Pieņemtie teksti - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - Ceturtdiena, 2023. gada 5. oktobris

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2022/0345(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A9-0276/2023
Iesniegtie teksti : A9-0276/2023		Debates : PV 05/10/2023 - 3 CRE 05/10/2023 - 3		Balsojumi : PV 05/10/2023 - 8.10 CRE 05/10/2023 - 8.10 Balsojumu skaidrojumi PV 10/04/2024 - 21.47		Pieņemtie teksti : P9_TA(2023)0355 P9_TA(2024)0222

Pieņemtie teksti

476k

123k

Ceturtdiena, 2023. gada 5. oktobris - Strasbūra

Komunālo notekūdeņu attīrīšana

P9_TA(2023)0355

A9-0276/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 5. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2022)0541 – C9-6363/2022 – 2022/0345(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)

(1a) Ūdens ir sabiedriskais labums, kas pieder ikvienam un ir paredzēts ikvienam, un kas, esot būtisks, neaizstājams un dzīvībai vajadzīgs dabas resurss, ir jāņem vērā un jāintegrē tā trīs dimensijās: sociālajā, ekonomiskajā un vides.

Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)

(1b) Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. oktobra rezolūcijā par ūdens pieejamību kā cilvēktiesībām: ārējā dimensija un 2015. gada 8. septembra rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Right2Water” ir noteikts, ka ūdens ir uzskatāms par kopīgu labumu.

Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums

(2) Direktīva 91/271/EEK nosaka tiesisko regulējumu komunālo notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai un novadīšanai, kā arī bionoārdāmu notekūdeņu novadīšanai noteiktās rūpniecības nozarēs. Tās mērķis ir aizsargāt vidi no nepietiekami attīrītu komunālo notekūdeņu novadīšanas nelabvēlīgās ietekmes. Arī šai direktīvai būtu jātiecas uz to pašu mērķi, kā arī tajā pašā laikā būtu jāsekmē sabiedrības veselības aizsardzība, piemēram, gadījumos, kad komunālie notekūdeņi tiek novadīti peldūdeņos vai ūdensobjektos, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei, vai kad komunālos notekūdeņus izmanto par indikatoru sabiedrības veselībai nozīmīgiem parametriem. Tai būtu arī jāuzlabo piekļuve sanitārijai un pamatinformācijai, kas saistīta ar komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas darbību pārvaldību. Visbeidzot, šai direktīvai būtu jāsekmē komunālo notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā radušos siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pakāpeniska izskaušana, sevišķi pateicoties slāpekļa emisiju samazināšanai, energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunīgās enerģijas ražošanai, un līdz ar to arī jāsekmē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111937 noteiktā 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšana.

(2) Direktīva 91/271/EEK nosaka tiesisko regulējumu komunālo notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai un novadīšanai, kā arī bionoārdāmu notekūdeņu novadīšanai noteiktās rūpniecības nozarēs. Šī regulējuma mērķis ir aizsargāt vidi, tostarp sauszemes, jūras un piekrastes ekosistēmas, no nepietiekami attīrītu komunālo notekūdeņu novadīšanas nelabvēlīgās ietekmes, lai sasniegtu mērķus, kuri noteikti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un citiem attiecīgajiem tiesību aktiem. Ņemot vērā zaļajā kursā nospraustos zaļās pārkārtošanās mērķus, arī šai direktīvai būtu jātiecas uz to pašu mērķi, kā arī tajā pašā laikā būtu jāsekmē sabiedrības veselības aizsardzība, piemēram, gadījumos, kad komunālie notekūdeņi tiek novadīti peldūdeņos vai ūdensobjektos, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei, vai kad komunālos notekūdeņus izmanto par indikatoru sabiedrības veselībai nozīmīgiem parametriem. Tai būtu arī jānodrošina piekļuve sanitārijai un pamatinformācijai, kas saistīta ar komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas darbību pārvaldību. Šai direktīvai būtu arī jāsekmē komunālo notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā radušos siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pakāpeniska samazināšana, sevišķi pateicoties slāpekļa emisiju samazināšanai, energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunīgās enerģijas ražošanai, un līdz ar to arī jāsekmē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111937 noteiktā 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšana. Visbeidzot, tai būtu jāveicina dabā balstītu risinājumu, piemēram, mākslīgi konstruētu mitrāju, izmantošana par līdzekli komunālo notekūdeņu attīrīšanai un novadīšanai.

_________________

37 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums

(4) Mazas aglomerācijas ievērojami noslogo 11 % no virszemes ūdensobjektiem Savienībā39. Lai labāk tiktu galā ar piesārņojumu no šādām aglomerācijām un novērstu neattīrītu komunālo notekūdeņu novadīšanu vidē, šī direktīva būtu jāattiecina uz visām aglomerācijām, kuru cilvēkekvivalents (c. e.) ir 1000 un lielāks.

(4) Mazas aglomerācijas ievērojami noslogo 11 % no virszemes ūdensobjektiem Savienībā39. Lai labāk tiktu galā ar piesārņojumu no šādām aglomerācijām un novērstu neattīrītu komunālo notekūdeņu novadīšanu vidē, šī direktīva būtu jāattiecina uz aglomerācijām, kuru cilvēkekvivalents (c. e.) ir 750 un lielāks.

_________________

39 EVA ziņojums European waters: Assessment of status and pressures 2018, Nr. 7/2018.

Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums

(5) Lai nodrošinātu komunālo notekūdeņu efektīvu attīrīšanu pirms to novadīšanas vidē, visi komunālie notekūdeņi no aglomerācijām ar c. e. 1000 un vairāk būtu jāsavāc centralizētās kanalizācijas sistēmās. Ja šādas sistēmas jau pastāv, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām ir pieslēgti visi komunālo notekūdeņu avoti.

(5) Lai nodrošinātu komunālo notekūdeņu efektīvu attīrīšanu pirms to novadīšanas vidē, visi komunālie notekūdeņi no aglomerācijām ar c. e. 750 un vairāk būtu jāsavāc centralizētās kanalizācijas sistēmās. Ja šādas sistēmas jau pastāv, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām ir pieslēgti visi komunālo notekūdeņu avoti. Ja šādas sistēmas nav savstarpēji saistītas, dalībvalstīm būtu jāsekmē un jāatbalsta mazo pašvaldību apvienošanās ar mērķi kopīgi apsaimniekot notekūdeņus, jo šāda kopīga apsaimniekošana ļautu arī samazināt izmaksas.

Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums

(6) Izņēmuma kārtā, ja var pierādīt, ka centralizētas komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas izveide nedotu nekādu labumu videi vai radītu pārmērīgas izmaksas, dalībvalstīm būtu jāatļauj izmantot individuālas komunālo notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, ja vien tās nodrošina tādu pašu attīrīšanas līmeni kā otrējā un trešējā attīrīšana. Tālab dalībvalstīm būtu jāizveido valsts reģistri, lai apzinātu savā teritorijā izmantotās individuālās sistēmas, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šo sistēmu konstrukcija ir piemērota, ka tās tiek pienācīgi uzturētas un ka to atbilstība tiek regulāri kontrolēta. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka individuālās komunālo notekūdeņu savākšanas un uzkrāšanas sistēmas ir necaurlaidīgas un drošas pret noplūdēm, un ka regulāri un ar noteiktiem starplaikiem tiek veikts sistēmu monitorings un inspicēšana.

(6) Izņēmuma kārtā, ja var pierādīt, ka centralizētas komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas izveide nedotu nekādu labumu videi vai radītu pārmērīgas izmaksas, dalībvalstīm būtu jāatļauj izmantot individuālas komunālo notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, ja vien tās nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni kā otrējā un trešējā attīrīšana. Tālab dalībvalstīm būtu jāizveido valsts un — attiecīgā gadījumā — reģionālie reģistri, lai apzinātu savā teritorijā izmantotās individuālās sistēmas, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šo sistēmu konstrukcija ir piemērota, ka tās tiek pienācīgi uzturētas un ka to atbilstība tiek regulāri kontrolēta. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka individuālās komunālo notekūdeņu savākšanas un uzkrāšanas sistēmas ir necaurlaidīgas un drošas pret noplūdēm, un ka regulāri un ar noteiktiem starplaikiem tiek veikts sistēmu monitorings un inspicēšana. Lai dalībvalstis varētu saskaņoti regulēt individuālas sistēmas, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par iepriekš minētajām prasībām attiecībā uz šādu individuālu sistēmu projektēšanu, darbību un uzturēšanu.

Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums

(7) Nokrišņu laikā ievērojams vidē nonākušā piesārņojuma avots ir nokrišņu ūdens pārplūde un urbānās noteces ūdeņi. Paredzams, ka urbanizācija un klimata pārmaiņu izraisītās pakāpeniskās lietus režīma izmaiņas kopā novedīs pie šādu emisiju kāpuma. Risinājumi, ar kuriem šo piesārņojuma avotu samazināt, būtu jānosaka vietējā līmenī, ņemot vērā vietējo apstākļu specifiku. To pamatā vajadzētu būt integrētai kvantitatīvai un kvalitatīvai ūdens resursu apsaimniekošanai urbānos apvidos. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visās aglomerācijās ar c. e. 100 000 un vairāk vietējā līmenī tiek izstrādāti integrēti komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni, jo šīs aglomerācijas rada ievērojamu emitētā piesārņojuma daļu. Turklāt integrēti komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni būtu jāievieš arī aglomerācijās ar c. e. no 10 000 līdz 100 000, ja nokrišņu ūdeņu pārplūde vai urbānās noteces ūdeņi apdraud vidi vai sabiedrības veselību.

(7) Nokrišņu laikā ievērojams vidē nonākušā piesārņojuma avots ir nokrišņu ūdens pārplūde un urbānās noteces ūdeņu novadīšana. Paredzams, ka urbanizācija un klimata pārmaiņu izraisītās pakāpeniskās lietus režīma izmaiņas kopā novedīs pie šādu emisiju kāpuma. Klimata pārmaiņas palielinās nokrišņu ūdens pārplūžu un urbānās noteces ūdeņu iespējamību. Tāpēc komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām. Risinājumi, ar kuriem šo piesārņojuma avotu samazināt, būtu jānosaka vietējā un reģionālā līmenī, ņemot vērā vietējo apstākļu, tostarp klimatisko apstākļu, specifiku un šo infrastruktūru neaizsargātību. Būtu lietderīgi arī izstrādāt vietējos un reģionālos rīcības plānus, kas aptvertu vairākas vietas, ja lielu nokrišņu un netieši arī urbānās noteces ūdeņu gadījumā tās visas var ietekmēt vienas un tās pašas ūdensteces. To pamatā vajadzētu būt integrētai kvantitatīvai un kvalitatīvai ūdens resursu apsaimniekošanai urbānos apvidos. Turklāt kontrole izcelsmes vietā, tostarp izmantojot dabā balstītus risinājumus, būtu jāintegrē kā pirmais solis, lai izvairītos no piesārņojuma urbānās noteces ūdeņos, kā arī pasākumu koordinācija, lai kontrolētu urbānās noteces ūdeņu daudzumu izcelsmes vietā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visās aglomerācijās ar c. e. 100 000 un vairāk vietējā un — attiecīgā gadījumā — reģionālā līmenī tiek izstrādāti integrēti komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni, tostarp kanalizācijas sistēmu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju neaizsargātības stresa tests, pamatojoties uz klimata pārmaiņu scenārijiem, jo šīs aglomerācijas rada ievērojamu emitētā piesārņojuma daļu. Turklāt integrēti komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni būtu jāievieš arī aglomerācijās ar c. e. no 10 000 līdz 100 000, ja nokrišņu ūdeņu pārplūde vai urbānās noteces ūdeņi apdraud vidi vai sabiedrības veselību. Ierosinātais mērķis samazināt nokrišņu ūdens pārplūdi līdz aptuveni 1 % no gadā savāktā komunālo notekūdeņu daudzuma, kas aprēķināts sausos laikapstākļos un ko mēra attīrīšanas stacijas ievadpunktā, jo īpaši attiecas uz slāpekļa saturu. Tehnisko nosacījumu dēļ dalībvalstis, ievērojot 5. pielikumā izklāstītos noteikumus, var noteikt alternatīvus mērķrādītājus citiem parametriem, piemēram, ķīmiskajam skābekļa patēriņam, kas sākotnēji atkarībā no parametra var atšķirties pēc procentuālās daļas, bet ko var modelēt pēc tiem pašiem parametriem kā noteiktais mērķis.

Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)

(7a) Izstrādājot integrētos komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā demogrāfisko pārmaiņu, meteoroloģisko parādību un gaidāmās jūras līmeņa celšanās kumulatīvā ietekme, jo īpaši piekrastes teritorijās un piekrastes reģionos. Šī kumulatīvā ietekme, kas izraisa pārplūdes notekūdeņu attīrīšanas stacijās, rada negatīvu ietekmi uz vidi un veselību, palielinot piesārņojumu. Pienācīgi jāpievēršas notekūdeņu apsaimniekošanai šajās teritorijās, tostarp regulāri jāuzrauga notekūdeņu sistēmas uzturēšana.

Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)

(7b) Labāka ūdens kvalitātes un daudzuma pārvaldība urbānos apvidos veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām. Lai samazinātu nokrišņu ūdens pārplūžu negatīvo ietekmi, dalībvalstīm būtu jācenšas palielināt zaļās un zilās zonas urbānos apvidos, ņemot vērā Pilsētvides zaļināšanas platformu, kas sniedz norādījumus un zināšanas pilsētu atbalstam. Dalībvalstīm būtu jātiecas arī izstrādāt jaunu infrastruktūru, prioritāti piešķirot zaļajai un zilajai infrastruktūrai, piemēram, zaļajām pilsētu zonām, zaļajiem jumtiem, veģetācijas klātiem grāvjiem, attīrīšanas mitrājiem un uzglabāšanas dīķiem, kas veidoti tā, lai atbalstītu biodaudzveidību. Preventīvajos pasākumos, kuru mērķis ir novērst nepiesārņota lietusūdens nonākšanu kanalizācijas sistēmās, un zaļo un zilo zonu palielināšanas pasākumos būtu jāietver pasākumi, kas veicina dabisku ūdens aizturi vai lietusūdens uzkrāšanu. Citas darbības var ietvert parku, koku un mežu laukumu, kuros aug autohtonu sugu augi, zaļo jumtu, savvaļas ziedu pļavu, dārzu, koku aleju, pilsētpļavu un dzīvžogu, dīķu un ūdensteču skaita palielināšanu, tā ierobežojot necaurlaidīgas virsmas aglomerācijās, un mazdārziņu skaita palielināšanu, kuri var ne tikai radīt labu dzīves vidi apputeksnētājiem, putniem un citām sugām, bet arī tieši palīdzēt kontrolēt un samazināt lietusūdeņu piesārņojumu un ar tiem saistīto piesārņojumu, vienlaikus uzlabojot vispārējo dzīves kvalitāti šādās pilsētās. Attiecīgos gadījumos integrēto komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādes kontekstā būtu jāņem vērā ūdens atkalizmantošana.

Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums

(8) Lai nodrošinātu, ka integrētie komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni ir izmaksefektīvi, ir svarīgi, lai to pamatā būtu attīstītos urbānos apvidos apzināta paraugprakse. Tāpēc apsveramo pasākumu pamatā vajadzētu būt vietējo apstākļu rūpīgai analīzei, un priekšroka būtu dodama preventīvai pieejai, kuras mērķis ir ierobežot nepiesārņotu lietusūdeņu savākšanu un optimizēt esošās infrastruktūras izmantošanu. Priekšroku dodamai “zaļiem” projektiem, tāpēc jauni pelēkās infrastruktūras objekti būtu plānojami tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Lai aizsargātu vidi, jo īpaši piekrastes un jūras vidi, un sabiedrības veselību no nepietiekami attīrītu komunālo notekūdeņu novadīšanas kaitīgās ietekmes, visi komunālo notekūdeņu novadījumi no aglomerācijām ar c. e. 1000 un vairāk būtu otrēji jāattīra.

(8) Lai nodrošinātu, ka integrētie komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni ir izmaksefektīvi, ir svarīgi, lai to pamatā būtu attīstītos urbānos apvidos apzināta paraugprakse un lai tajos tiktu ņemta vērā arī digitālo rīku pieejamība un pastāvīgās notekūdeņu ķīmiskā sastāva izmaiņas, ko rada jaunu produktu parādīšanās tirgū, kas rada nepieciešamību veikt attiecīgus pasākumus šādu produktu identificēšanai un izvadīšanai no notekūdeņiem. Tāpēc apsveramo pasākumu pamatā vajadzētu būt vietējo apstākļu rūpīgai analīzei, un priekšroka būtu dodama preventīvai pieejai, kuras mērķis ir ierobežot nepiesārņotu lietusūdeņu savākšanu, optimizēt esošās infrastruktūras izmantošanu, lai radītu enerģijas ietaupījumus un veicinātu emisiju samazinājumu. Priekšroka dodama “zaļiem” un “ziliem” projektiem un investīcijām, tāpēc jauni pelēkās infrastruktūras objekti būtu plānojami tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Lai aizsargātu vidi, jo īpaši piekrastes un jūras vidi, un sabiedrības veselību, tostarp aizsargātu virszemes, pazemes un dzeramo ūdeni no nepietiekami attīrītu komunālo notekūdeņu novadīšanas kaitīgās ietekmes, visi komunālo notekūdeņu novadījumi no aglomerācijām ar c. e. 750 un vairāk būtu otrēji jāattīra.

Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)

(9a) Ir ļoti svarīgi, lai Komisija ņemtu vērā milzīgās ar notekūdeņu attīrīšanu saistītās grūtības un problēmas, piemēram, pārskatot Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu un licencēšanu (REACH regula) attiecībā uz perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS) pakāpenisku izskaušanu. Komisija savā 2020. gada 14. oktobra paziņojumā “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” norādījusi, ka īpaša uzmanība jāpievērš PFAS, ņemot vērā daudzos augsnes un ūdens — arī dzeramā ūdens — kontaminācijas gadījumus Savienībā un pasaulē, to cilvēku skaitu, kurus skārušas dažādas slimības, un ar to saistītās sociālās un ekonomiskās izmaksas, un izvirzījusi mērķi Savienībā pakāpeniski izbeigt PFAS izmantošanu, ja vien tās nav būtiski svarīgas sabiedrībai.

Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums

(10) Trešējai attīrīšanai vajadzētu būt obligātai arī aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk un kuras notekūdeņus novada eitrofikācijas skartās vai apdraudētās teritorijās. Lai nodrošinātu, ka eitrofikācijas ierobežošanas centieni tiek koordinēti visu attiecīgo sateces baseinu līmenī, šajā direktīvā būtu jāuzskaita zonas, kurās saskaņā ar pašlaik pieejamajiem datiem eitrofikācija uzskatāma par problēmu. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību starp attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, dalībvalstīm savā teritorijā būtu jāapzina pārējās eitrofikācijas skartās vai apdraudētās zonas, jo īpaši pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK40, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK41 un Padomes Direktīvu 91/676/EEK42. Stingrākas robežvērtības, pret eitrofikāciju jutīgo zonu saskaņotāka un iekļaujošāka apzināšana un pienākums nodrošināt trešējo attīrīšanu visos lielajos kompleksos — tas viss kopā palīdzēs ierobežot eitrofikāciju. Tā kā tam būs vajadzīgas papildu investīcijas valsts līmenī, dalībvalstīm būtu jādod pietiekami daudz laika vajadzīgās infrastruktūras izveidei.

(10) Trešējai attīrīšanai vajadzētu būt obligātai arī aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk un kuras notekūdeņus novada eitrofikācijas skartās vai apdraudētās teritorijās. Lai nodrošinātu, ka eitrofikācijas ierobežošanas centieni tiek koordinēti visu attiecīgo sateces baseinu līmenī, šajā direktīvā būtu jāuzskaita zonas, kurās saskaņā ar pašlaik pieejamajiem datiem eitrofikācija uzskatāma par problēmu. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību starp attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, dalībvalstīm savā teritorijā būtu jāapzina pārējās eitrofikācijas skartās vai apdraudētās zonas un jānosaka, vai zonas ir jutīgas pret slāpekli vai fosforu, jo īpaši pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK40, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK41 un Padomes Direktīvu 91/676/EEK42. Stingrākas robežvērtības, pret eitrofikāciju jutīgo zonu saskaņotāka un iekļaujošāka apzināšana un pienākums nodrošināt trešējo attīrīšanu visos lielajos kompleksos — tas viss kopā palīdzēs ierobežot eitrofikāciju. Tā kā tam būs vajadzīgas papildu investīcijas valsts līmenī, dalībvalstīm būtu jādod pietiekami daudz laika vajadzīgās infrastruktūras izveidei.

_________________

40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

42 Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)

(10a) Lai attīstītu komunālo notekūdeņu nozares potenciālu attiecībā uz barības vielu aprites ekonomiku un veicinātu ūdens atkalizmantošanu saskaņā ar jauno aprites ekonomikas rīcības plānu1a, būtu jānodrošina, ka pārgūtajam ūdenim, ko saskaņā ar Eiropas ūdens atkalizmantošanas regulu paredzēts izmantot apūdeņošanai lauksaimniecībā, varētu piemērot mazāk ierobežojošas prasības attiecībā uz šajā direktīvā noteikto barības vielu atdalīšanu.

_________________

1a Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”.

Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums

(11) Jaunākās zinātniskās atziņas, kas ir vairāku Komisijas stratēģiju43 pamatā, liecina, ka ir katrā ziņā jārīkojas, lai novērstu problēmu ar mikropiesārņotājiem, kas tagad tiek konstatēti visos Savienības ūdeņos. Daži no šiem mikropiesārņotājiem pat mazos daudzumos ir bīstami sabiedrības veselībai un videi. Tādēļ būtu jāievieš papildu attīrīšana, t. i., ceturtējā attīrīšana, lai nodrošinātu, ka no komunālajiem notekūdeņiem tiek atdalīts plašs spektrs mikropiesārņotāju. Ceturtējā attīrīšanā pirmām kārtām būtu jākoncentrējas uz organiskiem mikropiesārņotājiem, kas veido ievērojamu piesārņojuma daļu un kuru atdalīšanas tehnoloģijas jau ir izstrādātas. Prasība par šādu attīrīšanu būtu jāpiemēro, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju kombinācijā ar riskbalstītu pieeju. Tāpēc visām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kuru c. e. ir 100 000 un vairāk, būtu jānodrošina ceturtējā attīrīšana, jo no šīm stacijām vidē tiek novadīts ievērojams daudzums mikropiesārņotāju un mikropiesārņotāju atdalīšana komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās šādā mērogā ir izmaksefektīva. Būtu jāparedz, ka aglomerācijās, kuru c. e. ir no 10 000 līdz 100 000, dalībvalstīm ceturtējā attīrīšana ir jāizmanto zonās, kas atzītas par jutīgām pret piesārņojumu ar mikropiesārņotājiem, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem, kuri būtu jānosaka. Šādās zonās būtu jāiekļauj vietas, kur attīrītu komunālo notekūdeņu novadīšana ūdensobjektos rada zemu atšķaidījuma attiecību vai kur saņemošos ūdensobjektus izmanto dzeramā ūdens ieguvei vai kā peldūdeņus. Prasību par ceturtējo attīrīšanu aglomerācijās ar c. e. no 10 000 līdz 100 000 dalībvalstis drīkstētu nepiemērot, ja tās, pamatojoties uz standartizētu riska novērtējumu, pierāda, ka vide vai sabiedrības veselība nav apdraudēta. Lai dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika nepieciešamās infrastruktūras plānošanai un īstenošanai, prasība par ceturtējo attīrīšanu būtu jāizpilda līdz 2040. gadam, taču pakāpeniski un nosakot skaidrus starpposma mērķus.

(11) Jaunākās zinātniskās atziņas, kas ir vairāku Komisijas stratēģiju43 pamatā, liecina, ka ir katrā ziņā jārīkojas, lai novērstu problēmu ar mikropiesārņotājiem, kas tagad tiek konstatēti visos Savienības ūdeņos un ko rada jaunu sadzīves vai rūpniecības produktu parādīšanās tirgū, tāpēc ir vajadzīgas jaunas metodes to identificēšanai un izvadīšanai no notekūdeņiem. Daži no šiem mikropiesārņotājiem pat mazos daudzumos ir bīstami sabiedrības veselībai un videi. Tādēļ būtu jāievieš papildu attīrīšana, t. i., ceturtējā attīrīšana, lai nodrošinātu, ka no komunālajiem notekūdeņiem tiek atdalīts plašs spektrs mikropiesārņotāju. Ceturtējā attīrīšanā pirmām kārtām būtu jākoncentrējas uz organiskiem mikropiesārņotājiem, kas veido ievērojamu piesārņojuma daļu un kuru atdalīšanas tehnoloģijas jau ir izstrādātas. Attīrīšanai būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (“Ūdens pamatdirektīva”), un tā būtu jāpiemēro, pamatojoties uz piesardzības principu kombinācijā ar riskbalstītu pieeju. Tāpēc visām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kuru c. e. ir 150 000 un vairāk, būtu jānodrošina ceturtējā attīrīšana, jo no šīm stacijām vidē tiek novadīts ievērojams daudzums mikropiesārņotāju un mikropiesārņotāju atdalīšana komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās šādā mērogā ir izmaksefektīva. Būtu jāparedz, ka aglomerācijās, kuru c. e. ir no 35 000 līdz 150 000, dalībvalstīm ceturtējā attīrīšana ir jāizmanto zonās, kas atzītas par jutīgām pret piesārņojumu ar mikropiesārņotājiem, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem, kuri būtu jānosaka. Minētajiem kritērijiem jo īpaši būtu jāatspoguļo riski, kas saistīti ar mikroplastmasu un PFAS. Šādās zonās būtu jāiekļauj vietas, kur attīrītu komunālo notekūdeņu novadīšana ūdensobjektos rada zemu atšķaidījuma attiecību vai kur saņemošos ūdensobjektus izmanto dzeramā ūdens ieguvei vai kā peldūdeņus. Prasību par ceturtējo attīrīšanu aglomerācijās ar c. e. no 35 000 līdz 150 000 dalībvalstis drīkstētu nepiemērot, ja tās, pamatojoties uz standartizētu riska novērtējumu, pierāda, ka vide vai sabiedrības veselība nav apdraudēta. Lai dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika nepieciešamās infrastruktūras plānošanai un īstenošanai, prasība par ceturtējo attīrīšanu būtu jāizpilda līdz [ievietot datumu — piecpadsmit gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas], taču pakāpeniski un nosakot skaidrus starpposma mērķus.

_________________

43 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, COM/2018/028 final; Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē” (COM(2019) 128 final); Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem”, COM(2020) 667 final; Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem ES. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021)400 final).

Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums

(13) Ceturtējā attīrīšana, kas nepieciešama, lai komunālos notekūdeņus attīrītu no mikropiesārņotājiem, radīs papildu izmaksas, kuras saistītas, piemēram, ar monitoringu un jaunu, modernu aprīkojumu, ko būtu vajadzīgs uzstādīt atsevišķās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās. Lai šīs papildu izmaksas segtu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā minēto principu “piesārņotājs maksā”, ir būtiski, lai ražotāji, kas Savienības tirgū laiž produktus, kuri satur vielas, kas pēc to kalpošanas laika beigām mikropiesārņotāju veidolā ir sastopamas komunālajos notekūdeņos (“mikropiesārņotājas vielas”), uzņemas atbildību par papildu attīrīšanu, kurā tiktu atdalītas šīs vielas, kuras radušās to profesionālās darbības dēļ. Lai to panāktu, piemērotākais līdzeklis būtu ražotāja paplašinātas atbildības sistēma, jo tās finansiālā ietekme uz nodokļu maksātājiem un ūdens tarifiem ir ierobežota un tajā pašā laikā tā stimulētu videi nekaitīgāku produktu izstrādi. Lai ierobežotu neparedzētas sekas attiecībā uz vitāli svarīgu produktu pieejamību, cenu pieņemamību un piekļūstamību, ražotāja atbildība būtu jāpapildina ar valsts finansējumu, ņemot vērā to nozaru augsto sabiedrisko vērtību, uz kurām attiecas paplašinātā ražotāja atbildība. Paplašinātas ražotāja atbildības shēmas būtu jāīsteno, ievērojot termiņu, kas paredzēts šīs direktīvas transponēšanas noteikumos. Saskaņā ar LESD 191. pantu Savienības politikai attiecībā uz vidi jātiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības. Tai jāpamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs. Princips “piesārņotājs maksā” nozīmē, ka piesārņotājiem būtu jāsedz pašu radītā piesārņojuma vai videi nodarītā kaitējuma izmaksas, tostarp izmaksas par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu, kontrolētu un mazinātu piesārņojumu. Šajā direktīvā paredzētās paplašinātas ražotāja atbildības shēmas pamatā ir princips “piesārņotājs maksā”, un tās mērķis ir panākt pilnīgu īstenošanu apvienojumā ar valsts ieguldījumu, jo ir vajadzīga turpmāka izpēte, lai nodrošinātu pilnīgu atbildību par visu radīto piesārņojumu un pilnīgu finansējumu, lai neapdraudētu vitāli svarīgu produktu pieejamību un piekļūstamību. Patlaban komunālajos notekūdeņos sastopamie mikropiesārņotāji, kuru dēļ ir nepieciešama papildu attīrīšana (ceturtējā attīrīšana) lielākoties cēlušies no zālēm un kosmētisko līdzekļu atliekām. Tāpēc ražotāja paplašināta atbildība būtu jāattiecina arī uz šīm divām produktu grupām. Ņemot vērā atšķirības dažādās valstīs, būtu jādod dalībvalstīm pietiekama elastība noteikt, kuri produkti ir klasificējami kā vitāli svarīgi produkti; tādas, piemēram, varētu būt zāles ar lielu ietekmi uz dzīves kvalitāti, higiēnas līdzekļi vai saules aizsarglīdzekļi. Ja un ciktāl tas ir nepieciešams, turpmāk produktu grupu saraksts būtu jāpielāgo atbilstoši zinātniskajām un tehnoloģiskajām norisēm, tirgū laisto produktu klāsta dinamikai un jauniem monitoringā gūtajiem datiem.

Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)

(13a) Mikroplastmasas un nanoplastmasas piesārņojumu bieži rada sintētisko tekstilizstrādājumu krāsošanas un mazgāšanas procesi, jo notekūdeņos nonāk sintētiskās mikrošķiedras. Tas jo īpaši attiecas uz plastmasas mikrošķiedrām vai nanoplastmasu, makroplastmasas fragmentiem, makroatkritumiem vai daļiņām no citiem plastmasas noārdīšanās veidiem, kuru klātbūtne vidē un okeānā jau ilgstoši tiek novērtēta par zemu. Lielākā daļa mikroplastmasas no tekstilizstrādājumiem atdalās pirmo piecu līdz desmit mazgāšanas reižu laikā, kas tikai pastiprina saikni starp ātro modi un mikroplastmasas radīto piesārņojumu. Komisijai saskaņā ar tās iniciatīvu “Piesārņojums ar mikroplastmasu: pasākumi piesārņojuma vidiskās ietekmes mazināšanai” būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, kuram pievienots ietekmes novērtējums un kurš noteiktu ES līmeņa pienākumu līdz 2027. gada 31. decembrim jaunās veļas mazgājamās mašīnās iebūvēt mikrošķiedras filtrus.

Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums

(14) Tomēr vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumu no ražotāja paplašinātas atbildības pienākumiem, ja produkti tiek laisti tirgū nelielos daudzumos, t. i., mazāk par 2 tonnām produktu, jo šādos gadījumos papildu administratīvais slogs ražotājam būtu nesamērīgs ar vidiskajiem ieguvumiem. Tāpat vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumu arī tad, ja ražotājs var pierādīt, ka produkta kalpošanas laika beigās mikropiesārņotāji nerodas. Tādi varētu būt, piemēram, gadījumi, kad var pierādīt, ka produkta atliekas notekūdeņos un vidē strauji bionoārdās vai nemaz nenonāk līdz komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka detalizētus kritērijus to tirgū laisto produktu identificēšanai, kuri pēc to kalpošanas laika beigām nerada mikropiesārņotājus notekūdeņos. Izstrādājot šos kritērijus, Komisijai būtu jāņem vērā zinātniskā vai cita pieejamā tehniskā informācija, tostarp attiecīgie starptautiskie standarti.

(14) Tomēr vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumu no ražotāja paplašinātas atbildības pienākumiem, ja produkti tiek laisti tirgū nelielos daudzumos, t. i., mazāk par 2 tonnām produktu, kas aprēķināti Savienības tirgum, jo šādos gadījumos papildu administratīvais slogs ražotājam būtu nesamērīgs ar vidiskajiem ieguvumiem. Tāpat vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumu arī tad, ja ražotājs var pierādīt, ka produkti, ko tas laiž tirgū, strauji bionoārdās vai ka produkta kalpošanas laika beigās mikropiesārņotāji nerodas. Tādi varētu būt, piemēram, gadījumi, kad var pierādīt, ka produkta atliekas notekūdeņos un vidē strauji bionoārdās vai nemaz nenonāk līdz komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka detalizētus kritērijus to tirgū laisto produktu identificēšanai, kuri pēc to kalpošanas laika beigām nerada mikropiesārņotājus notekūdeņos. Izstrādājot šos kritērijus, Komisijai būtu jāņem vērā zinātniskā vai cita pieejamā tehniskā informācija, tostarp attiecīgie starptautiskie standarti.

Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)

(14a) Nodrošinot, ka ražotājiem ir paplašināta ražotāja atbildība, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz pierādījumiem par mikropiesārņotāju klātbūtni ūdenī pēc trešējās attīrīšanas, dūņās vai pastāvīgi sistēmā, pievienot citas nozares, piemēram, pesticīdu, mājsaimniecības preču un plastmasas piedevu nozares, lai atspoguļotu valstu specifiku.

Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums

(15) Lai izvairītos no iespējamiem iekšējā tirgus izkropļojumiem, šajā direktīvā būtu jānosaka minimālās prasības ražotāja paplašinātās atbildības īstenošanai, savukārt par sistēmas praktisko organizāciju būtu jālemj valstu līmenī. Ražotāju iemaksām vajadzētu būt samērīgām ar tirgū laisto produktu daudzumiem un to atlieku bīstamību. Iemaksām būtu jāsedz, bet ne jāpārsniedz izmaksas par mikropiesārņotāju monitoringa darbībām, statistikas vākšanu par tirgū laisto produktu daudzumiem un bīstamību, šīs statistikas ziņošanu un objektīvu verificēšanu, kā arī par komunālo notekūdeņu efektīvu ceturtējo attīrīšanu saskaņā ar šo direktīvu. Tā kā komunālo notekūdeņu attīrīšana ir kolektīva, ir lietderīgi ieviest prasību, ka ražotājiem ir jāpievienojas centralizētai organizācijai, kas to vārdā var izpildīt no ražotāja paplašinātas atbildības izrietošos pienākumus.

(15) Lai izvairītos no iespējamiem iekšējā tirgus izkropļojumiem, šajā direktīvā būtu jānosaka minimālās prasības ražotāja paplašinātās atbildības īstenošanai, savukārt par sistēmas praktisko organizāciju būtu jālemj valstu līmenī. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par paplašinātas ražotāja atbildības shēmām, lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu dalībvalstu starpā. Ražotāju iemaksām vajadzētu būt samērīgām ar tirgū laisto produktu daudzumiem un to atlieku bīstamību. Iemaksām kopā ar valsts finansējumu būtu jāsedz izmaksas par mikropiesārņotāju monitoringa darbībām, statistikas vākšanu par tirgū laisto produktu daudzumiem un bīstamību, šīs statistikas analīzi, ziņošanu un objektīvu verificēšanu, kā arī izmaksas par atbilstošas informācijas sniegšanu patērētājiem un par komunālo notekūdeņu efektīvu ceturtējo attīrīšanu saskaņā ar šo direktīvu. Tā kā komunālo notekūdeņu attīrīšana ir kolektīva, ir lietderīgi ieviest prasību, ka ražotājiem ir jāpievienojas centralizētai organizācijai, kas to vārdā var izpildīt no ražotāja paplašinātas atbildības izrietošos pienākumus.

Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums

(16) Izvērtējums arī parādījis, ka notekūdeņu attīrīšanas sektorā paveras iespējas ievērojami samazināt paša sektora energopatēriņu un ražot atjaunīgo enerģiju, piemēram, komunālo notekūdeņu stacijās pieejamās virsmas var lietderīgāk izmantot, uz tām izvietojot saules enerģijas ražošanas ierīces, vai no dūņām var ražot biogāzi, kā arī var izmantot siltumenerģiju vai kinētisko enerģiju vai citus atjaunīgās enerģijas avotus, kas var kļūt pieejami turpmāko pētījumu rezultātā saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (2009/28/EK). Tāpat izvērtējumā noskaidrojies, ka, ja netiks skaidri noteikti juridiski pienākumi, sektorā var gaidīt tikai daļēju progresu. Tālab būtu jānosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka kopējais enerģijas daudzums, ko gadā patērē visas to teritorijā esošās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kuras apstrādā slodzi, kas atbilst 10 000 c. e. un vairāk, nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/200144 2. panta 1. punktā definētās enerģijas daudzumu, ko šīs komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas ir saražojušas no atjaunīgajiem energoresursiem, izmantojot, piemēram, objektā vai blakus objektam esošu enerģijas ražošanas sistēmu vai ielaides ārējā enerģijas ražošanas sistēmā, piemēram, dūņu nosūtīšanu uz centralizētu biogāzes ražošanas kompleksu. Minētais mērķis būtu jāsasniedz līdz 2040. gada 31. decembrim, un tas jādara pakāpeniski, nospraužot starpposma mērķrādītājus. Šā energoneitralitātes mērķrādītāja sasniegšana palīdzēs par 46 % samazināt sektora novēršamās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, un tajā pašā laikā palīdzēs sasniegt arī 2050. gada klimatneitralitātes mērķus un saistītos nacionālos un Savienības mērķus [piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842 noteiktos mērķus]45. Savukārt, veicinot ES bāzētu biogāzes vai saules enerģijas ražošanu un vienlaikus stiprinot energoefektivitātes pasākumus saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”46, kas nozīmē, ka enerģētikas politikas veidošanā un attiecīgu investīciju lēmumu pieņemšanā maksimāli ņem vērā izmaksefektīvus energoefektivitātes pasākumus, tiks mazināta Savienības energoatkarība, kas ir viens no Komisijas plānā Repower EU paustajiem mērķiem47. Tas saskan arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/84448 un Direktīvu (ES) 2018/2001, kurā komunālo notekūdeņu attīrīšanas objekti ir kvalificēti kā atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas, t. i., vietas, kas īpaši piemērotas atjaunīgās enerģijas ražotņu uzstādīšanai. Lai sasniegtu energoneitralitātes mērķi, izmantojot katrai komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijai un kanalizācijas sistēmai optimālus pasākumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka reizi četros gados tiek veikti energoauditi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES49 8. pantu, ko papildina ar rīcības plānu, kurā noteikts to pasākumu kopums, kas stacijām jāīsteno, lai samazinātu savu energopatēriņu. Ja vien stacijas nav sasniegušas maksimālo energoefektivitāti saskaņā ar šo direktīvu vai citiem stingrākiem valsts mērķrādītājiem, šādi auditi būtu jāpapildina ar rīcības plānu, kurā noteikts to pasākumu kopums, kas stacijām jāveic, lai samazinātu savu energopatēriņu. Šajos auditos būtu arī jāapzina energopatēriņa samazinājuma potenciāls saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, objektā vai ar centralizētas energosistēmas starpniecību veiktas atlikumsiltuma izmaksefektīvas atgūšanas un izmantošanas potenciāls vai atjaunīgās enerģijas izmaksefektīvas izmantošanas vai ražošanas potenciāls saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī jānosaka iespējamie uzlabojumi, lai samazinātu metāna un slāpekļa oksīda emisijas.

_________________

44 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

45 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

46 Komisijas Ieteikums (ES) 2021/1749 (2021. gada 28. septembris) par principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”: no principiem pie prakses – Vadlīnijas un piemēri principa ieviešanai lēmumu pieņemšanā enerģētikas nozarē un ārpus tās.

47 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Plāns REPowerEU, COM(2022) 230 final.

48 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).

49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012, 1. lpp.).

Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)

(16a) Notekūdeņi ir viens no četriem galvenajiem metāna emisiju avotiem līdztekus lauksaimniecībai, enerģijai un atkritumiem. Tāpēc Komisijai līdz 2025. gada 31. decembrim, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, būtu jāierosina saistošs Savienības metāna emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam, kas aptvertu visas attiecīgās emisijas radošās nozares. Metāna emisiju samazināšanas sasniegumi 20 gadu periodā ir 82,5 reizes efektīvāki nekā CO2 emisiju samazinājumi, un metāns atmosfērā noārdās daudz ātrāk (12 gados) nekā CO2 (vairāku simtu gadu laikā), tāpēc ir ļoti svarīgi un lietderīgi to samazināt saskaņā ar saistībām, kas uzņemtas saskaņā ar globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka notekūdeņu nozare vēlākais līdz 2050. gadam sasniedz Eiropas Klimata aktā noteikto klimatneitralitātes mērķrādītāju.

Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums

(17) Tā kā ūdens piesārņojuma pārrobežu rakstura dēļ kaimiņu dalībvalstīm vai trešām valstīm ir jāsadarbojas, lai šādu piesārņojumu novērstu un noskaidrotu, kā to apkarot jau pirmsākumos, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir citai citu vai trešo valsti jāinformē, ja būtisks ūdens piesārņojums, ko izraisījusi komunālo notekūdeņu novadīšana vienā dalībvalstī vai trešā valstī, ietekmē vai var ietekmēt ūdens kvalitāti citā dalībvalstī vai trešā valstī. Ja runa ir par piesārņojuma incidentu, kas varētu būtiski skart lejteces ūdensobjektus, par to būtu jāinformē nekavējoties. Par to būtu jāinformē arī Komisija un, ja vajadzīgs, pēc dalībvalstu aicinājuma Komisijai būtu jāpiedalās sanāksmēs. Svarīgi ir arī cīnīties pret pārrobežu piesārņojumu no trešām valstīm, ar kurām dažām dalībvalstīm ir kopīgi ūdensobjekti. Lai tiktu galā ar piesārņojumu, kas cēlies vai nonācis trešās valstīs, sadarbību un koordināciju ar trešām valstīm var īstenot saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Ūdens konvenciju50 vai citām relevantām reģionālām konvencijām, piemēram, reģionālajām jūru vai upju konvencijām.

(17) Tā kā ūdens piesārņojuma pārrobežu rakstura dēļ kaimiņu dalībvalstīm vai trešām valstīm ir jāsadarbojas, lai šādu piesārņojumu novērstu un noskaidrotu, kā to apkarot jau pirmsākumos, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir citai citu vai trešo valsti jāinformē, ja būtisks ūdens piesārņojums, ko izraisījusi komunālo notekūdeņu novadīšana vienā dalībvalstī vai trešā valstī, ietekmē vai var ietekmēt ūdens kvalitāti citā dalībvalstī vai trešā valstī. Ja runa ir par piesārņojuma incidentu, kas varētu būtiski skart lejteces ūdensobjektus, par to būtu jāinformē nekavējoties, piesārņojuma incidenta gadījumā izmantojot savlaicīgas trauksmes sistēmas vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī. Par to būtu jāinformē arī Komisija un, ja vajadzīgs, pēc dalībvalstu aicinājuma Komisijai būtu jāpiedalās sanāksmēs. Svarīgi ir arī cīnīties pret pārrobežu piesārņojumu no trešām valstīm, ar kurām dažām dalībvalstīm ir kopīgi ūdensobjekti. Lai tiktu galā ar piesārņojumu, kas cēlies vai nonācis trešās valstīs, sadarbību un koordināciju ar trešām valstīm var īstenot saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Ūdens konvenciju50 vai citām relevantām reģionālām konvencijām, piemēram, reģionālajām jūru vai upju konvencijām.

_________________

50 UNECE Konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu ar grozījumiem, kā arī Lēmums VI/3, ar ko precizē pievienošanās procedūru.

Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums

(18) Lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības aizsardzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kas uzbūvētas atbilstīgi šīs direktīvas prasībām, tiek projektētas, būvētas, ekspluatētas un uzturētas tā, lai nodrošinātu pietiekamu sniegumu jebkādos normālos vietējos klimatiskajos apstākļos.

(18) Lai nodrošinātu vides un veselības aizsardzību saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kanalizācijas sistēma un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kas uzbūvētas atbilstīgi šīs direktīvas prasībām, tiek projektētas, būvētas, ekspluatētas un uzturētas tā, lai nodrošinātu pietiekamu sniegumu jebkādos normālos vietējos klimatiskajos apstākļos, un pastāvīgi jāpielāgo savas metodes piesārņotāju noteikšanai notekūdeņos vienlaikus ar tādu jaunu produktu laišanu tirgū, kas vēlāk var būt sastopami notekūdeņos.

Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums

(19) Komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās nonāk arī ārpussadzīves notekūdeņi, tostarp rūpnieciskie notekūdeņi, kuros var būt daudzi piesārņotāji, uz ko Direktīva 91/271/EEK neattiecas, piemēram, smagie metāli, mikroplastmasa, mikropiesārņotāji un citas ķimikālijas. Vairumā gadījumu ir nepietiekama izpratne un zināšanas par šādu piesārņojumu, kas varētu pasliktināt attīrīšanas procesa funkcionēšanu un vairot saņemošo ūdeņu piesārņojumu, kā arī stipri apgrūtināt resursu atgūšanu no dūņām un attīrīto notekūdeņu atkalizmantošanu. Tāpēc dalībvalstīm šāds piesārņojums, kas nonāk komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās un tiek novadīts ūdensobjektos, būtu regulāri jāmonitorē un par to jāziņo. Lai piesārņojumu no ārpussadzīves notekūdeņu novadījumiem novērstu to rašanās vietā, notekūdeņu novadīšanai no rūpnieciskām darbībām vai uzņēmumiem, kas pieslēgti kanalizācijas sistēmām, būtu iepriekš jāsaņem atļauja. Lai nodrošinātu, ka kanalizācijas sistēmas un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas tehniski spēj uzņemt un attīrīt ienākošo piesārņojumu, pirms šo atļauju izdošanas būtu jākonsultējas ar to komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, kurās tiek novadīti ārpussadzīves notekūdeņi, un operatoriem vajadzētu būt iespējai iepazīties ar izdotajām atļaujām, lai tie varētu pielāgot savus attīrīšanas procesus. Ja ienākošajos ūdeņos tiek konstatēts ārpussadzīves piesārņojums, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai samazinātu piesārņojumu tā rašanās vietā, proti, jāuzlabo piesārņotāju monitorings kanalizācijas sistēmās, lai varētu identificēt piesārņojuma avotus, un vajadzības gadījumā jāpārskata atļaujas, kas piešķirtas relevantajām pieslēgtajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām. Savienības ūdens resursi tiek arvien vairāk noslogoti, tāpēc dažos Savienības apvidos ir radies pastāvīgs vai pārejošs ūdens trūkums. Savienības spēju reaģēt uz pieaugošo ūdens resursu noslodzi varētu uzlabot, ja tiktu plašāk atkalizmantoti attīrīti komunālie notekūdeņi, kas ļautu ierobežot saldūdens ieguvi no virszemes un pazemes ūdensobjektiem. Tāpēc būtu pēc iespējas jāveicina un jāpiekopj attīrītu komunālo notekūdeņu atkalizmantošana, tajā pašā laikā ņemot vērā, ka ir jāgādā par to, ka tiek izpildīti mērķi panākt saņemošo ūdensobjektu labu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli, kuri definēti Direktīvā 2000/60/EK. Stingrākas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai un pasākumi, ar ko uzlabo piesārņojuma monitoringu, izsekošanu un samazināšanu tā rašanās vietā, ietekmēs attīrīto komunālo notekūdeņu kvalitāti un līdz ar to sekmēs ūdens atkalizmantošanu. Ja ūdeni atkalizmanto lauksaimnieciskajā apūdeņošanā, tam būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/74151.

(19) Komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās nonāk arī ārpussadzīves notekūdeņi, tostarp rūpnieciskie notekūdeņi, kuros var būt daudzi piesārņotāji, tostarp mikrošķiedras un nanoplastmasa, uz ko Direktīva 91/271/EEK neattiecas, piemēram, smagie metāli, mikroplastmasa, mikropiesārņotāji un citas ķimikālijas. Vairumā gadījumu ir nepietiekama izpratne un zināšanas par šādu piesārņojumu, kas varētu pasliktināt attīrīšanas procesa funkcionēšanu un vairot saņemošo ūdeņu piesārņojumu, kā arī stipri apgrūtināt resursu atgūšanu no dūņām un attīrīto notekūdeņu atkalizmantošanu. Tāpēc dalībvalstīm šāds piesārņojums, kas nonāk komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās un tiek novadīts ūdensobjektos, būtu regulāri jāmonitorē un par to jāziņo. Lai piesārņojumu no ārpussadzīves notekūdeņu novadījumiem novērstu to rašanās vietā, notekūdeņu novadīšanai no rūpnieciskām darbībām vai uzņēmumiem, kas pieslēgti kanalizācijas sistēmām, būtu iepriekš jāsaņem atļauja. Lai nodrošinātu, ka kanalizācijas sistēmas un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas tehniski spēj uzņemt un attīrīt ienākošo piesārņojumu, pirms šo atļauju izdošanas būtu jākonsultējas ar to komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, kurās tiek novadīti ārpussadzīves notekūdeņi, un būtu jāsaņem to piekrišana un operatoriem vajadzētu būt iespējai iepazīties ar izdotajām atļaujām, lai tie varētu pielāgot savus attīrīšanas procesus. Turklāt to kanalizācijas sistēmu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, kurās tiek novadīti ārpussadzīves notekūdeņi, vajadzētu būt iespējai monitorēt šos novadījumus, pirms tie nonāk kanalizācijas sistēmās un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās. Ja ienākošajos ūdeņos tiek konstatēts ārpussadzīves piesārņojums, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai samazinātu piesārņojumu tā rašanās vietā, proti, jāuzlabo piesārņotāju monitorings kanalizācijas sistēmās, lai varētu identificēt piesārņojuma avotus, un vajadzības gadījumā jāpārskata atļaujas, kas piešķirtas relevantajām pieslēgtajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām. Savienības ūdens resursi tiek arvien vairāk noslogoti, tāpēc dažos Savienības apvidos ir radies pastāvīgs vai pārejošs ūdens trūkums. Savienības spēju reaģēt uz pieaugošo ūdens resursu noslodzi varētu uzlabot, ja tiktu plašāk atkalizmantoti attīrīti komunālie notekūdeņi, kas ļautu ierobežot saldūdens ieguvi no virszemes un pazemes ūdensobjektiem. Tāpēc būtu pēc iespējas jāveicina un jāpiekopj attīrītu komunālo notekūdeņu atkalizmantošana, jo īpaši rūpnieciskajos procesos un centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā nacionālie ūdens taupīšanas un atkalizmantošanas plāni, kuros nosaka ūdens atkalizmantošanas un ūdens taupīšanas mērķus visās nozarēs, kuras tiek uzskatītas par relevantām, tajā pašā laikā ņemot vērā, ka ir jāgādā par to, ka tiek izpildīti mērķi panākt saņemošo ūdensobjektu labu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli, kuri definēti Direktīvā 2000/60/EK, un nodrošināts minimālais ekoloģiskais caurplūdums. Stingrākas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai un pasākumi, ar ko uzlabo piesārņojuma monitoringu, izsekošanu un samazināšanu tā rašanās vietā, ietekmēs attīrīto komunālo notekūdeņu kvalitāti un līdz ar to sekmēs ūdens atkalizmantošanu. Ja ūdeni atkalizmanto lauksaimnieciskajā apūdeņošanā, tam būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/74151.

_________________

51 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020., 32. lpp.).

Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)

(19a) Šīs ūdens un enerģijas saiknes pamatā ir strauji augošā izpratne, ka klimata un ūdens sistēmas ir saistītas, un izmaiņas vienā sistēmā izraisa nozīmīgas nelineāras izmaiņas otrā sistēmā. Tāpēc klimatneitralitātes mērķi jāizvirza un uzmanība ūdens resursiem jāpievērš savstarpēji pastiprinošā veidā, panākot ūdensviedu sabiedrību. Tā ir sabiedrība, kurā ūdens vērtība tiek atzīta un izprasta, visi pieejamie ūdens avoti tiek apsaimniekoti tā, lai novērstu ūdens trūkumu un piesārņojumu; ūdens sistēma ir noturīga pret demogrāfisko pārmaiņu, sausuma un plūdu ietekmi, un visas attiecīgās ieinteresētās personas līdzdarbojas, lai garantētu ilgtspējīgu ūdens pārvaldību, savukārt ūdens un resursu aprites ķēdes lielā mērā ir slēgtas, lai veicinātu aprites ekonomiku.

Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums

(20) Lai nodrošinātu pienācīgu šīs direktīvas īstenošanu un it sevišķi emisijas robežvērtību ievērošanu, ir svarīgi monitorēt attīrīto komunālo notekūdeņu novadījumus vidē. Monitorings būtu jāveic, valsts līmenī izveidojot obligātu iepriekšēju atļauju sistēmu attīrīto komunālo notekūdeņu novadīšanai vidē. Turklāt, lai pastāvīgi novērstu plastmasas biovides, tostarp, bet ne tikai, bionesēju, biolodīšu un polistirola lodīšu, nejaušas akūtas noplūdes un hroniskas difūzas noplūdes vidē no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, ir svarīgi novadīšanas atļaujās iekļaut īpašus pienākumus izmantot atbilstošus aiztures risinājumus, piemēram, režģus un sietus, lai novērstu novadījumus, un pastāvīgi monitorēt jebkādus plastmasas biovides novadījumus. Lai sagatavotos gaidāmajam biovides izmantošanas pieaugumam, kā arī tehnoloģiju attīstībai nozarē, plastmasas biovides definīcijai būtu jāaptver visas esošās tehnoloģijas un vienlaikus tai jābūt atbilstošai nākotnes vajadzībām un pietiekami elastīgai, lai ņemtu vērā turpmākos sasniegumus šajā jomā.

Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums

(21) Lai nodrošinātu vides aizsardzību, bionoārdāmu ārpussadzīves notekūdeņu tiešai novadīšanai vidē no noteiktām rūpniecības nozarēm būtu jāsaņem iepriekšēja atļauja valsts līmenī un jāizpilda attiecīgas prasības. Šīm prasībām būtu jānodrošina, ka tieši novadījumi no noteiktām rūpniecības nozarēm tiek pakļauti otrējai, trešējai un ceturtējai attīrīšanai, kas nepieciešama cilvēka veselības un vides aizsardzībai.

Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums

(22) Saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu “Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību [un] veiktu slimību profilaksi”. Lai nodrošinātu, ka tiek optimāli izmantoti relevantie sabiedrības veselības dati, kas tiek iegūti no komunālajiem notekūdeņiem, būtu jāievieš un jāizmanto komunālo notekūdeņu uzraudzība preventīviem vai agrīnās brīdināšanas mērķiem, piemēram, konkrētu vīrusu atklāšanai komunālajos notekūdeņos, kas liecina par epidēmijas vai pandēmijas sākšanos. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pastāvīgs dialogs un koordinācija starp kompetentajām iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, un kompetentajām iestādēm, kas atbild par komunālo notekūdeņu apsaimniekošanu. Minētās koordinācijas kontekstā būtu jāizveido saraksts ar sabiedrības veselībai relevantiem parametriem, kas monitorējami komunālajos notekūdeņos, kā arī paraugošanas biežums un vieta. Šajā pieejā tiks izmantotas un papildinātas citas Savienības iniciatīvas sabiedrības veselības aizsardzības laukā, piemēram, vides monitorings, kas ietver notekūdeņu uzraudzību52. Balstoties uz Covid-19 pandēmijas laikā apkopoto informāciju un pieredzi, kas gūta, īstenojot Komisijas Ieteikumu par kopīgu pieeju, ar ko izveido SARS-CoV-2 un tā variantu sistemātisku uzraudzību notekūdeņos ES (“ieteikums”)53, būtu jāprasa, lai dalībvalstis regulāri monitorētu veselībai relevantus parametrus, kas saistīti ar SARS-CoV-2 un tā variantiem. Lai nodrošinātu, ka tiek izmantotas saskaņotas metodes, dalībvalstīm SARS-CoV-2 un tā variantu monitoringam iespējami lielā mērā būtu jāizmanto paraugošanas un analīzes metodes, kas izklāstītas ieteikumā.

(22) Saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu “Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību [un] veiktu slimību profilaksi”. Lai nodrošinātu, ka tiek optimāli izmantoti relevantie sabiedrības veselības dati, kas tiek iegūti no komunālajiem notekūdeņiem, būtu jāievieš un jāizmanto komunālo notekūdeņu uzraudzība preventīviem vai agrīnās brīdināšanas mērķiem, piemēram, konkrētu vīrusu atklāšanai komunālajos notekūdeņos, kas liecina par epidēmijas vai pandēmijas sākšanos, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pastāvīgs dialogs un koordinācija starp kompetentajām iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, un kompetentajām iestādēm, kas atbild par komunālo notekūdeņu apsaimniekošanu, un skaidri jānosaka šo kompetento iestāžu uzdevumi un pienākumi, kā arī izmaksas. Minētās koordinācijas kontekstā būtu jāizveido saraksts ar sabiedrības veselībai relevantiem parametriem, kas monitorējami komunālajos notekūdeņos, kā arī paraugošanas biežums un vieta. Šajā pieejā tiks izmantotas un papildinātas citas Savienības iniciatīvas sabiedrības veselības aizsardzības laukā, piemēram, vides monitorings, kas ietver notekūdeņu uzraudzību52. Balstoties uz Covid-19 pandēmijas laikā apkopoto informāciju un pieredzi, kas gūta, īstenojot Komisijas Ieteikumu par kopīgu pieeju, ar ko izveido SARS-CoV-2 un tā variantu sistemātisku uzraudzību notekūdeņos ES (“ieteikums”)53, būtu jāprasa, lai dalībvalstis regulāri monitorētu veselībai relevantus parametrus. Lai nodrošinātu, ka tiek izmantotas saskaņotas metodes, dalībvalstīm SARS-CoV-2 un tā variantu monitoringam iespējami lielā mērā būtu jāizmanto paraugošanas un analīzes metodes, kas izklāstītas ieteikumā.

_________________

52 Komisijas paziņojums “Par Eiropas Veselības savienības izveides nākamo soli: Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde HERA” (COM(2021) 576 final).

53 Komisijas Ieteikums (ES) 2021/472 (2021. gada 17. marts) par kopīgu pieeju, ar ko izveido SARS-CoV-2 un tā variantu sistemātisku uzraudzību notekūdeņos Eiropas Savienībā (OV L 98, 19.3.2021., 3. lpp.).

Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)

(23a) Šajā direktīvā pieeja “Viena veselība”, ko atzinusi Pasaules Veselības organizācija, ir atzīta par integrētu un vienojošu pieeju, kuras mērķis ir ilgtspējīgi līdzsvarot un optimizēt cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselību. Ar pieeju “Viena veselība” tiek atzīta cilvēku, mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku, augu un plašākas vides, tostarp ekosistēmu, veselības savstarpējā ciešā saistība un savstarpējā atkarība. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka notekūdeņu attīrīšanai būtu jānovērš nelabvēlīga ietekme uz veselību, tostarp epidēmijas, un ievērot tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi. Attiecībā uz G7 apņemšanos atzīt, ka pasaules mērogā strauji palielinās rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR), ir jāveicina piesardzīga un atbildīga antibiotiku lietošana cilvēku un veterinārajās zālēs.

Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
24. apsvērums

(24) Lai aizsargātu vidi un cilvēka veselību, dalībvalstīm būtu jāapzina riski, ko rada komunālo notekūdeņu apsaimniekošana. Balstoties uz konstatētajiem riskiem un ja tas nepieciešams, lai izpildītu Savienības ūdens jomas tiesību aktu prasības, dalībvalstīm attiecībā uz komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu būtu jāveic stingrāki pasākumi nekā pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šajā direktīvā noteikto prasību minimumu. Atkarībā no situācijas šie stingrākie pasākumi cita starpā var ietvert kanalizācijas sistēmu izveidi, integrētu komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādi vai otrējās, trešējās vai ceturtējās attīrīšanas piemērošanu komunālajiem notekūdeņiem aglomerācijās vai komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās zem tā c. e. sliekšņa, no kura sākas standarta prasību piemērošana. Tie var ietvert arī rūpīgāku attīrīšanu nekā attīrīšana, kas vajadzīga, lai ievērotu prasību minimumu, vai attīrīto komunālo notekūdeņu dezinfekcija, kas nepieciešama, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/7/EK prasības55.

(24) Lai aizsargātu vidi un veselību atbilstoši pieejai “Viena veselība”, dalībvalstīm būtu jāapzina riski, ko rada komunālo notekūdeņu apsaimniekošana. Šajā sakarā, lai novērstu komunālo notekūdeņu piesārņojumu, kā iepriekšēja pieeja būtu jāveicina kontrole izcelsmes vietā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktu. Balstoties uz konstatētajiem riskiem un ja tas nepieciešams, lai izpildītu Savienības ūdens jomas tiesību aktu prasības, dalībvalstīm attiecībā uz komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu būtu jāveic stingrāki pasākumi nekā pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šajā direktīvā noteikto prasību minimumu. Atkarībā no situācijas šie stingrākie pasākumi cita starpā var ietvert preventīvus pasākumus, kanalizācijas sistēmu izveidi, integrētu komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādi vai otrējās, trešējās vai ceturtējās attīrīšanas piemērošanu komunālajiem notekūdeņiem aglomerācijās vai komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās zem tā c. e. sliekšņa, no kura sākas standarta prasību piemērošana, kā arī novadīšanas atļauju pārskatīšanu un līdzvērtīgas attīrīšanas izmantošanu, kas nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni. Tie var ietvert arī rūpīgāku attīrīšanu nekā attīrīšana, kas vajadzīga, lai ievērotu prasību minimumu, vai attīrīto komunālo notekūdeņu dezinfekcija, kas nepieciešama, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/7/EK prasības55.

_________________

55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums

(25) ilgtspējīgas attīstības mērķis un ar to saistītais uzdevums, kas paredz, ka dalībvalstīm līdz 2030. gadam “jāpanāk, lai visiem būtu piekļuve adekvātai un vienlīdzību veicinošai sanitārijai un higiēnai, un jāizskauž defekācija atklātās vietās, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, meiteņu un mazaizsargātu iedzīvotāju vajadzībām”56. Turklāt Eiropas sociālo tiesību pīlāra57 20. princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, arī ūdenim un sanitārijai. Ņemot to vērā un saskaņā ar PVO Sanitācijas un veselības vadlīniju ieteikumiem58 un Ūdens un veselības protokola noteikumiem, dalībvalstīm jautājums par piekļuvi sanitārijai būtu jārisina valsts līmenī. Tas būtu jādara ar darbībām, kuru mērķis ir uzlabot sanitārijas piekļūstamību itin visiem, piemēram, ierīkojot sanitāros mezglus sabiedriskās vietās, kā arī veicinot piemērotu sanitāro mezglu pieejamību publiskās pārvaldes iestādēs un sabiedriskās ēkās bez maksas un/vai par visiem pieejamu cenu. Sanitārajiem mezgliem būtu jānodrošina cilvēka urīna, izkārnījumu un menstruālo asiņu droša apsaimniekošana un likvidēšana. Tie būtu jāpārvalda droši, kas nozīmē, ka tiem vajadzētu būt vienmēr piekļūstamiem visiem, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti un bezpajumtniekiem, ka tiem būtu jāatrodas vietā, kas nodrošina minimālu risku lietotāju drošībai, un ka tiem vajadzētu būt higiēniski un tehniski droši lietojamiem. Šādu mezglu skaitam vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu, ka tiek apmierinātas cilvēku vajadzības un ka gaidīšanas laiks nav pārmērīgi ilgs.

(25) ilgtspējīgas attīstības mērķis un ar to saistītais uzdevums, kas paredz, ka dalībvalstīm līdz 2030. gadam “jāpanāk, lai visiem būtu piekļuve adekvātai un vienlīdzību veicinošai sanitārijai un higiēnai, un jāizskauž defekācija atklātās vietās, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, meiteņu un mazaizsargātu iedzīvotāju vajadzībām”56.Turklāt Eiropas sociālo tiesību pīlāra57 20. princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, arī ūdenim un sanitārijai. Ņemot to vērā un saskaņā ar PVO Sanitācijas un veselības vadlīniju ieteikumiem58 un Ūdens un veselības protokola noteikumiem59, dalībvalstīm jautājums par piekļuvi sanitārijai būtu jārisina valsts līmenī. Tas būtu jādara ar darbībām, kas nodrošina sanitārijas piekļūstamību itin visiem, piemēram, ierīkojot sanitāros mezglus sabiedriskās vietās, kā arī veicinot piemērotu sanitāro mezglu pieejamību publiskās pārvaldes iestādēs un sabiedriskās ēkās bez maksas un/vai par visiem pieejamu cenu. Sanitārajiem mezgliem būtu jānodrošina cilvēka urīna un izkārnījumu droša apsaimniekošana un likvidēšana un droša menstruālās higiēnas produktu nomaiņa. Tie būtu jāpārvalda droši, kas nozīmē, ka tiem vajadzētu būt vienmēr piekļūstamiem visiem, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti un bezpajumtniekiem, ka tiem būtu jāatrodas vietā, kas nodrošina maksimālu lietotāju drošību, un ka tiem vajadzētu būt higiēniski un tehniski droši lietojamiem. Šādu mezglu skaitam vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu, ka tiek apmierinātas cilvēku vajadzības un ka gaidīšanas laiks nav pārmērīgi ilgs.

_________________

56 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūcija (A/70/L.1).

57 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide” (COM(2017) 0250 final).

58 PVO Sanitācijas un veselības vadlīnijas, 2018.

59 1992. gada Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu 1999. gada 17. jūnija Protokols par ūdeni un veselību.

Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums

(26) Minoritāšu kultūru, piemēram, romu un trevelleru, īpašā situācija neatkarīgi no tā, vai viņi ir nometnieki, un jo īpaši tas, ka viņiem nav piekļuves sanitārijai, tika atzīts Komisijas 2020. gada 7. oktobra paziņojumā “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars”, kurā aicināts veicināt faktisku līdztiesīgu piekļuvi pamatpakalpojumiem. Kopumā ir lietderīgi, ka dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš mazaizsargātām un marginalizētām grupām, veicot nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu šo grupu piekļuvi sanitārijai. Ir svarīgi, lai minēto grupu identificēšana noritētu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 16. panta 1. punktu60. Veicot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot mazaizsargātu un marginalizētu grupu piekļuvi sanitārijai, cita starpā varētu sabiedriskās vietās bez maksas vai par zemu pakalpojuma maksu nodrošināt sanitāros mezglus, uzlabot vai uzturēt pieslēgumu pienācīgām komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un palielināt informētību par tuvākajiem sanitārajiem mezgliem.

(26) Minoritāšu kultūru, piemēram, romu un trevelleru, īpašā situācija neatkarīgi no tā, vai viņi ir nometnieki, un jo īpaši tas, ka viņiem nav piekļuves sanitārijai, tika atzīts Komisijas 2020. gada 7. oktobra paziņojumā “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars”, kurā aicināts veicināt faktisku līdztiesīgu piekļuvi pamatpakalpojumiem. Kopumā ir lietderīgi, ka dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš mazaizsargātām grupām un grupām, kas ir marginalizētas tādu faktoru dēļ, kuri saistīti ar to sociālekonomisko situāciju, etnisko izcelsmi, seksualitāti, dzimumu, invaliditāti, bezpajumtniecību, juridisko statusu, reliģisko pārliecību vai citiem iemesliem, veicot nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu šo grupu piekļuvi sanitārijai. Ir svarīgi, lai minēto grupu identificēšana noritētu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 16. panta 1. punktu. Veicot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot mazaizsargātu un marginalizētu grupu piekļuvi sanitārijai, cita starpā varētu sabiedriskās un privātās vietās bez maksas vai par zemu pakalpojuma maksu, kā arī publiskās pārvaldes iestāžu ēkās nodrošināt sanitāros mezglus, uzlabot vai uzturēt pieslēgumu pienācīgām komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un palielināt informētību par tuvākajiem sanitārajiem mezgliem.

_________________

60 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).

Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums

(28) Izvērtējumā secināts, ka varētu uzlabot dūņu apsaimniekošanu, lai to labāk pieskaņotu aprites ekonomikas un Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā noteiktās atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principiem. Darbības, kuru mērķis ir labāk monitorēt un avotā samazināt piesārņojumu no ārpussadzīves novadījumiem, palīdzēs uzlabot radušos dūņu kvalitāti un nodrošinās, ka tās var droši izmantot lauksaimniecībā un citās nozarēs. Lai nodrošinātu un veicinātu to, ka no dūņām un notekūdeņiem pareizi un droši tiek atgūtas barības vielas, un nodrošinātu saskaņotību attiecībā uz Savienības mērķi nodrošināt kritiski svarīgu izejvielu, tostarp kritiski svarīgas vielas fosfora, drošas un ilgtspējīgas piegādes ķēdes pieejamību, Savienības līmenī būtu jānosaka minimālie atgūšanas rādītāji, un vienlaikus ir ciešāk jāsadarbojas ar akadēmiskajām aprindām un pētniekiem, lai noteiktu un piemērotu visatbilstošākās metodes barības vielu atgūšanai no dūņām turpmākai izmantošanai lauksaimniecībā. Komisijai būtu jāveicina tiesiskais regulējums ar mērķi izveidot funkcionālu atgūtā fosfora un slāpekļa tirgu, un dalībvalstīm būtu jāatvieglo atgūtā slāpekļa piekļuve tirgum un turpmāka izmantošana. Jāparedz iespēja nākotnē mainīt prasības attiecībā uz atgūšanu, ņemot vērā barības vielu atgūšanas tehnoloģijas un procesa pieeju turpmāko attīstību. Dalībvalstīm būtu jāapsver vērtīgu resursu ieguve no notekūdeņu dūņām lauksaimniecības vajadzībām, lai nostiprinātu nozares noturību un ilgtspēju un veicinātu Savienības mēslošanas līdzekļu nozares stratēģisko autonomiju. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt efektīvu barības vielu apriti un uzlabot notekūdeņu dūņu barības vielu un metālu reģenerāciju, galveno uzmanību pievēršot citu papildu ieguvumu sasniegšanai, piemēram, biogāzes vai biokokogļu ražošanai.

Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums

(29) Ir vajadzīgs papildu monitorings, lai verificētu atbilstību jaunajām prasībām attiecībā uz mikropiesārņotājiem, ārpussadzīves piesārņojumu, energoneitralitāti, SEG emisijām, nokrišņu ūdens pārplūdēm un urbānās noteces ūdeņiem. Lai verificētu ceturtējās attīrīšanas sniegumu attiecībā uz mikropiesārņotāju samazināšanu komunālo notekūdeņu novadījumos, ir pietiekami monitorēt ierobežotu reprezentatīvu mikropiesārņotāju kopu. Monitoringa biežums būtu jāpieskaņo pašreizējai paraugpraksei, kā pašlaik notiek Šveicē. Lai saglabātu izmakslietderību, minētie pienākumi būtu jāpielāgo komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un aglomerāciju lielumam. Monitorings arī palīdzēs nodrošināt datus vispārējam vidiskā monitoringa satvaram, kas izveidots saskaņā ar 8. vides rīcības programmu63, un, konkrētāk, sagādās datus tā pamatā esošajam nulles piesārņojuma monitoringa satvaram64.

(29) Ir vajadzīgs papildu monitorings, lai verificētu atbilstību jaunajām prasībām attiecībā uz mikropiesārņotājiem, ārpussadzīves piesārņojumu, energoneitralitāti, visām SEG emisijām, tostarp slāpekļa oksīdu, metānu un nokrišņu ūdens pārplūdēm, un urbānās noteces ūdeņiem. Šāds monitorings atbalsta nacionālās inventarizācijas ziņojumus, nodrošina nepieciešamo infrastruktūru IPCC monitoringa pamatnostādņu īstenošanai un dod iespēju nākotnē izstrādāt rīcības plānus zinātniski pamatotiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas ir saskaņoti ar Parīzes nolīgumu. Lai verificētu ceturtējās attīrīšanas sniegumu attiecībā uz mikropiesārņotāju samazināšanu komunālo notekūdeņu novadījumos, ir pietiekami monitorēt ierobežotu reprezentatīvu mikropiesārņotāju kopu. Monitoringa biežums būtu jābalsta uz pašreizējo paraugpraksi, kā pašlaik notiek Šveicē. Tas jāpaplašina, lai aptvertu īpaši bīstamas vielas, piemēram, telmisartānu, bisfenolu A, beta-estradiolu un perfluoroktānsulfoskābi (PFOS). Lai saglabātu izmakslietderību, minētie pienākumi būtu jāpielāgo komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un aglomerāciju lielumam. Monitorings arī palīdzēs nodrošināt datus vispārējam vidiskā monitoringa satvaram, kas izveidots saskaņā ar 8. vides rīcības programmu63, un, konkrētāk, sagādās datus tā pamatā esošajam nulles piesārņojuma monitoringa satvaram64, un atbalstīs digitālo pārkārtošanos ūdens nozarē saskaņā ar Savienības digitālo stratēģiju.

_________________

63 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.).

64 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem ES. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021)400 final).

Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums

(30) Lai samazinātu administratīvo slogu un labāk izmantotu digitalizācijas pavērtās iespējas, būtu jāuzlabo un jāvienkāršo ziņošana par direktīvas īstenošanu, atceļot dalībvalstu pienākumu reizi divos gados ziņot Komisijai un Komisijai reizi divos gados publicēt ziņojumus. Tā būtu jāaizstāj ar prasību, lai dalībvalstis ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) atbalstu uzlabo esošās nacionālās standartizētās datu kopas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK, un tās regulāri atjaunina. Komisijai un EVA būtu jānodrošina pastāvīga piekļuve valstu datubāzēm un tās būtu jādara pieejamas sabiedrībai, izmantojot centralizētu Savienības mēroga datubāzi par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Minētajai datubāzei būtu jānodrošina iespēja salīdzināt dalībvalstu attīrīšanas staciju sniegumu attiecībā uz piesārņojuma novēršanu, salīdzinoši novērtēt veiktos pasākumus un palīdzēt īstenot šo direktīvu, kā arī paplašināto ražotāja atbildību, īpašu uzmanību pievēršot piesārņojuma avotiem. Lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par šīs direktīvas piemērošanu, datu kopās būtu jāiekļauj informācija par komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju atbilstību attīrīšanas prasībām (atbilstība/neatbilstība, novadīto piesārņotāju slodze un koncentrācija), par to, kādā mērā sasniegti energoneitralitātes mērķi, par SEG emisijām no attīrīšanas stacijām, kuru attīrīto notekūdeņu slodzes c. e. pārsniedz 10 000, un par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz nokrišņu ūdens pārplūdēm / urbānās noteces ūdeņiem, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmām noteces gadījumā, piekļuvi sanitārijai un attīrīšanu individuālās sistēmās un paplašināta ražotāja atbildības īstenošanu. Turklāt, lai optimizētu datu izmantošanu, kā arī atbalstītu pilnīgu caurredzamību, būtu jānodrošina pilnīga saskanība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/200665. Attiecībā uz administratīvo slogu, kas saistīts ar informācijas un datu sniegšanu sabiedrībai, vienmēr būtu jāievēro proporcionalitātes princips.

_________________

65 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)

(31a) Patlaban ir pieejams ievērojams Savienības finansējums, lai segtu Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas īstenošanas izmaksas. Kohēzijas politikas piešķīrumi notekūdeņu nozarei kopš 2000. gada ir sasnieguši 38,8 miljardus euro. Papildus kohēzijas politikas finansējumam, kas paredzēts tiešiem ieguldījumiem ūdens nozarē, Savienības fondi, tostarp kohēzijas politikas fondi, “Apvārsnis 2020” un LIFE fondi, atbalstīja arī pētniecību Savienības ūdens nozarē. Laikposmā no 2000. līdz 2017. gadam Savienība kopumā finansēja 138 LIFE projektus, kas saistīti ar notekūdeņu attīrīšanu. Būs vajadzīgs papildu atbalsts Savienības līmenī, lai īstenotu jaunus vērienīgus mērķus un nevienu neatstātu novārtā, vienlaikus nodrošinot augstu komunālo notekūdeņu attīrīšanas līmeni un iedzīvotāju piekļuvi šādai attīrīšanai visā Eiropā. Tomēr ceturtējā attīrīšana būtu jāfinansē no valstu PRA shēmām kopā ar valsts finansējumu, lai ierobežotu ietekmi uz iedzīvotāju rēķiniem par ūdeni un nodrošinātu, ka tiek ievērots princips “piesārņotājs maksā”. Kā papildu pasākums saskaņā ar īstenošanas novērtējumu Komisijai būtu jānodrošina, ka notekūdeņu attīrīšanai tiek nodrošināti atbilstoši finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis, izmantojot nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS laikposmam pēc 2027. gada) investīciju programmas, kopumā izpilda šajā direktīvā paredzētos pienākumus.

Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums

(32) Komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nozare ir specifiska, jo tā darbojas kā ierobežotas konkurences tirgus — un publiskie un mazie uzņēmumi ir pieslēgti kanalizācijas sistēmai bez iespējas izvēlēties operatoru. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt publisku piekļuvi operatoru galvenajiem snieguma rādītājiem, piemēram, panāktajam attīrīšanas līmenim, attīrīšanas izmaksām, patērētajai un saražotajai enerģijai un saistītajām SEG emisijām un oglekļa pēdai. Lai sabiedrība būtu labāk informēta par komunālo notekūdeņu attīrīšanas ietekmi, viegli piekļūstamā veidā, piemēram, rēķinos, būtu jāsniedz pamatinformācija par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas ikgadējām izmaksām katrai mājsaimniecībai, savukārt citai detalizētai informācijai vajadzētu būt pieejamai tiešsaistē operatora vai kompetentās iestādes vietnē.

(32) Komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nozare ir specifiska, un publiskie un mazie uzņēmumi ir pieslēgti kanalizācijas sistēmai bez iespējas izvēlēties operatoru. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt piekļuvi ūdenim un sanitārijai. Tāpat ir svarīgi nodrošināt publisku piekļuvi operatoru galvenajiem snieguma rādītājiem, piemēram, panāktajam attīrīšanas līmenim, attīrīšanas izmaksām, patērētajai un saražotajai enerģijai un saistītajām SEG emisijām un oglekļa pēdai. Lai sabiedrība būtu labāk informēta par komunālo notekūdeņu attīrīšanas ietekmi, viegli piekļūstamā veidā rēķinos, būtu jāsniedz pamatinformācija par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas ikgadējām izmaksām katrai mājsaimniecībai, savukārt citai detalizētai informācijai vajadzētu būt pieejamai ērti lietojamā formātā tiešsaistē operatora vai kompetentās iestādes vietnē.

Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK66 dalībvalstīs garantē tiesības piekļūt vides informācijai saskaņā ar 1998. gada Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Orhūsas konvencija ietver plašus pienākumus, kas saistīti gan ar vides informācijas sniegšanu pēc pieprasījuma, gan tās aktīvu izplatīšanu. Ir svarīgi, lai šīs direktīvas noteikumi, kas attiecas uz piekļuvi informācijai un datu kopīgošanas kārtību, minēto direktīvu papildinātu, nosakot pienākumu sabiedrībai lietotājdraudzīgā veidā darīt tiešsaistē pieejamu informāciju par komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, neradot atsevišķu tiesisko režīmu. Nodrošinot, ka sabiedrība attiecīgajā teritorijā tiek informēta par kaitīgu un būtisku piesārņojuma līmeni tāda ūdens piesārņojuma gadījumā, kas pārsniedz Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto slieksni, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Komisijas norādījumi un jāizveido sabiedrības brīdināšanas sistēmas, kuru pamatā ir paraugprakses risinājumi, piemēram, mobilās apraides tehnoloģija.

_________________

66 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26.–32. lpp.).

Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums

(35) Lai šo direktīvu pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar ko noteiktas pielikumu daļas tiktu grozītas attiecībā uz prasībām, kas piemērojamas otrējai, trešējai un ceturtējai attīrīšanai, un prasībām par īpašām atļaujām attiecībā uz ārpussadzīves notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas sistēmās un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās un ar ko šī direktīva tiktu papildināta, nosakot komunālo notekūdeņu un dūņu fosfora un slāpekļa minimālos atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītājus, lai stimulētu dažādus reģenerācijas paņēmienus, tostarp pirolīzi un struvīta izgulsnēšanu, kā arī barības vielu atgūšanu no dūņām. Tā kā fosfors un slāpeklis ir vērtīgi resursi lauksaimniecībai, Komisijai būtu jāpieņem šie deleģētie akti viena gada laikā pēc šīs direktīvas transponēšanas perioda beigām. Šajā laika periodā ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai paplašinātu to nozaru sarakstu, kuras palīdz īstenot paplašinātas ražotāja atbildības shēmas.

Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
36. apsvērums

(36) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt individuālo sistēmu projektēšanas standartus, pieņemt ceturtējās attīrīšanas indikatoru monitoringa un novērtēšanas metodes, noteikt kopīgus nosacījumus un kritērijus, ar kādiem dažiem produktiem piemērotu atbrīvojumu no paplašinātās ražotāja atbildības, noteikt integrēto komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādes atbalsta metodikas un metodikas, kā mērīt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un mikroplastmasas rādītājus komunālajos notekūdeņos, kā arī pieņemt, kādā formātā un kārtībā dalībvalstīm būtu jāsniedz un EVA būtu jāapkopo informācija par šīs direktīvas īstenošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201167.

(36) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt individuālo sistēmu projektēšanas standartus, pieņemt ceturtējās attīrīšanas indikatoru monitoringa un novērtēšanas metodes, izstrādāt un atjaunināt mikropiesārņotāju sarakstu, noteikt kopīgus nosacījumus un kritērijus, ar kādiem dažiem produktiem piemērotu atbrīvojumu no paplašinātās ražotāja atbildības, noteikt integrēto komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādes atbalsta metodikas un metodikas, kā mērīt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un mikroplastmasas rādītājus komunālajos notekūdeņos, kā arī pieņemt, kādā formātā un kārtībā dalībvalstīm būtu jāsniedz un EVA būtu jāapkopo informācija par šīs direktīvas īstenošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201167. Komisijai būtu jāpieņem deleģētais akts, lai saskaņā ar šajā direktīvā minēto procedūru 12 mēnešos pēc mikroplastmasas iekļaušanas novērojamo vielu sarakstā saskaņā ar Direktīvu 2022/0344 (COD) noteiktu prasības šajā direktīva paredzētajam mikroplastmasas monitoringam komunālajos notekūdeņos.

_________________

67 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
37.a apsvērums (jauns)

(37a) Ir svarīgi nodrošināt, ka ar šo direktīvu tiek nodrošināta labāka ūdens kvalitāte, vienlaikus neapdraudot vitāli svarīgu produktu piekļūstamību, pieejamību un cenu pieņemamību.

Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
37.b apsvērums (jauns)

(37b) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt papildu kompensāciju par šīs direktīvas prasību radīto izmaksu starpību, lai atbalstītu pirmās nepieciešamības zāļu nozari un nodrošinātu, ka tās arī turpmāk ir pieejamas tirgū un iedzīvotāji tām var piekļūt.

Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
38. apsvērums

(38) Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu68 Komisijai šī direktīva noteiktā laikā pēc tās transponēšanas termiņa būtu jāizvērtē. Minētā izvērtējuma pamatā vajadzētu būt šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtajai pieredzei un ievāktajiem datiem, visiem pieejamajiem PVO ieteikumiem, kā arī relevantiem zinātniskajiem, analītiskajiem un epidemioloģiskajiem datiem. Izvērtēšanā īpaša uzmanība būtu jāveltī iespējamai nepieciešamībai noteikt notekūdeņu attīrīšanas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus, vajadzībai atdalīt mikroplastmasu un PFAS no komunālajiem notekūdeņiem pirms to novadīšanas, jautājumam, vai to produktu saraksts, uz kuriem attiecas paplašinātā ražotāja atbildība, būtu jāpielāgo tirgū laisto produktu klāsta dinamikai un metodēm šādu produktu izvadīšanai un denaturēšanai galīgās izmantošanas posmā, neradot būtisku ietekmi uz vidi, labākām zināšanām par mikropiesārņotāju klātbūtni notekūdeņos un to ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī datiem no jaunajiem pienākumiem monitorēt un analizēt mikropiesārņotājus komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju ievadpunktos un izvadpunktos. Veicot relevantus pasākumus Savienības un valstu līmenī, lai attiecībā uz ūdens piesārņojumu sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāievēro LESD noteiktais piesardzības princips un princips “piesārņotājs maksā”, kā arī Eiropas zaļā kursa princips “nekaitēt”.

_________________

68 Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa

Šī direktīva nosaka noteikumus par komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu , ar mērķi aizsargāt vidi un cilvēka veselību, vienlaikus pakāpeniski darot galu siltumnīcefekta gāzu emisijām un uzlabojot komunālo notekūdeņu savākšanas un apstrādes darbību energobilanci. Tā turklāt nosaka arī noteikumus par piekļuvi sanitārijai, par komunālo notekūdeņu nozares caurredzamību un par regulāru sabiedrības veselībai relevantu komunālo notekūdeņu parametru uzraudzību.

Šī direktīva nosaka noteikumus par komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu ar mērķi aizsargāt vidi un cilvēka veselību saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, vienlaikus pakāpeniski samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabojot komunālo notekūdeņu savākšanas un apstrādes darbību energobilanci, kā arī veicinot pārkārtošanos uz aprites ekonomiku. Tā turklāt nosaka arī noteikumus par universālu piekļuvi sanitārijai, par komunālo notekūdeņu nozares caurredzamību un par regulāru sabiedrības veselībai relevantu komunālo notekūdeņu parametru uzraudzību un ar integrētu notekūdeņu apsaimniekošanas plānošanu tiecas palielināt sinerģiju ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un pilsētu ekosistēmu atjaunošanas pasākumiem.

Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts

(1) “komunālie notekūdeņi” ir sadzīves notekūdeņi , sadzīves notekūdeņu un ārpussadzīves notekūdeņu sajaukums vai sadzīves notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu sajaukums;

(1) “komunālie notekūdeņi” ir kāds no tālāk minētā:

Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns)

a) sadzīves notekūdeņi;

Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – b punkts (jauns)

(b) sadzīves notekūdeņu un ārpussadzīves notekūdeņu sajaukums;

Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts (jauns)

Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts (jauns)

(d) sadzīves notekūdeņu, ārpussadzīves notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu sajaukums;

Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa –3. punkts – ievaddaļa

(3) “ ārpussadzīves notekūdeņi” ir jebkādi notekūdeņi, kas novadīti kanalizācijas sistēmās no teritorijas, kuru izmanto kādai no šīm darbībām:

(3) “ ārpussadzīves notekūdeņi” ir jebkādi notekūdeņi, kas nav galvenokārt cilvēka vielmaiņas un mājsaimniecisko darbību produkts un kas novadīti kanalizācijas sistēmās no teritorijas, kuru izmanto kādai no šīm darbībām:

Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4. punkts

(4) “aglomerācija” ir zona, kur komunālo notekūdeņu piesārņotāju slodze ir pietiekami koncentrēta (10 c. e. uz hektāru vai vairāk) , lai varētu savākt komunālos notekūdeņus un tos novadīt uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju vai uz to galīgās novadīšanas vietu;

(4) “aglomerācija” ir zona, kur komunālo notekūdeņu piesārņotāju slodze ir pietiekami koncentrēta (25 c. e. uz hektāru vai vairāk), lai varētu savākt komunālos notekūdeņus un tos novadīt uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju vai uz to galīgās novadīšanas vietu;

Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts

(5) “urbānās noteces ūdeņi” ir aglomerāciju lietusūdens, kuru savāc, izmantojot šķirtsistēmu vai kopsistēmu;

(5) “urbānās noteces ūdeņi” ir aglomerāciju lietusūdens, sniegs vai izkusušā ledus ūdens, kuru savāc, izmantojot šķirtsistēmu vai kopsistēmu;

Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 6. punkts

(6) “nokrišņu ūdens pārplūde” ir neapstrādātu urbānās noteces ūdeņu novadīšana saņēmējā ūdensobjektā no kopsistēmas lietus dēļ;

(6) “nokrišņu ūdens pārplūde” ir neattīrītu vai daļēji attīrītu komunālo notekūdeņu ūdeņu novadīšana saņēmējā ūdensobjektā no kopsistēmas vai no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām pārmērīga lietus dēļ;

Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 16. punkts

(16) “mikropiesārņotājs” ir viela, ieskaitot tās sadalīšanās produktus, kas parasti vidē un komunālajos notekūdeņos ir koncentrācijā, kura ir mazāka par miligramiem litrā, un ko var uzskatīt par bīstamu cilvēka veselībai vai videi pēc kāda no Regulas (EK)69 I pielikuma 3. un 4. daļā noteiktajiem kritērijiem;

(16) “mikropiesārņotājs” ir viela, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1907/2006, ieskaitot tās sadalīšanās produktus, kas parasti vidē un komunālajos notekūdeņos ir koncentrācijā, kura mērāma mikrogramos litrā vai ir mazāka par mikrogramiem litrā, un ko var uzskatīt par bīstamu veselībai un videi pēc Regulas (EK) Nr. 1272/200869 I pielikuma 3. un 4. daļā noteiktajiem kritērijiem;

_________________

69 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

69 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 19. punkts

(19) “ražotāju atbildības organizācija” ir organizācija, ko ražotāji kopīgi izveidojuši, lai izpildītu 9. pantā noteiktās saistības;

(19) “ražotāju atbildības organizācija” ir organizācija, kas ar atbalstu izveidota dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā, lai ražotāji varētu izpildīt savas 9. pantā noteiktās saistības;

Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 19.a punkts (jauns)

(19a) “princips “piesārņotājs maksā”” ir princips, kas paredz, ka piesārņotāji sedz pašu radītā piesārņojuma vai videi nodarītā kaitējuma izmaksas, tostarp izmaksas par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu, kontrolētu un mazinātu piesārņojumu;

Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 20. punkts

(20) “sanitārija” ir kompleksi un pakalpojumi drošai cilvēku urīna, izkārnījumu un menstruālo asiņu likvidēšanai;

(20) “sanitārija” ir kompleksi un pakalpojumi, kuri paredzēti cilvēku urīna un izkārnījumu drošai, higiēniskai un sociāli un kulturāli pieņemamai likvidēšanai un menstruālas higiēnas produktu nomaiņai un izmešanai un sniedz privātumu un nodrošina cieņas ievērošanu;

Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 21.a punkts (jauns)

(21a) pieeja “Viena veselība” ir integrēta, vienojoša pieeja, kuras mērķis ir ilgtspējīgi līdzsvarot un optimizēt cilvēku, dzīvnieku, augu un ekosistēmu veselību. Tajā atzīts, ka cilvēku, mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku, augu un plašākas vides, tostarp ekosistēmu, veselība ir savstarpēji cieši saistīti un cits no cita atkarīgi elementi;

Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 22. punkts

(22) “attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanas procedūras, kuru mērķis ir īstenot šajā direktīvā noteiktos pienākumus, vai kura ir šajās procedūrās ieinteresēta, arī nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par cilvēka veselības vai vides aizsardzību;

Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23. punkts

(23) “plastmasas biovide” ir plastmasas balsts, ko izmanto komunālo notekūdeņu attīrīšanai nepieciešamo baktēriju audzēšanai;

(23) “plastmasas biovide” ir jebkāds plastmasas balsts, tostarp, bet ne tikai, bionesēji, biolodītes, polistirola lodītes, ko izmanto komunālo notekūdeņu attīrīšanai nepieciešamo baktēriju audzēšanai;

Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 24.a apakšpunkts (jauns)

(24a) “tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir emisijas no komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un kanalizācijas sistēmu īpašumā vai kontrolē esošiem avotiem, tostarp tādu gāzu emisijas kā metāns un slāpekļa oksīds;

Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 24.b punkts (jauns)

(24b) “netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir tādu gāzu izdalīšanās, ko rada tādas iepirktās elektroenerģijas ražošana, kas tiek izmantota komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā un kanalizācijas sistēmās un kas rodas šādu staciju un sistēmu ekspluatācijas rezultātā.

Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Līdz 2030. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka attiecībā uz visām aglomerācijām, kuru c. e. ir no 1000 līdz 2000, ir izpildītas šādas prasības:

2. Līdz 2032. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka attiecībā uz visām aglomerācijām, kuru c. e. ir no 750 līdz 2000, ir izpildītas šādas prasības:

Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes novērtē notekūdens noplūdes apjomu un ar tiem saistītās emisijas savas valsts teritorijā, kā arī iespējamos uzlabojumus, ar ko varētu panākt notekūdeņu noplūdes samazināšanos. Šādu novērtējumu veic, ņemot vērā relevantus sabiedrības veselības, vides, tehniskos un ekonomiskos aspektus. Dalībvalstis līdz 2030. gada 31. decembrim pieņem nacionālos mērķrādītājus notekūdeņu noplūdes apjoma samazināšanai, kas jāizpilda līdz 2035. gada 31. decembrim. Dalībvalstis var piedāvāt noderīgus stimulus, lai panāktu, ka notekūdeņu attīrīšanas stacijas sasniedz nacionālos mērķrādītājus savā teritorijā.

Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts

1. Atkāpjoties no 3. panta, izņēmuma kārtā, ja kanalizācijas sistēmas izveidošana nav pamatota, jo tā vai nu nedos nekādu labumu videi, vai radīs pārmērīgas izmaksas, dalībvalstis nodrošina, ka tiek izmantotas individuālas komunālo notekūdeņu attīrīšanas sistēmas (“individuālas sistēmas”).

1. Atkāpjoties no 3. panta, izņēmuma kārtā, ja kanalizācijas sistēmas vai tās savienojuma izveidošana nav pamatota, jo tā vai nu nedos nekādu labumu videi, vai radīs pārmērīgas izmaksas, dalībvalstis nodrošina, ka tiek izmantotas individuālas komunālo notekūdeņu attīrīšanas sistēmas (“individuālas sistēmas”) vai citas pienācīgas sistēmas, kas nodrošina tādu pašu veselības un vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – 1. daļa

Dalībvalstis nodrošina, ka individuālās sistēmas tiek projektētas, ekspluatētas un uzturētas tā, lai nodrošinātu vismaz tādu pašu attīrīšanas līmeni, kādu nodrošina 6. un 7. pantā minētā otrējā un trešējā attīrīšana.

Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās individuālās sistēmas tiek projektētas, ekspluatētas un uzturētas tā, lai nodrošinātu vismaz tādu pašu veselības un vides aizsardzības līmeni, kādu nodrošina 6. un 7. pantā minētā otrējā un trešējā attīrīšana.

Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – 2. daļa

Dalībvalstis nodrošina, ka aglomerācijas, kurās tiek izmantotas individuālās sistēmas, tiek reģistrētas publiskā reģistrā un ka attiecīgā iestāde šīs sistēmas regulāri inspicē.

Dalībvalstis nodrošina, ka individuālās sistēmas tiek reģistrētas publiskā reģistrā un ka kompetentā iestāde šīs sistēmas regulāri inspicē, un reizi četros gados apmainās ar paraugpraksi par individuālo sistēmu izmantošanu un ekspluatāciju, kā arī par regulārajām inspekcijām, tostarp kompetento iestāžu vadības un darbības aspektiem.

Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot individuālu sistēmu projektēšanas, ekspluatācijas un uzturēšanas prasību minimumu un precizējot, kādas prasības piemērojamas 2. punkta otrajā daļā minētajām regulārajām inspekcijām.

3. Dalībvalstis, pamatojoties uz Komisijas sniegtiem norādījumiem, 24 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā nosaka minimālās prasības individuālu sistēmu projektēšanai, ekspluatācijai un uzturēšanai visā Savienībā un prasības, kas piemērojamas 2. punkta otrajā daļā minētajām regulārajām inspekcijām.

Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – ievaddaļa

4. Dalībvalstis, kas ar individuālajām sistēmām attīra vairāk nekā 2 % komunālo notekūdeņu no aglomerācijām ar c. e. 2000 un vairāk, Komisijai detalizēti pamato individuālo sistēmu izmantojumu katrā aglomerācijā. Minētajā pamatojumā

Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

(c) pierāda atbilstību 3. punktā minētajam prasību minimumam, ja Komisija ir īstenojusi tai ar minēto punktu deleģētās pilnvaras.

svītrots

Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) pierāda atbilstību Direktīvā 2000/60/EK noteiktajiem vides mērķiem.

Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Līdz 2025. gada 31. decembrim dalībvalstis izveido to aglomerāciju sarakstu, kuru c. e. ir no 10 000 līdz 100 000 un kuras, ņemot vērā vēsturiskos datus un jaunākās klimatiskās prognozes, atbilst vienam vai vairākiem no šiem nosacījumiem:

Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis izveido to aglomerāciju sarakstu, kuru c. e. ir no 10 000 līdz 100 000 un kuras, ņemot vērā vēsturiskos datus un jaunākās klimatiskās prognozes, tostarp sezonālās izmaiņas, atbilst vienam vai vairākiem no šiem nosacījumiem:

Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

(a) nokrišņu ūdens pārplūde vai urbānās noteces ūdeņi apdraud vidi vai cilvēka veselību;

(a) nokrišņu ūdens pārplūde vai urbānās noteces ūdeņi apdraud vidi vai veselību saskaņā ar pieeju “Viena veselība”;

Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

(b) nokrišņu ūdens pārplūde veido vairāk nekā 1 % no gadā savāktā komunālo notekūdeņu daudzuma, kas aprēķināts sausos laikapstākļos;

(b) nokrišņu ūdens pārplūde veido vairāk nekā aptuveni 1 % no gadā savāktā komunālo notekūdeņu daudzuma, kas aprēķināts sausos laikapstākļos;

Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts – iva punkts (jauns)

(iva) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 1. pantā noteiktās prasības;

Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 4. punkts

4. Integrētos komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānus pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai.

4. Integrētos komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānus, tostarp precizējot pabeigtās daļas un vēl ieviešamos elementus, pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai trīs mēnešu laikā pēc to publicēšanas.

Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 5. punkts

5. Integrētajos komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānos iekļauj vismaz tos elementus, kas noteikti V pielikumā.

5. Integrētajos komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānos iekļauj vismaz tos elementus, kas noteikti V pielikumā un, kad vien iespējams, prioritāti piešķir zaļās un zilās infrastruktūras risinājumiem.

Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Komisija atbilstoši rīkojas attiecībā dalībvalstu izstrādātajiem integrētajiem komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāniem, ja tajos nav iekļauti vismaz tie elementi, kas noteikti V pielikumā.

Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

(b) lai norādītu, ar kādu metodiku noteikt alternatīvus indikatorus, ar ko verificē, vai ir sasniegts orientējošais mērķis samazināt piesārņojumu, kurš minēts V pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā;

(b) lai norādītu, ar kādu metodiku noteikt V pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā minētos alternatīvos indikatorus, ar ko verificē, vai ir sasniegts mērķis samazināt piesārņojumu, kurš minēts tajā pašā punktā;

Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6.a punkts (jauns)

6.a Dalībvalstis tiecas paplašināt zaļās zonas urbānos apvidos, lai ar dabiskiem risinājumiem samazinātu nokrišņu ūdens pārplūdes.

Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6.b punkts (jauns)

6.b Dalībvalstis nodrošina, ka integrētie komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni reizi piecos gados pēc to izveides tiek izskatīti un vajadzības gadījumā atjaunināti.

Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Atkāpjoties no minētā, komunālajiem notekūdeņiem, kurus novada ūdeņos reģionos, kur ir auksts klimats un kur zemās temperatūras dēļ ir grūti veikt efektīvu bioloģisko attīrīšanu, var piemērot attīrīšanu (bioķīmiskais skābekļa patēriņš, BSP5, kā noteikts 1. pielikuma 1. tabulas 2. rindā), kas ir mazāk stingra nekā 1. punktā noteiktā, ja gada vidējā ūdens ieplūdes temperatūra ir zem 6 °C un ar nosacījumu, ka saskaņā ar detalizētiem pētījumiem šāda novadīšana nelabvēlīgi neietekmē vidi. Tomēr attīrīšanā jāpanāk vismaz 40 % samazinājums, kas jāmēra vismaz reizi nedēļā. Dalībvalstis, kas izmanto šādu atkāpi, par to ziņo Komisijai.

Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts

2. Attiecībā uz aglomerācijām, kuru c. e. ir no 1000 līdz 2000, dalībvalsts līdz 2030. gada 31. decembrim nodrošina, ka komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas ir veikta otrējā attīrīšana saskaņā ar 3. punktu vai līdzvērtīga attīrīšana.

2. Attiecībā uz aglomerācijām, kuru c. e. ir no 750 līdz 2000, dalībvalsts līdz 2032. gada 31. decembrim nodrošina, ka komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas ir veikta otrējā attīrīšana saskaņā ar 3. punktu vai līdzvērtīga attīrīšana.

Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts

4. C. e. izteikto daudzumu aprēķina, balstoties uz lielāko vidējo nedēļas daudzumu, kas komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās nonāk gada laikā, izņemot neparastas situācijas spēcīga lietus gadījumā.

4. C. e. izteikto daudzumu aprēķina, balstoties uz lielāko vidējo nedēļas daudzumu, kas komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās nonāk gada laikā, izņemot neparastas laikapstākļu situācijas, piemēram, spēcīga lietus gadījumus.

Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1. daļa

Līdz 2030. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka novadījumiem no 50 % komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, kurās apstrādā notekūdeņu slodzi, kas atbilst 100 000 c. e. un vairāk, un [PB: ievietot datumu, kas ir šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] nav veikta trešējā attīrīšana, tiek veikta trešējā attīrīšana saskaņā ar 4. punktu.

Līdz 2033. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka novadījumiem no 50 % komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, kurās apstrādā notekūdeņu slodzi, kas atbilst 100 000 c. e. un vairāk, un [PB: ievietot datumu, kas ir šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] nav veikta trešējā attīrīšana, tiek veikta trešējā attīrīšana saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 2. daļa

Līdz 2035. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka visās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās, kurās apstrādā slodzi, kas atbilst 100 000 c. e. un vairāk, tiek veikta trešējā attīrīšana saskaņā ar 4. punktu.

Līdz 2038. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka visās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās, kurās apstrādā slodzi, kas atbilst 100 000 c. e. un vairāk, tiek veikta trešējā attīrīšana saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – 1. daļa

Līdz 2025. gada 31. decembrim dalībvalstis izveido to savā teritorijā esošo zonu sarakstu, kas ir jutīgas pret eitrofikāciju, un šo sarakstu ik pēc pieciem gadiem atjaunina, sākot ar 2030. gada 31. decembri.

Līdz ... [ievietot datumu — 2 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis izveido un publicē to savā teritorijā esošo zonu sarakstu, kas ir jutīgas pret eitrofikāciju, un šajā sarakstā iekļauj informāciju par to, vai attiecīgās zonas ir jutīgas pret fosforu un/vai slāpekli, un, sākot ar 2030. gada 31. decembri, šo sarakstu ik pēc pieciem gadiem atjaunina, iekļaujot tajā arī informāciju par eitrofikācijas cēloni.

Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – 2. daļa

Pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļauj II pielikumā norādītās zonas.

Pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļauj II pielikumā norādītās zonas. Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija publicē vadlīnijas 2. pielikuma saskaņotai īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu ūdensobjektiem.

Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 1. daļa

Līdz 2035. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk , ka 50 % aglomerāciju, kuru c. e. ir no 10 000 līdz 100 000 un kuras [PB: ievietot datumu, kas ir šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] notekūdeņus novadīja zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, neveicot trešējo apstrādi, komunālajiem notekūdeņiem , kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas minētajās zonās tiek veikta trešējā attīrīšana saskaņā ar 4. punktu .

Neskarot 1. punktu, līdz 2038. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk , ka 50 % aglomerāciju, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk un kuras [PB: ievietot datumu, kas ir šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] notekūdeņus novadīja zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, neveicot trešējo apstrādi, komunālajiem notekūdeņiem , kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas minētajās zonās tiek veikta trešējā attīrīšana saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 2. daļa

Līdz 2040. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka visās aglomerācijās, kuru c. e. ir no 10 000 līdz 100 000, komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, tiek veikta trešējā attīrīšana saskaņā ar 4. punktu.

Neskarot 1. punktu, līdz 2043. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, tiek veikta trešējā attīrīšana saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – 1. daļa

Paraugi, kas ņemti saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu un I pielikuma D daļu, atbilst I pielikuma B daļas 2. tabulā noteiktajām parametru vērtībām. Maksimālais pieļaujamais to paraugu skaits, kas neatbilst I pielikuma B daļas 2. tabulā norādītajām parametru vērtībām, ir noteikts I pielikuma D daļas 4. tabulā.

To paraugu gada vidējā vērtība, kas ņemti saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu un I pielikuma D daļu, atbilst I pielikuma B daļas 2. tabulā noteiktajām parametru vērtībām, lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni. Maksimālais pieļaujamais to paraugu skaits, kas neatbilst I pielikuma B daļas 2. tabulā norādītajām parametru vērtībām, ir noteikts I pielikuma D daļas 4. tabulā.

Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

(a) līdz 2035. gada 31. decembrim — 82,5 % kopējā fosfora un 80 % kopējā slāpekļa;

(a) līdz 2035. gada 31. decembrim — 90 % kopējā fosfora un 75 % kopējā slāpekļa;

Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

(b) līdz 2040. gada 31. decembrim — 90 % kopējā fosfora un 85 % kopējā slāpekļa.

(b) līdz 2040. gada 31. decembrim — 93 % kopējā fosfora un 80 % kopējā slāpekļa. Pirmajā daļā minētajā nolūkā veiktas slāpekļa atdalīšanas aprēķinā nav svarīgi ņemt vērā dienas, kurās efluenta temperatūra nokrītas zem 12 °C.

Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 7. punkts

7. Dalībvalstis nodrošina, ka novadījumi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas atrodas zonā, kura 2. punktā minētajā sarakstā iekļauta vienā no minētajā punktā paredzētajiem regulārajiem saraksta atjauninājumiem, atbilstību 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām sasniedz septiņu gadu laikā pēc zonas iekļaušanas minētajā sarakstā.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka novadījumi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas atrodas zonā, kura ir iekļauta 2. punktā minētajā sarakstā, un novadījumi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām tādas zonas sateces baseinā, kura 2. punktā minētajā sarakstā iekļauta vienā no minētajā punktā paredzētajiem regulārajiem saraksta atjauninājumiem, atbilstību 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām sasniedz septiņu gadu laikā pēc zonas iekļaušanas minētajā sarakstā.

Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis panāk, ka novadījumiem no 50 % komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, kurās apstrādā notekūdeņu slodzi, kas atbilst 150 000 c. e. un vairāk, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 2. daļa

Līdz 2035. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka visās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās, kurās apstrādā notekūdeņu slodzi, kas atbilst 100 000 c. e. un vairāk, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Līdz ... [desmit gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis panāk, ka visās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās, kurās apstrādā notekūdeņu slodzi, kas atbilst 150 000 c. e. un vairāk, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 1. daļa

2030. gada 31. decembrī dalībvalstis ir izveidojušas to valsts teritorijā esošo zonu sarakstu, kurās mikropiesārņotāju koncentrācija vai akumulācija rada risku cilvēka veselībai vai videi. Dalībvalstis minēto sarakstu reizi piecos gados pēc tā izveides izskata un vajadzības gadījumā to atjaunina.

Ne vēlāk kā ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis ir izveidojušas un publicējušas to valsts teritorijā esošo aglomerāciju sarakstu, kuru c. e. ir 100 000 un vairāk, un ne vēlāk kā ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] — to aglomerāciju sarakstu, kuru c. e. ir 35 000 un vairāk un kurās mikropiesārņotāju koncentrācija vai akumulācija rada risku veselībai vai videi. Dalībvalstis minēto sarakstu vismaz reizi piecos gados pēc tā izveides izskata un vajadzības gadījumā bez liekas kavēšanās to atjaunina.

Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļauj šādas zonas, ja vien, balstoties uz riska novērtējumu, nevar pierādīt, ka šajās zonās riska cilvēka veselībai vai videi nav:

Pirmajā daļā minētajos sarakstos iekļauj šādas zonas, ja vien, balstoties uz riska novērtējumu, nevar pierādīt, ka šajās zonās riska veselībai vai videi nav:

Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 2. daļa – f apakšpunkts

(f) zonas, kurās, lai izpildītu Direktīvā 2000/60/EK un Direktīvā 2008/105/EK noteiktās prasības, nepieciešama papildu apstrāde.

(f) zonas, kurās, lai izpildītu Direktīvā 2000/60/EK, Direktīvā 2006/118/EK, Direktīvā 2008/105/EK un Direktīvā 2008/56/EK noteiktās prasības, nepieciešama papildu apstrāde.

Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

(fa) īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, un īpašas aizsargājamās teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un veido Natura 2000 ekoloģisko tīklu.

Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Ja dalībvalsts 2. punktā minētos sarakstus minētajā punktā noteiktajos termiņos nav izveidojusi, visiem novadījumiem no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās apstrādā slodzi, kas atbilst 35 000 c. e. un vairāk, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Neskarot 1. punktu, līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis panāk, ka 50 % aglomerāciju, kuru c. e. ir no 100 000 līdz 150 000, komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Līdz ... [desmit gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis panāk, ka visās aglomerācijās, kuru c. e. ir no 100 000 līdz 150 000, komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 1. daļa

Līdz 2035. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka 50 % aglomerāciju, kuru c. e. ir no 10 000 līdz 100 000, komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Neskarot 1. punktu, līdz ... [desmit gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis panāk, ka 50 % aglomerāciju, kuru c. e. ir 35 000 un vairāk, komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 2. daļa

Līdz ... [piecpadsmit gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis panāk, ka visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 35 000 un vairāk, komunālajiem notekūdeņiem, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, tiek veikta ceturtējā attīrīšana saskaņā ar 5. punktu.

Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a 3. un 4. punkts attiecas arī uz novadījumiem no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas apkalpo 35 000 c. e. un vairāk, 2. punktā minētajā sarakstā iekļautas zonas sateces baseinā.

Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikuma B un D daļu, lai otrajā daļā minētās prasības un metodes pielāgotu tehnoloģiju un zinātnes attīstībai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikuma B un D daļu, lai pirmajā daļā minētās prasības un metodes pielāgotu tehnoloģiju un zinātnes attīstībai.

Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1. daļa

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ražotājiem, kas laiž tirgū kādu no III pielikumā norādītajiem produktiem, ir paplašināta ražotāja atbildība.

Dalībvalstis nodrošina, ka ražotājiem, kas laiž tirgū kādu no III pielikumā norādītajiem produktiem, ir paplašināta ražotāja atbildība.

Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Paplašinātu ražotāja atbildību papildina valsts finansējums, kas izveidots komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju modernizācijai, lai nodrošinātu, ka nerodas neparedzētas sekas attiecībā uz tādu vitāli svarīgu produktu, jo īpaši zāļu, pieejamību, piekļūstamību un cenu pieņemamību, kuri apzināti ar EMA un ECHA palīdzību, un lai nodrošinātu, ka operatoriem ir pieejami pietiekami līdzekļi. Valsts finansējums nepārsniedz 20 % un neapdraud principu “piesārņotājs maksā”.

Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Šādi pasākumi nodrošina, ka minētie ražotāji sedz

Paplašināta ražotāja atbildība un valsts finansējums sedz

Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts

(a) attiecībā uz 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto mikropiesārņotāju monitoringu — visas izmaksas par 8. pantā noteikto prasību izpildi, arī izmaksas par komunālo notekūdeņu ceturtējo attīrīšanu to piesārņotāju atdalīšanai, kas ceļas no produktiem, kurus tie laiž tirgū, un to atliekām, un

(a) attiecībā uz 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto mikropiesārņotāju monitoringu — visas izmaksas par 8. pantā noteikto prasību izpildi, arī izmaksas par komunālo notekūdeņu ceturtējo attīrīšanu (kapitālizdevumi un pamatdarbības izdevumi) to piesārņotāju atdalīšanai, ko nevar atdalīt ar sākotnējo, otrējo un trešējo attīrīšanu un kas ceļas no produktiem, kurus tie laiž tirgū, un to atliekām, un

Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa – c punkts

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Pamatojoties uz 21. pantā paredzētā monitoringa rezultātiem, Komisija ik pēc pieciem izskata 3. pielikumā iekļauto produktu sarakstu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, paplašinot 3. pielikumā iekļauto produktu sarakstu.

Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1.b punkts (jauns)

1.b Paplašinātu ražotāja atbildību piemēro neatkarīgi no tā, vai tirgū laistie produkti vai to atsevišķas sastāvdaļas ir ražotas dalībvalstī vai trešā valstī, un neatkarīgi no tā, vai ražotājiem ir juridiskā adrese Savienībā, vai arī produkts ir laists tirgū, izmantojot digitālo platformu.

Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1.c punkts (jauns)

1.c Dalībvalstis var pievienot citas nozares, pamatojoties uz pierādījumiem par attiecīgās nozares radītu mikropiesārņotāju klātbūtni.

Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

(a) to produktu daudzums, ko tie laiž tirgū, ir mazāks par 2 tonnām gadā;

(a) to produktu daudzums, ko tie laiž Savienības tirgū, ir mazāks par 2 tonnām gadā;

Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

(b) produkti, ko tie laiž tirgū, mikropiesārņotājus notekūdeņos to aprites cikla beigās nerada.

(b) produkti, ko tie laiž tirgū, notekūdeņos strauji bionoārdās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/20081a I pielikuma 4.1.2.9.5. daļu vai mikropiesārņotājus notekūdeņos to aprites cikla beigās nerada.

_________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

(ba) tirgū laistajos produktos esošās vielas ūdens apstākļos strauji bionoārdās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 1a I pielikuma 4.1.2.9.5. daļu.

_________________

Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus kritērijus 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā nosacījuma vienveidīgai piemērošanai konkrētu kategoriju produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus kritērijus 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā nosacījuma vienveidīgai piemērošanai konkrētu kategoriju produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem ne vēlāk kā ... [8. panta 1. punkta piemērošanas sākuma datums] saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Komisija veicina paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm par paplašinātās ražotāja atbildības shēmas izveidi.

Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – 1. daļa

Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie ražotāji savu paplašināto ražotāja atbildību realizē kolektīvi, pievienojoties ražotāju atbildības organizācijai.

Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie ražotāji savu paplašināto ražotāja atbildību realizē kolektīvi, pievienojoties ražotāju atbildības organizācijai, vai ka izveidota organizācija ļauj šiem ražotājiem izpildīt savas saistības.

Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts – ii punkts

(ii) informācija par i) apakšpunktā minēto produktu bīstamību notekūdeņos to aprites cikla beigās;

(ii) informācija par i) apakšpunktā minēto produktu bīstamību notekūdeņos un to bionoārdāmību to aprites cikla beigās;

Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) ražotāju finansiālais ieguldījums ir paredzēts 1. punktā minētajām izmaksām un attīrīšanas staciju operatori var piekļūt līdzekļiem atbilstoši saviem investīciju cikliem un vajadzībām.

Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Dalībvalstis nodrošina, ka 9. un 10. pantā noteiktās prasības attiecībā uz paplašināto ražotāja atbildību un paplašinātas ražotāja atbildības organizācijām ir izpildītas, pirms īstenot 8. panta 1., 4. un 5. punktā noteiktās prasības attiecībā uz ceturtējo attīrīšanu.

Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) tā vienojas par sīki izstrādātiem noteikumiem par sloga sadali, ņemot vērā tādus faktorus kā mikropiesārņotāju daudzums produktā.

Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu patērētājus par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām, kā arī par III pielikumā uzskaitīto produktu atkritumu nepareizas likvidēšanas ietekmi uz notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu.

Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts

2. Dalībvalstis izveido pienācīgu monitoringa un izpildes panākšanas satvaru, lai nodrošinātu, ka ražotāju atbildības organizācijas pilda savus pienākumus, ka ražotāju atbildības organizāciju finanšu līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi un ka visi aktori, uz kuriem attiecas paplašināta ražotāja atbildība, kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma ražotāju atbildības organizācijām ziņo uzticamus datus.

2. Dalībvalstis izveido pienācīgu monitoringa un izpildes panākšanas satvaru, lai nodrošinātu, ka ražotāju atbildības organizācijas pilda savus pienākumus pārredzami, ka ražotāju atbildības organizāciju finanšu līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi, ka dalībvalstis var apspriesties ar ražotāju atbildības organizācijām un veic investīcijas notekūdeņu attīrīšanas stacijās neatkarīgi no ražotāju atbildības organizācijām un ka visi aktori, uz kuriem attiecas paplašināta ražotāja atbildība, kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma ražotāju atbildības organizācijām ziņo uzticamus datus. Lai izpildītu prasības, kompetentās iestādes regulāri, vismaz reizi sešos mēnešos, sazinās ar citām kompetentajām iestādēm un apmainās ar tām ar nepieciešamajiem datiem.

Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 4. punkts

4. Dalībvalsts nodrošina, ka ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citas dalībvalsts teritorijā un laiž produktus tās tirgū,

4. Dalībvalsts nodrošina, ka ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citas dalībvalsts teritorijā vai trešā valstī un laiž produktus tās tirgū, juridisku vai fizisku personu, kura veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, ieceļ par pilnvarotu pārstāvi šajā direktīvā noteikto paplašinātās ražotāja atbildības pienākumu izpildei tās teritorijā.

(a) juridisku vai fizisku personu, kura veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, ieceļ par pilnvarotu pārstāvi paplašinātās ražotāja atbildības pienākumu izpildei tās teritorijā vai

(b) veic a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus.

Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Pirmajā daļā minētajam dialogam jo īpaši jābūt tādam, kas ļauj identificēt un īstenot pasākumus, ar kuriem padarīt paplašināto ražotāja un piesārņotāja atbildību pēc iespējas ekonomiski efektīvāku, piemēram, pasākumus, ar kuriem samazināt mikropiesārņotāju radīto slodzi notekūdeņiem, un izvēlēties vispiemērotāko ceturtējās attīrīšanas tehnoloģiju, lai novērstu jebkādas neparedzētas sekas attiecībā uz zāļu pieejamību, piekļūstamību un cenu pieņemamību.

Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Notekūdeņu attīrīšanas staciju operatorus pārstāvošajām apvienībām paplašinātās ražotāju atbildības organizācijās ir novērotāju statuss.

Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

1. Dalībvalstis nodrošina, ka komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un kanalizācijas sistēmu energoauditi tiek veikti ik pēc četriem gadiem. Minētos auditus veic saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu, un tajās apzina atjaunīgās enerģijas izmakslietderīgas izmantošanas vai ražošanas potenciālu, īpašu uzmanību pievēršot biogāzes ražošanas potenciāla noteikšanai un izmantošanai, vienlaikus samazinot metāna emisijas. Pirmos auditus veic

1. Dalībvalstis nodrošina, ka komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un kanalizācijas sistēmu energoauditi tiek veikti ik pēc četriem gadiem. Minētos auditus veic saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu un Direktīvas par (...) energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija) 11. pantu un, ja iespējams, izmantojot digitālos instrumentus, un tajās apzina izmakslietderīgas izmantošanas, enerģijas patēriņa samazināšanas, objektā vai ar centralizētās sistēmas starpniecību veiktas atlikumsiltuma atgūšanas un izmantošanas vai atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciālu. Īpašu uzmanību pievērš biogāzes ražošanas potenciāla noteikšanai un izmantošanai, vienlaikus samazinot metāna un slāpekļa oksīda emisijas. Pirmos auditus veic

Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

(a) komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 100 000 c. e. un vairāk, un ar tām savienotajām kanalizācijas sistēmām — līdz 2025. gada 31. decembrim;

(a) komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 100 000 c. e. un vairāk, un ar tām savienotajām kanalizācijas sistēmām — līdz ... [24 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā];

Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

(b) komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst no 10 000 c. e. līdz 100 000 c. e., un ar tām savienotajām kanalizācijas sistēmām — līdz 2030. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gada kopējā atjaunīgo energoresursu enerģija, kas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā definēta kā “no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” un ko valsts līmenī saražo komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 10 000 c. e. un vairāk,

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gada kopējā atjaunīgo energoresursu enerģija, kas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā definēta kā “no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” un ko valsts līmenī objektā vai ārpus tā saražo komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 10 000 c. e. un vairāk, un neatkarīgi no tā, vai notekūdeņu attīrīšanas stacijas īpašnieki vai operatori to izmanto stacijā vai ārpus tās,

Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

(a) līdz 2030. gada 31. decembrim ir līdzvērtīga vismaz 50 % no šādu staciju gada kopējā enerģijas patēriņa;

(a) līdz 2033. gada 31. decembrim ir līdzvērtīga vismaz 50 % no šādu staciju gada kopējā enerģijas patēriņa;

Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

(b) līdz 2035. gada 31. decembrim ir līdzvērtīga vismaz 75 % no šādu staciju gada kopējā enerģijas patēriņa;

(b) līdz 2036. gada 31. decembrim ir līdzvērtīga vismaz 75 % no šādu staciju gada kopējā enerģijas patēriņa;

Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Dalībvalstis atvieglo apstiprināšanas procedūras tādas atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstīšanai, kas paredzēta izmantošanai notekūdeņu attīrīšanas stacijās saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001.

Grozījums Nr. 267
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2.b punkts (jauns)

2.b Atkāpjoties no minētā, ja dalībvalsts valsts līmenī nesasniedz 100 % energoneitralitāti attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 10 000 c. e. un vairāk, neraugoties uz to, ka tā ir īstenojusi visus energoefektivitātes pasākumus, kas noteikti šā panta 1. punktā minētajos energoauditos, un nespēj palielināt šā panta 2. punktā minēto notekūdeņu attīrīšanas staciju enerģijas ražošanu uz vietas vai ārpus tām, šādas dalībvalstis izņēmuma kārtā var atļaut iegādāties atjaunojamo enerģiju no ārējiem avotiem, slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus par atlikušajām procentuālajām daļām, bet ne vairāk kā 40 % apmērā, ja ir izpildīti visi iepriekš minētie nosacījumi.

Grozījums Nr. 138
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2.c punkts (jauns)

2.c Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim ierosina metāna emisiju samazināšanas ceļvedi 2030. gadam. Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā 2050. gadā notekūdeņu attīrīšanas nozare ir klimatneitrāla.

Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 2. daļa

Ja runa ir par piesārņojuma incidentu, kas varētu būtiski skart lejteces ūdensobjektus, par to paziņo nekavējoties.

Ja runa ir par piesārņojumu, kas varētu būtiski skart lejteces ūdensobjektus, par to paziņo nekavējoties. Paziņojumu nosūta arī attiecīgajām sateces baseinā ieinteresētajām personām, piemēram, dzeramā ūdens operatoriem. Ja notiek novadīšana, kas ietekmē veselību vai vidi citā dalībvalstī, dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā novadīšana notikusi, nodrošina, ka par to nekavējoties tiek informēta šīs otras dalībvalsts kompetentā iestāde un Komisija.

Grozījums Nr. 140
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Dalībvalstis cita citai atbild savlaicīgi un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad izdarīts ar 1. punktu saskanīgs paziņojums.

Grozījums Nr. 141
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 3. daļa

Ieinteresētā dalībvalsts sadarbojas ar mērķi apzināt attiecīgos novadījumus un pasākumus, kas jāveic izplūdes vietā, lai aizsargātu ietekmētos ūdeņus, nodrošinot atbilstību šai direktīvai.

Ieinteresētā dalībvalsts sadarbojas ar mērķi apzināt attiecīgos novadījumus , ja tādi ir, saskaņā ar relevantajiem tiesību aktiem par ūdens piesārņotājiem un pasākumus, kas jāveic izplūdes vietā, lai aizsargātu ietekmētos ūdeņus, nodrošinot atbilstību šai direktīvai.

Grozījums Nr. 142
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

(b) to kanalizācijas sistēmu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, kurās tiek novadīti ārpussadzīves notekūdeņi no citām valstīm, dod iespēju pēc pieprasījuma iepazīties ar īpašajām atļaujām, kas piešķirtas attiecībā uz to sateces baseiniem.

(b) to kanalizācijas sistēmu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, kurās tiek novadīti ārpussadzīves notekūdeņi, dod iespēju iepazīties ar īpašajām atļaujām attiecībā uz to sateces baseiniem, pirms šādas atļaujas tiek piešķirtas;

Grozījums Nr. 143
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

(ba) nodrošina, ka operators, kas novada ārpussadzīves notekūdeņus, izpilda visas šīs prasības:

(i) emitētās piesārņojošās vielas neapgrūtina notekūdeņu attīrīšanas stacijas darbību vai spēju atgūt resursus;

(ii) emitētās piesārņojošās vielas nekaitē kanalizācijas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas staciju darbinieku veselībai;

(iii) notekūdeņu attīrīšanas stacija ir konstruēta un aprīkota tā, lai emitētās piesārņojošās vielas tiktu mazinātas,

Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 2. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

(bb) nepiešķir īpašo atļauju, ja ārpussadzīves notekūdeņu novadīšana rada risku ūdensobjektiem, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei, kā definēts Direktīvas (ES) 2020/2184 2. panta 1. punktā;

Grozījums Nr. 145
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 2. daļa – bc apakšpunkts (jauns)

(bc) šādas procedūras nepamatoti neaizkavē īpašās atļaujas piešķiršanu.

Grozījums Nr. 146
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Ja rodas kāda no šādām situācijām, dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, kas ietver arī īpašās atļaujas izskatīšanu, lai apzinātu, novērstu un iespējami samazinātu 1. punktā minēto ārpussadzīves notekūdeņu piesārņojuma avotus:

2. Ja rodas kāda no šādām situācijām, dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, kas ietver arī īpašās atļaujas izskatīšanu un vajadzības gadījumā atsaukšanu, lai apzinātu, novērstu un iespējami samazinātu 1. punktā minēto ārpussadzīves notekūdeņu piesārņojuma avotus:

Grozījums Nr. 147
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

(c) attīrītos komunālos notekūdeņus paredzēts atkalizmantot saskaņā ar Regulu (ES) 2020/741 vai atkalizmantot citiem mērķiem, kas nav lauksaimniecības mērķi;

Grozījums Nr. 148
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a Ja notiek incidents vai negadījums, kas ietekmē komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatorus, kompetentā iestāde pieprasa operatoram, kuram ir īpašā atļauja, veikt visus atbilstīgos papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem, lai ierobežotu ietekmi uz vidi un nepieļautu turpmākus iespējamos incidentus vai negadījumus. Kompetentā iestāde informē notekūdeņu attīrīšanas staciju operatorus, tostarp skartos pārrobežu notekūdeņu operatorus, par pasākumiem, kas veikti, lai nepieļautu vai labotu kaitējumu, ko minētais piesārņojums nodarījis veselībai un videi.

Grozījums Nr. 149
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis sistemātiski veicina visās komunālajās notekūdeņu attīrīšanas stacijās attīrīto notekūdeņu atkalizmantošanu. Ja attīrītos notekūdeņus atkalizmanto lauksaimnieciskajai apūdeņošanai, tie atbilst Regulā (ES) 2020/741 noteiktajām prasībām.

1. Dalībvalstis sistemātiski veicina visās komunālajās notekūdeņu attīrīšanas stacijās attīrīto notekūdeņu atkalizmantošanu, jo īpaši teritorijās, kurās ir ūdens trūkums, un rūpnieciskiem mērķiem, ja tam nav nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un ir īstenoti veselības risku pārvaldības pasākumi. Ūdens atkalizmantošanas vajadzības novērtē, ņemot vērā valsts upju baseinu apsaimniekošanas plānus, kas izveidoti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu 2000/60/EK. Plānojot atkalizmantošanas nolūkus, dalībvalstis nodrošina, ka notekūdeņu atkalizmantošana neapdraud saņemošo ūdeņu ekoloģisko caurplūdumu. Ja attīrītos notekūdeņus atkalizmanto lauksaimnieciskajai apūdeņošanai, tie atbilst Regulā (ES) 2020/741 noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 150
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Lai veicinātu aprites ekonomiku, 7. pantā un I pielikuma B daļas 2. tabulā noteiktās trešējās attīrīšanas prasības uz laiku neattiecas uz pārgūto ūdeni, kas paredzēts tikai atkalizmantošanai lauksaimnieciskajā apūdeņošanā, tādējādi samazinot vajadzību apūdeņošanas ūdenim pievienot slāpekli un fosforu.

Pārgūtā ūdens atkalizmantošana lauksaimniecības vajadzībām, kā minēts pirmajā daļā, ir atļauta tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a) nepastāv risks veselībai vai videi, tostarp eitrofikācija;

(b) pārgūtais ūdens atbilst Regulā (ES) 2020/741 noteiktajām prasībām;

(d) nav apdraudēts saņemošo ūdensobjektu minimālais ekoloģiskais caurplūdums;

(e) ir pietiekamas spējas attīrīt vai uzglabāt visus ienākošos komunālos notekūdeņus periodos, kad komunālie notekūdeņi netiek atkalizmantoti lauksaimniecībā.

Ja tiek izmantota pirmajā daļā minētā atkāpe, atkalizmantotajiem komunālajiem notekūdeņiem veic ceturtējo attīrīšanu saskaņā ar 8. pantu.

Grozījums Nr. 151
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1.b punkts (jauns)

1.b Ja vien dalībvalstīs jau nav izstrādājušas salīdzināmas nacionālās ūdens stratēģijas, līdz ... [ievietot datumu — 24 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis, apspriežoties ar Komisiju un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp valdības aģentūrām un reģionālām un vietējām pašvaldībām, ūdensapgādes uzņēmumiem, rūpniecības nozari, nevalstiskām organizācijām un akadēmiskajām aprindām, izveido nacionālu ūdens taupīšanas un atkalizmantošanas plānu, kurā:

(a) izklāstītas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu dalībvalsts attiecīgo ūdens resursu vai ar citu dalībvalsti vai trešo valsti kopīgu pārrobežu ūdens resursu drošību, ilgtspējību un noturību;

(b) noteikti nacionālie mērķi un rīcības plāni a) apakšpunktā uzskaitītajās jomās, tostarp attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu un ūdens taupīšanu, neskarot Regulas (ES) 2020/741 2. pantu un ņemot vērā klimata pārmaiņu prognozes par ūdens pieejamību gadījumos, kad tiek novadīti attīrīti komunālie notekūdeņi;

Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai prognozētu un pielāgotu savas komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūras nolūkā risināt sadzīves notekūdeņu pieaugošās slodzes problēmu, tostarp vajadzības gadījumā izbūvējot jaunas infrastruktūras. Veic visus piesardzības pasākumus, lai nepieļautu skarto ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa pasliktināšanos.

Uzskata, ka dalībvalstis ievēro Direktīvā 2000/60/EK noteiktos mērķus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:

(a) alternatīvi veidi, kā risināt sadzīves notekūdeņu slodzes un noteču slodzes pieauguma problēmu, tostarp apsverot alternatīvas novadīšanas vietas, neradītu lielākus vidiskos ieguvumus vai radītu pārmērīgas izmaksas;

(b) visi tehniski iespējamie ietekmes mazināšanas pasākumi ir izklāstīti 14. un 15. pantā minētajā notekūdeņu attīrīšanas stacijas atļaujā un efektīvi īstenoti, lai līdz minimumam samazinātu komunālo notekūdeņu ietekmi uz skartajiem ūdensobjektiem, tostarp, ja nepieciešams, paredzot stingrākas emisiju kontroles, lai sasniegtu Direktīvā 2000/60/EK noteiktos mērķus un vides kvalitātes standartus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2008/105/EK.

Atbilstību otrajā daļā minētajiem kritērijiem pierāda attiecīgajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

Grozījums Nr. 153
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 3.b punkts (jauns)

3.b Ja vides kvalitātes standarts paredz stingrākus nosacījumus nekā tie, kas izklāstīti I pielikuma A un B daļā, īpašajā atļaujā iekļauj papildu pasākumus, neskarot citus pasākumus, ko var veikt, lai nodrošinātu atbilstību vides kvalitātes standartiem.

Grozījums Nr. 154
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

(f) visi citi sabiedrības veselībai relevanti parametri, ko dalībvalstu kompetento iestāžu ieskatā vajadzētu monitorēt.

(f) visi citi sabiedrības veselībai relevanti parametri, piemēram, E. Coli vai legionella, ko Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) vai dalībvalstu kompetento iestāžu ieskatā vajadzētu monitorēt.

Grozījums Nr. 155
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. 1. punkta vajadzībām dalībvalstis izveido nacionālu sistēmu pastāvīgai sadarbībai un koordinācijai starp kompetentajām iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, un kompetentajām iestādēm, kas atbild par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, šādos nolūkos:

Grozījums Nr. 156
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

(aa) noteikt skaidru lomu, pienākumu un izmaksu sadalījumu starp operatoriem un kompetentajām iestādēm, tostarp saistībā ar paraugu ņemšanu un analīzi;

Grozījums Nr. 157
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

(ab) norādīt iesaistīto kompetento iestāžu, komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoru un citu attiecīgo dalībnieku pienākumus, ja papildu izmaksas par paraugu ņemšanu un analīzi, kas izriet no šajā pantā noteiktajiem pienākumiem, nepiemēro komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem;

Grozījums Nr. 158
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

(b) noteikt, kādās vietās un cik bieži veicama komunālo notekūdeņu paraugošana un analīze attiecībā uz katru sabiedrības veselībai relevanto parametru, kas apzināts saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā pieejamos veselības datus un vajadzības sabiedrības veselības datu un attiecīgā gadījumā vietējās epidemioloģiskās situācijas kontekstā;

(b) noteikt, kādās vietās un cik bieži veicama komunālo notekūdeņu paraugošana un analīze attiecībā uz katru sabiedrības veselībai relevanto parametru, kas apzināts saskaņā ar 1. punktu, tā kā par paraugu ņemšanu atbildīgas ir iestādes, kas atbild par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, un par analīžu veikšanu atbildīgas ir iestādes, kas atbild par sabiedrības veselību. Tajā ņem vērā pieejamos veselības datus un vajadzības sabiedrības veselības datu un attiecīgā gadījumā vietējās epidemioloģiskās situācijas kontekstā.

Grozījums Nr. 159
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

(c) organizēt pienācīgu un laicīgu monitoringa rezultātu paziņošanu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par sabiedrības veselību, un Savienības platformām, ja šādas platformas ir pieejamas.

Grozījums Nr. 160
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa

Ja par sabiedrības veselību atbildīgā kompetentā iestāde dalībvalstī izsludina sabiedrības veselības ārkārtas situāciju SARS-CoV-2 dēļ, attiecībā uz SARS-CoV-2 un tā variantu klātbūtni monitorē komunālos notekūdeņus no vismaz 70 % valsts iedzīvotāju un aglomerācijās, kuru c. e. ir 100 000 un vairāk, ņem vismaz vienu paraugu nedēļā. Šo monitoringu turpina, līdz šī kompetentā iestāde paziņo, ka SARS-CoV-2 izraisītā sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies.

Ja par sabiedrības veselību atbildīgā kompetentā iestāde dalībvalstī izsludina sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, monitorē komunālos notekūdeņus no vismaz 70 % valsts iedzīvotāju un aglomerācijās, kuru c. e. ir 100 000 un vairāk, ņem vismaz vienu paraugu nedēļā. Šo monitoringu turpina, līdz šī kompetentā iestāde paziņo, ka sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies.

Grozījums Nr. 161
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – 1. daļa

Dalībvalstis līdz 2025. gada 1. janvārim panāk, ka aglomerācijās, kuru c. e. ir 100 000 un vairāk, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju ievadpunktos un izvadpunktos un attiecīgā gadījumā kanalizācijas sistēmās tiek monitorēta vismaz divas reizes gadā. Dalībvalstis mudina veikt rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem papildu monitoringu, ja ir pieejamas piemērotas un izmakslietderīgas tehnoloģijas.

Grozījums Nr. 162
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisija saskaņā ar 28. pantā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, ar ko nodrošina vienveidīgu šīs direktīvas piemērošanu, nosakot saskaņotu metodiku, ar kādu komunālajos notekūdeņos mēra rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņem deleģētos aktus, ar ko papildina šo direktīvu, nosakot saskaņotu metodiku, ar kādu komunālajos notekūdeņos mēra rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ņemot vērā datus, kas saņemti no valstu sabiedrības veselības iestādēm un valstu iestādēm, kuras atbild par rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem monitoringu.

Grozījums Nr. 163
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 1. punkts – ievaddaļa

1. Līdz [PB: ievietot datumu, kas ir otrā gada pēdējā diena, skaitot no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis apzina, kādus riskus komunālo notekūdeņu novadīšana rada videi un cilvēka veselībai, vismaz tos, kas saistīti ar šādiem aspektiem:

1. Līdz [PB: ievietot datumu, kas ir otrā gada pēdējā diena, skaitot no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis, ņemot vērā sezonālās svārstības un ekstrēmus notikumus, apzina, kādus riskus komunālo notekūdeņu novadīšana rada videi un veselībai, vismaz tos, kas saistīti ar šādiem aspektiem:

Grozījums Nr. 164
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

(c) labs ūdensobjekta ekoloģiskais stāvoklis, kas definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 22. punktā, labs virszemes ūdensobjekta ķīmiskais stāvoklis, kas definēts 2. panta 24. punktā, un labs gruntsūdens tilpes ķīmiskais stāvoklis, kas definēts 2. panta 25. punktā;

Grozījums Nr. 165
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

(da) labs jūras vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5) punktā;

Grozījums Nr. 166
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Ja saskaņā ar 1. punktu ir konstatēti riski, dalībvalstis pieņem pienācīgus to novēršanas pasākumus, kas attiecīgā gadījumā ietver šādus pasākumus:

2. Ja saskaņā ar 1. punktu ir konstatēti riski, dalībvalstis pieņem pienācīgus to novēršanas pasākumus, kas var ietvert šādus pasākumus:

Grozījums Nr. 167
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

(–a) preventīvus pasākumus papildus pasākumiem, kas paredzēti vai veikti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punktu, ja tas vajadzīgs, lai aizsargātu ūdensobjekta kvalitāti; dalībvalstis veicina kontroli izcelsmes vietā, lai nepieļautu piesārņojumu komunālajos notekūdeņos, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 168
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

(a) saskaņā ar 3. pantu izveidot kanalizācijas sistēmas aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 1000;

(a) saskaņā ar 3. pantu izveidot kanalizācijas sistēmas aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 750;

Grozījums Nr. 169
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

(b) saskaņā ar 6. pantu veikt otrējo attīrīšanu komunālo notekūdeņu novadījumiem no aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 1000;

(b) saskaņā ar 6. pantu veikt otrējo attīrīšanu komunālo notekūdeņu novadījumiem no aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 750;

Grozījums Nr. 170
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 3. punkts

3. Saskaņā ar šā panta 1. punktu konstatētos riskus reizi 5 gados izskata. Konstatēto risku kopsavilkumu kopā ar to pasākumu aprakstu, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu, iekļauj 23. pantā minētajās nacionālajās īstenošanas programmās un pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai.

3. Saskaņā ar šā panta 1. punktu konstatētos riskus reizi 6 gados izskata, un to pielāgo saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādāto upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanas grafikam. Konstatēto risku kopsavilkumu kopā ar to pasākumu aprakstu, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu, iekļauj 23. pantā minētajās nacionālajās īstenošanas programmās un pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai. Minēto kopsavilkumu publisko.

Grozījums Nr. 171
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 1. daļa

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu universālu piekļuvi sanitārijai, it sevišķi — mazaizsargātu un marginalizētu grupu piekļuvi sanitārijai.

Neskarot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un ņemot vērā vietējās un reģionālās perspektīvas un sanitārijas apstākļus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu universālu piekļuvi sanitārijai, it sevišķi — mazaizsargātu un marginalizētu grupu piekļuvi sanitārijai.

Grozījums Nr. 172
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 2. daļa

Šajā nolūkā dalībvalstis līdz 2027. gada 31. decembrim:

Šajā nolūkā dalībvalstis līdz 2030. gada 31. decembrim

Grozījums Nr. 173
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 2. daļa – a apakšpunkts

(a) noskaidro, kādu kategoriju iedzīvotājiem, to vidū mazaizsargātām un marginalizētām grupām, nav piekļuves sanitārajiem mezgliem vai tā ir ierobežota, un norāda šāda piekļuves trūkuma iemeslus;

(a) noskaidro, kādu kategoriju iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātām un marginalizētām grupām, nav piekļuves sanitārajiem mezgliem vai tā ir ierobežota, un norāda šāda piekļuves trūkuma iemeslus;

Grozījums Nr. 174
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 2. daļa – b apakšpunkts

(b) novērtē iespējas uzlabot a) apakšpunktā minēto kategoriju iedzīvotāju piekļuvi sanitārajiem mezgliem;

(b) novērtē a) apakšpunktā minēto kategoriju iedzīvotāju iespējas piekļūt sanitārajiem mezgliem un uzlabo šādu piekļuvi;

Grozījums Nr. 175
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 2. daļa – c apakšpunkts

(c) visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, veicināt to, ka sabiedriskās vietās pietiekamā skaitā tiek ierīkoti sanitārie mezgli, kas ir brīvi un — it sevišķi sievietēm — droši piekļūstami.

(c) visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 5000 un vairāk, veicina to, ka sabiedriskās vietās pietiekamā skaitā tiek ierīkoti sanitārie mezgli, kas ir brīvi un — it sevišķi sievietēm — droši piekļūstami.

Grozījums Nr. 176
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) mudina kompetentās iestādes sabiedriskās ēkās, jo īpaši administratīvajās ēkās, darīt pieejamus bezmaksas sanitāros mezglus un veicina to, ka restorānos, veikalos un līdzīgās privātās telpās visiem bez maksas vai par nelielu pakalpojuma maksu ir pieejami sanitārie mezgli;

Grozījums Nr. 177
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 2. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

(cb) veic papildu pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem un piemērotiem, lai nodrošinātu sanitārijas pieejamību visiem.

Grozījums Nr. 178
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dūņu apsaimniekošanas ceļi atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas paredzēta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā. Šādi ceļi maksimalizē atkritumu rašanās novēršanu, resursu atkalizmantošanu un reciklēšanu un līdz minimumam samazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dūņu apsaimniekošanas ceļi atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas paredzēta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā. Šādi ceļi maksimalizē atkritumu rašanās novēršanu, resursu atkalizmantošanu un reciklēšanu un nodrošina, ka tiem nav nelabvēlīgas ietekmes uz veselību vai vidi.

Grozījums Nr. 179
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Dalībvalstis nosaka stingru valsts kvalitātes standartu dūņām, kuras paredzēts atkalizmantot saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/278/EEK (“Notekūdeņu dūņu direktīva”), un nosaka papildu prasības attiecībā uz mikroplastmasu, lai nodrošinātu, ka tās izmantošana ir droša veselībai, jo īpaši, ja to turpmāk izmanto lauksaimniecībā.

Grozījums Nr. 180
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 1.b punkts (jauns)

1.a Dalībvalstis apsver visus iespējamos veidus, kā no notekūdeņu dūņām un notekūdeņiem izgūt vērtīgus un veselībai un videi drošus resursus, lai nodrošinātu aprites ekonomiku, tostarp fosfora atgūšanu un reciklēšanu, nostiprinātu lauksaimniecības nozares noturību un ilgtspēju un veicinātu ES mēslošanas līdzekļu nozares stratēģisko autonomiju.

Grozījums Nr. 181
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 2. punkts

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot dūņu fosfora un slāpekļa atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītāju minimumu tā, ka būtu ņemtas vērā pieejamās dūņu fosfora un slāpekļa atgūšanas tehnoloģijas.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot komunālo notekūdeņu un dūņu fosfora un slāpekļa atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītāju minimumu tā, ka būtu ņemtas vērā pieejamās komunālo notekūdeņu un dūņu fosfora un slāpekļa atgūšanas tehnoloģijas, un nosakot noteikumus par dūņu drošu apsaimniekošanu, kas nodrošina, ka netiek nelabvēlīgi ietekmēta veselība vai vide. Komisija šos deleģētos aktus pieņem līdz ... [tā gada pēdējās dienas datums, kas seko pēc šīs direktīvas transponēšanas perioda beigām].

Grozījums Nr. 182
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Dalībvalstis var veikt pasākumus, lai veicinātu no komunālajiem notekūdeņiem un dūņām atgūtu barības vielu iegādi. Komisija veicina labvēlīgu tiesisko regulējumu atgūta fosfora un slāpekļa funkcionāla tirgus attīstībai.

Grozījums Nr. 183
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

(c) attīrīto komunālo notekūdeņu galamērķi, arī atkalizmantotā ūdens īpatsvaru, tostarp monitoringu par to, vai vienmēr tiek nodrošināts minimāls ekoloģiskais caurplūdums, ja notekūdeņus novada ūdensobjektā;

Grozījums Nr. 184
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

(d) tajās sadzīves notekūdeņu attīrīšanas stacijās radušās siltumnīcefekta gāzes un patērēto un saražoto enerģiju, kuru c. e. pārsniedz 10 000.

(d) visās sadzīves notekūdeņu attīrīšanas stacijas operatīvajās darbībās radušās tiešās un netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas un tajās sadzīves notekūdeņu attīrīšanas stacijās patērēto un saražoto enerģiju, kuru c. e. pārsniedz 10 000. Monitorings ietver arī no kanalizācijas sistēmām notikušu metāna un neattīrītu notekūdeņu noplūžu atklāšanu.

Grozījums Nr. 185
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 2. punkts

2. Visās aglomerācijās, kuru c. e. ir10 000 un vairāk, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes monitorē piesārņotāju koncentrāciju un slodzi no nokrišņu ūdeņu pārplūdēm un urbānās noteces ūdeņiem, kas novadīti ūdensobjektos.

2. Visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai attiecīgās struktūras monitorē nokrišņu ūdens pārplūžu un urbāno noteču biežumu un apjomu un ūdensobjektos novadīto piesārņotāju koncentrāciju un slodzi.

Grozījums Nr. 186
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – ievaddaļa

(a) piesārņotāji, kas norādīti

(a) relevanti piesārņotāji, kas norādīti

Grozījums Nr. 187
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

(b) parametri, kas norādīti Direktīvas (ES) 2020/2184 III pielikuma B daļā, ja komunālie notekūdeņi tiek novadīti sateces baseinā, kas minēts minētās direktīvas 8. pantā;

(b) parametri, kas norādīti Direktīvas (ES) 2020/2184 III pielikuma A un B daļā, ja komunālie notekūdeņi tiek novadīti sateces baseinā, kas minēts minētās direktīvas 8. pantā;

Grozījums Nr. 188
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS) un hlortalonila klātbūtne saskaņā ar Direktīvu (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā;

Grozījums Nr. 189
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 2. daļa

Visās aglomerācijās, kuru c. e. pārsniedz 10 000, dalībvalstis monitorē mikroplastmasas klātbūtni dūņās.

Visās aglomerācijās, kuru c. e. pārsniedz 10 000, dalībvalstis monitorē mikropiesārņotāju un mikroplastmasas klātbūtni dūņās.

Grozījums Nr. 190
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisija saskaņā ar tās iniciatīvu “Piesārņojums ar mikroplastmasu: pasākumi piesārņojuma vidiskās ietekmes mazināšanai” attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, kam pievienots ietekmes novērtējums.

Grozījums Nr. 191
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 3. daļa – b apakšpunkts

(b) ja aglomerācijas c. e. ir no 10 000 līdz 100 000, vismaz viens paraugs 2 gados.

(b) ja aglomerācijas c. e. ir no 10 000 līdz 100 000, vismaz viens paraugs katru gadu.

Visās aglomerācijās, kuru c. e. pārsniedz 10 000, dalībvalstis katru gadu veic plašu ķīmisko vielu, tostarp ķīmisko vielu maisījumu, skrīningu, lai identificētu vielas, kas rada bažas attiecībā uz ūdens organismiem un dzeramā un peldvietu ūdens kvalitāti vai liecina par prasībām neatbilstošiem rūpniecisko notekūdeņu novadījumiem kanalizācijas sistēmās.

Grozījums Nr. 192
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 28. pantā minēto procedūru pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nodrošina vienveidīgu šīs direktīvas piemērošanu, nosakot, ar kādu metodiku komunālajos notekūdeņos un dūņās mēra mikroplastmasu.

Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņem deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot, ar kādu metodiku komunālajos notekūdeņos un dūņās mēra mikroplastmasu.

Grozījums Nr. 193
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 4.a daļa (jauna)

Dalībvalstis tiek mudinātas turpināt izmantot pieejamo Savienības finansējumu, lai nodrošinātu vienādi labu ūdens līmeni kā stratēģisku nozari. Dalībvalstis tiek arī mudinātas apmainīties ar paraugpraksi par to, kā uzlabot Savienības fondu apguvi.

Grozījums Nr. 194
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 4.b daļa (jauna)

Grozījums Nr. 195
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts – 4.c daļa (jauna)

Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija izstrādā ES mēroga tehniskās vadlīnijas un saskaņotus standartus nepārtraukta un precīza un, ja iespējams, tiešsaistē veikta piesārņojuma monitoringa sistēmām, ko izmanto ūdens kvalitātes mērīšanai.

Grozījums Nr. 196
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

(a) līdz 2025. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju, kura ievākta saskaņā ar 21. pantu, arī informāciju par 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem parametriem un testu rezultātiem attiecībā uz I pielikuma D daļā noteiktajiem atbilstības/neatbilstības kritērijiem, un pēc tam šo datu kopu ik gadu atjaunina;

(a) līdz 2026. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju, kura ievākta saskaņā ar 21. pantu, arī informāciju par 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem parametriem un testu rezultātiem attiecībā uz I pielikuma D daļā noteiktajiem atbilstības/neatbilstības kritērijiem, un pēc tam šo datu kopu ik gadu atjaunina;

Grozījums Nr. 197
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

(b) līdz 2025. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas norāda, kāda procentuālā komunālo notekūdeņu daļa savākta un attīrīta saskaņā ar 3. pantu, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

(b) līdz 2026. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas norāda, kāda procentuālā komunālo notekūdeņu daļa savākta un attīrīta saskaņā ar 3. pantu, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

Grozījums Nr. 198
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

(c) līdz 2025. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti, lai īstenotu 4. panta 4. punktu, un procentuālo notekūdeņu slodzes daļu no aglomerācijām ar c. e. virs 2000, kurus apstrādā individuālās sistēmās, un pēc tam šos datus ik gadu atjaunina;

(c) līdz 2026. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti, lai īstenotu 4. panta 4. punktu, un procentuālo notekūdeņu slodzes daļu no aglomerācijām ar c. e. virs 2000, kurus apstrādā individuālās sistēmās, un pēc tam šos datus ik gadu atjaunina;

Grozījums Nr. 199
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

(d) līdz 2025. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par ievākto paraugu skaitu un saskaņā ar I pielikuma D daļu ņemto paraugu skaitu, kuri norādītajām vērtībām neatbilst;

(d) līdz 2026. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par ievākto paraugu skaitu un saskaņā ar I pielikuma D daļu ņemto paraugu skaitu, kuri norādītajām vērtībām neatbilst;

Grozījums Nr. 200
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

(e) līdz 2025. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām sadalījumā pa dažādām gāzēm un kopējo patērēto enerģiju un atjaunīgo enerģiju, kura saražota katrā komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā, kur apstrādā notekūdeņu slodzi, kura atbilst 10 000 c. e. un vairāk, kā arī aprēķinu par 11. panta 2. punktā noteikto mērķrādītāju sasniegšanas procentuālo daļu, un pēc tam minētos datus ik gadu atjaunina;

(e) līdz 2027. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no visām operatīvajām darbībām sadalījumā pa dažādu gāzu, tostarp metāna un slāpekļa oksīda, emisiju avotiem un kopējo patērēto enerģiju un atjaunīgo enerģiju, kura saražota katrā komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā, kur apstrādā notekūdeņu slodzi, kura atbilst 10 000 c. e. un vairāk, kā arī aprēķinu par 11. panta 2. punktā noteikto mērķrādītāju sasniegšanas procentuālo daļu, un pēc tam minētos datus ik gadu atjaunina;

Grozījums Nr. 201
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

(f) līdz 2025. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar V pielikuma 3. punktu, un pēc tam šo datu kopu ik gadu atjaunina;

(f) līdz 2027. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar V pielikuma 3. punktu, un pēc tam šo datu kopu ik gadu atjaunina;

Grozījums Nr. 202
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. daļa – g apakšpunkts

(g) līdz 2025. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur 17. panta 1. un 4. punktā minētā monitoringa rezultātus, un pēc tam šo datu kopu ik gadu atjaunina;

(g) līdz 2027. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur 17. panta 1. un 4. punktā minētā monitoringa rezultātus, un pēc tam šo datu kopu ik gadu atjaunina;

Grozījums Nr. 203
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

(h) līdz 2025. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kurā ir to zonu saraksts, kuras saskaņā ar 7. panta 2. punktu atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju, un pēc tam minēto datu kopu ik 5 gadus atjaunina;

(h) līdz 2027. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kurā ir to zonu saraksts, kuras saskaņā ar 7. panta 2. punktu atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju, un pēc tam minēto datu kopu ik 5 gadus atjaunina;

Grozījums Nr. 204
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

(ja) līdz 2025. gada decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par to tehnoloģiju veidu un apjomu (attiecīgā gadījumā), ko izmanto notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai, piemēram, par plastmasas biovidi, ko izmanto individuālas, pašvaldību un rūpnieciskās stacijas, un pēc tam ik pēc 5 gadiem šo datu kopu atjaunina;

Grozījums Nr. 205
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 3. punkts – 2. daļa

Attiecībā uz 1. punktā minēto informāciju EVA nodrošina sabiedrībai piekļuvi attiecīgajiem datiem, izmantojot Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 un nodrošina iespēju valstu līmenī salīdzināt attīrīšanas staciju sniegumu un Savienības līmenī apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā un ar tā datubāzes starpniecību palīdz nodrošināt atbilstību šai direktīvai.

Grozījums Nr. 206
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

b) noskaidro un plāno, kādas investīcijas vajadzīgas šīs direktīvas īstenošanai katrā aglomerācijā, iekļaujot arī orientējošu finansiālo aplēsi un minēto investīciju prioritizāciju atkarībā no aglomerācijas lieluma un neattīrīto komunālo notekūdeņu ietekmes uz vidi;

b) noskaidro un plāno, kādas investīcijas vajadzīgas šīs direktīvas īstenošanai katrā aglomerācijā, iekļaujot arī orientējošu finansiālo aplēsi, tostarp saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu izveidoto ražotāju atbildības organizāciju finansiālā ieguldījuma aplēsi, un minēto investīciju prioritizāciju atkarībā no aglomerācijas lieluma un neattīrīto komunālo notekūdeņu ietekmes uz vidi;

Grozījums Nr. 207
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

c) aplēš, kādas investīcijas vajadzīgas, lai atjaunotu līdzšinējās komunālo notekūdeņu infrastruktūras, arī kanalizācijas sistēmas, atkarībā no to vecuma un nolietojuma rādītāja;

c) aplēš, kādas investīcijas vajadzīgas, lai atjaunotu līdzšinējās komunālo notekūdeņu infrastruktūras, arī kanalizācijas sistēmas, atkarībā no to vecuma un nolietojuma rādītāja, un attiecīgā gadījumā izmanto digitālos instrumentus;

Grozījums Nr. 208
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts

3. Dalībvalstis nacionālās īstenošanas programmas atjaunina vismaz reizi 5 gados. Tās šīs programmas iesniedz Komisijai līdz 31. decembrim, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt 3.–8. panta izpildi.

3. Dalībvalstis nacionālās īstenošanas programmas atjaunina vismaz reizi sešos gados atbilstīgi saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādāto upju baseinu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmu izskatīšanas grafikam. Tās šīs programmas iesniedz Komisijai līdz 31. decembrim, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt 3.–8. panta izpildi.

12 mēnešus pēc 15. panta 1.ab punktā minēto ūdens atkalizmantošanas un taupīšanas rīcības plānu pieņemšanas dalībvalstis novērtē minēto rīcības plānu īstenošanas stāvokli.

Līdz ... [48 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis paziņo minētā novērtējuma rezultātus.

Grozījums Nr. 209
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – 1. daļa

Dalībvalstis nodrošina, ka katrā aglomerācijā sabiedrībai tiešsaistē ērti lietojami un pielāgoti ir pieejama pienācīga un atjaunināta informācija par komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Informācija satur vismaz VI pielikumā norādītos datus.

Dalībvalstis nodrošina, ka katrā aglomerācijā sabiedrībai tiešsaistē ērti lietojami un pielāgoti ir pieejama pienācīga, viegli piekļūstama un atjaunināta informācija par komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Informācija satur vismaz VI pielikumā norādītos datus.

Grozījums Nr. 210
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka visas personas, kam ir pieslēgums kanalizācijas sistēmai, regulāri un vismaz reizi gadā vispiemērotākajā formā, arī rēķinā vai viedlietotnēs, bez īpaša pieprasījuma saņem šādu informāciju:

2. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka visas personas, kam ir pieslēgums kanalizācijas sistēmām, regulāri un vismaz reizi gadā vispiemērotākajā un viegli piekļūstamā formā, arī rēķinā un ar digitāliem līdzekļiem, piemēram, viedlietotnēs, bez īpaša pieprasījuma saņem šādu informāciju:

Grozījums Nr. 211
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

(a) informācija par komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas atbilstību 3., 4., 6., 7. un 8. pantam, arī saņēmējos ūdensobjektos faktiski novadīto piesārņotāju salīdzinājums ar robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma 1., 2. un 3. tabulā; šo informāciju sniedz tā, lai tā būtu viegli salīdzināma, piemēram, norādot atbilstības procentuālo daļu;

Grozījums Nr. 212
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas (CO2 ekvivalenta tonnās), kas emitētas gadā un no katra avota;

Grozījums Nr. 213
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 2. daļa

Izskatīšanas procedūra ir taisnīga, vienlīdzīga, laicīga un nav pārmērīgi dārga, un tā paredz pienācīgus un iedarbīgus tiesiskās aizsardzības mehānismus, attiecīgā gadījumā arī tiesas priekšrakstus.

Izskatīšanas procedūra ir taisnīga, vienlīdzīga, ātra un laicīga un nav pārmērīgi dārga, un tā paredz pienācīgus un iedarbīgus tiesiskās aizsardzības mehānismus, attiecīgā gadījumā arī tiesas priekšrakstus.

Grozījums Nr. 214
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi šajā pantā minētajām administratīvajām un tiesu izskatīšanas procedūrām.

Grozījums Nr. 215
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad, pārkāpjot valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, skartajām personām ir tiesības no relevantajām fiziskajām vai juridiskajām personām un attiecīgā gadījumā no relevantajām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par pārkāpumu, par šo kaitējumu pieprasīt un saņemt kompensāciju.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad, pārkāpjot valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir nodarīts kaitējums veselībai vai videi, skartajām personām ir tiesības no relevantajām fiziskajām vai juridiskajām personām un attiecīgā gadījumā no relevantajām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par pārkāpumu, par šo kaitējumu pieprasīt un saņemt kompensāciju.

Grozījums Nr. 216
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 2. punkts

2. Dalībvalstis nodrošina, ka nevalstiskajām organizācijām, kuras veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību un izpilda visas valsts tiesību aktos noteiktās prasības, kā piederīgām pie attiecīgās sabiedrības daļas ir atļauts pārstāvēt skartās personas un iesniegt kolektīvas kaitējuma kompensācijas prasības. Dalībvalstis nodrošina, ka prasību par pārkāpumu, kā rezultātā radies kaitējums, nevar celt divreiz, proti, prasību nevar celt gan skartās personas, gan šajā punktā minētās nevalstiskās organizācijas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka nevalstiskajām organizācijām, kuras veicina veselības vai vides aizsardzību un izpilda visas valsts tiesību aktos noteiktās prasības, kā piederīgām pie attiecīgās sabiedrības daļas ir atļauts pārstāvēt skartās personas un iesniegt kolektīvas kaitējuma kompensācijas prasības. Dalībvalstis nodrošina, ka prasību par pārkāpumu, kā rezultātā radies kaitējums, nevar celt divreiz, proti, prasību nevar celt gan skartās personas, gan šajā punktā minētās nevalstiskās organizācijas.

Grozījums Nr. 254
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 4. punkts

4. Ja saskaņā ar 1. punktu ir celta kaitējuma kompensācijas prasība, kas pamatota ar pierādījumiem, kuri dod iemeslu prezumēt, ka starp kaitējumu un pārkāpumu pastāv cēloņsakarība, dalībvalstis nodrošina, ka pienākums pierādīt, ka pārkāpums kaitējumu nav radījis vai veicinājis, gulstas uz personu, kas atbildīga par pārkāpumu.

svītrots

Grozījums Nr. 217
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama informācija par tiesībām pieprasīt kompensāciju par kaitējumu.

Grozījums Nr. 218
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 2. punkts

2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punktā, 6. panta 3. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 5. punktā, 14. panta 3. punktā, 20. panta 2. punktā un 24. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no [OP: ievietot datumu, kas ir šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

2. Pilnvaras pieņemt 2. panta 1.a punktā (jauns), 4. panta 3. punktā, 6. panta 3. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 1. punktā, 14. panta 3. punktā, 20. panta 2. punktā un 24. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no [OP: ievietot datumu, kas ir šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr. 219
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 3. punkts

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā, 6. panta 3. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 5. punktā, 14. panta 3. punktā, 20. panta 2. punktā un 24. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 1.a punktā (jauns), 4. panta 3. punktā, 6. panta 3. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 1. punktā, 14. panta 3. punktā, 20. panta 2. punktā un 24. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 220
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 6. punkts

6. Saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 6. panta 3. punktu, 7. panta 4. punktu, 8. panta 5. punktu, 14. panta 3. punktu, 20. panta 2. punktu vai 24. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6. Saskaņā ar 2. panta 1.a punktu (jauns), 4. panta 3. punktu, 6. panta 3. punktu, 7. panta 4. punktu, 8. panta 5. punktu, 14. panta 3. punktu, 20. panta 2. punktu vai 24. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 221
Direktīvas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

(c) pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.

(c) pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 222
Direktīvas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – 1. daļa – e punkts

(e) analīze, vai to produktu saraksts, uz kuriem attiecas paplašinātā ražotāja atbildība, būtu jāpielāgo tirgū laisto produktu klāsta dinamikai, labākas zināšanas par mikropiesārņotāju klātbūtni notekūdeņos un to ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī dati no jaunajiem pienākumiem monitorēt mikropiesārņotājus komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju ievadpunktos un izvadpunktos.

(e) analīze, vai to produktu, jo īpaši perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS), saraksts, uz kuriem attiecas paplašinātā ražotāja atbildība, būtu jāpielāgo tirgū laisto produktu klāsta dinamikai, labākas zināšanas par mikropiesārņotāju klātbūtni notekūdeņos un to ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī dati no jaunajiem pienākumiem monitorēt mikropiesārņotājus komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju ievadpunktos un izvadpunktos.

Grozījums Nr. 223
Direktīvas priekšlikums
31. pants – 1. daļa

Reizi piecos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, kam, ja Komisijai tas šķiet lietderīgi, pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.

Līdz 2030. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, kam, ja Komisijai tas šķiet lietderīgi, pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. Komisija novērtē iespējamo vajadzību paplašināt paplašinātas ražotāja atbildības tvērumu, jo īpaši aptverot tirgū laistus mikroplastmasu un perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) saturošus produktus un ņemot vērā visus ierobežojumus attiecībā uz PFAS.

Grozījums Nr. 224
Direktīvas priekšlikums
32. pants – 2. punkts

2. Attiecībā uz Majotu 3. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu piemēro no 2027. gada 31. decembra.

2. Attiecībā uz Majotu 3. panta 1. un 2. punktu un 6. pantu piemēro no 2030. gada 31. decembra. Pirms pārejas perioda beigām Komisija vāc informāciju, kas vajadzīga, lai analizētu nepieciešamību pagarināt minētos pārejas pasākumus.

Grozījums Nr. 266
Direktīvas priekšlikums
32. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a Tālākie reģioni var atkāpties no 6., 7. un 8. panta noteikumiem attiecībā uz komunālo notekūdeņu novadīšanu piekrastes ūdeņos no aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks nekā 150 000, un pieņemt atbilstošu attīrīšanas līmeni, kas nav mazāk stingrs kā sākotnējā attīrīšana, ja tā nav tehniski realizējama vai radītu pārmērīgas izmaksas saskaņā ar izmaksu un ieguvumu attiecību un zinātniskie pētījumi atbalsta šādu attīrīšanu.

Piemērojot pirmo daļu, dalībvalstis, kurām ir tālākie reģioni, iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos pētījumus.

Zinātniskajos pētījumos jo īpaši ņem vērā piekrastes ūdeņos novadīto notekūdeņu raksturlielumus, kā arī saņemošo vidi.

Grozījums Nr. 225
Direktīvas priekšlikums
33. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija pieņem PRA shēmas īstenošanas vadlīnijas.

Grozījums Nr. 226
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – A sadaļa – 2. daļa – ievaddaļa

Kanalizācijas sistēmu projektēšanu, izbūvi un uzturēšanu veic saskaņā ar labākajām pieejamajām tehniskajām zināšanām, kas nerada pārmērīgas izmaksas, īpaši attiecībā uz

Kanalizācijas sistēmu projektēšanu, izbūvi un uzturēšanu veic saskaņā ar labākajām pieejamajām tehniskajām zināšanām un, ja iespējams, izmantojot piemērotus digitālos rīkus, kas nerada pārmērīgas izmaksas, īpaši attiecībā uz

Grozījums Nr. 227
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – B sadaļa – 5. punkts

5. Atļaujās veikt novadīšanu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās izmanto plastmasas biovidi, iekļauj pienākumu pastāvīgi monitorēt un nepieļaut nekādu netīšu biovides nonākšanu vidē.

5. Atļaujās veikt novadīšanu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās izmanto plastmasas biovidi, iekļauj pienākumu informēt kompetentās iestādes par biovides tehnoloģijām, tostarp par plastmasas biovides veidu un apjomu, un uzstādīto aiztures aprīkojumu un pastāvīgi monitorēt un nepieļaut nekādu biovides nonākšanu vidē. Ja notikusi novadīšana vidē, operatoram par incidentu jāziņo kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr. 228
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – C sadaļa – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

(ea) ārpussadzīves notekūdeņi atbilst attiecīgajām maksimālajām pieļaujamajām koncentrācijām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2008/105/EK;

Grozījums Nr. 229
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – 4. punkts

1 Prasības attiecībā uz trešējo attīrīšanu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadījumiem, kas minēti 7. panta 1. un 3. punktā. Atkarībā no vietējās situācijas var izmantot vienu vai abus parametrus. Piemēro koncentrācijas vai procentuālā samazinājuma vērtības .

Prasības attiecībā uz trešējo attīrīšanu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadījumiem, kas minēti 7. panta 1. un 3. punktā. Notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas minētas 7. panta 1. punktā, piemēro abus parametrus. Notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas minētas 7. panta 3. punktā, atkarībā no vietējās situācijas var izmantot vienu vai abus parametrus. Piemēro koncentrācijas vai procentuālā samazinājuma vērtības . Šim nolūkam alternatīvi var izmantot līdzvērtīgu mērījumu ar digitāliem sensoriem tiešsaistē.

Grozījums Nr. 230
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – 5. punkts

1. piezīme. Aprēķinot minimālo procentuālo samazinājumu, neņem vērā dabisko slāpekļa aizturi.

1. piezīme. Aprēķinot minimālo procentuālo samazinājumu, var ņemt vērā dabisko slāpekļa aizturi, ja var pierādīt, ka ūdens pret slāpekli jutīgo sateces baseinu sasniedz vairāk nekā divu gadu laikā un veicinātu minētās zonas eitrofikāciju, un par to ziņo Komisijai. Slāpekļa koncentrācija zonās, kas minētas 1. nosacījuma b) punktā, atbilst Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.1. punktā noteiktajiem atsauces nosacījumiem, pēc kuriem nosaka šo zonu labu ekoloģisko stāvokli.

Grozījums Nr. 231
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – 7. punkts

1. piezīme. a) un b) apakšpunktā minēto organisko vielu koncentrāciju mēra.

1. piezīme. a), b) un c) apakšpunktā minēto organisko vielu koncentrāciju mēra.

Grozījums Nr. 232
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – 8. punkts

2. piezīme. Vismaz sešām vielām aprēķina procentuālo atdalīto īpatsvaru. 1. kategorijas vielu skaits ir divreiz lielāks par 2. kategorijas vielu skaitu. Ja pietiekamā koncentrācijā var izmērīt mazāk nekā sešas vielas, kompetentā iestāde izraugās citas vielas, lai vajadzības gadījumā varētu aprēķināt minimālo procentuālo samazinājumu. Lai novērtētu, vai prasītais minimālais procentuālais samazinājums, kas ir 80 %, ir sasniegts, izmanto visu aprēķinā izmantoto vielu vidējo procentuālo samazinājumu.

2. piezīme. Vismaz sešām 1. un 2. kategorijas vielām un visām 3. kategorijas vielām aprēķina procentuālo atdalīto īpatsvaru plūsmā, kāda ir sausos laikapstākļos. 1. kategorijas vielu skaits ir divreiz lielāks par 2. kategorijas vielu skaitu. Ja pietiekamā koncentrācijā var izmērīt mazāk nekā sešas vielas, kompetentā iestāde izraugās citas vielas, lai vajadzības gadījumā varētu aprēķināt minimālo procentuālo samazinājumu. Lai novērtētu, vai prasītais minimālais procentuālais samazinājums, kas ir 80 %, ir sasniegts, izmanto visu aprēķinā izmantoto vielu vidējo procentuālo samazinājumu.

Grozījums Nr. 233
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – 2. punkts – 1. daļa

Plūsmproporcionālos vai laikatkarīgos 24 stundu paraugus savāc vienā un tajā pašā skaidri noteiktajā izvadpunkta vietā un, ja nepieciešams, komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas ievadpunktā. Tomēr visi laikatkarīgie paraugi, ko izmanto mikropiesārņotāju monitoringam, ir 48 stundu paraugi.

Dalībvalstis izmanto laikatkarīgos 24 stundu paraugus, ko savāc vienā un tajā pašā skaidri noteiktajā izvadpunkta vietā un, ja nepieciešams, komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas ievadpunktā. Tomēr visi laikatkarīgie paraugi, ko izmanto mikropiesārņotāju monitoringam, ir 48 stundu paraugi.

Grozījums Nr. 234
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – ba apakšpunkts (jauns)

(ba) 3. kategorija (augsta riska vielas)

(i) telmisartāns (CAS Nr. 144701-48-4)

(ii) bisfenols A (CAS Nr. 80-05-7)

(iii) beta-estradiols (CAS Nr. 50-28-2)

(iv) perfluoroktānsulfoskābe (PFOS) (CAS Nr. 1763-23-1)

Grozījums Nr. 235
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – 3. punkts – tabula

Komisijas ierosinātais teksts
– c. e. no 1000 līdz 9999:	viens paraugs mēnesī
– c. e. no 10 000 līdz 49 999:	divi paraugi mēnesī; mikropiesārņotāju noteikšanai — viens paraugs mēnesī
– c. e. no 50 000 līdz 99 999 :	viens paraugs nedēļā; mikropiesārņotāju noteikšanai — divi paraugi nedēļā
c. e. 100 000 un vairāk:	viens paraugs dienā; mikropiesārņotāju noteikšanai — divi paraugi nedēļā
Grozījums
– c. e. no 750 līdz 9999:	viens paraugs mēnesī
– c. e. no 10 000 līdz 49 999:	divi paraugi mēnesī; mikropiesārņotāju noteikšanai — viens paraugs divos mēnešos
– c. e. no 50 000 līdz 99 999 :	viens paraugs nedēļā; mikropiesārņotāju noteikšanai — viens paraugs divos mēnešos
c. e. 100 000 un vairāk:	viens paraugs nedēļā; mikropiesārņotāju noteikšanai — viens paraugs mēnesī

Grozījums Nr. 236
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – 6. punkts

6. Attīrīšanas dīķu novadījumu analīzes veic filtrētiem paraugiem, tomēr kopējo suspendēto cietvielu koncentrācija nefiltrētajos šādu novadījumu ūdens paraugos nepārsniedz 150 mg/l.

6. Attīrīšanas dīķu novadījumu analīzes veic filtrētiem paraugiem, tomēr kopējo suspendēto cietvielu koncentrācija nefiltrētajos šādu novadījumu ūdens paraugos nepārsniedz 150 mg/l. Šim nolūkam alternatīvi var izmantot līdzvērtīgu mērījumu ar digitāliem sensoriem tiešsaistē.

Grozījums Nr. 237
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – D sadaļa – 2. tabula

Komisijas ierosinātais teksts
Parametri	Koncentrācija	Minimālais procentuālais samazinājums7 (sk. piezīmi)	Mērīšanas references metode
Kopējais fosfors	2 0,5 mg/L	90	Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija
Kopējais slāpeklis	6 mg/L	85	Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija
___________
7 Samazinājums attiecībā pret influenta slodzi.
Grozījums
Parametri	Koncentrācija	Minimālais procentuālais samazinājums7 (sk. 1. piezīmi)	Mērīšanas references metode
Kopējais fosfors	0,2 mg/L	93	Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija vai līdzvērtīgs mērījums ar digitāliem sensoriem tiešsaistē.
Kopējais slāpeklis	8 mg/L7a	80	Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija vai līdzvērtīgs mērījums ar digitāliem sensoriem tiešsaistē.
_________________________
7 Samazinājums attiecībā pret influenta slodzi.
7a Šīs koncentrāciju vērtības ir gada vidējās vērtības, kas minētas I pielikuma D.4. punkta c) apakšpunktā. Tomēr prasības attiecībā uz slāpekli var pārbaudīt, izmantojot dienas vidējās vērtības, ja saskaņā ar I pielikuma D.1. punktu ir pierādīts, ka ir iegūts viens un tas pats aizsardzības līmenis. Šajā gadījumā kopējā slāpekļa dienas vidējais līmenis nedrīkst pārsniegt 20 mg/l visiem paraugiem, ja izplūdes temperatūra bioloģiskajā reaktorā ir 12 °C vai augstāka. Nosacījumu attiecībā uz temperatūru var aizstāt ar darbības laika ierobežojumu, lai ņemtu vērā reģionālos klimatiskos apstākļus.

Grozījums Nr. 238
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts

1. Zonas Baltijas jūras, Melnās jūras, to Ziemeļjūras daļu sateces baseinos, kas saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju, un to Adrijas jūras daļu sateces baseinos, kas saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju.

1. Zonas Baltijas jūras, Melnās jūras, Ziemeļjūras un Adrijas jūras sateces baseinos, kas saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK un Direktīvu 2000/60/EK atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju.

Grozījums Nr. 239
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

(ba) stresa testa novērtējums par kanalizācijas sistēmu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju neaizsargātību, pamatojoties uz klimata pārmaiņu scenārijiem;

Grozījums Nr. 240
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

orientējošs mērķis panākt, lai nokrišņu ūdens pārplūde veidotu ne vairāk nekā 1 % no gadā savāktā komunālo notekūdeņu daudzuma, kas aprēķināts sausos laikapstākļos;

mērķis panākt, lai nokrišņu ūdens pārplūde veidotu ne vairāk kā aptuveni 1 % no gadā savāktā komunālo notekūdeņu daudzuma, kas aprēķināts sausos laikapstākļos, ņemot vērā vietējās vides aizsardzības vajadzības, ko var apmierināt ar tehniski un ekonomiski samērīgiem līdzekļiem;

Grozījums Nr. 241
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)

Dalībvalstis var paredzēt, ka pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu var arī pierādīt, pamatojoties uz nokrišņu ūdens pārplūžu skaitu (ne vairāk kā 20 gadījumu gadā) vai novadīto urbānās noteces ūdeņu apjomu (ne vairāk kā 15 % no gada apjoma, kas aprēķināts, balstoties uz modelēšanu);

Grozījums Nr. 242
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.b daļa (jauna)

Valsts līmenī var piešķirt atkāpi no 2. punkta a) apakšpunktā minētā pienākuma, ja tiek efektīvi izmantotas šķirtsistēmas, kā noteikts 2. panta 9. punkta d) apakšpunktā, un tas nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 243
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa – ievaddaļa

šo orientējošo mērķrādītāju

pasākumus, ar kuriem sasniedz šo mērķi,

Grozījums Nr. 244
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa – i punkts

(i) visām aglomerācijām ar c. e. 100 000 un vairāk sasniedz līdz 2035. gada 31. decembrim;

(i) visām aglomerācijām ar c. e. 100 000 un vairāk ievieš līdz 2030. gada 31. decembrim;

Grozījums Nr. 245
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa – ii punkts

(ii) saskaņā ar 5. panta 2. punktu apzinātajām aglomerācijām ar c. e. 10 000 un vairāk sasniedz līdz 2040. gada 31. decembrim;

(ii) saskaņā ar 5. panta 2. punktu apzinātajām aglomerācijām ar c. e. 10 000 un vairāk ievieš līdz 2035. gada 31. decembrim;

Grozījums Nr. 246
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 3. punkts

3. Pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu 2. punktā minētos mērķus, un skaidra informācija par iesaistītajiem aktoriem un to pienākumiem integrētā plāna īstenošanā.

3. Pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu 2. punktā minētos mērķus, un pasākumi, kas jāveic, lai attiecīgās infrastruktūras pielāgotu klimata pārmaiņām, pamatojoties uz 1. punkta ba) apakšpunktā minēto stresa testa novērtējumu, kā arī skaidra informācija par iesaistītajiem aktoriem un to pienākumiem integrētā plāna īstenošanā.

Grozījums Nr. 247
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 4. punkts – a apakšpunkts

(a) pirmkārt, preventīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst nepiesārņota lietusūdens nonākšanu kanalizācijas sistēmās, to vidū pasākumi, kas veicina dabisku ūdens aizturi vai lietusūdens uzkrāšanu, un pasākumi zaļo zonu palielināšanai vai ūdensnecaurlaidīgu virsmu ierobežošanai aglomerācijās;

(a) pirmkārt, preventīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst nepiesārņota lietusūdens nonākšanu kanalizācijas sistēmās, to vidū pasākumi, kas veicina dabisku ūdens aizturi vai lietusūdens uzkrāšanu, un pasākumi zaļo un zilo zonu palielināšanai vai ūdensnecaurlaidīgu virsmu ierobežošanai aglomerācijās;

Grozījums Nr. 248
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – 4. punkts – c apakšpunkts

(c) visbeidzot, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu 2. punktā minētos mērķus, papildu mitigācijas pasākumi, to vidū infrastruktūras pielāgošana komunālo notekūdeņu savākšanai, uzglabāšanai un attīrīšanai vai jaunas infrastruktūras izveide, prioritizējot zaļo infrastruktūru, piemēram, veģetācijas klātus grāvjus, attīrīšanas mitrājus un uzglabāšanas dīķus, kas veidoti tā, lai atbalstītu biodaudzveidību.Attiecīgos gadījumos 5. pantā minēto integrēto komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādes kontekstā ņem vērā ūdens atkalizmantošanu.

(c) visbeidzot, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu 2. punktā minētos mērķus, papildu mitigācijas pasākumi, to vidū infrastruktūras pielāgošana komunālo notekūdeņu savākšanai, uzglabāšanai un attīrīšanai, piemēram, jaunbūvētu urbāno teritoriju savienošana ar šķirtsistēmām vai jaunas infrastruktūras izveide, prioritizējot zaļo un zilo infrastruktūru, piemēram, zaļās pilsētu zonas, zaļos jumtus, veģetācijas klātus grāvjus, attīrīšanas mitrājus un uzglabāšanas dīķus, kas veidoti tā, lai atbalstītu biodaudzveidību. 5. pantā minēto integrēto komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādes kontekstā ņem vērā ūdens atkalizmantošanu.

Grozījums Nr. 249
Direktīvas priekšlikums
VI pielikums – 1.a punkts (jauns)

(1a) Nākamajos punktos norādītajai informācijai var piekļūt tiešsaistē, un, iesniedzot pamatotu pieprasījumu, patērētāji šai informācijai var piekļūt, izmantojot citus līdzekļus:

Grozījums Nr. 250
Direktīvas priekšlikums
VI pielikums – 8. punkts – c apakšpunkts

(c) kopējās tiešās un netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas (CO2 ekvivalenta tonnās), kas emitētas gadā un no katra avota.

Grozījums Nr. 251
Direktīvas priekšlikums
VI pielikums – 10. punkts

(10) Kopsavilkums par sūdzību raksturu un statistiku, kā arī par atbildēm, ko komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatori snieguši jautājumos, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(10) Informācija par to, kā iesniegt sūdzību un kā ziņot kompetentajām iestādēm par prasībām neatbilstošiem notekūdeņu novadījumiem, un kopsavilkums par sūdzību raksturu un statistiku, kā arī par atbildēm, ko komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatori snieguši jautājumos, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Grozījums Nr. 252
Direktīvas priekšlikums
VI pielikums – 10.a punkts (jauns)

(10a) Pēc pamatota pieprasījuma ir pieejami vēsturiskie dati par vismaz pēdējiem 10 gadiem.

(1)	Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0276/2023).

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 11. janvāris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika