Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2019. gada 15. maija kopīgo paziņojumu “ES un Vidusāzija: jaunas iespējas ciešākai partnerībai” (JOIN(2019)0009),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 17. jūnija secinājumus par jauno ES stratēģiju Vidusāzijai,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu “Eiropas un Āzijas savienojamība — ES stratēģijas pamatelementi” (JOIN(2018)0031),

–  ņemot vērā 2017. gada februārī atjaunoto Eiropas Savienības un Uzbekistānas Republikas 2011. gada 24. janvāra Saprašanās memorandu par sadarbību enerģētikas jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Padomes kopīgo programmu “Centrālāzijas tiesiskuma programma” (2020–2023), kas tika parakstīta 2019. gada 28. novembrī,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “Global Gateway” (JOIN(2021)0030),

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti ES un Vidusāzijas ārlietu ministru 18. sanāksmē, kura notika 2022. gada 17. novembrī Samarkandā un kurā galvenā uzmanība tika pievērsta risinājumu meklēšanai par kopīgām problēmām,

–  ņemot vērā Vidusāzijas valstu vadītāju un Eiropadomes priekšsēdētāja kopīgo paziņojumu presei pēc pirmās reģionālās augsta līmeņa sanāksmes, kas notika Astanā 2022. gada 27. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2022. gada 4. jūlija paziņojumu par nesenākajiem notikumiem Uzbekistānā;

–  ņemot vērā Uzbekistānas Republikas prezidenta Shavkat Mirziyoyev un Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela 2022. gada 28. oktobra kopīgo paziņojumu presei,

–  ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā ES un Uzbekistānas Partnerības un sadarbības nolīguma apakškomitejas 18. sanāksmi, kas notika 2022. gada 29. martā,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2023. gada 15. marta paziņojumu Taškentā,

–  ņemot vērā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2022. gada 1. marta noslēguma apsvērumus par Uzbekistānas sesto periodisko ziņojumu, ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2022. gada februāra trešo periodisko ziņojumu par Uzbekistānu un ANO Bērna tiesību komitejas 2022. gada septembra piekto periodisko ziņojumu par Uzbekistānu,

–  ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas noslēguma apsvērumus par Uzbekistānas 2020. gada 1. maija piekto periodisko ziņojumu par Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā ANO 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā pēc oficiālas vizītes Uzbekistānā no 2021. gada 29. novembra līdz 7. decembrim ziņojumu, kas publicēts 2022. gada 25. februārī,

–  ņemot vērā Uzbekistānas 2021.–2026. gada nacionālo ekstrēmisma un terorisma apkarošanas stratēģiju,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību novērošanas misijas biroja (EDSO ODIHR) galīgo ziņojumu par 2021. gada 24. oktobra prezidenta vēlēšanām, kas publicēts 2022. gada 22. aprīlī,

–  ņemot vērā EDSO ODIHR ierobežotas referenduma novērošanas misijas Uzbekistānas Republikā sākotnējo konstatējumu un secinājumu paziņojumu, kas publicēts 2023. gada 1. maijā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 26. marta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) attiecībā uz sarunām par ES un Uzbekistānas visaptverošo nolīgumu(2),

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Uzbekistānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0227/2023),

A.  tā kā Uzbekistānai ir būtiska nozīme Vidusāzijā, kas ir ES stratēģiski svarīgs reģions attiecībā uz drošību, savienojamību, enerģijas avotu diversifikāciju, konfliktu risināšanu un daudzpusējās noteikumos balstītas starptautiskās kārtības aizsardzību;

B.  tā kā sarunas par Eiropas Savienības un Uzbekistānas Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu (EPCA), kas modernizē spēkā esošo 1999. gadā parakstīto partnerības un sadarbības nolīgumu, tika oficiāli sāktas 2018. gada 23. novembrī un tika sekmīgi pabeigtas 2022. gada 6. jūlijā; tā kā būs vajadzīga Parlamenta piekrišana, lai tas stātos spēkā,

C.  tā kā Uzbekistānas valdība ir centusies līdzsvarot ekonomikas izaugsmi un vides aizsardzību; tā kā ziņoto vides problēmu vidū ir, piemēram, zemes degradācija, augsnes sasāļošanās, ūdens kvalitātes pazemināšanās un ūdens erozija;

D.  tā kā ES ir piešķīrusi 76 miljonus EUR pirmajiem četriem gadiem (2021.–2024. gadam) no tās septiņu gadu indikatīvās programmas 2021.–2027. gadam Uzbekistānai, papildus paredzot 7 miljonus EUR cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam;

E.  tā kā Vidusāzija saskaras ar vienu no pasaulē smagākajām ūdens krīzēm, kas ir būtiski ierobežojusi ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu šajā reģionā; tā kā tikai vairāk par pusi Uzbekistānas iedzīvotāju ir pieejams drošs dzeramais ūdens un lauku apvidos ūdens nodrošinājums ir ievērojami zemāks nekā pilsētas teritorijās; tā kā lauksaimniecība, tostarp intensīvā kokvilnas ražošanas nozare, patērē vairāk nekā 90 % Uzbekistānas ūdens; tā kā paredzams, ka ūdens, kas plūst pa Sirdarju un Amudarju un nodrošina lielu daļu Uzbekistānas ūdensapgādes, līdz 2050. gadam kritīsies par līdz 15 %;

F.  tā kā kopš Padomju Savienības sabrukuma un tās katastrofālās lauksaimniecības politikas un vienotas ūdens apsaimniekošanas sistēmas, Vidusāzijas reģiona drošību un stabilitāti ir būtiski ietekmējuši strīdi par ūdens resursiem; atzīmē, ka klimata pārmaiņas Vidusāzijā ir ietekmējušas ūdens resursus un intensīvas cilvēku darbības ir novedušas pie pārmērīgas ūdens izmantošanas; tā kā padomju režīma sāktā un mūsdienās lielā mērā turpinātā neapdomīgā ūdens resursu nepareizā apsaimniekošana un svarīgāko upju piesārņošana kokvilnas lauku apūdeņošanas sakarā, aptverot sešas reģiona valstis, izraisījusi gandrīz pilnīgu Arāla jūras un daudzu tās apakšezeru izzušanu un šīs teritorijas vismazāk aizsargātos iedzīvotājus pakļāvusi katastrofālām veselības, ekoloģiskajām un sociālajām problēmām; tā kā biežie konflikti par ūdeni un politiskā nestabilitāte ir ierobežojuši pārrobežu upju vienotu plānošanu un efektīvu sadali, kā rezultātā šajā reģionā ūdens resursi tiek ekspluatēti un izmantoti nelietderīgi;

G.  tā kā Eiropas zaļā kursa ietvaros ES ir ieguldījusi vairāk nekā 5,2 miljonus EUR ANO daudzpartneru trasta fondā cilvēku drošības jautājumos Arāla jūras reģionā; tā kā ES ir apņēmusies 2022. gadā iestādīt vairāk nekā 27 000 koku, sadarbojoties ar Uzbekistānas valdību tās mēģinājumos atgūt zemi no Aralkuma tuksneša;

H.  tā kā 2022. gada 1. jūlijā Karakalpakstānas Republikā sākās protesti pēc tam, kad tika publicēti ierosinātie Uzbekistānas konstitūcijas grozījumi, ar kuriem tiktu atcelts tās kā suverēnas republikas statuss Uzbekistānā un tās tiesības atdalīties; tā kā iestāžu represijās tika nogalināts vismaz 21 cilvēks un vairāk nekā 270 tika ievainoti, dažiem aizturētajiem ziņojot par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, kas notika iestāžu veiktās apspriešanas rezultātā; tā kā cilvēktiesību grupas un aktīvisti ziņoja, ka drošības spēki lielākoties miermīlīgo protestētāju izkliedēšanai izmantoja nepamatotu nāvējošu spēku un citus pārmērīgus pasākumus; tā kā 516 cilvēki, tostarp žurnālisti, tika apcietināti un dažas nedēļas pēc protestiem tika turēti ieslodzījumā bez saziņas iespējām; tā kā 2023. gada 13. janvārī 22 cilvēkiem tika piespriests sods par līdzdalību nemieros un juristam Dauletmurat Tajimuratov, kas apsūdzēts nemieru vadīšanā, tika piespriests 16 gadu cietumsods; tā kā 2023. gada 17. martā beidzās otrais tiesas process pret vēl 39 cilvēkiem, kas apsūdzēti par piedalīšanos protestos, un viņiem tika piespriesti cietumsodi līdz 11 gadiem;

I.  tā kā Uzbekistānas valdība publiski apgalvo, ka Uzbekistānā pašlaik darbojas vairāk nekā 10 000 pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO), savukārt pilsonisko tiesību grupas norāda, ka lielākā daļa šo organizāciju faktiski ir valdības organizētas nevalstiskās organizācijas;

J.  tā kā ekonomiskās un politiskās reformas, ko veica prezidenta Shavkat Mirziyoyev vadībā, ir novedušas pie pakāpeniskas situācijas uzlabošanās valstī, bet vēl ir jāpieliek papildu pūles, jo īpaši apsolītā Kriminālkodeksa pārskatīšana un jauns nevalstiskās organizācijas (NVO) kodekss; tā kā Uzbekistāna organizācijas “Freedom House” 2023. gada ziņojumā “Brīvība pasaulē” un 2022. gada ziņojumā “Brīvība tīmeklī” saņēma reitingu “nav brīva” un tika ierindota 137. vietā no 180 valstīm organizācijas “Reportieri bez robežām” 2023. gada pasaules preses brīvības indeksā, salīdzinājumā ar 133. pozīciju 2022. gadā; tā kā Transparency International korupcijas uztveres 2022. gada indeksā Uzbekistāna ierindojās 126. vietā no 180;

K.  tā kā EDSO paziņoja, ka 2021. gada prezidenta vēlēšanās trūka patiesas konkurences un jēgpilnas sadarbības starp kandidātiem un pilsoņiem, un konstatēja būtiskus procesuālos pārkāpumus;

L.  tā kā pēc atlikšanas 2022. gada Karakalpakstānas krīzes dēļ Oliy Majlis apakšpalāta ir noteikusi 2023. gada 30. aprīli par dienu, kad notiks referendums par konstitucionālajām reformām; tā kā referendumā iesniegtie grozījumi mainīs aptuveni divas trešdaļas konstitūcijas; tā kā grozījumos iekļauts noteikums, kas prezidentam dotu iespēju palikt amatā vēl divus septiņu gadu pilnvaru termiņus; tā kā saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju referendumā piedalījās 84,5 % vēlētāju un 90,2 % balsu atbalstīja jauno konstitūciju;

M.  tā kā EDSO ODIHR ierobežotā referenduma novērošanas misija savos sākotnējos konstatējumos un secinājumos konstatēja, ka referendums tika ieviests kā turpinājums plašākām reformām, kas īstenotas pēdējos gados, bet notika vidē, kurā valda patiess politiskais plurālisms un konkurence, un ka ir jāturpina veicināt alternatīvus viedokļus, jānodrošina iespējas neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai un pamatbrīvību ievērošana, kas joprojām ir ierobežotas; tā kā saskaņā ar EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) paziņojumu par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem „novērotāji ir konstatējuši administratīvo resursu plašu ļaunprātīgu izmantošanu”;

N.  tā kā, ņemot vērā pieaugošo Ķīnas ietekmi šajā reģionā, Uzbekistāna un Ķīna pēdējos gados ir paplašinājušas savu ekonomisko sadarbību; tā kā Ķīnas, Kirgizstānas un Uzbekistānas (ĶKU) dzelzceļa projekts pavērtu Uzbekistānas vārtus uz Dienvidāziju un savienotu abus reģionus, vienlaikus izvairoties no Talibāna kontrolētas Afganistānas, bet arī kalpotu par pamatelementu iniciatīvā “Viena josla, viens ceļš”;

O.  tā kā joprojām tiek ziņots par būtiskām Uzbekistānas cilvēktiesību problēmām, tostarp spīdzināšanas vai nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas sodīšanas gadījumiem, lai gan tāda prakse ir aizliegta ar likumu; tā kā citas cilvēktiesību problēmas, par kurām ziņots, ietver patvaļīgu aizturēšanu vai apcietināšanu, politieslodzīto aizturēšanu un ieslodzīšanu, problēmas ar tiesu iestāžu neatkarību, korupciju, pulcēšanās, mediju un runas brīvības ierobežojumus, arī internetā; tā kā neslavas celšana un apvainošana, tostarp prezidenta apvainošana, joprojām ir noziedzīgi nodarījumi, neraugoties uz prezidenta S. Mirziyoyev 2020. gada solījumu kriminālatbildību par abiem nodarījumiem atcelt; tā kā blogerim Sobirjon Babaniyazov tika piespriests trīs gadu cietumsods par prezidenta apvainošanu tiešsaistē;

P.  tā kā Uzbekistāna pēdējos gados ir paātrinājusi žurnālistu un blogeru ieslodzīšanu, ieskaitot neatkarīgo blogeri, pētniecisko žurnālistu un aktīvistu Otabek Sattoriy, kurš izcieš sešu gadu un sešu mēnešu cietumsodu par ziņošanu par korupciju; tā kā ANO Darba grupas patvaļīgas apcietināšanas jautājumos 2022. gada novembra lēmumā konstatēts, ka O. Sattoriy aizturēšana ir starptautisko tiesību pārkāpums; tā kā citi žurnālisti un blogeri, kuriem piespriests ieslodzījums par ziņošanu vai viedokļa paušanu, ir 2021. gada martā aizturētais blogeris Miraziz Bazarov, kurš izcieš trīs gadu mājas arestu un kuram piespriests trīs gadu brīvības ierobežojumi par neslavas celšanu par viņa tiesību uz vārda brīvību izmantošanu, blogeris Fazilkhoja Arifkhojayev, kurš tika aizturēts 2021. gada jūnijā un kuram piespriests septiņus gadu un sešus mēnešu cietumsods par reliģisku ierakstu pārpublicēšanu un komentēšanu sociālajos medijos, un Makan.uz dibinātāja Lolagul Kallykhanova, kas aizturēta 2022. gada jūlijā un kam piespriests astoņu gadu brīvības ierobežojumi par to, ka viņa esot piedalījusies Karakalpakstānas protestos; tā kā pēc tiesas nolēmuma, ka valdības kritiķim Valijon Kalonov, kurš aicināja boikotēt 2021. gada prezidenta vēlēšanas, vajadzīga obligāta psihiatriskā ārstēšana, viņš tiek turēts psihiatriskajā slimnīcā Samarkandas reģionā;

Q.  tā kā 2020. gada martā ANO Cilvēktiesību komiteja, kas uzrauga atbilstību Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, pauda bažas par arvien jauniem ziņojumiem par to, ka ieslodzījuma vietu amatpersonas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki spīdzina personas, kurām atņemta brīvība, tostarp personas, kas apcietinātas, šķiet, politiski motivētu apsūdzību sakarā, un slikti izturas pret tām, ieskaitot seksuālu vardarbību un izvarošanu;

R.  tā kā ANO Komiteja pret spīdzināšanu 2020. gada janvārī ziņoja, ka valsts tiesībaizsardzības, izmeklēšanas un ieslodzījuma vietu amatpersonas pašas vai citi pēc viņu pamudinājuma un ar viņu piekrišanu bieži spīdzina cilvēkus vai pret tiem slikti izturas, galvenokārt nolūkā izspiest atzīšanos vai informāciju, kas izmantojama kriminālprocesā; tā kā prezidenta S. Mirziyoyev solījumi novērst valsts apcietinājuma vietās veiktās spīdzināšanas pamatcēloņus ir noveduši pie dažiem pozitīviem pasākumiem, piemēram, tiesību aktiem, kas paredz, ka spīdzināšanā iegūtie pierādījumi nav pieņemami tiesā; tā kā šīs tiesiskās garantijas netiek īstenotas konsekventi un spīdzināšanas gadījumus iestādes parasti neizmeklē pienācīgi; tā kā apcietinātie bieži atturas no sūdzību iesniegšanas, baidoties no represijām;

S.  tā kā iestādes joprojām vēršas pret musulmaņiem, kas praktizē savu ticību ārpus valsts kontroles, un pret viņiem tiek izvirzītas viltus kriminālapsūdzības saistībā ar reliģisko ekstrēmismu; piemēram, atzīmē, ka Bobirjon Tukhtamurodov tika piespriests vairāk nekā 5 gadu cietumsods par dalību aizliegtā reliģiskā organizācijā un citi musulmaņi, tostarp Oybek Khamidov, Khasan Abdirakhimov un Alimardon Sultonov, tika ieslodzīti sakarā ar kriminālapsūdzībām, kas saistītas ar ekstrēmismu;

T.  tā kā Uzbekistānā joprojām nav pabeigts uzdevums atlīdzināt pagātnes pārkāpumus pret personām, kas tikušas ieslodzītas nelikumīgi un pārkāpjot viņu tiesības; tā kā, lai gan Uzbekistāna pēdējos gados ir atbrīvojusi desmitiem pārliecības dēļ ieslodzīto, iestādes nav darījušas neko, lai reabilitētu šīs personas, kuras saskaņā ar likumu joprojām ir notiesātas par noziegumiem, vai lai atlīdzinātu kaitējumu, ko viņām nodarījis, piemēram, ilgstošs apcietinājums, spīdzināšana un vardarbība, ko daudzi piedzīvojuši, izolēšana no ģimenes un draugiem un darba zaudēšana;

U.  tā kā Uzbekistāna 2021. gada jūlijā pieņēma valsts stratēģiju ekstrēmisma un terorisma apkarošanai 2021.–2026. gadam; tā kā deklarētais stratēģijas mērķis ir īstenot rezultatīvu un koordinētu valsts rīcībpolitiku ekstrēmisma un terorisma apkarošanai un nodrošināt valsts drošību un pilsoņu tiesības un brīvības; tā kā tas, ka Talibāns pārņēma Afganistānu, pastiprināja Uzbekistānas bažas par terorisma iespējamo izplatīšanos no Afganistānas uz tās kaimiņvalstīm Centrālāzijā, jo īpaši sakarā ar grupējumu “Islāma valsts Horasānas province”, kā arī grupējumu “Islāma džihāda savienība”, Uzbekistānas Islāma kustību, Katibat al-Imam al-Bukhari un Jamaat Ansarullah; tā kā Uzbekistāna joprojām ir aktīva dalībniece C5+1 diplomātiskajā platformā un ar to saistītajā terorisma apkarošanas / vardarbīgā ekstrēmisma apkarošanas (TA/VEA) sadarbībā;

V.  tā kā Uzbekistānas Ģimenes un sieviešu pētniecības institūta nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka katra trešā sieviete ir cietusi no vīra vardarbības un katra ceturtā sieviete — no vīramātes; tā kā tikai 7 % lietu par vardarbību ģimenē nonāk tiesā; tā kā lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo personu nevar saņemt juridisko atbalstu, jo viņas ir finansiāli atkarīgas no saviem laulātajiem; tā kā no vardarbības ģimenē cietušās personas cieš arī no ārkārtas palīdzības trūkuma, patversmju un palīdzības līniju finansējuma trūkuma, kā arī apmācītu sociālo darbinieku un psihologu trūkuma; tā kā vīru vai citu radinieku veikts feminicīds parasti izriet no nesodāmības par vardarbību ģimenē, lai gan oficiāli statistikas dati nav pieejami; tā kā dažos Uzbekistānas lauku apvidos joprojām ir izplatītas bērnu laulības, kas šajā valstī ierobežo sieviešu tiesības, mazinot viņu izglītības un darba iespējas;

W.  tā kā saskaņā ar Uzbekistānas kriminālkodeksa 120. pantu konsensuālas viendzimuma attiecības starp vienu un to pašu dzimumu ir noziedzīgs nodarījumus, par ko soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem; tā kā šis likums ne tikai pārkāpj geju un biseksuālu vīriešu cilvēktiesības, bet arī vēl vairāk marginalizē LGBTIQ kopienu kopumā, radot nelabvēlīgu un diskriminējošu vidi, traucējot viņu spēju piekļūt pamattiesībām un pakalpojumiem un radot grūtības viņiem dzīvot savu dzīvi brīvā un atklātā veidā;

X.  tā kā 2022.–2023. gada ziemā Uzbekistāna piedzīvoja nopietnu un līdz tam nepieredzētu enerģijas trūkumu, kā dēļ liela daļa valsts bija bez siltumapgādes un elektroenerģijas un mazinājās sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei;

Y.  tā kā Parlamenta Ārlietu komiteja 2022. gada 23. un 24. februārī apmeklēja Uzbekistānu; tā kā Parlamenta delegācija ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas, ES un Uzbekistānas, kā arī ES un Tadžikistānas parlamentārās sadarbības komitejās, kā arī attiecībām ar Turkmenistānu un Mongoliju ir regulāri apmeklējusi Uzbekistānu,

Z.  tā kā 2018. gadā Uzbekistāna izstājās no Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas; tā kā kopš neprovocētā, nepamatotā un nelikumīgā Krievijas agresijas kara uzsākšanas pret Ukrainu Uzbekistāna ir ieņēmusi neitrālu nostāju un aicinājusi šo konfliktu atrisināt miermīlīgā ceļā; tā kā 2022. gada 17. martā bijušais Uzbekistānas ārlietu ministrs Abdulaziz Kamilov paziņoja, ka Uzbekistāna neatzīs separātistu valstis Doneckā un Luhanskā Ukrainā,

ES un Uzbekistānas attiecības

1.  atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigtas sarunas par ES un Uzbekistānas EPCA nolīgumu, kas rada jaunu, modernu un vērienīgu satvaru divpusējo attiecību padziļināšanai; atkārtoti norāda, ka nolīgumā liels uzsvars likts uz kopīgām vērtībām, demokrātiju un tiesiskumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī ilgtspējīgu attīstību; norāda, ka tas arī veido pamatu ciešākai sadarbībai ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp tādos jautājumos kā reģionālā stabilitāte, digitālā savienotība, starptautiskā sadarbība un konfliktu novēršana; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt ES un Uzbekistānas sadarbību, jo īpaši ņemot vērā nesenos ģeopolitiskos notikumus, piemēram, Krievijas nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu;

2.  aicina ātri pabeigt nepieciešamās juridiskās un tehniskās procedūras un parakstīt EPCA, kas Parlamentam pavērtu iespēju īstenot savas prerogatīvas nolīguma ratifikācijas ziņā; uzsver, ka ir svarīgi pēc EPCA stāšanās spēkā Parlamentu cieši iesaistīt visu tā daļu īstenošanas uzraudzībā;

3.  norāda uz vērienīgajām reformām, kas plānotas saskaņā ar Jaunās Uzbekistānas attīstības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kuras mērķis ir valstī panākt patiesas pārmaiņas sociālekonomiskajā attīstībā, efektīvā pārvaldē, neatkarīgākā tiesu sistēmā un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā; atzinīgi vērtē pasākumus korupcijas apkarošanas sistēmas uzlabošanai un aicina iestādes turpināt un pastiprināt centienus šajā jomā, ņemot vērā Otrā Starptautiskā Pretkorupcijas foruma Taškentā secinājumus; aicina reformu programmā iekļaut garantijas attiecībā uz reliģijas un preses brīvību, tostarp piekļuvi brīvam un atvērtam internetam un plašsaziņas līdzekļiem; uzsver, ka konstitucionālā reforma ir iespēja stiprināt tiesiskumu un nodrošināt reformām stabilu juridisko pamatu; aicina Uzbekistānas iestādes turpināt šo procesu, apspriežoties ar iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Padomes Venēcijas komisiju, pamatojoties uz starptautiskajām normām un paraugpraksi;

4.  pieņem zināšanai Uzbekistānas konstitucionālā referenduma rezultātus, kurš notika 2023. gada 30. aprīlī un kurā apstiprināja jauno konstitūciju, kuras mērķis ir izdarīt būtiskas izmaiņas valsts tiesiskajā satvarā; tomēr pauž bažas par noteikumiem, kas ļauj prezidentam pagarināt viņa pilnvaru laiku; pauž nožēlu par to, ka valdība nepārredzamā un nedemokrātiskā veidā ir mainījusi šo pilnvaru laika robežas, un mudina valdību ievērot demokrātijas un tiesiskuma principus; uzsver, ka Uzbekistānas demokratizācijas process būtu jāpaātrina;

5.  atzinīgi vērtē to, ka EDSO ODIHR 2023. gada 28. martā nosūtīja ierobežotu referenduma novērošanas misiju, lai novērtētu, kā notika referendums; aicina Uzbekistānas iestādes uzmanīgi ņemt vērā ierobežotās referenduma novērošanas misijas konstatējumus un secinājumus un īstenot ODIHR 2021. gada vēlēšanu novērošanas misijas galīgā ziņojuma ieteikumus, tostarp ieteikumu pārskatīt leģislatīvās un administratīvās prasības par politisko partiju reģistrāciju un noteikt skaidru nošķīrumu starp valsti un partiju, kā arī iedarbīgas sankcijas pret nepareizu administratīvo resursu izmantošanu; aicina iestādes turpināt vēlēšanu tiesiskā regulējuma reformu, lai visi demokrātiskie kandidāti varētu piedalīties turpmākajās vēlēšanās un lai radītu īsteni plurālistisku politisko vidi;

Reģionālā sadarbība, starptautiskās attiecības un globālie izaicinājumi

6.  uzskata Vidusāziju par ES stratēģiski nozīmīgu reģionu drošības, savienotības, enerģijas avotu diversifikācijas, konfliktu risināšanas un daudzpusējas, uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības aizstāvības ziņā; norāda, ka Uzbekistānai ir unikāla pozīcija kā reģionālās sadarbības virzītājspēkam, kas palīdzētu Vidusāzijai kļūt par noturīgāku, pārtikušāku un ciešāk savstarpēji saistītu ekonomisko un politisko telpu; atzinīgi vērtē Uzbekistānas iesaistīšanos C5+°1 platformā; mudina ES pastiprināt politisko, ekonomisko un drošības jomas sadarbību ar Vidusāziju saskaņā ar tās ģeostratēģisko nozīmi un ievērojot demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma vērtības, kas ir ES ārējās darbības pamatā;

7.  uzsver savstarpēji izdevīgas sadarbības lielo potenciālu ilgtspējīgas un digitālas savienojamības jomā, jo īpaši saistībā ar “Global Gateway” iniciatīvu enerģētikas, ūdens un drošības jomā, kā arī izmantojot daudzšķautņainu pieeju, kā dažādot tirdzniecības maršrutus, veicināt lielākas privātās investīcijas, uzlabot sadarbību zinātnē un tehnoloģijā, veselības aprūpē, rūpnieciskajā ražošanā un spēju veidošanā, nodrošināt darba apmācības un izglītību un sekmēt cilvēku savstarpējos kontaktus; šajā sakarā uzsver, cik svarīgas ir tādas ES sadarbības un dialoga programmas kā robežu pārvaldība Vidusāzijā, Vidusāzijas narkotiku apkarošanas rīcības programma un tiesībaizsardzības iestādes Vidusāzijā, kas ir būtiskas sadarbībai šajās rīcībpolitikas jomās;

8.  uzskata, ka ir vēl jāatjaunina ES 2019. gada stratēģija Vidusāzijai, lai atspoguļotu sekas, ko radījušas vairākas nesenās ģeopolitiskās krīzes, tostarp Krievijas nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu, Talibāna veiktā Afganistānas pārņemšana, Ķīnas globālās ambīcijas un politiskās pārmaiņas kaimiņvalstīs;

9.  atzīst, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu un tā sekas rada gan problēmas, gan iespējas Uzbekistānai un citām Vidusāzijas valstīm, kuras tradicionāli ir uzturējušas ciešas attiecības ar Krieviju; pauž nožēlu par to, ka Uzbekistāna nav nosodījusi Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, un mudina iestādes to skaidri darīt saskaņā ar starptautisko sabiedrību; atzinīgi vērtē bijušā ārlietu ministra Kamilov 2022. gada 17. marta paziņojumu, kurā viņš prasa nekavējoties izbeigt karadarbību Ukrainā un atzīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti; vienlaikus atzīmē, ka Uzbekistānas iestādes nav atzinušas tā dēvēto Doneckas un Luhanskas republiku neatkarību; tomēr pauž nožēlu par to, ka Uzbekistāna atturējās balsojumos par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām par Ukrainu, jo īpaši par 2022. gada 2. marta, 2022. gada 24. marta un 2023. gada 23. februāra rezolūcijām, kurās tika pieprasīta Krievijas ofensīvas izbeigšana un tūlītēja spēku izvešana no Ukrainas; pauž nožēlu par to, ka Uzbekistāna 2022. gada 7. aprīlī iebilda pret Krievijas izraidīšanu no ANO Cilvēktiesību padomes; pauž nožēlu par Uzbekistānas prezidenta uzstāšanos 2023. gada 9. maija Uzvaras svētku parādē Maskavā;

10.  norāda uz Uzbekistānas politiskās vadības apņemšanos neatļaut Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju apiešanu un pauž cerību, ka tā šo apņemšanos pildīs; aicina Komisiju nodrošināt, ka 11. sankciju paketē pret Krieviju ir risināta sankciju apiešana caur Vidusāziju, straujais tirdzniecības pieaugums starp šā reģiona valstīm un Krievijas Federāciju kopš pagājušā gada norāda, ka tā varētu būt pārkraušanas vieta uz Krieviju un Baltkrieviju precēm un tehnoloģijām, kurām ir piemērotas sankcijas; aicina ES šajā jautājumā cieši sadarboties ar iestādēm;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Uzbekistānas valdība un iedzīvotāji ir pastiprinājuši centienus nodrošināt pārtiku un medicīnisko palīdzību Ukrainai, un aicina tos turpināt sniegt palīdzību Ukrainai, saskaroties ar Krievijas agresijas karu; ņemot vērā Krievijas īstenoto iesaukšanu un pamatbrīvību apspiešanu, atzinīgi vērtē Uzbekistānas pozitīvo lomu, ko tā pildījusi, uzņemdama lielu skaitu Krievijas pilsoņu, kas dažādu politisku iemeslu dēļ bēg no Krievijas; atzinīgi vērtē Uzbekistānas vēstniecības Maskavā paziņojumu, ka jebkāda veida dalība militārajās darbībās ārvalstu teritorijā tiek uzskatīta par algota darba darbību, kas tika sniegta, reaģējot uz aicinājumiem dažiem Uzbekistānas pilsoņiem, kuri dzīvo Krievijā, pievienoties pašreizējam, neprovocētam Krievijas iebrukumam Ukrainā;

12.  atzīst Uzbekistānas ārpolitikas principus — neiesaistīšanos militārās aliansēs, atteikšanos izvietot karaspēku ārpus valsts teritorijas vai ļaut ierīkot ārvalstu militārās bāzes un neiejaukšanos ārvalstu iekšējās lietās; atzinīgi vērtē Uzbekistānas lomu daudzpusējās platformās, ieskaitot tās svarīgās iniciatīvas ANO un citu starptautisko organizāciju ietvaros ar mērķi risināt mūsdienu reģionālos un globālos jautājumus;

13.  atzinīgi vērtē Uzbekistānas 2021.–2026. gada nacionālo ekstrēmisma un terorisma apkarošanas stratēģiju un aicina ES un dalībvalstis apsvērt ciešāku sadarbību terorisma apkarošanas jomā, īpaši nolūkā nodrošināt, ka terorisms no Afganistānas neizplatās apkārtējā reģionā;

14.  atzīst, ka pašreizējā ģeopolitiskajā un drošības klimatā, sevišķi apstākļos, kad pasaule neatzīst Talibāna valdību Afganistānā un starptautiskās sankcijas ietekmē ekonomikas plānus un savienotības iniciatīvas, reģionālajā iesaistē pastāv nopietnas grūtības;

15.  atzīmē Uzbekistānas ilgstošās un ciešās attiecības ar Afganistānu, kas ir turpinājušās pēc Talibāna īstenotās pārņemšanas; atzinīgi vērtē tās centienus mazināt smago humanitāro krīzi valstī, nodrošinot elektrību un humāno palīdzību, īpaši afgāņu sievietēm un meitenēm, un 2021. gada oktobrī izveidojot Termezas Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālo humānās palīdzības loģistikas centru netālu no Uzbekistānas un Afganistānas robežas;

16.  aicina Uzbekistānu izmantot kontaktus ar Talibānu konstruktīvā veidā, lai uzstātu uz to, ka sievietes un meitenes ir cilvēki un viņu tiesības jāievēro, un — plašākos vilcienos — lai aicinātu ievērot visu afgāņu, jo īpaši minoritāšu un cilvēku ar invaliditāti, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir būtiski nosacījumi lielākai starptautiskai sadarbībai ar Afganistānu, arī savienotības ceļā nolūkā atbalstīt cilvēktiesības un novērst reģionālo radikalizāciju un konflikta izraisītu migrāciju; atkārtoti pauž stingru nosodījumu par talibu lēmumiem aizliegt sievietēm un meitenēm iegūt vidējo un augstāko izglītību un aizliegt sieviešu nodarbinātību NVO un ANO; pauž nožēlu par to, ka personas ar invaliditāti joprojām saskaras ar diskrimināciju, ierobežotiem pakalpojumiem un tāda tiesiskā vai institucionālā satvara trūkumu, kas Afganistānā nodrošinātu viņu pamattiesību ievērošanu;

17.  uzteic Uzbekistānu par Afganistānas bēgļu uzņemšanu un par kopš 2019. gada rīkotajām ikgadējām starptautiskajām sanāksmēm par Afganistānu, kurās piedalījušies dažāda veida dalībnieki, un kuras nodrošināja forumu konstruktīvām diskusijām par reģionālo stabilitāti; tomēr atzīmē, ka Uzbekistāna nav parakstījusi ANO 1951. gada Bēgļu konvenciju, kas rada grūtības rast ilgtermiņa risinājumu afgāņiem Uzbekistānā; mudina Uzbekistānas valdību parakstīt un ratificēt Bēgļu konvenciju un ļaut lielākam skaitam afgāņu bēgļu lūgt patvērumu vai šķērsot valsti tranzītā;

18.  atzinīgi vērtē sadarbību starp ES un Uzbekistānu nolūkā bērniem, gados jauniem cilvēkiem un ģimenēm, kas bijušas spiestas bēgt no Afganistānas, nodrošināt UNICEF atbalstu, tostarp iekļaujošu izglītību, sociālos pakalpojumus un juridisko palīdzību; aicina dalībvalstis un EĀDD sadarboties ar Uzbekistānu, lai palīdzētu sievietēm, kuras mēģina bēgt no Afganistānas;

19.  atzinīgi vērtē Uzbekistānas un Kirgizstānas 2023. gada 27. janvāra vēsturisko vienošanos par robežas noteikšanu starp abām valstīm, kas atrisina abu pušu neatrisinātos jautājumus un pabeidz trīs desmitgades ilgušo procesu; atzinīgi vērtē arī to, ka ir parakstīta deklarācija par visaptverošu stratēģisko partnerību starp abām valstīm; atzinīgi vērtē to, ka šie nolīgumi arī veicinās turpmāku divpusējo attiecību un sadarbības padziļināšanu, arī tirdzniecības un enerģētikas nozarēs; tāpat atzinīgi vērtē Uzbekistānas un Kazahstānas 2022. gada 22. decembra vienošanos par Kazahstānas un Uzbekistānas valsts robežas demarkāciju, kas ir 19 gadus ilgušu sarunu rezultāts; uzteic Uzbekistānas spēju atrisināt sarežģītus jautājumus par ūdens izmantošanu, robežu noteikšanu un robežstrīdiem ar kaimiņvalstīm, piemēram, Tadžikistānu; atzīst Uzbekistānas būtisko lomu ciešāku saišu veicināšanā ar kaimiņvalstīm, tostarp Kazahstānu, kas tiek darīts, izmantojot virkni savienotības projektu; uzsver reģionālās stabilitātes nozīmi un mudina visas puses iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai jebkādus potenciālos konfliktus atrisinātu miermīlīgā un diplomātiskā ceļā;

20.  atzinīgi vērtē Uzbekistānas valdības pieņemto 2020.–2030. gada ūdens nozares attīstības stratēģiju un tās centienus mobilizēt starptautisko atbalstu Arāla jūras izžūšanas un sasāļošanās un visas tās ekosistēmas sabrukšanas sekas; mudina turpināt reģionālo un globālo sadarbību, lai rastu potenciālus risinājumus, piemēram, nesen izsludināto Arāla Kultūras samita projektu, kas apvienos vietējo un starptautisko sabiedrību un veicinās ilgtspējīgu lauksaimniecību; atzinīgi vērtē to, ka ES un citas organizācijas ir iesaistītas vides un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanā Arāla jūras reģionā;

21.  atzinīgi vērtē Uzbekistānas augošo lomu reģionālajā ūdens resursu diplomātijā un aicina Komisiju un EĀDD palīdzēt Uzbekistānai sadarboties ar tās kaimiņvalstīm, īpaši ar Kazahstānu un Kirgizstānu, kā arī sniegt Uzbekistānai un attiecīgajām kaimiņvalstīm tehnisko un finansiālo palīdzību, kas vajadzīga, lai atjaunotu sabrukušās Arāla jūras un tās baseina ekosistēmas, cita starpā palielinot ūdens plūsmu, lai samazinātu sāļumu, uzlabojot apūdeņošanas kanālus un palīdzot ieviest kultūraugus, kuriem vajadzīgs mazāk ūdens un toksīnu; uzsver, ka ūdens kontekstā ir svarīgi uzlabot reģionālās attiecības, jo pētījumi liecina, ka ūdens krīzi Vidusāzijā izraisa nevis kopējo ūdens resursu trūkums, bet gan ūdens sadales prakses; uzsver, ka konfliktu atrisināšana, arī attiecībā uz ūdens sadali, ir izšķirīgi svarīga nolūkā panākt ilgtermiņa reģionālo stabilitāti un IAM;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības, tiesiskums un pilsoniskā sabiedrība

22.  nosoda represijas un vardarbību pret karakalpakiem un pauž nožēlu par cilvēku bojāeju protestu laikā Karakalpakstānas Republikā 2022. gada 1. un 2. jūlijā; aicina Uzbekistānas iestādes atturēties no nesamērīga spēka lietošanas pret miermīlīgiem protestētājiem un izveidot patiesi neatkarīgus, objektīvus un rezultatīvus izmeklēšanas pasākumus, tostarp par izraisītajiem nāves gadījumiem un smagiem ievainojumiem un drošības spēku veiktajām darbībām, citstarp arī par to izmantotajiem ieročiem; atzīmē Uzbekistānas iestāžu centienus padarīt šīs tiesas prāvas atklātas sabiedrībai un medijiem, taču uzsver, cik svarīgi ir pārredzami tiesas procesi, kuru pamatā ir apsūdzēto tiesību un labas starptautiskās prakses ievērošana; atzinīgi vērtē Uzbekistānas iestāžu apņemšanos saglabāt Karakalpakstānā pašreizējo konstitucionālo statusu;

23.  atkārto, cik svarīgas ir cilvēku tiesības uz pulcēšanās brīvību, tiesībām uz biedrošanās brīvību un tiesībām uz vārda brīvību; aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par visiem apgalvojumiem par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, par ko apsūdzētie ziņojuši ar protestiem saistītajos tiesas procesos un par ko ziņoja aktīvists un jurists Dauletmurat Tajimuratov, kā arī par Polat Shamshetov nāvi vairākas dienas pēc notiesāšanas; aicina Uzbekistānas iestādes nodrošināt, ka aizturētie un ieslodzītie tiek turēti cilvēka cienīgos apstākļos; aicina atcelt spriedumus par sazvērestību ar mērķi sagrābt varu, graujot konstitucionālo kārtību, jo protestētāji aicināja ievērot konstitūciju; pauž nožēlu par to, ka Karakalpakstānas protestētāji ir notiesāti un viņiem piespriests ilgs cietumsods un aicina atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp tos, kas arestēti Karakalpakstānas protestu laikā, kā arī tūkstošiem citu ieslodzīto, kas ieslodzīti uz politiski motivētu apsūdzību pamata;

24.  pauž bažas par ziņām, ka pēc 2022. gada jūlija protestiem Uzbekistāna ir veikusi transnacionālas represijas pret karakalpaku diasporu — karakalpaku aktīvisti ir tikuši aizturēti citās valstīs vai ar spaidiem deportēti no citām valstīm;

25.  uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai var būt svarīga loma efektīvu un iekļaujošu reformu un labas pārvaldības atbalstīšanā; pauž nožēlu par būtiskajiem šķēršļiem NVO reģistrācijai, ņemot vērā, ka vairākām neatkarīgām PSO, šķiet, politisku motīvu dēļ ir atkārtoti atteikta reģistrācija; pauž nožēlu par uzliktajiem pienākumiem NVO, kas saņem ārvalstu finansējumu, saskaņā ar Noteikumiem par nevalstisko nekomerciālo organizāciju un publisko iestāžu koordināciju starptautisko dotāciju projektu īstenošanā, kuri apstiprināti ar Uzbekistānas Ministru kabineta 2022. gada 13. jūnija Dekrētu Nr. 328, kas sašaurina pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas un kavē biedrošanās brīvības īstenošanu; uzsver, ka šķērslis NVO reģistrācijai var ietekmēt arī ES un Uzbekistānas darījumu attiecības, jo ES un dalībvalstu tiesību akti pienācīgas rūpības jomā var prasīt NVO uzraudzības spēju;

26.  aicina Uzbekistānas valdību atļaut valstī reģistrēties neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesību grupām, lai īstenotu savas darbības bez nepamatotas valsts iejaukšanās, kā arī pieņemt NVO kodeksu atbilstoši starptautiskajiem standartiem;

27.  aicina Uzbekistānas iestādes vēl padziļināt progresu to principu ievērošanā, kas attiecas uz valsts iestāžu statusu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai (Parīzes principi);

28.  pauž dziļas bažas par Uzbekistānas vājo sniegumu demokrātijas, mediju brīvības, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, par ko ziņojušas starptautiskās cilvēktiesību organizācijas; pauž nožēlu par to, ka opozīcijas partijām šajā valstī praktiski nav atļauts darboties un ka etniskās un reliģiskās minoritātes bieži vien ir nepietiekami pārstāvētas valsts struktūrās un tiek diskriminētas; aicina Uzbekistānas valdību ievērot gan NVO, gan politisko partiju biedrošanās brīvību; pauž nožēlu par to, ka par spīti dažiem uzlabojumiem cīņā pret korupciju kukuļošana, nepotisms un izspiešana joprojām ir plaši izplatīta visā valsts pārvaldē;

29.  aicina Uzbekistānas valdību atsākt kriminālkodeksa reformu saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un ANO līguma struktūru ieteikumiem, jo īpaši grozīt pantus, kas saistīti ar pārāk plašām noziegumu pret valsti un ekstrēmisma definīcijām, atcelt pantus, kas ļauj patvaļīgi pagarināt politieslodzītajiem piespriestos sodus, atcelt kriminālatbildību par neslavas celšanu un apvainošanu, tostarp par tiešsaistes prezidenta kritizēšanu, kā arī grozīt spīdzināšanas definīciju saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; pauž nožēlu par cilvēktiesību nosacījumu trūkumu un uzsver, ka ES finansējumam vajadzētu būt atkarīgam no cilvēktiesību situācijas uzlabošanas;

30.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Uzbekistānas parlamenta lomu un darbu, lai uzlabotu parlamentāro uzraudzību; aicina uzlabot starpparlamentāro sadarbību starp Eiropas Parlamentu, it īpaši Parlamentārās sadarbības komiteju, un Uzbekistānas parlamentu kopīgu interešu jautājumos, piemēram, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas uzlabošanā;

31.  nosoda ziņoto pastāvīgo spīdzināšanas, nežēlīgas un necilvēcīgas attieksmes izmantošanu apcietinājumā un cietumos Uzbekistānā un prasa konsekventi īstenot tiesiskās garantijas un pienācīgi izmeklēt visus ziņotos spīdzināšanas gadījumus;

32.  atzinīgi vērtē progresu Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvā protokola ratifikācijā un mudina iestādes šo procesu pabeigt pēc iespējas drīz;

33.  pauž nožēlu par mediju plurālisma trūkumu Uzbekistānā; aicina nodrošināt mediju finansiālo ilgtspēju un neatkarību, lai izskaustu politisko ietekmi; aicina palielināt mediju īpašumtiesību pārredzamību, lai uzlabotu mediju neatkarību un plurālismu; norāda, ka ir jāstiprina Uzbekistānas mediju noturība pret propagandu un dezinformāciju, popularizējot Uzbekistānas valodas plašsaziņas līdzekļus un digitālās apmācības programmas, tostarp sniedzot informāciju par ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu un Digitālo pakalpojumu tiesību aktu;

34.  nosoda jebkādus draudus žurnālistiem un blogeriem un aicina iestādes nodrošināt žurnālistu, neatkarīgo blogeru, satura radītāju un cilvēktiesību aizstāvju tiesību ievērošanu un viņu aizsardzību pret vardarbību, vajāšanu, nepamatotu aizturēšanu, spiedienu un draudiem, kas vērsti pret viņiem un viņu ģimenēm, un spīdzināšanu, kā arī izmeklēt jebkādus pret viņiem vērstus uzbrukumus;

35.  nosoda neseno to žurnālistu aizturēšanu un kriminālvajāšanu, kuri apsūdzēti par piedalīšanos 2022. gada jūlija protestos, un Dauletmurat Tajimuratov notiesāšanu; aicina atbrīvot žurnālistus, neatkarīgus blogerus, valdības kritiķus un cilvēktiesību aizstāvjus, arī tos no Karakalpakstānas, kuri notiesāti par viņu darbu; šajā sakarā norāda uz konkrētajiem blogeru Otabek Sattoriv, Miraziz Bazarov un Fazilhoja Arifhojaev, kā arī karakalpaku žurnālistes Lolagul Kallykhanova un citiem gadījumiem, tostarp Sobirjon Babaniyazov un Valijon Kalonov gadījumu;

36.  stingri nosoda Uzbekistānas Informācijas un masu saziņas aģentūras ierosināto un 2022. gada decembra vidū publicēto Informācijas kodeksa projektu, kas, ja to pieņems, nopietni apdraud vārda brīvību un cilvēktiesības šajā valstī, un aicina to atsaukt; atgādina iestādēm, ka ir svarīgi saglabāt vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, pulcēšanās brīvību, biedrošanās brīvību un mediju neatkarību;

37.  uzsver, ka ir svarīgi atturēties no tīmekļa vietņu ierobežošanas vai bloķēšanas un aicina valdību nodrošināt, ka jebkuri ierobežojumi aprobežojas tikai ar gadījumiem, kad šāds ierobežojums atbilst starptautiskajiem standartiem, ir balstīts uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kas noteikti tiesību aktos, un ir saturspecifisks, vienlaikus nodrošinot, ka sabiedrība ir pienācīgi informēta;

38.  aicina valdību aizsargāt tiesības uz reliģijas brīvību un grozīt 2021. gada reliģijas likumu saskaņā ar ieteikumiem, ko 2023. gada 29. marta ziņojumā sniedzis bijušais ANO īpašais referents reliģijas un pārliecības brīvības jautājumos, kurš atzīmē, ka ekstrēmisma un terorisma definīcijas ir neskaidras un pārāk plašas un tāpēc notiek patvaļīga apcietināšana un nepamatoti tiek ierobežotas tiesības uz reliģijas un pārliecības brīvību; iesaka attiecīgās tiesību normas izstrādāt šauri un precīzi; pauž nožēlu par reliģisko vajāšanu un aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Bobirjon Tukhtamurodov, Oybek Khamidov, Khasan Abdirakhimov un Alimardon Sultonov; mudina Uzbekistānas iestādes aizsargāt kristietībā pārgājušos cilvēkus, kuriem draud fiziski uzbrukumi, nolaupīšana un piespiedu laulības, ko īsteno viņu ģimenes un kopiena;

39.  mudina Uzbekistānas iestādes veikt pasākumus, lai reabilitētu nelikumīgas apcietināšanas upurus un atlīdzināt viņiem nodarīto kaitējumu, citstarp — atceļot viņus notiesājošos spriedumus, atzīstot un kompensējot nodarīto kaitējumu un sniedzot palīdzību, piemēram, nodrošinot medicīnisko un psiholoģisko aprūpi;

40.  norāda, ka, neraugoties uz iepriekšēju tiesību aktu pieņemšanu, ieskaitot 2019. gada Likumu par sieviešu aizsardzību pret aizskarošu izturēšanos un vardarbību, dzimumbalstītā vardarbība pret sievietēm joprojām ir plaši izplatīta; atzinīgi vērtē likumprojektu par dzimumbalstītu vardarbību, ieskaitot vardarbību ģimenē un seksuālu vardarbību pret nepilngadīgajiem, ko 2023. gada 6. aprīlī pieņēma Uzbekistānas Senāts un 2023. gada 11. aprīlī parakstīja prezidents S. Mirziyoyev un kas ir nozīmīgs solis ceļā uz starptautiskajiem standartiem atbilstošu pilnīgu kriminālatbildības noteikšanu par vardarbību ģimenē; šajā sakarā atzīst, cik ilgi pie tā bijis jāstrādā uzbeku sieviešu tiesību aktīvistēm; aicina iestādes visos Uzbekistānas reģionos rezultatīvi īstenot visus tiesību aktus, kas attiecas uz dzimumbalstīto vardarbību, un panākt to izpildi;

41.  aicina iestādes arī turpmāk veikt pasākumus, lai Uzbekistāna pilnībā atbilstu tās saistībām saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kā norādīts ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas noslēguma apsvērumos par Uzbekistānas sesto periodisko ziņojumu; aicina Uzbekistānas iestādes arī turpmāk sadarboties ar vietējām un starptautiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un partneriem, lai risinātu šos jautājumus; gaida, ka Uzbekistānas iestādes veicinās dzimumu līdztiesību izglītības nozarē, nodarbinātībā un visā valsts pārvaldē;

42.  uzsver, ka ar visaptverošām juridiskām, institucionālām un izglītojošām iniciatīvām būtu jāveicina aktīva sieviešu līdzdalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, jo īpaši augstākajā un lēmumu pieņemšanas līmenī, un ka politiskās partijas būtu jāmudina veicināt sieviešu politisko karjeru, palielināt sieviešu pamanāmību vēlēšanu kampaņu laikā un integrēt savās platformās dzimumaspektus;

43.  mudina iestādes pastiprināt centienus Uzbekistānā izbeigt bērnu laulības un aicina Uzbekistānas valdību darīt vairāk, lai izbeigtu šādu praksi un aizsargātu meiteņu un zēnu tiesības, tostarp meiteņu un sieviešu tiesības uz izglītību; gaida, ka Uzbekistānas iestādes nodrošinās vienlīdzīgas iespējas un izglītības pieejamību visiem Uzbekistānas izglītojamajiem neatkarīgi no viņu izcelsmes vai sociālekonomiskā statusa;

44.  visstingrākajā veidā nosoda to, ka konsensuālas viendzimuma seksuālās attiecības starp vīriešiem joprojām ir noziedzīgs nodarījums, un pauž dziļas bažas par to, ka šajā valstī pret LGBTIQ tiek vērsta iebiedēšana, aizskaršana, vardarbība un stigmatizācija; mudina Uzbekistānas iestādes atcelt kriminālatbildību par viendzimuma seksuālajām attiecībām, atceļot kriminālkodeksa 120. pantu saskaņā ar ICCPR, lai nodrošinātu LGBTIQ personu drošību, privātumu un nediskrimināciju, un pieņemt visaptverošu diskriminācijas novēršanas likumu, kurš liegtu diskriminēt pēc seksuālās orientācijas un dzimtes identitātes; aicina valdību pārskatīt plānus pieņemt 2022. gada augustā ierosināto likumu, kas paredz obligātu medicīnisko izmeklēšanu tā dēvētajām “bīstamajām grupām”, proti, vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, seksuālā darba veicējiem un narkotiku lietotājiem, lai veiktu HIV testu;

Nozaru sadarbība

45.  atzinīgi vērtē Uzbekistānas apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mudina Uzbekistānu kā vadošo elektroenerģijas ražotāju Vidusāzijā reģiona ilgtermiņa labā piešķirt prioritāti ilgtspējīgiem enerģētikas risinājumiem; aicina Uzbekistānu turpināt un pastiprināt zaļās pārkārtošanās programmas saistībā ar Parīzes klimata nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir arī Uzbekistāna;

46.  pieņem zināšanai Uzbekistānas dabas resursu potenciālu ES enerģijas avotu diversifikācijā ilgtspējīgu partnerību kontekstā, vienlaikus atzīstot ES izšķirīgo lomu Uzbekistānas nozaru reformu finansēšanā, energoefektivitātes uzlabošanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā; uzskata, ka, pamatojoties uz ES un Uzbekistānas saprašanās memorandu un divpusējām apspriedēm, abas puses cenšas uzlabot savu energoapgādes un vidisko drošību; šajā sakarībā pauž nožēlu par priekšrocībām, kas piešķirtas Krievijas valsts uzņēmumiem un Krievijas politiskajiem darbiniekiem, kuri gūst labumu no gāzes nozares Uzbekistānā, un par Krievijas mēģinājumiem gūt politiskas priekšrocības, piegādājot gāzi;

47.  aicina Komisiju un EĀDD pastiprināt centienus veicināt atjaunīgo energoresursu attīstību Uzbekistānā saskaņā ar IAM un novērst turpmākas krīzes fosilā kurināmā trūkuma dēļ; atzinīgi vērtē veiksmīgos Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas projektus, kuros Uzbekistānā tika izstrādāti energoefektīvi un mazoglekļa mājokļi, kas izturēja enerģētikas krīzi, un aicina Uzbekistānas iestādes palīdzēt šos centienus paplašināt un attiecināt tos arī uz jau pastāvošiem mājokļiem;

48.  aicina Komisiju pabeigt 2021. gada nogalē sākto pētījumu par ilgtspējīgiem transporta koridoriem starp Eiropu un Vidusāziju, kuru īsteno Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un kura mērķis ir noteikt ilgtspējīgākos transporta koridorus un ierosināt pamatdarbības koridoru attīstībai;

49.  atzinīgi vērtē ERASMUS+ un Jaunatnes rīcības plānu ES ārējā darbībā un uzsver, cik svarīgi ir tieši personiski kontakti, jo īpaši starp jauniešiem izglītības posmā, un aicina ES un Uzbekistānu pastiprināt centienus un atbalstu šo kontaktu un apmaiņas paplašināšanai starp ES un Uzbekistānu, no kā labumu gūtu abas puses;

Tirdzniecības attiecības

50.  atzinīgi vērtē to, ka sekmīgi pabeigtas sarunas par ES un Uzbekistānas Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu, un sagaida, ka šis nolīgums veicinās Uzbekistānas turpmāku integrāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, stiprinās tirgus ekonomikas mehānismus un palielinās ārvalstu ieguldītāju uzticēšanos; uzskata, ka nolīgums nodrošinās labāku normatīvo vidi ekonomikas dalībniekiem tādās jomās kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, valsts uzņēmumi, iepirkums un intelektuālā īpašuma tiesības; atgādina, ka tiesiskums, laba pārvaldība, kopīgu vērtību un demokrātijas principu īstenošana, kā arī pamatbrīvību, cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošana ir galvenais pamats pastiprinātas partnerības un sadarbības nolīgumam starp ES un Uzbekistānu, kas veido divpusējās attiecības;

51.  atzīst Uzbekistānas centienus Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartu īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz bērnu darba un piespiedu darba izskaušanu kokvilnas nozarē; uzsver, ka ir jāturpina centieni šajā jomā; mudina Uzbekistānas valdību strādāt pie tā, lai panāktu, ka tiek nodrošināts taisnīgs atalgojums kokvilnas industrijas darbiniekiem; atzīst Uzbekistānas jaunā darba kodeksa pieņemšanu, kas stājās spēkā 2023. gada 30. aprīlī un ievieš jauninājumus darba attiecībās un strīdu izšķiršanā; mudina Uzbekistānas valdību padarīt datus par bērnu darbu pārredzamākus visām ieinteresētajām personām un ļaut reģistrēt nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar piespiedu darba, bērnu darba un ekspluatācijas problēmu; aicina Uzbekistānu ieviest plašākas reformas, lai spēcinātu pilsonisko sabiedrību, un izveidot rezultatīvas iestādes, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību un konsolidētu progresu visās kokvilnas industrijas daļās;

52.  atzīst Vidusāzijas pieaugošo stratēģisko nozīmi un Uzbekistānas būtisko nozīmi reģionālajā sadarbībā un savienojamībā, jo īpaši “Global Gateway” iniciatīvas ietvaros; uzskata, ka saskaņā ar Komisijas atvērtās stratēģiskās autonomijas politiku tiks stiprināta piegādes ķēdes noturība, izveidojot uzticamu dalībnieku tīklu, kas balstās uz ilgtspējīgu un savstarpēji izdevīgu saimniecisko darbību, kā arī regulāru apmainīšanos diplomātiskajā līmenī.

53.  uzsver, ka ES un Uzbekistānai būtu jāizmanto sava ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība, lai aktīvi diversificētu Uzbekistānas rūpniecības nozares, atbalstītu paātrinātu pāreju uz atjaunīgo enerģiju un pastiprinātu centienus energoefektivitātes garantēšanā saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un veicinātu Vidusāzijas un kaimiņvalstu, kā arī ES enerģijas tirgu integrāciju, radot sinerģiju starp dažādām enerģētikas politikas stratēģijām un infrastruktūras projektiem reģionā saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām par noteikumu un kritēriju noteikšanu tirdzniecības sasaistei ar klimata un vides aspektiem; atgādina, ka tam vajadzētu dot labumu iedzīvotājiem, novēršot enerģētisko nabadzību un garantējot taisnīgu pāreju uz nulles emisijām līdz 2050. gadam, un līdz minētajam datumam izveidojot klimatneitrālu Vidusāzijas reģionu;

54.  atzīst grūtības, ar ko Uzbekistāna saskaras, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kurā valdība cenšas diversificējot mazināt savu ekonomisko un tirdzniecisko atkarību no Krievijas un veicināt ciešāku sadarbību ar partneriem Eiropā;

55.  uzsver, ka savienojamībai un sadarbībai reģionā būtu kompleksi un visaptveroši jāatbalsta atjaunoti centieni saskaņā ar ES un Vidusāzijas platformu sadarbībai vides un ūdens jomā; šajā sakarībā uzsver sociālās un vides ilgtspējas principu nozīmi dabas resursu ieguvē vai pārstrādē; atkārtoti uzsver, ka tādēļ no dabas resursiem gūto ieņēmumu atkārtota ieguldīšana ir izšķiroši svarīga Uzbekistānas sociālekonomiskajai attīstībai un valsts un tās kaimiņvalstu noturības nodrošināšanai pret turpmākiem globāliem un reģionāliem izaicinājumiem, darot iespējamu īstenot ANO programmu 2030. gadam ar tajā iekļautajiem 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem; uzskata, ka tam ir svarīga nozīme, lai veicinātu ilgtspējīgas aprites ekonomikas izveidi valstī un reģionā;

56.  uzsver, ka Uzbekistānai ir arī izšķiroša nozīme reģionālās drošības un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret nelegālo imigrāciju, organizēto noziedzību, terorismu un korupciju;

57.  vērš uzmanību uz potenciāliem riskiem, ko varētu radīt Uzbekistānas iespējamā palīdzība Krievijai, jo tā varētu palīdzēt Krievijai apiet ES noteiktās tirdzniecības sankcijas; pieprasa rūpīgi uzraudzīt situāciju;

58.  atkārtoti norāda, cik svarīga ir Uzbekistānas dalība vispārējo preferenču shēmā Plus (VPS+), kas veicina ekonomikas izaugsmi un sniedz ļoti pozitīvus rezultātus (2021. gadā eksports uz ES palielinājās par 34 %); atzīst, ka Uzbekistānas kā VPS+ saņēmējvalsts akceptēšana atspoguļo Uzbekistānas valdības veikto reformu atzīšanu; atzīmē, ka, neraugoties uz Uzbekistānas pēdējos gados panākto progresu, saglabājas bažas par to, vai tiek efektīvi īstenotas 27 starptautiskās pamatkonvencijas; atkārtoti uzsver, ka ir efektīvi jāīsteno konvencijas, kā arī jāievēro VPS+ sistēmā noteiktie ziņošanas pienākumi; aicina Komisiju atbalstīt un cieši uzraudzīt visu 27 starptautisko pamatkonvenciju efektīvu īstenošanu saskaņā ar VPS+, pievēršoties cilvēktiesībām un darba tiesībām, noteikumiem vides jomā un labas pārvaldības principiem; aicina sadarboties ar Uzbekistānu, lai izstrādātu efektīvas un uzticamas muitas procedūras, kas veicina digitalizāciju un administratīvo vienkāršošanu, kas pozitīvi ietekmēs tirdzniecības plūsmu palielināšanos;

59.  uzsver, ka, neraugoties uz panākto progresu piespiedu darba izskaušanā, slikti darba apstākļi, zems atalgojums, situācija attiecībā uz darba ņēmēju tiesību pilnīgu ievērošanu un biedrošanās brīvības, tostarp tiesību izveidot neatkarīgu arodbiedrību, atzīšanu Uzbekistānā joprojām ir būtiskas problēmas;

60.  atzīmē, ka Uzbekistānai var būt svarīga loma reģionālo un globālo piegādes ķēžu dažādošanā, piegādājot izrakteņus un metālus, kas dod labumu vietējām, reģionālajām un starptautiskajām, tostarp ES, rūpniecības nozarēm, nodrošinot partnerību un savstarpēju tehnoloģisko sadarbību kā kritērijus un atbalstot zaļo pārkārtošanos;

61.  uzsver, ka — tādēļ, ka trūkst tiešas piekļuves jūras ostām, — infrastruktūras un loģistikas koridoru, jo īpaši Kaspijas jūras starptautiskā transporta maršruta, attīstīšana ir izšķiroši svarīga tirdzniecībai un Uzbekistānas savienošanai ar potenciālo tirdzniecības partneru tirgiem; norāda, ka efektīvi un ilgtspējīgi savienojumi un tīkli starp Eiropu un Vidusāziju, izmantojot prioritāros transporta koridorus, tostarp gaisa, jūras un sauszemes transportu, kā arī digitālos, enerģētikas un starppersonu tīklus, palielinās tirdzniecības plūsmas;

62.  atzinīgi vērtē pirmās neatkarīgās arodbiedrības izveidi Uzbekistānā kokvilnas nozarē; aicina Uzbekistānas iestādes saskaņā ar Uzbekistānas ratificētajām SDO konvencijām veicināt neatkarīgu un alternatīvu arodbiedrību izveidi visās ekonomikas nozarēs;

63.  aicina Uzbekistānas iestādes ratificēt SDO Konvenciju Nr. 155 par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību;

64.  aicina īstenot sadarbību un ES atbalstu videi nekaitīgai attīstībai un turpināt Uzbekistānas potenciāla izpēti tirdzniecības un ekonomisko attiecību veidošanai ar ES.

o
o   o

65.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Uzbekistānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 229, 31.8.1999., 3. lpp. (2) OV C 108, 26.3.2021., 126. lpp.