Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra lēmums, ar ko groza 2022. gada 10. marta lēmumu par īpašas komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE 2) un pielāgo tās nosaukumu un pienākumus (2023/2566(RSO))

P9_TA(2023)0030 B9-0119/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā īpašās komitejas pilnvaru termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem, kā paziņots plenārsēdē 2023. gada 18. un 19. janvārī,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (COM(2020)0790),

–  ņemot vērā Digitālo pakalpojumu akta paketi, ieskaitot priekšlikumu regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un grozījumiem Direktīvā 2000/31/EK (COM(2020)0825) un priekšlikumu regulai par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu akts) (COM(2020)0842),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam(1),

–  ņemot vērā 2018. gada Prakses kodeksu dezinformācijas jomā un 2021. gada norādījumus par izvērstā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā izstrādi (COM(2021)0262), kā arī ieteikumus jaunajam Prakses kodeksam dezinformācijas jomā, ko 2021. gada oktobrī sniedza Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kritisko vienību noturību (COM(2020)0829),

–  ņemot vērā 2021. gada marta dokumentu “Droša 5G ieviešana ES — ES rīkkopas īstenošana”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 09/2021 “Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 10. jūnija kopīgo paziņojumu “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem” (JOIN(2020)0008),

–  ņemot vērā ziņojumu, ko sniegusi Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (A9-0022/2022),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmumu par Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru noslēgšanu(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 207. pantu,

A.  tā kā ārvalstu iejaukšanās nopietni iedragā vērtības un principus, uz kuriem balstās ES un kuri cita starpā ietver cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību, solidaritāti, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu; tā kā pierādījumi liecina, ka ļaunprātīgi un autoritāri ārvalstu valstiskie un nevalstiskie rīcībspēki izmanto manipulāciju ar informāciju un citus paņēmienus, lai iejauktos ES demokrātiskajos procesos; tā kā šādi uzbrukumi maldina cilvēkus un ietekmē viņu balsojumus, saasina šķeļošas debates, šķeļ un polarizē sabiedrību un izmanto tās vājās vietas, musina uz naida runu, pasliktina neaizsargāto grupu, kuras ir pakļautas lielākam riskam ciest no dezinformācijas, situāciju, kropļo demokrātisku vēlēšanu un referendumu integritāti, raisa neuzticēšanos valstu valdībām, publiskajām iestādēm un liberālās demokrātijas kārtībai ar mērķi destabilizēt Eiropas demokrātiju;

B.  tā kā Krievija kopš tās 2022. gada 24. februārī sāktā agresijas kara pret Ukrainu priekšvakara un tā laikā ir izplatījusi nepieredzēti ļaunprātīgu un apjomīgu dezinformāciju, lai maldinātu savus iedzīvotājus un valstu starptautisko sabiedrību kopumā;

C.  tā kā valstisku trešo valstu rīcībspēku un nevalstisku rīcībspēku mēģinājumi iejaukties ES un tās dalībvalstu demokrātijas darbībā, kā arī apdraudēt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprinātās vērtības, ļaunprātīgi iejaucoties, atspoguļo plašākas tendences, ar ko saskaras demokrātiskās valstis visā pasaulē;

D.  tā kā ļaunprātīgi rīcībspēki joprojām cenšas iejaukties vēlēšanu procesos un izmantot mūsu sabiedrības atvērtību un plurālismu un uzbrūk demokrātiskajiem procesiem un ES un tās dalībvalstu noturībai;

E.  tā kā ES un tās dalībvalstīm pašlaik nav īpaša sankciju režīma, kas attiektos uz ārvalstu iejaukšanos un dezinformācijas kampaņām, kuras organizē ārvalstu valstiskie rīcībspēki, un līdz ar to šādi rīcībspēki var droši pieņemt, ka to rīkotās destabilizācijas kampaņas pret ES paliks nesodītas;

F.  tā kā nav vienotas šīs parādības definīcijas un izpratnes par to un pašreizējos ES un valsts līmeņa tiesību aktos un rīcībpolitikās, kuru mērķis ir atklāt, novērst un apkarot ārvalstu iejaukšanos, ir daudzas nepilnības un apiešanas iespējas;

G.  tā kā ir paredzams, ka pirms vietējām, reģionālajām, valsts mēroga vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā ārvalstu iejaukšanās, dezinformācija un daudzi uzbrukumi un draudi demokrātijai turpināsies arvien lielākā skaitā un sarežģītākās izpausmēs;

H.  tā kā Parlamenta iepriekšējie ieteikumi apkarot ļaunprātīgas ārvalstu iejaukšanās operācijas ES demokrātiskajos procesos ir uzlabojuši vispārējo ES izpratni šajā jautājumā un palielinājuši informētību par to;

I.  tā kā INGE īpašās komitejas rīkotās uzklausīšanas un paveiktais ir sekmējis šo problēmu publisku atzīšanu un kontekstualizāciju un nodrošinājis satvaru Eiropas debatēm par ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos un dezinformāciju;

J.  tā kā ir jāturpina sekot līdzi šo ieteikumu īstenošanai;

K.  tā kā ārvalstu ļaunprātīgas iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanā ir vajadzīga līdzīgi domājošu partneru globāla, multilaterāla sadarbība un atbalsts, arī parlamentu deputātu vidū; tā kā demokrātijas ir attīstījušas padziļinātas prasmes un pretstratēģijas šo draudu novēršanai,

L.  tā kā neseno ārvalstu iejaukšanās gadījumu un korupcijas gadījumu Eiropas Parlamentā izmeklēšanas, kas joprojām turpinās, dēļ Parlaments ir aicinājis apzināt iespējamās nepilnības tā noteikumos par pārredzamību, integritāti un korupcijas apkarošanu, lai iestāde būtu labāk pasargāta;

1.  nolemj, ka īpašā komiteja turpmāk tiks saukta par “Īpašo komiteju attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, un integritātes, pārredzamības un pārskatatbildības stiprināšanu Eiropas Parlamentā” un ka tai būs šādi pienākumi:

2.  nolemj, ka gadījumos, kad šīs īpašās komitejas darbs ietver konfidenciālu pierādījumu uzklausīšanu, liecības, kuras satur personas datus, vai viedokļu apmaiņu vai uzklausīšanas ar iestādēm un struktūrām par konfidenciālu informāciju, cita starpā arī par zinātniskiem pētījumiem vai to daļām, kas atzīti par konfidenciāliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu(5), sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm; turklāt nolemj, ka liecinieki un eksperti būs tiesīgi sniegt paziņojumus vai liecības aiz slēgtām durvīm;

3.  nolemj, ka tiek publicēts uz atklātajām sanāksmēm uzaicināto personu saraksts, šādu sanāksmju apmeklētāju saraksts un protokols;

4.  nolemj, ka konfidenciālos dokumentus, ko saņēmusi īpašā komiteja, novērtē saskaņā ar Reglamenta 221. pantā noteikto procedūru, turklāt nolemj, ka šādu informāciju izmanto vienīgi īpašās komitejas galīgā ziņojuma sagatavošanai;

5.  nolemj, ka īpašajā komitejā būs 33 locekļi;

6.  uzdod īpašajai komitejai sagatavot galīgo ziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta 1. punkta f) apakšpunktā izklāstītajiem jautājumiem, lai to varētu pieņemt plenārsēdē vēlākais 2023. gada jūlija sesijā.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0428. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0448. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0130. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0396. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra lēmums par Sabiedrības veselības apakškomitejas izveidi (2023/2565(RSO))

P9_TA(2023)0031 B9-0120/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra lēmumu par pastāvīgo komiteju kompetencēm(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 206. un 212. pantu,

1.  nolemj izveidot apakškomiteju Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā;

2.  nolemj, ka apakškomiteja ir atbildīga par sabiedrības veselības jautājumiem un jo īpaši par programmām un specifiskiem pasākumiem sabiedrības veselības jomā, farmaceitiskiem preparātiem un kosmētikas līdzekļiem, veselības aspektiem saistībā ar bioterorismu, Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru;

3.  nolemj, ka Reglamenta VI pielikuma VIII daļas 2. punktam tiek pievienots šāds teikums:" “Šajā kontekstā komitejai palīdz Sabiedrības veselības apakškomiteja.”;"

4.  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja joprojām ir atbildīga par tiesību aktu priekšlikumu izskatīšanu, un balsošana notiek tās ietvaros;

5.  nolemj, ka apakškomitejas sastāvā ir 30 locekļi;

6.  atsaucoties uz Priekšsēdētāju konferences 2019. gada 30. jūnija lēmumu un 2020. gada 9. janvāra lēmumu par apakškomiteju prezidiju sastāvu, nolemj, ka apakškomitejas prezidija sastāvā var būt ne vairāk kā četri priekšsēdētāja vietnieki;

7.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 482, 23.12.2016., 160. lpp.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus Savienības tiesību īstenošanai Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, īstenošanā un izpildē (COM(2022)0089 – C9-0059/2022 – 2022/0068(COD))

P9_TA(2023)0032 A9-0248/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2022)0089),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43., 91., 100., 173., 182., 188., 189. un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0059/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Konstitucionālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0248/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 14. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko paredz noteikumus Savienības tiesību īstenošanai Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, īstenošanā un izpildē

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/657.)

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības drošas savienojamības programmas izveidi 2023.–2027. gadam (COM(2022)0057 – C9-0045/2022 – 2022/0039(COD))

P9_TA(2023)0033 A9-0249/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0057),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 189. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0045/2022),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 23. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0249/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;

3.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 14. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko izveido Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/588.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Kopīgs politiskais paziņojums par Savienības drošas savienojamības programmas 2023.–2027. gadam finansēšanu

Eiropas Parlaments un Padome, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas ikgadējās budžeta procedūras satvarā, vienojas, ka Savienības drošas savienojamības programmas 2023.–2027. gadam finansēšanai tiks orientējoši piešķirti šādi līdzekļi laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam:

—  200 miljoni EUR no nepiešķirtajiem līdzekļiem no 1. un 5. izdevumu kategorijas;

—  1,450 miljoni EUR no iemaksām no 1., 5. un 6. izdevumu kategorijas

Kopīgs politiskais paziņojums par pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" ietvaros atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu

Kopīgajā paziņojumā par atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu saistībā ar pētniecības pamatprogrammu(1) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par labu pētniecības programmai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam vēlreiz darīt pieejamas saistību apropriācijas, kas atbilst saistību atcelšanas summai līdz 0,5 miljardiem EUR (2018. gada cenās) un kas izriet no pilnīgas vai daļējas to projektu neīstenošanas, kuri pieder pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa" vai tās priekštecei "Apvārsnis 2020"(2), kā paredzēts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā.

Paziņojumā(3) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par minētās summas orientējošu sadalījumu, kas maksimāli būs 300 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās kopai "Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss", jo īpaši kvantu pētniecībai.

Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras ikgadējās budžeta procedūras satvarā un Komisijas pilnvaras īstenot budžetu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopā "Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss" orientējoša summa 200 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās tiks piešķirta drošas savienojamības pētniecības darbībām.

(1) OV C 444 I, 22.12.2020., 3. lpp. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.). (3) OV C 185, 12.5.2021., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (09272/2022 – C9-0432/2022 – 2022/0142(NLE))

P9_TA(2023)0034 A9-0008/2023

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09272/2022),

–  ņemot vērā projektu Brīvprātīgam partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (09271/2022),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta pirmo daļu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0432/2022),

–  ņemot vērā 2023. gada 14. februāra(1) nenormatīvo rezolūciju par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0008/2023),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gajānas Kooperatīvās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0035.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (09272/2022 – C9-0432/2022 – 2022/0142M(NLE))

P9_TA(2023)0035 A9-0018/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 10. maija priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (COM(2022)0200),

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (09272/2022),

–  ņemot vērā projektu Brīvprātīgam partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (09271/2022),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta pirmo daļu un 4. punkta pirmo daļu kopā ar 218. panta 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0432/2022),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(1) (FLEGT regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus(2) (ES Kokmateriālu regula),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) un Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par to(3),

–  ņemot vērā nolīgumu, ko 2015. gada 12. decembrī pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē (Parīzes nolīgums),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 22. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu “Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT): priekšlikums ES rīcības plānam” (COM(2003)0251) un tā īstenošanas darba plānu 2018.–2022. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 17. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (COM(2021)0706) (Atmežošanas regula),

–  ņemot vērā 2023. gada 14. februāra nostāju(6) par Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0018/2023),

A.  tā kā 2018. gada novembrī ES un Gajāna noslēdza sarunas par brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (BPN) par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT); tā kā 2022. gada 10. martā Gajāna un ES vienojās par atjauninātu kopīgas īstenošanas satvaru — detalizētu ceļvedi BPN īstenošanai, kura mērķis ir uzlabot mežu pārvaldību un nodrošināt likumīgu kokmateriālu tirdzniecības pārraudzību;

B.  tā kā aptuveni 84 % Gajānas zemes klāj meži; tā kā tas atbilst aptuveni 18 miljoniem akru; tā kā Gajānā ir otrs lielākais mežu oglekļa uzkrājums uz vienu iedzīvotāju pasaulē un tiek lēsts, ka tās mežos ir uzkrāti 21,8 miljardi tonnu oglekļa dioksīda; tā kā aptuveni 13 % Gajānas mežu ir oficiāli atzīti par Amerikas indiāņu ciematu zemēm; tā kā Gajānas mitrais meža ekoreģions aptver lielāko daļu Gajānas;

C.  tā kā kopš 1996. gada notiek resursu saglabāšanas centieni un atmežošanas līmenis gadā Gajānā ir bijis ļoti zems — vidēji aptuveni 0,06 %;

D.  tā kā Gajānā biodaudzveidība ir viena no lielākajām pasaulē; tā kā tiek lēsts, ka Gajānas mežos ir aptuveni 8000 augu sugu un vairāk nekā 1000 sauszemes mugurkaulnieku sugu; tā kā aptuveni 5 % no visām augu sugām tiek uzskatītas par endēmiskām Gajānā;

E.  tā kā nelikumīga kalnrūpniecība un nelikumīga mežizstrāde Gajānā joprojām rada bažas, jo abas darbības kaitē valsts mežiem; tā kā lielākā daļa atmežošanas Gajānā ir saistīta ar ugunsgrēkiem (50 %) un gan likumīgu, gan nelikumīgu kalnrūpniecību (41 %); tā kā, lai gan zemes piemērošana lauksaimniecībai rada tikai aptuveni 5 % mežu izciršanu, tā tomēr ir problēma;

F.  tā kā galvenās saimnieciskās darbības Gajānā ir lauksaimniecība, boksīta, zelta, kokmateriālu un derīgo izrakteņu ieguve un zveja; tā kā tiek lēsts, ka Gajānas mežsaimniecības nozare veido mazāk nekā 2 % no tās IKP, un paredzams, ka šis rādītājs turpinās samazināties, naftas nozarei strauji pieaugot kopš 2015. gada, kad Gajānas teritoriālajos ūdeņos tika atklātas lielas naftas rezerves;

G.  tā kā mežsaimniecības nozare būtiski veicina Gajānas ekonomisko izaugsmi, nodarbinot aptuveni 20 000 cilvēku, galvenokārt lauku apvidos; tā kā Gajānas meži dod ieguldījumu 2 % no IKP un rada 6 % no visām jaunajām darbvietām; tā kā BPN palielinātu mežsaimniecības nozares potenciālu, radot jaunas darbvietas un veicinot šīs valsts ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi;

H.  tā kā starp Gajānu un ES tirgoto kokmateriālu apjoms ir pieticīgs — 2018. gadā tikai 8 % no Gajānas eksportētajiem kokmateriāliem tika eksportēti uz Eiropu un tikai aptuveni puse no tiem tika eksportēti uz ES; tā kā Gajānas lielākais vispārējais tirdzniecības partneris ir ASV un Singapūra ir otrā; tā kā tās lielākais kokmateriālu eksporta tirgus ir Āzijas un Klusā okeāna reģions; tā kā BPN pavērtu lielākas iespējas Gajānas eksportam uz ES un jauniem tirgiem, kas palielinātu tās attīstības iespējas;

I.  tā kā Gajāna 2016. gada maijā ratificēja Parīzes nolīgumu un savā pārskatītajā nacionāli noteiktajā ieguldījumā bija uzņēmusies vairākas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu mežsaimniecību, piemēram, par papildu 2 miljonu hektāru mežu saglabāšanu;

J.  tā kā Gajānai ir jāpārvar problēmas, lai uzlabotu savu iedzīvotāju labklājību, piemēram, jācīnās pret nabadzību, nevienlīdzību un diskrimināciju, jo īpaši pret diskrimināciju, kas vērsta pret LGBTI un pirmiedzīvotājiem, kā arī pret korupciju un rasu un etnisko polarizāciju un vardarbību, kura joprojām rada bažas;

K.  tā kā Gajāna ir paudusi apņemšanos darīt pieejamu finansējumu BPN īstenošanas atbalstam; tā kā ES, Norvēģija un Apvienotā Karaliste ir arī apņēmušās šim nolūkam nodrošināt papildu finansējumu;

L.  tā kā BPN mērķis ir nodrošināt, ka visi kokmateriālu un koka izstrādājumu sūtījumi no Gajānas, kas paredzēti ES tirgum, atbilst Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmai (GTLAS) un tādējādi var pretendēt uz FLEGT licenci; tā kā arī vietējiem kokmateriāliem un kokmateriāliem, kas paredzēti visiem eksporta tirgiem, būs arī jāatbilst GTLAS;

M.  tā kā BPN atbilstoši FLEGT regulai attiecas uz pieciem obligātajiem koka izstrādājumiem — apaļkokiem, zāģmateriāliem, dzelzceļa gulšņiem, saplāksni un finieri —, kā arī apstrādātiem kokmateriāliem, mietiem un stabiem un galdniecības un namdaru izstrādājumiem;

N.  tā kā saskaņā ar Komisijas priekšlikumu atmežošanas regulai FLEGT licencēti kokmateriāli, kas importēti ES, automātiski atbildīs likumīguma prasībai;

O.  tā kā ar BPN paredz izveidot Apvienoto uzraudzības un pārskatīšanas komiteju, kas būs atbildīga par nolīguma īstenošanu un uzraudzību;

P.  tā kā FLEGT BPN nolūks un paredzamie ieguvumi ir vērienīgāki nekā likumīgu kokmateriālu tirdzniecības veicināšana, jo šie nolīgumi ir paredzēti arī tam, lai veiktu sistēmiskas pārmaiņas mežu pārvaldībā, tiesībaizsardzībā, pārredzamībā un dažādu ieinteresēto personu, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizāciju, darba ņēmēju organizāciju un pirmiedzīvotāju kopienu, iekļaušanā politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī atbalstā ekonomiskai integrācijai un starptautisko ilgtspējīgas attīstības mērķu ievērošanā;

Q.  tā kā valstis visā pasaulē, kurām vai nu ir regulēti legālas koksnes importa tirgi, vai kuras vēlas tādus izveidot, gūst labumu no sadarbības; tā kā kopīgi starptautiskie standarti būtu visefektīvākie cīņā pret atmežošanu un veicinātu ilgtermiņa juridisko drošību uzņēmumiem un patērētājiem,

1.  noteikti atbalsta sarunu starp ES un Gajānu par FLEGT BPN pabeigšanu; atzīst, ka BPN ir ļoti svarīgs šai valstij, kā arī tam ir potenciāls veicināt ES un Gajānas tirdzniecības attiecības; uzskata, ka veiksmīgas sarunas par šo BPN apliecina Savienības delegāciju trešās valstīs nozīmi un nodrošinās, ka Eiropas Savienībā no Gajānas tiks importēti tikai likumīgi iegūti kokmateriāli, veicinās ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi un ilgtspējīgu tirdzniecību ar likumīgi iegūtiem kokmateriāliem, uzlabos mežu pārvaldību, likumu izpildi (tostarp darba un profesijas regulējošo tiesību aktu un veselības un drošības saistības), cilvēktiesības, pārredzamību, pārskatatbildību un institucionālo noturību Gajānā, aizsargās biodaudzveidību un palīdzēs sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, vienlaikus palīdzot uzlabot tirdzniecības attiecības starp Gajānu un ES;

2.  atzīst, ka BPN pilnīga īstenošana un izpildes panākšana būs ilgs process, kurā būs jāpieņem plaša spektra tiesību akti, kā arī jānodrošina atbilstoša administratīvā kapacitāte un kompetence, lai panāktu tā īstenošanu un izpildi;

3.  atzinīgi vērtē ieinteresēto personu lielo līdzdalību visā sarunu procesā; uzsver, ka īstenošanas un uzraudzības posmos ir nepieciešama patiesa apspriešanās un daudzu ieinteresēto personu iesaiste, tostarp pilsoniskās sabiedrības, uzņēmējdarbības pārstāvju, darba ņēmēju organizāciju un vietējo un pirmiedzīvotāju kopienu jēgpilna līdzdalība lēmumu pieņemšanā, lai garantētu zemes lietošanas tiesību un brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principa ievērošanu; atgādina, ka ir jāuzlabo pārredzamība un jānodrošina efektīva informācijas nodošana sabiedrībai un savlaicīga dokumentu publiskošana, tos darot pieejamus vietējiem iedzīvotājiem un pirmiedzīvotājiem;

4.  aicina Komisiju un ES delegāciju Gajānā nodrošināt pietiekamu spēju veidošanu un loģistikas un tehnisko atbalstu pašreizējo un turpmāko attīstības sadarbības instrumentu ietvaros, lai Gajāna varētu izpildīt BPN paredzētās saistības;

5.  atzinīgi vērtē nesen pieņemto kopīgas īstenošanas satvaru un aicina Gajānas valdību izmantot skaidru, termiņatkarīgu un izmērāmu pieeju;

6.  uzsver, ka ir svarīgi attīstīt partnerības un sadarbības mehānismus, lai kopīgi risinātu visus mežu pārvaldības aspektus, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu;

7.  atzinīgi vērtē Gajānas līdzšinējos centienus panākt lielāku pārredzamību un cer uz turpmāku pozitīvu sadarbību cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi; uzsver, ka vāja pārvaldība un korupcija mežsaimniecības nozarē paātrina nelikumīgu mežistrādi un meža degradāciju; atzīst Gajānas apņemšanos un politisko gribu attiecībā uz pareizu mežu apsaimniekošanu; uzsver, ka FLEGT BPN panākumi ir atkarīgi arī no krāpšanas un korupcijas apkarošanas visā kokmateriālu piegādes ķēdē; mudina Gajānas valdību uzlabot datu vākšanu, lai labāk ieviestu izsekošanas sistēmu, un turpināt strādāt, lai pārtrauktu plaši izplatīto korupciju, un pievērsties citiem faktoriem, kas veicina nelikumīgu mežizstrādi un mežu degradāciju, liekot īpašu uzsvaru uz muitu un citām iestādēm, kurām būs centrāla loma BPN īstenošanā un izpildes nodrošināšanā; uzsver, ka mežsaimniecības nozarē ir jāizbeidz nesodāmība, aizsargājot vides cilvēktiesību aizstāvjus un trauksmes cēlējus un nodrošinot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Gajāna ir ratificējusi Escazú nolīgumu, un uzsver, ka ir jāgarantē vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju, jo īpaši Amerikas indiāņu kopienu, zemes lietošanas tiesību pilnīga atzīšana, tostarp saistībā ar kalnrūpniecību;

8.  atzinīgi vērtē to, ka BPN sarunu process ir ļāvis nozarēm noteikt kopīgus mērķus un prioritātes, lai panāktu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un sadarbību tirdzniecībā, kā arī piedāvāt kopienām nozīmīgu iespēju piedalīties mežu apsaimniekošanā vietējā, kopienas un reģionālā līmenī, un pat valsts un federālā līmenī;

9.  uzsver, ka BPN paver lielisku iespēju stimulēt jaunu darbvietu radīšanu mežsaimniecības nozarē; uzsver, ka meža apsaimniekošanas praksei un likumīgi iegūtas koksnes tirdzniecībai vajadzētu būt sociāli un ekonomiski ilgtspējīgai, lai garantētu, ka vai nu tieši, vai netieši iesaistītie cilvēki var gūt labumu no tirdzniecības;

10.  prasa iekļaut dzimumaspekta analīzi visās darbībās un projektos, kas saistīti ar BPN īstenošanu; prasa veikt kvantitatīvu un kvalitatīvu pa dzimumiem sadalītu analīzi par zemes lietošanu, aktīvu īpašumtiesībām un finansiālo integrāciju nozarēs, ko ietekmē tirdzniecība; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šos centienus ar tehniskiem resursiem un cilvēkresursiem;

11.  prasa Komisijai regulāri ziņot Parlamentam par līguma īstenošanu, tostarp par Apvienotās uzraudzības un pārskatīšanas komitejas darbībām, lai pēc tam, kad tiks ierosināts deleģētais akts, kas atļauj FLEGT licenču pieņemšanu, varētu pieņemt apzinātu lēmumu; tādēļ uzsver, ka būtu jāveicina jauni BPN ar papildu partneriem; aicina Komisiju veikt visaptverošu novērtējumu par BPN un gaidāmās atmežošanas regulas ietekmi uz strādniekiem un mazajiem ražotājiem mežsaimniecības nozarē un citās saistītās nozarēs, kuri būs pastiprinātu mežizstrādes kontroļu un pārbaužu ietekmē;

12.  uzsver, ka pret nelikumīgu mežizstrādi, transportēšanu, pārstrādi un nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību jācīnās visā piegādes ķēdē; prasa to iekļaut BPN novērtēšanas procesā;

13.  uzskata, ka ES veic ļoti svarīgu funkciju gan kokmateriālu piedāvājuma, gan pieprasījuma uzlabošanā, lai varētu noraidīt nelikumīgi iegūtu koksni un palīdzēt eksportētājvalstīm centienos apkarot nelikumīgu mežizstrādi un korupciju, kuras rezultātā tiek iznīcināti to meži, izraisītas klimata pārmaiņas un notiek cilvēktiesību pārkāpumi; atzīst, ka BPN arī turpmāk būs svarīgs juridiskais satvars gan ES, gan tās partnervalstīm saskaņā ar jauno atmežošanas regulas priekšlikumu; uzsver, ka tas tagad ir iespējams, pateicoties attiecīgo partnervalstu labai sadarbībai un iesaistei; atbalsta Komisijas centienus atrast papildu potenciālos partnerus turpmākiem FLEGT BPN;

14.  atgādina, ka ilgtspējīga un iekļaujoša mežu apsaimniekošana un pārvaldība ir ārkārtīgi svarīga Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanā, jo īpaši izmantojot nacionāli noteiktos devumus; atgādina, ka kalnrūpniecība ir būtisks tropisko mežu izciršanas iemesls, kas izraisa būtisku augsnes eroziju un piesārņojumu, palielina mežu fragmentāciju un upju un strautu piesārņojumu ar dzīvsudrabu; norāda uz Gajānas naftas, gāzes un kalnrūpniecības nozaru paplašināšanos; aicina Gajānas valdību veikt turpmākus pasākumus nelikumīgas kalnrūpniecības ierobežošanai; ar bažām norāda uz konsekvences trūkumu starp mežsaimniecības nozares un kalnrūpniecības nozares regulējumu; atzinīgi vērtē turpmākos nolīgumus, kuru mērķis ir papildināt FLEGT BPN ar vides jautājumiem;

15.  uzsver, ka visas FLEGT iniciatīvas panākumi cita starpā būs atkarīgi no vides cilvēktiesību aizstāvju un trauksmes cēlēju aizsardzības, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) spēju likumīgi veikt savu darbību uzlabošanas un no tā, vai būs garantēta efektīva zemes aizsardzība un vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju, jo īpaši Amerikas indiāņu kopienu, paražu tiesību pilnīga atzīšana, tostarp attiecībā uz tiesībām sniegt vai nesniegt piekrišanu jebkurai kokmateriālu koncesijai uz viņu zemes kā sociālā taisnīguma jautājumu; uzsver, ka ES būtu jābalstās uz pirmiedzīvotāju un citu vietējo kopienu tradicionālajām zināšanām par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; šajā sakarā atgādina, ka ir svarīgi nepieļaut jebkādu papildu administratīvo slogu uzlikšanu MVU un sniegt juridisko palīdzību MVU, lai nodrošinātu to atbilstību jaunajiem starptautiskajiem nolīgumiem, instrumentiem un dokumentiem attiecībā uz vidi;

16.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gajānas Kooperatīvās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp. (2) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp. (3) OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp. (4) OV C 385, 22.9.2021., 10. lpp. (5) OV C 404, 6.10.2021., 175. lpp. (6) Šajā dienā pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0034.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz REPowerEU veltītajām atveseļošanas un noturības plānu nodaļām groza Regulu (ES) 2021/241, kā arī groza Regulu (ES) 2021/1060, Regulu (ES) 2021/2115, Direktīvu 2003/87/EK un Lēmumu (ES) 2015/1814 (COM(2022)0231 – C9-0183/2022 – 2022/0164(COD))

P9_TA(2023)0036 A9-0260/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0231),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 175. panta trešo daļu, 177. panta pirmo daļu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 322. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0183/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 21. septembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2022. gada 26. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A9‑0260/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 14. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/435.)

(1) OV C 486, 21.12.2022., 185. lpp. (2) OV C 333, 1.9.2022., 5. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2022. gada 10. novembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P9_TA(2022)0384).

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija) (COM(2021)0732 – C9-0021/2022 – 2021/0372(CNS))

P9_TA(2023)0037 A9-0297/2022

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0732),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0021/2022),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2022. gada 8. novembra vēstuli Konstitucionālo jautājumu komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 110. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 82. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9‑0297/2022),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un satur turpmāk norādītos grozījumus;

2.  aicina Komisiju atbilstoši grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)   Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 22. panta 2. punkts piešķir Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem. Šīs tiesības, kas ir apstiprinātas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 39. pantā, konkretizē 21. pantā izklāstīto principu par vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ. Tas izriet arī no tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot, kas nostiprinātas LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 21. pantā un Hartas 45. pantā. (2)  1992. gada Līgums par Eiropas Savienību (“Māstrihtas līgums”) iezīmēja jaunu posmu arvien ciešākas Eiropas tautu savienības izveides procesā, ieviešot ES pilsonības juridisko koncepciju ar mērķi stiprināt dalībvalstu pilsoņu tiesību un interešu aizsardzību, pastāvošās ES tiesības papildinot ar vairākām jaunām politiskām un vēlēšanu tiesībām. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 22. panta 2. punkts piešķir Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem. Šīs tiesības, kas ir apstiprinātas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 39. pantā, konkretizē 21. pantā izklāstīto principu par vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ. Tas izriet arī no tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot, kas nostiprinātas LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 21. pantā un Hartas 45. pantā. Tiesības balsot un kandidēt turklāt dod pilsoņiem iespēju reāli piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un būt ieinteresētiem Eiropas Savienībā kā politiskā veidojumā. Ir izšķirīgi svarīgi nodrošināt, ka visi Savienības pilsoņi, arī mobilie Savienības pilsoņi, pilsoņi ar invaliditāti un bezpajumtnieki, var pilnībā izmantot savas politiskās tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā gan kā kandidāti, gan kā vēlētāji. Pastāv risks, ka Eiropas mobilitāte varētu liegt mobilajiem Savienības pilsoņiem izmantot Eiropas līgumos noteiktās politiskās pamattiesības, proti, piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Mobilo pilsoņu tiesības balsot un kandidēt būtu jāpiemēro visos vēlēšanu sarakstos un vēlēšanu apgabalos, arī Savienības mēroga vēlēšanu apgabalā, ja tas tiks izveidots. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2022. gada 3. maija normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar ko atceļ Padomes Lēmumu (76/787/EOTK, EEK, Euratom), un šim lēmumam pielikumā pievienoto Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar šo direktīvu būtu jātiecas Eiropas Parlamenta vēlēšanas padarīt piekļūstamākas, konkurenciālākas un eiropeiskākas. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Savā 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību24 Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta mobilo ES pilsoņu plaša un iekļaujoša līdzdalība. Ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, Padomes Direktīvu 93/109/EK piemērojot secīgām vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. (4)  Savā 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību24 Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta tādu Savienības pilsoņu plaša un iekļaujoša līdzdalība, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav. Ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, Padomes Direktīvu 93/109/EK piemērojot secīgām vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. _________________ _________________ 24 https://ec.europa.eu/info/files/eu-citizenship-report-2020-empowering-citizens-and-protecting-their-rights_en 24 https://ec.europa.eu/info/files/eu-citizenship-report-2020-empowering-citizens-and-protecting-their-rights_en Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums (5)  LESD 20. panta 2. punkts neskar LESD 223. panta 1. punktu, kas paredz vienotas šo vēlēšanu kārtības ieviešanu visās dalībvalstīs saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem. (5)  LESD 20. panta 2. punkts neskar LESD 223. panta 1. punktu, kas paredz vienotas Eiropas Parlamenta vēlēšanu kārtības ieviešanu visās dalībvalstīs saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, ar ko apliecina atbilstību šādam nosacījumam. (6)  Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina tāda pati attieksme, kādu piemēro attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, ar ko apliecina atbilstību šādam nosacījumam. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) (6a)  Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, informācija par iespēju balsot un kandidēt būtu jāsaņem, reģistrējoties uzturēšanās nolūkā dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav. Informācija par reģistrēšanos kā vēlētājam vai kandidātam būtu jāsniedz arī periodiski un laikus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām visiem vēlētājiem un personām, kas ir tiesīgas kandidēt, saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem par tiesībām balsot un kandidēt. Turklāt Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi, tad, kad viņi reģistrējas kā balsotāji, un laikus pirms vēlēšanām būtu pienācīgi jāinformē par viņu īpašajām tiesībām Eiropas vēlēšanu sistēmā. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Jāņem vērā Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties dalībvalsti, kurā piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vienlaikus paredzot pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka neviens vairāk nekā vienu reizi nevar balsot vai kandidēt vairāk nekā vienā valstī. (7)  Tā kā lielākā daļa dalībvalstu ļauj Savienības pilsoņiem, kas nav tās pilsoņi, saskaņā ar valsts tiesību aktiem saglabāt savas tiesības balsot par piederības valsts sarakstu, iespējai izvēlēties starp divām vai vairākām valstīm, kurās balsot, ir nepieciešama skaidras informācijas sniegšana Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi, un koordinācija starp dalībvalstīm nolūkā samazināt vairākkārtējas balsošanas risku. Būtu jāievēro Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties dalībvalsti, kurā piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vienlaikus paredzot pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka neviens nevar balsot vairāk nekā vienu reizi vai kandidēt vairāk nekā vienā valstī. Saņemot informāciju par iespēju balsot vai kandidēt savā dzīvesvietas dalībvalstī, Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi, būtu jāsaņem pienācīga informācija par iespēju pēc savas izvēles balsot vai kandidēt vai nu savā piederības valstī, vai dzīvesvietas valstī saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem valsts noteikumiem. Galīgā izvēle par dalībvalsti, kurā viņi vēlētos balsot, būtu jāizdara Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Ievērojot starptautiskos un Eiropas standartus, tostarp Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu balsstiesības un tiesības kandidēt, bet arī jānodrošina viegla piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot pēc iespējas vairāk šķēršļu dalībai vēlēšanās. (8)  Ievērojot starptautiskos un Eiropas standartus, tostarp Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu balsstiesības un tiesības kandidēt, bet arī jādara pēc iespējas demokrātiska, proporcionāla un viegla piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot visus šķēršļu dalībai vēlēšanās. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Lai Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot to balsstiesības un tiesības kandidēt savā dzīvesvietas valstī, šādi pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām. Vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda derīgu personas apliecību un iesniedz oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Turklāt Savienības pilsoņiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm kontaktinformācija, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. (9)  Lai Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt savā dzīvesvietas valstī, tad, kad pilsoņi reģistrējas kā iedzīvotāji, vajadzētu būt iespējamai brīvprātīgai tūlītējai reģistrēšanai par balsotāju. Šiem pilsoņiem ir jāsaņem iepriekšēja informācija par šo tūlītējo reģistrāciju, sevišķi par to, ka ir aizliegta dubulta balsošana un ka tūlītēja reģistrācija varētu nozīmēt viņu izslēgšanu no izcelsmes vietas Eiropas Parlamenta vēlēšanu vēlētāju saraksta. Ja reģistrācijas par iedzīvotāju laikā tūlītēja reģistrēšana par balsotāju nav notikusi, pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām. Vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda derīgu personas apliecību un — pienācīgi pamatotos gadījumos — iesniedz oficiālu un lietotājdraudzīgu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Turklāt Savienības pilsoņiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm kontaktinformācija, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas izmantot tiesības kandidēt vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāprasa, lai šie pilsoņi uzrādītu tos pašus apliecinājuma dokumentus, kurus prasa kandidātiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Tomēr, lai konstatētu, ka šie pilsoņi var izmantot LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 2. punktā paredzētās tiesības, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt iesniegt oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas vajadzīgi, lai pierādītu to tiesības kandidēt attiecīgajās vēlēšanās. (11)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas izmantot tiesības kandidēt vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāprasa, lai šie pilsoņi uzrādītu tos pašus apliecinājuma dokumentus, kurus prasa kandidātiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Tomēr, lai konstatētu, ka šie pilsoņi var izmantot LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 2. punktā paredzētās tiesības, pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt iesniegt oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas vajadzīgi, lai pierādītu to tiesības kandidēt attiecīgajās vēlēšanās. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)   Lai Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav, praksē būtu tiesīgi kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, valstu politiskās partijas būtu jāmudina neieviest nosacījumu, ar ko kandidātam pieprasa būt attiecīgās dalībvalsts pilsonim. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Lai atvieglotu to vēlētāju un kandidātu precīzu identifikāciju, kas reģistrēti gan piederības dalībvalstī, gan dzīvesvietas dalībvalstī, tādu datu sarakstā, kuri no Savienības pilsoņiem jāprasa, iesniedzot pieteikumu par iekļaušanu vēlētāju sarakstos vai pieteikumu par kandidēšanu dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāiekļauj personas kods vai derīga personas dokumenta vai ceļošanas dokumenta sērijas numurs. (12)  Lai atvieglotu to vēlētāju un kandidātu precīzu identifikāciju, kas reģistrēti gan piederības dalībvalstī, gan dzīvesvietas dalībvalstī, tādu datu sarakstā, kuri no Savienības pilsoņiem jāprasa, kad notiek tūlītējā reģistrēšana vai pēc pieteikuma iesniegšanas par iekļaušanu vēlētāju sarakstos vai par kandidēšanu dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāiekļauj personas kods vai derīga personas dokumenta vai ceļošanas dokumenta sērijas numurs. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Savienības pilsoņiem, kam balsstiesības un tiesības kandidēt atņemtas, pamatojoties uz kompetentās iestādes pieņemtu atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu, būtu jāliedz šīs tiesības izmantot Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī. Saņemot vēlētāja reģistrācijas pieteikumu, dalībvalstis var prasīt attiecīgajiem pilsoņiem iesniegt oficiālu deklarāciju, ar ko apliecina, ka tiem nav atņemtas balsstiesības. Kandidējot savā dzīvesvietas valstī, Savienības pilsoņiem būtu jāiesniedz paziņojums, ar ko apliecina, ka tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiem nav atņemtas. (13)  Savienības pilsoņiem, kam balsstiesības un tiesības kandidēt atņemtas, pamatojoties uz kompetentās iestādes pieņemtu atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu, būtu jāliedz šīs tiesības izmantot Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī. Tūlītējās reģistrēšanas laikā vai kad tiek iesniegts vēlētāja reģistrācijas pieteikums, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos var prasīt attiecīgajiem pilsoņiem iesniegt oficiālu deklarāciju, ar ko apliecina, ka tiem nav atņemtas balsstiesības. Ja Savienības pilsoņi kandidē savā dzīvesvietas valstī, dzīvesvietas dalībvalstij vajadzētu būt iespējai prasīt, lai viņi iesniedz paziņojumu, ar ko apliecina, ka tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiem nav atņemtas. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Lai novērstu daudzkārtēju balsošanu vai gadījumus, kad viena un tā pati persona kandidētu vairāk nekā vienu reizi vienās un tajās pašās vēlēšanās, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar informāciju, kas iegūta no oficiālajām deklarācijām, kuras sagatavojuši Savienības vēlētāji un Savienības pilsoņi, kam ir tiesības kandidēt. Tā kā pilsoņu identificēšanai dalībvalstis paļaujas uz atšķirīgiem datiem, būtu jāparedz kopīga datu kopa, lai precīzi identificētu Savienības vēlētājus un Savienības pilsoņus, kam ir tiesības kandidēt vēlēšanās, un neļautu tiem balsot vai kandidēt vairāk nekā vienu reizi. Personas dati, ar kuriem notiek apmaiņa, nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. (16)  Lai novērstu daudzkārtēju balsošanu vai gadījumus, kad viena un tā pati persona kandidētu vairāk nekā vienu reizi vienās un tajās pašās vēlēšanās, dalībvalstīm būtu saskaņoti jākoordinē savas administratīvās sistēmas. Šajā nolūkā būtu jāprasa dalībvalstīm apmainīties ar informāciju, kas iegūta no oficiālajām deklarācijām, kuras iesnieguši citu dalībvalstu Savienības vēlētāji un citu dalībvalstu Savienības pilsoņi, kam ir tiesības kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī. Tā kā pilsoņu identificēšanai dalībvalstis paļaujas uz atšķirīgiem datiem, būtu jāparedz kopīga datu kopa, lai precīzi identificētu Savienības vēlētājus un Savienības pilsoņus, kam ir tiesības kandidēt vēlēšanās, un neļautu tiem balsot vai kandidēt vairāk nekā vienu reizi. Personas dati, ar kuriem notiek apmaiņa, nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, ko veic, lai novērstu daudzkārtēju balsošanu vai gadījumus, kad viena un tā pati persona kandidētu vairāk nekā vienu reizi vienās un tajās pašās vēlēšanās, nevajadzētu liegt to pilsoņiem balsot vai kandidēt cita veida vēlēšanās. Lai atvieglotu saziņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm būtu jāizraugās viens kontaktpunkts šādai informācijas apmaiņai. Komisija iepriekš ir izstrādājusi drošu rīku, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai uz savu atbildību apmainītos ar vajadzīgajiem datiem. Šis drošais rīks būtu jāpārņem šajā direktīvā, lai vēl vairāk atbalstītu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šajā sakarā dalībvalstis, apstrādādamas personas datus, rīkosies kā atsevišķi personas datu pārziņi. (17)  Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, ko veic, lai novērstu daudzkārtēju balsošanu vai gadījumus, kad viena un tā pati persona kandidētu vairāk nekā vienu reizi vienās un tajās pašās vēlēšanās, nevajadzētu liegt to pilsoņiem balsot vai kandidēt cita veida vēlēšanās. Lai atvieglotu saziņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm būtu jāizraugās viens kontaktpunkts šādai informācijas apmaiņai. Komisija ir izstrādājusi drošu rīku, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai uz savu atbildību apmainītos ar vajadzīgajiem datiem. Šis drošais rīks būtu jāpārņem šajā direktīvā, lai vēl vairāk atbalstītu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šajā sakarā dalībvalstis, apstrādādamas personas datus, rīkosies kā atsevišķi personas datu pārziņi. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, kurām ir īpaša atbildība sniegt atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 2. punktu un valstu noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās un to rīkošanu. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā. (20)  Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, kurām ir īpaša atbildība sniegt atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 2. punktu un valstu noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās un to rīkošanu. Lai pamudinātu Savienības pilsoņus, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, šādu informāciju aktīvi meklēt, dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka tā tiek darīta plaši pieejama plašā kanālu klāstā, ieskaitot mērķorientētus pilsoniskās sabiedrības organizāciju, izraudzīto valsts iestāžu un — tās izveides gadījumā — Eiropas vēlēšanu iestādes sadarbības projektus. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā un laikus, ņemot vērā datumus, kad vēlētāju saraksti ir jāslēdz un kad ir jāpaziņo kandidātu saraksti saskaņā ar Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) (20a)  Lai veicinātu Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, demokrātisko līdzdalību, dalībvalstīm būtu jāsniedz Savienības pilsoņiem pienācīga, skaidra un iekļaujoša informācija par tiesībām balsot un par iespējamajām administratīvajām darbībām, kas jāveic, lai šīs tiesības varētu izmantot, kā arī par vēlēšanu kultūru un balsošanas sistēmām. Šāda informācija tūlītēji vai pēc pieprasījuma būtu jāsniedz, kad tiek reģistrēta Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dzīvesvieta, kā arī vēlāk un pietiekami savlaicīgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī neaizsargātu iedzīvotāju, piemēram, cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku, vajadzībām. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas pieejamību, šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, kura nav uzņēmējas dalībvalsts oficiālā valoda, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. Dalībvalstis var lietot dažādas Savienības oficiālās valodas savas teritorijas vai reģionu konkrētajās daļās atkarībā no valodas, ko saprot lielākā to Savienības pilsoņu grupa, kas tajā dzīvo. (21)  Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas piekļūstamību, šādai būtiskai informācijai par vēlēšanu tiesībām vajadzētu būt pieejamai skaidrā un iekļaujoša veidā, laikus pirms vēlēšanām un vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, kura nav uzņēmējas dalībvalsts oficiālā valoda, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. Dalībvalstis būtu jāmudina sniegt informāciju arī Savienības pilsoņa, kas nav attiecīgās valsts pilsonis, dzimtajā valodā. Dalībvalstis var lietot dažādas Savienības oficiālās valodas savas teritorijas vai reģionu konkrētajās daļās atkarībā no valodas, ko saprot lielākā to Savienības pilsoņu grupa, kas tajā dzīvo. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums (22)  Jebkāda atkāpe no šīs direktīvas vispārīgiem noteikumiem jāpamato, ievērojot LESD 22. panta 2. punktu , ar problēmām, kas raksturīgas dalībvalstij, un tai ir jāatbilst Hartas 52. panta prasībām, tostarp visi ierobežojumi attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir jāparedz tiesību aktos, un uz tiem jāattiecina proporcionalitātes un nepieciešamības principi. Turklāt jebkurš izņēmums pakļaujams pārbaudei, kas paredzēta Hartas 47. pantā. svītrots Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Šādas īpašas problēmas var rasties dalībvalstī, kurā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet nav tās pilsoņi, ir ievērojami virs vidējā. Atkāpes attiecībā uz balsstiesībām būtu pamatotas, ja šādi pilsoņi veidotu vairāk nekā 20 % no kopējā vēlētāju skaita, ievērojot dzīvesvietas laikposma kritēriju. svītrots Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Dalībvalstīm , kurās balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas nav attiecīgo dalībvalstu pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas tajās dzīvo, vajadzētu būt iespējai saskaņā ar LESD 22. panta 2. punktu noteikt īpašus noteikumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu. svītrots Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Dati par šīs direktīvas tiesību izmantošanu un tās piemērošanu var būt noderīgi, lai noteiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu. Lai uzlabotu datu vākšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir jāievieš dalībvalstu veiktās īstenošanas regulāra uzraudzība un ziņošana par to. Vienlaikus Komisijai būtu jānovērtē šīs direktīvas piemērošana un pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā ietverts šāds novērtējums. (26)  Dati par šīs direktīvas tiesību izmantošanu un tās piemērošanu ir izšķirīgi svarīgi, lai varētu izvērtēt attiecīgo Savienības rīcībpolitiku un noteikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu. Lai palielinātu un uzlabotu dalībvalstu veikto datu vākšanu un ziņošanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uz kopīgu rādītāju pamata ir jāievieš dalībvalstu veiktās īstenošanas regulāra uzraudzība un ziņošana par to. Vienlaikus Komisijai būtu jānovērtē šīs direktīvas piemērošana un pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā ietverts šāds novērtējums. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu saprātīgā termiņā pēc vismaz divām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. (27)  Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, attiecīgā gadījumā pēc tam sagatavojot tiesību akta priekšlikumu par šīs direktīvas grozījumiem. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums (28)  Lai nodrošinātu, ka oficiālo deklarāciju veidnēs, kuras jāiesniedz Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas balsot vai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, joprojām ir attiecīgie dati saistībā ar Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību īstenošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu minēto veidņu grozīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. (28)  Lai nodrošinātu, ka oficiālo deklarāciju veidnēs, kuras jāiesniedz Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas balsot vai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, joprojām ir attiecīgie dati saistībā ar Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību īstenošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu minēto veidņu grozīšanai. Lai palielinātu un uzlabotu dalībvalstu veikto datu vākšanu un paziņošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot 17. panta 1. punkta nolūkā vācamo datu veidni un formu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums (29)  Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza27 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai. Lai atbalstītu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu vajadzības. (29)  Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza27 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai, it sevišķi tās 29. pantam. Lai atbalstītu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu vajadzības. Konkrētāk, dalībvalstīm būtu jāīsteno pienācīgi pasākumi, kas pielāgoti valsts balsošanas procedūrām, lai atvieglotu pilsoņu ar invaliditāti balsošanu, piemēram, iespēju izvēlēties vēlēšanu iecirkņus, slēgtus vēlēšanu iecirkņus svarīgās vietās, kā arī izmantot palīgtehnoloģijas, formātus un paņēmienus, piemēram, Braila rakstu, liela izmēra druku, audiovizuālu informāciju, taustes trafaretus, viegli lasāmu informāciju un saziņu zīmju valodā. Dalībvalstīm turklāt būtu jāapsver iespēja ieviest papildu risinājumus, kas atvieglotu balsošanu, piemēram, iepriekšēju balsošanu uz vietas, balsošanu ar pilnvarojumu vai balsošanu tiešsaistē. __________________ __________________ 27 Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.). 27 Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.). Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns) (29a)  Dalībvalstīm pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu jāveicina izpratnes veidošanas un informācijas kampaņas, vienlaikus uzlabojot piekļūstamības prasības par labu cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un neaizsargātām personām. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 29.b apsvērums (jauns) (29b)   Dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka ieslodzītie, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas balsstiesības, arī tad, ja viņi atrodas dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav, var savas balsstiesības izmantot. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – a punkts a)  personai, kas atsauces datumā ir Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē; a)  personai, kas atsauces datumā ir Savienības pilsone LESD 20. panta 1. punkta nozīmē — neatkarīgi no minētās personas tiesībspējas un rīcībspējas ; Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts 1.  Savienības vēlētāji izmanto savas balsstiesības vai nu dzīvesvietas dalībvalstī, vai piederības dalībvalstī. Persona nedrīkst vienās un tajās pašās vēlēšanās piedalīties vairāk kā vienu reizi. 1.  Savienības vēlētājiem ir tiesības izvēlēties savas balsstiesības izmantot vai nu dzīvesvietas dalībvalstī, vai piederības dalībvalstī. Persona nedrīkst vienās un tajās pašās vēlēšanās piedalīties vairāk kā vienu reizi. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, un kam ar atsevišķu tiesas nolēmumu vai administratīvu lēmumu ar noteikumu, ka pēdējam var piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts tiesību aktiem ir atņemtas tiesības kandidēt, nevar izmantot šīs tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī. 1.  Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, un kam ar atsevišķu tiesas nolēmumu vai administratīvu lēmumu ar noteikumu, ka pēdējam var piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts tiesību aktiem ir atņemtas tiesības kandidēt, nevar izmantot šīs tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī. Tomēr piederības dalībvalsts pieņemtie lēmumi par tiesībspējas un rīcībspējas atņemšanu invaliditātes dēļ neliedz Savienības pilsoņiem kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos tiesības kandidēt bez ierobežojumiem ir noteiktas visām personām ar invaliditāti. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis norāda kontaktpunktu, kuram uzdots saņemt un pārsūtīt informāciju, kas vajadzīga 3. punkta piemērošanai. Tās paziņo Komisijai šo kontaktpunktu nosaukumus un kontaktinformāciju un jebkuru atjauninātu informāciju vai izmaiņas attiecībā uz tiem. Komisija izveido kontaktpunktu sarakstu un dara to pieejamu dalībvalstīm. 5.  Dalībvalstis norāda kontaktpunktu, kuram uzdots saņemt un pārsūtīt informāciju, kas vajadzīga 3. punkta piemērošanai. Tās paziņo Komisijai šo kontaktpunktu nosaukumus un kontaktinformāciju un jebkuru atjauninātu informāciju, ja notikušas izmaiņas attiecībā uz tiem. Komisija izveido kontaktpunktu sarakstu un dara to pieejamu dalībvalstīm. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ir iespējams Savienības pilsoņus, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tūlītēji reģistrēt par vēlētājiem. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b  Kad Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, reģistrējas par iedzīvotājiem, viņiem ir iespēja paust vēlmi tikt reģistrētiem kā vēlētājiem savā dzīvesvietas dalībvalstī un viņus informē par iespēju kandidēt un iesniegt pieteikumu šajā sakarā. Ja Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, izvēlas nepaust vēlmi tikt reģistrētiem kā vēlētājiem savā dzīvesvietas dalībvalstī brīdī, kad viņi tiek reģistrēti kā iedzīvotāji, viņiem ir tiesības to darīt pēc tam. Sniedzot informāciju par iespēju balsot un kandidēt, dalībvalstis pienācīgi informē Savienības pilsoņus, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, par to, ka viņi var pēc savas izvēles balsot un kandidēt vai nu savā piederības dalībvalstī, vai dzīvesvietas dalībvalstī. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ļautu Savienības vēlētāju, kas izteicis vēlēšanos reģistrēties kā vēlētājs, iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas. 1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai Savienības vēlētāju, kas izteicis vēlēšanos reģistrēties kā vēlētājs, varētu iekļaut vēlētāju sarakstā ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanu dienas. Dalībvalstis reģistrāciju dara iespējamu, tiklīdz attiecīgais vēlētājs ir reģistrēts kā iedzīvotājs. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns) ca)  ja vēlas, norāda, kādā valodā vēlas saņemt 12. panta 2. punktā minēto informāciju; Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 4. punkts 4.  Savienības vēlētāji, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētājiem, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tie pieprasa, lai tos izslēdz no saraksta, vai līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Ja ir spēkā noteikumi, saskaņā ar kuriem pilsoņiem paziņo par šādu izslēgšanu no vēlētāju saraksta, šos noteikumus tādā pašā veidā piemēro Savienības vēlētājiem. 4.  Savienības vēlētāji, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētājiem, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tie pieprasa, lai tos izslēdz no saraksta, vai līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Ja ir spēkā noteikumi, saskaņā ar kuriem pilsoņiem paziņo par šādu izslēgšanu no vēlētāju saraksta, šos noteikumus piemēro arī Savienības vēlētājiem. Paziņojumus sniedz Savienības oficiālajā valodā, ko attiecīgie Savienības vēlētāji saprot. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstu iestādes nodrošina, ka demokrātiskie, proporcionālie un pārredzamie standarti, kas kandidātu sarakstu iesniegšanā tiek piemēroti to pilsoņiem, tiek piemēroti arī kandidātiem, kuri ir citu dalībvalstu pilsoņi. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts 1.  Dzīvesvietas dalībvalsts laikus un skaidrā un vienkāršā valodā informē attiecīgās personas par lēmumu, kas pieņemts par to pieteikumu, lai iekļautu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz to kandidēšanas pieteikuma pieņemamību. 1.  Dzīvesvietas dalībvalsts laikus un attiecīgajām personām saprotamā Savienības oficiālajā valodā skaidri un vienkārši informē tās par lēmumu, kas pieņemts par to tūlītējo reģistrāciju vai pieteikumu uz iekļaušanu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz to kandidēšanas pieteikuma pieņemamību, cita starpā arī par iespējām minētos lēmumus apstrīdēt. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts 3.  Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanu vēlētāju sarakstos vai kandidātu sarakstos ir ieviesušās kļūdas, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisku aizsardzību ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir tiem vēlētājiem un personām, kurām ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. 3.  Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanu vēlētāju sarakstos vai kandidātu sarakstos ir ieviesušās kļūdas, attiecīgās personas laikus informē par to un tām ir tiesības uz tiesisku aizsardzību ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi tiem, kurus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti nosaka tiem vēlētājiem un kandidēttiesīgajām personām, kas ir tās pilsoņi. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis skaidri un savlaicīgi informē attiecīgo personu par 1. punktā minēto lēmumu un par 2. un 3. punktā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. 4.  Dalībvalstis skaidri un savlaicīgi informē attiecīgās personas tām saprotamā Savienības oficiālajā valodā par 1. punktā minēto lēmumu un par 2. un 3. punktā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis izraugās valsts iestādi, kura ir atbildīga par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 1.  Dalībvalstis norīko valsts iestādi, kura ir atbildīga par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tiklīdz tie reģistrēti kā dalībvalsts, kuras pilsoņi tie nav, iedzīvotāji, kā arī periodiski pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ņemot vērā kandidātu sarakstu izziņošanai noteiktos termiņus. Minētajā informācijā norāda, ka pilsoņi var izvēlēties tikt reģistrēti savā dzīvesvietas dalībvalstī vai palikt reģistrēti savā piederības dalībvalstī. Norīkotā iestāde izsniedz arī standartizētās veidlapas eksemplāru, ko izmanto I un II pielikumā noteiktajai oficiālajai deklarācijai, kura Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, jāiesniedz, lai viņus varētu reģistrēt kā vēlētājus vai kandidātus. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)  īpašajiem pasākumiem, kas veikti, lai atvieglotu vēlēšanu tiesību izmantošanu neaizsargātām un marginalizētām vēlētāju grupām, piemēram, personām ar invaliditāti. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis aktīvi cenšas iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas sabiedrības informētības palielināšanā attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto informāciju, kā arī Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, pamudināšanā šādu informāciju aktīvi meklēt, cik vien bieži tā vajadzīga. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šim nolūkam tiek atvēlēti pietiekami finanšu resursi. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2. punktā minēto informāciju sniedz skaidrā un vienkāršā valodā. 3.  Informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2. punktā minēto informāciju sniedz skaidrā un vienkāršā valodā saskaņā ar kvalitātes prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/17241a 9. pants. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.). Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 2. daļa Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/172430 9. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām pirmajā daļā minētajai informācijai papildus paziņošanai vienā vai vairākās uzņēmējas dalībvalsts oficiālajās valodās pievieno tulkojumu vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. Pirmajā daļā minēto informāciju sniedz Savienības oficiālajā valodā, ko attiecīgais Savienības vēlētājs vai kandidāts saprot. __________________ 30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.). Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta pieejama personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem, saziņā izmantojot piemērotus līdzekļus, veidus un formātus. 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta piekļūstama neaizsargātām un marginalizētām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem, bezpajumtniekiem un ieslodzījumā esošām personām, kurām ir balsstiesības, saskaņā ar piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/8821a I pielikumā, un saziņā izmantojot piemērotus līdzekļus, veidus un formātus, piemēram, Braila rakstu, liela izmēra druku, audioinformāciju, taustes trafaretus, viegli lasāmu informāciju un saziņu zīmju valodā. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.). Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Personas, kurām ir tiesības vēlēt un kandidēt saskaņā ar 3. pantu un kurām ir dzīvesvieta dalībvalstī, automātiski saņem informāciju par savām tiesībām, ko piešķir šī direktīva. Minēto informāciju viņām sniedz arī periodiski un pietiekami savlaicīgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanu dienas apmainās ar informāciju, kas nepieciešama 4. panta īstenošanai. Šim nolūkam dzīvesvietas dalībvalsts ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda pirmās dienas sāk sniegt piederības dalībvalstij III pielikumā paredzēto informācijas kopu. Piederības dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās pilsoņi nebalso vairāk nekā vienu reizi vai nekandidē vairāk nekā vienā dalībvalstī. 1.  Dalībvalstis pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanu dienas apmainās ar informāciju, kas nepieciešama 4. panta īstenošanai. Šim nolūkam dzīvesvietas dalībvalsts ne vēlāk kā 16 nedēļas pirms Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda pirmās dienas sāk sniegt piederības dalībvalstij III pielikumā paredzēto informācijas kopu. Piederības dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās pilsoņi nebalso vairāk nekā vienu reizi vai nekandidē vairāk nekā vienā dalībvalstī. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. daļa Dalībvalstis, kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās nodrošina iepriekšējas balsošanas, balsošanas pa pastu, elektroniskās balsošanas un balsošanas internetā iespējas, nodrošina minēto balsošanas metožu pieejamību Savienības vēlētājiem ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, kādi piemērojami to pilsoņiem. Dalībvalstis apsver iespēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieviest papildu balsošanas rīkus, piemēram, balsošanu pa pastu, iepriekšēju balsošanu klātienē, balsošanu ar pilnvarojumu, mobilus vēlēšanu iecirkņus tiem vēlētājiem, kuri vēlēšanu dienā nespēj doties uz vēlēšanu iecirkņiem, un elektronisko un tiešsaistes balsošanu. Dalībvalstis nodrošina minēto balsošanas metožu pieejamību Savienības vēlētājiem ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi piemērojami to pilsoņiem. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. daļa Dalībvalstis izraugās iestādi, kura atbild par attiecīgo statistikas datu vākšanu un sniegšanu sabiedrībai un Komisijai par Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Dalībvalstis norīko iestādi, kura atbild par kopējos rādītājos balstītu attiecīgo statistikas datu vākšanu un sniegšanu sabiedrībai un Komisijai par Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 16. pants 16. pants svītrots Atkāpes 1.  Ja konkrētā dalībvalstī balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet nav tās pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi , un kas tajā dzīvo, šī dalībvalsts, atkāpjoties no 3., 9. un 10. panta, var: a)  ierobežot Savienības vēlētāju balsstiesības, kas šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kurš nevar pārsniegt piecus gadus; b)  ierobežot Savienības pilsoņu tiesības kandidēt, kuriem ir šādas tiesības, kas šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kurš nevar pārsniegt desmit gadus. Šie noteikumi neskar attiecīgos pasākumus, ko šī dalībvalsts var veikt attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu, un kas paredzēti to Savienības pilsoņu integrācijai, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Tomēr uz Savienības vēlētājiem un Savienības pilsoņiem, kam ir tiesības kandidēt, kuriem, tādēļ, ka tie dzīvo ārpus savas piederības dalībvalsts, vai šādas dzīvesvietas ilguma dēļ, nav balsstiesību vai tiesību kandidēt piederības valstī, neattiecas iepriekšminētie dzīvesvietas ilguma nosacījumi. 2.  Ja dalībvalsts likumi paredz, ka citas dalībvalsts pilsoņiem, kas tajā dzīvo, ir tiesības vēlēt šīs valsts parlamentu, un šim nolūkam tos var iekļaut šīs valsts vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts vēlētājiem, pirmā dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var atturēties no 6. līdz 13. panta piemērošanas šiem pilsoņiem. 3.  18 mēnešus pirms katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā pārbauda, vai attiecīgajām dalībvalstīm izņēmuma statusa piešķiršana, ievērojot LESD 22. panta 2. punktu, joprojām ir pamatota, un tā ierosina jebkādu vajadzīgo pielāgojumu veikšanu. Dalībvalstis, kas lūdz izņēmuma statusu saskaņā ar 1. punktu, sniedz Komisijai visu nepieciešamo pamatinformāciju. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns) 16.a pants Lai nodrošinātu nediskriminēšanas principa ievērošanu, to Savienības pilsoņu tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, piemēro visos Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās noteiktajos vēlēšanu sarakstos un vēlēšanu apgabalos, arī Savienības mēroga vēlēšanu apgabala izveides gadījumā. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 17. pants – virsraksts Ziņošana Datu vākšana un ziņošana Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1. punkts 1.  Sešu mēnešu laikā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par šīs direktīvas piemērošanu to teritorijā. Papildus vispārējiem novērojumiem ziņojumā iekļauj statistikas datus par Savienības vēlētāju un Savienības pilsoņu, kam ir tiesības kandidēt vēlēšanās, dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tās atbalstam veikto pasākumu kopsavilkumu. 1.  Sešu mēnešu laikā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par šīs direktīvas piemērošanu to teritorijā. Papildus vispārējiem novērojumiem ziņojumā iekļauj kopīgos rādītājos balstītus statistikas datus par Savienības vēlētāju un Savienības pilsoņu, kam ir tiesības kandidēt vēlēšanās, dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās un detalizētu pārskatu par tās atbalstam veiktajiem pasākumiem. Dalībvalstis sniedz arī detalizētu informāciju par to, cik rezultatīva ir to savstarpējā informācijas apmaiņa nolūkā novērst dubultu balsošanu. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, nosakot to datu veidnes un veidus, kas jāvāc šā panta 1. punktā minētajos nolūkos. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 1. punkts Divu gadu laikā pēc 2029. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija novērtē direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu. Izvērtēšanā iekļauj arī pārskatu par 13. panta darbību. 18 mēnešos pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu. Izvērtējumā iekļauj arī pārskatu par 13. panta darbību. Pēc izvērtējuma attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par šīs direktīvas grozījumiem. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 3. punkts 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 9., 10. un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 9., 10. un 13. pantā un 17. panta 2.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 6. punkts 6.  Saskaņā ar 9., 10. un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 6.  Saskaņā ar 9., 10. un 13. pantu un 17. panta 2.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 4.a rinda (jauna) Valodas, kurās vēlaties saņemt informāciju par vēlēšanām. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 4. daļa Man nav atņemtas tiesības kandidēt manā piederības dalībvalstī. Man nav atņemtas tiesības kandidēt manā piederības dalībvalstī1a. _________________ 1a Tikai tad, ja šādu informāciju prasa arī no dzīvesvietas valsts pilsoņiem.

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija) (COM(2021)0733 – C9-0022/2022 – 2021/0373(CNS))

P9_TA(2023)0038 A9-0005/2023

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0733),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0022/2022),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2022. gada 8. novembra vēstuli Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 110. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 82. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9‑0005/2023),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un satur turpmāk norādītos grozījumus;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas projekts 1.a apsvērums (jauns) (1a)   Ar 1992. gada Līgumu par Eiropas Savienību (“Māstrihtas līgums”) aizsākās jauns posms ciešākas Eiropas tautu savienības izveidē. Viens no tā uzdevumiem bija konsekventi un solidāri sakārtot attiecības starp dalībvalstu tautām. Līguma pamatmērķi ietvēra dalībvalstu pilsoņu tiesību un interešu aizsardzības stiprināšanu, ieviešot Savienības pilsonību. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā izmanto tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ir izklāstīti Padomes Direktīvā 94/80/EK. (3)  Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ir izklāstīti Padomes Direktīvā 94/80/EK. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  2020. gada ziņojumā par ES pilsonību22 Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par balsstiesību un tiesību kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta mobilo Savienības pilsoņu plaša un iekļaujoša līdzdalība. Ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, to piemērojot secīgām vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. (4)  2020. gada ziņojumā par ES pilsonību22 Komisija uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par balsstiesību un tiesību kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta Savienības pilsoņu, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav, plaša un iekļaujoša līdzdalība. Ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta, to piemērojot secīgām pašvaldību vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. _________________ _________________ 22 2020. gada ziņojums par ES pilsonību. Pilsoņu līdzdalības veicināšana un viņu tiesību aizsardzība (COM(2020) 730 final). 22 2020. gada ziņojums par ES pilsonību. Pilsoņu līdzdalības veicināšana un viņu tiesību aizsardzība (COM(2020) 730 final). Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Ar pašvaldību vēlēšanām saistītā vēlēšanu procedūra ir to dalībvalstu kompetencē, kuras tās organizē, un tas atspoguļo to īpašās tradīcijas un ir saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Ievērojot Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu balsstiesības un tiesības kandidēt, bet arī jānodrošina viegla piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot pēc iespējas vairāk šķēršļu dalībai vēlēšanās. (5)  Ar pašvaldību vēlēšanām saistītā vēlēšanu procedūra ir to dalībvalstu kompetencē, kuras tās organizē, un tas atspoguļo to konstitucionālās un īpašās tradīcijas un ir saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Ievērojot Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, bet arī jānodrošina pilnīga un efektīva piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot visus šķēršļus dalībai pašvaldību vēlēšanās, kā arī nodrošinot pilnīgu piekļuvi attiecīgajai informācijai. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, ar ko apliecina atbilstību šādam nosacījumam. (6)  Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme, t. i., kā pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, ar ko apliecina atbilstību šādam nosacījumam. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Turklāt Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, nebūtu jāizpilda nekādi īpaši nosacījumi, lai tie varētu izmantot balsstiesības vai tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ja vien izņēmuma kārtā atšķirīgu attieksmi pret pilsoņiem un nepilsoņiem neattaisno apstākļi, kas pēdējiem raksturīgi un atšķir tos no pirmajiem. (7)  Turklāt Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, nebūtu jāizpilda nekādi īpaši nosacījumi, lai tie varētu izmantot balsstiesības vai tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ja vien izņēmuma kārtā atšķirīgu attieksmi pret pilsoņiem un nepilsoņiem neattaisno izņēmuma apstākļi, kas pēdējiem raksturīgi un atšķir tos no pirmajiem. Jebkāda šāda atšķirīga attieksme vienmēr ir jāpamato. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Lai Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot to balsstiesības un tiesības kandidēt savā dzīvesvietas valstī, šādi pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām. Vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda derīgu personas apliecību un iesniedz oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Turklāt Savienības pilsoņiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm kontaktinformācija, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. (8)  Lai citu dalībvalstu Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot to balsstiesības un tiesības kandidēt savā dzīvesvietas dalībvalstī, dalībvalstīm būtu jācenšas ieviest vēlētāju tiešo reģistrāciju, ja Savienības pilsoņi pauduši vēlmi balsot savā dzīvesvietas dalībvalstī. Ja tiešā reģistrācija nav izmantota, pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām, viegli pieejamām un līdzīgām visās dalībvalstīs. Vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda derīgu personas apliecību un — pienācīgi pamatotos gadījumos — iesniedz oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Turklāt Savienības pilsoņiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm kontaktinformācija, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. Dalībvalstīm būtu jāizveido atsevišķi pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksti. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina kandidāta reģistrācijas un kandidātu saraksta iesniegšanas prasību atbilstība demokrātiskiem, samērīgiem un pārredzamiem standartiem un šādu prasību piemērošana gan attiecīgās dalībvalsts, gan citu dalībvalstu Savienības pilsoņiem. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns) (8b)   Lai Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, praksē būtu tiesīgi kandidēt pašvaldību vēlēšanās, valsts politiskajām partijām nebūtu jāizvirza nosacījums, ka to biedriem jābūt ievēlēšanas valsts pilsoņiem. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Aizliegumu izmantot tiesības kandidēt var pasludināt ar atsevišķu dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts iestāžu lēmumu. Ņemot vērā vēlēta amata ieņemšanas politisko nozīmīgumu, dalībvalstīm būtu jādod tiesības no piederības dalībvalsts iegūt informāciju par tiesību kandidēt atņemšanu kandidāta piederības dalībvalstī. (10)  Aizliegumu izmantot tiesības kandidēt var pasludināt ar atsevišķu dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts iestāžu lēmumu. Ņemot vērā vēlēta amata ieņemšanas politisko nozīmīgumu, dalībvalstīm būtu jādod tiesības no piederības dalībvalsts tieši iegūt informāciju par tiesību kandidēt atņemšanu kandidāta piederības dalībvalstī. Piederības dalībvalsts pieņemtajiem lēmumiem, ar ko Savienības pilsoņiem atņem tiesībspējas invaliditātes dēļ, nevajadzētu liegt Savienības pilsoņiem tiesības kandidēt savā dzīvesvietas dalībvalstī, ar noteikumu, ka attiecīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti nosaka, ka tiesības kandidēt bez ierobežojumiem ir visām personām ar šādu invaliditāti. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)   Tā kā pašvaldības pamatvienību vadības pienākumi var ietvert līdzdalību valsts varas īstenošanā un vispārējo interešu aizsardzību, dalībvalstīm, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu, būtu jādod iespēja paredzēt šos amatus tās pilsoņiem. svītrots Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)   Tāpat būtu jādod iespēja vēlēto amatpersonu līdzdalību parlamentārās asamblejas vēlēšanās paredzēt attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. svītrots Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, piešķirtās balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī neaizstāj balsstiesības un tiesības kandidēt dalībvalstī, kuras pilsonis ir Savienības pilsonis. Tādēļ ir jānodrošina, ka tiek ievērota Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties, vai piedalīties dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās vai ne, un ka šie pilsoņi var paust vēlmi izmantot savas balsstiesības savā dzīvesvietas dalībvalstī. Tādēļ dalībvalstis, kur piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta, var paredzēt noteikumus šo pilsoņu automātiskai reģistrēšanai vēlētāju sarakstā. (14)  Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, piešķirtās balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī neaizstāj balsstiesības un tiesības kandidēt dalībvalstī, kuras pilsonis ir Savienības pilsonis. Tādēļ ir jānodrošina, ka tiek ievērota Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties, vai piedalīties dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās vai ne, un ka šie pilsoņi var paust vēlmi izmantot savas balsstiesības savā dzīvesvietas dalībvalstī. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Informācijas par vēlēšanu tiesībām un procedūrām pieejamība ir būtisks elements, lai nodrošinātu LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā nostiprināto tiesību efektīvu īstenošanu. (15)  Informācijas par vēlēšanu tiesībām un procedūrām pieejamība ir būtisks elements, lai nodrošinātu LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā nostiprināto tiesību efektīvu īstenošanu. Citu dalībvalstu Savienības pilsoņiem pēc ierašanās konkrētajā dalībvalstī vajadzētu būt pieejamai informācijai par viņu vēlēšanu tiesībām un vēlēšanu procedūrām, un šāda informācija būtu jāsniedz periodiski un pietiekami laicīgi pirms pašvaldību vēlēšanām. Turklāt viņi būtu jāinformē, ka pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir atsevišķi vēlētāju saraksti. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, kurām ir īpaša atbildība sniegt atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu un valstu noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību pašvaldību vēlēšanās un to rīkošanu. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā. (16)  Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, kurām ir īpaša atbildība sniegt atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu un valstu noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību pašvaldību vēlēšanās un to rīkošanu, un informāciju par vēlēšanu un politiskajām sistēmām, tostarp pašvaldību pamatvienību pilnvarām. Šādām iestādēm būtu jākoordinē informācijas kampaņas sadarbībā ar vietējām iestādēm un, kad vien iespējams, ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tām būtu jāizmanto plašs informācijas kanālu klāsts. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz laikus, regulāri un skaidrā un saprotamā veidā, un ideālā gadījumā sarežģītības līmenim nevajadzētu pārsniegt B1 līmeni (vidējs līmenis) saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas Vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas pieejamību, šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, kura nav uzņēmējas dalībvalsts oficiālā valoda, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. Dalībvalstis var lietot dažādas Savienības oficiālās valodas savas teritorijas vai reģionu konkrētajās daļās atkarībā no valodas, ko saprot lielākā to Savienības pilsoņu grupa, kuri tajā dzīvo. (17)  Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas pieejamību, šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai visās Savienības oficiālajās valodās, kad vien iestādes sniedz informāciju, un informācijai vajadzētu būt Savienības vēlētāja izraudzītajā valodā, kurā iestādēm būtu jāspēj sniegt informāciju reģistrācijas brīdī. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, lai informāciju par reģistrācijas un vēlēšanu procedūrām pārtulkotu Savienības oficiālajās valodās. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Jebkāda atkāpe no šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem jāpamato, ievērojot LESD 22. panta 1. punktu, ar problēmām, kas raksturīgas dalībvalstij, un tai ir jāatbilst Hartas 52. panta prasībām, tostarp prasībai, ka visus ierobežojumus attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās paredz tiesību aktos, un uz tiem attiecina proporcionalitātes un nepieciešamības principus. Turklāt jebkurš izņēmums pēc savas būtības pakļaujams pārbaudei, kas paredzēta Hartas 47. pantā. (18)  Jebkāda atkāpe no šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem jāpamato, ievērojot LESD 22. panta 1. punktu, ar problēmām, kas raksturīgas dalībvalstij, un tai ir jāatbilst Hartas 52. panta prasībām, tostarp prasībai, ka visus ierobežojumus attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, paredz tiesību aktos, un uz tiem attiecina proporcionalitātes un nepieciešamības principus. Turklāt jebkurš izņēmums pēc savas būtības pakļaujams pārbaudei, kas paredzēta Hartas 47. pantā. Ņemot vērā, ka dalībvalstis zināmā mērā izmanto Direktīvā 94/80/EK paredzētās iespējas atkāpties no direktīvas vispārīgajiem noteikumiem, turpmāk nevajadzētu nodrošināt šādas iespējas atkāpties. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums (19)   Šādas īpašas problēmas var rasties dalībvalstī, kurā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet kas nav tās pilsoņi, ir stipri virs vidējā. Ja šādi pilsoņi veido vairāk nekā 20 % no kopējā vēlētāju skaita, atkāpes ir pamatotas. Šādām atkāpēm jābalstās uz dzīvesvietas laikposma kritēriju. svītrots Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)   Dalībvalstīm, kurās balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas tajā dzīvo, vajadzētu būt iespējai saskaņā ar LESD 22. panta 1. punktu paredzēt konkrētus noteikumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu. svītrots Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums (21)   Jāņem vērā fakts, ka atsevišķās dalībvalstīs iedzīvotājiem, kas ir citas dalībvalsts pilsoņi, ir balsstiesības valsts parlamenta vēlēšanās, un tā rezultātā šajā direktīvā paredzētās formalitātes var atvieglot. svītrots Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums (22)   Beļģijas Karalistei raksturīgas īpašas pazīmes un proporcijas, kas saistītas ar faktu, ka tās konstitūcijas 1. līdz 4. pants paredz trīs oficiālās valodas un teritorijas sadalījumu reģionos un kopienās, un šā iemesla dēļ pilnīga šīs direktīvas piemērošana atsevišķās komūnās varētu radīt nepieciešamību paredzēt atkāpes iespēju no šīs direktīvas noteikumiem, lai ņemtu vērā šīs īpašās pazīmes un proporcijas. svītrots Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Dati par šīs direktīvas tiesību izmantošanu un tās piemērošanu var būt noderīgi, lai noteiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu. Lai uzlabotu datu vākšanu par pašvaldību vēlēšanām, ir nepieciešams ieviest dalībvalstu veiktās īstenošanas regulāru uzraudzību un ziņošanu par to, un šādā ziņošanā papildus statistikas datiem būtu jāiekļauj informācija par pasākumiem, kuri veikti, lai atbalstītu Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību vēlēšanās. Komisijai būtu jānovērtē direktīvas piemērošana, tostarp jebkādas izmaiņas elektorātā, kas notikušas kopš tās stāšanās spēkā, un par to būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. (23)  Dati par šīs direktīvas tiesību izmantošanu un tās piemērošanu ir svarīgi, lai izvērtētu attiecīgo Savienības politiku un noteiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu. Lai dalībvalstīs uzlabotu datu vākšanu un ziņošanu par pašvaldību vēlēšanām, ir nepieciešams ieviest dalībvalstu veiktās īstenošanas regulāru uzraudzību un ziņošanu par to, un šādā ziņošanā papildus statistikas datiem būtu jāiekļauj informācija par pasākumiem, kuri veikti, lai atbalstītu Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību vēlēšanās, tostarp cilvēkus ar invaliditāti. Šādi dati būtu jāvāc pārredzami un koordinēti visās dalībvalstīs un pamatojoties uz vienādiem rādītājiem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā vienoti rādītāji, lai dalībvalstis varētu sniegt attiecīgos statistikas datus. Komisijai būtu jānovērtē direktīvas piemērošana, tostarp jebkādas izmaiņas elektorātā, kas notikušas kopš tās stāšanās spēkā, un par to būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu saprātīgā termiņā no tās stāšanās spēkā ciešā saistībā ar izvērtējumu par to, kā tiek piemērota Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīva 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav23. (24)  Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu saprātīgā termiņā no tās stāšanās spēkā ciešā saistībā ar izvērtējumu par to, kā tiek piemērota Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīva 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav23. Pēc izvērtējuma vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums šīs direktīvas grozīšanai. _________________ _________________ 23 Padomes Direktīva 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija). 23 Padomes Direktīva 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija). Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza25 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai, tostarp 29. pantam par līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Lai atbalstītu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu vajadzības. (26)  Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza25 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai, tostarp 29. pantam par līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Lai nodrošinātu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, jo īpaši ņemot vērā būtisko ietekmi, kāda vietēja mēroga lēmumiem var būt lietās, kas skar personu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu piekļuves iespējas un sadzīvi, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu īpašās vajadzības. Konkrētāk, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja īstenot piemērotus un valsts balsošanas procedūrām pielāgotus pasākumus, ar ko atvieglotu pilsoņu ar invaliditāti balsošanu, piemēram, iespēja izraudzīties vēlēšanu iecirkņus un izmantot palīgtehnoloģijas, formātus un paņēmienus, tādus kā Braila raksts, lielizmēra druka, audiovizuāla informācija, taustes trafareti, viegli lasāma informācija un saziņa zīmju valodā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatļauj, lai personas ar invaliditāti pēc viņu pieprasījuma balsošanas laikā saņemtu palīdzību no viņu izraudzītas personas. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt iespēju balsot pa pastu un tās var paredzēt citus papildu instrumentus, ar ko atvieglotu balsošanu, piemēram, iepriekšēju nobalsošanu vēlēšanu iecirknī, balsošanu ar pilnvarojumu un balsošanu elektroniski un tiešsaistē. _________________ _________________ 25 Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.). 25 Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.). Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)   “Savienības vēlētājs” ir ikviens Savienības pilsonis, kuram saskaņā ar šo direktīvu ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī; Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns) db)   “Savienības kandidāts” ir ikviens Savienības pilsonis, kuram saskaņā ar šo direktīvu ir tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī; Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts 1.  Ja, lai vēlētu vai kandidētu, dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem jābūt pavadījušiem noteiktu minimālo laikposmu kā iedzīvotājiem šīs valsts teritorijā, tad uzskatāms, ka vēlētāji un pilsoņi, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, izpildījuši šo nosacījumu, ja tie līdzvērtīgu laikposmu dzīvojuši citā dalībvalstī. 1.  Ja, lai vēlētu vai kandidētu, dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem jābūt pavadījušiem noteiktu minimālo laikposmu kā iedzīvotājiem šīs valsts teritorijā, tad uzskatāms, ka Savienības vēlētāji un Savienības kandidāti izpildījuši šo nosacījumu, ja tie līdzvērtīgu laikposmu dzīvojuši citā dalībvalstī. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts 2.  Ja saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tās pilsoņi var vēlēt vai kandidēt tikai pašvaldības pamatvienībā, kurā tiem ir pamata dzīvesvieta, vēlētāji un personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, arī pakļauti šim nosacījumam. 2.  Ja saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tās pilsoņi var vēlēt vai kandidēt tikai pašvaldības pamatvienībā, kurā tiem ir pamata dzīvesvieta, Savienības vēlētāji un Savienības kandidāti arī pakļauti šim nosacījumam. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts 1.  Dzīvesvietas dalībvalstis var paredzēt, ka Savienības pilsoņiem, kam ar atsevišķu civiltiesisku vai krimināltiesisku lēmumu atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar piederības dalībvalsts likumu, liegts izmantot šīs tiesības pašvaldību vēlēšanās. 1.  Dzīvesvietas dalībvalstis var paredzēt, ka Savienības pilsoņiem, kam ar atsevišķu civiltiesisku vai krimināltiesisku lēmumu atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar piederības dalībvalsts likumu, liegts izmantot šīs tiesības pašvaldību vēlēšanās. Tomēr piederības dalībvalsts pieņemtie lēmumi, ar ko Savienības pilsoņiem atņem tiesībspējas invaliditātes dēļ, neliedz Savienības pilsoņiem tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, ar noteikumu, ka attiecīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti nosaka, ka tiesības kandidēt bez ierobežojumiem ir visām personām ar šādu invaliditāti. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts 3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka tikai to pilsoņi var ieņemt pašvaldības pamatvienības izpildiestādes pārvaldes kolēģijas vēlēta vadītāja, vietnieka vai locekļa amatu, ja tie ievēlēti, lai ieņemtu šo amatu mandāta darbības laikā. svītrots Dalībvalstis var arī noteikt, ka pašvaldības pamatvienības izpildiestādes pārvaldes kolēģijas vadītāja, vietnieka vai locekļa funkciju pagaidu vai starplaika veikšana paredzēta tikai tās pilsoņiem. Ņemot vērā Līgumu un vispārējos tiesību principus, dalībvalstis var veikt piemērotus, nepieciešamus un proporcionālus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā apakšpunktā minētos amatus var ieņemt un otrajā apakšpunktā minētās starplaika funkcijas var veikt tikai to pilsoņi. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4. punkts 4.   Dalībvalstis var arī paredzēt noteikumu, ka Savienības pilsoņi, kas ievēlēti par pārstāvju padomes locekļiem, nepiedalās ne to delegātu izraudzīšanā, kas var balsot parlamentārajā asamblejā, ne šīs asamblejas locekļu vēlēšanās. svītrots Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, ir pakļautas tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz nesavienojamību saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, kādus piemēro šīs valsts pilsoņiem. 1.  Savienības kandidāti atbilstoši 3. pantam, ir pakļauti tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz nesavienojamību saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, kādus piemēro šīs valsts pilsoņiem. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts 1.  Vēlētāji, kas atbilst 3. panta nosacījumiem, izmanto savas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja tie ir izteikuši šādu vēlēšanos. 1.  Savienības vēlētāji, kas atbilst 3. panta nosacījumiem, izmanto savas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja tie ir izteikuši šādu vēlēšanos. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts 2.  Ja dzīvesvietas dalībvalstī piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, vēlētājiem atbilstoši 3. pantam, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, ir pienākums vēlēt. 2.  Ja dzīvesvietas dalībvalstī piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, Savienības vēlētājiem, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, ir pienākums vēlēt. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis, kurās piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta, var paredzēt automātisku vēlētāju atbilstoši 3. pantam reģistrāciju vēlētāju sarakstā. 3.  Dalībvalstis cenšas ieviest Savienības vēlētāju, kas ir citas dalībvalsts Savienības pilsoņi, tiešo reģistrāciju vēlētāju sarakstā pēc tam, kad saņemta attiecīgo Savienības pilsoņu piekrišana brīdī, kad viņi reģistrējas kā pastāvīgie iedzīvotāji savas dzīvesvietas dalībvalstī. Savienības vēlētājus, kuri atteikušies no tiešās reģistrācijas, uzaicina reģistrēties krietnu laiku pirms vēlēšanu perioda. Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu vēlētāju atbilstoši 3. pantam iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas. 1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu Savienības vēlētāju iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 1. daļa Lai to vārdus iekļautu vēlētāju sarakstā, vēlētāji atbilstoši 3. pantam iesniedz tādus pašus dokumentus kā vēlētāji, kas ir pilsoņi. Lai to vārdus iekļautu vēlētāju sarakstā, Savienības vēlētāji iesniedz tādus pašus vai līdzvērtīgus dokumentus kā vēlētāji, kas ir pilsoņi. Viņi iesniedz arī oficiālu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar II pielikumā iekļauto veidni. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 2. daļa Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai vēlētājs atbilstoši 3. pantam uzrāda derīgu personas dokumentu kopā ar oficiālu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar II pielikumā iekļauto veidni. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai Savienības vēlētāji: a)  uzrāda derīgu personas dokumentu; b)  norāda datumu, no kura viņi ir attiecīgās dalībvalsts vai citas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; c)  pēc izvēles — norāda vienu vai vairākas valodas, kurās viņi vēlētos saņemt 12. panta 2. punktā minēto informāciju un kuras izraudzītas no Savienības oficiālajām valodām, vai arī izraugās citas valodas, ja kompetentā iestāde piedāvā šādu iespēju. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Vēlētāji atbilstoši 3. pantam, kas iekļauti dzīvesvietas valsts vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētāji, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Ja dalībvalstis paredz, ka pilsoņiem jāsniedz paziņojums par to izslēgšanu no vēlētāju saraksta, minētos noteikumus piemēro arī vēlētājiem atbilstoši 3. pantam. 3.  Savienības vēlētāji, kas iekļauti dzīvesvietas valsts vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētāji, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem. Ja dalībvalstis paredz, ka pilsoņiem jāsniedz paziņojums par to izslēgšanu no vēlētāju saraksta, minētos noteikumus piemēro arī Savienības vēlētājiem. Šo paziņojumu attiecīgajiem Savienības vēlētājiem sniedz konkrētās personas izraudzītajā Savienības valodā, kas norādīta oficiālajā deklarācijā, ja Savienības vēlētājs paudis šādu vēlmi. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts 5.  Neskarot nevienas dalībvalsts noteikumus attiecībā uz to šīs dalībvalsts pilsoņu balsstiesībām un tiesībām kandidēt, kas dzīvo ārpus tās teritorijas, tam, ka vēlētāji atbilstoši 3. pantam tikuši iekļauti to dzīvesvietas dalībvalsts vēlētāju sarakstā, nevajadzētu izraisīt to izslēgšanu no vēlētāju saraksta piederības dalībvalstī. 5.  Neskarot nevienas dalībvalsts noteikumus attiecībā uz to šīs dalībvalsts pilsoņu balsstiesībām un tiesībām kandidēt, kas dzīvo ārpus tās teritorijas, tam, ka Savienības vēlētāji tikuši iekļauti to dzīvesvietas dalībvalsts vēlētāju sarakstā, nevajadzētu izraisīt to izslēgšanu no vēlētāju saraksta piederības dalībvalstī. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.  Iesniedzot pieteikumu, lai kandidētu, personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, uzrāda tādus pašus apliecinājuma dokumentus kā kandidāti, kas ir pilsoņi. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt, lai attiecīgās personas uzrāda oficiālu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar III pielikumā iekļauto veidni. 1.  Iesniedzot pieteikumu, lai kandidētu, citu dalībvalstu Savienības pilsoņi uzrāda tādus pašus vai līdzvērtīgus apliecinājuma dokumentus kā kandidāti, kas ir pilsoņi. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt, lai attiecīgās personas uzrāda oficiālu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar III pielikumā iekļauto veidni. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam: 2.  Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai Savienības kandidāti: Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts a)  oficiālā deklarācijā, ko tās uzrāda saskaņā ar 1. punktu, iesniedzot savu pieteikumu, lai kandidētu, norāda, ka tām nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī; a)  oficiālā deklarācijā, ko tās uzrāda saskaņā ar 1. punktu, iesniedzot savu pieteikumu, lai kandidētu, norāda, ka tām nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī. Ja rodas leģitīmas šaubas par oficiālās deklarācijas saturu, dzīvesvietas dalībvalsts pirms vai pēc vēlēšanām var tieši pieprasīt citas dalībvalsts Savienības pilsoņa piederības dalībvalstij apliecinājumu, ka konkrētajai personai nav atņemtas tiesības kandidēt attiecīgajā dalībvalstī; Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)   šaubu gadījumā attiecībā uz deklarācijas saturu, ievērojot a) apakšpunktu, pirms vai pēc vēlēšanām uzrāda piederības dalībvalsts kompetentas iestādes apliecinājumu, kas apstiprina, ka tām nav atņemtas tiesības kandidēt šajā dalībvalstī vai ka šāds aizliegums iestādei nav zināms; svītrots Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns) ea)   pēc izvēles — norāda vienu vai vairākas valodas, kurās personas vēlētos saņemt 12. panta 2. punktā minēto informāciju un kuras izraudzītas no Savienības oficiālajām valodām, vai arī izraugās citas valodas, ja kompetentā iestāde piedāvā šādu iespēju. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. daļa Dalībvalstis, kas pašvaldību vēlēšanās nodrošina iepriekšējas balsošanas, balsošanas pa pastu, elektroniskās balsošanas un balsošanas internetā iespējas, nodrošina, ka šādi balsošanas līdzekļi ar tādiem pašiem nosacījumiem ir pieejami arī vēlētājiem atbilstoši 3. pantam. Dalībvalstis pašvaldību vēlēšanās cenšas nodrošināt iespēju balsot pa pastu. Ja dalībvalstis saviem pilsoņiem pašvaldību vēlēšanās ļauj balsot pa pastu, balsot ar pilnvarojumu vai balsot elektroniski un internetā, tās nodrošina, ka šādi balsošanas līdzekļi ar tādiem pašiem nosacījumiem ir pieejami arī Savienības vēlētājiem. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts 1.  Dzīvesvietas dalībvalsts laicīgi un skaidrā un vienkāršā valodā informē attiecīgās personas par lēmumu, kas pieņemts pēc to pieteikuma, lai iekļautu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz to kandidēšanas pieteikuma pieļaujamību. 1.  Dzīvesvietas dalībvalsts informē attiecīgās personas par lēmumu, kas pieņemts pēc to tiešās reģistrācijas par vēlētāju vai pieteikuma, lai iekļautu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz to kandidēšanas pieteikuma pieļaujamību. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Ja Savienības pilsoņiem atsaka iekļaušanu vēlētāju sarakstā, nepieņem to pieteikumu vai to kandidēšanas pieteikumu noraida, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisko aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir vēlētājiem un personām, kam ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. 2.  Ja Savienības pilsoņiem atsaka iekļaušanu vēlētāju sarakstā, nepieņem to tiešo reģistrāciju vai pieteikumu vai to kandidēšanas pieteikumu noraida, attiecīgajai personai ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību ar vienādiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir vēlētājiem un personām, kam ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts 3.  Ja pašvaldību vēlēšanu vēlētāju sarakstā vai kandidātu sarakstā ir ieviesušās kļūdas, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisku aizsardzību ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir tiem vēlētājiem un personām, kurām ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. 3.  Ja pašvaldību vēlēšanu vēlētāju sarakstā vai kandidātu sarakstā ir ieviesušās kļūdas, attiecīgajai personai ir tiesības uz efektīvu tiesisku aizsardzību ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir tiem vēlētājiem un personām, kurām ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Dalībvalstis skaidrā un vienkāršā valodā un laikus informē attiecīgo personu par 1. punktā minēto lēmumu un par 2. un 3. punktā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem valodā, kuru persona izraudzījusies un kura norādīta oficiālajā deklarācijā, ja Savienības vēlētājs ir norādījis šādu valodas izvēli. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis izraugās valsts iestādi, kura ir atbildīga par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās. 1.  Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kura ir atbildīga par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās. Kad attiecīgā persona reģistrējas kā pastāvīgais iedzīvotājs, attiecīgās iestādes informāciju sniedz koordinēti un, ja iespējams, sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, turklāt informāciju sniedz krietnu laiku pirms vēlēšanām. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kura izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, tieši un individuāli paziņo vēlētājiem un personām, kam ir tiesības kandidēt atbilstoši 3. pantam, šādu informāciju par: 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kura izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, tieši un individuāli paziņo Savienības vēlētājiem un Savienības kandidātiem šādu informāciju par: Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  vēlēšanu datumu un balsošanas veidu un vietu, kad tie būs pieejami, b)  vēlēšanu datumu un balsošanas veidu un vietu, kad tie būs pieejami, kas attiecīgā gadījumā ietver 10. pantā minētos īpašos balsošanas līdzekļus, Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)   īpašajiem pasākumiem, kas konkrētām vēlētāju grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, atvieglo vēlēšanu tiesību izmantošanu, Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns) bb)   informāciju par vēlēšanu un politisko sistēmu, tostarp pašvaldību pamatvienību pilnvarām, Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 1. daļa Informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un 2. punktā minēto informāciju sniedz skaidrā un vienkāršā valodā. Panta 1. punktā minēto informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un jebkādu citu informāciju, ko paziņo saskaņā ar šo direktīvu, sniedz skaidrā un vienkāršā valodā. Panta 1. punktā minēto informāciju sniedz visās Savienības oficiālajās valodās, savukārt 2. punktā minēto informāciju attiecīgajai personai paziņo valodā, kuru konkrētā persona izraudzījusies un kura norādīta oficiālajā deklarācijā, ja Savienības vēlētājs ir norādījis šādu izvēli. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 2. daļa Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/172428 9. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām pirmajā daļā minētajai informācijai papildus paziņošanai vienā vai vairākās uzņēmējas dalībvalsts oficiālajās valodās pievieno tulkojumu vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks skaits Eiropas Savienības pilsoņu, kas dzīvo tās teritorijā. svītrots _________________ 28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1.–38. lpp.). Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Komisija nodrošina, ka informāciju par Savienības pilsoņu, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, tiesībām balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu, un šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju attiecīgajiem pilsoņiem dara pieejama skaidrā un piekļūstamā veidā visās Savienības oficiālajās valodās, ja tas nepieciešams, tostarp izmantojot “Europe Direct” un “Your Europe”. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta pieejama personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem, saziņā izmantojot piemērotus līdzekļus, veidus un formātus. 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta pieejama personām ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem, nomaļu apgabalu iedzīvotājiem, mazākumtautību grupām un personām ar vispārējām balsošanas grūtībām atbilstīgi piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/8821a I pielikumā, un saziņā izmantojot līdzekļus, veidus un formātus, kas viņiem ir piemēroti, piemēram, zīmju valodu, Braila rakstu vai viegli lasāmu formātu. Dalībvalstis var nodrošināt, ka personas ar invaliditāti pēc viņu pieprasījuma balsošanas laikā saņem palīdzību no viņu izraudzītas personas. _________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.). Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 13. pants 13. pants svītrots Atkāpes 1.  Ja konkrētā dalībvalstī balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet nav tās pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kas tajā dzīvo, šī dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var: a)  ierobežot vēlētāju atbilstoši 3. pantam balsstiesības, kuri šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kas nevar pārsniegt termiņu, uz kuru tiek ievēlēta pašvaldības pārstāvju padome; b)  ierobežot to pilsoņu tiesības kandidēt, kuriem ir šādas tiesības atbilstoši 3. pantam un kuri šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kas nevar pārsniegt divus termiņus, uz kuriem tiek ievēlēta pašvaldības pārstāvju padome; un c)  veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu, lai sekmētu to Savienības pilsoņu integrāciju, kam ir citas dalībvalsts valstiskā piederība. 2.  Beļģijas Karaliste, atkāpjoties no šīs direktīvas noteikumiem, var piemērot 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus ierobežotam pašvaldības vienību skaitam, kuru sarakstu tā paziņo vismaz gadu pirms pašvaldības vienības vēlēšanām, attiecībā uz kurām tā grasās lūgt izņēmumu. 3.  Ja dalībvalsts tiesību akti paredz, ka citas dalībvalsts pilsoņiem, kas tajā dzīvo, ir tiesības vēlēt šīs valsts parlamentu, un šim nolūkam tos var iekļaut šīs valsts vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts vēlētājiem, pirmā dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var atturēties no 6. līdz 11. panta piemērošanas šiem pilsoņiem. 4.  Katrus sešus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā pārbauda, vai atkāpes piešķiršana attiecīgajām dalībvalstīm, ievērojot LESD 22. panta 1. punktu, joprojām ir pamatota, un tā ierosina jebkādu nepieciešamo korekciju veikšanu. Dalībvalstis, kas lūdz izņēmuma statusu saskaņā ar 1. un 2. punktu, sniedz Komisijai visu nepieciešamo pamatinformāciju. Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 14. pants – virsraksts Ziņošana Datu vākšana un ziņošana Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts 1.  Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam reizi četros gados dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas piemērošanu savā teritorijā, tostarp par 5. panta 3. un 4. punkta piemērošanu. Ziņojumā iekļauj attiecīgos statistikas datus par vēlētāju un kandidātu atbilstoši 3. pantam dalību pašvaldību vēlēšanās un šajā sakarā veikto pasākumu kopsavilkumu. 1.  Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam reizi četros gados dalībvalstis ziņo sabiedrībai un Komisijai par šīs direktīvas piemērošanu savā teritorijā, tostarp par 5. panta 3. un 4. punkta piemērošanu. Papildus vispārējai informācijai ziņojumā iekļauj attiecīgos statistikas datus par Savienības vēlētāju un Savienības kandidātu dalību pašvaldību vēlēšanās un to pasākumu kopsavilkumu, kas veikti, lai atvieglinātu un sekmētu viņu līdzdalību. Minētos datus vāc pārredzamā, vienotā un drošā veidā, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai noteiktu kopējos rādītājus, kas jāizmanto 1. punktā minēto statistikas datu vākšanā. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. daļa Divu gadu laikā pēc 2029. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu. Divu gadu laikā pēc 2029. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu. Izvērtēšanas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts 2.  Pilnvaras pieņemt 2., 8. un 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. 2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā un 14. panta 1.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 3. punkts 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 2., 8. un 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 3. punktā un 14. panta 1.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 6. punkts 6.  Saskaņā ar 2., 8. un 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 6.  Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu, 9. panta 3. punktu un 14. panta 1.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 2. daļa Šīs direktīvas 1.–7. pantu, 8. panta 1. punktu, 11. panta 2. punktu un 13. pantu piemēro no 2023. gada 31. decembra. Šīs direktīvas 1.–7. pantu, 8. panta 1. punktu un 11. panta 2. punktu piemēro no 2023. gada 31. decembra. Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums II pielikums – virsraksts II PIELIKUMS — Oficiāla deklarācija, ko iesniedz Savienības vēlētāji Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 1.a daļa (jauna) Es apliecinu, ka saistībā ar balsošanu pašvaldību vēlēšanās turpmāko saziņu vēlos saņemt vienā vai vairākās šādās valodās: Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 1.a tabula (jauna) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Esmu bijis(-usi) ......… (dzīvesvietas dalībvalsts nosaukums) pastāvīgais(-ā) iedzīvotājs(-a) ……….. (laikposms)1a Vieta / datums:   Paraksts:   1a Tikai tad, ja to paredz valsts tiesību akti. Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums III pielikums – virsraksts III PIELIKUMS — Oficiāla deklarācija, ko iesniedz Savienības kandidāti Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1.a daļa (jauna) Es apliecinu, ka saistībā ar kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās turpmāko saziņu vēlos saņemt vienā vai vairākās šādās valodās: Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1.a tabula (jauna) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Esmu bijis(-usi) ......… (dzīvesvietas dalībvalsts nosaukums) pastāvīgais(-ā) iedzīvotājs(-a) ……….. (laikposms)1a Vieta un datums:   Paraksts:   1a Tikai tad, ja to paredz valsts tiesību akti.

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2019/631 groza, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši Savienības vērienīgākajiem mērķiem klimata jomā (COM(2021)0556 – C9-0322/2021 – 2021/0197(COD))

P9_TA(2023)0039 A9-0150/2022

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0556),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0322/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Īrijas parlamenta Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 19. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2022. gada 27. janvāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2022. gada 16. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0150/2022),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 14. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko groza Regulu (ES) 2019/631, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši Savienības vērienīgākajiem mērķiem klimata jomā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/851.)

(1) OV C 194, 12.5.2022., 81. lpp. (2) OV C 270, 13.7.2022., 38. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2022. gada 8. jūnijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P9_TA(2022)0234).