Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2022/0089(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0173/2023

Iesniegtie teksti :

A9-0173/2023

Debates :

PV 31/05/2023 - 17
CRE 31/05/2023 - 17
PV 27/02/2024 - 10
CRE 27/02/2024 - 10

Balsojumi :

PV 01/06/2023 - 6.5
CRE 01/06/2023 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi
PV 28/02/2024 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0210
P9_TA(2024)0101

Pieņemtie teksti
PDF 483kWORD 131k
Ceturtdiena, 2023. gada 1. jūnijs - Brisele
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem
P9_TA(2023)0210A9-0173/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 1. jūnijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem un par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/787 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (COM(2022)0134 – C9-0130/2022 – 2022/0089(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Eiropas zaļajā kursā22 kā viens no politikas virzieniem, kuru mērķis ir pārveidot Savienības ekonomiku ilgtspējīgai nākotnei, ir iekļauta arī taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas (“no lauka līdz galdam”) izveide.
 (1)  Eiropas zaļajā kursā22 kā viens no politikas virzieniem, kuru mērķis ir pārveidot Savienības ekonomiku ilgtspējīgai nākotnei, ir iekļauta arī taisnīgas, ilgtspējīgas, veselīgas, videi draudzīgākas un visiem pieejamas pārtikas sistēmas (“no lauka līdz galdam”) izveide.
__________________
 __________________
22 https://ec.europa.eu/info/publications/communication-european-green-deal_en
 22 https://ec.europa.eu/info/publications/communication-european-green-deal_en
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm var būt svarīga nozīme ilgtspējas ziņā, tostarp aprites ekonomikā, kas varētu palielināt to mantojuma vērtību un tādējādi stiprināt to nozīmi valsts un reģionālajā politikā, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, kurā aicināts pāriet uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, arī aicināts stiprināt tiesisko regulējumu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un attiecīgā gadījumā paredzēt īpašus ilgtspējas kritērijus. Paziņojumā Komisija apņēmās kopā ar citiem likumdevējiem stiprināt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāju, to kooperatīvu un ražotāju organizāciju pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē.
 (2)  Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, kurā aicināts pāriet uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, arī aicināts stiprināt tiesisko regulējumu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un paredzēt īpašus ilgtspējas kritērijus. Paziņojumā Komisija apņēmās kopā ar citiem likumdevējiem stiprināt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāju, to kooperatīvu un ražotāju organizāciju pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš mazajiem ražotājiem, jo īpaši tiem, kas vislabāk saglabā tradicionālās prasmes un zinātību.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Savienības vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu kvalitāte un dažādība ir viena no tās nozīmīgām priekšrocībām, kas Savienības ražotājiem sniedz konkurences priekšrocību un rada lielu ieguldījumu Savienības dzīvajā kultūras un gastronomijas mantojumā. Tas notiek, pateicoties to Savienības ražotāju prasmēm un apņēmībai, kuri saglabājuši dzīvas tradīcijas, vienlaikus ņemot vērā jaunu ražošanas metožu un materiālu attīstību.
 (4)  Savienības vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu kvalitāte, pieejamība un dažādība ir viena no tās nozīmīgām priekšrocībām, kas Savienības ražotājiem sniedz konkurences priekšrocību un rada lielu ieguldījumu Savienības dzīvajā kultūras un gastronomijas mantojumā. Tas notiek, pateicoties to Savienības ražotāju prasmēm un apņēmībai, kuri saglabājuši dzīvas tradīcijas un kultūras identitāti, vienlaikus ņemot vērā tādu jaunu ražošanas metožu un materiālu attīstību, kuri ir padarījuši tradicionālus Savienības produktus par kvalitātes simbolu.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Savienības iedzīvotāji un patērētāji arvien vairāk pieprasa kvalitatīvus, kā arī tradicionālus produktus. Tiem rūp arī lauksaimnieciskās produkcijas dažādības saglabāšana Savienībā. Tas rada pieprasījumu pēc vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem ar nosakāmām specifiskām īpašībām, īpaši tām, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi.
 (5)  Savienības iedzīvotāji un patērētāji arvien vairāk pieprasa kvalitatīvus, tradicionālus un pieejamus produktus, kuriem piemīt noteiktas īpašības, kas saistītas gan ar to izcelsmi, gan ražošanas veidu. Tiem rūp arī lauksaimnieciskās produkcijas dažādības un piegādes drošības saglabāšana Savienībā. Tas rada pieprasījumu pēc vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem ar nosakāmām specifiskām īpašībām, īpaši tām, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi, kā arī nodrošina tādus ražošanas apstākļus, kas ir veidojuši šādu produktu reputāciju un identitāti.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Augstas kvalitātes produkti ir viena no lielākajām Savienības ekonomikas un kultūras identitātes vērtībām. Šie produkti ir visā pasaulē atpazīstamākā zīmola “ražots ES” apliecinājums, radot izaugsmi un saglabājot mūsu mantojumu. Vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un lauksaimniecības produkti ir Eiropas resurss, kas vēl vairāk jāstiprina un jāaizsargā.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Iedzīvotājiem un patērētājiem ir tiesības sagaidīt, ka jebkura ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kvalitātes shēma tiek papildināta ar stingru verifikācijas un kontroles sistēmu neatkarīgi no tā, vai produktam ir Savienības vai trešās valsts izcelsme.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Nodrošināt ar Savienībā aizsargātiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienotu atzīšanu un aizsardzību visā Savienībā ir prioritāte, ko var efektīvi sasniegt tikai Savienības līmenī. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko aizsargā tādu vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus, kuru īpašības, pazīmes vai reputācija ir saistīta ar to ražošanas vietu, ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc ir jānodrošina vienota un ekskluzīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir kolektīvās tiesības, kas pieder visiem tiem atbilstīgajiem ražotājiem noteiktā apgabalā, kuri vēlas ievērot kāda produkta specifikāciju. Ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir lielākas pilnvaras nekā individuāliem ražotājiem, un tie uzņemas kolektīvu atbildību par savu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldību, tai skaitā reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu pēc produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas ražošanas rezultātā. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana ir taisnīga atlīdzība ražotājiem par darbu, kas ieguldīts, ražojot daudzveidīgus un kvalitatīvus produktus. Tajā pašā laikā tas var dot labumu lauku ekonomikai, jo sevišķi attiecībā uz apgabaliem ar dabas vai citiem īpašiem ierobežojumiem, piemēram, kalnu rajoniem un tālākajiem reģioniem, kur lauksaimniecības nozare veido nozīmīgu ekonomikas daļu un ražošanas izmaksas ir augstas. Tādējādi ar kvalitātes shēmām var veicināt un papildināt lauku attīstības politiku, kā arī KLP tirgus un ienākumu atbalsta rīcībpolitikas. Konkrētāk, ar tām var veicināt lauksaimniecības nozares un jo īpaši nelabvēlīgo apgabalu attīstību. Savienības sistēma, kas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā, paredzot to iekļaušanu reģistrā Savienības līmenī, veicina lauksaimniecības nozares attīstību, jo no tās izrietošā vienotākā pieeja nodrošina godīgu konkurenci to ražotāju vidū, kuru ražotajiem produktiem ir šādas norādes, un paaugstina patērētāju uzticību šiem produktiem. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas mērķis ir dot iespēju patērētājiem pārdomātāk izvēlēties pirkumus un, izmantojot marķējumu un reklāmu, palīdzēt viņiem pareizi identificēt produktus tirgū. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir intelektuālā īpašuma tiesību veids, palīdz uzņēmējiem un uzņēmumiem piešķirt vērtību saviem nemateriālajiem aktīviem. Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas un stiprinātu iekšējo tirgu, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt iespējai izmantot reģistrētu nosaukumu un tirgot produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi visā Savienībā un elektroniskajā tirdzniecībā ar nosacījumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) Nr. 1151/201227, ir jārisina daži juridiski jautājumi, jāprecizē un jāvienkāršo daži noteikumi un jāracionalizē procedūras.
 (9)  Nodrošināt ar Savienībā aizsargātiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienotu atzīšanu un aizsardzību visā Savienībā ir prioritāte, ko var efektīvi sasniegt tikai Savienības līmenī. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko aizsargā tādu vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus, kuru īpašības, pazīmes vai reputācija ir saistīta ar to ražošanas vietu, ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc ir jānodrošina saskaņota un ekskluzīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir kolektīvās tiesības, kas pieder visiem tiem atbilstīgajiem ražotājiem noteiktā apgabalā, kuri vēlas ievērot kāda produkta specifikāciju. Ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir lielākas pilnvaras nekā individuāliem ražotājiem, un tie uzņemas kolektīvu atbildību par savu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldību, tai skaitā reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu pēc produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas ražošanas rezultātā. Ražotāju, kuri izmanto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kolektīvā organizācija var labāk nodrošināt taisnīgu pievienotās vērtības sadalījumu starp piegādes ķēdes dalībniekiem, lai ražotājiem nodrošinātu taisnīgus ienākumus, kas sedz tiem radušās izmaksas un ļauj veikt turpmākus ieguldījumus savu produktu kvalitātē un ilgtspējā. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana ir taisnīga atlīdzība ražotājiem par darbu, kas ieguldīts, ražojot daudzveidīgus un kvalitatīvus produktus. Tajā pašā laikā tas var dot labumu lauku ekonomikai, jo sevišķi attiecībā uz apgabaliem ar dabas vai citiem īpašiem ierobežojumiem, piemēram, kalnu rajoniem un attāliem apgabaliem, tostarp tālākajiem reģioniem, kur lauksaimniecības nozare veido nozīmīgu ekonomikas daļu un ražošanas izmaksas ir augstas. Tādējādi ar kvalitātes shēmām var veicināt un papildināt lauku attīstības politiku, kā arī KLP tirgus un ienākumu atbalsta rīcībpolitikas. Konkrētāk, ar tām var veicināt lauksaimniecības nozares un jo īpaši nelabvēlīgo apgabalu attīstību. Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojumā “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” ir atzīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu būtiskā nozīme lauku apvidu atbalsta pamatiniciatīvās, ņemot vērā to ieguldījumu lauku apvidu labklājībā, ekonomikas dažādošanā un attīstībā, kā arī ciešo saikni starp produktu un tā teritoriālo izcelsmi. Savienības sistēma, kas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā, paredzot to iekļaušanu reģistrā Savienības līmenī, veicina lauksaimniecības nozares attīstību, jo no tās izrietošā vienotākā pieeja nodrošina godīgu konkurenci to ražotāju vidū, kuru ražotajiem produktiem ir šādas norādes, un paaugstina patērētāju uzticību šiem produktiem. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas mērķis ir dot iespēju patērētājiem pārdomātāk izvēlēties pirkumus un, izmantojot marķējumu un reklāmu, palīdzēt viņiem pareizi identificēt produktus tirgū. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir intelektuālā īpašuma tiesību veids, palīdz uzņēmējiem un uzņēmumiem piešķirt vērtību saviem nemateriālajiem aktīviem. Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas un stiprinātu iekšējo tirgu, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt iespējai izmantot reģistrētu nosaukumu un tirgot produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi visā Savienībā un elektroniskajā tirdzniecībā ar nosacījumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) Nr. 1151/201227, ir jārisina daži juridiski jautājumi, jāprecizē un jāvienkāršo daži noteikumi un jāracionalizē procedūras.
__________________
 __________________
27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
 27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Vienotai un ekskluzīvai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmai būtu gan Savienībā, gan trešās valstīs būtiski jāveicina informētība par simboliem, norādēm un saīsinājumiem, kas apliecina dalību Eiropas kvalitātes shēmās un to pievienoto vērtību, to atzīšana un patērētāju izpratne par tiem, papildinot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/20141a.
____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Savienība jau kādu laiku ir centusies vienkāršot kopējās lauksaimniecības politikas tiesisko regulējumu. Šī pieeja būtu jāpiemēro arī regulām ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, neapšaubot katras nozares īpatnības. Lai vienkāršotu laikietilpīgās reģistrācijas un grozījumu procedūras, saskaņoti procedūras noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem būtu jānosaka vienā tiesību aktā, vienlaikus saglabājot konkrētiem produktiem paredzētos noteikumus, kas attiecībā uz vīnu noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – Regulā (ES) 2019/787 un attiecībā uz lauksaimniecības produktiem – šajā regulā. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuru izcelsme ir Savienībā, reģistrācijas, produkta specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas procedūras, tai skaitā iebildumu procedūras būtu jāveic dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par atsevišķiem katras procedūras posmiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par procedūras pirmo posmu, kas ietver pieteikuma saņemšanu no ražotāju grupas, tā novērtēšanu, tai skaitā valsts iebildumu procedūras rīkošanu, un — atkarībā no novērtējuma rezultātiem — Savienības pieteikuma iesniegšanu Komisijai. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par pieteikuma rūpīgu pārbaudi procedūras otrajā posmā, tai skaitā par starptautiskas iebildumu procedūras veikšanu, un par lēmuma pieņemšanu par aizsardzības piešķiršanu vai nepiešķiršanu attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāreģistrē tikai Savienības līmenī. Tomēr, sākot no dienas, kurā Komisijai iesniegts pieteikums reģistrēšanai Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu jāvar piešķirt pagaidu aizsardzību valsts līmenī, neietekmējot Savienības iekšējo tirgu vai starptautisko tirdzniecību. Aizsardzībai, ko, veicot reģistrāciju, piešķir ar šo regulu, vajadzētu būt vienlīdz pieejamai trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem un ir aizsargātas to izcelsmes valstī. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs, atbilstošās procedūras būtu jāveic Komisijai.
 (11)  Savienība jau kādu laiku ir centusies vienkāršot kopējās lauksaimniecības politikas tiesisko regulējumu. Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto produktu specifikāciju grozīšanas procedūras kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanas ietvaros jau ir vienkāršotas un padarītas efektīvākas attiecībā uz vīnu un lauksaimniecības pārtikas produktiem. Lai vēl vairāk vienkāršotu laikietilpīgās reģistrācijas un grozījumu procedūras, saskaņoti procedūras noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem būtu jānosaka vienā tiesību aktā, vienlaikus saglabājot konkrētiem produktiem paredzētos noteikumus, kas attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem noteikti Regulā (ES) 2019/787 un attiecībā uz lauksaimniecības produktiem –– šajā regulā. Šī regula būtu jāpapildina ar vairākiem instrumentiem, lai mazajiem ražotājiem un mazo ražotāju grupām sniegtu pienācīgu atbalstu, piemēram, īpaši pielāgotus apmācības kursus par ieviestajām izmaiņām, kuri būtu jāorganizē valstu iestādēm un Komisijai. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuru izcelsme ir Savienībā, reģistrācijas, produkta specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas procedūras, tai skaitā iebildumu procedūras būtu jāveic dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par atsevišķiem katras procedūras posmiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par procedūras pirmo posmu, kas ietver pieteikuma saņemšanu no ražotāju grupas, tā novērtēšanu, tai skaitā valsts iebildumu procedūras rīkošanu, un — atkarībā no novērtējuma rezultātiem — pieteikuma iesniegšanu Komisijai. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par pieteikuma rūpīgu pārbaudi procedūras otrajā posmā, tai skaitā par starptautiskas iebildumu procedūras veikšanu, un par lēmuma pieņemšanu par aizsardzības piešķiršanu vai nepiešķiršanu attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāreģistrē tikai Savienības līmenī. Tomēr, sākot no dienas, kurā Komisijai iesniegts pieteikums reģistrēšanai Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu jāvar piešķirt pagaidu aizsardzību valsts līmenī, neietekmējot Savienības iekšējo tirgu vai starptautisko tirdzniecību. Aizsardzībai, ko, veicot reģistrāciju, piešķir ar šo regulu, vajadzētu būt vienlīdz pieejamai trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem un ir aizsargātas to izcelsmes valstī. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs, atbilstošās procedūras būtu jāveic Komisijai.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Savienības kvalitātes politika ir publiska politika, kas saistīta ar sabiedrisko labumu ražošanu, un tai būtu jāveicina pāreja uz taisnīgu un godīgu ilgtspējīgu pārtikas sistēmu. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir instrumenti, kas var: veicināt ilgtspējīgu lauku attīstību; veicināt lauku ekonomikas dažādošanu; palīdzēt nepieļaut ražošanas pārcelšanu uz ārvalstīm un iedzīvotāju skaita samazināšanos, radot un saglabājot darbvietas Eiropas lauku apvidos un atbalstot mazos, vietējos un tradicionālos ražotājus; palīdzēt saglabāt kultūras un sociālekonomisko daudzveidību; palīdzēt aizsargāt lauku ainavas; veicināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu; palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību; veicināt dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīgumu un nodrošinātību ar pārtiku, kā arī izsekojamību.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc ilgtspējīgām, videi un klimatam labvēlīgām, dzīvnieku labturību nodrošinošām, resursefektīvām, sociāli un ētiski atbildīgām ražošanas metodēm, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāji būtu jāmudina ievērot ilgtspējas standartus, kas ir stingrāki par obligātajiem un augstāki par labas prakses standartiem. Šādas īpašas prasības varētu noteikt produkta specifikācijā.
 (12)  Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc ilgtspējīgām, videi un klimatam labvēlīgām, dzīvnieku labturību nodrošinošām, resursefektīvām, sociāli un ētiski atbildīgām ražošanas metodēm, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāji būtu jāmudina ievērot ilgtspējas standartus, kas ir stingrāki par obligātajiem standartiem un ietver vidiskos, sociālos un ekonomiskos mērķus. Šādas īpašas prasības būtu jānosaka produkta specifikācijā vai atsevišķā iniciatīvā. Lai ražotāji varētu uzņemties ilgtspējas saistības, tiem būtu jāsaņem finansiāls atbalsts iepriekš paredzēta, konkrēta un viegli pieejama finansējuma veidā, un tie būtu pienācīgi jāinformē par iespējām, ko sniedz ilgtspējas saistību uzņemšanās, tostarp izmantojot informatīvas sesijas un konsultāciju sistēmas, lai radītu skaidrību par to, kā ražotāji var viegli iegūt nepieciešamās zināšanas par savu produktu īpašībām, kas rada pievienoto vērtību un pēc tam tiek darītas pieejamas patērētājiem. Produkta specifikācijā iekļautajām ilgtspējas saistībām būtu jāattiecas uz trim galvenajiem ilgtspējas veidiem: ekonomisko, sociālo un vidisko ilgtspēju.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)   Ilgtspējas saistībām būtu jāveicina viena vai vairāku vidisko, sociālo vai ekonomisko mērķu sasniegšana. Šādu vidisko mērķu vidū vajadzētu būt klimata pārmaiņu mazināšanai, augsnes, ainavu un dabas resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, retu sēklu, vietējo dzīvnieku sugu un augu šķirņu saglabāšanai, īsu piegādes ķēžu popularizēšanai vai dzīvnieku veselības un labturības pārvaldībai un veicināšanai. Sociālajiem mērķiem būtu jāietver darba un nodarbinātības apstākļu uzlabošana, kā arī darba koplīguma slēgšanas sarunas, sociālās aizsardzības un drošības standarti un ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu gados jaunu un jaunpienācēju ražotāju piesaistīšana un atbalstīšana, lai atvieglotu paaudžu maiņu un veicinātu solidaritāti un zināšanu nodošanu no paaudzes paaudzē, vai veselīgāka uztura veicināšana. Ekonomiskajiem mērķiem būtu jāietver ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu ražotāju stabilu un taisnīgu ienākumu un spēcīgas pozīcijas nodrošināšana visā vērtības ķēdē, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu ekonomiskās vērtības uzlabošana un pievienotās vērtības pārdale visā vērtības ķēdē, lauku ekonomikas dažādošanas veicināšana vai lauku apvidu un vietējās attīstības saglabāšana, tostarp nodarbinātība lauksaimniecībā.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
12.b apsvērums (jauns)
(12b)   Publiskā iepirkuma kritērijos būtu jāiekļauj ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un citas kvalitātes shēmas, ja tās veicina ilgtspējīgu pārtikas ražošanu.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
13.apsvērums
(13)  Lai nodrošinātu saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz aizsardzības pieteikumiem (un to apstrīdēšanu tiesā), kas iesniegti saskaņā ar valsts procedūru, Komisija būtu regulāri un savlaicīgi jāinformē par to, kad valsts tiesās vai citās struktūrās ir uzsāktas procedūras attiecībā uz reģistrācijas pieteikumu, ko dalībvalsts nosūtījusi Komisijai, un par to galīgajiem rezultātiem. Tā paša iemesla dēļ, ja dalībvalsts uzskata, ka valsts lēmums, uz kuru balstīts aizsardzības pieteikums, valsts tiesvedības rezultātā, iespējams, tiks atzīts par nederīgu, tai par šo novērtējumu būtu jāinformē Komisija. Ja dalībvalsts lūdz apturēt pieteikuma izskatīšanu Savienības līmenī, Komisija būtu jāatbrīvo no pienākuma ievērot tajā noteikto izskatīšanas termiņu. Lai pieteikuma iesniedzēju aizsargātu no ļaunprātīgas tiesvedības un saglabātu pieteikuma iesniedzēja tiesības uz nosaukuma aizsardzību saprātīgā termiņā, atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad reģistrācijas pieteikums ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu valsts līmenī ir atzīts par nederīgu, vai kad dalībvalstis uzskata, ka pieteikuma derīguma apstrīdēšanas prasība ir balstīta uz pamatotiem iemesliem.
 (13)  Lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz aizsardzības pieteikumiem (un to apstrīdēšanu tiesā), kas iesniegti saskaņā ar valsts procedūru, Komisija būtu nekavējoties un regulāri jāinformē par to, kad valsts tiesās vai citās kompetentās struktūrās ir uzsāktas procedūras attiecībā uz reģistrācijas pieteikumu, ko dalībvalsts nosūtījusi Komisijai, un par to galīgajiem rezultātiem. Tā paša iemesla dēļ, ja dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka valsts lēmums, uz kuru balstīts aizsardzības pieteikums, valsts tiesvedības rezultātā, iespējams, tiks atzīts par nederīgu, tai par šo novērtējumu būtu jāinformē Komisija, sniedzot pienācīgu pamatojumu. Ja dalībvalsts lūdz apturēt pieteikuma izskatīšanu Savienības līmenī, Komisija būtu jāatbrīvo no pienākuma ievērot tajā noteikto izskatīšanas termiņu. Lai pieteikuma iesniedzēju aizsargātu no ļaunprātīgas tiesvedības un saglabātu pieteikuma iesniedzēja tiesības uz nosaukuma aizsardzību saprātīgā termiņā, atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad reģistrācijas pieteikums ar nekavējoties piemērojamu, bet ne vienmēr galīgu tiesas nolēmumu valsts līmenī ir atzīts par nederīgu, vai kad dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka pieteikuma derīguma apstrīdēšanas prasība ir balstīta uz pamatotiem iemesliem.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Attiecībā uz produkta specifikācijas grozīšanas procesu pagaidu grozījums būtu jāuzskata par standarta grozījumu, ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kuras izriet no valsts iestāžu noteiktiem obligātiem sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem, vai pagaidu grozījumu, kurš ir jāveic kompetento iestāžu atzītas dabas katastrofas vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ vai cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, kara, dēļ.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu darbību visās dalībvalstīs, ir jāizveido un jāuztur elektronisks Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, kurā tās reģistrētas kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Reģistrā būtu jānodrošina informācija patērētājiem un tirdzniecībā iesaistītajām personām. Reģistram būtu jābūt elektroniskai datubāzei, kas tiek glabāta informācijas sistēmā, un tam būtu jābūt pieejamam publiski.
 (15)  Lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu darbību visās dalībvalstīs, ir jāizveido un jāuztur vienots elektronisks Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, kurā tās reģistrētas kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šim reģistram, kuru periodiski atjaunina, būtu jāsniedz informācija patērētājiem un tirdzniecībā iesaistītajām personām saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem zinātības un komercnoslēpumu aizsardzības jomā par visu veidu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrā ievadītas, pamatojoties uz reģistrāciju dalībvalstī, trešās valsts pieteikumu, starptautiskās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu vai starptautisku reģistrāciju, kura izriet no Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta. Reģistram būtu jābūt elektroniskai datubāzei, kas tiek glabāta informācijas sistēmā, un tam būtu jābūt pieejamam publiski. Minētajam reģistram būtu jānodrošina viegla piekļuve produktu specifikācijām, kas ir pamatā katrai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei un kvalitātes shēmai, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Savienībā vai trešās valstīs, tostarp tām, kas atzītas ar tirdzniecības nolīgumiem vai izmantojot mehānismu, kas paredzēts Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktā.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu darbību visās dalībvalstīs, ir jāizveido un jāuztur elektronisks Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, kurā tās reģistrētas kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Reģistrā būtu jānodrošina informācija patērētājiem un tirdzniecībā iesaistītajām personām. Reģistram būtu jābūt elektroniskai datubāzei, kas tiek glabāta informācijas sistēmā, un tam būtu jābūt pieejamam publiski.
 (15)  Lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu darbību visās dalībvalstīs, ir jāizveido un jāuztur elektronisks Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, kurā tās reģistrētas kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Reģistrā būtu jānodrošina informācija patērētājiem un tirdzniecībā iesaistītajām personām. Reģistram būtu jābūt elektroniskai datubāzei, kas tiek glabāta drošā informācijas sistēmā, un tam būtu jābūt pieejamam publiski. Reģistrs būtu jāatjaunina un jāuztur Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO). Minētajam reģistram būtu jānodrošina viegla piekļuve produktu specifikācijām, kas ir pamatā katrai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei un kvalitātes shēmai, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Savienībā vai trešās valstīs, tostarp tām, kas atzītas ar tirdzniecības nolīgumiem vai izmantojot mehānismu, kas paredzēts Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktā.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Savienība risina sarunas ar tirdzniecības partneriem par starptautiskiem nolīgumiem, arī tādiem, kuri attiecas uz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Lai veicinātu to, ka sabiedrībai tiek sniegta informācija par nosaukumiem, kas aizsargāti ar minētajiem starptautiskiem nolīgumiem, un jo īpaši lai nodrošinātu minēto nosaukumu aizsardzību un lietošanas kontroli, šos nosaukumus var ierakstīt Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ja vien šādos starptautiskajos nolīgumos nosaukumi nav īpaši minēti kā cilmes vietas nosaukumi, tie būtu jāieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
 (16)  Ņemot vērā to atzīto lomu ekonomiskās vērtības un darbvietu radīšanā, vietējo tradīciju un zināšanu saglabāšanā un dabas resursu aizsardzībā, visas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāaizsargā saskaņā ar divpusējiem un daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem un citiem starptautiskiem nolīgumiem, atzīstot Savienības sistēmu kopumā. Šajā sakarībā Savienībai būtu jāīsteno būtiski komerciāli un diplomātiski centieni, lai aizsargātu tradicionālo praksi, kas apvieno vēsturisko, kultūras un gastronomisko mantojumu, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu ražošanu. Turklāt īpaši svarīgi ir starptautiskie tirdzniecības nolīgumi, kuri ietver konkrētus noteikumus par cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, jo tie nodrošina piekļuvi tirgum un ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības iespējas gan Savienības, gan trešo valstu tiesību subjektiem, vienlaikus aizsargājot pret negodīgu praksi un garantējot patērētāju drošību un veselību. Lai veicinātu to, ka sabiedrībai tiek sniegta informācija par nosaukumiem, kas aizsargāti ar minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, un jo īpaši lai nodrošinātu minēto nosaukumu aizsardzību un lietošanas kontroli, šie nosaukumi būtu jāieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ja vien šādos starptautiskajos nolīgumos nosaukumi nav īpaši minēti kā cilmes vietas nosaukumi, tie būtu jāieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Lai pilnībā atraisītu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu potenciālu starptautiskajā tirdzniecībā, šī regula būtu jāpapildina ar turpmāku sadarbību un iesaisti ar trešām valstīm, izmantojot tirdzniecības politiku, lai uzlabotu tiesisko regulējumu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai un ievērošanai trešo valstu tirgos, pienācīgi ņemot vērā attīstības līmeni trešās valstīs.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai nodrošinātu optimālu iekšējā tirgus darbību, ir svarīgi, lai ražotāji un citi attiecīgie uzņēmēji, iestādes un patērētāji varētu ātri un viegli piekļūt attiecīgajai informācijai par reģistrētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Vajadzības gadījumā šajā informācijā būtu jāiekļauj informācija par valsts līmenī atzītas ražotāju grupas identitāti.
 (17)  Lai nodrošinātu optimālu iekšējā tirgus darbību, ir svarīgi, lai ražotāji un citi attiecīgie uzņēmēji, iestādes un patērētāji varētu ātri un viegli piekļūt attiecīgajai informācijai par reģistrētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi visās oficiālajās Savienības valodās. Vajadzības gadījumā šajā informācijā būtu jāiekļauj informācija par valsts līmenī atzītas ražotāju grupas identitāti.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Risinot sarunas par tirdzniecības nolīgumiem vai īpašiem divpusējiem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, pusēm vienmēr būtu jāpatur prātā to īpatnības un to ražotāju kompleksā struktūra, kuri iesaistās darbībās saistībā ar aizsargātiem produktiem. Šajā sakarībā sevišķa uzmanība būtu jāpievērš tam, lai mikroražotāji un mazie un vidējie ražotāji netiktu apgrūtināti ar nesamērīgu slogu un papildu izmaksām, jo tie ir īpaši nozīmīgi sistēmas dalībnieki un uzturētāji. Tāpēc, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un veicinātu starptautisko tirdzniecību, šai regulai nevajadzētu radīt ne diskrimināciju, ne šķēršļus potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši ražotājiem ES un trešās valstīs, kuri kvalificējami kā mikrouzņēmumi, mazie uzņēmumi vai vidējie uzņēmumi.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Ražotāju grupām ir būtiska nozīme ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikuma procesā, kā arī specifikācijas grozījumu un anulēšanas pieprasījumu gadījumos. To rīcībā būtu jādod līdzekļi, kas ļautu labāk identificēt un tirgū izcelt grupu ražoto produktu īpašās iezīmes. Tādēļ būtu jāprecizē ražotāju grupas loma.
 (23)  Ražotāju grupām, tostarp tām, kas noteiktas dalībvalstu tiesību aktos, ir būtiska nozīme to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldībā, tostarp reģistrācijas pieteikuma procesā, kā arī specifikācijas grozījumu un anulēšanas pieprasījumu gadījumos. To rīcībā būtu jādod līdzekļi, kas ļautu labāk identificēt un tirgū izcelt grupu ražoto produktu īpašās iezīmes, kā arī pietiekami resursi, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras un pienākumus. Tādēļ būtu jāprecizē ražotāju grupas loma. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt, ka ieguldījums atzītas ražotāju grupas pilnvaru un pienākumu īstenošanas izmaksu segšanā ir obligāts visiem ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu ražotājiem. Citas ieinteresētās personas, tostarp specializētas organizācijas, nevalstiskās organizācijas, piemēram, patērētāju grupas, vai publiskas struktūras varētu sniegt tehniskas konsultācijas un palīdzību pieteikuma un saistītās procedūras sagatavošanā.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)   Iegūto tiesību atzīšana un aizsardzība domēnu nosaukumu nozarē starptautiskā līmenī ir būtiska, lai novērstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputācijas piesavināšanos aktīvas tirdzniecības attīstības internetā dēļ. Savienības tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm pašlaik ir vispiemērotākais satvars aizsardzības stiprināšanai starptautiskā līmenī. Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai iekļaut ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību aizsardzību domēnu nosaukumu līmenī divpusējos tirdzniecības nolīgumos un to apspriest citās starptautiskās tirdzniecības sarunās, kā arī pastiprināt starpniecības centienus ar struktūrām, kas atbild par domēnu nosaukumu piešķiršanu, jo īpaši ar Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporāciju (ICANN), lai pašreizējās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesības iekļautu vienotā domēna nosaukumu strīdu izšķiršanas politikā (UDRP).
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Būtu jāprecizē preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecības saistībā ar preču zīmju pieteikumu noraidīšanas kritērijiem, preču zīmju anulēšanu un preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu līdzāspastāvēšanu.
 (26)  Būtu jāprecizē un jāpadara pārredzamākas preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecības saistībā ar preču zīmju pieteikumu noraidīšanas kritērijiem, preču zīmju anulēšanu un preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu līdzāspastāvēšanu.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī trešās valsts ražotājam, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar nosacījumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās produkta specifikācijas vai vienotā dokumenta, vai tam līdzvērtīga dokumenta (t. i., produkta specifikācijas pilnīga kopsavilkuma) prasībām. Dalībvalstu izveidotajai sistēmai būtu arī jāgarantē, ka ražotājiem, kas ievēro noteikumus, ir tiesības uz pārbaudi, kurā verificē atbilstību produkta specifikācijai.
 (27)  Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī trešās valsts ražotājam, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar nosacījumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās produkta specifikācijas vai vienotā dokumenta, vai tam līdzvērtīga dokumenta (t. i., produkta specifikācijas pilnīga kopsavilkuma) prasībām. Dalībvalstu izveidotajai sistēmai būtu arī jāgarantē, ka ražotājiem, kas ievēro noteikumus, ir tiesības uz pārbaudi, kurā verificē atbilstību produkta specifikācijai. Būtu ražotājiem no trešām valstīm jāpiemēro verifikācijas procedūras, kas salīdzināmas ar Savienības procedūrām un ko noteikušas to attiecīgās uzraudzības iestādes.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu marķēšanai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/201129 vispārīgie noteikumi un jo īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut marķējumu, kas varētu radīt neskaidrības patērētājiem vai tos maldināt.
 (29)  Stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu marķēšanai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/201129 vispārīgie noteikumi un jo īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut marķējumu, kas varētu radīt neskaidrības patērētājiem vai tos maldināt.
_________________
 _________________
29 OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.
 29 OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Savienības simbolu vai norāžu izmantošana uz produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi iepakojuma būtu jānosaka par obligātu, lai labāk iepazīstinātu patērētājus ar šo produktu kategoriju un ar tiem saistītajām garantijām un lai ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, tādējādi atvieglojot pārbaudes. Tomēr, ņemot vērā šajā regulā ietverto produktu īpašo raksturu, attiecībā uz vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāsaglabā īpaši marķēšanas noteikumi. Attiecībā uz trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem šādu simbolu vai norāžu lietošanai būtu jāpaliek brīvprātīgai.
 (30)  Savienības simbolu vai norāžu izmantošana uz produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi iepakojuma un tiešsaistes mazumtirdzniecības vietņu produktu lapās būtu jānosaka par obligātu, lai labāk iepazīstinātu patērētājus ar šo produktu kategoriju un ar tiem saistītajām garantijām un lai ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, tādējādi atvieglojot pārbaudes. Tomēr, ņemot vērā šajā regulā ietverto produktu īpašo raksturu, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāsaglabā īpaši marķēšanas noteikumi. Attiecībā uz trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem šādu simbolu vai norāžu lietošanai būtu jāpaliek brīvprātīgai.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienotās vērtības pamatā ir patērētāju uzticēšanās. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma lielā mērā balstās uz ražotāju paškontroli, pienācīgu rūpību un individuālu atbildību, savukārt dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevums ir veikt nepieciešamos pasākumus, kuri novērš vai pārtrauc tādu produktu nosaukumu lietošanu, kas neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu noteikumiem. Komisijas uzdevums ir iejaukties, ja tiek konstatēta sistēmiska Savienības tiesību aktu nepiemērošana. Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāattiecina oficiālo kontroļu sistēma saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/62530, un tai būtu jāietver kontroļu sistēma visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Uz katru operatoru būtu jāattiecina kontroles sistēma, ar ko pārbauda atbilstību produkta specifikācijai. Ņemot vērā to, ka uz vīnu attiecas īpaša kontrole, kas paredzēta nozariskajos tiesību aktos, šajā regulā būtu jānosaka tikai stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu kontroles.
 (31)  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienotās vērtības pamatā ir patērētāju uzticēšanās. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma lielā mērā balstās uz ražotāju paškontroli, pienācīgu rūpību un individuālu atbildību, savukārt dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevums ir veikt nepieciešamos pasākumus, kuri novērš vai pārtrauc tādu produktu nosaukumu lietošanu, kas neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu noteikumiem. Komisijas uzdevums ir iejaukties, ja tiek konstatēta sistēmiska Savienības tiesību aktu nepiemērošana. Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāattiecina oficiālo kontroļu sistēma saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/62530, un tai būtu jāietver kontroļu sistēma visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Uz katru operatoru būtu jāattiecina kontroles sistēma, ar ko pārbauda atbilstību produkta specifikācijai.
_________________
 _________________
30 OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.
 30 OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)   Reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu preču zīmēm ir aktīvu vērtība, ko var noteikt pēc neatkarīgas trešās personas veiktas skaidras un objektīvas analīzes. Šādu vērtību var iekļaut gan ražotāju grupu, gan atsevišķu ražotāju gada bilancē.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
32.apsvērums
(32)  Lai nodrošinātu to kompetento iestāžu objektivitāti un efektivitāti, kas izraudzītas pārbaudīt atbilstību produkta specifikācijai, tām būtu jāatbilst vairākiem darbības kritērijiem. Lai atvieglotu kontroles iestāžu darbu un sistēmu padarītu efektīvāku, būtu jāparedz noteikumi par dažu konkrētu kontroles uzdevumu veikšanas pilnvaru deleģēšanu produktu sertifikācijas struktūrām.
 (32)  Lai nodrošinātu to kompetento iestāžu objektivitāti un efektivitāti, kas izraudzītas pārbaudīt atbilstību produkta specifikācijai, tām būtu jāatbilst vairākiem darbības kritērijiem. Izraugoties iestādes, kas ir atbildīgas par atbilstošu administratīvu un tiesisku pasākumu veikšanu, lai novērstu vai apturētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētās iestādes sniedz atbilstīgas pārredzamības, objektivitātes un taisnīguma garantijas un ka to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un resursi, kas vajadzīgi to pienākumu veikšanai. Lai atvieglotu kontroles iestāžu darbu un sistēmu padarītu efektīvāku, būtu jāparedz noteikumi par dažu konkrētu kontroles uzdevumu veikšanas pilnvaru deleģēšanu produktu sertifikācijas struktūrām.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību izpilde tirgū ir svarīga, lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi, tādējādi nodrošinot, ka ražotāji saņem pienācīgu atlīdzību par savu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi marķēto produktu pievienoto vērtību un ka šo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgiem lietotājiem tiek liegta iespēja pārdot savus produktus. Kontroles būtu jāveic, pamatojoties uz riska novērtējumu vai uzņēmēju paziņojumiem, un būtu jāveic attiecīgi administratīvi un tiesiski pasākumi ar mērķi novērst vai pārtraukt tādu produktu vai pakalpojumu nosaukumu lietošanu, kas pārkāpj aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesības.
 (35)  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību izpilde tirgū ir svarīga, lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi un efektīvi apkarotu viltošanu, tādējādi nodrošinot, ka ražotāji saņem pienācīgu atlīdzību par savu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi marķēto produktu pievienoto vērtību un ka šo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgiem lietotājiem tiek liegta iespēja pārdot savus produktus. Kontroles būtu jāveic, pamatojoties uz riska novērtējumu vai uzņēmēju paziņojumiem, un būtu jāveic attiecīgi efektīvi un samērīgi administratīvi un tiesiski pasākumi ar mērķi novērst vai pārtraukt tādu produktu vai pakalpojumu nosaukumu izmantošanu, kuras rezultātā netiek ievērotas vai tiek pārkāptas aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesības.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Ņemot vērā to, ka produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražots vienā dalībvalstī, var pārdot citā dalībvalstī, efektīvas kontroles nolūkā būtu jānodrošina administratīvā palīdzība dalībvalstu starpā un būtu jānosaka tās praktiskie aspekti.
 (37)  Ņemot vērā to, ka produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražots vienā dalībvalstī, var pārdot citā dalībvalstī, efektīvas kontroles nolūkā būtu jānodrošina administratīvā palīdzība dalībvalstu starpā un trešām valstīm un būtu jānosaka tās praktiskie aspekti.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, grozījumu un anulēšanas procedūras, tai skaitā pārbaudes un iebildumu procedūra, būtu jāveic pēc iespējas efektīvāk. To var panākt, pieteikumu izskatīšanā izmantojot Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) sniegto palīdzību. Lai gan ir apsvērta pienākumu daļēja nodošana EUIPO, Komisija joprojām būtu atbildīga par reģistrāciju, grozījumiem un anulēšanu, jo tai ir cieša saikne ar kopējo lauksaimniecības politiku un īpašās zināšanas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu specifikas pienācīgu novērtēšanu.
 (39)  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, grozījumu un anulēšanas procedūras, tai skaitā pārbaudes un iebildumu procedūra, būtu jāveic pēc iespējas efektīvāk. Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas izstrādāto īpašo ziņojumu kopš saprašanās memoranda starp Komisiju un EUIPO parakstīšanas 2018. gadā nav samazinājies to procedūru ilgums, kurās jo īpaši analizē ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu produktu reģistrācijas pieteikumus un to specifikāciju grozījumus. Tomēr Komisijai joprojām vajadzētu būt atbildīgai par reģistrāciju, grozījumiem un anulēšanu, jo tai ir cieša saikne ar kopējo lauksaimniecības politiku un īpašās zināšanas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu specifikas pienācīgu novērtēšanu.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Garantētu tradicionālo īpatnību produktu shēmas īpašais mērķis ir palīdzēt tradicionālo produktu ražotājiem nodot patērētājiem informāciju par viņu ražoto produktu vērtību paaugstinošām pazīmēm. Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētus garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumus ar noteikumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā.
 (44)  Garantētu tradicionālo īpatnību produktu shēmas īpašais mērķis ir palīdzēt tradicionālo produktu ražotājiem nodot patērētājiem informāciju par viņu ražoto produktu vērtību paaugstinošām pazīmēm. Lai izvairītos no nelīdzsvarotības iekšējā tirgū vai nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētus garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumus ar noteikumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
(46)  Lai nodrošinātu garantēto tradicionālo īpatnību produktu atbilstību to specifikācijai, kā arī to viendabīgumu, pašiem ražotājiem, apvienojoties grupās, specifikācijā būtu jānosaka produkta definīcija. Iespējai reģistrēt nosaukumu kā produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām vajadzētu būt pieejamai trešo valstu ražotājiem.
 (46)  Lai nodrošinātu garantēto tradicionālo īpatnību produktu atbilstību to specifikācijai, kā arī to viendabīgumu, pašiem ražotājiem, apvienojoties grupās, specifikācijā būtu jānosaka produkta definīcija. Iespējai reģistrēt nosaukumu kā produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām vajadzētu būt pieejamai tādu trešo valstu ražotājiem, kurās ir kontroles sistēma vai līdzvērtīgs mehānisms.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Lai nodrošinātu pārredzamību, produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām būtu jāiekļauj reģistrā.
 (47)  Lai nodrošinātu pārredzamību, produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām būtu jāiekļauj šajā regulā paredzētajā vienotajā reģistrā.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētus garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumus ar noteikumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā. Savienībā ražotu garantētu tradicionālo īpatnību produktu marķējumā būtu jānorāda Savienības simbols, un to būtu jāspēj sasaistīt ar norādi “garantētas tradicionālās īpatnības”. Lai nodrošinātu vienotu pieeju visā iekšējā tirgū, būtu jāreglamentē nosaukumu, Savienības simbola un norādes izmantošana.
 (48)  Lai izvairītos no nelīdzsvarotības iekšējā tirgū vai nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētus garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumus ar noteikumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā. Savienībā ražotu garantētu tradicionālo īpatnību produktu marķējumā būtu jānorāda Savienības simbols, un to būtu jāspēj sasaistīt ar norādi “garantētas tradicionālās īpatnības”. Lai nodrošinātu vienotu pieeju visā iekšējā tirgū, būtu attiecīgi jāreglamentē nosaukumu, Savienības simbola un norādes izmantošana.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
(50)  Lai nemaldinātu patērētājus, reģistrētie garantēto tradicionālo īpatnību produkti būtu jāaizsargā pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu vai atdarināšanu, arī attiecībā uz produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas, kā arī pret jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju. Ar tādu pašu mērķi būtu jāparedz noteikumi par garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumu konkrētiem izmantošanas veidiem, jo īpaši attiecībā uz tādu apzīmējumu izmantošanu Savienībā, kas ir sugas vārdi, marķējumu, kas satur vai ietver augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu, un preču zīmēm.
 (50)  Lai nemaldinātu patērētājus un nodrošinātu tiem precīzu informāciju, reģistrētie garantēto tradicionālo īpatnību produkti būtu jāaizsargā pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, viltošanu vai atdarināšanu, arī attiecībā uz produktiem, ko izmanto kā sastāvdaļas, kā arī pret jebkuru citu praksi, kuras rezultātā patērētāji var tikt maldināti un tiem sniegtā informācija var tikt sagrozīta. Ar tādu pašu mērķi būtu jāparedz noteikumi par garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumu konkrētiem izmantošanas veidiem, jo īpaši attiecībā uz tādu apzīmējumu izmantošanu Savienībā, kas ir sugas vārdi, marķējumu, kas satur vai ietver augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu, un preču zīmēm.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
53.a apsvērums (jauns)
(53а)   Ņemot vērā no ražotāju puses pieaugošo pieprasījumu pēc dažādiem produktiem, tostarp individuālu lauksaimnieku ražotiem produktiem, kas neietilpst nevienā citā kategorijā, bet kam piemīt kvalitātes shēmai atbilstošas iezīmes, un ņemot vērā to lauksaimnieku zemāko konkurētspēju, kuri vēlas pārdot produktus tieši galapatērētājiem, būtu jāievieš jauns fakultatīvs kvalitātes apzīmējums “lauksaimnieka produkts”, lai sniegtu patērētājiem informāciju par konkrētām produkta īpašībām. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā kritēriji, kuriem produktam jāatbilst, lai varētu izmantot fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu “lauksaimnieka produkts”.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
56. apsvērums
(56)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz ilgtspējas standartu noteikšanu un kritēriju paredzēšanu esošo ilgtspējas standartu atzīšanai; tādas informācijas precizēšanu vai papildināšanu, kas sniedzama kā pavadinformācija; tādu uzdevumu uzticēšanu EUIPO, kas saistīti ar iebildumu izskatīšanu un iebildumu procedūru, reģistra darbību, produkta specifikācijas standarta grozījumu publicēšanu, konsultācijām saistībā ar atcelšanas procedūru, tādas brīdināšanas sistēmas izveidi un pārvaldību, ar ko pieteikuma iesniedzējus informē par to ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību, tādu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudi, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu34, kuras ierosināts aizsargāt saskaņā ar starptautiskām sarunām vai starptautiskiem nolīgumiem; atbilstīgu kritēriju noteikšanu EUIPO uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai; papildu noteikumu paredzēšanu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu pārstrādes produktu sastāvdaļu identificēšanai; papildu noteikumu paredzēšanu apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanai; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu; augu šķirņu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas noteikumu paredzēšanu; tādu noteikumu paredzēšanu, ar ko ierobežo produkta specifikācijā ietverto informāciju attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām; papildu informācijas noteikšanu par garantētu tradicionālo īpatnību produktu atbilstības kritērijiem; papildu noteikumu paredzēšanu, lai attiecībā uz produktu sertifikācijas struktūrām piemērotu atbilstīgas sertifikācijas un akreditācijas procedūras; papildu noteikumu paredzēšanu garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai; attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām — papildu noteikumu paredzēšanu par apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanu, augu šķirņu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas nosacījumiem un saistību ar intelektuālā īpašuma tiesībām; papildu noteikumu paredzēšanu par kopīgiem pieteikumiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju, un noteikumu par pieteikšanās procesu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; iebildumu procedūras noteikumu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām, lai noteiktu sīki izstrādātas procedūras un termiņus; noteikumu papildināšanu par grozījumu pieteikšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; noteikumu papildināšanu par atcelšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; sīki izstrādātu noteikumu izklāstu par fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu kritērijiem; papildu fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma rezervēšanu, norādot tā lietošanas nosacījumus; atkāpju noteikšanu apzīmējuma “produkts no kalnu rajoniem” lietošanai un ražošanas metožu un citu ar minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu, jo īpaši tādu nosacījumu paredzēšanai, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu35. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
 (56)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu uzdevumu uzticēšanu EUIPO, kas saistīti ar Savienības brīdināšanas sistēmas izveidi cīņai pret ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu viltošanu tiešsaistē, pieteikuma iesniedzēju informēšanu par to ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību un tādu domēnu nosaukumu reģistrācijas uzraudzību Savienībā, kuri būtu pretrunā Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā iekļautajiem nosaukumiem; atbilstīgu kritēriju noteikšanu EUIPO uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu; augu šķirņu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas noteikumu paredzēšanu; tādu noteikumu paredzēšanu, ar ko ierobežo produkta specifikācijā ietverto informāciju attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām; papildu informācijas noteikšanu par garantētu tradicionālo īpatnību produktu atbilstības kritērijiem; papildu noteikumu paredzēšanu, lai attiecībā uz produktu sertifikācijas struktūrām piemērotu atbilstīgas sertifikācijas un akreditācijas procedūras; papildu noteikumu paredzēšanu garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai; attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām — papildu noteikumu paredzēšanu par apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanu, augu šķirņu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas nosacījumiem un saistību ar intelektuālā īpašuma tiesībām; papildu noteikumu paredzēšanu par kopīgiem pieteikumiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju, un noteikumu par pieteikšanās procesu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; iebildumu procedūras noteikumu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām, lai noteiktu sīki izstrādātas procedūras un termiņus; noteikumu papildināšanu par grozījumu pieteikšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; noteikumu papildināšanu par atcelšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; sīki izstrādātu noteikumu izklāstu par fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu kritērijiem; papildu fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma rezervēšanu, norādot tā lietošanas nosacījumus; atkāpju noteikšanu apzīmējuma “produkts no kalnu rajoniem” lietošanai un ražošanas metožu un citu ar minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu, jo īpaši tādu nosacījumu paredzēšanai, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu35. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
__________________
 __________________
34 https://www.wipo.int/publications/en/details.jsp?id=3983
35 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
 35 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
60.a apsvērums (jauns)
(60а)   Attiecībā uz produktiem, kuriem pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas ir sākta Savienības aizsardzības procedūra, piemēram, “aizsargāta cilmes vietas nosaukuma”, “aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” vai “tradicionāla īpaša pārtikas produkta” procedūra, saskaņā ar noteikumiem un prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt tiesīgiem turpināt un pabeigt procedūru, ko tie ir sākuši.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Ar šo regulu paredz noteikumus par:
 Ar šo regulu paredz noteikumus par šādām kvalitātes shēmām:
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;
 (a)  vīna, lauksaimniecības produktu un pārtikas produktuaizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem (ACVN) un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (AĢIN) un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem.
 (b)  garantētu tradicionālo īpatnību produktiem (TSG); un
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)  fakultatīvi kvalitātes apzīmējumi lauksaimniecības produktiem.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  “kvalitātes shēmas” ir saskaņā ar II, III un IV sadaļu izveidotās shēmas;
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  “ražotāju grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido viena un tā paša produkta ražotāji vai pārstrādātāji;
 (a)  “ražotāju grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru veido izejvielu ražotāji, pārstrādātāji vai uzņēmēji, kas iesaistīti viena un tā paša produkta ražošanā;
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  “tradicionāls” un “tradīcija”, kas saistīti ar produktu, kura izcelsme ir noteikts ģeogrāfisks apgabals, nozīmē ražotāju pierādītu vēsturisku izmantošanu noteiktā kopienā laikposmā, kas pieļauj nodošanu no vienas paaudzes nākamajai; šim laikposmam jābūt vismaz 30 gadiem, un minētais izmantošanas laikposms var ietvert izmaiņas, kas nepieciešamas līdz ar higiēnas un drošības prakses izmaiņām;
 (b)  ar produktu saistīti termini “tradicionāls” un “tradīcija” nozīmē ražotāju pierādītu vēsturisku nosaukuma izmantošanu noteiktā kopienā laikposmā, kas pieļauj nodošanu no vienas paaudzes nākamajai; minētajam laikposmam jābūt vismaz 30 gadiem, un šāda izmantošana var ietvert izmaiņas, kas nepieciešamas līdz ar higiēnas, drošības un citas attiecīgas prakses izmaiņām, piemēram, saistībā ar ilgtspēju un dzīvnieku veselību un labturību;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  “ražošanas posms” ir jebkurš ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas vai nogatavināšanas posms līdz brīdim, kad produkts ir kļuvis tāds, ka tas ir laižams iekšējā tirgū;
 (d)  “ražošanas posms” ir jebkurš piegādes, ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas vai nogatavināšanas posms līdz brīdim, kad produkts atbilst visām prasībām, lai tas būtu laižams iekšējā tirgū;
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  “produktu sertifikācijas struktūras” ir struktūras Regulas (ES) 2017/625 II sadaļas III nodaļas nozīmē, kuras apliecina, ka produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai garantētām tradicionālajām īpatnībām atbilst produkta specifikācijai;
 (f)  “produktu sertifikācijas struktūras” ir deleģētās struktūras Regulas (ES) 2017/625 II sadaļas III nodaļas nozīmē, kuras apliecina, ka produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai garantētām tradicionālajām īpatnībām atbilst produkta specifikācijai;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts –g apakšpunkts – ievaddaļa
(g)  “sugas vārds” ir:
 (g)  “sugas vārds” ir produkta nosaukums, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvis par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā;
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts –g apakšpunkts – i punkts
(i)  produkta nosaukums, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvis par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā; kā arī
 svītrots
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts –g apakšpunkts – ii punkts
(ii)  kopīgs apzīmējums, kas apraksta produktu veidus, produktu īpašības vai citus apzīmējumus, kuri neattiecas uz konkrētu produktu;
 svītrots
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ar šo sadaļu izveido vienotu un ekskluzīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu, kas aizsargā vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus, kuru īpašības, pazīmes vai reputācija ir saistīta ar to ražošanas vietu, tādējādi nodrošinot šādus aspektus:
 1.  Ar šo sadaļu izveido vienotu un ekskluzīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu, kas aizsargā vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus, kuru īpašības, pazīmes vai reputācija ir saistīta ar to ražošanas vietu, tādējādi:
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  palīdzot ražotājiem gūt taisnīgu peļņu par savu produktu kvalitāti;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)
(-aa)  veicinot lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu ar atbalsta sniegšanu lauksaimniecības un pārstrādes darbībām un lauksaimniecības sistēmām, kas saistītas ar augstas kvalitātes produktiem;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir nepieciešamās pilnvaras un atbildība, lai pārvaldītu savu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, arī lai reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc produktiem, kas ražoti ilgtspējīgi, ņemot vērā šādas ražošanas trīs dimensijas – ekonomisko, vidisko un sociālo vērtību, un lai darbotos tirgū;
 (a)  nodrošinot, ka ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir nepieciešamās pilnvaras un atbildība, lai pārvaldītu savu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, arī lai radītu vērtību un reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc produktiem, kas ražoti ilgtspējīgi, ņemot vērā šādas ražošanas trīs dimensijas –– ekonomisko, vidisko un sociālo vērtību –– un dzīvnieku veselību un labturību, un lai darbotos Savienības iekšējā tirgū un starptautiskajos tirgos;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  godīga konkurence ražotājiem tirdzniecības ķēdē;
 (b)  nodrošinot godīgu konkurenci lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ražotājiem, lai radītu pievienoto vērtību tirdzniecības ķēdē;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  palīdzot sasniegt mērķi sadalīt šo pievienoto vērtību visā piegādes ķēdē, lai nodrošinātu ražotāju spēju ieguldīt savu produktu kvalitātē, reputācijā un ilgtspējā;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  patērētāji saņem uzticamu informāciju un garantiju par šādu produktu autentiskumu un var tos viegli identificēt tirgū, arī elektroniskajā tirdzniecībā;
 (c)  nodrošinot, ka patērētāji saņem uzticamu informāciju un garantiju, kas apliecina ar šādu produktu ražošanas vietu saistīto kvalitātes, reputācijas un citu īpašību autentiskumu un izsekojamību, un ka šādus produktus var viegli identificēt tirgū, arī domēna nosaukumu sistēmā un elektroniskajā tirdzniecībā;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  efektīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību; kā arī
 (d)  nodrošinot vienkāršu, efektīvu un lietotājdraudzīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību vienotu, pienācīgu un efektīvu aizsardzību iekšējā tirgū, tostarp digitālajos tirgos visā Savienībā; kā arī
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  rezultatīva izpildes panākšana un tirdzniecība visā Savienībā un elektroniskajā tirdzniecībā, nodrošinot iekšējā tirgus integritāti.
 (e)  garantējot efektīvu kontroli, izpildi, izmantošanu un tirgvedību visā Savienībā un domēna nosaukumu sistēmā, un elektroniskajā tirdzniecībā, tādējādi nodrošinot iekšējā tirgus integritāti;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  saglabājot zinātību un veicinot un atbalstot vietējos un reģionālos produktus;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
(eb)  nodrošinot šādu produktu ražotāju intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību trešo valstu tirgos saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, standartiem, paraugpraksi un nolīgumiem ar trešām valstīm.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Produktus, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, klasificē saskaņā ar kombinēto nomenklatūru divu, četru vai sešu ciparu līmenī. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz vairāk nekā vienas kategorijas produktiem, norāda katru ierakstu. Produktu klasifikāciju izmanto tikai reģistrācijas, statistikas un uzskaites vajadzībām. Minēto klasifikāciju neizmanto, lai noteiktu salīdzināmus produktus aizsardzībai pret tiešu un netiešu komerciālu izmantošanu, kas minēta 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
 1.  Produktus, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, klasificē saskaņā ar kombinēto nomenklatūru divu, četru, sešu vai astoņu ciparu līmenī. Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma kombinētajai nomenklatūrai var pievienot papildu kodus, kas noteikti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 3. un 5. pantu. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz vairāk nekā vienas kategorijas produktiem, norāda katru ierakstu. Produktu klasifikāciju izmanto tikai reģistrācijas, statistikas un uzskaites vajadzībām. Minēto klasifikāciju neizmanto, lai noteiktu salīdzināmus produktus aizsardzībai pret tiešu un netiešu komerciālu izmantošanu, kas minēta šīs regulas 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
f)  “atzīta ražotāju grupa” ir oficiāla apvienība, kas ir juridiska persona un ko kompetentās valsts iestādes atzinušas par vienīgo grupu, kura darbojas visu ražotāju vārdā;
 f)  “atzīta ražotāju grupa” ir oficiāla ražotāju apvienība, ko kompetentās valsts iestādes atzinušas par vienīgo grupu, kura pārstāv visus ražotājus un darbojas to vārdā un kura atbilst 33. panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus var iesniegt tikai tā produkta ražotāju grupa (“pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa”), kura nosaukumu ierosināts reģistrēt. Reģionālās vai vietējās publiskās struktūras var palīdzēt sagatavot pieteikumu un sniegt atbalstu ar to saistītajā procedūrā.
 1.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus var iesniegt tikai tā produkta ražotāju grupa (“pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa”), kura nosaukumu ierosināts reģistrēt. Citas ieinteresētās personas, tostarp specializētas organizācijas, nevalstiskās organizācijas vai publiskās struktūras, var sniegt tehniskas konsultācijas un palīdzību pieteikuma un saistītās procedūras sagatavošanā.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Ja attiecīgajiem ražotājiem nav iespējams izveidot grupu to skaita, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai organizatorisko īpatnību dēļ, šajā sadaļā attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt dalībvalsts izraudzītu iestādi. Šādā gadījumā 9. panta 2. punktā minētajā pieteikumā norāda attiecīgos iemeslus.
 2.  Ja attiecīgajiem ražotājiem nav iespējams izveidot grupu to skaita, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai organizatorisko īpatnību dēļ, šajā sadaļā attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt dalībvalsts vai trešās valsts izraudzītu iestādi. Šādā gadījumā 9. panta 2. punktā minētajā pieteikumā norāda attiecīgos iemeslus.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu; kā arī
 a)  attiecīgā persona ir vienīgais minētā produkta ražotājs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī; kā arī
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu nosaka dabas īpatnības neatkarīgi no īpašuma robežām, un tam ir īpašības, kas ievērojami atšķiras no kaimiņu apgabalu īpašībām, vai produkta īpašības atšķiras no kaimiņu apgabalā ražoto produktu īpašībām.
 b)  ģeogrāfisko apgabalu nosaka dabiska vide, un tam ir īpašības, kas ievērojami atšķiras no kaimiņu apgabalu īpašībām, vai produkta īpašības atšķiras no kaimiņu apgabalā ražoto produktu īpašībām, vai — stipro alkoholisko dzērienu gadījumā — ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas nepārprotami saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Vīnu gadījumā vienīgais pieteikuma iesniedzējs ir vīndaris.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
8. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Šī regula nerada diskrimināciju un šķēršļus nevienam pieteikuma iesniedzējam, jo īpaši tādiem ražotājiem Savienībā un trešās valstīs, kuri kvalificējami kā mikrouzņēmumi un mazie vai vidējie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma nozīmē.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)   pētījums par attiecīgās piegādes ķēdes ekonomisko ilgtspēju.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
4.  Veicot 3. punktā minēto rūpīgo pārbaudi, dalībvalsts rīko valsts iebildumu procedūru. Saskaņā ar valsts iebildumu procedūru nodrošina reģistrācijas pieteikuma publicēšanu un paredz vismaz divu mēnešu laikposmu no publicēšanas dienas, kura laikā jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo attiecīgā produkta izcelsmes dalībvalsts teritorijā, var šajā dalībvalstī iesniegt iebildumus pret reģistrācijas pieteikumu.
 4.  Veicot 3. punktā minēto rūpīgo pārbaudi, dalībvalsts rīko valsts iebildumu procedūru. Saskaņā ar valsts iebildumu procedūru nodrošina 11. pantā paredzētās produkta specifikācijas publicēšanu un paredz vismaz divu mēnešu laikposmu no publicēšanas dienas, kura laikā jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo attiecīgā produkta izcelsmes dalībvalsts teritorijā, var šajā dalībvalstī iesniegt iebildumus pret reģistrācijas pieteikumu.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
9. pants – 7. punkts
7.  Dalībvalsts nodrošina, ka tās lēmums, vai tas būtu labvēlīgs vai nelabvēlīgs, tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt. Dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.
 7.  Dalībvalsts nodrošina, ka tās lēmums, vai tas būtu labvēlīgs vai nelabvēlīgs, tiek publiskots un ka pieteikuma iesniedzējam ir iespēja to pārsūdzēt. Dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
9. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a   Pārrobežu reģistrācijas pieteikumu gadījumā saistītās valsts procedūras, tostarp iebildumu iesniegšanas posmā, īsteno visās attiecīgajās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
12. pants – -1. punkts (jauns)
-1.  Šajā pantā “ilgtspējas saistības” ir saistības, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus sociālos, vidiskos vai ekonomiskos mērķus, tostarp:
a)  mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tai skaitā uzlabot energoefektivitāti un ierobežot ūdens patēriņu;
b)  saglabāt un ilgtspējīgi izmantot augsnes, ainavu un dabas resursus;
c)  uzlabot augsnes auglību;
d)  saglabāt bioloģisko daudzveidību un augu šķirnes;
e)  pārkārtoties uz aprites ekonomiku;
f)  samazināt pesticīdu lietošanu;
g)  samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas;
h)  samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu;
i)  uzlabot dzīvnieku veselību un labturību;
j)  nodrošināt pietiekamus ienākumus un uzlabot to ražotāju noturību, kuru produktiem ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
k)  uzlabot to produktu kvalitāti un ekonomisko vērtību, kuriem piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un pārdalīt pievienoto vērtību visā piegādes ķēdē;
l)  veicināt lauku ekonomiku stimulējošu darbību dažādošanu;
m)  veicināt vietējo lauksaimniecisko ražošanu un saglabāt lauku apvidu struktūru un vietējo attīstību, tostarp nodarbinātību lauksaimniecībā;
n)  piesaistīt un atbalstīt gados jaunus ražotājus, kas ražo produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un jaunus ražotājus, kas ražo produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un veicināt zinātības un kultūras nodošanu no paaudzes paaudzē;
o)  uzlabot darba un drošības apstākļus lauksaimniecības un pārstrādes darbībās;
p)  veicināt lauku apvidu, kā arī kultūras un gastronomiskā mantojuma vērtības celšanu, lai popularizētu izglītošanos jautājumos, kas saistīti ar kvalitātes sistēmu, pārtikas nekaitīgumu un līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu;
q)  pilnveidot koordināciju starp ražotājiem, uzlabojot pārvaldības instrumentu efektivitāti.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Ražotāju grupa var vienoties par ilgtspējas saistībām, kas jāievēro, ražojot produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu saistību mērķis ir piemērot ilgtspējas standartu, kas ir augstāks par Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto, un būtiski pārsniegt labas prakses standartus attiecībā uz sociālajiem, vidiskajiem vai ekonomiskajiem aspektiem. Šādas saistības ir konkrētas, ņem vērā esošo ilgtspējīgo praksi, ko izmanto produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un tajās var būt sniegtas atsauces uz esošajām ilgtspējas shēmām.
 1.  Ražotāju grupa var vienoties par ilgtspējas saistībām, kas jāievēro, ražojot produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu saistību mērķis ir piemērot ilgtspējas standartu, kas ir augstāks par Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto standartu attiecībā uz saistībām sociālajā, vides, ekonomikas vai dzīvnieku veselības un labturības jomā. Šādas saistības ir konkrētas, ņem vērā esošo ilgtspējīgo praksi, ko izmanto produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, var papildināt un atbalstīt plašākas ražotāju agroekoloģiskās stratēģijas cīņai pret klimata pārmaiņām un tajās var būt sniegtas atsauces uz esošajām ilgtspējas shēmām.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minētās ilgtspējas saistības iekļauj produkta specifikācijā.
 2.  Ilgtspējas saistības, par kurām panākta vienošanās saskaņā ar 1. punktu, vai nu iekļauj produkta specifikācijā, vai arī nosaka atsevišķu iniciatīvu ietvaros.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts
4.  Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ilgtspējas standartus dažādās nozarēs un izklāsta kritērijus tādu esošo ilgtspējas standartu atzīšanai, kurus var ievērot ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu produktu ražotāji.
 svītrots
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
12. pants – 5. punkts
5.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka ilgtspējas saistību saskaņotu izklāstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.
 svītrots
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Ilgtspējas ziņojums
1.  Ražotāju grupas, pamatojoties uz iekšējās revīzijas darbībām, var sagatavot ilgtspējas ziņojumu, kas ietver aprakstu par produkta ražošanā īstenoto ilgtspējīgo praksi, produkta iegūšanas metodes ietekmi uz ilgtspēju sociālo, vidisko, ekonomisko vai dzīvnieku veselības un labturības saistību ziņā, kā arī informāciju, kas vajadzīga, lai saprastu, kā ilgtspēja ietekmē produkta izstrādi, īpašības un statusu.
Ilgtspējas ziņojumu var atjaunināt, lai jo īpaši ņemtu vērā progresu salīdzinājumā ar iepriekšējo iekšējās revīzijas darbību rezultātiem.
2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1. punktā paredzētā ziņojuma saskaņotu formātu un tiešsaistes noformējumu, kas palīdz sasniegt mērķi kopīgot un atkārtot ilgtspējīgu praksi, arī izmantojot konsultāciju pakalpojumus un izveidojot tīklu šādas prakses kopīgošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri papildina šo regulu ar noteikumiem, ar ko precizē prasības vai uzskaita iesniedzamo pavaddokumentu papildu elementus.
 2.  Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri papildina šo regulu ar noteikumiem, ar ko precizē prasības attiecībā uz iesniedzamajiem pavaddokumentiem.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
-a)  11. pantā paredzēto produkta specifikāciju;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
15. pants – 6. punkts
6.  Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka procedūras un nosacījumus, kas piemērojami Savienības reģistrācijas pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai.
 svītrots
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Savienības pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai iesniedz Komisijai elektroniski, izmantojot digitālu sistēmu. Digitālā sistēma nodrošina iespēju iesniegt pieteikumus dalībvalsts iestādēm, un dalībvalsts to var izmantot savā valsts procedūrā.
 1.  Savienības pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai iesniedz Komisijai elektroniski, izmantojot digitālu sistēmu. Digitālā sistēma nodrošina iespēju iesniegt pieteikumus dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un dalībvalsts to var izmantot savā valsts procedūrā.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
17. pants – virsraksts
Komisijas veiktā pārbaude un publikācija iebildumu sniegšanai
 (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Komisija rūpīgi pārbauda reģistrācijas pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 16. panta 1. punktu. Šādā rūpīgā pārbaudē tā pārliecinās, vai nav acīmredzamu kļūdu, vai saskaņā ar 15. pantu sniegtā informācija ir pilnīga un vai 13. pantā minētais vienotais dokuments ir precīzs un tehniska rakstura. Tā ņem vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās valsts procedūras rezultātus. Tā jo īpaši uzmanību pievērš 13. pantā minētajam vienotajam dokumentam.
 1.  Komisija pārbauda reģistrācijas pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 16. panta 1. punktu. Komisija verificē, vai nav acīmredzamu kļūdu, vai saskaņā ar 15. pantu sniegtā informācija ir pilnīga un vai 13. pantā minētais vienotais dokuments ir precīzs. Komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās valsts procedūras rezultātus.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  Šādai rūpīgai pārbaudei nevajadzētu būt ilgākai par sešiem mēnešiem. Ja rūpīgās pārbaudes periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.
 2.  Ievērojot 3. punktu, pārbaudes periods nav ilgāks par pieciem mēnešiem no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.
Minētais pārbaudes periods neietver periodu, kas sākas dienā, kad Komisija nosūta dalībvalstij savus novērojumus vai papildinformācijas pieprasījumu, un beidzas dienā, kad dalībvalsts sniedz Komisijai atbildi saistībā ar šādiem novērojumiem vai šādu pieprasījumu.
Pienācīgi pamatotos gadījumos izskatīšanas periodu var pagarināt par ne vairāk kā trim mēnešiem. Ja pārbaudes periods tiek pagarināts vai var tikt pagarināts, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem un norāda paredzamo pārbaudes perioda beigu dienu.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Komisija var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam papildu informāciju.
 3.  Trīs mēnešu laikā pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas Komisija var pieprasīt kompetentajai iestādei vai pieteikuma iesniedzējam papildu informāciju.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts
4.  Ja, pamatojoties uz rūpīgo pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti attiecīgi šajā regulā un Regulās (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) 2019/787 paredzētie nosacījumi, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē vienoto dokumentu un atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju.
 4.  Ja, pamatojoties uz pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti attiecīgi šajā regulā un Regulās (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) 2019/787 paredzētie nosacījumi, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē vienoto dokumentu un atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
17. pants – 5. punkts
5.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par šajā pantā izklāstīto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.
 svītrots
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru valsts administratīvu procedūru vai tiesvedību, kas var ietekmēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.
 1.  Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par jebkuru valsts administratīvu procedūru vai tiesvedību, kas var ietekmēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot rūpīgās pārbaudes veikšanas termiņu, kas minēts 17. panta 2. punktā, un informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem, ja tā saņem tādu dalībvalsts paziņojumu par saskaņā ar 9. panta 6. punktu iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, ar ko:
 2.  Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot pārbaudes veikšanas termiņu, kas minēts 17. panta 2. punktā, ja tā saņem tādu dalībvalsts paziņojumu par saskaņā ar 9. panta 6. punktu iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, ar ko:
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  lūdz Komisiju apturēt pārbaudi, jo nolūkā apstrīdēt pieteikuma derīgumu ir uzsākts valsts līmeņa administratīvais vai tiesas process un dalībvalsts uzskata, ka minētais process ir pamatots.
 b)  lūdz Komisiju apturēt pārbaudi, jo nolūkā apstrīdēt pieteikuma derīgumu ir uzsākts valsts līmeņa administratīvais vai tiesas process un dalībvalsts uzskata, ka minētais process ir pamatots.
Komisija informē pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.
 3.  2. punktā minētais atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad dalībvalsts kompetentā iestāde informē Komisiju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Ja ar valsts tiesas galīgo lēmumu pieteikums ir atzīts par nederīgu, dalībvalsts apsver iespēju veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, vajadzības gadījumā atsaukt vai grozīt Savienības reģistrācijas pieteikumu.
 4.  Ja ar valsts tiesas galīgo lēmumu pieteikums ir atzīts par nederīgu, dalībvalsts kompetentā iestāde apsver iespēju veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, vajadzības gadījumā atsaukt vai grozīt Savienības reģistrācijas pieteikumu.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Trīs mēnešos pēc dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts vienotais dokuments un atsauce uz produkta specifikāciju saskaņā ar 17. panta 4. punktu, dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo trešā valstī, var iesniegt Komisijai iebildumu vai paziņojumu par piezīmēm.
 1.  Trīs mēnešos pēc dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts vienotais dokuments un atsauce uz produkta specifikāciju saskaņā ar 17. panta 4. punktu, dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo trešā valstī, var iesniegt Komisijai iebildumu.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar 1. punktu pieļaujams iesniegt iebildumu vai paziņojumu par piezīmēm, var iesniegt iebildumu dalībvalstij, kurā tā ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo.
 2.  Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar 1. punktu pieļaujams iesniegt iebildumu, var iesniegt iebildumu dalībvalstij, kurā tā ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
19. pants – 4. punkts
4.  Komisija pārbauda iebilduma pieņemamību. Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā piecu mēnešu laikā no publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī aicina iebildumu iesniegušo iestādi vai personu un pieteikumu iesniegušo iestādi vai pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu veikt pienācīgu apspriešanos, kas ilgst saprātīgu laikposmu, bet nepārsniedz trīs mēnešus. Jebkurā brīdī šajā laikposmā Komisija var pēc iestādes vai pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.
 4.  Komisija pārbauda iebilduma pieņemamību. Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā piecu mēnešu laikā no publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un 30 dienu laikā no šā iebilduma saņemšanas dienas rakstveidā aicina iebildumu iesniegušo iestādi vai personu un pieteikumu iesniegušo iestādi vai pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu veikt pienācīgu apspriešanos, kas ilgst saprātīgu laikposmu, bet nepārsniedz trīs mēnešus. Jebkurā brīdī šajā laikposmā Komisija var pēc iestādes vai pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
19. pants – 6. punkts
6.  Viena mēneša laikā pēc 4. punktā minētās apspriešanās beigām pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa, kas ir iedibināta trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, paziņo Komisijai apspriešanās rezultātus, tai skaitā visu informāciju, ar kuru puses apmainījušās, par to, vai tika panākta vienošanās ar vienu vai visiem iebildumu iesniedzējiem, kā arī par visām no tā izrietošajām izmaiņām reģistrācijas pieteikumā. Iestāde vai persona, kas iesniegusi iebildumus Komisijai, var arī paziņot Komisijai savu nostāju apspriešanās beigās.
 6.  Viena mēneša laikā pēc 4. punktā minētās apspriešanās beigām pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa, kas ir iedibināta trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, paziņo Komisijai apspriešanās rezultātus, tai skaitā visu informāciju, ar kuru puses apmainījušās, par to, vai tika panākta vienošanās ar vienu vai visiem iebildumu iesniedzējiem, kā arī par visām no tā izrietošajām izmaiņām reģistrācijas pieteikumā. Iestāde vai persona, kas iesniegusi iebildumus Komisijai, var arī paziņot Komisijai savu nostāju apspriešanās beigās.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
19. pants – 7. punkts
7.  Ja pēc 4. punktā minētās apspriešanās beigām ir grozīti saskaņā ar 17. panta 4. punktu publicētie dati, Komisija atkārtoti pārbauda grozīto reģistrācijas pieteikumu. Ja reģistrācijas pieteikums ir būtiski grozīts un Komisija uzskata, ka grozītais pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem, tā vēlreiz publicē pieteikumu saskaņā ar minēto punktu.
 7.  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā) Ja reģistrācijas pieteikums ir būtiski grozīts un Komisija uzskata, ka grozītais pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem, tā vēlreiz publicē pieteikumu saskaņā ar minēto punktu.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
19. pants – 9. punkts
9.  Pēc iebildumu procedūras pabeigšanas Komisija pabeidz Savienības reģistrācijas pieteikuma novērtējumu, ņemot vērā visus lūgumus par pārejas periodu piešķiršanu, iebildumu procedūras iznākumu, visus saņemtos paziņojumus par piezīmēm un visus citus jautājumus, kas radušies pēc rūpīgas pārbaudes veikšanas un kas var nozīmēt izmaiņas vienotajā dokumentā.
 9.  Pēc iebildumu procedūras pabeigšanas Komisija pabeidz Savienības reģistrācijas pieteikuma novērtējumu, ņemot vērā visus lūgumus par pārejas periodu piešķiršanu, iebildumu procedūras iznākumu un visus citus jautājumus, kas radušies pēc pārbaudes un kas var nozīmēt izmaiņas vienotajā dokumentā.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
19. pants – 10. punkts
10.  Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot sīki izstrādātas procedūras un termiņus iebildumu procedūrai, valsts iestāžu un likumīgi ieinteresētu personu oficiālai piezīmju, ar ko nesāk iebildumu procedūru, iesniegšanai un noteikumus par šajā pantā noteikto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.
 10.  Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot sīki izstrādātas procedūras un termiņus iebildumu procedūrai, valsts iestāžu un likumīgi ieinteresētu personu oficiālai piezīmju, ar ko nesāk iebildumu procedūru, iesniegšanai.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
20.a pants (jauns)
20.a pants
Paziņojuma par piezīmēm procedūra
1.  Lai labotu neprecizitātes notiekošā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procedūrā, dalībvalsts vai trešās valsts kompetentā iestāde vai likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic darījumdarbību vai dzīvo trešā valstī vai citā dalībvalstī, trīs mēnešu laikā pēc vienotā dokumenta un produkta specifikācijas atsauces publicēšanas Savienības reģistrā var iesniegt Komisijai paziņojumu par piezīmēm.
2.  Šā panta 1. punktā minētais paziņojums par piezīmēm nav balstīts uz 19. pantā minēto iebilduma pamatojumu. Kompetentā iestāde vai persona, kas iesniedz paziņojumu par piezīmēm, netiek uzskatīta par procedūrā iesaistīto pusi.
3.  Paziņojumu par piezīmēm Komisija dara zināmu pieteikuma iesniedzējam un ņem vērā, pieņemot lēmumu par reģistrācijas pieteikumu, ja vien tas nav neskaidrs vai acīmredzami kļūdains.
4.  Lai atvieglotu paziņojuma par piezīmēm procedūras pārvaldību, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz noteikumus par šāda paziņojuma par piezīmēm iesniegšanu un precizē formātu un tiešsaistes noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina ar 1. punktu noteikto pārejas periodu līdz 15 gadiem vai ļauj turpināt izmantošanu līdz 15 gadiem, ja papildus tiek pierādīts, ka:
 3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina ar 1. punktu noteikto pārejas periodu līdz 15 gadiem, ja papildus tiek pierādīts, ka:
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
21. pants – 5. punkts
5.  Izmantojot 1. un 3. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.
 5.  Izmantojot 1. un 3. punktā minēto nosaukumu, marķējumā un attiecīgā gadījumā produkta aprakstā, ja produkts tiek tirgots tiešsaistes tirdzniecības vietā, skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
21. pants – 6. punkts
6.  Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, ka visi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta ražotāji attiecīgajā apgabalā ievēro attiecīgo produkta specifikāciju, dalībvalsts var paredzēt pārejas periodu atbilstības nodrošināšanai līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas minētās dalībvalsts iestādēs, un ir norādījuši uz šo faktu 9. panta 4. punktā minētajā valsts iebildumu procedūrā.
 6.  Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, ka visi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta ražotāji attiecīgajā apgabalā ievēro attiecīgo produkta specifikāciju, dalībvalsts var paredzēt pārejas periodu atbilstības nodrošināšanai līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums reģistrēts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas minētās dalībvalsts iestādēs, un ir norādījuši uz šo faktu 9. panta 4. punktā minētajā valsts iebildumu procedūrā.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts
1.  Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 17. pantā paredzētās rūpīgās pārbaudes, Komisija uzskata, ka kāda no minētajā pantā noteiktajām prasībām nav izpildīta, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem noraida reģistrācijas pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.
 1.  Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 17. pantā paredzētās pārbaudes, Komisija uzskata, ka kāda no minētajā pantā noteiktajām prasībām nav izpildīta, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem noraida reģistrācijas pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
22. pants – 2. punkts
2.  Ja Komisija nesaņem pieņemamus iebildumus, tā, nepiemērojot 53. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar ko reģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Komisija var ņemt vērā paziņojumus par piezīmēm, kas saņemti saskaņā ar 19. panta 1. punktu.
 2.  Ja Komisija nesaņem pieņemamus iebildumus, tā, nepiemērojot 53. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar ko reģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
22. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Ja Komisija saņem pieņemamu iebildumu, tā pēc 19. panta 4. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā tās rezultātus:
 3.  Ja Komisija saņem pieņemamu un pamatotu iebildumu, tā pēc 19. panta 4. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā tās rezultātus:
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
22. pants – 5. punkts
5.  Reģistrēšanas regulas un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.
 5.  Reģistrēšanas regulas un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā un Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
1.  Komisija, nepiemērojot 53. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, kuros ietver noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas aizsargātas saskaņā ar šo regulu, publiski pieejama elektroniska reģistra (“Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs”) izveidi un uzturēšanu. Reģistram ir trīs daļas, kas atbilst attiecīgi vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
 1.  Komisija, nepiemērojot 53. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, kuros ietver noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas aizsargātas saskaņā ar šo regulu, elektroniska reģistra (“Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs”) izveidi un uzturēšanu, un tas ir viegli publiski pieejams mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/10241a 2. panta 13. punktā. Reģistram ir trīs daļas, kas atbilst attiecīgi vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
23. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  EUIPO uztur un pastāvīgi atjaunina Savienības reģistru attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, grozīšanu un anulēšanu.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts
3.  Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Komisija reģistrē šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā. Attiecībā uz vīnu un lauksaimniecības produktiem – ja vien šajos nolīgumos tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi, šādu produktu nosaukumus ieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
 3.  Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Komisija reģistrē šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā, un publisko kritērijus, ko izmanto, lai lemtu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras aizsargātas saskaņā ar attiecīgo starptautisko nolīgumu. Attiecībā uz vīnu un lauksaimniecības produktiem – ja vien šajos nolīgumos tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi, šādu produktu nosaukumus ieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
23. pants – 5. punkts
5.  Komisija dara pieejamu un regulāri atjaunina 3. punktā minēto starptautisko nolīgumu sarakstu, kā arī saskaņā ar minētajiem nolīgumiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu.
 5.  EUIPO dara pieejamu un izmaiņu gadījumā atjaunina 3. punktā minēto starptautisko nolīgumu sarakstu, kā arī saskaņā ar minētajiem nolīgumiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
23. pants – 6. punkts
6.  Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju saistīto dokumentāciju digitālā vai papīra formā Komisija saglabā visu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes derīguma termiņu un anulēšanas gadījumā – 10 gadus pēc tās.
 6.  Komisija saglabā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju saistīto dokumentāciju digitālā vai papīra formā. Anulēšanas vai noraidīšanas gadījumā Komisija glabā dokumentāciju 10 gadus no atsaukšanas vai noraidīšanas dienas.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
23. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Tiklīdz EUIPO Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir iekļāvis jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai iepriekšējās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozījumu, Komisija kā kompetentā iestāde Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta (“Ženēvas akts”) 3. panta nozīmē iesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, kas līdz ar to tiek iekļauta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā un attiecas uz Savienības izcelsmes produktu saskaņā ar Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktu. Ženēvas akta 7. pantā paredzētās maksas, kā noteikts Lisabonas vienošanās un Ženēvas akta Kopīgajā reglamentā, sedz šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsmes dalībvalsts.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
23. pants – 7. punkts
7.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra pārvaldīšanas uzticēšanu EUIPO.
 svītrots
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Jebkurai personai ir iespēja lejupielādēt oficiālu izrakstu no Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra, kurā sniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas apliecinājums un attiecīgie dati, tai skaitā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma datums vai cits prioritārs datums. Šo oficiālo izrakstu var izmantot kā autentisku apliecinājumu tiesvedībā tiesā, šķīrējtiesā vai līdzīgā iestādē.
 1.  Jebkurai personai ir iespēja viegli un bez maksas lejupielādēt oficiālu izrakstu no Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra, kurā sniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas vai noraidīšanas apliecinājums un citi attiecīgie dati, tai skaitā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma datums vai cits prioritārs datums. Oficiālo izrakstu sagatavo mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/10241a 2. panta 13. punktā. Minēto oficiālo izrakstu var izmantot kā autentisku apliecinājumu tiesvedībā tiesā, šķīrējtiesā vai līdzīgā iestādē.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
2.  Ja valsts iestādes saskaņā ar 33. pantu ir atzinušas ražotāju grupu, šo grupu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā un 1. punktā minētajā oficiālajā izrakstā norāda kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesību īpašnieku.
 2.  Ja valsts iestādes vai trešās valsts iestāde saskaņā ar 33. pantu ir atzinušas ražotāju grupu, šo grupu norāda kā produkta, kas apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā un šā panta 1. punktā minētajā oficiālajā izrakstā, ražotāju pārstāvi.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izrakstu formātu un tiešsaistes noformējumu un paredz noteikumus par aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.
 3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izrakstu tiešsaistes noformējumu un to, kāds mašīnlasāmais formāts ir izmantojams tiešsaistē, kā arī paredz noteikumus par aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
1.  Ražotāju grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu, lai apstiprinātu grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā.
 1.  Atzīta ražotāju grupa var iesniegt pieteikumu, lai apstiprinātu grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
25. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Ja atzītas ražotāju grupas nav, ražotāju grupa, kurai ir likumīgas intereses, vai viens ražotājs, kurš ir vienīgais ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta ražotājs, var iesniegt pieteikumu, lai apstiprinātu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījumu.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Grozījums ir Savienības grozījums, ja tas ietver izmaiņas vienotajā dokumentā un:
 3.  Grozījumu uzskata par Savienības grozījumu, ja tas ietver izmaiņas vienotajā dokumentā un:
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  ietver nosaukuma vai nosaukuma lietojuma izmaiņas vai – attiecībā uz vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta vai produktu kategorijas izmaiņas, vai – attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – juridiskā nosaukuma izmaiņas; vai
 a)  ietver nosaukuma izmaiņas; vai
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  rada risku, ka saikne ar vienotajā dokumentā norādīto ģeogrāfisko apgabalu vairs nebūs spēkā; vai
 b)  ja rūpīgajā pārbaudē, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, ir secināts, ka minētais grozījums varētu padarīt par spēkā neesošu vienotajā dokumentā minēto saikni ar ģeogrāfisko apgabalu; vai
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
25. pants – 5. punkts
5.  Standarta grozījumu uzskata par pagaidu grozījumu, ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kas izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, vai tādu pagaidu grozījumu, kas ir jāveic kompetento iestāžu oficiāli atzītas dabas katastrofas vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.
 5.  Pagaidu grozījumu uzskata par standarta grozījumu, ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kas izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, vai tādu pagaidu grozījumu, kas ir jāveic kompetento iestāžu oficiāli atzītas dabas katastrofas seku, nelabvēlīgu laikapstākļu, ģeopolitisku notikumu vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
25. pants – 6. punkts
6.  Komisija apstiprina Savienības grozījumus. Apstiprināšanas procedūra mutatis mutandis atbilst 8.–22. pantā noteiktajai procedūrai.
 6.  Savienības grozījumus Komisija izvērtē un apstiprina trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts pieteikums par reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanu.
Neskarot šā punkta pirmo daļu, apstiprināšanas procedūra mutatis mutandis atbilst 8.–22. pantā noteiktajai procedūrai.
Ja grozījumi attiecas uz Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijām, mutatis mutandis piemēro 23. panta 6.a punktu.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
25. pants – 7. punkts
7.  Savienības grozījumu pieteikumos, ko iesniedz trešā valsts vai trešās valsts ražotāji, ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
 7.  Savienības grozījumu pieteikumos, ko iesniedz trešā valsts, ražotāju grupas vai — izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos — individuāli ražotāji, kas iedibināti trešā valstī,
ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
25. pants – 8. punkts
8.  Ja pieteikumā par Savienības grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā ir iekļauti arī standarta grozījumi vai pagaidu grozījumi, Komisija rūpīgi pārbauda tikai Savienības grozījumu. Jebkurus standarta grozījumus vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem. Pārbaudot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosināto Savienības grozījumu. Attiecīgā gadījumā Komisija vai attiecīgā dalībvalsts var aicināt pieteikuma iesniedzēju veikt izmaiņas citos produkta specifikācijas elementos.
 8.  Ja pieteikumā par Savienības grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā ir iekļauti arī standarta grozījumi vai pagaidu grozījumi, Komisija izskata tikai Savienības grozījumu. Jebkurus standarta grozījumus vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem. Izskatot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosinātajiem Savienības grozījumiem.
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
25. pants – 9. punkts
9.  Standarta grozījumus apstiprina dalībvalstis vai trešās valstis, kuru teritorijās atrodas attiecīgā produkta ģeogrāfiskais apgabals, un par tiem paziņo Komisijai. Komisija šos grozījumus publisko.
 9.  Standarta grozījumus izskata un apstiprina dalībvalstis vai trešās valstis, kuru teritorijās atrodas attiecīgā produkta ģeogrāfiskais apgabals, un par tiem paziņo Komisijai. Komisija šos grozījumus publisko, tos publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
25. pants – 10. punkts
10.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem, ar ko 9. punktā minēto standarta grozījumu publicēšanu uztic EUIPO.
 svītrots
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus secīgus gadus.
 b)  ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū iepriekšējos septiņus secīgus gadus.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts
2.  Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pēc to produktu ražotāju pieprasījuma, ko tirgo ar reģistrēto nosaukumu, anulē reģistrāciju.
 2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem reģistrāciju anulē, ja šādu pieprasījumu iesniegusi ražotāju grupa, kas pārstāv vairākumu to produktu ražotāju, ko tirgo ar reģistrēto nosaukumu.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
26. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Reģistrētā nosaukuma izmantošana un aizsardzība kā citas intelektuālā īpašuma tiesības, jo īpaši kā preču zīme, ir aizliegta 10 gadus pēc ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas anulēšanas, ja vien šādas intelektuālā īpašuma tiesības nav pastāvējušas vai šāda preču zīme nav reģistrēta pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
26. pants – 6. punkts
6.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par 5. punktā izklāstīto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.
 svītrots
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  jebkādu tiešu vai netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes komerciālu izmantošanu saistībā ar produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek negodprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātā nosaukuma reputācija, vai tai kaitēts;
 a)  jebkādu tiešu vai netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes komerciālu izmantošanu saistībā ar produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek negodprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātā nosaukuma reputācija, vai tai kaitēts, tostarp gadījumos, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļas;
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos, pat tad, ja norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;
 b)  jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, viltošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos, pat tad, ja norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts, transliterēts vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, tostarp gadījumos, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļas;
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos, dokumentos vai tīmekļvietnēs sniegtajā informācijā par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iepakojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
 c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos, dokumentos vai tīmekļvietnēs vai domēna nosaukumos sniegtajā informācijā par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iepakojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē atsaukšanās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi notiek jo īpaši tad, ja apzīmējums, zīme vai cits marķēšanas vai iepakošanas līdzeklis pietiekami apdomīga patērētāja apziņā rada tiešu un skaidru saikni ar produktu, uz kuru attiecas reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, tādējādi negodprātīgi izmantojot, vājinot vai mazinot reģistrētā nosaukuma reputāciju, vai tai kaitējot.
 svītrots
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
27. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
a)  precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un kas nav laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā; kā arī
 a)  precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un kas nav laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
27. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  Savienībā ražotām precēm, kuras paredzēts eksportēt uz trešām valstīm un tajās tirgot; kā arī
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
27. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde satur vienu vai vairākus apzīmējumus, kas nav sugas vārdi, viena, dažu vai visu to izmantošana tādā pašā vai citā secībā nekā reģistrētais apzīmējums ir viens no 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem rīcības veidiem.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
27. pants – 5. punkts
5.  Atzītā ražotāju grupa vai jebkurš uzņēmējs, kam ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesīgs liegt visām trešām personām tirdzniecības gaitā ievest preces Savienībā, tās nelaižot tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tai skaitā iepakojums, ir no trešām valstīm un pārkāpj 1. punkta noteikumus.
 5.  Ražotāju grupa vai jebkurš uzņēmējs, kam ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesīgs liegt visām trešām personām tirdzniecības gaitā ievest preces Savienībā, tās nelaižot tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tai skaitā iepakojums, ir no trešām valstīm un pārkāpj 1. punkta noteikumus.
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
27. pants – 7. punkts
7.  Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir salikts nosaukums, kas satur terminu, kuru uzskata par sugas vārdu, šā termina lietošana nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā darbība.
 7.  Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir salikts nosaukums, kas satur terminu, kuru uzskata par sugas vārdu, šā termina lietošana parasti nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā darbība.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
27. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a  Katra dalībvalsts veic atbilstošus administratīvus un tiesiskus pasākumus, lai novērstu vai apturētu tādu 1. punktā paredzēto aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu lietošanu produktiem, kas tiek ražoti vai tirgoti minētajā dalībvalstī. Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par šādu pasākumu veikšanu, rīkojoties saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām. Šīs iestādes nodrošina atbilstīgas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi to funkciju veikšanai.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts
1.  Šīs regulas 27. pants neskar uzņēmēju veiktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu saskaņā ar 36. pantu, lai norādītu, ka pārstrādes produkts kā sastāvdaļu satur produktu, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka šāda izmantošana notiek saskaņā ar godīgu komercpraksi, kā arī nevājina un nemazina produkta ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reputāciju vai tai nekaitē.
 1.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumu, ko uzņēmēji izmanto saskaņā ar 36. pantu, lai norādītu, ka tas ir pārstrādes produkta sastāvdaļa, var norādīt sastāvdaļu sarakstā ar nosacījumu, ka šāda izmantošana atbilst 27. pantam, ka tā notiek saskaņā ar godīgu komercpraksi, kā arī nevājina un nemazina produkta ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reputāciju vai tai nekaitē, un ka tā atbilst Regulas (ES) 2019/787 piemērojamajiem noteikumiem attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
2.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar ko apzīmē produkta sastāvdaļu, neizmanto attiecīgā pārstrādes produkta pārtikas nosaukumā, izņemot gadījumus, kad ir panākta vienošanās ar ražotāju grupu, kas pārstāv divas trešdaļas ražotāju.
 2.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar ko apzīmē produkta sastāvdaļu, neizmanto attiecīgā pārstrādes produkta pārtikas nosaukumā, marķējumā, izņemot sastāvdaļu sarakstu, iepakojumā vai reklāmā, izņemot gadījumus, kad ar atzītu ražotāju grupu vai, ja šādas grupas nav, ar ražotāju grupu, kas pārstāv ražotāju vairākumu, ir noslēgts rakstisks nolīgums, kurā ietverti kontroles noteikumi, kas var paredzēt minimālos nosacījumus nosaukuma godīgai izmantošanai.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts
3.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu sastāvdaļu identificēšanai šā panta 1. punktā minētajos pārstrādes produktos.
 svītrots
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
(3)   Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem, lai noteiktu šā panta 1. punktā minēto apzīmējumu sugas vārda statusu.
 svītrots
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts
2.  Pilnīgi vai daļēji homonīmu nosaukumu, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja attiecīgā produkta faktiskās teritorijas, reģiona vai izcelsmes vietas nosaukums ir pareizs.
 2.  Pilnīgi vai daļēji homonīmu nosaukumu, kas norāda uz citu produktu vai maldina patērētāju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja attiecīgā produkta faktiskās teritorijas, reģiona vai izcelsmes vietas nosaukums ir pareizs.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
31. pants
31. pants
 svītrots
Preču zīmes
Nosaukumu nereģistrē kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ierosinātā nosaukuma reģistrācija varētu maldināt patērētāju par produkta patieso identitāti.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts
1.  Ražotāju grupu izveido pēc ieinteresēto personu, to vidū lauksaimnieku, lauku saimniecību piegādātāju, starpposma pārstrādātāju un galīgo pārstrādātāju, iniciatīvas, kā noteikušas valsts iestādes un atbilstoši attiecīgā produkta veidam. Dalībvalstis pārbauda, vai ražotāju grupa darbojas pārredzami un demokrātiski un vai visiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotājiem ir tiesības būt grupas dalībniekiem. Dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāju grupas darbā piedalās arī valsts amatpersonas un citas ieinteresētās personas, piemēram, patērētāju grupas, mazumtirgotāji un piegādātāji.
 1.  Ražotāju grupu izveido pēc ieinteresēto personu, to vidū lauksaimnieku, lauku saimniecību piegādātāju, ražotāju un ražotāju apvienību un pārstrādātāju iniciatīvas, kā noteikušas attiecīgās valsts iestādes saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un atbilstoši attiecīgā produkta veidam. Ražotāju grupu var izveidot arī pēc dalībvalsts iniciatīvas.
Dalībvalstis pārbauda, vai ražotāju grupa darbojas pārredzami un demokrātiski, jo īpaši vai tiek izmantoti iekšējie noteikumi, kas ļauj tās dalībniekiem to demokrātiski kontrolēt, un vai visiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotājiem ir tiesības būt grupas dalībniekiem.
Dalībvalstis var pieņemt noteikumus ar mērķi nodrošināt, ka attiecībā uz katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var darboties tikai viena ražotāju grupa, kas pārstāv ražotāju vairākumu, un ka dalība ražotāju grupā un ieguldījums izmaksās, kas saistītas ar ražotāju grupas pilnvaru īstenošanu un tās pienākumu izpildi, ir obligāta visiem ražotājiem.
Neskarot 2. punktu, valstu iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var noteikt ražotāju grupai piešķirtos uzdevumus, pilnvaras un pienākumus.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Ražotāju grupa var īstenot jo īpaši šādas pilnvaras un pienākumus:
 2.  Ja nav atzītas ražotāju grupas, tad ražotāju grupa var īstenot jo īpaši šādas pilnvaras un pienākumus:
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  izstrādāt produkta specifikāciju un pārvaldīt iekšējās kontroles, ar kurām nodrošina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražošanas posmu atbilstību minētajai specifikācijai;
 a)  izstrādāt produkta specifikāciju un pārvaldīt darbības, ar kurām pārbauda un nodrošina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražošanas posmu atbilstību minētajai specifikācijai;
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  veikt tiesiskas darbības, lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ar to tieši saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;
 b)  veikt tiesiskas darbības, tai skaitā celt prasību civiltiesās un krimināltiesās, lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ar to tieši saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību bezsaistē un tiešsaistē, tai skaitā tīmekļa vietnēs, domēna nosaukumos un elektroniskajā komercijā, un pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu;
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  vienoties par ilgtspējas saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas produkta specifikācijā vai ir atsevišķa iniciatīva, arī par kārtību, kādā pārbauda atbilstību šīm saistībām un nodrošina to pienācīgu publicitāti, jo īpaši Komisijas nodrošinātā informācijas sistēmā;
 c)  vienoties par ilgtspējas saistībām, tai skaitā saistībām, kas papildina un veicina ražotāju agroekoloģiskās stratēģijas cīņai pret klimata pārmaiņām, neatkarīgi no tā, vai tās ir iekļautas produkta specifikācijā vai citur, panākot tām pienācīgu publicitāti, jo īpaši Komisijas nodrošinātā informācijas sistēmā;
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa
d)  veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes rādītājus, tai skaitā:
 d)  veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sniegumu ekonomiskajā, sociālajā un vides ilgtspējas ziņā, tai skaitā:
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – -i punkts (jauns)
-i)   noteikt minimālos nosacījumus ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukuma izmantošanai;
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ii punkts
ii)  izplatīt informāciju un īstenot noieta veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir informēt patērētājus par īpašībām, kas piemīt produktam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
 ii)  izplatīt informāciju un īstenot noieta veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir informēt patērētājus par īpašībām, kas piemīt produktam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tai skaitā attīstīt tūrisma pakalpojumus saistībā ar ilgtspējīgu un atbildīgu lauku tūrismu produkta specifikācijā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā;
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iii punkts
iii)  veikt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ekonomisko rādītāju, ražošanas ilgtspējas, uzturvērtības un organoleptisko īpašību analīzi;
 iii)  veikt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ekonomisko, sociālo vai vides rādītāju, ražošanas, uzturvērtības un organoleptisko īpašību analīzi;
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  cīnīties pret viltošanu un iespējamu krāpniecisku tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū, ar ko apzīmē produktus, kuri neatbilst produkta specifikācijai, uzraugot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū un trešo valstu tirgos, kur nodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tai skaitā internetā, un, ja nepieciešams, informēt izpildiestādes, izmantojot pieejamās konfidenciālās sistēmas.
 e)  cīnīties pret viltošanu un iespējamu krāpniecisku tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū, tostarp Savienības digitālajā tirgū, ar ko apzīmē produktus, kuri neatbilst produkta specifikācijai, uzraugot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū un trešo valstu tirgos, kur nodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tai skaitā internetā, un, ja nepieciešams, informēt izpildiestādes, izmantojot pieejamās konfidenciālās sistēmas.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
ea)  veikt pasākumus, lai palielinātu produktu vērtību, un vajadzības gadījumā rīkoties nolūkā novērst vai apkarot jebkādus pasākumus vai komercpraksi, kas kaitē vai var kaitēt to produktu tēlam un vērtībai, tostarp vērtību samazinošu tirdzniecības praksi un cenu pazemināšanu;
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
eb)  veikt pasākumus, lai izplatītu paraugpraksi un uzlabotu ražotāju un patērētāju informētību par 12. pantā minētajām ilgtspējas saistībām;
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)
ec)  paredzēt minimālos nosacījumus ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukuma kā pārstrādāta produkta sastāvdaļas godprātīgai izmantošanai, kā minēts 28. panta 2. punktā, un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem par šādu izmantošanu no pārstrādātāja var pieprasīt finansiālu ieguldījumu.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
32. pants – 2.a punkts (jauna)
2.a  atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis var ierobežot dažas vai visas minētajā punktā minētās pilnvaras un pienākumus, attiecinot tos tikai uz 33. pantā minētajām atzītajām ražotāju grupām.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts
1.  Pēc ražotāju grupu, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, pieprasījuma dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem norīko vienu ražotāju grupu par atzītu ražotāju grupu attiecībā uz katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras izcelsme ir to teritorijā un kura ir reģistrēta vai uz kuru attiecas reģistrācijas pieteikums, vai attiecībā uz produktu nosaukumiem, uz kuriem var attiekties reģistrācijas pieteikums.
 1.  Pēc ražotāju grupas, kas atbilst 2. punkta nosacījumiem, pieprasījuma dalībvalstis vai trešās valstis saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, saskaņā ar saviem tiesību aktiem norīko vienu ražotāju grupu par atzītu ražotāju grupu attiecībā uz konkrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai divām vai vairākām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras ir reģistrētas vai uz kurām attiecas reģistrācijas pieteikums, vai attiecībā uz produktu nosaukumiem, uz kuriem var attiekties reģistrācijas pieteikums.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
33. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Atzīta ražotāju grupa ir vienīgā grupa, kura darbojas visu ražotāju vārdā attiecībā uz šajā pantā un 25. līdz 28. pantā minētajām kompetencēm.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
33. pants – 2. punkts
2.  Ražotāju grupu var noteikt par atzītu ražotāju grupu, ja iepriekš ir noslēgta vienošanās starp vismaz divām trešdaļām ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotāju, kuri ražo vismaz divas trešdaļas no šā produkta ražošanas apjoma produkta specifikācijā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Izņēmuma kārtā par atzītu ražotāju grupu uzskata 8. panta 2. punktā minēto iestādi un vienu ražotāju, kā minēts 8. panta 3. punktā.
 2.  Ražotāju grupu var noteikt par atzītu ražotāju grupu, ja iepriekš ir noslēgta vienošanās starp vismaz 50 % plus vienu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotāju, kas ražo minimālo pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, no šā produkta tirgū laižamā ražošanas apjoma produkta specifikācijā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Izņēmuma kārtā dalībvalstis var piešķirt 8. panta 2. punktā minētajai iestādei un 8. panta 3. punktā minētajam vienam ražotājam šā panta 3. punktā un 32. panta 2. punktā minētās pilnvaras un pienākumus.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
33. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis vai trešās valstis saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem var nolemt, ka ražotāju grupas, kas valsts līmenī jau atzītas pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās datums], ir uzskatāmas par atzītām ražotāju grupām.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
33. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Papildus 32. panta 2. punktā minētajām pilnvarām un pienākumiem atzītā ražotāju grupa var īstenot šādas pilnvaras un pienākumus:
 3.  Papildus 32. panta 2. punktā minētajām pilnvarām un pienākumiem atzītā ražotāju grupa var erga omnes īstenot šādas pilnvaras un pienākumus:
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
33. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  veikt izpildes pasākumus, tai skaitā muitas iestādēm iesniegt pieteikumus par rīcību ar mērķi novērst vai apturēt jebkādus pasākumus, kas kaitē vai var kaitēt to produktu tēlam;
 b)  veikt izpildes pasākumus, tai skaitā muitas iestādēm iesniegt pieteikumus par rīcību ar mērķi novērst vai apturēt jebkādus pasākumus vai komercpraksi, kas kaitē vai var kaitēt to produktu tēlam un vērtībai, tostarp vērtību samazinošu tirdzniecības praksi un cenu pazemināšanu;
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
33. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)  veikt uzraudzības darbības un nepieļaut krāpšanu;
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
33. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  vienoties ar pakārtotajiem uzņēmējiem par vērtības sadales klauzulām Regulas (ES) Nr. 1308/2013 172.a panta nozīmē, tostarp attiecībā uz tirgus guvumiem un zaudējumiem, un noteikt, kā jebkādas izmaiņas attiecīgo produktu vai citu attiecīgo preču tirgus cenās ir sadalāmas tās dalībnieku starpā;
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
33. pants – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
cb)  sadarboties ar Komisiju sarunās par starptautiskiem nolīgumiem attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
33. pants – 4. punkts
4.  Uz 2. punktā minētajām pilnvarām un pienākumiem attiecas iepriekšēja vienošanās, kas noslēgta starp vismaz divām trešdaļām ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotāju, kuri ražo vismaz divas trešdaļas no šā produkta ražošanas apjoma produkta specifikācijā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
 4.  Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījums izmaksās, kas saistītas ar atzītas ražotāju grupas pilnvaru un pienākumu īstenošanu, ir obligāts visiem ar šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotājiem, kuri darbojas produkta specifikācijā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Iemaksas ir proporcionālas ar šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta realizējamās produkcijas apjomam vai vērtībai.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
33. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 2. punktā paredzētie nosacījumi. Ja kompetentās valsts iestādes konstatē, ka šādi nosacījumi nav ievēroti, dalībvalstis atceļ lēmumu par ražotāju grupas atzīšanu.
 5.  Dalībvalstis vai trešās valstis saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, veic pārbaudes un vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti ražotāju grupas atzīšanas un darbības nosacījumi. Ja kompetentās valsts iestādes konstatē, ka šādi nosacījumi nav ievēroti, dalībvalstis atceļ lēmumu par ražotāju grupas atzīšanu.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
33. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Dalībvalstis vai trešās valstis saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, līdz katra gada 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārā gada laikā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai anulēt atzītas ražotāju grupas statusu. Komisija publicē un regulāri atjaunina atzītu ražotāju grupu sarakstu.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
33.a pants (jauns)
33.a pants
Ražotāju grupu apvienības
1.  Ražotāju grupu apvienību var izveidot pēc ieinteresēto ražotāju grupu iniciatīvas.
2.  Ražotāju grupu apvienība var veikt jo īpaši šādas funkcijas:
a)  piedalīties padomdevējās struktūrās;
b)  apmainīties ar informāciju ar publiskajām iestādēm par jautājumiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu politiku;
c)  sniegt ieteikumus, lai uzlabotu politikas izstrādi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, jo īpaši attiecībā uz ilgtspēju, krāpšanas un viltošanas apkarošanu, vērtības radīšanu uzņēmēju vidū, konkurences noteikumiem un lauku attīstību;
d)  ražotāju vidū popularizēt un izplatīt paraugpraksi, kas saistīta ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu politiku;
e)  piedalīties veicināšanas pasākumos, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1144/2014.
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
33.b apsvērums (jauns)
33.b pants
Palīdzība saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem
1.  EUIPO atbalsta ražotāju grupas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, jo īpaši:
a)  sniedzot informāciju, lai palīdzētu tām aizsargāt savas tiesības un ievērot atšķirīgu regulatīvo sistēmu ārvalstu tirgos; un
b)  sniedzot juridiskas konsultācijas sarunās par starptautiskiem nolīgumiem attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
2.  Ar starptautiskiem nolīgumiem saistītās palīdzības izmaksas var segt EUIPO. Arī dalībvalstis var piedalīties šo izmaksu segšanā.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts
1.  Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistri pēc tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses vai tiesības, var atsaukt vai nodot domēna nosaukumu, kas reģistrēts ar šādu valsts koda augstākā līmeņa domēnu, atzītai ražotāju grupai, kas ražo produktu ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ievērojot piemērotu alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru vai tiesas procedūru, ja šādu domēna nosaukumu tā īpašnieks ir reģistrējis bez tiesībām vai likumīgām interesēm attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ja tas ir reģistrēts vai tiek izmantots negodprātīgi un tā izmantošana ir pretrunā 27. pantam.
 1.  Savienībā darbojošies augstākā līmeņa un citi domēna nosaukumu reģistri ex-officio vai pēc tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kura ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesību subjekts vai kurai ir likumīgas intereses vai tiesības, atsauc vai nodod domēna nosaukumu, kas reģistrēts ar šādu domēnu, atzītai ražotāju grupai, kas ražo produktu ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme, ievērojot piemērotu alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru vai tiesas procedūru, ja šādu domēna nosaukumu tā īpašnieks ir reģistrējis bez tiesībām vai likumīgām interesēm attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ja tas ir reģistrēts vai tiek izmantots negodprātīgi un tā izmantošana ir pretrunā 27. pantam.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts
2.  Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistri nodrošina, ka jebkurā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā, kas izveidota, lai risinātu strīdus saistībā ar 1. punktā minēto domēna nosaukumu reģistrāciju, ģeogrāfiskās norādes tiek atzītas par tiesībām, kas var liegt domēna nosaukuma reģistrāciju vai negodprātīgu izmantošanu.
 2.  Savienībā darbojošies augstākā līmeņa un citi domēna nosaukumu reģistri nodrošina, ka jebkurā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā, kas izveidota, lai risinātu strīdus saistībā ar 1. punktā minēto domēna nosaukumu reģistrāciju, ģeogrāfiskās norādes tiek atzītas par tiesībām, kas var liegt domēna nosaukuma reģistrāciju vai negodprātīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
34. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Šī panta 1. un 2. punkts attiecas uz platformu pamatpakalpojumiem, kurus reģistri sniedz vai piedāvā uzņēmējiem, kas iedibināti Savienībā, vai gala lietotājiem, kas iedibināti vai atrodas Savienībā, neatkarīgi no reģistru iedibināšanas vai atrašanās vietas un neatkarīgi no tiesību aktiem, kas citādi būtu piemērojami šādu pakalpojumu sniegšanai vai piedāvāšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1925 (Digitālo tirgu akts) 1. pantu.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
34. pants – 3. punkts
3.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem, ar ko uztic EUIPO izveidot un pārvaldīt domēna nosaukumu informācijas un brīdināšanas sistēmu, kas pieteikuma iesniedzējam pēc ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikuma iesniegšanas sniegtu informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību un, pēc izvēles, par tādu domēna nosaukumu reģistrāciju, kas ir identiski attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Minētajā deleģētajā aktā iekļauj arī pienākumu Savienībā reģistrētiem valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistriem sniegt EUIPO attiecīgo informāciju un datus.
 3.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par EUIPO domēna nosaukumu informācijas un brīdināšanas sistēmas izveidi un pārvaldību, kas pieteikuma iesniedzējam vai dalībvalstij, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme, pēc ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikuma iesniegšanas sniegtu informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību un, pēc izvēles, par tādu domēna nosaukumu reģistrāciju, kas ir identiski attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.
EUIPO saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem ir pilnvarots izveidot un pārvaldīt brīdinājuma sistēmu, kas uzrauga tādu domēna nosaukumu reģistrāciju Savienībā, kuri varētu būt pretrunā Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā iekļautajiem nosaukumiem. Minētajos deleģētajos aktos iekļauj arī pienākumu domēna nosaukumu un EURid reģistriem, kas darbojas Savienībā, sniegt EUIPO attiecīgo informāciju un datus un šajā nolūkā izveidot sadarbību ar EUIPO.
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
35. pants – virsraksts
Konfliktējošās preču zīmes
 Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saistība
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts
1.  Tādas preču zīmes reģistrāciju, kuras izmantošana būtu pretrunā 27. pantam, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.
 1.  Tādas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuras izmantošana būtu pretrunā 27. pantam, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
35. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu noraida, ja, pastāvot plaši pazīstamai preču zīmei vai ņemot vērā šīs preču zīmes reputāciju, ierosinātais ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums var maldināt patērētāju par ražojuma faktisko identitāti.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
35. pants – 3. punkts
3.   Preču zīmi, kuras izmantošana ir pretrunā 27. pantam un kura ir pieteikta, reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vispāratzīta, to godprātīgi lietojot Savienības teritorijā, pirms dienas, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, var turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2436 vai Regulu (ES) 2017/1001. Šādos gadījumos ir atļauts izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja tā ir reģistrēta, un attiecīgo preču zīmi.
 3.   Neskarot šā panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana ir pretrunā 27. pantam un kura ir pieteikta, reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vispāratzīta, to godprātīgi lietojot Savienības teritorijā, pirms dienas, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, var turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2436 vai Regulu (ES) 2017/1001. Šādos gadījumos ir atļauts izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja tā ir reģistrēta, un attiecīgo preču zīmi.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
36. pants – 1. daļa
Reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo produktu, kurš atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai vai vienotajam dokumentam, vai tam līdzvērtīgam dokumentam.
 Reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo produktu, kurš atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai vai vienotajam dokumentam.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  simbols, ar ko apzīmē aizsargātus vīna un lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumus; kā arī
 a)  simbols, ar ko apzīmē aizsargātus lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumus; un
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  simbols, ar ko apzīmē vīna un lauksaimniecības produktu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
 b)  simbols, ar ko apzīmē lauksaimniecības produktu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts
2.  Tādu produktu gadījumā, kuru izcelsmes vieta ir Savienībā un kurus tirgo ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā un reklāmas materiālos norāda ar tiem saistīto Savienības simbolu. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attēlo tajā pašā redzamības laukā, kur Savienības simbolu. Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktā izklāstītās marķējuma prasības attiecībā uz obligāto ziņu noformējumu.
 2.  Tādu produktu gadījumā, kuru izcelsmes vieta ir Savienībā un kurus tirgo ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā un reklāmas materiālos norāda ar tiem saistīto Savienības simbolu. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ražotāja nosaukuma norādi attēlo tajā pašā redzamības laukā, kur Savienības simbolu.
Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta q) apakšpunkta nozīmē primārās sastāvdaļas izcelsmes valsti, kas nav tā pati kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsmes valsts, marķē:
a)  ar norādi uz vienu no šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem:
i)  “ES”, “ārpus ES” vai “ES un ārpus ES”;
ii)  reģions vai jebkurš cits ģeogrāfiskais apgabals vai nu divās vai vairākās dalībvalstīs, vai trešās valstīs, ja tāds ir definēts saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām;
iii)  FAO zvejas apgabals vai jūras vai saldūdens tilpne, ja tā definēta kā tāda saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām vai ja to labi saprot normāli informēti vidējie patērētāji; vai
iv)  dalībvalsts(-is) vai trešā(-ās) valsts(-is);
v)  reģions vai jebkurš cits ģeogrāfisks apgabals dalībvalstī vai trešā valstī, ko labi saprot normāli informēti vidējie patērētāji;
vi)  izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta saskaņā ar īpašiem Savienības noteikumiem, kas piemērojami galvenajai(-ām) sastāvdaļai(-ām); vai
b)  izmantojot:
i)  paziņojumu “(primārās sastāvdaļas nosaukums) ir/nav no (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsmes valsts)”; vai
ii)  jebkuru formulējumu, kas ir līdzīgs i) apakšpunktā minētajam paziņojumam un kuru patērētājs varētu tāpat izprast.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
37. pants – 3. punkts
3.  Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz Savienības izcelsmes vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko tirgo ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Savienības simbolus attiecīgā produkta marķējumā un reklāmas materiālos var nenorādīt.
 3.  Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz Savienības izcelsmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko tirgo ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Savienības simbolus attiecīgā produkta marķējumā un reklāmas materiālos var nenorādīt.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
37. pants – 5. punkts – 1. daļa
Ja vīnu, lauksaimniecības produktus vai stipros alkoholiskos dzērienus apzīmē ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tad attiecīgi uz vīna etiķetes pievieno norādi “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, uz lauksaimniecības produktu etiķetes var pievienot norādi “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un uz stipro alkoholisko dzērienu etiķetes var pievienot norādi “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.
 Ja lauksaimniecības produktus vai stipros alkoholiskos dzērienus apzīmē ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tad uz lauksaimniecības produktu etiķetes var pievienot norādi “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un uz stipro alkoholisko dzērienu etiķetes var pievienot norādi “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
37. pants – 5. punkts – 2. daļa (jauna)
Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu vīnu un lauksaimniecības produktu marķējumā var norādīt saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN”, kas atbilst norādēm “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.
 Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu lauksaimniecības produktu marķējumā var norādīt saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN”, kas atbilst norādēm “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
37. pants – 6. punkts
6.  Norādes, saīsinājumus un Savienības simbolus var izmantot pārstrādes produktu marķējumā un reklāmas materiālos, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz to sastāvdaļu. Šādā gadījumā norādi, saīsinājumu vai Savienības simbolu novieto blakus tās sastāvdaļas nosaukumam, kas ir skaidri identificēta kā sastāvdaļa. Savienības simbolu neizvieto kopā ar pārtikas produkta nosaukumu Regulas (ES) Nr. 1169/2011 17. panta nozīmē vai tādā veidā, kas patērētājam liek domāt, ka reģistrācijas objekts ir pārstrādes produkts, nevis tā sastāvdaļa.
 6.  Savienības simbolu neizvieto kopā ar pārtikas produkta nosaukumu Regulas (ES) Nr. 1169/2011 17. panta nozīmē vai tādā veidā, kas patērētājam liek domāt, ka reģistrācijas objekts ir pārstrādes produkts, nevis tā sastāvdaļa.
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
37. pants – 7. punkts
7.  Pēc tam, kad ir iesniegts Savienības pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, ražotāji marķējumā un produkta noformējumā var norādīt, ka ir iesniegts reģistrācijas pieteikums saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
 svītrots
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
37. pants – 9. punkts
9.  Ja pieteikumu noraida, visus produktus, kas marķēti saskaņā ar 6. punktu, var tirgot, līdz izbeidzas krājumi.
 svītrots
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
37. pants – 10. punkts – b apakšpunkts
(b)  teksts, grafikas vai simboli, kas attiecas uz dalībvalsti un reģionu, kurā atrodas attiecīgais ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals.
 (b)  teksts, grafisks attēlojums vai simboli, kas attiecas uz dalībvalsti un reģionu, kurā atrodas attiecīgais ģeogrāfiskais izcelsmes apgabals, ar noteikumu, ka šādas atsauces pat daļēji neatkārto citu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas aizsargātas saskaņā ar 27. pantu, nosaukumus vai to tekstuālos, grafiskos vai simboliskos elementus.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
38. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Šajā nodaļā kontroles ietver:
 2.  Šajā nodaļā kontroles nozīmē:
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
38. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas uzraudzību tirgū.
 (b)  ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas uzraudzību tirgū, tostarp elektroniskajā tirdzniecībā.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
38. pants – 3. punkts
3.  Veicot šajā sadaļā paredzētās kontroles un izpildes panākšanas darbības, atbildīgās kompetentās iestādes un produktu sertifikācijas struktūras ievēro Regulā (ES) 2017/625 noteiktās prasības. Tomēr Regulas (ES) 2017/625 VI sadaļas 1. nodaļa neattiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontrolēm.
 3.  Veicot šajā sadaļā paredzētās kontroles un izpildes panākšanas darbības, atbildīgās kompetentās iestādes un produktu sertifikācijas struktūras dalībvalstīs un trešās valstīs ievēro Regulā (ES) 2017/625 noteiktās prasības vai līdzvērtīgas juridiskās prasības trešās valstīs.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
39. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina to produktu ražotāju sarakstu, kuri apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas iekļauta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, un kuru izcelsme ir to teritorijā.
 1.  Dalībvalstis izveido un publisko to produktu ražotāju sarakstu, kuri apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas iekļauta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, un kuru izcelsme ir to teritorijā. Dalībvalstis šo informāciju pastāvīgi atjaunina.
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
39. pants – 2. punkts
2.  Ražotāji ir atbildīgi par iekšējām kontrolēm, ar ko pirms produkta laišanas tirgū nodrošina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmēto produktu atbilstību produkta specifikācijai.
 2.  Ražotāji ir atbildīgi par to, lai pirms produkta laišanas tirgū tiktu nodrošināta ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmēto produktu atbilstība produkta specifikācijai.
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
39. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Papildus 2. punktā minētajām iekšējām kontrolēm pirms Savienības izcelsmes produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi laišanas tirgū atbilstību produkta specifikācijai pārbauda trešās personas:
 3.  Papildus 2. punktā minētajām iekšējām kontrolēm un citiem atbilstības nodrošināšanas pasākumiem pirms Savienības izcelsmes produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi laišanas tirgū atbilstību produkta specifikācijai pārbauda trešās personas:
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
39. pants – 7. punkts
7.  Produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes izmaksas var segt uzņēmēji, attiecībā uz kuriem notiek minētās kontroles. Šo izmaksu segšanā var piedalīties arī dalībvalstis.
 7.  Produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes izmaksas var segt uzņēmēji, attiecībā uz kuriem notiek minētās kontroles. Šo izmaksu segšanā piedalās arī dalībvalstis.
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  Eiropas standartu ISO/IEC 17065:2012 “Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus”, tai skaitā Eiropas standartu ISO/IEC 17020:2012 “Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju”; vai
 (a)  Eiropas standartu ISO/IEC 17065:2012 “Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus”, vai Eiropas standartu ISO/IEC 17020:2012 “Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju”; vai
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)   citiem piemērotiem, starptautiski atzītiem standartiem, tai skaitā jebkādām a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu pārskatītām vai grozītām versijām.
 svītrots
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
41. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minēto akreditāciju veic akreditācijas struktūra, kas atzīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un ir Eiropas Akreditācijas kooperācijas locekle, vai akreditācijas struktūra ārpus Savienības, kas ir Starptautiskā akreditācijas foruma dalībniece.
 2.  Šā panta 1. punktā minēto akreditāciju veic valsts akreditācijas struktūra, kas atzīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un kas ir parakstījusi Eiropas Akreditācijas kooperācijas piemērojamo Eiropas akreditācijas daudzpusējās atzīšanas vienošanos par attiecīgajām sertifikācijas darbībām, vai akreditācijas struktūra ārpus Savienības, kas ir parakstījusi piemērojamo Starptautiskā akreditācijas foruma daudzpusējās atzīšanas vienošanos par attiecīgajām sertifikācijas darbībām.
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
42. pants – 2. punkts
2.  Izpildiestāde veic ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmēto produktu kontroles, kuru nolūks ir nodrošināt atbilstību produkta specifikācijai vai vienotajam dokumentam, vai tam līdzvērtīgam dokumentam.
 2.  Izpildiestāde regulāri veic ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmēto produktu kontroles, pamatojoties arī uz riska analīzi un paziņojumiem, lai nodrošinātu izsekojamību un atbilstību produkta specifikācijai vai vienotajam dokumentam, vai — attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir ārpus Savienības — vienotajam dokumentam līdzvērtīgam dokumentam.
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
42. pants – 3. punkts
3.  Lai novērstu vai apturētu to produktu vai pakalpojumu nosaukumu izmantošanu, kurus ražo, piedāvā vai tirgo to teritorijā un kuri ir pretrunā 27. un 28. pantā paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, dalībvalstis veic atbilstīgus administratīvus un tiesiskus pasākumus.
 3.  Lai novērstu vai apturētu to produktu vai pakalpojumu nosaukumu, tai skaitā domēna nosaukumu, izmantošanu, kurus ražo, piedāvā vai fiziski vai ar interneta starpniecību tirgo to teritorijā un kuri ir pretrunā 27. un 28. pantā paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, dalībvalstis veic atbilstīgus administratīvus un tiesiskus pasākumus.
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
42. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Dalībvalstis nepieņem valsts noteikumus, tai skaitā tehniskus noteikumus, par to produktu vai pakalpojumu nosaukumu izmantošanu, kurus ražo, piedāvā vai tirgo to teritorijā, kas ir pretrunā šīs regulas 27. un 28. pantam un Regulas (ES) Nr. 1169/2011 7. un 17. pantam un neatbilst Savienības pārtikas tiesību aktu sistēmas saskaņošanas principam.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
42. pants – 4. punkts
4.  Saskaņā ar 1. punktu norīkotā iestāde koordinē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu piemērošanu starp attiecīgajiem departamentiem, aģentūrām un struktūrām, tai skaitā policiju, viltošanas novēršanas aģentūrām, muitu, intelektuālā īpašuma birojiem, pārtikas aprites tiesību iestādēm un mazumtirdzniecības inspektoriem.
 4.  Saskaņā ar 1. punktu norīkotā iestāde sadarbojas ar attiecīgajām ražotāju grupām un koordinē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu piemērošanu starp attiecīgajiem departamentiem, aģentūrām un struktūrām, tai skaitā policiju, viltošanas novēršanas aģentūrām, muitu, intelektuālā īpašuma birojiem, pārtikas aprites tiesību iestādēm un mazumtirdzniecības inspektoriem.
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts
1.  Tādu Savienībā iedibinātām personām pieejamu preču pārdošana, kas ir pretrunā 27. pantam, ir uzskatāma par nelikumīgu saturu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/xxx 2. panta g) punkta nozīmē46.
 1.  Tādu Savienībā iedibinātām personām pieejamu preču pārdošana, kas ir pretrunā šīs regulas 27. un 28. pantam, ir uzskatāma par nelikumīgu saturu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 2. panta g) punkta nozīmē46.
__________________
 __________________
46 Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regula (ES) [...] par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (OV L ..., XXX, dd/mm/gggg, X. lpp.).
 46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
43. pants – 3. punkts
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/xxx 14. pantu jebkura fiziska vai juridiska persona var paziņot mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem par konkrētu saturu, kas ir pretrunā šīs regulas 27. pantam.
 3.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 14. pantu jebkura fiziska vai juridiska persona var paziņot mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem par konkrētu saturu, kas ir pretrunā šīs regulas 27. un 28. pantam.
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
44. pants – 2. punkts
2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīki izklāsta tās informācijas būtību un veidu, ar kuru jāapmainās, kā arī informācijas apmaiņas metodes šajā nodaļā aprakstīto kontroļu veikšanai un izpildes panākšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.
 2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki izklāsta tās informācijas būtību un veidu, ar kuru jāapmainās, kā arī informācijas apmaiņas metodes šajā nodaļā aprakstīto kontroļu veikšanai un izpildes panākšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
44. pants – 4. punkts
4.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piešķirtās aizsardzības iespējama pārkāpuma gadījumā dalībvalstis veic pasākumus, kuru nolūks ir atvieglot informācijas nosūtīšanu par šādu iespējamu pārkāpumu no tiesībaizsardzības iestādēm, prokuratūras un tiesu iestādēm 39. panta 3. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.
 4.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piešķirtās aizsardzības iespējama pārkāpuma gadījumā dalībvalstis veic pasākumus, kuru nolūks ir atvieglot informācijas nosūtīšanu par šādu iespējamu pārkāpumu no tiesībaizsardzības iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm, prokuratūras, domēna nosaukumu valsts iestādēm un tiesu iestādēm 39. panta 3. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
45. pants – virsraksts
Ražošanas atļaujas sertifikāti
 Sertifikāti par atbilstību produkta specifikācijām
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts
1.  Ražotājam, kura produkts pēc 39. pantā minētās atbilstības pārbaudes tiek atzīts par atbilstīgu saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijai, ir tiesības saņemt oficiālu sertifikātu vai citu sertifikācijas apliecinājumu par tiesībām ražot produktu, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecībā uz minētā ražotāja veiktajiem ražošanas posmiem.
 1.  Ražotājam, kura produkts pēc 39. pantā minētās atbilstības pārbaudes tiek atzīts par atbilstīgu saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijai, ir tiesības saņemt oficiālu sertifikātu vai citu atbilstības apliecinājumu, tai skaitā digitālu, par tiesībām ražot produktu, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, piemēram, iekļaušanu 39. panta 1. punktā paredzētajā ražotāju sarakstā, attiecībā uz minētā ražotāja veiktajiem ražošanas posmiem.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
45. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minēto sertifikācijas pierādījumu pēc izpildiestāžu pieprasījuma dara pieejamu muitas dienestiem vai citām iestādēm Savienībā, kuras ir iesaistītas pārbaudēs par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu precēm, kas deklarētas laišanai brīvā apgrozībā vai laistas iekšējā tirgū. Ražotājs var darīt savu sertifikācijas pierādījumu pieejamu sabiedrībai vai jebkurai personai, kas darījumdarbības gaitā pieprasa šādu pierādījumu.
 2.  Šā panta 1. punktā minēto atbilstības pierādījumu pēc izpildiestāžu pieprasījuma dara pieejamu muitas dienestiem vai citām iestādēm Savienībā, kuras ir iesaistītas pārbaudēs par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu precēm, kas deklarētas laišanai brīvā apgrozībā vai laistas iekšējā tirgū. Ražotājs var darīt savu atbilstības pierādījumu pieejamu sabiedrībai vai jebkurai personai, kas darījumdarbības gaitā pieprasa šādu pierādījumu.
Grozījums Nr. 223
Regulas priekšlikums
46. pants
46. pants
 svītrots
Trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu rūpīga pārbaude
Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina ar noteikumiem, kuri ļautu uzticēt EUIPO tādu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu rūpīgu pārbaudi, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, kuras ierosināts aizsargāt saskaņā ar starptautiskām sarunām vai starptautiskiem nolīgumiem.
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ja Komisija izmanto šajā regulā paredzētās pilnvaras uzticēt uzdevumus EUIPO, tā ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 84. pantu, lai papildinātu šo regulu ar šādu uzdevumu izpildes uzraudzības kritērijiem. Minētie kritēriji var ietvert:
 1.  Ja Komisija izmanto šajā regulā paredzētās pilnvaras uzticēt uzdevumus EUIPO, tā ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 84. pantu, lai papildinātu šo regulu ar kritērijiem darbības uzraudzībai, palīdzot šādu uzdevumu izpildē. Minētie kritēriji ietver vismaz:
Grozījums Nr. 225
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  lauksaimniecības faktoru integrācijas pakāpi pārbaudes procesā;
 svītrots
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  kvalitātes novērtējumus;
 (b)  tehniskā atbalsta kvalitāti;
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
c)  no dažādiem avotiem iegūto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtējumu saskaņotību;
 svītrots
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
ea)  piekļuvi informācijai par Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru;
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
47. pants – 2. punkts
2.  Ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no dienas, kad EUIPO pirmo reizi deleģēti kādi uzdevumi, Komisija sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUIPO veikto uzdevumu izpildes rezultātiem un pieredzi.
 2.  Ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no dienas, kad EUIPO pirmo reizi deleģēti kādi uzdevumi, Komisija sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUIPO veikto uzdevumu izpildes rezultātiem un pieredzi.
Grozījums Nr. 230
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neattiecas uz šādiem lauksaimniecības produktiem:
 3.  Neskarot 5. panta 2. punktā minētos noteikumus, aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neattiecas uz lauksaimniecības produktiem, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai un ko nedrīkst laist iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 231
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  produkti, kurus to veida dēļ nevar tirgot iekšējā tirgū un kurus var patērēt tikai to ražošanas vietā vai tās tuvumā, piemēram, restorānos;
 svītrots
Grozījums Nr. 232
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  produkti, kas, neskarot 5. panta 2. punktā minētos noteikumus, ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem un ko nedrīkst laist iekšējā tirgū.
 svītrots
Grozījums Nr. 233
Regulas priekšlikums
48. pants – 5. punkts
5.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā “cita īpašība” var ietvert tradicionālās ražošanas metodes, tradicionālās produktu pazīmes un lauksaimniecības praksi, kas aizsargā vidisko vērtību, tai skaitā bioloģisko daudzveidību, dzīvotnes, valsts atzītas vides aizsardzības teritorijas un ainavu.
 5.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā “īpašība” un “cita īpašība” var ietvert tradicionālās ražošanas metodes, tradicionālās produktu pazīmes un lauksaimniecības praksi, kas aizsargā vidisko vērtību, tai skaitā bioloģisko daudzveidību, dzīvotnes, valsts atzītas vides aizsardzības teritorijas un ainavu.
Grozījums Nr. 234
Regulas priekšlikums
48. pants – 6. punkts
6.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā.
 svītrots
Grozījums Nr. 235
Regulas priekšlikums
48. pants – 7. punkts
7.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu. Šajos ierobežojumos un atkāpēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņem vērā kvalitāti vai lietošanu un atzītu zinātību vai dabas faktorus.
 7.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par ierobežojumiem un atkāpēm, ar ko šo regulu papildina ar noteikumiem par dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu. Šajos ierobežojumos un atkāpēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņem vērā kvalitāti vai lietošanu un atzītu zinātību vai dabas ierobežojumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu konkrētos apgabalos.
Grozījums Nr. 236
Regulas priekšlikums
50. pants – 2. punkts
2.  Tikai tad, ja barību iegūt vienīgi no definētā ģeogrāfiskā apgabala nav tehniski iespējams, ir atļauts pievienot ārpus šā apgabala iegūtu barību ar nosacījumu, ka ģeogrāfiskās vides dēļ netiek ietekmēta produkta kvalitāte vai iezīmes. Barība, kas iegūta ārpus definētā ģeogrāfiskā apgabala, gadā nepārsniedz 50 % sausnas.
 2.  Tikai tad, ja barību iegūt vienīgi no definētā ģeogrāfiskā apgabala nav iespējams, ir atļauts pievienot ārpus šā apgabala iegūtu barību ar nosacījumu, ka ģeogrāfiskās vides dēļ netiek ietekmēta produkta kvalitāte vai iezīmes. Barība, kas iegūta ārpus definētā ģeogrāfiskā apgabala, gadā nepārsniedz 50 % sausnas.
Grozījums Nr. 237
Regulas priekšlikums
50. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var uz ierobežotu laiku piešķirt atkāpes no 1. un 2. punktā minētajām procentuālajām daļām ārkārtas apstākļu, tai skaitā nelabvēlīgu ģeopolitisku, ekonomisku, ģeogrāfisku un klimatisko apstākļu dēļ, līdz var atjaunot ieguves iespēju noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Grozījums Nr. 238
Regulas priekšlikums
50. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Ja dalībvalsts piešķir šādu atkāpi saskaņā ar 2.a punktu, tā nodrošina, ka Komisijai tiek oficiāli nosūtīta dokumentācija ar atkāpes iemesliem un ka tā ir publiski pieejama, ievērojot Savienības un valsts tiesību aktus par datu aizsardzību.
Grozījums Nr. 239
Regulas priekšlikums
50. pants – 3. punkts
3.  Jebkādus ierobežojumus attiecībā uz izejvielu izcelsmi, kas norādīti produkta specifikācijā produktam, kura nosaukums ir reģistrēts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, pamato, ņemot vērā 51. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto saikni.
 3.  Jebkādus papildu īpašus noteikumus attiecībā uz izejvielu izcelsmi, kas norādīti produkta specifikācijā produktam, kura nosaukums ir reģistrēts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, pamato, ņemot vērā 51. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto saikni.
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums
50. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, papildinot šo regulu ar noteikumiem par atkāpēm attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā.
Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
e)  produkta iegūšanas metodes apraksts un — attiecīgā gadījumā — izmantotās tradicionālās metodes un īpašā prakse; kā arī informācija par iepakojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu, kvalitātes saglabāšanas, izcelsmes garantēšanas vai kontroles nodrošināšanas nolūkā iepakošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā;
 e)  produkta iegūšanas metodes apraksts un — attiecīgā gadījumā — izmantotās autentiskās un nemainīgās metodes un īpašā prakse; kā arī informācija par iepakojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu, kvalitātes saglabāšanas, izcelsmes garantēšanas vai kontroles nodrošināšanas nolūkā iepakošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā;
Grozījums Nr. 242
Regulas priekšlikums
51. pants – 2. punkts
2.  Produkta specifikācijā var iekļaut arī ilgtspējas saistības.
 2.  Produkta specifikācijā var iekļaut arī ilgtspējas saistības attiecībā uz vides, ekonomikas un sociālajām ilgtspējas dimensijām, kā arī saistības attiecībā uz dzīvnieku veselību un labturību.
Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
51. pants – 3. punkts
3.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saistībā ar noteikumiem, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārmērīgi apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.
 3.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, papildinot šo regulu ar noteikumiem, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārmērīgi apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.
Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  produkta specifikācijas galvenos punktus, proti: nosaukumu, produkta aprakstu, kā arī — attiecīgā gadījumā — īpašos noteikumus saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īsu aprakstu;
 a)  produkta specifikācijas galvenos punktus, proti: nosaukumu, produkta aprakstu, kā arī — attiecīgā gadījumā — īpašos noteikumus saistībā ar iepakojumu, marķējumu un komerciālo noformējumu, tai skaitā mazumtirdzniecības tīmekļa vietnēs, kopā ar ģeogrāfiskā apgabala īsu aprakstu;
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
III sadaļa – virsraksts
Kvalitātes shēmas
 Citas kvalitātes shēmas
Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
54. pants – 2. punkts – 2. daļa
Šajā nodaļā lauksaimniecības produkti ir lietošanai pārtikā paredzētie lauksaimniecības produkti, kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, un citi lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.
 Šajā nodaļā lauksaimniecības produkti ir lietošanai pārtikā paredzētie lauksaimniecības produkti, kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, un citi lauksaimniecības produkti, kas nav uzskaitīti minētajā pielikumā, bet ir pārstrādāti, izmantojot minētajā pielikumā uzskaitītos produktus, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā.
Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
55. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Reģistrētā nosaukuma aizsardzība attiecas arī uz jebkuru šā nosaukuma tulkojumu svešvalodā, ja ražotāju grupa to norāda produkta specifikācijā. Pēc to ražotāju pieprasījuma, kuri vēlas izmantot tulkojumu, tulkojumu nosaka dalībvalsts, kurā šie ražotāji ir iedibināti, un par to paziņo reģistrācijas pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij un Komisijai. Komisija publicē tulkojumu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
55. pants – 5. punkts
(5)  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar sīkāku informāciju par šajā pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem.
 (5)  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem šo regulu papildina, precizējot šajā pantā noteiktos atbilstības kritērijus.
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  reģistrācijai ieteiktais produkta nosaukums attiecīgajās valodu versijās;
 a)  reģistrācijai ieteiktais produkta nosaukums attiecīgajās valodu versijās vai norādot, ka šis nosaukums būtu jāaizsargā arī tā tulkojumā svešvalodā;
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
57. pants – 1. punkts
1.  Garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas pieteikumu var iesniegt tikai to produktu ražotāju grupas, kuru nosaukumi ir aizsargājami. Vairākas grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopīgu reģistrācijas pieteikumu.
 1.  Garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas pieteikumu var iesniegt tikai to produktu ražotāju grupas, kuru nosaukumi ir aizsargājami. Vairākas grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopīgu reģistrācijas pieteikumu. Citas ieinteresētās personas, tai skaitā reģionālās vai vietējās publiskās struktūras, var palīdzēt pieteikuma sagatavošanā un ar to saistītajā procedūrā.
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts
2.  Šāda rūpīga pārbaude nedrīkstētu būt ilgāka par 6 mēnešiem. Ja rūpīgās pārbaudes periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.
 2.  Ievērojot 3. punktu, rūpīgas pārbaudes periods nepārsniedz piecus mēnešus no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.
Minētajā pārbaudes laikposmā neietilpst laikposms, kas sākas dienā, kad Komisija nosūta dalībvalstij savus apsvērumus vai pieprasījumu sniegt papildu informāciju, un beidzas dienā, kad dalībvalsts atbild Komisijai uz šādiem apsvērumiem vai pieprasījumu.
Pienācīgi pamatotos gadījumos pārbaudes periodu var pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem. Gadījumā, ja rūpīgās pārbaudes periods tiek pagarināts vai, iespējams, tiks pagarināts, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem un par dienu, kad paredzams, ka pārbaudes periods beigsies.
Grozījums Nr. 252
Regulas priekšlikums
60. pants – 3. punkts
3.  Komisija var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam papildu informāciju.
 3.  Trīs mēnešu laikā pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas Komisija var pieprasīt kompetentajai iestādei vai pieteikuma iesniedzējam papildu informāciju.
Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
61. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru valsts administratīvu procedūru vai tiesvedību, kas var ietekmēt garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju. Šādā gadījumā dalībvalstis var lūgt Komisiju apturēt pārbaudes procedūru uz 12 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt.
 1.  Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru valsts administratīvu procedūru vai tiesvedību, kas var ietekmēt garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju. Šādā gadījumā dalībvalstis var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu apturēt pārbaudes procedūru uz 12 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt.
Grozījums Nr. 254
Regulas priekšlikums
61. pants – 2. punkts
2.  Ja ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu pieteikums Komisijai ir atzīts par nederīgu valsts līmenī, dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju. Šādā gadījumā Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot 60. panta 2. punktā minēto pārbaudes veikšanas termiņu un informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem.
 2.  Ja ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu pieteikums Komisijai ir atzīts par nederīgu valsts līmenī, dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju. Šādā gadījumā Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot 60. panta 2. punktā minēto pārbaudes veikšanas termiņu.
Grozījums Nr. 255
Regulas priekšlikums
62. pants – 3. punkts
(3)  Iebildumā norāda, ka pieteikums varētu būt pretrunā šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, un sniedz pamatojumu. Iebildums, kurā minētais apgalvojums nav iekļauts, uzskatāms par nederīgu.
 (3)  Iebildumā norāda, ka pieteikums varētu būt pretrunā šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, un sniedz atbilstīgu un pienācīgu pamatojumu. Iebildums, kurā minētais apgalvojums nav iekļauts, uzskatāms par nederīgu.
Grozījums Nr. 256
Regulas priekšlikums
63. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  norāda pienācīgi pamatotus iemeslus par ierosinātās reģistrācijas neatbilstību šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem; vai
 (a)   norāda pienācīgi pamatotus un atbilstīgus iemeslus par ierosinātās reģistrācijas neatbilstību šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem; vai
Grozījums Nr. 257
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ja nav nodrošināta atbilstība produkta specifikācijai;
 (a)  ja nav ievērota produkta specifikācija;
Grozījums Nr. 258
Regulas priekšlikums
69. pants – 4. punkts
(4)  Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz papildu noteikumus, kas sīkāk precizē garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzību.
 (4)  Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz papildu noteikumus, kas precizē garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzību.
Grozījums Nr. 259
Regulas priekšlikums
72. pants - 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis izveido to garantēto tradicionālo īpatnību produktu ražotāju sarakstu, kuri ir iekļauti Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Dalībvalstis šo sarakstu var publicēt, piemēram, internetā;
Grozījums Nr. 260
Regulas priekšlikums
72. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Garantētu tradicionālo īpatnību produktu ražotājiem, kas iekļauti Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, ir jāreģistrējas attiecīgajās iestādēs vai produktu sertifikācijas struktūrās saskaņā ar 73. panta 2. punktu, lai produkti tiktu pārbaudīti, pirms tos pirmo reizi piedāvā pārdošanai.
Grozījums Nr. 261
Regulas priekšlikums
73. pants – 10. punkts
10.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem, lai attiecībā uz 2. un 5. punktā minētajām produktu sertifikācijas struktūrām piemērotu atbilstīgas sertifikācijas un akreditācijas procedūras.
 10.  Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem, lai attiecībā uz 2., 5. un 6. punktā minētajām produktu sertifikācijas struktūrām piemērotu atbilstīgas sertifikācijas un akreditācijas procedūras.
Grozījums Nr. 262
Regulas priekšlikums
75. pants – 2. punkts
2.  Lai veicinātu zināšanas par produktiem un shēmām visā Savienībā, Komisija var izveidot digitālu sistēmu 1. punktā minēto apzīmējumu un shēmu iekļaušanai. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehnisko informāciju, kas jānorāda paziņojumos par fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.
 2.  Lai veicinātu zināšanas par produktiem un shēmām visā Savienībā, Komisija līdz ... [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izveido un atbalsta digitālu sistēmu 1. punktā minēto apzīmējumu un shēmu iekļaušanai. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehnisko informāciju, kas jānorāda paziņojumos par fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 263
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 1308/2013
93. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
(ii)  kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;
 (ii)  kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai — izņēmuma gadījumos — valstī;
Grozījums Nr. 265
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
93. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  regulas 93. pantam pievieno šādu daļu:
“1.a Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā “cita īpašība” var ietvert tradicionālo ražošanas praksi, tradicionālās produktu pazīmes un lauksaimniecības praksi, kas aizsargā vidisko vērtību, tai skaitā bioloģisko daudzveidību, dzīvotnes, valsts atzītas vides aizsardzības teritorijas un ainavu.”;
Grozījums Nr. 268
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) 1308/2013
94. pants – 2. punkts
2.  Produkta specifikācijā var iekļaut ilgtspējas saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../... [Regula par ĢIN]* 12. pantu.
 2.  Produkta specifikācijā var iekļaut ilgtspējas saistības 94.a panta nozīmē.
Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
94.a pants (jauns)
(2a)  regulā iekļauj šādus pantus:
“94.a pants
Ilgtspējas saistības
1.   Šajā pantā “ilgtspējas saistības” ir saistības, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus sociālos, vidiskos vai ekonomiskos mērķus, tostarp:
a)   mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tai skaitā uzlabot energoefektivitāti un ierobežot ūdens patēriņu;
b)   saglabāt un ilgtspējīgi izmantot augsnes, ainavu un dabas resursus;
c)   uzlabot augsnes auglību;
d)   saglabāt bioloģisko daudzveidību un augu šķirnes;
e)   pārkārtoties uz aprites ekonomiku;
f)   samazināt pesticīdu lietošanu;
g)   samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas;
h)   nodrošināt pietiekamus ienākumus un uzlabot to ražotāju noturību, kuru produktiem ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
i)   uzlabot to produktu kvalitāti un ekonomisko vērtību, kuriem piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un pārdalīt pievienoto vērtību visā piegādes ķēdē;
j)   veicināt lauku ekonomiku stimulējošu darbību dažādošanu;
k)   veicināt vietējo lauksaimniecisko ražošanu un saglabāt lauku apvidu struktūru un vietējo attīstību, tostarp nodarbinātību lauksaimniecībā;
l)   piesaistīt un atbalstīt gados jaunus ražotājus, kas ražo produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un jaunus produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražotājus, kā arī veicināt zinātības un kultūras nodošanu no paaudzes paaudzē;
m)   uzlabot darba un drošības apstākļus lauksaimniecības un pārstrādes darbībās;
n)   veicināt lauku apvidu, kā arī kultūras un gastronomiskā mantojuma vērtības celšanu, lai veicinātu izglītību par tematiem, kas saistīti ar kvalitātes sistēmu, pārtikas nekaitīgumu un līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu;
o)   pilnveidot koordināciju starp ražotājiem, uzlabojot pārvaldības instrumentu efektivitāti.
2.   Ražotāju grupa var vienoties par ilgtspējas saistībām, kas jāievēro, ražojot produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu saistību mērķis ir piemērot ilgtspējas standartu, kas ir augstāks par Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto un būtiski pārsniedz labas prakses standartus attiecībā uz sociāliem, vides vai ekonomiskiem pasākumiem. Šādām saistībām jābūt konkrētām, tajās jāņem vērā esošā ilgtspējīga prakse, ko izmanto produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tās var papildināt un veicināt ražotāju plašākas agroekoloģiskās stratēģijas cīņai pret klimata pārmaiņām un tajās var būt sniegtas atsauces uz esošajām ilgtspējas shēmām.
3.   Ilgtspējas saistības, par kurām panākta vienošanās saskaņā ar 2. punktu, vai nu iekļauj produkta specifikācijā, vai arī izstrādā atsevišķu iniciatīvu ietvaros.
4.   Šā panta 1. punktā minētās ilgtspējas saistības neskar prasības par atbilstību higiēnas un drošības standartiem un konkurences noteikumiem.
Grozījums Nr. 270
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
94.b pants (jauns)
94.b pants
Ilgtspējas ziņojums
1.   Ražotāju grupas, pamatojoties uz iekšējās revīzijas darbībām, var sagatavot ilgtspējas ziņojumu, kas ietver aprakstu par produkta ražošanā īstenoto esošo ilgtspējas praksi, produkta iegūšanas metodes ietekmi uz ilgtspēju sociālo, vidisko vai ekonomisko saistību ziņā, kā arī informāciju, kas vajadzīga, lai saprastu, kā ilgtspēja ietekmē produkta izstrādi, īpašības un pozīciju.
Ilgtspējas ziņojumu var atjaunināt, lai jo īpaši ņemtu vērā progresu salīdzinājumā ar iepriekšējo iekšējās revīzijas darbību rezultātiem.
2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1. punktā paredzētā ziņojuma saskaņotu formātu un tiešsaistes noformējumu, lai tā veicinātu ilgtspējas prakses apmaiņu un pavairošanu, tostarp ar konsultāciju pakalpojumu palīdzību un šādas prakses apmaiņas tīkla izveidi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 271
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 1308/2013
95. pants
(3)  95.–99. pantu, 101.–106. pantu un 107. pantu svītro.
 (3)  95.–99. pantu svītro;
Grozījums Nr. 272
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
100. pants
(3a)  Regulas 100. pantu aizstāj ar šādu:
“100. pants
 “100. pants
Homonīmi
 Homonīmi
1.   Nosaukumu, par ko ir iesniegts pieteikums un kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kurš jau ir reģistrēts saskaņā ar šo regulu, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo nosaukuma lietojumu un sajaukšanas iespējamību.
 1.   Ja pieteikums par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tiek iesniegts pēc tam, kad Savienībā jau ir ticis iesniegts pieteikums par pilnīgi vai daļēji homonīmu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tā ir aizsargāta Savienībā, šādu pieteikumu nereģistrē, ja vien praksē nav pietiekamas atšķirības starp vietējās un tradicionālās izmantošanas apstākļiem un abu homonīmo norāžu noformējumu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un to, lai patērētāji netiek maldināti par produkta patieso identitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.
Homonīmu, kas maldina pircēju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja šis nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.
 Pilnīgi vai daļēji homonīmu nosaukumu, kas norāda uz citu produktu vai maldina patērētāju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja šis nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.
Reģistrētu homonīmu var lietot tikai tad, ja vēlāk reģistrēto homonīmu praksē var pietiekami labi atšķirt no reģistrā jau esošā nosaukuma, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un ka jāizvairās no pircēja maldināšanas.
1.a  Šajā pantā ar homonīmu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, par kuru ir iesniegts pieteikums vai kura ir aizsargāta Savienībā, apzīmē:
a)  Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ierakstītus aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
b)  aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, par kuriem iesniegts pieteikums, ar nosacījumu, ka tās pēc tam tiek reģistrētas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā;
c)  cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas Savienībā aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1753; un
d)  aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un līdzvērtīgus apzīmējumus, kas aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu starp Savienību un vienu vai vairākām trešām valstīm.
2.   Mutatis mutandis piemēro 1. punktu, ja nosaukums, par ko ir iesniegts pieteikums, ir pilnīgs vai daļējs homonīms ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kura ir aizsargāta ar dalībvalstu tiesību aktiem.
 2.  Mutatis mutandis piemēro šā panta 1. punktu, ja nosaukums, par ko ir iesniegts pieteikums, ir pilnīgs vai daļējs homonīms ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kura ir aizsargāta ar dalībvalstu tiesību aktiem.
2.a  Komisija anulē aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. punktu.
3.   Ja vīna vīnogu šķirnes nosaukums satur aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tas sastāv no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, minēto nosaukumu neizmanto lauksaimniecības produktu marķēšanai.
 3.   Ja vīna vīnogu šķirnes nosaukums satur aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tas sastāv no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, minēto nosaukumu neizmanto lauksaimniecības produktu marķēšanai.
3.a  Lai ņemtu vērā pastāvošo marķēšanas praksi, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka izņēmumus no minētā noteikuma.
4.   Produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumus, kas minēti šīs regulas 93. pantā, aizsargā, neskarot jau aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK)9 Nr. 110/2008 2. pantā.
 4.  Produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumus, kas minēti šīs regulas 93. pantā, aizsargā, neskarot jau aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 2. pantā.”
________________________
9 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).”
Grozījums Nr. 273
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
102. pants
(3b)  regulas 102. un 103. pantu aizstāj ar šādiem:
“102. pants
 “102. pants
Saistība ar preču zīmēm
 Saistība ar preču zīmēm
1.   Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, tad preču zīmes reģistrāciju, kuras izmantošana būtu pretrunā 103. panta 2. punktam un kura attiecas uz produktu, kas ietilpst vienā no VII pielikuma II daļā uzskaitītajām kategorijām, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts pēc dienas, kad Komisijai iesniegts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
 1.  Tādas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuras izmantošana būtu pretrunā 103. pantam, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai.
Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot pirmo daļu, atzīst par nederīgām.
1.a  Preču zīmes, kurā ietverts vai imitēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāts nosaukums vai kura atgādina šādu nosaukumu, reģistrāciju tādas personas vārdā, kas nav ražotāju grupa, noraida.
1.b  Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. punktu, EUIPO un attiecīgā gadījumā kompetentās valsts iestādes atzīst par spēkā neesošām.
2.   Neskarot šīs regulas 101. panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana ir pretrunā šīs regulas 103. panta 2. punktam, par kuru Savienības teritorijā labticīgi tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, kura tika reģistrēta vai kura – ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti – tika iegūta lietojuma dēļ pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesamībai vai atsaukšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/243610 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/100111.
 2.  Neskarot šā panta 3. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana ir pretrunā 103. pantam un kura ir pieteikta, reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vispāratzīta, to godprātīgi lietojot Savienības teritorijā, pirms dienas, kad Komisijai iesniegts pieteikums par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, var turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 vai Regulu (ES) 2017/1001. Šādos gadījumos ir atļauts izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo preču zīmi.
Šādos gadījumos ir atļauta gan cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana, gan attiecīgo preču zīmju lietošana.
2.a  Attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas Savienībā reģistrētas, neiesniedzot Savienības reģistrācijas pieteikumu, par pirmās aizsardzības dienas datumu uzskata datumu, kad 1. un 4. punkta vajadzībām Komisijai iesniegts pieteikums par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.
2.b  Neskarot Regulu (ES) Nr. 1169/2011, Direktīvas (ES) 2015/2436 28. panta 4. punktā minētās garantijas vai sertifikācijas zīmes un šīs direktīvas 29. panta 3. punktā minētās kolektīvās zīmes var izmantot uz marķējuma kopā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
______________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).
11 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 274
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
103. pants
“103. pants
 “103. pants
Aizsardzība
 Aizsardzība
1.  Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var lietot ikviens tirgus dalībnieks, kas tirgo vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgo produkta specifikāciju.
2.   Aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā arī vīns, kuram izmanto šo aizsargāto nosaukumu saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:
 2.   Cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas Savienības aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, ir aizsargāti pret:
a)   jebkādu tiešu vai netiešu šā aizsargātā nosaukuma komerciālo izmantošanu, tostarp izmantošanu produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas,
 a)  jebkādu tiešu vai netiešu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes komerciālu izmantošanu saistībā ar produktiem, uz kuriem reģistrācija neasttiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek negodprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātā nosaukuma reputācija, vai tai kaitēts, tostarp gadījumos, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļas;
i)  attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai arī
ii)  ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;
b)   ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz to, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargāts nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, tostarp gadījumos, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļas;
 b)  jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, viltošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos, pat tad, ja norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, tostarp gadījumos, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļas;
c)   jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem, kā arī tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;
 c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos, dokumentos vai tīmekļvietnēs vai domēna nosaukumos sniegtajā informācijā par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iepakojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
d)   jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
 d)  jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
2.a  Šā panta 1. punkts attiecas arī uz domēna nosaukumu, kas satur reģistrētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no tiem.
3.  Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nevar Savienībā kļūt par sugasvārdiem 101. panta 1. punkta nozīmē.
4.   Šā panta 2. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz:
 4.  Šā panta 1. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz:
a)   precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā; un
 a)  precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un kas nav laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā;
aa)  Savienībā ražotām precēm, kuras paredzēts eksportēt un tirgot trešās valstīs; un
b)   precēm, kas tiek pārdotas ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.
 b)  precēm, kas tiek pārdotas ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.
Attiecībā uz precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā, ražotāju grupai vai jebkuram tirgus dalībniekam, kuram ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesības liegt visām trešām personām tirdzniecības apritē ievest preces Savienībā, nelaižot tās tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, nāk no trešām valstīm un uz tām bez atļaujas ir izvietots aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
4.a  Ja aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargata ģeogrāfiskās izcelsmes norāde satur vienu vai vairākus apzīmējumus, kas nav sugas vārdi, viena, dažu vai visu to izmantošana tādā pašā vai citā secībā nekā reģistrētais apzīmējums ir viens no 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem rīcības veidiem.
4.b  Atzītai ražotāju grupai vai jebkuram tirgus dalībniekam, kuram ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesības liegt visām trešām personām tirdzniecības apritē ievest preces Savienībā, nelaižot tās tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, nāk no trešām valstīm un pārkāpj 1. punkta noteikumus.
4.c  Saskaņā ar šo regulu aizsargātie cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Savienībā nekļūst par sugas vārdiem.
4.d  Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir salikts nosaukums, kas satur terminu, kuru uzskata par sugas vārdu, šā termina lietošana parasti nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā darbība.
4.e  Katra dalībvalsts veic atbilstošus administratīvus un tiesiskus pasākumus, lai novērstu vai apturētu tādu 1. punktā paredzēto aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu lietošanu produktiem, kas tiek ražoti vai tirgoti minētajā dalībvalstī.
Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par šādu pasākumu veikšanu, rīkojoties saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām.
Šīs iestādes nodrošina atbilstīgas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi to funkciju veikšanai.”;
Grozījums Nr. 275
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
104.– 107. pants
(3c)  Regulas 104. līdz 106. pantu un 107. pantu svītro.
Grozījums Nr. 276
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
113. pants – -1. punkts (jauns)
(3d)  regulas 113. pantā iekļauj šādu punktu:
“-1. Produkta, kuru tirgo ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, specifikācijā iekļauj tradicionālu apzīmējumu.”;
Grozījums Nr. 277
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 3.e punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
113.a pants (jauns)
(3e)  iekļauj šādu pantu:
“113.a pants
Saikne ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
1.  Tāda tradicionāla apzīmējuma reģistrāciju, kura izmantošana būtu pretrunā Regulas ... /... (jaunā ĢIN regula) 27. pantam, noraida, ja tradicionālā apzīmējuma reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.
2.  Tradicionālus apzīmējumus, kas reģistrēti, pārkāpjot 1. punktu, Komisija un attiecīgā gadījumā kompetentās valsts iestādes atzīst par spēkā neesošiem.”;
Grozījums Nr. 278
Regulas priekšlikums
81. pants – 1. daļa – 3.f punkts (jauns)
Regula (ES) 1308/2013
120. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(3f)  regulas 120. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
(ga)  saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN”, kas atbilst norādēm “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.
Grozījums Nr. 279
Regulas priekšlikums
83. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2019/787
13. pants – 4.a punkts (jauns)
(1a)  regulas 13. pantā iekļauj šādu punktu:
“4.a Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko tirgo ar saliktu apzīmējumu, kā minēts 11. pantā, ar marķējumu, kā minēts 12. pantā, kā maisījumu, kā minēts šā panta 3. punktā, vai kā kombināciju, kā minēts šā panta 3.a punktā, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011 neprasa norādīt sastāvdaļu daudzumu, kas minētas saliktos apzīmējumos, kā pieminējums(-i), maisījumos vai kombinācijās.”;
Grozījums Nr. 280
Regulas priekšlikums
83. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2019/787
I pielikums – 9.a punkts (jauns)
(4a)  regulas I pielikumā iekļauj šādu punktu:
“9.a Kartupeļu spirts
a)  Kartupeļu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, vienīgi raudzējot un destilējot kartupeļu bumbuļus, un spirta tilpumkoncentrācija destilātā mazāka par 94,8 %, lai destilātam būtu izmantoto izejvielu aromāts un garša.
b)  Maksimāli pieļaujamais metanola daudzums kartupeļu spirtā ir 1000 grami uz hektolitru 100 % spirta.
c)  Spirta tilpumkoncentrācija kartupeļu spirtā ir ne zemāka kā 38 %.
d)  Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
e)  Kartupeļu spirtu nearomatizē.
f)  Kartupeļu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
g)  Kartupeļu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.”;
Grozījums Nr. 281
Regulas priekšlikums
83. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2019/787
I pielikums – 13.a punkts (jauns)
(4b)  regulas I pielikumā iekļauj šādu punktu:
“13.a Maizes spirts
a)  Maizes spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, vienīgi raudzējot un destilējot svaigu maizi, un spirta tilpumkoncentrācija destilātā mazāka par 86 %, lai destilātam būtu izmantoto izejvielu aromāts un garša.
b)  Spirta tilpumkoncentrācija maizes spirtā ir ne zemāka kā 38 %.
c)  Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.
d)  Maizes spirtu nearomatizē.
e)  Maizes spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.
f)  Maizes spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.”;
Grozījums Nr. 282
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 12. panta 4. punktā, 14. panta 2. punktā, 15. panta 6. punktā, 17. panta 5. punktā, 19. panta 10. punktā, 23. panta 7. punktā, 25. panta 10. punktā, 26. panta 6. punktā, 28. panta 3. punktā, 29. panta 3. punktā, 34. panta 3. punktā, 46. panta 1. punktā, 46. pantā, 47. panta 1. punktā, 48. panta 6. punktā, 48. panta 7. punktā, 49. panta 4. punktā, 51. panta 3. punktā, 55. panta 5. punktā, 56. panta 2. punktā, 73. panta 10. punktā, 69. panta 4. punktā, 70. panta 2. punktā, 58. panta 3. punktā, 62. panta 10. punktā, 67. panta 3. punktā, 68. panta 6. punktā, 76. panta 4. punktā, 77. panta 1. punktā, 78. panta 3. punktā, 78. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
 2.  Pilnvaras pieņemt 14. panta 2. punktā, 19. panta 10. punktā, 23. panta 7. punktā, 34. panta 3. punktā, 47. panta 1. punktā, 48. panta 7. punktā, 49. panta 4. punktā, 50. panta 3.b punktā, 51. panta 3. punktā, 55. panta 5. punktā, 56. panta 2. punktā, 73. panta 10. punktā, 69. panta 4. punktā, 70. panta 2. punktā, 58. panta 3. punktā, 62. panta 10. punktā, 67. panta 3. punktā, 68. panta 6. punktā, 76. panta 4. punktā, 77. panta 1. punktā, 78. panta 3. punktā un 78. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms triju gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0173/2023).

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 3. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika