Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Kalnu Karabahā, Azerbaidžānā un Armēnijā, jo īpaši 2023. gada 19. janvāra rezolūciju par Kalnu Karabahas blokādes radītajām humanitārajām sekām(1), 2022. gada 10. marta rezolūciju par kultūras mantojuma iznīcināšanu Kalnu Karabahā(2) un 2021. gada 20. maija rezolūciju par karagūstekņiem pēc nesenākā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta(3),

–  ņemot vērā attiecīgos dokumentus un starptautiskos nolīgumus, tostarp, bet ne tikai, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, 1975. gada 1. augusta Helsinku Nobeiguma aktu un 1991. gada 21. decembra Almati deklarāciju,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, Ženēvas konvencijas un tām pievienotos protokolus, kā arī Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, UNESCO 1972. gada 16. novembra Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un UNESCO 2003. gada 17. oktobra Deklarāciju par kultūras mantojuma tīšu iznīcināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupas 2009. gada pamatprincipus,

–  ņemot vērā Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas līderu 2020. gada 9. novembrī parakstīto trīspusējo paziņojumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas priekšsēdētāja, tās Delegācijas attiecībām ar Dienvidkaukāza valstīm priekšsēdētāja un tās pastāvīgā referenta Armēnijas un Azerbaidžānas jautājumos 2023. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu par Azerbaidžānas uzbrukumu Kalnu Karabahai,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 19. septembra paziņojumu par Azerbaidžānas militāro eskalāciju un 2023. gada 21. septembra paziņojumu par norisēm Kalnu Karabahā un Augstā pārstāvja 2023. gada 21. septembra runu ANO Drošības padomē par Kalnu Karabahu,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2023. gada 29. septembra paziņojumu par cilvēku pārvietošanos no Kalnu Karabahas,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra António Guterres 2023. gada 19. septembra aicinājumu nekavējoties pārtraukt karadarbību un ANO augstā cilvēktiesību komisāra Volker Türk 2023. gada 26. septembra komentāru,

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas (ST) 2023. gada 22. februāra un 2023. gada 6. jūlija rīkojumus saistībā ar pieprasījumu likt veikt pagaidu pasākumus Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu piemērošanai (Armēnija pret Azerbaidžānu),

–  ņemot vērā Hāgas 1954. gada Konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, kuras puses ir Armēnija un Azerbaidžāna, minētās konvencijas pirmo protokolu, kas piemērojams okupētām teritorijām, un minētās konvencijas otro protokolu par kultūras īpašuma pastiprinātu aizsardzību,

–  ņemot vērā EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju 2021. gada 11. novembra paziņojumu, kurā atkārtoti uzsvērts, cik būtiski ir aizsargāt vēsturiskos un kultūras objektus reģionā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Ekspertu komisijas, kas izveidota saskaņā ar Drošības padomes 1992. gada Rezolūciju Nr. 780, galīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2023. gada 29. marta ziņojumu par Azerbaidžānu un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2021. gada 21. oktobra memorandu par humanitārajām un cilvēktiesību sekām pēc karadarbības uzliesmojuma starp Armēniju un Azerbaidžānu 2020. gadā Kalnu Karabahā,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Kalnu Karabahas konflikts ir sarežģīts gan vēsturiski, gan ģeopolitiski; tā kā 2023. gada 19. septembrī Azerbaidžāna uzsāka iepriekš plānotu, nepamatotu militāru uzbrukumu Kalnu Karabahai, kā rezultātā dzīvību zaudēja ievērojams skaits cilvēku; tā kā 2023. gada 20. septembrī tika panākta vienošanās par pamieru, bet Kalnu Karabahā palikušo civiliedzīvotāju drošības situācija netiek garantēta; tā kā tiek ziņots, ka Azerbaidžānas militārajā operācijā pret Kalnu Karabahu tika nogalināti un ievainoti simtiem armēņu civiliedzīvotāju; tā kā tiek ziņots par pazudušiem cilvēkiem; tā kā pamiera nolīgumā ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahas de facto varas iestādes piekrita likvidēt savas civiliestādes, kā arī atbruņot pašaizsardzības spēkus, nolikt visus ieročus un atkāpties no visām kaujas pozīcijām un militārajiem posteņiem; tā kā tomēr vairākkārt ir ziņots par pamiera pārkāpumiem;

B.  tā kā šis uzbrukums ir rupjš cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpums un nepārprotams 2020. gada 9. novembra trīspusējā pamiera paziņojuma pārkāpums, kā arī to saistību pārkāpums, kuras Azerbaidžāna uzņēmās ar ES starpniecību notikušajās sarunās; tā kā 2023. gada 22. maijā Armēnijas premjerministrs Nikol Pashinyan miera procesā starp abām valstīm pauda savas valsts gatavību atzīt Azerbaidžānas, tostarp Kalnu Karabahas, teritoriālo integritāti apmaiņā pret drošības garantijām reģiona armēņu iedzīvotājiem;

C.  tā kā kopš Azerbaidžānas ofensīvas 2023. gada 19. septembrī vairāk nekā 100 000 armēņu no Kalnu Karabahas ir spiesti bēgt uz Armēniju; tā kā tās rezultātā Kalnu Karabahu pilnībā ir pametuši tās armēņu iedzīvotāji, kas tajā dzīvojuši jau gadsimtiem ilgi; tā kā Azerbaidžānas valdība ir deklarējusi, ka garantēs civiliedzīvotāju tiesības, tostarp tiesības uz izglītību, kultūras un reliģiskās tiesības un tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās; tā kā Kalnu Karabahas armēņu iedzīvotāji šos Azerbaidžānas solījumus ievērot vietējo iedzīvotāju tiesības neuzskatīja par ticamiem un baidās no represijām vai tā, ka zaudēs iespējas lietot savu valodu un praktizēt savu reliģiju un paražas; tā kā ir bijuši ticami ziņojumi par Azerbaidžānas karaspēka veikto izlaupīšanu, iznīcināšanu, vardarbību un arestiem kopš uzbrukuma sākuma; tā kā Azerbaidžāna kopš 2023. gada 19. septembra ir arestējusi vairākas Kalnu Karabahas amatpersonas un bijušās amatpersonas;

D.  tā kā ANO Drošības padome etnisko tīrīšanu apraksta kā teritorijas padarīšanu par etniski viendabīgu, izmantojot spēku vai iebiedēšanu, lai no attiecīgās teritorijas izraidītu citas etniskas vai reliģiskas grupas personas, un tā kā tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām; tā kā ir steidzami jāaptur un jāapvērš vietējo armēņu iedzīvotāju piespiedu izceļošana, kas pielīdzināma etniskai tīrīšanai, un jānodrošina apstākļi, lai viņi varētu droši atgriezties Kalnu Karabahā; tā kā Kalnu Karabahas armēņiem ir tiesības dzīvot savās mājās cieņā un drošībā; tā kā Azerbaidžānas iestādes ir paziņojušas par visu Kalnu Karabahas armēņu iedzīvotājiem reģistrāciju;

E.  tā kā gan Azerbaidžānai, gan Armēnijai ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības; tā kā Trešā Ženēvas konvencija aizsargā karagūstekņus no jebkāda veida spīdzināšanas un cietsirdīgas attieksmes; tā kā šādas darbības, ja tās veiktas bruņota konflikta laikā, ir kara noziegums; tā kā Ceturtā Ženēvas konvencija aizsargā civiliedzīvotājus starptautiskos bruņotos konfliktos un paredz, ka nelikumīga aizturēšana, apzināta nogalināšana un necilvēcīga un pazemojoša attieksme pret aizsargājamu personu ir kara noziegums;

F.  tā kā pirms šīs militārās agresijas Azerbaidžāna kopš 2022. gada 12. decembra deviņus mēnešus bloķēja Lačinas koridoru, kas ir vienīgais sauszemes koridors starp galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas reģionu un Armēniju, liedzot vairāk nekā 100 000 Kalnu Karabahas armēņu pārvietošanās brīvību un piekļuvi pārtikai, zālēm, higiēnas un citām precēm, kā arī 2023. gada aprīlī tajā pašā koridorā izveidoja kontrolpunktu, pārkāpjot 2020. gada novembra trīspusējo paziņojumu, izvietoja militāros spēkus ap Kalnu Karabahu un gar robežu ar Armēniju, kā arī izplatīja Azerbaidžānas vadības agresīvo un musinošo retoriku;

G.  tā kā, pamatojoties uz 2020. gada 9. novembra trīspusējo paziņojumu, ar kuru tika izbeigts 44 dienu karš, Lačinas koridoram bija jāpaliek Krievijas miera uzturēšanas spēku kontrolē, bet Azerbaidžānai bija jāgarantē to personu, transportlīdzekļu un kravu drošība, kas pa Lačinas koridoru pārvietojas abos virzienos; tā kā Krievijas tā dēvētie miera uzturēšanas spēki nav rīkojušies atbilstīgi savām pilnvarām ne pret Azerbaidžānas īstenoto blokādi Lačinas koridorā, ne pret tās izveidoto kontrolpunktu, ne pret Azerbaidžānas nesenāko militāro agresiju; tā kā, īstenojot Lačinas koridora blokādi, Azerbaidžāna ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, kas noteiktas 2020. gada novembra trīspusējā pamiera paziņojumā;

H.  tā kā šie vairāk nekā deviņi mēneši organizēta bada un izolācijas ir īpaši ietekmējuši neaizsargātās grupas Kalnu Karabahā, piemēram, bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti un hroniskām veselības problēmām; tā kā tas cita starpā ir novedis pie tā, ka ir palielinājies spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību skaits, jo grūtniecēm nav pieejams pienācīgs uzturs un pirmsdzemdību aprūpe; tā kā Azerbaidžāna ir arī pārtraukusi reģiona apgādi ar gāzi un elektroenerģiju, būtiski ietekmējot dzīves apstākļus reģionā, tostarp medicīnas un izglītības iestāžu darbību; tā kā blokādes dēļ Kalnu Karabahas medicīnas iestādēm nebija pietiekamu iespēju aprūpēt Azerbaidžānas uzbrukuma rezultātā ievainotos cilvēkus;

I.  tā kā ST 2023. gada 22. februāra rīkojumā lietā Armēnija pret Azerbaidžānu noteica, ka Azerbaidžānai jāatļauj brīva pārvietošanās caur Lačinas koridoru un jāveic visi tās rīcībā esošie pasākumi, lai nodrošinātu personu, transportlīdzekļu un kravu netraucētu kustību pa Lačinas koridoru abos virzienos;

J.  tā kā 2023. gada 28. septembrī Kalnu Karabahas de facto prezidents Samvel Shahramanyan tika piespiests parakstīt dekrētu, ar kuru no 2024. gada 1. janvāra tika likvidētas visas pašpasludinātās republikas struktūras un iestādes, un pašpasludinātā Kalnu Karabahas Republika beidza pastāvēt;

K.  tā kā ES piešķīra 5 miljonus EUR Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai humānās palīdzības jomā; tā kā šie līdzekļi palīdzēs cilvēkiem, kas pārvietoti no Kalnu Karabahas uz Armēniju, un palīdzēs neaizsargātām personām Kalnu Karabahā; tā kā Armēnijas valdība ir lūgusi ES palīdzību saistībā ar bēgļu pieplūdumu no Kalnu Karabahas;

L.  tā kā Eiropadomes priekšsēdētājs izveidoja vienu no trim Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunu virzieniem;

M.  tā kā Kalnu Karabahā atrodas daudzas baznīcas, mošejas, akmenī iecirsti krusti un kapsētas; tā kā pēc tam, kad 2020. gada kara laikā Azerbaidžāna nodarīja ievērojamu apzinātu kaitējumu armēņu kultūras mantojumam, ST savā 2021. gada 7. decembra rīkojumā(4) norādīja, ka Azerbaidžānai “jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu un piemērotu sodu par vandālismu un apgānīšanu, kas skar Armēnijas kultūras mantojumu, tostarp, bet ne tikai, baznīcas un citas kulta vietas, pieminekļus, kultūrvēsturiskos apskates objektus, kapsētas un artefaktus”;

N.  tā kā citas valstis, piemēram, Turcija, ir sniegušas politisku, diplomātisku un militāru atbalstu Azerbaidžānai, vēl vairāk saasinot konfliktu; tā kā saskaņā ar 2020. gada Kalnu Karabahas pamiera nolīguma 9. punktu Armēnijai bija jāgarantē transporta savienojumu drošība starp Azerbaidžānu un tās Nahčivanas eksklāvu, kas ir savienojumi, kurus Azerbaidžāna un Turcija ir izveidojušas kā “Zangezuras koridoru” un kurus abu valstu amatpersonas izmanto veidā, kas apdraud Armēnijas suverenitāti;

O.  tā kā pēdējos gados Azerbaidžānas vadība vairākkārt ir nākusi klajā ar naidīgiem paziņojumiem attiecībā uz Armēnijas suverēno teritoriju; tā kā iepriekšējo divu gadu laikā Azerbaidžānas armija ir okupējusi dažādas Armēnijas suverēnās teritorijas daļas un Armēnijas teritorijā ir bombardējusi civiliedzīvotājus;

P.  tā kā iepriekšējie Parlamenta brīdinājumi par situāciju nav panākuši nekādas būtiskas izmaiņas ES politikā attiecībā uz Azerbaidžānu, tā kā EDSO, ES un citu starptautisko dalībnieku trīsdesmit gadu ilgie diplomātijas un miera veidošanas centieni nav spējuši atturēt Azerbaidžānu no militāra spēka izmantošanas,

1.  pauž visstingrāko nosodījumu par Azerbaidžānas iepriekš plānoto un nepamatoto militāro uzbrukumu Kalnu Karabahas armēņiem un aicina nekavējoties un pilnībā izbeigt vardarbību pret šajā reģionā palikušajiem iedzīvotājiem; uzsver, ka Azerbaidžāna skaidri virzījās uz to, lai atjaunotu kontroli pār Kalnu Karabahu diplomātisku sarunu ceļā, un ka šis uzbrukums ir pretrunā Azerbaidžānas paustajam nodomam strādāt pie ilgstoša miera panākšanas ar Armēniju un kaitē notiekošajām miera sarunām starp Armēniju un Azerbaidžānu;

2.  uzsver, ka šis uzbrukums ir rupjš starptautisko tiesību cilvēktiesību pārkāpums un nepārprotams 2020. gada 9. novembra trīspusējā pamiera paziņojuma pārkāpums, kā arī to saistību pārkāpums, kuras Azerbaidžāna uzņēmās ar ES starpniecību notikušajās sarunās; atgādina, ka uzbrukums notika kontekstā ar lielu humanitāro krīzi Kalnu Karabahā pēc tam, kad Azerbaidžāna pēdējos deviņus mēnešus bija bloķējusi Lačinas koridoru, pārkāpjot Baku saistības un ST juridiski saistošos rīkojumus; atgādina Azerbaidžānai, ka piespiedu pasākumu izmantošana, lai izraidītu civiliedzīvotājus no kādas teritorijas, var tikt uzskatīta par noziegumu pret cilvēci un ka uz to pamata var tikt piemērota Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;

3.  pauž nožēlu par zaudētajām dzīvībām un ievainotajiem nesenā Azerbaidžānas uzbrukuma rezultātā, tostarp pēc sprādziena degvielas noliktavā 2023. gada 25. septembrī; pauž solidaritāti ar Kalnu Karabahas armēņiem, kuri ir bijuši spiesti bēgt no mājām un savu senču zemes; uzskata, ka pašreizējā situācija ir traktējama kā etniskā tīrīšana, un stingri nosoda draudus un vardarbības aktus, ko Azerbaidžānas karaspēks veic pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Armēnijas iestāžu centienus sniegt palīdzību un patvērumu bēgļiem; aicina ES iestādes un dalībvalstis nekavējoties piedāvāt Armēnijai visu palīdzību, kas tai nepieciešama sakarā ar bēgļu pieplūdumu no Kalnu Karabahas un no tās izrietošās humanitārās krīzes risināšanu;

4.  aicina ES un tās dalībvalstis pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret personām Azerbaidžānas valdībā, kuras ir atbildīgas par vairākiem pamiera pārkāpumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Kalnu Karabahā; aicina izmeklēt Azerbaidžānas spēku izdarītos pārkāpumus, kas varētu būt kara noziegumi;

5.  atgādina Azerbaidžānai, ka tās pienākums ir rūpēties par visu Kalnu Karabahas iedzīvotāju drošību un labklājību un ka tai ir jāatbild par savu rīcību; pieprasa, lai Azerbaidžāna nodrošinātu visu Kalnu Karabahas etnisko armēņu iedzīvotāju drošību un aizsardzību, ievērojot ANO Statūtus un visas attiecīgās starptautiskās konvencijas, starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību principus, savas starptautiskās saistības un EDSO principus; aicina Azerbaidžānas iestādes ļaut Kalnu Karabahas armēņiem droši atgriezties šajā apgabalā, dot nepārprotamas garantijas attiecībā uz viņu tiesību aizsardzību un atturēties no jebkādas musinošas retorikas, kas kūdītu uz armēņu diskrimināciju; atgādina Azerbaidžānas iestādēm, ka tiesības atgriezties mājās ir starptautisko cilvēktiesību pamatnoteikums; aicina Azerbaidžānas iestādes steidzami un patiesi iesaistīties visaptverošā un pārredzamā dialogā ar Kalnu Karabahas armēņiem, lai nodrošinātu viņu tiesību ievērošanu un garantētu viņu drošību, tostarp viņu tiesības dzīvot savās mājās cieņā un drošībā, un viņu zemes un īpašuma tiesības, saglabātu viņu īpašo identitāti un viņu pilsoniskās, kultūras, sociālās un reliģiskās tiesības; aicina Azerbaidžānas iestādes cieši apspriesties ar Eiropas Padomi, ANO, EDSO un citām starptautiskām organizācijām par paraugpraksi armēņu tiesību garantēšanai, uzsverot, ka tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Azerbaidžānas bēdīgo slavu cilvēktiesību ievērošanā;

6.  prasa nekavējoties atcelt Lačinas koridora blokādi, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādi tiem, kam tā ir vajadzīga Kalnu Karabahā, un pilnībā atvērt Lačinas koridoru, jo tas nodrošina Kalnu Karabahas armēņu fizisku saikni ar savu zemi, īpašumu, kultūru un mantojumu; mudina Azerbaidžānas iestādes darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka armēņi, kas pametuši mājas, var piekļūt visai nepieciešamajai informācijai par to, kā atgriezties savā dzīvesvietā Kalnu Karabahā, un cita starpā pilnībā izmantot visas citas tiesības uz īpašumu, sociālajiem pabalstiem un izglītību, ja viņi nolemj atgriezties;

7.  aicina ES un tās dalībvalstis steidzami strādāt pie tā, lai nodrošinātu starptautiskās garantijas Kalnu Karabahā palikušo armēņu drošībai un labklājībai, un nekavējoties atjaunotu pilnīgu humānās palīdzības piekļuvi reģionam; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt savu klātbūtni uz vietas un būtiski palielināt humāno palīdzību cilvēkiem, kas pārvietoti no Kalnu Karabahas uz Armēniju vai dzīvo Kalnu Karabahā; pauž vilšanos par to, kā tika organizēta un īstenota pirmā ANO misija Kalnu Karabahā 30 gadu laikā; aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā Kalnu Karabahā izveidot starptautisku dalībnieku klātbūtni, lai uzraudzītu situāciju uz vietas un Kalnu Karabahas iedzīvotājiem nodrošinātu pārredzamību, pārliecību un uzticību, īpašu uzmanību pievēršot humanitārajām vajadzībām un aizsardzībai, kā arī kultūras un vēstures mantojuma vietu saglabāšanai; aicina Krievijas miera uzturēšanas spēkus Kalnu Karabahā un pie starptautiskās robežas starp Armēniju un Azerbaidžānu steidzami aizstāt ar ANO miera uzturēšanas misiju, lai reāli aizsargātu Kalnu Karabahā dzīvojošo armēņu drošību un drošumu;

8.  pauž dziļas bažas par Kalnu Karabahas kultūras, reliģiskā un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu pēc Kalnu Karabahas armēņu masveida izceļošanas; mudina Azerbaidžānu atturēties no turpmākas reģiona kultūras, reliģiskā vai vēsturiskā mantojuma iznīcināšanas, nevērīgas attieksmes vai pārveidošanas, ņemot vērā kultūras, reliģiskā un vēsturiskā mantojuma iznīcināšanu, kas pastrādāta kopš Kalnu Karabahas konflikta sākuma, un tā vietā censties saglabāt, aizsargāt un veicināt šo bagātīgo daudzveidību atbilstīgi Starptautiskās Tiesas 2021. gada 7. decembra rīkojumam; prasa aizsargāt armēņu kultūras, vēsturisko un reliģisko mantojumu Kalnu Karabahā saskaņā ar UNESCO standartiem un Azerbaidžānas starptautiskajām saistībām; uzstāj, ka Azerbaidžānai ir jāatļauj Kalnu Karabahā ierasties UNESCO misijai un jānodrošina tai nepieciešamā piekļuve kultūras mantojuma vietām, lai konstatētu to pašreizējo stāvokli un veiktu inventarizāciju;

9.  prasa aizsargāt to armēņu kopienas locekļu īpašumu, kuri bija spiesti pamest valsti, un aicina Azerbaidžānu atbrīvot visus Kalnu Karabahas iedzīvotājus, kuri ir arestēti kopš 2023. gada 19. septembra, tostarp bijušās reģiona amatpersonas, un visus pārējos, kuri arestēti gan pirms, gan pēc 2023. gada 19. septembra, un izsludināt viņu plašu amnestiju;

10.  atkārtoti nosoda Azerbaidžānas militāros iebrukumus starptautiski atzītā Armēnijas teritorijā; atkārtoti prasa izvest Azerbaidžānas karaspēku no visas Armēnijas suverēnās teritorijas; noraida Azerbaidžānas prezidenta un citu Azerbaidžānas amatpersonu irredentiskus un musinošus paziņojumus, kas apdraud Armēnijas teritoriālo integritāti un suverenitāti, tostarp tos, kas saistīti ar “Zangezuras koridoru”, un pauž nopietnas bažas par šiem paziņojumiem; brīdinoši aicina Azerbaidžānu atturēties no jebkādām militārām avantūrām pret Armēnijas pamatteritoriju; nosoda Turcijas iesaistīšanos Azerbaidžānas apbruņošanā un pilnīgo atbalstu Azerbaidžānas ofensīvām gan 2020., gan 2023. gadā, un aicina Turciju kā Azerbaidžānas sabiedroto atturēt Azerbaidžānu no šādām bezatbildīgām darbībām; nosoda atbalstu, ko šīs krīzes laikā Azerbaidžānai sniegušas citas valstis, un aicina izbeigt šo atbalstu, lai novērstu turpmāku eskalāciju; brīdina, ka Azerbaidžānu varētu iedrošināt apstāklis, ka starptautiskā sabiedrība neveic nopietnus atturošus pasākumus;

11.  aicina visaptveroši pārskatīt ES attiecības ar Azerbaidžānu, ņemot vērā nesenos notikumus un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos valstī; pauž nožēlu, ka Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Azerbaidžānu raksturojusi kā uzticamu enerģijas piegādātāju; aicina Komisiju ātri pārskatīt “stratēģisko partnerību” ar Azerbaidžānu enerģētikas jomā, ņemot vērā to, ka Azerbaidžāna atkārtoti pārkāpj savas starptautiskās saistības, tostarp saistības, ko tā apņēmās ievērot ar ES starpniecību notikušajās sarunās, un starptautiskajās tiesībās paredzētos saistošos noteikumus; norāda, ka, ņemot vērā Azerbaidžānas agresiju pret Armēniju 2022. gada septembrī un nepamatoto spēka pielietošanu pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem un viņu piespiedu pārvietošanu 2023. gada septembrī, kā arī satraucošo situāciju cilvēktiesību jomā Azerbaidžānā, šādas “stratēģiskās partnerības” veidošana nav saderīga ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktajiem ES ārpolitikas mērķiem; pauž pārliecību, ka Eiropas Savienībai morāli nav pieņemama sarunu turpināšana par partnerības nolīgumu ar valsti, kas klaji pārkāpj starptautisko tiesību principus, kā arī savas starptautiskās saistības un kas tādēļ nav uzticama partnere; tādēļ mudina Augsto pārstāvi un EĀDD apturēt sarunas par atjaunotu partnerattiecību nolīgumu līdz brīdim, kad Azerbaidžāna būs apliecinājusi patiesu gatavību ievērot Kalnu Karabahas armēņu tiesības un bažas par savu drošību; aicina ES un tās dalībvalstis apsvērt iespēju apturēt nolīgumu ar ar Azerbaidžānu par vīzu atvieglotu izsniegšanu un pazemināt sadarbības līmeni ar šo valsti citās jomās, ja Azerbaidžāna turpinās neievērot savas saistības; uzskata, ka Azerbaidžānas iestādes, tostarp Azerbaidžānas vēstnieks ES, vēršas pret EP deputātiem ar nepieņemamiem komentāriem un draudiem;

12.  prasa samazināt ES atkarību no Azerbaidžānas gāzes eksporta; pauž nopietnas bažas par Azerbaidžānas veikto Krievijas gāzes importu un ievērojamo Krievijas līdzdalību Azerbaidžānas gāzes ražošanā un transportēšanā uz ES, kas ir pretrunā ES mērķim mazināt Krievijas spēju turpināt agresijas karu pret Ukrainu, samazinot Krievijas ieņēmumus no naftas un gāzes eksporta uz ES; mudina Komisiju izmeklēt apstākļus par aizdomām, ka Azerbaidžāna faktiski eksportē Krievijas gāzi uz ES; prasa apturēt visu naftas un gāzes importu no Azerbaidžānas uz ES gadījumā, ja notiktu militāra agresija pret Armēnijas teritoriālo integritāti vai būtiski hibrīduzbrukumi Armēnijas konstitucionālajai kārtībai un demokrātiskajām iestādēm; ņemot vērā Azerbaidžānas neseno iebrukumu Kalnu Karabahā, aicina apturēt saprašanās memorandu par stratēģisku partnerību enerģētikas jomā starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānu;

13.  nosoda Krievijas “miera uzturētāju” bezdarbību un Krievijas, kura šo konfliktu gadu desmitu garumā ir uzkurinājusi un izmantojusi savu politisko mērķu sasniegšanai, vispārējo lomu šajā situācijā;

14.  nosoda Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu par bruņotā konflikta Kalnu Karabahā izmantošanu imperiālistiskas politikas veicināšanai un mudināšanai uz turpmākiem uzbrukumiem Armēnijas suverenitātei; mudina Turciju īstenot konstruktīvu un atbildīgu pieeju attiecībā uz Armēnijas teritoriālo integritāti un veicināt mieru reģionā;

15.  uzteic Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu par viņa apņemšanos nodrošināt mieru; atkārtoti pauž ES apņemšanos atbalstīt Armēnijas suverenitāti, demokrātiju un teritoriālo integritāti; stingri nosoda Krievijas pieaugošos hibrīddraudu mēģinājumus, lai destabilizētu politisko situāciju Armēnijā; atzinīgi vērtē to, ka Armēnija ir ratificējusi Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtus; uzskata, ka ES ir jāizmanto potenciāla ģeopolitiskā vakuuma sniegtā iespēja un jānodrošina Armēnijai vērienīgs sadarbības plāns, uzlabojot pašreizējo Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu, ciešāk nostiprinot Armēniju Rietumu demokrātiju kopienā un palīdzot tai atraisīt attiecības ar kaimiņvalstīm, jo īpaši Turciju;

16.  aicina ES labvēlīgi reaģēt uz Armēnijas lūgumu sniegt atbalstu, izmantojot Eiropas Miera mehānismu, ja Armēnija pārskatītu savas pašreizējās militārās alianses; aicina ES būtiski palielināt humāno un finansiālo palīdzību Armēnijai, kurā ierodas desmitiem tūkstošu bēgļu; aicina ES, ņemot vērā to, ka tūkstošiem etnisko armēņu ir traucēta izglītības iegūšana, palīdzēt izveidot un finansēt stipendijas skolēniem un studentiem, kuri ir evakuēti, lai viņi varētu turpināt studijas;

17.  atkārtoti pauž atbalstu gan Azerbaidžānas, gan Armēnijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei; aicina Azerbaidžānu atkārtoti apliecināt savu nepārprotamo apņemšanos ievērot Armēnijas teritoriālo integritāti; uzskata, ka patiess dialogs starp Azerbaidžānu, Armēniju un Kalnu Karabahas armēņu pārstāvjiem ir vienīgais ilgtspējīgas attīstības veids, un aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt šādus centienus; atbalsta pašreizējās miera sarunas starp Armēniju un Azerbaidžānu, kuras nopietni apgrūtināja nesenā militārā operācija pret Kalnu Karabahu; uzsver, ka starp Armēniju un Azerbaidžānu ir jānoslēdz visaptverošs miera nolīgums, kurā jāiekļauj teritoriālās integritātes savstarpēja atzīšana, Kalnu Karabahas armēņu tiesību un drošības garantijas un ieslodzīto atbrīvošana; uzsver, ka cieņpilns un ilgstošs reģionāla mēroga miers, kas saglabātu abu valstu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, ir priekšnoteikums stabilitātei reģionā;

18.  aicina ES civilo misiju Armēnijā (EUMA) cieši uzraudzīt mainīgo drošības situāciju uz vietas, sniegt pārredzamus ziņojumus Parlamentam un aktīvi veicināt centienus konfliktu risināšanā; aicina ES un tās dalībvalstis stiprināt EUMA pilnvaras, palielināt tās apjomu, pagarināt tās darbības termiņu un arī izvietot monitorus pie robežas ar Turciju; pauž nožēlu par to, ka Azerbaidžāna tā arī nav atļāvusi EUMA izvietošanu savā teritorijā, un aicina Azerbaidžānu atļaut EUMA klātbūtni savā robežas pusē un Kalnu Karabahā;

19.  pauž dziļu neapmierinātību par to, ka Komisija un Padome nav ņēmusi vērā Parlamenta regulāros brīdinājumus par situāciju Kalnu Karabahā un par katastrofāla iznākuma risku; pauž nožēlu par to, ka ES rīcībai līdz šim nav bijuši nekādi pozitīvi rezultāti; prasa EĀDD pārskatīt savas darbības Dienvidkaukāzā un aizstāt darbiniekus, kas specializējušies darbam šajā reģionā; pauž nožēlu par ES iestāžu lēno reakciju, jo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos nāca klajā ar paziņojumu tikai divas dienas pēc Azerbaidžānas uzbrukuma Kalnu Karabahai;

20.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamenta deputāti ir piekrituši doties Azerbaidžānas amatpersonu organizētos un apmaksātos braucienos uz Azerbaidžānu, kuru laikā viņi apmeklējuši arī Kalnu Karabahas reģionu un uzturējušies luksusa viesnīcās un kurus viņi pēc tam nav deklarējuši; atkārtoti aicina noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz amatpersonu braucieniem, par kuriem maksā ārvalstis un ārvalstu struktūras; pauž nožēlu par to, ka šī apņemšanās netika īstenota 2023. gada 13. septembra lēmumā par grozījumiem Parlamenta Reglamentā integritātes, neatkarības un pārskatatbildības stiprināšanai, aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju ierosināt pārskatīt Parlamenta Reglamentu, lai ieviestu aizliegumu Eiropas Parlamenta deputātiem pieņemt trešo personu, tostarp trešo valstu ierēdņu un korporatīvo interešu pārstāvju, apmaksātus ceļojumus un izmitināšanu;

21.  aicina ES un tās dalībvalstis steidzami pārvērtēt ES diplomātisko un drošības struktūru un ģeopolitisko konfigurāciju plašākā Dienvidkaukāza reģionā, ņemot vērā jaunos faktus uz vietas un tādu valstu intereses kā Krievija, Turcija un Irāna, kā arī izstrādāt stratēģiju, reaģējot uz pieaugošo autokrātisko režīmu tendenci pastumt malā diplomātiskos centienus par labu vardarbīgam militāram spēkam;

22.  pauž nožēlu par Ungārijas valdības lēmumu bloķēt visu ES dalībvalstu kopīgu paziņojumu, kurā nosodīta Azerbaidžānas militārā operācija pret armēņu iedzīvotājiem Kalnu Karabahā; mudina Padomi vienoti atbalstīt ES aktīvāku iesaistīšanos cilvēktiesību aizsardzībā un miera veicināšanā starp Azerbaidžānu un Armēniju;

23.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Azerbaidžānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, Armēnijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, UNESCO ģenerāldirektoram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, ANO un Eiropas Padomei.

(1) OV C 214, 16.6.2023., 104. lpp. (2) OV C 347, 9.9.2022., 198. lpp. (3) OV C 15, 12.1.2022., 156. lpp. (4) Starptautiskās Tiesas 2021. gada 7. decembra rīkojums saistībā ar pieprasījumu likt veikt pagaidu pasākumus Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu piemērošanai (Armēnija pret Azerbaidžānu).