Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2021. finanšu gadu (COM(2022)0323 – C9‑0228/2022)(2),

–  ņemot vērā 2021. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta gada ziņojumu par 2021. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2021. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2021. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi un jo īpaši tā 34. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0086/2023),

A.  tā kā priekšsēdētāja 2022. gada 30. jūnijā pieņēma Parlamenta 2021. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2022. gada 3. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.  tā kā Revīzijas palāta savā revīzijā norādīja, ka 2021. gada administratīvo izdevumu īpašajā novērtējumā iestāžu gada darbības pārskati neuzrādīja būtisku kļūdu līmeni un tas atbilst Revīzijas palātas konstatējumiem;

D.  tā kā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 262. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājai apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2021. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 93, 17.3.2021. (2) OV C 399, 17.10.2022., 1. lpp. (3) OV C 279, 20.07.2022., 1. lpp. (4) OV C 391, 12.10.2022., 6. lpp. (5) OV C 399, 17.10.2022., 240. lpp. (6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0086/2023),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (“Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu;

B.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīti 145 jautājumi un Parlamenta Budžeta kontroles komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda 2022. gada 1. decembrī, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētājas vietniekam, ģenerālsekretāram, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes (“Iestāde”) direktoram un iekšējam revidentam;

C.  tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un rezultativitāti, pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā;

D.  tā kā uzticēšanās Parlamenta integritātei un tiesiskumam ir ārkārtīgi svarīga Eiropas demokrātijas darbībai;

E.  tā kā Parlamenta integritātei ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu, ka demokrātiskos procesus neskar privātas un ārējas intereses un ka tiek pilnībā ievērotas pilsoņu tiesības;

F.  tā kā 2021. gada 16. septembra rezolūcijā Parlaments norādīja, ka ir svarīgi stiprināt pārredzamību un integritāti Savienības iestādēs, izveidojot neatkarīgu Savienības ētikas struktūru;

G.  tā kā 2022. gada 15. decembra rezolūcijā Parlaments uzsvēra aizdomas par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Savienības iestādēs,

Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldība

1.  norāda, ka Parlamenta 2021. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija 2 063 521 135 EUR jeb 19,4 % no daudzgadu finanšu shēmas(1) 7. izdevumu kategorijas, kas paredzēta visu Savienības iestāžu 2021. gada administratīvajiem izdevumiem, un par 1,2 % pārsniedza 2020. gada budžetu (2 038 745 000 EUR);

2.  norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2021. gada 31. decembrī bija 215 332 108 EUR (2020. gadā — 203 449 523 EUR), no kuriem 37 150 961 EUR bija piešķirtie ieņēmumi (2020. gadā — 33 567 305 EUR);

3.  uzsver, ka 75,8 % no kopējām saistībām veidoja piecas nodaļas — nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”), 21. nodaļa (“Datu apstrāde, iekārtas un kustamais īpašums”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”) —, kas liecina, ka Parlamenta izdevumu lielākā daļa ir lielā mērā nemainīga;

4.  norāda, ka Parlamenta 2021. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

5.  norāda, ka saistības tika uzņemtas par 98,5 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām, proti, par 2 033 160 247 EUR, un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,6 %; ar gandarījumu norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; norāda, ka maksājumu kopējais apmērs bija 1 649 796 EUR, kā rezultātā maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 81,1 % (2020. gadā attiecīgi 1 590 035 012 un 81,5%);

6.  norāda, ka 2021. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas 31. un 49. pantu Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja astoņpadsmit pārvietojumus (“C” pārvietojumus) par kopumā 106 753 497 EUR jeb 5,2 % no galīgajām apropriācijām; norāda, ka priekšsēdētājs savukārt apstiprināja astoņus pārvietojumus (“P” pārvietojumus) 26 464 877 EUR jeb 1,3 % apmērā no 2021. gada budžeta;

7.  konstatē, ka Covid-19 krīzes radīto budžeta ietaupījumu dēļ 2021. gadā pārvietojumu līmenis bija augstāks nekā gados pirms pandēmijas, kad kopējais “C” un “P” pārvietojumu apmērs 2019. gadā sasniedza 5 %, 2018. gadā — 3,2 % un 2017. gadā — 4,0 %; atgādina, ka braucieni parastajā režīmā gada laikā bija iespējami tikai dažos periodos un tādēļ Parlamenta attiecīgās budžeta pozīcijas netika pilnībā izmantotas un tika pārdalītas citiem mērķiem;

8.  konstatē, ka budžeta pozīcijas, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika izmantotas vismazāk un nodrošināja līdzekļus budžeta pārvietojumiem 2021. gadā, bija parastie ceļa izdevumi (20 041 000 EUR), personāla komandējumu izdevumi (18 460 000 EUR), apmeklētāju grupu organizēšana un uzņemšana (16 517 980 EUR) un parlamentārā palīdzība (11 418 251 EUR); konstatē, ka posteņi, no kuriem tika ņemtas vislielākās summas, proti, vairāk nekā 5 000 000 EUR, “C” un “P” pārvietojumos kopā nodrošināja 79 152 282 EUR;

9.  norāda, ka Covid-19 pandēmijas radītais pārpalikums 2021. gadā ar “C” un “P” budžeta pārvietojumu palīdzību galvenokārt tika piešķirts Parlamenta ēku politikas finansēšanai, proti, nomas maksājumu pozīcija tika palielināta par 33 559 035 EUR, lai turpinātu ieguldījumus Adenauer II ēkas projektā, savukārt “nekustamā īpašuma iegādes pozīcija” tika pastiprināta par 22 007 230 EUR, ļaujot iegādāties Trèves II ēku, un tas kopā veidoja 52,1 % no “C” pārvietojumiem 2021. gadā; norāda, ka citi svarīgi pārvietojumi tika izmantoti tam, lai segtu Covid-19 pandēmijas radītās neparedzētās vajadzības, piemēram, veselības un profilakses pasākumus, tehnisko aprīkojumu un mutiskās tulkošanas izdevumus tāldarba un hibrīdsanāksmju atbalstam; norāda, ka vēl citi pārvietojumi bija saistīti ar Konferenci par Eiropas nākotni un ieguldījumiem dažādos IT pakalpojumu aspektos;

Revīzijas palātas atzinumi par 2021. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

10.  atgādina, ka Revīzijas palāta visām Savienības iestādēm veic administratīvo izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; uzsver, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (algas, piemaksas un pensijas), kas veido 68 % no kopējās summas, un izdevumus par citām kategorijām, piemēram, ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju;

11.  norāda, ka daudzgadu finanšu shēmas 7. izdevumu kategorija “Eiropas publiskā pārvalde” 2021. gadā veidoja 10,7 miljardus EUR jeb 5,9 % no Savienības budžeta un Parlamentam bija paredzēts 2,1 miljards EUR jeb 19,4 % no šīs summas; norāda, ka Revīzijas palāta pārbaudīja 60 darījumu izlasi šajā daudzgadu finanšu shēmas kategorijā un konstatēja, ka 15 darījumos bija kļūdas (25 %), no kurām Revīzijas palāta 5 kļūdas izteica skaitļos un, pamatojoties uz to, aplēsa, ka kļūdu līmenis Savienības administrācijas izdevumos 2021. gadā ir zem būtiskuma sliekšņa; atkārtoti iesaka Revīzijas palātai paplašināt pārbaudīto darījumu izlasi, lai noteiktu, kur rodas lielais kļūdaino darījumu īpatsvars, kaut arī tas ir zem būtiskuma sliekšņa;

12.  norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par budžeta izpildi 2021. finanšu gadā ir iekļāvusi īpašus konstatējumus attiecībā uz Parlamentu, proti, norādījusi uz kļūdām divos maksājumos: i) neliels pārmaksājums par IT pakalpojumiem, kas radies nepareizas līguma noteikumu piemērošanas dēļ, un ii) Parlamenta maksājums vienai no tā politiskajām grupām; pauž bažas par to, ka Prezidija pieņemtie iekšējie iepirkuma noteikumi un Parlamenta pamatnostādnes par to piemērošanu ļauj izmantot sarunu procedūras augstas vērtības līgumu iepirkumos, savukārt Finanšu regulā ir noteikts, ka jāizmanto atklātas vai slēgtas iepirkuma procedūras; turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka politiskā grupa nav pilnībā ievērojusi šos iekšējos noteikumus, jo tā uzskata, ka ir grūti atrast pretendentu, kas atbilstu ļoti specifiskajiem kritērijiem, kurus izmanto līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai; uzsver, ka Revīzijas palāta jau iepriekš ir ziņojusi par līdzīgiem trūkumiem darījumos, kas saistīti ar politisko grupu iepirkumiem;

13.  konstatē, ka Parlamenta administrācijas nostāja ir tāda, ka sarunu procedūru izmantošana iepirkumiem ar augstas vērtības līgumiem, proti, līgumiem, kurus piešķir tādu procedūru rezultātā, kuru vērtība sasniedz Finanšu regulas 175. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības, attiecas tikai uz tiešo pārvaldību, savukārt politiskās grupas pārvalda tām piešķirtos līdzekļus saskaņā ar netiešas pārvaldības principiem, pēc analoģijas piemērojot Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu; tomēr atzinīgi vērtē to, ka Parlaments pieņēma Revīzijas palātas ieteikumu pārskatīt pamatnostādnes par to, kā politiskajām grupām piemērot publiskā iepirkuma noteikumus, lai šīs pamatnostādnes labāk saskaņotu ar Finanšu regulu; ierosina Parlamenta administrācijai ņemt vērā dažu iepirkuma procedūru tehnisko specifiku, kuras dēļ uz tām var atsaukties tikai ierobežots skaits pretendentu ar īpašām speciālajām zināšanām; aicina ģenerālsekretāru regulāri ziņot Budžeta kontroles komitejai, kad ir plānots veikt šādu revīziju; norāda uz Parlamenta administrācijas apņemšanos arī turpmāk atbalstīt politiskās grupas, lai apropriācijas tiktu izmantotas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem;

14.  jo īpaši norāda, ka Revīzijas palāta sīkāk pārbaudīja maksājumu 74,9 miljonu EUR apmērā saistībā ar Scholl ēkas iegādi Wiertz ielā — šī iegāde tika finansēta no līdzekļiem, kas netika izmantoti Covid-19 krīzes laikā un tika pārnesti no 2020. gada; norāda, ka, meklējot piedāvājumus, Parlaments izmantoja piešķiršanas kritērijus, kuru svērums bija 50 % gan cenai, gan kvalitātei attiecībā uz piedāvāto ēku; norāda, ka Parlaments saņēma divus piedāvājumus un piešķīra līgumslēgšanas tiesības pretendentam, kas piedāvāja Scholl ēku, kura atrodas ievērojami tuvāk Parlamenta galvenajai mītnei, bet kvadrātmetrā bija par 30 % dārgāka nekā otra pretendenta piedāvātā ēka; norāda — Revīzijas palāta uzskata, ka “Parlamenta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji būtiski samazināja cenas kā iegādes lēmuma pamata nozīmi, tāpēc ir maz ticams, ka kāds cits piedāvājums varēja tikt pieņemts”; uzsver, ka ir svarīgi garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem pretendentiem, lai nodrošinātu, ka iepirkums notiek atbilstoši prasībām, un lai novērstu iespējamu reputācijas apdraudējumu; konstatē, ka Scholl ēkas iegāde dod Parlamentam iespēju stiprināt centrālā kompleksa drošību, saglabāt tiešu savienojumu ar citām Parlamenta ēkām un nezaudēt līdz šim šajā ēkā veiktos ieguldījumus;

15.  ņem vērā Parlamenta atbildi uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka attāluma kritērijam bija būtiska nozīme kvalitātes kritērijos (proti, svēruma koeficients 20/50 kvalitātes punkti) un iespēja nodrošināt savstarpēju savienojumu ar centrālajām ēkām deva papildu svēruma koeficientu (4/50 kvalitātes punkti), kas lika Parlamentam uzskatīt Scholl ēku Wiertz ielā par ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, neraugoties uz ievērojamo cenu atšķirību; norāda, ka Prezidijs izvērtēja Scholl ēkas iegādi, salīdzinot to ar lietojuma līguma izbeigšanu, un tāpēc uzskatīja, ka tiktu ietaupīta ievērojama finanšu summa, proti, atlikušie līguma maksājumi (24 000 000 EUR) un Parlamenta jau veiktie ieguldījumi (15 300 000 EUR);

Iekšējā revidenta gada ziņojums

16.  norāda, ka 2022. gada 1. decembrī notikušajā atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada ziņojumu un informēja par ticamības deklarācijas vajadzībām veiktajām revīzijām un sniegtajiem konsultāciju pakalpojumiem, kā arī ziņoja par pašreizējiem rezultātiem, kuri 2021. gadā attiecās uz šādiem tematiem:

17.  atzinīgi vērtē un atbalsta turpmāk minētos pasākumus, par kuriem iekšējais revidents ir vienojies ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, pamatojoties uz ticamības apliecināšanas uzdevumiem:

18.  pieņem zināšanai tikko īstenotos ticamības apliecināšanas uzdevumus, par kuriem patlaban tiek sniegta informācija saskaņā ar Iekšējā revidenta hartā paredzēto komunikācijas procesu:

19.  norāda, ka 2021. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgtas 47 no 99 nepabeigtajām darbībām, kuru īstenošanai apstiprinātie termiņi bija notecējuši; uzsver, ka dažas no 52 atlikušajām darbībām tika ieteiktas pirms vairākiem gadiem, bet joprojām nav īstenotas, un izceļ to, ka 23 no tām attiecas uz būtisku risku; sagaida, ka dažādi ģenerāldirektorāti nodrošinās, ka atlikušās darbības tiek nekavējoties pabeigtas un apstiprinātās darbības tiek īstenotas saskaņā ar iekšējā revidenta gada ziņojumā noteiktajiem termiņiem; aicina ģenerālsekretāru divreiz gadā ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par atlikušo darbību statusu;

20.  atzīst, ka saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 9. punktu “iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi, kā arī attiecīgās Savienības iestādes ziņojums ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir validējis pasākumus, kas veikti to izpildei”; norāda, ka praksē ziņojumi un konstatējumi ir pieejami tikai tad, kad ir īstenoti visi ieteikumi, un tas nozīmē, ka piekļuve tiem de facto aizkavējas uz vairākiem gadiem un ka deputāti, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, tiem var piekļūt tikai saskaņā ar Prezidija noteikumiem par piekļuvi konfidenciāliem dokumentiem; aicina Prezidiju ātrāk nodrošināt deputātiem tūlītēju un pilnīgu piekļuvi iekšējās revīzijas ziņojumam vismaz saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru; turklāt aicina Prezidiju katru iekšējās revīzijas ziņojumu darīt publiski pieejamu vienu gadu pēc tā pabeigšanas, tiklīdz iekšējais revidents ir validējis saistībā ar iepriekšējā gada ieteikumiem veiktos pasākumus; turklāt atgādina, ka ieteikumu validācijai nav nepieciešama visu ieteikumu pilnīga īstenošana; aicina ģenerālsekretāru ziņot Budžeta kontroles komitejai par veiktajām gada revīzijas darbībām tik bieži, cik nepieciešams;

21.  norāda uz Iekšējās revīzijas dienesta vadītāja maiņu 2021. gada 1. martā; pauž bažas par to, ka aptuveni puses revīzijas grupas sastāva atjaunošana un vakanču pastāvēšana kopumā 16 mēnešus ilgāk, nekā plānots, jo bija grūti atrast piemērotus kandidātus, neraugoties uz Parlamenta administrācijas pastāvīgo atbalstu, negatīvi ietekmēja revīzijas darbību, jo īpaši IT jomā; atzinīgi vērtē pasākumus, ko iekšējais revidents veicis, lai vēl neaizpildītajā specializēto informācijas sistēmu revidenta amatā ieceltu kandidātu, kam ir ievērojama pieredze attiecīgajā jomā, un šajā laikā veiktos pasākumus attiecībā uz spēju veidošanu un papildu specializētu apmācību; atgādina Parlamenta administrācijai, ka ir svarīgi plānot vakances, paredzot pietiekamu sagatavošanās laiku tādos būtiskos dienestos kā Iekšējās revīzijas nodaļa;

22.  atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā ārējais vērtētājs sertificēja Iekšējās revīzijas dienestu, norādot, ka tas “kopumā atbilst Iekšējo revidentu institūta standartiem un ētikas kodeksam”, proti, visaugstākajā mērā atbilst Iekšējo revidentu institūta iekšējās revīzijas profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem, kā tas bija arī 2016. gadā;

Parlamenta administrācijas un Prezidija veiktie pasākumi saistībā ar iepriekšējo rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu

23.  pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iesniegtas 2022. gada 26. septembrī, un ģenerālsekretāra 2022. gada 25. oktobra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kuras iekļautas Parlamenta rezolūcijā, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

24.  atgādina, ka Prezidija sastāvā ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja, 14 priekšsēdētājas vietnieki un pieci kvestori (locekļi bez balsstiesībām), kurus demokrātiski ievēlē Parlaments; atgādina, ka tad, kad deputāti plenārsēdē aicina Parlamentu īstenot dažādus noteikumus vai pasākumus, par šiem ierosinātajiem noteikumiem vai pasākumiem vajadzētu diskutēt un balsot Prezidijam saskaņā ar Reglamenta 25. pantu un V pielikumu un Finanšu regulas 6. un 262. pantu; pauž nožēlu par to, ka ievērojams skaits konkrētu prasību, kas plenārsēdē pieņemtas rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, ne vienmēr pienācīgi atspoguļojas Prezidija sanāksmju diskusijās, neraugoties uz to, ka gan Prezidija locekļi, gan ģenerālsekretārs ir informēti par rezolūcijām par budžeta izpildes apstiprināšanu un ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus saskaņā ar iepriekš minēto 25. pantu; atgādina, ka demokrātiska pārbaude tiek veikta, izmantojot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, un tās veikšanā Parlamentam vajadzētu kalpot par paraugu visām Savienības iestādēm un struktūrām; uzsver, ka Covid-19 pandēmijas laikā Prezidija apspriedēs lielā mērā bija jākoncentrējas uz deputātu un darbinieku integritātes aizsardzību, vienlaikus nodrošinot darbības nepārtrauktību;

25.  atgādina, ka, ņemot vērā Reglamenta 25. pantu, Prezidijs ir atbildīgs par lēmumu pieņemšanu finanšu, organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, kas attiecas uz Parlamenta iekšējo organizāciju un deputātiem; pauž bažas par to, ka Prezidija lēmumos bieži vien netiek ievērota rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu plenārsēdē paustā griba; atkārtoti uzsver, cik svarīga ir Finanšu regulā un Reglamentā noteiktā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, un prasa, lai rezolūcijas, kas ietekmē Parlamenta darbību, tiktu pienācīgi ņemtas vērā un tiktu veikti leģitīmi un pārredzami turpmāki pasākumi; norāda, ka Prezidija sanāksmju darba kārtības un protokoli, kā arī lēmumi tiek publicēti Parlamenta tīmekļa vietnē; atkārtoti aicina ģenerālsekretāru iesniegt konkrētu priekšlikumu kopumu, lai vēl vairāk uzlabotu Prezidija lēmumu pieņemšanas pārredzamību; iesaka sistemātiski informēt Budžeta kontroles komiteju ikreiz, kad Prezidijs gatavojas apspriest priekšlikumu, kas izriet no rezolūcijas par budžeta izpildes apstiprināšanu;

26.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra priekšlikumu ļaut Prezidijam apspriest lēmumu par svarīgiem jautājumiem projektus un lemt par tiem nākamajā sanāksmē; aicina Prezidiju un kvestorus īstenot šo praksi;

Ar Covid-19 pandēmiju saistītie pasākumi

27.  norāda, ka 2021. gadu iezīmēja pašreizējās problēmas, kas izrietēja no Covid-19 pandēmijas, un tāpēc lielākā daļa 2020. gadā ieviesto nepieredzēto un ārkārtas pasākumu bija jāsaglabā un vajadzības gadījumā jāpielāgo, lai līdz minimumam samazinātu risku deputātiem un darbiniekiem, vienlaikus nodrošinot, ka Parlaments joprojām spēj turpināt savas pamatdarbības; norāda, ka tiek lēsts, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi kopējo budžeta pārpalikumu 95 804 765 EUR apmērā un tajā pašā laikā likusi piešķirt papildu līdzekļus citām budžeta pozīcijām kopumā par 26 230 480 EUR, tādējādi radot neto ietaupījumu 69 574 285 EUR apmērā;

28.  jo īpaši norāda, ka 2021. gadā turpinājās tāldarba režīmu, attālinātās balsošanas un hibrīdsanāksmju izmantošana plašā mērogā; norāda, ka no 2021. gada jūnija pakāpeniski tika atcelts pienākums lielākajai daļai darbinieku, tostarp reģistrētajiem deputātu palīgiem, strādāt tāldarba režīmā 100 % apmērā un ka 2021. gada 16. jūlijā ģenerālsekretārs nolēma paplašināt esošā tāldarba darbības jomu; norāda, ka 2021. gada septembrī tika atcelti daži Parlamenta darbības ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz delegācijām vai individuālu apmeklētāju uzņemšanu, un stājās spēkā jauni tāldarba noteikumi Parlamenta darbiniekiem;

29.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā 18/2022 “ES iestādes Covid-19 pandēmijas laikā” iekļautos secinājumus, ka revidētās iestādes, tostarp Parlaments, ir apliecinājušas savu noturību, saskaroties ar Covid-19 pandēmiju, un ka to reakcija bija ātra un elastīga un to veicināja iepriekš veiktie ieguldījumi digitalizācijā; uzsver Revīzijas palātas ieteikumus, jo īpaši darbības nepārtrauktības plānu pārbaudi un novērtējumu par jaunu darba veidu piemērotību laikā pēc Covid-19;

30.  norāda, ka Covid-19 pandēmijas turpināšanās 2021. gadā izraisīja apjomīgus pārvietojumus Parlamenta budžetā un budžeta pārpalikums kļuva pieejams tādās jomās kā ceļa izdevumi, apmeklētāju grupu organizēšana un uzņemšana, Parlamenta apmeklētāju centru darbība, apmācība klātienē un mazāks enerģijas patēriņš; norāda, ka vienlaikus pandēmija radīja papildu budžeta vajadzības citās jomās, jo īpaši veselības un profilakses jomā, kā arī saistībā ar daudzvalodu hibrīdsanāksmju un balsošanas tehnisko aprīkojumu un loģistiku; konstatē, ka ievērojama daļa pēdējos gados ietaupīto līdzekļu ir pārvietota ēku politikas vajadzībām;

31.  uzsver, ka 2021. gadu ārkārtīgi ietekmēja Covid-19 pandēmija un lielākā daļa 2020. gadā ieviesto ārkārtas pasākumu bija jāsaglabā un jāpielāgo; pauž bažas, ka atsevišķos gadījumos dažu to pasākumu dēļ, kuri tika ieviesti, lai novērstu Covid-19 pandēmijas tālāku izplatīšanos, noteiktos Parlamenta dienestos, tādos kā kopētavas un drukātavas, mainījās darba apstākļi, kas negatīvi ietekmēja daļu darbinieku, piemēram, kopētavā Briselē, kur darbiniekiem ilgu laiku bija jāstrādā izolēti arī pēc drošības pasākumu atcelšanas; aicina Parlamenta administrāciju proaktīvi atkārtoti izvērtēt darba apstākļus iespējamās līdzīgās situācijās;

32.  uzsver, ka 2021. gadā Parlamenta darbu apgrūtināja daudzas problēmas, no kurām galvenā bija ar Covid-19 pandēmijas attīstību saistītā nenoteiktība; atzinīgi vērtē Parlamenta medicīnisko dienestu svarīgo priekšplāna lomu reaģēšanā uz Covid-19 pandēmiju un atzīst ar to saistīto milzīgo darba slodzi, kas ietvēra darbinieku ārstēšanu, testēšanu un vakcināciju, psiholoģiska atbalsta sniegšanu un konsultēšanu par ietekmes mazināšanas pasākumiem; norāda, ka izņēmuma kārtā darbinieku ikgadējās medicīniskās pārbaudes bija jāatceļ un darbinieki tika aicināti ikgadējās medicīniskās pārbaudes iziet ārēji ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus parasti piedāvā Parlaments saskaņā ar Civildienesta noteikumu 59. panta 6. punktu, un atzinīgi vērtē to, ka pandēmijas situācijas attīstība ir ļāvusi atsākt darbinieku ikgadējās medicīniskās pārbaudes; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada oktobrī tika izveidota Medicīniskās gatavības un krīžu pārvaldības nodaļa (MPCMU), kuras sastāvā ir Briseles un Luksemburgas medicīniskās aprūpes dienestu darbinieki un kuras mērķis ir uzlabot Parlamenta spēju reaģēt uz turpmākām krīzēm;

33.  norāda, ka testēšanas centru kopējās izmaksas bija 5 415 789 EUR Briselē, 302 288 EUR Luksemburgā un 39 370 EUR Strasbūrā; atzinīgi vērtē to, ka sabiedrības veselības aizsardzības iestādes bez maksas nodrošināja vakcīnas un visus citus materiālus Parlamenta vakcinācijas kampaņai; norāda, ka vakcinācijas centra Briselē kopējās izmaksas 2021. gadā bija 230 502 EUR, ierēķinot papildus pieņemtās sešas pagaidu medmāsas un esošā IT rīka pielāgošanu administratīvajiem aspektiem (attiecīgi 45 655 EUR un 184 847 EUR); atzinīgi vērtē medicīniskās aprūpes dienesta, ar līgumu piesaistītās laboratorijas darbinieku un brīvprātīgo darbu Parlamenta testēšanas un vakcinācijas centros Briselē; norāda, ka gan Strasbūrā, gan Luksemburgā vakcinācijas kampaņas organizēja valsts iestādes un tādējādi Parlamentam neradās nekādas izmaksas;

34.  atgādina, ka Parlamenta priekšsēdētāja 2021. gada 1. jūnija lēmuma par drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai 4. pantā bija paredzēta visu personu, kas ierodas Parlamenta ēkās, temperatūras pārbaude; norāda, ka šajā nolūkā Parlaments iegādājās dažādus ķermeņa temperatūras detektoru modeļus par kopējo summu 595 459 EUR (2020. gadā — 382 515 EUR un 2021. gadā — 212 944 EUR); konstatē, ka 40 temperatūras noteikšanas iekārtas, kas 2021. gadā tika iegādātas kā daļa no aprīkojuma un uzstādītas metāla detektoros, no 2022. gada 14. martā netika izmantotas un 4 kameras tagad tiek glabātas noliktavā; uzsver, ka vasarā cilvēkiem piekļuve bieži vien tika liegta ārpusē pastāvošās augstās temperatūras dēļ, kam nebija nekāda sakara ar stipru drudzi; atgādina, ka netika ieviesti noteikumi, kas liegtu personām, kurām atteikta iekļūšana ēkās, brīdi vēlāk vienkārši mēģināt atkal; norāda, ka Parlaments neizskatīja un nevāca sensitīvus datus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725(2) 10. pantu; konstatē — tā kā nebija vajadzības uzglabāt sensitīvus datus, nav informācijas par to personu skaitu, kurām šī pasākuma spēkā esamības laikā tika liegta iekļūšana Parlamenta telpās; pauž nožēlu par secinājumu, ka tādējādi nav iespējams novērtēt ķermeņa temperatūras pārbaužu vai aprīkojuma iegādes efektivitāti; atgādina par principu, kas paredz, ka saistībā ar jebkādu publisko līdzekļu izmantošanu vienmēr būtu jāļauj pārbaudīt izdevumu pareizību un to izmantošanas efektivitāti;

35.  norāda, ka Briselē nebija nepieciešams samazināt uzkopšanas darbinieku skaitu, jo ēkas joprojām bija atvērtas, un ka Strasbūrā un Luksemburgā uzkopšanas vajadzību pieaugums kompensēja darbības samazināšanos, tādējādi uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem gada laikā neradās zaudējumi; norāda, ka 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā abi uzkopšanas darbuzņēmēji Briselē veica savu darbinieku apmierinātības aptauju, kā prasīts rezolūcijā par 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka darbinieki anketu aizpildīja anonīmi un ka atbildes tika saņemtas un glabātas drošā platformā; uzsver, ka pirmā darbuzņēmēja gadījumā rezultātu analīze liecina, ka vairāk nekā 90 % darbinieku ir motivēti strādāt labi, ir apmierināti ar vadības norādījumiem un jūtas kā saliedētas komandas daļa; norāda, ka no 2022. gada 9. novembra visus uzkopšanas pakalpojumus Parlamenta telpās Briselē sniedz divi jauni pakalpojumu sniedzēji; atzinīgi vērtē to, ka jaunajam darbuzņēmējam ir noteikti stingrāki pienākumi nodrošināt taisnīgus darba apstākļus; atgādina, ka jaunais darbuzņēmējs ir apņēmies pārņemt visus darbiniekus, kurus iepriekšējais darbuzņēmējs bija nodarbinājis vismaz deviņus mēnešus, un prasa Parlamentam nodrošināt šo saistību ievērošanu;

36.  atgādina par Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz Parlamenta ēdināšanas iestāžu darbiniekiem; atzinīgi vērtē solidaritātes pasākumus, kas tika īstenoti no 2020. gada aprīļa līdz 2021. gada decembrim, proti, labdarības maltīšu nodrošināšanu un darbības nepārtrauktības maksu trijās darba vietās, kas vismaz palīdzēja saglabāt 37 ēdināšanas iestāžu darbinieku darbvietas; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments bija pirmā Savienības iestāde, kas sāka pārtikas ziedošanas programmu, un ka Covid-19 krīzes laikā tā bija vienīgā iestāde, kas veica nodarbinātības glābšanas pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka kopš visu ēdināšanas pakalpojumu atsākšanas 2022. gada martā ir izveidotas 20 jaunas darbvietas; norāda, ka ēdināšanas un uzkopšanas pakalpojumus sniedz ārpakalpojumu sniedzēji, jo šie pakalpojumi to īpašā rakstura dēļ neatbilst internalizācijas nosacījumiem; uzsver, ka pamatpakalpojumu, piemēram, ēdināšanas un uzkopšanas, internalizācija prasītu darbinieku masveida pieņemšanu darbā un radītu ievērojamu izmaksu pieaugumu; tāpēc uzskata, ka vadības struktūrām nevajadzētu apsvērt šo pakalpojumu internalizāciju;

Mutiskie tulki

37.  atgādina, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamentu deputātiem ir tiesības izteikties viņu izvēlētajā oficiālajā valodā, atspoguļojot Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, kas arī padara Savienības iestādes pieejamākas un pārredzamākas visiem Savienības pilsoņiem; atzinīgi vērtē darbu, ko pandēmijas laikā paveikuši Parlamenta ierēdņi un ārštata tulki, dodot iespēju īstenot šīs tiesības un nodrošinot, ka Parlaments darbojas kā Eiropas demokrātijas mājvieta; uzsver, ka nodrošinātās mutiskās tulkošanas kvalitāte tieši ietekmē vēstījumu, kas tiek nodots Savienības pilsoņiem;

38.  norāda, ka Parlamenta administrācija ieviesa aizsardzības pasākumus, piemēram, ierobežoja mutiskās tulkošanas darba stundu skaitu nedēļā, ņemot vērā papildu pūles, kas jāiegulda attālināto runātāju tulkošanā, un ka tulki ilgu laiku atradās ārpus sanāksmju telpām (t. i., savienotās telpās, centros dalībvalstīs u. c.); atzinīgi vērtē to, ka vairāki Prezidija 2020. un 2021. gadā apstiprinātie pasākumi, sākot no tehniskās infrastruktūras stiprināšanas līdz attālinātai mutiskajai tulkošanai, ļāva laikposmā no 2020. gada novembra līdz 2021. gada aprīlim mutiskās tulkošanas kapacitāti pakāpeniski palielināt līdz 70 % no kapacitātes pirms Covid-19 pandēmijas un līdz 90 % 2022. gada janvārī;

39.  pauž bažas par dzirdes problēmām, par kurām ir ziņots un kuras radušās no ilgstošas attālinātās mutiskās tulkošanas, izmantojot sliktas kvalitātes skaņu sistēmas; pauž satraukumu par to, ka 63,5 % respondentu (127 no 200) ziņoja par dzirdes problēmām apsekojumā par attālināto sinhrono mutisko tulkošanu, ko 2021. gada sākumā veica Štata tulku delegācija, un 54 % respondentu (702 no 1602) 2022. gada maijā veiktajā aptaujā starp štata un ārštata tulkiem norādīja, ka darbs Covid-19 pandēmijas radītajos apstākļos ir ietekmējis viņu veselību un labbūtību; uzsver, ka Parlamenta medicīniskās aprūpes dienesti veic turpmākus pasākumus saistībā ar veselības problēmām, par kurām ziņojuši tulki, administrācija ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus, lai uzlabotu skaņas kvalitāti; atgādina par Savienības iestāžu pienākumu rūpēties par saviem darbiniekiem, kas jāņem vērā, īstenojot preventīvus pasākumus;

40.  norāda uz Priekšsēdētāju konferences 2022. gada 2. jūnija lēmumu, ar ko tiek pieļauti izņēmumus attiecībā uz attālinātu uzstāšanos komiteju sanāksmēs, un konstatē, ka attālinātas uzstāšanās tehniskais aprīkojums un atbilstība prasībām rada lielākās problēmas, kuras jāpārvar, lai panāktu labas kvalitātes skaņu Parlamenta hibrīdsanāksmēs; atzinīgi vērtē to, ka līdz ar citiem pasākumiem un izpratnes veidošanas kampaņām deputātiem tika izdalīti vairāk nekā 1700 profesionāli augstas kvalitātes mikrofoni un 1342 austiņas, kā arī to, ka kvestori izdeva paziņojumus 50/2020 un 12/2021 ar pamatnostādnēm runātājiem, kas uzstājas attālināti; konstatē, ka Parlamenta administrācija izmēģinājuma kārtā piedāvā arī augstas kvalitātes mikrofonus ārējiem runātājiem, kuri iesaistīsies attālināti, piemēram, lūgumrakstu iesniedzējiem; pauž nožēlu par to, ka gan centieni, gan piešķirtais budžets būs veltīgi, ja joprojām tiks atļauta deputātu un citu runātāju attālināta uzstāšanās bez atbilstoša aprīkojuma; atzinīgi vērtē kampaņu, kuras mērķis ir palielināt informētību par skaņas kvalitātes nozīmi attālinātas uzstāšanās laikā, un prasa pirms katras uzstāšanās veikt papildu tehniskās pārbaudes;

41.  norāda, ka platformas Interactio pakalpojumi tika iegādāti 2021. gadā, izmantojot pieejamo pamatlīgumu, kurā patlaban nav atsauces uz ISO standartu konferenču tulkošanai; norāda, ka ģenerālsekretārs savās rakstiskajās atbildēs Parlamenta Budžeta kontroles komitejai norāda, ka platforma Interactio atbilst ISO skaņas kvalitātes prasībām;

42.  konstatē, ka Parlamenta tulki no 2022. gada jūnija līdz oktobrim rīkoja streiku, lai uzlabotu darba apstākļus, galvenokārt skaņas kvalitāti, un ierobežotu attālināto runātāju mutiskās tulkošanas stundu skaitu un ilgumu, kā tas tika darīts Covid-19 pandēmijas laikā; pauž nožēlu par to, ka tulku streika laikā Parlamenta administrācija izmantoja ārējus mutiskās tulkošanas pakalpojumus, kuri izmaksāja kopumā 47 324 EUR, jo šāds lēmums apdraudēja Parlamenta mutiskās tulkošanas kvalitātes standartu un — vēl jo svarīgāk — traucēja īstenot darba ņēmēju tiesības streikot; uzsver, ka Parlamenta struktūru pamatsanāksmēs parasti nevajadzētu sniegt ārējus attālinātas mutiskās tulkošanas pakalpojumus; atzinīgi vērtē pagaidu darba režīmu sanāksmēm ar attālinātu dalību, par ko 2022. gada 17. oktobrī vienojās arodbiedrība, tulku pārstāvji un Parlamenta administrācija, un norāda, ka notiks sarunas par tulku darba apstākļiem, lai izvērtētu Parlamenta darba metodes pēc pandēmijas; uzsver, ka DG LINC būtu jāplāno savas turpmākās mutiskās tulkošanas kapacitātes vajadzības un jācenšas savlaicīgi pieņemt darbā jaunus tulkus;

Darbinieki, reģistrētie deputātu palīgi un vietējie palīgi, praktikanti

Darbinieki

43.  norāda, ka 2021. gada beigās 877 no 6621 amata vietas (13,2 %) bija vakantas; atzīst vispārējās grūtības, ar kurām Savienības iestādes, tostarp Parlaments, saskaras talantu piesaistīšanā un noturēšanā un kuras ietekmē darbaspēka daudzveidību un ģeogrāfisko sadalījumu; norāda, ka 2021. gadā DG PERS veica divus apsekojumus, lai noskaidrotu galvenos iemeslus, kas mudina pieteikties darbam Parlamentā, un ka rezultāti norādīja ne tikai uz algām, bet arī uz darba nozīmību un elastīgiem darba apstākļiem; norāda uz Parlamenta administrācijas viedokli par Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkoto konkursu lēno norisi, taču atgādina par pašreizējo pārveides procesu, kura mērķis ir saīsināt konkursu ilgumu, padarīt tos efektīvākus un mērķtiecīgāk pievērsties speciālistu profiliem, vienlaikus saglabājot objektivitāti un vienlīdzīgu attieksmi kā šī procesa pamatu; norāda, ka 2021. gadā Parlaments sāka rīkot iekšējus konkursus, un pauž bažas par to, ka paātrinātas darbā pieņemšanas procedūras var izraisīt diskrimināciju starp profesionālajām kategorijām;

44.  prasa padziļināti izvērtēt jaunos darba veidus, kuri var saskaņot Parlamenta administrācijas vajadzības (tostarp komandas kohēziju, iekšējo komunikāciju un jaunpienācēju ievadīšanu darbā), ņemot vērā darbinieku vēlmes un apmierinātību, kas pozitīvi ietekmētu viņu sniegumu, kā arī Parlamenta kā darba devēja pievilcību; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgs ir patiess sociālais dialogs ar darbinieku pārstāvjiem par tādiem būtiskiem jautājumiem kā elastīga darba vide, veselība un labklājība, kā arī apmācība un karjeras iespējas; vērš uzmanību arī uz nepieciešamību pārskatīt noteikumus par aizskarošu izturēšanos saistībā ar šiem jaunajiem darba veidiem; konstatē, ka fiziska klātbūtne ir svarīga visu parlamentāro procesu dalībnieku efektīvai mijiedarbībai; ierosina izveidot kopīgu komiteju, kas palīdzētu DG PERS uzraudzīt, vai tiek efektīvi īstenotas un ievērotas skaidras pamatnostādnes par tāldarbu un tiesībām būt bezsaistē, kuras var pielāgot dažādu dienestu vajadzībām; uzsver — lai nodrošinātu vienotus noteikumus, kas izriet no Civildienesta noteikumiem, Parlamentam būtu jāsaskaņo tāldarba noteikumi ar citām Savienības iestādēm, kuras ir ieviesušas tāldarba iespēju ārpus trim darba vietām, kas arī palielinātu Parlamenta kā darba devēja pievilcību;

45.  atgādina, ka 2020. gada beigās Parlamenta komiteju sekretariātos bija ļoti nepietiekams darbinieku skaits, ko cita starpā izraisīja darba slodzes palielināšanās, Covid-19 pandēmijas dēļ piemērotās darba metodes un jaunu pagaidu komiteju izveide; atzinīgi vērtē to, ka pēc 2022. gada budžeta pieņemšanas štatu sarakstā tika izveidotas 66 jaunas struktūrshēmas amata vietas (12 amata vietas Ārpolitikas ģenerāldirektorātā (DG EXPO) un 54 amata vietas Iekšpolitikas ģenerāldirektorātā (DG IPOL)), lai ātri pastiprinātu atbalstu Parlamenta komitejām; pauž bažas par to, ka patlaban plānotais darbinieku skaita (tostarp struktūrshēmas amata vietu un līgumdarbinieku) neto pieaugums ir tikai 8 papildu darbinieki, lai gan līgumdarbinieku skaits laikposmā no 2022. gada janvāra līdz novembrim ir samazinājies par 23; atgādina ģenerālsekretāram par apņemšanos faktiski palielināt cilvēkresursu kapacitāti DG EXPO un DG IPOL, cita starpā nodrošināt pienācīgu līgumdarbinieku skaitu; norāda, ka visi komitejās, politikas departamentos, horizontālajos un atbalsta dienestos pieejamie resursi būtu jāatvēl Parlamenta likumdošanas, budžeta un kontroles pilnvaru un procedūru īstenošanai; tāpēc prasa, lai pieejamie resursi tiktu sadalīti atbilstoši tam, cik aktīvi komitejas darbojas šajās jomās, nevis tikai atbilstoši normatīvo ziņojumu skaitam;

46.  pauž bažas par Prezidija 2022. gada 21. novembra lēmumu, kura pamatā ir ģenerālsekretāra priekšlikums, par vispārējiem īstenošanas noteikumiem, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 27. pantu; uzstāj, ka ir svarīgi panākt taisnīgu ģeogrāfisko līdzsvaru starp Parlamenta darbiniekiem ar nosacījumu, ka pasākumi ir “piemēroti”, kā noteikts 27. pantā, un uzsver, ka konkursos ir jāievēro Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktie pamatprincipi, piemēram, vienlīdzības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principi; turklāt atgādina, ka 27. pantā ir noteikts, ka “minētajiem piemērotajiem pasākumiem jābūt pamatotiem un to dēļ nekad nedrīkst noteikt citus amatā iecelšanas kritērijus, kā vien tos, kas pamatojas uz nopelniem”; prasa nekavējoties nodot šos vispārējos īstenošanas noteikumus Parlamenta Juridiskajam dienestam atbilstības novērtēšanai;

47.  norāda uz projektu “Līgumdarbinieku stratēģija II”, kura mērķis ir palīdzēt ģenerāldirektorātiem novērtēt, vai ārpakalpojumu sniedzēju veikto funkciju internalizācija Parlamentam būtu izdevīgāka; norāda, ka DG PERS sniedza atbalstu internalizācijas procedūru sākšanai DG INLO, DG ITEC un Drošības un drošuma ģenerāldirektorātam (DG SAFE); atkārtoti norāda, ka līgumdarbinieku pieņemšana darbā ir pieņemams pasākums, ja tas ir pamatoti, taču uzstāj, ka pamatuzdevumi būtu jāveic pastāvīgajiem darbiniekiem;

48.  konstatē, ka ir īpaši grūti atrast kandidātus, kuri vēlas strādāt Parlamentā Luksemburgā, galvenokārt tāpēc, ka dzīves dārdzība ir augsta un mājokļu cenas pieaug, savukārt alga ir pielāgota dzīves apstākļiem Briselē; aicina Parlamenta administrāciju nosūtīt Komisijai pieprasījumu risināt ilgstošo un nopietno algu indeksācijas problēmu Luksemburgā, pieņemot deleģēto aktu, lai labotu attiecīgo Civildienesta noteikumu normu;

49.  norāda, ka zināšanu pārvaldības sistēmas ir svarīgas, lai nepieļautu zinātības zaudēšanu Parlamenta administrācijā; atzīst, ka mobilitāte varētu palīdzēt darbiniekiem iegūt jaunas prasmes, bet arī uzskata, ka Parlamenta administrācijai būtu jāmotivē darbinieki brīvprātīgi mainīt dienestus un jāsniedz tiem atbalsts, lai obligātā mobilitātes shēma būtu galējais līdzeklis, jo dažos gadījumos šis pienākums var kļūt par iemeslu darbinieku aiziešanai no Parlamenta; norāda, ka obligātas mobilitātes politika varētu būt īpaši problemātiska DG IPOL darbiniekiem, ņemot vērā uzkrātās specializētās zināšanas; prasa pilnībā pārskatīt mobilitātes politiku, ņemot vērā darbinieku pārstāvju viedokļus un pieredzi;

50.  atgādina, ka Prezidijs 2020. gada 13. janvārī apstiprināja jaunus un vērienīgākus mērķus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru Parlamenta administrācijas augstākajā un vidēja līmeņa vadībā, kas jāsasniedz līdz 2024. gadam, proti, ka sievietēm vajadzētu ieņemt 50 % nodaļu vadītāju amatu, 50 % direktoru amatu un 40 % ģenerāldirektoru amatu; atgādina, ka pēc tam Prezidijs 2020. gada 6. jūlijā izstrādāja un apstiprināja dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2021.–2022. gadam, kura mērķis ir atvieglot šo mērķu īstenošanu, kā arī visaptveroši integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visās Parlamenta darbībās; atzinīgi vērtē to, ka 42,7 % nodaļu vadītāju un 50 % direktoru ir sievietes, savukārt sieviešu īpatsvars ģenerāldirektoru amatos kopš 2021. gada ir palielinājies no 15,4 % līdz 28 %; norāda, ka 2021. gadā Parlaments visās darbinieku kategorijās kopā pieņēma darbā 536 sievietes (50,3 %) un 530 vīriešus (49,7 %); norāda, ka ir grūti panākt apmierinošu dzimumu līdzsvaru dažos konkrētos dienestos, piemēram, DG SAFE, kur 81 % darbinieku ir vīrieši un 19 % — sievietes; aicina administrāciju saistībā ar gaidāmo budžeta izpildes apstiprināšanu novērtēt 2021.–2022. gada ceļvedi, pamatojoties uz izraudzītajiem progresa uzraudzības rādītājiem;

51.  atzinīgi vērtē Prezidija 2021. gada novembrī pieņemto daudzveidības ceļvedi, kurā noteikti mērķi vienlīdzīgu iespēju jomā, tādi kā Piekļuves un iekļaušanas grupas lomas un pilnvaru konsolidācija, lai uzlabotu koordināciju un sadarbību Parlamenta invaliditātes politikas sagatavošanā un īstenošanā un konkrētu priekšlikumu sagatavošanā; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments ir pirmā iestāde, kas organizē praktikantu un līgumdarbinieku ar invaliditāti atlases procedūras (pozitīva rīcība);

52.  atgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 9. pantu Personāla komiteja pārstāv personāla intereses attiecībās ar iestādi un nodrošina nepārtrauktus kontaktus starp iestādi un personālu; norāda, ka Parlamenta vadības struktūru pieņemtajiem lēmumiem bieži ir būtiska ietekme uz darbiniekiem, un tāpēc atkārtoti norāda, ka ir būtiski, lai darbinieku pārstāvji tiktu uzklausīti, kad tiek apspriesti vispārīgi jautājumi, kas ietekmē Parlamenta personāla politiku;

53.  atgādina par Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā pausto ieteikumu Komisijai “pārskatīt tās administratīvo procedūru augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanai ar mērķi pilnībā nodrošināt, ka labāko kandidātu atlase notiek maksimālas pārredzamības un vienlīdzīgu iespēju apstākļos, tādējādi rādot piemēru arī citām Eiropas iestādēm”; atgādina, ka ģenerālsekretāra iecelšanas procedūra bija pārredzams process, kurā attieksme pret kandidātiem bija taisnīga un vienlīdzīga un vienlaikus tika ievērotas visas nepieciešamās atbilstības prasības; uzsver, ka lēmums par sekmīgā kandidāta atlasi tika pieņemts ar lielu Prezidija balsu vairākumu;

Reģistrēti deputātu palīgi

54.  atkārtoti pauž viedokli, ka īpašās darba attiecības starp deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem var ietvert situāciju, kurā abas puses, savstarpēji vienojoties, nolemj izbeigt līgumu agrāk, nekā paredzēts, bet nezaudējot uzticēšanos; mudina Prezidiju apspriesties ar Parlamenta Juridisko dienestu un DG PERS par iespēju uz savstarpējas vienošanās pamata izbeigt līgumu pirms tā termiņa beigām un mudina informēt Budžeta kontroles komiteju par rezultātiem;

55.  atkārtoti norāda, ka būtu jāizdod komandējuma rīkojums reģistrētiem deputātu palīgiem, kas dodas līdzi deputātiem uz sesijām Strasbūrā, un viņiem būtu jāsaņem atlīdzība saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem;

56.  atkārtoti prasa, lai reģistrēti deputātu palīgi par saviem komandējumiem uz sesijām Strasbūrā saņemtu tādu pašu dienas naudu kā ierēdņi un citi štata darbinieki, vienlaikus ņemot vērā, ka parlamentārās palīdzības budžets paliek nemainīgs; uzskata, ka pašreizējā situācija, ko pasliktina pastāvīgais cenu pieaugums pēdējos gados, rada reģistrētiem deputātu palīgiem lielākas finansiālas grūtības, ņemot vērā to, ka viņiem ir jādodas uz Strasbūru darba pienākumu veikšanas nolūkā tieši tāpat kā Parlamenta ierēdņiem un citiem štata darbiniekiem; neizprot šo nevienlīdzīgo attieksmi attiecībā uz komandējumiem uz Strasbūru, jo izdevumi, kas reģistrētiem deputātu palīgiem radušies komandējumos ārpus Parlamenta trim darba vietām, tiek atlīdzināti mutatis mutandis saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami ierēdņu komandējumiem; uzsver, ka dienas naudas pielīdzināšana štata darbinieku dienas naudai arī izbeigtu situāciju, ka nepamatoti pastāv trīs dažādi dienas naudas apmēri, no kā izvēlēties; tāpēc atkārtoti prasa Prezidijam grozīt 2017. gada 2. oktobra lēmumu, lai īstenotu šādu saskaņošanu;

57.  norāda, ka spēkā esošie Prezidija un Priekšsēdētāju konferences pieņemtie noteikumi patlaban aizliedz reģistrētiem deputātu palīgiem pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un komiteju darba braucienos; norāda, ka tehniskais atbalsts, ko reģistrēti deputātu palīgi sniedz darba braucienu laikā, iesaistītajiem deputātiem ir ļoti svarīgs; pauž bažas par to, ka praksē šī situācija noved pie tā, ka deputāti finansē reģistrēto deputātu palīgu braucienus no piemaksas par vispārējiem izdevumiem (GEA) un liek reģistrētiem deputātu palīgiem izmantot viņu ikgadējo atvaļinājumu; mudina Prezidiju un Priekšsēdētāju konferenci grozīt pašreizējos noteikumus, lai dotu iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, kuri vēl jānosaka, un loģistikas noteiktos komandējumu ierobežojumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, kā atkārtoti norādīts vairākās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu;

58.  atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs jaunākajā noteikumu par apmeklētāju grupām pārskatīšanā ieviesa iespēju deputātiem iecelt speciālistus, kas uzņemas finansiālo atbildību, kā rezultātā to reģistrēto deputātu palīgu skaits, kuri uzņemas apmeklētāju grupu vadītāju lomu, ir samazinājies par 28 %; tāpēc stingri norāda Prezidijam, ka reģistrētos deputātu palīgus nedrīkst iecelt par grupu vadītājiem, jo šāds finansiālās atbildības līmenis varētu apdraudēt attiecīgās revīzijas procedūras, vai arī prasa nodalīt grupas vadītāja un tās personas pienākumus, kura uzņemas finansiālo atbildību, paredzot, ka finansiālu atbildību var uzņemties tikai atbalstītās grupas loceklis vai profesionālis, piemēram, pilnvarotais maksātājs vai ceļojumu aģentūra;

59.  atgādina, ka deputāti var piedāvāt praksi trešo valstu valstspiederīgajiem ar nosacījumu, ka viņi nodrošina, ka praktikanti ievēro tās valsts vīzas prasības, uz kuru viņi dodas; norāda, ka trešo valstu darba ņēmējiem, kas ierodas Beļģijā, lai Briselē izietu praksi, kura ir ilgāka par 90 dienām, ir jāpiesakās iepriekšējas atļaujas saņemšanai kompetentajā reģionālajā publiskās pārvaldes dienestā, t. i., Briseles ekonomikas un nodarbinātības dienestā; pauž satraukumu par to, ka Parlamenta atbildīgais dienests ir piekritis tam, ka attiecīgā deputāta birojs iesniegs kandidāta dokumentāciju, kas praksē nozīmē, ka reģistrētam deputāta palīgam no šī deputāta biroja ir jāsniedz savi personas dati valsts iestādēm, lai tas varētu darboties kā kontaktpersona valsts iestādēm saistībā ar trešās valsts praktikanta vīzas pieteikumu; atgādina, ka Parlaments nevar nostādīt reģistrētus deputātu palīgus situācijā, kas varētu kaitēt viņu kā štata darbinieku tiesībām, un aicina Parlamenta administrāciju rast citu risinājumu, kas neapdraudētu reģistrēto deputātu palīgu privātumu un juridisko drošību un neradītu draudus Parlamenta drošībai;

60.  aicina Parlamenta administrāciju plānot reģistrētu deputātu palīgu apmācības kursus atbilstoši viņu darba slodzei, kas ir tieši saistīta ar Parlamenta darba grafiku un deputātu vispārējo klātbūtni Parlamentā, lai saskaņotu viņu pienākumu izpildi ar profesionālo apmācību, uz kuru viņiem ir tiesības saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība VII sadaļas īstenošanas noteikumu 11. pantu;

Praktikanti

61.  norāda uz R. Šūmana programmu “Pieņemšana darbā un karjeras virzība”, ko Parlamenta administrācija pirmo reizi uzsāka 2021. gada marta prakses periodā; pauž nožēlu par to, ka Parlamenta administrācija par šo iniciatīvu neapspriedās ar Personāla komiteju agrīnā posmā, un norāda uz negatīvo atzinumu, kas pausts Parlamenta 2021. gada 18. oktobra rezolūcijā un liek apšaubīt šīs programmas objektivitāti un taisnīgumu; apzinās grūtības, ar kurām Parlamenta administrācija saskaras, pieņemot darbā un noturot šajā iestādē talantus, jo īpaši gados jaunus speciālistus; uzstāj, ka pieņemšana darbā ir jābalsta uz tādiem Savienības civildienesta pamatprincipiem kā pārredzamība, objektivitāte un taisnīgums; uzsver, ka darbā pieņemšanas procedūrām jābūt balstītām uz nopelniem, konkurētspējīgām, taisnīgām un pārredzamām, un aicina ģenerālsekretāru šīs programmas pārskatīšanā iesaistīt gan Personāla komiteju, gan Reģistrētu deputātu palīgu komiteju, lai panāktu vienošanos par turpmāk piemērojamo modeli;

62.  norāda, ka samazinājums 1 EUR apmērā, kas praktikantiem paredzēts Parlamenta ēdnīcās, ir balstīts uz iepriekšējām atlaidēm un to pamatā savukārt ir parakstītie līgumi un tā brīža cenas; uzskata, ka šis samazinājums pašreizējā situācijā ir tikai simbolisks un nepietiekams, un tāpēc aicina Parlamenta administrāciju apsvērt, vai būtu iespējams ieviest automātisku aktualizāciju, pamatojoties uz pārtikas cenas svārstībām;

Pārredzamība un ētika

63.  uzsver, ka pārredzamība, pārskatatbildība un integritāte ir būtiski ētikas principi Savienības iestādēs un jo īpaši Parlamentā kā Eiropas demokrātijas mājvietā; atgādina, ka vāji ētikas noteikumi un to izpildes nenodrošināšana var apdraudēt iestādes integritāti un ka neētiska rīcība ir jānovērš, par to ir jāsauc pie atbildības un tā ir jānosoda, jo šāda rīcība būtiski kaitē Parlamenta un visas Savienības uzticamībai un leģitimitātei un nopietni apdraud demokrātiju un sabiedrības uzticēšanos; atgādina Parlamenta 2022. gada 15. decembra rezolūciju par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs; atgādina gan Revīzijas palātas secinājumus un ieteikumus tās īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019 par Savienības iestāžu ētikas satvariem, gan Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūciju par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, kurā prasīts izveidot neatkarīgu starpiestāžu ētikas struktūru ar preventīvu, atbilstības nodrošināšanas un padomdevējas lomu; mudina Komisiju pabeigt un iesniegt priekšlikumu, ar ko nosaka minēto lomu; atgādina, ka šāda Savienības ētikas struktūra ir jāizveido līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām;;

64.  uzsver nepieciešamību veicināt uzticēšanos Savienības lēmumu pieņemšanai, stiprinot pārredzamību, ētiku un labu rīcību Parlamentā; prasa rūpīgi pārskatīt Parlamenta ētikas satvaru, integrējot gūto pieredzi, nodrošinot īstenošanu visā pilnībā un padarot stingrākus pašreizējos kontroles noteikumus, lai nodrošinātu stingrāku atturošu ietekmi saistībā ar pašreizējiem un turpmākiem apdraudējumiem un iejaukšanos neatkarīgi no tā, vai tie skar deputātus vai darbiniekus; uzsver, ka nelikumīgas darbības, ko finansē ar apmaksātu lobēšanu, ir nopietns uzbrukums demokrātijai un pret tām ir jāvēršas ar pilnīgu neiecietību un pastiprinātu modrību; jo īpaši prasa pārskatīt Reglamentu un deputātu rīcības kodeksu, kā arī steidzami stiprināt un reformēt pašreizējo Eiropas Parlamenta Padomdevēju komiteju deputātu rīcības jautājumos ar tādu neatkarīgu ekspertu palīdzību, kas izraudzīti, pamatojoties uz kompetenci, pieredzi, neatkarību un profesionālajām spējām, lai padarītu šo komiteju redzamāku un ievērojamāku, pastiprinātu tās lomu un palielinātu tās pilnvaras ar mērķi nodrošināt, ka deputāti rīkojas bez jebkādas nepamatotas interešu pārstāvju ietekmes, šajā nolūkā stingri reglamentējot apmaksātas darbības pilnvaru laikā, dāvanas vai ielūgumus doties braucienos, turpmākās nodarbinātības izredzes un informācijas vai kontaktu nepamatotu izmantošanu; iesaka nodrošināt deputātiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un darbiniekiem apmācību korupcijas apkarošanas un pārredzamības jomā;

65.  šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pēc stingrākiem noteikumiem, lielākas pārredzamības un deputātu blakusienākumu uzraudzības, lai izvairītos no interešu konfliktiem; prasa pārskatīt rīcības kodeksu, lai ņemtu vērā šīs īpašās bažas;

66.  uzsver nesenos pārredzamības pārkāpumus un korupciju saistībā ar NVO Fight Impunity un No Peace Without Justice un pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) kopā ar šīm organizācijām 2022. gada jūnijā organizēja divu dienu konferenci, neraugoties uz to, ka tās nebija reģistrētas Pārredzamības reģistrā;

67.  atgādina, ka saskaņā ar Prezidija pieņemtajiem Parlamenta noteikumiem par atklātām uzklausīšanām(3) interešu pārstāvjus var uzaicināt kā runātājus Parlamenta pasākumos, tostarp komiteju sanāksmēs, tikai tad, ja viņi ir reģistrēti Pārredzamības reģistrā, un ka komitejas sekretariāts vai Parlamenta vadības struktūra, kas rīko uzklausīšanu, ir atbildīga par šā pienākuma ievērošanu; prasa administrācijai veikt obligātas pārredzamības pārbaudes un komiteju sekretariātiem veikt attiecīgas pārbaudes;

68.  mudina administrāciju ieviest līdzekļus, ar kuru palīdzību stiprināt interešu konfliktu novēršanai paredzētos iekšējos noteikumus un instrumentus, piemēram, agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu (EDES) un Publiskā iepirkuma forumu, jo īpaši attiecībā uz Parlamenta struktūru pasūtītiem pasākumiem un pētījumiem, un noteikt, ka ārējām struktūrām, kas piedalās jebkādā veidā, reģistrācija Pārredzamības reģistrā ir obligāta;

69.  uzsver, ka ir jāpārskata noteikumi par ieinteresēto personu piekļuvi Parlamenta telpām; iesaka izmantot digitālus risinājumus, lai ieinteresēto personu identifikācijas numuru integrētu un izsekotu Pārredzamības reģistrā visās Parlamenta darbībās, kurās ir iesaistītas ārējas struktūras, piemēram, reģistrācijas numura pieprasījumos apmeklētāju akreditācijai un pasākumu organizēšanai;

70.  norāda, ka pēdējos gados ir uzlabojusies Pārredzamības reģistra ierakstu kvalitāte, un atzinīgi vērtē kopīgā sekretariāta lomu šajā uzlabojumā, neraugoties uz ierobežotajiem resursiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka ierakstu kvalitāte kopumā joprojām ir neapmierinoša; prasa piešķirt visus nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu ar Pārredzamības reģistru saistīto iekšējo noteikumu efektīvu izpildi, cita starpā atbilstīgu sankciju piemērošanu attiecīgā gadījumā; prasa padarīt stingrāku Pārredzamības reģistru, kam vajadzētu būt patiešām obligātam, un paplašināt Pārredzamības reģistra darbības jomu, iekļaujot tajā trešo valstu pārstāvjus;

71.  atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt un veicināt pārredzamu un ētisku interešu pārstāvību Savienības līmenī un ka Pārredzamības reģistrs tika izveidots, lai nodrošinātu, ka Savienības iestādes dialogā ar interešu pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību ir atvērtas un pārredzamas; atgādina par pārredzamības pienākumiem, kas izriet no Reglamenta 11. panta, un aicina Parlamentu aktīvi mudināt deputātus un darbiniekus nerīkot sanāksmes un nepiedalīties lobēšanas pasākumos kopā ar organizācijām, kuras nav reģistrētas Pārredzamības reģistrā; atgādina, ka informācija un atgādinājumi par pienākumu publicēt sanāksmes ar interešu pārstāvjiem būtu regulāri jānosūta visiem deputātiem; aicina Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteju pārskatīt Reglamentu, lai pienākumu publicēt sanāksmes ar interešu pārstāvjiem attiecinātu uz visiem deputātiem, kas strādā ar ziņojumiem, atzinumiem vai rezolūcijām; atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta infrastruktūra, kas ļauj deputātiem publicēt plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, ir atjaunināta un tagad ir saistīta gan ar Pārredzamības reģistru, gan Likumdošanas observatoriju; aicina Parlamenta dienestus paplašināt šo infrastruktūru Parlamenta tīmekļa vietnē, lai reģistrēti deputātu palīgi un politikas konsultanti varētu brīvprātīgi publicēt savas sanāksmes ar interešu pārstāvjiem; aicina Parlamenta dienestus izveidot lietotājdraudzīgu tiešsaistes reģistru, kur atvērto datu formātā publicēt informāciju par lobēšanas sanāksmēm;

72.  aicina administrāciju ņemt vērā Budžeta kontroles komitejas prasības attiecībā uz pārredzamību un ētiku saskaņā ar Prezidija 2023. gada 8. februārī apstiprināto rīcības plānu “Integritātes, neatkarības un pārskatatbildības stiprināšana — pirmie soļi” un attiecīgajām Parlamenta rezolūcijām; aicina Parlamenta administrāciju ņemt vērā arī ombudes konstatējumus un turpmākos ieteikumus lietā SI/1/2023/MIK par reformu procesu, lai vēl vairāk uzlabotu Parlamenta ētikas un pārredzamības regulējumu; mudina Parlamentu ātri īstenot visas Parlamenta rezolūcijās iekļautās prasības, cita starpā pastiprināt iekšējās kontroles un uzraudzības mehānismus, kā arī saskaņot iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu ar ES direktīvā noteiktajiem standartiem;

73.  jo īpaši atgādina, ka ir nekavējoties jāīsteno visi 15 pasākumi, kas paredzēti korupcijas ierobežošanai un integritātes, pārskatatbildības un pārredzamības uzlabošanai un pieņemti 2022. gada 15. decembra rezolūcijā par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs, un atgādina par skaidrajām prasībām, kuras iekļautas Eiropas Parlamenta 2023. gada 16. februāra rezolūcijā par pārraudzības veikšanu saistībā ar pasākumiem, ko Parlaments pieprasījis, lai stiprinātu Eiropas iestāžu integritāti;

74.  norāda, ka pašreizējās pamatnostādnes attiecībā uz 2021. gada iestāžu nolīgumu par ieinteresēto personu reģistrēšanu ir nepietiekamas; uzsver, ka saistībā ar reģistrāciju Pārredzamības reģistrā ir jāveic rūpīga iepriekšēja pārbaude, lai atklātu visus finansējuma avotus; norāda, ka Savienības fondu finansējumam, ja tas tiek nodots no viena saņēmēja nākamajam, ir jābūt izsekojamam no tiešā saņēmēja līdz galasaņēmējam; aicina pārskatīt pamatnostādnes par reģistrāciju Pārredzamības reģistrā, lai atklātu visus ienākošos un izejošos līdzekļus, tostarp līdzekļu pārskaitīšanu no vienas NVO un ieinteresētās personas citai;

75.  konstatē, ka dažos gadījumos NVO un ieinteresēto personu darbs ir ticis izmantots, lai finansētu nelikumīgas darbības un ietekmētu Parlamenta lēmumu pieņemšanu trešo personu labā; norāda, ka šādi gadījumi ir atklāti, pateicoties ieviestajiem kontroles un drošības pasākumiem, tomēr pastāv ievērojamas iespējas uzlabot šos pasākumus;

76.  atkārtoti norāda, ka ir jāveic iepriekšēja pārbaude par interešu pārstāvju piekļuvi Savienības iestādēm un to finansēšanas programmām un ir jāpārbauda, vai tie nav jāiekļauj agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES);

77.  prasa aizliegt sadraudzības grupas ar trešām valstīm gadījumos, kad jau pastāv oficiāla Parlamenta delegācija; atgādina, ka ir jāievēro Reglamenta 35. pants, lai nepieļautu sajaukšanu ar Parlamenta oficiālo darbību, kas saistīta ar trešām valstīm; iesaka Parlamentam katru gadījumu izskatīt atsevišķi un atļaut veidot sadraudzības grupas pasākumiem, kas saistīti ar noteiktiem apakšreģioniem vai noteiktām vietējām vajātām minoritātēm, attiecībā uz kurām oficiālas delegācijas nav;

78.  norāda, ka Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos 2021. gadā izmeklēja divus iespējamus rīcības kodeksa pārkāpumus, par vienu no kuriem priekšsēdētājs 2021. gada jūlijā nolēma attiecīgajiem deputātiem piemērot sankcijas rājiena formā; norāda, ka Parlamenta administrācija pārbaudīja vienu gadījumu, kas saskaņā ar Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem varētu būt interešu konflikts, jo 2021. gadā tika konstatēta tuvinieka pieņemšana darbā, kā rezultātā 2022. gadā tika sākta nepareizi izmantotu parlamentārās palīdzības izdevumu atgūšanas procedūra;

79.  norāda, ka, neraugoties uz to, ka pēdējo vienpadsmit gadu laikā ir reģistrēti vismaz 25 deputātu rīcības kodeksa pārkāpumi, Parlamenta priekšsēdētāji nevienam deputātam nav noteikuši finansiālas sankcijas; aicina priekšsēdētāju apsvērt iespēju piemērot finansiālas sankcijas, ja ir pierādīts, ka deputāti ir pārkāpuši rīcības kodeksu, un tādējādi nodrošināt, ka sankcijām patiešām ir atturoša ietekme;

80.  norāda, ka 2021. gadā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēja 18 lietas un Eiropas Prokuratūra (EPPO) izmeklēja 3 lietas, kurās iesaistīts Parlaments un kuras attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar deputātu finanšu un sociālajām tiesībām un politisko struktūru finansēšanu; norāda, ka no 18 OLAF veiktajām izmeklēšanām 4 gadījumos tika sagatavots ziņojums ar finanšu ieteikumiem, 1 gadījumā tika sagatavots galīgais ziņojums ar disciplināriem ieteikumiem, 5 gadījumos tika pieņemts lēmums lietu izbeigt un 8 izmeklēšanas 2022. gadā joprojām turpinās; norāda arī to, ka OLAF izmeklēja 5 lietas, kurās bija iesaistīti Parlamenta darbinieki — 2 no tām 2021. gadā tika slēgtas, nesniedzot ieteikumus, un 3 nebija pabeigtas; norāda, ka neviena no EPPO veiktajām izmeklēšanām 2021. gadā netika pabeigta; vēlas no administrācijas uzzināt, vai ir pilnībā īstenoti OLAF ieteikumi un vai ir atgūtas riskam pakļautās summas (jo īpaši 1 837 000 EUR, par kuriem konstatēts, ka tie ir izmaksāti nepareizi), kā arī sniegt kopsavilkumu (bez sensitīviem datiem) par izmeklēto lietu tipoloģiju, lai varētu izdarīt secinājumus un veikt uzlabojumus;

81.  norāda, ka Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) patlaban nekādos apstākļos nav iespējas piekļūt deputātu birojiem, datoriem un e-pasta kontiem, pat ja tas izmeklē ar deputātiem saistītas lietas uz pamatotu aizdomu pamata; uzsver, ka ir vajadzīga atbilstoša procedūra, lai nodrošinātu OLAF piekļuvi gadījumos, kad pamatotas aizdomas krīt uz konkrētiem deputātiem; aicina Prezidiju izveidot šādu procedūru, kā arī atzīt un nodrošināt OLAF kompetenci izmeklēt iespējamus deputātu rīcības kodeksa pārkāpumus;

82.  atkārtoti norāda, ka rīcības kodeksa 4. pantā ir paredzēts, ka deputātu finansiālo interešu deklarācijām ir jābūt detalizētām, lai būtu iespējams atklāt jebkādu iespējamu interešu konfliktu ar parlamentāro darbību; tomēr pauž nožēlu par to, ka daudzās deklarācijās ir iekļauti tikai neskaidri vai vispārīgi darba apraksti, un tāpēc atkārtoti aicina Prezidiju pārskatīt deklarāciju formātu, lai pieprasītu sīkāku informāciju; aicina priekšsēdētāju uzdot dienestiem sistemātiski veikt rūpīgas šo deklarāciju pārbaudes;

83.  norāda, ka no 459 astotā sasaukuma deputātiem, kuri 2019. gadā netika ievēlēti atkārtoti, Parlamentam tika iesniegts tikai viens paziņojums par nodarbinātību pēc pilnvaru termiņa beigām; norāda, ka 2021. gadā no 203 ierēdņiem, kuri atstāja dienestu, 54 lūdza atļauju veikt kādu darbību pēc aiziešanas no dienesta; atzinīgi vērtē Prezidija lēmumu(4) pieņemt stingrākus noteikumus, lai regulētu t. s. virpuļdurvju efektu saistībā ar bijušajiem deputātiem un ierēdņiem, ieviešot nogaidīšanas periodu bijušajiem deputātiem, kas paredz neiesaistīšanos lobēšanas vai pārstāvības darbībās Eiropas Parlamentā sešu mēnešu laikā pēc viņu pilnvaru termiņa beigām; atzinīgi vērtē arī lēmumu precizēt noteikumus par piekļuvi Parlamenta telpām, aizstājot bijušo deputātu pastāvīgās caurlaides ar dienas caurlaidēm un nodrošinot, ka bijušie deputāti un Parlamenta darbinieki, kuri iesaistās lobēšanas darbībās, tiek identificēti ar īpašu caurlaidi; aicina Parlamentu nodrošināt šo jauno noteikumu efektivitāti, ciešu uzraudzību un izpildi; uzskata, ka bijušajiem deputātiem nebūtu jāizmaksā piemaksa par vispārējiem izdevumiem, un tāpēc prasa svītrot Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 42. panta 4. daļu;

84.  uzskata, ka balsošana pēc saraksta (RCV) ir svarīgs instruments pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšanai Savienības pilsoņu priekšā; prasa ieviest automātisku RCV jebkuram galīgajam balsojumam, izņemot aizklātu balsošanu, un palielināt to RCV pieprasījumu skaitu, ko politiskā grupa var iesniegt katrā sesijā saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu, vai atbrīvot likumdošanas dosjē no šā ierobežojuma;

85.  norāda uz patlaban īstenoto projektu, kura mērķis ir nodrošināt plenārsēdes balsošanas protokolu pieejamību īpašā telpā, kur lietotājiem būtu pieejami skaidri un lasītājam draudzīgi dokumenti, un uzskata, ka Parlamentam būtu jāiet tālāk un jāizveido saskaņota tīmekļa vietne, kurā būtu apvienotas daudzas savstarpēji savienotas tīmekļa vietnes, kas saistītas ar likumdošanas darbu, t. i., Likumdošanas observatorija, deputātu profili, plenārsēžu tīmekļa vietne u. c., lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības kontroli; aicina Parlamenta dienestus darīt pieejamus arī visus grozījumus un RCV protokolus komiteju līmenī un iekļaut tos jaunajā izkārtojumā;

86.  norāda, ka ombude 2021. gadā izskatīja 16 ar Parlamentu saistītas lietas, kā rezultātā tika sniegti 2 ieteikumi, kurus īstenoja attiecīgi Iestāde, kam tika lūgts palielināt pārredzamību tās tīmekļa vietnē, un Parlamenta administrācija, kurai tika lūgts labāk informēt prakses kandidātus par iespēju pieprasīt īpašu palīdzību;

87.  aicina Prezidiju pārskatīt rīcības kodeksu, iekļaujot tajā ierobežojumus deputātiem, kuri pieņem darbā ne tikai tuvākos ģimenes locekļus, bet arī tālākus radiniekus;

Aizskaroša izturēšanās un trauksmes celšana

88.  norāda, ka 2021. gadā pret deputātiem tika sāktas sešas aizskarošas izturēšanās lietas un četras 2020. gadā sāktas lietas vēl nebija izskatītas; norāda, ka četrās 2021. gadā slēgtās lietās aizskaroša izturēšanās netika konstatēta; norāda, ka 2021. gadā viens darbinieks iesniedza vienu jaunu sūdzību par aizskarošu izturēšanos, un norāda, ka viena lieta bija izskatīšanas procesā un trīs lietas tika slēgtas; pauž nožēlu par to, ka dažu aizskarošas izturēšanās gadījumu izmeklēšana ilga vairāk nekā gadu, radot nevajadzīgu kaitējumu deputātiem, darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem; atgādina Parlamenta administrācijai, ka tai ir juridiska atbildība izmeklēt tai iesniegtās lietas pietiekami stingri, ātri un diskrēti; aicina Prezidiju noteikt termiņus sūdzību par aizskarošu izturēšanos izskatīšanai;

89.  uzsver, ka Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgas uzvedības kodeksā ir noteikts, ka, pildot savus pienākumus, deputāti pret ikvienu, kas strādā Eiropas Parlamentā, izturas ar cieņu, pieklājīgi un bez aizspriedumiem vai diskriminācijas; atzinīgi vērtē Parlamenta pilnīgas neiecietības politiku pret aizskarošu izturēšanos un īstenotās izpratnes veidošanas kampaņas; tomēr pauž bažas par to, ka 2022. gada 28. oktobrī tikai 245 amatā esošie deputāti (36,3 %) bija izgājuši apmācību par respektu un cieņu darbavietā; atgādina, ka Parlaments ir vairākkārt pieprasījis ieviest obligātu pret aizskarošu izturēšanos vērstu apmācību visiem deputātiem, un ierosina to attiecināt arī uz darbiniekiem, tostarp vadošiem darbiniekiem dažādos ģenerāldirektorātos un politiskajās grupās; atzinīgi vērtē Prezidija 2022. gada 21. novembra sanāksmē notikušās politikas debates par aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku un prasa Prezidijam paust galīgo nostāju šajā jautājumā; uzsver, cik svarīga ir agrīna iejaukšanās, kā arī apmācība un izpratnes veicināšanas pasākumi, un norāda uz administrācijas iniciatīvu izveidot iekšējos mediatorus, kas būtu solis ceļā uz agrīnu konfliktu atrisināšanu un kam būtu jāietver arī informācijas sniegšana abām pusēm par to tiesībām;

90.  norāda, ka padomdevēju komiteju jautājumos par aizskarošu izturēšanos un tās novēršanu darbavietā veido trīs iecēlējinstitūcijas iecelti locekļi (tostarp priekšsēdētājs), divi Personāla komitejas locekļi un viens Medicīniskās aprūpes dienesta eksperts; norāda, ka padomdevēju komiteju sūdzību izskatīšanai par deputātu aizskarošu izturēšanos veido trīs kvestori (tostarp priekšsēdētājs), pirmās komitejas priekšsēdētājs, divi Reģistrētu deputātu palīgu komitejas locekļi, viens Personāla komitejas loceklis (tikai lietās, kas skar darbiniekus) un divi eksperti padomdevēji, proti, viens no Juridiskā dienesta un viens no Medicīniskās aprūpes dienesta; pauž bažas par to, ka abās komitejās nav neatkarīgu ekspertu aizskarošas izturēšanās jautājumos, kā arī par to, ka pirmajā komitejā nav Juridiskā dienesta pārstāvja; atgādina, ka otrās komitejas priekšsēdētājam ir izšķirošā balss, un pauž bažas par to, ka deputāta statuss varētu radīt interešu konfliktu; prasa Prezidijam pārskatīt abu padomdevēju komiteju sastāvu, lai iekļautu tajās nepieciešamos neatkarīgos ekspertus, novērstu interešu konfliktus un noteiktu obligātu apmācību par aizskarošas izturēšanās novēršanu un vienlīdzīgām iespējām visiem to locekļiem; iesaka pilnībā pārskatīt padomdevēju komiteju darbību, izmantojot tādu aizskarošas izturēšanās novēršanas speciālistu palīdzību, kuri izraudzīti viņu kompetences, pieredzes, neatkarības un profesionālo īpašību dēļ, lai Parlamentam būtu skaidrs, efektīvs un stingrs noteikumu kopums, vienlaikus nodrošinot pienācīgus reaģēšanas laikus un attiecīgā gadījumā nepieciešamās procesuālās garantijas, informāciju, konsultācijas un aizsardzības pasākumus visām pusēm;

91.  norāda, ka 2021. gadā bija viens trauksmes celšanas gadījums un trauksmes cēlējs pirms vēršanās kontaktpunktā bija sazinājies ar OLAF; aicina ģenerālsekretāru precizēt pretrunīgos datus, kas sniegti par to trauksmes celšanas gadījumu skaitu, par kuriem ziņots attiecīgi 2021. un 2022. gadā; atgādina administrācijai par tās pienākumu nekavējoties ziņot OLAF par iespējamiem krāpšanas gadījumiem; norāda, ka Parlamenta administrācija ir saņēmusi vairākus anonīmus apgalvojumus par krāpšanu un amatpārkāpumiem, kurus visus pārbaudīja vai nu iestāde iekšēji, vai OLAF, un aicina Parlamenta administrāciju sniegt kopsavilkumu par iespējamo uzsākto lietu būtību un administrācijas veiktajiem pasākumiem;

92.  atgādina, ka Parlamentam Ģenerālsekretāra birojā ir trauksmes cēlēju kontaktpunkts, kuram var ziņot par pārkāpumiem un kurš sniedz konsultācijas un veicina Civildienesta noteikumu 22.c panta un attiecīgo īstenošanas noteikumu piemērošanu; aicina administrāciju steidzami sākt izpratnes veicināšanas kampaņu par šāda kontaktpunkta pastāvēšanu; aicina Prezidiju pieprasīt attiecīgas iepriekšējās darbības pārbaudes un apmācību trauksmes cēlēju kontaktpunktiem;

93.  atkārtoti norāda, ka reģistrētie deputātu palīgi savas īpašās nodarbinātības situācijas dēļ ir īpaši neaizsargāti, ja viņi ziņo par krāpšanu un pieprasa trauksmes cēlēju aizsardzību; tāpēc aicina ģenerālsekretāru pilnībā pielāgot iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu, kas pieņemti 2015. gada 4. decembrī un iekļauti Civildienesta noteikumos, lai tos saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937(5), kā arī nodrošināt reģistrētiem deputātu palīgiem un darbiniekiem, kuri ceļ trauksmi, pastiprinātu aizsardzību, cita starpā izveidojot drošus ziņošanas kanālus līdzīgi kā no aizskarošas izturēšanās cietušu personu gadījumā un jo īpaši nodrošinot pagaidu pasākumus administratīvās izmeklēšanas laikā, visus citus atbilstošus aizsardzības pasākumus un palīdzību saistībā ar prasības celšanu tiesā par nodarīto kaitējumu; prasa Parlamentam, ja iespējams, palielināt Parlamenta darbinieku izpratni par viņiem pieejamo trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina arī nodrošināt obligātu apmācību trauksmes celšanas jomā EP deputātiem un jebkuram vadītājam gan administrācijā, gan politiskajās grupās, kas varētu saņemt trauksmes celšanas ziņojumus(6);

Komunikācija un iestāžu sadarbība

Komunikācija

94.  uzsver, cik svarīga ir komunikācijas stratēģija sadarbībai ar Savienības pilsoņiem, izmantojot dažādus daudzkanālu projektus un darbības, lai gan 2021. gadā nācās saskarties ar problēmām; norāda uz iesaistīšanās īpatsvara pieaugumu Parlamenta sociālo mediju kanālos vidēji par 69 % laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam un sekotāju skaita vidējo pieaugumu par 11 % 2021. gadā; norāda, ka pēc priekšsēdētāja lēmuma 2021. gada jūnijā apmeklētāju uzņemšanas struktūras daļēji tika atkal atvērtas un līdz gada beigām varēja uzņemt kopumā 337 984 apmeklētājus, kā arī uzņemties budžeta saistības 15 982 020 EUR apmērā par 2021. gadu; norāda, ka darbi Zweig ēkā izvietotajā apmeklētāju centrā 2021. gadā turpinājās, kā plānots, un 2022. gada novembrī šis centrs tika atklāts, un šajā sakarībā aicina izskatīt jautājumu par to, cik daudz laika apmeklētāju grupas pavada, pārejot no Zweig ēkas uz Spaak ēku, tostarp izejot drošības un identifikācijas pārbaudes, ņemot vērā, ka tas var samazināt dienā uzņemto grupu skaitu; norāda, ka Eiropas vēstures nams, Parlamentarium un Europa Experiences vairākos 2021. gada periodos joprojām bija slēgti vai darbojās mazākā apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Jaunatnes dienas 2021. gadā beidzot varēja rīkot hibrīdformātā un ka tās noritēja veiksmīgi, piedaloties 10 000 jauniešu, lai gan pauž nožēlu par zināmu sagatavotības trūkumu drošības pārbaužu jomā, kas aizkavēja iekļūšanu Parlamenta telpās; norāda, ka pirmo reizi tika piešķirta LUX skatītāju kino balva, piedaloties 6000 balsotāju, un Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktā žurnālistikas balva, kas piesaistīja vairāk nekā 200 pieteikumu no visas Savienības;

95.  norāda, ka četri Eiropas Parlamenta vietējie biroji (EPLO) Madridē, Romā, Bratislavā un Zagrebā 2021. gadā izmēģinājuma projekta ietvaros tika aprīkoti ar VoxBox un ka līdz 2022. gada jūnija beigām bija plānots uzstādīt vieglu un lietotājdraudzīgu audiovizuālo aprīkojumu14 no 24 izraudzītajiem Eiropas Parlamenta vietējiem birojiem (EPLO); atgādina, ka Parlaments arī uzlaboja EPLO audiovizuālo aprīkojumu attālināti notiekošu plenārsēžu vajadzībām; sagaida, ka tiks pārskatīta EPLO komunikācijas stratēģija, lai veiktie ieguldījumi patiešām palīdzētu uzrunāt Savienības iedzīvotājus, un aicina EPLO savlaicīgi informēt attiecīgā vēlēšanu apgabala deputātus par darba grafiku, lai nodrošinātu labāku koordināciju un deputātu klātbūtni;

96.  uzsver, ka EPLO darba slodze līdz ar jauno pastāvīgo uzdevumu uzņemšanos varētu būt ievērojami palielinājusies, un aicina Parlamentu nodrošināt, ka EPLO rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un tehniskie un finanšu resursi, lai šie biroji varētu pildīt savus uzdevumus;

97.  norāda, ka 2018. gada maijā Prezidijs apstiprināja bijušā informācijas punkta Briselē uzlabošanu un ka jaunā informācijas centra (Info Hub) mērķis ir piesaistīt pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, viedokļu izplatītājus, partnerus un specializētās interešu grupas; norāda, ka Info Hub ir izmaksājis kopumā aptuveni 8 400 000 EUR, kas ietver 6,6 miljonus EUR renovācijas darbiem un 1,8 miljonus EUR komunikācijas darbībām, un kopš darbības uzsākšanas 2022. gada jūlija vidū ir uzņēmis 20 000 apmeklētāju; tomēr pauž nožēlu par to, ka deputāti nav informēti par šīm iespējām, un prasa īstenot labāku informācijas kampaņu, lai popularizētu to darbību un iespējamo izmantošanu;

98.  atzinīgi vērtē vērienīgo programmu Europa Experience, kuras mērķis ir tuvināt Savienību tās iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām, Europa Experience centru apmeklētāju kopējais skaits nedaudz palielinājās no 124 352 apmeklētājiem 2020. gadā līdz 135 835 apmeklētājiem 2021. gadā; tāpat norāda, ka ceļošanas ierobežojumi 2020. un 2021. gadā izraisīja aizkavēšanos ēku līgumu procedūrās (proti, Dublinā, Prāgā, Madridē, Bukarestē, Lisabonā, Bratislavā, Rīgā un Viļņā), kas negatīvi neietekmēja īres maksājumus, jo tie sākas pēc iekārtošanas darbu pabeigšana; norāda, ka 2021. gadā darbojās sešas decentralizētas apmeklētāju uzņemšanas struktūras (Berlīne, Helsinki, Kopenhāgena, Ļubļana, Tallina un Simonas Veilas vārdā nosauktais Parlamentarium Strasbūrā), turklāt Parlamenta Komunikācijas direktorāts sāka darbu pie piecām jaunām liela mēroga izstādēm (Parīzē, Romā, Stokholmā, Prāgā un Varšavā) un pabeidza trīs citu jaunu projektu izstrādi (Vīnē, Dublinā un Luksemburgā), vienlaikus DG INLO veicot vairākas priekšizpētes septiņās citās galvaspilsētās; norāda, ka lielākā daļa Europa Experience struktūru būs atvērtas publikai 2024. gadā, taču pauž izpratni par šā projekta atkarību no izredzēm strauji mainīgā nekustamā īpašuma tirgū;

99.  norāda, ka pusdienlaika klasiskie mūzikas koncerti Pilsoņu dārzā tika aizsākti, lai atbalstītu klasiskos mūziķus Covid-19 krīzes laikā un apliecinātu, ka Parlaments augstu vērtē Eiropas mūzikas mantojumu; norāda, ka 2021. gadā notika 40 koncerti ar 4106 dalībniekiem, budžetam sasniedzot 51 925 EUR; pilnībā atbalsta šīs iniciatīvas īstenošanu ārkārtas Covid-19 pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā, taču apšauba to, kā Parlaments izmanto nodokļu maksātāju naudu, lai renovētu Pilsoņu dārzu un namu, kas ir Beļģijas valstij piederoša publiska telpa;

Daudzvalodība

100.  atgādina, ka Savienība un līdz ar to arī Parlaments ir juridiski apņēmušies nodrošināt informācijas pieejamību un komunikāciju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām; tāpēc aicina Parlamenta administrāciju izstrādāt īpašas iniciatīvas, lai paplašinātu un uzlabotu piekļuvi tās dokumentiem un debatēm, īpašu uzmanību pievēršot debatēm par stāvokli Savienībā, kā arī plenārsēdes debatēm “Šī ir Eiropa”, pamatojoties uz tādiem piemēriem kā Komisijas iknedēļas sanāksmju rezultātu mutiskā tulkošana starptautiskajā zīmju valodā; atkārto savu jau izsenis pausto prasību, lai ģenerālsekretārs izvērtētu iespēju nodrošināt mutisko tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā visās plenārsēžu debatēs, un nekavējoties īstenotu šo prasību; turklāt uzskata, ka plenārsēžu retranslācija zīmju valodās, ko izmanto katrā dalībvalstī, palielinātu personu ar invaliditāti līdzdalību Savienības demokrātiskajā procesā; norāda, ka Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts izstrādā rīku, kas spēj automātiski transkribēt un reāllaikā iztulkot daudzvalodu debates Parlamentā, lai visiem iedzīvotājiem būtu vienlīdzīga piekļuve informācijai viņu valodā; prasa sniegt jaunāko informāciju par šo projektu un tā īstenošanas un kopējo izmaksu analīzi;

Starptautiskā sadarbība

101.  norāda, ka Parlamenta ierēdņu klātbūtne Savienības delegācijās vai citās struktūrās ir nepieciešama tāpēc, lai stiprinātu starpparlamentāras attiecības ar starptautiskām organizācijām; tomēr atkārtoti pauž bažas saistībā ar Prezidija 2019. gada 11. februāra lēmumu par parlamentāro atbalstu Eiropas Savienības misijai ASEAN Džakartā, Eiropas Savienības delegācijai Āfrikas Savienībā Adisabebā un Eiropas Savienības delegācijai Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā; norāda, ka 2020. gadā neviens darbinieks netika norīkots, savukārt 2022. gadā divi ierēdņi tika norīkoti uz Ņujorku un viens — uz Adisabebu; atgādina Parlamenta administrācijai par tās apņemšanos noteikt izmērāmus rādītājus to gada snieguma novērtēšanai; vērš uzmanību uz to, ka Parlamenta administrācija ir izveidojusi nodaļu, kas atbildīga par attiecībām ar ASEAN, un ir ierosinājusi lielāko daļu tās darbinieku izvietot Džakartā, savukārt attiecībā uz abām pārējām vietām administrācija ir vienkārši izvēlējusies augstākā līmeņa darbiniekus; atkārtoti prasa nodrošināt iesaistīto darbinieku iecelšanas procedūru pārredzamību un sistemātiski informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju;

102.  pauž bažas par to, ka 2021. gadā astoņi deputāti pēc savas iniciatīvas nolēma novērot vēlēšanas trešās valstīs, uz kurieni Parlaments bija izlēmis nesūtīt vai nebija aicināts sūtīt vēlēšanu novērošanas delegāciju; norāda, ka visos astoņos gadījumos deputāti pārkāpa Eiropas Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas īstenošanas noteikumus un ka viņi nevarēja tikt un netika izraudzīti dalībai oficiālā vēlēšanu novērošanas delegācijā līdz 2021. gada beigām; prasa, lai deputātiem, kas iesaistīti neoficiālās vēlēšanu novērošanas misijās, tiktu piemērotas sankcijas uz pilnvaru laiku;

Digitalizācija un kiberdrošība

103.  atzinīgi vērtē to, ka digitālā paraksta portāls (DiSP) dod iespēju deputātiem digitāli parakstīt dokumentus, tādējādi uzlabojot procedūru efektivitāti, izsekojamību un pārredzamību, un pauž nožēlu, ka atšķirībā no DiSP plenārsēdē iesniegto grozījumu parakstīšana ar roku un nosūtīšana ieskenētā formātā joprojām ir novecojusi un apgrūtinoša procedūra; aicina Prezidiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu iespēju deputātiem turpmāk digitāli parakstīt plenārsēdē iesniegtos grozījumus; prasa paplašināt DiSP izmantošanu, ietverot visus parakstāmos dokumentus;

104.  norāda uz 2021. gada 10. maija lēmumu apturēt dokumentu pārvaldības un arhivēšanas programmatūras HERMES darbību vairāku trūkumu dēļ, galvenokārt tāpēc, ka to nebija iespējams pielāgot Parlamenta darbplūsmai, un citu būtisku tehnisku jautājumu dēļ; norāda, ka sistēmas HERMES aizmugursistēmas un redzamās daļas ārējās izmaksas līdz šim ir sasniegušas 7 500 000 EUR un iekšējās izmaksas ir sasniegušas 1 700 000 EUR, kopējai summai, kas iegrāmatota kā “aktīvs izveides procesā”, veidojot aptuveni 9 200 000 EUR; norāda, ka sistēmas HERMES aizmugursistēma joprojām tiek izmantota kā dokumentu un ierakstu pārvaldības sistēma, kā arī citu lietojumprogrammu vajadzībām;

105.  norāda, ka 2021. gadā kopējās izmaksas par tehniskajiem risinājumiem attālinātās balsošanas nodrošināšanai bija 1 275 500 EUR un ietvēra plenārsēdes lietojumprogrammu paplašināšanu (120 000 EUR), lietojumprogrammas EPvote izstrādi (233 500 EUR), IT atbalstu deputātiem (529 200 EUR), e-voting sistēmas izvēršanu (250 000 EUR) un ad hoc pakalpojumus, lai deputāti varētu piedalīties no EPLO telpām (142 800 EUR); ņem vērā to, cik svarīgas ir visas IT sistēmas, kas nodrošina Parlamenta pienācīgu attālinātu darbību, tomēr norāda, ka visām īstenotajām inovācijām būs vajadzīgi ieguldījumi to uzturēšanā, lai tās varētu izmantot arī turpmāk;

106.  norāda, ka Parlamenta virtuālā datora infrastruktūra (VDI) pieslēgšanās maksimumslodzes stundās no rīta bieži vien nav sasniedzama; aicina dienestus nodrošināt, ka VDI ir pietiekama jauda, lai būtu iespējams ātri pieslēgties pat maksimumslodzes stundās;

107.  atzinīgi vērtē Parlamenta ieguldījumus kiberdrošības stiprināšanā, kas ietver īpaša direktorāta izveidi DG ITEC un ar to saistīto resursu ievērojamu palielināšanu nolūkā uzlabot Parlamenta informācijas sistēmu aizsardzību, ņemot vērā pastāvīgi pieaugošos draudus un izspiedējprogrammatūras uzbrukumus; mudina Parlamentu turpināt darbu un palielināt ieguldījumus kiberdrošībā; uzsver nepieciešamību nodrošināt augsti kvalificētu darbinieku pieņemšanu darbā un noturēšanu šajā ļoti stratēģiskajā nozarē; ierosina piedāvāt regulāri atjauninātu ar kiberdrošību saistītu apmācību visiem Parlamenta darbiniekiem; atzinīgi vērtē e-Portal sniegto digitālo pakalpojumu klāsta paplašināšanu, kā rezultātā tur veikto darbību skaits ir palielinājies par 67 %, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu, un ir izdevies panākt, ka deputāti saistībā ar saviem ceļa un uzturēšanās izdevumiem 85 % apmērā izmanto e-Portal; atzinīgi vērtē īpašos pasākumus, kas veikti, lai atvieglotu administratīvās procedūras un samazinātu birokrātiju saistībā ar deputātiem paredzētajiem pakalpojumiem, tostarp e-portāla aizvien lielāko digitalizāciju;

108.  norāda, ka DG SAFE reorganizācija paredzēja izveidot jaunu Drošības tehnoloģiju un informācijas direktorātu, lai nodrošinātu visu Parlamenta apstrādātās informācijas kategoriju aizsardzību; konstatē, ka īpašās nodaļas, kas atbildīga par drošības inženieriju, izveides brīdī tās vadītāja amats kā tāds nebija norādīts Parlamenta struktūrshēmā; aicina ģenerālsekretāru nekavējoties labot šo situāciju, lai jaunajam, svarīgajam direktorātam nodrošinātu tā pienākumu izpildei nepieciešamos resursus;

Ēku politika, loģistika un drošība

Ēku politika

109.  norāda, ka ir plānots, ka Parlamenta ēku stratēģija laikposmam pēc 2019. gada nodrošinās satvaru turpmākiem lēmumiem un palīdzēs konsolidēt Parlamenta nekustamā īpašuma portfeli, vienlaikus pielāgojot infrastruktūru sanāksmju modeļu attīstībai, strādājot vietēji un tuvāk iedzīvotājiem ar Europa Experience palīdzību, uzlabojot Parlamenta ēku drošību un nodrošinot centrālo ēku savstarpējo savienotību; norāda, ka Parlamenta administrācija patlaban strādā pie visaptverošas pieejas Parlamenta ilgtermiņa ēku politikas noteikšanai, ņemot vērā enerģētikas krīzes ietekmi, izejvielu cenu pieaugumu, pienākumus vides jomā un jaunās darba metodes, kas ieviestas Parlamentā; aicina Parlamenta administrāciju pārdomāt nepieciešamību turpmāk iegādāties vai būvēt jaunas ēkas; norāda, ka 2021. gada 8. martā tika pieņemta integrētas infrastruktūras pārvaldības stratēģija, kurā galvenā uzmanība pievērsta Parlamenta ēku portfeļa dzīves cikla pārvaldībai;

110.  pauž bažas par strukturālām problēmām Trèves I ēkā; uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo ēkas atbilstība jaunākajām enerģētikas un vides normām; uzsver, ka ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai labotu situāciju saistībā ar nestabilo apkures sistēmu, gaisa kondicionēšanas un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām paredzētu tualešu trūkumu, sliktu skaņas izolāciju, kā arī notekūdeņu problēmu;

111.  norāda uz Prezidija 2021. gada 18. oktobrī apstiprināto Trèves II ēkas iegādi, kas tika veikta, lai nodrošinātu Parlamenta centrālo ēku savstarpējo savienotību Briselē, un norāda, ka šī ēka būs Parlamenta rīcībā no 2025. gada 1. janvāra; brīdina, ka tās energoefektivitātes sertifikātā ir norādīts gada primārās enerģijas patēriņš, kas atbilst E klasei, un ka pēdējā ēkas renovācija ir notikusi 2000. gadā; aicina Prezidiju apstiprināt nepieciešamo renovāciju, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti saskaņā ar piemērojamiem energoefektivitātes noteikumiem, tiklīdz Parlaments sāk izmantot šo ēku;

112.  norāda uz arhitektūras konkursu par Spaak ēkas atjaunošanas projektu, kurā pretendenti iesniedza priekšlikumus 2021. gada janvārī, žūrija izvērtēja 15 pieteikumus un 2021. gada februārī sarindoja piecus laureātus, un Prezidijs 2022. gada 6. jūlija sanāksmē apstiprināja žūrijas ierosinātos piecus laureātus; uzskata — ņemot vērā ēkas stāvokļa pasliktināšanos, ir jāveic tās renovācijai nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku drošību un labbūtību, neradot nepamatotu ietekmi uz budžetu; tāpēc prasa sniegt pienācīgu informāciju un apspriesties ar attiecīgajām Parlamenta komitejām par renovācijas plānos iekļautajiem turpmāk veicamajiem pasākumiem, kā arī par jaunu ēku iegādes plāniem;

113.  pieņem zināšanai Prezidija 2019. gada 23. oktobra vienprātīgo lēmumu apstiprināt IDEA Lab izveidi ar mērķi izmēģināt jaunus, inovatīvus risinājumus biroju un infrastruktūras pārvaldībā; norāda, ka Prezidija lēmums nebija balstīts uz konkrētu izmaksu tāmi, un atzinīgi vērtē jaunā ģenerālsekretāra paziņojumu, ka katram lēmuma priekšlikumam būs pievienots finanšu pārskats par aplēstajām izmaksām un ka par izdevumiem būtu jāatskaitās pārredzami; atzinīgi vērtē pastāvīgas inovāciju laboratorijas izveidi līdz ar atsevišķas budžeta pozīcijas ieviešanu, taču uzskata, ka izmaksām arī turpmāk jābūt samērīgām un pamatotām; norāda, ka būvdarbi, kas bija nepieciešami inovatīvās arhitektūras koncepcijas īstenošanai, tostarp tehniskā aprīkojuma un uzstādīšanas izmaksas, radīja papildu izmaksas 2000 EUR/m² apmērā salīdzinājumā ar “standarta” renovācijas darbiem un tiek sagaidīts, ka tas atvieglos vēlākus renovācijas darbus, ja tādi tiks veikti plašākā apmērā; norāda, ka līdz šim būvdarbi, kas nepieciešami arhitektūras koncepcijas īstenošanai, ir izmaksājuši 663 265 EUR, savukārt IT aprīkojums ir izmaksājis 108 104 EUR;

114.  norāda, ka ir paredzēts IDEA Lab nodot deputātu rīcībā; šajā sakarībā prasa informēt deputātus par inovācijām un izmēģinātiem risinājumiem, kas tiks ieviesti nākotnē, un tiem, kuru īstenošana vairs neturpināsies, paskaidrojot iemeslus, kuru dēļ šīs inovācijas un risinājumi netiks īstenoti; apšauba pakalpojumu sniedzēju un dažu testējamo tehnisko inovāciju atlases pamatojumu un pauž nožēlu par to, ka dažas inovācijas, lai gan ir interesantas, tomēr būtu pārāk dārgas ieviešanai plašākā mērogā; uzskata, ka vienai no IDEA Lab prioritātēm vajadzētu būt inovatīvam arhitektūras risinājumam, lai labāk izmantotu telpu, ko deputātu birojos aizņem neizmantotās dušas; aicina Prezidija darba grupu ēku jautājumos un Parlamenta administrāciju nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz IDEA Lab budžetu un regulāri iesniegt Budžeta kontroles komitejai inovatīvo risinājumu sarakstu, to izmaksas un par tiem saņemtās atsauksmes, kā arī iespējamos ietaupījumus, ko sniedz to īstenošana;

115.  norāda, ka 2021. gadā kopējais paziņoto zādzību skaits deputātu birojos un darbinieku birojos bija 83, kas ir par 58,2 % mazāk nekā 2020. gadā, un nozagto priekšmetu kopējā vērtība bija 190 791 EUR; atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta atbildīgie dienesti identificēja vainīgo divu ievērojamu zādzību gadījumos, no kurām viena bija saistīta ar 101 hibrīddatoru un 26 planšetdatoriem un otra bija saistīta ar 15 hibrīddatoriem, un ka lieta tiek izskatīta saskaņā ar Beļģijas tiesvedību;

116.  atzinīgi vērtē to, ka Wayenberg bērnudārzus 2021. gada beigās sertificēja Beļģijas valsts iestāde (ONE — Office de la Naissance et de l’Enfance); pauž nožēlu par 2021. gadā piedzīvotajām problēmām ar pakalpojumu sniedzēju, tostarp sekciju slēgšanu un secīgām pēkšņām izmaiņām iekšējā Covid-19 protokolā, un atzinīgi vērtē pozitīvo pāreju uz jaunu pakalpojumu sniedzēju no 2022. gada 1. februāra, kā arī jaunā līguma īstenošanas uzraudzības pasākumus;

117.  norāda, ka 2020. gadā tika pabeigta Adenauer ēkas austrumu spārna būvniecība Luksemburgā un 2022. gadā beidzās plaša biroju pārcelšana no Schuman ēkas; norāda, ka rietumu spārna būvniecības darbi sākās 2020. gadā un ka gandrīz visas biroju telpas ir paredzētas Parlamenta darbiniekiem; pauž dziļas bažas par to, ka Parlamenta lielākie un dārgākie ieguldījumi ēkās pēdējos gados netiek pietiekami izmantoti, jo ēku noslodzes līmenis ir ļoti zems;

Ēdnīcas

118.  ar bažām pieņem zināšanai ģenerālsekretāra 2021. gada 22. marta lēmumu likvidēt Ēdnīcu, kafejnīcu un darbinieku veikala uzraudzības komiteju (CORECA), pamatojoties uz to, ka kopš 2020. gada oktobra visas šīs jomas darbības Parlamenta telpās tiek veiktas saskaņā ar koncesijas līgumiem, kas darbojas bez tiešas Parlamenta budžeta līdzdalības; tomēr uzskata, ka pārtikas piedāvājuma un ēdināšanas pakalpojumu jautājumos CORECA bija noderīgs kontaktpunkts starp Parlamenta atbildīgajiem dienestiem un Personāla komiteju un ka būtu bijis lietderīgi, piemēram, iesaistīt darbiniekus un saņemt no tiem atsauksmes par neseno ēdināšanas piedāvājuma pielāgošanu vairākās vietās; tāpēc aicina ģenerālsekretāru atjaunot CORECA vai līdzīgu kontaktpunktu, lai iesaistītu darbinieku pārstāvjus;

119.  norāda, ka Parlamenta ēdnīca Spinelli ēkas -1 stāvā ne tikai piedāvā aizvien sliktākas kvalitātes maltītes, bet maksimumslodzes stundās bieži vien ir pārpildīta, kā rezultātā rodas garas rindas un gaidīšanas laiks ir ilgs; pauž nožēlu arī par to, ka Astrid Lulling salonbārs ir samazinājis savu piedāvājumu un ir pieejams tikai viens karstais dienas ēdiens; aicina Prezidiju apsvērt daudzveidīgākas ēdiena izvēles nepieciešamību un iespēju noteikt zināmus piekļuves ierobežojumus ēdnīcām Parlamenta galvenajās ēkās;

120.  atgādina, ka koncesijas līgumu tehniskajās specifikācijās ir paredzēts pienākums pēc iepriekšēja pieprasījuma piedāvāt risinājumu saistībā ar konkrētas pārtikas nepanesamību; norāda, ka pārliecinoši lielākā daļa klientu neko nezina par šāda nosacījuma esamību un jebkurā gadījumā šis nosacījums Parlamenta sniegto pakalpojumu gadījumā ir acīmredzami nepietiekami stingrs; prasa nodrošināt plašāku komunikāciju un tiešu informāciju par konkrētiem alergēniem piedāvātajās maltītēs; atkārtoti prasa, lai Parlamenta ēdnīcās un kafejnīcās katru dienu būtu pieejama vismaz viena svaiga glutēnu nesaturoša maltīte un alternatīvas, kurās ņemtas vērā citi uztura ierobežojumi;

Drošība

121.  norāda, ka 2021. gadā tika sagatavota vispārējās drošības dienestu internalizācija Luksemburgā, organizējot un veicot turpmākus pasākumus saistībā ar visām darbā pieņemšanas procedūrām un nodrošinot ievadapmācību 115 darbiniekiem; norāda, ka internalizācija stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. pauž bažas par to, ka, piedāvājot amata vietas I funkciju grupā un ar to saistīto algu, ir grūti drošības jomā piesaistīt un pieņemt darbā specializētus darbiniekus no visām dalībvalstīm; atkārtoti norāda, ka ir īpaši nobažījies par situāciju Luksemburgā, kur šī alga ir zemāka par starpprofesiju minimālo algu un liek Parlamentam izmantot kompensējošu piemaksu; tāpēc atkārtoti norāda, ka Parlamentam būtu jāinformē Komisija par to, ka ārkārtīgi steidzami ir jānosaka korekcijas koeficients Luksemburgai;

122.  uzsver integrētās fiziskās piekļuves kontroles sistēmas (iPACS) projektu, kura mērķis ir nodrošināt Parlamentam stabilu, efektīvu un inovatīvu fiziskās piekļuves kontroles sistēmu; norāda, ka 2020. gadā projekta īstenošana aizkavējās, jo pastāvēja iespēja, ka atlasītais līgumslēdzējs varētu tikt izslēgts saskaņā ar Finanšu regulas 136. panta 1. punkta c) apakšpunktu; ar gandarījumu norāda uz DG SAFE un DG INLO sadarbību, kas ļāva atsākt visu tehnisko darbu no 2021. gada jūnija un integrēt šajā sistēmā visas Parlamenta ēkas; atzinīgi vērtē ļoti drošu un nedublējamu caurlaižu piešķiršanu visiem deputātiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un ārējiem pakalpojumu sniedzējiem;

123.  pauž nožēlu par to, ka evakuācijas sistēma Parlamenta ēkās lielā mērā balstās uz brīvprātīgajiem drošības jomā, un uzsver, ka ir grūti viņus pieņemt darbā ēkās, kurās ir samazinājusies administratīvo darbinieku klātbūtne, un ņemot vērā to, ka arī brīvprātīgie var strādāt tāldarba režīmā; uzsver, ka ir svarīgi nepaļauties tikai uz apmācītiem brīvprātīgajiem, kas evakuācijas simulāciju un reālu ārkārtas situāciju laikā spētu vadīt un atbalstīt Parlamenta ēkā esošos cilvēkus;

124.  aicina drošības dienestus, kas kontrolē piekļuvi Parlamenta ēkām, rast pieņemamu risinājumu ārējiem fotogrāfiem, kuri katru dienu strādā Parlamenta telpās un kuriem katru reizi ir jāiznes liels daudzums profesionālā aprīkojuma caur drošības kontroli — piemēram, ļaujot viņiem izmantot īpašo presei paredzēto piekļuvi;

125.  norāda, ka nedēļas nogalēs, lai iekļūtu Parlamenta ēkās, klātbūtne ir jāapliecina ar parakstu papīra reģistrā, un, ņemot vērā ar šo metodi saistītās iepriekš pieredzētās problēmas, stingri iesaka ieviest uzticamāku un efektīvāku sistēmu;

Parlamenta darbības un mobilitātes vidiskā pēda

126.  norāda uz Parlamenta pašreizējā vidiskā snieguma nepilnību analīzi, ko EMAS nodaļa veica 2021. gada 14. decembrī; aicina Parlamenta administrāciju ziņot par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst nepilnības, lai savlaicīgi sasniegtu visus Prezidija Ēku, transporta un videi draudzīga Parlamenta darba grupas noteiktos mērķus;

127.  ar gandarījumu norāda, ka emisijas 2021. gadā bija mazākas nekā 2019. gadā, proti, 2501 tonna CO2; atzinīgi vērtē to, ka turpmāk, visticamāk, tiks saglabātas vairākas prakses, kas 2020. un 2021. gadā izstrādātas vai paplašinātas darbības nepārtrauktības nodrošināšanas nolūkā un ir apliecinājušas savu lietderību Parlamenta vidiskā snieguma uzlabošanā, jo īpaši ar digitalizāciju un tāldarbu saistītie pasākumi, kas palīdzēja samazināt papīra patēriņu (11,8 kg uz pilnslodzes ekvivalentu 2021. gadā salīdzinājumā ar 28,1 kg uz pilnslodzes ekvivalentu 2019. gadā), dokumentācijas transportēšanu starp trim darba vietām (49 tonnas CO2 salīdzinājumā ar 72 tonnām 2019. gadā) un svārstmigrācijas un braucienu radītās CO2 emisijas;

128.  atgādina, ka cilvēku pārvadāšana veido aptuveni divas trešdaļas no Parlamenta oglekļa pēdas; norāda, ka ikmēneša braucieni uz Strasbūru, tostarp darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu braucieni, kā arī dokumentu un aprīkojuma pārvadāšana, 2021. gadā radīja CO2 emisijas aptuveni 490 tonnu apmērā; tomēr uzsver Parlamenta centienus samazināt CO2 emisijas, izmantojot īpaši norīkotu vilcienu reisus un “bezpapīra iniciatīvu”, lai palīdzētu samazināt oglekļa pēdu;

129.  norāda, ka 2021. gadā notika 15 plenārsesijas, no kurām 14 tika noturētas hibrīdformātā (5 Briselē, 7 Strasbūrā un 2 īsās sesijas Briselē), savukārt viena īsā sesija Briselē notika standarta formātā; norāda, ka 2021. gadā īpaši norīkotie Thalys vilcieni braucieniem uz Strasbūru izmaksāja 2 227 207 EUR un komandējumi izmaksāja 9 578 266 EUR, ņemot vērā to, ka ārējie tulki strādāja attālināti, kas samazināja kopējās izmaksas salīdzinājumā ar gadiem pirms pandēmijas; norāda, ka no 2021. gada janvāra līdz maijam īpaši norīkoto Thalys vilcienu reisi tika atcelti, savukārt 2021. gada jūnijā un jūlijā tika izmantots tikai viens vilciens, tādējādi 2021. gadā kopumā ietaupot 1 659 845 EUR; norāda, ka izdevumi par darbinieku komandējumiem uz Strasbūru 2021. gadā samazinājās par 18 248 274 EUR salīdzinājumā ar kopējiem izdevumiem 2018. gadā;

130.  norāda, ka saskaņā ar Parlamenta Ģenerālsekretariāta sniegto informāciju Strasbūras plenārsēžu atcelšana palīdzēja ietaupīt kopumā 26 260 608 EUR, vienlaikus arī ievērojami samazinot Parlamenta oglekļa pēdu; uzsver, ka Revīzijas palātas aplēses liecina, ka, izbeidzot pārcelšanos no Strasbūras uz Briseli, gadā varētu ietaupīt 114 miljonus EUR, ko papildinātu vienreizējs ietaupījums 616 miljonu EUR apmērā, ja Strasbūras ēkas tiktu veiksmīgi pārdotas, vai arī vienreizējas izmaksas 40 miljonu EUR apmērā, ja tas nenotiktu;

131.  norāda, ka kopējās enerģijas un apkures izmaksas 2021. gadā bija 13 157 982 EUR (2 259 496 EUR Luksemburgā, 3 102 010 EUR Strasbūrā un 7 796 476 EUR Briselē), savukārt 2022. gadam aplēstās Parlamenta telpu enerģijas un apkures izmaksas ir 41 020 327 EUR un šim nolūkam paredzētās 2023. gada budžeta apropriācijas ir 42 150 000 EUR; pauž bažas par to, ka pašreizējā enerģētikas krīze nākotnē izraisīs vēl lielāku enerģijas cenu pieaugumu un tas būtiski ietekmēs Parlamenta budžetu, tāpēc liela nozīme būs samērīgiem un efektīviem energotaupības pasākumiem;

132.  atzinīgi vērtē saules (fotoelementu) paneļu uzstādīšanu Spinelli, Montoyer 70, Brandt un Antall ēkās Briselē; atzinīgi vērtē arī lēmumu sākt jaunu pētījumu par elektroenerģijas ražošanu uz vietas Strasbūrā, lai atjauninātu datus un izpētītu jaunus risinājumus; turklāt mudina Prezidiju pieņemt lēmumu uzstādīt tik daudz fotoelementu paneļu, cik vien ir iespējams un lietderīgi, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem;

Energotaupības pasākumi

133.  atzīst, ka, ņemot par piemēru daudzās dalībvalstīs un citās Savienības iestādēs veiktos pasākumus, Prezidija lēmums atslēgt apkures sistēmu un ļaut temperatūrai ēkā no ceturtdienas vakara līdz pirmdienas rītam un brīvdienu laikā nokrist līdz minimumam radītu ievērojamus ietaupījumus, kuru kopējais apmērs saskaņā ar aplēsēm pārsniegtu 2,5 miljonus EUR; tomēr aicina Parlamentu garantēt pienācīgu temperatūru Parlamenta ēkās no pirmdienas līdz piektdienai, kas ir parastas darba dienas; izprot nepieciešamību samazināt enerģijas patēriņu un uzsver, ka apkures taupīšanas pasākumi nedrīkst būt pretrunā darbinieku labklājībai;

134.  atgādina, ka efektīvi apgaismojuma risinājumi ir būtisks ēku ilgtspējas faktors; atzinīgi vērtē to, ka tiek izvērtēta esošā apgaismojuma aizstāšana ar zema enerģijas patēriņa LED gaismām Parlamenta ēkās, kad vien tas ir iespējams un praktiski īstenojams; norāda, ka biroji tajās Parlamenta ēkās Briselē, kuras tiek īrētas vai gaida lēmumu par savu nākotni, nav aprīkoti ar kustības detektoriem un ka šķiet, ka kustības detektori vairākos birojos Spinelli ēkā nedarbojas pareizi; atzinīgi vērtē to, ka Strasbūrā visi biroji ir aprīkoti ar kustības detektoriem un Luksemburgā jaunajā Adenauer ēkā ir ierīkota automātiska izslēgšana kustības neesamības gadījumā; aicina Parlamentu nodrošināt, ka energopatēriņa samazināšanas nolūkā Briselē pēc iespējas drīzāk tiek uzstādīti pilnībā funkcionējoši kustības detektori, kad vien tas ir praktiski īstenojams; izprot nepieciešamību samazināt elektroenerģijas patēriņu, taču prasa, lai apgaismojuma taupīšanas pasākumi nebūtu pretrunā darbinieku labklājībai;

Mobilitāte

135.  zina, ka dienesta automašīnu pamatuzdevums ir deputātu pārvadāšana, tostarp braucieni starp Briseli un Strasbūru; norāda, ka 2021. gadā šajos braucienos nebija aizņemti vidēji 15 % no dienesta automašīnu sēdvietām; atkārtoti aicina Parlamenta administrāciju paplašināt lietotāju loku, vienlaikus garantējot deputātiem paredzēto vietu pieejamību, t. i., ļaut Parlamenta darbiniekiem braukt bez deputāta klātbūtnes, regulāri informēt par pieejamo vietu skaitu, izveidot rezerves sarakstu un noteikt atbilstošus termiņus brauciena apstiprināšanai;

136.  atzinīgi vērtē to, ka Briselē ir 138 elektriskajiem transportlīdzekļiem paredzētas autostāvvietas, kas aprīkotas ar uzlādes stacijām, kā arī 12 vietas Parlamenta kravas furgoniem; norāda, ka saskaņā ar jaunāko vides atļauju, ko vietējās iestādes Spinelli ēkai izsniedza 2021. gada aprīlī, šai lielajai pazemes autostāvvietai, kas aprīkota ar uzlādes stacijām, ir nepieciešama sprinkleru sistēma un tā tiks uzstādīta 2022. gadā, kas dos iespēju ierīkot vēl 20 uzlādes stacijas; aicina DG INLO izstrādāt un īstenot uzlādes staciju grafiku, lai nepieļautu, ka atsevišķi transportlīdzekļi ilgstoši bloķē konkrētas vietas; mudina Parlamentu turpināt vērienīgi paplašināt elektrouzlādes infrastruktūru visu veidu transportlīdzekļiem;

137.  norāda, ka 2021. gadā Scholl un Adenauer ēkās tika izveidotas jaunas velosipēdu stāvvietas; aicina administrāciju izvērtēt darbinieku pašreizējās vajadzības attiecībā uz velosipēdu stāvvietām Parlamenta ēkās un ārpus tām un vajadzības gadījumā palielināt pieejamo vietu skaitu;

138.  atzinīgi vērtē darbiniekiem doto iespēju īrēt standarta velosipēdus un elektriskos velosipēdus sesiju laikā Strasbūrā; pauž nožēlu par to, ka praksē velosipēdi ir pilnībā rezervēti vairāk nekā nedēļu iepriekš; aicina Parlamentu izskatīt iespēju Strasbūrā piedāvāt vairāk īres velosipēdu, lai apmierinātu deputātu un darbinieku pieprasījumu un dotu ieguldījumu ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanā;

Finanses un administrācija

139.  norāda, ka Parlamenta vadības struktūru pieņemtajiem budžeta, administratīvajiem un ar personālu saistītajiem lēmumiem ir transversāla ietekme uz administrāciju, līdz ar to tie skar īstenošanas posmu, piemēram, citus pakalpojumus, kas sākotnēji nav bijuši paredzēti; tāpēc prasa, lai ģenerālsekretārs turpmākajos priekšlikumos — pirms to apspriešanas Parlamenta vadības struktūrās — iekļautu reālistisku ietekmes uz Parlamenta budžetu, administrāciju un personālu novērtējumu;

140.  prasa pārtraukt tādu ārējo uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu, kuri saskaņā ar Jēlas Universitātes klasifikāciju(7) turpina darboties Krievijā;

141.  norāda, ka jaunākajā noteikumu par apmeklētāju grupu uzņemšanu pārskatīšanā 2021. gada 18. janvārī nav ņemti vērā iespējami nepārvaramas varas apstākļi saistībā ar apmeklējumu atcelšanu; aicina Prezidiju apsvērt iespēju atzīt valsts mēroga streiku kā nepārvaramas varas apstākli saistībā ar organizēta grupas apmeklējuma atcelšanu, jo bieži vien valsts mēroga streika dienas tiek paziņotas ļoti vēlu un pēc biļešu iegādes un ir ārkārtīgi apgrūtinoši atcelt grupas apmeklējumu pēdējā brīdī un saglabāt iespēju atgūt visas finanšu izmaksas, kas radušās, organizējot apmeklējumu;

JSIS

142.  aicina Prezidiju nodrošināt, ka kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (JSIS) sniedz saskaņotu un individuālu skaidrojumu par atmaksas pieprasījuma noraidīšanu; norāda, ka prakse atmaksas pieprasījumus noraidīt pdf formātā bez iespējas lēmumu apstrīdēt personīgi rada zināmas grūtības pieteikumu iesniedzējiem, kuri piesakās uz izdevumu atmaksu; aicina Prezidiju izskatīt jautājumu par to, vai vietējiem ārstiem, kas atbild par pieteikuma iesniedzēja ārstēšanu, varētu dot iespēju sazināties ar atbildīgo JSIS nodaļu vai ekspertu grupu, lai mutiski izskaidrotu ārstēšanu un medicīniskos ieguvumus; turklāt pauž vēlmi uzlabot lietotnes lietotājdraudzīgumu, lai būtu iespējams ātrāk un tiešāk sekot līdzi konkrētiem pieprasījumiem; prasa, lai attiecīgās JSIS struktūras, atjauninot kompensējamo ārstēšanas veidu un zāļu sarakstu, pienācīgi un regulāri ņemtu vērā jaunākos medicīnas sasniegumus un uzkrātās zināšanas;

Deputātu braucieni un izdevumi

143.  atgādina Revīzijas palātas sniegto un Parlamenta pieņemto ieteikumu, ka Parlamentam ir jāveic nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu, ka dienas nauda tiek maksāta tikai tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuriem uz to ir tiesības; atgādina, ka Prezidijs 2019. gada jūnijā pieņēma lēmumu par projektu automatizēt centrālo un plenārsēžu apmeklējumu reģistru ar biometrisko tehnoloģiju palīdzību, ka Parlamenta administrācija šajā projektā iekļāva pirmo ieteikumu kopumu, ko 2021. gada martā iesniedza Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, un tagad gaida tā galīgos ieteikumus; uzskata, ka jaunu tehnoloģiju izmantošana ir būtisks solis virzībā uz finanšu procesu digitalizāciju, lai nepieļautu krāpniecību un “līdzinieku” izmantošanu, palielinātu administratīvo efektivitāti un paātrinātu ar attiecīgajām tiesībām saistītos maksājumus, un tāpēc aicina automatizēt apmeklējumu reģistru, īstenojot efektīvu un drošu risinājumu un sniedzot visas nepieciešamās garantijas attiecībā uz datu aizsardzību;

144.  atgādina, ka 2019. gadā Parlaments uzsāka projektu, kura mērķis bija ar biometrisko tehnoloģiju palīdzību automatizēt apmeklējumu reģistrēšanu centrālajā apmeklējumu reģistrā un 2020. gada beigās parakstīja līgumu par šo projektu; uzsver, ka būtu jāizvairās no plašas biometrisko datu apstrādes; vēlreiz aicina Prezidiju izstrādāt alternatīvu risinājumu, kas neietver biometrisko datu apstrādi un nodrošina, ka dienas naudu faktiski saņem tikai tie deputāti, kuriem ir tiesības to saņemt; pauž nožēlu par to, ka šis projekts joprojām tiek turpināts, neraugoties uz negatīvo atzinumu, kuru Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza 2021. gada marta beigās un atkārtoti pauda savā ziņojumā par 2021. gadu un kurā bija norādīts, ka Parlamentam datu aizsardzības nolūkā būtu jāapsver mazāk radikālas alternatīvas;

145.  atzinīgi vērtē priekšsēdētājas 2022. gada 21. novembra paziņojumu par Prezidija ad hoc darba grupas izveidi nolūkā rūpīgi pārskatīt DNĪN, lai pielāgotu noteikumus jaunākajām likumdošanas norisēm, deputātu jaunajai praksei un iekšējā revidenta ieteikumiem, vienlaikus nodrošinot konsekvenci un juridisko noteiktību; stingri iesaka pirms pašreizējā pilnvaru termiņa beigām veikt visaptverošu apspriešanos ar deputātiem un attiecīgajiem administrācijas dienestiem, lai šī darba grupa no pieredzējušiem deputātiem un ierēdņiem saņemtu tiešu informāciju par Parlamentā spēkā esošo noteikumu praktisko piemērošanu un spētu konstatēt neatbilstības, piemēram, noteikumos par deputātu apmeklējumu reģistra atvēršanas laikiem un pilsētām saistībā ar plenārsēdēm, darba braucieniem un citiem Parlamenta pasākumiem;

146.  pauž nožēlu par to, ka nav sistēmas, kas nodrošinātu, ka deputāti var turpināt pildīt savus pamatpienākumus, galvenokārt uzstāties debatēs un balsot, ja viņi uz laiku ir prombūtnē attaisnojoša iemesla dēļ, piemēram, vecāku atvaļinājuma, ilgstoša slimības atvaļinājuma vai aprūpētāja atvaļinājuma dēļ; uzskata to par problēmu, jo tas var negatīvi ietekmēt pilsoņu pārstāvību Parlamentā un jo īpaši gados jaunākus deputātus, sevišķi sievietes; pieņem zināšanai 2020. gada 20. decembra izmaiņas Parlamenta Reglamentā, kas ļauj balsot attālināti, bet tikai ar nosacījumu, ka Parlamenta priekšsēdētājs konstatē ārkārtas apstākļus; atkārtoti pauž plenārsēdē vairākkārt pieņemto Prezidijam adresēto prasību sākt Reglamenta pārskatīšanu, lai dotu deputātiem iespēju pildīt pienākumus attaisnotas prombūtnes laikā, un tādējādi plūkt tā lielā darba un finanšu ieguldījumu augļus, ko Parlaments ir ieguldījis tehniskos risinājumos, lai būtu iespējams balsot attālināti;

147.  atgādina, ka iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments pieprasīja reformēt piemaksu par vispārējiem izdevumiem, lai palielinātu no šīs fiksētās summas segto izdevumu pārredzamību un pārskatatbildību; norāda uz Prezidija 2022. gada 7. marta sanāksmē izskanējušo paziņojumu, ka tiek izveidota Prezidija ad hoc darba grupa piemaksas par vispārējiem izdevumiem jautājumos, uzticot tai uzdevumu uz 9. sasaukuma laikā gūtās pieredzes pamata izvērtēt, kā darbojas Prezidija 2018. gada 2. jūlija lēmums, ar ko izveido to izdevumu sarakstu, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; konstatē, ka Prezidijs 2022. gada 17. oktobra sanāksmē pieņēma DNĪN grozījumu kopumu, precizējot noteikumus, kas piemērojami tiesībām uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem un tās izmantošanai, un pārredzamības uzlabošanas pasākumus un nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz tiesībām saņemt šo piemaksu; uzsver, ka ad hoc darba grupai tika lūgts pienācīgi ņemt vērā deputātiem pieejamo līdzekļu pārredzamības, pārskatatbildības un pareizas finanšu pārvaldības aspektus, domājot arī par parlamentāro pilnvaru brīvības un neatkarības principu un mērķi neradīt nevajadzīgu administratīvo slogu deputātiem, viņu birojiem un Parlamenta dienestiem; uzsver, ka deputātiem ir dota iespēja pašiem vai ar ārēja revidenta atbalstu detalizēti vai pēc izmaksu veida dokumentēt savu piemaksas par vispārējiem izdevumiem līdzekļu izlietojumu un šo informāciju pilnībā vai daļēji publicēt savā Parlamenta tīmekļa vietnes tiešsaistes lapā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 4. un 5. punktu; atzinīgi vērtē to, ka DNĪN ir iekļauts vienkāršots izmaksu veidu saraksts un ka ir pieņemts arī grozījums, kurā precizēta deputātu iespēja izmantot piemaksu par vispārējiem izdevumiem, ja citas piemaksas ir izsmeltas;

148.  atgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 11. panta 4. punktu Parlaments jau nodrošina deputātiem iespēju publicēt brīvprātīgu revīziju vai izdevumu apstiprinājumu, un pauž nožēlu par to, ka 2021. kalendārajā gadā tika iesniegtas tikai 18 brīvprātīgas deklarācijas par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu; aicina Parlamenta dienestus nosūtīt deputātiem ikgadēju atgādinājumu par šo iespēju;

149.  atgādina, ka Eiropas Ombuds (“ombude”) lietā 1651/2018/THH ieteica piešķirt publisku piekļuvi Prezidija ad hoc darba grupas priekšlikumam par to izdevumu saraksta pārskatīšanu, kurus var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; pauž nožēlu par to, ka Parlaments noraidīja ombudes ieteikumu, un mudina Parlamenta administrāciju atkārtoti izskatīt iespēju attiecīgos dokumentus darīt publiski pieejamus;

150.  norāda, ka parastie ceļa izdevumi 2021. gadā bija 40 338 767 EUR; ierosina pārskatīt ceļojumu aģentūras piemēroto cenu politiku, lai rastu līdzsvaru starp Parlamentam nepieciešamo elastību un lētākām alternatīvām; norāda, ka dažkārt ceļojumu aģentūras piedāvātie biļešu priekšlikumi deputātiem nav īpaši viegli uztverami un tiek gatavoti pārāk ilgi, kas ietekmē piedāvāto alternatīvu izmaksas vai pat ceļošanas iespēju pieejamību; prasa Parlamenta administrācijai veikt apsekojumu par apmierinātību ar piedāvātajiem pakalpojumiem, aptaujājot visus deputātus, ne tikai biežākos klientus, lai noskaidrotu, kādas problēmas varētu būt traucējušas dažiem no viņiem veikt rezervāciju ceļojumu aģentūrā; norāda, ka komandējumu rīkojumi darbiniekiem bieži vien tiek saņemti pārāk īsi pirms brauciena datuma, pat ja vienošanās par komandējumu ir panākta daudz agrāk, un arī tas negatīvi ietekmē pieejamos piedāvājumus, un aicina administrāciju censties uzlabot šo situāciju;

151.  norāda, ka 2021. gadā, kad notika vēršanās ceļojumu aģentūrā saistībā ar Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Centrālamerikas valstīm (DCAM) darba braucienu, šī aģentūra nevarēja sniegt piedāvājumu lidojumiem uz Kubu un no tās, jo tai kā ASV piederošam uzņēmumam ir jāievēro ASV noteiktais embargo pret Kubu; norāda, ka ceļojumu aģentūrai iepriekš minēto lidojumu meklēšana bija jānodod citai aģentūrai kā ārpakalpojums, kā rezultātā process aizkavējās; atgādina, ka Parlamenta struktūrām finanšu pārskatu par darba braucieniem sagatavošanā ir jāizmanto Parlamenta ceļojumu aģentūras piedāvājums, ko var negatīvi ietekmēt ierobežojumi attiecībā uz Kubu un citām valstīm, pret kurām ASV ir noteikušas sankcijas; prasa, lai šis jautājums tiktu pienācīgi ņemts vērā nākamajā konkursā par jaunas ceļojumu aģentūras izvēli;

152.  aicina DG FINS izstrādāt skaidru metodiku par tiesiskuma standartiem atbilstošu atbildības sadalījumu starp deputātiem, pilnvarotajiem maksātājiem, palīgiem un pakalpojumu sniedzējiem, lai garantētu, ka ar maksājumiem vai citiem finanšu darījumiem saistītu kļūdu vai nepareizas izmantošanas gadījumā pie atbildības tiks saukta tikai tā puse, kas ir pieļāvusi kļūdu vai nepareizu izmantošanu; uzsver, ka sankcijas būtu jāattiecina tikai uz to pusi, kas ir pieļāvusi kļūdu un ir atbildīga par līdzekļu nepareizu izmantošanu;

153.  pauž dziļas bažas par lielo rīcības brīvību, kas DG FINS atbildīgajiem darbiniekiem dota deputātu pieprasījumu izvērtēšanā, cita starpā arī izvēloties nodarbinātības vai pakalpojumu sniedzēju līgumus turpmākai ex post pārbaudei; norāda, ka trūkst oficiālu pārskatatbildības mehānismu un procedūru, lai nodrošinātu to procedūru pienācīgu norisi, kurās iesaistīts DG FINS, un tas palielina diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes risku; atgādina DG FINS, ka ir jāpiemēro pārredzami, skaidri un nediskriminējoši standarti, cita starpā arī tad, kad tiek pārbaudīta vietējo palīgu veikto uzdevumu izpilde;

Brīvprātīgais pensiju fonds

154.  pauž bažas par to, ka brīvprātīgā pensiju fonda aktuārais deficīts 2021. gada 31. decembrī bija 379 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 371,3 miljoniem EUR 2020. gada 31. decembrī); pauž bažas par to, ka vēlākais līdz 2024. vai 2025. gada beigām ir gaidāma pilnīga izsmelšana un ka pa to laiku brīvprātīgais pensiju fonds turpina pārdot aktīvus, lai izpildītu savas pensiju saistības, kas, visticamāk, nozīmē atlikušā kapitāla samazināšanos; atgādina par Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu palielināt pensionēšanās vecumu no 63 uz 65 gadiem un ieviest 5 % nodevu pensiju maksājumiem nākamajiem pensionāriem, lai uzlabotu brīvprātīgā pensiju fonda ilgtspēju; uzsver, ka 2021. gada 15. septembra spriedumā apvienotajās lietās T-720/19 līdz T-725/19, Richard Ashworth u. c. / Parlaments(8) Vispārējā tiesa secināja, ka apstrīdētais Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmums neietekmē jau iegūtās tiesības, un apstiprināja Prezidija kompetenci pieņemt lēmumus, kuru mērķis ir uzlabot fonda ilgtspēju, ja šajos lēmumos ir ievērots proporcionalitātes princips; norāda, ka Tiesā tika iesniegta apelācijas sūdzība par šo 2021. gada 15. septembra spriedumu un ka Parlamenta Prezidijs vienlaikus izskata ietekmi uz turpmākiem priekšlikumiem par iespējām uzlabot fonda ilgtspēju, vienlaikus mazinot Parlamenta atbildību; tāpēc mudina ģenerālsekretāru ierosināt Prezidijam turpmākus fonda nosacījumu pielāgošanas pasākumus, kurus ir iespējams īstenot;

155.  aicina Prezidiju palīdzēt noskaidrot to deputātu un bijušo deputātu tiesības, kuri saņem vairākas pensijas saistībā ar Savienības iestādēs ieņemtiem amatiem; uzsver bijušo komisāru gadījumu un prasa sniegt informāciju par to, vai brīvprātīgā pensiju fonda maksājumus var izmaksāt papildus tām tiesībām, kuras izriet no viņu kā komisāru tiesībām uz pensiju, un vai komisāra amata kandidātiem ir pienākums atklāt šo informāciju; aicina Parlamentu precizēt, vai ir iespējams veikt savstarpējus un daļējus pensiju atskaitījumus;

156.  aicina Prezidiju iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu prognozi par fonda izmaksām nākamajos gados un veikt turpmākus pasākumus, lai rastu īstenojamu, juridisku un taisnīgu risinājumu, ņemot vērā šī jautājuma steidzamību; aicina administrāciju un Prezidiju garantēt, ka nekādiem turpmākiem glābšanas pasākumiem netiek izmantota nodokļu maksātāju nauda;

157.  atzīst, ka Parlaments nav iesaistīts portfeļa pārvaldībā, taču pauž bažas par presē publicētajiem rakstiem par brīvprātīgā pensiju fonda veiktajiem ieguldījumiem un iespējamo iestādes reputācijas apdraudējumu; uzsver, ka ieguldījumi būtu jāpielāgo Savienības politikas jomās noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem un jāsaskaņo ar tiem; aicina fonda konsultatīvo padomi pārskatīt visus pašreizējos ieguldījumus, kuri neatbilst Savienības vērtībām un mērķiem;

Gada pārskats par piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām

158.  atgādina, ka Finanšu regulā ir norādīts, kāda informācija iestādei jāsniedz budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; norāda, ka Finanšu regulā ir prasīts publiskot piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR — šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko konkurss; norāda, ka no pavisam 221 līguma, kuru slēgšanas tiesības tika piešķirts 2021. gadā, 80 līgumu pamatā bija atklāta vai slēgta procedūra un to vērtība bija 761,1 miljons EUR, savukārt 135 līgumu pamatā bija sarunu procedūra un to vērtība bija 253,5 miljoni EUR; norāda, ka kopējais to līgumu skaits, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā, vērtības izteiksmē samazinājās no 31 % no kopējās piešķirto līgumu vērtības 2020. gadā līdz 2 % 2021. gadā, bet apjoma ziņā palielinājās no 179,1 miljona EUR 2020. gadā līdz 253,5 miljoniem EUR 2021. gadā;

159.  norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2020. un 2021. gadā, tostarp līgumi par ēkām, pēc to veida sadalās šādi:

160.  norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2021. un 2020. gadā, pēc izmantotās procedūras veida, skaita un īpatsvara sadalās šādi:

161.  atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 1. jūnijā Parlaments izveidoja darba grupu sociāli atbildīga publiskā iepirkuma jautājumos, kurā iesaistīti visi ģenerāldirektorāti un kuras uzdevums ir izstrādāt principus un praktiskus norādījumus sociālo elementu pastiprinātai ieviešanai Parlamenta iepirkumos; norāda, ka šī darba grupa 2021. gada beigās vienojās par pirmo provizorisko pieeju sociālajam iepirkumam un ka šī pieeja 2022. gadā tiek īstenota testēšanas režīmā; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments ir izstrādājis apmācību par ilgtspējīgu/sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saviem darbiniekiem un ka Parlamenta dienestiem ir pieejams palīdzības dienests;

Politiskās grupas (budžeta 400. postenis)

162.  norāda, ka 2021. gadā budžeta 400. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķirto apropriāciju izlietojums bija šāds(9):

163.  atzinīgi vērtē to, ka visi atzinumi par 2021. finanšu gadu, kurus neatkarīgi ārējie revidenti sniedza politiskajām grupām, bija bez iebildēm;

164.  atgādina, ka šīs apropriācijas ir paredzētas to darbību segšanai, kas saistītas ar Savienības politisko darbību, un ka politiskās grupas ir atbildīgas Parlamenta priekšā par to izmantošanu; pauž dziļas bažas par to, ka šīs apropriācijas varētu tik izmantotas, lai izplatītu vēstījumus, kas ir pretrunā pamattiesībām un brīvībām vai Savienības vērtībām; jo īpaši atgādina, ka Parlaments nosoda vēsturisko revizionismu un aicina veidot kopīgu atceres kultūru, kas nosoda pagātnes totalitāro un autoritāro režīmu noziegumus; aicina Parlamenta administrāciju rūpīgi pārbaudīt, pat ar atpakaļejošu spēku, visas politisko grupu publikācijas, kas neatbilst šīm vērtībām;

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

165.  pieņem zināšanai Iestādes jaunā direktora iecelšanu amatā uz laikposmu no 2021. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. augustam;

166.  atgādina par būtisko nozīmi, kas piemīt aktīvai un noturīgai Eiropas demokrātijai, kuras pamatā ir politisko partiju plurālisms Savienības līmenī; tāpēc uzsver, ka ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un atbilstība ir jākontrolē, pilnībā ievērojot procesuālās tiesības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē būtisko darbu, ko veic Iestāde, kura neatkarīgi un ciešā sadarbībā ar Parlamentu kontrolē Eiropas politisko partiju un fondu atbilstību tiesiskajam regulējumam, nodrošina pārredzamību iedzīvotājiem un veicina Parlamenta vēlēšanu integritāti; mudina budžeta lēmējinstitūciju nodrošināt, ka Iestādes rīcībā ir nepieciešamie resursi, jo īpaši cilvēkresursi un IT resursi, tostarp kiberdrošības eksperti, lai tā, cita starpā ņemot vērā pieaugošos ārvalstu iejaukšanās draudus, varētu turpināt pildīt savas pašreizējās pilnvaras, jo īpaši aizsargāt Savienības vērtības, vērsties pret personas datu ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar vēlēšanām, un noteikt ziedojumu izcelsmi, kā arī jebkādus jaunus uzdevumus, ko tai uztic likumdevējs; šajā sakarībā uzsver, ka 2024. gadam, kas ir Eiropas vēlēšanu gads, būs izšķiroša nozīme Eiropas demokrātijas finansiālās un funkcionālās integritātes nodrošināšanā un tas radīs Iestādei ievērojamu papildu darbu;

167.  šajā sakarībā norāda, ka visai Eiropas Savienībai ir jāiegulda papildu resursi demokrātiskas integritātes vajadzībām; atgādina, ka Iestāde ir neatkarīga Savienības struktūra un līdz ar to tās apropriācijas un amata vietas būtu pārredzami jānošķir no Parlamenta apropriācijām un amata vietām; tāpēc atkārtoti iesaka Eiropas Savienības vispārējā budžetā izveidot Iestādei atsevišķu iedaļu, kā norādīts 2022. gada 19. oktobra rezolūcijā par Eiropas Savienības 2023. gada vispārējā budžeta projektu;

168.  atzinīgi vērtē Iestādes veiktos turpmākos pasākumus saistībā ar ombudes 2021. gada janvāra ieteikumiem par uzlabojumiem saistībā ar lietu 1094/2020/DL, proti, tīmekļa vietnes uzlabošanu, kas ļauj palielināt apmeklētājiem sniegtās informācijas apjomu, saiti uz Parlamenta tīmekļa vietni un informācijas par Eiropas politisko partiju un fondu reģistru publicēšanu;

169.  norāda, ka 2021. gadā budžeta 402. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(10):

170.  norāda, ka 2021. gadā budžeta 403. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(11):

(1) Padomes 2020. gada 17. decembra Regula (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.). (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). (3) Noteikumi par atklātām uzklausīšanām, Prezidija 2003. gada 18. jūnija lēmums. (4) Prezidija 2023. gada 13. marta sanāksme (PE-9/BUR/PV/2023–03) un Prezidija 2023. gada 17. aprīļa lēmums (PE 422.534/BUR). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.). (6) Par pamatu kalpo organizācijas “Transparency International EU” ieteikums. (7) https://som.yale.edu/story/2022/over-1000-companies-have-curtailed-operations-russia-some-remain (8) Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums Richard Ashworth u. c. / Eiropas Parlaments, T-720/19 līdz T-725/19, ECLI:EU:T:2021:580. (9) Visas summas tūkstošos EUR (10) Visas summas tūkstošos EUR (11) Visas summas tūkstošos EUR