Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2023/2905(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0453/2023

Debates :

Balsojumi :

PV 09/11/2023 - 5.22
CRE 09/11/2023 - 5.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0397

Pieņemtie teksti
PDF 156kWORD 54k
Ceturtdiena, 2023. gada 9. novembris - Brisele
Krievijai noteikto ES sankciju efektivitāte
P9_TA(2023)0397RC-B9-0453/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra rezolūcija par Krievijai noteikto ES sankciju efektivitāti (2023/2905(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022. gada februārī,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtus,

–  ņemot vērā 11 secīgās sankciju paketes pret Krieviju, ko ES ir pieņēmusi kopš 2022. gada februāra,

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2022/2332 (2022. gada 28. novembris) par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu noteikšanu par noziegumu jomu, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem(1),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2023. gada 7. jūlija ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija atsāka neizprovocētu, nepamatotu un nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu, ģeopolitiskā vide Eiropā ir būtiski mainījusies; tā kā Krievijas spēki ir veikuši neselektīvus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, nogalinot tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, piespiedu kārtā deportējot un nelikumīgi ieslogot Ukrainas pilsoņus Krievijā un Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās un īstenojot teroraktus visā valstī;

B.  tā kā pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ES pret Krieviju ir pieņēmusi 11 sankciju paketes, kuru mērķis ir vājināt tās ekonomikas bāzi un ierobežot tās spēju turpināt karu, tostarp ierobežojošus pasākumus pret gandrīz 1800 fiziskām un juridiskām personām, kuras ir atbildīgas par karu Ukrainā vai ir iesaistītas tajā, aizliegumu no Krievijas importēt daudzas preces un pakalpojumus, piemēram, naftu un izejvielas, un aizliegumu uz Krieviju eksportēt ieročus, militāro ekipējumu un divējāda lietojuma preces; tā kā sankcijas ietver arī aizliegumu veikt jebkādus darījumus ar Krievijas Centrālo banku, galveno Krievijas banku izslēgšanu no SWIFT finanšu ziņojumapmaiņas sistēmas un atsevišķu Krievijas valstij piederošu vai valsts atbalstītu dezinformācijas kanālu apraides apturēšanu;

C.  tā kā turklāt Padome saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu ir noteikusi ierobežojošus pasākumus vairākām personām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas Federācijā un tajās Ukrainas teritorijās, kuras Krievija pašlaik okupējusi; tā kā ES ir pieņēmusi arī papildu sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz tās iesaistīšanos agresijas karā pret Ukrainu, un Irānu saistībā ar Irānas bezpilota lidaparātu izmantošanu Krievijas karā;

D.  tā kā sankciju ietekmes novērtēšana ir sarežģīta arī tāpēc, ka nav uzticamu skaitļu un statistikas; tā kā ES sankciju ietekmi nevar viegli nošķirt no ASV un citu sankciju, kā arī Krievijas pretsankciju ietekmes vai no ietekmes, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; tā kā lielākā daļa ekspertu brīdina, ka, lai gan sankcijas darbojas, to ietekme nav pietiekami smaga, lai samazinātu Krievijas spēju karot pret Ukrainu, un aicina veikt papildu pasākumus, lai palielinātu sankciju tvērumu un piemērošanu; tā kā, lai arī ES sankcijas pret Krieviju ir nepieredzēti lielas, to ietekme uz Krievijas ekonomiku līdz šim šķiet mazāka, nekā tika sākotnēji prognozēts, un ir satraucošas pazīmes, kas liecina par sankciju efektivitātes mazināšanos; tā kā sankcijas pret Krieviju ir piespiedušas un joprojām piespiež tām pakļautos subjektus pastāvīgi meklēt dārgus apkārtceļus;

E.  tā kā ES dalībvalstis kopā ar cenu ierobežošanas koalīciju ir ieviesušas cenu griestus jūrā iegūtai jēlnaftai, naftas eļļām un no bitumenminerāliem iegūtām eļļām, kuru izcelsme ir Krievijā vai kuras eksportē no Krievijas; tā kā tās noteica šos cenu griestus 60 USD apmērā par barelu jēlnaftai, 45 USD par barelu naftas produktiem, kuru cena ir zemāka par jēlnaftas cenu, un 100 USD par barelu naftas produktiem, kuru cena ir augstāka par jēlnaftas cenu; tā kā dažādos pētījumos tiek lēsts, ka Krievijas jēlnaftas ražošanas izmaksas par barelu ir aptuveni 15 USD un dīzeļdegvielas ražošanas izmaksas — 20 USD; tā kā tādēļ pašreizējie cenu griesti joprojām nodrošina ievērojamu peļņu Putina režīmam;

F.  tā kā laikā no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada janvārim Krievijas ienākumi no naftas un gāzes eksporta ir samazinājušies par 38 %; tā kā Krievijas gāzes īpatsvars Eiropas gāzes pieprasījumā no 45 % 2021. gadā samazinājās uz 23 % 2022. gadā un ir nokritis līdz mazāk nekā 10 % 2023. gadā; tā kā saskaņā ar ziņojumiem Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanas apjoms ir palielinājies un sasniedzis rekordaugstu līmeni; tā kā, neraugoties uz ES noteikto embargo Krievijas oglēm, Krievijā ogļu ieguve ir pieaugusi par 0,3 % salīdzinājumā ar 2021. gadu un sasniegusi rekordaugstu līmeni; tā kā kopš kara sākuma Krievija ir guvusi ieņēmumus 532 miljardu EUR apmērā no fosilā kurināmā eksporta, no kuriem ES dalībvalstu imports veidoja vairāk nekā 178 miljardus EUR; tā kā 2022. gadā vien ieņēmumi no Krievijas energoresursiem sasniedza 321 miljardu USD;

G.  tā kā kopš 2023. gada augusta ir kļuvis skaidrs, ka Krievija atrod jaunus veidus, kā apiet naftas sankcijas ar noteiktajiem cenu griestiem, un Krievijas naftas cenas pasaules tirgos ir sākušas pieaugt; tā kā Krievija ir spējusi novirzīt jēlnaftas eksportu no Eiropas uz alternatīviem tirgiem, piemēram, Indiju, Ķīnu un Turciju; tā kā ir pieaudzis no Krievijas naftas ražoto produktu apjoms, ko Eiropas Savienībā importē no Indijas, un tādējādi Krievijas naftai ir radīts apkārtceļš un mazināta ES sankciju iedarbība; tā kā lielāko daļu Krievijas jēlnaftas 2022. un 2023. gadā pārvadāja tankeri, kuru īpašnieki ir ES rezidenti; tā kā 2022. gadā ieņēmumi no energoresursu eksporta Krievijas Federācijas budžetā veidoja vienu trešdaļu no kopējiem ieņēmumiem; tā kā sankcijas, kas noteiktas Krievijas energoresursu eksportam, spēcīgi ietekmē Krievijas valsts ieņēmumus; tā kā pēc cenu griestu ieviešanas naftai 2022. gada decembrī Krievijas ienākumi no energoresursu eksporta ļoti ievērojami samazinājās salīdzinājumā ar pirmskara līmeni; tā kā Krievijas ienākumi no naftas 2023. gada pirmajā pusgadā atjaunojās, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada novembra;

H.  tā kā ES dalībvalstu veiktā Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) vai Krievijas izcelsmes naftas iegāde no trešām valstīm nav ierobežota un pašlaik tā ir krietni virs līmeņa, kāds bija vērojams pirms 2022. gada februāra; tā kā Krievija ir ES otra lielākā LNG piegādātāja, atpaliekot tikai no ASV; tā kā LNG importa pieaugums no Krievijas ir pretrunā ES mērķim izbeigt tās atkarību no Krievijas fosilā kurināmā; tā kā Krievija joprojām ieņem aptuveni 690 miljonus EUR dienā no fosilā kurināmā eksporta (2023. gada augusta dati); tā kā ES joprojām pārskaita Krievijai 2 miljardus EUR mēnesī par fosilajiem kurināmajiem; tā kā, ņemot vērā cauruļvadu gāzes un LNG importa turpināšanos, kā arī dažādus izņēmumus jēlnaftas un naftas produktu importa aizliegumos, ES joprojām ir viens no lielākajiem Krievijas fosilā kurināmā pircējiem;

I.  tā kā saskaņā ar Krievijas oficiālajiem datiem, neraugoties uz tās agresijas karu pret Ukrainu un starptautiskajām sankcijām, izskatās, ka Krievijas ekonomika 2022. gadā saruka par tikai 2,1 %, kas ir daudz mazāk, nekā bija gaidīts; tā kā Starptautiskais Valūtas fonds, pamatojoties uz Krievijas oficiālajiem datiem, prognozē, ka Krievijas ekonomika 2023. gadā būs augusi par 2,2 % un 2024. gadā augs par 1,1 %; tā kā Krievija ir paziņojusi, ka 2024. gadā tās aizsardzības budžets tiks palielināts par gandrīz 70 % un sasniegs 107 miljardus EUR jeb 6 % no IKP (salīdzinājumā ar 63 miljardiem EUR jeb 3,9 % no IKP 2023. gadā);

J.  tā kā tomēr 2023. gada 1. novembrī Krievijas prezidents aicināja amatpersonas risināt augstās inflācijas problēmu, brīdinot, ka Krievijas ekonomika saskaras ar aizvien lielāku spiedienu, ko rada Rietumu sankcijas; tā kā Krievijā joprojām ir augsta inflācija, kas turpina pieaugt, jo rubļa vērtība krīt, bet militārie izdevumi ofensīvai Ukrainā pieaug;

K.  tā kā ES imports no Krievijas kopš 2022. gada februāra ir samazinājies; tā kā, neraugoties uz sankcijām, dažas dalībvalstis kopš 2022. gada februāra ir palielinājušas tirdzniecības apjomu ar Krieviju;

L.  tā kā vairākiem ES uzņēmumiem saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014(2) ir piemērotas atkāpes un tādējādi tie turpina uzņēmējdarbību ar Krievijas struktūrām, kurām ir piemērotas finanšu un tirdzniecības sankcijas; tā kā atkāpju piemērošana ir valstu iestāžu kompetencē un ES iestādes par tām tiek vienkārši informētas un nespēj tās apstrīdēt; tā kā Parlamentam un citām iestādēm nav piekļuves šai būtiskajai informācijai; tā kā šāda atkāpju piemērošanas prakse ievērojami mazina ES sankciju vēlamo ietekmi un negatīvi ietekmē viena no svarīgākā ES ārpolitikas instrumenta efektivitāti un uzticamību;

M.  tā kā, cenšoties pretoties sankcijām, Krievija, lai iegūtu tehnoloģijas un citus produktus, vēršas pie valstīm, kam sankcijas nav noteiktas; tā kā aizvien ciešākas attiecības starp Krieviju un Ķīnu — gan enerģijas un divējāda lietojuma preču tirdzniecībā, gan diplomātiskā un stratēģiskā atbalsta ziņā — ir mazinājušas ES sankciju ietekmi uz Krieviju; tā kā Krievijas tirdzniecība ar Ķīnu 2022. un 2023. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni; tā kā Ķīna šobrīd nodrošina aptuveni pusi no Krievijas importa, bet pirms kara tas veidoja ceturto daļu no kopapjoma; tā kā ievērojami augusi arī Krievijas tirdzniecība ar Indiju un Turciju;

N.  tā kā vairākas gūstā nonākušo Krievijas ieroču analīzes apstiprina, ka Krievija turpina importēt kritiski svarīgas rietumu sastāvdaļas, jo ir spējusi atrast alternatīvus piegādātājus un piegādes ceļus, un tādu svarīgu sastāvdaļu importa līmenis kā pusvadītāji ir pat lielāks nekā pirms sankciju noteikšanas; tā kā vairākas valstis, kuras nepiemēro sankcijas, piemēram, Ķīna, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Kazahstāna, Kirgizstāna, dažas Dienvidkaukāza valstis un Serbija, ir kļuvušas par centriem, caur kuriem Krievijas uzņēmumi no ES importētos produktus nogādā Krievijā vai piedāvā alternatīvus maršrutus, pa kuriem Krievija importē divējāda lietojuma preces un ārvalstu tehnoloģijas un aprīkojumu;

O.  tā kā 2022. gada decembrī ES iecēla David O’Sullivan par starptautisko Īpašo sūtni ES sankciju īstenošanas jautājumos; tā kā jaunākajā sankciju paketē, kas pieņemta 2023. gada jūnijā, tika iekļauts īpašs pretapiešanas instruments;

P.  tā kā Rosatom un Krievijas kodolenerģijas nozare joprojām nav iekļautas sankciju paketēs; tā kā Rosatom ar savu meitasuzņēmumu starpniecību nodrošina kritiski svarīgu tehnoloģiju un materiālu importu Krievijas militārās rūpniecības vajadzībām; tā kā 2022.–2023. gadā dalībvalstis ir panākušas ievērojamu progresu, samazinot savu atkarību no Krievijas kodolrūpniecības;

Q.  tā kā 2022. gada 2. decembrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem(3), lai visās dalībvalstīs atvieglotu ES sankciju pārkāpumu izmeklēšanu un apsūdzēšanu un sodīšanu par tiem;

R.  tā kā trimdā ES dzīvojošajiem Krievijas pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas pārstāvjiem ir nācies saskarties ar atsevišķu sankciju nesamērīgo ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi — tādā veidā, kas neatbilst ES sankciju politikas mērķim un līdz ar to kaitē ES uzticamībai,

1.  atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par neizprovocēto, nelikumīgo un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un Baltkrievijas Lukašenko režīma iesaistīšanos; atkārtoti aicina Krieviju nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot visus aizturētos un deportētos Ukrainas iedzīvotājus, sevišķi bērnus;

2.  uzsver, ka ES sankcijas, kas noteiktas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, paredz stratēģiski vājināt Krievijas ekonomisko un rūpniecisko bāzi, īpaši militārrūpniecisko kompleksu, lai mazinātu Krievijas Federācijas spēju turpināt karu, uzbrukt civiliedzīvotājiem un pārkāpt Ukrainas teritoriālo integritāti, kā arī kavēt Krievijas piekļuvi militārajām tehnoloģijām un komponentiem un vērsties pret Krievijas politisko un ekonomisko eliti, lai grautu tās atbalstu režīmam;

3.  atgādina, ka starptautisko sankciju efektivitāte ir atkarīga no sankciju pieņēmušo valstu stingrības, saliedētības, sadarbības, godīguma un saistību ievērošanas; aicina dalībvalstis skaidri identificēt savā jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus, kuriem piemērotas sankcijas, un nodrošināt, ka tie Krievijas struktūrām patiešām vairs nav pieejami; uzsver, ka ir vajadzīga saskaņotāka pieeja un lielāka pārredzamība attiecībā uz informēšanu par iesaldēto aktīvu atrašanās vietu un kopējo summu;

4.  uzsver, ka, ņemot vērā to, ka ES sankcijas pret Krieviju ir ārpolitikas instruments, kura mērķis ir izbeigt nelikumīgu karu, šādu eksporta ierobežojumu, kas noteikti attiecībā uz militārā ziņā kritiski svarīgām precēm, apiešana konkrētos smagos gadījumos varētu tikt uzskatīta par līdzdalību Krievijas kara noziegumos un par to varētu saukt pie atbildības;

5.  aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt un ES līmenī centralizēt sankciju īstenošanas uzraudzību un izstrādāt mehānismu, ar kuru novērš un uzrauga sankciju apiešanu, lai ierobežotu Krievijas spējas apiet sankcijas; aicina dalībvalstu iestādes ciešāk sadarboties sankciju pārkāpumu un apiešanas gadījumu izmeklēšanā un parādīt šādu pārkāpumu sekas, dinamiskāk un enerģiskāk novēršot ES sankciju pārkāpumus un sodot par tiem; šajā sakarībā aicina ES iestādes ātri vienoties par vērienīgu direktīvu par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem; uzsver — sodiem vajadzētu būt samērīgiem, tomēr pietiekami lieliem, lai tiem būtu atturoša ietekme; aicina Eiropadomi pieņemt lēmumu par Eiropas Prokuratūra pilnvaru paplašināšanu un ietvert tajās noziedzīgus nodarījumus par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, jo tas ļautu visā ES labāk saskaņot un konsekventāk un vienotāk saukt pie atbildības par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem;

6.  pauž dziļas bažas par to, ka starp dalībvalstīm un Krieviju turpinās militārā ziņā kritiski svarīgu preču tirdzniecība; pauž nožēlu par nopietno izpildes kultūras trūkumu attiecībā uz ES sankcijām pret Krieviju; nosoda tādu praksi, ka sankcijām pakļautas preces no ES tiek pārdotas trešo valstu uzņēmumiem vai privātpersonām un pēc tam no ES tieši nosūtītas uz Krieviju; aicina ES un tās dalībvalstis izveidot sistēmas, kurās varētu efektīvāk apmainīties ar informāciju par darījumiem, lai uzlabotu sankciju izpildi saistībā ar militārām un divējāda lietojuma precēm; aicina dalībvalstu iestādes sniegt uzņēmumiem nepieciešamo informāciju un palīdzību, lai uzlabotu ES sankciju ievērošanu, un veidot dialogu ar uzņēmumiem, kuru produkti tiek eksportēti uz Krieviju, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka eksporta kontroles pasākumi tiek pārkāpti neapzināti; aicina dalībvalstis rūpīgi izmeklēt, kā uzņēmumi ievēro eksporta ierobežojumus attiecībā uz sarakstā iekļautajām precēm, un piemērot atturošas sankcijas;

7.  aicina dalībvalstis paplašināt eksporta kontroles pasākumus, lai aptvertu plašākas produktu kategorijas, saskaņotu šos pasākumus starp jurisdikcijām un īstenotu tos konsekventi, tādējādi novēršot nepilnības; aicina ES un tās dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai nepieļautu uz trešām valstīm eksportēto augsto tehnoloģiju produktu nonākšanu Krievijā, un pastāvīgi uzraudzīt notikumu attīstību, lai noteiktu, kā darbojas sankciju apiešanas shēmas, un attiecīgi pielāgotu sankciju režīmus;

8.  mudina Eiropas Savienības un ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu uzņēmumus izbeigt savu darbību Krievijā un ievērot īpašu rūpību, eksportējot preces, kuru eksports uz Krieviju ir aizliegts; uzsver — būtu jānosaka, ka ES uzņēmumi un to meitasuzņēmumi, par kuriem konstatēts, ka tie pārkāpj ES ierobežojošos pasākumus, nav tiesīgi saņemt finansējumu, cita starpā attiecībā uz konkursiem un cita finansējuma saņemšanu Ukrainas mehānisma un citu atjaunošanas programmu ietvaros; uzskata, ka uzņēmumiem, kuri izmanto atkāpes no ES sankciju piemērošanas pret Krieviju un tādējādi turpina uzņēmējdarbību Krievijā, nevajadzētu saņemt ES finansējumu vai tehnisko palīdzību vai piedalīties ES finansētos projektos; uzskata, ka šie uzņēmumi būtu automātiski jāiekļauj agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmā un to statuss Arachne datubāzes riska novērtēšanas instrumentā būtu attiecīgi jāatjaunina; uzskata, ka tāds pats princips mutatis mutandis būtu jāpiemēro publiskajiem iepirkumiem, lai valsts iestādēm vai vietējām pašvaldībām nebūtu atļauts iegādāties darbus, preces vai pakalpojumus no uzņēmumiem, kas izmanto atkāpes no ES sankcijām saistībā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014;

9.  aicina ES un tās dalībvalstis uzlabot ES stratēģisko komunikāciju par ES sankcijām pret Krieviju un cīņu pret dezinformāciju par tām; aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk censties informēt plašāku sabiedrību par ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju, jo īpaši par to mērķi, un šajā sakarībā izmantot ES sankciju sūtņa pieredzi starptautisko partneru, organizāciju un galveno nozaru pārliecināšanā par nepieciešamību novērst to, ka tiek apieti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt Krievijai pieejamos ieņēmumus pret Ukrainu īstenotā agresijas kara turpināšanai;

10.  mudina visas ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis stingri ievērot ES sankcijas, kas noteiktas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un tādējādi apliecināt to gatavību uzņemties saistības, kas izriet no dalības ES;

11.  nosoda to valstu, juridisko pakalpojumu sniedzēju, citu struktūru un indivīdu rīcību, kas palīdz Krievijai izvairīties no ES sankciju ietekmes; atgādina, ka sankciju pārkāpšana ir noziegums ES līmenī un ka tai ir negatīva ietekme uz ES finanšu interesēm; aicina dalībvalstis un ES iestādes, tostarp ES sankciju sūtni, pastiprināt centienus ierobežot izvairīšanos no ES sankcijām pret Krieviju un to apiešanu, kas nopietni mazina ES sankciju efektivitāti un kavē starptautiskos centienus izbeigt karu; uzsver, ka līdzekļi, kas konfiscēti sankciju pārkāpumu rezultātā, ir jāizmanto kompensācijām Krievijas agresijas upuriem, kā arī infrastruktūras atjaunošanai un reformām saistībā ar Ukrainas mehānismu; aicina ES un dalībvalstis atkārtoti izvērtēt attiecības ar valstīm, kas nepieliek pietiekamas pūles, lai ierobežotu izvairīšanos no ES sankcijām pret Krieviju un to apiešanu, tostarp šīm valstīm sniegto finansiālo palīdzību un preferenciālo piekļuvi ES tirgum; pauž bažas par ienākušajām ziņām, ka Azerbaidžāna un citas valstis “atmazgā” Krievijas gāzes “reputāciju”; mudina ES un tās dalībvalstis izmantot visus iespējamos instrumentus, lai pārliecinātu Azerbaidžānas valdību izbeigt slepenas vienošanās ar Krievijas režīmu;

12.  aicina ES iestādes un dalībvalstis aktīvi piedalīties, lai saglabātu vienotu sankciju piemērošanu, un tādēļ aicina sistemātiski paredzēt ne mazāk kā divpadsmit mēnešus ilgus atjaunošanas periodus visiem sankciju režīmiem, kas saistīti ar Krievijas darbībām pret Ukrainu, un pieņemt jaunas sankciju paketes, kuru mērķis ir stratēģiski ierobežot Krievijas spēju finansēt savu karadarbību; atbalsta Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz to, lai turpinātu veicināt ilgtermiņa vienotību un palielināt efektivitāti, plaši izmantojot savas tiesības iesniegt priekšlikumus;

13.  aicina Komisiju pārskatīt savu sankciju interpretāciju, kuras rezultātā tiek izņemti un konfiscēti tikai personiskai lietošanai paredzēti priekšmeti un transportlīdzekļi; uzsver, ka šāda atbilstības pārspīlēšana diskreditē sankciju mērķi un instrumentu;

14.  aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt un palielināt koordināciju attiecībā uz spēkā esošo Krievijas naftas eksporta sankciju īstenošanu; aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā slēgt ES tirgu Krievijas izcelsmes fosilajam kurināmajam; prasa saskaņoti pārbaudīt fosilā kurināmā, LNG un attīrīta fosilā kurināmā importa izcelsmi, lai novērstu Krievijas enerģijas reeksportu uz ES;

15.  aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar G7, lai ievērojami pazeminātu Krievijas naftas un naftas produktu cenu griestus, noteiktu pilnīgu aizliegumu importēt Krievijas LNG un sašķidrināto naftas gāzi uz Eiropas Savienību un importēt kurināmo un citus naftas produktus no trešām valstīm, ja šie produkti ir ražoti, izmantojot Krievijas naftu, un aizliegtu Krievijas LNG transportēšanu caur ES teritoriju; aicina ES ieviest cenu un apjoma griestus Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importam Eiropas Savienībā;

16.  aicina ES un tās dalībvalstis noteikt sankcijas visiem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem, Gazprombank, to meitasuzņēmumiem un to valdēm un vadībai; aicina ES un tās dalībvalstis paplašināt sankcijas pret Krieviju attiecībā uz alumīnija importu un ieviest sankcijas pret Arctic-2 LNG projektu; aicina ES un dalībvalstis ierosināt ierobežojumu attiecībā uz tankkuģu pakalpojumiem un embargo attiecībā uz tankkuģu pārdošanu Krievijai, kā arī ierobežojumu attiecībā uz Eiropas apdrošināšanas pakalpojumiem tankkuģiem, ja tos izmanto Krievijas naftas eksportam; aicina cenu ierobežošanas koalīcijas valstis aizliegt Krievijas naftas un LNG pārkraušanu to teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomikas zonās; aicina ES un dalībvalstis pastiprināt naftas cenu griestu piemērošanu un ievērošanu, jo īpaši pieprasot, lai par Krievijas naftas kravām cenu apliecinājumus varētu izsniegt tikai apstiprināti “baltajā sarakstā” iekļauti tirgotāji, un pieprasot, lai visi tankkuģi, kas šķērso Eiropas teritoriālos ūdeņus, pārliecinātos, ka tie ir pienācīgi apdrošināti pret naftas noplūdēm;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt sankcijas, lai noteiktu pilnīgu aizliegumu tirgot un slīpēt Krievijas izcelsmes dimantus vai dimantus, ko Krievija reeksportējusi Eiropas Savienībā; aicina ES un tās dalībvalstis piemērot sankcijas valsts uzņēmumam Alrosa un plaši ieviest sistēmas, lai izsekotu dimantu izcelsmi, pamatojoties uz jaunajām tehnoloģijām;

18.  aicina ES un tās dalībvalstis pēc iespējas drīzāk ierobežot sadarbību ar Rosatom, kā arī tās vadību un meitasuzņēmumiem līdz līmenim, kas ir absolūti nepieciešams ES energoapgādes drošībai; aicina Komisiju un Euratom Apgādes aģentūru pārskatīt pašreizējo sadarbību ar Rosatom un sniegt atbalstu Krievijas degvielas, rezerves daļu un pakalpojumu aizstāšanai ar iespējamām alternatīvām, ņemot vērā Ukrainas veiksmīgo pieredzi; aicina ES un tās dalībvalstis nepieļaut Rosatom meitasuzņēmuma Atomflot kuģu ienākšanu ES ostās un pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Zaporižjas atomelektrostacijas okupāciju un plašākā nozīmē nodrošinātu konfliktu skarto kodolelektrostaciju drošību; aicina ES un tās dalībvalstis aizliegt Krievijas izcelsmes kodolproduktu importu;

19.  pauž bažas par to, ka Krievija spēj iegādāties ļoti daudz datoru sastāvdaļu, kas nepieciešamas ballistisko un spārnoto raķešu ražošanai, izmantojot savu kosmosa programmu (Roscosmos) kā līdzekli gan civilām, gan militārām vajadzībām paredzētu tehnoloģiju iegūšanai; aicina ES un tās dalībvalstis nekavējoties pārtraukt šādu elementu piegādi Krievijai un pieņemt papildu pasākumus, kas vēl vairāk izjauktu Krievijas militārās piegādes ķēdes posmus un vērstos pret ārējiem dalībniekiem, kuri cenšas atbalstīt Krievijas kara centienus, cita starpā izmantojot dronu un raķešu ražošanu;

20.  aicina ES un tās dalībvalstis rast likumīgu veidu, kas ļautu konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un tos izlietot Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem; atzinīgi vērtē Beļģijas valdības paziņojumu par to ieņēmumu aplikšanu ar nodokli, kas gūti no Euroclear rīcībā esošajiem imobilizētajiem Krievijai piederošajiem aktīviem;

21.  aicina pret Baltkrieviju vērstos ierobežojošos pasākumus pilnībā pieskaņot tiem, kas pašlaik ir spēkā pret Krieviju, jo Lukašenko režīms ir būtisks līdzdalībnieks Krievijas agresijas karā pret Ukrainu;

22.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu kopā ar Komisiju visaptveroši pārskatīt ES sankcijas, kas pieņemtas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un iesniegt priekšlikumus par to, kā vēl vairāk uzlabot ES sankciju sagatavošanu, uzturēšanu, īstenošanas uzraudzību un izpildi un to koordināciju ar transatlantiskajiem sabiedrotajiem, G7 un G20 partneriem, citiem līdzīgi domājošiem partneriem un ANO dalībvalstīm kopumā; atkārtoti pauž nostāju, ka ir jāsaglabā spēcīga transatlantiskā sadarbība starp ES un ASV saistībā ar sankcijām, jānovērš nepilnības, ko Krievija varētu izmantot sankciju apiešanai, un jāvienkāršo eksporta kontroles pasākumi;

23.  aicina Padomi paātrināt darbu, lai panāktu vienošanos un tādējādi ātri pieņemtu ierosināto regulu par ierobežojošiem pasākumiem, ar ko vēršas pret nopietniem korupcijas gadījumiem; aicina Padomi saskaņā ar šo jauno režīmu ātri noteikt sankcijas fiziskām un juridiskām personām, kuras ir atbildīgas par korupcijas darbībām saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un kuru mērķis ir atbalstīt Krievijas režīmu;

24.  aicina Padomi un Komisiju palielināt pārredzamību un profesionalitāti attiecībā uz veidu, kādā tās identificē personas, pret kurām būtu jāvēršas vai kuras jāatbrīvo no individuālām sankcijām; atkārtoti norāda, ka pašreizējais darbības veids kaitē pastāvošā sankciju režīma reputācijai;

25.  uzsver — tas, ka sankcijas nav pietiekami efektīvas, nozīmē, ka pret Krieviju ir jāīsteno visaptverošāka pieeja; tādēļ aicina ES sankcijas, kas pieņemtas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, iekļaut attiecībā uz Krieviju īstenotā visaptverošā politiskā un diplomātiskā stratēģijā, kas paredz arī atbalstu trimdā esošajai Krievijas opozīcijai, pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem un žurnālistiem, kas ir pret karu, koordināciju ar starptautiskajiem partneriem ar mērķi vērsties pret Krievijas iejaukšanos demokrātiskajos procesos un starptautiskajos konfliktos, un efektīvu daudzpusēju sadarbību nolūkā kompensēt to, ka Krievija kavē vai ļaunprātīgi izmanto daudzpusējas iestādes vai mehānismus; aicina Komisiju un dalībvalstis līdz minimumam samazināt negatīvās sekas Krievijas un Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijas pārstāvjiem trimdā, jo minētās sekas nepalīdz sasniegt deklarēto sankciju mērķi, proti, ierobežot Krievijas spēju veikt agresijas karu pret Ukrainu;

26.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas un Baltkrievijas iestādēm.

(1) OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.
(2) Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.).
(3) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem (COM(2022)0684).

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 28. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika