Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2023/2500(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0260/2023

Iesniegtie teksti :

B9-0260/2023

Debates :

Balsojumi :

PV 15/06/2023 - 7.5

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0244

Pieņemtie teksti
PDF 301kWORD 86k
Ceturtdiena, 2023. gada 15. jūnijs - Strasbūra
Izmeklēšana saistībā ar "Pegasus" un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanu
P9_TA(2023)0244B9-0260/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. jūnija ieteikums Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanu (2023/2500(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 2., 4., 6. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16., 223., 225. un 226. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu ("Harta") un jo īpaši tās 7.,8., 11., 17., 21., 41., 42. un 47. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(1) ("E-privātuma direktīva"),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI(4) ("Kibernoziegumu direktīva"),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei(5) ("Divējāda lietojuma regula"),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 17. maija Lēmumu (KĀDP) 2019/797 par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis(6), kas grozīts ar Padomes 2021. gada 17. maija Lēmumu (KĀDP) 2021/796(7),

–  ņemot vērā Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta Lēmumu (ES) 2022/480 par izmeklēšanas komitejas izveidi, kuras uzdevums ir izmeklēt spiegprogrammatūras "Pegasus" un tai līdzīgu novērošanas spiegprogrammatūru izmantošanu, un izmeklēšanas priekšmeta, kā arī komitejas kompetences, skaitliskā sastāva un pilnvaru laika noteikšanu(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES(11) ("Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva"),

–  ņemot vērā 2022. gada 16. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par vienota mediju pakalpojumu satvara izveidi iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības akts) un grozījumiem Direktīvā 2010/13/ES (COM(2022)0457),

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu lietā C-37/20(12) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas tiesību normu, kas paredz, ka informācijai par dalībvalstu teritorijā reģistrētu sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim, kura tiek atzīta par spēkā neesošu,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām(13),

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet 2022. gada 19. jūlija paziņojumu "Use of spyware to surveil journalists and human rights defenders" (Spiegprogrammatūru izmantošana žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju izsekošanai),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres Dunja Mijatovic 2023. gada 27. janvāra paziņojumu "Highly intrusive spyware threatens the essence of human rights" (Īpaši uzmācīga spiegprogrammatūra apdraud cilvēktiesību būtību)(14),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) 2022. gada 15. februāra Ievada piezīmes par mūsdienīgo spiegprogrammatūru(15),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un jo īpaši tās 8., 10., 13., 14. un 17. pantu, kā arī šai konvencijai pievienotos protokolus,

–  ņemot vērā Eiropola 2021. gadā sagatavoto Eiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējuma (SOCTA) ziņojumu "A Corrupting Influence: the Infiltration and Undermining of Europe’s Economy and Society by Organised Crime" (Korupcijas ietekme — organizētās noziedzības iefiltrēšanās Eiropas ekonomikā un sabiedrībā un tās graujošā ietekme",

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2017. gada ziņojumu "Izlūkdienestu īstenotā novērošana — pamattiesību garantijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi Eiropas Savienībā" un tā atjauninājumus, kas 2023. gada 28. februārī iesniegti Izmeklēšanas komitejai Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanas izmeklēšanai (PEGA),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā(16) un tajā iekļautos Eiropas Parlamenta ieteikumus par IT drošības nostiprināšanu ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās,

–  ņemot vērā EDAU 2022. gada 11. novembra atzinumu 24/2022 par Eiropas Mediju brīvības aktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) izstrādāto glosāriju par ļaunprogrammatūru un spiegprogrammatūru,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda lēmumu par to, kā Eiropas Komisija novērtējusi ietekmi uz cilvēktiesībām pirms atbalsta sniegšanas Āfrikas valstīm to novērošanas spēju attīstīšanai (lieta 1904/2021/MHZ),

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes uzskatu un vārda brīvības jautājumos Irene Kahn un ANO īpašā referenta minoritāšu jautājumos Fernand de Varennes 2023. gada 2. februāra paziņojumu, kurā pieprasīts izmeklēt iespējamo spiegošanas programmu, kas vērsta pret Katalonijas līderiem(17),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) ziņojumu par drošības dienestu demokrātisko uzraudzību(18) un tās atzinumu "Poland – Opinion on the Act of 15 January 2016 amending the Police Act and Certain Other Acts" (Polija. Atzinums par 2016. gada 15. janvāra Likumu, ar ko groza Policijas likumu un dažus citus likumus")(19),

–  ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanas izmeklēšanai ziņojumu (A9‑0189/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 208. panta 12. punktu,

A.  tā kā CitizenLab, Amnesty Tech un vairāku pētniecisko žurnālistu darba rezultāti ir atklājuši, ka valdības iestādes vairākās valstīs — gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs — Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras ir izmantojušas politiskiem un pat noziedzīgiem mērķiem pret žurnālistiem, politiķiem, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, diplomātiem, juristiem, uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un citām personām; tā kā šāda prakse ir ārkārtīgi satraucoša un pierāda novērošanas tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas risku, apdraudot cilvēku pamattiesības, demokrātiju un vēlēšanu procesus;

B.  tā kā vienmēr, kad ziņojumā ir minēts termins "spiegprogrammatūra", tas nozīmē "Pegasus un līdzvērtīga uzraudzības spiegprogrammatūra", kā noteikts Parlamenta lēmumā par PEGA komitejas izveidošanu;

C.  tā kā ir novērots, ka valsts dalībnieki spiegprogrammatūru ir apzināti izmantojuši maldināšanai, izmantojot spiegprogrammatūru, kas var maskēties kā likumīga programma, datne vai saturs ("Trojas zirgs"), piemēram, valsts iestāžu viltus ziņas; tā kā dažos gadījumos valsts iestādes ir izmantojušas tālruņu operatorus, lai nosūtītu ļaunprātīgu saturu uz mērķpersonas ierīci; tā kā spiegprogrammatūru ar inficētu saturu var izvietot, izmantojot nulles dienas ievainojamību bez mērķpersonas mijiedarbības, un pēc atinstalēšanas tā var noņemt visas savas klātbūtnes pēdas, kā arī anonimizēt saiti starp attāliem operatoriem un serveri;

D.  tā kā mobilo sakaru pirmsākumos novērošana tika veikta vienkāršā formātā, pārtverot zvanus un vēlāk arī īsziņas;

E.  tā kā, parādoties šifrētu mobilo sakaru lietojumiem, radās spiegprogrammatūras nozare, kas pētīja viedtālruņu operētājsistēmu nepilnības, lai varētu instalēt programmatūru, ko izmanto spiegprogrammatūras importēšanai tālrunī, cita starpā izmantojot "nulles klikšķi", kas, lietotājam nezinot un neveicot nekādas darbības, ļauj izgūt datus pirms šifrēšanas; tā kā šāda "nulles klikšķa" spiegprogrammatūra ir izveidota tā, lai ļoti apgrūtinātu tās izmantošanas efektīvu un mērķtiecīgu pārbaudi;

F.  tā kā zināšanas par programmatūras sistēmu ievainojamību tiek tirgotas tieši starp pusēm vai to iegūšanu atvieglo starpnieki; tā kā šajā tirdzniecībā ir iesaistīti nevalstiski dalībnieki un noziedzīgas organizācijas;

G.  tā kā nulles dienas ievainojamību iegūšana, tirdzniecība un iekrāšana faktiski apdraud ES iedzīvotāju saziņas un kiberdrošības integritāti un drošību;

H.  tā kā novērošanas spiegprogrammatūra būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un, lai to izmantotu, vienmēr iepriekš būtu jāsaņem efektīva, juridiski saistoša un pamatota tiesas atļauja, ko izsniedz objektīva un neatkarīga tiesu iestāde, kurai jānodrošina, ka pasākums ir nepieciešams, samērīgs un tiek izmantots tikai gadījumos, kas ietekmē valsts drošību, vai terorisma un smagu noziegumu gadījumos; tā kā novērošanas metodes var ļaunprātīgi izmantot vidē, kurā nav efektīvas līdzsvara un atsvara sistēmas;

I.  tā kā visi novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanas gadījumi ir rūpīgi jāpārbauda neatkarīgai ex post uzraudzības iestādei, kurai jānodrošina, ka visi atļautie novērošanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar pamattiesībām un nosacījumiem, ko noteikusi EST, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) un Venēcijas komisija; tā kā šai ex post uzraudzības iestādei būtu jāizdod rīkojums nekavējoties izbeigt novērošanu, ja tā tiek atzīta par nesaderīgu ar minētajām tiesībām un nosacījumiem;

J.  tā kā novērošanas spiegprogrammatūras izmantošana, kas neatbilst Savienības tiesību aktos un EST un ECT judikatūrā noteiktajām prasībām, ir pretrunā LES 2. pantā noteiktajām vērtībām un pamattiesībām, kas paredzētas Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 7., 8., 11., 17., 21. un 47. pantā, kuros atzītas īpašās tiesības, brīvības un principi, piemēram, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, personas datu aizsardzība, runas un informācijas brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz nediskrimināciju, kā arī tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, taisnīgu tiesu un tiesības uz nevainīguma prezumpciju;

K.  tā kā mērķpersonu tiesības ir noteiktas Hartā un starptautiskajās konvencijās, jo īpaši tiesības uz privātumu un tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī Savienības noteikumos par aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām; tā kā šīs tiesības ir apstiprinātas EST un ECT judikatūrā;

L.  tā kā mērķtiecīgas sieviešu novērošanas ietekme var būt īpaši smaga, jo iestādes var izmantot pastiprinātu sociālo kontroli, kas tiek piemērota sievietēm, lai ar spiegošanas programmatūras palīdzību iegūtu privātus un intīmus datus nomelnošanas kampaņām;

M.  tā kā no mērķpersonu liecībām var secināt, ka pat tad, ja tiesiskās aizsardzības līdzekļi un pilsoniskās tiesības formāli ir noteikti, tie lielākoties zaudē spēku valdības struktūru radīto šķēršļu dēļ, kā arī tādēļ, ka netiek īstenotas mērķpersonu tiesības tikt informētiem, un administratīvi šķēršļi liedz šīm personām pierādīt izsekošanu; tā kā pat sistēmās, kas nodrošina ātras un atklātas procedūras, spiegprogrammatūras specifika ļoti apgrūtina autorības un attiecīgās personas izsekošanas specifikas un apjoma pierādīšanu;

N.  tā kā tiesas nav pieņēmušas neatkarīgu ekspertu tiesu ekspertīzes pierādījumus, bet tikai pierādījumus, kas iegūti to iestāžu, drošības vai tiesībaizsardzības iestāžu pārbaudē, kuras, iespējams, ir veikušas uzbrukumus; tā kā tas mērķpersonas nostāda paradoksālā situācijā, un nav reālu iespēju pierādīt inficēšanu ar spiegprogrammatūru;

O.  tā kā Polijas valdība ir vājinājusi un likvidējusi institucionālās un tiesiskās garantijas, tostarp pienācīgas uzraudzības un kontroles procedūras, faktiski atstājot personas, pret kurām vērsta novērošana, bez jebkādiem jēgpilniem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; tā kā novērošanas spiegprogrammatūra Pegasus ir izmantota nelikumīgi, lai izspiegotu žurnālistus, opozīcijas politiķus, juristus, prokurorus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus;

P.  tā kā Ungārijas valdība ir vājinājusi un likvidējusi institucionālās un tiesiskās garantijas, tostarp pienācīgas uzraudzības un kontroles procedūras, faktiski atstājot personas, pret kurām nelikumīgi vērsta novērošana, bez jebkādiem jēgpilniem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; tā kā novērošanas spiegprogrammatūra Pegasus ir izmantota nelikumīgi, lai izspiegotu žurnālistus, opozīcijas politiķus, juristus, prokurorus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus;

Q.  tā kā ir oficiāli apstiprināts, ka Eiropas Parlamenta deputāta no Grieķijas un Grieķijas žurnālista tālruņa sarunas ir noklausījies Grieķijas Nacionālais izlūkdienests (EYP) un viņi ir izsekoti ar Predator spiegprogrammatūru; tā kā bijušā ASV un Grieķijas darbinieka uzņēmumā "Meta" tālruņa sarunas noklausījās EYP un viņu vienlaikus arī izsekoja ar Predator spiegprogrammatūru, kuras izmantošana saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir nelikumīga; tā kā mediji ziņo, ka Grieķijā opozīcijas un valdības partiju deputātus, partijas aktīvistus un žurnālistus EYP esot izsekojis arī, izmantojot Predator spiegprogrammatūru vai parasto telefonsarunu noklausīšanos, vai abus šos līdzekļus; tā kā Grieķijas valdība noliedz, ka būtu iegādājusies vai izmantojusi Predator, visnotaļ ir iespējams, ka Predator ir izmantojušas ar premjerministra biroju ļoti cieši saistītas personas vai programmatūra ir izmantota šo personu uzdevumā; tā kā Grieķijas valdība ir atzinusi, ka tā ir piešķīrusi eksporta licences uzņēmumam "Intellexa", lai spiegprogrammatūru Predator pārdotu represīvām valdībām, piemēram, Madagaskārā un Sudānā; tā kā valdība ir reaģējusi uz skandālu, izdarot tiesību aktu grozījumus, kas vēl vairāk ierobežo mērķpersonu tiesības tikt informētām par notikušo novērošanu un vēl vairāk apgrūtina neatkarīgo iestāžu darbu;

R.  tā kā Spānijā ir atklātas divas spiegprogrammatūras mērķpersonu grupas; tā kā pirmajā grupā ir premjerministrs un aizsardzības ministrs, iekšlietu ministrs un citas augstākās amatpersonas; tā kā otrajā kategorijā, ko organizācija Citizen Lab saista ar "CatalanGate", ir 65 mērķpersonas, tostarp Katalonijas reģionālās valdības politiskie darbinieki, Katalonijas neatkarības kustības dalībnieki, Eiropas Parlamenta deputāti, juristi, akadēmiķi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji; tā kā 2022. gada maijā Spānijas iestādes atzina, ka ar tiesas atļauju ir izsekojušas 18 personas, lai gan līdz šim tās nav sniegušas nedz informāciju par rīkojumiem, nedz arī jebkādu citu informāciju, norādot, ka Spānijā uzraudzība ar spiegprogrammatūru veikta valsts drošības apsvērumu dēļ; tā kā, iespējams, ir izsekotas vēl citas 47 personas, bet nav saņemta nekāda cita informācija, kas papildinātu organizācijas Citizen Lab sniegto informāciju;

S.  tā kā Kiprā nav apstiprināts neviens apgalvojums par spiegprogrammatūras ievietošanu; tā kā Kipra ir nozīmīgs novērošanas nozares Eiropas eksporta centrs un pievilcīga vieta uzņēmumiem, kuri pārdod novērošanas tehnoloģijas;

T.  tā kā ir pārliecinošas norādes uz to, ka citu starpā Marokas un Ruandas valdības, izmantojot spiegprogrammatūru, ir izsekojušas augsta līmeņa Savienības pilsoņus, tostarp Francijas prezidentu, Spānijas premjerministru, aizsardzības ministru un iekšlietu ministru, toreizējo Beļģijas premjerministru, Komisijas bijušo priekšsēdētāju un Itālijas bijušo premjerministru, kā arī Paul Rusesabagina meitu Carine Kanimba;

U.  tā kā var droši pieņemt, ka visas dalībvalstis ir iegādājušās vai izmantojušas vienu vai vairākas spiegprogrammatūras sistēmas; tā kā vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu valdību atturēsies no spiegprogrammatūras nelikumīgas izmantošanas, taču, tā kā nav stabila tiesiskā regulējuma, kas ietvertu drošības pasākumus un uzraudzību, un, ņemot vērā ar inficēšanas noteikšanu un izsekošanu saistītās tehniskās problēmas, ļaunprātīgas izmantošanas risks ir ļoti ticams;

V.  tā kā vairākums dalībvalstu valdību un dalībvalstu parlamentu papildus jau publiski zināmai informācijai nav snieguši Eiropas Parlamentam lietderīgu informāciju par tiesisko regulējumu, kas reglamentē spiegprogrammatūras izmantošanu, neraugoties uz pienākumu to darīt saskaņā ar 3. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta Lēmumā par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu; tā kā ir grūti izvērtēt Savienības tiesību aktu izpildi un aizsardzības, uzraudzības un pārsūdzības līdzekļus, un tas neļauj pienācīgi aizsargāt pilsoņu pamattiesības;

W.  tā kā LES 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka "saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos";

X.  tā kā vairākas spiegprogrammatūru nozarē ievērojamas personas ir ieguvušas Maltas pilsonību, kas atvieglo to darbības Savienībā un no Savienības;

Y.  tā kā daudzi spiegprogrammatūru izstrādātāji un pārdevēji ir reģistrēti vai ir bijuši reģistrēti vienā vai vairākās dalībvalstīs; tā kā tostarp ir NSO Group ar korporatīvu klātbūtni Luksemburgā, Kiprā, Nīderlandē un Bulgārijā; Intellexa mātesuzņēmums Thalestris Limited Īrijā, Grieķijā, Šveicē un Kiprā; DSIRF Austrijā; “QuaDream” Kiprā; Amesys un Nexa Technologies Francijā; Tykelab un RCS Lab Itālijā; FinFisher (tagad vairs nedarbojas) Vācijā;

Z.  tā kā Eiropas Savienība nav Vasenāras vienošanās parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei dalībniece; tā kā visas dalībvalstis, izņemot Kipru, ir Vasenāras vienošanās dalībnieces, lai gan Kipra jau sen ir iesniegusi lūgumu, ka vēlas kļūt par Vasenāras vienošanās dalībvalsti; tā kā Kiprai ir juridiski saistoša Divējāda lietojuma preču regula;

AA.  tā kā Izraēlas eksporta režīms(20) faktiski attiecas uz visiem Izraēlas pilsoņiem, pat ja tie darbojas no ES; tā kā Izraēla nav Vasenāras vienošanās dalībniece, bet apgalvo, ka tomēr piemēro tās standartus;

AB.  tā kā spiegprogrammatūras eksportu no Savienības uz trešām valstīm reglamentē Divējāda lietojuma preču regula, kas tika pārskatīta 2021. gadā; tā kā Komisija 2022. gada septembrī publicēja pirmo tās īstenošanas ziņojumu(21);

AC.  tā kā daži spiegprogrammatūras ražotāji, kas eksportē uz trešām valstīm, veic darījumdarbību Savienībā, lai iegūtu labu reputāciju, bet vienlaikus tirgo spiegprogrammatūru represīviem režīmiem; tā kā eksports no Savienības uz represīviem režīmiem vai eksports nevalstiskiem dalībniekiem notiek, pārkāpjot ES eksporta noteikumus;

AD.  tā kā Francijā pret uzņēmumiem Amesys un Nexa Technologies patlaban ir ierosināta lieta par novērošanas tehnoloģiju eksportu uz Lībiju, Ēģipti un Saūda Arābiju; tā kā tiek ziņots, ka Intellexa uzņēmumi, kas atrodas Grieķijā, ir eksportējuši savus produktus uz Bangladešu, Sudānu, Madagaskaru un uz vismaz vienu arābu valsti. tā kā FinFisher programmatūru izmanto desmitiem valstu visā pasaulē, tostarp Angolas, Bahreinas, Bangladešas, Ēģiptes, Etiopijas, Gabonas, Jordānijas, Kazahstānas, Mjanmas, Omānas, Kataras, Saūda Arābijas, Turcijas un Marokas izlūkošanas dienesti, ko organizācijas Amnesty International un Forbidden Stories ir apsūdzējušas par Pegasus spiegprogrammatūras izmantošanu pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsonisko sabiedrību un politiķiem; tā kā nav zināms, vai spiegprogrammatūras eksportam uz visām šīm valstīm ir piešķirtas eksporta licences; tā kā Minhenes prokuratūra ir izvirzījusi apsūdzības pret bijušajiem “FinFisher” vadītājiem par novērošanas tehnoloģiju eksportu uz Turciju bez eksporta licences;

AE.  tā kā ieroču izstāžu un spiegprogrammatūras risinājumu tirdzniecības pasākuma ISS World apmeklētāju skaits liecina par spiegprogrammatūras un ar to saistītu produktu un pakalpojumu piegādātāju un sniedzēju no trešām valstīm dominanci tirgū — lielai daļai no tiem (piemēram, NSO Group, Wintego, Quadream un Cellebrite) galvenā mītne atrodas Izraēlā, kā arī minētie pasākumi atklāj vērā ņemamus ražotājus Indijā (ClearTrail), Apvienotajā Karalistē (BAe Systems un Black Cube) Apvienotajos Arābu Emirātos (DarkMatter), savukārt ASV tā dēvētais melnais saraksts "Entity List", kurā iekļauti spiegprogrammatūras ražotāji, kas atrodas Izraēlā (NSO Group un Candiru), Krievijā (Positive Technologies) un Singapūrā (Computer Security Initiative Consultancy PTE LTD), skaidri norāda uz to, ka spiegprogrammatūras ražotāji atrodas dažādās valstīs; tā kā izstādi apmeklē arī dažādas Eiropas publiskā sektora struktūras, tostarp vietējie policijas spēki;

AF.  tā kā LES 4. panta 2. punktā noteikts, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā;

AG.  tā kā EST tomēr ir lēmusi (lieta C-623/17), ka, "lai gan dalībvalstīm ir jādefinē savas būtiskās drošības intereses un jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu savu iekšējo un ārējo drošību, tas vien, ka valsts pasākums ir pieņemts valsts drošības aizsardzības nolūkā, nevar padarīt ES tiesību aktus nepiemērojamus un atbrīvot dalībvalstis no pienākuma ievērot šos tiesību aktus";

AH.  tā kā EST ir lēmusi (lieta C‑203/15), ka "Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektroniskajām komunikācijām), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, 15. panta 1. punkts, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā noziedzības apkarošanas nolūkā ir paredzēta visaptveroša un nediferencēta visas informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu saglabāšana attiecībā uz visiem abonentiem un reģistrētiem lietotājiem un attiecībā uz visiem elektronisko sakaru līdzekļiem";

AI.  tā kā EST ir lēmusi (lieta C-203/15), ka "Direktīvas 2002/58/EK, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/136/EK, 15. panta 1. punkts, lasot Hartas 7., 8. un 11. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar ko reglamentē informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu aizsardzību un drošību, it īpaši kompetento valsts iestāžu piekļuvi saglabātajiem datiem, saistībā ar noziedzības apkarošanu neierobežojot šo piekļuvi vienīgi ar smagās noziedzības apkarošanas mērķiem, nepakļaujot šo piekļuvi iepriekšējai tiesas vai neatkarīgas valsts iestādes kontrolei un neprasot, lai konkrētie dati netiktu izpausti ārpus Savienības teritorijas";

AJ.  tā kā ECT judikatūrā ir skaidri noteikts, ka visai novērošanai ir jānotiek saskaņā ar likumu, tai ir jābūt leģitīmam mērķim, un tai ir jābūt nepieciešamai un samērīgai; turklāt, tā kā tiesiskajam regulējumam jānodrošina precīzi, efektīvi un visaptveroši aizsardzības pasākumi attiecībā uz novērošanas pasākumu pasūtīšanu, izpildi un potenciālām tiesiskās aizsardzības iespējām, kas ir pienācīgi jāpārbauda tiesā un efektīvi jāpārrauga(22);

AK.  tā kā Eiropas Padomes Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi (Konvencija Nr. 108), kas nesen modernizēta (Konvencija Nr. 108+), attiecas uz personas datu apstrādi valsts (nacionālās) drošības nolūkos, ieskaitot aizsardzību; tā kā visas ES dalībvalstis ir šīs konvencijas dalībnieces.

AL.  tā kā svarīgi aspekti saistībā ar novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem un kriminālsodu izpildei, tostarp aizsardzībai pret draudiem sabiedriskajai drošībai un to novēršanai, ir ES tiesību aktu darbības jomā;

AM.  tā kā Hartā ir konkretizēti nosacījumi pamattiesību īstenošanas ierobežošanai, nosakot, ka ierobežojumiem jābūt noteiktiem tiesību aktos, tajos jārespektē attiecīgo tiesību un brīvību būtība, uz tiem jāattiecas proporcionalitātes principam un tos drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības; tā kā spiegprogrammatūras izmantošanas gadījumā tiesību uz privātumu aizskārums var būt tik nopietns, ka indivīdam tās faktiski tiek liegtas, un spiegprogrammatūras izmantošanu vienmēr nevar uzskatīt par samērīgu neatkarīgi no tā, vai pasākumu var uzskatīt par vajadzīgu, lai sasniegtu demokrātiskas valsts leģitīmos mērķus;

AN.  tā kā E-privātuma direktīva paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina saziņas konfidencialitāte; tā kā novērošanas instrumentu izmantošana ierobežo E-privātuma direktīvā paredzētās tiesības uz galiekārtu aizsardzību; tā kā šādi ierobežojumi valstu tiesību aktus par spiegprogrammatūru iekļauj E-privātuma direktīvas darbības jomā tāpat kā valstu tiesību aktus par datu saglabāšanu; tā kā traucējošu spiegprogrammatūras tehnoloģiju bieža izmantošana nebūtu saderīga ar Savienības tiesisko kārtību;

AO.  tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām valstij ir tiesības izmeklēt iespējamos noziegumus tikai savā jurisdikcijā, un, ja izmeklēšana jāveic citās valstīs, tai ir jāvēršas pēc palīdzības pie citām valstīm, ja vien nav pamata veikt izmeklēšanu citā jurisdikcijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai dalībvalstu gadījumā — saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

AP.  tā kā ierīces inficēšana ar spiegprogrammatūru un turpmāka datu vākšana notiek, izmantojot mobilo pakalpojumu sniedzēju serverus; tā kā bezmaksas viesabonēšana Savienībā dažkārt ir radījusi situāciju, kad personas ir noslēgušas mobilo sakaru līgumus ar citām dalībvalstīm, nevis ar dalībvalsti, kurā tās dzīvo, Savienības tiesību aktos patlaban nav juridiska pamata datu vākšanai citā dalībvalstī, izmantojot spiegprogrammatūru;

AQ.  tā kā bijušais ANO īpašais referents par vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību David Kaye(23) un pašreizējā ANO īpašā referente par vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību Irene Khan(24) aicināja nekavējoties noteikt moratoriju novērošanas instrumentu izmantošanai, nodošanai un pārdošanai, līdz tiks ieviesti stingri cilvēktiesību aizsardzības pasākumi, lai reglamentētu praksi un garantētu, ka valdības un nevalstiskie dalībnieki instrumentus izmanto likumīgi;

AR.  tā kā ir gadījumi, kad spiegprogrammatūru uzņēmumi, jo īpaši Intellexa, ir pārdevuši ne tikai pašu pārtveršanas un datu izguves tehnoloģiju, bet arī visu pakalpojumu, ko dēvē arī par "uzlaušanu kā pakalpojumu" vai "aktīvu kiberizlūkošanu", piedāvājot uzraudzības un pārtveršanas tehnoloģiju metožu kopumu, kā arī personāla apmācību un tehnisko, operatīvo un metodisko atbalstu; tā kā, izmantojot šo pakalpojumu, uzņēmums varētu kontrolēt visu uzraudzības darbību un apkopot uzraudzības datus; tā kā šādu praksi attiecīgajām iestādēm gandrīz nav iespējams pārraudzīt un kontrolēt; tā kā tas apgrūtina proporcionalitātes, nepieciešamības, leģitimitātes, likumības un atbilstības principu ievērošanu; tā kā šo pakalpojumu nav atļāvusi Izraēlas aizsardzības eksporta aģentūra (DECA); tā kā Kipra ir izmantota, lai, apejot Izraēlas tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, nodrošinātu uzlaušanu kā pakalpojumu;

AS.  tā kā dalībvalstīm attiecīgi ir jāievēro Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2009/81/EK par publisko iepirkumu un par iepirkumu aizsardzības jomā; tā kā tām pienācīgi jāpamato atkāpe saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo Direktīvā 2009/81/EK nepārprotami ir ņemts vērā publiskā iepirkuma aizsardzības jomā sensitīvais raksturs, un jāievēro PTO Nolīgums par valsts iepirkumu, kas grozīts 2012. gada 30. martā(25), ja dalībvalsts ir tā puse;

AT.  tā kā EDAU ir uzsvēris, ka dalībvalstīm ir jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencija un ECT judikatūra, kurā noteikti ierobežojumi novērošanas darbībām, ko veic valsts drošībai; turklāt, ja novērošanu izmanto tiesībaizsardzības nolūkos, tai jāatbilst ES tiesību aktiem un jo īpaši Hartai, kā arī tādām ES direktīvām kā, piemēram, E-privātuma direktīva un Tiesībaizsardzības direktīva;

AU.  tā kā ir ziņots, ka lielas finanšu iestādes ir mēģinājušas mudināt spiegprogrammatūru ražotājus izvairīties no atbilstīgu cilvēktiesību standartu un pienācīgas rūpības principa piemērošanas un turpināt pārdot spiegprogrammatūru represīviem režīmiem;

AV.  tā kā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" Izraēla ir trešajā vietā starp asociētajām valstīm attiecībā uz vispārējo dalību programmā; tā kā ar Izraēlu noslēgtā Eiropas nolīguma par pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" kopējais budžets 2021.–2027. gadam ir 95,5 miljardi EUR(26); tā kā dažiem Izraēlas militārajiem un drošības uzņēmumiem ir pieejams finansējums no šīm Eiropas programmām(27);

AW.  tā kā Savienības attīstības politikas galvenais tiesību akts ir Regula (ES) 2021/947(28) ("Eiropa pasaulē") un Savienības finansējumu var sniegt, izmantojot Finanšu regulā paredzētos finansējuma veidus; tā kā palīdzību var pat apturēt, ja trešā valstī pasliktinās demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma situācija,

1.  uzsver privātuma aizsardzības, tiesību uz cieņu, privāto un ģimenes, vārda un informācijas brīvības, biedrošanās un pulcēšanās brīvības un tiesību uz taisnīgu tiesu nenoliedzamo nozīmi, jo īpaši arvien vairāk digitalizētā pasaulē, kurā aizvien vairāk darbību veicam tiešsaistē;

2.  pauž stingru nostāju, ka šo pamattiesību un pamatbrīvību pārkāpumi ir būtiski saistībā ar Līgumos un citos avotos izklāstīto kopējo tiesību principu ievērošanu, un norāda, ka apdraudēta ir pati demokrātija, jo spiegprogrammatūras izmantošanai ir atturoša ietekme uz pilsonisko sabiedrību un žurnālistiem un tā būtiski ietekmē tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, vārda brīvību un sabiedrības līdzdalību;

3.  stingri nosoda to, ka dalībvalstu valdības un valdības iestāžu vai valsts iestāžu locekļi izmanto spiegprogrammatūru, lai politiskos nolūkos uzraudzītu, šantažētu, iebiedētu, manipulētu un diskreditētu opozīcijas locekļus, kritiķus un pilsonisko sabiedrību, likvidētu demokrātisko kontroli un brīvu presi, manipulētu ar vēlēšanām un grautu tiesiskumu, vēršoties pret tiesnešiem, prokuroriem un juristiem;

4.  norāda, ka šāda spiegprogrammatūras nelikumīga izmantošana, ko veic dalībvalstu un trešo valstu valdības, tieši un netieši ietekmē Savienības iestādes un lēmumu pieņemšanas procesu, tādējādi graujot Eiropas Savienības demokrātijas integritāti;

5.  ar nopietnām bažām norāda uz pašreizējās Savienības pārvaldības struktūras būtisko neatbilstību reaģēšanai uz uzbrukumiem demokrātijai un tiesiskumam Savienības iekšienē un daudzu dalībvalstu bezdarbību; norāda, ka tad, ja tie tiek apdraudēti vienā dalībvalstī, tiek apdraudēta visa Savienība;

6.  uzsver, ka digitālajos standartos, kas reglamentē tehnoloģiju attīstību Savienībā, ir jāievēro pamattiesības;

7.  pauž stingru nostāju, ka spiegprogrammatūras eksports no Savienības uz diktatūras un represīviem režīmiem ar sliktiem cilvēktiesību rādītājiem, šādus rīkus izmantojot pret cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem un valdības kritiķiem, ir smags Hartā nostiprināto pamattiesību pārkāpums un rupjš Savienības eksporta noteikumu pārkāpums;

8.  turklāt pauž bažas par spiegprogrammatūras neleģitīmu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību dalībvalstīs, jo abas šīs darbības kopā padara Savienību par spiegprogrammatūru nozares galamērķi;

9.  pauž bažas par trešo valstu vēršanos pret augsta līmeņa personībām, cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem Savienībā, izmantojot spiegprogrammatūru;

10.  tāpat pauž bažas par acīmredzamo nevēlēšanos izmeklēt spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu gan tad, ja aizdomās tiek turēta dalībvalsts valdības struktūra, gan arī trešās valsts valdības struktūra; norāda uz ļoti lēno progresu un pārredzamības trūkumu tiesas izmeklēšanā par spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu pret ES dalībvalstu valdību vadītājiem un ministriem un Komisiju, kā arī pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem, žurnālistiem vai politiskajiem oponentiem;

11.  norāda, ka dažu dalībvalstu tiesiskais regulējums nenodrošina precīzus, efektīvus un visaptverošus aizsardzības pasākumus attiecībā uz rīkojumu izdošanu par novērošanas pasākumiem un to izpildi un iespējamos tiesiskās aizsardzības mehānismus pret šādiem pasākumiem; atzīmē, ka šādiem pasākumiem ir jābūt leģitīmam mērķim un tiem jābūt vajadzīgiem un samērīgiem;

12.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu valdības, Padome un Komisija pilnībā nesadarbojas izmeklēšanā un nekopīgo svarīgu un lietderīgu informāciju, lai palīdzētu izmeklēšanas komitejai pildīt tās mandātā noteiktos uzdevumus; atzīst, ka uz daļu no šīs informācijas varētu attiekties stingras juridiskas prasības par slepenību un konfidencialitāti; uzskata, ka Padomes kolektīvā atbilde ir pilnīgi neatbilstīga un pretrunā lojālas sadarbības principam, kas nostiprināts LES 4. panta 3. punktā;

13.  secina, ka ne dalībvalstis, ne Padome, ne Komisija vispār nešķita ieinteresētas aktīvāk rīkoties, lai pilnībā izmeklētu spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi apzināti aizsargājot Savienības valdības, kas pārkāpj cilvēktiesības Savienībā un ārpus tās;

14.  secina, ka Polijā ir pieļauti būtiski pārkāpumi un administratīvas kļūmes Savienības tiesību aktu īstenošanā;

15.  aicina Poliju:

   a) mudināt valsts ģenerālprokuroru sākt izmeklēšanu par spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu;
   b) steidzami atjaunot pietiekamas institucionālās un tiesiskās garantijas, tostarp efektīvu, juridiski saistošu ex ante un ex post kontroli, kā arī neatkarīgus uzraudzības mehānismus un operatīvo darbību likumības pārbaudi; uzsver, ka efektīvas ex ante pārbaudes kontekstā pieprasījumā tiesai veikt operatīvo novērošanu, kā arī tiesas rīkojumā par šādu novērošanu būtu jāiekļauj skaidrs pamatojums un norāde par tehniskajiem līdzekļiem, kas izmantojami novērošanai, un ka attiecībā uz efektīvu ex post pārbaudi būtu arī jānosaka pienākums informēt novērojamo personu par operatīvās uzraudzības laikā iegūto datu apstrādes faktu, ilgumu, apjomu un veidu;
   c) ieviest konsekventus tiesību aktus pilsoņu aizsardzībai neatkarīgi no tā, vai operatīvo novērošanu veic prokuratūra, slepenie dienesti vai kāda cita valsts struktūra;
   d) ievērot Konstitucionālās tiesas nolēmumu par 1990. gada Policijas likumu;
   e) ievērot Venēcijas komisijas atzinumu par 2016. gada Policijas likumu;
   f) izpildīt dažādos ECT spriedumus, piemēram, 2015. gada spriedumu lietā Roman Zakharov/ Krievija, kurā uzsvērts, ka vajadzīgi stingri novērošanas kritēriji, pienācīgas tiesas atļaujas un uzraudzība, nebūtisku datu tūlītēja iznīcināšana, tiesu iestāžu veikta steidzamības procedūru kontrole un prasība informēt mērķpersonas, kā arī 1978. gada spriedumu lietā Klass un citi/ Vācija, kurā uzsvērts, ka novērošanai jābūt pietiekami būtiskai, lai attaisnotu šādu privātuma aizskārumu;
   g) ievērot visus EST un ECT nolēmumus, kas saistīti ar tiesu iestāžu neatkarību un ES tiesību pārākumu;
   h) svītrot 168.a pantu pārskatītajā likumā, ar ko groza 2016. gada Kriminālprocesa kodeksu;
   i) atjaunot tiesu iestāžu un visu attiecīgo uzraudzības struktūru, piemēram, Ombuda, Personas datu aizsardzības biroja priekšsēdētāja, Augstākā revīzijas biroja, pilnīgu neatkarību un ievērot to likumā noteiktās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka visas uzraudzības struktūras pilnībā sadarbojas un tām ir pieejama informācija, un lai nodrošinātu pilnīgu informāciju visām mērķpersonām;
   j) steidzami ieviest sistēmu lietu iedalīšanai tiesnešiem pēc nejaušības principa un piemērot to katram iesniegtajam pieteikumam, arī tiem, kas iesniegti nedēļas nogalēs un ārpus parastā darba laika, lai izvairītos no tā, ka slepenie dienesti izvēlas "draudzīgi noskaņotus tiesnešus", un nodrošināt šādas sistēmas pārredzamību, cita starpā publiskojot algoritmu, uz kura pamata tiesnesim iedala lietu pēc nejaušības principa;
   k) atjaunot tradicionālo parlamentārās uzraudzības sistēmu, kas paredz, ka opozīcijas partija pārņem Īpašo dienestu parlamentārās uzraudzības komitejas (KSS) vadību;
   l) steidzami noskaidrot situāciju saistībā ar spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu Polijā, lai neradītu nekādas šaubas par gaidāmo vēlēšanu integritāti;
   m) pienācīgi īstenot un izpildīt Direktīvu (ES) 2016/680 (Tiesībaizsardzības direktīva) un nodrošināt, ka datu aizsardzības iestāde ir pilnvarota pārraudzīt personas datu apstrādi, ko cita starpā veic tādas iestādes kā Centrālais korupcijas novēršanas birojs un Iekšējās drošības aģentūra;
   n) īstenot Trauksmes cēlēju direktīvu;
   o) atturēties pieņemt jauno elektronisko sakaru likumu noteikumus, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK);
   p) nodrošināt efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību Polijas pilsoņiem, kurus skārusi tādu tiesību aktu īstenošana, kas ir pretrunā Polijas Konstitūcijai un ECTK;
   q) aicināt Eiropolu izmeklēt visus spiegprogrammatūras iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus;
   r) garantēt Polijā spēkā esošo tiesību aktu neatkarīgu konstitucionālu pārskatīšanu;
   s) atjaunot ģenerālprokurora lomas neatkarību no tieslietu ministra, lai garantētu, ka izmeklēšanu par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem neietekmē politiski apsvērumi;

16.  aicina Komisiju izvērtēt 2018. gada Polijas Likuma par personas datu aizsardzību, tos apstrādājot saistībā ar noziegumu novēršanu un apkarošanu, atbilstību ES Tiesībaizsardzības direktīvai un vajadzības gadījumā sākt pārkāpuma procedūru;

17.  secina, ka Ungārijā ir pieļauti būtiski pārkāpumi un administratīvas kļūmes Savienības tiesību aktu īstenošanā;

18.  aicina Ungāriju:

   a) steidzami atjaunot pietiekamas institucionālās un tiesiskās garantijas, tostarp efektīvu juridiski saistošu ex ante un ex post kontroli, kā arī neatkarīgus uzraudzības mehānismus, tai skaitā novērošanas darbību pārskatīšanu tiesā; uzsver, ka efektīvas ex ante pārbaudes kontekstā pieprasījumā tiesai veikt operatīvo novērošanu, kā arī tiesas rīkojumā par šādu novērošanu būtu jāiekļauj skaidrs pamatojums un norāde par tehniskajiem līdzekļiem, kas izmantojami novērošanai, un ka attiecībā uz efektīvu ex post pārbaudi būtu arī jānosaka pienākums informēt novērojamo personu par operatīvās uzraudzības laikā iegūto datu apstrādes faktu, ilgumu, apjomu un veidu;
   b) izpildīt dažādos ECT spriedumus, piemēram, 2015. gada spriedumu lietā Roman Zakharov/ Krievija, kurā uzsvērts, ka vajadzīgi stingri novērošanas kritēriji, pienācīgas tiesas atļaujas un uzraudzība, nebūtisku datu tūlītēja iznīcināšana, tiesu iestāžu veikta steidzamības procedūru kontrole un prasība informēt mērķpersonas, kā arī 1978. gada spriedumu lietā Klass un citi/ Vācija, kurā uzsvērts, ka novērošanai jābūt pietiekami būtiskai, lai attaisnotu šādu privātuma aizskārumu, kā arī prasību par novērošanas subjektu informēšanu;
   c) ievērot visus EST un ECT nolēmumus, kas saistīti ar tiesu iestāžu neatkarību un ES tiesību pārākumu;
   d) atjaunot neatkarīgas uzraudzības struktūras saskaņā ar ECT spriedumu lietā Hüttl/ Ungārija, kurā tiesa ir norādījusi, ka Datu aizsardzības uzraudzības un informācijas brīvības valsts iestāde (NAIH) nespēj veikt spiegprogrammatūras izmantošanas neatkarīgu uzraudzību, jo slepenajiem dienestiem, pamatojoties uz slepenību, ir tiesības liegt piekļuvi konkrētiem dokumentiem;
   e) atjaunot tiesu iestāžu un visu attiecīgo uzraudzības struktūru, piemēram, Ombuda un datu aizsardzības iestāžu, pilnīgu neatkarību, lai nodrošinātu, ka visas uzraudzības struktūras pilnībā sadarbojas un tām ir pieejama informācija, un lai nodrošinātu pilnīgu informāciju visām personām, pret kurām nelikumīgi vērsta novērošana;
   f) atjaunot neatkarīgus darbiniekus vadošos amatos uzraudzības struktūrās, piemēram, Konstitucionālajā tiesā, Augstākajā tiesā, Revīzijas palātā, prokuratūrā, Ungārijas Valsts bankā un Valsts vēlēšanu komitejā;
   g) īstenot Trauksmes cēlēju direktīvu;
   h) aicināt Eiropolu izmeklēt visus spiegprogrammatūras iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus;
   i) atturēties pieņemt jauno elektronisko sakaru likumu noteikumus, kas ir pretrunā ECTK;
   j) nodrošināt efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību Ungārijas pilsoņiem, kurus skārusi tādu tiesību aktu īstenošana, kas ir pretrunā Ungārijas Konstitūcijai un ECTK;

19.  secina, ka Grieķijā ir pieļauti pārkāpumi un administratīvas kļūmes Savienības tiesību aktu īstenošanā;

20.  aicina Grieķiju:

   a) steidzami atjaunot un stiprināt institucionālās un tiesiskās garantijas, tostarp efektīvu ex ante un ex post kontroli, kā arī neatkarīgus uzraudzības mehānismus;
   b) steidzami atcelt visas eksporta licences, kas pilnībā neatbilst Divējāda lietojuma preču regulai, un izmeklēt apgalvojumus par nelikumīgu eksportu, tostarp uz Sudānu;
   c) nodrošināt, ka iestādes var brīvi un netraucēti izmeklēt visus apgalvojumus par spiegprogrammatūras izmantošanu;
   d) steidzami atsaukt Likuma Nr. 2472/1997 grozījumu Nr. 826/145, ar ko Grieķijas Sakaru drošības un privātuma iestādei (ADAE) tika liegta iespēja informēt iedzīvotājus par saziņas konfidencialitātes noteikumu atcelšanu; grozīt Likumu Nr. 5002/2022, lai atjaunotu mērķpersonu tiesības pēc pieprasījuma saņemt tūlītēju informāciju, tiklīdz novērošana ir pabeigta, un labot citus noteikumus, kas vājina aizsardzības pasākumus, pārbaudi un pārskatatbildību;
   e) atjaunot tiesu iestāžu un visu attiecīgo uzraudzības struktūru, piemēram, Ombuda un datu aizsardzības iestāžu, pilnīgu neatkarību un ADAE neatkarības pilnīgu ievērošanu, lai nodrošinātu, ka visas uzraudzības un novērošanas struktūras pilnībā sadarbojas un tām ir pieejama informācija, un lai nodrošinātu pilnīgu informāciju visām mērķpersonām;
   f) nodrošināt, ka ADAE var izveidot elektronisku arhīvu, lai spētu izpildīt uzticēto uzdevumu;
   g) steidzami noskaidrot situāciju saistībā ar spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu Grieķijā, lai neradītu nekādas šaubas par gaidāmo vēlēšanu integritāti;
   h) atcelt 2019. gada tiesību akta grozījumu, ar kuru Nacionālais izlūkdienests (EYP) tika pakļauts tiešai premjerministra kontrolei; izveidot konstitucionālās garantijas un ļaut parlamentam veikt tā darbības kontroli, neaizbildinoties ar informācijas konfidencialitāti;
   i) nodrošināt Valsts pārredzamības iestādes (EAD) vadības neatkarību;
   j) nodrošināt tiesām visus vajadzīgos līdzekļus un atbalstu izmeklēšanai par iespējamu spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu un izņemt fiziskus pierādījumus no starpniekserveriem, starpniecības uzņēmumiem un spiegprogrammatūras tirgotājiem, kuri saistīti ar spiegprogrammatūras ievietošanu;
   k) aicināt Eiropolu nekavējoties pievienoties izmeklēšanai;
   l) atturēties no politiskas iejaukšanās galvenā prokurora darbā;

21.  secina, ka Spānijas tiesiskais regulējums kopumā atbilst Līgumos noteiktajām prasībām; tomēr norāda, ka ir vajadzīgas dažas reformas, un to īstenošanai praksē ir pilnībā jāatbilst pamattiesībām un jānodrošina sabiedrības līdzdalības aizsardzība;

22.  aicina Spāniju:

   a) veikt pilnīgu, taisnīgu un efektīvu izmeklēšanu, kurā ir sniegta pilnīga skaidrība par visiem iespējamiem spiegprogrammatūras izmantošanas gadījumiem, tostarp par 47 gadījumiem, kuros joprojām nav skaidrs, vai Spānijas Nacionālā izlūkošanas aģentūra (CNI) ar tiesas rīkojumu ir vai nav izsekojusi attiecīgās personas, vai arī cita iestāde ir saņēmusi tiesas rīkojumus, lai tās izsekotu likumīgi, kā arī par spiegprogrammatūras izmantošanu pret premjerministru un valdības locekļiem, un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem iespējami plašāk izklāstīt konstatējumus;
   b) mērķpersonām nodrošināt pienācīgu piekļuvi atļaujai, ko Augstākā tiesa izdevusi CNI par 18 personu izsekošanu;
   c) sadarboties ar tiesām, lai nodrošinātu, ka personām, kas izsekotas ar spiegprogrammatūru, ir pieejami faktiski un pilnvērtīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi un ka tiesas izmeklēšana nekavējoties tiek pabeigta objektīvi un rūpīgi, un tam būtu jāpiešķir pietiekami resursi;
   d) sākt 2022. gada maijā izziņoto CNI tiesiskā regulējuma reformu;
   e) aicināt Eiropolu ar tehniskām zināšanām pievienoties izmeklēšanai;

23.  secina, ka ir pierādījumi par administratīvām kļūmēm ES Divējāda lietojuma preču regulas īstenošanā Kiprā, un tie ir rūpīgi jāpārbauda;

24.  aicina Kipru:

   a) rūpīgi izvērtēt visas eksporta licences, kas izsniegtas spiegprogrammatūrai, un vajadzības gadījumā tās atsaukt;
   b) vispusīgi izvērtēt spiegprogrammatūras materiālu nosūtīšanu ES iekšējā tirgū starp dalībvalstīm un kartēt dažādos Izraēlas uzņēmumus vai uzņēmumus, kas pieder Izraēlas pilsoņiem un ko tie vada, kuri ir reģistrēti Kiprā un iesaistīti šādās darbībās;
   c) publicēt īpašā izmeklētāja ziņojumu par Spyware Van lietu, kā to pieprasīja komiteja oficiālajā misijā, apmeklējot Kipru;
   d) ar Eiropola palīdzību pilnībā izmeklēt visus apgalvojumus par spiegprogrammatūras nelikumīgu izmantošanu un eksportu, jo īpaši vēršoties pret žurnālistiem, juristiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un Kipras pilsoņiem;

25.  uzskata, ka pamatotas bažas rada situācija arī dažās citās dalībvalstīs, jo īpaši ņemot vērā to, ka dalībvalstīs attīstās ienesīgā spiegprogrammatūras nozare, kas izmanto Savienības labo reputāciju un vienotā tirgus un brīvas aprites sniegtās iespējas, kas dažām dalībvalstīm, piemēram, Kiprai un Bulgārijai, nodrošina iespēju kļūt par centru spiegprogrammatūras eksportam visā pasaulē uz valstīm ar represīvu režīmu;

26.  uzskata, ka valstu iestāžu nespēja vai nevēlēšanās nodrošināt Savienības pilsoņu pienācīgu aizsardzību, kā arī regulējuma nepilnības un atbilstīgu juridisko instrumentu neesība skaidri liecina par to, ka ir jārīkojas Savienības līmenī, lai nodrošinātu Līgumu noteikumu un Savienības tiesību aktu izpildi, ievērojot pilsoņu tiesības dzīvot drošā vidē, kur respektē cilvēka cieņu, personas datu aizsardzību un īpašumtiesības, kā noteikts Direktīvā 2012/29/ES, saskaņā ar kuru katram cietušajam ir tiesības saņemt atbalstu un aizsardzību atbilstoši savām individuālajām vajadzībām;

27.  secina, ka Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) atbalsta sniegšanā trešām valstīm, tostarp, bet ne tikai, 10 šādām Sāhelas valstīm, lai tās varētu attīstīt novērošanas spējas, ir notikuši nopietni Savienības tiesību aktu pārkāpumi(29);

28.  pauž nostāju, ka spiegprogrammatūru tirdzniecība un izmantošana ir stingri jāreglamentē; tomēr atzīst, ka likumdošanas process var ieilgt, bet ļaunprātīga izmantošana jāpārtrauc nekavējoties; aicina pieņemt nosacījumus spiegprogrammatūru likumīgai izmantošanai, pārdošanai, iegādei un nodošanai; uzstāj, ka, lai turpinātu izmantot spiegprogrammatūras, dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. decembrim jāizpilda visi šie nosacījumi:

   a) attiecīgās tiesībaizsardzības, prokuratūras un tiesu iestādes nekavējoties pilnvērtīgi izmeklē un atrisina visas lietas saistībā ar iespējamu spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu;
   b) tās pierāda, ka spiegprogrammatūras izmantošanas regulējums atbilst Venēcijas komisijas noteiktajiem standartiem un attiecīgajai EST un ECT judikatūrai,
   c) tās pauž skaidru apņemšanos saskaņā ar Eiropola regulas 4., 5. un 6. pantu iesaistīt Eiropolu izmeklēšanā attiecībā uz apgalvojumu par spiegprogrammatūras nelikumīgu izmantošanu; kā arī
   d) atsauc visas eksporta licences, kas pilnībā neatbilst Divējāda lietojuma preču regulai;

29.  uzskata, ka minēto nosacījumu izpilde Komisijai ir jāizvērtē līdz 2023. gada 30. novembrim; turklāt uzskata, ka novērtējumā konstatētais jāizklāsta ziņojumā, ko publicē;

30.  uzsver, ka, lai gan cīņa pret smagiem noziegumiem un terorismu un atziņa, ka spēja pret tiem cīnīties ir kritiski svarīga dalībvalstīm, būtiska nozīme ir pamattiesību un demokrātijas aizsardzībai; turklāt uzsver, ka spiegprogrammatūras izmantošanai dalībvalstīs jābūt samērīgai un tā nedrīkst būt patvaļīga, turklāt novērošanu var atļaut tikai konkrētos un iepriekš noteiktos apstākļos; uzskata, ka efektīviem ex ante tiesas uzraudzības nodrošināšanas mehānismiem ir izšķiroša nozīme indivīda brīvību aizsardzībā; atkārtoti uzsver, ka atļauja neierobežoti izmantot novērošanu nedrīkst apdraudēt indivīda tiesības; uzsver, ka svarīgi ir arī nodrošināt, ka tiesu iestādes var veikt pilnvērtīgu un efektīvu ex post uzraudzību attiecībā uz novērošanas pieprasījumiem valsts drošības interesēs, lai nodrošinātu iespēju apstrīdēt valdību veiktu spiegprogrammatūras nesamērīgu izmantošanu;

31.  uzsver, ka spiegprogrammatūras izmantošana tiesībaizsardzības nolūkos būtu tieši jāregulē ar pasākumiem, kuru pamatā ir LESD 5. sadaļas 4. nodaļa par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; uzsver, ka tādu spiegprogrammatūru konfigurācija, kuras importē ES un citādi laiž tirgū, būtu jāregulē ar pasākumu, kura pamatā ir LESD 114. pants; norāda, ka spiegprogrammatūras izmantošanu valsts drošības nolūkos var netieši regulēt tikai, piemēram, ar pamattiesībām un noteikumiem par datu aizsardzību;

32.  uzskata, ka, ņemot vērā spiegprogrammatūras izmantošanas transnacionālo un ES dimensiju, ir nepieciešama koordinēta un pārredzama kontrole ES līmenī, lai nodrošinātu ne tikai ES pilsoņu aizsardzību, bet arī pārrobežu lietās ar spiegprogrammatūru savākto pierādījumu derīgumu, un ka acīmredzami ir vajadzīgi kopīgi ES standarti, pamatojoties uz LESD 5. sadaļas 4. nodaļu, kuri regulē spiegprogrammatūras izmantošanu, ko veic dalībvalstu struktūras, pamatojoties uz standartiem, ko noteikusi EST, ECT, Venēcijas komisija un Pamattiesību aģentūra(30); uzskata, ka minētajiem ES standartiem būtu jāattiecas vismaz uz šādiem elementiem:

   a) paredzētā spiegprogrammatūras izmantošana būtu jāatļauj tikai īpašos izņēmuma gadījumos, lai aizsargātu valsts drošību, un ar efektīvu, juridiski saistošu un mērķim atbilstīgu tiesas ex ante atļauju, ko izsniedz objektīva un neatkarīga tiesu iestāde vai cita demokrātiska pārraudzības struktūra, kurai ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai, kas apliecina paredzētā pasākuma nepieciešamību un samērīgumu;
   b) spiegprogrammatūra būtu jāizmanto tikai tik ilgi, kamēr tas ir noteikti nepieciešams, tiesu iestādei iepriekš būtu jānosaka precīza darbības joma un ilgums katrai ierīcei, kurai piekļūst, un izmantošanas ilgumu var pagarināt tikai tad, ja tiek izsniegta jauna tiesu iestādes atļauja jaunam konkrētam termiņam, ņemot vērā spiegprogrammatūras veidu un iespēju veikt atpakaļejošu novērošanu; turklāt dalībvalstu iestādēm būtu jāizseko tikai atsevišķas galalietotāju ierīces vai konti, un tām būtu jāatturas no interneta un tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju uzlaušanas, lai neskaru lietotājus, kuri nav mērķpersonas;
   c) atļauju izmantot spiegprogrammatūru var piešķirt tikai izņēmuma gadījumos izmeklēšanā saistībā ar dažiem konkrētiem, skaidri un precīzi definētiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru saraksts nav papildināms un kuri patiesi apdraud valsts drošību, un spiegprogrammatūru var izmantot tikai pret personām, attiecībā uz kurām ir iegūti pietiekami pierādījumi, ka tās ir veikušas vai plāno veikt šādus smagus noziedzīgus nodarījumus;
   d) izmantojot spiegprogrammatūru, nedrīkst iegūt datus, ko aizsargā privilēģijas un imunitāte, kas saistītas ar personu kategorijām (piemēram, politiķiem, ārstiem u. c.) vai īpaši aizsargātām attiecībām (piemēram, jurista un klienta attiecībām), vai ko aizsargā noteikumi par kriminālatbildības noteikšanu un ierobežojumiem saistībā ar preses brīvību un vārda brīvību citos medijos, izņemot gadījumus, kad saistībā ar tiesas uzraudzību ir atklāti pietiekami iemesli, kas apstiprina iesaisti noziedzīgās darbībās vai ar valsts drošību saistītos notikumos, un šādam sarakstam būtu jāpiemēro kopīgi noteikumi;
   e) jāizstrādā īpaši noteikumi attiecībā uz novērošanu, izmantojot spiegprogrammatūras tehnoloģijas, ņemot vērā to, ka tās nodrošina iespēju neierobežoti piekļūt senākiem ziņojumiem, datnēm un metadatiem;
   f) dalībvalstīm būtu jāpublicē vismaz apstiprināto un noraidīto novērošanas pieprasījumu skaits un izmeklēšanas veids un mērķis, un katra izmeklēšana būtu anonīmi jāreģistrē valsts reģistrā ar unikālu identifikatoru, lai to varētu izmeklēt, ja rodas aizdomas par ļaunprātīgu izmantošanu;
   g) valsts kontroles iestādēm būtu jāziņo dalībvalstīm, un pēc tam dalībvalstīm šī informācija būtu regulāri jāpaziņo Komisijai; Komisijai šī informācija būtu jāizmanto gada ziņojumā par tiesiskumu, lai varētu salīdzināt spiegprogrammatūras izmantošanu dalībvalstīs;
   h) mērķpersonas tiesības tikt informētai: pēc novērošanas beigām iestādēm būtu jāinformē persona par to, ka iestādes to ir novērojušas ar spiegprogrammatūru, cita starpā sniedzot informāciju par novērošanas laiku un ilgumu, novērošanas operācijai izsniegto orderi, iegūtajiem datiem un par to, kā šie dati izmantoti, kas tos ir izmantojis un kad dati dzēsti, kā arī par tiesībām un praktiskiem nosacījumiem saistībā ar iespēju piekļūt administratīvās un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko nodrošina kompetentās iestādes; norāda, ka šāda informācija būtu jānosūta, lieki nekavējoties, izņemot gadījumus, kad neatkarīga tiesu iestāde atļauj sniegt informāciju vēlāk, ja tūlītēja informēšana būtiski apdraudētu novērošanas mērķi;
   i) tiesības saņemt paziņojumus personām, kuras nav mērķpersonas, bet kuru datiem ir piekļūts: pēc tam, kad ir beidzies atļautās novērošanas laiks, iestādēm būtu jāinformē personas, kuru tiesības uz privāto dzīvi ir nopietni aizskartas, izmantojot spiegprogrammatūru, bet kuras nav bijušas operācijas mērķpersonas; iestādēm šīs personas būtu jāinformē par to, ka iestādes ir piekļuvušas to datiem, un jāsniedz informācija par novērošanas laiku un ilgumu, novērošanas operācijai izsniegto orderi, iegūtajiem datiem un par to, kā šie dati izmantoti un kas tos ir izmantojis, norādot datu dzēšanas datumu; norāda, ka šāda informācija būtu jānosūta, lieki nekavējoties, izņemot gadījumus, kad neatkarīga tiesu iestāde atļauj sniegt informāciju vēlāk, ja tūlītēja informēšana būtiski apdraudētu novērošanas mērķi;
   j) spiegprogrammatūras izmantošanas efektīva, juridiski saistoša un neatkarīga ex post uzraudzība, nodrošinot atbildīgajām struktūrām visus pilnvērtīgas uzraudzības veikšanai nepieciešamos līdzekļus un pilnvaras un papildus veicot parlamentāro uzraudzību, iesaistot dažādu partiju pārstāvjus ar atbilstīgu pielaidi un pilnīgu piekļuvi pietiekamai informācijai, lai pārliecinātos, ka novērošana ir veikta likumīgi, kā arī sensitīvas un konfidenciālas informācijas parlamentāro uzraudzību, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru, procesus un drošības pārbaudes; neatkarīgi no valsts drošības jēdziena definīcijas vai nošķīruma valsts pārraudzības iestādēm jābūt kompetentām attiecībā uz visu valsts drošības jomu;
   k) pienācīga procesa pamatprincipiem un tiesu uzraudzībai jābūt novērošanas spiegprogrammatūras satvara centrālajiem elementiem;
   l) pilnvērtīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi tiešajām un netiešajām mērķpersonām, kā arī personām, kuras apgalvo, ka izjutušas novērošanas nelabvēlīgo ietekmi, jābūt iespējai ar neatkarīgas struktūras starpniecību piekļūt kaitējuma atlīdzināšanai; tādēļ aicina noteikt valsts iestādēm informēšanas pienākumu, kā arī atbilstīgus informēšanas termiņus, un sniegt informāciju, tiklīdz drošības apdraudējums ir novērsts;
   m) tiesiskās aizsardzības līdzekļiem jābūt efektīviem gan juridiski, gan arī faktiski, un tiem jābūt zināmiem un pieejamiem; uzsver, ka, lai izmantotu šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, neatkarīgai pārraudzības struktūrai ir jāveic ātra, rūpīga un objektīva izmeklēšana un ka šai struktūrai ir jābūt piekļuvei, zināšanām un tehniskām spējām apstrādāt visus attiecīgos datus, lai varētu noteikt, vai iestādes ticami un samērīgi ir novērtējušas personas drošības novērtējumu; gadījumos, kad pārkāpumi ir apstiprināti, būtu jāpiemēro atbilstīgas krimināla vai administratīva rakstura sankcijas saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem;
   n) šajā posmā jāuzlabo mērķpersonu bezmaksas piekļuve tehnoloģiju speciālistiem, jo tehnoloģisko procesu, piemēram, kriminālistikas analīzes, plašāka pieejamība un pieejamība cenas ziņā ļautu mērķpersonām iesniegt tiesā pamatotākas lietas un uzlabotu mērķpersonu pārstāvību, stiprinot juridiskās pārstāvības un tiesu iestāžu tehnoloģiskās spējas, lai varētu labāk konsultēt mērķpersonas un identificēt pārkāpumus, kā arī uzlabot spiegprogrammatūras ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzību un pārskatatbildību;
   o) tiesību uz aizstāvību un tiesību uz taisnīgu tiesu stiprināšana, nodrošinot, ka personām, kuras apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, ir atļauts pārbaudīt un tās var pārbaudīt pret tām izmantoto pierādījumu pareizību, autentiskumu, uzticamību un pat likumību un tādējādi noraidīt valsts drošības un dienesta noslēpuma noteikumu vispārēju piemērošanu;
   p) novērošanas laikā iestādēm būtu jādzēš visi dati, kas nav būtiski izmeklēšanai, kurai piešķirta atļauja, un pēc novērošanas un izmeklēšanas, kurai piešķirta atļauja, iestādēm būtu jādzēš dati, kā arī visi saistītie dokumenti, piemēram, piezīmes, kas veiktas minētajā laikposmā, un šāda dzēšana ir jāreģistrē, un tai jābūt pārbaudāmai;
   q) būtu jāparedz, ka attiecīgajai informācijai, kas iegūta, izmantojot spiegprogrammatūru, var piekļūt tikai apstiprinātas iestādes un tikai operācijas īstenošanas nolūkā; šāda piekļuve būtu jāpiešķir uz konkrētu laiku, kas noteikts tiesas procesā;
   r) būtu jānosaka minimālie standarti attiecībā uz personu tiesībām kriminālprocesā saistībā ar tādu pierādījumu pieņemamību, kas vākti, izmantojot spiegprogrammatūru; kriminālprocesa likumā jāiekļauj normas par nepatiesu informāciju vai manipulāciju ar informāciju, kas iegūta, izmantojot spiegprogrammatūru ("līdzinieku" krāpniecība);
   s) dalībvalstis cita citu informē, ja tiek novēroti citas dalībvalsts pilsoņi vai iedzīvotāji, vai mobilā tālruņa numura lietotājs citā dalībvalstī;
   t) novērošanas programmatūrā būtu jāievieto izsekotājs, lai, rodoties aizdomām par ļaunprātīgu izmantošanu, uzraudzības struktūras varētu nešaubīgi noteikt programmatūras lietotāju; katras spiegprogrammatūras izmantošanas obligātajai raksturinformācijai būtu jāietver iestādes, kas izmanto programmatūru, individuālā iezīme, izmantotās spiegprogrammatūras veida norāde un anonimizēts lietas numurs;

33.  aicina dalībvalstis rīkot sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām, nodrošināt likumdošanas procesa pārredzamību un, izstrādājot jaunus tiesību aktus par spiegprogrammatūras izmantošanu un tirdzniecību, iekļaut tajos ES standartus un garantijas;

34.  uzsver, ka Savienībā iekšējā tirgū var laist, izstrādāt vai izmantot tikai tādu spiegprogrammatūru, kas ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu un atvieglotu spiegprogrammatūras funkcionalitāti saskaņā ar tiesisko regulējumu, kā noteikts 32. punktā; apstiprina, ka šādam regulējumam par spiegprogrammatūras laišanu tirgū, kas paredz "integrētu tiesiskumu", pamatojoties uz LESD 114. pantu, būtu jāpiešķir Savienības pilsoņiem augsta līmeņa aizsardzība; uzskata, ka nav attaisnojams tas, ka Divējāda lietojuma preču regula kopš 2021. gada ir nodrošinājusi trešo valstu pilsoņiem aizsardzību pret spiegprogrammatūras eksportu no ES, taču ES pilsoņiem netiek piedāvāta līdzvērtīga aizsardzība;

35.  uzskata, ka ES uzņēmumi drīkst pārdot tikai pārtveršanas un datu izguves tehnoloģijas un ka tās var iegādāties dalībvalstis, nevis iegādāties "uzlaušanu kā pakalpojumu", kas ietver tehniska, operatīva un metodikas novērošanas tehnoloģiju atbalsta sniegšanu un ļauj pakalpojumu sniedzējam piekļūt nesamērīgam datu apjomam, kas nav saderīgs ar proporcionalitātes, nepieciešamības, leģitimitātes, likumības un atbilstības principiem; aicina Komisiju šajā ziņā ierosināt tiesību aktu priekšlikumu;

36.  uzsver, ka spiegprogrammatūru var laist tirgū, lai to pārdotu un izmantotu tādu nepapildināmā sarakstā uzskaitītu publiskā sektora struktūru vajadzībām, kuras izmeklē noziedzīgus nodarījumus vai aizsargā valsts drošību, saņemot atļauju spiegprogrammatūras izmantošanai; uzskata, ka drošības iestādēm būtu jāizmanto spiegprogrammatūra tikai tad, kad ir īstenoti visi Pamattiesību aģentūras ieteikumi(31);

37.  uzsver pienākumu izmantot spiegprogrammatūras versiju, kas ir izstrādāta tā, lai līdz minimumam samazinātu piekļuvi datiem, lai spiegprogrammatūrai nebūtu piekļuves visiem ierīcē glabātajiem datiem, un lai piekļuve datiem tiktu ierobežota līdz minimumam, kas ir absolūti nepieciešams atļautas izmeklēšanas veikšanai;

38.  secina, ka, ja dalībvalsts ir iegādājusies spiegprogrammatūru, iegāde ir jāpārbauda neatkarīgai un objektīvai revīzijas iestādei, kurai ir atbilstīga pielaide;

39.  uzsver, ka visām vienībām, kas laiž spiegprogrammatūru iekšējā tirgū, būtu jāievēro stingras pienācīgas rūpības prasības, un uzņēmumiem, kas publiskā iepirkuma procesā piesakās kā piegādātāji, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, kas ietver uzņēmuma reakciju uz cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti ar to programmatūru, un pārbaudi par to, vai tehnoloģija izmanto datus, kas savākti nedemokrātiskā un ļaunprātīgā novērošanā; uzsver, ka kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm katru gadu būtu jāziņo Komisijai par atbilstību;

40.  uzsver, ka uzņēmumiem, kas valsts dalībniekiem piedāvā novērošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus, eksporta licenču veids būtu jāatklāj kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm;

41.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jānosaka nogaidīšanas periods, lai uz laiku ierobežotu iespēju bijušajiem valdības struktūru vai aģentūru darbiniekiem ieņemt amatus spiegprogrammatūras uzņēmumos;

Nepieciešamie ierobežojumi attiecībā uz valsts drošību

42.  pauž bažas par nepamatoto atsaukšanos uz valsts drošību, lai attaisnotu spiegprogrammatūras ieviešanu un izmantošanu un lai nodrošinātu pilnīgu slepenību un pārskatatbildības trūkumu; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu saskaņā ar EST judikatūru(32), ka atsauce uz valsts drošību nevar tikt interpretēta kā iespēja neierobežoti atkāpties no ES tiesību aktu piemērošanas un ka šāds apgalvojums ir skaidri jāpamato, un aicina Komisiju pārbaudīt šā paziņojuma ievērošanu gadījumos, kad pazīmes liecina par ļaunprātīgu izmantošanu; uzskata, ka demokrātiskā un pārredzamā sabiedrībā, kas ievēro tiesiskumu, šādi ierobežojumi valsts drošības vārdā būs drīzāk izņēmums, nevis likumsakarība;

43.  uzskata, ka valsts drošības jēdziens ar ierobežotāku piemērošanas jomu būtu jānošķir no iekšējās drošības jēdziena, jo iekšējā drošība ir plašāks jēdziens un ietver iedzīvotāju apdraudējumu novēršanu un jo īpaši krimināltiesību īstenošanu;

44.  pauž nožēlu par problēmām, ko rada tas, ka nav kopīgas valsts drošības juridiskās definīcijas, ar ko paredz kritērijus, lai noteiktu, kāds tiesiskais režīms būtu jāpiemēro valsts drošības jautājumos, kā arī nav skaidri norobežotas jomas, kurās šādu īpašo režīmu var piemērot;

45.  uzskata, ka spiegprogrammatūras izmantošana ir pamattiesību ierobežojums; turklāt uzskata, ka gadījumos, kad šis jēdziens tiek lietots juridiskā kontekstā, kas ietver tiesību nodošanu un pienākumu uzlikšanu (un jo īpaši indivīdu pamattiesību ierobežojumus), šim jēdzienam jābūt skaidram un paredzamam visām personām, kuras tas skar; atgādina, ka Hartā ir paredzēts, ka visi pamattiesību ierobežojumi saskaņā ar 52. panta 1. punktu ir jānosaka tiesību aktos; tādēļ uzskata, ka jēdziens "valsts drošība" ir skaidri jādefinē; uzsver, ka neatkarīgi no precīzas norobežošanas visai valsts drošības jomai jābūt pakļautai neatkarīgai, juridiski saistošai un efektīvai uzraudzībai;

46.  uzsver, ka, ja iestādes atsaucas uz valsts drošības apsvērumiem kā pamatojumu spiegprogrammatūras izmantošanai, tām būtu ne tikai jāievēro 29. punktā noteiktie standarti, bet arī jāpierāda atbilstība ES tiesību aktiem, tostarp proporcionalitātes, nepieciešamības, leģitimitātes, likumības un atbilstības principiem; uzsver, ka pamatojumam jābūt viegli pieejamam, un tam jābūt piekļūstamam valsts uzraudzības struktūrai izvērtēšanai;

47.  šajā ziņā atkārtoti norāda, ka visas dalībvalstis ir parakstījušas Konvenciju 108+, kurā noteikti standarti un pienākumi attiecībā uz personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, cita starpā valsts drošības nolūkos; norāda, ka Konvencija 108+ ir saistošs Eiropas regulējums attiecībā uz datu apstrādi, ko veic izlūkdienesti un drošības dienesti; mudina visas dalībvalstis nekavējoties ratificēt minēto konvenciju un sākt integrēt tās standartus valsts tiesību aktos un atbilstīgi rīkoties valsts drošības jautājumos;

48.  uzsver, ka izņēmumi un ierobežojumi attiecībā uz konkrētiem konvencijas noteikumiem ir pieļaujami tikai tad, ja tie atbilst konvencijas 11. pantā noteiktajām prasībām, un tas nozīmē, ka, īstenojot Konvenciju 108+, katram konkrētajam izņēmumam un ierobežojumam jābūt noteiktam tiesību aktos un tiem jāatbilst pamattiesību un pamatbrīvību būtībai, kā arī katrs no tiem "demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgs un samērīgs pasākums", pamatojoties uz kādu no 11. pantā paredzētajiem likumīgajiem pamatojumiem(33), turklāt izņēmumi un ierobežojumi neskar "neatkarīgu un efektīvu kontroli un uzraudzību saskaņā ar attiecīgās puses valsts tiesību aktiem";

49.  turklāt norāda, ka Konvencijā 108+ ir uzsvērts, ka uzraudzībai "ir izmeklēšanas un iejaukšanās pilnvaras"; uzskata, ka efektīvai pārskatīšanai un uzraudzībai ir vajadzīgas juridiskas pilnvaras gadījumos, kad ietekme uz pamattiesībām ir vislielākā, jo īpaši personas datu apstrādes procesa piekļuves, analīzes un glabāšanas posmā;

50.  uzskata, ka tas, ka uzraudzības struktūrām nav juridiski saistošu pilnvaru valsts drošības jomā, nav savienojams ar Konvencijā 108+ noteikto kritēriju, ka tas "ir nepieciešams un samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā";

51.  norāda, ka Konvencija 108+ pieļauj ļoti ierobežotu skaitu izņēmumu attiecībā uz tās 15. pantu, bet nepieļauj šādus izņēmumus, proti, attiecībā uz 2. punktu [izpratnes veidošanas pienākumi], 3. punktu [apspriešanās par likumdošanas un administratīvajiem pasākumiem], 4. punktu [privātpersonu pieprasījumi un sūdzības], 5. punktu [neatkarība un objektivitāte], 6. punktu [nepieciešamie resursi uzdevumu efektīvai izpildei], 7. punktu [regulāra ziņošana], 8. punktu [konfidencialitāte], 9. punktu [pārsūdzības iespēja] un 10. punktu [nav pilnvaru attiecībā uz struktūrām, kas darbojas kā tiesu iestādes];

Spēkā esošo tiesību aktu labāka īstenošana un izpilde

52.  uzsver nepilnības valstu tiesiskajā regulējumā un vajadzību labāk īstenot spēkā esošos Savienības tiesību aktus, lai šādas nepilnības novērstu; konstatē, ka šādi Savienības tiesību akti ir atbilstīgi, bet pārāk bieži tiek nepareizi īstenoti un/vai izpildīti: Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, Tiesībaizsardzības direktīva, iepirkuma noteikumi, Divējāda lietojuma preču regula, judikatūra (nolēmumi par novērošanu un valsts drošību) un Trauksmes cēlēju direktīva; aicina Komisiju veikt izpēti un ziņot par īstenošanas un izpildes nepilnībām, un vēlākais līdz 2023. gada 1. augustam nākt klajā ar ceļvedi to novēršanai;

53.  uzskata, ka izšķiroša nozīme ir Savienības datu aizsardzības tiesiskā regulējuma, jo īpaši Tiesībaizsardzības direktīvas, Vispārīgās datu aizsardzības regulas un E-privātuma direktīvas, pienācīgai īstenošanai un stingrai izpildei; uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir pilnībā īstenot attiecīgos EST spriedumus, kas joprojām nav nodrošināts vairākās dalībvalstīs; atgādina, ka Komisijai ir galvenā loma ES tiesību aktu izpildes panākšanā un to vienādas piemērošanas nodrošināšanā visā Savienībā un ka pastāvīgas neizpildes gadījumos tai būtu jāizmanto visi pieejamie instrumenti, tostarp pārkāpumu procedūras;

54.  aicina Vasenāras vienošanos padarīt par saistošu nolīgumu visām tās dalībvalstīm, lai tā kļūtu par starptautisku nolīgumu;

55.  aicina Kipru un Izraēlu kļūt par Vasenāras vienošanās dalībniecēm; atgādina dalībvalstīm, ka ir jādara viss iespējamais, lai Kipra un Izraēla varētu kļūt par Vasenāras vienošanās dalībvalstīm;

56.  uzsver, ka Vasenāras vienošanās dokumentā būtu jāiekļauj cilvēktiesību regulējums, kas aptver spiegprogrammatūras tehnoloģiju licencēšanu un paredz izvērtēt un pārbaudīt spiegprogrammatūru ražojošo uzņēmumu atbilstību, un ka vienošanās dalībvalstīm būtu jāaizliedz iegādāties novērošanas tehnoloģijas no valstīm, kuras nav vienošanās dalībnieces;

57.  uzsver, ka, ņemot vērā atklāto informāciju par spiegprogrammatūras izmantošanu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic padziļināta izmeklēšana par eksporta licencēm, kas saskaņā ar Divējāda lietojuma preču regulu piešķirtas par spiegprogrammatūras izmantošanu, un Komisijai būtu jāpaziņo šā novērtējuma rezultāti Parlamentam;

58.  uzsver, ka ir jānodrošina spiegpogrammatūras eksporta izsekojamība un pārskatatbildība par to, un atgādina, ka ES uzņēmumiem būtu jāļauj eksportēt tikai tādu spiegprogrammatūru, kurai piemīt pietiekamas izsekojamības īpašības, lai nodrošinātu, ka vienmēr var attiecināt atbildību;

59.  uzsver, ka Komisijai ir regulāri jāpārbauda pārstrādātā Divējāda lietojuma preču regula un jāpanāk tās pienācīga izpilde, lai izvairītos no eksporta režīma ļaunprātīgas izmantošanas Savienībā, kā tas patlaban notiek Bulgārijas un Kipras gadījumā, un ka Komisijai jābūt pieejamiem atbilstīgiem resursiem šā uzdevuma veikšanai;

60.  aicina Komisiju nodrošināt pietiekamas personāla spējas vienībām, kas atbild par Divējāda lietojuma preču regulas uzraudzību un izpildi;

61.  aicina grozīt Divējāda lietojuma preču regulu, lai 15. pantā precizētu, ka divējāda lietojuma preču eksporta atļaujas nedrīkst izsniegt, ja preces ir vai var būt paredzētas izmantošanai saistībā ar iekšējām represijām un/vai smagu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai; aicina licencēšanas procesā veikt cilvēktiesību un pienācīgas rūpības īstenošanas pārbaudes un veikt turpmākus uzlabojumus, piemēram, paredzēt tiesībaizsardzības līdzekļus personām, kuras cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī pārredzami ziņot par veiktajām pienācīgas rūpības pārbaudēm;

62.  aicina veikt izmaiņas Divējāda lietojuma preču regulā, lai nodrošinātu, ka tranzīts tiek aizliegts gadījumos, kad preces ir vai var būt paredzētas iekšējām represijām un/vai smagu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai;

63.  uzsver, ka, turpmāk grozot Divējāda lietojuma preču regulu, izraudzītām valsts iestādēm, kuras atbild par divējāda lietojuma preču eksporta licenču apstiprināšanu un atteikšanu, būtu jāsniedz sīki izstrādāti ziņojumi, tostarp informācija par attiecīgo divējāda lietojuma preci; pieprasīto licenču skaits; eksportētājvalsts nosaukums; apraksts par eksporta uzņēmumu un par to, vai šis uzņēmums ir meitasuzņēmums; galalietotāja un galamērķa apraksts; eksporta licences vērtība; norāde par to, kāpēc eksporta licence ir apstiprināta vai atteikta; uzsver, ka minētie ziņojumi būtu jāpublisko reizi ceturksnī; prasa parlamentārās uzraudzības veikšanai izveidot īpašu pastāvīgo Parlamenta komiteju, kurai Komisija piešķirtu piekļuvi slepenai informācijai;

64.  uzsver, ka, turpmāk grozot Divējāda lietojuma preču regulu, ir jāatceļ atbrīvojums no prasības sniegt informāciju Komisijai, pamatojoties uz komercnoslēpuma, aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības apsvērumiem; uzskata, ka, lai nepieļautu sensitīvas informācijas pieejamību trešām valstīm, tā vietā Komisija var nolemt klasificēt noteiktu informāciju savā gada ziņojumā;

65.  uzsver, ka kibernovērošanas preču definīciju pārstrādātajā Divējāda lietojuma preču regulā nevar interpretēt šauri, bet tajā būtu jāiekļauj visas šajā jomā izmantotās tehnoloģijas, piemēram, iekārtas mobilo telesakaru pārtveršanai vai traucēšanai, ielaušanās programmatūra, IP tīkla sakaru uzraudzības sistēmas vai iekārtas, programmatūra, kas īpaši izstrādāta vai pārveidota tiesībaizsardzības iestāžu veiktai novērošanai vai analīzei, lāzera akustiskās uztveršanas iekārtas, tiesu ekspertīzes rīki, kas izgūst izejas datus no skaitļošanas vai sakaru ierīces un apiet ierīces autentifikācijas vai autorizācijas kontroli, elektroniskas sistēmas vai iekārtas, kas paredzētas elektromagnētiskā spektra novērošanai un uzraudzībai militārās izlūkošanas vai drošības nolūkā; kā arī bezpilota lidaparāti, kas spēj veikt novērošanu;

66.  aicina pieņemt jaunus Eiropas tiesību aktus, kas paredz, ka uzņēmumiem, kuri ražo un/vai eksportē novērošanas tehnoloģijas, ir pienākums pieņemt cilvēktiesību un pienācīgas rūpības regulējumu saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

Starptautiskā sadarbība pilsoņu aizsardzībai

67.  aicina izstrādāt kopīgu ES un ASV spiegprogrammatūras stratēģiju, iekļaujot kopīgu to spiegprogrammatūras pārdevēju balto un/vai melno sarakstu, kuru rīki ir ļaunprātīgi izmantoti vai kuru rīkus varētu ļaunprātīgi izmantot, lai vērstos pret valdības amatpersonām, žurnālistiem un pilsonisko sabiedrību, un kuri darbojas pret Savienības drošības un ārpolitiku, ko īsteno ārvalstu valdības ar sliktiem cilvēktiesību rādītājiem, kas ir (nav) pilnvarotas pārdot tos valsts iestādēm, kopējus kritērijus pārdevēju iekļaušanai abos sarakstos, pasākumus kopīgai ES un ASV ziņošanai par nozari, kopīgu pārbaudi, kopīgus pienācīgas rūpības pārbaudes pienākumus pārdevējiem un kriminālatbildību par spiegprogrammatūras pārdošanu nevalstiskiem dalībniekiem;

68.  aicina ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi rīkot plašas un atklātas apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību, lai izstrādātu kopīgu ES un ASV stratēģiju un kopīgu balto un/vai melno sarakstu;

69.  aicina sākt sarunas ar citām valstīm, jo īpaši Izraēlu, lai izveidotu satvaru spiegprogrammatūras tirdzniecībai un eksporta licenču izsniegšanai, tostarp noteikumus par pārredzamību, cilvēktiesību standartiem atbilstīgu valstu sarakstu un pienācīgas rūpības nosacījumus;

70.  norāda, ka salīdzinājumā ar ASV, kur uzņēmums NSO tika ātri iekļauts melnajā sarakstā un ASV prezidents parakstīja izpildrīkojumu, norādot, ka tas nedrīkst operatīvi izmantot komerciālu spiegprogrammatūru, kas rada ievērojamus pretizlūkošanas vai drošības riskus Amerikas Savienoto Valstu valdībai vai ievērojamus riskus, ka ārvalsts valdība vai ārvalsts persona to varētu izmantot nepareizi, ES līmenī nav veikti pietiekami pasākumi attiecībā uz spiegprogrammatūras importu un eksporta noteikumu izpildi;

71.  secina, ka ir jāstiprina Savienības eksporta noteikumi un to izpilde, lai aizsargātu cilvēktiesības trešās valstīs, un ir jānodrošina nepieciešamie mehānismi šo noteikumu efektīvai īstenošanai; atgādina, ka ES būtu jāapvieno spēki ar ASV un citiem sabiedrotajiem, lai reglamentētu spiegprogrammatūras tirdzniecību un izmantotu to kopējo ietekmi tirgū nolūkā panākt pārmaiņas, un noteiktu stingrus standartus attiecībā uz pārredzamību, izsekojamību un pārskatatbildību par uzraudzības tehnoloģiju izmantošanu, kam būtu jākļūst par iniciatīvu Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī;

Nulles dienas ievainojamība

72.  aicina pieņemt regulējumu par ievainojamību atklāšanu, kopīgošanu, labošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī informācijas sniegšanas prasības, tādējādi pabeidzot pamata regulējumu, kas izveidots ar Direktīvu (ES) 2022/2555(34) (TID 2 direktīvu) un Kibernoturības akta priekšlikumu(35);

73.  uzskata, ka pētniekiem jābūt iespējai pētīt ievainojamību un kopīgot rezultātus, neparedzot civiltiesisko atbildību un kriminālatbildību, tostarp saskaņā ar Kibernoziedzības direktīvu un Autortiesību direktīvu;

74.  aicina ievērojamākos nozares dalībniekus radīt stimulus pētniekiem piedalīties ievainojamības izpētē, ieguldot līdzekļus ievainojamības novēršanas plānos, informācijas sniegšanas praksē nozares ietvaros un pilsoniskajai sabiedrībai un ievainojamību atklāšanas atlīdzinājuma programmu īstenošanā;

75.  aicina Komisiju palielināt atbalstu un finansējumu ievainojamību atklāšanas atlīdzināšanai un citiem projektiem, kuru mērķis ir meklēt un labot drošības ievainojamības, kā arī ieviest saskaņotu pieeju obligātai savstarpējai ievainojamību atklāšanai dalībvalstīs;

76.  aicina aizliegt sistēmas ievainojamību pārdošanu jebkādiem citiem mērķiem, kas nav minētās sistēmas drošības stiprināšana, un noteikt pienākumu koordinēti un atbildīgi izpaust visu ievainojamības pētījumu rezultātus, kas veicina sabiedrības drošību un samazina ievainojamības izmantošanas risku;

77.  aicina publiskā un privātā sektora struktūras izveidot publiski pieejamu kontaktpunktu, kur būtu iespējams koordinēti un atbildīgi ziņot par ievainojamībām, un aicina organizācijas, kuras saņem informāciju par ievainojamībām savā sistēmā, nekavējoties rīkoties, lai tās novērstu; uzskata, ka gadījumos, kad ir pieejams ielāps, organizācijām vajadzētu būt pilnvarotām ieviest atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu ātru un garantētu tā izvietošanu koordinētā un atbildīgā informācijas atklāšanas procesā;

78.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekami finanšu, tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi drošības pētniecībai un ievainojamības labošanai;

79.  aicina dalībvalstis izstrādāt ievainojamību novēršanas procesus, kas paredzēti tiesību aktos un kas nosaka, ka pēc noklusējuma neaizsargātība ir jāatklāj, nevis jāizmanto, un ka jebkuram lēmumam atkāpties no šā principa ir jābūt izņēmumam, kas jānovērtē saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes prasībām, tostarp ņemot vērā to, vai ievainojamības skarto infrastruktūru izmanto liela daļa iedzīvotāju, un uz to ir jāattiecina stingra uzraudzība, ko veic neatkarīga uzraudzības struktūra, kā arī pārredzamas procedūras un lēmumi;

Telesakaru tīkli

80.  uzsver, ka būtu jāatsauc jebkura pakalpojumu sniedzēja licence, ja tiek konstatēts, ka tas veicina nelikumīgu piekļuvi visu paaudžu valsts un/vai starptautiskajai mobilo sakaru infrastruktūrai (pašlaik no 2G līdz 5G);

81.  uzsver, ka būtu labāk jāreglamentē procesi, kas nodrošina iespēju ļaundariem visā pasaulē izveidot jaunus tālruņa numurus, lai apgrūtinātu nelikumīgu darbību slēpšanu;

82.  uzsver, ka telesakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina spēja konstatēt iespējamu piekļuves mobilo sakaru infrastruktūrai ļaunprātīgu izmantošanu, kontroli vai faktisku galīgo izmantošanu, ko trešās personas ieguvušas ar komerciāliem vai citiem nolīgumiem dalībvalstī, kurā tie darbojas;

83.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka kompetentās valsts iestādes saskaņā ar TID 2 direktīvas noteikumiem novērtē telesakaru pakalpojumu sniedzēju noturību pret neatļautu iejaukšanos;

84.  aicina telesakaru pakalpojumu sniedzējus veikt stingrus un pierādāmus pasākumus, lai vērstos pret dažādiem emulācijas veidiem, ko bez atļaujas izmanto telesakaru datplūsmas uzsākšanai ar tīkla elementu, lai piekļūtu datiem vai pakalpojumiem, kas bija paredzēti likumīgam lietotājam, un pret citām darbībām, kas ietver ļaundaru, tostarp valsts līmeņa dalībnieku, kā arī noziedzīgu grupējumu manipulācijas ar mobilo sakaru tīkla elementu un infrastruktūras normālu darbību novērošanas nolūkos;

85.  aicina dalībvalstis rīkoties, lai nodrošinātu, ka trešo valstu dalībnieki, kuri neievēro pamattiesības, nevar kontrolēt stratēģisku infrastruktūru tiešo izmantošanu vai ietekmēt lēmumus, kas saistīti ar stratēģisku Savienības infrastruktūru, tostarp telesakaru infrastruktūru;

86.  aicina visas dalībvalstis piešķirt prioritāti lielākiem ieguldījumiem kritiskās infrastruktūras, piemēram, valstu telesakaru sistēmu, aizsardzībā, lai novērstu privātuma pārkāpumu aizsardzības, datu noplūdes un neatļautas iejaukšanās novēršanas nepilnības un tādējādi aizsargātu iedzīvotāju pamattiesības;

87.  aicina kompetentās valsts iestādes aktīvi veicināt pakalpojumu sniedzēju spēju, kā arī reaģēšanas spēju stiprināšanu, lai labāk palīdzētu identificēt tās personas, pret kurām vērsta nelikumīga izsekošana, paziņot par tām un ziņot par incidentiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, izmērāmu pārliecību un mazinātu drošības nepilnību izmantošanu, ko veic ļaundari no trešām valstīm un ES;

E-privātums

88.  aicina ātri pieņemt e-privātuma regulu, ņemot vērā un piemērojot judikatūru par ierobežojumiem saistībā ar valsts drošību un nepieciešamību novērst novērošanas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu, stiprinot pamattiesības uz privātumu un nodrošinot stingrus aizsardzības pasākumus un faktisku izpildes panākšanu; norāda, ka likumīgas sarunu noklausīšanās darbības jomai nevajadzētu būt plašākai par E-privātuma direktīvas 2002/58/EK darbības jomu;

89.  aicina aizsargāt visu veidu elektronisko saziņu, saturu un metadatus pret persondatu un privātās saziņas ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic gan privāti uzņēmumi, gan arī valdības struktūras; norāda, ka nevajadzētu vājināt rīkus, kas sniedz drošību pēc noklusējuma, piemēram, pilnīgu šifrēšanu;

90.  aicina Komisiju izvērtēt, kā dalībvalstis īsteno E-privātuma direktīvu ES, un, konstatējot pārkāpumus, sākt pārkāpuma procedūras;

Eiropola loma

91.  norāda, ka Eiropols PEGA komitejas priekšsēdētājam adresētā 2023. gada aprīļa vēstulē informē komiteju, ka Eiropols ir sazinājies ar Grieķiju, Ungāriju, Bulgāriju, Spāniju un Poliju, lai noskaidrotu, vai saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir sāktas vai paredzētas kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko Eiropols varētu atbalstīt; uzsver, ka palīdzības piedāvāšana dalībvalstīm nenozīmē kriminālizmeklēšanas sākšanu, veikšanu vai koordinēšanu, kā noteikts 6. pantā;

92.  aicina Eiropolu pilnībā izmantot savas jauniegūtās pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) 2022/991 6. panta 1.a punktu, kas tam ļauj ierosināt attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm sākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu, ja tas ir nepieciešams; norāda, ka saskaņā ar 6. pantu dalībvalsts var noraidīt šādu priekšlikumu;

93.  aicina visas dalībvalstis apņemties Eiropas Parlamentam un Padomei iesaistīt Eiropolu izmeklēšanās saistībā ar apgalvojumiem par spiegprogrammatūras nelikumīgu izmantošanu valsts līmenī, jo īpaši tad, kad ir iesniegts priekšlikums saskaņā ar Regulas (ES) 2022/991 6. panta 1.a punktu;

94.  aicina dalībvalstis Eiropolā izveidot tādu tiesībaizsardzības operāciju reģistru, kas ietver spiegprogrammatūras izmantošanu, kurā katra operācija būtu jāidentificē ar kodu, un Eiropola ikgadējā interneta organizētās noziedzības draudu novērtējuma ziņojumā iekļaut gadījumus, kad spiegprogrammatūru izmanto valdības;

95.  uzskata, ka ir jāapsver iespēja piesaistīt Eiropolu gadījumos, kad valstu iestādes nespēj veikt izmeklēšanu vai atsakās to veikt un kad pastāv nepārprotami draudi ES interesēm un drošībai;

Savienības attīstības politika

96.  aicina Komisiju un EĀDD ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka Savienības attīstības palīdzība, tostarp novērošanas tehnoloģiju ziedošana un apmācība novērošanas programmatūras izvietošanā, nefinansē un neatbalsta instrumentus un darbības, kas varētu kaitēt demokrātijas, labas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principiem vai kas apdraud starptautisko drošību vai Savienības un tās locekļu būtisko drošību; norāda, ka Komisijas novērtējumos par atbilstību Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Finanšu regulai, būtu jāietver īpaši kontroles kritēriji un izpildes mehānismi, lai novērstu šādu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp iespējama konkrētu projektu pagaidu apturēšana, ja tiek atklāts šo principu pārkāpums;

97.  aicina Komisiju un EĀDD viena gada laikā [pēc PEGA ieteikumu publicēšanas] katrā cilvēktiesību un pamattiesību ietekmes novērtējumā iekļaut uzraudzības procedūru attiecībā uz iespējamo uzraudzības ļaunprātīgu izmantošanu, kurā pilnībā ņemts vērā Hartas 51. pants; uzsver, ka ar šo procedūru ir jāiepazīstina Parlaments un Padome un ka šis ietekmes novērtējums ir jāveic, pirms tiek sniegts jebkāds atbalsts valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

98.  aicina EĀDD ES gada pārskatā par cilvēktiesībām un demokrātiju ziņot par spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu pret cilvēktiesību aizstāvjiem;

Savienības palīdzība attīstības jomā

99.  uzsver, ka finanšu nozarē ir jāstiprina cilvēktiesību ievērošana; uzsver, ka Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām 10+ ieteikumi ir jātransponē Savienības tiesību aktos un ka Pienācīgas rūpības direktīva būtu pilnībā jāpiemēro finanšu nozarei, lai nodrošinātu demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu finanšu nozarē;

100.  pauž bažas par EST lēmuma(36), ar ko informācija par korporatīvas struktūras un juridiskas personas faktiskajiem īpašniekiem, kas iekļauta publiski pieejamā valsts faktisko īpašnieku reģistrā, tiek atzīta par nederīgu, ietekmi uz Direktīvu (ES) 2018/843 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai(37); uzsver, ka, ņemot vērā EST lēmumu, turpmākajai direktīvai būtu jānodrošina pēc iespējas plašāka publiska pieejamība, lai kļūtu grūtāk slēpt spiegprogrammatūras pirkšanu vai pārdošanu ar pilnvaroto personu un brokeru sabiedrību starpniecību;

Pasākumi saistībā ar Parlamenta rezolūciju

101.  aicina steidzami veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā; uzsver, ka steidzami jāīsteno tās ieteikumi;

102.  uzsver, ka, neraugoties uz to, ka izlūkošanas dienestu darbību uzraudzībai būtu jābalstās uz demokrātisku leģitimitāti (stingrs tiesiskais regulējums, ex ante atļaujas un ex post pārbaudes) un atbilstošām tehniskām spējām un zināšanām, lielākajai daļai pašreizējo ES un ASV uzraudzības struktūru ārkārtīgi trūkst abu elementu, jo īpaši tehnisko spēju;

103.  aicina, līdzīgi kā Echelon lietā, visus valstu parlamentus, kuri vēl nav to izdarījuši, izveidot izlūkošanas darbību jēgpilnu uzraudzību, ko veic parlamenta deputāti vai ekspertu struktūras, kurām ir likumīgas tiesības veikt izmeklēšanu; aicina valstu parlamentus, lai nodrošinātu izlūkošanas dienestu efektīvu uzraudzību, nodrošināt šādām uzraudzības komitejām/struktūrām pietiekamus resursus, tehnisko zinātību un juridiskus līdzekļus, tostarp tiesības veikt pārbaudes uz vietas;

104.  aicina izveidot augsta līmeņa darba grupu, lai pārredzami un sadarbībā ar parlamentiem ierosinātu ieteikumus un turpmākus pasākumus, kas jāveic, lai panāktu labāku demokrātisko pārraudzību, tostarp parlamentāro pārraudzību, pār izlūkdienestiem un labāku pārraudzības sadarbību Eiropas Savienībā, jo īpaši attiecībā uz tās pārrobežu aspektu;

105.  uzskata, ka šai augsta līmeņa grupai:

   a) būtu jānosaka obligāti Eiropas standarti vai pamatnostādnes (ex ante un ex post) attiecībā uz izlūkdienestu uzraudzību, pamatojoties uz pastāvošo paraugpraksi un starptautisko struktūru, piemēram, ANO un Eiropas Padomes, ieteikumiem, ieskaitot jautājumu par uzraudzības struktūras uzskatīšanu par trešo personu saskaņā ar "trešās personas likumu" vai "izcelsmes iestādes kontroles" principu, par ārvalstu izlūkošanas pārraudzību un pārskatatbildību;
   b) jāizstrādā kritēriji labākai pārredzamībai, pamatojoties uz vispārējo principu attiecībā uz piekļuvi informācijai un tā sauktajiem "Tshwane principiem"(38);

106.  plāno sarīkot konferenci, kurā piedalītos parlamentāras vai neatkarīgas valstu uzraudzības struktūras;

107.  aicina dalībvalstis izmantot paraugprakses piemērus, lai uzlabotu savu uzraudzības iestāžu piekļuvi informācijai par izlūkošanas darbībām (tostarp klasificētai informācijai un citu dienestu sniegtai informācijai), un noteikt pilnvaras pārbaudēm uz vietas, stingras pilnvaras veikt pratināšanu, nodrošināt atbilstīgus resursus un tehniskās zināšanas, pilnīgu neatkarību no valdības un pienākumu ziņot attiecīgajiem parlamentiem;

108.  aicina dalībvalstis izveidot uzraudzības iestāžu sadarbību;

109.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ES drošības pielaides izsniegšanas procedūru visām ES amatpersonām, jo pašreizējā sistēmā, kur drošības pielaides izsniegšanas procedūru veic valstspiederības dalībvalsts un valstu sistēmās ir atšķirīgas prasības un procedūru ilgums, tādējādi atkarībā no valstspiederības attieksme pret Parlamenta deputātiem un to darbiniekiem atšķiras;

110.  atgādina Eiropas Parlamenta un Padomes iestāžu nolīguma noteikumus par to, kā Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošo klasificēto informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, un kura jāizmanto, lai uzlabotu pārraudzību ES līmenī;

Savienības pētniecības programmas

111.  aicina ieviest stingrākus un efektīvākus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka Savienības pētniecības fondi nefinansē un neatbalsta instrumentus, tostarp spiegprogrammatūru un novērošanas rīkus, kas ir pretrunā ES vērtībām; norāda, ka novērtējumos par atbilstību Savienības tiesību aktiem būtu jāiekļauj īpaši kontroles kritēriji, lai novērstu šādu ļaunprātīgu izmantošanu; aicina pārtraukt pētniecībai paredzēto Savienības finansējumu, kas tiek piešķirts struktūrām, kuras ir vai ir bijušas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumu tiešā vai netiešā veicināšanā, izmantojot novērošanas rīkus;

112.  uzsver, ka ES finansējumu pētniecībai, piemēram, līgumus par programmas "Apvārsnis Eiropa" finansējumu trešām valstīm, nedrīkst izmantot, lai veicinātu spiegprogrammatūras un līdzvērtīgu tehnoloģiju izstrādi;

ES tehnoloģiju laboratorija

113.  aicina Komisiju nekavējoties sākt izveidot neatkarīgu Eiropas starpnozaru pētniecības institūtu, kura uzmanības centrā būtu pētniecība un izstrāde saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, pamattiesībām un drošību; uzsver, ka šādam institūtam būtu jāsadarbojas ar ekspertiem, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī jābūt atvērtam dalībvalstu ekspertiem un iestādēm;

114.  uzsver, ka šāds institūts veicinātu labāku izpratni, attiecināšanu un pārskatatbildību Eiropā un ārpus tās, kā arī palielinātu Eiropas talantu potenciālu un mūsu izpratni par to, kā spiegprogrammatūras pārdevēji izstrādā, uztur, pārdod un sniedz savus pakalpojumus trešām pusēm;

115.  uzskata, ka institūtam būtu jāuzdod atklāt un parādīt programmatūras nelikumīgu izmantošanu nelikumīgai novērošanai, sniegt pieejamu bezmaksas juridisko un tehnoloģisko atbalstu, tostarp veikt viedtālruņu pārbaudes personām, kurām ir aizdomas, ka pret tām ir vērsta spiegprogrammatūra, un nodrošināt rīkus, kas vajadzīgi spiegprogrammatūras atklāšanai, veikt kriminālistiski analītisko izpēti tiesu iestāžu veiktas izmeklēšanas vajadzībām un regulāri ziņot par spiegprogrammatūras izmantošanu un ļaunprātīgu izmantošanu ES, ņemot vērā jaunākās tehnoloģijas; uzskata, ka šis ziņojums būtu jāpublisko katru gadu un jānosūta Komisijai, Parlamentam un Padomei;

116.  iesaka Komisijai ciešā sadarbībā ar ES iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU) un ENISA izveidot ES tehnoloģiju laboratoriju un, veidojot ES tehnoloģiju laboratoriju, apspriesties ar attiecīgajiem ekspertiem, lai mācītos no labākās prakses akadēmiskajā jomā;

117.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt Savienības tehnoloģiju laboratorijai pietiekamu finansējumu;

118.  iesaka Komisijai ierosināt sertifikācijas shēmu kriminālistikas materiālu analīzei un autentifikācijai;

119.  aicina Komisiju atbalstīt pilsoniskās sabiedrības spējas visā pasaulē, lai stiprinātu noturību pret spiegprogrammatūras uzbrukumiem un palīdzības un pakalpojumu sniegšanu pilsoņiem;

Tiesiskums

120.  uzsver, ka spiegprogrammatūras nelikumīgas izmantošanas ietekme ir daudz lielāka dalībvalstīs, kurās iestādes, kurām normālos apstākļos būtu uzdevums veikt izmeklēšanu un sniegt tiesisko aizsardzību mērķpersonām un nodrošināt pārskatatbildību, kontrolē valsts, un ka šādās valstīs, kurās ir tiesiskuma krīze un ir apdraudēta tiesu neatkarība, uz valsts iestādēm nevar paļauties;

121.  tādēļ aicina Komisiju nodrošināt tās tiesiskuma instrumentu kopuma efektīvu īstenošanu, jo īpaši veicot šādas darbības:

   a) ieviešot vispusīgāku tiesiskuma uzraudzību, cita starpā Komisijas gada ziņojumā par tiesiskumu ietverot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus attiecībā uz spiegprogrammatūras nelikumīgu izmantošanu dalībvalstīs, izvērtējot valsts iestāžu spēju reaģēt, sniedzot kompensāciju mērķpersonām, paplašinot gada ziņojuma par tiesiskumu darbības jomu un ietverot visas problēmas, kas saistītas ar demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, kā noteikts LES 2. pantā, kā Parlaments to vairākkārt ir pieprasījis;
   b) saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās proaktīvi ierosinot un apvienojot pārkāpumu procedūras pret dalībvalstīm par trūkumiem tiesiskuma jomā, piemēram, par tiesu iestāžu neatkarības un policijas un prokuratūras efektīvas darbības apdraudēšanu;

Savienības tiesvedības fonds

122.  aicina bez nepamatotas kavēšanās izveidot Savienības tiesvedības fondu, lai segtu faktiskās tiesvedības izmaksas un sniegtu iespēju spiegprogrammatūras mērķpersonām prasīt pienācīgu tiesisko aizsardzību, tostarp atlīdzību par to, ka pret viņiem nelikumīgi izmantota spiegprogrammatūra, saskaņā ar Parlamenta 2017. gadā pieņemto sagatavošanas darbību, lai izveidotu "ES finansiālā atbalsta fondu tiesvedībai lietās, kas saistītas ar demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem";

ES iestādes

123.  pauž bažas par to, ka Komisija līdz šim nav rīkojusies, un mudina to pilnībā izmantot visas pilnvaras, kas tai ir kā Līgumu uzraudzītājai, un veikt visaptverošu un padziļinātu izmeklēšanu par spiegprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu un tirdzniecību Savienībā;

124.  mudina Komisiju veikt visaptverošu izmeklēšanu par visiem apgalvojumiem un aizdomām par spiegprogrammatūras izmantošanu pret tās amatpersonām un vajadzības gadījumā ziņot Parlamentam un atbildīgajām tiesībaizsardzības iestādēm;

125.  aicina Komisiju, iesaistot valstu vēlēšanu komisijas, izveidot īpašu darba grupu ar īpašu uzdevumu aizsargāt Eiropas 2024. gada vēlēšanas visā Savienībā; atgādina, ka ne tikai ārvalstu, bet arī iekšējā iejaukšanās apdraud Eiropas vēlēšanu procesus; uzsver, ka visuresošu novērošanas instrumentu, piemēram, Pegasus, ļaunprātīga izmantošana var ietekmēt vēlēšanas;

126.  norāda, ka PEGA komiteja Padomes kolektīvo atbildi uz Eiropas Parlamenta katrai dalībvalstij uzdotajiem jautājumiem ir saņēmusi tikai neilgi pirms ziņojuma projekta publicēšanas — aptuveni četrus mēnešus pēc Parlamenta vēstuļu izsūtīšanas; ņemot vērā draudu apmēru demokrātijai Eiropā, pauž bažas par to, ka Eiropadome un Ministru padome nerīkojas, un aicina rīkot īpašu Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmi;

127.  aicina ES Padomi, organizējot uzklausīšanas saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, pievērsties norisēm saistībā ar spiegprogrammatūras izmantošanu un tās ietekmi uz LES 2. pantā noteiktajām vērtībām;

128.  aicina Padomi vienmēr uzaicināt Eiropas Parlamentu uz Padomes Drošības komitejas sanāksmēm, kā paredzēts Padomes 2013. gada Drošības noteikumu 17. panta 2. punktā;

129.  pauž nostāju, ka Parlamentam vajadzētu būt pilnām izmeklēšanas pilnvarām, tostarp plašākai piekļuvei klasificētai un neklasificētai informācijai, pilnvarām izsaukt lieciniekus, lai oficiāli pieprasītu lieciniekiem liecināt ar zvērestu un sniegt pieprasīto informāciju konkrētos termiņos; atkārto Parlamenta nostāju 2012. gada 23. maija priekšlikumā Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu un ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK(39); aicina Padomi nekavējoties rīkoties saistībā ar šo regulas priekšlikumu, lai Eiropas Parlamentam nodrošinātu pienācīgas izmeklēšanas tiesības;

130.  pieņem zināšanai Parlamenta centienus atklāt inficēšanu ar spiegprogrammatūru; tomēr uzskata, ka ir jāpastiprina personāla aizsardzība, ņemot vērā to personu privilēģijas un imunitāti, kuras ir tikušas izspiegotas; atgādina, ka katrs uzbrukums deputātu politiskajām tiesībām ir ne vien uzbrukums iestādes neatkarībai un suverenitātei, bet arī uzbrukums vēlētāju tiesībām;

131.  aicina Parlamenta Prezidiju pieņemt protokolu gadījumiem, kad Parlamenta deputāti vai darbinieki ir kļuvuši par tiešu vai netiešu spiegprogrammatūras mērķi, un uzsver, ka par visiem gadījumiem Parlamentam ir jāziņo atbildīgajām tiesībaizsardzības iestādēm; uzsver, ka šādos gadījumos Parlamentam būtu jāsniedz juridiska un tehniska palīdzība;

132.  apņemas uzņemties iniciatīvu organizēt starpiestāžu konferenci, kurā Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jātiecas panākt pārvaldības reformas, kas stiprinātu Savienības iestāžu spējas atbilstīgi reaģēt uz uzbrukumiem demokrātijai un tiesiskumam no iekšienes un nodrošināt, ka Savienībai ir efektīvas pārvalstiskas metodes Līgumu un sekundāro tiesību aktu izpildes panākšanai gadījumos, kad dalībvalstis neievēro noteikumus;

133.  aicina pieņemt Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (COM(2022)0122), un drīzumā to īstenot un stingri izpildīt, lai mazinātu risku, ka ar spiegprogrammatūru var tikt inficētas ES iestāžu darbinieku un politiķu izmantotās ierīces un sistēmas;

134.  aicina ES parakstīt Konvenciju 108+;

135.  aicina Eiropas ombudi sākt diskusijas ar Eiropas ombudu tīklu par visaptverošas novērošanas ļaunprātīgas izmantošanas ietekmi uz demokrātiskiem procesiem un pilsoņu tiesībām; aicina Eiropas ombudu tīklu izstrādāt ieteikumus attiecībā uz efektīvu un jēgpilnu tiesību aizsardzību visā ES;

Tiesību akti

136.  aicina Komisiju steidzami nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, pamatojoties uz šo ieteikumu;

o
o   o

137.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un Eiropolam.

(1) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(4) OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.
(5) OV L 206, 11.6.2021., 1. lpp.
(6) OV L 129 I, 17.5.2019., 13. lpp.
(7) OV L 174 I, 18.5.2021., 1. lpp.
(8) OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.
(9) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp.
(10) OV L 98, 25.3.2022., 72. lpp.
(11) OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.
(12) Tiesas (virspalāta) 2022. gada 22. novembra spriedums lietā C-37/20 WM un Sovim SA/Luxembourg Business Registers, ECLI:EU:C:2022:912.
(13) https://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf
(14) https://www.coe.int/en/web/commissioner/-/highly-intrusive-spyware-threatens-the-essence-of-human-rights
(15) https://edps.europa.eu/system/files/2022-02/22-02-15_edps_preliminary_remarks_on_modern_spyware_en_0.pdf
(16) OV C 378, 9.11.2017., 104. lpp.
(17) https://www.ohchr.org/en/press-releases/2023/02/spain-un-experts-demand-investigation-alleged-spying-programme-targeting
(18) https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD(2015)010-e
(19) https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD(2016)012-e
(20) Aizsardzības sektora eksporta kontroles likums Nr. 5766-2007, Izraēlas Aizsardzības ministrija.
(21) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM%3A2022%3A434%3AFIN&qid=1662029750223.
(22) https://www.echr.coe.int/documents/fs_mass_surveillance_eng.pdf
(23) "Surveillance and human rights", īpašā referenta par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību David Kaye ziņojums, A/HRC/41/35, 2019.
(24) ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs: "Spyware scandal: UN experts call for moratorium on sale of ‘life threatening’ surveillance tech".
(25) https://www.wto.org/english/tratop_e/gproc_e/gpa_1994_e.htm.
(26) https://research-and-innovation.ec.europa.eu/news/all-research-and-innovation-news/israel-joins-horizon-europe-research-and-innovation-programme-2021-12-06_en.
(27) https://webgate.ec.europa.eu/dashboard/extensions/CountryProfile/CountryProfile.html?Country=Israelhttps://elbitsystems.com/products/comercial-aviation/innovation-rd/
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu "Eiropa pasaulē", groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).
(29) Lēmums lietā 1904/2021/MHZ, pieejams tīmekļa vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/163491.
(30) Pamattiesību aģentūra, Surveillance by intelligence services: fundamental rights safeguards and remedies in the EU – Volume II Summary, 2017, https://fra.europa.eu/en/publication/2017/surveillance-intelligence-services-fundamental-rights-safeguards-and-remedies-eu.
(31) https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2017-surveillance-intelligence-services-vol-2-summary_en.pdf.
(32) Tiesas 2020. gada 6. oktobra spriedums lietā C-623/17 Privacy International/Secretary of State for Foreign and Commonwealth Affairs u.c., ECLI:EU:C:2020:790, 44. punkts, un Tiesas 2020. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās C-511/18, C-512/18 un C-520/18 La Quadrature du Net u.c./Premier ministre u.c., ECLI:EU:C:2020:791, 99. punkts: "Tas fakts vien, ka valsts pasākums ir pieņemts valsts drošības aizsardzības nolūkos, nevar izraisīt Savienības tiesību nepiemērojamību un atbrīvot dalībvalstis no šo tiesību obligātas ievērošanas."
(33) Šādu novērtējumu paredz ECT judikatūra, saskaņā ar kuru pierādīšanas pienākums ir valstij/likumdevējam. Attiecīgā ECT judikatūra: Roman Zakharov/ Krievija (prasības pieteikums Nr. 47143/06), 2015. gada 4. decembris; Szabó un Vissy/ Ungārija (pieteikums Nr. 37138/14), 2016. gada 12. janvāris; Big Brother Watch and Others/ Apvienotā Karaliste (pieteikums Nr. 58170/13, 62322/14 un 24969/15), 2021. gada 25. maijs, un Centrum för rättvisa/ Zviedrija (pieteikums Nr. 35252/08), 2021. gada 25. maijs.
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp.).
(35) 2022. gada 15. septembra Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par horizontālām kiberdrošības prasībām produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 (COM(2022)0454).
(36) ES Tiesa, paziņojums presei Nr. 188/22, Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-37/20 un C-601/20.
(37) 2022. gada 22. novembra spriedums, apvienotās lietas C-37/20 un C-601/20, ECLI:EU:C:2022:912.
(38) "The Global Principles on National Security and the Right to Information", 2013. gada jūnijs.
(39) OV C 264 E, 13.9.2013., 41. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 6. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika