Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06600/2023),

–  ņemot vērā 2023. gada 9. jūlijā parakstīto Brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi,

–  ņemot vērā pieprasījumu sniegt piekrišanu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0247/2023),

–  ņemot vērā 2007. gada 21. septembra Kopīgo deklarāciju par Eiropas Savienības un Jaunzēlandes attiecībām un sadarbību(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobrī parakstīto Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses(2),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 20. jūnija Lēmumu (ES) 2022/1007 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses(3),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 8. maija sarunu norādes par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Jaunzēlandi,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Jaunzēlandi (COM(2017)0469) un tam pievienoto Komisijas ietekmes novērtējumu (SWD(2017)0289),

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 6. oktobra rezolūciju par rezultātiem, kas gūti Komisijas veiktajā 15 punktu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības rīcības plāna pārskatīšanā(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 5. jūlija rezolūciju par Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam tirdzniecības un investīciju jomā(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par ierosinātajām sarunu pilnvarām tirdzniecības sarunās ar Jaunzēlandi(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 25. februāra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi par brīvās tirdzniecības nolīgumu(7),

–  ņemot vērā Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta publicēto 2020. gada 13. marta galīgo ziņojumu “Tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējums Eiropas Savienības un Jaunzēlandes BTN sarunu atbalstam”(8),

–  ņemot vērā citus divpusējos nolīgumus starp ES un Jaunzēlandi, jo īpaši nolīgumu attiecībā uz tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem(9) un nolīgumu par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu(10),

–   ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 20. jūnija kopīgo paziņojumu par Eiropas Ekonomiskās drošības stratēģiju (JOIN(2023)0020),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 22. jūnija paziņojumu “Tirdzniecības partnerību spēks: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei” (COM(2022)0409),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021)0066),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu sniegto Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu procedūrā 2/15(11), kuru Komisija pieprasīja 2015. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas,

–  ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, tostarp 2015. gada Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 22. novembra normatīvo rezolūciju(12) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā LESD un jo īpaši tā 91., 100., 168. un 207. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0314/2023),

A.  tā kā ES un Jaunzēlande ir līdzīgi domājoši partneri, kam ir kopīgas pamatvērtības, piemēram, cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošana, un abas atbalsta uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu, kuras centrā ir Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO); tā kā puses ir apņēmušās cīnīties pret klimata pārmaiņām un aizsargāt sociālās tiesības un tām ir saistošs Parīzes nolīgums un SDO konvencijas;

B.  tā kā Jaunzēlande atrodas dinamiskajā un stratēģiski svarīgajā Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā Jaunzēlande ir Visaptverošās un progresīvās Klusā okeāna valstu partnerības, reģionālās visaptverošās ekonomiskās partnerības dalībniece un Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības (APEC) un Indijas un Klusā okeāna valstu ekonomikas satvara labklājībai (IPEF) dalībniece;

C.  tā kā 2022. gadā ES un Jaunzēlandes divpusējās preču tirdzniecības vērtība bija 9 miljardi EUR un pakalpojumu tirdzniecības vērtība 2021. gadā bija 3,5 miljardi EUR;

D.  tā kā Jaunzēlande ir ES 53. lielākā preču tirdzniecības partnere; tā kā ES ir Jaunzēlandes trešā lielākā preču tirdzniecības partnere; tā kā lauksaimniecības produktu eksports uz Jaunzēlandi 2022. gadā bija 11,5 % (722 miljoni EUR) no ES kopējā eksporta uz šo valsti; tā kā lauksaimniecības produktu eksports uz ES 2022. gadā bija 64,9 % (822 miljoni EUR) no Jaunzēlandes kopējā eksporta uz ES;

E.  tā kā Jaunzēlande 2020. gadā saņēma 8,5 miljardus EUR ES tiešo ārvalstu investīciju, tādējādi ES ir otrais lielākais investors Jaunzēlandē;

F.  tā kā Komisijas veiktajā ekonomiskās ietekmes novērtējumā konstatēts, ka BTN rezultātā ES investīciju plūsma uz Jaunzēlandi varētu pieaugt par 80 % un divpusējā tirdzniecība palielināties par 30 %; tā kā lielāka tirdzniecība radīs ekonomiskās iespējas un ekonomisko izaugsmi abu pušu uzņēmumiem un patērētājiem;

G.  tā kā Jaunzēlande ir viena no tikai sešām PTO dalībvalstīm, kurām nav preferenciālas piekļuves ES tirgum; tā kā Jaunzēlande ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus, kas piedāvā preferenciālu piekļuvi 8 no tās 10 svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, uz kuriem attiecas preferenciālās tirdzniecības režīmi;

H.  tā kā šis ir pirmais ES tirdzniecības nolīgums, kas saskaņots ar ES jauno pieeju tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai, kuras pamatā ir sadarbības princips un kurā ir iekļauti izpildāmi noteikumi ar sankcijām kā galējo līdzekli gadījumos, kad tiek pārkāpts Parīzes nolīgums un SDO pamatkonvencijas;

I.  tā kā atvērta un taisnīga tirdzniecība ir viens no četriem ES zaļā kursa industriālā plāna pīlāriem, tā kā tirdzniecības nolīgumiem jābūt saskaņā ar ES Zaļā darījuma mērķiem un uzdevumiem un šī atbilstība būtu cieši jāuzrauga,

1.  uzskata, ka šis nolīgums ir ļoti nozīmīgs ES un Jaunzēlandes divpusējām attiecībām un uz noteikumiem un vērtībām balstītas tirdzniecības veicināšanai saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; turklāt uzskata, ka tas dos ieguvumu ne tikai ekonomikai;

2.  uzsver nolīguma stratēģisko nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā un uzskata, ka tas ir nozīmīgs solis uz priekšu ES centienos padziļināt attiecības ar šo reģionu, kā izklāstīts Parlamenta 2022. gada 5. jūlija rezolūcijā par stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam tirdzniecības un investīciju jomā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka nolīgums ir visaptverošs, ekonomiski līdzsvarots un līdz šim vērienīgākais un progresīvākais ES tirdzniecības nolīgums attiecībā uz tā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu; uzsver, ka ar nolīgumu tiek īstenotas Parlamenta 2016. gada 25. februāra un 2017. gada 26. oktobra rezolūcijās noteiktās prioritātes; atzīmē, ka nolīgumā ir iekļauts strīdu izšķiršanas mehānisms, lai nodrošinātu tajā ietverto tiesību un pienākumu ievērošanu un lai uzņēmumi, darba ņēmēji un patērētāji varētu izmantot tā sniegtās priekšrocības;

4.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā pirmo reizi ir integrēta jaunā ES pieeja tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai un tajā ir iekļautas līdz šim nepieredzēta līmeņa saistības vides un darba jomā, lai efektīvi īstenotu pušu ratificētās SDO pamatkonvencijas un Parīzes nolīgumu; ir ļoti apmierināts par iespēju piemērot tirdzniecības sankcijas kā galējo līdzekli gadījumos, kad tiek nopietni pārkāpts Parīzes nolīgums un SDO pamatstandarti; aicina puses noteikt to pamatprincipu kopumu, kas būtu uzskatāmi par būtiskiem Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai; nolūkā panākt ilgtspējīgu praksi prasa noteikt konkrētus mērķrādītājus un termiņus, kas papildinātu pamata sadarbības pasākumus; sagaida, ka Jaunzēlande saprātīgā termiņā panāks konkrētu progresu virzībā uz divu vēl neratificēto SDO pamatkonvenciju (Konvencijas Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesībām apvienoties un Konvencijas Nr. 138 par minimālo algu) ratifikāciju un efektīvu īstenošanu saskaņā ar nolīgumā noteiktajām saistībām; atzinīgi vērtē to, ka ES un Jaunzēlande vienojās nolīgumā ietvert neseno SDO lēmumu, proti, attiecīgā gadījumā darba pamatstandartus papildināt ar arodveselību un drošību; atzinīgi vērtē to, ka nolīguma sadaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ir iekļauts pants par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību; atzīmē no pusēm sagaidīto, proti, ka tās īstenos gan SDO, gan ANO konvencijās noteiktās saistības dzimumu līdztiesības jomā, lai izskaustu sieviešu diskrimināciju ekonomiskajā dzīvē un nodarbinātībā; atzinīgi vērtē īpašo noteikumu par tirdzniecības un fosilā kurināmā subsīdiju reformu un pakāpenisku samazināšanu; aicina puses pastiprināt iesaistīšanos attiecībā uz šo jautājumu PTO ietvaros, kā arī aicina puses izstrādāt īstenošanas ceļvedi, lai precizētu savus divpusējos mērķus un kopīgos centienus attiecīgajos starptautiskajos forumos; atzinīgi vērtē to, ka nolīgums līdz ar stāšanos spēkā liberalizē zaļās preces un pakalpojumus, jo ir iekļauts šādu preču un pakalpojumu saraksts; aicina regulāri un sistemātiski pārskatīt šo sarakstu; norāda, ka ES un Jaunzēlande sadarbosies aprites ekonomikas, ar mežu izciršanu nesaistītu piegādes ķēžu un oglekļa cenu noteikšanas jomā; uzsver, ka nolīgumā ir iekļauta klauzula, kas aizliedz pusēm vājināt, ierobežot vai neieviest darba un vidiskos standartus, lai šādi veicinātu tirdzniecību; uzskata, ka BTN ir paraugs ilgtspējīgas tirdzniecības jomā un būtu jāuzskata par “zelta standartu” pašreizējās un turpmākajās sarunās par BTN un to pārskatīšanā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauta nodaļa par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību ar maoriem, kā arī konkrēti noteikumi par maoriem vairākās citās vietās, un uzsver, ka ir svarīgi, lai visi ES un Jaunzēlandes iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt labumu no tirdzniecības un ieguldījumu iespējām, ko sniedz šis nolīgums;

6.  uzskata, ka nolīgums nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citiem tirdzniecības partneriem, kuriem jau ir BTN ar Jaunzēlandi; norāda uz nolīgumā paredzēto augsto tarifu liberalizācijas līmeni, kas paredz 100 % Jaunzēlandes tarifu atcelšanu ES eksportam līdz ar nolīguma stāšanos spēkā, un 98,5 % ES tarifu atcelšanu Jaunzēlandes tirdzniecībai pēc septiņiem gadiem; atzīmē, ka attiecīgajām mūsu lauksaimniecības precēm ir sezonāla iedaba; atzīmē, ka dažu Eiropas lauksaimniecības nozaru sensitīvais raksturs ir pienācīgi ņemts vērā, nosakot tarifu likmju kvotas un ilgāku pārejas periodu; atzinīgi vērtē to, ka šis nolīgums importētajai liellopu gaļai izvirza visaugstākās kvalitātes prasības, proti, šie lopi jābaro ar zāli; aicina Komisiju cieši uzraudzīt lauksaimniecības produktu tarifa kvotu pārvaldību un ziņot par to Parlamentam; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļautas īpašas nodaļas par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām un dzīvnieku labturību, un aicina abas puses turpināt informācijas apmaiņu par ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses rezultātiem; atgādina, ka Jaunzēlande ir aizliegusi dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu pa jūru un ka apmaiņa šajā jautājumā ir īpaši svarīga saistībā ar gaidāmajiem ES centieniem uzlabot dzīvnieku labturības praksi;

7.  atzinīgi vērtē nolīgumā paredzēto aizsardzību 163 Eiropas pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) nosaukumiem un pilnam ES vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ĢIN sarakstam (gandrīz 2000 nosaukumu); uzsver, ka nolīgumā ir paredzēta iespēja nākotnē pievienot vēl citus ĢIN nosaukumus; norāda, ka nolīgumā ir iekļauti arī visaptveroši intelektuālā īpašuma noteikumi par autortiesībām, preču zīmēm un rūpnieciskajiem dizainparaugiem; atzinīgi vērtē panākto progresu un atgādina, ka galīgais mērķis joprojām ir efektīva aizsardzība un īstenošana abās pusēs;

8.  uzskata, ka tirgus pieejamības saistības attiecībā uz precēm, ņemot vērā salīdzinoši augsto nodokļu atcelšanu rūpniecības ražojumiem, piemēram, automašīnām un tekstilizstrādājumiem, un saistības attiecībā uz pakalpojumiem, tostarp piegādes, telekomunikāciju, finanšu un starptautiskā jūras transporta pakalpojumiem, var ievērojami veicināt divpusējo tirdzniecību; uzskata, ka nolīgums veicina pārredzamību un starptautisko standartu izmantošanu nolūkā atvieglot piekļuvi tirgum, vienlaikus saglabājot aizsardzības līmeni, ko katra puse uzskata par piemērotu; norāda, ka nolīgumā ir vēlreiz apstiprinātas katras puses tiesības noteikt savu regulējumu, ar ko sasniegt leģitīmus politikas mērķus; atzinīgi vērtē to, ka Jaunzēlande akceptē ES tipa apstiprinājuma sertifikātus un pielikuma noteikumus par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas attiecīgi veicinās tirdzniecību transportlīdzekļu, kā arī vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarēs;

9.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Jaunzēlande savstarpēji atvērs savus iepirkuma tirgus, darot to plašāk, nekā tas jau ir paredzēts PTO Nolīgumā par valsts iepirkumu; uzsver, ka ES uzņēmumiem būs atļauts iesniegt piedāvājumus Jaunzēlandes centrālās un vietējās valdības līgumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem uzņēmumiem; aicina abas puses pieņemt iepirkuma tirgu ilgtspējas kritērijus saskaņā ar BTN noteikumiem;

10.  atzīmē, ka nolīgumā ir iekļauta īpaša nodaļa par digitālo tirdzniecību, kas nodrošinās paredzamību un tiesisko noteiktību digitālās tirdzniecības darījumos un atvieglos pārrobežu datu plūsmu, vienlaikus ievērojot ES acquis par datu un privātuma aizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka nolīgums palīdzēs nodrošināt drošu tiešsaistes vidi patērētājiem un ka tas saglabās augstu personas datu un privātuma aizsardzības līmeni ES; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauti vērienīgi panti par pirmkoda aizsardzību un bezpapīra tirdzniecību;

11.  uzsver, ka lielākā daļa ES un Jaunzēlandes uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU); atzinīgi vērtē to, ka BTN ir iekļauta īpaša nodaļa par MVU, kas risina to īpašās vajadzības un ļaus tiem gūt maksimālu labumu no nolīguma, proti, ar klauzulām, saskaņā ar kurām abas puses apņemas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz piekļuvi tirgum un dalīties ar attiecīgo informāciju; aicina puses nekavējoties izveidot MVU kontaktpunktus un digitālo vidi (piemēram, MVU paredzētu tīmekļa vietni), lai nodrošinātu, ka MVU ir viegli pieejama attiecīga informācija par piekļuvi tirgum;

12.  aicina puses pēc nolīguma stāšanās spēkā ātri izveidot savu attiecīgo vietējo konsultantu grupu un nodrošināt, ka tās spēs pienācīgi darboties un aktīvi piedalīties nolīguma īstenošanā, jo īpaši ietekmes uz ilgtspēju ziņā;

13.  atzinīgi vērtē īpašo sadaļu par MVU; ņemot vērā to, ka šis BTN tiek uzskatīts par etalonu turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem, tomēr uzskata, ka ir iespējams darīt vairāk, lai apmierinātu MVU vajadzības un maksimāli palielinātu to ieguvumus no nolīguma; aicina Komisiju izvērtēt visu MVU paredzēto sadaļu efektivitāti ES tirdzniecības nolīgumos, tostarp analizēt, vai tās atbilst MVU vajadzībām nolūkā maksimāli izmantot visas nolīgumu sniegtās priekšrocības, un šāda analīze būtu pamats turpmākai MVU sadaļu formulēšanai tirdzniecības nolīgumos;

14.  uzskata, ka šis nolīgums pilnībā atbilst nesen pieņemtajai Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijai, jo tas nodrošina pamatu uzticamiem partneriem nolūkā risināt kopīgas drošības problēmas, nosaka kopīgus augstus standartus un paredz diversifikāciju, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību un ir paraugs citiem uzticamiem partneriem;

15.  atzinīgi vērtē nolīgumu, kas sniegs vairāk iespēju realizēt ilgtspējīgu, brīvu un godīgu tirdzniecību starp ES un Jaunzēlandi; aicina Eiropas Parlamentu piekrist nolīguma noslēgšanai;

16.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jaunzēlandes valdībai un parlamentam.

(1) OV C 32, 6.2.2008., 1. lpp. (2) OV L 321, 29.11.2016., 3. lpp. (3) OV L 171, 28.6.2022., 1. lpp. (4) OV C 132, 14.4.2023., 99. lpp. (5) OV C 47, 7.2.2023., 15. lpp. (6) OV C 346, 27.9.2018., 219. lpp. (7) OV C 35, 31.1.2018., 136. lpp. (8) Galīgais ziņojums “Tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējums Eiropas Savienības un Jaunzēlandes BTN sarunu atbalstam” (“Trade Sustainability Impact Assessment in support of FTA negotiations between the European Union and New Zealand”), Eiropas Komisija, Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, C direktorāts — Āzija un Latīņamerika, C2 nodaļa — Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija, Austrālija, Jaunzēlande, 2020. gada 13. marts. (9) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi attiecībā uz tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem (OV L 57, 26.2.1997., 5. lpp.). (10) Nolīgums par savstarpēju atzīšanu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu (OV L 229, 17.8.1998., 62. lpp.). (11) Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums, 2/15, ECLI:EU:C:2017:376. (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0417.