktūrshēmā, darba līguma veidu, kvalifikācijas un nodarbinātības ilgumu;
(b) informāciju par pilna un daļēja laika darbinieku un līgumdarbinieku profiliem, proti, viņu pieredzes līmeni, lēmumu pieņemšanas pilnvarām kopējā struktūrā, lomu un amatu struktūrshēmā, darba līguma veidu, kvalifikācijas un nodarbinātības ilgumu, ievērojot augstu datu aizsardzības un privātuma līmeni,
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Dalībvalsts izskata pieprasījumu par prezumpcijas atspēkošanu deviņu mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, un to uzskata par pieņemtu, ja līdz minētā deviņu mēnešu laikposma beigām dalībvalsts vēl nav sniegusi atbildi.
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
1. Dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai ļautu uzņēmumam, kas atbilst 6. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, pieprasīt atbrīvojumu no šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, ja uzņēmuma pastāvēšana nesamazina tā faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vai visas grupas, kurā uzņēmums ir dalībnieks, nodokļu saistības.
1. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai ļautu uzņēmumam, kas atbilst 6. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, bez nepamatotas kavēšanās un tam neradot pārmērīgas administratīvās izmaksas, pieprasīt atbrīvojumu no šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, ja uzņēmuma pastāvēšana nesamazina tā faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vai visas grupas, kurā uzņēmums ir dalībnieks, nodokļu saistības.
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
2. Dalībvalsts var piešķirt minēto atbrīvojumu uz vienu taksācijas gadu, ja uzņēmums sniedz pietiekamus un objektīvus pierādījumus tam, ka tā iesaistīšanās rezultātā netiek piešķirts nodokļu atvieglojums attiecīgi tā faktiskajam(-iem) īpašniekam(-iem) vai grupai kopumā. Minētie pierādījumi ietver informāciju par grupas struktūru un tās darbībām. Šie pierādījumi kopējo nodokļa summu, kas jāmaksā attiecīgi faktiskajam(-iem) īpašniekam(-iem) vai grupai kopumā, ņemot vērā uzņēmuma iesaistīšanos, ļauj salīdzināt ar summu, kas tādos pašos apstākļos būtu jāmaksā, ja uzņēmuma nebūtu.
2. Dalībvalsts var piešķirt minēto atbrīvojumu uz vienu taksācijas gadu, ja uzņēmums sniedz pietiekamus un objektīvus pierādījumus tam, ka tā iesaistīšanās rezultātā netiek piešķirts nodokļu atvieglojums attiecīgi tā faktiskajam(-iem) īpašniekam(-iem) vai grupai kopumā. Minētie pierādījumi ietver informāciju par grupas struktūru un tās darbībām, tostarp tās pilnslodzes ekvivalenta darbinieku sarakstu. Šie pierādījumi kopējo nodokļa summu, kas jāmaksā attiecīgi faktiskajam(-iem) īpašniekam(-iem) vai grupai kopumā, ņemot vērā uzņēmuma iesaistīšanos, ļauj salīdzināt ar summu, kas tādos pašos apstākļos būtu jāmaksā, ja uzņēmuma nebūtu.
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Dalībvalsts izskata prezumpcijas pieprasījumu deviņu mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, un to uzskata par pieņemtu, ja līdz minētā deviņu mēnešu laikposma beigām dalībvalsts nav sniegusi atbildi.
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Ja uzņēmumam nav minimālā satura nodokļu vajadzībām tajā dalībvalstī, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, tad šī dalībvalsts pieņem jebkuru no šādiem lēmumiem:
Ja uzņēmumam nav minimālā satura nodokļu vajadzībām tajā dalībvalstī, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, tad šī dalībvalsts atsaka visus uzņēmuma iesniegtos pieteikumus tādas nodokļu rezidenta apliecības saņemšanai, kuru plānots izmantot ārpus šīs dalībvalsts jurisdikcijas.
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – a punkts
(a) atteikt uzņēmumam izdot nodokļu rezidenta apliecību, lai to izmantotu ārpus šīs dalībvalsts jurisdikcijas;
svītrots
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – b punkts
(b) izdot nodokļu rezidenta apliecību, kurā noteikts, ka uzņēmumam nav tiesību gūt labumu no nolīgumiem un konvencijām, kas paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam, un no starptautiskiem nolīgumiem ar līdzīgu mērķi vai sekām, kā arī no Direktīvas 2011/96/ES 4., 5. un 6. panta un Direktīvas 2003/49/EK 1. panta.
svītrots
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1.a daļa (jauna)
Atsakot pieteikumu šādas apliecības saņemšanai, dalībvalsts izdod oficiālu paziņojumus, kurā pienācīgi pamato šādu lēmumu un nosaka, ka uzņēmumam nav tiesību gūt labumu no nolīgumiem un konvencijām, kas paredz novērst nodokļu dubultu uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam, vai no starptautiskiem nolīgumiem ar līdzīgu mērķi vai sekām, kā arī no Direktīvas 2011/96/ES 4., 5. un 6. panta un Direktīvas 2003/49/EK 1. panta.
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1.b daļa (jauna)
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka minētās nodokļu sekas ir skaidri noteiktas spēkā esošajos divpusējos nodokļu nolīgumos ar trešām valstīm, lai tās saņemtu informāciju par uzņēmumiem, kas varētu būt čaulas uzņēmumi.
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2011/16/ES 8.adpants – 4. punkts – b apakšpunkts
(b) tā uzņēmuma PVN maksātāja numurs, kuram ir pienākums ziņot saskaņā ar direktīvas [OP] 6. pantu, ja tāds ir;
(b) Ja nav NMIN, tā uzņēmuma PVN maksātāja numurs, kuram ir pienākums ziņot saskaņā ar direktīvas [OP] 6. pantu, ja tāds ir.
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2011/16/ES 8.adpants – 4. punkts – g apakšpunkts
(g) pierādījumu, ko uzņēmums iesniedzis saskaņā ar 7. panta 2. punktu, kopsavilkums.
(g) deklarācijas un attiecīgā gadījumā to pierādījumu kopsavilkums, ko uzņēmums iesniedzis saskaņā ar 7. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2011/16/ES 8.adpants – 6.a punkts (jauns)
6.a Ja dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu konstatē, ka citas dalībvalstis varētu skart minētā uzņēmuma sniegtā informācija, paziņojumā, kas minēts šajos punktos, iekļauj īpašu brīdinājumu tām dalībvalstīm, kuras uzskata par skartām.
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sankcijas ietver administratīvu naudas sodu vismaz 5 % apmērā no uzņēmuma apgrozījuma attiecīgajā taksācijas gadā, ko piemēro, ja uzņēmums, kuram ir jāziņo saskaņā ar 6. pantu par konkrētu taksācijas gadu, noteiktajā termiņā neizpilda šādu prasību vai nodokļu deklarācijā, kas paredzēta 7. pantā, sniedz nepatiesu informāciju.
Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sankcijas ietver administratīvu naudas sodu vismaz 2 % apmērā no uzņēmuma ieņēmumiem attiecīgajā taksācijas gadā, ja uzņēmums, kuram ir jāziņo saskaņā ar 6. pantu par konkrētu taksācijas gadu, noteiktajā termiņā neizpilda šādu prasību, un administratīvu naudas sodu vismaz 4 % apmērā no uzņēmuma ieņēmumiem, ja uzņēmums, kuram ir jāziņo saskaņā ar 6. pantu, sniedz nepatiesu informāciju nodokļu deklarācijā, kas paredzēta 7. pantā.Ja uzņēmuma ieņēmumi ir pielīdzināmi nullei vai ir zemi, proti, ir zem robežvērtības, ko noteikusi valsts nodokļu iestāde, un nepārsniedz minimālo robežvērtību, ko Komisija noteikusi īstenošanas aktā, sodu vajadzētu aprēķināt, balstoties uz uzņēmuma kopējiem aktīviem.
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2.a daļa (jauna)
Otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18.a pantā.
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 15. pants – virsraksts
Nodokļu revīzijas pieprasījums
Pieprasījums veikt kopīgu nodokļu revīziju
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 15. pants - 1. daļa
Ja vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums, kas ir rezidents nodokļu vajadzībām citā dalībvalstī, nav izpildījis savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, pirmā minētā dalībvalsts var lūgt otras minētās dalībvalsts kompetento iestādi veikt uzņēmuma nodokļu revīziju.
Ja vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums, kas ir rezidents nodokļu vajadzībām citā dalībvalstī, nav izpildījis savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, pirmā minētā dalībvalsts, precizējot iemeslus, var lūgt otras minētās dalībvalsts kompetento iestādi veikt kopīgu uzņēmuma nodokļu revīziju, pamatojoties uz Padomes Direktīvas (ES) 2021/51417 12.a pantā noteiktajām procedūrām.
_____________________-
__________________--
17 Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. daļa
Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde to uzsāk viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un veic nodokļu revīziju saskaņā ar nodokļu revīzijas noteikumiem, kas ir spēkā pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.
Ja pieprasītāja kompetentā iestāde juridisku iemeslu dēļ nevar veikt kopīgu nodokļu revīziju, pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde sāk valsts līmeņa revīziju viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un to veic saskaņā ar nodokļu revīzijas noteikumiem, kas ir spēkā pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f) revīziju skaits uzņēmumos, kas atbilst 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem;
(f) revīziju skaits uzņēmumos, kas atbilst 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, atsevišķi norādot kopīgās un parastās revīzijas;
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 17. pants – virsraksts
Ziņojumi
Pārskats
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
1. Komisija līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.
1. Līdz... [pieci gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un darbību. Attiecīgā gadījumā, lai palielinātu šīs direktīvas efektivitāti, ziņojumam pievieno pārskatu un leģislatīvā akta priekšlikumu, ar ko groza šo direktīvu.
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Ziņojumā pārskata un izvērtē šīs direktīvas ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs, nodokļu iestāžu spējas un jo īpaši to, vai ir vajadzīgs grozīt šo direktīvu. Ziņojumā arī novērtē, vai 7. pantā būtu lietderīgi pievienot ekonomiskā satura rādītāju, kura pamatā ir peļņa uz vienu darbinieku pirms nodokļu nomaksas, un minētajā pantā noteikto pienākumu paziņot minimālā satura rādītājus nodokļu vajadzībām attiecināt uz regulētiem finanšu uzņēmumiem, un vajadzības gadījumā pārskatīt atbrīvojumu, kas tiem piešķirts ar 6. panta 2.b punktu.
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
2. Sagatavojot ziņojumu, Komisija ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 15. pantu.
2. Sagatavojot ziņojumu, Komisija ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 16. pantu.
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 18.a pants (jauns)
18.a pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Grozījumu izdarīšana Parlamenta Reglamentā attiecībā uz 7. pantu par privilēģiju un imunitātes aizstāvēšanu un 9. pantu par procedūrām, kas saistītas ar imunitāti
141k
45k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra lēmums par grozījumu izdarīšanu Eiropas Parlamenta Reglamentā attiecībā uz 7. pantu par privilēģiju un imunitātes aizstāvēšanu un 9. pantu par ar imunitāti saistītajām procedūrām (2022/2210(REG))
– ņemot vērā priekšsēdētājas 2022. gada 9. novembra un 16. decembra vēstuli,
– ņemot vērā Reglamenta 236. un 237. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9‑0001/2023),
1. nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;
2. nolemj, ka grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas;
3. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.
Spēkā esošais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Eiropas Parlamenta Reglaments 7. pants – 1. punkts
1. Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas vai gatavojas pārkāpt deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 9. panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai minētās privilēģijas un imunitāte ir pārkāptas vai var tikt pārkāptas.
1. Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes vai Eiropas Prokuratūra ir pārkāpušas vai gatavojas pārkāpt deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 9. panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai minētās privilēģijas un imunitāte ir pārkāptas vai var tikt pārkāptas.
Grozījums Nr. 2 Eiropas Parlamenta Reglaments 9. pants – 1. punkts
1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.
1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes vai Eiropas galvenā prokurora pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.
Grozījums Nr. 3 Eiropas Parlamenta Reglaments 9. pants – 5. punkts
5. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.
5. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts iestāde vai attiecīgā gadījumā Eiropas galvenais prokurors tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.
Grozījums Nr. 4 Eiropas Parlamenta Reglaments 9. pants – 8. punkts
8. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj šai komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.
8. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās dalībvalsts iestādes vai attiecīgā gadījumā Eiropas galvenā prokurora kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj šai komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.
Grozījums Nr. 5 Eiropas Parlamenta Reglaments 9. pants – 10. punkts
10. Parlamenta pieņemto lēmumu Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties dara zināmu attiecīgajam deputātam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un prasa informāciju par jebkādām izmaiņām un tiesas lēmumiem attiecīgajā tiesvedībā. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis šādu informāciju, viņš to paziņo Parlamentam tādā veidā, kādu uzskata par vispiemērotāko, vajadzības gadījumā — pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju.
10. Parlamenta pieņemto lēmumu Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties dara zināmu attiecīgajam deputātam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā Eiropas galvenajam prokuroram un prasa informāciju par jebkādām izmaiņām un tiesas lēmumiem attiecīgajā tiesvedībā. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis šādu informāciju, viņš to paziņo Parlamentam tādā veidā, kādu uzskata par vispiemērotāko, vajadzības gadījumā — pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju.
Grozījums Nr. 6 Eiropas Parlamenta Reglaments 9. pants – 12. punkts
12. Parlaments izskata tikai tādus pieprasījumus par deputāta imunitātes atcelšanu, ko tam iesniegušas tiesu iestādes vai dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības.
12. Parlaments izskata tikai tādus pieprasījumus par deputāta imunitātes atcelšanu, ko tam iesniegušas tiesu iestādes vai dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības vai attiecīgā gadījumā iesniedzis Eiropas galvenais prokurors.
Grozījums Nr. 7 Eiropas Parlamenta Reglaments 9. pants – 14. punkts
14. Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi kompetenta iestāde, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.
14. Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi dalībvalsts kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūra, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.
Eiropas vietējās tirdzniecības galvaspilsētas izveide
147k
51k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. janvāra rezolūcija par Eiropas vietējās tirdzniecības galvaspilsētas izveidi (2022/2874(RSP))
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3., 4. un 5. punktu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 24., 153., 173. un 227. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/690, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014(2),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK(3),
– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (izziņots ar dokumenta numuru C(2003) 1422)(4),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ""Vispirms domāt par mazākajiem" – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts "Small Business Act"" (COM(2008)0394),
– ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(5),
– ņemot vērā 2022. gada 17. februāra rezolūciju par tādu šķēršļu novēršanu vienotajā tirgū, kuri nav saistīti ne ar tarifiem, ne ar nodokļiem(6),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei" (COM(2020)0456),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai" (COM(2020)0103),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "21. gadsimta prasībām atbilstoša Eiropas mazumtirdzniecības nozare" (COM(2018)0219),
– ņemot vērā Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta 2020. gada jūlija pētījumu "Territorial supply constraints in the EU retail sector" (Teritoriālie piegādes ierobežojumi ES mazumtirdzniecības nozarē),
– ņemot vērā Reglamenta 227. panta 2. punktu,
A. tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi Lūgumrakstu Nr. 0699/2021, kurā ierosināts izveidot Eiropas vietējās tirdzniecības un mazumtirdzniecības galvaspilsētu;
B. tā kā lūgumraksta iesniedzēja ieteikumi var kalpot par iedvesmas avotu Eiropas vietējās tirdzniecības un mazumtirdzniecības atlases procedūrai;
C. tā kā mazumtirdzniecības nozare ir ļoti nozīmīga ekosistēma ES ekonomikā un veido 11,5 % no ES pievienotās vērtības un tajā ir tieši nodarbināti vairāk nekā 29 miljoni cilvēku; tā kā tās darbības rezultātiem ir būtiska ietekme uz mājsaimniecību budžetu un piegādātājiem, jo patērētāji vidēji 30 % no saviem līdzekļiem tērē preču iegādei;
D. tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tostarp ģimenes uzņēmumi, ir Eiropas ekonomikas pamats; tā kā tie veido 99 % no visiem uzņēmumiem ES un nodarbina aptuveni 100 miljonus cilvēku(7);
E. tā kā mazumtirdzniecības MVU ir ārkārtīgi svarīgi pilsētas un lauku vietējām kopienām, tie veido daļu no sociālās struktūras un sniedz tiešu ieguldījumu, lai pilsētu un mazpilsētu centri būtu dzīvīgas vietas, kur iedzīvotājiem vajadzīgie pakalpojumi tiek sniegti netālu no viņu mājām; tā kā mazumtirdzniecības MVU palīdz arī novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos; tā kā mazumtirdzniecības MVU tieši veicina iedzīvotāju labklājību, iekļautību un labbūtību, vietējo kultūras dzīvi un ES pilsētu un mazpilsētu mantojumu, kā arī nodrošina ievērojamas nodarbinātības iespējas šajās kopienās, kas savukārt veicina labāku pieredzi patērētājiem;
F. tā kā, no otras puses, vietējās tirdzniecības neesamība sekmē pilsētu centru un rajonu sociālu, ekonomisku un fizisku degradāciju un pat noved pie drošības situācijas pasliktināšanās apburtā loka; tā kā mazumtirdzniecības pakalpojumu trūkums ir atzīts par vienu no lauku apvidu iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesliem;
G. tā kā vietējā tirdzniecība nodrošina iespēju piedāvāt lielākā mērā personalizētus un tiešus pakalpojumus patērētājiem;
H. tā kā mazumtirdzniecības ekosistēmu būtiski ir ietekmējusi Covid-19 krīze; tā kā MVU ir skāris nepieredzēts pasaules ekonomikas satricinājums, kad veikali tika slēgti vai tiem bija jāveic stingri piesardzības pasākumi; tā kā nozare ir pakļauta arī spiedienam, ko rada pašreizējā krīze, tostarp konflikts Ukrainā un pieaugošās enerģijas izmaksas; tā kā ir apdraudēta daudzu MVU, kas bieži vien ir ģimenes mikrouzņēmumi, dzīvotspēja, kā arī ir apdraudētas darbvietas;
I. tā kā MVU bieži vien ir ļoti grūti saglabāt konkurētspēju apstākļos, kad lielie uzņēmumi īsteno visas mazumtirdzniecības vērtības ķēdes globalizāciju; tā kā netiešā ietekme ietver tirdzniecības piedāvājuma un pilsētvides standartizāciju un pilsētu centru pamešanu, kā arī ekoloģiskās pēdas palielināšanos un ietekmi uz darba apstākļiem; tā kā vietējās tirdzniecības stiprināšana varētu palīdzēt mazināt šādu ietekmi;
J. tā kā, strauji attīstoties e-tirdzniecībai, mazumtirdzniecības nozarē patlaban notiek krasas pārmaiņas, taču mazumtirdzniecība, izmantojot dažādus kanālus un apvienojot tiešsaistes un bezsaistes tirdzniecību, sniedz jaunas iespējas un rada izaicinājumus nozarē;
K. tā kā eurozonā turpina pieaugt inflācija; tā kā enerģijas un degvielas cenas turpina pieaugt tādā tempā, kas būtiski pārsniedz vidējo inflācijas rādītāju, un joprojām ir ļoti svārstīgas, un tās ir viens no MVU darbības izbeigšanas galvenajiem iemesliem; tā kā minētie faktori padara mazumtirdzniecības nozares MVU un mikrouzņēmumus īpaši neaizsargātus;
L. tā kā mazos tirgotājus bieži vien ietekmē lielas tirdzniecības platformas, kas piedāvā zemākas cenas, jo ir pārnesušas savas ražošanas izmaksas uz trešām valstīm;
M. tā kā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godīgu mazumtirdzniecību visā Eiropas Savienībā, ir ļoti būtiski izveidot lieljaudas digitālos tīklus visos ES reģionos; tā kā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem joprojām pastāv būtiski trūkumi šādu tīklu izveidē ES, un tas var palielināt digitālo plaisu un apdraudēt tādu vietējo veikalu ilgtspēju, kuri atrodas reti apdzīvotās teritorijās, salīdzinājumā ar veikaliem lielpilsētās;
N. tā kā Komisijas paziņojuma "21. gadsimta prasībām atbilstoša Eiropas mazumtirdzniecības nozare" mērķis ir stiprināt mazumtirdzniecības nozares konkurētspēju;
O. tā kā Komisijas iesniegtā mazumtirdzniecības atjaunošanas iniciatīva atbalsta mazumtirdzniecības MVU digitalizāciju un modernizāciju; tā kā atbalsts mazo mazumtirgotāju spējai pielāgoties šīm pārmaiņām ir viens no ES politikas veidotāju būtiskākajiem uzdevumiem;
P. tā kā Komisija ir atzinīgi novērtējusi lūgumraksta iesniedzēju priekšlikumu izveidot Eiropas vietējās tirdzniecības un mazumtirdzniecības galvaspilsētu un apsvērs iespējas risināt tajā izvirzītos konkrētos jautājumus; tā kā, ņemot vērā prioritāti nodrošināt Komisijas atbalsta programmu ietekmi, Komisija uzskata, ka ir svarīgi iet tālāk par izpratnes veicināšanu un tieši palīdzēt risināt problēmas, ar kurām saskaras mazumtirdzniecības MVU, un panākt tiem labvēlīgus rezultātus;
Q. tā kā priekšlikums varētu stiprināt pilsētās veikto darbu saistībā ar nozares un MVU politiku, jo īpaši saistībā ar iniciatīvu "Inteliģento pilsētu izaicinājums", kas aktīvā kopienā apvieno 136 pilsētas no 21 valsts, lai gūtu labumu no progresīvām tehnoloģijām un virzītu zaļo un digitālo pārveidi, un veicinātu sociālo noturību;
R. tā kā spēcīgas mazumtirdzniecības kopienas veidošana var būt ļoti noderīga tiem, kuri vēlas veikt modernizāciju un uzlabot savu konkurētspēju;
S. tā kā administratīvo formalitāšu ievērošana MVU ietekmē vairāk nekā lielos uzņēmumus MVU ierobežoto finanšu resursu un cilvēkresursu dēļ;
T. tā kā uzdevums reglamentēt mazumtirdzniecības nozari pirmām kārtām ir dalībvalstu ziņā; tā kā jebkura novērtējuma par šķēršļiem mazumtirdzniecības nozarē pamatā cita starpā jābūt uzņēmumu, darba ņēmēju un patērētāju pieredzei un viedokļiem; tā kā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka spēkā esošie noteikumi nerada nesamērīgu ietekmi uz MVU un mikrouzņēmumiem un neapgrūtina to darbību;
U. tā kā mazumtirdzniecība ir nozare, kura nodrošina ievērojamu finansiālu pienesumu, kas palīdz segt valsts izdevumus par publiskajiem pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem;
V. tā kā šā priekšlikuma mērķis ir veicināt vietējo mazumtirdzniecību un vairot sabiedrības izpratni par šīs nozares ekonomisko un sociālo nozīmi;
W. tā kā piegādes vietējai tirdzniecībai bieži vien veic reģionālie un valsts piegādātāji, tādējādi palīdzot samazināt to preču oglekļa pēdu; tā kā ražošana Savienības teritorijā garantē kvalitātes standartu ievērošanu un darba apstākļus;
X. tā kā atbalsts mazumtirdzniecības MVU un vietējai tirdzniecībai ES ir ļoti būtisks, lai veicinātu ES ekonomiku un saīsinātu piegādes ķēdes, un padarītu tās raitākas un drošākas;
Y. tā kā vietējās tirdzniecības veicināšana sekmē zaļo pārkārtošanos īsu piegādes ķēžu preču tirdzniecības nozarē; tā kā ir jāveicina sabiedrības izpratne par vietējās un tuvējās tirdzniecības nozīmi, lai veicinātu cīņu pret klimata pārmaiņām;
Z. tā kā ir jāveicina un jāsaglabā preces un pakalpojumi, ko piedāvā Eiropas Savienības pilsētas, mazpilsētas un reģioni, lai stiprinātu to mantojumu un Eiropas vienoto tirgu; tā kā, ja Komisija ņemtu vērā lūgumrakstā sniegto priekšlikumu, tā varētu labāk izsekot aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un noteikt tās, lai popularizētu mūsu izstrādājumus iekšējā tirgū un pasaulē un aizsargātu tos pret viltus konkurenci;
AA. tā kā lielāko daļu ES rīcībpolitiku un tiesību aktu īsteno vietējā un reģionālā līmenī un tie patlaban aptver gandrīz visas politikas, ekonomiskās un sociālās jomas;
AB. tā kā saskaņā ar Eurostat datiem mazumtirdzniecība ES 2022. gada augustā bija samazinājusies par 1,3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2021. gadā(8);
AC. tā kā Komisija jau pārvalda programmas, ar ko tiek atbalstīta darbvietu radīšana un vietējās saimnieciskās darbības ilgtspēja un ko var izmantot un kas būtu jāizmanto, lai atbalstītu šo priekšlikumu, un tās ir Eiropas Inovācijas padomes programmas, Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME) un programma "Erasmus+",
1. aicina Komisiju veikt darbu un izstrādāt priekšlikumu par Eiropas vietējās tirdzniecības un mazumtirdzniecības galvaspilsētas izveidi un iesniegt īpašu programmu šajā jomā, kā arī nodrošināt, ka atbalsta programmu ietvaros tiek sagatavoti konkrēti priekšlikumi par resursiem un ietekmi uz budžetu, kas tieši palīdzētu risināt vietējās mazumtirdzniecības nozares problēmas;
2. aicina Komisiju ierosināt Savienības pasākumu ar nosaukumu "Eiropas vietējās tirdzniecības un mazumtirdzniecības galvaspilsēta", kura mērķim jābūt izcelt vietējās mazumtirdzniecības būtisko nozīmi, nodrošinot ievērojamu atbalstu sociālajai kohēzijai, veicinot un aizsargājot Eiropas pilsētu, mazpilsētu un reģionu unikalitāti un daudzveidību un palīdzot vietējiem uzņēmumiem pārvarēt negodīgas konkurences radītos izaicinājumus;
3. aicina Komisiju katru gadu izveidot atlases komiteju, kuras sastāvā būtu dažādas ieinteresētās personas, piemēram, MVU, vietējo tirdzniecības asociāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, jaunie uzņēmēji, vietējie pārstāvji, EP deputāti un Reģionu komitejas locekļi; aicina nodrošināt, ka atlases komiteja nosaka atbilstību un atlases kritērijus, kuros var ņemt vērā tādus faktorus kā labi darba apstākļi, vides aizsardzība vai vietējo izstrādājumu popularizēšana; uzskata, ka atlases procesam jābūt atvērtam pilsētām un mazpilsētām neatkarīgi no to iedzīvotāju skaita; norāda, ka atlases komitejai ir jāiesniedz ziņojums Komisijai, Parlamentam un Padomei par izvirzītajiem kandidātiem, ko izvērtē, ņemot vērā šā pasākuma mērķus un iezīmes;
4. aicina Komisiju veicināt to, ka Eiropas gada pilsēta vai mazpilsēta katru gadu rīko konferences, darbseminārus un iniciatīvas, piemēram, saistībā ar tirdzniecības digitalizāciju, tehnoloģisko inovāciju veicināšanu vietējā mazumtirdzniecībā, vides aizsardzības veicināšanu, kultūras tendenču stiprināšanu vai komunikācijas ar patērētājiem un viņu iesaistes optimizēšanu;
5. uzsver, ka Komisijai ir būtiska nozīme, sniedzot atbalstu un ieteikumus dalībvalstīm saistībā ar to centieniem izveidot godīgāku, atvērtāku un integrētāku mazumtirdzniecības tirgu, ņemot vērā paraugpraksi un pamatnostādnes, kas palīdz dalībvalstīm noteikt mazāk ierobežojošus pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvaru starp valsts politikas mērķus sasniegšanu un mazumtirgotāju attīstību un izaugsmi; jo īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai veicinātu piegādes ķēžu izveidi un/vai apvienošanu;
6. aicina dalībvalstis pieņemt pasākumus, lai atjaunotu, modernizētu un pielāgotu uzņēmējdarbības modeļus nelielu mazumtirdzniecības vietu, tostarp ģimenes uzņēmumu, nozarē, lai valsts iestādes varētu palīdzēt nelieliem mazumtirgotājiem īstenot tehnoloģiskas un digitālas pārmaiņas un veikt modernizāciju nolūkā risināt nākotnes problēmas, piemēram, saistībā ar vidi un energoapgādi, jo īpaši pēc Covid-19 pandēmijas, un būtiskām izmaiņām pirkšanas paradumos;
7. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt stimulus, lai izstrādātu īstenojamas vietējās stratēģijas, kas varētu virzīt vietējo politiku tā, lai tiktu panākta reāla ietekme uz mazo mazumtirgotāju dzīvi un darbu, tostarp, lai veicinātu apmācību jauno mazumtirdzniecības nozares tehnoloģiju izmantošanā nolūkā nodrošināt, ka visi tirgotāji var pielāgoties jaunajām tiešsaistes tirdzniecības formām;
8. uzsver, ka vietējā tirdzniecība būtiski ietekmē lauku apvidus un ka vidēji lielās pilsētās un mazpilsētās tā ir ļoti būtisks ekonomikas virzītājspēks visā apkaimē; uzsver, ka šis tirdzniecības veids sekmē ekonomiku un nodarbinātību šajos apvidos un ir ļoti cieši saistīts ar citām nozarēm, piemēram, tūrismu vai kultūru, un sinerģija un partnerības bieži vien veicina pilsētu un mazpilsētu ekonomikas attīstību apkaimē;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt mazos mazumtirgotājus un palīdzēt tiem visos posmos no darbības uzsākšanas līdz ikdienas darbam, vienlaikus ņemot vērā subsidiaritātes principu un nepieciešamību atvieglot mazo uzņēmumu un mazumtirgotāju administratīvo slogu; prasa atbalstīt mazos mazumtirgotājus, lai tie varētu pārvarēt šķēršļus un grūtības, īstenojot digitālo pārveidi;
10. aicina Komisiju uzsākt īpašu ES komunikācijas kampaņu par mazumtirdzniecību, izmantojot zīmolu "ES vietējā tirdzniecība" ar mērķi veicināt ES vietējo tirdzniecību un mudināt iedzīvotājus iesaistīties mazumtirdzniecības nozarē gan kā patērētājiem, gan arī piegādātājiem; aicina Komisiju uzsākt sabiedrības informēšanas kampaņas par vietējās tirdzniecības nozīmi un sniegtajiem ieguvumiem;
11. aicina Komisiju pilnvērtīgi izmantot vienotā tirgus programmu, lai sniegtu atbalstu vietējiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ar mērķi veicināt to konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp mazumtirdzniecības nozarē, tādējādi sekmējot piekļuvi tirgiem, stiprinot izplatīšanas tīklus, veicinot darījumdarbību un darījumdarbības prasmju apguvi, sekmējot nozares modernizāciju un mazinot tās ietekmi uz vidi un energopatēriņu;
12. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt nozares dzīvotspēju šajā īpaši sarežģītajā laikā un paredzēt papildu finansējumu un atbalstu, kas vajadzīgs mazumtirdzniecības nozares izdzīvošanai ES; uzsver, ka pašreizējā piegādes krīze, kā arī cenu pieaugums smagāk skar MVU;
13. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes mazumtirdzniecības nozari kā horizontālo prioritāri iekļaut to darbības programmās, pilsētu un lauku attīstības politikā, viedās specializācijas stratēģijās un partnerības nolīgumos 2021.–2027. gadam, lai finansētu mazumtirdzniecības atbalsta projektus;
14. aicina Komisiju turpināt integrēt vietējās tirdzniecības veicināšanu mērķī, kas paredz stiprināt kohēzijas politikas pilsētu dimensiju, jo tā ir būtiska nozare vietējai un reģionālajai ekonomikai;
15. mudina dalībvalstis veicināt fiskālos stimulus mazajiem tirgotājiem, kuri izvēlas uzsākt darbību reti apdzīvotās teritorijās, lai izmantotu šo instrumentu cīņā pret demogrāfiskajām problēmām ES;
16. turklāt aicina Komisiju ņemt vērā iespējamo sinerģiju starp dažādiem ģenerāldirektorātiem, paturot prātā tūrisma transversālo raksturu tādās jomās kā tūrisms, transports, kultūra, reģionālā attīstība, pilsētpolitika, nodarbinātība un klimats;
17. aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas Inovācijas padomi un EASME, lai turpinātu Eiropas vietējās tirdzniecības un mazumtirdzniecības galvaspilsētas iniciatīvas attīstību;
18. aicina Komisiju sagatavot ikgadēju ziņojumu, izvērtējot iepriekšējā gada pasākuma rezultātus un iekļaujot tajā pasākuma organizatoru vērtējumu un atsauksmes, kā arī paraugprakses un zinātības apkopojumu, kas nododams no pilsētas pilsētai; aicina šo ziņojumu iesniegt Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai; aicina Komisiju pārskatīt šo iniciatīvu, sagatavojot priekšlikumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem šā pasākuma veiksmīgai īstenošanai, jo īpaši ņemot vērā Savienības paplašināšanos nākotnē;
19. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.