Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par romu bērnu segregāciju un diskrimināciju izglītībā(1) (O-000039/2023 – B9-0026/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 19. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 20., 21., 22. un 24. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Rasu vienlīdzības direktīva)(2),

–  ņemot vērā Komisijas lēmumu sākt vairākas pārkāpumu procedūras (Čehijas Republika (2014), Slovākija (2015) un Ungārija (2016)(3)) un 2023. gada 19. aprīlī vērsties pret Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā par ES noteikumu pārkāpšanu Rasu vienlīdzības direktīvā, jo tā nav efektīvi novērsusi romu bērnu segregāciju izglītībā,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(4),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 12. marta ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību(5),

–  ņemot vērā 2020. gada 7. oktobrī pieņemto ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru 2020.–2030. gadam,

–  ņemot vērā redzējumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 9. janvāra paziņojumu “Novērtējuma ziņojums par dalībvalstu stratēģiskajiem satvariem romu jautājumos” (COM(2023)0007),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 18. septembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0565), kurā visas dalībvalstis tiek mudinātas līdz 2022. gada beigām pieņemt nacionālos rīcības plānus rasisma un rasu diskriminācijas apkarošanai,

–  ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu: negatīvas attieksmes pret romu izcelsmes cilvēkiem apkarošana Eiropā(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 5. oktobra rezolūciju par apmetnēs dzīvojošu romu stāvokli ES(7),

–  ņemot vērā 2022. gada 10. novembra rezolūciju “Rasu taisnīgums, nediskriminēšana un rasisma apkarošana ES”(8),

–  ņemot vērā 2023. gada 19. aprīļa rezolūciju par diskriminācijas apkarošanu ES — ilgi gaidītā horizontālā Diskriminācijas novēršanas direktīva(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī(10),

–  ņemot vērā 2021. gada 11. marta rezolūciju par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā(11),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2011. gada 24. jūnija Vispārējās politikas ieteikumu Nr. 13 par cīņu pret antičigānismu un romu diskrimināciju,

–  ņemot vērā 2022. gada 8. marta rezolūciju par kultūras, izglītības, mediju un sporta nozīmi cīņā pret rasismu(12),

–  ņemot vērā Slovākijas Augstākās tiesas nolēmumus Nr. 5Cdo/102/2020 un 5Cdo/220/2022, kuros apstiprināta romu bērnu diskriminācija izglītībā un pašvaldību un valsts atbildība šajā sakarībā,

–  ņemot vērā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu(13),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(14),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā visiem bērniem ir tiesības pilnvērtīgi attīstīties un attīstīt savas prasmes un talantus, piekļūstot iekļaujošai, nenošķirtai un kvalitatīvai izglītībai;

B.  tā kā tiesības uz kvalitatīvu, pieejamu un bezmaksas obligāto izglītību, tostarp piekļuvi agrīnai pirmsskolas audzināšanai un pirmsskolas izglītībai, būtu jāgarantē visiem bērniem neatkarīgi no viņu etniskās piederības;

C.  tā kā tūkstošiem romu skolēnu, kas pieder lielākajai ES etniskajai minoritātei, joprojām tiek nopietni diskriminēti visos izglītības līmeņos, jo daudzām dalībvalstīm trūkst politiskās gribas un nav izdevies efektīvi risināt un pārvarēt nevienlīdzību un tās pamatcēloņus;

D.  tā kā joprojām pastāv dažāda veida diskriminācija, rasisms un aizspriedumi, kuru dēļ romu audzēkņi skolās saskaras ar plašu segregāciju, neraugoties uz to, ka šāda prakse ir juridiski aizliegta saskaņā ar valsts un starptautiskajām sistēmām;

E.  tā kā šī izglītības segregācija izpaužas dažādi, tostarp nesamērīgs romu bērnu skaits atrodas speciālajās skolās bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, nošķirtās klasēs vai romu skolēniem paredzētajās nodaļās jaukta tipa vispārējās skolās un vērojama “geto” skolu izplatība;

F.  tā kā romu bērniem paredzētu paralēlu izglītības sistēmu izveide nopietni ierobežo pienācīgu demokrātiju un tiesiskumu, jo īpaši attiecībā uz minoritāšu tiesību aizsardzību;

G.  tā kā romu bērni saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju un šķēršļiem vienlīdzīgai līdzdalībai izglītībā, tostarp nespēju segt izmaksas, kas saistītas ar izglītību, telpisko segregāciju, tuvumā esošu bērnu aprūpes iestāžu trūkumu vai nevienlīdzīgu piekļuvi vai piekļuves trūkumu tiešsaistes un/vai attālinātām mācībām;

H.  tā kā nabadzība, pamatpakalpojumu nepieejamība un nestabili apstākļi spēcīgi ietekmē bērnu fizisko, garīgo un emocionālo attīstību un palielina viņu iespējas pamest skolu un atpalikt visos pieaugušo dzīves aspektos;

I.  tā kā zems pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklētības līmenis ir galvenais faktors, kas nosaka priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus romu vidū, ko vēl vairāk saasina novēlota skolas uzsākšana un neregulāra skolas apmeklēšana; tā kā romu dalību vidējā izglītībā kavē tādi faktori kā pārvietošanās, segregācija mājokļu jomā un slikti funkcionējoši konsultāciju pakalpojumi;

J.  tā kā diskriminējoša attieksme ir balstīta uz strukturāliem un institucionāliem aizspriedumiem pret romiem un to bieži vien pastiprina valstu izglītības sistēmas, kas nav pielāgotas darbam ar bērniem no dažādām sociālajām un etniskajām grupām un neaizsargātām grupām;

K.  tā kā nepareizas diagnozes, kuras nosaka, izmantojot kultūras un valodas ziņā neobjektīvus, diskriminējošus un rasistiskus testus un rīkus, ietekmē romu skolēnu, jo īpaši tādu, kas nāk no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, izglītības ceļu; tā kā šajos testos tiek konstatēts, ka romu skolēniem ir viegli intelektuālās attīstības traucējumi, un tādēļ viņi tiek sistemātiski ievietoti speciālajās skolās bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem;

L.  tā kā tā vietā, lai šos bērnus iekļautu un atbalstītu, viņi saņem standartiem neatbilstošu izglītību, kas pamatojas uz samazinātas skolu mācību programmas speciālās skolās un parastajās skolās izveidotās nošķirtās klasēs, kurās lielākoties vai tikai apmeklē romu bērni; tā kā tas negatīvi ietekmē šos bērnus un viņu nākotnes izredzes visa mūža garumā;

M.  tā kā skolotājiem un administratoriem ir svarīga loma romu bērnu iekļaušanā un tādas drošas vides radīšanā, kurā nav diskriminācijas, stigmatizācijas un iebiedēšanas — parādību, ko varētu saasināt dzimums, seksuālā orientācija vai invaliditāte; tā kā viens no šķēršļiem romu bērnu iekļaušanai vispārējās skolās ir labi apmācītu darbinieku un pietiekamu finanšu resursu trūkums;

N.  tā kā ir pagājuši deviņi gadi, kopš Komisija sāka pirmo pārkāpuma procedūru par romu bērnu segregāciju un diskrimināciju izglītībā, tomēr situācija nav uzlabojusies, lai gan ir darīts pieejams ievērojams ES līdzekļu apjoms, lai palīdzētu attiecīgajām dalībvalstīm īstenot dažādus atbalsta pasākumus;

O.  tā kā dažādos avotos ES un valstu līmenī, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2021. gada apsekojumā par romiem(15) un Komisijas 2023. gada janvāra novērtējuma ziņojumā par dalībvalstu stratēģiskajiem valsts satvariem romu jautājumos pieejamie dati liecina, ka attiecīgās dalībvalstis ierosinātos pasākumus efektīvi un stingri neīsteno un neuzrauga un ka neizskatās, ka tie būtu pietiekami, lai risinātu šāda mēroga problēmas;

P.  tā kā Covid-19 pandēmija saasināja diskrimināciju pret romu bērniem, no kuriem daudzi nespēja pielāgoties straujajam tempam, kādā notika pārkārtošanās uz digitālo izglītību, jo tam traucēja viņu dzīves apstākļi, mājās bija ierobežotas iespējas mācīties, nebija digitālo ierīču un bija ierobežota piekļuve internetam, kā arī viņi nesaņēma atbalstošas un pieejamas konsultācijas; tā kā izglītības atšķirības vēl vairāk saasina aizvien lielāka digitālā plaisa starp romu bērniem un pārējiem bērniem;

Q.  tā kā romu diskriminācijas izplatība daudzās dalībvalstīs kavē ES kohēziju, pastiprina pret romiem vērstu noskaņojumu un neiecietību, veicina rasismu un radikalizāciju mūsu sabiedrībā un nav savienojama ar tiesību aktiem, valsts pienākumiem, kā arī ES Līgumos un Pamattiesību hartā nostiprinātajām normām un vērtībām;

R.  tā kā joprojām tiek gaidīts, ka tiks izpildīti vairāki svarīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, piemēram, 2007. gada 13. novembra spriedums lietā D.H. un citi pret Čehijas Republiku (57325/00) un 2013. gada 29. janvāra spriedums lietā Horváth un Kiss pret Ungāriju (11146/11), kas kļuva galīgs 2013. gada 29. aprīlī, vai šie spriedumi nav efektīvi īstenoti, dažkārt vairāk nekā 15 gadus pēc to pieņemšanas,

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami risināt romu bērnu situāciju izglītībā un to darīt visaptveroši un efektīvi, izmantojot atbilstošu īstermiņa un ilgtermiņa politiku, ko atbalsta ar pietiekamu ES un valsts finansējumu; atkārtoti aicina visas dalībvalstis uzņemties pamatatbildību par savu saistību izpildi un pildīt savus pienākumus saskaņā ar ES un starptautiskajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka visiem bērniem, tostarp romu bērniem, ir vienlīdzīgas un bezmaksas izglītības iespējas un tiesības uz izglītību;

2.  pauž nožēlu par romu bērnu pastāvīgo segregāciju speciālajās skolās, kā arī vispārējās izglītības sistēmās; uzsver, ka standartizēto psiholoģisko testēšanu, ko izmanto dažās dalībvalstīs, nevajadzētu izmantot, lai liegtu vai aizkavētu bērnu ienākšanu parastajās skolās; aicina izveidot aizsardzības pasākumus, lai novērstu šādu praksi;

3.  aicina dalībvalstis izskaust romu bērnu nepārtrauktas segregācijas praksi, īstenot visaptverošas segregācijas novēršanas stratēģijas ar skaidriem mērķrādītājiem, pietiekamiem resursiem un skaidriem un vērienīgiem grafikiem, pieņemt iekļaujošas mācīšanās metodes, garantēt romu bērniem pilnīgu piekļuvi skolas nodarbībām un skolās īstenot diskriminācijas novēršanas kampaņas; uzsver, ka izglītības reformas būtu jāveic ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp ar romu kopienu pārstāvjiem, romu vecākiem un romu vadītu pilsonisko sabiedrību, kā arī ar izglītības speciālistiem;

4.  uzskata, ka segregācijas un diskriminācijas izskaušanai skolās būtu jāiet roku rokā ar sociālekonomiskiem pasākumiem nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai un romu kopienu dzīves līmeņa paaugstināšanai, kas pārtrauktu apburto loku, kurā notiek nabadzības nodošana no paaudzes paaudzē un bērniem mājās ir samazinātu mācību iespējas;

5.  aicina dalībvalstis izmantot jaunas iespējas romu bērnu iekļaušanai un iesaistei digitālajā izglītībā, tostarp veikt lielākas investīcijas digitālās infrastruktūras pieejamības un digitālās pratības uzlabošanā, lai viņus sagatavotu digitālajam laikmetam;

6.  aicina dalībvalstis atbalstīt romu sieviešu un meiteņu izglītību, īpašu uzmanību pievēršot zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) nozīmei un tam, lai tiktu mazināts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas īpatsvars viņu vidū; norāda, ka ir jārisina dzimumu nevienlīdzības problēma un jānodrošina, ka romu meitenes netiek izslēgtas no jebkādas iekļaušanas politikas;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu sākt vairākas pārkāpumu procedūras (Čehijas Republika (2014), Slovākija (2015) un Ungārija (2016)) un 2023. gadā vērsties pret Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā par ES noteikumu pārkāpšanu Rasu vienlīdzības direktīvā, jo tā nav efektīvi novērsusi romu bērnu segregāciju izglītībā; tomēr norāda, ka šīs pārkāpumu procedūras nav palīdzējušās likvidējušas diskriminācijas cēloņus un ka tās nav uzlabojušas situāciju, jo dalībvalstu veiktie pasākumi nav visaptveroši, turklāt tie netiek efektīvi īstenoti;

8.  pauž stingru pārliecību, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu cilvēktiesību un ES pamatvērtību pārkāpumus, sākot ar ES līdzekļu efektīvu novirzīšanu tam, lai dalībvalstīs atbalstītu nediskriminējošu praksi, tostarp izglītības jomā; tādēļ atkārtoti aicina izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai ziņotu par romu situācijas risināšanai paredzēto ES līdzekļu ļaunprātīgas vai nepareizas izmantošanas riskiem, un aicina Komisiju regulāri informēt sabiedrību par uzraudzības pasākumu efektivitāti un konkrētiem rezultātiem;

9.  aicina dalībvalstis vairāk censties izskaust strukturālu un sistēmisku diskrimināciju, tostarp izglītības jomā, kas papildus galvenajiem politiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un vēsturiskajiem aspektiem arī izpaužas kā noteiktas normas, rutīnas, attieksme un uzvedība, kas varētu būt rasistiska un kas apgrūtina patiesas līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju sasniegšanu;

10.  atgādina, ka romu bērnu dalība agrīnā pirmsskolas aprūpē un pirmsskolas izglītībā pozitīvi ietekmē viņu attīstību un sekmes skolā, nodrošinot pienācīgu un kvalitatīvu nodarbinātību, piekļuvi mājoklim un dzīvi bez diskriminācijas, tādējādi pārraujot marginalizācijas un nelabvēlīgās situācijas apburto loku; aicina dalībvalstis palielināt agrīnās pirmsskolas audzināšanas, pirmsskolas un obligātās izglītības infrastruktūras un kvalitatīvu un iekļaujošu pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību;

11.  aicina dalībvalstis sistemātiski uzraudzīt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi izglītībai visos līmeņos, lai nodrošinātu savlaicīgu iejaukšanos gan attiecībā uz pedagoģisko palīdzību un individuālajām konsultācijām, gan arī ārpusskolas pasākumiem bērniem un viņu vecākiem; uzsver, ka romu vecāku jēgpilna iesaistīšana arī palīdzētu novērst risku, ka bērni priekšlaicīgi pārtrauc mācības;

12.  pauž nožēlu par to, ka skolām, kurās piedalās romu bērni, bieži vien nav pietiekamas kapacitātes, tās darbojas divās maiņās, atrodas atsevišķās, nolaistās ēkās vai konteinerskolās un piedāvā standartiem neatbilstošas kvalitātes izglītību, kurā romu bērni tiek atdalīti no pārējiem bērniem;

13.  aicina dalībvalstis ieguldīt skolotāju apmācībā, lai uzlabotu viņu spēju nodrošināt pienācīgu apmācību romu bērniem, īpašu uzmanību pievēršot romu kultūrai un identitātei, un ieviest pozitīvas stratēģijas, lai veicinātu iecietību un cīnītos pret diskriminējošu un pret romiem vērstu uzvedību; aicina dalībvalstis piešķirt vairāk finanšu resursu kvalitatīviem pedagoģiskajiem asistentiem;

14.  mudina attiecīgās dalībvalstis efektīvi izmantot finanšu resursus, kas tām darīti pieejami dažādos valstu un ES finanšu instrumentos, tostarp Erasmus+, Eiropas Sociālajā fondā Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fondā un Atveseļošanas un noturības mehānismā, lai stiprinātu izglītības infrastruktūru un pakalpojumus, kas arī ļautu romu bērniem piekļūt kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai;

15.  aicina Komisiju novērtēt vidisko diskrimināciju, kas skar romu kopienu apdzīvotas teritorijas, un novērst nelabvēlīgo vides apstākļu iespējamo ietekmi uz romu bērnu izglītības kvalitāti un viņu labbūtību;

16.  norāda, ka viens no veidiem, kā apkarot stereotipus un pret romiem vērstu noskaņojumu, ir izglītot sabiedrību par romu vēsturi, tostarp par romu holokaustu, paražām, kultūru un valodu, lai veidotu labāku izpratni, kā arī apmainītos ar paraugpraksi;

17.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka, plānojot politiku izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes, mājokļu, sociālo pakalpojumu, transporta, minimālo ienākumu sistēmu un diskriminācijas novēršanas tiesību aktu jomā, valsts politikā un vispārējos pakalpojumos tiek efektīvi un nediskriminējoši iekļauti romi, tostarp tie, kas dzīvo attālos lauku apvidos;

18.  aicina dalībvalstis raudzīties, lai, izstrādājot, īstenojot un uzraugot nacionālos rasisma apkarošanas rīcības plānus, visās darbībās informācija tiek gūta no ticamiem un uzticamiem kvalitātes datiem un tās tiek balstītas uz šādiem datiem; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt datu pieejamību par romu bērnu līdzdalību izglītībā un apmācībā, vienlaikus ievērojot dalībvalstu tiesiskos regulējumus un šādu datu sensitīvo raksturu(16);

19.  aicina Komisijai romu bērnu izglītības jautājumu aplūkot savā novērtējumā attiecībā uz redzējumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, kurā visām ES dalībvalstīm izvirzīti vērienīgi Eiropas mērķi izglītības jomā, galvenā uzmanība pievērsta taisnīguma un iekļaušanas uzlabošanai izglītībā un apmācībā un nostiprināta ES apņemšanās veicināt pamatbrīvības, iecietību un nediskrimināciju, tostarp ar izglītību;

20.  aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt panākto progresu, veicināt paraugprakses apmaiņu un sniegt attiecīgajām dalībvalstīm speciālās zināšanas, koordināciju un tehnisko atbalstu;

21.  uzskata, ka sistēmiska nespēja apkarot diskrimināciju tieši apdraud tiesiskumu un demokrātiju un tādēļ tai būtu jāpievēršas Komisijas ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu, kā arī ar citiem ES pasākumiem, kas paredzēti demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai;

22.  atgādina, ka spriedumu neīstenošana ir tiesiskuma principu pārkāpums; mudina Komisiju uzraudzīt attiecīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesas un dalībvalstu tiesu spriedumu īstenošanu un ierosināt pasākumus saskaņā ar Nosacītības regulu(17), ja šāda neizpilde ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību;

23.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) “romi” ir vispārīgs termins, kas aptver plašu dažādu romu izcelsmes cilvēku loku, piemēram, romus, sintus, kalus, romanišelus un bojašus/rudarus; tā kā tas aptver arī tādas grupas kā aškalus, ēģiptiešus, jenišus, domus, lomus, romus un abdalus, kā arī klejotājus, tostarp etniskos klejotājus vai tos, ko apzīmē ar administratīvo terminu “gens du voyage” un cilvēkus, kas sevi identificē kā čigānus, nenoliedzot šo grupu īpašās iezīmes. (2) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (3) Lietas INFR(2015)2025, INFR(2014)2174 un INFR(2015)2206. (4) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp. (5) OV C 93, 19.3.2021., 1. lpp. (6) OV C 385, 22.9.2021., 104. lpp. (7) OV C 132, 14.4.2023., 29. lpp. (8) OV C 161, 5.5.2023., 10. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0111. (10) OV C 328, 6.9.2016., 4. lpp. (11) OV C 474, 24.11.2021., 146. lpp. (12) OV C 347, 9.9.2022., 15. lpp. (13) OV C 449, 23.12.2020., 2. lpp. (14) OV C 199 E, 7.7.2012., 112. lpp. (15) https://fra.europa.eu/lv/publication/2022/roma-survey-findings. (16) “Pamatnostādnes par līdztiesības datu vākšanas un izmantošanas uzlabošanu”, Augsta līmeņa grupa nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos, 2018. gada jūlijs. Eiropas Revīzijas palāta ieteica izstrādāt atbilstošu metodiku, pēc kuras visās dalībvalstīs vākt attiecīgos datus par romu iekļaušanu. “ES politikas iniciatīvas un finansiālais atbalsts romu integrācijai: pēdējā desmitgadē panākts ievērojams progress, taču dalībvalstīm jāiegulda papildu darbs”, Īpašais ziņojums Nr. 14/2016. (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.).