Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšsēdētājas 2023. gada 28. februāra vēstuli,

–  ņemot vērā vienošanās projektu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku (ECB) rīcības strukturēšanai, īstenojot sadarbību centrālo banku darbības jomā,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 4. punktu, 132. panta 1. punkta 3. ievilkumu, 282. panta 5. punktu, 284. panta 3. punktu un 295. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 148. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0158/2023),

A.  tā kā ECB un visu dalībvalstu centrālās bankas veido Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 1. punktu to galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti;

B.  tā kā, neskarot cenu stabilitātes mērķi, ECBS ir jāatbalsta vispārējā ekonomikas politika Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķi, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā;

C.  tā kā ECB neatkarība, kā arī pienākums ievērot šo principu ir skaidri nostiprināts LESD, konkrēti tā 130. un 282. pantā;

D.  tā kā ECB atskaitās Eiropas Parlamentam saskaņā ar LESD, LES un Protokolā Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem paredzētajiem noteikumiem;

E.  tā kā Eiropas Savienības Līgumos ir noteikts, ka ECB ir jāpublicē gada pārskats, kuru Eiropas Parlamentam iesniedz tās priekšsēdētājs; tā kā ECB gada pārskata publicēšana un iepazīstināšana ar to sniedz iespēju Eiropas Parlamentam pieņemt rezolūciju, kas ļauj Eiropas Parlamentam sniegt atzinumu par ECB lēmumiem monetārās politikas jomā, par atbildīgo komiteju nosakot Ekonomikas un monetāro komiteju (ECON);

F.  tā kā ECB priekšsēdētājs publiskā dialoga par monetārās politikas jautājumiem ietvaros vismaz četras reizes gadā piedalās atklātā uzklausīšanā ECON komitejā; tā kā dialogs par monetārās politikas jautājumiem ir būtiska iespēja Eiropas Parlamenta deputātiem īstenot ECB darba demokrātisku uzraudzību, iesaistoties jautājumu un atbilžu sesijā ar ECB priekšsēdētāju; tā kā Eiropas Parlamenta deputāti var iesniegt ECB jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski;

G.  tā kā ECB Valdes locekļu iecelšanas procedūras ietvaros notiek arī apspriešanās ar Eiropas Parlamentu;

H.  tā kā Eiropas Parlaments plāno koncentrēties uz savām kontroles pilnvarām un sekmīgāk pārbaudīt monetārās politikas īstenošanu eurozonā;

I.  tā kā mijiedarbība ar Eiropas Parlamentu ir iespēja ECB skaidrot savus lēmumus monetārās politikas jomā plašākai sabiedrībai, tostarp Eiropas iedzīvotājiem;

J.  tā kā ECON komiteja un ECB ir iesaistījušās sarunās un vienojušās par pielikumā pievienotās vienošanās tekstu;

K.  tā kā minētās vienošanās mērķis ir konsolidēt paraugpraksi, kas gadu gaitā neformāli attīstās starp abām iestādēm;

L.  tā kā minētā vienošanās var palīdzēt veicināt turpmāku saprašanos un efektīvu sadarbību, tādējādi apzinot kopīgu praksi abu iestāžu mijiedarbībai centrālo banku jomā,

1.  apstiprina pielikumā izklāstīto vienošanos;

2.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājai adresēto vēstuli, kurai pievienota minētā vienošanās;

3.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu kopā ar pielikumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un dalībvalstu parlamentiem.

ECB attiecības ar Parlamentu centrālo banku darbības jomā ir nostiprinātas Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un kopš ECB izveides 1998. gadā tās ir attīstījušās, īstenojot daudzveidīgu mijiedarbības praksi.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir noteikti skaidri parametri attiecībā uz ECB neatkarību, tās pārskatatbildību Parlamenta priekšā, tās padomdevējas lomu Savienības likumdošanas procesā, kā arī tās atvērtību sabiedrībai.

ECB atzinīgi vērtē Parlamenta pēdējos gados īstenoto lomu, ļaujot ECB efektīvi pildīt savus pienākumus pārskatatbildības un pārredzamības jomā. Šajā kontekstā Parlaments darbojas kā tilts starp ECB un Savienības pilsoņiem. ECB gūst labumu no sadarbības ar Parlamentu, ko veido Savienības pilsoņu pārstāvji. Attiecīgi Parlaments var vērst uzmanību uz šo pilsoņu bažām un nodrošināt forumu, kurā ECB var izskaidrot savu politiku plašākai sabiedrībai. Šo attiecību tiesiskais regulējums ir bijis pamats, kas ļāvis abām iestādēm pēdējos gados izveidot efektīvu sadarbību, atvieglojot ECB iespējas informēt Savienības pilsoņus un viņu ievēlētos pārstāvjus par savu politiku un tās pamatojumu.

Lai veicinātu turpmāku kopīgu saprašanos un efektīvu sadarbību, ir apzināti šādi elementi, kas atspoguļo abu pušu vēlmes attiecībā uz Parlamenta un ECB mijiedarbības prakses strukturēšanu centrālo banku darbības jomā.

ECB gada pārskats

Parlaments un ECB cenšas turpināt strukturētu ikgadēju viedokļu apmaiņu par ECB gada pārskatu, kurā aprakstīti Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumi un darbības un arī ziņots par Eurosistēmas monetāro politiku.

ECB gada pārskatam arī turpmāk vajadzētu būt pietiekami detalizētam, lai būtu iespējams jēgpilns dialogs ar Eiropas Parlamenta deputātiem par ECB politiku. Šajā nolūkā ECB cita starpā plāno iekļaut tās gada pārskatā detalizētu savas politikas un darbību analīzi, ņemot vērā norises ekonomikas, finanšu un monetārajā jomā attiecīgajā gadā.

Parlamenta un ECB centienos būtu jo īpaši jāiekļauj šāda prakse.

–  ECB paredz katru gadu iesniegt Parlamentam gada pārskatu, nosūtot tā kopijas ar aizliegumu izpaust tā saturu pirms publicēšanas un pievienojot ECB detalizētu atsauksmi par Parlamenta rezolūciju par ECB iepriekšējā gada pārskatu. Pēc tam ECB gada pārskata publicēšanas dienā atsauksmi publicē ECB tīmekļa vietnē.

–  ECB un Parlaments cenšas turpināt praksi katru gadu ECB gada pārskata publicēšanas dienā organizēt īpašu Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON komitejas) sanāksmi, lai apspriestu tā saturu. Sanāksmes laikā ECB priekšsēdētāja vietnieks uzstājas ar ievadrunu, iepazīstina ECON komiteju ar ECB gada pārskatu un atbild uz EP deputātu jautājumiem.

–  Parlaments plāno katru gadu pieņemt rezolūciju, kurā apkopots tā viedoklis par ECB politiku un darbībām, kas izklāstītas ECB gada pārskatā. Rezolūcija tiek apspriesta Parlamenta plenārsēdē īpašās debatēs. Debašu laikā ECB priekšsēdētājs uzstājas ar ievadrunu par gada pārskatu un pēc EP deputātu uzstāšanās sniedz noslēguma paziņojumu, atbildot uz EP deputātu komentāriem.

Uzklausīšanas ECON komitejā

Parlaments un ECB sagaida, ka ECB priekšsēdētājs vismaz četras reizes gadā piedalīsies atklātā uzklausīšanā ECON komitejā. Šīs uzklausīšanas laikā ECB priekšsēdētājs publiski sniedz paziņojumu un atbild uz EP deputātu jautājumiem. Parlaments atklātās uzklausīšanas straumē tiešraidē un arī ieraksta, pēc tam Parlamenta tīmekļa vietnē publiskojot katras uzklausīšanas videomateriālu. Parlaments par katru uzklausīšanu arī sagatavo stenogrammu, kas pēc tam tiek publiskota abu iestāžu tīmekļa vietnēs.

Jautājumi, uz kuriem jāatbild rakstiski

Parlaments un ECB cenšas saglabāt kopš 21. gadsimta sākuma pastāvošo praksi, saskaņā ar kuru ECB priekšsēdētājs atbild uz EP deputātu jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, ECB kompetences jomās. Parlaments un ECB plāno publicēt rakstiskās atbildes uz šiem jautājumiem savās attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

Ad hoc mijiedarbība ar ECB Valdes locekļiem

Parlaments un ECB cenšas arī turpmāk nodrošināt, lai ECB priekšsēdētājs un citi ECB Valdes locekļi pēc Parlamenta pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas piedalītos ad hoc viedokļu apmaiņās ECON komitejā ar mērķi apspriest jautājumus, kuri ietilpst ECB kompetences jomās. Viedokļu apmaiņas laikā ECB priekšsēdētājs un citi ECB Valdes locekļi sniedz paziņojumu un pēc tam atbild uz EP deputātu jautājumiem.

Neoficiāla vizīte uz ECB

ECB plāno katru gadu uzņemt ECON komitejas delegāciju, lai neformāli diskutētu ar ECB Valdes locekļiem par jautājumiem, kas ir ECB kompetences jomās.

ECB atzinumi

Parlaments un ECB cenšas ļaut Parlamenta kompetentajām struktūrām pienācīgi izskatīt ECB atzinumus par ierosināto Savienības tiesību aktu. Šajā nolūkā Parlamentam vajadzības gadījumā būtu savlaicīgi jālūdz ECB sniegt atzinumu. ECB cenšas sniegt atzinumus trīs mēnešu laikā pēc ierosinātā Savienības tiesību akta nosūtīšanas dienas, vai arī informēt Parlamentu par tā pieņemšanas grafiku, ņemot vērā Parlamenta grafiku darbam ar priekšlikumu.