Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2021. finanšu gadu (COM(2022)0323 – C9-0229/2022)(2),

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2021. gadā veiktajām iekšējām revīzijām,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2021. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2021. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(5), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0085/2023),

1.  atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretārei par Eiropadomes un Padomes 2021. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus tālāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 93, 17.3.2021. (2) OV C 399, 17.10.2022., 1. lpp. (3) OV C 391, 12.10.2022., 6. lpp. (4) OV C 399, 17.10.2022., 240. lpp. (5) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0085/2023),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 319. pantu Parlaments ir vienīgā iestāde, kas sniedz apstiprinājumu par Savienības vispārējā budžeta izpildi, un tā kā Eiropadomes un Padomes budžets ir viena no Savienības budžeta iedaļām;

B.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. panta 1. punktu Eiropadome neveic likumdošanas funkcijas,

C.  tā kā saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, un tā kā saskaņā ar esošo regulējumu Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās izpildītu budžeta iedaļas, kuras attiecas uz tām;

D.  tā kā saskaņā ar LESD 235. panta 4. punktu un 240. panta 2. punktu Eiropadomei un Padomei ("Padome") palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts un tā kā Padomes ģenerālsekretārs ir pilnībā atbildīgs par Savienības budžeta II iedaļā iekļauto apropriāciju pareizu pārvaldību;

E.  tā kā Parlaments gandrīz divdesmit gadus ir īstenojis iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un tā kā Komisija atbalsta to, ka arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru katrai Savienības iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai tiek sniegts budžeta izpildes apstiprinājums par to administratīvajiem izdevumiem;

F.  tā kā saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 1. punktu Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas;

G.  tā kā kopš 2009. gada Padome budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nav sadarbojusies un šī iemesla dēļ Parlaments ir bijis spiests atteikties sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi;

H.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību;

I.  tā kā Eiropadomei un Padomei kā Savienības iestādēm un kā Savienības vispārējā budžeta līdzekļu saņēmējām vajadzētu būt pārredzamām un demokrātiski atbildīgām Savienības pilsoņu priekšā un pakļautām publisko līdzekļu izlietojuma demokrātiskai kontrolei;

J.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu;

K.  tā kā Eiropas ombuda (“ombuds”) ieteikumā, kas iekļauts stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2017/TE par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību, ir norādīts, ka Padomes prakse attiecībā uz likumdošanas procesa pārredzamību ir administratīva kļūme un ka tā būtu jānovērš, lai pilsoņiem dotu iespēju sekot līdzi Savienības likumdošanas procesam,

1.  norāda, ka Padomes budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras apjoms 2021. gadā bija 10,7 miljardi EUR; norāda, ka Padomes budžets veido aptuveni 5,6 % no kopējā pārvaldes budžeta DFS 7. izdevumu kategorijā;

2.  norāda, ka Revīzijas palāta pārskatā par 2021. finanšu gadu palielināja publiskās pārvaldes izdevumu kategorijā ietilpstošo darījumu izlasi no 48 darījumiem 2020. gadā līdz 60 darījumiem 2021. gadā;

3.  atzīmē — Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tās daudzu gadu laikā veiktais darbs liecina, ka DFS 7. izdevumu kategorija kopumā attiecas uz zema riska izdevumiem;

4.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta pārskatā par 2021. finanšu gadu atzīmē, ka nav konstatējusi nekādas īpašas problēmas saistībā ar Padomi;

Pašreizējā situācija saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru

5.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Parlamentam atkal nācās atteikties sniegt Padomei budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz 2020. finanšu gadu, jo Padome atsakās sadarboties ar Parlamentu, lai nodrošinātu rūpīgu, sistemātisku un uz informāciju balstītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

6.  uzsver Parlamenta prerogatīvas sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 319. pantu, kā arī piemērojamajiem Finanšu regulas un Parlamenta Reglamenta noteikumiem atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, pilnvaras sniegt apstiprinājumu, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;

7.  uzsver, ka Finanšu regulas 59. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras attiecas uz tām, un tāpēc pauž neizpratni par to, ka Padome uzskata, ka apstiprinājumu par Padomes budžeta izpildi ir lietderīgi sniegt Komisijai;

8.  uzsver Parlamenta gandrīz divdesmit gadu laikā iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; atgādina, ka Komisija ir paziņojusi, ka nespēj pārraudzīt citu Savienības iestāžu budžeta izpildi; uzsver Komisijas atkārtoti pausto viedokli par to, ka arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru Parlaments katrai Savienības iestādei tieši sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu par tās administratīvajiem izdevumiem;

9.  uzsver, ka pašreizējā situācija, kad Parlaments var tikai pārbaudīt Revīzijas palātas un ombuda ziņojumus un informāciju Padomes tīmekļvietnē, bet ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā no Padomes nesaņem rakstiskas vai mutiskas atbildes, t. i., Padome atsakās sadarboties ar Parlamentu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, neļauj Parlamentam pienācīgi veikt savus pienākumus un pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

10.  pauž nožēlu par to, ka Padome vairāk nekā desmit gadus ir pierādījusi, ka tai nav politiskas vēlmes sadarboties ar Parlamentu ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzsver, ka šāda attieksme ir ilgstoši negatīvi ietekmējusi abas iestādes, apdraudot Savienības tēlu kopumā, diskreditējot Savienības budžeta pārvaldību un demokrātisko kontroli un mazinot pilsoņu uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome pastāvīgi atsakās lojāli sadarboties saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

11.  uzsver — lai gan pašreizējā situācija ir jāuzlabo, iestādēm veidojot labāku sadarbību Līgumu satvarā, Līgumu pārskatīšana varētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru padarīt skaidrāku un pārredzamāku, piešķirot Parlamentam nepārprotamu kompetenci apstiprināt visu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžeta izpildi, to darot atsevišķi par katru no tiem;

12.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu; tādēļ prasa pilnībā ievērot Parlamenta prerogatīvas un Parlamenta kā Savienības budžeta demokrātiskās pārskatatbildības garanta lomu; aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā ieteikumus, ko Parlaments pieņēmis saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

13.  aicina Padomi pēc iespējas drīz atsākt sarunas ar Parlamentu, lai pašreizējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā rastu risinājumu, ja Padome vēlas apliecināt Savienības pilsoņiem, ka tai ir nopietna attieksme pret pienācīgu budžeta kontroli un pārredzamību, vienlaikus ievērojot Parlamenta un Padomes attiecīgo lomu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā;

14.  norāda, ka, neraugoties uz to, ka Padome nevēlas sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros, Parlaments šajā ziņojumā tomēr uzsver dažas politiskās prioritātes un izklāsta dažus apsvērumus par Padomes budžeta un finanšu pārvaldību, kā arī citus apsvērumus, kas attiecas uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

15.  norāda, ka, gatavojot šo ziņojumu, Parlamentam nācās strādāt ar informāciju, ko Padome ir sniegusi savā tīmekļvietnē, jo, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, Padome atkal ir izvēlējusies neaizpildīt Padomes Ģenerālsekretariātam nosūtīto anketu un nepieņemt uzaicinājumu ierasties un atbildēt uz Savienības pilsoņu demokrātiski ievēlēto pārstāvju jautājumiem, kā to budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā dara visas citas iestādes;

Politiskās prioritātes

16.  atgādina, ka saskaņā ar LESD 286. panta 2. punktu Padome pēc apspriešanās ar Parlamentu ieceļ Revīzijas palātas locekļus; pauž nožēlu par to, ka Padome atkārtoti nav ņēmusi vērā Parlamenta ieteikumus par Parlamenta konsultatīvo lomu attiecībā uz Revīzijas palātas locekļu iecelšanu un ka tā turpina iecelt Revīzijas palātas locekļus, kurus Parlaments ir noraidījis;

17.  kopumā pauž nožēlu par to, ka Padome izmanto savas prerogatīvas nominēšanas un iecelšanas procedūrās attiecībā uz daudzām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, neņemot vērā ieinteresēto pušu viedokļus vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ieteikumus; uzstāj, ka Padomes prerogatīvas ir jāpārskata, lai garantētu un stiprinātu attiecīgo iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru līdzdalību un palielinātu iecelto personu leģitimitāti;

18.  norāda uz nopietno dzimumu līdzsvara trūkumu Revīzijas palātā, kuras locekļu vidū 2021. gada beigās bija tikai 8 sievietes salīdzinājumā ar 18 vīriešiem; norāda, ka pašreizējās iecelšanas procedūras dēļ Revīzijas palātā ir grūti panākt dzimumu līdzsvaru; atkārtoti aicina Padomi pārskatīt iecelšanas procedūru, lai risinātu šo problēmu ar konkrētiem pasākumiem, piemēram, nosakot, ka dalībvalstīm ir obligāti jāizvirza vismaz divi dažādu dzimumu kandidāti;

19.  pauž nožēlu par to, ka Padome līdz šim nav ņēmusi vērā Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par vajadzību pēc specializēta Padomes sastāva dzimumu līdztiesības jautājumā(1), un uzstāj, ka specializēts institucionāls forums nodrošinātu dzimumu līdztiesības spēcīgāku integrāciju Savienības politikā un stratēģijās, kā arī būtisku koordināciju un progresu galvenajos ar dzimumu līdztiesību saistītajos dokumentos;

20.  atgādina un atbalsta stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2017/TE iekļautos ombuda ieteikumus par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību; pauž nožēlu par to, ka lēmumu pieņemšanas process Padomē joprojām nebūt nav pilnībā pārredzams, un tas ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai un tādējādi apdraud visas Savienības reputāciju; mudina Padomi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai bez nepamatotas kavēšanās īstenotu ombuda ieteikumus un attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus; šajā sakarā uzsver, cik svarīgs ir nesenais Vispārējās tiesas spriedums lietā T-163/21 De Capitani/Padome(2) par pārredzamību Savienības likumdošanas procesā, kur norādīts, ka Padomes darba grupās izstrādātie dokumenti ir nevis tehniska rakstura, bet gan leģislatīvi un tādēļ uz tiem attiecas pieprasījumi par piekļuvi dokumentiem; uzsver, ka Revīzijas palāta norāda, ka, liedzot piekļuvi šādiem dokumentiem, Padomei būtu jāsniedz konkrēti un precīzi paskaidrojumi, un pilnībā noraida Padomes atsauces uz neskaidriem riskiem kā pietiekamu iemeslu; stingri atbalsta Revīzijas palātas viedokli, ka piekļuve likumdošanas dokumentiem nekādā veidā nekaitētu lēmumu pieņemšanas procesam — pretstatā šādiem Padomes apgalvojumiem — un vienkārši atbilstu likumdevēju un dalībvalstu publiskas pārskatatbildības nodrošināšanas pienākumam, kas ir paredzēts jebkurā sistēmā, kuras pamatā ir demokrātiska leģitimitāte;

21.  uzskata, ka vienprātīga balsojuma izmantošana Padomē dažās politikas jomās paralizē Savienības lēmumu pieņemšanas procesu, padarot to neaizsargātu pret dalībvalstu valdību iekšpolitiski motivētu šantāžu, jo īpaši no to dalībvalstu puses, kurās netiek ievērots tiesiskuma princips; aicina Padomi piemērot kvalificēta vairākuma balsošanas procedūras, kad vien tas paredzēts Līgumos, un apsvērt iespēju pārskatīt Līgumus attiecībā uz balsošanas procedūrām; uzskata, ka vispārēja pāreja uz kvalificēta balsu vairākuma procedūru Padomē ir būtisks solis ceļā uz efektīvāku politikas veidošanu;

22.  pauž dziļas bažas par Eiropadomes pieaugošo lomu likumdošanas lietās, neraugoties uz to, ka tai nav ne likumdošanas funkciju, ne izpildfunkciju un tā nepiemēro tādus pašus pārredzamības standartus kā Padome un tādējādi netiek saukta pie atbildības;

23.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju dalība Pārredzamības reģistrā ir pilnībā brīvprātīga, un uzstāj, ka visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būtu aktīvi jāpiedalās Pārredzamības reģistrā pirms savas dalībvalsts Padomes prezidentūras, tās laikā un pēc tās; uzskata, ka būtu jāpastiprina un jāsaskaņo spēkā esošie ētikas noteikumi par interešu konfliktiem, virpuļdurvju efektu un lobiju pārredzamību; mudina Padomi pilnībā izmantot Pārredzamības reģistru bez tā pašreizējiem ierobežojumiem un aicina Padomi atteikties tikties ar nereģistrētiem lobistiem;

24.  pauž nožēlu par Padomes nostāju attiecībā uz Pārredzamības reģistru, atsakoties apsvērt jebkādu pasākumu pastiprināšanu un noraidot jebkādus ieteikumus par uzlabojumiem;

25.  atkārtoti pauž dziļas bažas par apstiprinātiem vairāku politisku un ar budžetu saistītu lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīto dalībvalstu pārstāvju interešu konfliktiem; uzskata, ka dalībvalstu pārstāvjiem, kuri tieši saņem Savienības subsīdijas ar tiem piederošo uzņēmumu starpniecību, nebūtu jāļauj piedalīties politikas vai budžeta diskusijās un balsošanā saistībā ar minētajām subsīdijām;

26.  atkārtoti aicina rotējošās Padomes prezidentvalstis atteikties no jebkādas korporatīvas sponsorēšanas, lai tādējādi palīdzētu segt savus izdevumus; saprot, ka valsts budžeta finanšu resursi dalībvalstīs ievērojami atšķiras un ka katrai dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma un pieejamā budžeta vajadzētu būt vienlīdzīgām iespējām organizēt sekmīgu Padomes prezidentūru, tomēr uzskata, ka piekrišana korporatīvās sponsorēšanas izmantošanai grauj reputāciju, jo tā var radīt interešu konfliktus; atkārtoti aicina Padomi iekļaut budžetā līdzekļus Padomes prezidentūrām, lai nodrošinātu pienācīgus un vienotus efektivitātes un lietderības standartus Padomes darbā kopumā; pauž vilšanos par Padomes sniegtajiem nesaistošajiem norādījumiem attiecībā uz korporatīvo sponsorēšanu un uzskata, ka tie būtu jāpārskata;

Budžeta un finanšu pārvaldība

27.  norāda, ka Padomes 2021. gada budžets bija 594 386 954 EUR, turklāt palielinājums salīdzinājumā ar 2020. gadu bija visai nenozīmīgs — par 0,6 %, kas ir mazāks palielinājums nekā 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu (1,5 %);

28.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes un Padomes budžets nav sadalīts divos skaidri nodalītos budžetos, kā Parlaments ieteica iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, un jo īpaši tas attiecas uz Eiropadomi, jo pašlaik nav iespējams iegūt ticamu informāciju par tās izmaksām;

29.  norāda, ka dažādas Padomes Ģenerālsekretariāta daļas publicē vairākus gada darbības pārskatus, taču ir grūti iegūt visaptverošu priekšstatu par Padomes Ģenerālsekretariāta darbībām, jo nav neviena ziņojuma, kurā būtu apkopots un sniegts vispusīgs pārskats par Padomes darbībām;

30.  ar gandarījumu konstatē, ka gada darbības pārskatos ir sniegtas Padomes deleģēto kredītrīkotāju ticamības deklarācijas, kurās norādīts, ka resursi ir izmantoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

31.  norāda, ka Padome 2021. gadā veica 43 budžeta līdzekļu pārvedumus saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu, un divi no tiem ietvēra budžeta lēmējinstitūcijas informēšanu;

Iekšējā pārvaldība, sniegums un iekšējā kontrole

32.  atzinīgi vērtē to, ka Padomes Ģenerālsekretariāts spēja nodrošināt, ka lēmumu pieņemšana Eiropadomē un Padomē varēja turpināties, neraugoties uz ilgstošo ārkārtas situāciju, ko izraisīja Covid-19 pandēmija;

33.  norāda, ka Padome 2021. gadā kopumā organizēja 4581 sanāksmi, to skaita pieaugumam esot visai nozīmīgam — par 30 % vairāk nekā 2020. gadā, kad tika organizētas 3520 sanāksmes; norāda, ka lielāko daļu šī pieauguma veido ievērojami lielāks darba grupu sanāksmju skaits, kas palielinājās par 48 % — no 2790 līdz 4135 sanāksmēm;

34.  ar gandarījumu norāda, ka Padome sniedz budžeta izpildes apstiprinātājiestādei Padomes Ģenerālsekretariātā veikto iekšējo revīziju skaita un veidu kopsavilkumu, kā arī sniegto ieteikumu un saistībā ar tiem veikto pasākumu kopsavilkumu; norāda, ka 2021. gadā tika veiktas astoņas iekšējās revīzijas;

35.  norāda, ka iekšējās revīzijas aptver deleģēto kredītrīkotāju ikgadējo plānošanas un ziņošanas darbu; norāda, ka iekšējo revīziju galvenie ieteikumi ietver ieteikumu, ka Padomes finanšu direktorātam būtu jāsniedz norādījumi deleģētajiem kredītrīkotājiem par to, kā dokumentēt iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes un lietderības novērtējumu, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Finanšu regulas 74. panta 9. punktam; atzinīgi vērtē to, ka Padomes finanšu palīdzības dienesta revīzija nelika Padomes iekšējam revidentam sniegt augstas prioritātes ieteikumus;

36.  norāda, ka datu aizsardzības iekšējā revīzija liecina, ka kopumā iekšējās kontroles sistēma nodrošina pietiekamu pārliecību par to, ka procesi, kas paredzēti tam, lai Padomes Ģenerālsekretariāta dienesti varētu apstrādāt datus, nodrošinot nepieciešamo augsto aizsardzības līmeni, ir atbilstoši; tomēr norāda, ka Padomes iekšējais revidents sniedza ieteikumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta tam, lai precizētu lomas un pienākumus, pastiprinātu datu aizsardzības kontaktpersonu lomu un Padomes Ģenerālsekretariātā pieņemtu turpmākus īstenošanas lēmumus Regulas (ES) 2018/1725(3) (“ESDAR”) īstenošanai, izskatītu saskaņā ar iepriekšējo regulu iesniegtos paziņojumus, kas jāpārveido par reģistra ierakstiem saskaņā ar ESDAR, skaidri paziņotu, kāda veida darbības jāreģistrē datu aizsardzības reģistrā, un izstrādātu plānu, lai absorbētu agrāk iesniegtos neizskatītos paziņojumus, un pārskatītu mākoņdatošanas politiku;

37.  norāda, ka darbā pieņemšanas procedūras revīzijas rezultātā Padomes iekšējais revidents ieteica Padomes Ģenerālsekretariātam noteikt rādītāju(-us), lai uzraudzītu darbā pieņemšanas politikas galvenā mērķa, kas paredz “nodrošināt Padomes Ģenerālsekretariātu ar vislabāko personālu, kas atbilst tā vajadzībām”, sasniegšanu; atzinīgi vērtē to, ka parastās likumdošanas procedūras revīzija nelika iekšējam revidentam sniegt augstas prioritātes ieteikumus;

38.  norāda, ka operatīvās drošības revīzijas rezultātā Padomes iekšējais revidents secināja, ka kopumā iekšējā kontroles sistēma nodrošina pietiekamu pārliecību par operatīvās drošības jomā noteikto mērķu sasniegšanu; tomēr norāda, ka iekšējais revidents sniedza ieteikumus attiecībā uz turpmāko pasākumu dokumentēšanu kvalitātes kontroles un ielaušanās testēšanas jomā, fiziskās drošības uzlabošanu, norādījumu atjaunināšanu drošības dienesta darbiniekiem un jauna IT drošības tīkla riska novērtējuma veikšanu;

39.  norāda, ka Padomes Ģenerālsekretariāta biroju automatizācijas tīkla revīzijas rezultātā Padomes iekšējais revidents sniedza ieteikumus par pilnvaru precizēšanu, tīklu izstrādātāju neaizsargātības novērtēšanas darbību sadalījumu un jutīgu sistēmu pārvietošanu uz labāk aizsargātām tīkla vietām;

40.  norāda, ka revīzijas par tīklu, kas atbalsta Padomes Ģenerālsekretariāta ēku pārvaldības sistēmas, rezultātā Padomes iekšējais revidents sniedza ieteikumus, lai noteiktu ēku pārvaldības sistēmu nākotnes stratēģiju un digitālo pakalpojumu izmantošanas līmeni saistītajās operatīvajās darbībās, vienotos par informācijas drošības prasību minimumu, kas jāiekļauj līgumos ar trešām personām, lai pārvaldītu risku, ko rada ārējo pakalpojumu sniedzēju piekļuve Padomes Ģenerālsekretariāta sistēmām, un novērtētu ēku pārvaldības IT sistēmu pārvietošanu uz digitālo pakalpojumu datu centriem nolūkā mazināt pašreizējo informācijas apstrādes iekārtu fizisko un vidisko apdraudējumu;

41.  ar gandarījumu norāda, ka Padomes Ģenerālsekretariāta digitalizācijas ietvaros e-rēķinu relatīvais īpatsvars ir nepārtraukti palielinājies no 1 % 2014. gadā līdz 74 % 2020. gadā un 89 % 2021. gadā;

Cilvēkresursi, vienlīdzība un personāla labjutība

42.  norāda, ka Padomes štatu sarakstā 2021. gadā bija 3029 amata vietas; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome publicē ļoti ierobežotus datus par tās personāla sastāvu; norāda, ka saskaņā ar Padomes tīmekļvietnē sniegto informāciju Padomes Ģenerālsekretariāts 2022. gada 16. janvārī nodarbināja 3119 darbiniekus, no kuriem 1791 (57 %) bija sievietes un 1328 (43 %) bija vīrieši; norāda, ka 50 darbinieki tika klasificēti kā augstākā līmeņa vadītāji un no tiem 19 (38 %) bija sievietes, bet 31 (62 %) — vīrieši; norāda, ka 82 darbinieki tika klasificēti kā vidējā līmeņa vadītāji un no tiem 36 (44 %) bija sievietes, bet 46 (56 %) — vīrieši; norāda, ka administratoru kategorijā tika iekļauti 1459 darbinieki un no tiem 806 (55 %) bija sievietes, bet 653 (45 %) — vīrieši; visbeidzot norāda, ka 1412 darbinieki tika klasificēti kā palīgi un sekretāri un no tiem 889 (63 %) bija sievietes un 523 (37 %) — vīrieši;

43.  pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu Padomes Ģenerālsekretariāta augstākā līmeņa vadītāju amatos; aicina Padomi nekavējoties veikt konkrētus pasākumus, lai panāktu dzimumu līdzsvaru visos hierarhijas līmeņos;

44.  pauž nožēlu par to, ka trūkst informācijas par Padomes dzimumu līdztiesības rīcības plāna īstenošanu un par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas Padomē nodarbinātajām personām ar invaliditāti; aicina Padomi informēt budžeta lēmējinstitūciju par tās darbinieku dzimumu līdzsvaru, ģeogrāfisko sadalījumu un invaliditāti, kā arī par attiecīgo iekšējo politiku; norāda, ka visas 27 dalībvalstis ir pārstāvētas personālā, bet ģeogrāfiskais līdzsvars joprojām nav optimāls (dažas dalībvalstis ir pārāk plaši pārstāvētas);

Ētikas regulējums un pārredzamība

45.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz vairākiem Parlamenta pieprasījumiem, Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodekss nav saskaņots ar Parlamenta un Komisijas rīcības kodeksu, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas jāapstiprina pēc tam, kad priekšsēdētājs ir aizgājis no amata;

46.  pauž nožēlu par to, ka nav saņemta informācija par visiem Padomes darbiniekiem piemērojamo rīcības kodeksu; atkārtoti norāda, ka ētiska rīcība veicina pareizu finanšu pārvaldību un vairo sabiedrības uzticēšanos un ka, kā Revīzijas palāta uzsvērusi Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019, Savienības iestāžu ētikas satvarus ir iespējams uzlabot, kas ir būtiski, jo jebkāda veida neētiska rīcība, ko pieļauj darbinieki un locekļi, piesaista lielu sabiedrības uzmanību un mazina uzticēšanos Savienībai;

47.  atgādina par Revīzijas palātas ieteikumu iepriekš minētajā Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019 attiecībā uz Padomes ētikas satvara uzlabošanu; pauž bažas par to, ka trūkst vienota Savienības ētikas satvara, kas reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē, kā to konstatējusi Revīzijas palāta;

48.  norāda, ka Padomes Ģenerālsekretariāts publicē gada ziņojumu ar informāciju par Padomes Ģenerālsekretariāta bijušo augstāko amatpersonu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta (Civildienesta noteikumu 16. panta trešā un ceturtā daļa); norāda, ka saskaņā ar 2022. gada ziņojumu divas augstākās amatpersonas ir paziņojušas par savu nodomu uzsākt profesionālu darbību, kopumā iesniedzot septiņus pieprasījumus; norāda, ka neviens no pieprasījumiem neietilpa 16. panta darbības jomā;

Digitalizācija, kiberdrošība un datu aizsardzība

49.  norāda, ka Padomes datorsistēmām un telekomunikācijām paredzētais budžets 2021. gadā bija 47 116 000 EUR, kas ir par 5,9 % vairāk nekā 2020. gadā;

50.  atzinīgi vērtē to, ka videokonferenču un hibrīdsanāksmju skaits ir pieaudzis par 107 % no 1380 sanāksmēm 2020. gadā līdz 2859 sanāksmēm 2021. gadā;

51.  aicina Padomi izpētīt veidus, kā pēc iespējas plašāk izmantot atvērtā pirmkoda tehnoloģijas, un ziņot par panākumiem šādu sistēmu izmantošanā;

Ēkas

52.  norāda, ka Padomes ēkām paredzētais budžets 2021. gadā bija 57 151 000 EUR, kas ir par 0,9 % vairāk nekā 2020. gadā;

53.  norāda, ka Padome ir minējusi, ka tās ēku politika ir nemainīga un ka 2004. gadā izvirzītais mērķis, proti, nodrošināt, ka visas Padomes un Eiropadomes Briselē veiktās darbības notiek tai piederošajās ēkās, tika sasniegts līdz ar Europa ēkas nodošanu ekspluatācijā 2016. gadā;

Vide un ilgtspēja

54.  norāda, ka ir grūti iegūt atjauninātu informāciju par Padomes iniciatīvām attiecībā uz vidi un ilgtspēju; mudina Padomi savos gada pārskatos sistemātiski ziņot par tās darba vidiskajiem un ilgtspējas elementiem;

55.  aicina Padomi izveidot sistēmas (ja tās vēl nav izveidotas), lai mudinātu darbiniekus izmantot sabiedrisko transportu vai citus mazemisiju transporta veidus, piemēram, velosipēdus, lai samazinātu Padomes radīto oglekļa pēdu;

56.  norāda, ka Padomes finanšu pārskatā ir minēts, ka 2021. gada beigās Padomes rīcībā bija 2 589,2 zaļās enerģijas sertifikāti, kas balstīti uz enerģiju, ko saražo uz Padomes ēku jumta izvietotie saules enerģijas paneļi; aicina Padomi ziņot par šo sertifikātu pārdošanu atklātā tirgū un par gūto ieņēmumu paredzēto izlietojumu;

Iestāžu sadarbība

57.  aicina Padomi veikt turpmākus pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par aicinājumu sasaukt konventu, lai grozītu Līgumus(4);

58.  aicina Padomi pilnībā ievērot pienākumus, kas izklāstīti 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(5);

Komunikācija

59.  norāda, ka 2021. gadā tika sasniegts rekords, jo Padomes tīmekļvietnē tika reģistrēti vairāk nekā 20 miljoni apmeklējumu, kas ir par 23 % vairāk nekā 2020. gadā, un ka Facebook sekotāju skaits palielinājās par 3 %, savukārt Twitter un Instagram sekotāju skaits palielinājās attiecīgi par 11 % un 29 %;

60.  mudina Padomi sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai izmantotu divas atvērtā pirmkoda sociālo mediju platformas — EU-Voice un EU-Video —, kas savu darbību sāka kā publisks izmēģinājuma projekts, lai veicinātu bezmaksas un atvērtā pirmkoda sociālo tīklu izmantošanu; mudina Padomi izmantot decentralizētus sociālos tīklus kā alternatīvu ļoti lielām tiešsaistes platformām, piemēram, Mastodon.

(1) OV C 445, 29.10.2021., 150. lpp. (2) Vispārējās tiesas 2023. gada 25. janvāra spriedums, De Capitani/Padome, T-163/21, ECLI:EU:T:2023:15. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). (4) OV C 493, 27.12.2022., 109. lpp. (5) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.