Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. un 227. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu un 100. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā(1),

–  ņemot vērā Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) noteikumus par pasažieru bagāžu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 18. septembra spriedumu lietā C-487/12(2) (turpmāk “Tiesas spriedums lietā C-487/12”),

–  ņemot vērā Lūgumrakstu Nr. 0837/2019,

–  ņemot vērā Reglamenta 227. panta 2. punktu,

A.  tā kā aviokompānijas pašas pieņem noteikumus par ceļotāju rokas bagāžas vienību skaitu un lielumu, kā arī nosaka visas piemērojamās maksas;

B.  tā kā prasības attiecībā uz rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas lielumu, svaru un veidu dažādās aviokompānijās atšķiras; tā kā bagāžas lielums ir atkarīgs arī no gaisa kuģa modeļa un tā konfigurācijas;

C.  tā kā Regulā (EK) Nr. 889/2002(3), ar ko īsteno 1999. gada Monreālas konvenciju, ir iekļauti tikai noteikumi par bagāžas bojājumiem vai nozaudēšanu un aizkavētu atbildību, nevis noteikumi par bagāžas lielumu;

D.  tā kā visām aviokompānijām vajadzētu būt vismaz kopīgiem minimālajiem rokas bagāžas standarta izmēriem;

E.  tā kā Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumā “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789) ir ietvertas darbības, kuru mērķis ir pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1008/2008, kā arī pārskatīt pasažieru tiesību tiesisko regulējumu un rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām;

1.  atkārtoti pauž atbalstu ES tiesību aktu par aviopasažieru tiesībām izstrādes pabeigšanai, lai paaugstinātu pasažieru aizsardzības un informēšanas standartus, stiprinātu viņu tiesības un nodrošinātu, ka gaisa pārvadātāji liberalizētā tirgū darbojas saskaņā ar saskaņotiem nosacījumiem, tādējādi uzlabojot ceļošanas pieredzi;

2.  atgādina, ka saskaņā ar Tiesas spriedumu(4) lietā C-487/12 rokas bagāža (t. i., bagāža, kas nav reģistrēta) ir jāuzskata par pasažieru pārvadājuma “neatņemamu sastāvdaļu” ar nosacījumu, ka šāda bagāža atbilst samērīgām prasībām attiecībā uz tās svaru un apjomu un ka līdz ar to nevar tikt prasīta papildmaksa; tādēļ mudina dalībvalstis nodrošināt, ka šis spriedums tiek ievērots, un tikmēr censties panākt pārredzamību attiecībā uz jebkādu maksu atklāšanu, ko iekasē par rokas bagāžu, ikreiz, kad tiek sniegta informācija par lidojuma cenu un grafiku, lai stiprinātu patērētāju aizsardzību;

3.  norāda, ka aviokompānijām visā pasaulē ir atšķirīga politika un ierobežojumi attiecībā uz rokas bagāžas, ko pasažieri var ienest lidmašīnā, izmēriem un svaru, un tas bieži vien rada neskaidrības, neērtības, mazāk ērtu ceļošanas pieredzi, kavēšanos un dažkārt strīdus starp pasažieriem un aviokompāniju personālu;

4.  atzīst, ka galvenās bažas attiecībā uz pasažieriem ir nekonsekventa politika attiecībā uz rokas bagāžai piemērotajiem noteikumiem starp dažādām aviokompānijām, ko varētu uzskatīt par ļaunprātīgu vai negodīgu praksi un kas rada grūtības ceļotājiem, kuri bieži veic lidojumus ar dažādām aviokompānijām vai veic savienotus lidojumus ar dažādiem pārvadātājiem, kā arī tas, ka ne visi pārvadātāji ievēro Tiesas spriedumu lietā C-487/12;

5.  norāda, ka atšķirības aviokompāniju noteikumos par rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas lielumu un maksu, ko iekasē no pasažieriem, rada slēptas izmaksas, ja pasažieris izmanto dažādu aviosabiedrību pakalpojumus vai ja neparedzētu vai praktisku iemeslu dēļ ir jāmaina aviosabiedrības;

6.  atgādina, ka gaisa pārvadātāju „cenu noteikšanas brīvība” attiecībā uz gaisa pārvadājumu maksām un gaisa pārvadājumu tarifiem, kas atzīta Regulas (EK) Nr. 1008/2008 22. pantā, neietver cenu noteikšanu rokas bagāžai;

7.  uzskata, ka slēptās un papildu izmaksas ierobežo iespēju salīdzināt dažādu aviosabiedrību piedāvājumus, tādējādi ierobežojot pasažiera spēju izdarīt apzinātu izvēli par labāko piedāvājumu;

8.  norāda, ka aviokompāniju darbinieku, kuri dažkārt piemēro noteikumus pēc saviem ieskatiem un patvaļīgi, veiktās pārbaudes uz vietas attiecībā uz bagāžas izmēriem liecina, ka dažādu izmēru kvotas ir liekas;

9.  uzskata, ka prasību par bagāžas lielumu, svaru un veidu saskaņošana ES mērogā visām aviokompānijām, kas darbojas Eiropas Savienībā, uzlabotu pārredzamību un patērētāju aizsardzību visiem aviopasažieriem;

10.  norāda, ka arī ceļojot ar maziem lolojumdzīvniekiem lidmašīnas kabīnē kā rokas bagāžu, atļautie ceļojuma somu vai bagāžas izmēri dažādās aviokompānijās nedaudz atšķiras, un tas rada līdzīgas neērtības;

11.  pieņem zināšanai Regulas (EK) Nr. 1008/2008 pārskatīšanas procesu;

12.  mudina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem politikas pasākumiem, lai integrētu Tiesas spriedumu lietā C-487/12, saskaņā ar kuru rokas bagāžai, kas tiek pārvadāta, nedrīkst piemērot papildmaksu, un uzsver, ka saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 pārskatīšanu ir jāizklāsta prasību par “saprātīgu” rokas bagāžas svaru un apjomu darbības joma un īpašās prasības, kā arī jānovērš aviokompāniju bagāžas standartu sarežģītība;

13.  aicina Komisiju Regulas (EK) Nr. 1008/2008 pārskatā iekļaut priekšlikumus, lai risinātu jautājumus, kas rada slēptas izmaksas, piemēram, vietu sadalījums vai aviokompāniju piedāvājumu sarežģītība saistībā ar to bagāžas politiku, lai reglamentētu galīgo cenu veidojošos elementus;

14.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp. (2) Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedums Vueling Airlines SA pret Instituto Galego de Consumo de la Xunta de Galicia, C-487/12, ECLI:EU:C:2014:2232. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 889/2002 (2002. gada 13. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos (OV L 140, 30.5.2002., 2. lpp.). (4) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A62012CJ0487.