Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 15. decembra Regulu (ES, Euratom) 2022/2496, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(1),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija(3), un saistītās vienpusējās deklarācijas(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(5) (“Iestāžu nolīgums”),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2023)0337),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 20. jūnija paziņojumu “Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšana” (COM(2023)0336) un tam pievienoto dienesta darba dokumentu (SWD(2023)0336),

–  ņemot vērā 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Ukrainas mehānisma izveidi (COM(2023)0338),

–  ņemot vērā 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“STEP”) un groza Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241 (COM(2023)0335),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2023. gada 5. jūlijā (COM(2023)0300),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(6),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Regulu (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(8) (“Finanšu regula”),

–  ņemot vērā 2022. gada 16. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (COM(2022)0223),

–  ņemot vērā 2023. gada 10. maija rezolūciju par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizņēmumu izmaksu palielināšanās ietekmi uz ES 2024. gada budžetu(9),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam uzlabošanu: noturīgs un jaunu problēmu risināšanai piemērots ES budžets(10),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0273/2023),

Vispārējs Komisijas priekšlikuma novērtējums

1.  atzinīgi vērtē to, ka pēc daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam pārskatīšanas Komisija ir izdarījusi tādu pašu secinājumu kā Parlaments 2022. gada decembrī, proti, DFS ir apsteiguši notikumi pasaulē, kurā situācija ir izmainījusies līdz nepazīšanai kopš 2020. gadā panāktās vienošanās par DFS, daudzās krīzes ir izsmēlušas budžeta elastības iespējas un ir nepieciešami daudz lielāki centieni, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem, DFS ietver strukturālas problēmas, ko atklājušas ekonomikas norises un sociālie procesi, un tādēļ ir būtiski steidzami pārskatīt DFS regulu un tās pielikumu;

2.  uzsver, ka pārskatīšanā galvenā uzmanība ir jāpievērš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu daudzveidīgo seku novēršanai, Savienības atvērtās stratēģiskās autonomijas un suverenitātes stiprināšanai un tam, lai Savienībai tiktu nodrošināta pienācīga elastība reaģēšanai uz krīzēm; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veikt mērķtiecīgu pārskatīšanu kā vienu no pirmajiem soļiem pareizajā virzienā, tomēr uzskata — lai ar DFS varētu labāk risinātu budžeta strukturālās problēmas un palielinātu tā atbilstīgumu nākotnes vajadzībām, ir jāizvirza vērienīgāki, tomēr reālistiski mērķi;

3.  uzskata, ka ierosinātā pārskatīšana attiecas tikai uz dažām vissteidzamāk risināmajām jomām pašreizējā regulējumā un pilnībā nepievēršas visām Parlamenta konstatētajām vajadzībām un problēmām;

4.  sagaida, ka Komisija arī turpmāk rūpīgi izvērtēs visas pašreizējās un turpmākās vajadzības, tostarp attiecībā uz sociālo un ekonomisko konverģenci, ietekmi uz kara visvairāk skartajiem reģioniem un nepieciešamo reakciju uz klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi; uzsver inflācijas spiedienu visā ES un jo īpaši uz ES atbalsta saņēmējiem, piemēram, lauksaimniekiem, studentiem un bērniem; pauž nožēlu par to, ka ierosinātā pārskatīšana neatspoguļo to, ka pašreizējās krīzes ir saasinājušas un vēl vairāk saasinās pašreizējās sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos visneaizsargātākajiem Savienības iedzīvotājiem, jo īpaši bērniem, kuri dzīvo nabadzībā vai kuriem draud nabadzība, un tām būs ilgstošas sekas; turklāt uzsver, ka ierosinātā pārskatīšana neatspoguļo Savienības mērķi pastiprināt centienus, lai pazeminātu satraucoši augstos bērnu nabadzības rādītājus un veicinātu bērnu nabadzības izskaušanu, izmantojot nesen izveidoto Eiropas Garantiju bērniem; tādēļ stingri prasa, lai Padome un Komisija ņemtu vērā Parlamenta aicinājumu 2024.–2027. gada laikposmā steidzami pastiprināt Savienības centienus izskaust bērnu nabadzību, un prasa DFS laikposmam pēc 2027. gada palielināt Eiropas Garantiju bērniem;

5.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Parlamenta nostāju pārskatīšanas priekšlikums nerada valstīm iepriekš piešķirtā finansējuma samazināšanu pārskatīšanas rezultātā; uzsver kohēzijas politikas kā būtiska Savienības ieguldījumu politikas un konverģences instrumenta izšķirošo nozīmi un pievienoto vērtību;

6.  atgādina, ka atšķirībā no valstu budžetiem, kuros inflācija ietekmē gan ieņēmumu, gan izdevumu nominālo vērtību, DFS izdevumu maksimālos apjomus koriģē, pamatojoties uz 2 % deflatoru, ko piemēro 2018. gada cenām, savukārt pašu resursu maksimālais apjoms tiek pielāgots inflācijai; pauž dziļas bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju inflācija septiņu gadu laikā var samazināt DFS reālo vērtību par 74 miljardiem EUR, tieši ietekmējot ES finansējuma saņēmējus;

7.  tomēr uzsver, ka sakarā ar neparedzēti augsto inflācijas līmeni ieņēmumi, kas no dalībvalstīm pieprasīti DFS izdevumiem, no nacionālā kopienākuma (NKI) procentuāli ir samazinājušies; turklāt norāda, ka atlaides piecām saņēmējām dalībvalstīm ir saistītas ar inflāciju, tāpēc to pieaugums pārsniedz DFS maksimālos apjomus, tādējādi palielinot slogu pārējām dalībvalstīm, kurām ir jāsedz iztrūkums; prasa nekavējoties koriģēt atlaides, pamatojoties uz 2 % deflatoru; turklāt atgādina par savu jau sen pausto nostāju, ka atlaides un citi korekcijas mehānismi būtu jāatceļ;

8.  uzsver, ka inflācija ir ne tikai samazinājusi DFS reālo vērtību, bet arī izraisījusi būtisku procentu likmju pieaugumu, palielinot ES aizņēmumu izmaksas, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (ESAI) parāda atmaksu, un tādējādi vēl vairāk samazinot budžetu;

9.  uzsver — pat ņemot vērā Komisijas priekšlikumu pārskatīt DFS, kopējās saistību apropriācijas veidotu tikai 1,03 % no NKI un kopējās maksājumu apropriācijas — tikai 1,02 % no NKI; atgādina, ka maksājumu apropriācijas pašreizējā DFS sākotnēji bija plānotas 1,10 % apmērā no NKI; uzsver, ka Komisijas ierosinātie palielinājumi nav paredzēti, lai segtu inflācijas ietekmi;

10.  norāda uz Komisijas novērtējumu, ka saistībā ar ierosināto pārskatīšanu 2026. un 2027. gadā būs jāpalielina maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms; uzsver, ka Savienības uzticamība ir atkarīga no tā, vai ir nodrošinātas pietiekamas maksājumu apropriācijas saistību apropriāciju segšanai; uzsver kavējumus dažu programmu īstenošanā sakarā ar to, ka Covid-19 krīzes dēļ tās tika pieņemtas novēloti un projekti tika pārtraukti; šajā sakarībā uzsver risku, kas saistīts ar neizpildīto maksājumu uzkrāšanos DFS perioda turpmākajos gados un nākamajā DFS; tādēļ uzstāj, ka, lai mazinātu šo risku, ir jāatceļ maksājumu apropriāciju gada maksimālais apjoms vienotā rezerves instrumenta izmantošanai;

11.  atkārtoti apstiprina horizontālo principu nozīmīgumu attiecībā uz klimatu, bioloģisko daudzveidību un dzimumu līdztiesību, kas ir DFS un visu saistīto ES politikas jomu pamatā; atgādina, ka ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītie mērķi, kā arī pienākums ievērot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un veicināt dzimumu līdztiesību ir noteikti Iestāžu nolīgumā, un uzstāj, ka šiem noteikumiem ir jābūt arī atjauninātās DFS pamatā; aicina Komisiju īstenot savas Iestāžu nolīgumā paredzētās saistības, proti, veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu saskaņoto mērķrādītāju un politikas mērķu sasniegšanu;

12.  atgādina, ka 7. izdevumu kategorijas izdevumi būtu jānosaka tādā apmērā, kas garantē ES efektīvu un rezultatīvu pārvaldību, kā to ierosinājusi Komisija;

13.  atkārtoti pauž viedokli, ka pārskatītā DFS ir jāievieš līdz 2024. gada 1. janvārim un ar to jānodrošina satvars 2024. gada budžetam; tādēļ uzstāj, ka ir ātri jāpieņem grozītā regula; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ņēmusi vērā Parlamenta aicinājumu ierosināt DFS novērtēšanu un pārskatīšanu;

14.  atkārto savu ilgstoši pausto prasību budžetā pilnībā iekļaut visus budžeta instrumentus, kas sedz izdevumus Savienības līmenī, tādējādi nodrošinot pārredzamību, pārskatatbildību, pilnīgu demokrātisku kontroli un Savienības finanšu interešu aizsardzību; uzsver, ka saistībā ar šādu instrumentu integrēšanu ES budžetā nedrīkst samazināt finansējumu citiem ES politikas virzieniem un programmām;

15.  uzsver, ka pastāv neapšaubāma saikne starp tiesiskuma ievērošanu un ES budžeta efektīvu izpildi; atzinīgi vērtē Regulas par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai pozitīvo ietekmi un uzskata, ka tā jau ir kalpojusi kā efektīvs līdzeklis atturēšanai no tiesiskuma pārkāpumiem; atgādina Komisijai par pienākumu, kas tai paredzēts Regulā, proti, nodrošināt, ka ES līdzekļu galasaņēmējiem vai saņēmējiem netiek atņemti līdzekļi, kas tiem pienākas, jo īpaši, ja saskaņā ar Regulu tiek pieņemti pasākumi tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā;

16.  pauž gatavību aktīvi un konstruktīvi sadarboties ar Padomi un Komisiju, lai nodrošinātu, ka pārskatītais satvars, kas attiecas uz visu Komisijas priekšlikumu, tiek pieņemts laikus un ir ieviests līdz 2024. gada 1. janvārim; atgādina, ka Iestāžu nolīgumā iestādes apņemas noteikt īpašus sadarbības un dialoga pasākumus visā procedūrā, kuras rezultātā tiek pieņemta būtiska DFS pārskatīšana;

Ilgtermiņa atbalsts Ukrainai

17.  atgādina, ka Savienība un tās iedzīvotāji jau no paša kara sākuma ir uzņēmušies vadošo lomu Ukrainas atbalstīšanā, apliecinot solidaritāti ar ukraiņiem viņu cīņā par demokrātijas aizsardzību no autoritārisma; uzsver, ka no ES budžeta līdz šim ir sniegta finansiāla palīdzība vairāk nekā 30 miljardu EUR apmērā; atkārtoti pauž viedokli, ka Savienībai ir jāuzņemas centrālā loma saistībā ar pastāvīgajiem centieniem, kuru mērķis ir finansiāli atbalstīt Ukrainu un palīdzēt tai ceļā uz dalību ES;

18.  tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ilgāka termiņa strukturālu risinājumu Ukrainas finansējuma vajadzībām, kas nostiprināts ES budžetā un attiecas uz atbalstu makrofinansiālajai stabilitātei, ieguldījumu sistēmu un fondiem īstermiņa un vidēja termiņa atveseļošanas vajadzībām, ar pievienošanos saistītām reformām un administratīvo spēju veidošanai; uzskata, ka šāds ilgtermiņa instruments ir vienīgais dzīvotspējīgais veids, kā iesaistīt citus līdzekļu devējus un nodrošināt efektīvus un mērķtiecīgus izdevumus, kas atbilst Ukrainas un tās iedzīvotāju vajadzībām; uzstāj, ka pēc tam, kad tiks pieņemta pārskatītā DFS regula, būtu pēc iespējas drīzāk jāvienojas par Ukrainas mehānismu, ņemot vērā to, ka finansējums saskaņā ar MFP+ regulu(12) ir paredzēts tikai 2023. gadam;

19.  uzskata — ņemot vērā neskaidrības saistībā ar Ukrainas situāciju, ir lietderīgi mehānismā paredzēt zināmu elastību; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Komisijas priekšlikumu budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējā budžeta procedūrā ir jāizmanto Ukrainas rezerve, un pauž apņēmību nodrošināt, ka Parlaments kā viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm pilnībā pilda savu lomu šajā procesā; aicina Komisiju savlaicīgi sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu pildīt savus pienākumus;

20.  uzsver nepieciešamību aizsargāt tiesiskumu un Savienības finanšu intereses un novērst, atklāt un koriģēt krāpšanu, interešu konfliktus un pārkāpumus Savienības līdzekļu izmantošanā Ukrainā, un tas būtu jāveic, balstoties uz pārredzamības un pārskatatbildības principiem; uzskata, ka mehānismam būtu jāietver stingri noteikumi un aizsardzības pasākumi šo mērķu sasniegšanai;

Migrācija un ārējie izaicinājumi

21.  pauž nožēlu par to, ka pat pirms Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu 6. izdevumu kategorijā (“Kaimiņattiecības un pasaule”) pieejamie līdzekļi bija acīmredzami nepietiekami un ka DFS netika ņemts vērā tas, ka joprojām tiek finansētas Sīrijas, Irākas un citu valstu bēgļu vajadzības, neparedzot gandrīz nekādas iespējas risināt jaunas problēmas;

22.  uzsver, ka jo īpaši pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu starptautiskā situācija ir strauji pasliktinājusies pārtikas, enerģētikas, klimata un ekonomikas krīzes dēļ, kas ir dramatiski palielinājusi spiedienu uz 6. izdevumu kategoriju; norāda, ka papildus vairākkārtējai elastības instrumenta izmantošanai arī Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) “Eiropa pasaulē” rezerve ir sarukusi ļoti ātri un tiek izmantota plašāk nekā tikai tās pamatmērķim, proti, reaģēt uz jaunām problēmām un prioritātēm, savukārt humānās palīdzības budžets ir lielā mērā bijis atkarīgs no tā, ka tiek mobilizēta ievērojami paplašinātā rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR), kuras darbības joma ietver ne tikai humāno palīdzību;

23.  tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt 6. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu saskaņā ar Parlamenta aicinājumu, tomēr pauž nožēlu par to, ka papildu resursi pilnībā nesedz reālās vajadzības un neņem vērā neparedzētas norises; uzsver, ka papildu palielinājums 1 miljarda EUR apmērā faktiskajās cenās papildus Komisijas priekšlikumā paredzētajam ir būtisks, lai papildinātu NDICI “Eiropa pasaulē” rezervi un tādējādi radītu spēju reaģēt uz krīzēm un jaunām vajadzībām; uzsver, ka šis palielinājums nodrošinātu nepārtrauktu humāno palīdzību Ukrainai papildus atbalstam, kas tiek sniegts, izmantojot mehānismu, kā arī kaimiņvalstīm, piemēram, Moldovai, ko smagi skāris karš pret Ukrainu, kā arī visai pārējai pasaulei; uzsver, ka ir jāievēro iekšējais līdzsvars un sadalījums starp budžeta pozīcijām, kā paredzēts NDICI regulā; aicina Komisiju nodrošināt, ka trešās valstis ievēro stingrus cilvēktiesību standartus visos Savienības ārpolitikas īstenošanas posmos, tostarp attiecībā uz migrāciju;

24.  uzsver, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu kopā ar pieaugošo badu un nabadzību pasaulē, bruņotu konfliktu izplatīšanos un intensīvākām un biežākām dabas katastrofām spiež miljonus cilvēku pamest savas mājas un meklēt aizsardzību ES; uzsver, ka Savienībai ir jāturpina sniegt atbalstu uzņēmējām dalībvalstīm bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas un integrācijas jomā;

25.  uzsver, ka efektīva un taisnīga ES ārējo robežu pārvaldība un aizsardzība, Savienības drošības garantēšana, kā arī Savienības migrācijas un patvēruma politikas netraucēta un efektīva īstenošana ir galvenās prioritātes un tās ir būtiskas, lai saglabātu personu brīvu pārvietošanos Savienībā un Šengenas zonas pienācīgu darbību; uzsver, ka ir jāīsteno migrācijas un patvēruma politika, kas atbilst Savienības vērtībām un starptautiskajām saistībām un kuras pamatā ir solidaritāte, dalīta atbildība un cilvēktiesību ievērošana, noteiktības, skaidrības un pienācīgu un cieņpilnu apstākļu nodrošināšana cilvēkiem, kas ierodas ES;

26.  norāda uz Komisijas novērtējumu, ka jaunā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanai laikposmā no 2025. gada līdz 2027. gadam 4. izdevumu kategorijā (Migrācija un robežu pārvaldība) būs vajadzīgi papildu 2 miljardi EUR; uzskata, ka saistībā ar papildu pieprasījumiem attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu un decentralizētajām aģentūrām 4. izdevumu kategorijā ir nepieciešams vēl lielāks palielinājums papildus Komisijas priekšlikumam par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās un ka papildu resursiem vajadzētu būt pieejamiem no 2024. gada;

27.  atgādina, ka budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējā budžeta procedūrā ir jānosaka precīzs papildu līdzekļu sadalījums pa programmām un budžeta pozīcijām 4. un 6. izdevumu kategorijā;

Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP)

28.  atkārtoti apstiprina, ka ir jānodrošina Savienības atvērtā stratēģiskā autonomija, jāsamazina atkarība no trešām valstīm un visā Savienībā jāstimulē investīcijas svarīgākajās stratēģiskajās nozarēs, cita starpā, veselības aizsardzībā, izejvielu un kosmosa jomā, un vienlaikus jāveicina zaļā un digitālā pārkārtošanās; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav turējusi 2023. gada darba programmā ietverto solījumu pielikt “pūliņus, lai izveidotu jaunu Eiropas suverenitātes fondu”; uzskata, ka Savienības industriālajai stratēģijai būtu jānodrošina pareiza vienotā tirgus darbība, tā nedrīkstētu pieļaut tirgus izkropļojumus un tai būtu jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES un ārpus tās, kā arī jānodrošina, ka cilvēkiem ir nepieciešamās prasmes;

29.  atzīst, ka STEP priekšlikums, neraugoties uz tā ierobežoto apjomu un darbības jomu, var ātrāk sasniegt rezultātus, izmantojot esošās programmas struktūras un cenšoties radīt sinerģiju; uzskata, ka STEP priekšlikumam būtu jādarbojas kā pilnvērtīga suverenitātes fonda izmēģinājuma platformai nākamajā DFS periodā;

30.  norāda, ka STEP priekšlikumā pašreizējo programmu fondu, tostarp kohēzijas politikas fondu, prioritāšu maiņa ir apvienota ar mērķtiecīgiem palielinājumiem konkrētām programmām 1. izdevumu kategorijā (Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma), 3. izdevumu kategorijā (Dabas resursi un vide) un 5. izdevumu kategorijā (Drošība un aizsardzība);

31.  uzsver — lai sasniegtu STEP stratēģiskos mērķus, stiprinātu un veidotu Savienības rūpniecības politiku, palielinātu atbalstu aizsardzības nozarei, kas ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai aizsargātu ES dalībvalstu suverenitāti un integritāti dramatiski mainīgā un daudz sarežģītākā aizsardzības politikas vidē, un veidotu atvērtu Savienības stratēģisko autonomiju, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, būtu jāpalielina STEP finansējums, papildus Komisijas priekšlikumam 1. izdevumu kategorijā paredzot papildu palielinājumus par 2 miljardiem EUR faktiskajās cenās un 5. izdevumu kategorijā — par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās papildus Komisijas priekšlikumam;

32.  uzsver, ka kopš 2021. gada ir veikta ievērojama līdzekļu pārdale pa izdevumu kategorijām, tādējādi pakļaujot programmas milzīgam spiedienam un traucējumu riskam; atgādina par savu jau sen pausto nostāju — jaunas prioritātes ir jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis atkārtoti pārdalot līdzekļus, un tādēļ uzstāj, ka ir vajadzīgi jauni papildu līdzekļi, lai nodrošinātu citu 1. izdevumu kategorijas programmu efektīvu īstenošanu;

33.  atkārtoti pauž viedokli, ka atceltās apropriācijas būtu jāsaglabā budžetā un ka budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējā budžeta procedūrā par tām būtu jāuzņemas saistības, un atgādina par savu nostāju attiecībā uz Finanšu regulas pārskatīšanu šajā sakarībā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka STEP priekšlikumā ir pieņemts, ka pētniecības jomā atceltās saistības 1,2 miljardu EUR apmērā tiks atkārtoti izmantotas saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu un ka tādējādi Komisija netieši atzīst, ka tās aplēses par pētniecības jomā atceltajām saistībām, kas ir 2020. gada DFS nolīguma pamatā, ir neprecīzas;

34.  atgādina par savu jau sen pausto prasību budžetā iekļaut visus ES izdevumu instrumentus, pilnībā ievērojot budžeta vienotības principu; šajā sakarībā uzskata, ka ierosinātais piešķīrums Inovāciju fondam 3. izdevumu kategorijā liecina par būtisku progresu virzībā uz tā pilnīgu iekļaušanu budžetā;

Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (ESAI) aizņēmumu izmaksas

35.  pauž bažas par to, ka DFS ieplānotā summa, lai atmaksātu aizņēmumu izmaksas, kas saistītas ar ESAI, ir daudz mazāka, nekā vajadzīgs, un Komisija lēš, ka iztrūkums visā DFS periodā būs no 17 līdz 27 miljardiem EUR; uzsver, ka jau budžeta projektā ir paredzēts, ka sakarā ar palielinātajām ESAI izmaksām 2024. gadā tiks iztērēti visi elastības instrumenta resursi un aptuveni viena trešdaļa resursu vienotā rezerves instrumenta a) sadaļā;

36.  uzsver, ka strauji augošās procentu likmes kopš Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu ir atklājušas strukturālās nepilnības ES budžeta parāda atmaksas struktūrā; atgādina, ka procentu izmaksas un parāda atmaksa ir atkarīga no norisēm tirgū, tās nav diskrecionāri izdevumi un tāpēc uz tām nevar attiecināt izdevumu maksimālo apmēru saistībā ar DFS maksimālo apjomu, neradot tiešu risku investīciju programmām un to finansējuma saņēmējiem un budžeta spējai reaģēt uz jaunām vajadzībām;

37.  atgādina, ka Parlaments ir konsekventi aicinājis atrisināt šo problēmu un uzstājis, ka ESAI atmaksāšanas izmaksas ir jārēķina ārpus DFS maksimālajiem apjomiem;

38.  atzinīgi vērtē ESAI instrumenta kā tāda ārpus DFS maksimālajiem apjomiem esoša īpaša instrumenta izveidi, ko izmanto atbilstīgi nepieciešamībai, pamatojoties uz faktiskajām atmaksāšanas vajadzībām; tomēr uzstāj, ka instrumentam ir jāsedz visas ESAI atmaksas izmaksas, ne tikai tās, kas pārsniedz 2.b izdevumu kategorijā (Noturība un vērtības) plānoto summu; uzsver, ka šādi izstrādātam ESAI instrumentam vajadzētu būt modelim visu ESAI atmaksāšanas izmaksu pārvaldībai nākamajā DFS;

39.  uzstāj, ka Komisijai ir savlaicīgi jāsniedz budžeta lēmējinstitūcijai detalizēta informācija par aprēķiniem, uz kuru pamata tiek izstrādātas prognozes par ESAI aizņēmumu izmaksām, tostarp par izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem, lai varētu atbildīgi pārvaldīt atmaksāšanas izmaksas;

40.  norāda, ka ES budžetam ir vajadzīgs daudzveidīgāks un noturīgāks ieņēmumu avotu kopums, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu finansējumu pastiprinātai un paplašinātai DFS; tādēļ mudina Padomi ātri apstiprināt pašreizējos priekšlikumus par jauniem pašu resursiem un uzsver, ka ir jāpanāk progress attiecībā uz jauniem pašu resursiem papildus šiem priekšlikumiem;

Budžeta spēju uzlabošana attiecībā uz reaģēšanu uz krīzēm un jaunām vajadzībām

41.  norāda, ka ierosinātā ESAI atmaksāšanas izmaksu pārvaldības modeļa rezultātā tiktu atjaunotas budžeta iespējas elastības un vienotās rezerves instrumentos laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam saskaņā ar sākotnējo DFS finanšu plānojumu;

42.  tomēr uzsver, ka DFS paredz ļoti nelielu elastību, proti, elastības instruments un nepiešķirtās rezerves veido tikai 1,05 % no saistību maksimālā apjoma; uzsver, ka pašreizējā DFS lielā mērā ir balstījusies uz minēto ierobežoto elastību un diemžēl izmantojusi kohēzijas politikas pārorientēšanu, kas nav instruments reaģēšanai uz krīzi, tomēr to atkārtoti izmantoja, lai kompensētu trūkumus DFS budžeta elastībā vai krīzes reaģēšanas mehānismos, kaitējot tās ilgtermiņa politikas mērķiem;

43.  turklāt norāda, ka kopš DFS darbības sākuma ir pieaugušas vajadzības pēc humānās palīdzības un ārkārtas reaģēšanas pasākumiem Savienībā un ārpus tās un pēc atbalsta saistībā ar dabas katastrofām, kuru biežums un intensitāte palielinās, jo īpaši sakarā ar klimata pārmaiņām, un uzskata, ka šīs vajadzības, visticamāk, pieaugs; uzsver, ka SEAR paredzētais gada piešķīrums 2021. un 2022. gadā tika izsmelts un paredzams, ka 2023. gadā tas tiks pilnībā izmantots; pauž nožēlu par to, ka ES Solidaritātes fonda atbalsta saņēmēji dažos gadījumos ir saņēmuši mazāk nekā 50 % no palīdzības, ko tie parasti būtu saņēmuši, un SEAR ierobežojumu dēļ viņiem nācies ilgi gaidīt izmaksu;

44.  šajā sakarībā uzskata, ka Komisijas priekšlikums palielināt līdzekļus elastības instrumentam un SEAR ir solis pareizajā virzienā; tomēr uzsver, ka ES budžetam ir jānodrošina elastība un rīcības iespējas, kas nepieciešamas, lai tas spētu reaģēt uz krīzēm un pielāgoties jaunām un aizvien lielākām vajadzībām;

45.  atgādina par savām prasībām palielināt elastības instrumentu un SEAR un izveidot papildu pastāvīgu īpašu ārpus DFS maksimālajiem apjomiem esošu instrumentu, lai ES budžetu varētu labāk pielāgot krīzēm un to sociālajām un ekonomiskajām sekām un tas varētu ātri reaģēt uz tām; apzinās — ja šāda instrumenta nebūs, Savienībai arī turpmāk būs sarežģīti nodrošināt savu gatavību neparedzētiem notikumiem, jo īpaši tāpēc, ka pašlaik 99,6 % no Savienības budžeta ir iepriekšēji iedalījumi; pauž gatavību strādāt pie tā, lai īstermiņā rastu pragmatiskus risinājumus, vienlaikus apsverot strukturālāku un racionalizētāku risinājumu nākamajā DFS;

46.  uzsver, ka budžeta elastība ir pierādījusi, ka tā ļauj novirzīt resursus tur, kur tie ir vajadzīgi, un Savienībai reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un pielāgot savas izdevumu prioritātes, ņemot vērā mainīgās politiskās, ekonomiskās vai sociālās vajadzības; tādēļ uzstāj, ka elastības instruments ir jāpalielina, par 3 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā DFS periodam paredzēto summu; turklāt uzskata, ka saistībā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu dzēstās summas būtu atkal jādara pieejamas elastības instrumenta ietvaros, lai vēl vairāk palielinātu budžeta elastību;

47.  norāda, ka prasības attiecībā uz SEAR, visticamāk, nepazemināsies; tādēļ uzskata, ka SEAR stiprināšanai ir izšķiroša nozīme, lai Savienība varētu rīkoties ārkārtas situācijās, ko izraisījušas lielas dabas katastrofas vai sabiedrības veselības krīzes dalībvalstīs un pievienošanās sarunvalstīs, kā arī lai atbalstītu trešās valstis, kuras cieš no konfliktiem, bēgļu krīzēm vai dabas katastrofām; tādēļ uzstāj, ka SEAR ir jāpalielina, par 2 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā DFS periodam paredzēto summu; pauž nožēlu par lēmumu pašreizējā DFS apvienot rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un Eiropas Savienības Solidaritātes fondam (ESSF), kas ir radījis nopietnus trūkumus īstenošanā, un atgādina par savu nostāju, kas paredz, ka SEAR būtu atkal jāsadala divās sadaļās — EAR un ESSF;

Ieteikumi un labojumi

48.  prasa Padomei un Komisijai ņemt vērā šādus ieteikumus un labojumus:

	i)	palielināt 1. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, par 2 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu;
	ii)	palielināt 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu, un no 2024. gada piemērot palielinājumu šai izdevumu kategorijai;
	iii)	palielināt 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu;
	iv)	palielināt 6. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu;
	(v)	palielināt elastības instrumentu, par 3 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda dzēstās summas no jauna darīt pieejamas elastības instrumenta ietvaros;
	vi)	palielināt rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, par 2 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu;
	vii)	nodrošināt, ka ESAI instruments, kas izveidots kā īpašs instruments, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus, sedz visas ESAI atmaksāšanas izmaksas;
	viii)	svītrot maksājumu apropriāciju gada maksimālo apjomu vienotā rezerves instrumenta izmantošanai;
	ix)	Padomes regulas priekšlikumā būtu jāizdara šādi labojumi: I PIELIKUMS DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA (ES 27) (miljoni EUR 2018. gada cenās) ° ° ° Komisijas ierosinātais teksts   Labojums Labojums Nr. 1 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  ES budžetam būtu Savienībai jāsniedz iespēja nodrošināt politikas pasākumus, kuri nepieciešami jaunu problēmu risināšanai un juridisko saistību izpildei, ko nav iespējams īstenot, ne ievērojot pašreizējos maksimālos apjomus, ne izmantojot visas elastības iespējas. Tādēļ jāpalielina izdevumu maksimālais apjoms saistību apropriācijās 1., 3., 5., 6. un 7. izdevumu kategorijā, tai skaitā iestāžu administratīvo izdevumu maksimālais apakšapjoms 2024., 2025., 2026. un 2027. gadam un 4. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms 2025., 2026. un 2027. gadam. Tāpēc būtu jāpalielina izdevumu maksimālie apjomi maksājumu apropriācijās 2026. un 2027. gadam. (4)  ES budžetam būtu Savienībai jāsniedz iespēja nodrošināt politikas pasākumus, kuri nepieciešami jaunu problēmu risināšanai un juridisko saistību izpildei, ko nav iespējams īstenot, ne ievērojot pašreizējos maksimālos apjomus, ne izmantojot visas elastības iespējas. Tādēļ jāpalielina izdevumu maksimālais apjoms saistību apropriācijās 1., 3., 4., 5., 6. un 7. izdevumu kategorijā, tai skaitā iestāžu administratīvo izdevumu maksimālais apakšapjoms 2024., 2025., 2026. un 2027. gadam. Tāpēc būtu jāpalielina izdevumu maksimālie apjomi maksājumu apropriācijās 2026. un 2027. gadam. Labojums Nr. 2 Regulas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar procentu likmju turpmāko attīstību un lai novērstu nepamatotu spiedienu uz Savienības programmām, ir lietderīgi izveidot jaunu tematisku īpašo instrumentu ar mērķi segt visas NextGenerationEU aizņēmumu finansējuma izmaksas, kas pārsniedz sākotnēji plānotās summas. Vajadzīgās saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas Savienības budžetā būtu jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus. (11)  Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar procentu likmju turpmāko attīstību un lai novērstu nepamatotu spiedienu uz Savienības programmām, ir lietderīgi izveidot jaunu tematisku īpašo instrumentu ar mērķi segt visas NextGenerationEU aizņēmumu finansējuma izmaksas. Vajadzīgās saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas Savienības budžetā būtu jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus. Labojums Nr. 3 Regulas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos un elastības instruments būtu jāpastiprina, lai līdz 2027. gadam saglabātu Savienības pietiekamas spējas reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem. (12)  Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos un elastības instruments būtu jāpastiprina, lai līdz 2027. gadam saglabātu Savienības pietiekamas spējas reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem. Lai vēl vairāk palielinātu budžeta elastību, ir lietderīgi Eiropas Globalizācijas fonda dzēstās summas atkal darīt pieejamas elastības instrumenta ietvaros. Labojums Nr. 4 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) (12a)   Sakarā ar to, ka 2021.–2027. gada DFS pirmajos gados dažas programmas, tostarp nozīmīgākās programmas, tika īstenotas ar kavēšanos, pastāv risks, ka DFS pēdējos gados, kad īstenošana paātrināsies, varētu uzkrāties neizpildītie maksājumi. Lai mazinātu šo risku un ievērotu ES saistības, maksājumu apropriāciju gada maksimālais apjoms vienotā rezerves instrumenta izmantošanai būtu jānoņem. Labojums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts (2)  regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 1 739 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.”; (2)  regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 2 170 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.”; Labojums Nr. 6 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts 3)  iekļauj šādus pantus: “10.a pants ESAI instruments 1.  ESAI instrumentu var izmantot papildu izmaksu finansēšanai, ja attiecīgajā gadā procentu un kupona maksājumu izmaksas, kas jāmaksā par kapitāla tirgos aizņemtajiem līdzekļiem saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 2. punktu, pārsniedz šādas summas (2018. gada cenās): –  2024. gadam — 1840 miljoni EUR, –  2025. gadam — 2332 miljoni EUR, –  2026. gadam — 3196 miljoni EUR, –  2027. gadam — 4168 miljoni EUR. 2.  Eiropas Parlaments un Padome ESAI instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.”; “10.b pants Ukrainas rezerve 1.  Ukrainas rezervi var izmantot vienīgi izdevumu finansēšanai saskaņā ar [Ukrainas mehānisma regulu], un tās mērķis ir nodrošināt vismaz 2 500 miljonus EUR faktiskajās cenās kā gada provizorisko summu. 2.  Ukrainas rezerve nepārsniedz 50 000 miljonus EUR faktiskajās cenās laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. Gada summa, kas attiecīgajā gadā izmantota saskaņā ar Ukrainas rezervi, nepārsniedz 16 700 miljonus EUR faktiskajās cenās. 3.  Eiropas Parlaments un Padome Ukrainas rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.”; (3)  iekļauj šādus pantus: “10.a pants ESAI instruments 1.  Eiropas Parlaments un Padome ESAI instrumentu izmanto saistībā ar LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru, lai finansētu procentu un kupona maksājumu izmaksas, kas jāmaksā par kapitāla tirgos aizņemtajiem līdzekļiem saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 2. punktu.”; “10.b pants Ukrainas rezerve 1.  Ukrainas rezervi var izmantot vienīgi izdevumu finansēšanai saskaņā ar [Ukrainas mehānisma regulu], un tās mērķis ir nodrošināt vismaz 2 500 miljonus EUR faktiskajās cenās kā gada provizorisko summu. 2.  Ukrainas rezerve nepārsniedz 50 000 miljonus EUR faktiskajās cenās laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. Gada summa, kas attiecīgajā gadā izmantota saskaņā ar Ukrainas rezervi, nepārsniedz 16 700 miljonus EUR faktiskajās cenās. 3.  Eiropas Parlaments un Padome Ukrainas rezervi izmanto budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.”; Labojums Nr. 7 Regulas priekšlikums 1. pants – 3.a punkts (jauns) (3a)   11. pantu groza šādi: (a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Vienotais rezerves instruments ietver: a)sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst rezervēm, kuras ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām n-1 gadam, un kuras jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām 2022.–2027. gadam; b)  sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst starpībai starp veiktajiem maksājumiem un DFS maksājumu maksimālo apjomu n-1 gadā, lai palielinātu maksājumu maksimālo apjomu 2022.–2027. gadam; un c)  papildu summas, kuras, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus, attiecīgajā gadā var darīt pieejamas saistību vai maksājumu apropriācijām, vai attiecīgā gadījumā abām, ar nosacījumu, ka tās – attiecībā uz saistību apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem un – attiecībā uz maksājumu apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm maksājumu maksimālā apjoma ietvaros turpmākajiem finanšu gadiem. Ikvienu augšupēju korekciju, kas paredzēta pirmās daļas b) apakšpunktā, pilnībā kompensē ar attiecīgu maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu n-1 gadam. Summas var izmantot saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu tikai tad, ja saskaņā ar attiecīgi minētās daļas a) un b) apakšpunktu pieejamās summas nav pietiekamas, un jebkurā gadījumā – kā galējo līdzekli, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem. Pirmās daļas c) apakšpunkta izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DFS noteikts kārtējam finanšu gadam un nākamajiem finanšu gadiem. Tādēļ visas summas, kuras kompensētas saskaņā ar minēto punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS.”; b)  panta 3. punktu svītro; Labojums Nr. 8 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts (4)  regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 1 562 miljoni EUR (2018. gada cenās).”; (4)  regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 2 170 miljoni EUR (2018. gada cenās). Katru gadu elastības instrumentam pieejamo gada summu palielina par summu, kas vienāda ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam paredzētās gada summas daļu, kura ir dzēsta iepriekšējā gadā.”; Labojums Nr. 9 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts (5)  regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu. (5)  regulas I pielikumu aizstāj ar šādu: SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Kopā 2021-2027 1.  Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma 19 712 20 211 19 678 20 399 19 715 19 821 19 624 139 160 2.  Kohēzija, noturība un vērtības 5 996 62 642 63 525 65 079 65 286 56 787 58 809 378 124 2.a  Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija 1 666 56 673 57 005 57 436 57 874 48 414 49 066 328 134 2b.  Noturība un vērtības 4 330 5 969 6 520 7 643 7 412 8 373 9 743 49 990 3.  Dabas resursi un vide 53 562 52 626 51 893 52 123 51 195 49 999 49 207 360 605 T. sk.: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi 38 040 37 544 36 857 36 054 35 401 34 729 34 015 252 640 4.  Migrācija un robežu pārvaldība 1 687 3 104 3 454 3 791 4 302 4 359 4 910 25 607 5.  Drošība un aizsardzība 1 598 1 750 1 762 2 334 2 497 2 611 2 785 15 337 6.  Kaimiņattiecības un pasaule 15 309 15 522 14 789 16 609 15 827 15 046 15 235 108 337 7.  Eiropas publiskā pārvalde 10 021 10 215 10 342 10 586 10 887 11 229 11 443 74 723 T. sk.: iestāžu administratīvie izdevumi 7 742 7 878 7 945 8 107 8 310 8 541 8 660 57 183 KOPĒJĀS SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS 107 885 166 070 165 443 170 921 169 709 159 852 162 014 1 101 894 KOPĒJĀS MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS 154 065 153 850 152 682 151 436 151 175 159 978 155 025 1 078 211’

49.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 325, 20.12.2022., 11. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV C 444 I, 22.12.2020., 4. lpp. (4) OV C 445, 29.10.2021., 240. lpp. (5) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (6) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp. (7) OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp. (8) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0194. (10) OV C 177, 17.5.2023., 115. lpp. (11) [atsauce jāpievieno pēc pieņemšanas 20. un 21. septembra plenārsesijā]. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2463, ar ko izveido instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +) (2022. gada 14. decembris) (OV L 322, 16.12.2022., 1. lpp.).