Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (tālāk tekstā —"Harta"),

–  ņemot vērā 1989. gada 20. novembra ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu(1) (Direktīva par seksuālu vardarbību pret bērniem),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(2) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regulu (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts)(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 11. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai (COM(2022)0209), un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 11. maija paziņojumu "Digitāla desmitgade bērniem un jauniešiem. Jaunā Eiropas stratēģija "Bērniem labāks internets" (BIK+)" (COM(2022)0212),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumu "Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā" (COM(2021)0118),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu "ES stratēģija par bērna tiesībām" (COM(2021)0142),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu "Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam" (COM(2020)0625),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2023. gada 23. janvāra kopīgo deklarāciju "Eiropas Digitālās desmitgades digitālo tiesību un principu deklarācija"(6) (Eiropas deklarācija),

–  ņemot vērā 2012. gada 20. novembra rezolūciju par bērnu aizsardzību digitālajā pasaulē(7) un 2013. gada 20. februārī pieņemto Komisijas turpmāko rīcību,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departamenta 2023. gada 15. februāra pētījumu "Sociālo mediju ietekme uz bērnu un gados jaunu cilvēku attīstību"(8),

–  ņemot vērā EU Kids Online 2020. gada 12. februāra pētījumu "ES bērni tiešsaistē 2020: aptaujas rezultāti no 19 valstīm"(9),

–  ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra 2021. gada 9. februāra pētījumu "Ar kādiem tiešsaistes riskiem bērni (10–18 gadi) saskārās Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā: 2020. gada pavasaris"(10),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par jauno Eiropas stratēģiju "Bērniem labāks internets" (BIK+) (O‑000030/2023 – B9‑0029/2023],

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā bērnam ir tiesības uz visām Līgumā par Eiropas Savienības darbību, Hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām ietvertajām tiesībām un vērtībām, tostarp digitālajām tiesībām; tā kā visās digitālajās darbībās un lēmumos, kas attiecas uz bērnu, svarīgākajām jābūt viņa interesēm un fiziskajai un garīgajai veselībai, drošumam un labbūtībai;

B.  tā kā Vispārīgā datu aizsardzības regulā, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, Digitālo pakalpojumu aktā un Negodīgas komercprakses direktīvā atzīts, ka bērniem pienākas īpaša aizsardzība attiecībā uz viņu tiešsaistes pieredzi pastāvīgi mainīgajā digitālajā vidē;

C.  tā kā, lai nodrošinātu bērnu pienācīgu aizsardzību tiešsaistē, ir vajadzīgi īpaši pasākumi un izglītības programmas, kas paredzētas ne tikai bērniem, bet arī viņu skolotājiem, vecākiem un aprūpētājiem; tā kā ar šiem pasākumiem galvenokārt būtu jācenšas izstrādāt un īstenot profilakses paņēmienus un informētības vairošanas un digitālās pratības kampaņas; tā kā vecāki un aprūpētāji būtu jāinformē par tādu digitālo rīku esamību un darbību, ar kuriem var ierobežot un virzīt bērna/bērnu pieredzi tiešsaistē un ierobežot piekļuvi vecumam nepiemērotam vai kaitīgam saturam tiešsaistē;

D.  tā kā bērniem nevajadzētu būt pasīviem tehnoloģiju patērētājiem, bet aktīvi jāspēj kontrolēt sevis izmantotās tehnoloģijas; tā kā šajā sakarā digitālās izglītības veicināšana un bērnu, vecāku un pedagogu, jo īpaši bērnu no neaizsargātām grupām, digitālo prasmju un kompetenču, tostarp medijpratības, uzlabošana saskaņā ar Hartu, ANO Konvenciju par bērna tiesībām, Eiropas deklarāciju un Digitālo kompasu 2030. gadam ir būtiski faktori, lai bērniem nodrošinātu drošu digitālo pieredzi, kā arī viņu digitālo iespēju paplašināšanu un aktīvu līdzdalību tiešsaistē;

E.  tā kā būtu jādara pieejami mērķorientēti pasākumi digitālās plaisas apkarošanai un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai, lai ikvienam bērnam ES piedāvātu iekļaujošu un pieejamu digitālo vidi, jo īpaši bērniem no neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem ar invaliditāti vai no nelabvēlīgas vides, tostarp nodrošinot viņiem modernu digitālo infrastruktūru, arī attālos vai lauku apvidos;

F.  tā kā pārvietošanās ierobežojumi Covid-19 pandēmijas laikā ir izcēluši izglītības un digitālo plaisu, kas ietekmē bērnu piekļuvi digitālajiem izglītības rīkiem un informācijai, kā arī viņu sociālo līdzdalību un iekļaušanu, un tiem ir bijusi arī negatīva ietekme uz viņu fizisko un garīgo veselību; tā kā tas arī palielināja vardarbību ģimenē un ar dzimumu saistītu vardarbību, kā arī seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē gan publiskajā tīmeklī, gan tumšajā tīmeklī;

G.  tā kā vairākos monitoringa pētījumos ir iegūti pierādījumi tam, ka bērni ir aktīvi sociālajos medijos jau no agras bērnības un ka ievērojams skaits bērnu ir jaunāki par minimālo vecumu, ko noteikusi lielākā daļa sociālo mediju platformu;

H.  tā kā pastāvīgi mainīgā digitālā vide ir būtiska bērnu ikdienas dzīvē, tostarp viņu izglītībā, saziņā un datu apmaiņā; tā kā bērnu piekļuvei un pieredzei internetā un sociālo mediju platformās ir daudz priekšrocību, bet tās arī rada zināmus riskus un pakļauj bērnus bīstamai uzvedībai un saturam, kas ir visuresošs, piemēram, bērnu seksuālai izmantošanai un uzmākšanās darbībām (iedraudzināšanai) tiešsaistē, kibernaidam, dažādiem iebiedēšanas tiešsaistē veidiem, seksualizētam saturam, vardarbīgiem attēliem, saturam, kas veicina ēšanas traucējumus, un dezinformācijai; tā kā tas var ietekmēt bērnu fizisko un garīgo veselību, tostarp pastiprināt agresiju, problemātisku seksuālo uzvedību, neveselīgus ēšanas paradumus un neapmierinātību ar ķermeņa tēlu, kā arī izkropļot vērtības un attieksmi;

I.  tā kā EU Kids Online 2020 aptaujā tiek lēsts, ka 23 % bērnu vecumā no 9 līdz 16 gadiem ir tikuši iebiedēti tiešsaistē; tā kā pētījumā "Ar kādiem tiešsaistes riskiem bērni (10–18 gadi) saskārās Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā: 2020. gada pavasaris" tika konstatēts, ka 49 % bērnu ir saskārušies ar vismaz vienu no tiešsaistes agresijas vai iebiedēšanas veidiem; tā kā, lai gan nav integrētas pieejas, dažas dalībvalstis jau ir veikušas tādus pasākumus kā Coco likums Īrijā;

J.  tā kā jaunā Eiropas stratēģija "Bērniem labāks internets" (BIK+) ir viens no ES stratēģijas par bērna tiesībām stūrakmeņiem, kas savās tematiskajās jomās ietver iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka bērni tiek aizsargāti un viņiem tiek dotas iespējas tiešsaistē;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas jauno Eiropas stratēģiju "Bērniem labāks internets" (BIK+);

2.  uzsver, ka visiem bērniem ir nepieciešama aizsardzība tiešsaistē, bet daži bērni ir neaizsargātākā situācijā, piemēram, bērni ar invaliditāti vai no nelabvēlīgas vides, un viņiem būtu jāspēj gūt labumu no mērķorientētiem pasākumiem, lai vajadzības gadījumā pārvarētu digitālo plaisu un uzlabotu savas digitālās prasmes un kompetences, tostarp medijpratību;

3.  atkārtoti aicina ES pastiprināt rīcību, lai nodrošinātu bērnu drošību tiešsaistē un palielinātu informētību par seksuālu vardarbību pret bērniem, tostarp uzmākšanos bērniem tiešsaistē (iedraudzināšanu tiešsaistē), un novērstu to;

4.  uzsver, ka digitālās prasmes un iemaņas, tostarp medijpratība, būtu jāatzīst par obligātām prasmēm un jāiekļauj skolu mācību programmās visā ES; uzsver, ka tie ir būtiska izglītības un mūžizglītības daļa un tiem būtu jākoncentrējas uz bērnu, vecāku, aprūpētāju, pedagogu un plašas sabiedrības izglītošanu par drošību tiešsaistē, tostarp vecāku kontroli tiešsaistē un to, kā atpazīt uzmākšanos bērniem tiešsaistē un ziņot par to;

5.  aicina ES un tās dalībvalstis veikt lielākus ieguldījumus izglītībā un apmācībā, lai bērniem dažādās vecuma grupās nodrošinātu digitālo pratību, tostarp aizsardzību pret vienaudžu iebiedēšanu un iebiedēšanu tiešsaistē skolās un ārpus tām, ņemot vērā jaunu tehnoloģiju, piemēram, metaversa, attīstību;

6.  aicina dalībvalstis un izglītības iestādes garantēt tiesības uz iekļaujošu izglītību un atbilstoši vecumam veicināt dzimumaudzināšanu, digitālās prasmes un kompetences, tostarp medijpratību, un kiberdrošību, izmantojot formālo, neformālo un ikdienējo izglītību, kuras mērķauditorija ir pedagogi, vecāki, aprūpētāji un skolēni;

7.  aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas izglītības telpu izstrādāt Eiropas stratēģiju iebiedēšanas un iebiedēšanas tiešsaistē apkarošanai skolās, izveidojot pasākumu kopumu datu vākšanas uzlabošanai, un sadarbībā ar dalībvalstīm ierosināt vajadzīgos risinājumus;

8.  uzsver, ka stratēģijā būtu jāaicina dalībvalstis piešķirt visus vajadzīgos resursus, lai stiprinātu uzticības tālruņu, palīdzības tālruņu un drošāka interneta centru kapacitāti, kā arī skolās izstrādāt un īstenot jēgpilnas profilakses un informētības vairošanas kampaņas ar uzskatāmiem rezultātiem, kas būtu būtiska agrīnās izglītības programmu un izglītības iestāžu sastāvdaļa; uzskata, ka šajā ziņā būtiska ir pētnieku un praktiķu sadarbība;

9.  uzsver, ka ir svarīgi ar stratēģiju ieviest pasākumus, kas atjauninātu pašreizējo ES rīcības satvaru garīgās veselības un labbūtības jomā, kurai vajadzētu būt pilnībā iekļaujošai, lai nodrošinātu arī to bērnu vajadzības, kuri saskaras ar seksuālu vardarbību vai uzmākšanos tiešsaistē, it sevišķi tādu bērnu gadījumā, kas ir no neaizsargātām grupām; aicina novērtēt garīgās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pieejamību un piemērotību bērniem, veicot rūpīgu esošo pakalpojumu kartēšanu, ņemot vērā garīgās veselības stāvokļa pasliktināšanos, ko saasinājusi Covid-19 pandēmija, un unikālo problēmu kopumu, kuru rada tiešsaistes vide, tostarp iebiedēšana tiešsaistē un saskare ar kaitīgu saturu;

10.  norāda uz Eiropas standarta izveidi vecuma pārbaudei tiešsaistē līdz 2024. gadam un nesen izveidoto ES Rīcības kodeksa attiecībā uz vecumam atbilstošu dizainu (kodekss) īpašo grupu; uzsver, cik svarīgi ir savlaicīgi izstrādāt kodeksu, nodrošinot tā pilnīgu saskaņošanu ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un Vispārīgo datu aizsardzības regulu; uzsver, ka kodeksa izstrādes procesā ir svarīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību, akadēmiskās aprindas un gados jaunus cilvēkus; uzsver, ka saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu sociālo mediju platformām, kas paļaujas uz lietotāju veidotu saturu, ir pienākums veikt saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka vecāki ir devuši piekrišanu bērnam zem noteikta vecuma izveidot savu kontu;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt ieguldījumus atbalsta sniegšanā bērnu ļaunprātīgas izmantošanas vai uzmākšanās upuriem tiešsaistē, tostarp anonīmu publisku ziņojumu sniegšanā, kā arī garīgās veselības un psihosociālo pakalpojumu sniegšanā upuriem un viņu ģimenēm; aicina nodrošināt apmācību profesionāļiem un amatpersonām, tostarp tiesībaizsardzības iestādēs, kas nodarbojas ar lietām, kurās iesaistīti bērni, atkarībā no viņu īpašajām vajadzībām;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt sistemātiskāku datu vākšanu par profilakses pasākumiem un palīdzības programmām cietušajiem, tostarp par to bērnu skaitu pamatizglītībā, kuri piedalās informētības vairošanas kampaņās, un ieviest izglītojošas programmas par jebkāda veida bērnu seksuālas izmantošanas riskiem, tostarp tiešsaistes vidē;

13.  uzsver, ka ES līmenī trūkst pietiekamu salīdzinošo pētījumu, kā arī pētījumu par bērnu attīstību digitalizācijas kontekstā; šajā sakarā uzsver, ka straujā tehnoloģiju attīstība var strauji apsteigt politiku, tādējādi radot jaunu neaizsargātību bērniem; tādēļ atgādina, ka ES līmenī ir jāattīsta plaša mēroga pētnieciskā darbība;

14.  aicina Komisiju nodrošināt, ka BIK+ stratēģija ir saskanīga ar citām prioritātēm un tiesību aktu priekšlikumiem, ka informācija bērniem tiek sniegta bērniem draudzīgā valodā, ka visu vecumu bērni tiek iesaistīti monitoringa procesā un stratēģijas efektīvā īstenošanā un ka tiek veikti atbilstoši turpmākie pasākumi, lai salīdzinātu paraugpraksi un rezultātus visās dalībvalstīs;

15.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp. (2) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp. (3) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp. (4) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (5) OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp. (6) OV C 23, 23.1.2023., 1. lpp. (7) OV C 419, 16.12.2015., 33. lpp. (8) O’Neill, B., "Research for CULT Committee – The influence of social media on the development of children and young people", Eiropas Parlaments, Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departaments, Brisele, 2023. gada 15. februāris. (9) Smahel, D. et al., "EU Kids Online 2020: Survey results from 19 countries", EU Kids Online, 2020. gada 12. februāris. (10) Lobe, B. et al., "How children (10-18) experienced online risks during the Covid-19 lockdown - Spring 2020", Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021. gada 9. februāris.