Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2022/0117(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0223/2023

Iesniegtie teksti :

A9-0223/2023

Debates :

PV 10/07/2023 - 16
CRE 10/07/2023 - 16

Balsojumi :

PV 11/07/2023 - 8.15
CRE 11/07/2023 - 8.15
PV 27/02/2024 - 7.5
CRE 27/02/2024 - 7.5

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0264
P9_TA(2024)0085

Pieņemtie teksti
PDF 275kWORD 77k
Otrdiena, 2023. gada 11. jūlijs - Strasbūra
Žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību
P9_TA(2023)0264A9-0223/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 11. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”) (COM(2022)0177 – C9-0161/2022 – 2022/0117(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
2.anorāde (jauna)
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) cita starpā ir paredzētas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), persondatu aizsardzību (8. pants), vārda un informācijas brīvību, kas ietver arī mediju brīvības un plurālisma ievērošanu (11. pants), kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants).
 (2)  Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) cita starpā ir paredzētas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), persondatu aizsardzību (8. pants), vārda un informācijas brīvību, kas ietver arī mediju brīvības un plurālisma ievērošanu (11. pants), pulcēšanās un biedrošanās brīvību (12. pants), kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants).
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Tiesības uz vārda brīvību ir pamattiesības, kas ir jāīsteno godprātīgi un atbildīgi, ņemot vērā cilvēku pamattiesības iegūt objektīvu informāciju, kā arī respektējot katras personas pamattiesības uz reputācijas un privātuma aizsardzību; Šo tiesību konflikta gadījumā visām pusēm ir jābūt iespējai vērsties tiesā, pienācīgi ievērojot taisnīgas tiesas principu.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)
(3b)  Eiropas Parlaments 2021. gada 11. novembra rezolūcijā par demokrātijas, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu Savienībā aicināja Komisiju ierosināt gan ieteikuma tiesību, gan saistošo tiesību aktu kopumu, lai risinātu jautājumu par stratēģisku tiesvedību pieaugošo skaitu pret sabiedrības līdzdalību jeb “SLAPP” attiecībā uz žurnālistiem, NVO, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību Savienībā. Parlaments ierosināja likumdošanas pasākumus civiltiesību un kriminālprocesa tiesību jomā, piemēram, priekšlaicīgas izbeigšanas mehānismu ļaunprātīgām civillietām, tiesības pilnībā atlīdzināt atbildētājam radušās izmaksas un tiesības uz zaudējumu atlīdzību. 2021. gada 11. novembra rezolūcijā bija iekļauts arī aicinājums tiesnešiem un praktizējošiem juristiem nodrošināt pienācīgu apmācību par SLAPP, īpašu fondu finansiāla atbalsta sniegšanai SLAPP rezultātā cietušajiem un publisku reģistru ar tiesu nolēmumiem SLAPP lietās. Turklāt Parlaments aicināja pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/20121a (Regula Brisele I) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 864/20071b(Regula Roma II), Lai novērstu “neslavas celšanas tūrismu” vai “labvēlīgākās tiesas izvēli”.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) (OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.).
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kas iesaistās sabiedrības līdzdalībā sabiedrības interešu jautājumos, jo īpaši žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no sabiedrības līdzdalības (parasti to dēvē par stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību jeb “SLAPP”).
 (4)  Šīs direktīvas mērķis ir sniegt Savienības līmeņa minimālos noteikumus, lai nodrošinātu fizisku un juridisku personu aizsardzību, kas iesaistās sabiedrības līdzdalībā sabiedrības interešu jautājumos, tostarp žurnālistu, publicistu, mediju organizāciju, trauksmes cēlēju un cilvēktiesību aizstāvju, ka arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju, NVO, arodbiedrību, mākslinieku, pētnieku un akadēmisko aprindu pārstāvju aizsardzību, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, kā arī pret piedraudēšanu ar tiesvedību, lai atturētu tās no sabiedrības līdzdalības (parasti to dēvē par stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību jeb “SLAPP”).
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Žurnālistiem ir būtiska nozīme sabiedrisku diskusiju veicināšanā un informācijas, viedokļu un ideju sniegšanā un saņemšanā. Ir svarīgi, lai viņiem tiktu dota nepieciešamā telpa atklātu, brīvu un taisnīgu diskusiju veicināšanai un dezinformācijas, manipulēšanas ar informāciju un iejaukšanās apkarošanai. Žurnālistiem vajadzētu spēt savas darbības īstenot iedarbīgi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem Eiropas demokrātiskajās valstīs iespēju uzzināt dažādus viedokļus.
 (5)  Žurnālistiem ir būtiska nozīme sabiedrisku diskusiju veicināšanā un informācijas, viedokļu un ideju sniegšanā un saņemšanā. Neatkarīga, profesionāla un atbildīga žurnālistika un piekļuve plurālistiskai informācijai ir galvenie demokrātijas pīlāri. Ir svarīgi, lai žurnālistiem tiktu dota nepieciešamā telpa atklātu, brīvu un taisnīgu diskusiju veicināšanai un dezinformācijas, manipulēšanas ar informāciju un iejaukšanās apkarošanai. Žurnālistiem vajadzētu spēt savas darbības īstenot iedarbīgi un nebaidoties, lai nodrošinātu iedzīvotājiem Eiropas demokrātiskajās valstīs iespēju uzzināt dažādus viedokļus.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Jo īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem ir svarīga loma organizētās noziedzības, korupcijas un ekstrēmisma apkarošanā. Pētniecisko žurnālistu darbs ir saistīts ar īpaši augstu risku, un viņi arvien biežāk saskaras ar uzbrukumiem un aizskaršanas gadījumiem. Ir vajadzīga stabila aizsardzības pasākumu sistēma, lai viņi varētu pildīt savu būtisko uzrauga lomu jautājumos, kas skar sabiedrības leģitīmas intereses.
 (6)  Pētnieciskajiem žurnālistiem un jo īpaši plašsaziņas līdzekļu organizācijām ir būtiska nozīme cita starpā organizētās noziedzības, varas ļaunprātīgas izmantošanas, korupcijas, pamattiesību pārkāpumu un vardarbīga ekstrēmisma atklāšanā. Pētniecisko žurnālistu darbs ir saistīts ar īpaši augstu risku, un viņi arvien biežāk saskaras ar uzbrukumiem, nonāvēšanu, draudiem, iebiedēšanu un aizskaršanas gadījumiem. Ir vajadzīga stabila garantiju un aizsardzības sistēma, tostarp viņu fiziskās drošības , lai pētnieciskie žurnālisti varētu pildīt savu būtisko lomu kā uzraugiem sabiedrības interešu jautājumos, nebaidoties no soda par patiesības meklēšanu un sabiedrības informēšanu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Arī cilvēktiesību aizstāvjiem ir būtiska loma Eiropas demokrātijās, jo īpaši pamattiesību, demokrātisko vērtību, sociālās iekļaušanas, vides aizsardzības un tiesiskuma atbalstīšanā. Viņiem būtu jāspēj aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un paust viedokli politiskos jautājumos un lēmumu pieņemšanas procesos, nebīstoties no iebiedēšanas. Cilvēktiesību aizstāvji ir personas vai organizācijas, kas iesaistījušās pamattiesību un dažādu citu tiesību, piemēram, vides un klimata tiesību, sieviešu tiesību, LGBTIQ tiesību, personu ar rases vai etnisko piederību minoritātei tiesību, darba tiesību vai reliģiskās pārliecības brīvību aizsardzībā. Pienācīgu aizsardzību ir pelnījuši arī citi sabiedrisko diskusiju dalībnieki, piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvji un pētnieki.
 (7)  Arī cilvēktiesību aizstāvjiem ir būtiska loma Eiropas demokrātijās, jo īpaši pamattiesību, demokrātisko vērtību, sociālās iekļaušanas, vides aizsardzības, dzimumu līdztiesības un tiesiskuma atbalstīšanā. Ņemot vērā Savienības vides un klimata politiku, uzmanība būtu jāpievērš arī vides tiesību aizstāvju aizsardzībai. Cilvēktiesību aizstāvjiem būtu jāspēj aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, veicināt pārskatatbildību un paust viedokli politiskos jautājumos un lēmumu pieņemšanas procesos, nebīstoties no iebiedēšanas. Cilvēktiesību aizstāvji ir personas vai organizācijas, kas iesaistījušās pamattiesību un dažādu citu tiesību, piemēram, vides un klimata tiesību, sieviešu tiesību, LGBTIQ+ tiesību, personu ar rases vai etnisko piederību minoritātei tiesību, darba tiesību vai reliģiskās pārliecības brīvību aizsardzībā.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Pienācīgu aizsardzību ir pelnījuši arī sabiedrisko diskusiju dalībnieki, kas nav žurnālisti, mediju organizācijas vai cilvēktiesību aizstāvji, piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvji, pētnieki vai mākslinieki. Demokrātiskā sabiedrībā viņiem vajadzētu būt iespējai pētīt, mācīt, mācīties, uzstāties un izteikties, nebaidoties no atriebības. Akadēmisko aprindu pārstāvji un pētnieki sniedz būtisku ieguldījumu publiskajā diskursā un zināšanu izplatīšanā, kā arī nodrošina, ka demokrātiskās debates var notikt, pamatojoties uz informāciju, un vērsties pret dezinformāciju.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Lai šādu vidi veicinātu, ir svarīgi aizsargāt žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus no tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību. Šāda tiesvedība netiek ierosināta, lai īstenotu tiesības uz tiesu pieejamību, bet gan lai apklusinātu sabiedriskās diskusijas, parasti ar aizskaršanas un iebiedēšanas palīdzību.
 (9)  Lai šādu vidi veicinātu, ir svarīgi aizsargāt fiziskas un juridiskas personas no tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību. Šādus tiesas procesus cenšas uzsākt nevis, lai īstenotu tiesu iestāžu pieejamību, bet gan lai apklusinātu publiskas debates un novērstu izmeklēšanu un ziņošanu par Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp korupciju vai citu ļaunprātīgu praksi, parasti izmantojot aizskaršanu un iebiedēšanu.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  SLAPP parasti ierosina ietekmīgas vienības, piemēram, privātpersonas, lobiju grupas, korporācijas un valsts iestādes. Spēku samērs starp iesaistītajām pusēm šādās tiesvedībās bieži vien ir nevienlīdzīgs, jo prasītājam ir spēcīgāka finansiālā vai politiskā pozīcija nekā atbildētājam. Acīmredzami nepamatotā vai ļaunprātīgā tiesvedībā spēku samērs ne vienmēr ir nevienāds, taču gadījumos, kad šāda spēku nelīdzsvarotība pastāv, tā būtiski palielina pret sabiedrības līdzdalību vērstās tiesvedības kaitīgo ietekmi un atturošo ietekmi.
 (10)  SLAPP parasti ierosina ietekmīgas struktūras, piemēram, privātpersonas, lobiju grupas, korporācijas, valsts amatpersonas, valsts kontrolētas struktūras, politiķi, tiesu iestādes un valsts iestādes, mēģinot apklusināt publiskas debates. Spēku samērs starp iesaistītajām pusēm šādās tiesvedībās bieži vien ir nevienlīdzīgs, jo prasītājam ir spēcīgāka finansiālā vai politiskā pozīcija nekā atbildētājam. Acīmredzami nepamatotā vai ļaunprātīgā tiesvedībā spēku samērs ne vienmēr ir nevienāds, taču gadījumos, kad šāda spēku nelīdzsvarotība pastāv, tā būtiski palielina pret sabiedrības līdzdalību vērstās tiesvedības kaitīgo ietekmi un atturošo ietekmi.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību var negatīvi ietekmēt žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju uzticamību un reputāciju un izsmelt viņu finanšu un citus resursus. Šādas tiesvedības rezultātā informācijas publicēšana par sabiedrības interešu jautājumiem var tikt atlikta vai vispār novērsta. Tiesvedību ilgumam un finansiālajam spiedienam var būt ierobežojoša ietekme uz žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. Tādējādi šādas prakses esamībai var būt atturoša ietekme uz viņu darbu, ja, sagaidot iespējamas tiesvedības nākotnē, viņi ievēro pašcenzūru, kas noved pie sabiedrisko diskusiju noplicināšanās, kaitējot sabiedrībai kopumā.
 (11)  Tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību var negatīvi ietekmēt sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos fizisku un juridisku personu uzticamību un reputāciju un izsmelt viņu finanšu un citus resursus. Šādas tiesvedības rezultātā informācijas publicēšana par sabiedrības interešu jautājumiem var tikt atlikta vai vispār novērsta. Tiesvedību ilgumam un finansiālajam spiedienam var būt ierobežojoša ietekme uz fiziskām un juridiskām personām, kuras iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā. Tādējādi šādas prakses esamībai var būt atturoša ietekme uz viņu darbu, ja, sagaidot iespējamas tiesvedības nākotnē, viņi ievēro pašcenzūru, kas noved pie sabiedrisko diskusiju noplicināšanās, kaitējot sabiedrībai kopumā.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Personas, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, var tikt iesaistītas vienlaikus vairākās lietās, kas dažkārt ierosinātas vairākās jurisdikcijās. Tiesvedība, kas ierosināta vienas dalībvalsts jurisdikcijā pret personu, kura dzīvo citā dalībvalstī, parasti atbildētājam ir sarežģītāka un dārgāka. Prasītāji tiesvedībā pret sabiedrības līdzdalību var izmantot arī procesuālos instrumentus, lai paildzinātu tiesvedību un palielinātu tās izmaksas, un var celt prasību jurisdikcijā, kuru uzskata par labvēlīgu savai lietai, nevis tiesā, kas ir visvairāk piemērota prasības izskatīšanai. Šāda prakse rada arī nevajadzīgu un kaitīgu slogu valstu tiesu sistēmām.
 (12)  Personas, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, var tikt iesaistītas vienlaikus vairākās lietās, kuras var būt gan civillietas, gan administratīvās lietas, gan arī krimināllietas vai to kombinācijas un kas dažkārt ierosinātas vairākās jurisdikcijās. Tiesvedība, kas ierosināta vienas dalībvalsts jurisdikcijā pret personu, kura dzīvo citā dalībvalstī, parasti atbildētājam ir sarežģītāka un dārgāka. Prasītāji tiesvedībā pret sabiedrības līdzdalību var izmantot arī procesuālos instrumentus, lai paildzinātu tiesvedību un palielinātu tās izmaksas, un var celt prasību jurisdikcijā, kuru uzskata par labvēlīgu savai lietai (labvēlīgākās tiesas izvēle), nevis tiesā, kas ir visvairāk piemērota prasības izskatīšanai. Tiesvedības ilgums un dažādība, finansiālie spaidi un draudi saņemt kriminālsodu ir spēcīgi rīki, ar ko iebiedēt un apklusināt kritiskas balsis. Šāda prakse rada arī nevajadzīgu un kaitīgu slogu valstu tiesu sistēmām un var izraisīt to resursu ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot tiesu sistēmas.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Šajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi būtu jāpiemēro jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas iesaistās sabiedrības līdzdalībā. Tiem būtu arī jāaizsargā fiziskas vai juridiskas personas, kas profesionāli vai personīgi atbalsta, palīdz vai piegādā preces vai pakalpojumus citai personai nolūkos, kas ir tieši saistīti ar sabiedrības līdzdalību sabiedrības interešu jautājumā. Tas attiecas, piemēram, uz interneta pakalpojumu sniedzējiem, izdevniecībām vai tipogrāfijām, kas saskaras ar tiesvedību vai kam draud tiesvedība par pakalpojumu sniegšanu personai, pret kuru vērsta tiesvedība.
 (13)  Šajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi būtu jāpiemēro jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas tieši vai netieši iesaistās sabiedrības līdzdalībā. Tiem būtu arī jāaizsargā fiziskas vai juridiskas personas, kas profesionāli vai personīgi atbalsta, palīdz vai piegādā preces vai pakalpojumus citai personai nolūkos, kas ir tieši saistīti ar sabiedrības līdzdalību sabiedrības interešu jautājumā. Tas attiecas, piemēram, uz advokātiem, ģimenes locekļiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem, izdevniecībām vai tipogrāfijām, kas saskaras ar tiesvedību vai kam draud tiesvedība par palīdzību, atbalsta vai pakalpojumu sniegšanu personai, pret kuru vērsta tiesvedība.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Direktīva neattiecas uz prasījumiem, kas izriet no valsts atbildības par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii), un prasījumiem pret amatpersonām, kas rīkojas valsts vārdā, kā arī uz atbildību par valsts iestāžu darbībām, tostarp valsts ieceltu amatpersonu atbildību.
 (15)  Direktīva neattiecas uz prasījumiem, kas izriet no valsts atbildības par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii), un prasījumiem pret amatpersonām, kas rīkojas valsts vārdā, kā arī uz atbildību par valsts iestāžu darbībām, tostarp valsts ieceltu amatpersonu atbildību, ja vien to neparedz valsts tiesību akti. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru tiesvedība joprojām var būt “civillietu un komerclietu” darbības jomā, kā minēts šajā direktīvā, ja puse ir valsts vai publiska struktūra, ja darbība notiek vai bezdarbība iestājas, īstenojot valsts varu.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Šajā direktīvā ir paredzēti minimālie noteikumi, tādējādi ļaujot dalībvalstīm pieņemt vai uzturēt labvēlīgākus noteikumus attiecībā pret personām, kuras ir iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā, tostarp valsts tiesību aktus, ar kuriem tiek noteiktas efektīvākas procesuālās garantijas, piemēram, divkāršs sods, ar ko tiesa, pilnīgi ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu, spēj ne tikai piespriest segt izmaksas vai nodrošināt atlīdzinājumu atbildētājam, bet arī uzlikt sodu, kas prasītājam ir jāmaksā, ja ir skaidrs, ka tā uzsāktā tiesvedība bija kaitnieciska, frivola vai ļaunprātīga. Šīs direktīvas īstenošanai nevajadzētu būt par attaisnojumu jebkādam regresam attiecībā uz aizsardzības līmeni, kas jau pastāv ikvienā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Sabiedrības līdzdalībai vajadzētu nozīmēt jebkuru fiziskas vai juridiskas personas vēstījumu, kas pausts, vai darbību, kas veikta, īstenojot tiesības uz vārda brīvību un informāciju kādā sabiedrības interešu jautājumā, piemēram, žurnālistikas, politisku, zinātnisku, akadēmisku, māksliniecisku, komentējošu vai satīrisku vēstījumu, publikāciju vai darbu radīšanu, izstādīšanu, reklāmu vai cita veida popularizēšanu, un jebkādas ar to tieši saistītas sagatavošanas darbības. Tā var ietvert arī darbības, kas saistītas ar tiesību uz biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību īstenošanu, piemēram, lobēšanas darbību organizēšanu vai līdzdalību tajās, demonstrācijas un protestus vai darbības, kas izriet no tiesību uz labu pārvaldību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību izmantošanas, piemēram, sūdzību, lūgumrakstu, administratīvu un tiesā celtu prasību iesniegšanu un piedalīšanos atklātās uzklausīšanās. Sabiedrības līdzdalībai būtu jāietver arī sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības, kurām ir tieša un nedalāma saikne ar attiecīgo vēstījumu vai darbību un kuru mērķis ir kavēt sabiedrības līdzdalību. Turklāt tā var aptvert citas darbības, kuru mērķis ir informēt vai ietekmēt sabiedrisko domu vai sabiedrības turpmāku rīcību, tostarp jebkuras privātas vai publiskas vienības darbības saistībā ar sabiedrības interešu jautājumiem, piemēram, pētniecības, apsekojumu, kampaņu vai jebkādu citu kolektīvu darbību organizēšanu vai līdzdalību tajās.
 (16)  Sabiedrības līdzdalībai vajadzētu nozīmēt jebkuru fiziskas vai juridiskas personas vēstījumu, kas pausts, vai darbību vai ar tieši saistītu sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbību, kas veikta, īstenojot pamattiesības un cilvēktiesības un brīvības, piemēram, tiesības uz vārda brīvību un informāciju kādā sabiedrības interešu jautājumā, piemēram, žurnālistikas satura, ziņu un aktuālo jautājumu, politisku, zinātnisku, akadēmisku, māksliniecisku, komentējošu vai satīrisku vēstījumu, publikāciju vai darbu radīšanu, izstādīšanu, reklāmu vai cita veida popularizēšanu, un jebkādas ar to tieši saistītas sagatavošanas darbības. Tā var ietvert arī darbības, kas saistītas ar akadēmiskās un mākslinieciskās brīvības, tiesību uz biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību īstenošanu, piemēram, lobēšanas darbību organizēšanu vai līdzdalību tajās, demonstrācijas un protestus vai darbības, kas izriet no tiesību uz labu pārvaldību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību izmantošanas, piemēram, sūdzību, lūgumrakstu, administratīvu un tiesā celtu prasību iesniegšanu un piedalīšanos atklātās uzklausīšanās. Sabiedrības līdzdalībai būtu jāietver arī sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības, kurām ir tieša un nedalāma saikne ar attiecīgo vēstījumu vai darbību un kuru mērķis ir kavēt sabiedrības līdzdalību. Turklāt tā var aptvert citas darbības, kuru mērķis ir informēt vai ietekmēt sabiedrisko domu vai sabiedrības turpmāku rīcību, tostarp jebkuras privātas vai publiskas vienības darbības saistībā ar sabiedrības interešu jautājumiem, piemēram, pētniecības, apsekojumu, kampaņu vai jebkādu citu kolektīvu darbību organizēšanu vai līdzdalību tajās.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Sabiedrības interešu jautājuma jēdzienam būtu jāietver arī preču, produktu vai pakalpojumu kvalitāte, drošums vai citi būtiski aspekti, ja tie attiecas uz sabiedrības veselību, drošību, vidi, klimatu vai pamattiesību izmantošanu. Pilnībā individuāls strīds starp patērētāju un ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju par preci, produktu vai pakalpojumu būtu jāietver šajā jēdzienā tikai tad, ja attiecīgais jautājums ietver sabiedrības interešu elementu, piemēram, par produktu vai pakalpojumu, kas neatbilst vides vai drošuma standartiem.
 (18)  Sabiedrības interešu jautājuma jēdzienam būtu jāietver jautājumi, kas saistīti ar pamattiesību izmantošanu, tostarp dzimumu līdztiesību, aizsardzību pret dzimumbalstītu vardarbību un diskriminācijas aizliegumu, kā arī tiesiskuma, mediju brīvības un plurālisma, kā arī vides aizsardzību. Tam būtu jāietver arī preču, produktu vai pakalpojumu kvalitāte, drošums vai citi būtiski aspekti, ja tie attiecas uz sabiedrības veselību, drošību, vidi, klimatu patērētāju un darba tiesību izmantošanu. Pilnībā individuāls strīds starp patērētāju un ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju par preci, produktu vai pakalpojumu būtu jāietver šajā jēdzienā tikai tad, ja attiecīgais jautājums ietver sabiedrības interešu elementu, piemēram, par produktu vai pakalpojumu, kas neatbilst vides vai drošuma standartiem.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)  Aizdomu paušana par korupciju, krāpšanu, piesavināšanos, izmantojot dienesta stāvokli, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izspiešanu, spaidiem, seksuālu uzmākšanos un ar dzimumu saistītu vardarbību vai cita veida iebiedēšanu un noziedzību, vai citiem noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, tostarp noziegumiem finanšu jomā un noziegumiem pret vidi, uzskatāma par sabiedrības interešu jautājumiem. Darbības, kuru mērķis ir aizsargāt LES 2. pantā nostiprinātās vērtības, principu par neiejaukšanos demokrātiskajos procesos un nodrošināt vai atvieglot publisku piekļuvi informācijai nolūkā apkarot dezinformāciju arī uzskatāmas par sabiedrības interešu jautājumiem.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ļaunprātīgā tiesvedībā parasti izmanto ļaunprātīgu taktiku, piemēram, novilcinot tiesvedību, radot nesamērīgas izmaksas atbildētājam vai izvēloties sev labvēlīgāko tiesu. Šo taktiku prasītājs izmanto citiem mērķiem, nevis lai īstenotu tiesības uz tiesu pieejamību. Šāda taktika bieži vien, lai arī ne vienmēr, tiek apvienota ar dažādu veidu iebiedēšanu, aizskaršanu vai draudiem.
 (20)  SLAPP raksturīgais nevienlīdzīgais spēku samērs starp pusēm parasti izriet no tā, ka prasītājs pret atbildētāju ļaunprātīgi izmanto savas ekonomiskās priekšrocības vai politisko ietekmi kopā ar juridiska pamata trūkumu. Citi rādītāji, kas liecina par ļaunprātīgu tiesvedību, parasti ir ļaunprātīgas taktikas izmantošana, piemēram, pamatošanās uz vienu vai vairākām pilnībā vai daļēji nepamatotām prasībām paužot pārspīlētas vai pārmērīgas prasības, novilcinot tiesas procesus, izbeidzot lietas vēlākā procesuālajā stadijā, iesniedzot vairākas prasības par līdzīgiem jautājumiem, radot nesamērīgas izmaksas atbildētājam vai izvēloties sev labvēlīgāko tiesu. Nosakot, vai tiesvedība ir ļaunprātīga, būtu jāņem vērā arī prasītāja agrākās darbības un jo īpaši jebkāda iepriekšēja juridiska iebiedēšana. Šo taktiku prasītājs izmanto citiem mērķiem, nevis lai īstenotu tiesības uz tiesu pieejamību vai patiešām īstenotu savas tiesības. Šāda taktika bieži vien, lai arī ne vienmēr, tiek apvienota ar dažādu veidu iebiedēšanu, aizskaršanu vai draudiem.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)  Acīmredzami nepamatotas vai ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību lietas kļūst sarežģītākas un efektīvākas, un viena no izmantotajām metodēm ir tāda, ka pret vienu un to pašu personu par vienu un to pašu jautājumu tiek uzsāktas vairākas tiesvedības, un tas nozīmē, ka šai personai visās šajās lietās ir vajadzīga aizstāvība un tās visas ir jāizskata vienlaicīgi un paralēli, kas nesamērīgi palielina izmaksas.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
20.b apsvērums (jauns)
(20b)  SLAPP konsekventi raksturo varas nesamērīgums starp prasītāju un atbildētāju finanšu un juridisko resursu ziņā. Spēku samēra trūkums izraisa īpašas bažas, ja ļaunprātīgas tiesvedības tiek tieši vai netieši finansētas no valsts budžeta un tiek apvienotas ar citiem netiešiem un tiešiem valsts pasākumiem pret neatkarīgām plašsaziņas organizācijām, neatkarīgu žurnālistiku un pilsonisko sabiedrību.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
20.c apsvērums (jauns)
(20c)  Ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību bieži pārkāpj Hartā atzītās atbildētāju tiesības uz aizstāvību un var ietekmēt arī viņu tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Būtu jāuzskata, ka lietai ir pārrobežu ietekme, ja abu pušu domicils nav tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kura uzsākusi tiesvedību. Pat ja abu pušu domicils ir tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kas uzsākusi tiesvedību, būtu jāuzskata, ka lietai ir pārrobežu ietekme divu citu turpmāk aprakstīto veidu situācijās. Pirmā situācija ir tāda, ka konkrētais sabiedrības līdzdalības akts kādā sabiedrības interešu jautājumā attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti. Tas var ietvert sabiedrības līdzdalību Savienības iestāžu rīkotos pasākumos, piemēram, uzstāšanos atklātās uzklausīšanās, vai vēstījumus vai darbības saistībā ar jautājumiem, kas ir konkrēti svarīgi vairāk nekā vienai dalībvalstij, piemēram, saistībā ar pārrobežu piesārņojumu vai apgalvojumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar iespējamu pārrobežu iesaisti. Otrā situācija, kad lieta būtu jāuzskata par tādu, kurai ir pārrobežu ietekme, ir tad, ja prasītājs vai saistītās vienības pret tiem pašiem vai saistītajiem atbildētājiem vienlaikus vai arī agrāk ir ierosinājuši tiesvedību vēl citā dalībvalstī. Šo abu veidu situācijās tiek ņemts vērā SLAPP īpašais konteksts.
 (22)  Būtu jāuzskata, ka lietai ir pārrobežu ietekme, ja abu pušu domicils nav tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kura uzsākusi tiesvedību. Pat ja abu pušu domicils ir tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kas uzsākusi tiesvedību, būtu jāuzskata, ka lietai ir pārrobežu ietekme divu citu turpmāk aprakstīto veidu situācijās. Pirmā situācija ir tāda, ka konkrētais sabiedrības līdzdalības akts attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti paša akta pārrobežu dimensijas dēļ vai tāpēc, ka sabiedrība var būt leģitīmi ieinteresēta jautājumā, uz kuru attiecas akts, tostarp tad, ja akts ir pieejams, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šādas situācijas ietver sabiedrības līdzdalības aktus, piemēram, Savienības iestāžu rīkotus pasākumus, uzstāšanos atklātās uzklausīšanās, vai plaši izplatītas publikācijas. Tie varētu ietvert arī vēstījumus vai darbības par jautājumiem kā, piemēram, pārrobežu piesārņojums vai apgalvojumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar iespējamu pārrobežu iesaisti. Sabiedrības līdzdalības akts būtu jāuzskata par pieejamu vairāk nekā vienā dalībvalstī īpaši tad, ja tas tiek veikts internetā, piemēram, ja šāds akts ir sociālo mediju kampaņa vai atspoguļojums tiešsaistes medijos. Tā kā internets ir vispārēji pieejams, tad sabiedrības līdzdalības akti, kas ir pieejami vairāk nekā vienā dalībvalstī, ir jāuzskata par lietām ar pārrobežu ietekmi. Digitālo saziņas līdzekļu ietekme uz pārrobežu elementu jēdzienu jau ir atzīta Eiropas Savienības tiesas judikatūrā. Otrā situācija, kad lieta būtu jāuzskata par tādu, kurai ir pārrobežu ietekme, ir tad, ja prasītājs vai saistītās vienības pret tiem pašiem vai saistītajiem atbildētājiem vienlaikus vai arī agrāk ir ierosinājuši tiesvedību vēl citā dalībvalstī. Šo abu veidu situācijās tiek ņemts vērā SLAPP īpašais konteksts.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Atbalstam vajadzētu būt pieejamam no brīža, kad kompetentās iestādes uzzina par personām, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, un visas tiesvedības laikā saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajām tiesībām. Atbalsts būtu jādara pieejams, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp sabiedrībai viegli pieejamā veidā un bez maksas nodrošinot visaptverošu un neatkarīgu informāciju un konsultācijas par pieejamajām procedūrām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, par aizsardzību pret iebiedēšanu, aizskaršanu vai piedraudēšanu ar tiesvedību un par attiecīgās personas tiesībām, un sniedzot juridisku palīdzību pārrobežu civillietās, juridisku palīdzību papildu tiesvedībās un juridiskas konsultācijas vai citu juridisku palīdzību, kas ir atzīta par atbilstošu. Dalībvalstīm būtu jāsniedz finansiālu palīdzību un atbalsta pasākumus, tostarp psiholoģisku atbalstu, personām, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
22.b apsvērums (jauns)
(22b)  Dalība tiesvedībā pret sabiedrības līdzdalību personām, pret kurām tā ir vērsta, rada īpašu psiholoģisku stresu. Lai sagatavotos šādai tiesvedībai un piedalītos tajā, atbildētājiem ir jāiegulda arī vērtīgi resursi, kuru viņiem bieži vien nav vai kurus viņi citādi būtu varējuši ieguldīt sabiedrības līdzdalībā. Tāpēc apvienībām, organizācijām un citām kolektīvām struktūrām, piemēram, arodbiedrībām un jebkurām citām juridiskām personām, kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses aizsargāt atbildētāja tiesības, vajadzētu būt iespējai piedalīties tiesvedībā atbildētāja vārdā vai viņa atbalstam ar viņa piekrišanu vai sniegt informāciju tiesvedībā, kas paredzēta šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildei. Šāda juridiska pārstāvība neskar arodbiedrību un darbinieku pārstāvju tiesības un kompetences iesaistīties tiesas procesos darbinieku vārdā vai viņus atbalstot, kā paredzēts citos ES un valsts noteikumos.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Atbildētājiem vajadzētu būt iespējai pieteikties šādām procesuālajām garantijām: pieprasīt nodrošinājumu, kas sedz procesuālās izmaksas vai procesuālās izmaksas un zaudējumus, pieprasīt acīmredzami nepamatotas tiesvedības priekšlaicīgu izbeigšanu, pieprasīt piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret ļaunprātīgu tiesvedību (izmaksu segšana, kaitējuma atlīdzinājums un sodi) vai pieprasīt visu minēto vienlaikus.
 (23)  Atbildētājiem vajadzētu būt iespējai pieteikties šādām procesuālajām garantijām: pieprasīt nodrošinājumu, kas sedz procesuālās izmaksas vai procesuālās izmaksas un zaudējumus, pieprasīt acīmredzami nepamatotas tiesvedības priekšlaicīgu izbeigšanu, pieprasīt piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret ļaunprātīgu tiesvedību (izmaksu segšana, kaitējuma atlīdzinājums un sodi) vai pieprasīt visu minēto vienlaikus. Tiesvedības, kas ierosinātas pret fiziskām vai juridiskām personām sakarā ar to iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā, tiek izskatīta ātri un efektīvi, ņemot vērā lietas apstākļus, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Lai atbildētājam nodrošinātu papildu aizsardzību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt viņam nodrošinājumu, kas sedz procesuālās izmaksas vai procesuālās izmaksas un/vai kaitējumu, ja tiesa uzskata, ka pat tad, ja prasība nav acīmredzami nepamatota, ir elementi, kas liecina par tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu, un ir mazas izredzes, ka prasība pamatlietā tiks apmierināta. Nodrošinājums nav saistīts ar spriedumu pēc būtības, bet ir aizsardzības pasākums, kas nodrošina tāda galīgā lēmuma sekas, ar kuru konstatē tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Dalībvalstīm būtu jāizlemj, vai nodrošinājums būtu jāpieprasa tiesai pēc savas iniciatīvas vai pēc atbildētāja lūguma.
 (26)  Lai atbildētājam nodrošinātu papildu aizsardzību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt viņam nodrošinājumu, kas sedz procesuālās izmaksas vai procesuālās izmaksas un/vai kaitējumu, ja tiesa uzskata, ka pat tad, ja prasība nav acīmredzami nepamatota, ir elementi, kas liecina par tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu, un ir mazas izredzes, ka prasība pamatlietā tiks apmierināta. Ja to paredz valsts tiesību akti, vajadzētu būt iespējai jebkurā tiesvedības stadijā atbildētājam sniegt nodrošinājumu, un tiesnesim vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu par to, ka tiesas izdevumus sedz prasītājs, kaut gan tie būtu uzliekami atbildētājam, vajadzības gadījumā ņemot vērā pušu finansiālo stāvokli un paredzamās tiesvedības izmaksas. Nodrošinājums nav saistīts ar spriedumu pēc būtības, bet ir aizsardzības pasākums, kas nodrošina tāda galīgā lēmuma sekas, ar kuru konstatē tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu, un sedz izmaksas un kaitējumu, kas radušies atbildētājam. Dalībvalstīm būtu jāizlemj, vai nodrošinājums būtu jāpieprasa tiesai pēc savas iniciatīvas vai pēc atbildētāja lūguma.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai nodrošinātu tiesvedības priekšlaicīgas izbeigšanas pieteikuma ātru izskatīšanu paātrinātā procedūrā, dalībvalstis var noteikt laika ierobežojumus tiesas sēžu rīkošanai vai tiesas lēmuma pieņemšanai. Tās var arī pieņemt shēmas, kas ir līdzīgas procedūrām attiecībā uz pagaidu pasākumiem. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, lai arī tad, ja atbildētājs ir iesniedzis pieteikumu citām procesuālajām garantijām, lēmums tiktu pieņemts ātri. Ātras izskatīšanas nodrošināšanai dalībvalstis cita starpā varētu ņemt vērā to, vai prasītājs līdzīgās lietās ir uzsācis vairākas vai saskaņotas tiesvedības, un to, vai pastāv mēģinājumi iebiedēt, aizskart atbildētāju vai draudēt tam.
 (29)  Tiesām, kurās iesniegts pieteikums par procesuālām garantijām, jārīkojas steidzami attiecībā uz šo pieteikumu, izmantojot ātrākās procedūras, kas paredzētas valsts tiesību aktos. Lai nodrošinātu tiesvedības priekšlaicīgas izbeigšanas pieteikuma ātru izskatīšanu paātrinātā procedūrā, dalībvalstis var noteikt laika ierobežojumus tiesas sēžu rīkošanai vai tiesas lēmuma pieņemšanai. Tās var arī pieņemt shēmas, kas ir līdzīgas procedūrām attiecībā uz pagaidu pasākumiem. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, lai arī tad, ja atbildētājs ir iesniedzis pieteikumu citām procesuālajām garantijām, lēmums tiktu pieņemts ātri. Ātras izskatīšanas nodrošināšanai dalībvalstis cita starpā varētu ņemt vērā to, vai prasītājs līdzīgās lietās ir uzsācis vairākas vai saskaņotas tiesvedības, un to, vai pastāv mēģinājumi iebiedēt, aizskart atbildētāju vai draudēt tam.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Ja atbildētājs ir iesniedzis pieteikumu tiesvedības priekšlaicīgai izbeigšanai, prasītājam pamatlietā vajadzētu būt tam, kura uzdevums ir paātrinātajā procedūrā pierādīt, ka prasība nav acīmredzami nepamatota. Tas nenozīmē ierobežojumus iespējai vērsties tiesā, jo prasītājam ir pierādīšanas pienākums saistībā ar attiecīgo prasību pamatlietā un, lai izvairītos no tiesvedības priekšlaicīgas izbeigšanas, viņam ir jāsasniedz daudz zemāks slieksnis, pierādot, ka prasība nav acīmredzami nepamatota.
 (30)  Ja atbildētājs ir iesniedzis pieteikumu tiesvedības priekšlaicīgai izbeigšanai, prasītājam pamatlietā vajadzētu būt tam, kura uzdevums ir paātrinātajā procedūrā pierādīt, ka prasība nav acīmredzami nepamatota. Tas nenozīmē ierobežojumus iespējai vērsties tiesā, jo prasītājam ir pierādīšanas pienākums saistībā ar attiecīgo prasību pamatlietā un, lai izvairītos no tiesvedības priekšlaicīgas izbeigšanas, viņam ir jāsasniedz daudz zemāks slieksnis, pierādot, ka prasība nav acīmredzami nepamatota. Turklāt lēmumi par priekšlaicīgu izbeigšanu vienmēr būtu jāpieņem tiesnesim, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un prasītājiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt lēmumu par priekšlaicīgu izbeigšanu.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Izmaksās būtu jāiekļauj visas tiesvedības izmaksas, tostarp visas tiesiskās pārstāvības izmaksas, kas radušās atbildētājam, ja vien šādas izmaksas nav pārmērīgas. Tiesiskās pārstāvības izmaksas, kas pārsniedz likumā noteiktajās maksu tabulās paredzētās summas, pašas par sevi nebūtu jāuzskata par pārmērīgām. Kaitējuma atlīdzinājumam pilnā apmērā būtu jāaptver gan mantiskais, gan nemantiskais kaitējums, piemēram, fizisks un psiholoģisks kaitējums.
 (31)  Izmaksās būtu jāiekļauj visas tiesvedības izmaksas, tostarp visas tiesiskās pārstāvības izmaksas, tostarp pirmstiesas izmaksas, kas radušās atbildētājam, ja vien šādas izmaksas nav pārmērīgas. Tiesiskās pārstāvības izmaksas, kas pārsniedz likumā noteiktajās maksu tabulās paredzētās summas, pašas par sevi nebūtu jāuzskata par pārmērīgām, taču ir jābūt iespējai piespriest to atlīdzināšanu pilnā apmērā. Ja valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka var piespriest izmaksu atlīdzināšanu pilnā apmērā, ja tās pārsniedz likumā noteiktās maksas, tiesai vajadzētu būt iespējai piespriest atlīdzināt pilnas izmaksas, izmantojot jebkādus pieejamos līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp piespriežot kaitējuma atlīdzinājumu.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)  Kaitējuma atlīdzinājumam pilnā apmērā būtu jāaptver gan mantiskais, gan nemantiskais kaitējums, piemēram, fizisks un psiholoģisks kaitējums, kā arī kaitējums reputācijai. Lai atbildētājs varētu viegli un savlaicīgi pieprasīt kaitējuma atlīdzinājumu, vajadzētu būt iespējai prasīt kaitējuma atlīdzinājumu tajā pašā tiesvedībā, kas vērsta pret atbildētāju, attiecīgā gadījumā izmantojot pretprasību. Mantiskajam kaitējumam būtu jāietver īpaši advokāta honorārs, ja to nevar atlīdzināt kā izmaksas, ceļa izdevumus un medicīniskos izdevumus, jo īpaši par psiholoģisko palīdzību. Materiālajam kaitējumam būtu jāietver pirmstiesas izdevumi, ja tie nav iekļauti izmaksās saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai šo direktīvu. Pirmstiesas izmaksās būtu jāiekļauj arī nepieciešamie izdevumi, kas radušies, aizstāvot personas tiesības pret ļaunprātīgām prasībām, tostarp advokāta honorāri. Nemateriālajam kaitējumam jo īpaši būtu jāietver dažādi fiziska un/vai psiholoģiska kaitējuma veidi, sāpes un ciešanas vai emocionāls stress saistībā ar tiesvedību, kaitējums reputācijai un kopumā jebkāda veida nemateriālais kaitējums.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Galvenais mērķis, dodot tiesām iespēju piemērot sodus, ir atturēt potenciālos prasītājus no ļaunprātīgas tiesvedības ierosināšanas pret sabiedrības līdzdalību. Šādiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem ar konstatētajiem tiesvedības ļaunprātīgas izmantošanas elementiem. Nosakot sodu summas, tiesām būtu jāņem vērā tiesvedības iespējamā kaitīgā vai atturošā ietekme uz sabiedrības līdzdalību, tostarp saistībā ar prasības būtību, to, vai prasītājs ir ierosinājis vairākas vai saskaņotas tiesvedības līdzīgās lietās, un to, vai pastāv mēģinājumi iebiedēt, aizskart atbildētāju vai draudēt tam.
 (32)  Galvenais mērķis, dodot tiesām iespēju piemērot sodus, ir atturēt potenciālos prasītājus no ļaunprātīgas tiesvedības ierosināšanas pret sabiedrības līdzdalību. Šādiem sodiem vajadzētu tikt noteiktiem katrā gadījumā atsevišķi un tiem vajadzētu būt samērīgiem ar konstatētajiem tiesvedības ļaunprātīgas izmantošanas elementiem. Nosakot sodu summas, tiesām būtu jāņem vērā tiesvedības iespējamā kaitīgā vai atturošā ietekme uz sabiedrības līdzdalību, tostarp saistībā ar prasības būtību, to, vai prasītājs ir ierosinājis vairākas vai saskaņotas tiesvedības līdzīgās lietās, un to, vai pastāv mēģinājumi iebiedēt, aizskart atbildētāju vai draudēt tam.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
32.a apsvērums (jauns)
(32a)  Lai nodrošinātu, ka sabiedrība var iegūt informāciju par tiesas lēmumiem, dalībvalstīm būtu jāizveido publiski pieejams valsts reģistrs, kurā būtu iekļauti attiecīgie tiesu lēmumi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem attiecībā uz personas datu aizsardzību. Komisijai būtu jāizveido publiski pieejams Savienības reģistrs, pamatojoties uz informāciju, kas no dalībvalstu reģistriem iegūta saistībā ar attiecīgiem tiesu lēmumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, saskaņā ar Savienības noteikumiem par personas datu aizsardzību.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Pārrobežu kontekstā ir svarīgi arī atzīt draudus, ko rada trešo valstu SLAPP tiesvedības pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un citām sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām, kuru domicils ir Eiropas Savienībā. Tie var būt saistīti ar ES žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un citām personām piespriestām pārmērīgām kaitējuma atlīdzinājuma summām. Tiesvedība trešās valstīs personām, pret kurām tā vērsta, ir sarežģītāka un dārgāka. Lai aizsargātu demokrātiju un vārda un informācijas brīvību Eiropas Savienībā un izvairītos no tā, ka šajā direktīvā paredzēto aizsardzības pasākumu iedarbīgums tiek mazināts, vēršoties citu jurisdikciju tiesās, ir svarīgi nodrošināt aizsardzību arī pret acīmredzami nepamatotām un ļaunprātīgām tiesvedībām trešās valstīs.
 (33)  Pārrobežu kontekstā ir svarīgi arī atzīt draudus, ko rada trešo valstu SLAPP tiesvedības pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un citām sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām, kuru domicils ir Eiropas Savienībā. Tie var būt saistīti ar sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām piespriestām pārmērīgām kaitējuma atlīdzinājuma summām. Tiesvedība trešās valstīs personām, pret kurām tā vērsta, ir sarežģītāka un dārgāka. Lai aizsargātu demokrātiju un vārda un informācijas brīvību Eiropas Savienībā un izvairītos no tā, ka šajā direktīvā paredzēto aizsardzības pasākumu iedarbīgums tiek mazināts, vēršoties citu jurisdikciju tiesās, ir svarīgi nodrošināt aizsardzību arī pret acīmredzami nepamatotām un ļaunprātīgām tiesvedībām trešās valstīs.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
(33a)  Attiecībā uz jurisdikciju, kurā jāizskata neslavas celšanas prasības vai citas prasības, kuru pamatā ir civiltiesības vai komerctiesības un kuras varētu izraisīt ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, atbildētāja domicila dalībvalsts būtu jāuzskata par vienīgo jurisdikciju, pienācīgi ņemot vērā lietas, kurās atbildētāji neslavas celšanā ir fiziskas personas. Izņemot šo noteikumu attiecībā uz lietām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, šai direktīvai nebūtu jāietekmē regulas "Brisele I" piemērošana.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
33.b apsvērums (jauns)
(33b)  Ar šo direktīvu tiek izveidots īpašs pamats piemērojamajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz publikācijām kā sabiedrības līdzdalības aktiem. Prasībās, kuras attiecas uz publikāciju kā sabiedrības līdzdalības aktu, par piemērojamajiem tiesību aktiem būtu jāuzskata tie tiesību akti, kuri ir spēkā vietā, uz ko šī publikācija ir vērsta. Ja šo vietu nevar identificēt, piemērojamajiem tiesību aktiem vajadzētu būt tiem tiesību aktiem, kuri ir spēkā vietā, kurā tiek īstenota redakcionālā uzraudzība vai attiecīgā darbība saistībā ar konkrēto sabiedrības līdzdalības aktu. Gadījumos, uz kuriem neattiecas šis izņēmums, šai direktīvai nebūtu jāietekmē regula "Roma II" piemērošana.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Šī direktīva rada jaunu īpašu jurisdikcijas pamatu, lai nodrošinātu, ka SLAPP tiesvedības skartajām personām, kuru domicils ir Eiropas Savienībā, Savienībā ir pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret ļaunprātīgu tiesvedību, kas ierosināta trešās valsts tiesā. Šis īpašais jurisdikcijas pamats ļauj šādām personām, kuru domicils ir Eiropas Savienībā, savas domicila vietas tiesās pieprasīt atlīdzinājumu par kaitējumu un izmaksām, kas radušies saistībā ar tiesvedību trešās valsts tiesā. Šīs tiesības piemēro neatkarīgi no trešā valstī ierosinātās tiesvedības prasītāja domicila.
 (34)  Šī direktīva rada jaunu īpašu jurisdikcijas pamatu, lai nodrošinātu, ka SLAPP tiesvedības skartajām personām, kuru domicils ir Eiropas Savienībā, Savienībā ir pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret ļaunprātīgu tiesvedību, kas ierosināta trešās valsts tiesā. Šis īpašais jurisdikcijas pamats ļauj šādām personām, kuru domicils ir Eiropas Savienībā, savas domicila vietas tiesās pieprasīt atlīdzinājumu par kaitējumu un izmaksām, kas radušies vai pamatoti varētu rasties saistībā ar tiesvedību trešās valsts tiesā. Šīs tiesības piemēro neatkarīgi no trešā valstī ierosinātās tiesvedības prasītāja domicila.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  Dalībvalstīm būtu jāiedrošina pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp atzītas un aktīvas nevalstiskās organizācijas, kas strādā ar personām, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, un cieši ar tām jāsadarbojas; konkrēti, piedaloties politikas iniciatīvu izstrādē, informācijas un izpratnes vairošanas kampaņās, pētniecības un izglītības programmās un apmācībā, kā arī uzraugot un novērtējot šādu pasākumu ietekmi.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
34.b apsvērums (jauns)
(34b)  Šīs direktīvas noteikumus un tajā paredzētos aizsardzības pasākumus piemēro visām ļaunprātīgām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību valstu tiesās, kas uzsāktas vai turpinātas laikā, kad stājas spēkā valsts tiesību akti, ar kuriem šo direktīvu īsteno, vai vēlāk.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
34.c apsvērums (jauns)
(34c)  Dalībvalstis būtu jāmudina pienācīgi rīkoties, lai veicinātu dalībvalstu savstarpējo sadarbību nolūkā uzlabot personu, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, piekļuvi informācijai par procesuālajām garantijām, kas noteiktas šajā direktīvā un valstu tiesību aktos. Dalībvalstis būtu jāmudina pienācīgi rīkoties, lai veicinātu dalībvalstu savstarpējo sadarbību nolūkā uzlabot personu, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, piekļuvi informācijai par procesuālajām garantijām, kas noteiktas šajā direktīvā un valstu tiesību aktos.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
34.d apsvērums (jauns)
(34d)  Pienācīgi ievērojot juridisko profesiju neatkarību, dalībvalstīm būtu jāmudina arodapvienības pieņemt ētikas noteikumus, kas attiecināmi uz juridisko profesiju pārstāvju rīcību, lai atturētu no ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību, tostarp attiecīgā gadījumā nosakot disciplinārās sankcijas par šādu noteikumu pārkāpšanu. Šādi pasākumi būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp profesionālajām apvienībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
34.e apsvērums (jauns)
(34e)  Datu vākšana ir ārkārtīgi svarīga, lai dokumentētu ļaunprātīgas tiesvedības gadījumus un rastu risinājumus to novēršanai. Ar šo direktīvu būtu jānosaka kopēji kritēriji, lai standartizētu datu vākšanas procedūras dalībvalstīs un nodrošinātu salīdzināmu datu vākšanu. Dalībvalstīm būtu regulāri jāsniedz Komisijai pieejamie dati, kas parāda, kā personas, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, ir izmantojušas šajā direktīvā noteiktās garantijas. Pamatojoties uz šiem dalībvalstu sniegtajiem datiem, Komisijai reizi piecos gados būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums par šīs direktīvas novērtēšanu un pārskatīšanu. Minētie ziņojumi būtu jāpublisko.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Šī direktīva papildina Komisijas ieteikumu par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”). Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un sniedz visaptverošu instrumentu kopumu, kurā ietilpst apmācība, izpratnes veicināšana, atbalsts ļaunprātīgas tiesvedības skartajām personām un datu par tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību vākšana, ziņošana un uzraudzība.
 (36)  Šī direktīva papildina Komisijas ieteikumu par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”). Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un sniedz visaptverošu instrumentu kopumu, kurā ietilpst apmācība, izpratnes veicināšana, atbalsts ļaunprātīgas tiesvedības skartajām personām un datu par tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību vākšana, ziņošana un uzraudzība. Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš Komisijas ieteikuma īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz aizsardzības pasākumu iekļaušanu, kas līdzinās šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem attiecībā uz iekšzemes gadījumiem, kas nav šīs direktīvas darbības jomā, un juridiskās palīdzības sniegšanai atbildētājiem par pieņemamu cenu un viegli piekļūstamā veidā, kā arī apsver attiecīgu noteikumu iekļaušanu savos valsts transponēšanas tiesību aktos. Dalībvalstis būtu arī jāmudina apsvērt iespēju izveidot fondu SLAPP rezultātā cietušo atbalstam, kas būtu tieši jāizmanto juridisko izdevumu segšanai vai juridiskās palīdzības un psiholoģiskā atbalsta sniegšanai.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36a)  Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par visaptverošiem atbalsta un preventīviem pasākumiem, nefinansiāla atbalsta mehānismiem, piemēram, juridiskās palīdzības un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu, kā arī apmācību, izpratnes veidošanas un datu vākšanas pasākumiem. Tās mērķis ir arī nodrošināt, ka tiek vākti dati, nosakot kopējus kritērijus Savienības līmenī. Koordinācijas punkti būtu jāizveido, lai vāktu informāciju par visām organizācijām, kas sniedz norādījumus un atbalstu pret sabiedrības līdzdalību vērstās ļaunprātīgās tiesvedībās, un apmainītos ar to. Minētās organizācijas var būt, piemēram, tieslietu jomas profesionāļu asociācijas, mediju un preses padomes, cilvēktiesību aizstāvju jumta asociācijas, Savienības un valsts līmeņa asociācijas, juridiskie biroji, kas pro bono aizstāv personas, pret kurām vērsta ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, universitāšu juridiskās prakses un palīdzības centri un citas nevalstiskas organizācijas.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
36.b apsvērums (jauns)
(36b)  Lai veicinātu SLAPP uzsākšanas novēršanu un to fizisko un juridisko personu aizsardzību, pret kurām SLAPP tiek vērsta, ir būtiski svarīgi izplatīt attiecīgo informāciju, vairot informētību, rīkot kampaņas un nodrošināt izglītību un apmācību, tostarp par viņu tiesībām un aizsardzības mehānismiem.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
36.c apsvērums (jauns)
(36c)  Žurnālistu, citu mediju profesionāļu un cilvēktiesību aizstāvju apmācībai vajadzētu stiprināt viņu spējas atbilstoši rīkoties ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību gadījumā. Tajā galvenā uzmanība būtu jāpievērš šādas tiesvedības atzīšanai, tam, kā pārvaldīt to mērķtiecību, un informēt viņus par viņu tiesībām un pienākumiem, lai viņi varētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai sevi pasargātu no šādas tiesvedības. Būtu arī jānodrošina apmācība praktizējošiem juristiem, lai palielinātu informētību par ļaunprātīgu tiesvedību un spētu to atklāt ļoti agrīnā posmā.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa
Šī direktīva paredz aizsardzības pasākumus pret acīmredzami nepamatotu un ļaunprātīgu tiesvedību civillietās, kurām ir pārrobežu ietekme un kuras ierosinātas pret fiziskām un juridiskām personām, jo īpaši žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, sakarā ar viņu iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā.
 Šī direktīva paredz minimālos aizsardzības standartus un aizsardzības pasākumus pret acīmredzami nepamatotu un ļaunprātīgu tiesvedību civillietās, kā arī pret draudiem prasīt šādu tiesvedību ierosināšanu, kurām ir pārrobežu ietekme un kuras ierosinātas pret sabiedrības līdzdalībā iesaistītajām fiziskām un juridiskām personām.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa
Šo direktīvu piemēro civillietām vai komerclietām, kurām ir pārrobežu ietekme, neatkarīgi no tā, kāda veida tiesas iestāde tās izskatījusi. Tā neattiecas, konkrēti, uz nodokļu, muitas vai administratīvajām lietām vai uz valsts atbildību par darbību un bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).
 Šo direktīvu piemēro civillietām vai komerclietām, kurām ir pārrobežu ietekme, tostarp pagaidu un aizsardzības pasākumiem, pretprasībām vai cita veida tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar citiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, kāda veida tiesas iestāde tās izskatījusi. Tā neattiecas, konkrēti, uz nodokļu, muitas vai administratīvajām lietām vai uz valsts atbildību par darbību un bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
2.a pants (jauns)
2.a pants
Minimālās prasības
1.  Dalībvalstis var ieviest vai uzturēt noteikumus, kas ir labvēlīgāki par šajā direktīvā noteiktajām garantijām, lai novērstu acīmredzami nepamatotu un ļaunprātīgu tiesvedību civillietās.
2.  Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nerada pietiekamu pamatojumu tam, lai pazeminātu to garantiju līmeni, ko dalībvalstis jau nodrošina lietās, uz kurām attiecas šī direktīva.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts
1.  “sabiedrības līdzdalība” ir jebkurš fiziskas vai juridiskas personas vēstījums, kas pausts, vai darbība, kas veikta, īstenojot tiesības uz vārda un informācijas brīvību par kādu sabiedrības interešu jautājumu, un ar tiem tieši saistītas sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības. Tā ietver sūdzības, lūgumrakstus, administratīvās vai tiesā celtas prasības un dalību atklātās uzklausīšanās;
 1.  “sabiedrības līdzdalība” ir jebkurš fiziskas vai juridiskas personas vēstījums, kas pausts, vai darbība, kas veikta, īstenojot tiesības uz vārda un informācijas brīvību, akadēmisko brīvību vai pucēšanas un biedrošanas brīvību, un ar tiem tieši saistītas sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības par kādu sabiedrības interešu jautājumu. Tas ietver sūdzības, lūgumrakstus, administratīvās vai tiesā celtas prasības, dalību atklātās uzklausīšanās, žurnālistikas, politisko, zinātnisko, akadēmisko, mākslas, satīrisko komunikāciju, publikāciju vai darbu radīšanu, izstādi, reklāmu vai citu popularizēšanu;
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  sabiedrības veselība, drošība, vide, klimats vai pamattiesību izmantošana;
 (a)  pamattiesības, tostarp dzimumu līdztiesība, plašsaziņas līdzekļu brīvība un patērētāju un darba tiesības, kā arī sabiedrības veselība, drošība, vide vai klimats;
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  sabiedrībai pazīstamas vai interesējošas personas vai vienības darbības;
 (b)  sabiedrībai pazīstamas vai interesējošas personas vai vienības darbības, tostarp valdības ierēdņi un privātas struktūras;
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  apgalvojumi par korupciju, krāpšanu vai noziedzību;
 (d)  aizdomu paušana par korupciju, krāpšanu, piesavināšanos, izmantojot dienesta stāvokli, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izspiešanu, spaidiem, seksuālu uzmākšanos un ar dzimumu saistītu vardarbību vai cita veida iebiedēšanu un noziedzību, tostarp noziegumiem pret vidi;
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  darbības, kuru mērķis ir apkarot dezinformāciju;
 (e)  darbības, kuru mērķis ir aizsargāt LES 2. pantā nostiprinātās vērtības, principu par neiejaukšanos demokrātiskajos procesos un nodrošināt vai atvieglot publisku piekļuvi informācijai nolūkā apkarot dezinformāciju;
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  akadēmiskas, zinātniskas un pētniecības darbības;
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts – ievaddaļa
“ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību” ir tiesvedība, kas uzsākta saistībā ar sabiedrības līdzdalību, kas ir pilnīgi vai daļēji nepamatota un kuras galvenais mērķis ir novērst, ierobežot sabiedrības līdzdalību vai sodīt par to. Norādes, kas liecina par šādu mērķi, var būt:
 “ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību” ir tiesvedība, kas uzsākta saistībā ar sabiedrības līdzdalību, kas ir pilnīgi vai daļēji nepamatota, ietver elementus, kas norāda uz tiesas procesa ļaunprātīgu izmantošanu citiem mērķiem, nevis patiesai tiesību apliecināšanai, aizstāvēšanai vai īstenošanai, un kuras galvenais mērķis ir novērst, ierobežot sabiedrības līdzdalību vai sodīt par to. Norādes, kas liecina par šādu mērķi, var būt:
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  tas, ka prasītājs pret atbildētāju ļaunprātīgi izmanto savas ekonomiskās priekšrocības vai politisko ietekmi, kas starp abām pusēm rada nevienlīdzīgu spēku samēru;
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  iebiedēšana, aizskaršana vai draudi no prasītāja vai viņa pārstāvju puses.
 (c)  iebiedēšana, aizskaršana vai draudi no prasītāja vai viņa pārstāvju puses pirms tiesas procesa vai tā gaitā, kā arī apstāklis, ka prasītājs jebkad agrāk ir izmantojis juridisku iebiedēšanu;
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  procesuālo taktiku ļaunprātīga izmantošana, piemēram, tiesvedības novilcināšanu un izvēle celt prasību, kas ir tās tiesas jurisdikcijā, kura izskatīs prasību vislabvēlīgāk, vai lietu izbeigšana vēlākā tiesvedības stadijā.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  ja sabiedrības līdzdalības darbība saistībā ar sabiedrības interešu jautājumu, par kuru ir ierosināta tiesvedība, attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti, vai
 (a)  sabiedrības līdzdalības darbība attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti vai nu paša akta pārrobežu dimensijas dēļ, vai arī tāpēc, ka sabiedrība var būt leģitīmi ieinteresēta jautājumā, uz kuru attiecas akts, tostarp, ja akts ir pieejams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, vai
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis var paredzēt, ka pasākumus saistībā ar procesuālajām garantijām saskaņā ar III un IV nodaļu pēc savas iniciatīvas var veikt tiesa, kura uzsākusi tiesvedību.
 3.  Dalībvalstis paredz, ka pasākumus saistībā ar procesuālajām garantijām saskaņā ar III un IV nodaļu pēc savas iniciatīvas var veikt tiesa, kura uzsākusi tiesvedību.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
5.a pants (jauns)
5.a pants
Paātrināta tiesvedība
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas, kurās iesniegts 5. pantā minētais pieteikums, izskatot lietu attiecībā uz šo pieteikumu, rīkojas, izmantojot ātrākās procedūras, kas pieejamas saskaņā ar valsts tiesību aktos, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
5.b pants (jauns)
5.b pants
Palīdzība fiziskām vai juridiskām personām, kuras iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā
Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām vai juridiskām personām, kuras iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā, attiecīgā gadījumā ir piekļuve atbalsta pasākumiem, konkrētāk:
(a)   sabiedrībai viegli un bez maksas pieejama visaptveroša un neatkarīga informācija un konsultācijas par procedūrām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti aizsardzībai pret iebiedēšanu, aizskaršanu vai piedraudēšanu ar tiesvedību, un par personu tiesībām; kā arī
(b)   juridiska palīdzība saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK, juridiska palīdzība papildu tiesvedībās saskaņā ar valsts tiesību aktiem un juridiskas konsultācijas vai cita juridiska palīdzība;
(c)   finansiāla palīdzība un atbalsta pasākumi, tostarp psiholoģisks atbalsts, personām, pret kurām tiek vērsta ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. daļa
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesa, kura uzsākusi tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, var akceptēt, ka nevalstiskās organizācijas, kas aizsargā vai veicina sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu tiesības, var piedalīties šajā tiesvedībā, atbalstot atbildētāju vai sniedzot informāciju.
 Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesa, kura uzsākusi tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, var akceptēt, ka apvienības, organizācijas un citas kolektīvās struktūras, piemēram, arodbiedrības un jebkuras citas juridiskas personas, kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses aizsargāt vai veicināt sabiedrības līdzdalībā iesaistīto personu tiesības, vai nu atbildētāja vārdā, vai viņa atbalstam ar viņa piekrišanu vai sniegt informāciju var piedalīties jebkurā tiesas procesā, kas paredzēts šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildei. Šis noteikums neskar esošās pārstāvības un iejaukšanās tiesības, kā noteikts ES vai valstu noteikumos.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesai, kura uzsākusi tiesvedību, tiesvedībā pret sabiedrības līdzdalību ir tiesības pieprasīt prasītājam sniegt nodrošinājumu par procesuālajām izmaksām vai procesuālajām izmaksām un kaitējumu, ja tā šādu nodrošinājumu uzskata par lietderīgu, ņemot vērā elementus, kas norāda uz ļaunprātīgu tiesvedību.
 Dalībvalstis nodrošina, ka tiesai, kura uzsākusi tiesvedību, tiesvedībā pret sabiedrības līdzdalību ir tiesības pieprasīt prasītājam sniegt nodrošinājumu par procesuālajām izmaksām, tostarp pilnām tiesiskās pārstāvības izmaksām, kas radušās atbildētājam, un kaitējumu, ja tā šādu nodrošinājumu uzskata par lietderīgu, ņemot vērā elementus, kas norāda uz ļaunprātīgu tiesvedību. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēta šāda iespēja, nodrošinājumu atbildētājam var piešķirt jebkurā tiesvedības stadijā.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis var noteikt termiņus, kādos īstenojamas tiesības iesniegt pieteikumu tiesvedības priekšlaicīgai izbeigšanai. Termiņi ir samērīgi un nepadara šādu tiesību īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi grūtu.
 2.  Dalībvalstis nosaka termiņus, kādos īstenojamas tiesības iesniegt pieteikumu tiesvedības priekšlaicīgai izbeigšanai. Termiņi ir samērīgi, saprātīgi un nepadara šādu tiesību īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi grūtu.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. daļa
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka prasītājam, kurš ir ierosinājis ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, var piespriest segt visas tiesvedības izmaksas, tostarp visas tiesiskās pārstāvības izmaksas, kas radušās atbildētājam, ja vien šādas izmaksas nav pārmērīgas.
 Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka prasītājam, kurš ir ierosinājis ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, piespriež segt visas tiesvedības izmaksas, tostarp visas tiesiskās pārstāvības izmaksas, kas radušās atbildētājam, ja vien šādas izmaksas nav pārmērīgas. Ja valsts tiesību akti negarantē, ka pilnā apmērā tiek segtas tiesiskās pārstāvības izmaksas, kas pārsniedz likumā noteiktajās maksu tabulās paredzētās summas, dalībvalstis nodrošina, ka šādas izmaksas tiek pilnībā segtas no citiem līdzekļiem, kas ir pieejami, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 15. pantu.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. daļa
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai nodarīts kaitējums ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību rezultātā, var pieprasīt un saņemt pilnu atlīdzinājumu par šo kaitējumu.
 Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai nodarīts kaitējums ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību rezultātā, var pieprasīt un saņemt pilnu atlīdzinājumu par šādu kaitējumu, sedzot materiālu vai nemateriālu kaitējumu, tostarp kaitējumu reputācijai, šajā nolūkā neuzsākot atsevišķu tiesvedību.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1.a daļa (jauna)
1.a   Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas, kas piespriež sodus, pienācīgi ņem vērā:
i)   prasītāja ekonomisko stāvokli;
ii)   to elementu veidu un skaitu, kas norāda uz konstatēto ļaunprātīgo izmantošanu.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Valstu reģistri
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu publiski pieejamu reģistru, kurā būtu iekļauti attiecīgie tiesu lēmumi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem attiecībā uz personas datu aizsardzību.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja trešās valsts tiesā pret fizisku vai juridisku personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, ir ierosināta ļaunprātīga tiesvedība sakarā ar iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā, attiecīgā persona savas domicila vietas tiesās var pieprasīt atlīdzinājumu par kaitējumu un izmaksām, kas radušies saistībā ar tiesvedību trešās valsts tiesā, neatkarīgi no trešā valstī ierosinātās tiesvedības prasītāja domicila.
 Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja trešās valsts tiesā pret fizisku vai juridisku personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, ir ierosināta ļaunprātīga tiesvedība sakarā ar iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā, attiecīgajai personai savas domicila vietas tiesās ir tiesības pieprasīt atlīdzinājumu par kaitējumu un izmaksām, kas radušies saistībā ar tiesvedību trešās valsts tiesā, neatkarīgi no trešā valstī ierosinātās tiesvedības prasītāja domicila.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
Va nodaļa (jauna)
Va nodaļa
Jurisdikcija, piemērojamie tiesību akti un saistība ar Savienības starptautisko privāttiesību instrumentiem
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
18.a pants (jauns)
18.a pants
Jurisdikcija, kurā izskata neslavas celšanas prasības
Attiecībā uz neslavas celšanas prasībām vai citām prasībām, kuru pamatā ir civiltiesības vai komerctiesības un kuras var uzskatīt par prasībām, uz ko attiecas šī direktīva, atbildētāja domicilu uzskata par vienīgo jurisdikciju, pienācīgi ņemot vērā lietas, kurās neslavas celšanas upuri ir fiziskas personas.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
18.b pants (jauns)
18.b pants
Saistība ar regulu "Brisele I"
Izņemot šīs direktīvas 18.a pantu, šī direktīva neietekmē regulas "Brisele I" piemērošanu.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
18.c pants (jauns)
18.c pants
Tiesību akti, kuri ir piemērojami publikācijām kā sabiedrības līdzdalības aktiem
Prasībās, kuras attiecas uz publikāciju kā sabiedrības līdzdalības aktu, par piemērojamajiem tiesību aktiem uzskata tos tiesību aktus, kuri ir spēkā vietā, uz ko šī publikācija ir vērsta. Ja nevar identificēt vietu, uz kuru šī publikācija ir vērsta, piemērojamie tiesību akti ir tie tiesību akti, kuri ir spēkā vietā, kurā tiek īstenota redakcionālā uzraudzība vai attiecīgā darbība saistībā ar sabiedrības līdzdalības aktu.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
18.d pants (jauns)
18.d pants
Saistība ar regulu "Roma II"
Izņemot šīs direktīvas 18.c pantu, šī direktīva neietekmē Regulas "Roma II" piemērošanu.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
Vb nodaļa (jauna)
Vb nodaļa
Citi noteikumi
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
18.e pants (jauns)
18.e pants
Savienības reģistrs
Komisija veic attiecīgos pasākumus, lai izveidotu publiski pieejamu Savienības reģistru, pamatojoties uz informāciju, kas saskaņā ar 16.a pantu sniegta saistībā ar attiecīgiem tiesu lēmumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ievērojot Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
18.f pants (jauns)
18.f pants
Izpratnes vairošana
Dalībvalstis veic attiecīgas darbības, tostarp izmantojot elektroniskus līdzekļus, lai vairotu izpratni par stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību un procesuālajām garantijām, kas pret šādu tiesvedību ir noteiktas šajā direktīvā. Šādas darbības var aptvert informētības un izpratnes vairošanas kampaņas un pētniecības un izglītības programmas, vajadzības gadījumos sadarbojoties ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
18.g pants (jauns)
18.g pants
Vienas pieturas aģentūra
Dalībvalstis ar Komisijas atbalstu veic attiecīgus pasākumus, lai izveidotu vienas pieturas aģentūru, kas sastāv no īpašiem valstu tīkliem, kuri apvieno specializējušos un praktizējošus juristus un psihologus, ar kuriem var sazināties SLAPP skartās personas, un kuri tām nodrošina palīdzību un vieglu piekļuvi informācijai par SLAPP un aizsardzību no tās, tostarp attiecībā uz juridisku palīdzību un finansiālu un psiholoģisku atbalstu.
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
18.h pants (jauns)
18.h pants
Speciālistu apmācība
1.   Pienācīgi ievērojot juridisko profesiju neatkarību, dalībvalstis iesaka, lai par juristu apmācību atbildīgās personas viņiem nodrošinātu iespēju piedalīties gan vispārējā, gan specializētā apmācībā, lai palielinātu izpratni par stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību un šajā direktīvā noteiktajām procesuālajām garantijām pret šādu tiesvedību.
2.   Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Savienībā, dalībvalstis pieprasa, lai par tiesnešu apmācību atbildīgās personas viņiem nodrošinātu iespēju piedalīties gan vispārējā, gan specializētā apmācībā, lai palielinātu tiesnešu izpratni par sabiedrības līdzdalībā iesaistītu fizisku vai juridisku personu vajadzībām.
3.   Izmantojot valsts dienestus vai finansējot SLAPP atbalsta organizācijas, dalībvalstis veicina iniciatīvas, kas ļauj nodrošināt pienācīgu apmācību tiem, kuri sniedz atbalstu personām, pret kurām tiek vērsta acīmredzami nepamatota vai ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību.
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
18.i pants (jauns)
18.i pants
Dienestu sadarbība un koordinācija
Dalībvalstis pienācīgi rīkojas, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm nolūkā uzlabot personu, pret kurām tiek vērsta acīmredzami nepamatota vai ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, piekļuvi informācijai par procesuālajām garantijām, kas noteiktas šajā direktīvā un valstu tiesību aktos. Šādas sadarbības mērķis ir vismaz:
(a)   apmainīšanās ar paraugpraksi; kā arī
(b)   palīdzības sniegšana Eiropas tīkliem, kas strādā ar jautājumiem, kuri tiešā veidā attiecas uz personām, pret kurām tiek vērsta acīmredzami nepamatota vai ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību.
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
18.j pants (jauns)
18.j pants
Ētikas noteikumi juridisko profesiju pārstāvjiem
Pienācīgi ievērojot juridisko profesiju neatkarību, dalībvalstis mudina arodapvienības pieņemt ētikas noteikumus, kas attiecināmi uz juridisko profesiju pārstāvju rīcību, lai atturētu no ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību, un attiecīgā gadījumā apsverot pasākumus, lai risinātu jebkādu šādu noteikumu pārkāpšanu.
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
18.k pants (jauns)
18.k pants
Datu vākšana
1.   Dalībvalstis atbilstoši savai institucionālajai kārtībai tieslietu statistikas jomā paredz vienai vai vairākām iestādēm kompetence vākt un apkopot datus par stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību šīs dalībvalsts jurisdikcijā, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības.
2.   Panta 1. punktā minētie dati jo īpaši ietver šādus kritērijus:
(a)   attiecīgajā gadā uzsākto ļaunprātīgo tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību lietu skaitu;
(b)   ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalības lietām skaits, kas priekšlaicīgi izbeigtas, pamatojoties uz pilnībā vai daļēji nepamatotiem prasījumiem;
(c)   tiesvedības gadījumu skaitu sadalījumā pa atbildētāja veidiem (piem., žurnālists, cilvēktiesību aizstāvis, plašsaziņas līdzekļu organizācija);
(d)   tiesvedības gadījumu skaitu sadalījumā pa prasītāja veidiem (piem., politiķis, privātpersona, uzņēmums, vai prasītājs ir ārvalsts struktūra);
(e)   skaitļus, kas raksturo sabiedrības līdzdalības darbības, uz kuru pamata tikusi sākta tiesvedība;
(f)   aplēses attiecībā uz sākotnējās atlīdzības par zaudējumiem summu, ko prasa prasītāji;
(g)   aprakstu par dažādiem juridiskā pamata veidiem, ko prasītāji izmanto, un ar tiem saistītie skaitļi;
(h)   skaitļus, kas raksturo tiesvedības ilgumu, aptverot visas instances;
(i)   skaitļus, kas attiecas uz pārrobežu elementiem;
(j)   citus pieejamos datus, tostarp datus par tiesvedības izmaksām, un attiecīgā un atbilstošā gadījumā attiecīgi skaitļi, kas raksturo lietu vēsturisko fonu;
(k)   prasības veidu, kas iesniegta, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā tai pievienoto Komisijas ieteikumu.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 1. daļa
Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu līdz [5 gadi no transponēšanas dienas]. Pamatojoties uz sniegto informāciju, Komisija vēlākais līdz [6 gadi no transponēšanas dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Ziņojumā sniedz novērtējumu par situācijas attīstību saistībā ar ļaunprātīgām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību un par šīs direktīvas ietekmi dalībvalstīs. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus šīs direktīvas grozīšanai.
 Dalībvalstis līdz [3 gadi no transponēšanas dienas] sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu, jo īpaši pieejamos datus, kas parāda, kā personas, pret kurām tiek vērsta tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās garantijas. Pamatojoties uz sniegto informāciju, Komisija līdz [4 gadi no transponēšanas dienas] un pēc tam vēlākais reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Ziņojumā sniedz novērtējumu par situācijas attīstību saistībā ar ļaunprātīgām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību un par šīs direktīvas ietekmi dalībvalstīs, vienlaikus ņemot vērā katras dalībvalsts valstisko kontekstu, tostarp Komisijas ieteikuma īstenošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus šīs direktīvas grozīšanai. Attiecīgos ziņojumus publisko.
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [2 gadi no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.
 Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [1 gads no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis piemēro šo direktīvu arī lietām, kas valsts tiesā vēl nav izskatītas brīdī, kad stājas spēkā valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0223/2023).

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 20. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika