Spēkā esošais teksts

Grozījums

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ĪRIJAS PREZIDENTS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ĪRIJAS PREZIDENTS, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, LATVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, UNGĀRIJAS PREZIDENTE, MALTAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIS, AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS, POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, RUMĀNIJAS PREZIDENTS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE ZVIEDRIJAS KARALIS,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda dzimumu līdztiesība.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

2.  Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar kopēju ārējo robežu politiku un piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Savienība izveido iekšējo tirgu. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību.

Savienība izveido iekšējo tirgu. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, vides augsta līmeņa aizsardzība un tās kvalitātes uzlabošana, kā arī globālās sasilšanas mazināšana un biodaudzveidības aizsardzība saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem. Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.

Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, dzimumu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.

Tā respektē un veicina savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro.

4.  Savienības valūta ir euro.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5.a  Savienība aizsargā un veicina piekļuvi bezmaksas un vispārējai izglītībai, institucionālai un individuālai akadēmiskajai brīvībai un cilvēktiesībām, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome pēc trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas pamatota priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar četru piektdaļu tās locekļu balsu vairākumu var konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2. pantā minētās vērtības. Pirms nākt klajā ar šādu konstatāciju, Padome uzklausa attiecīgo dalībvalsti un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var šai dalībvalstij adresēt ieteikumus.

Padome pēc trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas pamatota priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, sešu mēnešu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas ar kvalificētu balsu vairākumu konstatē, vai ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2. pantā minētās vērtības. Pirms nākt klajā ar šādu konstatāciju, Padome uzklausa attiecīgo dalībvalsti un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var šai dalībvalstij adresēt ieteikumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Eiropadome pēc trešdaļas dalībvalstu vai Eiropas Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu var ar vienprātīgu lēmumu konstatēt, ka kāda dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi 2. pantā minētās vērtības, iepriekš aicinot attiecīgo dalībvalsti izteikt savu viedokli.

2.  Padome ar kvalificētu balsu vairākumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi priekšlikumu, ko iesniegusi trešdaļa dalībvalstu, Eiropas Parlaments ar visu savu locekļu vairākuma lēmumu vai Komisija, var iesniegt prasību Tiesā, ja kāda dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi 2. pantā minētās vērtības.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Tiesa lemj par prasību pēc tam, kad tā ir uzaicinājusi attiecīgo dalībvalsti iesniegt savus apsvērumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja saskaņā ar 2. punktu konstatēti pārkāpumi, tad Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas konkrētai dalībvalstij, tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē. To īstenojot, Padome ņem vērā iespējamās sekas, ko šāda tiesību atņemšana var radīt attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībām un pienākumiem.

Ja saskaņā ar 2. punktu konstatēti pārkāpumi, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu sešu mēnešu laikā pēc konstatējuma pieņem lēmumu veikt attiecīgus pasākumus. Šādi pasākumi var ietvert Savienības budžeta saistību un maksājumu apturēšanu vai dažu no Līgumu piemērošanas izrietošo tiesību apturēšanu attiecīgajai dalībvalstij, tostarp attiecīgās dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē un attiecīgās dalībvalsts tiesības būt par Padomes prezidentvalsti. To īstenojot, Padome ņem vērā iespējamās sekas, ko šāda tiesību atņemšana var radīt attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībām un pienākumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.

3.  Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Savienība nodrošina instrumentus, kas pilsoņiem ļauj šīs tiesības īstenot.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.a  Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie ir iespējami tuvināti pilsoņiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu.

4.  Politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu. Eiropas politiskās partijas var sekmēt, atbalstīt un finansēt darbības, kuru mērķis ir to panākt.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.a  Sagatavojot jebkādas iniciatīvas sociālās, nodarbinātības un ekonomikas politikas jomā, notiek apspriedes ar sociālajiem partneriem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.

Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata ir nepieciešams Savienības tiesību akts.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Komisija vai Eiropas Parlaments var ierosināt tiesību aktu, pamatojoties uz jebkuru derīgu pilsoņu iniciatīvu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.a  Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus, kuru mērķis ir garantēt to lēmumu pieņemšanu un 10. un 11. pantā izklāstīto principu ievērošanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.a  Savienības iestādes un tās vadības un konsultatīvās struktūras veido nediskriminējošā veidā un ņemot vērā dzimumu līdztiesības principu un sabiedrības daudzveidību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem. To skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju. Pilsoņu pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši Parlamenta locekļi katrai dalībvalstij. Nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.

Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem. To skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.a  Pilsoņu pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši Parlamenta locekļi katrai dalībvalstij. Nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.b  Eiropas Parlaments nosaka savu sastāvu ar visu savu locekļu vairākuma lēmumu, ievērojot 2. un 2.a punktā minētos principus un saņemot Padomes piekrišanu, kura lēmumu par to pieņem ar pastiprinātu kvalificētu vairākumu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Eiropadomē ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs. Tās darbā piedalās Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2.  Eiropadomē ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji un Eiropas Savienības prezidents. Tās darbā piedalās Savienības sekretārs ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā būs jāveic atbilstīgas izmaiņas visā tekstā.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Eiropadome sanāk divreiz pusgadā, un to sasauc priekšsēdētājs. Atkarībā no darba kārtības Eiropadomes locekļi var pieņemt lēmumu par to, ka kopā ar katru no viņiem piedalās viens ministrs, un Komisijas priekšsēdētājs – par Komisijas locekļa dalību. Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs sasauc Eiropadomes ārkārtas sanāksmi.

3.  Eiropadome sanāk divreiz pusgadā, un to sasauc priekšsēdētājs. Atkarībā no darba kārtības Eiropadomes locekļi var pieņemt lēmumu par to, ka kopā ar katru no viņiem piedalās viens ministrs, un Eiropas Savienības prezidents – par Komisijas locekļa dalību. Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs sasauc Eiropadomes ārkārtas sanāksmi.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5.  Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Kāda šķēršļa vai smaga pārkāpuma gadījumā saskaņā ar to pašu procedūru Eiropadome var anulēt priekšsēdētāja pilnvaras.

5.  Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

6.  Eiropadomes priekšsēdētājs:

svītrots

a)  vada un virza Eiropadomes darbu;

b)  nodrošina Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju un pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu;

c)  cenšas veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē;

d)  pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.

Eiropadomes priekšsēdētājs, ievērojot attiecīgo kompetenci, savā līmenī nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kas attiecas uz tās kopējo ārpolitiku un drošības politiku, neskarot pilnvaras, kas piešķirtas Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Eiropadomes priekšsēdētājs nedrīkst ieņemt amatu savā valstī.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Padomē no katras dalībvalsts ir pa vienam pārstāvim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā un īstenot balsošanas tiesības.

2.  Padomē ir katras dalībvalsts pārstāvji, kas ir pilnvaroti uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā un īstenot balsošanas tiesības.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

3.  Ja vien Līgumos nav paredzēts vienkāršs balsu vairākums vai pastiprināts balsu vairākums, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5.  Pārejas noteikumi, ko saistībā ar kvalificēta balsu vairākuma definīciju piemēros līdz 2014. gada 31. oktobrim, kā arī noteikumi, ko piemēros no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, ir izklāstīti Protokolā par pārejas noteikumiem.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome sanāk vairākos sastāvos, šo sastāvu sarakstu pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 236. pantu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā. Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ārlietu padome izstrādā Savienības ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatnostādnēm, un nodrošina Savienības darbību konsekvenci.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

7.  Dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja atbild par Padomes darba sagatavošanu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

8.  Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu. Šajā nolūkā katra Padomes sanāksme ir sadalīta divās daļās, kas attiecīgi veltītas Savienības leģislatīvo aktu apspriešanai un neleģislatīviem jautājumiem.

8.  Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Komisija sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgu iniciatīvu. Tā nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu. Tā uzrauga Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Tā veic budžeta izpildi un vada programmas. Tā arī veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kas paredzētas Līgumos. Tā nodrošina Savienības ārējo pārstāvību, izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomu un citus Līgumos paredzētus gadījumus. Tā ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.

1.   Izpildiestāde sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgu iniciatīvu. Tā nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu. Tā uzrauga Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Tā veic budžeta izpildi un vada programmas. Tā arī veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kas paredzētas Līgumos. Tā nodrošina Savienības ārējo pārstāvību, izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomu un citus Līgumos paredzētus gadījumus. Tā ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā būs jāveic atbilstīgas izmaiņas visā tekstā.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Ja vien Līgumos nav noteikts citādi, Savienības leģislatīvos aktus var pieņemt, tikai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Pārējos aktus pieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ja tā paredzēts Līgumos.

2.  Ja vien Līgumos nav noteikts citādi, Savienības leģislatīvos aktus var pieņemt, pamatojoties uz Izpildiestādes priekšlikumu. Pārējos aktus pieņem, pamatojoties uz Izpildiestādes priekšlikumu, ja tā paredzēts Līgumos.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Komisijas pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

3.  Izpildiestādes pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma.

Izpildiestādes locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma.

Veicot savus pienākumus, Komisija ir pilnīgi neatkarīga. Neskarot 18. panta 2. punktu, Komisijas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes, vai struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.

Veicot savus pienākumus, Izpildiestāde ir pilnīgi neatkarīga. Neskarot 18. panta 2. punktu, Izpildiestādes locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes, vai struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Tādas Komisijas sastāvā, kas iecelta pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. oktobrī, ir viens pilsonis no dalībvalsts, ietverot tās priekšsēdētāju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš vienlaikus ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

6.  Komisijas priekšsēdētājs:

6.  Izpildiestādes priekšsēdētājs:

a)  nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Komisijai jāstrādā,

a)  nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Izpildiestādei jāstrādā,

b)  lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību,

b)  lemj par Izpildiestādes iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību,

c)  no Komisijas locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

c)  no Izpildiestādes locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības sekretāru ārlietās un drošības politikas jautājumos un Savienības ekonomikas pārvaldības sekretāru.

Komisijas loceklis atkāpjas no amata, ja to pieprasa priekšsēdētājs. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no amata saskaņā ar 18. panta 1. punktā noteikto procedūru, ja to pieprasa priekšsēdētājs.

Izpildiestādes loceklis atkāpjas no amata, ja to pieprasa priekšsēdētājs. Savienības sekretārs ārlietās un drošības politikas jautājumos un Savienības ekonomikas pārvaldības sekretārs atkāpjas no amata saskaņā ar 18. panta 1. punktā noteikto procedūru, ja to pieprasa priekšsēdētājs.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

7.  Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Eiropas Parlaments ievēl ar savu locekļu balsu vairākumu. Ja šis kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā iesaka jaunu kandidātu, kuru Eiropas Parlaments ievēlē, ievērojot tādu pašu procedūru.

7.  Pēc Eiropas vēlēšanām Eiropas Parlaments ar visu savu locekļu vairākuma lēmumu izvirza Eiropadomei Eiropas Savienības prezidenta kandidatūru. Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, dod savu piekrišanu. Ja izvirzītais kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropas Parlaments ar visu savu locekļu vairākuma lēmumu viena mēneša laikā izvirza citu kandidatūru. Eiropadome, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, dod savu piekrišanu.

Padome, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto priekšsēdētāju, pieņem to pārējo personu sarakstu, kurus tā iesaka iecelt par Komisijas locekļiem. Tos izraugās, balstoties uz dalībvalstu ierosinājumiem, saskaņā ar 3. punkta otrajā daļā un 5. punkta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Ievēlētais prezidents ierosina to kandidātu sarakstu, kurus viņš iesaka iecelt par Izpildiestādes locekļiem. Viņus izraugās saskaņā ar 3. un 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējo Komisijas locekļu kandidatūras kopumā ar balsojumu apstiprina Eiropas Parlaments. Balstoties uz šo apstiprinājumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisiju ieceļ Eiropadome.

Priekšsēdētāja, Savienības sekretāra ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējo Izpildiestādes locekļu kandidatūras kopumā ar balsojumu apstiprina Eiropas Parlaments. Balstoties uz šo apstiprinājumu un pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, Izpildiestādi ieceļ Eiropadome.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

8.  Komisija kopumā ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 234. pantu Eiropas Parlaments var pieņemt priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai. Ja šādu priekšlikumu pieņem, Komisijas locekļi kopīgi atkāpjas un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no amata Komisijā.

8.  Izpildiestāde ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 234. pantu Eiropas Parlaments var balsot par priekšlikumu izteikt neuzticību Izpildiestādei kopumā vai par priekšlikumu izteikt neuzticību konkrētam Izpildiestādes loceklim. Ja tiek pieņemts priekšlikums izteikt neuzticību Izpildiestādei kopumā, tās locekļi kopīgi atkāpjas. Ja tiek pieņemts priekšlikums izteikt neuzticību konkrētam Izpildiestādes loceklim, Izpildiestādes priekšsēdētājs izskata iespēju prasīt, lai attiecīgais Izpildiestādes loceklis atkāpjas. Ja Izpildiestādes priekšsēdētājs nolemj neprasīt locekli atkāpties no amata, Izpildiestāde ir vēlreiz jāapstiprina kopumā, ievērojot 7. panta 3. punktā minēto procedūru.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.a  Eiropas Savienības Tiesa uzrauga atbilstību subsidiaritātes principam un var pieņemt prejudiciālus nolēmumus par to, vai Savienība ir rīkojusies ultra vires, kā arī izskata prasības, kas iesniegtas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu, pamatojoties uz to, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

a)  sargātu savas vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti;

a)  sargātu savas vērtības, pamatintereses, drošību, stratēģisko autonomiju, neatkarību un integritāti;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku attiecas īpaši noteikumi un procedūras. To nosaka un īsteno Eiropadome un Padome ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, ja Līgumos paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku atbilstīgi Līgumiem īsteno Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis. Eiropas Parlamenta un Komisijas īpašā loma šajā jomā ir noteikta Līgumos. Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz šiem noteikumiem, izņemot tās jurisdikciju pārraudzīt atbilstību šā Līguma 40. pantam un izskatīt dažu lēmumu likumību, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā.

Uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku attiecas īpaši noteikumi un procedūras. To nosaka un īsteno Eiropadome un Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc tam, kad tās ir saņēmušas Eiropas Parlamenta piekrišanu. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku atbilstīgi Līgumiem īsteno Savienības sekretārs ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis. Eiropas Parlamenta un Komisijas īpašā loma šajā jomā ir noteikta Līgumos. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz šiem noteikumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome pieņem lēmumus, kuros nosaka Savienības attieksmi īpašos ģeogrāfiskos vai tematiskos jautājumos. Dalībvalstis nodrošina savas politikas saskaņu ar Savienības nostāju.

Padome pieņem lēmumus, kuros nosaka Savienības attieksmi īpašos ģeogrāfiskos vai tematiskos jautājumos. Ja lēmums paredz daļēji vai pilnībā pārtraukt vai sašaurināt ekonomiskās un finansiālās attiecības ar vienu vai vairākām trešām valstīm, Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Dalībvalstis nodrošina savas politikas saskaņu ar Savienības nostāju.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Lēmumus, kas noteikti šajā nodaļā, Eiropadome un Padome pieņem vienprātīgi, ja vien šajā nodaļā nav paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta.

1.   Lēmumus, kas noteikti šajā nodaļā, Eiropadome un Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta.

Ikviens Padomes loceklis, kas atturas no balsošanas, var kvalificēt savu atturēšanos, oficiāli par to paziņojot saskaņā ar šo apakšpunktu. Šādā gadījumā tam lēmums nav jāpiemēro, bet jāatzīst, ka lēmums uzliek saistības Savienībai. Savstarpējas solidaritātes garā attiecīgā dalībvalsts atturas no jebkādas rīcības, kas varētu būt pretrunā vai traucēt Savienības rīcībai, kura pamatojas uz šo lēmumu, un pārējās dalībvalstis respektē tās nostāju. Ja Padomes locekļi, kuri šādi kvalificē savu atturēšanos, pārstāv vismaz vienu trešo daļu dalībvalstu, kas savukārt aptver vismaz vienu trešo daļu Savienības iedzīvotāju, lēmumu nepieņem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, kad tā:

–  pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Eiropadomes pieņemtu lēmumu, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem, kuri minēti 22. panta 1. punktā;

–  pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu, kas iesniegts pēc īpaša lūguma, ar ko Eiropadome vēršas pie viņa pēc pašas vai pēc Augstā pārstāvja iniciatīvas;

–  pieņem lēmumus, lai īstenotu lēmumu par Savienības rīcību un nostāju;

–  izvirza īpašu pārstāvi saskaņā ar 33. pantu.

Ja kāds Padomes loceklis paziņo, ka būtisku un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku, viņš vēlas iebilst pret kāda lēmuma pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, balsošana nenotiek. Augstais pārstāvis ciešā saziņā ar iesaistīto dalībvalsti meklē tai pieņemamu risinājumu. Ja tas neizdodas, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieprasīt, lai šo lietu nodod izlemt Eiropadomei ar vienprātīgi pieņemtu lēmumu.

Padomes loceklis būtisku un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku, var pieprasīt, lai lietu nodod izlemt Eiropadomei.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Eiropadome var vienprātīgi pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu gadījumos, kas nav minēti 2. punktā.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  2. un 3. punkts neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa. Tā nodrošina Savienības darbības spēju, izmantojot civilos un militāros līdzekļus. Savienība var tos izmantot misijās ārpus Savienības, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos. Šos pienākumus veic, izmantojot dalībvalstu piedāvātās spējas.

1.   Kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa. Tā ļauj Savienībai aizsargāt dalībvalstis pret apdraudējumiem. Tā nodrošina Savienības darbības spēju, izmantojot civilos un militāros līdzekļus. Savienība var tos izmantot misijās ārpus Savienības, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos. Kopējo drošības un aizsardzības politiku, tostarp bruņojuma iepirkumu un attīstību, Savienība finansē, izmantojot īpašu budžeta pozīciju, attiecībā uz kuru Eiropas Parlaments ir viens no likumdevējiem un kura pakļauta parlamentārai kontrolei.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis ar savām civilajām un militārajām spējām atbalsta Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, lai veicinātu Padomes noteikto mērķu sasniegšanu. Tās dalībvalstis, kuras kopā veido daudznacionālos spēkus, var nodrošināt šo spēku izmantošanu arī kopējai drošības politikai un aizsardzības politikai.

3.  Savienība izveido aizsardzības savienību ar civilajām un militārajām spējām kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai. Aizsardzības savienība ietver militārās vienības, tostarp pastāvīgas ātrās izvēršanas spējas, Savienības operatīvajā vadībā. Dalībvalstis var nodrošināt papildu spējas. Tās dalībvalstis, kuras kopā veido daudznacionālos spēkus, var nodrošināt šo spēku izmantošanu arī kopējai drošības politikai un aizsardzības politikai.

Dalībvalstis apņemas pakāpeniski uzlabot savas militārās spējas. Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūra (turpmāk “Eiropas Aizsardzības aģentūra”) apzina operacionālās vajadzības, sekmē pasākumus to apmierināšanai, veicina aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai nepieciešamo pasākumu noteikšanu un, vajadzības gadījumā, to īstenošanu, piedalās Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšanā un palīdz Padomei novērtēt militāro spēju uzlabošanos.

Savienība un dalībvalstis apņemas pakāpeniski uzlabot savas militārās spējas. Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūra (turpmāk “Eiropas Aizsardzības aģentūra”) apzina operacionālās vajadzības, īsteno pasākumus to apmierināšanai, iepērk bruņojumu Savienības un tās dalībvalstu vārdā, veic jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai stiprinātu aizsardzības nozares rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi, piedalās Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšanā un izvērtē militāro spēju uzlabošanos.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Lēmumus saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, ar kuriem uzsāk šajā pantā minēto misiju, Padome pieņem vienprātīgi pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma vai kādas dalībvalsts iniciatīvas. Augstais pārstāvis, vajadzības gadījumā – kopā ar Komisiju, var ierosināt izmantot gan valstu resursus, gan Savienības instrumentus.

4.  Lēmumus saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Savienības sekretāra ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma vai kādas dalībvalsts iniciatīvas un pēc tam, kad Eiropas Parlaments ir devis savu piekrišanu. Savienības sekretārs ārlietās un drošības politikas jautājumos, vajadzības gadījumā — kopā ar Komisiju, var ierosināt izmantot gan valstu resursus, gan Savienības instrumentus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.a  Lēmumus par misiju uzsākšanu pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu. Parlaments pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Gadījumos, kad kāda dalībvalsts kļūst par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums sniegt tai atbalstu un palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu. Tas neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.

Gadījumos, kad kāda dalībvalsts kļūst par agresijas upuri, aizsardzības savienībai un visām dalībvalstīm ir pienākums sniegt tai atbalstu un palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu. Bruņotu uzbrukumu vienai dalībvalstij uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Tas neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Uzdevumi, kas minēti 42. panta 1. punktā un kuru izpildē Savienība var izmantot civilos un militāros līdzekļus, ietver kopējas atbruņošanas operācijas, humanitāros un glābšanas uzdevumus, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumus, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumus, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu un stabilizāciju pēc konflikta novēršanas. Visi šie uzdevumi var veicināt cīņu pret terorismu, tostarp atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijā.

1.  Uzdevumi, kas minēti 42. panta 1. punktā un kuru izpildē Savienība var izmantot civilos un militāros līdzekļus, ietver cīņu pret hibrīddraudiem un hibrīdkaru, enerģētisko šantāžu, kiberdraudiem, dezinformācijas kampaņām un trešo valstu ekonomisko spiedienu, kopējas atbruņošanas operācijas, humanitāros un glābšanas uzdevumus, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumus, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumus, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu un stabilizāciju pēc konflikta novēršanas. Visi šie uzdevumi var veicināt cīņu pret terorismu, tostarp atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

b)  sekmēt operatīvo vajadzību saskaņošanu un efektīvu, atbilstīgu iepirkumu metožu pieņemšanu;

b)  iepirkt bruņojumu aizsardzības savienībai un Savienības un tās dalībvalstu vārdā un sekmēt operatīvo vajadzību saskaņošanu un efektīvu, atbilstīgu iepirkumu metožu pieņemšanu;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

c)  ierosināt daudzpusējus projektus, lai sasniegtu mērķus militāro spēju jomā, nodrošināt dalībvalstu īstenoto programmu koordināciju un īpašu sadarbības programmu pārvaldību;

c)  ierosināt un vadīt daudzpusējus projektus, lai sasniegtu mērķus militāro spēju jomā, nodrošināt dalībvalstu īstenoto programmu koordināciju un īpašu sadarbības programmu pārvaldību;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Eiropas Aizsardzības aģentūra ir atvērta visām dalībvalstīm, kas vēlas tajā darboties. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu, kurā nosaka aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus. Šādā lēmumā ņem vērā efektīvas līdzdalības līmeni aģentūras darbībās. Aģentūrā izveido īpašas grupas, apvienojot dalībvalstis, kas iesaistītas kopīgos projektos. Aģentūra vajadzības gadījumā pilda uzdevumus sadarbībā ar Komisiju.

2.  Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem lēmumu, kurā nosaka aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

6.  Lēmumus un ieteikumus, ko Padome pieņem pastāvīgās strukturētās sadarbības jomā, pieņem vienprātīgi, izņemot tos lēmumus un ieteikumus, kas paredzēti 2. un 5. punktā. Piemērojot šo punktu, vienprātība ir panākta tikai tad, ja šādi balsojuši iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.

6.  Lēmumus un ieteikumus, ko Padome pieņem pastāvīgās strukturētās sadarbības jomā, pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot tos lēmumus un ieteikumus, kuri paredzēti 2. un 5. punktā. Piemērojot šo punktu, kvalificēts balsu vairākums ir panākts tikai tad, ja šādi balsojuši iesaistīto dalībvalstu pārstāvji atbilstīgi to attiecīgajai konstitucionālajai kārtībai.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija var iesniegt Padomei Līgumu grozījumu projektu. Šādā projektā, cita starpā, var ierosināt paplašināt vai sašaurināt kompetences, kas Savienībai piešķirtas Līgumos. Šādus projektus Eiropadomei iesniedz Padome, un par tiem paziņo valstu parlamentiem.

2.  Jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija var iesniegt Padomei Līgumu grozījumu projektu. Šādā projektā, cita starpā, var ierosināt paplašināt vai sašaurināt kompetences, kas Savienībai piešķirtas Līgumos. Šādus projektus nekavējoties un bez apspriešanas Eiropadomei iesniedz Padome, un par tiem paziņo valstu parlamentiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Uzskata, ka Eiropas Parlaments ir devis piekrišanu Līgumu grozījumiem, ja par to nobalso visu tā locekļu vairākums.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5.  Ja divus gadus pēc tam, kad ir parakstīts Līgums, ar ko groza Līgumus, četras piektdaļas dalībvalstu ir to ratificējušas un viena vai vairākas dalībvalstis ir saskārušās ar grūtībām ratificēšanas procesā, šis jautājums tiek darīts zināms Eiropadomei.

5.  Ja divus gadus pēc tam, kad ir parakstīts Līgums, ar ko groza Līgumus, to ir ratificējušas mazāk nekā četras piektdaļas dalībvalstu, jautājums tiek nodots izskatīšanai Eiropadomē.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu Eiropadome pieņem vienprātīgi pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.

Minētos lēmumus Eiropadome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Uzņemšanas nosacījumus un šādas uzņemšanas izraisītās korekcijas Līgumos, kuri ir Savienības izveides pamatā, nosaka dalībvalstu nolīgums ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu. Šo nolīgumu iesniedz ratifikācijai saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

Uzņemšanas nosacījumus un šādas uzņemšanas izraisītās korekcijas Līgumos, kuri ir Savienības izveides pamatā, nosaka dalībvalstu nolīgums ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu. Šo nolīgumu iesniedz ratifikācijai saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Dalībvalstis pēc pievienošanās Savienībai turpina ievērot 2. pantā noteiktās vērtības.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.

1.  Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Šis Līgums stājas spēkā 1993. gada 1. janvārī ar noteikumu, ka deponēti visi ratifikācijas dokumenti vai, ja tas nav noticis, nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas dokumentu deponējusi pēdējā parakstītājvalsts.

2.  Šis Līgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas dokumentu deponējušas četras piektdaļas dalībvalstu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGIENE, VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ĪRIJAS PREZIDENTS, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, LATVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, UNGĀRIJAS PREZIDENTE, MALTAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIS, AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS, POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, RUMĀNIJAS PREZIDENTS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE ZVIEDRIJAS KARALIS,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Savienības ekskluzīvā kompetencē ir arī noslēgt starptautisku līgumu, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā vai ja tas ir nepieciešams, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci, vai tiktāl, ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.

2.  Savienības ekskluzīvā kompetencē ir arī noslēgt starptautisku līgumu, tostarp saistībā ar globālām sarunām par klimata pārmaiņām, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā vai ja tas ir nepieciešams, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci, vai tiktāl, ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

e)  vide,

e)  sabiedrības veselības aizsardzības jautājumi, konkrētāk, cilvēku veselības aizsardzība un uzlabošana, jo īpaši pārrobežu veselības apdraudējumu kontekstā, ieskaitot vispārēju un pilnīgu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām, un pieeja “Viena veselība”,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

g)  transports,

g)  transports, tostarp pārrobežu infrastruktūra,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

j)  brīvības, drošības un tiesiskuma telpa,

j)  brīvības, drošības un tiesiskuma telpa un ārējo robežu politika,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

k)  kopīgie drošības apsvērumi sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos attiecībā uz aspektiem, kas noteikti šajā Līgumā.

k)  ārlietas, ārējā drošība un aizsardzība,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

ka)  civilo aizsardzību,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

kb)  rūpniecību,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

kc)  izglītība, jo īpaši transnacionāli jautājumi, piemēram, diplomu, vērtējumu, prasmju un kvalifikāciju atzīšana.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

a)  cilvēku veselības aizsardzību un uzlabošanu,

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

e)  izglītību, arodmācībām, jaunatni un sportu,

e)  arodmācībām, jaunatni un sportu,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

f)  civilo aizsardzību,

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību.

Veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt dzimumu līdztiesību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība nodrošina, ka sociālais progress ir balstīts uz sociālo protokolu.

Savienība ņem vērā prasības, kas ir saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, pietiekama sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, cīņu pret sociālo atstumtību un augsta izglītības, apmācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa uzturēšanu, kā arī ar arodbiedrību demokrātisku kolektīvo tiesību efektīvu īstenošanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, dzimtes, rases, etniskās vai sociālās izcelsmes, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību.

Nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides, klimata un biodaudzveidības aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar otrajā daļā minētajās regulās paredzētiem nosacījumiem nodrošina to dokumentu publicēšanu, kas saistīti ar likumdošanas procedūrām.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar otrajā daļā minētajās regulās paredzētiem nosacījumiem nodrošina to dokumentu publicēšanu, kas saistīti ar likumdošanas procedūrām, tostarp to locekļu nostājas un tiesību aktu priekšlikumus un grozījumus, kas ir daļa no parastā likumdošanas procesa.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Neskarot pārējos Līgumu noteikumus un nepārsniedzot pilnvaras, ko Savienībai piešķir Līgumi, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienprātīgu lēmumu var paredzēt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

1.  Neskarot pārējos Līgumu noteikumus un nepārsniedzot pilnvaras, ko Savienībai piešķir Līgumi, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var veikt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, dzimtes, rases, etniskās vai sociālās izcelsmes, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, Eiropas Parlaments un Padome, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pamatprincipus Savienības veicināšanas pasākumiem, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.a  Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt kopīgus noteikumus par to, kā novērst pasu pārdošanu vai citādu ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz Savienības pilsonības iegūšanu vai zaudēšanu trešo valstu valstspiederīgajiem, lai tuvinātu nosacījumus, saskaņā ar kuriem var iegūt šādu pilsonību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Ikvienam Savienības pilsonim, kas dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Šīs tiesības īsteno, ievērojot sīki izstrādātus noteikumus, kas Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu jāpieņem ar vienprātīgu lēmumu; šie noteikumi var paredzēt izņēmumus kādas dalībvalsts īpašu problēmu dēļ.

1.  Ikvienam Savienības pilsonim, kas dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Šīs tiesības īsteno, ievērojot sīki izstrādātus noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Minētie noteikumi var paredzēt izņēmumus kādas dalībvalsts īpašu problēmu dēļ.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Neskarot 223. panta 1. punktu un noteikumus, kas pieņemti tā īstenošanai, ikvienam Savienības pilsonim, kas dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Šīs tiesības īsteno, ievērojot sīki izstrādātus noteikumus, kas Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu jāpieņem ar vienprātīgu lēmumu; šie noteikumi var paredzēt izņēmumus kādas dalībvalsts īpašu problēmu dēļ.

2.  Neskarot 223. panta 1. punktu un noteikumus, kas pieņemti tā īstenošanai, ikvienam Savienības pilsonim, kas dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Šīs tiesības īsteno, ievērojot sīki izstrādātus noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt direktīvas, ar ko nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu šādu aizsardzību.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt direktīvas, ar ko nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu šādu aizsardzību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz noteikumus procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē, tostarp nosaka minimālo dalībvalstu skaitu, kas tiem jāpārstāv.

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz noteikumus procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punkta nozīmē, tostarp nosaka minimālo dalībvalstu skaitu, kas tiem jāpārstāv.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

24.a pants

Savienība aizsargā minoritātēm piederīgas personas atbilstīgi Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartai un Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem noteikumus nolūkā veicināt minoritātēm piederīgu personu tiesību īstenošanu. Savienība pievienojas Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartai un Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.

2.  Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem visās dalībvalstīs ir nodrošināta personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un kurā to nodrošina Savienības iestādes.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

3.  Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par ilgtspējīgas zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas Savienības tiesībās ierobežo liberalizāciju kapitāla apritē starp dalībvalstīm un trešām valstīm, var paredzēt tikai Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas Savienības tiesībās ierobežo liberalizāciju kapitāla apritē starp dalībvalstīm un trešām valstīm, var paredzēt tikai Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Tā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām, un izstrādā uz dalībvalstu solidaritāti balstītu kopēju patvēruma, imigrācijas un ārējo robežu kontroles politiku, kas ir taisnīga attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Piemērojot šo sadaļu, bezvalstniekus pielīdzina trešo valstu pilsoņiem.

2.  Tā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām, un izstrādā uz dalībvalstu solidaritāti balstītu kopēju robežu, patvēruma un imigrācijas politiku, kas ir taisnīga attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Piemērojot šo sadaļu, bezvalstniekus pielīdzina trešo valstu pilsoņiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Neskarot 258., 259. un 260. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pasākumus, kuros nosaka kārtību, kādā dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju objektīvi un neitrāli izvērtē to, kā dalībvalstu iestādes īsteno šajā sadaļā minēto Savienības politiku, jo īpaši, lai veicinātu savstarpējas atzīšanas principa pilnīgu piemērošanu. Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par izvērtēšanas saturu un rezultātiem.

Neskarot 258., 259. un 260. pantu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pasākumus, kuros nosaka kārtību, kādā dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju objektīvi un neitrāli izvērtē to, kā dalībvalstu iestādes īsteno šajā sadaļā minēto Savienības politiku, jo īpaši, lai veicinātu savstarpējas atzīšanas principa pilnīgu piemērošanu. Valstu parlamentus informē par izvērtēšanas saturu un rezultātiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

da)   jebkādiem pasākumiem, kas ir vajadzīgi un samērīgi, lai nodrošinātu Savienības ārējo robežu efektīvu uzraudzību, garantētu to drošību un faktisku kontroli, kā arī sekmīgi atgrieztu personas, kurām nav tiesību palikt Savienības teritorijā;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Ja Savienības pasākumi izrādās nepieciešami, lai veicinātu 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto tiesību īstenošanu, un ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus par pasēm, personu apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai līdzīgiem dokumentiem. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

3.  Ja Savienības pasākumi izrādās nepieciešami, lai veicinātu 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto tiesību īstenošanu, un ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus par pasēm, personu apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai līdzīgiem dokumentiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā. Padome lemj, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

3.  Ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā. Padome lemj pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas vai, iepriekš apspriežoties ar to.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

1.  Savienība izstrādā kopēju imigrācijas politiku, kurā ņem vērā dalībvalstu ekonomisko un sociālo stabilitāti un kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt spēju apmierināt vienotā tirgus pieprasījumu pēc darbaspēka nolūkā atbalstīt ekonomisko situāciju dalībvalstīs, kā arī efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

a)  ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;

a)  ieceļošanas, uzturēšanās minimālie nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru minimālie standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas attiecas uz tiem ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme, nosaka Padome, pieņemot lēmumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Neatkarīgi no 2. punkta pasākumus, kas attiecas uz ģimenes tiesībām un kam ir pārrobežu ietekme, nosaka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka tos ģimenes tiesību aspektus, kuriem ir pārrobežu ietekme, uz kuriem var attiekties tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka tos ģimenes tiesību aspektus, kuriem ir pārrobežu ietekme, uz kuriem var attiekties tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Otrajā daļā minēto priekšlikumu dara zināmu valstu parlamentiem. Ja kāds valsts parlaments sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iebilst pret minēto priekšlikumu, lēmumu nepieņem. Ja pret priekšlikumu neviens neiebilst, Padome var pieņemt minēto lēmumu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.

Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, dzimumbalstīta vardarbība, noziedzība vides jomā, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.

Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Eiropas Parlaments ar visu savu locekļu balsu vairākumu un Padome ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, kā tas definēts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4.b punktā, var noteikt citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.   Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu.

1.   Eiropas Prokuratūra, kas izveidota no Eurojust, apkaro noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem noteikumus par tās darbību.

Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai regulas projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo regulas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punktā un šā Līguma 329. panta 1. punktā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību uzskata par piešķirtu un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Eiropadome var tajā pašā laikā vai vēlāk pieņemt lēmumu, izdarot grozījumus 1. punktā, lai paplašinātu Eiropas Prokuratūras pilnvaras, tajās iekļaujot smagus noziegumus ar pārrobežu aspektu un izdarot atbilstīgos grozījumus 2. pantā attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši nodarījumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas un pēc apspriešanās ar Komisiju.

4.  Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var tajā pašā laikā vai vēlāk pieņemt lēmumu, izdarot grozījumus 1. punktā, lai paplašinātu Eiropas Prokuratūras pilnvaras, tajās iekļaujot smagus noziegumus ar pārrobežu aspektu un izdarot atbilstīgos grozījumus 2. pantā attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši nodarījumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus attiecībā uz operatīvo sadarbību šajā pantā minēto iestāžu starpā. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus attiecībā uz operatīvo sadarbību šajā pantā minēto iestāžu starpā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai pasākumu projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai pasākumu projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata visas atbalsta shēmas, kas pastāv šajās valstīs. Tā iesaka šīm valstīm attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar iekšējā tirgus pakāpenisku attīstību vai darbību.

1.  Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata visas atbalsta shēmas, kas pastāv šajās valstīs, vienlaikus ievērojot Savienības mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Tā iesaka šīm valstīm attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar iekšējā tirgus pakāpenisko attīstību vai darbību vai minēto mērķu sasniegšanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Neskarot 114. pantu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar vienprātīgu lēmumu pieņem direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību.

Neskarot 114. pantu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izvirzītos mērķus, dalībvalstu un Savienības darbība saskaņā ar Līgumiem paredz izstrādāt ekonomikas politiku, kas balstās uz dalībvalstu ekonomikas politiku precīzu koordināciju, iekšējo tirgu un kopēju mērķu definēšanu, un kuru īsteno saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā pastāv brīva konkurence.

1.  Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izvirzītos mērķus, dalībvalstu un Savienības darbība saskaņā ar Līgumiem paredz izstrādāt ekonomikas politiku, kas balstās uz dalībvalstu ekonomikas politiku precīzu koordināciju, iekšējo tirgu un kopēju mērķu definēšanu, un kuru īsteno saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā pastāv brīva konkurence un kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome pēc Komisijas ieteikuma izstrādā projektu dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un iesniedz attiecīgu ziņojumu Eiropadomei.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem izstrādā projektu dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un iesniedz attiecīgu ziņojumu Eiropadomei.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome, pamatojoties uz minēto secinājumu, pieņem ieteikumu, kurā nosaka šīs vispārējās pamatnostādnes. Padome šo ieteikumu dara zināmu Eiropas Parlamentam.

Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz minēto secinājumu, pieņem ieteikumu, kurā nosaka šīs vispārējās pamatnostādnes.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Lai labāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinātu stabilo ekonomisko konverģenci, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem, pārrauga ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Savienībā, ekonomikas politikas atbilsmi 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm, kā arī regulāri izvērtē to kopumā.

Lai labāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinātu stabilo ekonomisko konverģenci, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem un pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, seko līdzi ekonomikas attīstībai visās dalībvalstīs un visā Savienībā, ekonomikas politikas atbilsmei 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm, kā arī regulāri izvērtē to kopumā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties Savienības ekonomiskajai un monetārajai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome var pieņemt lēmumu savus ieteikumus darīt zināmus atklātībā.

Ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties Savienības ekonomiskajai un monetārajai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome var pieņemt lēmumu Padomes ieteikumus darīt zināmus atklātībā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Neskarot citas Līgumos paredzētās procedūras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, var lemt par ekonomikas situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības apgādē ar dažiem ražojumiem, jo īpaši enerģijas jomā.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Ja kādai dalībvalstij ir grūtības vai to nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, Padome pēc Komisijas priekšlikuma attiecīgai dalībvalstij var sniegt Savienības finansiālu atbalstu, paredzot īpašus nosacījumus. Padomes priekšsēdētājs pieņemto lēmumu dara zināmu Eiropas Parlamentam.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka ir izdarītas investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu Eiropas ekonomiskos, sociālos, vidiskos un drošības mērķus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku ar vienprātīgu lēmumu pieņem attiecīgus noteikumus, kas pēc tam aizstāj minēto Protokolu.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku pieņem attiecīgus noteikumus, kas pēc tam aizstāj minēto Protokolu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, kā arī ievērojot šo punktu, pieņem sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas, lai piemērotu minēto Protokolu.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc Komisijas priekšlikuma un ievērojot šo punktu pieņem sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā Protokola piemērošanas vajadzībām.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Eiropadome katru gadu izskata Savienības stāvokli nodarbinātības jomā un izdara par to attiecīgus secinājumus, pamatojoties uz kopīgu Padomes un Komisijas gada ziņojumu.

1.  Eiropas Parlaments un Eiropadome katru gadu izskata Savienības stāvokli nodarbinātības jomā un izdara par to attiecīgus secinājumus, pamatojoties uz Komisijas gada ziņojumu, kas ietver informāciju no 3. punktā minētajiem ziņojumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Pamatojoties uz Eiropadomes secinājumiem, Padome katru gadu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un 150. pantā minēto Nodarbinātības komiteju nosaka pamatnostādnes, ko dalībvalstis ievēro savā nodarbinātības politikā. Šīs pamatnostādnes atbilst vispārējām pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 121. panta 2. punktu.

2.  Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Eiropadomes secinājumiem, Eiropas Parlaments un Padome katru gadu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un 150. pantā minēto Nodarbinātības komiteju nosaka pamatnostādnes, ko dalībvalstis ņem vērā savā nodarbinātības politikā. Šīs pamatnostādnes papildina vispārējās pamatnostādnes, kas pieņemtas saskaņā ar 121. panta 2. punktu, un to mērķis ir nodrošināt to principu un tiesību īstenošanu, kuri iekļauti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija proklamēja 2017. gadā Gēteborgas samitā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Katra dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai gada ziņojumu par galvenajiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu nodarbinātības politiku, ievērojot 2. punktā minētās nodarbinātības pamatnostādnes.

3.  Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai gada ziņojumu par galvenajiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu nodarbinātības politiku, ņemot vērā 2. punktā minētās nodarbinātības pamatnostādnes.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Padome, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem ziņojumiem un saņēmusi Nodarbinātības komitejas viedokli, katru gadu pārbauda dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu, ņemot vērā pamatnostādnes nodarbinātības jomā. Padome pēc Komisijas ieteikuma var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, ja tā šīs pārbaudes iznākumā uzskata to par vajadzīgu.

4.  Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem ziņojumiem, katru gadu pārbauda dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu, ņemot vērā pamatnostādnes nodarbinātības jomā. Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas ieteikuma var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, ja tie šīs pārbaudes iznākumā uzskata to par vajadzīgu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5.  Pamatojoties uz šīs pārbaudes iznākumu, Padome un Komisija sagatavo Eiropadomei kopīgu gada ziņojumu par nodarbinātības stāvokli Savienībā, kā arī par nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu.

5.  Pamatojoties uz šīs pārbaudes iznākumu, Komisija sagatavo Eiropas Parlamentam un Eiropadomei gada ziņojumu par nodarbinātības stāvokli Savienībā, kā arī par nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Savienība un dalībvalstis, apzinoties sociālās pamattiesības, tostarp tās, kas izklāstītas Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, un 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.

Savienība un dalībvalstis, apzinoties sociālās pamattiesības, tostarp tās, kas izklāstītas pārskatītajā Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Strasbūrā 1996. gada 3. maijā, 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, Eiropas sociālo tiesību pīlārā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Īpašus noteikumus par sociālā progresa definīciju un īstenošanu un saistību starp sociālajām pamattiesībām un citām Savienības politikas jomām nosaka protokolā par sociālo progresu Eiropas Savienībā, ko pievieno Līgumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

ba)  taisnīga pārkārtošanās un savlaicīga pārmaiņu paredzēšana;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

e)  darba ņēmēju informēšana un apspriešanās ar tiem;

e)  darba ņēmēju informēšana, apspriešanās ar tiem un to līdzdalība;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

i)  vīriešu un sieviešu vienlīdzība attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;

i)  dzimumu līdztiesības veicināšana attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

j)  sociālās atstumtības izskaušana;

j)  nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana un atbalsts sociālajiem mājokļiem;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

b)  šā panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā minētajās jomās ar direktīvām noteikt minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš, ievērojot nosacījumus un tehniskos noteikumus katrā dalībvalstī. Ar šādām direktīvām vairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

b)  šā panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā minētajās jomās ar direktīvām noteikt minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš, ņemot vērā nosacījumus un tehniskos noteikumus katrā dalībvalstī. Ar šādām direktīvām vairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā minētajās jomās Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un minētajām komitejām, lēmumu pieņem vienprātīgi un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt parasto likumdošanas procedūru arī uz 1. punkta d), f) un g) apakšpunktu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

—  nav pietiekams pamats pazemināt aizsardzības līmeni, kas darba ņēmējiem jau nodrošināts dalībvalstīs,

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Visas dalībvalstis nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.

1.  Visas dalībvalstis nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka visi darba ņēmēji neatkarīgi no dzimuma par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Vienāda darba samaksa bez dzimuma diskriminācijas nozīmē to, ka:

Vienāda darba samaksa bez dzimumdiskriminācijas nozīmē to, ka:

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju nosaka pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nodarbinātības un profesiju jautājumos ir ievērots princips, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, tostarp arī princips, ka tie par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.

3.  Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju nosaka pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nodarbinātības un profesiju jautājumos ir ievēroti principi, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un dzimumu līdztiesību, tostarp arī princips, ka tie par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem darbā, vienādas attieksmes princips neliedz dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest pasākumus, kas dod īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētajam dzimumam, tā pārstāvjiem atvieglinot iesaistīšanos darbā vai arī novēršot vai kompensējot viņu profesionālās izaugsmes trūkumus.

4.  Lai praksē nodrošinātu pilnīgu dzimumu līdztiesību darbā, vienādas attieksmes princips neliedz dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest pasākumus, kas dod īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētiem dzimumiem visā to daudzveidībā, to pārstāvjiem atvieglinot iesaistīšanos darbā vai arī novēršot vai kompensējot viņu profesionālās izaugsmes trūkumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

—  izstrādāt kopējus mērķus un standartus izglītības jomā, kas veicina demokrātiskās vērtības un tiesiskumu, kā arī digitālo un ekonomisko pratību;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

—  sekmēt izglītības iestāžu sadarbību;

—  sekmēt izglītības sistēmu sadarbību un saskanību, vienlaikus garantējot kultūras tradīciju saglabāšanu un reģionālo daudzveidību;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju.

1.  Savienība un dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem īsteno pasākumus, kuri uzlabo arodmācību politiku, kas ņem vērā dalībvalstu daudzveidīgo praksi.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

—  uzlabot arodmācību pamatus un padziļinātas arodmācības, lai veicinātu integrāciju un reintegrāciju darba tirgū;

—  izstrādāt kopējus standartus arodmācības jomā un uzlabot arodmācību pamatus un padziļinātas arodmācības, lai veicinātu integrāciju un reintegrāciju darba tirgū un palielinātu darba ņēmēju mobilitāti Savienībā;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības jautājumos, un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana.

Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda rīcība ietver arī cīņu pret lieliem veselības apdraudējumiem, kas darāms, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības jautājumos, un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana saskaņā ar integrētu un vienotu pieeju nolūkā līdzsvarot un optimizēt cilvēku, dzīvnieku un vides veselību.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

b)  veterinārijas un fitosanitārijas pasākumus, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība;

b)  veterinārijas, dzīvnieku labturības un fitosanitārijas pasākumus, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

ca)   pasākumi, kas nosaka kopējus rādītājus attiecībā uz vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi cenas ziņā pieejamiem augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

cb)   pasākumus, kuru mērķis ir agrīni paziņot, uzraudzīt un pārvaldīt nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, jo īpaši pandēmiju gadījumā. Šie pasākumi neliedz dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt pastiprinātus aizsardzības pasākumus situācijās, kad tie ir ārkārtīgi vajadzīgi;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

cc)   pasākumus, kuru mērķis ir uzraudzīt un koordinēt piekļuvi pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību, tostarp retu slimību, vienotai diagnostikai, informēšanai par tām un ārstēšanai.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī veicināt visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām citās Līgumu nodaļās.

1.  Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī veicināt visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām citās Līgumu nodaļās, un ievērot un veicināt akadēmisko brīvību, kā arī brīvību veikt zinātnisko pētniecību un izglītot.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un politikas īstenošanu, Savienība izstrādā Eiropas kosmosa politiku. Tālab tā var sekmēt kopīgas iniciatīvas, atbalstīt zinātnisko izpēti un tehnoloģiju attīstību, kā arī koordinēt kosmosa izpētei un izmantošanai nepieciešamos centienus.

1.  Lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un politikas īstenošanu, Savienība izstrādā kopēju Eiropas kosmosa politiku un stratēģiju. Tālab tā var sekmēt kopīgas iniciatīvas, atbalstīt zinātnisko izpēti un tehnoloģiju attīstību, kā arī koordinēt kosmosa izpētei un izmantošanai nepieciešamos centienus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Lai veicinātu 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, kas var būt arī Eiropas kosmosa programmas izstrāde, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

2.  Lai veicinātu 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, kas var būt arī Eiropas kosmosa programmas izstrāde, strādājot pie vienota kosmosa darbību satvara un ratificējot pastāvošos starptautiskos līgumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

-1.  Apzinoties atbildību pret nākamajām paaudzēm un rīkojoties saskaņā ar Līgumiem, Eiropas Savienība ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ar izpildes pasākumiem un tiesvedību, aizsargā dabisko dzīvības pamatu un dzīvniekus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

—  sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.

—  sekmējot Savienības un starptautiska mēroga pasākumus nolūkā risināt reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt biodaudzveidību un īstenot Savienības starptautiskos pienākumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības. Tā pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības. Tā pamatojas uz pieeju “Viena veselība” un piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

—   risku, ka var tikt pārkāptas planētas iespēju robežas, piemērojot piesardzības principu;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

191.a pants

1.  Savienība saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām īsteno centienus ierobežot globālās temperatūras kāpumu un tiecas sasniegt mērķi līdzsvarot siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus Savienībā, lai panāktu negatīvu emisijas bilanci.

2.  Jebkādus pasākumu projektu vai tiesību aktu priekšlikumu, tostarp budžeta priekšlikumu, pieņemšanas kontekstā Komisija tiecas minētos pasākumu projektus un priekšlikumus pielāgot 1. punktā noteiktajiem mērķiem. Neatbilstības gadījumā Komisija ietekmes novērtējumā, kas pievienots attiecīgajam priekšlikumam, norāda iemeslus, kādēļ pielāgošana nav veikta.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no šā panta 1. punktā paredzētās lēmumu pieņemšanas procedūras un neskarot 114. pantu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju ar vienprātīgu lēmumu:

svītrots

a)   pieņem noteikumus, kam ir galvenokārt fiskāla iedaba;

b)   paredz pasākumus attiecībā uz:

—   pilsētu un lauku plānojumu;

—   ūdens resursu taupīgu apsaimniekošanu vai pasākumus, kas tieši vai netieši ietekmē šādu resursu pieejamību;

—   zemes izmantojumu, neattiecinot tos uz atkritumu apsaimniekošanu;

c)   paredz pasākumus, kas būtiski ietekmē dalībvalstu izvēli saistībā ar enerģijas avotiem un energoapgādes vispārējo struktūru.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģiona komiteju ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt parasto likumdošanas procedūru uz pirmajā daļā minētajām jomām.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju Eiropas Parlaments un Padome pieņem vispārējas rīcības programmas, izvirzot prioritārus mērķus.

svītrots

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šīs programmas, paredz saskaņā ar 1. vai 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:

1.  Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības kopējā enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:

Spēkā esošais teksts

Grozījums

b)  nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā;

b)  nodrošināt energoapgādes drošību un pieejamību cenas ziņā ikvienam Savienībā;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

c)  veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību; un

c)  nodrošināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un atjaunīgu enerģijas veidu attīstību, lai izveidotu energosistēmu, kas balstīta uz energoefektivitāti un atjaunīgo enerģiju; un

Spēkā esošais teksts

Grozījums

d)  veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

d)  nodrošināt enerģijas tīklu savstarpējo savienotību;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

da)  izstrādāt vispārējo energosistēmu saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, lai mazinātu klimata pārmaiņas.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Tie neietekmē dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru, neskarot 192. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu, nosaka minētajā punktā minētos pasākumus, ja tie ir galvenokārt fiskāli.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Savienība, nodibinot muitas savienību saskaņā ar 28. līdz 32. pantu, vispārēju interešu labā veicina pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības un tiešo ārvalstu ieguldījumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kā arī muitas un citu šķēršļu mazināšanu.

Savienība, nodibinot muitas savienību saskaņā ar 28. līdz 32. pantu, vispārēju interešu labā veicina noteikumos balstītas un daudzpusējas pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības un tiešo ārvalstu ieguldījumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kā arī muitas un citu šķēršļu mazināšanu, vienlaikus kopējā tirdzniecības politikā jo īpaši veicinot demokrātiskās vērtības, labu pārvaldību, cilvēktiesības un ilgtspēju.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Kopējas tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, uz liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu vienādošanu, tostarp to pasākumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā. Kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus.

1.  Kopējas tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, uz ārvalstu ieguldījumiem, tostarp ieguldījumu aizsardzību, uz ekonomisko drošību, liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu vienādošanu, tostarp to pasākumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā. Kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus, kā arī klimatneitralitātes mērķi.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kas pilnvaro Komisiju sākt vajadzīgās sarunas. Padome un Komisija atbild par to, ka tiek nodrošināta apspriesto nolīgumu saderība ar Savienības iekšējo politiku un noteikumiem.

Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas ieteikuma pilnvaro Komisiju sākt vajadzīgās sarunas. Komisija atbild par to, ka tiek nodrošināta apspriesto nolīgumu saderība ar Savienības iekšējo politiku un noteikumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Komisija risina šīs sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai tā palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot norādes, ko Padome var tai izdot. Komisija īpašajai komitejai un Eiropas Parlamentam regulāri ziņo par sarunu norisi.

Komisija risina šīs sarunas, apspriežoties ar kompetentu Eiropas Parlamenta komiteju un īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai tā palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot norādes, ko Padome var tai izdot. Komisija kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai un Padomes ieceltajai īpašajai komitejai regulāri ziņo par sarunu norisi.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no 218. panta 5. punkta, Eiropas Parlaments un Padome var pieņemt lēmumu, kas atļauj provizorisku nolīguma piemērošanu pirms tā stāšanās spēkā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Attiecībā uz 3. punktā minēto nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Attiecībā uz 3. punktā minēto nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu Padome pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Attiecībā uz nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu pakalpojumu tirdzniecības jomā, attiecībā uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, kā arī uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, ja šādos nolīgumos paredzēti noteikumi, ar kuriem saistītu iekšēju noteikumu pieņemšanai ir vajadzīga vienprātība.

Attiecībā uz nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu pakalpojumu tirdzniecības jomā, attiecībā uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, kā arī uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome vienprātīgi pieņem lēmumu arī par nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu:

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu arī par nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu:

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5.a  Izveido pastāvīgu mehānismu, ar ko sekot līdzi ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem Savienībā un tos pārbaudīt. Minēto mehānismu var izmantot Eiropas interešu aizsardzībai.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Padome atļauj sākt sarunas, pieņem sarunu norādes, atļauj nolīgumu parakstīšanu un noslēdz nolīgumus.

2.  Padome, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, atļauj sākt sarunas, pieņem sarunu norādes, atļauj nolīgumu parakstīšanu un noslēdz nolīgumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.a  Atkāpjoties no 2. punkta, sarunas par nolīgumiem, kas ir 207. panta darbības jomā, sāk ar Eiropas Parlamenta un Padomes atļauju.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padome lēmumu par nolīgumu noslēgšanu pieņem:

Izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padome lēmumu par nolīgumu noslēgšanu pieņem pēc tam, kad tā ir saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

a)  ar Eiropas Parlamenta piekrišanu šādos gadījumos:

svītrots

i)  slēdzot asociācijas nolīgumus;

(ii)  slēdzot nolīgumu par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

iii)  slēdzot nolīgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, izvēršot sadarbību;

iv)  slēdzot nolīgumus, kas nopietni ietekmē Savienības budžetu;

v)  slēdzot nolīgumus jomās, kurās vai nu piemēro parasto likumdošanas procedūru, vai arī īpašu likumdošanas procedūru, kad ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.

Steidzamos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome vienojas par termiņu, kurā šī piekrišana jāsaņem;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

b)  pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu citos gadījumos. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu Padomes noteiktā laikā, kura ilgums atkarīgs no jautājuma steidzamības. Ja atzinums noteiktajā termiņā nav sniegts, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

7.   Slēdzot nolīgumus, Padome, atkāpjoties no 5., 6. un 9. punkta, var pilnvarot sarunu vadītāju Savienības vārdā apstiprināt grozījumus tad, ja nolīgums paredz tos pieņemt ar vienkāršotu procedūru vai ja grozījumi jāpieņem ar attiecīgo nolīgumu izveidotai struktūrai. Padome var pievienot šim pilnvarojumam īpašus nosacījumus.

7.  Slēdzot nolīgumus, Eiropas Parlaments un Padome, atkāpjoties no 5., 6. un 9. punkta, var pilnvarot sarunu vadītāju Savienības vārdā apstiprināt grozījumus tad, ja nolīgums paredz tos pieņemt ar vienkāršotu procedūru vai ja grozījumi jāpieņem ar attiecīgo nolīgumu izveidotai struktūrai. Padome var pievienot šim pilnvarojumam īpašus nosacījumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

9.  Padome pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko pārtrauc kāda nolīguma piemērošanu, kā arī nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

9.  Padome pēc Komisijas vai Savienības sekretāra ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma un pēc tam, kad tā ir saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, pieņem lēmumu, ar ko pārtrauc kāda nolīguma piemērošanu, kā arī nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

(Vārdu “Savienības Augstais pārstāvis” grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā būs jāveic atbilstīgas izmaiņas visā tekstā.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

10.  Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos.

10.  Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos, arī tad, kad tiek sāktas sarunas, un sarunu gaitā, nolīgumu parakstīšanas un īstenošanas posmā, kā arī minētajos nolīgumos paredzēto saistību apturēšanas gadījumā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

-1.  Ārkārtas stāvoklī, kas skar Eiropas Savienību vai vienu vai vairāk dalībvalstu, Eiropas Parlaments un Padome var piešķirt Komisijai ārkārtas pilnvaras, tostarp pilnvaras mobilizēt visus vajadzīgos instrumentus. Lai izsludinātu ārkārtas stāvokli, Eiropas Parlaments ar visu savu locekļu balsu vairākumu un Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu pēc Eiropas Parlamenta un Komisijas priekšlikuma.

Minētajā lēmumā, ar ko izsludina ārkārtas stāvokli un Komisijai piešķir ārkārtas pilnvaras, nosaka pilnvaru tvērumu, sīki izstrādātus pārvaldības noteikumus un periodu, kad tie ir spēkā.

Eiropas Parlaments vai Padome ar vienkāršu balsu vairākumu jebkurā laikā var lēmumu atcelt.

Padome un Parlaments saskaņā ar pirmajā daļā noteikto procedūru jebkurā laikā var lēmumu pārskatīt vai atjaunot.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Eiropas Parlaments izstrādā priekšlikumu noteikumiem, lai varētu tā deputātus ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās saskaņā ar vienotu procedūru visās dalībvalstīs vai saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem.

1.  Eiropas Parlaments izstrādā priekšlikumu regulai, kas paredz noteikumus, kuri vajadzīgi, lai varētu tā deputātus ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās saskaņā ar vienotu procedūru visās dalībvalstīs vai saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var minēto priekšlikumu noraidīt.

Saņēmusi piekrišanu no Eiropas Parlamenta, kas pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi pieņem attiecīgus noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalstis atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.

Eiropas Parlaments ar visu savu locekļu balsu vairākumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc Padomes piekrišanas saņemšanas ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu pieņem attiecīgus noteikumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Eiropas Parlaments, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, iepriekš lūdzot Komisiju sniegt atzinumu, kā arī saņēmis Padomes apstiprinājumu, pieņem noteikumus un vispārīgus nosacījumus, kas reglamentē Parlamenta locekļu pienākumu izpildi. Visus noteikumus un nosacījumus, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu pašreizējiem vai bijušiem locekļiem, Padome pieņem vienprātīgi.

2.  Eiropas Parlaments, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, iepriekš lūdzot Komisiju sniegt atzinumu, kā arī saņēmis Padomes apstiprinājumu, pieņem noteikumus un vispārīgus nosacījumus, kas reglamentē Parlamenta locekļu pienākumu izpildi.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments ar tā locekļu vairākuma lēmumu var Komisijai lūgt attiecīgus priekšlikumus par jautājumiem, attiecībā uz kuriem pēc Eiropas Parlamenta apsvērumiem Līgumu īstenošanai vajadzīgs Savienības tiesību akts. Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Eiropas Parlamentu par iemesliem.

Eiropas Parlaments saskaņā ar 294. pantu un ar visu savu locekļu vairākuma lēmumu pieņem priekšlikumus par jautājumiem, uz kuriem attiecas parastā likumdošanas procedūra. Pirms minēto priekšlikumu pieņemšanas tas par saviem nodomiem informē Komisiju.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Pildot savus pienākumus, Eiropas Parlaments, ja to lūdz ceturtā daļa tā locekļu, var izveidot pagaidu Izmeklēšanas komiteju, lai – neskarot pilnvaras, ko Līgumi piešķir citām iestādēm vai struktūrām – izskatītu pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot Savienības tiesību aktus, izņemot gadījumus, kad pārbaudāmos faktus izskata tiesa un kamēr tiesvedība nav izbeigta.

Pildot savus pienākumus, Eiropas Parlaments, ja to lūdz trešā daļa tā locekļu, izveido pagaidu Izmeklēšanas komiteju, lai – neskarot pilnvaras, ko Līgumi piešķir citām iestādēm vai struktūrām, – izskatītu pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot Savienības tiesību aktus, izņemot gadījumus, kad pārbaudāmos faktus izskata tiesa un kamēr tiesvedība nav izbeigta. Izmeklēšanas komiteja var pieaicināt jebkuru liecinieku piedalīties tās uzklausīšanā, ja tas vajadzīgs, lai tā varētu izpildīt savus uzdevumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc tam, kad saņemta Padomes un Komisijas piekrišana, paredz noteikumus, kas attiecas uz tiesībām veikt izmeklēšanu.

Eiropas Parlaments un Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Eiropas Parlamenta priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas attiecas uz tiesībām veikt izmeklēšanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja apspriešanai ir iesniegts priekšlikums izteikt neuzticību Komisijai, Eiropas Parlaments par to balso ne agrāk kā trīs dienas pēc tā iesniegšanas un vienīgi atklātā balsojumā.

Ja apspriešanai ir iesniegts priekšlikums izteikt kolektīvu neuzticību par Izpildiestādes darbībām vai priekšlikums izteikt neuzticību par konkrēta Izpildiestādes locekļa darbībām, Eiropas Parlaments par to balso ne agrāk kā trīs dienas pēc tā iesniegšanas un vienīgi atklātā balsojumā.

(Vārdu “Komisija” un “Komisijas loceklis” grozījums attiecas uz visu tekstu. Grozījuma pieņemšanas gadījumā būs jāveic atbilstīgas izmaiņas visā tekstā.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja Eiropas Parlaments priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divām trešdaļām balsu, ko nodevis Eiropas Parlamenta locekļu vairākums, atkāpjas visi Komisijas locekļi un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no pienākumiem, ko viņš veic Komisijā. Viņi paliek amatā un turpina veikt kārtējos pienākumus, kamēr viņus nomaina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu. Šādā gadījumā jauno Komisijas locekļu pilnvaru laiks beidzas dienā, kurā būtu beidzies to Komisijas locekļu pilnvaru laiks, kuri ir atkāpušies.

Ja Eiropas Parlaments priekšlikumu izteikt kolektīvu neuzticību pieņem ar Eiropas Parlamenta locekļu balsu vairākumu, atkāpjas visi Izpildiestādes locekļi un Savienības sekretārs ārlietās un drošības politikas jautājumos un Savienības ekonomikas pārvaldības sekretārs atkāpjas no pienākumiem, ko viņi pilda Izpildiestādē. Viņi paliek amatā un turpina veikt kārtējos pienākumus, kamēr viņus nomaina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu. Šādā gadījumā jauno Izpildiestādes locekļu pilnvaru laiks beidzas dienā, kurā būtu beidzies to Izpildiestādes locekļu pilnvaru laiks, kuri ir atkāpušies.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Komisijas locekļi amata pilnvaru laikā nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai nealgotu darbu. Stājoties amatā, viņi svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan vēlāk viņi ievēros amata uzliktos pienākumus, jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās. Šo pienākumu neievērošanas gadījumā Tiesa pēc Padomes, kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu, vai Komisijas lūguma var noteikt, ka attiecīgo Komisijas locekli atkarībā no apstākļiem atlaiž saskaņā ar 247. pantu, vai arī viņam atņem tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām.

Komisijas locekļi amata pilnvaru laikā nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai nealgotu darbu. Stājoties amatā, viņi svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan vēlāk viņi ievēros amata uzliktos pienākumus, jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās. Šo pienākumu neievērošanas gadījumā Tiesa pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu, vai Komisijas lūguma var noteikt, ka attiecīgo Komisijas locekli atkarībā no apstākļiem atlaiž saskaņā ar 247. pantu, vai arī viņam atņem tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Pēc Komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma Padome var pieņemt vienprātīgu lēmumu par to, ka šāda brīvā vieta nav jāaizpilda, jo īpaši gadījumos, ja atlikušais locekļa amata pilnvaru laiks ir īss.

Pēc Izpildiestādes priekšsēdētāja priekšlikuma Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par to, ka šāda brīvā vieta nav jāaizpilda, jo īpaši gadījumos, ja atlikušais locekļa amata pilnvaru laiks ir īss.

(Vārdu “Komisijas priekšsēdētājs” grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā būs jāveic atbilstīgas izmaiņas visā tekstā.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja kāds Komisijas loceklis vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Tiesa pēc Padomes, kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu, vai Komisijas pieteikuma var viņu atlaist no amata.

Ja kāds Komisijas loceklis vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Tiesa pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu, vai Komisijas pieteikuma var viņu atlaist no amata.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu atzinumu par attiecīgo jautājumu, vispirms dodot attiecīgai valstij iespēju sniegt savus paskaidrojumus.

Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā 12 mēnešu laikā sniedz argumentētu atzinumu par attiecīgo jautājumu, vispirms dodot attiecīgai valstij iespēju sniegt savus paskaidrojumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja attiecīgā valsts Komisijas noteiktajā termiņā neizpilda šā atzinuma prasības, Komisija var griezties Eiropas Savienības Tiesā.

Ja attiecīgā valsts minētajā 12 mēnešu termiņā neizpilda šā atzinuma prasības, Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Dalībvalsts, kas uzskata, ka cita dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, var griezties Eiropas Savienības Tiesā.

Eiropas Parlaments vai dalībvalsts, kas uzskata, ka kāda dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, var griezties Eiropas Savienības Tiesā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Pirms dalībvalsts griežas Tiesā sakarā ar citas dalībvalsts iespējamu Līgumos paredzēta pienākuma pārkāpumu, tai jāgriežas Komisijā.

Pirms Eiropas Parlaments vai dalībvalsts griežas Tiesā sakarā ar kādas dalībvalsts iespējamu Līgumos paredzēta pienākuma pārkāpumu, tai jāgriežas Komisijā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Komisija sniedz argumentētu atzinumu, vispirms dodot visām iesaistītajām valstīm iespēju gan mutiski, gan rakstiski izteikt viedokli un apsvērumus par otras puses viedokli.

Komisija sniedz argumentētu atzinumu, vispirms dodot visām iesaistītajām valstīm un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam iespēju gan mutiski, gan rakstiski izteikt viedokli un apsvērumus par otras puses viedokli.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu, tā var vērsties Tiesā pēc tam, kad ir devusi minētajai valstij iespēju iesniegt savu apsvērumus. Tādā gadījumā tā norāda sodanaudu vai kavējuma naudu, kas jāmaksā attiecīgajai dalībvalstij un ko Komisija konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu.

Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Tiesas spriedumu, tā vēlākais 12 mēnešu laikā pēc sprieduma pieņemšanas vēršas Tiesā pēc tam, kad ir devusi minētajai valstij iespēju iesniegt savu apsvērumus. Tādā gadījumā tā norāda sodanaudu vai kavējuma naudu, kas jāmaksā attiecīgajai dalībvalstij un ko Komisija konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Neskarot citus Līgumu noteikumus, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ar vienprātīgu lēmumu var pieņemt noteikumus par to, ka Padomes noteiktā apjomā Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izskatīt domstarpības, kas saistītas ar tādu aktu piemērošanu, kuri pieņemti saskaņā ar Līgumiem un ar kuriem noteiktas Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības . Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalsts atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.

Neskarot citus Līgumu noteikumus, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, un ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt noteikumus par to, ka Padomes noteiktā apjomā Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izskatīt domstarpības, kas saistītas ar tādu aktu piemērošanu, kuri pieņemti saskaņā ar Līgumiem un ar kuriem noteiktas Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalsts atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā Tiesas jurisdikcijā ir kādas dalībvalsts, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas celtas prasības sakarā ar kompetences trūkumu, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumiem, Līgumu vai jebkuru ar to piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpumiem, kā arī sakarā ar pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Šajā nolūkā Tiesas jurisdikcijā ir kādas dalībvalsts, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas celtas prasības sakarā ar kompetences trūkumu, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumiem, Līgumu vai jebkuru ar to piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpumiem un jo īpaši sakarā ar subsidiaritātes principu un ar pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.

Jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Tiesas kompetencē tomēr ir pārraudzīt Līguma par Eiropas Savienību 40. panta piemērošanu un izlemt lietas, kuras ierosinātas saskaņā ar 263. panta ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem par lēmumu likumību, kuri paredz ierobežojošus pasākumus pret fiziskām vai juridiskām personām un kurus pieņēmusi Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas II nodaļu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Tajā ir pa vienam pilsonim no katras dalībvalsts. Tās locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi Savienības vispārējās interesēs.

Tās locekļu skaits, ieskaitot priekšsēdētāju, atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita. Tās locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi Savienības vispārējās interesēs.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Revīzijas palātas locekļus izraugās no dalībvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz absolūti vienlīdzīgas dalībvalstu rotācijas sistēmu, tā, lai tiktu atspoguļots visu Savienības dalībvalstu demogrāfiskais un ģeogrāfiskais diapazons. Šo sistēmu izveido Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar 244. pantu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Revīzijas palātas locekļus amatā ieceļ uz sešiem gadiem. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu apstiprina locekļu sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem. Revīzijas palātas locekļus var iecelt amatā atkārtoti.

Revīzijas palātas locekļus amatā ieceļ uz sešiem gadiem. Padome, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, apstiprina locekļu sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem. Revīzijas palātas locekļus var iecelt amatā atkārtoti.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Komisija iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.  Komisija iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja piemēro 225. pantu, Eiropas Parlaments iesniedz savu priekšlikumu Padomei. Par to informē Komisiju.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņem savu nostāju un paziņo par to Padomei.

3.  Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņem savu nostāju un paziņo par to Padomei. Ja piemēro 225. pantu, Parlamenta priekšlikumu uzskata par tā nostāju pirmajā lasījumā.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Ja Padome apstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, attiecīgo tiesību aktu pieņem tādā redakcijā, kāda atbilst Eiropas Parlamenta nostājai.

4.  Ja Padome apstiprina Eiropas Parlamenta nostāju vai nav pieņēmusi lēmumu viena gada laikā, attiecīgo tiesību aktu pieņem tādā redakcijā, kāda atbilst Eiropas Parlamenta nostājai.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

b)  ar savu locekļu balsu vairākumu noraida Padomes nostāju pirmajā lasījumā, tad uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts;

b)  ar nodoto balsu vairākumu noraida Padomes nostāju pirmajā lasījumā, tad uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts;

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Ja Līgumos īpaši noteiktos gadījumos pēc dalībvalstu grupas iniciatīvas, Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai Tiesas lūguma leģislatīvo aktu iesniedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, 2. punktu, 6. punkta otro teikumu un 9. punktu nepiemēro.

Ja Līgumos īpaši noteiktos gadījumos pēc dalībvalstu grupas iniciatīvas, Eiropas pilsoņu iniciatīvas, Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai Tiesas lūguma leģislatīvo aktu iesniedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, 2. punktu, 6. punkta otro teikumu un 9. punktu nepiemēro.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.a nodaļa

SUBSIDIARITĀTES PRINCIPA UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPA PIEMĒROŠANA

(Protokolu (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iekļauj LESD sestās daļas I sadaļas jaunajā 2.a nodaļā. Šajā jaunajā nodaļā ir 299.a līdz 299.j pants (jauni).)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.a pants

Katra iestāde nodrošina to, ka pastāvīgi tiek ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips, kā tie noteikti Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā.

(Ar šo grozījumu tiek iekļauti Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 1. panta noteikumi.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.b pants

Pirms iesniegt priekšlikumu par kādu leģislatīvo aktu, Komisija veic vispusīgas konsultācijas. Šādās konsultācijās, attiecīgā gadījumā, vērā ņem paredzēto darbību reģionālo un vietējo dimensiju. Steidzamības gadījumos Komisija izņēmuma kārtā neveic šādas konsultācijas. Šā lēmuma pamatojumu tā norāda savā priekšlikumā.

(Ar šo grozījumu tiek iekļauti Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 2. panta noteikumi.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.c pants

Šajā protokolā “leģislatīvā akta projekts” ir Komisijas priekšlikums, dalībvalstu grupas iniciatīva, Eiropas Parlamenta iniciatīva, Tiesas lūgums, Eiropas Centrālās bankas ieteikums un Eiropas Investīciju bankas lūgums, kas attiecas uz kāda leģislatīvā akta pieņemšanu.

(Ar šo grozījumu tiek iekļauti Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 3. panta noteikumi.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.d pants

Komisija savus leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus iesniedz valstu parlamentiem un reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām tajā pašā laikā, kad tos iesniedz Savienības likumdevējam.

Eiropas Parlaments savus leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus iesniedz valstu parlamentiem un reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām.

Dalībvalstu grupas, Tiesas, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Investīciju bankas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus Padome iesniedz valstu parlamentiem un reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām.

Pieņemot Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas un Padomes nostājas, attiecīgā iestāde tās nosūta valstu parlamentiem un reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām.

(Šā grozījuma pamatā ir Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa 4. pants, kas papildināts.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.e pants

Leģislatīvo aktu projekti ir pamatoti, ņemot vērā subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu.

Jebkurā leģislatīvā akta projektā jābūt iekļautam sīki izstrādātam ziņojumam, kas ļautu izvērtēt atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam. Šajā ziņojumā jāiekļauj elementi, kas ļauj izvērtēt akta finansiālo ietekmi, un – attiecībā uz direktīvu – tās ietekmi uz noteikumiem, kas dalībvalstīm jāievieš, tostarp – attiecīgā gadījumā – uz reģionālajiem tiesību aktiem.

Secinājumu, ka Savienības mērķis ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, pamato ar kvalitatīviem un, kad vien tas iespējams, kvantitatīviem rādītājiem. Leģislatīvo aktu projektos ņem vērā vajadzību nodrošināt to, ka visi finansiālie vai administratīvie apgrūtinājumi, kas rodas Savienībai, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmējdarbības subjektiem un pilsoņiem, ir cik iespējams mazi un atbilstīgi noteiktajam mērķim.

(Ar šo grozījumu tiek iekļauti Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 5. panta noteikumi.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.f pants

Ikviens valsts parlaments vai ikviena kāda valsts parlamenta palāta divpadsmit nedēļās no Eiropas leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dienas var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājam kādā no Savienības oficiālajām valodām sagatavotu pamatotu atzinumu, kurā paskaidrots, kāpēc tā uzskata, ka attiecīgais projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Ja var tikt skartas reģionālās ekskluzīvas kompetences, ikviens valsts parlaments vai ikviena kāda valsts parlamenta palāta savā pamatotajā atzinumā iekļauj reģionālo parlamentu ar likumdošanas pilnvarām atzinumus. Komisija sniedz atbildi divpadsmit nedēļu laikā.

Ja attiecīgo leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi dalībvalstu grupa, Padomes priekšsēdētājs šo pamatoto atzinumu nodod attiecīgo dalībvalstu valdībām.

Ja leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, Padomes priekšsēdētājs šo pamatoto atzinumu nodod attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

Komisija, sagatavojot savus gada ziņojumus par subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, ņem vērā pamatotos atzinumus, ko tā saņēmusi no valstu parlamentiem un reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām. Ja valstu parlamenti par attiecīgo tiesību akta projektu iesniedz lielu skaitu pamatotu atzinumu, Komisija likumdošanas procedūras laikā informāciju par iebildumiem dara pieejamu arī Padomei un Parlamentam.

(Šā grozījuma pamatā ir Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa 6. pants, kas grozīts un papildināts.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.g pants

Ikviens valsts parlaments vai ikviena kāda valsts parlamenta palāta var Eiropas Parlamentam vai Komisijai lūgt attiecīgus priekšlikumus par jautājumiem, attiecībā uz kuriem parlaments vai parlamenta palāta uzskata, ka Līgumu īstenošanai ir vajadzīgs Savienības tiesību akts.

Ja iestāde saņem lūgumu saskaņā ar pirmo daļu, bet sešu mēnešu laikā priekšlikumu neiesniedz, attiecīgā iestāde informē valsts parlamentu, Reģionu komiteju un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentu par priekšlikumu neiesniegšanas iemesliem.

(Ar šo grozījumu tiek papildināts bijušā Protokola Nr. 2 teksts.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.h pants

1.   Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu grupa, Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, ja kāda no tām ierosinājusi leģislatīvā akta projektu, ņem vērā pamatotos atzinumus, ko snieguši valstu parlamenti vai kāda valsts parlamenta palāta.

Katram valsts parlamentam ir divas balsis, kas sadalītas atbilstīgi valsts parlamentārajai sistēmai. Divpalātu valsts parlamentu gadījumā katrai palātai ir viena balss.

2.   Ja pamatotie atzinumi par Eiropas leģislatīvā akta projekta neatbilstību subsidiaritātes principam pārstāv vismaz vienu trešdaļu no visām valstu parlamentu un to palātu nodotajām balsīm, ņemot vērā 1. punkta otro daļu, tad projekts ir jāpārskata. Šis minimums ir viena ceturtdaļa attiecībā uz leģislatīvo aktu projektiem, kas iesniegti atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantam un kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu grupa, Eiropas Parlaments, Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, ja tās ierosinājušas attiecīgo leģislatīvā akta projektu, var nolemt saglabāt, grozīt vai atsaukt projektu. Šāds lēmums jāpamato.

3.   Turklāt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ja pamatotie atzinumi par leģislatīvā akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam veido vismaz vienkāršu vairākumu no visām valstu parlamentiem piešķirtajām balsīm, ņemot vērā 1. punkta otro daļu, priekšlikums ir jāpārskata. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija var nolemt saglabāt, grozīt vai atsaukt priekšlikumu.

Ja Komisija nolemj paturēt to spēkā, tai pamatotā atzinumā ir jāpaskaidro, kāpēc tā uzskata, ka projekts atbilst subsidiaritātes principam. Šis pamatotais atzinums, kā arī valstu parlamentu sniegtie pamatotie atzinumi būs jāiesniedz Savienības likumdevējam, lai tos ņemtu vērā procedūrā:

a)  pirms pirmā lasījuma pabeigšanas likumdevējs (Eiropas Parlaments un Padome) izskata tiesību akta priekšlikuma atbilstību subsidiaritātes principam, īpaši ņemot vērā vairuma valstu parlamentu izteiktos kopīgos pamatojumus, kā arī Komisijas pamatotu atzinumu;

b)  ja likumdevējs ar 55 % Padomes locekļu balsu vairākumu vai Eiropas Parlamenta balsu vairākumu nolemj, ka priekšlikums nav atbilstīgs subsidiaritātes principam, tiesību akta priekšlikumu pārtrauc izskatīt.

(Ar šo grozījumu tiek iekļauti Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 7. panta noteikumi.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.i pants

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izlemt lietas, kas attiecas uz subsidiaritātes principa pārkāpumu kādā leģislatīvajā aktā un ko dalībvalstis ierosinājušas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantā paredzētajiem noteikumiem, vai ko dalībvalstis sava valsts parlamenta vai tā palātas vārdā nodevušas Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar savu tiesību sistēmu.

Arī Reģionu komiteja var saskaņā iepriekšminēto pantu ierosināt lietas par leģislatīvajiem aktiem, kuru pieņemšanai Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir paredzēta apspriešanās ar to.

(Ar šo grozījumu tiek iekļauti Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 8. panta noteikumi.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

299.j pants

Katru gadu Komisija iesniedz Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem un reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām ziņojumu par Līguma par Eiropas Savienību 5. panta piemērošanu. Minēto gada ziņojumu nosūta arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

(Šā grozījuma pamatā ir Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa 9. pants, kas papildināts.)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tas ir noteikts lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz trešo daļu. Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

4.   Eiropas Parlaments un Padome, pēdējai darbojoties ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru kopīgi paredz Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tas ir noteikts lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz trešo daļu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

To nosaka vismaz uz pieciem gadiem.

To nosaka uz pieciem līdz septiņiem gadiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Eiropadome var pieņemt vienprātīgu lēmumu, ar ko Padomei atļauj pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot pirmajā daļā minēto regulu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, atbrīvo Komisiju no atbildības par budžeta izpildi. Lai to panāktu, pēc kārtas Padome un Eiropas Parlaments pārbauda 318. pantā minētos pārskatus, finanšu pārskatu un novērtējumu, Revīzijas palātas gada ziņojumu kopā ar revidējamo iestāžu atbildēm uz Revīzijas palātas apsvērumiem, 287. panta 1. punkta otrajā daļā minēto atzinumu par ticamību, kā arī visus attiecīgos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus.

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, atbrīvo Komisiju no atbildības par budžeta izpildi. Tas arī sniedz apstiprinājumu citām iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām par attiecīgi budžeta iedaļu vai budžetu izpildi, rīkojoties saskaņā ar nosacījumiem, kas jāparedz saskaņā ar 322. pantu. Lai to panāktu, pēc kārtas Padome un Eiropas Parlaments pārbauda 318. pantā minētos pārskatus, finanšu pārskatu un novērtējumu, Revīzijas palātas gada ziņojumu kopā ar revidējamo iestāžu atbildēm uz Revīzijas palātas apsvērumiem, 287. panta 1. punkta otrajā daļā minēto atzinumu par ticamību, kā arī visus attiecīgos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Atļauju īstenot ciešāku sadarbību piešķir ar Padomes vienprātīgi pieņemtu lēmumu.

Atļauju īstenot ciešāku sadarbību piešķir ar Padomes lēmumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot lēmumus par misijām vai operācijām, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 4.a punkta otrajā daļā noteiktās izpildes pilnvaras.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Vienprātība ir panākta tad, ja šādi balsojuši tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punktu.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

333. pants

svītrots

1.  Ja Līgumu noteikums, ko var piemērot attiecībā uz ciešāku sadarbību, paredz, ka Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, tad Padome, lemjot vienprātīgi saskaņā ar 330. pantā noteikto kārtību, var pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

2.  Ja Līgumu noteikums, ko var piemērot attiecībā uz ciešāku sadarbību, paredz, ka Padome pieņem aktus saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tad Padome, lemjot vienprātīgi saskaņā ar 330. pantā noteikto kārtību, var pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā pieņems lēmumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

3.  Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Noteikumus par valodu lietošanu Savienības iestādēs, neskarot Eiropas Savienības Tiesas statūtu noteikumus, ar vienprātīgu lēmumu, pieņemot regulas, paredz Padome.

Noteikumus par valodu lietošanu Savienības iestādēs, neskarot Eiropas Savienības Tiesas statūtu noteikumus, ar vienprātīgu lēmumu, pieņemot regulas, paredz Padome pēc tam, kad tā ir saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

b)  dalībvalstis var veikt pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; šādi pasākumi iekšējā tirgū nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.

b)  dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; šādi pasākumi iekšējā tirgū nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.  Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var grozīt 1958. gada 15. aprīlī sastādīto to ražojumu sarakstu, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkts.

2.  Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var grozīt Padomes 1958. gada 15. aprīlī sastādīto to ražojumu sarakstu, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkts.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.  Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem vajadzīgos pasākumus. Ja attiecīgos pasākumus Padome pieņēmusi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā pieņem lēmumu vienbalsīgi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

1.  Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama Līgumos noteikto politikas jomu satvarā, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos pasākumus. Ja attiecīgos pasākumus Padome pieņēmusi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4.  Uz šo pantu nevar pamatoties, lai sasniegtu ar kopējās ārpolitikas un drošības politiku saistītus mērķus, un jebkuros saskaņā ar šo pantu pieņemtos aktos ievēro Līguma par Eiropas Savienību 40. panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus.

svītrots

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu par dažu tiesību pārtraukšanu saistībā ar dalību Savienībā, Eiropadomes vai Padomes locekļi no attiecīgās dalībvalsts nepiedalās balsošanā, un attiecīgās dalībvalsts balsis neieskaita vajadzīgajā vienā trešdaļā vai četrās piektdaļās dalībvalstu balsu, kas minētas 1. un 2. punktā. Personiski klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt šā panta 2. punktā minētos lēmumus.

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu par dažu tādu tiesību pārtraukšanu, kuras izriet no dalības Savienībā, Eiropadomes vai Padomes locekļi no attiecīgās dalībvalsts nepiedalās balsošanā un attiecīgās dalībvalsts balsis neieskaita vajadzīgajā vienā trešdaļā dalībvalstu balsu vai kvalificētajā vairākumā, kas minēti minētā panta 1. un 2. punktā. Personiski klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt šā panta 2. punktā minētos lēmumus.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Lai pieņemtu Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. un 4. punktā minētos lēmumus kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Lai pieņemtu Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. līdz 4. punktā minētos lēmumus, kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4.a apakšpunktu.

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Līgumi neattiecas uz tām aizjūras zemēm un teritorijām, kuras uztur īpašas attiecības ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un kuras nav iekļautas iepriekšminētajā sarakstā.

svītrots