Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19., 21., 153., 165., 168. un 174. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 3., 21., 24., 26., 34., 35., 41. un 47. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 1., 3., 10. un 17. principu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(1) (Nodarbinātības vienlīdzības direktīva),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju par Padomes Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, īstenošanu, ņemot vērā UNCRPD(2),

–  ņemot vērā asociācijas “Autism-Europe” izstrādāto Eiropas Hartu par personām ar autismu, ko Eiropas Parlaments pieņēma 1996. gada 9. maijā(3),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), kas stājās spēkā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam” (COM(2021)0101),

–  ņemot vērā 2015. gada 7. septembra rakstisko deklarāciju par autismu, ko parakstīja Parlamenta deputātu vairākums,

–  ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada(4),

–  ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti aizsardzību, iesniedzot lūgumrakstus: gūtā pieredze(5),

–  ņemot vērā 2022. gada 13. decembra rezolūciju “Virzība uz vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu personām ar invaliditāti”(6),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. jūnija secinājumus par Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam, kuros 27 ES dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt personu ar invaliditāti labāku iekļaušanu un garantēt viņu tiesību ievērošanu, jo īpaši brīvas pārvietošanās, nodarbinātības un mājokļu jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2020. gada 4. decembra rezolūciju Nr. 2353 par atbalstu cilvēkiem ar autismu un viņu ģimenēm,

–  ņemot vērā Komisijas uzraudzības sistēmu attiecībā uz Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam,

–  ņemot vērā 2023. gada 6. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas karti (COM(2023)0512),

–  ņemot vērā Lūgumrakstu Nr. 0822/2022,

–  ņemot vērā Reglamenta 227. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir aptuveni 100 miljoni personu ar invaliditāti, no kurām 5 miljoniem, proti, vairāk nekā 1 no 100 personām, ir autiska spektra traucējumi(7);

B.  tā kā ne visām personām ar autismu ir vienas un tās pašas īpašās iezīmes, līdz viņām vajadzētu būt iespējai saņemt vislabāko iespējamo atbalstu atbilstīgi savām vajadzībām ikdienas dzīvē un ceļojot ES teritorijā; tā kā ievērojama daļa personu ar autismu, kurām nav ar to saistīti intelektuālās attīstības traucējumi, var dzīvot patstāvīgi, bet joprojām saskaras ar grūtībām panākt invaliditātes statusa atzīšanu, neraugoties uz autisma diagnozi, kas savukārt liedz tām piekļūt tik ļoti nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem un ar invaliditāti saistītajām tiesībām, savukārt citām personām ir traucējumi, kuru dēļ tām atkarībā no smaguma pakāpes ir nepieciešama aprūpe un atbalsts visa mūža garumā;

C.  tā kā dalībvalstīs var paiet vairāki gadi, līdz bērniem un pieaugušajiem tiek noteikta autisma diagnoze, līdz ar to viņiem šajā laika periodā nav pieejami kvalitatīvi un cenas ziņā pieņemami, uz personu vērsti intervences un atbalsta pakalpojumi, kuri pielāgoti individuālajām vajadzībām un kurus sniedz apmācīti speciālisti; tā kā pašlaik nav ES pamatnostādņu par pierādījumos un tiesībās balstītu intervenci autisma jomā; tā kā ģimenēm visā Eiropā joprojām tiek piedāvātas neprognozējamas un potenciāli kaitīgas terapijas un intervences, tostarp nepārprotami nelikumīgas procedūras, kas saistītas ar nopietnu fizisku vardarbību pret bērniem, piemēram, balinātāja klizmas, kas lielākajā daļā dalībvalstu joprojām ir plaši izplatītas un nepietiekami reglamentētas un kas būtu jāaizliedz; tā kā novēlotas un nepareizas diagnozes var radīt nopietnas sekas, sākot no pakalpojumu atteikuma līdz agrīnai nāvei;

D.  tā kā personām ar invaliditāti visās dzīves jomās ir tādas pašas tiesības uz nedalītu cieņu, vienlīdzīgu attieksmi, neatkarīgu dzīvi, autonomiju un pilnīgu līdzdalību sabiedrībā, kādas tās ir citiem; tā kā šī līdzdalība ir ļoti svarīga, lai viņas savas pamattiesības varētu īstenot; tā kā šīm personām ir tiesības sagaidīt, ka viņu ieguldījums ES sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā attīstībā tiek ievērots un novērtēts; tā kā Parlaments savās rezolūcijās ir vairākkārt aicinājis dalībvalstis īstenot atbilstošu politiku šajā virzienā(8);

E.  tā kā ir vispāratzīts, ka personas ar invaliditāti ikdienas dzīvē joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem un diskrimināciju, kas liedz tām izmantot pamatbrīvības un tiesības, kuras noteiktas piemērojamajā ES un ANO tiesiskajā regulējumā; tā kā tie ietver vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un arodmācībām, piekļuvi darba tirgum ar vienlīdzīgām iespējām un attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā, piekļuvi personīgai palīdzībai, balsstiesību garantēšanu, kā arī viņu iekļaušanu sabiedrībā;

F.  tā kā personas ar autismu ir pakļautas lielākam riskam kļūt par naida runas un naida noziegumu upuriem un tās biežāk nekā cilvēki bez invaliditātes saskaras ar vardarbību; tā kā viņām ir lielāki šķēršļi piekļūt tiesu iestādēm un ziņot par vardarbību; tā kā daudzām personām ar autismu joprojām ir liegtas tiesības uz tiesībspēju un rīcībspēju un brīvību izdarīt savu izvēli un iesaistīties politikas veidošanā attiecībā uz sevi interesējošiem jautājumiem; tā kā viņām pārāk bieži ir jādzīvo iestādēs vai kopā ar savām ģimenēm, kurām arī būtiski trūkst atbalsta un kuras tiek diskriminētas saistības dēļ; tā kā personām ar autismu tiek liegtas reproduktīvās tiesības un LGBTIQ+ personas un etniskās minoritātes ar autismu cieš no papildu diskriminācijas;

G.  tā kā personām ar autismu ir nevienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei, līdz ar to netiek apmierinātas viņu fiziskās un psiholoģiskās veselības aprūpes vajadzības un tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņu paredzamais mūža ilgums ir ievērojami mazāks;

H.  tā kā meitenes un sievietes ar autismu saskaras ar dažādiem diskriminācijas veidiem, tostarp šķēršļiem, kas kavē piekļuvi diagnozei, izglītībai un nodarbinātībai;

I.  tā kā ierosinātā diskriminācijas novēršanas direktīva(9), kas, izmantojot horizontālu pieeju, nodrošinātu lielāku aizsardzību pret visa veida diskrimināciju, joprojām ir bloķēta Padomē;

J.  tā kā personas ar autismu nesamērīgi skar bezdarbs, kas potenciāli skar 90 % šo personu populācijas(10);

K.  tā kā ir acīmredzams, ka ir steidzami jāizstrādā iekļaujošas apmācības programmas profesionāļiem visos sabiedrības slāņos, lai veicinātu labāku izpratni par autismu, novērstu diskrimināciju un nodrošinātu piekļūstamību un iekļaušanu;

L.  tā kā Eiropas pilsonības statuss, kā noteikts LESD 20. pantā, ietver tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā; tā kā personām ar invaliditāti šīs tiesības aizsargā 18. pants CRPD, ko ratificējusi Eiropas Savienība un 27 dalībvalstis, garantējot viņu pārvietošanās brīvību, brīvību izvēlēties dzīvesvietu un tiesības uz valstspiederību vienlīdzīgi ar citiem;

M.  tā kā dalībvalstis savstarpēji neatzīst invaliditātes statusu un autisma diagnozi, līdz ar to personām ar autismu un viņu ģimenēm ir grūtības pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties ES, jo tas rada šķēršļus personām ar invaliditāti, kad tās pārceļas uz citu dalībvalsti darba, mācību vai cita iemesla dēļ, un kavē piekļuvi atbalstam; tā kā šīs grūtības ir uzsvērtas pēdējos gados iesniegtajos lūgumrakstos, kuros jo īpaši norādīts tas, ka dalībvalstu savstarpējās atšķirības autisma diagnostikā un valstu invaliditātes novērtēšanas sistēmu atšķirīgās metodes un rezultāti ietekmē cilvēku dzīvi un dzīves izvēli;

N.  tā kā Lūgumrakstu komiteja nesen ir saņēmusi lūgumrakstu, kurā prasīts, lai ar Eiropas invaliditātes karti tiktu nodrošināta aizsardzība arī personām ar autiskā spektra traucējumiem;

O.  tā kā personas ar autismu joprojām lielā mērā tiek izslēgtas no pētniecības, tostarp akadēmiskiem, klīniskiem un medicīniskiem pētījumiem, kas uz viņām tieši attiecas,

1.  pauž bažas par grūtībām, ar kurām personas ar autismu var saskarties, pierādot savu statusu visās dalībvalstīs, un par nenoteiktību, ko tās piedzīvo, ceļojot pa ES, jo valsts invaliditātes kartes nav atzītas visās ES valstīs un personām nav vienlīdzīgas piekļuves konkrētiem pabalstiem; pauž nožēlu par to, ka aptuveni 40 % personām ar autismu nav ar to saistītu intelektuālās attīstības traucējumu, līdz ar to ir daudzi ES pilsoņi, kuriem ir autisms, bet nav invaliditātes kartes, tikai medicīniska diagnoze, kas ļoti apgrūtina ceļošanu vai pārvietošanos pāri ES robežām un nozīmē, ka tās nevar pierādīt savu statusu vai pieprasīt vajadzīgo atbalstu;

2.  aicina Komisiju atjaunināt priekšlikumu ES direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi, pamatojoties uz Parlamenta 2021. gada marta rezolūcijā(11) izklāstīto nostāju, kas ļautu dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk virzīties uz priekšu attiecībā uz mērķi visā ES novērst diskrimināciju visās dzīves jomās; aicina Padomes prezidentvalsti piešķirt prioritāti diskriminācijas novēršanas direktīvai un apspriest to augstākajā politiskajā līmenī;

3.  atgādina, ka saskaņā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam ir svarīgi iegūt publiskus un pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes veidiem, tostarp autisma, sadalītus datus, lai uzlabotu uz personām ar autismu vērstu valsts politiku un padarītu tās efektīvākas; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis finansēt un īstenot autisma izplatības pētījumus visās dalībvalstīs;

4.  mudina dalībvalstis atvieglot autisma diagnostikas pieejamību bērniem un pieaugušajiem, īpašu uzmanību pievēršot riskam pakļautām personām, un uzsver nepieciešamību vienkāršot un paātrināt diagnozes apliecinājumu izsniegšanu; uzstāj, ka ar autisma diagnozi ir jāpietiek, lai atzītu invaliditāti, tostarp personām bez intelektuālās attīstības traucējumiem, ar mērķi nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tiesībām un pakalpojumiem visās dzīves jomās;

5.  atzinīgi vērtē nesen publicēto Komisijas priekšlikumu līdz 2023. gada beigām izveidot Eiropas invaliditātes karti ar mērķi to visās dalībvalstīs atzīt un konsekventi īstenot visās dzīves jomās, tostarp attiecībā uz pakalpojumiem un atbalstu; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai karti varētu iegūt vienkāršā un vispārēji pieejamā procesā, un atzīst, ka digitāls formāts ļautu veikt validācijas pārbaudes;

6.  uzsver Eiropas invaliditātes kartes lietderību personām ar neredzamu invaliditāti, piemēram, autismu; uzsver, ka ir būtiski, lai šīs kartes darbības jomā tiktu iekļautas visas situācijas, kad privāti operatori vai valsts iestādes personām ar invaliditāti piedāvā īpašus nosacījumus vai preferenciālu attieksmi, un lai šī karte nodrošinātu šo personu tiesības brīvi pārvietoties visā ES, atvieglojot kartes turētāju invaliditātes statusa savstarpēju atzīšanu; aicina iekļaut autismu to dalībvalstu invaliditātes sistēmās, kurās tas nav uzskaitīts, un mudina dalībvalstis rīkoties vērienīgi attiecībā uz tiesībām, ko lietotājiem sniegs minētā karte; turklāt mudina Komisiju pieņemt saistošus tiesību aktus un tādējādi nodrošināt to pienācīgu īstenošanu visās dalībvalstīs;

7.  aicina pieņemt Eiropas juridisko statusu personām ar invaliditāti, kas ļautu nodrošināt savstarpēju atzīšanu un akreditāciju visās dalībvalstīs, ņemot vērā autisma specifiku un nodrošinot visu personu ar autismu aizsardzību un iekļaušanu;

8.  uzsver, ka ir svarīgi piešķirt ES līdzekļus politikai, ar ko novērš diskrimināciju pret personām ar autismu, jo īpaši sievietēm un meitenēm;

9.  mudina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt veidot izpratni par autismu un aktīvi iesaistīties izpratnes veicināšanas kampaņās sadarbībā ar personām ar autismu un to pārstāvības organizācijām, lai veicinātu viņu pilnīgu iekļaušanu un līdzdalību;

10.  aicina dalībvalstis uzlabot piekļuvi saprātīgiem pielāgojumiem visos veselības aprūpes un diagnostikas aspektos, lai nodrošinātu, ka personām ar autismu ir vienlīdzīga piekļuve gan fiziskajai, gan psiholoģiskajai veselības aprūpei; stingri prasa attīstīt infrastruktūru, kas pielāgota personu ar autismu uzņemšanai slimnīcās, dzelzceļa stacijās, lidostās un sabiedriskajā transportā, radot “autismam draudzīgas” telpas, piemēram, “klusēšanas telpas”, un garantēt dienestu, kas palīdz cilvēkiem ar autismu ceļot starp dalībvalstīm;

11.  aicina dalībvalstis un Komisiju uzticēt Eiropas Piekļūstamības resursu centram “AccessibleEU” apzināt un novērst piekļūstamības šķēršļus personām ar autismu saskaņā ar CRPD 9. pantu, veicināt elastīgu un saprātīgu pielāgojumu nodrošināšanu atkarībā no viņu individuālajām vajadzībām, pieņemot īpašas pamatnostādnes visās nozarēs, un novērst nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos, ar kuriem risina personu ar autismu vajadzības;

12.  pauž bažas par personu ar autismu, jo īpaši sieviešu, augsto bezdarba līmeni salīdzinājumā ar citām grupām Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis atbalstīt un nodrošināt likumdošanas un politikas regulējumu personu ar autismu līdzdalībai darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt sociālos uzņēmumus, kas koncentrējas uz to nodarbinātību; aicina dalībvalstis pielāgot darba vietas un rīkoties, lai uzlabotu darba aizsardzību; aicina ES un dalībvalstis raudzīties, ka tiek pildītas pamatnostādnes par saprātīgiem darba vietas pielāgojumiem personām ar autismu un veicināt viņu karjeras attīstību; aicina Komisiju turpmākajā ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā īpašu uzmanību pievērst darba ņēmējiem ar autismu un izvirzīt vērienīgus mērķus;

13.  stingri mudina dalībvalstis pilnībā ievērot Nodarbinātības vienlīdzības direktīvu un nodrošināt, ka tādi pasākumi kā pozitīvas rīcības programmas un kvotas rada reālas nodarbinātības iespējas, kas veicina iekļaujošu darba vietu;

14.  aicina dalībvalstis veicināt profesionāļu apmācību par autismu visās sabiedrības jomās, piemēram, izglītības, veselības, sociālajā, transporta un tieslietu jomā, iekļaujot obligātu apmācību par autismu to attiecīgajās mācību programmās, aktīvi iesaistot personas ar autismu, viņu ģimenes un pārstāvības organizācijas;

15.  atgādina, ka personām ar autismu tāpat kā pārējiem ir tiesības piedalīties visos izglītības līmeņos un veidos, arī pirmsskolas izglītībā un aprūpē; uzsver, ka ir jāveicina piekļuve vispārējai, kvalitatīvai, cenas ziņā pieejamai un iekļaujošai izglītībai un jāsniedz personām ar autismu individualizēta un pastāvīga personīgā palīdzība un atbalsts izglītības jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar CRPD 24. pantu nodrošināt izmitināšanu un pieejamus mācību materiālus, lai atbalstītu tādu iekļaujošu skolu izveidi, kas varētu kļūt par paraugu iekļaujošas un inovatīvas mācīšanas un mācīšanās jomā visā ES ar mērķi uzraudzīt personu ar autismu piekļuvi pamatizglītībai un vidējai izglītībai, arodapmācībām un nodarbinātībai;

16.  atzīst to, cik vērtīgs ir sports, kas ir būtisks bērnu ar autismu izaugsmei un attīstībai, un aicina dalībvalstis samazināt šķēršļus, ar kuriem saskaras personas ar autismu, iesaistoties brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras aktivitātēs, un veicināt plašāku līdzdalību fiziskajās aktivitātēs;

17.  uzsver, ka ir svarīgi veikt pētījumus par autismu, lai saglabātu stingrus ētikas standartus; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētījumus, ko veic kopā ar personām ar autismu un viņu ģimenēm, lai personām ar autismu uzlabotu dzīves kvalitāti; uzsver, ka dalībvalstīm ir strukturēti jāapmainās ar labu praksi, lai veicinātu un padziļinātu zināšanas par autismu un tādējādi labāk izprastu personu ar autismu vajadzības visā Eiropas Savienībā;

18.  aicina dalībvalstis reformēt aizbildnības sistēmas, lai personas ar autismu varētu īstenot tiesībspēju un rīcībspēju, kas tām sniegtu piekļuvi atbalstītām lēmumu pieņemšanas sistēmām, vienlaikus nodrošinot, ka ir ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka personām ar autismu tiek sniegtas pilnvērtīgas iespējas un pilnīga piekļuve tiesu sistēmai, kā arī iespējas piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;

19.  uzsver, ka ES līdzekļu sadalē ir svarīgi iekļaut komponentu, kas paredzēts diskriminācijas novēršanas politikai pret personām ar autismu, jo īpaši sievietēm un meitenēm, kuras saskaras ar īpaši augstu nabadzības, sociālās atstumtības un vardarbības līmeni, un noteikt, ka piespiedu sterilizācija ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, pamatojoties uz LESD 83. panta 1. punktu par sieviešu un bērnu seksuālu izmantošanu; aicina ES iestādes nodrošināt, ka 2022. gada 8. marta priekšlikumā direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (COM(2022)0105) piespiedu sterilizācija norādīta kā noziedzīgs nodarījums saskaņā ar to pašu pantu; atzinīgi vērtē Padomes 2023. gada jūnija lēmumu par Stambulas konvencijas noslēgšanu, ar ko izveido visaptverošu un daudzšķautņainu tiesisko regulējumu sieviešu aizsardzībai pret jebkāda veida vardarbību(12);

20.  mudina dalībvalstis aktīvi vērsties pret citiem intersekcionālās diskriminācijas veidiem, ar ko saskaras personas ar autismu, jo īpaši personas no neaizsargātām grupām; aicina dalībvalstis un Komisiju pieņemt starpnozaru valsts stratēģijas, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu to efektīvai īstenošanai;

21.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (2) OV C 474, 24.11.2021., 48. lpp. (3) OV C 152, 27.5.1996., 87. lpp. (4) OV C 362, 8.9.2021., 8. lpp. (5) OV C 132, 24.3.2022., 129. lpp. (6) OV C 177, 17.5.2023., 13. lpp. (7) Pasaules Veselības organizācijas faktu lapa par autismu, pieejama šeit: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/autism-spectrum-disorders. (8) Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija “Virzība uz vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu personām ar invaliditāti” (OV C 177, 17.5.2023., 30. lpp.). (9) 2008. gada 2. jūlija priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426). (10) Šeit skatīt panākto progresu attiecībā uz Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=1484&furtherNews=yes&newsId=10274. (11) Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. marta rezolūcija par Padomes Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, īstenošanu, ņemot vērā UNCRPD (OV C 474, 24.11.2021., 48. lpp.). (12) Padomes Lēmums (ES) 2023/1075 (2023. gada 1. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi (OV L 43 I, 2.6.2023., 1. lpp.).