Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2022/0210(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0296/2023

Iesniegtie teksti :

A9-0296/2023

Debates :

Balsojumi :

PV 09/11/2023 - 5.15
CRE 09/11/2023 - 5.15
PV 10/04/2024 - 21.19

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0390
P9_TA(2024)0194

Pieņemtie teksti
PDF 205kWORD 58k
Ceturtdiena, 2023. gada 9. novembris - Brisele
Eiropas vides ekonomiskie konti: jauni moduļi
P9_TA(2023)0390A9-0296/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu groza Regulu (ES) Nr. 691/2011 (COM(2022)0329 – C9-0223/2022 – 2022/0210(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Lēmums (ES) 2022/59112, ar ko nosaka vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam, apstiprināja, ka pareiza informācija par galvenajām tendencēm, problēmām un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un nodrošinātu lielākas pilnvaras iedzīvotājiem. Būtu jāizstrādā instrumenti, lai uzlabotu sabiedrības informētību par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Viens no šādiem instrumentiem ir vides ekonomiskie konti.
 (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Lēmumā (ES) 2022/591, ar ko nosaka vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam12, ir apstiprināts, ka monitorings — arī pareiza informācija par galvenajām vides pārmaiņu tendencēm, noslodzes un veicinošiem faktoriem — ir būtisks, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku, kas ļauj sasniegt Savienības nospraustos vides mērķus, un lai iedzīvotājiem būtu pamatīgākas iespējas pilntiesīgi rīkoties. Būtu jāizstrādā instrumenti, ar ko vairot vispārēju izpratni par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un panākt lielāku vides ieguldījumu tautsaimniecībā un labklājībā. Viens no šādiem instrumentiem ir vides ekonomiskie konti.
_________________
 _________________
12 OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.
 12 OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Jaunajiem moduļiem ir jāsniedz tiešs ieguldījums Savienības politikas prioritātēs “zaļā izaugsme” un “resursefektivitāte”.
 (3)  Ar jaunajiem moduļiem ir jānodrošina tiešs ieguldījums tajās Savienības vides politikas prioritātēs, kas cita starpā noteiktas arī 8. VRP.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija pieņēma integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (“SEEA”) centrālo regulējumu kā statistikas standartu savā 43. sesijā 2012. gada februārī un SEEA ekosistēmu kontus (1. līdz 7. nodaļu, kurās aprakstīta kontu sistēma un fiziskie konti) — savā 52. sesijā 2021. gada martā. Šajā regulā noteiktie jaunie moduļi pilnībā atbilst SEEA.
 (4)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija pieņēma integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (“SEEA”) centrālo regulējumu kā statistikas standartu savā 43. sesijā 2012. gada februārī un SEEA ekosistēmu kontus (1. līdz 7. nodaļu, kurās aprakstīta kontu sistēma un fiziskie konti) — savā 52. sesijā 2021. gada martā. Jaunie moduļi, kas noteikti šajā regulā, pilnībā atbilst SEEA. Turklāt ar SEEA ir īstenota vides ekonomisko kontu sistēma ūdenim (“SEEA-Water”), kura ir SEEA centrālā regulējuma atbalsta elements.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, Savienībai ir vajadzīga atbilstīga, visaptveroša un ticama informācija. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai nepieciešama mērķiem atbilstīga saskaņā ar augstas kvalitātes kritērijiem veidota statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/200914.
 (5)  Lai varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem un starptautisko tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, Savienībai būtu vajadzīga atbilstoša, vispusīga un ticama informācija. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama mērķiem atbilstoša, saskaņā ar augstas kvalitātes kritērijiem veidota statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/200914. Turklāt ir jāpanāk, ka Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savāktos datus piedāvā pieejamākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus tos aktīvi popularizējot.
_________________
 _________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
 14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai labāk uzraudzītu progresu virzībā uz zaļu, konkurētspējīgu un noturīgu aprites ekonomiku un uzraudzītu progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu Savienības kontekstā, ir vajadzīgi papildu dati.
 (6)  Lai īstenotu mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, visus Savienības tiesību aktus un procesus ir būtiski saskaņot ar Savienības ilgtermiņa mērķiem vides un klimata jomā, kā noteikts ar Eiropas zaļo kursu, Regulu (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts), jo īpaši tās 6. panta 4. punktu, un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Vairākos Savienības tiesību aktos jau ir prasīts cieši sekot līdzi tendencēm un līdz ar to arī precīzākiem papildu datiem. Komisijas dati liecina — lai īstenotu Savienības vērienīgo zaļā kursa programmu, būs vajadzīgas nopietnas investīcijas, un tiek lēsts, ka zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamo privātā un publiskā sektora investīciju deficīts nākamajā desmitgadē būs gandrīz 520 miljardi EUR gadā. Turklāt, spriežot pēc Komisijas datiem, līdz 2027. gada beigām būs vajadzīgas papildu investīcijas aptuveni 210 miljardu EUR apmērā, lai mazinātu atkarību no trešo valstu piegādāta fosilā kurināmā un paātrinātu Savienības enerģētikas pārkārtošanu, atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas. Vēl ir skaidrs, ka nopietni būs jāpalielinās arī publiskā sektora investīcijām, pat ja būtisku investīciju daļu nodrošinās privātais sektors. Ņemot to vērā, izšķiroša nozīme ir svarīgu un detalizētu datu iegūšanai no dalībvalstīm par investīcijām, kuru tām trūkst klimata, enerģētikas un vides jomā, jo tas ļautu pārliecināties, ka Savienība ir uz pareizā ceļa, lai rezultatīvi sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus ar pietiekamu publiskā un privātā sektora kapitālu, kas atvēlēts zaļās pārkārtošanās procesam. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ Eiropas vides ekonomisko kontu sistēma ir ātri jāveido par vispusīgu instrumentu, kas nodrošina nozīmīgus papildu datus, lai varētu sekot līdzi tam, kā tiek īstenoti Savienības vides tiesību akti un kā notiek vides politikas veidošanas process. Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunus moduļus, kuros iestrādāti visi attiecīgie dati un ar Savienības mērķiem saistītās ziņošanas vērtības.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)   Jaunu moduļu izstrādes un izmēģināšanas procesā īpaša uzmanība un prioritāte būtu jāvelta enerģijas subsīdijām — tostarp fosilā kurināmā subsīdijām — paredzētu vides ekonomisko kontu izstrādei. Saskaņā ar vispārējo Savienības vides rīcības programmu laika periodam līdz 2030. gadam ir prasīts, vienojoties par metodiku, izveidot saistošu Savienības sistēmu, kas ļauj sekot līdzi tam, kā dalībvalstīm izdodas pakāpeniski izskaust fosilā kurināmā subsīdijas, un par to ziņot, kā arī prasīts Savienības, valstu, reģionu un vietējā līmenī nekavējoties noteikt termiņu fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskai izskaušanai atbilstoši iecerei iegrožot planētas sasilšanu, lai tā nepārsniegtu 1,5°C (kas ir Parīzes nolīguma mērķis). Ar vides ekonomiskajiem kontiem šis mērķis būtu jāatbalsta, jaunā enerģijas subsīdijām (tostarp fosilā kurināmā subsīdijām) paredzētā modulī piedāvājot progresa novērošanai un izvērtēšanai vajadzīgos datus.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)   Ūdens ir izšķirošas nozīmes resurss, un Eiropas vides ekonomiskajos kontos ir jāiestrādā jauns ūdenim paredzēts modulis, lai ūdeni varētu ilgtspējīgi apsaimniekot, kā arī izprast ūdens sasaisti ar saimniecisko darbību.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)   Pielāgošanās ir viens no galvenajiem elementiem, lai pasaule ilgtermiņā spētu reaģēt uz klimata pārmaiņām. Ir jāpievēršas ar klimatu saistītiem riska faktoriem veselībai, kas kļūst aizvien nopietnāki, arī tādiem kā biežāki un intensīvāki karstuma viļņi, savvaļas ugunsgrēki un plūdi, faktoriem, kuri apdraud pārtikas un ūdens nekaitīgumu un nodrošinājumu ar pārtiku un ūdeni, kā arī infekcijas slimību rašanās un izplatīšanās procesiem. Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme potenciāli var pārsniegt dalībvalstu pielāgošanās spējas. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāveicina pielāgošanās spējas, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko līdztekus piedāvā citas politikas nostādnes un tiesību akti. Regulas (ES) 2021/1119 5. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem vispusīgas valsts pielāgošanās stratēģijas un plāni, kas balstās uz pamatīgu klimata pārmaiņu un neaizsargātības analīzi, panāktā progresa vērtēšanu un rādītājiem un kas sagatavoti, vadoties pēc labākajām un jaunākajām zinātnes atziņām, kādas vien ir pieejamas. Tā kā ir jāseko līdzi tam, cik sekmīgi izdodas pielāgoties klimata pārmaiņām Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunu moduli attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā iestrādājot visus datus un ziņošanas vērtības, kas ir svarīgi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
(6d)   Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir viens no galvenajiem neaizsargātības faktoriem, kas aktuāli tautsaimniecībai, un to papildina un vēl iespaidīgāku padara klimata pārmaiņas. Bioloģiskā daudzveidība ir ārkārtīgi svarīga nodrošinājumam ar pārtiku, cilvēka labklājībai, kā arī sabiedrības un tautsaimniecības noturībai kopumā. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu vērienīgāk jāreaģē uz krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, pildot savas starptautiskās saistības, ko tās uzņēmušās ar Kuņminas–Monreālas globālo bioloģiskās daudzveidības pamatnolīgumu. Tā kā ir jāseko līdzi tam, cik sekmīgi izdodas pretējā virzienā vērst bioloģiskās daudzveidības sarukšanas tendenci, Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunu moduli attiecībā uz bioloģisko daudzveidību.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.e apsvērums (jauns)
(6e)   Ekosistēmu konti ir līdzeklis, ar ko piedāvāt datus par ekosistēmas aktīvu apjomu un stāvokli un par pakalpojumiem, kurus ekosistēmas nodrošina sabiedrībai un ekonomikai, un tā piešķirt dabai vērtību, dodot iespēju labāk ņemt vērā ar sekām dabā saistītās izmaksas. Monetārās vērtības būtu jānosaka, lai panāktu, ka redzamākas kļūst bezdarbības izmaksas, un lai palīdzētu Savienībai sasniegt savus mērķus vides jomā. Lai iecerētais modulis būtu pilnībā iedarbīgs, tas turpmāk būtu jāizstrādā pamatīgāk, cita starpā to (iespējams) papildinot ar monetāro vērtību ziņošanas prasību.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Eiropas Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 2019/16 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”15. Minētajā ziņojumā norādīts, ka ir vajadzīgi pilnīgāki dati par mežiem un ekosistēmām un pilnībā jāīsteno meža resursu konti.
 (8)  Eiropas Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 16/2019 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”15. Minētajā ziņojumā norādīts, ka ir vajadzīgi pilnīgāki dati par mežiem un ekosistēmām un ka pilnībā ir īstenojami meža resursu konti. Trīs ieteikumi, kurus noslēgumā formulējusi Revīzijas palāta: uzlabot EEEA datu stratēģisko regulējumu, padarīt EEEA moduļus nozīmīgākus politikas veidošanai un nodrošināt savlaicīgākus EEEA datus. Turklāt ziņojumā norādīts, ka Eurostat ir grūti laikus savākt ļoti kvalitatīvus datus. Tāpēc šajā regulā noteiktajos termiņos dalībvalstīm būtu jāsniedz ļoti kvalitatīvi dati Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem.
_________________
 _________________
15 https://www.eca.europa.eu/lv/publications?did=51214.
 15 https://www.eca.europa.eu/lv/publications?did=51214.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Regulas (ES) Nr. 691/2011 5. panta 2. punktā ir uzskaitīti avoti, kurus dalībvalstis var izmantot, lai aplēstu vides ekonomiskos kontus. Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot inovatīvas pieejas. Dalībvalstīm vienmēr būtu jāinformē Komisija un jāsniedz sīkāka informācija par šo pieeju kvalitāti, lai Komisija varētu novērtēt datu kvalitāti.
 (9)  Regulas (ES) Nr. 691/2011 5. panta 2. punktā ir uzskaitīti avoti, kurus dalībvalstis var izmantot, lai lēstu vides ekonomiskos kontus. Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot inovatīvas pieejas, piemēram, zemes novērošanu (Copernicus pakalpojumi). Dalībvalstīm vienmēr būtu jāinformē Komisija un jāsniedz sīkāka informācija par to, cik šādas pieejas ir kvalitatīvas, lai Komisija savukārt varētu novērtēt datu kvalitāti. Pamatīgāk būtu jāizvērš Copernicus pakalpojumi, lai datus aizvien lielākā apjomā vāktu automātiski, un tādēļ būtu jānodrošina šiem pakalpojumiem pienācīgs finansējums.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Regulas (ES) Nr. 691/2011 10. pantā uzskaitītais iespējamo nākotnes Eiropas vides ekonomisko kontu saraksts ir jāatjaunina, lai tos saskaņotu ar pašreizējām Savienības politikas prioritātēm.
 (11)  Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību paplašināt Eiropas vides ekonomisko kontu sistēmu (EEEA) politikas veidošanai un pārraudzībai, Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunos moduļus, kas iekļauti šajā regulā, un lai uzlabotu un vēl vairāk izstrādātu Regulas (ES) Nr. 691/2011 pielikumos izklāstītos moduļus.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai ņemtu vērā ekosistēmu pakalpojumu vērtības noteikšanas metodikas pašreizējo attīstības stadiju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu regulu, nosakot, par kuriem ekosistēmas pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti IX pielikuma 5. iedaļas datu sniegšanas tabulās, būtu jāziņo monetārās vērtības, pirmais pārskata gads, kā arī saraksts ar pieņemamām metodēm minēto monetāro vērtību noteikšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu17. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
 (14)  Lai pamatīgāk izstrādātu EEEA, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, ar ko šo regulu papildina, pieņemot jaunus moduļus un veicot izmaiņas esošajos moduļos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstošu apspriešanos, arī ekspertu līmenī, un lai šāda apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu17. Konkrēti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes līdzvērtīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanas procesā, abas minētās iestādes visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiski pieejamas Komisijas ekspertu grupu sanāksmes, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________
 _________________
17 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
 17 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
1. pants – 1.a daļa (jauna)
-1)  regulas 1. panta pirmajai daļai pievieno šādu daļu:
“Šīs regulas vispārīgais mērķis ir nodrošināt datus, kuri palīdz novērot un izvērtēt to, cik sekmīgi Savienība īsteno savus vides mērķus, kas izklāstīti Savienības tiesību aktos, un pilda savas starptautiskās saistības šajā jomā.”;
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
2. pants – 1. daļa – 8. punkts
8)  “vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, kā definēts EKS 2010, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un valsts resursu un saistīto produktu aizsardzībai;
 8)  “vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, kā definēts EKS 2010, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un dabas resursu un saistīto produktu aizsardzībai;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
3. pants – 1.a punkts (jauns)
(aa)   pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Līdz ... [3 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 9. pantu nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai izstrādātu šādus moduļus:
(a)  Enerģijas subsīdijas (tostarp fosilā kurināmā subsīdijas);
(b)  Subsīdijas vai atbalsta pasākumi, kas var nodarīt kaitējumu videi, bet nav minēti a) apakšpunktā;
(c)  Ūdens resursu konti (kvantitatīvi un kvalitatīvi);
(d)  Atkritumu konts;
(e)  Aprites materiālu izmantošanas īpatsvars;
(f)  Klimata pārmaiņu mazināšana;
(g)  Pielāgošanās klimata pārmaiņām;
(h)  Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana;
(i)  Piesārņojuma prevencija un kontrole;
(j)  Resursu pārvaldības izdevumu konti, arī kritiski svarīgām izejvielām;
(k)  Vides pēda.";
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
3. pants – 4.a punkts
“4.a Komisija (Eurostat) veic metodisku pētījumu un priekšizpēti par ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu. Pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem, Komisija var papildināt šo regulu, lai ar deleģētu aktu noteiktu, par kuriem ekosistēmu pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti IX pielikuma 5. iedaļas datu sniegšanas tabulās, ziņo monetārās vērtības, pirmo pārskata gadu, kā arī sarakstu ar pieņemamām metodēm šo monetāro vērtību noteikšanai.”;
 “4.a Līdz [18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija (Eurostat) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu. Ziņojumā ir analizēts, ar kādām metodēm un cik reāli var īstenot ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu, kādas varētu būt ziņošanas vērtības gadījumos, kuros šādu vērtību nav, un kādi varētu būt alternatīvie mērījumu veidi ekosistēmu pakalpojumu kontu vajadzībām. Attiecīgā gadījumā ziņojumam var pievienot likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.”;
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
3. pants – 4.aa punkts (jauns)
(ba)   pantā iekļauj šādu jaunu 4.aa punktu:
“4.aa Līdz ... [viens gads no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija publicē pētījumu, kurā analizēti ziņošanas dati, kas patlaban šajā regulā ir iestrādāti attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, un piedāvā veidot pielāgošanās moduli tieši klimata pārmaiņu kontekstā, kurš nodrošina, ka no dalībvalstīm tiek saņemtas visas ziņošanas vērtības, kas ļauj sekmīgi īstenot Eiropas zaļā kursa un Eiropas Klimata akta mērķus, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un Neto nulles emisiju rūpniecības aktu. Pētījumam ir pievienots orientējošs grafiks moduļu turpmākai izstrādei.”;
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
4. pants – 1. punkts
2a)   regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programma ietver eksperimentālos pētījumus, lai pārbaudītu jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanas iespējas. Izstrādājot programmu, Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm un respondentu vienībām netiktu radīts papildu administratīvais vai finansiālais slogs.”;
 “1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai izvērstu ziņošanu un uzlabotu datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programmā ir eksperimentāli pētījumi jauno vides ekonomisko kontu moduļu testēšanai. Programmu Komisija izstrādā, īpašu uzmanību pievēršot moduļiem, kuri ģenerē datus par enerģijas subsīdijām, tostarp fosilā kurināmā subsīdijām, un nodrošinot, lai dalībvalstīm un respondentu vienībām neveidotos papildu administratīvais vai finansiālais slogs.”;
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
“d) jebkādi citi attiecīgi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl tās ļauj sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamajām konkrētajām kvalitātes prasībām.
 “d) jebkādi citi attiecīgi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl šie elementi ļauj ģenerēt vides ekonomiskos kontus, kas ir salīdzināmi un atbilst konkrētām kvalitātes prasībām, kuras ir piemērojamas.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas d) apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada, kurā tiks ieviests avots, metode vai inovatīva pieeja, informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti.”;
 Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas d) apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada, kurā tiks ieviests avots, metode vai inovatīva pieeja, informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti. Komisija 3 mēnešu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas var ieteikt dalībvalstīm neizmantot kādu konkrētu inovatīvu pieeju, ja uzskata, ka dati, iespējams, nebūs pietiekami kvalitatīvi, vai arī ieteikt, kā panākt, lai dati būtu vajadzīgajā kvalitātē. Komisija nodrošina, ka starp visām dalībvalstīm raiti notiek apmaiņa ar labāko praksi inovatīvu pieeju kontekstā. Komisija publicē visu informāciju, ko saskaņā ar šo daļu saņēmusi no dalībvalstīm, un (attiecīgā gadījumā) publicē arī savus ieteikumus.”;
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
6.a pants (jauns)
3a)   regulā iekļauj šādu pantu:
“6.a pants
Līdz ... [18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija (Eurostat) un Eiropas Vides aģentūra (EVA) izstrādā un piedāvā Eiropas vides kontu infopaneli ar zinātniski pamatotu un brīvi pieejamu aktuālo informāciju par moduļos iestrādātajiem datiem (piemēram, SEG emisiju samazināšanas scenāriju), ņemot vērā Eiropas Klimata aktā nospraustos mērķus, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas ziņā panākto progresu un ar to saistītās investīcijas. Infopanelis katru gadu tiek atjaunināts un ietver jaunus moduļus un pieejamos datus.”;
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
8. pants – 2. punkts
“2. Lai saņemtu atkāpi saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz VII, VIII un IX pielikumu, attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā [Publikāciju birojs — ierakstīt precīzu datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.”;
 “2. Lai saņemtu atkāpi saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz VII, VIII un IX pielikumu, konkrētā dalībvalsts ne vēlāk kā [Publikāciju birojs — ierakstīt precīzu datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Komisija publicē visus no dalībvalstīm saņemtos pieprasījumus.”;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
9. pants – 2. punkts
“2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3. panta 3., 4. un 4.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
 “2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3. panta 1.a, 3., 4. un 4.ab punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
9. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3., 4. un 4.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1.a, 3., 4. un 4.ab punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
9. pants – 5. punkts
“5. Saskaņā ar 3. panta 3., 4. un 4.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
 “5. Saskaņā ar 3. panta 1.a, 3., 4. un 4.ab punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
10. pants – 2. daļa – 1. ievilkums
6)  regulas 10. panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:
 6)  regulas 10. panta pirmo ievilkumu svītro.
“– jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanai, piemēram, ūdens resursu kontiem (kvantitatīviem un kvalitatīviem), resursu pārvaldības izdevumu kontiem, subsīdijām vai atbalsta pasākumiem, kas var kaitēt videi, un atkritumu kontiem,”;
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
2. pants – 1.a daļa (jauna)
Lai sasniegtu Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos mērķus, dalībvalstis, sākot no 2025. gada 1. janvāra, iesniedz datus par klimata pārmaiņu mazināšanu. Datos, kurus sniedz par ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ir informācija par aktuālo investīciju un kapitāla pārvedumu apjomu, ko institucionālais sektors (arī vispārējā valdība, sabiedrības un mājsaimniecības) nodrošinājis darbībām, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā — precizējot, vai ir piemērots 40 % vai 100 % koeficients, lai aprēķinātu atbalstu klimata pārmaiņu kontekstā —, un (attiecīgā gadījumā) nozarēm NACE 2. red. dalījumā (A*64 agregācijas līmenī).
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
VII pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)  Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.
 (2)  Statistiku nosūta 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
VIII pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)  Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
 (2)  Statistiku nosūta 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
IX pielikums – 3. iedaļa – 1. daļa – 3. punkts – e apakšpunkts – 3. ievilkums (jauns)
–   parasto meža putnu populāciju indekss: meža putnu indikators raksturo parasto meža putnu skaitliskuma tendences to Eiropas areālā laika gaitā. Tas ir salikts indekss, ko veido Eiropas meža dzīvotnēm raksturīgo putnu sugu novērošanas dati. Indeksa pamatā ir īpašs sugu saraksts katrā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
IX pielikums – 3. iedaļa – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts
(c)  Kultūras pakalpojumi
 (c)  Ar dabas tūrismu saistīti pakalpojumi
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
IX pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)  Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
 (2)  Statistiku nosūta 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0296/2023).

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 28. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika