Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Tomasz Piotr Poręba imunitāti, kuru saistībā ar kriminālprocesu, kas ir sākts, pamatojoties uz iesniegtu privāto sūdzību, 2022. gada 13. decembrī nosūtījis Varšavas Mokotów Rajontiesas XIV Krimināllietu nodaļa un par kuru paziņots 2023. gada 13. februāra plenārsēdē,

–  ņemot vērā Tomasz Piotr Poręba atteikšanos no tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0348/2023),

A.  tā kā 2022. gada 13. decembrī Varšavas-Mokotów Rajontiesas XIV krimināllietu nodaļas tiesnesis iesniedza pieprasījumu atcelt Polijā ievēlētās Tomasz Piotr Poręba deputātes imunitāti, pamatojoties uz kādas personas privāto sūdzību par partijas Tiesības un taisnīgums Twitter kontā publicētu materiālu, kurš esot saturējis kūdīšanu uz nacionālo, etnisko, rasu un reliģisko naidu; tā kā 2021. gada 17. novembrī Varšavas-Mokotów rajona tiesā tika iesniegta minētā sūdzība, ko izdarīja prokuroraizstājēja pilnvarotā persona; tā kā pilnvarotā persona papildus tam aicināja tiesu nosūtīt Eiropas Parlamentam tās pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret Tomasz Piotr Poręba;

B.  tā kā minēto pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti tiesu iestāde nosūtīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu; tomēr vērš uzmanību uz to, ka, kaut arī Reglamenta 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visus pieprasījumus par imunitātes atcelšanu nosūta „dalībvalsts kompetenta iestāde”, šie divi jēdzieni nav identiski; tā kā termina “dalībvalsts kompetentā iestāde” nozīmi nosaka piemērojamie valsts tiesību akti; tā kā Polijas gadījumā būtu jāatsaucas uz Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punkta normām, kurās ir paredzēts, ka pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret parlamenta deputātu vai senatoru, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru var ierosināt krimināllietu, iesniedz ar ģenerālprokurora starpniecību; tā kā šajā gadījumā šis pieprasījums tika adresēts ģenerālprokuroram, kurš tomēr pieprasījumu pāradresēja, pamatojoties uz to, ka “privātā sūdzība” ietver arī “aizvietojošu sūdzību” un tā kā pieprasījums atcelt Parlamenta deputāta imunitāti iesniegšana ir tās tiesas kompetencē, kurā ir iesniegta sūdzība;

C.  tā kā prokuroraizstājēja pilnvarotā persona lūdza tiesai atļauju citu starpā uzsākt kriminālprocesu arī pret Tomasz Piotr Poręba par darbību, kas ir reglamentēta Polijas Kriminālkodeksa 256. panta 2. punktā;

D.  tā kā 2018. gada 17. oktobrī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas Polijā notika 2018. gada 21. oktobrī, sociālajos tīklos, proti, partijas Likums un tiesiskums Twitter kontā tika publicēts vēlēšanu reklāmas materiāls Bezpieczny samorząd (droša pašvaldība); tā kā tās izplatīšanā citu starpā piedalījās arī Tomasz Piotr Poręba; tā kā minētajā publikācijā esot pausts aicinājums uz naidu pret musulmaņu imigrantiem;

E.  tā kā Tomasz Piotr Poręba ir uzskatāma par vienu no personām, kas atrodas līdzīgā situācijā, jo tām visām tiek izvirzīta apsūdzība par šeit aplūkojamo noziedzīgo nodarījumu, un vienīgā atšķirība ir tā, ka viņš kā Eiropas Parlamenta deputāts pašlaik bauda imunitāti; tā kā tādēļ būtu jāpatur prātā, ka Tomasz Piotr Poręba nav vienīgā persona, kurai var tikt izvirzīta apsūdzība šeit apspriežamajā lietā;

F.  tā kā Tomasz Piotr Poręba tika ievēlēts Eiropas Parlamentā pēc 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

G.  tā kā inkriminētais nodarījums nav saistīts nedz ar viedokli, ko Tomasz Piotr Poręba ir paudis, nedz ar balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

H.  tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

I.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

J.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas 1997. gada 2. aprīļa Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu, kā arī 1996. gada 9. maija Likuma par Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu 7. panta 1., 2. un 4. punktu(2), 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu deputātu nedz pratināt kā aizdomās turēto, nedz saukt pie kriminālatbildības bez Eiropas Parlamenta atļaujas nevar;

K.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(3);

L.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., ziņas par faktiem, ka juridiskā procesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt nodoms kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Eiropas Parlamentam,

1.  nolemj atcelt Tomasz Piotr Poręba imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajām iestādēm un Tomasz Piotr Poręba.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115. (2) Oficiālais Vēstnesis 2022.1339, kodificēta versija. (3) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.