Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses (11908/2022 – C9-0429/2022 – 2022/0252(NLE))

P9_TA(2023)0231 A9-0191/2023

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11908/2022),

–  ņemot vērā projektu Pamatnolīgumam par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta iii) apakšpunktu (C9‑0429/2022),

–  ņemot vērā 2023. gada 14. jūnija nenormatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A9-0191/2023),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Taizemes Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 330, 23.12.2022., 72. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0232.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses (11908/2022 – C9-0429/2022 – 2022/0252M(NLE))

P9_TA(2023)0232 A9-0193/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11908/2022),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iii) punktu (C9-0429/2022),

–  ņemot vērā projektu pamatnolīgumam par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 16. septembra kopīgo paziņojumu par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā (JOIN(2021)0024) un 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “Global Gateway” (JOIN(2021)0030),

–  ņemot vērā 2022. gada 7. jūnija rezolūciju par ES un drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā(2) un 2022. gada 5. jūlija rezolūciju par Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam tirdzniecības un investīciju jomā(3),

–  ņemot vērā kopīgo līderu paziņojumu, par kuru tika panākta vienošanās ES un ASEAN piemiņas samitā, kas notika Briselē 2022. gada 14. decembrī,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar ASEAN(4),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi – Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības dalībvalstīm–, kas parakstīts 1980. gada 7. martā un kas veido juridisko ES un ASEAN attiecību satvaru(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par stāvokli Taizemē(6) un 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Taizemi, it īpaši Andy Hall lietu(7),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 14. oktobra secinājumus par Taizemi,

–  ņemot vērā ES un Taizemes 12. starpparlamentāro sanāksmi, kura attālināti notika 2022. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembrī pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Taizeme,

–  ņemot vērā 1989. gada 15. decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu,

–  ņemot vērā 2010. gada 23. decembra Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,

–  ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu un tās fakultatīvo protokolu,

–  ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas 1998. gada 17. jūlija Romas statūtus,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 22. jūnija paziņojumu “Tirdzniecības partnerību spēks: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei” (COM(2022)0409),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0193/2023),

A.  tā kā Indijas un Klusā okeāna reģionā atrodas arvien nozīmīgāki ES politiskie, tirdzniecības un drošības partneri, tostarp Taizeme; tā kā ES drošībai un interesēm ir ļoti vēlams brīvs, savienots un stabils Indijas un Klusā okeāna reģions, kas pamatojas uz noteikumu un starptautisko tiesību ievērošanu saskaņā ar Eiropas principiem un standartiem;

B.  tā kā Taizeme ir viena no ASEAN dibinātājvalstīm; tā kā pirmais samits starp ES un ASEAN dalībvalstu vadītājiem, kas notika 2022. gada 14. decembrī, iezīmēja 45 gadus ilgas diplomātiskās attiecības starp ES un ASEAN un atkārtoti apstiprināja savstarpējo apņemšanos īstenot stratēģisko partnerību;

C.  tā kā ES un Taizemes attiecības balstās uz ilgstošām politiskām, ekonomiskām un kultūras saitēm;

D.  tā kā ES un Taizemes pašreizējās sadarbības pamatā ir 1980. gada ES un ASEAN sadarbības nolīgums;

E.  tā kā 2004. gadā Padome pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par individuālu partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) ar Taizemi;

F.  tā kā ES un Taizeme 2013. gada martā pabeidza sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu, bet šis process tika apturēts 2014. gadā ar militāro apvērsumu Taizemē, kas attiecīgi līdz 2019. gadam aizkavēja civilās valdības ievēlēšanu;

G.  tā kā pēc 2019. gada marta vēlēšanām Taizemē Padome 2019. gada oktobra secinājumos norādīja, ka ES ir lietderīgi veikt pasākumus, lai paplašinātu sadarbību ar Taizemi, gatavojoties PSN savlaicīgai parakstīšanai;

H.  tā kā 2022. gada 11. jūnijā tika pabeigtas atjaunotās sarunas par PSN;

I.  tā kā Taizeme ir gan ļoti neaizsargāta pret klimata pārmaiņām, gan salīdzinoši liela globālo emisiju ražotāja; tā kā 26. ANO Pušu konferencē par klimata pārmaiņām (COP26) Taizeme apņēmās līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti;

J.  tā kā ES un Taizemes mērķis ir izveidot modernu, plašu un savstarpēji izdevīgu partnerību, kuras pamatā ir kopīgas intereses un principi; tā kā viņi ar PSN atkārtoti apstiprina demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā noteikts ANO 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

K.  tā kā Taizeme bija viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, bet tās vispārējais stāvoklis cilvēktiesību jomā joprojām ir problemātisks;

L.  tā kā Taizeme 2021. gada Dzimumu nevienlīdzības indeksā ierindojās 79. vietā un Taizemes sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas nodarbinātībā un politikā, lai gan valstī ir vērojama pretēja dzimumu nevienlīdzības tendence augstākās izglītības jomā — Taizeme ieņem pirmo vietu pasaulē pēc sieviešu skaita augstākajā izglītībā;

M.  tā kā ANO Darba grupas vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos ir reģistrējusi 76 neatrisinātus piespiedu pazušanas gadījumus Taizemē;

N.  tā kā Taizemē joprojām tiek piemērots nāvessods, lai gan valsts ceturtajā valsts cilvēktiesību plānā (2019.–2023. gadam) ir ietverta apņemšanās virzīties uz nāvessoda atcelšanu; tā kā Taizeme nav parakstījusi Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kura mērķis ir nāvessoda atcelšana;

O.  tā kā Taizeme nav parakstījusi 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju, ne arī tās 1967. gada protokolu un tai nav iekšzemes tiesiskā regulējuma, lai īpaši atzītu un nodrošinātu aizsardzību bēgļiem, it īpaši tiem, kuri ir no Mjanmas, kuri ir vai nu ieslodzīti nometnēs, vai arī tiek patvaļīgi arestēti, aizturēti un piespiedu kārtā atgriezti viņu izcelsmes valstī, pārkāpjot patvēruma tiesības un neizraidīšanas principu;

P.  tā kā Taizemes valdība nesen ir ierobežojusi pamattiesības, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanos, tostarp patvaļīgi arestējot demokrātijas aktīvistus un opozīcijas līderus, un 2022. gadā tā nāca klajā ar likumprojektu, lai stingri kontrolētu visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

Q.  tā kā Taizeme vēl nav ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, it īpaši Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus; tā kā praksē arodbiedrību vadītājiem un darbiniekiem bieži tiek izvirzītas kriminālatbildības vai arī viņus atlaiž arodbiedrības darbības dēļ; tā kā vairāk kā 2 miljoni migrējošo darba ņēmēju valstī tiek diskriminēti un viņiem nav tādu pašu darba tiesību kā vietējiem darba ņēmējiem, tai skaitā tiesības apvienoties;

R.  tā kā Dienvidķīnas jūrā atrodas vairāk nekā puse no pasaules zvejas kuģiem un tieši tur tiek nozvejoti aptuveni 12 % no pasaules zvejas resursiem; tā kā ES uztur dialogu ar Taizemi un ir izveidojusi darba grupu par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju valstī; tā kā, neraugoties uz valdības veiktām reformām zivsaimniecības nozarē, daudzi migrējošie darba ņēmēji Taizemē joprojām tiek pakļauti piespiedu darbam;

S.  tā kā Taizeme ir pasaulē lielākais tunzivju konservu ražotājs un ES galvenais konkurents šajā nozarē; tā kā brīvās tirdzniecības nolīgums ar Taizemi varētu radīt nopietnus draudus ES konservēto jūras produktu rūpniecībai, kurai ir izšķiroša nozīme vairākos piekrastes reģionos, jo tajā tiek radīts liels skaits darbvietu un tā ir svarīga labklājības radīšanas ziņā, un tā ir nozare, kurā tiek izmantots liels apjoms sieviešu darba;

T.  tā kā ES un ASEAN reģions ir trešais lielākais tirdzniecības partneris viens otram, tā kā ES ir Taizemes ceturtā lielākā tirdzniecības partnere un otra lielākā ieguldītāja Taizemē;

U.  tā kā sarunas starp ES un Taizemi par divpusēju brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) sākās 2013. gadā, taču 2014. gadā ES sarunas ir apturējusi; tā kā ES un Taizeme atsāka sarunas 2023. gada 15. martā,

ES iesaistīšanās Indijas un Klusā okeāna reģionā

1.  uzsver, ka Taizeme ir svarīga partnere Indijas un Klusā okeāna reģionā, kas ir kļuvis par vienu no ES ģeopolitiskajām prioritātēm;

2.  uzsver, ka ES ir apņēmusies atbalstīt brīvu, atvērtu un uz noteikumiem balstītu Indijas un Klusā okeāna reģionu; atkārtoti norāda, ka ir ātri jāīsteno ES jaunā Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģija, jo tā piedāvā ES partneriem reģionā iespēju vienoti risināt kopīgās problēmas, aizstāvēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, starptautiskās tiesības un iestāties par ES un ASEAN kopīgajām vērtībām un principiem; atbalsta ciešāku sadarbību ar reģiona valstīm, tai skaitā it īpaši ar ASEAN valstīm;

3.  atkārtoti uzsver politisko nozīmi, kāda ir tādām spēcīgām divpusējām attiecībām starp ASEAN un ES kopumā un jo īpaši starp Taizemi un ES, kas balstās uz kopīgām vērtībām un principiem; atzinīgi vērtē 2022. gada decembra ES un ASEAN samitu un apņemšanos vēl vairāk padziļināt šo stratēģisko partnerību;

4.  atkārtoti aicina ātri īstenot ES stratēģiju “Global Gateway”, saskaņojot to ar Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiju; uzsver šīs pieejas ģeopolitiski centrālo lomu, kas Eiropas komandas pieejā integrē uz ilgtspējīgu attīstību vērstus, pārveidojošus, noturību uzlabojošus un uz vērtībām balstītus aspektus; atzinīgi vērtē paziņojumu par 10 miljardu EUR finanšu paketi, lai paātrinātu ieguldījumus infrastruktūrā ASEAN valstīs, ar mērķi veidot jaunu ekonomiski ilgtspējīgu partnerību, jo īpaši attiecībā uz zaļo pārkārtošanos un ilgtspējīgu savienojamību;

5.  norāda, ka ASEAN reģions ir viens no visneaizsargātākajiem pret klimata pārmaiņu ietekmi; uzsver Eiropas zaļās komandas iniciatīvu atbalstīt zaļo pārkārtošanos ASEAN valstīs; turklāt uzsver, cik svarīga ir Taizemes kā ASEAN koordinatora loma attiecībā uz sadarbību ilgtspējīgas attīstības jomā;

6.  norāda, ka Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru atbalsts ir bijis un joprojām ir ļoti vērtīgs attiecībā uz balsošanu ANO Ģenerālajā asamblejā saistībā ar Krievijas nepamatoto, neizprovocēto un nelikumīgo karu pret Ukrainu; atzinīgi vērtē to, ka Taizeme balsojumā atbalstīja ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu, un atzinīgi vērtē humāno palīdzību, ko Taizeme sniegusi Ukrainai; mudina Taizemi veicināt starptautisko tiesību ievērošanu, atbalstīt Ukrainu un ieņemt skaidru nostāju pret Krievijas agresīvo karu arī ASEAN ietvaros;

ES un Taizemes partnerības un sadarbības nolīgums

7.  atkārtoti apstiprina nozīmi, ko ES piešķir attiecībām ar Taizemi; atzinīgi vērtē PSN noslēgšanu, kas nodrošinās tiesisko regulējumu ilgstošu, divpusēju politisko un ekonomisko attiecību un sadarbības veicināšanai globāli svarīgos jautājumos un ir svarīgs solis ceļā uz ES lomas stiprināšanu Indijas un Klusā okeāna reģionā;

8.  norāda, ka PSN ir visaptverošs un mūsdienīgs nolīgums un tas ļaus virzīties uz jauniem ilgtspējīgas izaugsmes un attīstības modeļiem un labāk reaģēt uz pašreizējām problēmām daudzās politikas jomās, tostarp tādās kā vide, enerģētika, klimata pārmaiņas, transports, zinātne un tehnoloģija, tirdzniecība, nodarbinātība un sociālās lietas, cilvēktiesības, izglītība, lauksaimniecība, migrācija, kultūra, kodolieroču neizplatīšana, terorisma apkarošana un cīņa pret korupciju un organizētā noziedzība;

9.  pauž cerību, ka partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšana sniegs spēcīgu stimulu ciešākai sadarbībai starp ES un Taizemi visu ES un Taizemes pilsoņu, iedzīvotāju, uzņēmumu un citu ieinteresēto personu labā; aicina visiem ES pilsoņiem nodrošināt bezvīzu režīmu ceļošanai uz Taizemi; atbalsta darbu, kura mērķis ir Taizemes pilsoņiem izveidot bezvīzu režīmu ceļošanai uz ES;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Taizeme ir pieņēmusi valsts rīcības plānu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, kas padarīja to par pirmo valsti Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kas iekļauj šādu plānu, un aicina to efektīvi īstenot;

11.  aicina puses apņemties atbalstīt valsts tiesību aktu par uzņēmumu pienācīgu rūpību un korporatīvo pārskatatbildību īstenošanu un izpildi, vienoties par konkrētākiem pienākumiem, ņemot vērā ilgtspējīgas ietekmes novērtējumus, apmainīties ar attiecīgo informāciju, piemēram, par izmeklēšanu, pārbaužu un izpildes darbību skaitu, un nodrošināt uzņēmumiem apmācību vai tehnisko palīdzību attiecībā uz pienācīgu rūpību un korporatīvo pārskatatbildību;

12.  uzsver, ka puses vienojas sadarboties abpusēju interešu jomās visās zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomās; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada 9. septembrī tika parakstīta administratīva vienošanās par sadarbību starp ES un Taizemi progresīvās pētniecības jomā;

13.  uzsver pušu kopīgo mērķi stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņām un to ietekmi un uzlabot sadarbību politikas jomās, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas saskaņā ar Parīzes nolīgumu; uzsver pušu apņemšanos efektīvi īstenot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumu;

14.  uzsver, ka Taizeme ir devītā visvairāk klimata pārmaiņu skartā valsts pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka 26. Pušu konferencē (COP26) Taizeme palielināja savu nacionāli noteikto ieguldījumu ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 30 %; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā tika pieņemta pārskatītā ilgtermiņa stratēģija par zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstību;

15.  uzsver pušu centienus uzlabot sadarbību enerģētikas nozarē, tostarp attiecībā uz piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un ilgtspējīgiem energopakalpojumiem, izstrādājot ilgtspējīgus un atjaunojamus enerģijas veidus un veicinot mazoglekļa enerģijas ražošanu, kas sekmē pāreju uz tīru enerģiju; mudina abas puses pastiprināt centienus klimata pārmaiņu seku novēršanai, pieņemot un īstenojot efektīvāku klimata politiku attiecībā uz enerģētikas pāreju un dekarbonizāciju;

16.  uzsver, ka Taizeme daudzos reģionos saskaras ar pieaugošu vides degradāciju, tai skaitā ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un savvaļas dzīvnieku populāciju samazināšanos, mežu izciršanu, pārtuksnešošanos, ūdens trūkumu un gaisa un ūdens piesārņojumu; mudina puses sadarboties, lai risinātu šīs problēmas;

17.  atzinīgi vērtē to, ka PSN ir iekļauti noteikumi par sadarbību ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā; uzsver, ka lauksaimniecības nozare ir sensitīvs jautājums gan Taizemei, gan ES;

18.  uzskata, ka ES būtu jāsaglabā apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu zveju Indijas un Klusā okeāna reģionā un jāstiprina sadarbība ar Taizemi, lai apkarotu pārzveju, jaudas pārpalikumu un NNN zveju Indijas un Klusā okeāna reģionā;

19.  atkārtoti aicina Komisiju ņemt vērā, ka pirms divpusēja brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas starp ES un Taizemi ir jāveic rūpīgs ietekmes uz ilgtspēju pētījums un detalizēta analīze par iespējamo ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi;

20.  atkārto savu lūgumu Komisijai iespējamās tirdzniecības sarunās ar Taizemi iekļaut jautājumu par konservētiem jūras produktiem kā “jutīgiem produktiem”;

21.  atzinīgi vērtē to, ka PSN atbalsta cilvēku savstarpējos kontaktus, piemēram, akadēmisko mobilitāti saskaņā ar programmu “Erasmus+” un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni;

22.  atzinīgi vērtē to, ka PSN atbalsta sadarbību dzimumu līdztiesības veicināšanā un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm; atzinīgi vērtē Taizemes tiesību aktus, kas vērsti uz sieviešu tiesību veicināšanu, tai skaitā 2015. gada Dzimumu līdztiesības likuma pieņemšanu; aicina Taizemes iestādes pastiprināt īstenošanas centienus, kā arī centienus apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību un veicināt iespējas sievietēm un meitenēm, it īpaši migrantēm, sievietēm no lauku apvidiem un minoritāšu pārstāvēm, saskaņā ar PSN 21. pantu;

23.  uzsver, ka saskaņā ar PSN 1. panta 1. punktu cilvēktiesības un demokrātijas principu ievērošana, tiesiskums un laba pārvaldība ir būtiski PSN elementi;

24.  pauž bažas par vardarbīgo vēršanos pret miermīlīgiem protestētājiem Taizemē laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam; aicina Taizemes varas iestādes izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus, kas tika pastrādāti pret protestētājiem; mudina Taizemes iestādes atbrīvot tos ieslodzītos, kas patvaļīgi aizturēti par tiesību uz miermīlīgu pulcēšanos īstenošanu;

25.  aicina Taizemes valdību respektēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju, cilvēktiesību aizstāvju, demokrātijas aizstāvju, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, žurnālistu un citu personu lomu, nodrošināt vārda un pulcēšanās brīvību, pārskatīt valsts lèse-majesté likumu un nekavējoties atbrīvot visas personas, kas aizturētas saskaņā ar šo likumu, un pārskatīt 2021. gada likumprojektu par bezpeļņas organizāciju darbību, datornoziedzības likumu un krimināllikumu par neslavas celšanu saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Taizeme ir parakstījusi un ratificējusi;

26.  norāda, ka 2015. gada Dzimumu līdztiesības likums LGBTI kopienai nodrošina lielāku aizsardzību; aicina Taizemi strādāt pie tā, lai pilnībā veicinātu un aizsargātu LGBTI kopienas tiesības;

27.  pauž nopietnas bažas par bezprecedenta vēršanos pret bērniem saskaņā ar lèse-majesté likumu un aicina Taizemi ievērot tās starptautiskās saistības saskaņā ar Konvenciju par bērna tiesībām, kuru tā ir ratificējusi;

28.  atzinīgi vērtē to, ka Taizeme 2022. gadā pieņēma Spīdzināšanas un piespiedu pazušanas novēršanas un apkarošanas aktu, kas ir izšķirošs pagrieziena punkts cīņā pret spīdzināšanu, sliktu izturēšanos un piespiedu pazušanas gadījumiem Taizemē; pauž nožēlu par to, ka Taizemes valdība 2023. gada 14. februārī apstiprināja dekrētu, ar kuru no 2023. gada februāra līdz oktobrim tiek atlikta šī akta dažu daļu izpilde; prasa, lai tas ātri stātos spēkā un to pilnībā un efektīvi īstenotu; mudina Taizemi ātri ratificēt Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

29.  atkārtoti aicina Taizemi veikt konkrētus pasākumus, lai atceltu nāvessodu, tai skaitā parakstīt un ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kura mērķis ir atcelt nāvessodu; uzsver, cik svarīga ir kopīgā deklarācija par PSN 23. pantu, lai nodrošinātu, ka turpmāk netiek piespriesti vai izpildīti nāvessodi;

30.  aicina Taizemi parakstīt un ratificēt 1951. gada Bēgļu konvenciju vai tās 1967. gada protokolu; mudina Taizemes iestādes nekavējoties pārtraukt etnisko rohindžu un uiguru, kā arī citu patvēruma meklētāju deportācijas, kas ir klajš Taizemes saistošo starptautisko pamatsaistību, īpaši neizraidīšanas principa, pārkāpums; atzinīgi vērtē ES humānās palīdzības programmas, kas nodrošina aizsardzības pakalpojumus un veselības aprūpes palīdzību rohindžu bēgļiem, kuri dzīvo bēgļu nometnēs valstī;

31.  atzīst Taizemes valdības centienus apkarot cilvēktiesību pārkāpumus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību un piespiedu darbu; tomēr joprojām pauž bažas par migrējošo darba ņēmēju darba apstākļiem;

32.  atzinīgi vērtē pušu vienošanos sadarboties un sniegt tehnisko palīdzību, lai strādātu pie SDO pamatkonvenciju ratifikācijas un īstenošanas; aicina Taizemi ratificēt SDO Konvenciju Nr. 87, Nr. 98 un Nr. 155, efektīvi garantēt darba ņēmēju tiesības organizēties un streikot un atzīt vienādas tiesības visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts, kā arī sadarboties ar ES, lai veicinātu citu jaunāko SDO konvenciju ratifikāciju un īstenošanu;

33.  mudina Taizemi ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus saskaņā ar PSN 5. pantu un kopīgo deklarāciju par šo pantu;

34.  atgādina, ka, ja kāda puse uzskata, ka otra puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi PSN, it īpaši attiecībā uz tā būtiskajiem elementiem, tā var veikt piemērotus pasākumus, tostarp PSN apturēšanu;

35.  norāda, ka atsāktajās sarunās par BTN Komisijas mērķis ir veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, risinot jautājumu par preču, pakalpojumu, ieguldījumu un publiskā iepirkuma piekļuvi tirgum; ātrām un efektīvām sanitārām un fitosanitārām procedūrām; intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību; un šķēršļu likvidēšanu digitālajai tirdzniecībai un enerģijas un izejvielu tirdzniecībai, vienlaikus atbalstot darba ņēmēju tiesību un vides augsta līmeņa aizsardzību un vērienīgu klimata mērķu sasniegšanu;

36.  atgādina, ka PSN 1. panta 2. punktā ir apstiprināta pušu apņemšanās veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, sadarboties klimata pārmaiņu un globalizācijas radīto problēmu risināšanā un sniegt ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam; uzsver ES jauno pieeju šajā jomā, kas izklāstīta Komisijas 2022. gada 22. jūnija paziņojumā “Tirdzniecības partnerību spēks: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei”,

37.  uzsver, ka turpmākajās sarunās par ES un Taizemes BTN ir jāņem vērā cilvēktiesību jautājumi;

38.  uzsver, ka ES BTN ir iekļauta tā dēvētā “neizpildes klauzula”, kas nodrošina tirdzniecības preferenču apturēšanu, ja tiek pārkāpti PSN būtiskie elementi;

o
o   o

39.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Taizemes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 330, 23. 12. 2022., 72. lpp. (2) OV C 493, 27.12.2022., 32. lpp. (3) OV C 47, 7.2.2023., 15. lpp. (4) OV C 346, 27.09.2018., 44. lpp. (5) OV L 144, 10.6.1980., 2. lpp. (6) OV C 349, 17.10.2017., 26. lpp. (7) OV C 215, 19.6.2018., 37. lpp.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaizijas valdību, no otras puses (11714/2022 – C9-0430/2022 – 2022/0221(NLE))

P9_TA(2023)0233 A9-0190/2023

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (11714/2022),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaizijas valdību, no otras puses (11732/2022),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iii) punktu (C9‑0430/2022),

–  ņemot vērā 2023. gada 14. jūnija nenormatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A9‑0190/2023),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Malaizijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0234.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaizijas valdību, no otras puses (11714/2022 – C9-0430/2022 – 2022/0221M(NLE))

P9_TA(2023)0234 A9-0194/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaizijas valdību, no otras puses (11714/2022),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iii) punktu (C9‑0430/2022),

–  ņemot vērā projektu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaizijas valdību, no otras puses (11732/2022),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 16. septembra kopīgo paziņojumu par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā (JOIN(2021)0024) un 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “Global Gateway” (JOIN(2021)0030),

–  ņemot vērā 2022. gada 7. jūnija rezolūciju par ES un drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā(1) un 2022. gada 5. jūlija rezolūciju par Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam tirdzniecības un investīciju jomā(2),

–  ņemot vērā kopīgo līderu paziņojumu, par kuru tika panākta vienošanās ES un Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības (ASEAN) piemiņas samitā, kas notika Briselē 2022. gada 14. decembrī,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar ASEAN(3),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi — Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības dalībvalstīm —, kas parakstīts 1980. gada 7. martā(4) un kas veido juridisko ES un ASEAN attiecību satvaru,

–  ņemot vērā 1989. gada 15. decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā fakultatīvo protokolu,

–  ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu un tās fakultatīvo protokolu,

–  ņemot vērā 2010. gada 23. decembra Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Bēgļu konvenciju un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas (SDO konvencijas),

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas 1998. gada 17. jūlija Romas statūtus,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā fakultatīvo protokolu,

–  ņemot vērā 2013. gada 11. septembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Malaizijas partnerības un sadarbības nolīgumu(5), 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Malaiziju(6) un 2023. gada 18. janvāra rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0194/2023),

A.  tā kā ES un Indijas un Klusā okeāna reģions ir nesaraujami saistīti, ņemot vērā to ekonomikas savstarpējo atkarību un kopīgos globālos izaicinājumus;

B.  tā kā Parlaments ir paudis stingru apņemšanos atbalstīt ASEAN kā galveno reģionālās sadarbības organizāciju; tā kā Malaizija ir viena no ASEAN dibinātājvalstīm un tai ir bijusi izšķiroša nozīme šīs asociācijas vispārējā progresa veicināšanā;

C.  tā kā 2022. gadā ES un ASEAN atzīmēja savu diplomātisko attiecību 45. gadadienu; tā kā ES un ASEAN vadītāji piemiņas samitā 2022. gada 14. decembrī sniegtajā kopīgajā paziņojumā atkārtoti uzsvēra, ka ES un ASEAN ir stratēģiski partneri, kas ir kopīgi ieinteresēti miermīlīgā, stabilā un pārtikušā reģionā;

D.  tā kā ES un Malaizijas pašreizējās sadarbības pamatā ir 1980. gada ES un ASEAN sadarbības nolīgums; tā kā Malaizija vēsturiski ir bijusi tuva ES partnere;

E.  tā kā 2004. gadā Padome pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par individuālu partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) ar Malaiziju;

F.  tā kā ES un Malaizija 2011. gada februārī sāka sarunas par PSN un noslēdza tās 2015. gada 12. decembrī;

G.  tā kā 2016. gada 5. augustā Padomei tika iesniegti projekti Padomes lēmumiem par to, lai parakstītu un noslēgtu PSN starp Eiropas Savienību un Malaiziju kā “tikai ES” nolīgumu; tā kā 2017. gada 17. martā Eiropas Savienības dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja pauda viedokli, ka PSN būtu jāparaksta un jānoslēdz kā jaukts nolīgums;

H.  tā kā, lai gan Malaizija piekrita, ka PSN ir jaukts, tā izvēlējās to nepiemērot provizoriski;

I.  tā kā ES un Malaizija parakstīja PSN 2022. gada 14. decembrī;

J.  tā kā ar PSN tiek stiprināta sadarbība dažādās politikas jomās, tostarp cilvēktiesību, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas, terorisma apkarošanas, cīņas pret korupciju un organizēto noziedzību, tirdzniecības, migrācijas, vides, enerģētikas, klimata pārmaiņu, transporta, zinātnes un tehnoloģijas, nodarbinātības un sociālo jautājumu, izglītības, lauksaimniecības un kultūras jomā;

K.  tā kā abas ES un Malaizijas PSN puses ir atkārtoti apliecinājušas uzticību cieņai pret demokrātijas principiem un cilvēktiesībām, kas formulētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos saistošos starptautiskos instrumentos cilvēktiesību jomā; tā kā Malaizijas cilvēktiesību rādītāji joprojām ir problemātiski;

L.  aicina ES iestādes un struktūras, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu, nodrošināt, lai ES kopējā ārpolitikā un drošības politikā tiktu konsekventi īstenoti ES un dalībvalstu pienākumi cilvēktiesību jomā;

M.  tā kā Malaizijas jaunā vienotības valdība saskaras ar krasām problēmām demokrātisko reformu īstenošanā, tostarp tiesiskuma jomā, cilvēktiesību ievērošanā un dziļas sabiedrības polarizācijas pārvarēšanā;

N.  tā kā Malaizijas likums par musināšanu un Komunikācijas un multivides likums ir tikuši izmantoti pret parlamenta deputātiem, lai dažos gadījumos ierobežotu runas brīvību; tā kā Malaizijā pašlaik tiek apdraudēta vārda un pulcēšanās brīvība, ko veicina plaši un neskaidri formulēti likumi, tostarp Sodu likums, Iespiestās preses un publikāciju likumu un Kriminālkodeksa 504. pants un 505. panta b) punkts, kuros ir paredzēta kriminālatbildība par izteikumiem, kas noved pie “sabiedriskā miera” pārkāpuma; tā kā saskaņā ar dažādiem cilvēktiesību aizstāvju ziņojumiem Malaizijas iestādes arvien vairāk izmanto kriminālizmeklēšanu, lai iebiedētu žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, akadēmiķus un parastos iedzīvotājus, kas izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus;

O.  tā kā Malaizija nav parakstījusi 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju; tā kā aptuveni 185 000 bēgļu un patvēruma meklētāju, tostarp vairāk nekā 100 000 etnisko rohindžu musulmaņu, ir reģistrēti ANO Bēgļu aģentūrā (ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos), bet viņiem nav piešķirts tiesiskais statuss; tā kā Malaizija ir deportējusi bēgļus atpakaļ uz Mjanmu, acīmredzami pārkāpjot patvēruma tiesības un neizraidīšanas principu;

P.  tā kā migrējošie darba ņēmēji veido aptuveni 20–30 % no valsts darbaspēka un bieži cieš no piespiedu darba un cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā bēgļi, patvēruma meklētāji un bezvalstnieki arī saskaras ar augstu piespiedu darba risku, jo viņu neatzītā statusa dēļ viņiem tiek liegta piekļuve likumīgai nodarbinātībai; tā kā nesen ir gūti pierādījumi par piespiedu darba un bērnu darba esamību Malaizijā;

Q.  tā kā Malaizija nav parakstījusi Starptautisko pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu,

R.  tā kā 2023. gada 3. aprīlī Malaizijas parlaments apstiprināja likumprojektu, kas izbeigtu nāvessoda obligātu piemērošanu un šo augstāko soda mēru attiecinātu to tikai uz smagiem noziegumiem;

S.  tā kā ES un ASEAN viena otrai ir trešā lielākā tirdzniecības partnere; tā kā ES ir Malaizijas piektā lielākā tirdzniecības partnere un Malaizija ir ES trešā lielākā tirdzniecības partnere no ASEAN;

T.  tā kā sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Malaiziju tika sāktas 2010. gadā, bet pēc septiņām sarunu kārtām 2012. gadā tās tika apturētas pēc Malaizijas pieprasījuma,

ES Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģija un stratēģiskā partnerība ar ASEAN

1.  norāda, ka Indijas un Klusā okeāna reģions Eiropai kļūst aizvien stratēģiski svarīgāks; atkārtoti norāda, ka atbalsta ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā;

2.  uzsver, ka ES ir apņēmusies atbalstīt brīvu, atvērtu un uz noteikumiem balstītu Indijas un Klusā okeāna reģionu; atkārtoti norāda, ka ir ātri jāīsteno ES jaunā Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģija, jo tā piedāvā ES partneriem reģionā iespēju vienoti risināt kopīgās problēmas, aizstāvēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, starptautiskās tiesības un iestāties par ES un ASEAN kopīgajām vērtībām un principiem; atbalsta ciešāku sadarbību ar reģiona valstīm, tostarp jo īpaši ar ASEAN valstīm;

3.  uzsver, ka ASEAN ir ES stratēģiskā partnere Indijas un Klusā okeāna reģionā; atzinīgi vērtē ES un ASEAN jubilejas samitu, kas notika 2022. gada 14. decembrī; pauž cerību, ka, īstenojot ES un ASEAN vadītāju kopīgo paziņojumu, tiks panākta ciešāka sadarbība ar Dienvidaustrumāzijas valstīm un jo īpaši Malaiziju; atkārtoti uzsver politisko nozīmi, kāda ir spēcīgām divpusējām attiecībām starp ASEAN un ES kopumā un jo īpaši starp Malaiziju un ES;

4.  atkārtoti aicina ātri īstenot ES stratēģiju “Global Gateway”, saskaņojot to ar Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiju; uzsver šīs pieejas ģeopolitiski centrālo lomu, kas Eiropas komandas pieejā integrē uz ilgtspējīgu attīstību vērstus, pārveidojošus, noturību uzlabojošus un uz vērtībām balstītus aspektus; atzinīgi vērtē paziņojumu par 10 miljardu EUR paketi, kas paredzēta, lai paātrinātu investīcijas ASEAN valstu infrastruktūrā, jo īpaši attiecībā uz zaļo pārkārtošanos un ilgtspējīgu savienojamību;

5.  atzinīgi vērtē to, ka ES un ASEAN vadītāji ir atkārtoti apstiprinājuši, ka savstarpēji ievēro suverenitātes un teritoriālās integritātes principus, kas paredzēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos; atkārtoti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums; atzinīgi vērtē to, ka Malaizija balsoja par ANO rezolūciju Ukrainas atbalstam, tostarp rezolūciju, kurā prasīts, lai Krievija nekavējoties, pilnībā un bez nosacījumiem izvestu visus savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās; mudina Malaiziju veicināt starptautisko tiesību ievērošanu, atbalstīt Ukrainu un ieņemt skaidru nostāju pret Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu arī ASEAN ietvaros;

6.  norāda, ka Dienvidaustrumāzija ir viens no pasaules visvairāk apdraudētajiem reģioniem globālās sasilšanas ietekmes ziņā; ar nepacietību gaida, kad 2023. gadā tiks sasaukts pirmais ASEAN un ES ministru dialogs par vidi un klimata pārmaiņām; norāda, ka ES un Malaizijas attiecībās problemātiska ir bijusi diskusija par palmu eļļu;

ES un Malaizijas PSN

7.  atzinīgi vērtē PSN noslēgšanu ar Malaiziju; uzskata, ka šis PSN nodrošina stabilu tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk uzlabotu ilgstošās divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības un apspriestu reģionālus un globālus jautājumus demokrātijas, cilvēktiesību un starptautiskā tiesiskuma veicināšanu un starptautiskās sistēmas stiprināšanu cita starpā masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā, terorisma apkarošanā un cīņā pret korupciju;

8.  uzsver, ka modernam un uz nākotni vērstam PSN ir jānodrošina vērienīgs satvars sadarbībai cīņā pret klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanā; aicina ES, īstenojot PSN, šos aspektus izvirzīt ES un Malaizijas attiecību centrā;

9.  aicina Malaizijas iestādes mainīt diskriminējošos valstspiederības un pilsonības tiesību aktus, kas apdraud sieviešu pamata cilvēktiesības, un veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu sieviešu diskrimināciju darba vietā, tostarp diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi darba iespējām un ārstēšanai, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma neesamību un nevienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm;

10.  aicina puses apņemties atbalstīt valsts tiesību aktu par uzņēmumu pienācīgu rūpību un korporatīvo pārskatatbildību īstenošanu un izpildi, vienoties par konkrētākiem pienākumiem, ņemot vērā ilgtspējīgas ietekmes novērtējumus, apmainīties ar attiecīgo informāciju, piemēram, par izmeklēšanu, pārbaužu un izpildes darbību skaitu, un nodrošināt uzņēmumiem apmācību vai tehnisko palīdzību attiecībā uz pienācīgu rūpību un korporatīvo pārskatatbildību;

11.  uzsver, ka puses vienojas sadarboties zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā, kā arī zaļo tehnoloģiju, enerģētikas un transporta nozarēs;

12.  atgādina, ka PSN 1. panta 3. punktā ir apstiprināta pušu apņemšanās veicināt ilgtspējīgu attīstību, sadarboties, lai risinātu klimata pārmaiņu un globalizācijas radītās problēmas, un palīdzēt sasniegt starptautiski saskaņotos attīstības mērķus, jo īpaši stiprināt globālu partnerību attīstības jomā, kas atjaunota Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam; mudina abas puses pastiprināt centienus, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi, pieņemot un īstenojot efektīvāku klimata politiku enerģētikas pārkārtošanai un dekarbonizācijai;

13.  uzsver pušu apņemšanos uzlabot sadarbību, lai risinātu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jautājumus saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām; uzsver, ka visās darbībās, ko puses veic saskaņā ar PSN, būtu jāņem vērā piemērojamo daudzpusējo vides nolīgumu, tostarp Parīzes nolīguma, īstenošana;

14.  uzsver, ka Malaizija saskaras ar aizvien lielāku vides degradāciju daudzos reģionos, tostarp atmežošanu, bioloģiskās daudzveidības zudumu un gaisa un ūdens piesārņojumu; mudina abas puses, kad tās sadarbojas šo problēmu risināšanā, pievērst lielu uzmanību šo jautājumu risināšanai;

15.  atzinīgi vērtē to, ka PSN atbalsta izglītības un kultūras sadarbības, tostarp cilvēku savstarpējo kontaktu, veicināšanu;

16.  uzsver, ka saskaņā ar PSN 1. panta 1. punktu cilvēktiesības un demokrātijas principu nostiprināšanas ievērošana, tiesiskums un laba pārvaldība ir būtiskas PSN sastāvdaļas; aicina stiprināt divpusējo sadarbību cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, jo īpaši attiecībā uz paraugprakses apmaiņu, izglītību cilvēktiesību jomā, jēgpilna un plaša cilvēktiesību dialoga izveidi un sadarbību attiecīgajās ANO cilvēktiesību struktūrās; šajā sakarībā uzteic Malaiziju par to, ka tā šajā kontekstā 2019. gada 26. februārī nosūtīja pastāvīgu uzaicinājumu uz ANO Cilvēktiesību padomes īpašajām procedūrām; mudina Malaiziju uzaicināt ANO īpašo referentu cilvēktiesību aizstāvju jautājumos uz valsts vizīti;

17.  vēlreiz aicina Malaizijas iestādes atcelt pārāk plašo Musināšanas likumu un nodrošināt, lai visi tiesību akti, tajā skaitā Terorisma apkarošanas likums, Iespiestās preses un publikāciju likums, Komunikāciju un multimediju likums un Miermīlīgas pulcēšanās likums, kā arī citi attiecīgie Kriminālkodeksa noteikumi atbilstu starptautiskajiem standartiem attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību un cilvēktiesību aizsardzību; atkārto aicinājumus Malaizijas iestādēm veicināt miermīlīgu pulcēšanos un nodrošināt visu dalībnieku drošību un vārda brīvību visā valstī;

18.  atkārtoti pauž bažas par to, ka 2016. gadā tika pieņemts Nacionālās drošības padomes akts, ar ko Nacionālās drošības padomei un drošības spēkiem tiek piešķirtas ārkārtas pilnvaras; vēlreiz aicina Malaizijas iestādes atcelt šo likumu, kas ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; uzsver, ka nepieciešamība aizsargāt valsts drošību nedrīkst ignorēt pienākumu aizsargāt pilsoniskās un politiskās tiesības;

19.  atkārtoti aicina Malaizijas iestādes ratificēt un īstenot svarīgākās starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

20.  aicina Malaizijas valdību nekavējoties ratificēt un īstenot visas SDO pamatkonvencijas, tostarp par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību (Nr. 87), par diskrimināciju (Nr. 111) un par darba drošību un veselības aizsardzību (Nr. 155); atzinīgi vērtē to, ka Malaizija nesen ratificēja 1930. gada Piespiedu darba konvencijas 2014. gada protokolu; mudina Malaizijas valdību apņēmīgi vērsties pret piespiedu darbu, tostarp mājkalpotāju ļaunprātīgu izmantošanu, un aizliegt darba devējiem glabāt darbinieku pases bez viņu piekrišanas; mudina Malaizijas iestādes pastiprināt centienus, lai identificētu, kuri no ĶTR valdības infrastruktūras projektos strādājošajiem Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) darbiniekiem ir cilvēku tirdzniecības upuri;

21.  pauž bažas par reliģisko un etnisko minoritāšu un pirmiedzīvotāju kopienu stāvokli valstī; mudina Malaizijas iestādes nodrošināt visaptverošu sistēmu visu minoritāšu un pirmiedzīvotāju grupu aizsardzībai un atbalstam valstī, pienācīgi ievērojot viņu pamattiesības, tostarp reliģijas brīvību un kultūras tiesības;

22.  nosoda plaši izplatīto diskrimināciju pret LGBTIQ+ kopienu; aicina Malaizijas valdību ātri pieņemt tiesisko regulējumu, kas aizsargātu LGBTIQ+ kopienu pret diskrimināciju, pilnībā ievērojot pamattiesības un saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

23.  pauž bažas par bēgļu stāvokli Malaizijā, jo īpaši par bēgļu un patvēruma meklētāju, tostarp rohindžu bēgļu, aizturēšanu un izraidīšanu uz valstīm, kurās viņi saskaras ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; nosoda tūkstošiem Mjanmas pilsoņu masveida izraidīšanu, neizvērtējot viņu patvēruma pieprasījumus vai citas aizsardzības vajadzības, tādējādi pārkāpjot neizraidīšanas principu; aicina Malaizijas iestādes nekavējoties pārtraukt piespiedu deportāciju un ātri piešķirt ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos piekļuvi imigrācijas aizturēšanas centriem; atkārtoti aicina Malaizijas iestādes parakstīt un ratificēt ANO 1951. gada Bēgļu konvenciju un tās 1967. gada protokolu;

24.  uzsver, ka sadarbība migrācijas jomā ir jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; aicina ES sadarbībā ar Malaiziju migrācijas jautājumos veicināt, ievērot un aizsargāt starptautiskos cilvēktiesību standartus un jo īpaši neizraidīšanas principu un brīvprātīgas atgriešanās principu;

25.  pauž atzinību Malaizijai par to, ka tā ir atcēlusi nāvessoda obligātu piemērošanu; aicina Malaizijas valdību saglabāt oficiālo moratoriju attiecībā uz visiem nāvessodiem, līdz nāvessods tiek pilnībā atcelts un visi nāvessodi tiek mainīti pret citiem sodiem;

26.  aicina Malaizijas iestādes un ES šā nolīguma īstenošanā jēgpilni iesaistīt pilsonisko sabiedrību, arodbiedrības un cilvēktiesību aizstāvjus;

27.  uzsver, ka turpmākajās sarunās par ES un Malaizijas BTN ir jāņem vērā cilvēktiesību jautājumi;

28.  uzsver, ka ES brīvās tirdzniecības nolīgumos ir paredzēta tā sauktā “neizpildes klauzula”, saskaņā ar kuru tirdzniecības preferences tiek apturētas, ja tiek pārkāpti PSN būtiskie elementi;

o
o   o

29.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Malaizijas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 493, 27.12.2022., 32. lpp. (2) OV C 47, 7.2.2023., 15. lpp. (3) OV C 346, 27.9.2018., 44. lpp. (4) OV L 144, 10.6.1980., 2. lpp. (5) OV C 93, 9.3.2016., 89. lpp. (6) OV C 399, 24.11.2017., 137. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0011.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku (2022–2026) (12787/2022 – C9-0001/2023 – 2022/0249(NLE))

P9_TA(2023)0235 A9-0196/2023

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (12787/2022),

–  ņemot vērā Protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku (2022–2026) (12785/2022),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9‑0001/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A9‑0196/2023),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Maurīcijas Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai , kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus (COM(2021)0206 – C9-0146/2021 – 2021/0106(COD))(1)

P9_TA(2023)0236 A9-0188/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 4.a norāde (jauna) ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu, Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4.bnorāde (jauna) ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kopīgo atzinumu, Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Šīs regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, it īpaši mākslīgā intelekta izstrādei, laišanai tirgū un izmantošanai saskaņā ar Savienības vērtībām. Šī regula kalpo virknei sevišķi svarīgu vispārības interešu, piemēram, veicina augstu veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni, un nodrošina uz AI bāzētu preču un pakalpojumu brīvu pārvietošanos pāri robežām, tādējādi nepieļaujot dalībvalstu ierobežojumus AI sistēmu izstrādei, laišanai tirgū un izmantošanai, ja tie šajā regulā nav nepārprotami atļauti. (1)  Šīs regulas mērķis ir veicināt uz cilvēku orientēta un uzticama mākslīgā intelekta izmantošanu un nodrošināt augstu veselības, drošības, pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma, kā arī vides aizsardzības līmeni pret mākslīgā intelekta sistēmu kaitīgo ietekmi Savienībā, vienlaikus atbalstot inovāciju un uzlabojot iekšējā tirgus darbību. Šī regula nosaka vienotu tiesisko regulējumu, it īpaši mākslīgā intelekta izstrādei, laišanai tirgū, nodošanai ekspluatācijā un izmantošanai saskaņā ar Savienības vērtībām, un nodrošina MI preču un pakalpojumu brīvu apriti pāri robežām, tādējādi nepieļaujot dalībvalstu ierobežojumus mākslīgā intelekta sistēmu (MI sistēmu) izstrādei, laišanai tirgū un izmantošanai, ja šādi ierobežojumi šajā regulā nav nepārprotami atļauti. Dažas MI sistēmas var ietekmēt arī demokrātiju un tiesiskumu un vidi. Šīm bažām ir pievērsta īpaša uzmanība kritiskajās nozarēs un izmantošanas gadījumos, kas uzskaitīti šīs regulas pielikumos. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) (1a)  Šai regulai būtu jāsaglabā Savienības vērtības, atvieglojot mākslīgā intelekta radīto ieguvumu izplatīšanu sabiedrībā, aizsargājot privātpersonas, uzņēmumus, demokrātiju un tiesiskumu un vidi pret riskiem, vienlaikus veicinot inovāciju un nodarbinātību un palīdzot Savienībai ieņemt vadošu vietu šajā jomā. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Mākslīgā intelekta sistēmas (AI sistēmas) var viegli ieviest vairākās ekonomikas nozarēs un sabiedrībā, arī pāri robežām, un tās var būt apritē visā Savienībā. Dažas dalībvalstis jau ir izskatījušas iespēju pieņemt valsts līmeņa noteikumus ar mērķi nodrošināt to, ka mākslīgais intelekts ir drošs un to izstrādā un izmanto saskaņā ar pienākumiem ievērot pamattiesības. Atšķirīgi valstu noteikumi var izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību un mazināt juridisko noteiktību ekonomikas dalībniekiem, kuri izstrādā vai izmanto AI sistēmas. Tāpēc visā Savienībā būtu jānodrošina konsekvents un augsts aizsardzības līmenis, turpretim atšķirības, kuras kavē AI sistēmu un saistīto produktu brīvu apriti iekšējā tirgū, būtu jānovērš, nosakot vienotus pienākumus operatoriem un visā iekšējā tirgū garantējot sevišķi svarīgu vispārības interešu un personu tiesību vienotu aizsardzību, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu. Ciktāl šī regula satur īpašus noteikumus par privātpersonu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi saistībā ar AI sistēmu izmantošanu reāllaika biometriskajai tālidentifikācijai sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, ir piemēroti par šīs regulas pamatu noteikt LESD 16. pantu, ciktāl tas attiecas uz minētajiem īpašajiem noteikumiem. Ņemot vērā minētos īpašos noteikumus un LESD 16. panta izmantošanu, ir lietderīgi apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju. (2)  MI sistēmas var viegli ieviest vairākās ekonomikas nozarēs un sabiedrībā, arī pāri robežām, un tās var būt apritē visā Savienībā. Dažas dalībvalstis jau ir izskatījušas iespēju pieņemt valsts noteikumus ar mērķi nodrošināt to, ka mākslīgais intelekts ir uzticams un drošs un to izstrādā un izmanto saskaņā ar pienākumiem ievērot pamattiesības. Atšķirīgi valstu noteikumi var izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību un mazināt juridisko noteiktību operatoriem, kuri izstrādā vai izmanto MI sistēmas. Tāpēc visā Savienībā būtu jānodrošina konsekvents un augsts aizsardzības līmenis, lai panāktu uzticamu MI, turpretim atšķirības, kuras kavē MI sistēmu un saistīto produktu brīvu apriti, inovāciju, ieviešanu un izmantošanu iekšējā tirgū, būtu jānovērš, nosakot vienotus pienākumus operatoriem un visā iekšējā tirgū garantējot sevišķi svarīgu vispārības interešu un personu tiesību vienotu aizsardzību, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Tā kā mākslīgais intelekts bieži izmanto liela apjoma datu apstrādi un daudzas MI sistēmas un lietojumi izmanto persondatu apstrādi, ir lietderīgi šo regulu balstīt uz LESD 16. pantu, kurā ir nostiprinātas fizisku personu tiesības uz aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi un paredzēts pieņemt noteikumus par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) (2b)  Pamattiesības uz persondatu aizsardzību ir aizsargātas jo īpaši ar Regulu (ES) 2016/679, Regulu (ES) 2018/1725 un Direktīvu 2016/680. Direktīva 2002/58/EK papildus aizsargā privāto dzīvi un saziņas konfidencialitāti, tostarp paredz nosacījumus jebkādai persondatu un nepersondatu glabāšanai galiekārtā un piekļuvei no tās. Minētie tiesību akti nodrošina pamatu ilgtspējīgai un atbildīgai datu apstrādei, tostarp gadījumos, kad datu kopas ietver gan persondatus, gan nepersondatus. Šīs regulas mērķis nav ietekmēt to spēkā esošo Savienības tiesību aktu piemērošanu, kas reglamentē persondatu apstrādi, tostarp to neatkarīgo uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras, kas ir kompetentas uzraudzīt atbilstību minētajiem instrumentiem. Šī regula neskar pamattiesības uz privāto dzīvi un persondatu aizsardzību, kas paredzētas Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību un privātumu un nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns) (2c)  Uz mākslīgā intelekta sistēmām Savienībā attiecas attiecīgie ražojumu drošuma tiesību akti, kas nodrošina satvaru patērētāju aizsardzībai pret bīstamiem ražojumiem kopumā, un šādi tiesību akti būtu jāturpina piemērot. Šī regula arī neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos patērētāju aizsardzības un ražojumu drošuma jomā, tostarp Regulā (ES) 2017/2394, Regulā (ES) 2019/1020, Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību un Direktīvā 2013/11/ES. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 2.d apsvērums (jauns) (2d)  Saskaņā ar LESD 114. panta 2. punktu šī regula papildina un tai nevajadzētu apdraudēt nodarbinātu personu tiesības un intereses. Tādēļ šai regulai nevajadzētu ietekmēt Savienības tiesību aktus sociālās politikas jomā un valstu darba tiesības un praksi, proti, jebkādas tiesību normas un līgumu nosacījumus, kas skar nodarbinātības apstākļus, darba apstākļus, tostarp veselību un drošību darbā, un attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem, tostarp informēšanu, apspriešanos un līdzdalību. Šai regulai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstīs un Savienībā atzīto pamattiesību īstenošanu, tostarp tiesības vai brīvību streikot vai veikt citu rīcību, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi paredzēta konkrētajās dalībvalstu darba attiecību sistēmās. Tāpat tai nevajadzētu skart vienošanās praksi, tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumu, kā arī tiesības kolektīvi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi. Jebkurā gadījumā tai nebūtu jāliedz Komisijai ierosināt īpašus tiesību aktus par MI sistēmu skarto darba ņēmēju tiesībām un brīvībām. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 2.e apsvērums (jauns) (2e)  Šai regulai nebūtu jāietekmē Direktīvas ... [COD 2021/414/EK] noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus platformu darbā. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 2.f apsvērums (jauns) (2f)  Šai regulai būtu jāpalīdz atbalstīt pētniecību un inovāciju, un tai nevajadzētu apdraudēt pētniecības un izstrādes darbības un būtu jāievēro zinātniskās pētniecības brīvība. Tāpēc no tās darbības jomas ir jāizslēdz MI sistēmas, kas īpaši izstrādātas vienīgi zinātniskās pētniecības un izstrādes nolūkā, un jānodrošina, ka regula citādi neietekmē MI sistēmu zinātniskās pētniecības un izstrādes darbības. Jebkurā gadījumā visas pētniecības un izstrādes darbības būtu jāveic saskaņā ar Hartu, Savienības tiesību aktiem, kā arī valsts tiesību aktiem; Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Mākslīgais intelekts ir tehnoloģiju kopa, kas strauji attīstās un var sniegt dažādus ekonomiskos un sociālos ieguvumus visās nozarēs un sociālajās darbībās. Uzlabojot prognozēšanas spēju, optimizējot darbības un resursu sadali un personalizējot indivīdiem un organizācijām pieejamos digitālos risinājumus, mākslīgā intelekta izmantošana var nodrošināt būtiskas konkurences priekšrocības uzņēmumiem un sekmēt sabiedrībai un videi labvēlīgus rezultātus, piemēram, veselības aprūpē, lauksaimniecībā, izglītībā un apmācībā, infrastruktūras apsaimniekošanā, enerģētikā, transportā un loģistikā, sabiedriskajos pakalpojumos, drošībā, tieslietās, resursefektivitātē un energoefektivitātē un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā. (3)  Mākslīgais intelekts ir tehnoloģiju kopa, kas strauji attīstās un var sniegt un jau sniedz dažādus ekonomiskos, vides un sociālos ieguvumus visās nozarēs un sociālajās darbībās, ja to attīsta, ievērojot relevantos vispārīgos principus atbilstoši Hartai un Savienības pamatā esošajām vērtībām. Uzlabojot prognozēšanas spēju, optimizējot darbības un resursu sadali un personalizējot indivīdiem un organizācijām pieejamos digitālos risinājumus, mākslīgā intelekta izmantošana var nodrošināt būtiskas konkurences priekšrocības uzņēmumiem un sekmēt sabiedrībai un videi labvēlīgus rezultātus, piemēram, veselības aprūpē, lauksaimniecībā, pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā, izglītībā un apmācībā, mediju, sporta un kultūras jomā, infrastruktūras apsaimniekošanā, enerģētikā, transportā un loģistikā, krīžu pārvarēšanā, sabiedriskajos pakalpojumos, drošībā, tieslietās, resursefektivitātē un energoefektivitātē, vides monitoringā, biodaudzveidības un ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) (3a)  Lai palīdzētu sasniegt oglekļneitralitātes mērķrādītājus, Eiropas uzņēmumiem būtu jācenšas izmantot visus pieejamos tehnoloģiskos panākumus, kas var palīdzēt sasniegt šo mērķi. Mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, ko potenciāli var izmantot, lai apstrādātu arvien pieaugošo datu apjomu, kas tiek radīts ražošanas, vides, veselības aprūpes un citos procesos. Lai veicinātu investīcijas MI analīzes un optimizācijas rīkos, šai regulai būtu jānodrošina prognozējama un samērīga vide zema riska rūpnieciskajiem risinājumiem. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Tajā pašā laikā atkarībā no mākslīgā intelekta konkrētā lietojuma un izmantošanas apstākļiem tas var radīt riskus un nodarīt kaitējumu vispārības interesēm un tiesībām, kuras aizsargā Savienības tiesību akti. Minētais kaitējums var būt materiāls vai nemateriāls. (4)  Tajā pašā laikā atkarībā no mākslīgā intelekta konkrētā lietojuma un izmantošanas apstākļiem, kā arī tehnoloģiskās attīstības pakāpes tas var radīt riskus un nodarīt kaitējumu vispārības vai privātām interesēm un fizisku personu pamattiesībām, kuras aizsargā Savienības tiesību akti. Šāds kaitējums var būt materiāls vai nemateriāls, tostarp fizisks, psiholoģisks, sabiedrisks vai ekonomisks. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) (4a)  Ņemot vērā mākslīgā intelekta potenciālo lielo ietekmi uz sabiedrību un nepieciešamību veidot uzticēšanos, ir būtiski, lai mākslīgais intelekts un tā tiesiskais regulējums tiktu izstrādāts saskaņā ar Savienības vērtībām, kas nostiprinātas LES 2. pantā, un Līgumos, Hartā un starptautiskajās cilvēktiesībās nostiprinātajām pamattiesībām un brīvībām. Priekšnosacījums tam ir tas, ka mākslīgajam intelektam vajadzētu būt uz cilvēku orientētai tehnoloģijai. Tam nevajadzētu aizstāt cilvēka autonomiju vai pieņemt personas brīvības zaudēšanu un primāri būtu jākalpo sabiedrības vajadzībām un kopējam labumam. Būtu jāparedz aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu tāda ētiski integrēta mākslīgā intelekta izstrādi un izmantošanu, kurā tiek ievērotas Savienības vērtības un Harta. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Tāpēc ir nepieciešams Savienības tiesiskais regulējums, kas nosaka saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta jomā ar mērķi veicināt mākslīgā intelekta izstrādi, ieviešanu un izmantošanu iekšējā tirgū, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni tādām vispārības interesēm kā veselība un drošība, un pamattiesību aizsardzība, kā tas atzīts un aizsargāts Savienības tiesību aktos. Lai sasniegtu minēto mērķi, būtu jānosaka noteikumi par noteiktu AI sistēmu laišanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā, tādējādi nodrošinot netraucētu iekšējā tirgus darbību un ļaujot saistībā ar minētajām sistēmām izmantot preču un pakalpojumu brīvas pārvietošanās principa radītos ieguvumus. Nosakot minētos noteikumus, šī regula atbalsta Eiropadomes nosprausto Savienības mērķi33 – Savienībai būt pasaules līderei droša, uzticama un ētiska mākslīgā intelekta attīstīšanā – un nodrošina ētikas principu aizsardzību, kā to īpaši lūdzis Eiropas Parlaments34. (5)  Tāpēc ir nepieciešams Savienības tiesiskais regulējums, kas nosaka saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta jomā ar mērķi veicināt mākslīgā intelekta izstrādi, ieviešanu un izmantošanu iekšējā tirgū, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni tādām vispārības interesēm kā veselība un drošība, pamattiesību aizsardzība, demokrātija un tiesiskums un vide, kā tas atzīts un aizsargāts Savienības tiesību aktos. Lai sasniegtu minēto mērķi, būtu jānosaka noteikumi par noteiktu MI sistēmu laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu, tādējādi nodrošinot netraucētu iekšējā tirgus darbību un ļaujot saistībā ar minētajām sistēmām izmantot preču un pakalpojumu brīvas aprites principa radītos ieguvumus. Šiem noteikumiem vajadzētu būt skaidriem un stingriem pamattiesību aizsardzībā, atbalstošiem jaunus inovatīvus risinājumus un iespējojošiem publiskā un privātā sektora dalībnieku Eiropas ekosistēmu, kas rada MI sistēmas saskaņā ar Savienības vērtībām. Paredzot minētos noteikumus, kā arī pasākumus inovācijas atbalstam, īpašu uzmanību pievēršot MVU un jaunuzņēmumiem, šī regula atbalsta Eiropadomes nosprausto Savienības mērķi33 – veicināt Eiropā izstrādātu MI, Savienībai būt pasaules līderei droša, uzticama un ētiska mākslīgā intelekta attīstīšanā – un nodrošina ētikas principu aizsardzību, kā to īpaši lūdzis Eiropas Parlaments34. __________________ __________________ 33 Eiropadome (2020), Eiropadomes ārkārtas sanāksme (2020. gada 1. un 2. oktobrī) – secinājumi, EUCO 13/20, 6. lpp. 33 Eiropadome (2020), Eiropadomes ārkārtas sanāksme (2020. gada 1. un 2. oktobrī) – secinājumi, EUCO 13/20, 6. lpp. 34 Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru, 2020/2012(INL). 34 Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru, 2020/2012(INL). Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Turklāt, lai veicinātu MI sistēmu attīstību saskaņā ar Savienības vērtībām, Savienībai ir jānovērš galvenās nepilnības un šķēršļi, kas kavē digitālās pārveides potenciālu, tostarp digitāli kvalificētu darba ņēmēju trūkumu, bažas par kiberdrošību, investīciju un piekļuves investīcijām trūkumu, kā arī esošās un potenciālās atšķirības starp lielajiem uzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta un jauno tehnoloģiju inovācijas sniegtās priekšrocības ir jūtamas visos Savienības reģionos un ka pietiekamas investīcijas un resursi tiek nodrošināti jo īpaši tiem reģioniem, kuri varētu būt atpalikuši dažu digitālo rādītāju ziņā. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 6. apsvērums (6)  AI sistēmas jēdziens būtu skaidri jādefinē juridiskās noteiktības labad, vienlaikus nodrošinot elastību, kas vajadzīga, lai pielāgotos tehnoloģiju attīstībai nākotnē. Definīcija būtu jāpamato uz programmatūras galvenajām funkcionālajām iezīmēm, it sevišķi spēju konkrēta cilvēku noteikta mērķu kopuma ietvaros radīt tādus iznākumus kā saturs, prognozes, ieteikumi vai lēmumi, kuri ietekmē vidi, ar ko sistēma mijiedarbojas fiziskā vai digitālā dimensijā. AI sistēmas var projektēt darbībai dažādās autonomijas pakāpēs, un tās var izmantot kā savrupas sistēmas vai kā produkta sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai sistēma ir fiziski integrēta produktā (iegulta) vai nodrošina produkta funkcionalitāti, nebūdama tajā integrēta (neiegulta). AI sistēmas definīcija būtu jāpapildina ar konkrētu tās izstrādē izmantotu metožu un pieeju sarakstu, kurš būtu jāatjaunina saskaņā ar tirgus un tehnoloģiju attīstību, Komisijai pieņemot deleģētos aktus minētā saraksta grozīšanai. (6)  MI sistēmas jēdziens šajā regulā būtu skaidri jādefinē un cieši jāsaskaņo ar mākslīgā intelekta jomas starptautisko organizāciju darbu juridiskās noteiktības, saskaņošanas un plašas atzīšanas labad, vienlaikus nodrošinot elastību, kas vajadzīga, lai pielāgotos tehnoloģiju straujajai attīstībai šajā jomā. Turklāt definīcijā būtu jāmin mākslīgā intelekta galvenās iezīmes, piemēram, tā mācīšanās, spriešanas vai modelēšanas spējas, lai to nošķirtu no vienkāršākām programmatūras sistēmām un programmēšanas pieejām. MI sistēmas ir projektētas darbībai dažādās autonomijas pakāpēs, kas nozīmē, ka to darbības vismaz zināmā mērā ir neatkarīgas no cilvēka kontroles un spēj darboties bez cilvēka iejaukšanās. Termins “mašinizēta” nozīmē to, ka MI sistēmas ir mašīnu darbinātas. Atsauce uz eksplicītiem vai implicītiem mērķiem uzsver, ka MI sistēmas var darboties saskaņā ar eksplicītiem cilvēka noteiktiem mērķiem vai implicītiem mērķiem. MI sistēmas mērķi konkrētā kontekstā var atšķirties no MI sistēmas paredzētā nolūka. Atsauce uz prognozēm ietver saturu, kas šajā regulā tiek uzskatīts par prognozēšanas veidu kā vienu no iespējamajiem MI sistēmas radītajiem rezultātiem. Šajā regulā vides būtu jāsaprot kā konteksti, kuros MI sistēmas darbojas, savukārt MI sistēmas radītie iznākumi, t. i., prognozes, ieteikumi vai lēmumi, atbilst sistēmas mērķiem, pamatojoties uz ievaddatiem no konkrētās vides. Šādi iznākumi vēl vairāk ietekmē konkrēto vidi, pat vienkārši pievienojot tai jaunu informāciju. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) (6a)  MI sistēmām bieži ir mašīnmācīšanās spējas, kas tām ļauj pielāgoties un autonomi veikt jaunus uzdevumus. Mašīnmācīšanās ir skaitļošanas process, kurā no datiem optimizē modeļa parametrus un kurš ir matemātiska konstrukcija, kas ģenerē iznākumu atkarībā no ievaddatiem. Mašīnmācīšanās pieejas ir, piemēram, pārraudzītā, nepārraudzītā un stimulētā mācīšanās, kam izmanto dažādas metodes, tostarp dziļo mācīšanos ar neironu tīkliem. Šīs regulas mērķis ir novērst jaunus potenciālus riskus, kas var rasties, deleģējot kontroli MI sistēmām, jo īpaši tām MI sistēmām, kuras var attīstīties pēc ieviešanas. Daudzu šo MI sistēmu funkcijas un iznākumi balstās uz abstraktām matemātiskām attiecībām, kuras cilvēkiem ir grūti saprast un uzraudzīt un kurām ir grūti ieraudzīt saistību ar konkrētiem ievaddatiem. Šīs kompleksās un neskaidrās iezīmes (melnās kastes elements) ietekmē pārskatatbildību un izskaidrojamību. Salīdzinoši vienkāršāki paņēmieni, piemēram, uz zināšanām balstītas pieejas, Beijesa novērtējums vai lēmumu koki, arī var radīt juridiskas nepilnības, kas jānovērš ar šo regulu, jo īpaši, ja tos izmanto hibrīdās sistēmās kombinācijā ar mašīnmācīšanās pieejām. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns) (6b)  MI sistēmas var izmantot kā fiziskā produktā integrētu (iegultu) savrupu programmatūras sistēmu, kā fiziska produkta darbības nodrošinātāju, neesot tajā integrētai (neiegulta), vai kā MI komponentu lielākā sistēmā. Ja šī lielākā sistēma nedarbotos bez attiecīgā MI komponenta, visa lielākā sistēma saskaņā ar šo regulu būtu jāuzskata par vienu MI sistēmu. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Šajā regulā izmantotais biometrisko datu jēdziens saskan ar biometrisko datu jēdziena definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 4. panta 14. punktā35, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 18. punktā36 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 13. punktā37 un būtu jāinterpretē saskaņā ar to. (7)  Šajā regulā izmantotais biometrisko datu jēdziens saskan ar biometrisko datu jēdziena definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 4. panta 14. punktā35 un būtu jāinterpretē saskaņā ar to. Biometriskie dati ir papildu dati, kas iegūti specifiskas tehniskas apstrādes rezultātā un kas attiecas uz fiziskas personas fiziskajiem, fizioloģiskajiem vai uzvedības signāliem, piemēram, sejas izteiksmi, kustībām, pulsa biežumu, balsi, taustiņsitieniem vai gaitu, un kas ļauj vai neļauj veikt vai apstiprināt fiziskās personas precīzu identitāti; __________________ __________________ 35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). 37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (Tiesībaizsardzības direktīva) (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.). Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7a)  Biometriskās identifikācijas jēdziens, kā tas lietots šajā regulā, būtu jādefinē kā cilvēka fizisko, fizioloģisko, uzvedības un psiholoģisko īpašību, piemēram, sejas, acu kustību, sejas izteiksmes, ķermeņa formas, balss, runas, gaitas, stājas, sirdsdarbības ātruma, asinsspiediena, smaržas, taustiņsitienu, psiholoģiskas reakcijas (dusmas, ciešanas, sēras utt.), automātiska atpazīšana, lai konstatētu personas identitāti, salīdzinot šīs personas biometriskos datus ar datubāzē glabātiem personu biometriskajiem datiem (identifikācija “viens pret daudziem”) neatkarīgi no tā, vai indivīds ir devis piekrišanu vai nav. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns) (7b)  Biometriskās kategorizācijas jēdziens, kā tas lietots šajā regulā, būtu jādefinē kā fizisku personu pierakstīšana noteiktām kategorijām vai tādu viņu īpašību un iezīmju izsecināšana kā dzimumidentitāte, dzimums, vecums, matu krāsa, acu krāsa, tetovējumi, etniskā vai sociālā izcelsme, veselība, garīgās vai fiziskās spējas, uzvedības vai personības iezīmes, valoda, reliģija, piederība nacionālajai minoritātei vai seksuālā vai politiskā orientācija, pamatojoties uz viņu biometriskajiem vai biometrijā balstītiem datiem vai atbilstoši tam, ko var izsecināt no šādiem datiem; Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Biometriskās tālidentifikācijas sistēmas jēdziens, kā tas izmantots šajā regulā, būtu jādefinē funkcionāli kā AI sistēma, kas paredzēta fizisku personu identifikācijai no attāluma, salīdzinot personas biometriskos datus ar atsauces datubāzē esošiem biometriskajiem datiem, iepriekš nezinot, vai attiecīgā persona atradīsies attiecīgajā vietā un var tikt identificēta, neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas, procesa vai biometrisko datu veida. Ņemot vērā to atšķirīgās iezīmes un izmantošanas veidus, kā arī dažādos saistītos riskus, būtu jānošķir “reāllaika” un “vēlāklaika” biometriskās tālidentifikācijas sistēmas. Reāllaika sistēmu gadījumā biometrisko datu iegūšana, salīdzināšana un identifikācija notiek uzreiz, gandrīz uzreiz vai, jebkurā gadījumā, bez būtiskas aiztures. Šajā ziņā nevajadzētu būt iespējai apiet šīs regulas noteikumus par attiecīgo AI sistēmu izmantošanu reāllaikā, iestrādājot sistēmā nelielu aizturi. Reāllaika sistēmās izmanto “tiešraides” vai “gandrīz tiešraides” materiālu, piemēram, videomateriālu, ko uzņem kamera vai cita ierīce ar līdzīgu funkciju. Turpretī vēlāklaika sistēmu gadījumā biometriskie dati jau ir iegūti, un salīdzināšana un identifikācija notiek tikai pēc būtiskas aiztures. Tās izmanto materiālu, piemēram, attēlus vai videomateriālus, ko uzņēmušas videonovērošanas sistēmas kameras vai privātas ierīces pirms sistēmas izmantošanas attiecībā uz attiecīgajām fiziskajām personām. (8)  Biometriskās tālidentifikācijas sistēmas jēdziens, kā tas izmantots šajā regulā, būtu jādefinē funkcionāli kā MI sistēma, kas paredzēta fizisku personu identifikācijai no attāluma, salīdzinot personas biometriskos datus ar atsauces datubāzē esošiem biometriskajiem datiem, iepriekš nezinot, vai attiecīgā persona atradīsies attiecīgajā vietā un var tikt identificēta, neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas, procesa vai biometrisko datu veida, izņemot verifikācijas sistēmas, kuras vienīgi salīdzina indivīda biometriskos datus ar to agrāk iegūtajiem biometriskajiem datiem (viens pret vienu). Ņemot vērā to atšķirīgās iezīmes un izmantošanas veidus, kā arī dažādos saistītos riskus, būtu jānošķir “reāllaika” un “vēlāklaika” biometriskās tālidentifikācijas sistēmas. Reāllaika sistēmu gadījumā biometrisko datu iegūšana, salīdzināšana un identifikācija notiek uzreiz, gandrīz uzreiz vai, jebkurā gadījumā, bez būtiskas aiztures. Šajā ziņā nevajadzētu būt iespējai apiet šīs regulas noteikumus par attiecīgo MI sistēmu izmantošanu reāllaikā, iestrādājot sistēmā nelielu aizturi. Reāllaika sistēmās izmanto “tiešraides” vai “gandrīz tiešraides” materiālu, piemēram, videomateriālu, ko uzņem kamera vai cita ierīce ar līdzīgu funkciju. Turpretī vēlāklaika sistēmu gadījumā biometriskie dati jau ir iegūti, un salīdzināšana un identifikācija notiek tikai pēc būtiskas aiztures. Tās izmanto materiālu, piemēram, attēlus vai videomateriālus, ko uzņēmušas videonovērošanas sistēmas kameras vai privātas ierīces pirms sistēmas izmantošanas attiecībā uz attiecīgajām fiziskajām personām. Tā kā biometriskās identifikācijas jēdziens ietver to, ka tā notiek neatkarīgi no indivīda piekrišanas, šī definīcija ir piemērojama pat tad, kad biometriskās tālidentifikācijas sistēmas uzraudzītajā vietā tiek izvietoti brīdinājuma paziņojumi, un to de facto neatceļ ar priekšreģistrāciju. Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)  Fizisku personu identifikācijas no attāluma jēdziens ir ieviests, lai nošķirtu biometriskās tālidentifikācijas sistēmas no tiešā tuvuma indivīdu verifikācijas sistēmām, kuras izmanto biometriskās identifikācijas līdzekļus un kuru vienīgais mērķis ir apstiprināt, vai konkrētajai fiziskajai personai, kas ļaujas identifikācijai, ir atļauts, piemēram, piekļūt pakalpojumam, ierīcei vai telpām. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Šajā regulā sabiedriskas vietas jēdziens būtu jāsaprot kā fiziska vieta, kas ir publiski pieejama neatkarīgi no tā, vai minētā vieta ir publisks vai privāts īpašums. Tāpēc šis jēdziens neietver privāta rakstura vietas, piemēram, mājokļus, privātus klubus, birojus, noliktavas un rūpnīcas, kuras parasti nav brīvi pieejamas trešām personām, ieskaitot tiesībaizsardzības iestādes, ja vien šīs personas nav īpaši aicinātas vai attiecīgi pilnvarotas. Arī tiešsaistes vietas nav ietvertas, jo tās nav fiziskas vietas. Tomēr tas vien, ka piekļuvi vietai ierobežo zināmi nosacījumi, piemēram, ieejas biļete vai vecuma ierobežojums, nenozīmē, ka vieta nav sabiedriska vieta šīs regulas nozīmē. Līdz ar to papildus tādām sabiedriskām vietām kā ielas, attiecīgās valdības ēku daļas un lielākā daļa transporta infrastruktūras tādas vietas kā kinoteātri, teātri, veikali un iepirkšanās centri parasti arī ir sabiedriskas vietas. Tomēr tas, vai konkrēta vieta ir sabiedriska vieta, būtu jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā konkrētās individuālās situācijas specifiku. (9)  Šajā regulā sabiedriskas vietas jēdziens būtu jāsaprot kā fiziska vieta, kas ir publiski pieejama neatkarīgi no tā, vai minētā vieta ir publisks vai privāts īpašums un neatkarīgi no iespējamiem ietilpības ierobežojumiem. Tāpēc šis jēdziens neietver privāta rakstura vietas, piemēram, mājokļus, privātus klubus, birojus, noliktavas un rūpnīcas, kuras parasti nav brīvi pieejamas trešām personām, ieskaitot tiesībaizsardzības iestādes, ja vien šīs personas nav īpaši aicinātas vai attiecīgi pilnvarotas. Arī tiešsaistes vietas nav ietvertas, jo tās nav fiziskas vietas. Tomēr tas vien, ka piekļuvi vietai ierobežo zināmi nosacījumi, piemēram, ieejas biļete vai vecuma ierobežojums, nenozīmē, ka vieta nav sabiedriska vieta šīs regulas nozīmē. Līdz ar to papildus tādām sabiedriskām vietām kā ielas, attiecīgās valdības ēku daļas un lielākā daļa transporta infrastruktūras, tādas vietas kā kinoteātri, teātri, sporta laukumi, skolas, universitātes, attiecīgas slimnīcu un banku daļas, atrakciju parki, festivāli, veikali un iepirkšanās centri parasti arī ir sabiedriskas vietas. Tomēr tas, vai konkrēta vieta ir sabiedriska vieta, būtu jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā konkrētās individuālās situācijas specifiku. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) (9a)  Ir svarīgi norādīt, ka MI sistēmām būtu maksimāli jācenšas atbilst vispārīgajiem principiem, kuri veido augsta līmeņa satvaru, kas veicina saskanīgu uz cilvēku orientētu pieeju ētiskam un uzticamam MI saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Savienības pamatā esošajām vērtībām, tostarp pamattiesību aizsardzību, cilvēka darbībspēju un virsvadību, tehnisko stabilitāti un drošumu, privātumu un datu pārvaldību, pārredzamību, nediskriminēšanu un taisnīgumu, kā arī sabiedrības un vides labbūtību. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns) (9b)  MI pratība ir prasmes, zināšanas un izpratne, kas sagādātājiem, lietotājiem un skartajām personām dod iespēju, ņemot vērā to tiesības un pienākumus šīs regulas kontekstā, veikt MI sistēmu informētu ieviešanu, kā arī gūt izpratni par MI iespējām un riskiem un par potenciālo kaitējumu, ko tas var radīt, un tādējādi veicināt tā demokrātisko kontroli. MI pratībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar mācīšanos par rīkiem un tehnoloģijām, un tās mērķim vajadzētu būt arī nodrošināt sagādātājiem un lietotājiem izpratni un prasmes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un tās izpildes panākšanu. Tādēļ Komisijai, dalībvalstīm, kā arī MI sistēmu sagādātājiem un lietotājiem, sadarbojoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, ir jāveicina pietiekama līmeņa MI pratības panākšana visos sabiedrības sektoros visu vecumu cilvēkiem, tostarp sievietēm un meitenēm, un šajā sakarā ir cieši jāseko līdzi progresam. Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un indivīdu tiesību un brīvību efektīvu aizsardzību visā Savienībā, šīs regulas noteikumiem būtu jāattiecas uz AI sistēmu sagādātājiem nediskriminējošā veidā neatkarīgi no tā, vai tie iedibināti Savienībā vai trešā valstī, un uz Savienībā esošiem AI sistēmu lietotājiem. (10)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un indivīdu tiesību un brīvību efektīvu aizsardzību visā Savienībā un starptautiskā mērogā, šīs regulas noteikumiem būtu jāattiecas uz MI sistēmu sagādātājiem nediskriminējošā veidā neatkarīgi no tā, vai tie iedibināti Savienībā vai trešā valstī, un uz Savienībā esošiem MI sistēmu ieviesējiem. Lai Savienība būtu patiesa attiecībā uz savām pamatvērtībām, MI sistēmas, ko paredzēts izmantot praksēm, kuras saskaņā ar šo regulu uzskata par nepieņemamām, būtu jāuzskata par nepieņemamām arī ārpus Savienības to īpaši kaitīgās ietekmes uz Hartā nostiprinātajām pamattiesībām dēļ. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt Savienībā dzīvojošiem sagādātājiem eksportēt šādas MI sistēmas uz trešām valstīm. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Ņemot vērā to digitālo raksturu, šai regulai būtu jāattiecas uz dažām AI sistēmām, pat ja tās nav ne laistas tirgū, ne nodotas ekspluatācijā, ne izmantotas Savienībā. Tā tas ir, piemēram, ja Savienībā iedibināts ekonomikas dalībnieks iepērk pakalpojumus no ārpussavienības ekonomikas dalībnieka saistībā ar darbību, ko veic AI sistēma, kura uzskatāma par augsta riska sistēmu un ietekmē fiziskas personas Savienībā. Minētajos apstākļos ārpus Savienības esošā ekonomikas dalībnieka izmantotā AI sistēma varētu apstrādāt datus, kas likumīgi savākti Savienībā un nosūtīti ārpus tās, un nodot pakalpojumus iepirkušajam Savienības ekonomikas dalībniekam attiecīgās AI sistēmas iznākumus, kas izriet no minētās datu apstrādes, nelaižot attiecīgo AI sistēmu tirgū, nenododot to ekspluatācijā vai neizmantojot to Savienībā. Lai novērstu šīs regulas noteikumu apiešanu un nodrošinātu iedarbīgu Savienībā esošo fizisko personu aizsardzību, šai regulai būtu jāattiecas uz AI sistēmu sagādātājiem un lietotājiem, kuri iedibināti trešā valstī, ciktāl attiecīgo sistēmu radītie iznākumi tiek izmantoti Savienībā. Tomēr, lai ņemtu vērā esošo kārtību un īpašu nepieciešamību sadarboties ar ārvalstu partneriem, ar kuriem notiek informācijas un pierādījumu apmaiņa, šai regulai nebūtu jāattiecas uz trešo valstu publiskā sektora iestādēm un starptautiskām organizācijām, ja darbība notiek tādu starptautisku nolīgumu ietvaros, kas noslēgti valstu vai Eiropas līmenī tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības nolūkā ar Savienību vai tās dalībvalstīm. Šādi nolīgumi ir noslēgti divpusēji starp dalībvalstīm un trešām valstīm vai starp Eiropas Savienību, Eiropolu un citām ES aģentūrām un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. (11)  Ņemot vērā to digitālo raksturu, šai regulai būtu jāattiecas uz dažām MI sistēmām, pat ja tās nav ne laistas tirgū, ne nodotas ekspluatācijā, ne izmantotas Savienībā. Tā tas ir, piemēram, ja Savienībā iedibināts operators iepērk pakalpojumus no ārpussavienības operatora saistībā ar darbību, ko veic MI sistēma, kura uzskatāma par augsta riska sistēmu un ietekmē fiziskas personas Savienībā. Minētajos apstākļos ārpus Savienības esošā operatora izmantotā MI sistēma varētu apstrādāt datus, kas likumīgi savākti Savienībā un nosūtīti ārpus tās, un nodot pakalpojumus iepirkušajam Savienības operatoram attiecīgās MI sistēmas iznākumus, kas izriet no minētās datu apstrādes, nelaižot attiecīgo MI sistēmu tirgū, nenododot to ekspluatācijā vai neizmantojot to Savienībā. Lai novērstu šīs regulas noteikumu apiešanu un nodrošinātu iedarbīgu Savienībā esošo fizisko personu aizsardzību, šai regulai būtu jāattiecas arī uz MI sistēmu sagādātājiem un ieviesējiem, kuri iedibināti trešā valstī, ciktāl attiecīgo sistēmu radītie iznākumi ir domāti izmantošanai Savienībā. Tomēr, lai ņemtu vērā esošo kārtību un īpašu nepieciešamību sadarboties ar ārvalstu partneriem, ar kuriem notiek informācijas un pierādījumu apmaiņa, šai regulai nebūtu jāattiecas uz trešo valstu publiskā sektora iestādēm un starptautiskām organizācijām, ja darbība notiek tādu starptautisku nolīgumu ietvaros, kas noslēgti valstu vai Eiropas līmenī tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības nolūkā ar Savienību vai tās dalībvalstīm. Šādi nolīgumi ir noslēgti divpusēji starp dalībvalstīm un trešām valstīm vai starp Eiropas Savienību, Eiropolu un citām ES aģentūrām un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Tomēr šis izņēmums būtu jāattiecina tikai uz uzticamām valstīm un starptautiskām organizācijām, kurām ar Savienību ir kopīgas vērtības. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Šai regulai būtu jāattiecas arī uz Savienības iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, kad tās rīkojas kā AI sistēmas sagādātājs vai lietotājs. AI sistēmas, ko izstrādā vai izmanto tikai militāriem nolūkiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, ja attiecīgā izmantošana ietilpst kopīgās ārpolitikas un drošības politikas ekskluzīvā kompetencē, ko regulē Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļa. Šai regulai nevajadzētu skart noteikumus par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (kas grozīta ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu). (12)  Šai regulai būtu jāattiecas arī uz Savienības iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, kad tās rīkojas kā MI sistēmas sagādātājs vai ieviesējs. MI sistēmas, ko izstrādā vai izmanto tikai militāriem nolūkiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, ja attiecīgā izmantošana ietilpst kopīgās ārpolitikas un drošības politikas ekskluzīvā kompetencē, ko regulē Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļa. Šai regulai nevajadzētu skart noteikumus par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (kas grozīta ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu). Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) (12a)  Programmatūra un dati, kuri tiek atklāti kopīgoti un kuru lietotāji var brīvi piekļūt, izmantot, modificēt un pārdalīt tos vai to modificētās versijas, var veicināt pētniecību un inovāciju tirgū. Komisijas pētījumi arī liecina, ka brīvā un atklātā pirmkoda programmatūra var dot ieguldījumu Eiropas Savienības IKP 65–95 miljardu EUR apmērā un ka tā var nodrošināt ievērojamas izaugsmes iespējas Eiropas ekonomikai. Izmantojot brīvā un atklātā pirmkoda licences, lietotājiem ir atļauts palaist, kopēt, izplatīt, pētīt, mainīt un uzlabot programmatūru un datus, tostarp modeļus. Lai veicinātu MI izstrādi un ieviešanu, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumiem, akadēmiskajai pētniecībai, kā arī privātpersonām, šī regula nebūtu jāpiemēro šādiem brīvā un atklātā pirmkoda MI komponentiem, izņemot tiktāl, ciktāl sagādātājs tos laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā kā daļu no augsta riska MI sistēmas vai MI sistēmas, uz kuru attiecas šīs regulas II vai IV sadaļa. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns) (12b)  Ne brīvā un atklātā pirmkoda MI komponentu kopīga izstrāde, ne to pieejamība atklātos repozitorijos nebūtu uzskatāma par laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā. Tomēr komercdarbību, ja to saprot kā piedāvāšanu tirgū, varētu raksturot kā maksas noteikšanu brīvā un atklātā pirmkoda MI komponentam, izņemot darījumus starp mikrouzņēmumiem, kā arī kā maksas noteikšanu par tehniskā atbalsta pakalpojumiem, nodrošinot programmatūras platformu, kurā sagādātājs prasa finansiālu atlīdzību par citiem pakalpojumiem, vai kā persondatu izmantošanu citu iemeslu dēļ, nevis tikai programmatūras drošības, savietojamības vai sadarbspējas uzlabošanai. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 12.c apsvērums (jauns) (12c)  Brīvā un atklātā pirmkoda MI komponentu izstrādātājiem saskaņā ar šo regulu nevajadzētu likt ievērot prasības, kas vērstas uz MI vērtības ķēdi un jo īpaši attiecībā uz sagādātāju, kurš ir izmantojis šo brīvā un atklātā pirmkoda MI komponentu. Tomēr brīvā un atklātā pirmkoda MI komponentu izstrādātāji būtu jāmudina īstenot plaši pieņemtu dokumentēšanas praksi, piemēram, modeļu un datu kartes, lai paātrinātu informācijas apmaiņu visā MI vērtības ķēdē, ļaujot veicināt uzticamas MI sistēmas Savienībā. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Lai nodrošinātu konsekventu un augstu vispārības interešu aizsardzības līmeni attiecībā uz veselību, drošību un pamattiesībām, būtu jāizveido kopīgi normatīvie standarti visām augsta riska AI sistēmām. Minētajiem standartiem būtu jāsaskan ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Pamattiesību harta”), jābūt nediskriminējošiem un saskaņā ar Savienības starptautiskās tirdzniecības saistībām. (13)  Lai nodrošinātu konsekventu un augstu vispārības interešu aizsardzības līmeni attiecībā uz veselību, drošību un pamattiesībām, kā arī demokrātiju un tiesiskumu un vidi, būtu jāizveido kopīgi normatīvie standarti visām augsta riska MI sistēmām. Minētajiem standartiem būtu jāsaskan ar Hartu, Eiropas zaļo kursu, Kopīgo Deklarāciju par Savienības digitālajām tiesībām un Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas Ētikas vadlīnijām uzticamam mākslīgajam intelektam, jābūt nediskriminējošiem un saskaņā ar Savienības starptautiskajām tirdzniecības saistībām. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Lai ieviestu samērīgu un iedarbīgu saistošu noteikumu kopumu AI sistēmām, būtu jāizmanto skaidri noteikta, uz risku balstīta pieeja. Minētajai pieejai šādu noteikumu veids un saturs būtu jāpielāgo AI sistēmu potenciāli radīto risku intensitātei un apmēram. Tāpēc ir nepieciešams aizliegt dažas mākslīgā intelekta prakses, noteikt prasības augsta riska AI sistēmām un pienākumus attiecīgajiem operatoriem un noteikt pārredzamības pienākumus attiecībā uz noteiktām AI sistēmām. (14)  Lai ieviestu samērīgu un iedarbīgu saistošu noteikumu kopumu MI sistēmām, būtu jāizmanto skaidri noteikta, uz risku balstīta pieeja. Minētajai pieejai šādu noteikumu veids un saturs būtu jāpielāgo MI sistēmu potenciāli radīto risku intensitātei un apmēram. Tāpēc ir nepieciešams aizliegt dažas nepieņemamas mākslīgā intelekta prakses, noteikt prasības augsta riska MI sistēmām un pienākumus attiecīgajiem operatoriem un noteikt pārredzamības pienākumus attiecībā uz noteiktām MI sistēmām. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Līdztekus daudziem lietderīgiem mākslīgā intelekta izmantošanas veidiem šo tehnoloģiju var arī izmantot ļaunprātīgi, un tā var sniegt nebijušus un spēcīgus rīkus manipulatīvas, ekspluatatīvas un sociālās kontroles prakses īstenošanai. Šāda prakse ir īpaši kaitējoša un būtu jāaizliedz, jo tā ir pretrunā Savienības vērtībām attiecībā uz cilvēka cieņu, brīvību, līdztiesību, demokrātiju un tiesiskumu un Savienības pamattiesībām, ieskaitot tiesības uz nediskriminēšanu, datu aizsardzību un privātumu un bērna tiesības. (15)  Līdztekus daudziem lietderīgiem mākslīgā intelekta izmantošanas veidiem šo tehnoloģiju var arī izmantot ļaunprātīgi, un tā var sniegt nebijušus un spēcīgus rīkus manipulatīvas, ekspluatatīvas un sociālās kontroles prakses īstenošanai. Šāda prakse ir īpaši kaitējoša un ļaunprātīga un būtu jāaizliedz, jo tā ir pretrunā Savienības vērtībām attiecībā uz cilvēka cieņu, brīvību, līdztiesību, demokrātiju un tiesiskumu un Savienības pamattiesībām, ieskaitot tiesības uz nediskriminēšanu, datu aizsardzību un privātumu un bērna tiesības. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Jāaizliedz laist tirgū, nodot ekspluatācijā vai izmantot noteiktas cilvēka uzvedības iespaidošanai domātas AI sistēmas, kuru dēļ var rasties fizisks vai psiholoģisks kaitējums. Tādas AI sistēmas izmanto zemapziņai adresētus elementus, kurus indivīdi nespēj uztvert, vai izmanto bērnu un tādu cilvēku ietekmējamību, kas rodas viņu vecuma vai fiziskas vai garīgas nevarības dēļ. Sistēmas to dara ar nolūku būtiski iespaidot personas uzvedību un tā, ka tiek nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums attiecīgajai personai vai citai personai. Nevar pieņemt, ka nolūks pastāv, ja cilvēka uzvedības iespaidošana izriet no AI sistēmai ārpusējiem faktoriem, kuri nav sistēmas sagādātāja vai lietotāja varā. Aizliegumam nebūtu jākavē ar šādām AI sistēmām saistītu pētniecību leģitīmos nolūkos, ja šīs pētniecības ietvaros AI sistēma netiek izmantota cilvēka un mašīnas saskarsmē, kas fiziskas personas pakļauj kaitējumam, un pētniecību veic saskaņā ar atzītiem ētiskajiem standartiem zinātniskās pētniecības jomā. (16)  Būtu jāaizliedz laist tirgū, nodot ekspluatācijā vai izmantot noteiktas MI sistēmas ar mērķi būtiski negatīvi ietekmēt vai ar būtisku negatīvu ietekmi uzcilvēka uzvedību, kā rezultātā, visticamāk, varētu rasties fizisks vai psiholoģisks kaitējums. Šis ierobežojums būtu jāinterpretē tā, lai tas ietvertu neirotehnoloģijas, kurām palīdz MI sistēmas un kuras izmanto, lai uzraudzītu, izmantotu vai ietekmētu neirālos datus, kas iegūti no smadzeņu un datoru saskarnēm, ciktāl tās būtiski negatīvi ietekmē fiziskas personas uzvedību tādā veidā, kas minētajai personai vai citai personai rada vai, visticamāk, radīs būtisku kaitējumu. Tādas MI sistēmas izmanto zemapziņai adresētus elementus, kurus indivīdi nespēj uztvert, vai izmanto indivīdu un īpašu personu grupu ietekmējamību, kas rodas viņu zināmu vai prognozētu personības iezīmju, vecuma, fiziskas vai garīgas nevarības, sociālās vai ekonomiskās situācijas dēļ. Tās to dara ar nolūku būtiski negatīvi ietekmēt vai tām ir būtiska negatīva ietekme uz personas uzvedību tādā veidā, ka attiecīgajai personai vai citai personai vai personu grupām tiek nodarīts vai var tikt nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums, tostarp kaitējums, kas var pieaugt laika gaitā. Nevar pieņemt, ka nolūks negatīvi ietekmēt uzvedību pastāv, ja cilvēka uzvedības ietekmēšana izriet no ārpus MI sistēmas esošiem faktoriem, kurus sistēmas sagādātājs vai lietotājs nekontrolē, piemēram, faktoriem, kurus MI sistēmas sagādātājs vai ieviesējs nevar pamatoti paredzēt un mazināt. Jebkurā gadījumā nav nepieciešams, lai sistēmas sagādātājam vai ieviesējam būtu nodoms radīt būtisku kaitējumu, kamēr šāds kaitējums ir manipulatīvas vai ekspluatējošas MI iespējotas prakses rezultāts. Šādas MI prakses aizliegumi papildina Direktīvas 2005/29/EK noteikumus, saskaņā ar kuriem negodīga komercprakse ir aizliegta neatkarīgi no tā, vai tā ir veikta, izmantojot MI sistēmas, vai kā citādi. Šādā kontekstā likumīga komercprakse, piemēram, reklāmas jomā, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, pati par sevi nebūtu jāuzskata par aizlieguma pārkāpumu. Aizliegumam nebūtu jākavē ar šādām MI sistēmām saistītu pētniecību leģitīmos nolūkos, ja šīs pētniecības ietvaros MI sistēma netiek izmantota cilvēka un mašīnas saskarsmē, kas fiziskas personas pakļauj kaitējumam, un pētniecību veic saskaņā ar atzītiem ētikas standartiem zinātniskās pētniecības jomā, un ja ir konkrēta informēta piekrišana, ko devušas personas, attiecībā uz kurām šīs sistēmas izmanto, vai attiecīgā gadījumā to aizbildnis. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) (16a)  MI sistēmas, kas klasificē fiziskas personas, iedalot tās konkrētās kategorijās saskaņā ar zināmām vai izsecinātām pazīmēm, par kurām dati ir sensitīvi vai aizsargāti, ir īpaši intruzīvas, pārkāpj cilvēka cieņu un ietver lielu diskriminācijas risku. Dažas no šādām pazīmēm ir dzimte un dzimumidentitāte, rase, etniskā izcelsme, migrācijas vai pilsonības statuss, politiskā orientācija, seksuālā orientācija, reliģiskā piederība, invaliditāte vai jebkādi citi iemesli, kuru dēļ diskriminācija ir aizliegta saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, kā arī Regulas (ES) 2016/769 9. pantu. Tāpēc šādas sistēmas būtu jāaizliedz. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 17. apsvērums (17)  AI sistēmas, kas publiskā sektora iestādēm vai to vārdā vispārējiem mērķiem nodrošina fizisko personu sociālo novērtēšanu, var radīt diskriminējošus iznākumus un dažu grupu atstumtību. Tās var pārkāpt tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un nediskriminēšanu un līdztiesības un tiesiskuma vērtības. Šādas AI sistēmas izvērtē vai klasificē fizisku personu uzticamību, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību dažādos kontekstos vai zināmām vai prognozētām personiskajām vai rakstura iezīmēm. Šādu AI sistēmu radītais sociālā novērtējuma rezultāts var izraisīt kaitējošu vai nelabvēlīgu attieksmi pret fiziskām personām vai veselām fizisku personu grupām sociālos kontekstos, kas nav saistīti ar to kontekstu, kurā dati tika sākotnēji radīti vai savākti, vai kaitējošu attieksmi, kas nav pamatota vai samērīga ar personu sociālās uzvedības “smagumu”. Tāpēc šādas AI sistēmas būtu jāaizliedz. (17)  MI sistēmas, kas vispārējiem mērķiem nodrošina fizisko personu sociālo novērtēšanu, var radīt diskriminējošus iznākumus un dažu grupu atstumtību. Tās pārkāpj tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību un nediskriminēšanu un līdztiesības un tiesiskuma vērtības. Šādas MI sistēmas izvērtē vai klasificē fiziskas personas vai grupas, pamatojoties uz vairākiem datu punktiem un notikumiem laikā, kas saistīti ar viņu sociālo uzvedību dažādos kontekstos vai zināmām, izsecinātām vai prognozētām personiskajām vai rakstura iezīmēm. Šādu MI sistēmu radītais sociālā novērtējuma rezultāts var izraisīt kaitējošu vai nelabvēlīgu attieksmi pret fiziskām personām vai veselām fizisku personu grupām sociālos kontekstos, kas nav saistīti ar to kontekstu, kurā dati tika sākotnēji radīti vai savākti, vai kaitējošu attieksmi, kas nav pamatota vai samērīga ar personu sociālās uzvedības “smagumu”. Tāpēc šādas MI sistēmas būtu jāaizliedz. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 18. apsvērums (18)  AI sistēmu izmantošanu fizisku personu reāllaika biometriskajai tālidentifikācijai sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos uzskata par īpaši aizskarošu attiecībā uz konkrēto personu tiesībām un brīvībām, ciktāl tā var ietekmēt lielas sabiedrības daļas privāto dzīvi, izraisīt pastāvīgas uzraudzības sajūtu un netieši atturēt no pulcēšanās brīvības un citu pamattiesību īstenošanas. Turklāt tūlītējā ietekme un ierobežotas iespējas veikt turpmākas pārbaudes vai labojumus attiecībā uz šādu reāllaikā darbojošos sistēmu izmantošanu rada pastiprinātu risku to personu tiesībām un brīvībām, pret kurām vērstas tiesībaizsardzības darbības. (18)  MI sistēmu izmantošanai fizisku personu reāllaika biometriskajai identifikācijai sabiedriskās vietās ir īpaši intruzīva ietekme uz attiecīgo personu tiesībām un brīvībām un galu galā var ietekmēt lielas iedzīvotāju daļas privāto dzīvi, radīt sajūtu, ka persona tiek pastāvīgi izsekota, sniegt pusēm, kas ievieš biometrisko identifikāciju sabiedriskās vietās, nekontrolējamas varas pozīcijas un netieši atturēt no pulcēšanās brīvības un citu tādu pamattiesību izmantošanas, kuras veido tiesiskuma pamatu. Fizisku personu biometriskajai tālidentifikācijai paredzētu MI sistēmu tehniskās neprecizitātes var radīt neobjektīvus rezultātus un diskriminējošu ietekmi. Īpaši tas var būt saistīts ar vecumu, tautību, dzimumu vai invaliditāti. Turklāt tūlītējā ietekme un ierobežotas iespējas veikt turpmākas pārbaudes vai labojumus attiecībā uz šādu reāllaikā darbojošos sistēmu izmantošanu rada pastiprinātu risku to personu tiesībām un brīvībām, pret kurām vērstas tiesībaizsardzības darbības. Tāpēc minēto sistēmu izmantošana sabiedriskās vietās būtu jāaizliedz. Tāpat būtu jāaizliedz arī MI sistēmas, ko izmanto sabiedriskās vietās ierakstītu ierakstu analizēšanai ar vēlāklaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmām, izņemot gadījumus, kad pastāv pirmstiesas izmeklēšanas atļauja izmantošanai tiesībaizsardzības kontekstā, ja tas ir absolūti nepieciešams mērķtiecīgai meklēšanai saistībā ar konkrētu smagu noziedzīgu nodarījumu, kas jau ir noticis, un tikai ar pirmstiesas izmeklēšanas atļauju. Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Tāpēc minēto sistēmu izmantošana tiesībaizsardzības nolūkos būtu jāaizliedz, izņemot trīs precīzi uzskaitītas un šauri definētas situācijas, kurās sistēmu izmantošana ir absolūti nepieciešama tādu būtisku vispārības interešu īstenošanai, kuru nozīme atsver riskus. Minētās situācijas ietver noziegumos potenciāli cietušo, tostarp pazudušu bērnu, meklēšanu; nepārprotamu apdraudējumu fizisku personu dzīvībai vai fiziskajai drošībai vai teroristiska uzbrukuma draudus; un Padomes pamatlēmumā 2002/584/TI38 minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītāju vai aizdomās turamo atklāšanu, atrašanās vietas noteikšanu, identifikāciju vai saukšanu pie atbildības, ja minētie noziedzīgie nodarījumi attiecīgajā dalībvalstī ir sodāmi ar brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli vismaz uz trim gadiem, un kā noteikts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. Šāda robežvērtība brīvības atņemšanas sodam vai ar brīvības atņemšanu saistītam drošības līdzeklim saskaņā ar valstu tiesību aktiem palīdz nodrošināt, ka noziedzīgajam nodarījumam jābūt pietiekami smagam, lai potenciāli pamatotu reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas izmantošanu. Turklāt no 32 noziedzīgajiem nodarījumiem, kas uzskaitīti Padomes pamatlēmumā 2002/584/TI, daži praksē, visticamāk, būs būtiskāki nekā citi, proti, paredzams, ka reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas izmantošana būs nepieciešama un samērīga ļoti atšķirīgā pakāpē atkarā no praktiskajām darbībām dažādo uzskaitīto noziedzīgo nodarījumu izdarītāja vai aizdomās turamā atklāšanai, atrašanās vietas noteikšanai, identifikācijai vai saukšanai pie atbildības, ņemot vērā paredzamās atšķirības kaitējuma smaguma, iespējamības un apmēra vai iespējamo negatīvo seku ziņā. svītrots __________________ 38 Padomes pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.). Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Lai nodrošinātu, ka minētās sistēmas tiek izmantotas atbildīgi un samērīgi, ir svarīgi arī noteikt, ka katrā no trim precīzi uzskaitītajām un šauri definētajām situācijām jāņem vērā noteikti elementi, it īpaši situācijas raksturs, kurš pamato sistēmas izmantošanu, izmantošanas ietekme uz visu iesaistīto personu tiesībām un brīvībām, un izmantošanai nodrošinātie apstākļi un aizsardzības pasākumi. Turklāt reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanai sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos būtu jānosaka atbilstoši ierobežojumi laikā un telpā, galvenokārt ņemot vērā pierādījumus vai norādes par apdraudējumiem, cietušajiem vai noziedzīgo nodarījumu izdarītājiem. Personu atsauces datubāzei vajadzētu būt pielāgotai katram izmantošanas gadījumam katrā no trim iepriekš minētajām situācijām. svītrots Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Katram reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas izmantošanas gadījumam sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos vajadzētu saņemt skaidru un precīzu atļauju no tiesu iestādes vai dalībvalsts neatkarīgas administratīvās iestādes. Šādu atļauju būtībā vajadzētu saņemt pirms izmantošanas, izņemot pienācīgi pamatotas, steidzamas situācijas, proti, situācijas, kurās nepieciešamība izmantot attiecīgās sistēmas padara atļaujas iegūšanu pirms izmantošanas sākšanas faktiski un objektīvi neiespējamu. Šādās steidzamās situācijās izmantošanai būtu jāaprobežojas ar absolūti nepieciešamo minimumu un jānodrošina atbilstoši aizsardzības pasākumi un apstākļi, kā to nosaka valstu tiesību akti un precizē pati tiesībaizsardzības iestāde katra atsevišķa steidzamas izmantošanas gadījuma kontekstā. Papildus tam tiesībaizsardzības iestādei šādās situācijās būtu jācenšas saņemt atļauju pēc iespējas ātrāk, vienlaikus norādot iemeslus, kāpēc atļauju nebija iespējams pieprasīt agrāk. svītrots Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 22. apsvērums (22)  Turklāt šīs regulas izveidotajā izsmeļošajā sistēmā ir lietderīgi noteikt, ka minētajai izmantošanai dalībvalsts teritorijā saskaņā ar šo regulu vajadzētu būt iespējamai tikai, ja un ciktāl attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi valsts tiesību aktu noteikumos skaidri paredzēt iespēju atļaut minēto izmantošanu. Tādējādi dalībvalstis saskaņā ar šo regulu var neparedzēt šādu iespēju nemaz vai paredzēt to attiecībā uz dažiem mērķiem, ar kuriem var pamatot šajā regulā noteikto atļauto izmantošanu. svītrots Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 23. apsvērums (23)  AI sistēmu izmantošana fizisku personu reāllaika biometriskajai tālidentifikācijai sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos neizbēgami ietver biometrisko datu apstrādi. Šīs regulas noteikumi, kas aizliedz (ar dažiem izņēmumiem) minēto izmantošanu un pamatojas uz LESD 16. pantu, būtu jāpiemēro kā speciālās normas attiecībā uz Direktīvas (ES) 2016/680 10. panta noteikumiem par biometrisko datu apstrādi, tādā veidā izsmeļoši regulējot minēto izmantošanu un ar to saistīto biometrisko datu apstrādi. Tāpēc minētajai izmantošanai un datu apstrādei vajadzētu būt iespējamai, tikai ciktāl tā ir saderīga ar šajā regulā noteikto sistēmu, bez darbības jomas ārpus minētās sistēmas, kurā kompetentās iestādes, rīkojoties tiesībaizsardzības nolūkā, varētu izmantot šādas sistēmas un apstrādāt saistītos datus, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2016/680 10. pantā uzskaitītajiem iemesliem. Minētajā kontekstā šīs regulas mērķis nav nodrošināt juridisko pamatu persondatu apstrādei saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 8. pantu. Tomēr reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošana sabiedriskās vietās nolūkos, kas nav saistīti ar tiesībaizsardzību, tostarp no kompetento iestāžu puses, nebūtu jāiekļauj šajā regulā noteiktajā attiecīgajā sistēmā, kas regulē minēto izmantošanu tiesībaizsardzības nolūkos. Tāpēc šajā regulā noteiktā prasība saņemt atļauju un piemērojamie valstu tiesību aktu noteikumi, kas varētu to ieviest, nebūtu jāattiecina uz minēto izmantošanu nolūkos, kas nav saistīti ar tiesībaizsardzību. svītrots Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Biometrisko datu un citu persondatu apstrādei saistībā ar AI sistēmu izmantošanu biometriskajai identifikācijai, kas nav saistīta ar reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanu sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, kā to nosaka šī regula, ieskaitot gadījumus, kad kompetentās iestādes izmanto minētās sistēmas sabiedriskās vietās nolūkos, kas nav saistīti ar tiesībaizsardzību, būtu arī turpmāk jāatbilst visām piemērojamajām prasībām, kas izriet no Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punkta, Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punkta un Direktīvas (ES) 2016/680 10. panta. (24)  Biometrisko datu un citu persondatu apstrādei saistībā ar MI sistēmu izmantošanu biometriskajai identifikācijai, kas nav saistīta ar reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanu sabiedriskās vietās, kā to nosaka šī regula, būtu arī turpmāk jāatbilst visām piemērojamajām prasībām, kas izriet no Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punkta, Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punkta un Direktīvas (ES) 2016/680 10. panta. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Saskaņā ar LES un LESD pievienotā Protokola (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu 6.a pantu Īrijai nav saistoši šīs regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 2. un 3. punkta noteikumi, kuri pieņemti, pamatojoties uz LESD 16. pantu, un ir saistīti ar persondatu apstrādi dalībvalstīs, veicot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļa, kurās noteikts, ka uz Īriju neattiecas noteikumi, kas regulē tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās formas vai policijas sadarbību, kam nepieciešama atbilstība noteikumiem, kuri noteikti, pamatojoties uz LESD 16. pantu. (25)  Saskaņā ar LES un LESD pievienotā Protokola (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu 6.a pantu Īrijai nav saistoši šīs regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumi, kuri pieņemti, pamatojoties uz LESD 16. pantu, un ir saistīti ar persondatu apstrādi dalībvalstīs, veicot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļa, kurās noteikts, ka uz Īriju neattiecas noteikumi, kas regulē tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās formas vai policijas sadarbību, kam nepieciešama atbilstība noteikumiem, kuri noteikti, pamatojoties uz LESD 16. pantu. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Saskaņā ar LES un LESD pievienotā Protokola (Nr. 22) par Dānijas nostāju 2. un 2.a pantu Dānijai nav saistoši un nav jāpiemēro šīs regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 2. un 3. punkta noteikumi, kuri pieņemti, pamatojoties uz LESD 16. pantu, un ir saistīti ar persondatu apstrādi dalībvalstīs, veicot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļa. (26)  Saskaņā ar LES un LESD pievienotā Protokola (Nr. 22) par Dānijas nostāju 2. un 2.a pantu Dānijai nav saistoši un nav jāpiemēro šīs regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumi, kuri pieņemti, pamatojoties uz LESD 16. pantu, un ir saistīti ar persondatu apstrādi dalībvalstīs, veicot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļa. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns) (26a)  MI sistēmas, ko izmanto tiesībaizsardzības iestādes vai kas tiek izmantotas to vārdā, lai iegūtu prognozes, profilus vai riska novērtējumus, pamatojoties uz fizisku personu profilēšanu vai datu analīzi, kurā izmanto personiskās īpašības un rakstura iezīmes, tostarp personas atrašanās vietu vai fizisku personu vai grupu agrākas noziedzīgas darbības nolūkā prognozēt faktisku vai potenciālu noziedzīgu nodarījumu vai citas krimināli sodāmas sociālās uzvedības rašanos vai atkārtošanos, vai administratīvu pārkāpumu, tostarp krāpšanas, prognozēšanas sistēmas rada īpašu pret konkrētām personām vai personu grupām vērstas diskriminācijas risku, jo tās pārkāpj cilvēka cieņu, kā arī nevainīguma prezumpcijas galveno juridisko principu. Tāpēc šādas MI sistēmas būtu jāaizliedz. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 26.b apsvērums (jauns) (26b)  Nediferencēta un nemērķtiecīga biometrisko datu rasmošana no sociālajiem medijiem vai videonovērošanas sistēmu ierakstiem, lai izveidotu vai paplašinātu sejas atpazīšanas datubāzes, palielina masveida izsekošanas sajūtu un var izraisīt smagus pamattiesību, tostarp tiesību uz privātumu, pārkāpumus. Tāpēc MI sistēmu izmantošana šādā nolūkā būtu jāaizliedz. Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 26.c apsvērums (jauns) (26c)  Pastāv nopietnas bažas par tādu MI sistēmu zinātnisko pamatu, kuru mērķis ir uztvert emocijas, fiziskās vai fizioloģiskās īpašības, piemēram, sejas izteiksmes, kustības, pulsa biežumu vai balsi. Emocijas vai emociju izpausmes un to uztvere ievērojami atšķiras dažādās kultūrās un situācijās un pat vienai personai. Starp šādu tehnoloģiju galvenajiem trūkumiem ir ierobežotā uzticamība (emociju kategorijas nav nedz ticami izteiktas, nedz nepārprotami saistītas ar vienotu fizisku vai fizioloģisku kustību kopumu), specifiskuma trūkums (fiziskas vai fizioloģiskas izteiksmes pilnībā neatbilst emociju kategorijām) un ierobežotā vispārināmība (konteksta un kultūras ietekme nav pietiekami ņemta vērā). Uzticamības problēmas un līdz ar to būtiski ļaunprātīgas izmantošanas riski jo īpaši var rasties, ieviešot sistēmu reālās dzīves situācijās, kas saistītas ar tiesībaizsardzību, robežu pārvaldību, darba vietu un izglītības iestādēm. Tāpēc būtu jāaizliedz laist tirgū, nodot ekspluatācijā vai izmantot MI sistēmas, kas paredzētas šādām situācijām indivīda emocionālā stāvokļa atklāšanai. Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 26.d apsvērums (jauns) (26d)  Šai regulai nevajadzētu ietekmēt praksi, kas ir aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, tostarp datu aizsardzības tiesību aktiem, nediskriminācijas tiesību aktiem, patērētāju aizsardzības tiesību aktiem un konkurences tiesību aktiem. Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Augsta riska AI sistēmas būtu jālaiž Savienības tirgū vai jānodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās atbilst noteiktām obligātām prasībām. Minētajām prasībām būtu jānodrošina, ka augsta riska AI sistēmas, kuras pieejamas Savienībā vai kuru iznākumus citādā veidā izmanto Savienībā, nerada nepieņemamus riskus svarīgām Savienības sabiedriskajām interesēm, kas ir atzītas un aizsargātas Savienības tiesību aktos. Kā augsta riska sistēmas būtu jāklasificē tikai tās AI sistēmas, kurām ir ievērojama kaitējoša ietekme uz personu veselību, drošību un pamattiesībām Savienībā, un šādai klasificēšanai būtu pēc iespējas jāsamazina iespējamu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu rašanās. (27)  Augsta riska MI sistēmas būtu jālaiž Savienības tirgū, jānodod ekspluatācijā vai jāizmanto tikai tad, ja tās atbilst noteiktām obligātām prasībām. Minētajām prasībām būtu jānodrošina, ka augsta riska MI sistēmas, kuras pieejamas Savienībā vai kuru iznākumus citādā veidā izmanto Savienībā, nerada nepieņemamus riskus svarīgām Savienības sabiedriskajām interesēm, kas ir atzītas un aizsargātas Savienības tiesību aktos, tostarp pamattiesībām, demokrātijai tiesiskumam vai videi. Lai nodrošinātu saskaņotību ar nozaru tiesību aktiem un izvairītos no prasību dublēšanas, prasībās augsta riska MI sistēmām būtu jāņem vērā tie nozaru tiesību akti, kuros jau ir noteiktas prasības šīs regulas darbības jomā iekļautajām augsta riska MI sistēmām, piemēram, Regula (ES) 2017/745 par medicīnas ierīcēm un Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un Direktīva 2006/42/EK par mašīnām. Kā augsta riska sistēmas būtu jāklasificē tikai tās MI sistēmas, kurām ir ievērojama kaitējoša ietekme uz personu veselību, drošību un pamattiesībām Savienībā, un šāds ierobežojums līdz minimumam samazina vai pilnībā izslēdz iespējamu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu rašanos. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstības tempu, kā arī iespējamās izmaiņas MI sistēmu izmantošanā, III pielikumā iekļautais augsta riska jomu un izmantošanas gadījumu saraksts tomēr būtu pastāvīgi jāpārskata, veicot regulāru novērtēšanu. Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 28. apsvērums (28)  AI sistēmas var radīt personu veselībai un drošībai kaitīgu iznākumu, īpaši tad, ja šādas sistēmas darbojas kā produktu sastāvdaļas. Saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu mērķiem veicināt produktu brīvu apriti iekšējā tirgū un gādāt, ka tirgū nonāk tikai droši un cita veida prasībām atbilstoši produkti, ir svarīgi pienācīgi novērst un mazināt drošības riskus, kurus var radīt produkts kopumā tā digitālo sastāvdaļu, arī AI sistēmu, dēļ. Piemēram, arvien autonomākiem robotiem gan ražošanas, gan personīgās palīdzības un aprūpes kontekstā vajadzētu spēt droši darboties un veikt savas funkcijas sarežģītās vidēs. Tāpat veselība aprūpes nozarē, kur runa ir par veselību un dzīvību, arvien sarežģītākām diagnostikas sistēmām un cilvēka lēmumus atbalstošām sistēmām vajadzētu būt ticamām un pareizām. AI sistēmas izraisītās kaitējošās ietekmes uz Pamattiesību hartā aizsargātajām pamattiesībām apmērs ir īpaši nozīmīgs, klasificējot AI sistēmu kā augsta riska sistēmu. Minētās tiesības ietver cilvēka cieņas aizsardzību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un persondatu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, nediskriminēšanu, patērētāju aizsardzību, darba ņēmēju tiesības, invalīdu tiesības, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, tiesības uz labu pārvaldību. Papildus minētajām tiesībām ir svarīgi izcelt, ka bērniem ir īpašas tiesības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartas 24. pantā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām (sīkāk izstrādātas minētās ANO konvencijas Vispārējā komentārā Nr. 25 par digitālo vidi); abi dokumenti nosaka, ka ir jāņem vērā bērnu neaizsargātība un viņu labklājības labad nepieciešams nodrošināt aizsardzību un aprūpi. Novērtējot kaitējuma smagumu, ko AI sistēma var nodarīt, arī attiecībā uz personu veselību un drošību, būtu jāņem vērā arī Pamattiesības uz augstu vides aizsardzības līmeni, kuras ir nostiprinātas Pamattiesību hartā un iestrādātas Savienības politikā. (28)  MI sistēmas varētu negatīvi ietekmēt personu veselību un drošību, īpaši tad, ja šādas sistēmas darbojas kā produktu drošuma sastāvdaļas. Saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu mērķiem veicināt produktu brīvu apriti iekšējā tirgū un gādāt, ka tirgū nonāk tikai droši un cita veida prasībām atbilstoši produkti, ir svarīgi pienācīgi novērst un mazināt drošības riskus, kurus var radīt produkts kopumā tā digitālo sastāvdaļu, arī MI sistēmu, dēļ. Piemēram, arvien autonomākiem robotiem gan ražošanas, gan personīgās palīdzības un aprūpes kontekstā vajadzētu spēt droši darboties un veikt savas funkcijas sarežģītās vidēs. Tāpat veselība aprūpes nozarē, kur runa ir par veselību un dzīvību, arvien sarežģītākām diagnostikas sistēmām un cilvēka lēmumus atbalstošām sistēmām vajadzētu būt ticamām un pareizām. Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns) (28a)  MI sistēmas izraisītās kaitējošās ietekmes uz Hartā aizsargātajām pamattiesībām apmērs ir īpaši nozīmīgs, klasificējot MI sistēmu kā augsta riska sistēmu. Minētās tiesības ietver tiesības uz cilvēka cieņas aizsardzību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, persondatu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, nediskriminēšanu, izglītību un patērētāju aizsardzību, darba ņēmēju tiesības, invalīdu tiesības, dzimumu līdztiesību, intelektuālā īpašuma tiesības, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, tiesības uz labu pārvaldību. Papildus minētajām tiesībām ir svarīgi izcelt, ka bērniem ir īpašas tiesības, kas nostiprinātas ES Pamattiesību hartas 24. pantā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām (sīkāk izstrādātas minētās ANO konvencijas Vispārējā komentārā Nr. 25 par digitālo vidi); abi dokumenti nosaka, ka ir jāņem vērā bērnu neaizsargātība un viņu labklājības labad nepieciešams nodrošināt šādu aizsardzību un aprūpi. Novērtējot, cik smags ir MI sistēmas potenciālais kaitējums, arī personu veselībai un drošībai vai videi, būtu jāņem vērā arī Pamattiesības uz augstu vides aizsardzības līmeni, kuras ir nostiprinātas Hartā un īstenotas Savienības rīcībpolitikās. Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 29. apsvērums (29)  Attiecībā uz augsta riska AI sistēmām, kuras ir produktu vai sistēmu drošības sastāvdaļas vai pašas ir produkti vai sistēmas, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/200839, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/201340, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/201341, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES42, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/79743, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/85844, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/113945, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/214446, ir lietderīgi grozīt minētos aktus, lai nodrošinātu, ka Komisija, pamatojoties uz katras nozares tehniskajām un regulatīvajām īpatnībām un neiejaucoties nozarēs pastāvošajos pārvaldes, atbilstības novērtēšanas un izpildes mehānismos un iestādēs, ņem vērā šajā regulā noteiktās obligātās prasības augsta riska AI sistēmām, kad tā pieņem turpmākus attiecīgus deleģētos vai īstenošanas aktus, pamatojoties uz minētajiem tiesību aktiem. (29)  Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kuras ir produktu vai sistēmu drošības sastāvdaļas vai pašas ir produkti vai sistēmas, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/200839, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/201340, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/201341, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES42, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/79743, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/85844, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/113945, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/214446, ir lietderīgi grozīt minētos aktus, lai nodrošinātu, ka Komisija, pamatojoties uz katras nozares tehniskajām un regulatīvajām īpatnībām un neiejaucoties nozarēs pastāvošajos pārvaldes, atbilstības novērtēšanas, tirgus uzraudzības un izpildes mehānismos un iestādēs, ņem vērā šajā regulā noteiktās obligātās prasības augsta riska MI sistēmām, kad tā pieņem turpmākus attiecīgus deleģētos vai īstenošanas aktus, pamatojoties uz minētajiem tiesību aktiem. __________________ __________________ 39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.). 39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.). 40 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.). 40 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.). 41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.). 41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.). 42 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.). 42 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.). 43 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.). 43 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.). 44 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.). 44 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.). 45 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp). 45 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp). 46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 (OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.). 46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 (OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.). Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 30. apsvērums (30)  Attiecībā uz augsta riska AI sistēmām, kuras ir produktu vai sistēmu drošības sastāvdaļas vai pašas ir produkti vai sistēmas, uz ko attiecas konkrēti Savienības saskaņošanas tiesību akti, ir lietderīgi tās klasificēt kā augsta riska sistēmas saskaņā ar šo regulu, ja attiecīgajam produktam piemēro atbilstības novērtēšanas struktūras, kas ir trešā persona, veiktu atbilstības novērtēšanas procedūru saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Proti, tādi produkti ir mašīnas, rotaļlietas, lifti, iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē, radioiekārtas, spiediena iekārtas, atpūtas kuģu aprīkojums, trošu ceļu iekārtas, iekārtas, kurās izmanto gāzveida kurināmo, medicīniskās ierīces un in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces. (30)  Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kuras ir produktu vai sistēmu drošības sastāvdaļas vai pašas ir produkti vai sistēmas, uz ko attiecas konkrēti II pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, ir lietderīgi tās klasificēt kā augsta riska sistēmas saskaņā ar šo regulu, ja nolūkā nodrošināt atbilstību būtiskajām drošības prasībām attiecīgajam produktam piemēro atbilstības novērtēšanas struktūras, kas ir trešā persona, veiktu atbilstības novērtēšanas procedūru saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Proti, tādi produkti ir mašīnas, rotaļlietas, lifti, iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē, radioiekārtas, spiediena iekārtas, atpūtas kuģu aprīkojums, trošu ceļu iekārtas, iekārtas, kurās izmanto gāzveida kurināmo, medicīniskās ierīces un in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces. Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 31. apsvērums (31)  Tam, ka AI sistēmu klasificē kā augsta riska sistēmu saskaņā ar šo regulu, nebūtu obligāti jānozīmē, ka produktu, kura drošības sastāvdaļa ir attiecīgā AI sistēma, vai pašu AI sistēmu kā produktu uzskata par augstu risku radošu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kurus piemēro minētajam produktam. Tā tas ir īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/74547 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/74648, kurās paredzēta trešās personas veikta atbilstības novērtēšana vidēja riska augsta riska produktiem. (31)  Tam, ka MI sistēmu klasificē kā augsta riska sistēmu saskaņā ar šo regulu, nebūtu jānozīmē, ka produktu, kura drošības sastāvdaļa ir attiecīgā MI sistēma, vai pašu MI sistēmu kā produktu uzskata par augstu risku radošu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kurus piemēro minētajam produktam. Tā tas ir īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/74547 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/74648, kurās paredzēta trešās personas veikta atbilstības novērtēšana vidēja riska augsta riska produktiem. __________________ __________________ 47 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.). 47 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.). 48 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.). 48 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.). Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 32. apsvērums (32)  Savrupas AI sistēmas, proti, augsta riska AI sistēmas, kuras nav produktu drošības sastāvdaļas vai kuras pašas ir produkti, ir lietderīgi klasificēt kā augsta riska sistēmas, ja, pamatojoties uz to paredzēto nolūku, tās rada augstu kaitējuma risku personu veselībai, drošībai vai pamattiesībām, ņemot vērā gan iespējamā kaitējuma smagumu, gan iespējamību, un ja tās izmanto vairākās iepriekš īpaši noteiktās jomās, kā precizēts regulā. Minēto sistēmu identifikācija pamatojas uz tādu pašu metodiku un kritērijiem, kādus paredzēts izmantot jebkādos turpmākos augsta riska AI sistēmu saraksta grozījumos. (32)  Savrupas MI sistēmas, proti, augsta riska MI sistēmas, kuras nav produktu drošības sastāvdaļas vai kuras pašas ir produkti un kuras ir minētas vienā no III pielikuma jomām vai izmantošanas gadījumiem, ir lietderīgi klasificēt kā augsta riska sistēmas, ja, ņemot vērā to nolūku, tās rada būtisku kaitējuma risku personu veselībai, drošībai vai pamattiesībām un — ja MI sistēma tiek izmantota kā kritiskas infrastruktūras komponents — videi. Šāds būtisks kaitējuma risks būtu jāidentificē, novērtējot, no vienas puses, iespējamā kaitējuma smaguma pakāpi, intensitāti, rašanās iespējamību un ilgumu kopumā un, no otras puses, to, vai kaitējums var skart vienu personu, daudzas personas vai konkrētu personu grupu. Kombinējot šos divus rādītājus, varētu iegūt, piemēram, risku kaitējumam ar augstu smaguma pakāpi, bet mazu varbūtību, ka tas skars fizisku personu, vai ar lielu varbūtību, ka tas skars personu grupu, bet ar zemu intensitāti ilgākā laika posmā atkarībā no konteksta. Minēto sistēmu identifikācija pamatojas uz tādu pašu metodiku un kritērijiem, kādus paredzēts izmantot jebkādos turpmākos augsta riska MI sistēmu saraksta grozījumos. Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns) (32a)  Sagādātājiem, kuru MI sistēmas ietilpst kādā no III pielikumā uzskaitītajām jomām un izmantošanas gadījumiem, un kuri uzskata, ka to sistēma nerada būtisku kaitējuma risku veselībai, drošībai, pamattiesībām vai videi, būtu jāinformē valsts uzraudzības iestādes, iesniedzot pamatotu paziņojumu. Tas varētu būt relevantās informācijas par attiecīgo MI sistēmu kopsavilkums uz vienas lappuses, tostarp par tās paredzēto nolūku un par to, kāpēc tā neradītu būtisku kaitējuma risku veselībai, drošībai, pamattiesībām vai videi. Komisijai būtu jāprecizē kritēriji, lai uzņēmumi varētu novērtēt, vai to sistēma radītu šādus riskus, kā arī jāizstrādā viegli lietojama un standartizēta paziņojuma veidne. Sagādātājiem paziņojums būtu jāiesniedz pēc iespējas agrāk un jebkurā gadījumā pirms MI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, ideālā gadījumā izstrādes posmā, un tiem vajadzētu būt iespējai to laist tirgū jebkurā laikā pēc paziņošanas. Tomēr, ja iestāde lēš, ka attiecīgā MI sistēma ir nepareizi klasificēta, tai trīs mēnešu laikā būtu jāiebilst pret paziņojumu. Iebildums būtu jāpamato un pienācīgi jāpaskaidro, kāpēc MI sistēma ir nepareizi klasificēta. Pakalpojumu sniedzējam būtu jāsaglabā tiesības iesniegt pārsūdzību, sniedzot papildu argumentus. Ja pēc trim mēnešiem nav saņemti iebildumi pret paziņojumu, valsts uzraudzības iestādes varētu tomēr iejaukties, ja MI sistēma rada risku valsts līmenī, kā arī jebkurai citai MI sistēmai tirgū. Valstu uzraudzības iestādēm būtu jāiesniedz MI birojam gada ziņojumi, kuros sīki izklāstīti saņemtie paziņojumi un pieņemtie lēmumi. Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 33. apsvērums (33)  Fizisku personu biometriskajai tālidentifikācijai paredzētu AI sistēmu tehniskās neprecizitātes var radīt neobjektīvus rezultātus un diskriminējošu ietekmi. Īpaši tas var būt saistīts ar vecumu, tautību, dzimumu vai invaliditāti. Tāpēc reāllaika un vēlāklaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas. Ņemot vērā to radītos riskus, abu veidu biometriskās tālidentifikācijas sistēmām būtu jāpiemēro zināmas prasības par reģistrēšanas iespējām un cilvēka virsvadību. svītrots Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns) (33a)  Tā kā biometriskie dati saskaņā ar Regulu 2016/679 ir īpaša sensitīvu persondatu kategorija, ir lietderīgi vairākus biometrisko un biometrijas sistēmu izmantošanas gadījumus klasificēt kā augsta riska gadījumus. Tāpēc MI sistēmas, ko paredzēts izmantot fizisku personu biometriskajai identifikācijai, un MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai izdarītu secinājumus par fizisku personu personiskajām īpašībām, pamatojoties uz biometriskajiem vai biometrijas datiem, tostarp emociju uztveršanas sistēmas, izņemot tās, kuras ir aizliegtas saskaņā ar šo regulu, būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas. Tajās nevajadzētu iekļaut MI sistēmas, kuras paredzēts izmantot biometriskajai verifikācijai, kas ietver autentifikāciju, kuras vienīgais nolūks ir apstiprināt, ka konkrēta fiziska persona patiešām ir persona, par ko tā uzdodas, un apstiprināt fiziskas personas identitāti vienīgi nolūkā piekļūt pakalpojumam, ierīcei vai telpām (verifikācija “viens pret vienu”). Biometriskās un biometrijas sistēmas, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, lai nodrošinātu kiberdrošības un persondatu aizsardzības pasākumus, nebūtu jāuzskata par tādām, kas rada būtisku kaitējuma risku veselībai, drošībai un pamattiesībām. Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 34. apsvērums (34)  Attiecībā uz kritiskās infrastruktūras apsaimniekošanu un darbību ir lietderīgi kā augsta riska sistēmas klasificēt tās AI sistēmas, kuras paredzēts izmantot kā drošības sastāvdaļas ceļu satiksmes pārvaldībā un darbībā, kā arī ūdens, gāzes un elektroenerģijas piegādē un apkures nodrošināšanā, jo sistēmu darbības atteice vai traucējumi var plašā mērogā apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību un izraisīt ievērojamus traucējumus sociālo un saimniecisko darbību parastajā norisē. (34)  Attiecībā uz kritiskās infrastruktūras apsaimniekošanu un darbību ir lietderīgi kā augsta riska sistēmas klasificēt tās MI sistēmas, kuras paredzēts izmantot kā drošības sastāvdaļas ūdens, gāzes, apkures un elektroenerģijas piegādes pārvaldībā un darbībā un kā kritisku digitālo infrastruktūru, jo sistēmu darbības atteice vai traucējumi var pārkāpt šādas kritiskās infrastruktūras drošību un integritāti vai plašā mērogā apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību un izraisīt ievērojamus traucējumus sociālo un saimniecisko darbību parastajā norisē. Kritiskās infrastruktūras drošības sastāvdaļas, tostarp kritiskā digitālā infrastruktūra, ir sistēmas, ko izmanto, lai tieši aizsargātu fiziskās infrastruktūras fizisko integritāti vai cilvēku veselību un drošību un īpašumu. Šādu sastāvdaļu atteice vai darbības traucējumi var tieši radīt riskus kritiskās infrastruktūras fiziskajai integritātei un līdz ar to — riskus cilvēku veselībai un drošībai un mantas drošībai. Sastāvdaļas, ko paredzēts izmantot tikai kiberdrošības nolūkos, nebūtu uzskatāmas par drošības sastāvdaļām. Šādu drošības sastāvdaļu piemēri var būt sistēmas ūdens spiediena kontrolei vai ugunsgrēka signalizācijas sistēmas mākoņdatošanas centros. Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 35. apsvērums (35)  Izglītībā un apmācībā izmantotās AI sistēmas, īpaši piekļuves noteikšanai vai personu uzņemšanai izglītības un arodmācību iestādēs, vai personu izvērtēšanai tādu pārbaudījumu ietvaros, kas ir daļa no izglītības procesa vai priekšnosacījums izglītības iegūšanai, būtu jāuzskata par augsta riska sistēmām, jo tās var noteikt izglītības vai profesionālo ievirzi personas dzīvē un tādējādi ietekmēt personas iespēju nopelnīt iztiku. Ja šādas sistēmas ir nepareizi projektētas un izmantotas, tās var pārkāpt tiesības uz izglītību un apmācību, kā arī tiesības uz nediskriminēšanu, un nostiprināt vēsturiskos diskriminācijas modeļus. (35)  MI sistēmu ieviešana izglītībā ir svarīga, lai palīdzētu pilnībā modernizēt izglītības sistēmas, uzlabotu izglītības kvalitāti gan bezsaistē, gan tiešsaistē un paātrinātu digitālo izglītību, tādējādi padarot to pieejamu arī plašākai auditorijai. Izglītībā un apmācībā izmantotās MI sistēmas, īpaši piekļuves vai būtiskas ietekmes lēmumu par uzņemšanu noteikšanai vai personu uzņemšanai izglītības un arodmācību iestādēs, vai personu izvērtēšanai tādu pārbaudījumu ietvaros, kas ir daļa no izglītības procesa vai priekšnosacījums izglītības iegūšanai, vai indivīda atbilstošā izglītības līmeņa novērtēšanai un tās izglītības un apmācības līmeņa būtiskai ietekmēšanai, kuru indivīdi saņems vai kurai tiem būs piekļuve, vai studentu aizliegtas uzvedības uzraudzībai un atklāšanai testu laikā, būtu jāklasificē kā augsta riska MI sistēmas, jo tās var noteikt izglītības vai profesionālo ievirzi personas dzīvē un tādējādi ietekmēt personas iespēju nopelnīt iztiku. Ja šādas sistēmas ir nepareizi projektētas un izmantotas, tās var būt īpaši intruzīvas un pārkāpt tiesības uz izglītību un apmācību, kā arī tiesības uz nediskriminēšanu, un nostiprināt vēsturiskos diskriminācijas modeļus, piemēram, pret sievietēm, noteiktām vecuma grupām, personām ar invaliditāti vai personām ar noteiktu rases vai etnisko izcelsmi vai dzimumorientāciju. Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 36. apsvērums (36)  AI sistēmas, kuras izmanto nodarbinātībā, darba ņēmēju pārvaldībā un piekļuvē pašnodarbinātībai, īpaši personu darbā līgšanas un atlases nolūkos, lēmumu pieņemšanā par paaugstināšanu amatā vai atlaišanu no darba, uzdevumu sadalē un darba līgumattiecībās esošu personu pārraudzībā vai izvērtēšanā, arī būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas, jo tās var ievērojami ietekmēt karjeras iespējas nākotnē un attiecīgo personu labklājību. Attiecīgajām darba līgumattiecībām būtu jāietver darba ņēmēji un personas, kuras sniedz pakalpojumus caur platformām, kā norādīts Komisijas darba programmā 2021. gadam. Šādas personas faktiski nebūtu jāuzskata par lietotājiem šīs regulas nozīmē. Darbā līgšanas procesa un izvērtēšanas, paaugstināšanas amatā vai darba līgumattiecību uzturēšanas ietvaros minētās sistēmas var nostiprināt vēsturiskos diskriminācijas modeļus, piemēram, attiecībā uz sievietēm, noteiktām vecuma grupām, invalīdiem vai personām ar noteiktu etnisko vai rasisko piederību vai dzimumorientāciju. AI sistēmas, ko izmanto šo personu snieguma un uzvedības pārraudzībai, var arī ietekmēt viņu tiesības uz datu aizsardzību un privātumu. (36)  MI sistēmas, kuras izmanto nodarbinātībā, darba ņēmēju pārvaldībā un piekļuvē pašnodarbinātībai, īpaši personu darbā līgšanā un atlasē, lēmumu pieņemšanā vai būtiskā lēmumu par darba uzsākšanu, paaugstināšanu amatā vai atlaišanu no darba ietekmēšanā, personalizētu uzdevumu sadalē, pamatojoties uz personas uzvedību, iezīmēm vai biometriskajiem datiem, un darba līgumattiecībās esošu personu pārraudzībā vai izvērtēšanā, arī būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas, jo tās var ievērojami ietekmēt karjeras iespējas nākotnē, attiecīgo personu labklājību un darba ņēmēju tiesības. Attiecīgajām darba līgumattiecībām būtu jēgpilni jāietver darba ņēmēji un personas, kuras sniedz pakalpojumus caur platformām, kā norādīts Komisijas darba programmā 2021. gadam. Darbā līgšanas procesa un izvērtēšanas, paaugstināšanas amatā vai darba līgumattiecību uzturēšanas ietvaros minētās sistēmas var nostiprināt vēsturiskos diskriminācijas modeļus, piemēram, attiecībā uz sievietēm, noteiktām vecuma grupām, invalīdiem vai personām ar noteiktu etnisko vai rasisko piederību vai dzimumorientāciju. MI sistēmas, ko izmanto šo personu snieguma un uzvedības pārraudzībai, var arī apdraudēt viņu pamattiesību uz datu aizsardzību un privātumu būtību. Šo regulu piemēro, neskarot Savienības un dalībvalstu kompetenci paredzēt konkrētākus noteikumus MI sistēmu izmantošanai nodarbinātības jomā. Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 37. apsvērums (37)  Cita joma, kurā AI sistēmu izmantošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība, ir piekļuve noteiktiem privātiem un sabiedriskiem pamatpakalpojumiem un pabalstiem, kas cilvēkiem nepieciešami, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības norisēs vai uzlabot savu dzīves līmeni, un šādu pakalpojumu un pabalstu izmantošana. Tā, AI sistēmas, ko izmanto fizisku personu kredītnovērtējuma vai kredītspējas izvērtēšanai, būtu jāklasificē kā augsta riska AI sistēmas, jo tās nosaka minēto personu piekļuvi finanšu resursiem vai tādiem būtiskiem pakalpojumiem kā mājoklis, elektroenerģija un telesakaru pakalpojumi. Šim nolūkam izmantotās AI sistēmas var izraisīt personu vai grupu diskrimināciju un atkārtot vēsturiskos diskriminācijas modeļus, piemēram, pamatojoties uz rasisko vai etnisko izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, vai radīt jaunas diskriminējošas ietekmes formas. Ņemot vērā ietekmes ļoti ierobežoto apmēru un tirgū pieejamās alternatīvas, ir lietderīgi noteikt izņēmumu attiecībā uz tām kredītspējas novērtēšanai un kredītnovērtējuma noteikšanai paredzētajām AI sistēmām, kuras pašu vajadzībām ekspluatācijā nodevuši mazapjoma sagādātāji. Fiziskas personas, kuras piesakās sociālās palīdzības pabalstiem un pakalpojumiem vai saņem tos no publiskā sektora iestādēm, parasti ir atkarīgas no šiem pabalstiem un pakalpojumiem un atrodas neaizsargātā pozīcijā attiecībā pret atbildīgajām iestādēm. Ja AI sistēmas izmanto, lai noteiktu, vai šādi pabalsti un pakalpojumi būtu jāatsaka, jāsamazina, jāatsauc vai jāatgūst, tām var būt ievērojama ietekme uz personu labklājību un tās var pārkāpt tādas personu pamattiesības kā tiesības uz sociālo aizsardzību, nediskriminēšanu, cilvēka cieņas neaizskaramību vai efektīvu tiesību aizsardzību. Tāpēc minētās sistēmas būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas. Tomēr šai regulai nevajadzētu kavēt inovatīvu pieeju izstrādi un izmantošanu valsts pārvaldē, kas gūtu labumu no prasībām atbilstošu un drošu AI sistēmu plašākas izmantošanas ar nosacījumu, ka minētās sistēmas nerada augstu risku fiziskām un juridiskām personām. Visbeidzot, AI sistēmas, ko izmanto ārkārtas pirmās reaģēšanas dienestu nosūtīšanai vai šo dienestu nosūtīšanas prioritāšu noteikšanai, arī būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas, jo tās pieņem lēmumus personu veselībai un dzīvībai un to īpašumam izšķirīgi svarīgās situācijās. (37)  Cita joma, kurā MI sistēmu izmantošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība, ir piekļuve noteiktiem privātiem un sabiedriskiem pamatpakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei, un būtiskiem pakalpojumiem, tostarp, bet ne tikai mājokļiem, elektroenerģijai, siltumapgādei/aukstumapgādei un internetam, un pabalstiem, kas cilvēkiem nepieciešami, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības norisēs vai uzlabot savu dzīves līmeni, un šādu pakalpojumu un pabalstu izmantošana. Tā, MI sistēmas, ko izmanto fizisku personu kredītnovērtējuma vai kredītspējas izvērtēšanai, būtu jāklasificē kā augsta riska MI sistēmas, jo tās nosaka minēto personu piekļuvi finanšu resursiem vai tādiem būtiskiem pakalpojumiem kā mājoklis, elektroenerģija un telesakaru pakalpojumi. Šim nolūkam izmantotās MI sistēmas var izraisīt personu vai grupu diskrimināciju un atkārtot vēsturiskos diskriminācijas modeļus, piemēram, pamatojoties uz rasisko vai etnisko izcelsmi, dzimumu, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, vai radīt jaunas diskriminējošas ietekmes formas. Tomēr MI sistēmas, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, lai atklātu krāpšanu finanšu pakalpojumu piedāvāšanā, saskaņā ar šo regulu nebūtu jāuzskata par augsta riska sistēmām. Fiziskas personas, kuras piesakās publiskā sektora iestādēs sociālās palīdzības pabalstiem un pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei, un būtiskiem pakalpojumiem, ieskaitot, bet ne tikai mājokļiem, elektroenerģijai, siltumapgādei/aukstumapgādei un internetam, vai saņem tos, parasti ir atkarīgas no šiem pabalstiem un pakalpojumiem un atrodas neaizsargātā pozīcijā attiecībā pret atbildīgajām iestādēm. Ja MI sistēmas izmanto, lai noteiktu, vai šādi pabalsti un pakalpojumi būtu jāatsaka, jāsamazina, jāatsauc vai jāatgūst, tām var būt ievērojama ietekme uz personu labklājību un tās var pārkāpt tādas personu pamattiesības kā tiesības uz sociālo aizsardzību, nediskriminēšanu, cilvēka cieņas neaizskaramību vai efektīvu tiesību aizsardzību. Tāpat MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai pieņemtu lēmumus vai būtiski ietekmētu lēmumus par fizisku personu atbilstību veselības un dzīvības apdrošināšanai, arī var būtiski ietekmēt personu iztikas līdzekļus un var pārkāpt viņu pamattiesības, piemēram, ierobežojot piekļuvi veselības aprūpei vai turpinot diskrimināciju personisku iezīmju dēļ. Tāpēc minētās sistēmas būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas. Tomēr šai regulai nevajadzētu kavēt inovatīvu pieeju izstrādi un izmantošanu valsts pārvaldē, kas gūtu labumu no prasībām atbilstošu un drošu MI sistēmu plašākas izmantošanas ar nosacījumu, ka minētās sistēmas nerada augstu risku fiziskām un juridiskām personām. Visbeidzot, MI sistēmas, ko izmanto fizisku personu ārkārtas palīdzības izsaukumu novērtēšanai un klasificēšanai, pirmās reaģēšanas dienestu nosūtīšanai vai šo dienestu nosūtīšanas prioritāšu noteikšanai, arī būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas, jo tās pieņem lēmumus personu veselībai un dzīvībai un to īpašumam izšķirīgi svarīgās situācijās. Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns) (37a)  Ņemot vērā policijas un tiesu iestāžu lomu un atbildību, kā arī to lēmumu ietekmi, kurus tās pieņem, lai nepieļautu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, uzskata, ka jo īpaši gadījumos, kad ir iespēja būtiski ietekmēt cilvēka dzīvi vai pamattiesības, daži MI lietojumu izmantošanas gadījumi tiesībaizsardzībā ir jāklasificē kā augsta riska darbība. Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 38. apsvērums (38)  Tiesībaizsardzības iestāžu darbībām, kuras ietver noteiktus AI sistēmu izmantošanas veidus, ir raksturīga ievērojama varas nelīdzsvarotības pakāpe, un to rezultāts var būt novērošana, aizturēšana vai fiziskas personas brīvības atņemšana, kā arī cita veida nelabvēlīga ietekme uz Pamattiesību hartā nostiprinātajām pamattiesībām. Proti, ja AI sistēma nav apmācīta ar augstas kvalitātes datiem, neatbilst precizitātes vai noturības prasībām vai nav pienācīgi projektēta un testēta pirms laišanas tirgū vai citādas nodošanas ekspluatācijā, tā var norādīt uz cilvēkiem diskriminējošā vai kā citādi nekorektā vai netaisnīgā veidā. Bez tam var tikt traucēta būtisku procesuālo pamattiesību, piemēram, tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā arī tiesību uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcijas, īstenošana, it īpaši, ja minētās AI sistēmas nav pietiekami pārredzamas, izskaidrojamas un dokumentētas. Tāpēc ir lietderīgi klasificēt kā augsta riska sistēmas vairākas AI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesībaizsardzības kontekstā, kurā precizitāte, uzticamība un pārredzamība ir īpaši svarīga, lai novērstu kaitējošu ietekmi, saglabātu sabiedrības uzticēšanos un nodrošinātu pārskatatbildību un efektīvu tiesisko aizsardzību. Ņemot vērā attiecīgo darbību raksturu un ar tām saistītos riskus, pie minētajām augsta riska AI sistēmām būtu galvenokārt jāpieskaita AI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesībaizsardzības iestādēs individuālam riska novērtējumam, melu detektoros un līdzīgos rīkos fiziskas personas emocionālā stāvokļa noteikšanai, “dziļviltojumu” konstatēšanai, pierādījumu uzticamības izvērtēšanai kriminālprocesa ietvaros, faktiska vai potenciāla noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai atkārtotas izdarīšanas prognozēšanai, pamatojoties uz fizisku personu profilēšanu vai novērtējot fizisku personu vai grupu personiskās īpašības un rakstura iezīmes vai iepriekšēju noziedzīgu rīcību, profilēšanai noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas gaitā, kā arī noziegumu analīzei attiecībā uz fiziskām personām. AI sistēmas, kuras īpaši paredzētas izmantošanai administratīvajā procesā nodokļu un muitas iestādēs, nebūtu jāuzskata par augsta riska AI sistēmām, ko tiesībaizsardzības iestādes izmanto noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem. (38)  Tiesībaizsardzības iestāžu darbībām, kuras ietver noteiktus MI sistēmu izmantošanas veidus, ir raksturīga ievērojama varas nelīdzsvarotības pakāpe, un to rezultāts var būt novērošana, aizturēšana vai fiziskas personas brīvības atņemšana, kā arī cita veida nelabvēlīga ietekme uz Hartā nostiprinātajām pamattiesībām. Proti, ja MI sistēma nav apmācīta ar augstas kvalitātes datiem, neatbilst tās veiktspējas, precizitātes vai noturības prasībām vai nav pienācīgi projektēta un testēta pirms laišanas tirgū vai citādas nodošanas ekspluatācijā, tā var norādīt uz cilvēkiem diskriminējošā vai kā citādi nekorektā vai netaisnīgā veidā. Turklāt var tikt traucēta būtisku procesuālo pamattiesību, piemēram, tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā arī tiesību uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcijas, īstenošana, it īpaši, ja minētās MI sistēmas nav pietiekami pārredzamas, izskaidrojamas un dokumentētas. Tāpēc ir lietderīgi klasificēt kā augsta riska sistēmas vairākas MI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesībaizsardzības kontekstā, kurā precizitāte, uzticamība un pārredzamība ir īpaši svarīga, lai novērstu kaitējošu ietekmi, saglabātu sabiedrības uzticēšanos un nodrošinātu pārskatatbildību un efektīvu tiesisko aizsardzību. Ņemot vērā attiecīgo darbību raksturu un ar tām saistītos riskus, pie minētajām augsta riska MI sistēmām būtu galvenokārt jāpieskaita MI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesībaizsardzības iestādēs vai to vārdā, vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās, kas atbalsta tiesībaizsardzības iestādes, piemēram, melu detektorus un līdzīgus rīkus tiktāl, ciktāl to izmantošana ir atļauta saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, pierādījumu uzticamības izvērtēšanai kriminālprocesā, profilēšanai noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas gaitā, kā arī noziegumu analīzei attiecībā uz fiziskām personām. MI sistēmas, kuras īpaši paredzētas izmantošanai administratīvajā procesā nodokļu un muitas iestādēs, nebūtu jāklasificē kā augsta riska MI sistēmas, ko tiesībaizsardzības iestādes izmanto noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem. MI rīku izmantošanai tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs nevajadzētu kļūt par nevienlīdzības, sociāla lūzuma vai atstumtības faktoru. MI rīku izmantošanas ietekmi uz aizdomās turēto personu tiesībām uz aizstāvību nevajadzētu ignorēt, īpaši grūtības iegūt jēgpilnu informāciju par to darbību un no tās izrietošās grūtības apstrīdēt to rezultātus tiesā, jo īpaši cilvēkiem, kuri pakļauti izmeklēšanai. Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 39. apsvērums (39)  Migrācijas un patvēruma jomā un robežkontroles pārvaldībā izmantotās AI sistēmas ietekmē cilvēkus, kuri bieži ir īpaši neaizsargātā pozīcijā un ir atkarīgi no kompetento publiskā sektora iestāžu darbības rezultāta. Tāpēc minētajos kontekstos izmantoto AI sistēmu precizitāte, nediskriminējošais raksturs un pārredzamība ir īpaši svarīga skarto personu pamattiesību ievērošanas garantēšanai, proti, viņu tiesību brīvi pārvietoties, tiesību uz nediskrimināciju, privātuma un persondatu aizsardzību, starptautisko aizsardzību un labu pārvaldību īstenošanai. Tāpēc ir lietderīgi klasificēt kā augsta riska sistēmas tās AI sistēmas, ko kompetentajās publiskā sektora iestādēs, kurām uzticēti pienākumi migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldības jomā, paredzēts izmantot kā melu detektorus un līdzīgus rīkus vai nolūkā noteikt fiziskas personas emocionālo stāvokli; novērtēt noteiktus riskus, kurus rada fiziskas personas, kas ieceļo dalībvalsts teritorijā vai piesakās vīzai vai patvērumam; pārbaudīt fizisku personu attiecīgo dokumentu autentiskumu; sniegt palīdzību kompetentām publiskā sektora iestādēm patvēruma, vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumu un saistīto sūdzību izskatīšanā ar mērķi noteikt fizisku personu, kuras iesniegušas pieteikumu noteikta statusa iegūšanai, atbilstību kritērijiem. AI sistēmām migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldības jomā, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāatbilst attiecīgajām procesuālajām prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES49, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/200950 un citos attiecīgajos tiesību aktos. (39)  Migrācijas un patvēruma jomā un robežkontroles pārvaldībā izmantotās MI sistēmas ietekmē cilvēkus, kuri bieži ir īpaši neaizsargātā pozīcijā un ir atkarīgi no kompetento publiskā sektora iestāžu darbības rezultāta. Tāpēc minētajos kontekstos izmantoto MI sistēmu precizitāte, nediskriminējošais raksturs un pārredzamība ir īpaši svarīga skarto personu pamattiesību ievērošanas garantēšanai, proti, viņu tiesību brīvi pārvietoties, tiesību uz nediskrimināciju, privātuma un persondatu aizsardzību, starptautisko aizsardzību un labu pārvaldību īstenošanai. Tāpēc ir lietderīgi klasificēt kā augsta riska sistēmas tās MI sistēmas, ko kompetentās publiskās iestādēs vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās, kurām uzticēti uzdevumi migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldības jomā, vai to vārdā, paredzēts izmantot kā poligrāfus un līdzīgus rīkus, ciktāl to izmantošana ir atļauta saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, vai nolūkā novērtēt konkrētus riskus, ko rada fiziskas personas, kuras ieceļo dalībvalsts teritorijā vai iesniedz vīzas vai patvēruma pieteikumu; pārbaudīt fizisku personu attiecīgo dokumentu autentiskumu; sniegt palīdzību kompetentajām publiskā sektora iestādēm patvēruma, vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumu un saistīto sūdzību izskatīšanā un pierādījumu patiesuma novērtēšanā ar mērķi noteikt fizisku personu, kuras iesniegušas pieteikumu noteikta statusa iegūšanai, atbilstību kritērijiem; uzraudzīt, novērot vai apstrādāt persondatus saistībā ar robežu pārvaldības darbībām nolūkā atklāt, atpazīt vai identificēt fiziskas personas; prognozēt vai paredzēt tendences, kas saistītas ar migrācijas kustību un robežu šķērsošanu. MI sistēmām migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldības jomā, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāatbilst attiecīgajām procesuālajām prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES49, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/200950 un citos attiecīgajos tiesību aktos. Dalībvalstis vai Savienības iestādes, aģentūras vai struktūras nekādā gadījumā nedrīkst izmantot MI sistēmas migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldībā kā līdzekli, lai apietu to starptautiskās saistības saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra protokolu, kā arī nedrīkst izmantot tās, lai pārkāptu neizraidīšanas principu vai liegtu drošas un efektīvas likumīgas iespējas iekļūt Savienības teritorijā, tostarp tiesības uz starptautisko aizsardzību. __________________ __________________ 49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.). 49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.). 50 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.). 50 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.). Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 40. apsvērums (40)  Dažas AI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesvedībā un demokrātiskajos procesos, būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas, ņemot vērā to potenciāli ievērojamo ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu, individuālajām brīvībām, kā arī tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Proti, lai mazinātu potenciālu neobjektivitātes, kļūdu un nepārredzamības risku, ir lietderīgi uzskatīt par augsta riska sistēmām tās AI sistēmas, kuru mērķis ir palīdzēt tiesu iestādēm faktu un tiesību normu izpētē un interpretēšanā un tiesību normu piemērošanā konkrētam faktu kopumam. Tomēr šāda klasifikācija nebūtu jāattiecina uz AI sistēmām, kuras paredzētas tikai tādu administratīvu papilddarbību veikšanai, kam nav ietekmes uz faktisko tiesvedību atsevišķās lietās, piemēram, tiesas nolēmumu, dokumentu vai datu anonimizācijai vai pseidonimizācijai, saziņai starp darbiniekiem, administratīvu uzdevumu veikšanai vai resursu sadalei. (40)  Dažas MI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesvedībā un demokrātiskajos procesos, būtu jāklasificē kā augsta riska sistēmas, ņemot vērā to potenciāli ievērojamo ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu, individuālajām brīvībām, kā arī tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Proti, lai mazinātu potenciālu neobjektivitātes, kļūdu un nepārredzamības risku, ir lietderīgi uzskatīt par augsta riska sistēmām tās MI sistēmas, kuras ir paredzēts izmantot tiesu iestādē vai administratīvā struktūrā vai to vārdā nolūkā palīdzēt tiesu iestādēm vai administratīvām struktūrām faktu un tiesību normu izpētē un interpretēšanā un tiesību normu piemērošanā konkrētam faktu kopumam vai izmantot līdzīgā veidā strīdu izšķiršanā ārpustiesas kārtībā. Mākslīgā intelekta rīku izmantošana var atbalstīt, bet tai nevajadzētu aizstāt tiesnešu vai tiesu iestāžu neatkarības lēmumu pieņemšanas pilnvarās, jo galīgajai lēmumu pieņemšanai jāpaliek cilvēka virzītai darbībai un lēmumam. Tomēr šāda klasifikācija nebūtu jāattiecina uz MI sistēmām, kuras paredzētas tikai tādu administratīvu papilddarbību veikšanai, kam nav ietekmes uz faktisko tiesvedību atsevišķās lietās, piemēram, tiesas nolēmumu, dokumentu vai datu anonimizācijai vai pseidonimizācijai, saziņai starp darbiniekiem, administratīvu uzdevumu veikšanai vai resursu sadalei. Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 40.a apsvērums (jauns) (40a)  Lai novērstu riskus, kas saistīti ar nepamatotu ārēju iejaukšanos Hartas 39. pantā nostiprinātajās tiesībās balsot un nesamērīgu ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem, demokrātiju un tiesiskumu, MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai ietekmētu vēlēšanu vai referenduma rezultātus vai fizisku personu balsošanas uzvedību, kad tās piedalās vēlēšanās vai referendumos, būtu jāklasificē kā augsta riska MI sistēmas, izņemot MI sistēmas, kuru iznākuma fiziskas personas nav tieši pakļautas to ietekmei, piemēram, rīki, ko izmanto, lai organizētu, optimizētu un strukturētu politiskās kampaņas no administratīvā un loģistikas viedokļa. Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 40.b apsvērums (jauns) (40b)  Ņemot vērā to fizisko personu amplitūdu, kuras izmanto pakalpojumus, ko sniedz sociālo mediju platformas, kuras noteiktas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas, šādas tiešsaistes platformas var izmantot tādā veidā, kas spēcīgi ietekmē drošību tiešsaistē, sabiedriskās domas un diskursa veidošanu, vēlēšanas un demokrātiskos procesus un sabiedrības bažas. Tāpēc ir lietderīgi, ka MI sistēmām, ko minētās tiešsaistes platformas izmanto savās ieteikumu sistēmās, piemēro šo regulu, lai nodrošinātu, ka MI sistēmas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tostarp tehniskajām prasībām par datu pārvaldību, tehnisko dokumentāciju un izsekojamību, pārredzamību, cilvēka veiktu pārraudzību, precizitāti un noturību. Atbilstībai šai regulai būtu jāļauj šādām ļoti lielām tiešsaistes platformām izpildīt plašākus riska novērtēšanas un riska mazināšanas pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2022/2065 34. un 35. pantā. Šajā regulā noteiktie pienākumi neskar Regulu (ES) 2022/2065, un tiem būtu jāpapildina Regulā (ES) 2022/2065 noteiktie pienākumi, kad sociālo mediju platforma ir noteikta par ļoti lielu tiešsaistes platformu. Ņemot vērā sociālo mediju platformu, kas noteiktas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas, ietekmi visā Eiropā, iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065, šā noteikuma izpildes nolūkā būtu jārīkojas kā izpildiestādēm. Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 41. apsvērums (41)  Fakts, ka AI sistēma saskaņā ar šo regulu ir klasificēta kā augsta riska sistēma, nebūtu jāinterpretē kā norāde, ka sistēmas izmantošana obligāti ir likumīga citu Savienības tiesību aktu vai ar tiem saderīgu valsts tiesību aktu ietvaros, piemēram, attiecībā uz persondatu aizsardzību, melu detektoru un tamlīdzīgu rīku vai citu sistēmu izmantošanu fizisku personu emocionālā stāvokļa noteikšanai. Tāda izmantošana būtu jāturpina tikai saskaņā ar piemērojamajām prasībām, kas izriet no Pamattiesību hartas un attiecīgajiem Savienības sekundārajiem tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem. Nebūtu jāuzskata, ka šī regula nodrošina juridisko pamatu persondatu apstrādei, attiecīgā gadījumā ieskaitot īpašu kategoriju persondatus. (41)  Fakts, ka MI sistēma saskaņā ar šo regulu ir klasificēta kā augsta riska MI sistēma, nebūtu jāinterpretē kā norāde, ka sistēmas izmantošana obligāti ir likumīga vai nelikumīga citu Savienības tiesību aktu vai ar tiem saderīgu valsts tiesību aktu ietvaros, piemēram, attiecībā uz persondatu aizsardzību. Tāda izmantošana būtu jāturpina tikai saskaņā ar piemērojamajām prasībām, kas izriet no Pamattiesību hartas un attiecīgajiem Savienības sekundārajiem tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem. Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns) (41a)  Pašreiz vairāki juridiski saistoši noteikumi Eiropas, valstu un starptautiskā līmenī jau tiek piemēroti vai attiecas uz MI sistēmām, tostarp, bet ne tikai, ES primārie tiesību akti (Eiropas Savienības līgumi un tās Pamattiesību harta), ES sekundārie tiesību akti (piemēram, Vispārīgā datu aizsardzības regula, Produktatbildības direktīva, Regula par nepersondatu brīvu apriti, direktīvas par diskriminācijas novēršanu, patērētāju tiesības un darba drošības un veselības aizsardzības direktīvas), ANO cilvēktiesību līgumi un Eiropas Padomes konvencijas (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencija) un valstu tiesību akti. Līdztekus horizontāli piemērojamiem noteikumiem ir dažādi konkrētām jomām paredzēti noteikumi, kas attiecas uz konkrētiem MI lietojumiem (piemēram, Medicīnisko ierīču regula veselības aprūpes nozarē). Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 42. apsvērums (42)  Lai mazinātu Savienības tirgū laisto vai citādi ekspluatācijā nodoto augsta riska AI sistēmu radītos riskus lietotājiem un skartajām personām, būtu jāpiemēro dažas obligātas prasības, ņemot vērā paredzēto sistēmas izmantošanas nolūku un saskaņā ar riska pārvaldības sistēmu, kura sagādātājam jāizveido. (42)  Lai mazinātu Savienības tirgū laisto vai citādi ekspluatācijā nodoto augsta riska MI sistēmu radītos riskus ieviesējiem un skartajām personām, būtu jāpiemēro dažas obligātas prasības, ņemot vērā paredzēto sistēmas nolūku un pamatoti paredzamo nepareizu lietošanu un saskaņā ar riska pārvaldības sistēmu, kura sagādātājam jāizveido. Šīm prasībām jābūt objektīvām, piemērotām mērķim, saprātīgām un efektīvām, nepievienojot nevajadzīgu regulatīvo slogu vai izmaksas operatoriem. Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 43. apsvērums (43)  Prasībām būtu jāattiecas uz augsta riska AI sistēmām saistībā ar izmantoto datu kopu kvalitāti, tehnisko dokumentāciju un uzskaiti, pārredzamību un informācijas sniegšanu lietotājiem, cilvēka virsvadību un noturību, precizitāti un kiberdrošību. Minētās prasības ir nepieciešamas, lai efektīvi mazinātu riskus veselībai, drošībai un pamattiesībām, tās ir piemērojamas, ņemot vērā sistēmas paredzēto nolūku, un citi tirdzniecību mazāk ierobežojoši pasākumi nav pienācīgi pieejami, tādējādi netiek radīti nepamatoti tirdzniecības ierobežojumi. (43)  Prasībām būtu jāattiecas uz augsta riska MI sistēmām saistībā ar izmantoto datu kopu kvalitāti un nozīmīgumu, tehnisko dokumentāciju un uzskaiti, pārredzamību un informācijas sniegšanu ieviesējiem, cilvēka virsvadību un noturību, precizitāti un kiberdrošību. Minētās prasības ir nepieciešamas, lai efektīvi mazinātu riskus veselībai, drošībai un pamattiesībām, kā arī videi, demokrātijai un tiesiskumam, tās ir piemērojamas, ņemot vērā sistēmas paredzēto nolūku vai pamatoti paredzamu nepareizu lietošanu Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 44. apsvērums (44)  Augsta datu kvalitāte ir nepieciešama daudzu AI sistēmu veiktspējai, it īpaši, ja tiek izmantotas metodes, kas ietver modeļu apmācīšanu, ar mērķi nodrošināt, ka augsta riska AI sistēma darbojas, kā paredzēts, un droši un tā nekļūst par Savienības tiesību aktos aizliegtas diskriminācijas avotu. Augstas kvalitātes apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām ir svarīga atbilstošas datu pārvaldes un pārvaldības īstenošana. Apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām vajadzētu būt pietiekami atbilstošām, reprezentatīvām, bez kļūdām un pilnīgām, ņemot vērā sistēmas paredzēto nolūku. Tām vajadzētu piemist arī atbilstošiem statistiskajiem raksturlielumiem, arī attiecībā uz personām vai personu grupām, ar kurām paredzēts izmantot konkrēto augsta riska AI sistēmu. Proti, apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopās apmērā, ko nosaka to paredzētais nolūks, vajadzētu ņemt vērā iezīmes, raksturlielumus vai elementus, kas raksturīgi konkrētajai ģeogrāfiskajai, uzvedības vai funkcionālajai videi vai kontekstam, kurā paredzēts izmantot AI sistēmu. Lai citu tiesības aizsargātu pret diskrimināciju, kas varētu izrietēt no AI sistēmu neobjektivitātes, sagādātājiem būtu jāvar apstrādāt arī īpašu kategoriju persondatus svarīgās vispārības interesēs ar mērķi nodrošināt neobjektivitātes uzraudzību, atklāšanu un korekciju augsta riska AI sistēmās. (44)  Piekļuve augstas kvalitātes datiem ir būtiska struktūras veidošanai un daudzu MI sistēmu veiktspējas nodrošināšanai, it īpaši, ja tiek izmantotas metodes, kas ietver modeļu apmācīšanu, ar mērķi nodrošināt, ka augsta riska MI sistēma darbojas, kā paredzēts, un droši un tā nekļūst par Savienības tiesību aktos aizliegtas diskriminācijas avotu. Augstas kvalitātes apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām ir svarīga atbilstošas datu pārvaldes un pārvaldības īstenošana. Apmācības un attiecīgā gadījumā validēšanas un testēšanas datu kopām, tostarp marķējumiem, vajadzētu būt pietiekami atbilstošām, reprezentatīvām, pienācīgi pārbaudītām attiecībā uz kļūdām un iespējami pilnīgām, ņemot vērā sistēmas paredzēto nolūku. Tām vajadzētu piemist arī atbilstošiem statistiskajiem raksturlielumiem, arī attiecībā uz personām vai personu grupām, uz kurām paredzēts izmantot konkrēto augsta riska MI sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot iespējamās neobjektivitātes mazināšanai datu kopās, kas varētu radīt riskus pamattiesībām vai diskriminējošus rezultātus personām, kuras skar augsta riska MI sistēma. Neobjektivitāte var, piemēram, būt raksturīga pamatā esošajām datu kopām (īpaši tad, ja tiek izmantoti vēsturiski dati), algoritmu izstrādātāju ieviesta vai radīta tad, kad sistēmas tiek izmantotas reālās pasaules apstākļos. MI sistēmu sniegtos rezultātus ietekmē šāda raksturīga neobjektivitāte, kas tiecas pakāpeniski palielināties un tādējādi turpināt un pastiprināt esošo diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz personām, kas pieder pie konkrētām neaizsargātām vai etniskām grupām vai rasu diskriminācijai pakļautām kopienām. Proti, apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopās apmērā, ko nosaka to paredzētais nolūks, vajadzētu ņemt vērā iezīmes, raksturlielumus vai elementus, kas raksturīgi konkrētajai ģeogrāfiskajai, kontekstuālajai, uzvedības vai funkcionālajai videi vai kontekstam, kurā paredzēts izmantot MI sistēmu. Lai citu tiesības aizsargātu pret diskrimināciju, kas varētu izrietēt no MI sistēmu neobjektivitātes, sagādātājiem būtu izņēmuma kārtā un saskaņā ar visu to spēkā esošo nosacījumu piemērošanu, kas noteikti šajā regulā un Regulā (ES) 2016/679, Direktīvā (ES) 2016/680 un Regulā (ES) 2018/1725, jāvar apstrādāt arī īpašu kategoriju persondatus svarīgās vispārības interesēs ar mērķi nodrošināt neobjektivitātes uzraudzību, atklāšanu un korekciju augsta riska MI sistēmās. Negatīva neobjektivitāte būtu jāsaprot kā neobjektivitāte, kas rada tiešu vai netiešu diskriminējošu ietekmi uz fizisku personu. Ar datu pārvaldību saistītās prasības var izpildīt, vēršoties pie trešām personām, kas piedāvā sertificētus atbilstības nodrošināšanas pakalpojumus, tostarp datu pārvaldības, datu kopas integritātes un datu apmācības, validēšanas un testēšanas prakses verifikāciju. Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 45. apsvērums (45)  Augsta riska AI sistēmu izstrādes nolūkā noteiktiem dalībniekiem, piemēram, sagādātājiem, pieteiktajām struktūrām un citām attiecīgajām struktūrām, piemēram, digitālās inovācijas centriem, testēšanas un eksperimentēšanas struktūrām un pētniekiem, jāvar piekļūt augstas kvalitātes datu kopām un izmantot tās savās attiecīgajās darbības jomās, kas ir saistītas ar šo regulu. Komisijas izveidotās Eiropas vienotās datu telpas un datu kopīgošanas atvieglošana uzņēmumu starpā un ar valdības iestādēm vispārības interešu labā būs ļoti būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos raisošu, pārskatāmu un nediskriminējošu piekļuvi augstas kvalitātes datiem AI sistēmu apmācībai, validēšanai un testēšanai. Piemēram, veselības jomā Eiropas veselības datu telpa veicinās nediskriminējošu piekļuvi veselības jomas datiem un mākslīgā intelekta algoritmu apmācībai šajās datu kopās privātumu saglabājošā, drošā, laicīgā, pārredzamā un uzticamā veidā ar pienācīgu iestāžu pārvaldi. Arī attiecīgās kompetentās iestādes, ieskaitot nozaru iestādes, nodrošinot vai atbalstot piekļuvi datiem, var atbalstīt augstas kvalitātes datu piegādāšanu AI sistēmu apmācībai, validēšanai un testēšanai. (45)  Augsta riska MI sistēmu izstrādes un novērtēšanas nolūkā noteiktiem dalībniekiem, piemēram, sagādātājiem, pieteiktajām struktūrām un citām attiecīgajām struktūrām, piemēram, digitālās inovācijas centriem, testēšanas un eksperimentēšanas struktūrām un pētniekiem, jāvar piekļūt augstas kvalitātes datu kopām un izmantot tās savās attiecīgajās darbības jomās, kas ir saistītas ar šo regulu. Komisijas izveidotās Eiropas vienotās datu telpas un datu kopīgošanas atvieglošana uzņēmumu starpā un ar valdības iestādēm vispārības interešu labā būs ļoti būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos raisošu, pārskatāmu un nediskriminējošu piekļuvi augstas kvalitātes datiem MI sistēmu apmācībai, validēšanai un testēšanai. Piemēram, veselības jomā Eiropas veselības datu telpa veicinās nediskriminējošu piekļuvi veselības jomas datiem un mākslīgā intelekta algoritmu apmācībai šajās datu kopās privātumu saglabājošā, drošā, laicīgā, pārredzamā un uzticamā veidā ar pienācīgu iestāžu pārvaldi. Arī attiecīgās kompetentās iestādes, ieskaitot nozaru iestādes, nodrošinot vai atbalstot piekļuvi datiem, var atbalstīt augstas kvalitātes datu piegādāšanu MI sistēmu apmācībai, validēšanai un testēšanai. Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 45.a apsvērums (jauns) (45a)  Tiesības uz privātumu un persondatu aizsardzību ir jāgarantē visā MI sistēmas darbmūžā. Šajā sakarā datu minimizēšanas, integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principi, kā noteikts Savienības datu aizsardzības tiesību aktos, ir ārkārtīgi svarīgi, kad datu apstrāde rada būtiskus riskus personu pamattiesībām. MI sistēmu sagādātājiem un lietotājiem būtu jāīsteno mūsdienīgi tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai aizsargātu šīs tiesības. Šādiem pasākumiem būtu jāietver ne tikai anonimizācija un šifrēšana, bet arī arvien pieejamākas tehnoloģijas izmantošana, kas ļauj algoritmus piemērot datiem un ļauj gūt vērtīgu ieskatu, nepārsūtot starp pusēm vai lieki nekopējot pašus neapstrādātos vai strukturētos datus. Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 46. apsvērums (46)  Informācija par to, kā izstrādātas augsta riska AI sistēmas un kā tās darbojas to darbmūžā, ir ļoti būtiska, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām. Tam nepieciešama uzskaite un tādas tehniskās dokumentācijas pieejamība, kura satur informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu AI sistēmas atbilstību attiecīgajām prasībām. Šādai informācijai būtu jāietver ziņas par sistēmas vispārīgajiem raksturlielumiem, spējām un ierobežojumiem, algoritmiem, datiem, apmācību, izmantotajiem testēšanas un validēšanas procesiem, kā arī attiecīgās riska pārvaldības sistēmas dokumentācija. Tehniskā dokumentācija būtu pastāvīgi jāaktualizē. (46)  Saprotama informācija par to, kā izstrādātas augsta riska MI sistēmas un kā tās darbojas to izmantošanas laikā, ir ļoti būtiska, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām. Tam nepieciešama uzskaite un tādas tehniskās dokumentācijas pieejamība, kura satur informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu MI sistēmas atbilstību attiecīgajām prasībām. Šādai informācijai būtu jāietver ziņas par sistēmas vispārīgajiem raksturlielumiem, spējām un ierobežojumiem, algoritmiem, datiem, apmācību, izmantotajiem testēšanas un validēšanas procesiem, kā arī attiecīgās riska pārvaldības sistēmas dokumentācija. Tehniskā dokumentācija būtu pienācīgi jāaktualizē visā MI sistēmas darbmūžā. MI sistēmām var būt būtiska ietekme uz vidi un liels enerģijas patēriņš to darbmūža laikā. Lai labāk izprastu MI sistēmu ietekmi uz vidi, sagādātāju sagatavotajā tehniskajā dokumentācijā būtu jāiekļauj informācija par MI sistēmas enerģijas patēriņu, tostarp patēriņu izstrādes laikā un paredzamo patēriņu izmantošanas laikā. Šādā informācijā būtu jāņem vērā attiecīgie Savienības un valstu tiesību akti. Šai paziņotajai informācijai vajadzētu būt saprotamai, salīdzināmai un pārbaudāmai, un šajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas par saskaņotu metolodoloģiju šīs informācijas aprēķināšanai un paziņošanai. Lai būtu iespējama vienota dokumentācija, relevantajos Savienības tiesību aktos būtu pēc iespējas jāsaskaņo termini un definīcijas, kas saistītas ar prasīto dokumentāciju, kā arī visa cita nepieciešamā dokumentācija. Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 46.a apsvērums (jauns) (46a)  MI sistēmās būtu jāizmanto modernas metodes un attiecīgie piemērojamie standarti, lai samazinātu energopatēriņu, resursu izmantošanu un atkritumus, kā arī palielinātu energoefektivitāti un vispārējo sistēmas efektivitāti. MI sistēmu vidiskie aspekti, kas ir būtiski šīs regulas mērķiem, ir MI sistēmas enerģijas patēriņš izstrādes, apmācības un ieviešanas posmā, kā arī šo datu reģistrēšana, ziņošana un glabāšana. MI sistēmu uzbūvei būtu jānodrošina enerģijas un resursu patēriņa mērīšana un reģistrēšana katrā posmā — izstrādē, apmācībā un ieviešanā. MI sistēmu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām jābūt stabilai, pārredzamai, konsekventai un precīzai. Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu un stabilu juridisko ekosistēmu sagādātājiem un ieviesējiem vienotajā tirgū, Komisijai būtu jāizstrādā kopīga metodikas specifikācija, lai izpildītu ziņošanas un dokumentēšanas prasības par enerģijas un resursu patēriņu izstrādes, apmācības un ieviešanas laikā. Šādas kopīgas mērīšanas metodikas specifikācijas var izstrādāt pamatscenāriju, par kuru Komisija, veicot ietekmes novērtējumu, kurā ņemti vērā spēkā esošie tiesību akti, var labāk izlemt, vai ir vajadzīga turpmāka reglamentējoša iejaukšanās. Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 46.b apsvērums (jauns) (46b)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un veicinātu Savienības vides mērķu sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot netraucētu iekšējā tirgus darbību, var būt nepieciešams izstrādāt ieteikumus un vadlīnijas un, iespējams, ilgtspējas mērķrādītājus. Šajā nolūkā Komisija ir tiesīga izstrādāt metodiku galveno veiktspējas rādītāju (KPI) un atsauces uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) izstrādei. Pirmkārt, mērķim vajadzētu būt nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu starp MI ieviešanas izvēlēm, radot stimulus veicināt efektīvāku MI tehnoloģiju izmantošanu, kad tiek risinātas ar enerģiju un resursiem saistītās problēmas. Lai sasniegtu šo mērķi, šajā regulā būtu jāparedz līdzekļi, kas ļautu noteikt pamatscenāriju to datu vākšanai, kas paziņoti par emisijām no izstrādes, apmācības un ieviešanas; Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 47.a apsvērums (jauns) (47a)  Prasībām par pārredzamību un MI lēmumu pieņemšanas izskaidrojamību būtu jāpalīdz arī novērst digitālās asimetrijas atturošo ietekmi un tā dēvētās maldinošās saskarnes, kas vērstas pret indivīdiem un viņu informētu piekrišanu. Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 49. apsvērums (49)  Augsta riska AI sistēmām jādarbojas konsekventi visā to darbmūžā un jānodrošina atbilstošs precizitātes, noturības un kiberdrošības līmenis saskaņā ar vispāratzīto tehnoloģiju attīstības līmeni.Precizitātes līmenis un tā rādītāji jādara zināmi lietotājiem. (49)  Augsta riska MI sistēmām jādarbojas konsekventi visā to darbmūžā un jānodrošina atbilstošs precizitātes, noturības un kiberdrošības līmenis saskaņā ar vispāratzīto tehnoloģiju attīstības līmeni.Veiktspējas rādītāji un to paredzamais līmenis būtu jādefinē ar primāro mērķi mazināt MI sistēmas riskus un negatīvo ietekmi. Sagaidāmais veiktspējas līmenis un tā rādītāji skaidrā, pārredzamā, viegli saprotamā un uztveramā veidā jādara zināmi ieviesējiem. Veiktspējas rādītāju deklarāciju nevar uzskatīt par nākotnes līmeņu apliecinājumu, bet ir jāpiemēro attiecīgas metodes, lai nodrošinātu konsekventus līmeņus izmantošanas laikā. Lai gan standartizācijas organizāciju pienākums ir izstrādāt standartus, ir nepieciešama salīdzinošās novērtēšanas koordinācija, lai noteiktu, kā šīs standartizētās prasības un MI sistēmu raksturlielumi būtu jāmēra. Eiropas Mākslīgā intelekta birojam būtu jāpulcē kopā valstu un starptautiskās metroloģijas un salīdzinošās novērtēšanas iestādes un jāsniedz nesaistoši norādījumi par to, kā risināt tehniskos aspektus attiecīgo veiktspējas un noturības līmeņu mērīšanā. Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 50. apsvērums (50)  Tehniskā noturība ir viena no galvenajām prasībām augsta riska AI sistēmām. Minētajām sistēmām jābūt noturīgām pret riskiem, kas ir saistīti ar sistēmas ierobežojumiem (piemēram, kļūdas, nepilnības, neatbilstības, negaidītas situācijas), kā arī pret ļaunprātīgām darbībām, kuras var apdraudēt AI sistēmas drošību un izraisīt kaitējošu vai citādi nevēlamu sistēmas darbību. Nespēja aizsargāt pret šiem riskiem varētu ietekmēt drošību vai negatīvi ietekmēt pamattiesības, piemēram, AI sistēmas radītu kļūdainu lēmumu vai nepareizu vai neobjektīvu iznākumu dēļ. (50)  Tehniskā noturība ir viena no galvenajām prasībām augsta riska MI sistēmām. Minētajām sistēmām jābūt noturīgām pret riskiem, kas ir saistīti ar sistēmas ierobežojumiem (piemēram, kļūdas, nepilnības, neatbilstības, negaidītas situācijas), kā arī pret ļaunprātīgām darbībām, kuras var apdraudēt MI sistēmas drošību un izraisīt kaitējošu vai citādi nevēlamu sistēmas darbību. Nespēja aizsargāt pret šiem riskiem varētu ietekmēt drošību vai negatīvi ietekmēt pamattiesības, piemēram, MI sistēmas radītu kļūdainu lēmumu vai nepareizu vai neobjektīvu iznākumu dēļ. MI sistēmas lietotājiem būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka iespējamais kompromiss starp noturību un precizitāti nerada diskriminējošus vai negatīvus rezultātus mazākuma apakšgrupām. Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 51. apsvērums (51)  Kiberdrošībai ir būtiska loma, nodrošinot, ka AI sistēmas ir noturīgas pret mēģinājumiem mainīt to lietojumu, uzvedību vai veiktspēju vai apdraudēt to drošības iezīmes, ļaunprātīgām trešām personām ekspluatējot sistēmas vājās vietas. Kiberuzbrukumi AI sistēmām var izmantot AI raksturīgos aktīvus, piemēram, apmācībā izmantotās datu kopas (piemēram, datu saindēšana) vai apmācītos modeļus (piemēram, adversatīvie uzbrukumi) vai ekspluatēt AI sistēmas digitālo aktīvu vai pamatā esošās IKT infrastruktūras vājās vietas. Lai nodrošinātu riskiem atbilstošu kiberdrošības līmeni, augsta riska AI sistēmu sagādātājiem būtu jāveic piemēroti pasākumi, attiecīgi ņemot vērā arī pamatā esošo IKT infrastruktūru. (51)  Kiberdrošībai ir būtiska loma, nodrošinot, ka MI sistēmas ir noturīgas pret mēģinājumiem mainīt to lietojumu, uzvedību vai veiktspēju vai apdraudēt to drošības iezīmes, ļaunprātīgām trešām personām ekspluatējot sistēmas vājās vietas. Kiberuzbrukumi MI sistēmām var izmantot MI raksturīgos aktīvus, piemēram, apmācībā izmantotās datu kopas (piemēram, datu saindēšana) vai apmācītos modeļus (piemēram, adversatīvie uzbrukumi vai konfidencialitātes uzbrukumi) vai ekspluatēt MI sistēmas digitālo aktīvu vai pamatā esošās IKT infrastruktūras vājās vietas. Lai nodrošinātu riskiem atbilstošu kiberdrošības līmeni, augsta riska MI sistēmu sagādātājiem, kā arī pieteiktajām struktūrām, kompetentajām valsts iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāveic piemēroti pasākumi, attiecīgi ņemot vērā arī pamatā esošo IKT infrastruktūru. Augsta riska MI būtu jāpapildina ar drošības risinājumiem un ielāpiem visam produkta darbmūžam vai, ja nav atkarības no konkrēta produkta, uz laiku, kas ražotājam ir jānorāda. Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 53.a apsvērums (jauns) (53a)  Savienībai un dalībvalstīm kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) parakstītājām ir juridisks pienākums aizsargāt personas ar invaliditāti no diskriminācijas un veicināt viņu līdztiesību, nodrošināt, ka personām ar invaliditāti ir tāda pati piekļuve informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un sistēmām kā citiem, un nodrošināt personu ar invaliditāti privātuma ievērošanu. Ņemot vērā MI sistēmu pieaugošo nozīmi un izmantošanu, universālā dizaina principu piemērošanai visām jaunajām tehnoloģijām un pakalpojumiem būtu jānodrošina pilnīga, vienlīdzīga un neierobežota piekļuve visiem, kurus potenciāli skar MI tehnoloģijas vai kuri tās izmanto, tostarp personām ar invaliditāti, tādā veidā, ka tiek pilnībā ievērota minēto personu cieņa un daudzveidība. Tāpēc ir būtiski, lai sagādātāji nodrošinātu pilnīgu atbilstību piekļūstamības prasībām, tostarp Direktīvai (ES) 2016/2102 un Direktīvai (ES) 2019/882. Sagādātājiem būtu jānodrošina integrēta atbilstība šīm prasībām. Tāpēc nepieciešamie pasākumi būtu pēc iespējas jāintegrē augsta riska MI sistēmas uzbūvē. Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 54. apsvērums (54)  Sagādātājam jāizveido stabila kvalitātes vadības sistēma, jānodrošina nepieciešamās atbilstības novērtēšanas procedūras pabeigšana, jāizstrādā attiecīgā dokumentācija un jāizveido spēcīga pēctirgus uzraudzības sistēma. Publiskā sektora iestādes, kuras nodod ekspluatācijā augsta riska AI sistēmu pašu izmantošanai, var pieņemt un īstenot kvalitātes vadības sistēmas noteikumus valsts vai reģionālā līmenī pieņemtas kvalitātes vadības sistēmas ietvaros, attiecīgi ņemot vērā nozares īpatnības un attiecīgās publiskā sektora iestādes kompetences un struktūru. (54)  Sagādātājam jāizveido stabila kvalitātes vadības sistēma, jānodrošina nepieciešamās atbilstības novērtēšanas procedūras pabeigšana, jāizstrādā attiecīgā dokumentācija un jāizveido spēcīga pēctirgus uzraudzības sistēma. Attiecībā uz sagādātājiem, kuri jau ir ieviesuši kvalitātes pārvaldības sistēmas, kuru pamatā ir tādi standarti kā ISO 9001 vai citi attiecīgi standarti, nevajadzētu sagaidīt, ka kvalitātes pārvaldības sistēma pilnībā dublējas, bet gan, ka to esošās sistēmas tiks pielāgotas konkrētiem aspektiem, kas saistīti ar atbilstību konkrētām šīs regulas prasībām. Tas būtu jāatspoguļo arī turpmākajās standartizācijas darbībās vai norādījumos, ko šajā sakarā pieņem Komisija. Publiskā sektora iestādes, kuras nodod ekspluatācijā augsta riska MI sistēmu pašu izmantošanai, var pieņemt un īstenot kvalitātes vadības sistēmas noteikumus valsts vai reģionālā līmenī pieņemtas kvalitātes vadības sistēmas ietvaros, attiecīgi ņemot vērā nozares īpatnības un attiecīgās publiskā sektora iestādes kompetences un struktūru. Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 56. apsvērums (56)  Lai nodrošinātu šīs regulas izpildi un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem, un ņemot vērā dažādās formas, kā digitālos produktus var darīt pieejamus, ir svarīgi nodrošināt, ka Savienībā iedibināta persona jebkuros apstākļos var iestādēm sniegt visu nepieciešamo informāciju par AI sistēmas atbilstību. Tāpēc, pirms darīt savas AI sistēmas pieejamas Savienībā, ja importētāju nevar identificēt, ārpus Savienības iedibinātiem sagādātājiem ar rakstisku pilnvaru jāieceļ Savienībā iedibināts pilnvarots pārstāvis. (56)  Lai nodrošinātu šīs regulas izpildi un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus operatoriem, un ņemot vērā dažādās formas, kā digitālos produktus var darīt pieejamus, ir svarīgi nodrošināt, ka Savienībā iedibināta persona jebkuros apstākļos var iestādēm sniegt visu nepieciešamo informāciju par MI sistēmas atbilstību. Tāpēc, pirms darīt savas MI sistēmas pieejamas Savienībā, ārpus Savienības iedibinātiem sagādātājiem ar rakstisku pilnvaru jāieceļ Savienībā iedibināts pilnvarots pārstāvis. Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 58. apsvērums (58)  Ņemot vērā AI sistēmu raksturu un iespējamos riskus drošībai un pamattiesībām, kas saistīti ar to izmantošanu, tostarp attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt AI sistēmas veiktspējas reālos apstākļos pienācīgu uzraudzību, ir lietderīgi noteikt zināmus pienākumus lietotājiem. Lietotājiem būtu jāizmanto augsta riska AI sistēmas saskaņā ar lietošanas instrukcijām, un būtu jānosaka daži citi pienākumi attiecībā uz AI sistēmu funkcionēšanas uzraudzību un uzskaiti vajadzības gadījumā. (58)  Ņemot vērā MI sistēmu raksturu un iespējamos riskus drošībai un pamattiesībām, kas saistīti ar to izmantošanu, tostarp attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt MI sistēmas veiktspējas reālos apstākļos pienācīgu uzraudzību, ir lietderīgi noteikt zināmus pienākumus ieviesējiem. Ieviesējiem būtu jāizmanto augsta riska MI sistēmas saskaņā ar lietošanas instrukcijām, un būtu jānosaka daži citi pienākumi attiecībā uz MI sistēmu funkcionēšanas uzraudzību un uzskaiti vajadzības gadījumā. Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 58.a apsvērums (jauns) (58a)  Lai gan riski, kas saistīti ar MI sistēmām, var rasties no šādu sistēmu uzbūves, riskus var radīt arī veids, kā šādas MI sistēmas tiek izmantotas. Tāpēc augsta riska MI sistēmas ieviesējiem ir būtiska nozīme pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā, papildinot sagādātāja pienākumus MI sistēmu izstrādē. Ieviesēji vislabāk izprot, kā tieši tiks izmantota augsta riska MI sistēma, un tādēļ, pateicoties precīzākām zināšanām par lietošanas kontekstu, personām vai personu grupām, kuras varētu tikt skartas, tostarp atstumtām un neaizsargātām grupām, var identificēt iespējamos būtiskos riskus, kas nebija paredzēti izstrādes posmā. Ieviesējiem šajā konkrētajā izmantošanas kontekstā būtu jāapzina piemērotas pārvaldības struktūras, piemēram, pasākumi attiecībā uz cilvēka virsvadību, sūdzību izskatīšanas procedūras un pārsūdzības procedūras, jo izvēle pārvaldības struktūrās var būt noderīga, lai mazinātu riskus pamattiesībām konkrētos izmantošanas gadījumos. Lai efektīvi nodrošinātu pamattiesību aizsardzību, augsta riska MI sistēmu ieviesējam būtu jāveic ietekmes uz pamattiesībām novērtējums pirms to nodošanas ekspluatācijā. Ietekmes novērtējumam ne vēlāk kā pie sistēmas nodošanas ekspluatācijā būtu jāpievieno sīki izstrādāts plāns, kurā aprakstīti pasākumi vai rīki, kas palīdzēs mazināt identificēto pamattiesību apdraudējumu. Ja šādu plānu nevar nodrošināt, ieviesējam būtu jāatturas no sistēmas nodošanas ekspluatācijā. Veicot šo ietekmes novērtējumu, ieviesējam būtu jāinformē valsts uzraudzības iestāde un, cik vien iespējams, attiecīgās ieinteresētās personas, kā arī to personu grupu pārstāvji, kuras MI sistēma varētu skart, lai vāktu attiecīgo informāciju, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu ietekmes novērtējuma veikšanai, un tiek mudināts savu pamattiesību ietekmes novērtējuma kopsavilkumu darīt publiski pieejamu savā tiešsaistes tīmekļa vietnē. Šie pienākumi nebūtu jāattiecina uz MVU, kuriem, ņemot vērā to trūkumu, varētu būt grūti veikt šādu apspriešanos. Tomēr arī tiem būtu jācenšas iesaistīt šādus pārstāvjus, kad tie veic savu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu.Turklāt, ņemot vērā iespējamo ietekmi un nepieciešamību pēc demokrātiskas uzraudzības un kontroles, augsta riska MI sistēmu ieviesējiem, kas ir publiskas iestādes vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kā arī ieviesējiem, kas ir uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1925 ir noteikts vārtziņa statuss, būtu jāprasa reģistrēt jebkuras augsta riska MI sistēmas izmantošanu publiskā datubāzē. Citi ieviesēji var reģistrēties brīvprātīgi. Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 59. apsvērums (59)  Ir lietderīgi paredzēt, ka AI lietotājam vajadzētu būt fiziskai vai juridiskai personai, publiskā sektora iestādei, aģentūrai vai citai struktūrai, kuras pārziņā darbojas AI sistēma, izņemot, ja izmantošana notiek personīgas, neprofesionālas darbības ietvaros. (59)  Ir lietderīgi paredzēt, ka MI ieviesējam vajadzētu būt fiziskai vai juridiskai personai, publiskā sektora iestādei, aģentūrai vai citai struktūrai, kuras pārziņā darbojas MI sistēma, izņemot, ja izmantošana notiek personīgas, neprofesionālas darbības ietvaros. Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 60. apsvērums (60)  Ņemot vērā mākslīgā intelekta vērtības ķēdes sarežģītību, attiecīgajām trešām personām, proti, tām, kuras ir iesaistītas programmatūras, programmatūras rīku un sastāvdaļu, iepriekš apmācītu modeļu un datu tirdzniecībā un piegādē, vai tīkla pakalpojumu sniedzējiem vajadzības gadījumā būtu jāsadarbojas ar sagādātājiem un lietotājiem, lai ļautu tiem nodrošināt atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, kā arī tiem būtu jāsadarbojas ar šajā regulā noteiktajām kompetentajām iestādēm. (60)  MI vērtības ķēdē daudzas vienības bieži piegādā rīkus un pakalpojumus, bet arī komponentus vai procesus, ko sagādātājs pēc tam integrē MI sistēmā, tostarp saistībā ar datu vākšanu un priekšapstrādi, modeļu apmācību, modeļu pārmācību, modeļu testēšanu un izvērtēšanu, integrēšanu programmatūrā vai citiem modeļu izstrādes aspektiem. Iesaistītās vienības var darīt savu piedāvājumu komerciāli pieejamu tieši vai netieši, izmantojot saskarnes, piemēram, lietojumprogrammu saskarnes (API), un izplatīt to saskaņā ar bezmaksas un atklātā pirmkoda licencēm, kā arī arvien vairāk izmantojot MI darbaspēka platformas, apmācītu parametru tālākpārdošanu, “izdari pats” (DIY) komplektus modeļu izstrādei vai modeļa izstrādes un apmācīšanas nolūkos piedāvājot maksas piekļuvi modeli apkalpojošai arhitektūrai. Ņemot vērā šo MI vērtības ķēdes sarežģītību, visām attiecīgajām trešām personām, jo īpaši tām, kas ir iesaistītas programmatūras rīku, komponentu, iepriekš apmācītu modeļu vai MI sistēmā iekļautu datu izstrādē, pārdošanā un komerciālā piegādē, vai tīkla pakalpojumu sniedzējiem, neskarot savas intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus, būtu jādara pieejama vajadzīgā informācija, apmācība vai speciālās zināšanas un attiecīgā gadījumā jāsadarbojas ar sagādātājiem, lai nodrošinātu to kontroli pār visiem MI sistēmas atbilstības būtiskajiem aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula. Lai nodrošinātu izmaksefektīvu MI vērtības ķēdes pārvaldību, katra trešā persona, kas sagādātājam piegādā rīku, pakalpojumu, komponentu vai procesu, kuru sagādātājs vēlāk integrē MI sistēmā, skaidri atklāj kontroles līmeni. Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 60.a apsvērums (jauns) (60a)  Ja viena puse ir spēcīgākā sarunu pozīcijā, pastāv risks, ka šī puse varētu izmantot šādu pozīciju, kaitējot otrai līgumslēdzējai pusei, sarunās par tādu rīku, pakalpojumu, komponentu vai procesu piegādi, kurus izmanto vai integrē augsta riska MI sistēmā, vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus saistīto pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā. Šāda līgumiska nelīdzsvarotība jo īpaši kaitē mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī jaunuzņēmumiem, izņemot gadījumus, kad tie pieder uzņēmumam, kas spēj pienācīgi izmaksāt kompensāciju apakšuzņēmējam, vai ar tiem ir noslēgts apakšuzņēmuma līgums, jo tiem nav jēgpilnu spēju risināt sarunas par līgumiskās vienošanās nosacījumiem, un tiem varētu nebūt citas izvēles kā piekrist līguma noteikumiem, kurus nevar ietekmēt. Tāpēc negodīgiem līguma noteikumiem, kas nosaka tādu rīku, pakalpojumu, komponentu vai procesu piegādi, kurus izmanto vai integrē augsta riska MI sistēmā, vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti saistīto pienākumu neizpildes vai izpildes pārtraukšanas gadījumā, nevajadzētu būt saistošiem šādiem mikrouzņēmumiem, mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, ja tie tiem ir piemēroti vienpusēji. Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 60.b apsvērums (jauns) (60b)  Normās par līguma noteikumiem būtu jāņem vērā līgumslēgšanas brīvības princips, kas uzņēmumu savstarpējās attiecībās ir būtisks jēdziens. Tāpēc ne visiem līguma noteikumiem jāpiemēro godīguma pārbaude, bet tikai tiem, kuri vienpusēji tiek uzlikti mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Tas attiecas uz situācijām, kad viena puse piedāvā kādu līguma noteikumu un mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums vai jaunuzņēmums nespēj ietekmēt minētā noteikuma saturu par spīti mēģinājumam to apspriest. Par vienpusēji uzliktu nav uzskatāms līguma noteikums, kuru vienkārši piedāvā viena puse un akceptē mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums vai jaunuzņēmums, vai noteikums, kuru līdzēji apspriež un par kuru grozītā veidā pēc tam vienojas. Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 60.c apsvērums (jauns) (60c)  Turklāt noteikumi par negodīgiem līgumiem būtu jāpiemēro tikai tiem līguma elementiem, kas ir saistīti ar rīku, pakalpojumu, komponentu vai procesu piegādi, kuri tiek izmantoti vai integrēti augsta riska MI sistēmā, vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistīto pienākumu neizpildes vai izpildes pārtraukšanas gadījumā. Citām tā paša līguma daļām, kas nav saistītas ar šiem elementiem, nebūtu jāpiemēro šajā regulā noteiktā godīguma pārbaude. Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 60.d apsvērums (jauns) (60d)  Negodīgu līguma noteikumu atklāšanas kritēriji būtu jāpiemēro tikai pārmērīgiem līguma noteikumiem, ja tiek ļaunprātīgi izmantots izdevīgāks stāvoklis sarunās. Vairums līguma noteikumu, kas vienai pusei ir komerciāli izdevīgāki nekā otrai, ieskaitot tādus, kas ir parasti uzņēmumu savstarpējos līgumos, ir parasta līgumslēgšanas brīvības principa izpausme, un tos turpina piemērot. Ja līguma noteikums nav iekļauts to noteikumu sarakstā, kurus vienmēr uzskata par negodīgiem, piemēro vispārīgo noteikumu par negodīgumu. Šajā sakarā noteikumi, kas uzskaitīti pie negodīgiem, jāizmanto par vispārīgā noteikuma par godīgumu interpretācijas mērauklu. Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 60.e apsvērums (jauns) (60e)  Pamata modeļi ir nesens pavērsiens, kas paredz, ka MI modeļus izstrādā, izmantojot algoritmus, kuri veidoti tā, lai optimizētu iznākuma vispārīgumu un daudzpusību. Šie modeļi bieži tiek apmācīti, izmantojot plašu datu avotu klāstu un lielu datu apjomu, lai veiktu plašu lejupējo uzdevumu klāstu, tostarp dažus, kuriem tie nebija specifiski izstrādāti un apmācīti. Pamata modelis var būt vienmodāls vai multimodāls, apmācīts, izmantojot dažādas metodes, piemēram, uzraudzītu mācīšanos vai pastiprinātu mācīšanos. MI sistēmas ar īpašu paredzēto lietojumu vai vispārīga lietojuma MI sistēmas var būt pamata modeļa īstenošana, kas nozīmē, ka katru pamata modeli var atkārtoti izmantot neskaitāmās lejupējās MI vai vispārīga lietojuma MI sistēmās. Šiem modeļiem ir arvien lielāka nozīme daudziem lejupējiem lietojumiem un sistēmām. Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 60.f apsvērums (jauns) (60f)  Attiecībā uz pamata modeļiem, ko sniedz kā pakalpojumu, piemēram, izmantojot piekļuvi caur API, sadarbībai ar lejupējiem sagādātājiem būtu jāilgst visu laiku, kurā minētais pakalpojums tiek sniegts un atbalstīts, lai būtu iespējams pienācīgi mazināt risku, ja vien pamata modeļa sagādātājs nenosūta apmācības modeli, kā arī plašu un atbilstīgu informāciju par datu kopām un sistēmas izstrādes procesu vai neierobežo pakalpojuma sniegšanu, piemēram, piekļuvi caur API, tā, lai lejupējais sagādātājs varētu pilnībā ievērot šo regulu bez papildu atbalsta no pamata modeļa sākotnējā sagādātāja. Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 60.g apsvērums (jauns) (60g)  Ņemot vērā MI sistēmas vērtību ķēdes raksturu un sarežģītību, ir svarīgi precizēt to dalībnieku lomu, kas piedalās MI sistēmu izstrādē. Pastāv ievērojamas neskaidrības par to, kā attīstīsies pamata modeļi gan modeļu tipoloģijas, gan pašvadības ziņā. Tāpēc ir būtiski precizēt pamata modeļu sagādātāja juridisko situāciju. Apvienojumā ar to sarežģītību un negaidīto ietekmi, lejupējā MI sagādātāja kontroles trūkumu pār pamata modeļa izstrādi un no tā izrietošo varas nelīdzsvarotību un lai nodrošinātu taisnīgu atbildības sadali visā MI vērtības ķēdē, uz šādiem modeļiem šajā regulā būtu jāattiecina samērīgas un konkrētākas prasības un pienākumi, proti, pamata modeļiem būtu jānovērtē un jāmazina iespējamie riski un kaitējums, izmantojot pienācīgu projektēšanu, testēšanu un analīzi, būtu jāīsteno datu pārvaldības pasākumi, tostarp neobjektivitātes novērtēšana, un tiem būtu jāatbilst tehniskās konstrukcijas prasībām, lai nodrošinātu pienācīgu veiktspējas, paredzamības, interpretējamības, labojamības, drošuma un kiberdrošības līmeni, un tiem būtu jāatbilst vides standartiem. Šie pienākumi būtu jāpapildina ar standartiem. Turklāt pamata modeļiem būtu jānosaka informēšanas pienākumi un jāsagatavo visa nepieciešamā tehniskā dokumentācija, lai potenciālie lejupējie sagādātāji varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Ģeneratīviem pamata modeļiem būtu jānodrošina pārredzamība attiecībā uz to, ka saturu rada MI sistēma, nevis cilvēki. Šīs īpašās prasības un pienākumi nenozīmē, ka pamata modeļi tiek uzskatīti par augsta riska MI sistēmām, bet tiem būtu jāgarantē, ka tiek sasniegti šīs regulas mērķi nodrošināt augstu pamattiesību, veselības un drošības, vides, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzības līmeni. Iepriekš apmācīti modeļi, kas izstrādāti šaurākam, mazāk vispārīgam, ierobežotākam lietojumu kopumam, kurus nevar pielāgot plašam uzdevumu klāstam, piemēram, vienkāršām daudzfunkcionālām MI sistēmām, nebūtu jāuzskata par pamata modeļiem šīs regulas izpratnē, jo tie ir labāk interpretējami, kas padara to uzvedību mazāk neparedzamu. Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 60.h apsvērums (jauns) (60h)  Ņemot vērā pamata modeļu īpatnību, trūkst zināšanu atbilstības novērtēšanā, un trešās puses revīzijas metodes joprojām ir izstrādes stadijā. Tāpēc pati nozare izstrādā jaunus veidus, kā novērtēt pamata modeļus, kas daļēji sasniedz revīzijas mērķi (piemēram, modeļu novērtēšana, sarkanās komandas izmantošana vai mašīnmācīšanās verifikācija un validēšanas metodes). Minētajiem fondu modeļu iekšējiem novērtējumiem vajadzētu būt plaši piemērojamiem (piemēram, neatkarīgi no izplatīšanas kanāliem, modalitātes, izstrādes metodēm), lai pievērstos riskiem, kas raksturīgi šādiem modeļiem, ņemot vērā nozares jaunāko praksi un koncentrēšanos uz modeļa pietiekamas tehniskās izpratnes un kontroles veidošanu, pamatoti paredzamu risku pārvaldību un modeļa plašu analīzi un testēšanu, veicot atbilstīgus pasākumus, piemēram, iesaistot neatkarīgus vērtētājus. Tā kā mākslīgā intelekta jomā pamata modeļi ir jauna parādība un tie strauji attīstās, ir lietderīgi, ka Komisija un MI birojs uzrauga un periodiski izvērtē šādu modeļu un jo īpaši uz šādiem modeļiem balstītu ģeneratīvu MI sistēmu tiesisko regulējumu un pārvaldības sistēmu, jo šie modeļi rada būtiskus jautājumus saistībā ar satura radīšanu, pārkāpjot Savienības tiesību aktus, autortiesību noteikumus un iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Būtu jāprecizē, ka šai regulai nebūtu jāskar Savienības tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK, 2004/48/ECR un (ES) 2019/790. Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 61. apsvērums (61)  Standartizācijai vajadzētu būt ļoti būtiskai tādu tehnisko risinājumu nodrošināšanā, kas sistēmu sagādātājiem ļautu nodrošināt atbilstību šīs regulas noteikumiem. Atbilstībai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/201254 noteiktajiem saskaņotajiem standartiem vajadzētu būt veidam, kā sagādātāji var demonstrēt atbilstību šīs regulas prasībām. Tomēr Komisija varētu pieņemt kopīgas tehniskās specifikācijas jomās, kurās nav saskaņotu standartu vai tie nav pietiekami. (61)  Standartizācijai vajadzētu būt ļoti būtiskai tādu tehnisko risinājumu nodrošināšanā, kas sistēmu sagādātājiem ļautu nodrošināt atbilstību šīs regulas noteikumiem. Atbilstībai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012[1] noteiktajiem saskaņotajiem standartiem vajadzētu būt veidam, kā sagādātāji var demonstrēt atbilstību šīs regulas prasībām. Lai nodrošinātu standartu kā Savienības politikas instrumenta efektivitāti un ņemot vērā standartu nozīmi atbilstības nodrošināšanai šīs regulas prasībām un uzņēmumu konkurētspējai, ir svarīgi nodrošināt līdzsvarotu interešu pārstāvību, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas standartu izstrādē. Standartizācijas procesam jābūt pārredzamam attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām, kas piedalās standartizācijas darbībās. __________________ __________________ 54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.). 54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.). Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 61.a apsvērums (jauns) (61a)  Lai veicinātu atbilstību, pirmie standartizācijas pieprasījumi Komisijai būtu jāizdod vēlākais divus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tam būtu jāpalīdz uzlabot juridisko noteiktību, tādējādi veicinot investīcijas un inovāciju MI, kā arī Savienības tirgus konkurētspēju un izaugsmi, vienlaikus uzlabojot daudzpusēju pārvaldību, kas pārstāv visas attiecīgās Eiropas ieinteresētās personas, piemēram, MI biroju, Eiropas standartizācijas organizācijas un struktūras vai ekspertu grupas, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības nozaru tiesību aktiem, kā arī nozari, MVU, jaunuzņēmumus, pilsonisko sabiedrību, pētniekus un sociālos partnerus, un galu galā tam būtu jāveicina globālā sadarbība MI jomas standartizācijā tādā veidā, kas atbilst Savienības vērtībām. Sagatavojot standartizācijas pieprasījumu, Komisijai būtu jāapspriežas ar MI biroju un MI konsultatīvo forumu, lai apkopotu attiecīgās speciālās zināšanas. Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 61.b apsvērums (jauns) (61b)  Ja MI sistēmas ir paredzēts izmantot darba vietā, saskaņotajiem standartiem būtu jāattiecas tikai uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām. Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 61.c apsvērums (jauns) (61c)  Komisijai vajadzētu būt iespējai ar konkrētiem nosacījumiem pieņemt kopīgas specifikācijas, ja nav attiecīga saskaņota standarta, vai risināt konkrētas bažas par pamattiesību ievērošanu. Visā dokumenta izstrādes procesā Komisijai būtu regulāri jāapspriežas ar MI biroju un tā konsultatīvo forumu, Eiropas standartizācijas organizācijām un struktūrām vai ekspertu grupām, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības nozaru tiesību aktiem, kā arī ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, nozari, MVU, jaunuzņēmumiem, pilsonisko sabiedrību, pētniekiem un sociālajiem partneriem. Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 61.d apsvērums (jauns) (61d)  Pieņemot kopīgas specifikācijas, Komisijai būtu jācenšas panākt MI regulējuma saskaņošanu ar līdzīgi domājošiem globālajiem partneriem, kam ir būtiska nozīme inovācijas un pārrobežu partnerību veicināšanā MI jomā, jo koordinācija ar līdzīgi domājošiem partneriem starptautiskajās standartizācijas struktūrās ir ļoti svarīga. Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 62. apsvērums (62)  Lai nodrošinātu augsta riska AI sistēmu augstu uzticamības līmeni, būtu jāveic šo sistēmu atbilstības novērtēšana pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. (62)  Lai nodrošinātu augsta riska MI sistēmu augstu uzticamības līmeni, būtu jāveic šo sistēmu atbilstības novērtēšana pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Lai palielinātu uzticēšanos vērtību ķēdei un sniegtu uzņēmumiem noteiktību par to sistēmu veiktspēju, trešās personas, kas sagādā MI komponentus, var brīvprātīgi pieteikties trešās personas atbilstības novērtējumam. Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 64. apsvērums (64)  Ņemot vērā, ka profesionāliem sertificētājiem, kuri darbojas pirmstirdzniecības posmā, ir plašāka pieredze produktu drošuma jomā, kā arī saistīto risku atšķirīgo raksturu, vismaz sākotnējā šīs regulas piemērošanas posmā ir lietderīgi ierobežot trešās personas veiktas atbilstības novērtēšanas piemērošanas jomu tādām augsta riska AI sistēmām, kuras nav saistītas ar produktiem. Tāpēc minēto sistēmu atbilstības novērtēšanu parasti būtu jāveic sagādātājam uz savu atbildību, izņemot vienīgi AI sistēmas, kuras paredzēts izmantot personu biometriskajai tālidentifikācijai; šādā gadījumā būtu jāparedz pieteiktās struktūras iesaiste atbilstības novērtēšanā, ciktāl minētās sistēmas nav aizliegtas. (64)  Ņemot vērā augsta riska MI sistēmu sarežģītību un ar tām saistītos riskus, ir būtiski attīstīt piemērotāku spēju trešo personu veiktas atbilstības novērtēšanas piemērošanai augsta riska MI sistēmām. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo pieredzi, kas profesionāliem sertificētājiem, kuri darbojas pirmstirdzniecības posmā, ir produktu drošuma jomā, kā arī saistīto risku atšķirīgo raksturu, vismaz sākotnējā šīs regulas piemērošanas posmā ir lietderīgi ierobežot trešās personas veiktas atbilstības novērtēšanas piemērošanas jomu tādām augsta riska MI sistēmām, kuras nav saistītas ar produktiem. Tāpēc minēto sistēmu atbilstības novērtēšanu parasti būtu jāveic sagādātājam uz savu atbildību, izņemot vienīgi MI sistēmas, kuras paredzēts izmantot personu biometriskajai tālidentifikācijai, vai MI sistēmas, kuras paredzēts izmantot, lai izdarītu secinājumus par fizisku personu personiskajām īpašībām, pamatojoties uz biometriskajiem vai biometrijas datiem, tostarp emociju uztveršanas sistēmas, attiecībā uz kurām būtu jāparedz pieteiktās struktūras iesaiste atbilstības novērtēšanā, ciktāl minētās sistēmas nav aizliegtas. Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 65. apsvērums (65)  Lai īstenotu fizisku personu biometriskajai tālidentifikācijai paredzētu AI sistēmu trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu, valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu būtu jānorīko pieteiktās struktūras ar nosacījumu, ka tās atbilst prasību kopumam, it īpaši neatkarības, kompetences un interešu konflikta neesības ziņā. (65)  Lai vajadzības gadījumā īstenotu trešās personas veiktus atbilstības novērtējumus, valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu būtu jānorīko pieteiktās struktūras ar nosacījumu, ka tās atbilst prasību kopumam, it īpaši neatkarības, kompetences, interešu konflikta neesības un kiberdrošības minimālo prasību ziņā. Dalībvalstīm būtu jāveicina pietiekama skaita atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošana, lai sertificēšanu būtu iespējams veikt laikus. Šīs novērtēšanas, norīkošanas, paziņošanas un atbilstības novērtēšanas struktūru uzraudzības procedūras dalībvalstīs būtu jāīsteno pēc iespējas vienoti, lai novērstu administratīvos šķēršļus un nodrošinātu, ka tiek izmantots iekšējā tirgus potenciāls. Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 65.a apsvērums (jauns) (65a)  Saskaņā ar Savienības saistībām, ko nosaka Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, atbilstoši ir maksimāli akceptēt testēšanas rezultātus, ko guvušas kompetentās atbilstības novērtēšanas struktūras neatkarīgi no teritorijas, kurā tās ir iedibinātas, ja tas nepieciešams, lai pierādītu atbilstību piemērojamajām regulas prasībām. Komisijai šajā nolūkā būtu aktīvi jāizpēta iespējamie starptautiskie instrumenti un jo īpaši jācenšas panākt iespējamu savstarpējas atzīšanas nolīgumu noslēgšanu ar valstīm, kuru tehniskās attīstības līmenis ir salīdzināms un kurām ir saderīga pieeja attiecībā uz MI un atbilstības novērtēšanu. Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 66. apsvērums (66)  Saskaņā ar vispāratzīto būtisku modifikāciju jēdzienu, ko attiecina uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu regulētajiem produktiem, ir lietderīgi, ka AI sistēmai veic jaunu atbilstības novērtēšanu ikreiz, kad notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt sistēmas atbilstību šīs regulas noteikumiem, vai mainījies sistēmas paredzētais nolūks. Turklāt to AI sistēmu gadījumā, kuras pēc laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā turpina “mācīties” (t. i., tās automātiski pielāgo veidu, kādā tās veic funkcijas), ir nepieciešams pieņemt noteikumus, kas nosaka, ka tādas izmaiņas algoritmā un tā sniegumā, kuras sagādātājs ir iepriekš noteicis un novērtējis atbilstības novērtēšanas procesā, nav uzskatāmas par būtiskām modifikācijām. (66)  Saskaņā ar vispāratzīto būtisku modifikāciju jēdzienu, ko attiecina uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu regulētajiem produktiem, ir lietderīgi, ka augsta riska MI sistēmai veic jaunu atbilstības novērtēšanu ikreiz, kad notikušas neplānotas izmaiņas, kas pārsniedz piegādātāja kontrolētas vai iepriekš noteiktas izmaiņas, tostarp nepārtraukta mācīšanās, un kas var radīt jaunu nepieņemamu risku un būtiski ietekmēt augsta riska MI sistēmas atbilstību šīs regulas noteikumiem, vai kad mainījies sistēmas paredzētais nolūks. Turklāt to MI sistēmu gadījumā, kuras pēc laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā turpina “mācīties” (t. i., tās automātiski pielāgo veidu, kādā tās veic funkcijas), ir nepieciešams pieņemt noteikumus, kas nosaka, ka tādas izmaiņas algoritmā un tā sniegumā, kuras sagādātājs ir iepriekš noteicis un novērtējis atbilstības novērtēšanas procesā, nav uzskatāmas par būtiskām modifikācijām. Tas pats būtu jāpiemēro MI sistēmas atjauninājumiem vispārēju drošības apsvērumu dēļ un nolūkā aizsargāt pret pieaugošiem sistēmas manipulāciju draudiem ar noteikumu, ka tie nesasniedz būtisku modifikāciju līmeni. Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 67. apsvērums (67)  Augsta riska AI sistēmām jābūt marķētām ar zīmi CE, atspoguļojot to atbilstību šīs regulas noteikumiem, kas ļautu tām būt brīvā apritē iekšējā tirgū. Dalībvalstīm nevajadzētu radīt nepamatotus šķēršļus tādu augsta riska AI sistēmu laišanai tirgū vai nodošanai ekspluatācijā, kuras atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un ir marķētas ar CE zīmi. (67)  Augsta riska MI sistēmām jābūt marķētām ar zīmi “CE”, atspoguļojot to atbilstību šīs regulas noteikumiem, kas ļautu tām būt brīvā apritē iekšējā tirgū. Fiziskām augsta riska MI sistēmām būtu jāpiestiprina fiziska “CE” zīme, un to var papildināt ar digitālu “CE” zīmi. Tikai digitālām augsta riska MI sistēmām būtu jāizmanto digitāla “CE” zīme. Dalībvalstīm nevajadzētu radīt nepamatotus šķēršļus tādu augsta riska MI sistēmu laišanai tirgū vai nodošanai ekspluatācijā, kuras atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un ir marķētas ar “CE” zīmi. Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 68. apsvērums (68)  Noteiktos apstākļos ātra inovatīvu tehnoloģiju pieejamība var būt ļoti svarīga personu veselībai un drošībai, kā arī sabiedrībai kopumā. Līdz ar to ir lietderīgi, ka ar sabiedrisko drošību vai fizisku personu veselības un drošības aizsardzību un rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību saistītos ārkārtas apstākļos dalībvalstis varētu atļaut laist tirgū vai nodot ekspluatācijā AI sistēmas, kurām nav veikta atbilstības novērtēšana. (68)  Noteiktos apstākļos ātra inovatīvu tehnoloģiju pieejamība var būt ļoti svarīga personu veselībai un drošībai, videi un klimata pārmaiņām, kā arī sabiedrībai kopumā. Līdz ar to ir lietderīgi, ka ar fizisku personu veselības un drošības aizsardzību, vides aizsardzību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību saistītos ārkārtas apstākļos dalībvalstis varētu atļaut laist tirgū vai nodot ekspluatācijā MI sistēmas, kurām nav veikta atbilstības novērtēšana. Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 69. apsvērums (69)  Lai veicinātu Komisijas un dalībvalstu darbu mākslīgā intelekta jomā, kā arī vairotu pārredzamību sabiedrībai, būtu jānosaka prasība tādu augsta riska AI sistēmu, kuras nav saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas esošie Savienības saskaņošanas tiesību akti, sagādātājiem reģistrēt savas augsta riska AI sistēmas ES datubāzē, ko izveidos un pārvaldīs Komisija. Komisijai vajadzētu būt minētās datubāzes pārzinei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/172555. Lai nodrošinātu datubāzes pilnīgu funkcionalitāti pēc tās darbības sākšanas, datubāzes izveides procedūrā būtu jāietver Komisijas veikta funkcionālo specifikāciju izstrāde un neatkarīgs revīzijas ziņojums. (69)  Lai veicinātu Komisijas un dalībvalstu darbu mākslīgā intelekta jomā, kā arī vairotu pārredzamību sabiedrībai, būtu jānosaka prasība tādu augsta riska MI sistēmu, kuras nav saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas esošie Savienības saskaņošanas tiesību akti, sagādātājiem reģistrēt savas augsta riska MI sistēmas un pamata modeļus ES datubāzē, ko izveidos un pārvaldīs Komisija. Šai datubāzei vajadzētu būt brīvi un publiski pieejamai, viegli saprotamai un mašīnlasāmai. Datubāzei vajadzētu būt arī lietotājdraudzīgai un viegli izmantojamai ar meklēšanas funkcijām, kas ļauj plašai sabiedrībai datubāzē meklēt konkrētas augsta riska sistēmas, vietas, IV pielikumā uzskaitītās riska kategorijas un atslēgvārdus. Ieviesējiem, kas ir publiskas iestādes vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, vai ieviesējiem, kuri rīkojas to vārdā, un ieviesējiem, kas ir uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1925 ir noteikts vārtziņa statuss, arī būtu jāreģistrējas ES datubāzē pirms augsta riska MI sistēmas nodošanas ekspluatācijā vai pirms tās pirmās izmantošanas un pēc katras būtiskas modifikācijas. Citiem ieviesējiem vajadzētu būt tiesībām to darīt brīvprātīgi. ES datubāzē reģistrē arī jebkādas augsta riska MI sistēmu būtiskas modifikācijas. Komisijai vajadzētu būt minētās datubāzes pārzinei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/172555. Lai nodrošinātu datubāzes pilnīgu funkcionalitāti pēc tās darbības sākšanas, datubāzes izveides procedūrā būtu jāietver Komisijas veikta funkcionālo specifikāciju izstrāde un neatkarīgs revīzijas ziņojums. Komisijai, veicot savus datu pārziņa uzdevumus ES datubāzē, būtu jāņem vērā kiberdrošība un ar apdraudējumu saistītie riski. Lai palielinātu datubāzes pieejamību un izmantošanu sabiedrībai, datubāzei, tostarp ar tās starpniecību sniegtajai informācijai, jāatbilst prasībām Direktīvā 2019/882. __________________ __________________ 55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 71. apsvērums (71)  Mākslīgais intelekts ir strauji attīstošos tehnoloģiju kopums, kam nepieciešamas nebijušas regulatīvās uzraudzības formas un droša vide eksperimentēšanai, vienlaikus nodrošinot atbildīgu inovāciju un atbilstošu aizsardzības un riska mazināšanas pasākumu integrēšanu. Lai nodrošinātu inovācijai labvēlīgu, nākotnes prasībām atbilstošu un pret traucējumiem noturīgu tiesisko regulējumu, vienas vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes būtu jāmudina veidot mākslīgā intelekta “regulatīvās smilškastes” ar mērķi veicināt inovatīvu AI sistēmu izstrādi un testēšanu stingrā regulatīvajā uzraudzībā, pirms šīs sistēmas laiž tirgū vai citādi nodod ekspluatācijā. (71)  Mākslīgais intelekts ir strauji attīstošos tehnoloģiju kopums, kam nepieciešama regulatīvā uzraudzība un droša un kontrolēta vide eksperimentēšanai, vienlaikus nodrošinot atbildīgu inovāciju un atbilstošu aizsardzības un riska mazināšanas pasākumu integrēšanu. Lai nodrošinātu tiesisko regulējumu, kas veicina inovāciju, ir nākotnes prasībām atbilstošs un pret traucējumiem noturīgs, dalībvalstīm būtu jāizveido vismaz viena mākslīgā intelekta regulatīvā smilškaste ar mērķi veicināt inovatīvu MI sistēmu izstrādi un testēšanu stingrā regulatīvā uzraudzībā, pirms šīs sistēmas laiž tirgū vai citādi nodod ekspluatācijā. Patiešām ir vēlams regulatīvo smilškastu izveidošanā, kura pašlaik ir atstāta dalībvalstu ziņā, kā nākamo soli noteikt obligātu prasību ar noteiktiem kritērijiem. Minēto obligāto smilškasti varētu izveidot arī kopā ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm, ja vien šī smilškaste aptvertu iesaistīto dalībvalstu attiecīgo valsts līmeni. Lai veicinātu pārrobežu sadarbību un sinerģiju, dažādos līmeņos, tostarp starp dalībvalstīm, var izveidot arī papildu smilškastes. Izņemot obligāto smilškasti valsts līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot arī virtuālas vai hibrīdas smilškastes. Visām regulatīvajām smilškastēm vajadzētu būt spējīgām uzņemt gan fiziskus, gan virtuālus produktus. Izveidotājām iestādēm būtu jānodrošina, ka regulatīvajām smilškastēm ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi to darbībai. Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 72. apsvērums (72)  “Regulatīvo smilškastu” mērķiem jābūt veicināt AI inovāciju, radot vadītu eksperimentēšanas un testēšanas vidi izstrādes un pirmstirdzniecības posmā ar nolūku nodrošināt inovatīvu AI sistēmu atbilstību šīs regulas noteikumiem un citiem attiecīgajiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem; uzlabot juridisko noteiktību novatoriem un kompetento iestāžu uzraudzību un izpratni par iespējām, jauniem riskiem un AI izmantošanas ietekmi un paātrināt piekļuvi tirgum, tostarp novēršot šķēršļus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jaunuzņēmumiem. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu visā Savienībā un apjomradītus ietaupījumus, ir lietderīgi noteikt kopīgus noteikumus “regulatīvo smilškastu” īstenošanai un sistēmu sadarbībai starp attiecīgajām iestādēm, kuras iesaistītas “smilškastu” uzraudzībā. Šai regulai jānodrošina juridiskais pamats persondatu, kas savākti citiem nolūkiem, izmantošanai noteiktu AI sistēmu izstrādē vispārības interesēs AI “regulatīvās smilškastes” ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 4. punktu un Regulas (ES) 2018/1725 6. pantu un neskarot Direktīvas (ES) 2016/680 4. panta 2. punktu. “Smilškastes” dalībniekiem būtu jānodrošina atbilstoši aizsardzības pasākumi un jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm, tostarp sekojot to norādēm un rīkojoties efektīvi un labticīgi, lai mazinātu jebkādus augstus riskus drošībai un pamattiesībām, kas varētu rasties “smilškastē” veiktās izstrādes un eksperimentēšanas gaitā. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā dalībnieku rīcība “smilškastē”, lemjot, vai uzlikt administratīvu naudas sodu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 83. panta 2. punktu un Direktīvas (ES) 2016/680 57. pantu. (72)  Regulatīvo smilškastu mērķiem vajadzētu būt šādiem: izveidotājām iestādēm palielināt izpratni par tehnisko attīstību, uzlabot uzraudzības metodes un sniegt norādījumus MI sistēmu izstrādātājiem un sagādātājiem, lai panāktu regulatīvo atbilstību šai regulai vai attiecīgā gadījumā citiem piemērojamiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī Pamattiesību hartai; potenciālajiem sagādātājiem atļaut un atvieglot ar MI sistēmām saistītu inovatīvu risinājumu testēšanu un izstrādi pirmstirdzniecības posmā, lai uzlabotu juridisko noteiktību, nodrošinātu lielāku regulatīvo mācīšanos, izveidojot iestādes kontrolētā vidē, nolūkā izstrādāt labākus norādījumus un apzināt iespējamus tiesiskā regulējuma uzlabojumus nākotnē, izmantojot parasto likumdošanas procedūru. Būtiski riski, kas konstatēti šādu MI sistēmu izstrādes un testēšanas laikā, būtu nekavējoties jāsamazina un, ja tas neizdodas, izstrādes un testēšanas procesu uz šādu risku mazināšanas laiku būtu jāaptur. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu visā Savienībā un apjomradītus ietaupījumus, ir lietderīgi noteikt kopīgus noteikumus regulatīvo smilškastu īstenošanai un sistēmu sadarbībai starp attiecīgajām iestādēm, kuras iesaistītas smilškastu uzraudzībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka regulatīvās smilškastes ir plaši pieejamas visā Savienībā, savukārt līdzdalībai arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgai. Jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka MVU un jaunuzņēmumi var viegli piekļūt šīm smilškastēm, kā arī aktīvi iesaistās un piedalās inovatīvu MI sistēmu izstrādē un testēšanā, lai varētu dalīties ar savu zinātību un pieredzi. Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 72.a apsvērums (jauns) (72a)  Šai regulai būtu jānodrošina juridiskais pamats persondatu, kas savākti citiem nolūkiem, izmantošanai noteiktu MI sistēmu izstrādē vispārības interesēs MI regulatīvajā smilškastē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 4. punktu un Regulas (ES) 2018/1725 6. pantu un neskarot Direktīvas (ES) 2016/680 4. panta 2. punktu. Potenciālajiem sagādātājiem smilškastē būtu jānodrošina atbilstoši aizsardzības pasākumi un jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm, tostarp sekojot to norādēm un rīkojoties efektīvi un labticīgi, lai mazinātu jebkādus augstus riskus drošībai, veselībai, videi un pamattiesībām, kas varētu rasties smilškastē veiktās izstrādes un eksperimentēšanas gaitā. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā potenciālo sagādātāju rīcība smilškastē, lemjot par to, vai uz laiku apturēt vai pavisam izbeigt to dalību smilškastē, vai uzlikt administratīvu naudas sodu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 83. panta 2. punktu un Direktīvas (ES) 2016/680 57. pantu. Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 72.b apsvērums (jauns) (72b)  Lai nodrošinātu, ka mākslīgais intelekts dod sociāli un videi labvēlīgus rezultātus, dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāveicina MI pētniecība un attīstība, atbalstot sociāli un videi labvēlīgus rezultātus, piešķirot pietiekamus resursus, tostarp valsts un Savienības finansējumu, un piešķirot prioritāru piekļuvi regulatīvajām smilškastēm pilsoniskās sabiedrības virzītiem projektiem. Šādu projektu pamatā vajadzētu būt starpdisciplināras sadarbības principam starp MI izstrādātājiem, ekspertiem nevienlīdzības un nediskriminācijas, pieejamības, patērētāju, vides un digitālo tiesību jautājumos, kā arī akadēmiskajām aprindām. Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 73. apsvērums (73)  Inovācijas veicināšanas un aizsardzības nolūkā ir svarīgi īpaši ņemt vērā AI sistēmu mazapjoma sagādātāju un lietotāju intereses. Šā mērķa sasniegšanai dalībvalstīm būtu jāizstrādā iniciatīvas, kas ir vērstas uz šiem operatoriem, arī saistībā ar izpratnes veicināšanu un informēšanu. Turklāt mazapjoma sagādātāju intereses un vajadzības pieteiktajām struktūrām būtu jāņem vērā, nosakot maksu par atbilstības novērtēšanu. Ar obligāto dokumentāciju un saziņu ar iestādēm saistītie tulkošanas izdevumi var radīt ievērojamas izmaksas sagādātājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem, īpaši mazākiem. Iespējams, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka viena no valodām, ko tās nosaka un pieņem kā valodu attiecīgās sagādātāju dokumentācijas sagatavošanai un saziņai ar operatoriem, ir valoda, kuru plaši saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits. (73)  Inovācijas veicināšanas un aizsardzības nolūkā ir svarīgi īpaši ņemt vērā MI sistēmu mazapjoma sagādātāju un lietotāju intereses. Šā mērķa sasniegšanai dalībvalstīm būtu jāizstrādā iniciatīvas, kas ir vērstas uz šiem operatoriem, arī saistībā ar MI pratību, izpratnes veicināšanu un informēšanu. Dalībvalstīm būtu jāizmanto esošie kanāli un vajadzības gadījumā jāizveido jauni īpaši kanāli saziņai ar MVU, jaunuzņēmumiem, lietotājiem un citiem inovatoriem, lai sniegtu norādījumus un atbildētu uz jautājumiem par šīs regulas īstenošanu. Šādi esošie kanāli citu starpā varētu būt ENISA datordrošības incidentu reaģēšanas vienības, nacionālās datu aizsardzības aģentūras, platforma “MI pēc pieprasījuma”, Eiropas digitālās inovācijas centri un citi relevanti instrumenti, ko finansē no ES programmām, kā arī testēšanas un eksperimentēšanas kompleksi, kurus Komisija un dalībvalstis izveidojušas valsts vai Savienības līmenī. Attiecīgā gadījumā šiem kanāliem būtu jāsadarbojas, lai radītu sinerģijas un nodrošinātu, ka to norādījumi jaunuzņēmumiem, MVU un lietotājiem ir viendabīgi. Turklāt mazapjoma sagādātāju intereses un vajadzības pieteiktajām struktūrām būtu jāņem vērā, nosakot maksu par atbilstības novērtēšanu. Komisijai būtu regulāri jānovērtē MVU un jaunuzņēmumu sertifikācijas un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, arī pārredzamās apspriedēs ar MVU, jaunuzņēmumiem un lietotājiem, un jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai šādas izmaksas samazinātu. Piemēram, ar obligāto dokumentāciju un saziņu ar iestādēm saistītie tulkošanas izdevumi var radīt ievērojamas izmaksas sagādātājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem, īpaši mazākiem. Iespējams, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka viena no valodām, ko tās nosaka un pieņem kā valodu attiecīgās sagādātāju dokumentācijas sagatavošanai un saziņai ar operatoriem, ir valoda, kuru plaši saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits. Vidējiem uzņēmumiem, kuru kategorija nesen mainījusies no mazo uzņēmumu uz vidējo uzņēmumu kategoriju Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma (16. pants) nozīmē, vajadzētu būt piekļuvei šīm iniciatīvām un norādījumiem laikposmā, ko dalībvalstis uzskata par piemērotu, jo šiem jaunajiem vidējiem uzņēmumiem dažkārt var trūkt juridisko resursu un apmācības, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pienācīgu izpratni un noteikumu ievērošanu. Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 74. apsvērums (74)  Lai minimalizētu ar īstenošanu saistītos riskus, kas izriet no zināšanu un zinātības trūkuma tirgū, kā arī veicinātu sagādātāju un pieteikto struktūru pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu, platformai “MI pēc pieprasījuma”, Eiropas digitālās inovācijas centriem un testēšanas un eksperimentēšanas struktūrām, kuras Komisija un dalībvalstis izveidojušas valstu vai Savienības līmenī, iespējams, būtu jāpalīdz šīs regulas īstenošanā. Minētās iestādes savu attiecīgo uzdevumu un kompetences ietvaros varētu nodrošināt tehnisko un zinātnisko atbalstu sagādātājiem un pieteiktajām struktūrām. (74)  Lai minimalizētu ar īstenošanu saistītos riskus, kas izriet no zināšanu un zinātības trūkuma tirgū, kā arī veicinātu sagādātāju un pieteikto struktūru pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu, platformai “MI pēc pieprasījuma”, Eiropas digitālās inovācijas centriem un testēšanas un eksperimentēšanas struktūrām, kuras Komisija un dalībvalstis izveidojušas valstu vai Savienības līmenī, būtu jāpalīdz šīs regulas īstenošanā. Minētās iestādes savu attiecīgo uzdevumu un kompetences ietvaros varētu nodrošināt tehnisko un zinātnisko atbalstu sagādātājiem un pieteiktajām struktūrām. Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 76. apsvērums (76)  Lai sekmētu netraucētu, efektīvu un saskaņotu šīs regulas īstenošanu, būtu jāizveido Eiropas Mākslīgā intelekta padome (“AI padome”). AI padome atbildētu par vairākiem padomdošanas uzdevumiem, ieskaitot atzinumu, ieteikumu, padomu vai pamatnostādņu izdošanu jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu, tostarp par tehniskajām specifikācijām vai pašreizējiem standartiem attiecībā uz šajā regulā noteiktajām prasībām, kā arī par Komisijas konsultēšanu un palīdzību tai specifiskos mākslīgā intelekta jautājumos. (76)  Lai nepieļautu sadrumstalošanos, nodrošinātu optimālu vienotā tirgus darbību, nodrošinātu rezultatīvu un saskaņotu šīs regulas īstenošanu, lai visā Savienībā panāktu augsta līmeņa uzticamību un veselības, drošības, pamattiesību, vides, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību attiecībā uz MI sistēmām, lai aktīvi atbalstītu dalībvalstu uzraudzības iestādes, Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras jautājumos, kas saistīti ar šo regulu, un lai palielinātu mākslīgā intelekta ieviešanos visā Savienībā, būtu jāizveido Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta birojs. MI birojam vajadzētu būt juridiskas personas statusam, būtu jādarbojas pilnīgi neatkarīgi, tam vajadzētu būt atbildīgam par vairākiem konsultāciju un koordinācijas uzdevumiem, tostarp atzinumu, ieteikumu, konsultāciju vai norādījumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu, un tam vajadzētu būt pienācīgam finansējumam un personālam. Dalībvalstīm būtu jānodrošina MI biroja stratēģiskā virzība un kontrole, izmantojot MI biroja valdi, līdztekus Komisijai, EDAU, FRA un ENISA. Izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par MI biroja sekretariāta darbību pārvaldību un MI biroja pārstāvēšanu. Ieinteresētajām personām būtu oficiāli jāpiedalās MI biroja darbā, darbojoties padomdevēju forumā, kas nodrošinātu līdzsvarotu dažādu ieinteresēto personu pārstāvību un konsultētu MI biroju attiecīgos ar šo regulu saistītos jautājumos. Ja ar MI biroja izveidi nepietiek, lai nodrošinātu pilnīgi konsekventu šīs regulas piemērošanu Savienības līmenī, kā arī efektīvus pārrobežu izpildes panākšanas pasākumus, būtu jāapsver MI aģentūras izveide. Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 77. apsvērums (77)  Dalībvalstīm ir būtiska loma šīs regulas piemērošanā un izpildē. Šajā ziņā katrai dalībvalstij būtu jānorīko viena vai vairākas valsts kompetentās iestādes šīs regulas piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai. Lai vairotu dalībvalstu organizatorisku efektivitāti un izveidotu oficiālu kontaktpunktu saziņai ar sabiedrību un citiem partneriem dalībvalstu un Savienības līmenī, viena valsts iestāde katrā dalībvalstī būtu jāieceļ par valsts uzraudzības iestādi. (77)  Katrai dalībvalstij būtu jānorīko valsts kompetentā iestāde šīs regulas piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai. Tai būtu arī jāpārstāv sava dalībvalsts MI biroja valdē. Lai vairotu dalībvalstu organizatorisko efektivitāti un izveidotu oficiālu kontaktpunktu saziņai ar sabiedrību un citiem partneriem dalībvalstu un Savienības līmenī. Katra valsts uzraudzības iestāde, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, rīkojas pilnīgi neatkarīgi. Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 77.a apsvērums (jauns) (77a)  Valstu uzraudzības iestādēm būtu jāseko līdzi šīs regulas noteikumu piemērošanai un jāveicina tās konsekventa piemērošana visā Savienībā. Šajā nolūkā valstu uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas citai ar citu, ar relevantajām valstu kompetentajām iestādēm, Komisiju un MI biroju. Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 77.b apsvērums (jauns) (77b)  Katras uzraudzības iestādes loceklim vai personālam saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem būtu jāievēro pienākums glabāt dienesta noslēpumu gan amata pilnvaru laikā, gan pēc pilnvaru termiņa beigām attiecībā uz jebkādu konfidenciālu informāciju, ko tie ir ieguvuši, pildot savus amata pienākumus vai īstenojot pilnvaras. Pilnvaru laikā minētajam pienākumam glabāt dienesta noslēpumu būtu jo īpaši jāattiecas uz komercnoslēpumiem un fizisku personu ziņojumiem par šīs regulas pārkāpumiem. Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 78. apsvērums (78)  Lai nodrošinātu, ka augsta riska AI sistēmu sagādātāji pieredzi minēto sistēmu izmantošanā var ņemt vērā, uzlabojot savas sistēmas un projektēšanas un izstrādes procesu, vai savlaicīgi veikt iespējamus korektīvos pasākumus, visiem sagādātājiem būtu jāizveido pēctirgus uzraudzības sistēma. Minētā sistēma ir svarīga arī, lai varētu efektīvi un savlaicīgi novērst iespējamos riskus, kas rodas, AI sistēmām turpinot “mācīties” pēc to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Šajā kontekstā būtu jānosaka, ka sagādātājiem ir jāizveido sistēma ar mērķi paziņot attiecīgajām iestādēm par to AI sistēmu izmantošanas izraisītiem nopietniem incidentiem vai pārkāpumiem attiecībā uz valsts un Savienības tiesību aktiem, kuri aizsargā pamattiesības. (78)  Lai nodrošinātu, ka augsta riska MI sistēmu sagādātāji pieredzi minēto sistēmu izmantošanā var ņemt vērā, uzlabojot savas sistēmas un projektēšanas un izstrādes procesu, vai savlaicīgi veikt iespējamus korektīvos pasākumus, visiem sagādātājiem būtu jāizveido pēctirgus uzraudzības sistēma. Minētā sistēma ir svarīga arī, lai varētu efektīvi un savlaicīgi novērst iespējamos riskus, kas rodas, MI sistēmām turpinot “mācīties” vai attīstīties pēc to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Šajā kontekstā būtu jānosaka, ka sagādātājiem ir jāizveido sistēma ar mērķi paziņot attiecīgajām iestādēm par to MI sistēmu izmantošanas izraisītiem nopietniem incidentiem vai pārkāpumiem attiecībā uz valsts un Savienības tiesību aktiem, tostarp tiem, kuri aizsargā pamattiesības un patērētāju tiesības, un veikt pienācīgas korektīvās darbības. Ieviesējiem būtu arī jāziņo relevantajām iestādēm par jebkuriem nopietniem incidentiem vai valsts un Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri izriet no to MI sistēmas izmantošanas, kad viņi uzzina par šādiem nopietniem incidentiem vai pārkāpumiem. Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 79. apsvērums (79)  Lai nodrošinātu šajā regulā, kas ir Savienības saskaņošanas tiesību akts, noteikto prasību un pienākumu pienācīgu un iedarbīgu izpildi, ar Regulu (ES) 2019/1020 izveidotā tirgus uzraudzības un produktu atbilstības sistēma būtu jāpiemēro pilnā mērā. Kad tas nepieciešams to pilnvaru īstenošanai, valstu publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, tostarp līdztiesības iestādēm, kuras uzrauga Savienības tiesību aktu, kuri aizsargā pamattiesības, piemērošanu, vajadzētu būt piekļuvei jebkādai dokumentācijai, kas radīta saskaņā ar šo regulu. (79)  Lai nodrošinātu šajā regulā, kas ir Savienības saskaņošanas tiesību akts, noteikto prasību un pienākumu pienācīgu un iedarbīgu izpildi, ar Regulu (ES) 2019/1020 izveidotā tirgus uzraudzības un produktu atbilstības sistēma būtu jāpiemēro pilnā mērā. Šīs regulas nolūkos valstu uzraudzības iestādēm būtu jādarbojas kā tirgus uzraudzības iestādēm attiecībā uz MI sistēmām, uz kurām šī regula attiecas, izņemot MI sistēmas, uz kurām attiecas šīs regulas II pielikums. Attiecībā uz MI sistēmām, uz kurām attiecas II pielikumā uzskaitītie tiesību akti, minēto tiesību aktu kompetentajām iestādēm arī turpmāk vajadzētu būt vadošajām iestādēm. II pielikumā uzskaitīto tiesību aktu valstu uzraudzības iestādēm un kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāsadarbojas. Vajadzības gadījumā II pielikumā uzskaitīto tiesību aktu kompetentajām iestādēm būtu jāsūta kompetenti darbinieki uz valsts uzraudzības iestādi, lai palīdzētu tās uzdevumu izpildē. Šīs regulas nolūkos valstu uzraudzības iestādēm vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām un pienākumiem kā tirgus uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020. Kad tas nepieciešams to pilnvaru īstenošanai, valstu publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, tostarp līdztiesības iestādēm, kuras uzrauga Savienības tiesību aktu, kuri aizsargā pamattiesības, piemērošanu, vajadzētu būt piekļuvei jebkādai dokumentācijai, kas radīta saskaņā ar šo regulu. Pēc tam, kad ir izsmelti visi citi saprātīgie līdzekļi, kā novērtēt/verificēt atbilstību, un pēc pamatota pieprasījuma valsts uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir piekļuve augsta riska MI sistēmas apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām, apmācītajam un apmācības modelim, ieskaitot tās relevantos modeļa parametrus un to izpildes/darbības vidi. Kad runa ir par vienkāršākām programmatūras sistēmām, uz kurām attiecas šī regula un kuru pamatā nav apmācīti modeļi, un ja ir izsmelti visi citi atbilstības verifikācijas līdzekļi, valsts uzraudzības iestāde izņēmuma kārtā pēc pamatota pieprasījuma var piekļūt pirmkodam. Ja valsts uzraudzības iestādei ir piešķirta piekļuve apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām saskaņā ar šo regulu, šāda piekļuve būtu jāpanāk, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus un rīkus, ieskaitot piekļuvi uz vietas un — ārkārtējos apstākļos — attālinātu piekļuvi. Valsts uzraudzības iestādei visa iegūtā informācija, attiecīgi ieskaitot pirmkodu, programmatūru un datus, būtu jāapstrādā kā konfidenciāla informācija un būtu jāievēro relevantie Savienības tiesību akti par intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas valsts uzraudzības iestādei visa iegūtā informācija būtu jādzēš. Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 80. apsvērums (80)  Savienības tiesību akti finansiālo pakalpojumu jomā ietver iekšējās pārvaldes un riska pārvaldības noteikumus un prasības, kuras attiecas uz regulētām finanšu iestādēm minēto pakalpojumu sniegšanas gaitā, arī tad, kad tās izmanto AI sistēmas. Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu un Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu attiecīgo noteikumu un prasību saskaņotu piemērošanu un izpildi, par finanšu pakalpojumu tiesību aktu uzraudzību un izpildi atbildīgās iestādes, tostarp attiecīgos gadījumos Eiropas Centrālā Banka, būtu jāieceļ par kompetentajām iestādēm šīs regulas īstenošanas uzraudzībai, ieskaitot tirgus uzraudzības pasākumus, attiecībā uz AI sistēmām, kuras sagādā vai izmanto regulētas un uzraudzītas finanšu iestādes. Lai vēl vairāk uzlabotu saskaņotību starp šo regulu un noteikumiem, kuri attiecas uz kredītiestādēm, kas regulētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES56, ir lietderīgi atbilstības novērtēšanas procedūru un dažus sagādātāju procesuālos pienākumus saistībā ar riska pārvaldību, pēctirgus uzraudzību un dokumentāciju integrēt arī pašreizējos pienākumos un procedūrās, kas noteiktas Direktīvā 2013/36/ES. Lai novērstu pārklāšanos, būtu jāparedz arī ierobežotas atkāpes attiecībā uz sagādātāju kvalitātes vadības sistēmām un uzraudzības pienākumiem, kas noteikti augsta riska AI sistēmu lietotājiem, ciktāl tie attiecas uz Direktīvas 2013/36/ES regulētajām kredītiestādēm. (80)  Savienības tiesību akti finansiālo pakalpojumu jomā ietver iekšējās pārvaldes un riska pārvaldības noteikumus un prasības, kuras attiecas uz regulētām finanšu iestādēm minēto pakalpojumu sniegšanas gaitā, arī tad, kad tās izmanto MI sistēmas. Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu un Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu attiecīgo noteikumu un prasību saskaņotu piemērošanu un izpildi, par finanšu pakalpojumu tiesību aktu uzraudzību un izpildi atbildīgās kompetentās iestādes, tostarp attiecīgos gadījumos Eiropas Centrālā Banka, būtu jāieceļ par kompetentajām iestādēm šīs regulas īstenošanas uzraudzībai, ieskaitot tirgus uzraudzības pasākumus, attiecībā uz MI sistēmām, kuras sagādā vai izmanto regulētas un uzraudzītas finanšu iestādes. Lai vēl vairāk uzlabotu saskaņotību starp šo regulu un noteikumiem, kuri attiecas uz kredītiestādēm, kas regulētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES56, ir lietderīgi atbilstības novērtēšanas procedūru un dažus sagādātāju procesuālos pienākumus saistībā ar riska pārvaldību, pēctirgus uzraudzību un dokumentāciju integrēt arī pašreizējos pienākumos un procedūrās, kas noteiktas Direktīvā 2013/36/ES. Lai novērstu pārklāšanos, būtu jāparedz arī ierobežotas atkāpes attiecībā uz sagādātāju kvalitātes vadības sistēmām un uzraudzības pienākumiem, kas noteikti augsta riska MI sistēmu ieviesējiem, ciktāl tie attiecas uz Direktīvas 2013/36/ES regulētajām kredītiestādēm. __________________ __________________ 56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). 56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 80.a apsvērums (jauns) (80a)  Ņemot vērā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt fizisku personu veselības, drošības un pamattiesību līdzvērtīgu aizsardzības līmeni un nodrošināt tiesiskuma un demokrātijas aizsardzību, un ņemot vērā, ka MI sistēmas riska mazināšanu pret šādām tiesībām nevar pietiekami sasniegt valsts līmenī vai to var interpretēt atšķirīgi, kas galu galā varētu novest pie nevienmērīga fizisko personu aizsardzības līmeņa un radīt tirgus sadrumstalotību, valstu uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām veikt kopīgas izmeklēšanas vai izmantot šajā regulā paredzēto Savienības drošības procedūru, lai rezultatīvi panāktu izpildi. Kopīgas izmeklēšanas būtu jāsāk, ja valsts uzraudzības iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šīs regulas pārkāpums ir plašas ietekmes pārkāpums vai plašas ietekmes pārkāpums ar Savienības dimensiju, vai ja MI sistēma vai pamata modelis rada risku, kas skar vai, ticamākais, skars vismaz 45 miljonus cilvēku vairāk nekā vienā dalībvalstī. Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 82. apsvērums (82)  Ir svarīgi, lai ar produktiem saistītas AI sistēmas, kuras nav augsta riska sistēmas saskaņā ar šo regulu un kurām līdz ar to nav jāatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tomēr būtu drošas, kad tās tiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā. Minētā mērķa sekmēšanas nolūkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK57 tiktu piemērota kā drošības tīkls. (82)  Ir svarīgi, lai ar produktiem saistītas MI sistēmas, kuras nav augsta riska sistēmas saskaņā ar šo regulu un kurām līdz ar to nav jāatbilst augsta riska MI sistēmām noteiktajām prasībām, tomēr būtu drošas, kad tās tiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā. Minētā mērķa sekmēšanas nolūkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK57 tiktu piemērota kā drošības tīkls. __________________ __________________ 57 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.). 57 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.). Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 83. apsvērums (83)  Lai nodrošinātu uzticēšanās pilnu un konstruktīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm Savienības un valstu līmenī, visām šīs regulas piemērošanā iesaistītajām personām būtu jāievēro savu uzdevumu veikšanas gaitā iegūtās informācijas un datu konfidencialitāte. (83)  Lai nodrošinātu uzticēšanās pilnu un konstruktīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm Savienības un valstu līmenī, visām šīs regulas piemērošanā iesaistītajām pusēm būtu jācenšas panākt pārredzamību un atklātību, vienlaikus ievērojot savu uzdevumu veikšanas gaitā iegūtās informācijas un datu konfidencialitāti, kas darāms, ieviešot tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kuri aizsargā darbību gaitā iegūtās informācijas drošību, arī attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un sabiedrības un valsts drošības interesēm. Ja Komisijas, valstu kompetento iestāžu un saskaņā ar šo regulu pieteikto struktūru darbības rezultātā tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, dalībvalstīm būtu jāparedz adekvāti pasākumi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ar ko nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību izpildi, piemērojot Direktīvu 2004/48/EK. Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 84. apsvērums (84)  Dalībvalstīm jāveic šīs regulas noteikumu īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi, tostarp jānosaka iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi par noteikumu pārkāpumiem. Dažu specifisku pārkāpumu gadījumā dalībvalstīm jāņem vērā šajā regulā noteiktās robežas un kritēriji. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam jābūt pilnvarotam uzlikt naudas sodus Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, uz kurām attiecas šī regula. (84)  Šīs regulas ievērošanas nodrošināšanas nolūkā valsts uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai piemērot naudas sodus, kad tā veic procedūras saskaņā ar šajā regulā noteikto procedūru. Dalībvalstīm jāveic šīs regulas noteikumu īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi, tostarp jānosaka iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi par noteikumu pārkāpumiem. Lai stiprinātu un saskaņotu administratīvos sodus par šīs regulas pārkāpumiem, būtu jānosaka maksimālais administratīvo naudas sodu apmērs par konkrētiem specifiskiem pārkāpumiem. Novērtējot naudas sodu apmēru, valstu kompetentajām iestādēm katrā atsevišķā gadījumā būtu jāņem vērā visi relevantie konkrētās situācijas apstākļi, pienācīgi ņemot vērā īpaši pārkāpuma veidu, smagumu un ilgumu un tā sekas, kā arī sagādātāja lielumu, sevišķi tad, ja sagādātājs ir MVU vai jaunuzņēmums. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam jābūt pilnvarotam uzlikt naudas sodus Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, uz kurām attiecas šī regula. Uz šajā regulā paredzētajiem sodiem un tiesvedības izmaksām nebūtu jāattiecina līguma klauzulas vai citas vienošanās. Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 84.a apsvērums (jauns) (84a)  Tā kā MI sistēmas var nopietni apdraudēt fizisku un juridisku personu un fizisku personu grupu tiesības un brīvības, ir izšķirīgi svarīgi nodrošināt, ka fiziskām un juridiskām personām un fizisku personu grupām ir jēgpilna piekļuve ziņošanas un atlīdzināšanas mehānismiem un ka tām ir tiesības piekļūt samērīgiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Tām vajadzētu būt iespējai ziņot savas valsts uzraudzības iestādei par šīs regulas pārkāpumiem un būt tiesīgām iesniegt sūdzību par MI sistēmu sagādātājiem vai ieviesējiem. Attiecīgā gadījumā ieviesējiem būtu jānodrošina iekšējie sūdzību izskatīšanas mehānismi, ko var izmantot fiziskas un juridiskas personas vai fizisku personu grupas. Neskarot citus administratīvus vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, fiziskām un juridiskām personām un fizisku personu grupām vajadzētu būt arī tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību attiecībā uz juridiski saistošu valsts uzraudzības iestādes lēmumu, kas attiecas uz tām, vai ja valsts uzraudzības iestāde neizskata sūdzību, neinformē sūdzības iesniedzēju par iesniegtās sūdzības virzību vai provizorisko iznākumu vai nepilda savu pienākumu pieņemt galīgo lēmumu attiecībā uz sūdzību. Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 84.b apsvērums (jauns) (84b)  Skartās personas vienmēr būtu jāinformē, ka uz tām attiecas augsta riska MI sistēmas izmantošana, ja ieviesēji izmanto augsta riska MI sistēmu, lai palīdzētu pieņemt lēmumus vai pieņemtu lēmumus par fiziskām personām. Šī informācija var kalpot par pamatu tam, lai skartās personas varētu izmantot savas tiesības uz paskaidrojumu saskaņā ar šo regulu. Ja ieviesēji skartajām personām sniedz paskaidrojumu saskaņā ar šo regulu, tiem būtu jāņem vērā vidusmēra patērētāja vai indivīda zinātība un zināšanas. Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 84.c apsvērums (jauns) (84c)  Savienības tiesību akti par trauksmes cēlēju aizsardzību (Direktīva (ES) 2019/1937) pilnībā attiecas uz akadēmiķiem, projektētājiem, izstrādātājiem, projektu veicinātājiem, revidentiem, produktu vadītājiem, inženieriem un ekonomikas dalībniekiem, kuri iegūst informāciju par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, ko izdara MI sistēmas sagādātājs vai tā MI sistēma. Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 85. apsvērums (85)  Lai nodrošinātu, ka tiesisko regulējumu vajadzības gadījumā iespējams pielāgot, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu ar mērķi grozīt I pielikumā minētās metodes un pieejas AI sistēmu definēšanai, II pielikumā uzskaitītos Savienības saskaņošanas tiesību aktus, augsta riska AI sistēmu sarakstu III pielikumā, noteikumus par IV pielikumā uzskaitīto tehnisko dokumentāciju, V pielikumā iekļautās ES atbilstības deklarācijas saturu, noteikumus par VI un VII pielikumā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām un noteikumus, ar ko nosaka augsta riska AI sistēmas, kurām būtu jāpiemēro atbilstības novērtēšanas procedūra, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmas un tehniskās dokumentācijas novērtēšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu58. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. (85)  Lai nodrošinātu, ka tiesisko regulējumu vajadzības gadījumā iespējams pielāgot, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu ar mērķi grozīt II pielikumā uzskaitītos Savienības saskaņošanas tiesību aktus, augsta riska MI sistēmu sarakstu III pielikumā, noteikumus par IV pielikumā uzskaitīto tehnisko dokumentāciju, V pielikumā iekļautās ES atbilstības deklarācijas saturu, noteikumus par VI un VII pielikumā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām un noteikumus, ar ko nosaka augsta riska MI sistēmas, kurām būtu jāpiemēro atbilstības novērtēšanas procedūra, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmas un tehniskās dokumentācijas novērtēšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu58. Šajās apspriedēs būtu jānodrošina līdzsvarota ieinteresēto personu līdzdalība, ieskaitot patērētāju organizācijas, pilsonisko sabiedrību, skarto personu pārstāvošās apvienības, dažādu nozaru un lielumu uzņēmumu pārstāvjus, kā arī pētniekus un zinātniekus. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. __________________ __________________ 58 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. 58 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 85.a apsvērums (jauns) (85a)  Ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību un nepieciešamo tehnisko zinātību augsta riska MI sistēmu novērtēšanā, Komisijai vismaz reizi gadā, apspriežoties ar MI biroju un relevantajām ieinteresētajām personām, būtu regulāri jāpārskata šīs regulas īstenošana, jo īpaši aizliegtās MI sistēmas, pārredzamības pienākumi un augsta riska jomu un lietojumgadījumu saraksts. Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 87.a apsvērums (jauns) (87a)  Tā kā uzticama informācija par resursu un enerģijas izmantošanu, atkritumu radīšanu un citādu vidisko ietekmi, ko rada mākslīgā intelekta sistēmas un saistītās IKT tehnoloģijas, tostarp programmatūra, aparatūra un jo īpaši datu centri, ir ierobežota, Komisijai būtu jāievieš adekvāta metodika, kā mērīt šīs regulas vidisko ietekmi un rezultativitāti Savienības vides un klimata mērķu kontekstā. Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 89. apsvērums (89)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kuri […] sniedza atzinumu, (89)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas 2021. gada 18. jūnijā sniedza atzinumu, Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts (jauns) 1.  Šīs regulas mērķis ir veicināt cilvēkorientēta un uzticama mākslīgā intelekta ieviešanos un nodrošināt augstu veselības, drošības, pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma, kā arī vides aizsardzības līmeni pret mākslīgā intelekta sistēmu kaitīgo ietekmi Savienībā, vienlaikus atbalstot inovāciju. Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  saskaņotus pārredzamības noteikumus par AI sistēmām, kas paredzētas saskarsmei ar fiziskām personām, emociju uztveršanas sistēmām un biometriskās kategorizācijas sistēmām, kā arī AI sistēmām, ko izmanto, lai radītu vai manipulētu ar attēlu, audio vai video saturu; (d)  saskaņotus pārredzamības noteikumus par noteiktām MI sistēmām; Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e)  tirgus kontroles un uzraudzības noteikumus. (e)  tirgus monitoringa, tirgus uzraudzības, pārvaldības un izpildes panākšanas noteikumus; Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  inovācijas atbalsta pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot MVU un jaunuzņēmumiem, arī attiecībā uz regulatīvo smilškastu izveidi un mērķorientētiem pasākumiem, ar ko samazināt MVU un jaunuzņēmumu regulatīvo slogu; Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns) (eb)  noteikumus par Savienības Mākslīgā intelekta biroja (MI birojs) izveidi un darbību. Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  Savienībā esošu AI sistēmu lietotājiem; (b)  MI sistēmu ieviesējiem, kuru iedibinājuma vieta ir Savienībā vai kuri atrodas Savienībā; Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  tādu AI sistēmu sagādātājiem un lietotājiem, kas atrodas trešā valstī, ja sistēmas radītos iznākumus izmanto Savienībā. (c)  MI sistēmu sagādātājiem un ieviesējiem, kuru iedibinājuma vieta ir trešā valstī vai kuri atrodas trešā valstī, kur saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām piemēro dalībvalsts tiesību aktus vai kur sistēmas radīto rezultātu ir paredzēts izmantot Savienībā; Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  sagādātājiem, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā 5. pantā minētas MI sistēmas ārpus Savienības, ja šādu sistēmu sagādātājs vai izplatītājs atrodas Savienībā; Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns) (cb)  MI sistēmu importētājiem un izplatītājiem, kā arī MI sistēmu sagādātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem, ja šādi importētāji, izplatītāji vai pilnvarotie pārstāvji ir iedibināti vai atrodas Savienībā; Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns) (cc)  3. panta 8.a punktā definētajām skartajām personām, kuras atrodas Savienībā un kuru veselību, drošību vai pamattiesības negatīvi ietekmē tādas MI sistēmas izmantošana, kas ir laista tirgū vai nodota ekspluatācijā Savienībā. Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Tikai šīs regulas 84. pantu piemēro augsta riska AI sistēmām, kuras ir produktu vai sistēmu drošības sastāvdaļas vai pašas ir produkti vai sistēmas un uz kurām attiecas tālāk norādītie tiesību akti: 2.  Augsta riska MI sistēmām, kuras ir produktu vai sistēmu drošības sastāvdaļas vai pašas ir produkti vai sistēmas un uz kurām attiecas II pielikuma B iedaļā uzskaitītie saskaņošanas tiesību akti, piemēro tikai šīs regulas 84. pantu; Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  Regula (EK) Nr. 300/2008; svītrots Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  Regula (ES) Nr. 167/2013; svītrots Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  Regula (ES) Nr. 168/2013; svītrots Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d)  Direktīva 2014/90/ES; svītrots Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e)  Direktīva (ES) 2016/797; svītrots Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – f apakšpunkts (f)  Regula (ES) 2018/858; svītrots Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – g apakšpunkts (g)  Regula (ES) 2018/1139; svītrots Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – h apakšpunkts (h)  Regula (ES) 2019/2144. svītrots Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts 4.  Šī regula neattiecas uz publiskā sektora iestādēm trešā valstī un starptautiskām organizācijām, kas ir šīs regulas piemērošanas jomā saskaņā ar 1. punktu, ja šīs iestādes vai organizācijas izmanto AI sistēmas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem par tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību ar Savienību vai ar vienu vai vairākām dalībvalstīm. 4.  Šī regula neattiecas uz publiskā sektora iestādēm trešā valstī un starptautiskām organizācijām, kas ir šīs regulas piemērošanas jomā saskaņā ar 1. punktu, ja šīs iestādes vai organizācijas izmanto MI sistēmas starptautiskās sadarbības ietvaros vai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem par tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību ar Savienību vai ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un uz tām attiecas Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu vai Regulas 2016/679 45. pantu (“lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību”), vai ja tās ir daļa no starptautiska nolīguma, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantu un ar ko nodrošina pienācīgas garantijas attiecībā uz personu privātuma, pamattiesību un brīvību aizsardzību. Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums 2. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Persondatiem, ko apstrādā saistībā ar šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, piemēro Savienības tiesību aktus persondatu aizsardzības, privātuma un sakaru konfidencialitātes jomā. Šī regula neskar regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un direktīvas 2002/58/EK un (ES) 2016/680, neskarot šīs regulas 10. panta 5. punktā un 54. pantā paredzēto kārtību. Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums 2. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, kuri saistīti ar patērētāju aizsardzību un produktu drošumu. Grozījums Nr. 162 Regulas priekšlikums 2. pants – 5.c punkts (jauns) 5.c  Šī regula neliedz Savienībai un dalībvalstīm saglabāt vai ieviest tiesību aktus, noteikumus vai administratīvas normas, kas ir labvēlīgākas pret darba ņēmējiem viņu tiesību aizsardzības ziņā situācijām, kad darba devējs izmanto MI sistēmas, vai veicināt vai atļaut darba ņēmējiem izdevīgākus koplīgumus. Grozījums Nr. 163 Regulas priekšlikums 2. pants – 5.d punkts (jauns) 5.d  Šo regulu nepiemēro ar MI sistēmu saistītām pētniecības, testēšanas un izstrādes darbībām, pirms šī sistēma tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, ar nosacījumu, ka minētās darbības tiek veiktas atbilstoši pamattiesībām un piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Šis atbrīvojums neattiecas uz testēšanu reālos apstākļos. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, kuri skaidro šā punkta piemērošanu lai precizētu šo atbrīvojumu nolūkā novērst pašreizēju un iespējamu tā nepareizu izmantošanu. MI birojs sniedz norādījumus par pētniecības un izstrādes pārvaldību saskaņā ar 56. pantu, arī nolūkā koordinēt to, kā valstu uzraudzības iestādes šo atbrīvojumu piemēro. Grozījums Nr. 164 Regulas priekšlikums 2. pants – 5.e punkts (jauns) 5.e  Šo regulu nepievēro MI komponentiem, kuri sagādāti atbilstoši brīvām un atvērtā pirmkoda licencēm, izņemot tiktāl, ciktāl sagādātājs tos laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā kā daļu no augsta riska MI sistēmas vai MI sistēmas, uz kuru attiecas II vai IV sadaļa. Šis atbrīvojums neattiecas uz pamata modeļiem, kas definēti 3. pantā. Grozījums Nr. 165 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1. punkts (1)  “mākslīgā intelekta sistēma” (AI sistēma) ir programmatūra, kas izstrādāta, izmantojot vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītās metodes un pieejas, un attiecībā uz cilvēka noteiktu konkrētu mērķu kopumu var radīt tādu iznākumu kā saturs, prognozes, ieteikumi vai lēmumi, kuri ietekmē vidi, ar ko tie mijiedarbojas; (1)  “mākslīgā intelekta sistēma” (MI sistēma) ir mašinizēta sistēma, kas izstrādāta tā, lai darbotos ar atšķirīgu autonomijas līmeni, un kas eksplicītiem vai implicītiem mērķiem var radīt tādus iznākumus kā prognozes, ieteikumi vai lēmumi, kuri ietekmē fizisko vai virtuālo vidi; Grozījums Nr. 166 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) (1a)  “risks” ir kaitējuma rašanās varbūtības un kaitējuma smaguma kombinācija; Grozījums Nr. 167 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns) (1b)  “būtisks risks” ir risks, ko būtisku padara tā smaguma, intensitātes, rašanās varbūtības un seku ilguma kombinācija, kā arī spēja skart indivīdu, vairāk personu vai skart konkrētu personu grupu; Grozījums Nr. 168 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1.c punkts (jauns) (1c)  “pamata modelis” ir MI sistēmas modelis, kas ir apmācīts, izmantojot plašus datus plašā mērogā, ir izstrādāts tā, lai iznākums būtu vispārīgs, un ko var pielāgot plašam atšķirīgu uzdevumu klāstam; Grozījums Nr. 169 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1.d punkts (jauns) (1d)  “vispārīga lietojuma MI sistēma” ir MI sistēma, ko var izmantot un pielāgot plašam tādu lietojumu klāstam, kuriem tā nav ar nodomu un īpaši izstrādāta; Grozījums Nr. 170 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 1.e punkts (jauns) (1e)  “lielas apmācības sesijas” ir spēcīga MI modeļa ražošanas process, kam vajadzīgi datošanas resursi virs ļoti augsta sliekšņa; Grozījums Nr. 171 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts (3)  “mazapjoma sagādātājs” ir sagādātājs, kas ir mikrouzņēmums vai mazais uzņēmums Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē61; svītrots __________________ 61 Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.). Grozījums Nr. 172 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 4. punkts (4)  “lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiskā sektora iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura izmanto AI sistēmu, kas ir tās pārziņā, izņemot gadījumus, kad AI sistēmu izmanto personiskas neprofesionālas darbības veikšanai; (4)  “ieviesējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiskā sektora iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura izmanto MI sistēmu, kas ir tās pārziņā, izņemot gadījumus, kad MI sistēmu izmanto personiskas neprofesionālas darbības veikšanai; Grozījums Nr. 173 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 8. punkts (8)  “operators” ir sagādātājs, lietotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs vai izplatītājs; (8)  “operators” ir sagādātājs, ieviesējs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs vai izplatītājs; Grozījums Nr. 174 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns) (8a)  “skartā persona” ir jebkura fiziska persona vai personu grupa, kas ir MI sistēmas subjekti vai ko MI sistēma skar; Grozījums Nr. 175 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 11. punkts (11)  “nodošana ekspluatācijā” ir AI sistēmas piegāde pirmajai lietošanai tieši lietotājam vai pašu lietošanai Savienības tirgū tai paredzētajam nolūkam; (11)  “nodošana ekspluatācijā” ir MI sistēmas piegāde pirmajai lietošanai tieši ieviesējam vai pašu lietošanai Savienības tirgū tai paredzētajam nolūkam; Grozījums Nr. 176 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 13. punkts (13)  “pamatoti paredzama nepareiza lietošana” ir AI sistēmas lietošana tādā veidā, kas neatbilst tai paredzētajam nolūkam, bet var rasties no pamatoti paredzamas cilvēku rīcības vai sistēmas mijiedarbības ar citām sistēmām; (13)  “pamatoti paredzama nepareiza lietošana” ir MI sistēmas lietošana tādā veidā, kas neatbilst tai paredzētajam nolūkam, kurš norādīts sagādātāja noteiktajās lietošanas instrukcijās, bet var rasties no pamatoti paredzamas cilvēku rīcības vai sistēmas mijiedarbības ar citām sistēmām, tai skaitā citām MI sistēmām; Grozījums Nr. 177 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 14. punkts (14)  “produkta vai sistēmas drošības sastāvdaļa” ir produkta vai sistēmas sastāvdaļa, kura pilda šā produkta vai sistēmas drošības funkciju vai kuras atteice vai darbības traucējumi apdraud cilvēku veselību un drošību vai mantas drošību; (14)  “produkta vai sistēmas drošības sastāvdaļa” atbilstoši Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas uzskaitīti II pielikumā, ir produkta vai sistēmas sastāvdaļa, kura pilda šā produkta vai sistēmas drošības funkciju vai kuras atteice vai darbības traucējumi apdraud cilvēku veselību un drošību vai mantas drošību; Grozījums Nr. 178 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 15. punkts (15)  “lietošanas instrukcija” ir informācija, ko sniedzis sagādātājs, lai lietotāju informētu galvenokārt par AI sistēmai paredzēto nolūku un pareizu lietošanu, ietverot īpašo ģeogrāfisko, uzvedības vai funkcionālo vidi, kurā paredzēts lietot attiecīgo augsta riska AI sistēmu; (15)  “lietošanas instrukcija” ir informācija, ko sniedzis sagādātājs, lai ieviesēju informētu galvenokārt par MI sistēmai paredzēto nolūku un pareizu lietošanu, kā arī informācija par visiem veicamajiem piesardzības pasākumiem, ietverot īpašo ģeogrāfisko, uzvedības vai funkcionālo vidi, kurā attiecīgo augsta riska MI sistēmu paredzēts lietot; Grozījums Nr. 179 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 16. punkts (16)  “AI sistēmas atsaukšana” ir katrs pasākums, kura mērķis ir panākt lietotājiem pieejamās AI sistēmas atpakaļnodošanu sagādātājam; (16)  “MI sistēmas atsaukšana” ir katrs pasākums, kura mērķis ir panākt tādas MI sistēmas atpakaļnodošanu sagādātājam, kas ir darīta pieejama ieviesējiem; Grozījums Nr. 180 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 20. punkts (20)  “atbilstības novērtēšana” ir process, kurā pārbauda, vai ir izpildītas šīs regulas III sadaļas 2. nodaļā noteiktās prasības, kas attiecas uz AI sistēmu; (20)  “atbilstības novērtēšana” ir process, kurā pierāda, vai ir izpildītas šīs regulas III sadaļas 2. nodaļā noteiktās prasības, kas attiecas uz MI sistēmu; Grozījums Nr. 181 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 22. punkts (22)  “pieteiktā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas norīkota saskaņā ar šo regulu un citiem attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem; (22)  “pieteiktā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas pieteikta saskaņā ar šo regulu un citiem attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem; Grozījums Nr. 182 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 23. punkts (23)  “būtiska modifikācija” ir izmaiņas AI sistēmā pēc tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, kuras ietekmē AI sistēmas atbilstību šīs regulas III sadaļas 2. nodaļā izklāstītajām prasībām vai kuru rezultātā tiek mainīts paredzētais nolūks, attiecībā pret kuru šī AI sistēma ir novērtēta; (23)  “būtiska modifikācija” ir tāda MI sistēmas modifikācija vai modifikāciju virkne pēc tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, kuru sagādātājs sākotnējā riska novērtējumā nav paredzējis vai plānojis un kuras dēļ ir ietekmēta MI sistēmas atbilstība šīs regulas III sadaļas 2. nodaļā izklāstītajām prasībām vai kuras dēļ tiek mainīts paredzētais nolūks, attiecībā pret kuru šī MI sistēma ir novērtēta. Grozījums Nr. 183 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 24. punkts (24)  “atbilstības zīme “CE”” (zīme “CE”) ir marķējums, ar kuru sagādātājs norāda, ka AI sistēma atbilst šīs regulas III sadaļas 2. nodaļas prasībām un citu tādu piemērojamo Savienības tiesību aktu prasībām, kas saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus (“Savienības saskaņošanas tiesību akti”) un kas paredz tās uzlikšanu; (24)  “atbilstības zīme “CE”” (zīme “CE”) ir fizisks vai digitāls marķējums, ar kuru sagādātājs norāda, ka MI sistēma vai produkts ar iegultu MI sistēmu atbilst šīs regulas III sadaļas 2. nodaļas prasībām un citu tādu piemērojamo Savienības tiesību aktu prasībām, kas saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus (“Savienības saskaņošanas tiesību akti”) un kas paredz tās uzlikšanu; Grozījums Nr. 184 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 29. punkts (29)  “apmācības dati” ir dati, ko izmanto AI sistēmas apmācībai, pielāgojot tās apgūstamos parametrus, tostarp neironu tīkla svērumus; (29)  “apmācības dati” ir dati, ko izmanto MI sistēmas apmācībai, pielāgojot tās apgūstamos parametrus; Grozījums Nr. 185 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 30. punkts (30)  “validēšanas dati” ir dati, ko izmanto apmācītās AI sistēmas izvērtēšanai un tās neapgūstamo parametru un mācību procesa pielāgošanai, lai cita starpā novērstu pārmērīgu pielāgošanu; validēšanas datu kopa var būt atsevišķa datu kopa vai apmācības datu kopas daļa, kā vai nu fiksēts, vai mainīgs tās sadalījums; (30)  “validēšanas dati” ir dati, ko izmanto apmācītās MI sistēmas izvērtēšanai un tās neapgūstamo parametru un mācību procesa pielāgošanai, lai cita starpā novērstu nepietiekamu vai pārmērīgu pielāgošanu; validēšanas datu kopa ir atsevišķa datu kopa vai apmācības datu kopas daļa, kā vai nu fiksēts, vai mainīgs tās sadalījums; Grozījums Nr. 186 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 33. punkts (33)  “biometriskie dati” ir persondati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprināt minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopiskie dati; (33)  “biometriskie dati” ir biometriskie dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 14. punktā; Grozījums Nr. 187 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 33.a punkts (jauns) (33a)  “biometrijā balstīti dati” ir dati, kas iegūti no īpašas tehniskas apstrādes, kura saistīta ar fiziskas personas fiziskiem, fizioloģiskiem vai uzvedības signāliem; Grozījums Nr. 188 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 33.b punkts (jauns) (33b)  “biometriskā identifikācija” ir cilvēka fizisko, fizioloģisko, uzvedības un psiholoģisko īpašību automatizēta atpazīšana nolūkā noteikt personas identitāti, salīdzinot minētās personas biometriskos datus ar datubāzē glabātiem cilvēku biometriskajiem datiem (identifikācija “viens pret daudziem”); Grozījums Nr. 189 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 33.c punkts (jauns) (33c)  “biometriskā verifikācija” ir automatizēta fizisku personu identitātes verifikācija, kas notiek, fiziskas personas biometriskos datus salīdzinot ar iepriekš sniegtiem biometriskajiem datiem (verifikācija “viens pret vienu”, ieskaitot autentifikāciju); Grozījums Nr. 190 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 33.d punkts (jauns) (33d)  “īpašas persondatu kategorijas” ir persondatu kategorijas, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā; Grozījums Nr. 191 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 34. punkts (34)  “emociju uztveršanas sistēma” ir AI sistēma, kuras mērķis ir identificēt vai izsecināt fizisku personu emocijas vai nodomus, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem; (34)  “emociju uztveršanas sistēma” ir MI sistēma, kuras mērķis ir identificēt vai izsecināt fizisku personu vai personu grupu emocijas, domas, psiholoģisko stāvokli vai nodomus, izmantojot viņu biometriskos un biometrijā balstītos datus; Grozījums Nr. 192 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 35. punkts (35)  “biometriskās kategorizācijas sistēma” ir AI sistēma, kuras mērķis ir noteikt fizisku personu piederību noteiktām kategorijām, piemēram, tādām kā dzimums, vecums, matu krāsa, acu krāsa, tetovējumi, etniskā izcelsme vai seksuālā vai politiskā orientācija, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem; (35)  “biometriskā kategorizācija” ir fizisku personu iedalīšana noteiktās kategorijās vai viņu īpašību un iezīmju izsecināšana uz viņu biometrisko vai biometrijā balstīto datu pamata vai no tā, ko no šādiem datiem var izsecināt; Grozījums Nr. 193 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 36. punkts (36)  “biometriskās tālidentifikācijas sistēma” ir AI sistēma, kuras mērķis ir identificēt fiziskas personas no attāluma, salīdzinot personas biometriskos datus ar atsauces datubāzē esošiem biometriskajiem datiem, AI sistēmas lietotājam iepriekš nezinot, vai attiecīgā persona būs klāt un varēs tikt identificēta; (36)  “biometriskās tālidentifikācijas sistēma” ir MI sistēma, kuras mērķis ir identificēt fiziskas personas no attāluma, salīdzinot personas biometriskos datus ar atsauces datubāzē esošiem biometriskajiem datiem, MI sistēmas ieviesējam iepriekš nezinot, vai attiecīgā persona būs klāt un varēs tikt identificēta, izņemot verifikācijas sistēmas; Grozījums Nr. 194 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 37. punkts (37)  “reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēma” ir biometriskās tālidentifikācijas sistēma, kurā biometrisko datu uztveršana, salīdzināšana un identificēšana notiek bez būtiskas aiztures. Lai novērstu apiešanu –tas ietver ne tikai tūlītēju identifikāciju, bet arī ierobežotu īslaicīgu aizturi; (37)  “reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēma” ir biometriskās tālidentifikācijas sistēma, kurā biometrisko datu uztveršana, salīdzināšana un identificēšana notiek bez būtiskas aiztures. Lai novērstu apiešanu, tas ietver ne tikai tūlītēju identifikāciju, bet arī ierobežotu aizturi; Grozījums Nr. 195 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 39. punkts (39)  “sabiedriska vieta” ir jebkura fiziska vieta, kas pieejama sabiedrībai, neatkarīgi no tā, ka šim nolūkam var būt piemēroti noteikti piekļuves nosacījumi; (39)  “sabiedriska vieta” ir jebkura publiskā vai privātā īpašumā esoša fiziska vieta, kas ir pieejama sabiedrībai, neatkarīgi no tā, vai ir iepriekš noteikti konkrēti piekļuves nosacījumi, un neatkarīgi no iespējamiem ietilpības ierobežojumiem; Grozījums Nr. 196 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 41. punkts (41)  “tiesībaizsardzība” ir darbības, ko veic tiesībaizsardzības iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai aizsargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu; (41)  “tiesībaizsardzība” ir darbības, ko veic tiesībaizsardzības iestādes vai to vārdā, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai aizsargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu; Grozījums Nr. 197 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 42. punkts (42)  “valsts uzraudzības iestāde” ir iestāde, kurai dalībvalsts uzliek atbildību par šīs regulas īstenošanu un piemērošanu, par šai dalībvalstij uzticēto darbību koordinēšanu, par tās kā vienotā kontaktpunkta ar Komisiju lomu un attiecīgās dalībvalsts pārstāvēšanu Eiropas Mākslīgā intelekta padomē; (42)  “valsts uzraudzības iestāde” ir publiska (grozījums Nr. 69) iestāde, kurai dalībvalsts uzliek atbildību par šīs regulas īstenošanu un piemērošanu, par šai dalībvalstij uzticēto darbību koordinēšanu, par tās kā vienotā kontaktpunkta ar Komisiju lomu un attiecīgās dalībvalsts pārstāvēšanu MI biroja valdē; Grozījums Nr. 198 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 43. punkts (43)  “valsts kompetentā iestāde” ir valsts uzraudzības iestāde, pieteicējiestāde un tirgus uzraudzības iestāde; (43)  “valsts kompetentā iestāde” ir ikviena no valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par šīs regulas izpildes panākšanu; Grozījums Nr. 199 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44. punkts – ievaddaļa (44)  “nopietns incidents” ir jebkurš incidents, kas tieši vai netieši izraisa, būtu varējis izraisīt vai varētu izraisīt kādas no šīm sekām: (44)  “nopietns incidents” ir jebkurš incidents vai MI sistēmas darbības traucējums, kas tieši vai netieši izraisa, būtu varējis izraisīt vai varētu izraisīt kādas no šīm sekām: (a)  personas nāve vai nopietns kaitējums personas veselībai, īpašumam vai videi; (a)  personas nāve vai nopietns kaitējums personas veselībai; (b)   nopietni kritiskās infrastruktūras pārvaldības un darbības traucējumi; (b)   nopietni kritiskās infrastruktūras pārvaldības un darbības traucējumi; (ba)  Savienības tiesību aktu aizsargāto pamattiesību pārkāpums; (bb)  nopietns kaitējums īpašumam vai videi; Grozījums Nr. 200 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.a punkts (jauns) (44a)  “persondati” ir persondati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā; Grozījums Nr. 201 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.b punkts (jauns) (44b)  “nepersondati” ir dati, kas nav persondati; Grozījums Nr. 202 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.c punkts (jauns) (44c)  “profilēšana” ir jebkura veida automatizēta persondatu apstrāde, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā vai — tiesībaizsardzības iestāžu gadījumā — Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 4. punktā, vai — Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru gadījumā — Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 5. punktā; Grozījums Nr. 203 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.d punkts (jauns) (44d)  “dziļviltojums” ir manipulēts vai sintētisks audio, attēla vai video saturs, kas mānīgi šķiet autentisks vai patiess un kas attēlo personas sakām vai darām kaut ko, ko tās nav teikušas vai darījušas, un kas radīts, izmantojot MI paņēmienus, tostarp mašīnmācīšanos un dziļo mācīšanos; Grozījums Nr. 204 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.e punkts (jauns) (44e)  “plašas ietekmes pārkāpums” ir jebkura darbība vai bezdarbība, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, kuri aizsargā indivīdu intereses, un kas: (a)  ir kaitējusi vai varētu kaitēt tādu indivīdu kolektīvajām interesēm, kas dzīvo vismaz divās dalībvalstīs, no kurām neviena nav tā dalībvalsts, kurā: (i)  attiecīgā darbība vai bezdarbība ir sākusies vai notikusi, (ii)  ir iedibināts attiecīgais sagādātājs vai attiecīgā gadījumā tā pilnvarotais pārstāvis vai (iii)  ir iedibināts ieviesējs, ja tas ir pārkāpuma izdarītājs; (b)  ir radījusi, rada vai, ticamākais, radīs kaitējumu indivīdu kolektīvajām interesēm, un kam ir kopīgas iezīmes, tostarp viena un tā pati nelikumīgā prakse, tiek pārkāptas vienas un tās pašas intereses, un ko viens un tas pats operators vienlaikus izdara vismaz trīs dalībvalstīs; Grozījums Nr. 205 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.f punkts (jauns) (44f)  “Savienības mēroga plašas ietekmes pārkāpums” ir plašas ietekmes pārkāpums, kas ir radījis vai, ticamākais, radīs kaitējumu indivīdu kolektīvajām interesēm vismaz divās trešdaļās dalībvalstu, kuru kopējais iedzīvotāju skaits veido vismaz divas trešdaļas no Savienības iedzīvotāju skaita; Grozījums Nr. 206 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.g punkts (jauns) (44g)  “regulatīvā smilškaste” ir publiskas iestādes izveidota kontrolēta vide, kura atvieglo inovatīvu MI sistēmu drošu izstrādi, testēšanu un validēšanu ierobežotu laiku pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā saskaņā ar konkrētu plānu un regulatīvā pārraudzībā; Grozījums Nr. 207 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.h punkts (jauns) (44h)  “kritiskā infrastruktūra” ir aktīvs, komplekss, aprīkojums, tīkls vai sistēma vai aktīva, kompleksa, aprīkojuma, tīkla vai sistēmas daļa, kas ir nepieciešama pamatpakalpojuma sniegšanai, Direktīvas (ES) 2022/2557 2. panta 4. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 208 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.k punkts (jauns) (44k)  “iedzīvotāju vērtēšana” ir fizisku personu izvērtēšana vai klasificēšana, kuras pamatā ir viņu sociālā uzvedība, sociālekonomisks statuss vai zināmas vai prognozētas personiskas vai personības iezīmes; Grozījums Nr. 209 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.l punkts (jauns) (44l)  “sociālā uzvedība” ir tas, kā fiziska persona mijiedarbojas ar citām fiziskām personām vai sabiedrību un ietekmē citas fiziskās personas vai sabiedrību; Grozījums Nr. 210 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.m punkts (jauns) (44m)  “jaunākie sasniegumi” ir panāktais tehnisko spēju līmenis konkrētā laikā attiecībā uz produktiem, procesiem un pakalpojumiem, kura pamatā ir attiecīgie konsolidētie zinātnes, tehnoloģijas un pieredzes atklājumi; Grozījums Nr. 211 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 44.n punkts (jauns) (44n)  “testēšana reālos apstākļos” ir MI sistēmas pagaidu testēšana tai paredzētajam nolūkam reālos apstākļos ārpus laboratorijas vai citādi simulētas vides; Grozījums Nr. 212 Regulas priekšlikums 4. pants 4. pants svītrots Grozījumi I pielikumā Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai veiktu grozījumus I pielikumā ietvertajā metožu un pieeju sarakstā ar mērķi atjaunināt šo sarakstu atbilstoši tirgus un tehnoloģiju attīstībai, pamatojoties uz īpašībām, kas ir līdzīgas tām metodēm un pieejām, kas tajā uzskaitītas. Grozījums Nr. 213 Regulas priekšlikums 4.a pants (jauns) 4.a pants Vispārējie principi, kas piemērojami visām MI sistēmām 1.  Visi operatori, kas ir šīs regulas darbības jomā, dara visu iespējamo, lai MI sistēmas vai pamata modeļus izstrādātu un lietotu saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem, kuri veido augsta līmeņa satvaru, kas veicina saskaņotu, cilvēkorientētu Eiropas pieeju ētiskam un uzticamam mākslīgajam intelektam, kurš pilnībā atbilst Hartai, kā arī vērtībām, kas ir Savienības pamatā: a)  “cilvēka darbībspēja un virsvadība” nozīmē, ka MI sistēmas izstrādā un izmanto kā instrumentu, kas kalpo cilvēkiem, respektē cilvēka cieņu un personisko autonomiju un darbojas tādā veidā, ko cilvēki var pienācīgi kontrolēt un virsvadīt; b)  “tehniskā noturība un drošība” nozīmē, ka MI sistēmas izstrādā un izmanto tā, lai līdz minimumam samazinātu neparedzētu un negaidītu kaitējumu un lai tās būtu stabilas neparedzētu problēmu gadījumā un noturīgas pret mēģinājumiem mainīt MI sistēmas izmantošanu vai veiktspēju tā, lai ļaunprātīgas trešās personas varētu to nelikumīgi izmantot; c)  “privātuma un datu pārvaldība” nozīmē, ka MI sistēmas izstrādā un izmanto saskaņā ar pastāvošajiem privātuma un datu aizsardzības noteikumiem, savukārt datus apstrādā atbilstoši augstiem kvalitātes un integritātes standartiem; d)  “pārredzamība” nozīmē, ka MI sistēmas izstrādā un izmanto tā, lai būtu iespējama pienācīga izsekojamība un izskaidrojamība un lai liktu cilvēkiem saprast, ka viņi sazinās vai ir saskarē ar MI sistēmu, kā arī lietotāji tiktu pienācīgi informēti par MI sistēmas spējām un ierobežojumiem, savukārt skartās personas — par savām tiesībām; e)  “daudzveidība, nediskriminēšana un taisnīgums” nozīmē, ka MI sistēmas izstrādā un izmanto tā, lai aptvertu dažādus aktorus un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi, dzimumu līdztiesību un kultūru daudzveidību un tajā pašā laikā netiktu pieļauta diskriminējoša ietekme un neobjektivitāte, ko aizliedz Savienības vai dalībvalstu tiesību akti; f)  “sociālā un vidiskā labbūtība” nozīmē, ka MI sistēmas izstrādā un izmanto ilgtspējīgā un videi draudzīgā veidā, kā arī tā, lai ieguvēji būtu visi cilvēki, un vienlaikus tiek uzraudzīta un novērtēta to ilgtermiņa ietekme uz indivīdu, sabiedrību un demokrātiju. 2.  Šā panta 1. punkts neskar pienākumus, kas noteikti pastāvošajos Savienības un valstu tiesību aktos. Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām vispārējos principus sagādātāji vai ieviesēji ievieš un ievēro, izmantojot šīs regulas 8.–15. pantā noteiktās prasības un pildot relevantos pienākumus, kas noteikti šīs regulas III sadaļas 3. nodaļā. Attiecībā uz pamata modeļiem vispārējos principus sagādātāji ievieš un ievēro, izmantojot 28.–28.b pantā noteiktās prasības. Attiecībā uz visām MI sistēmām 1. punktā minēto principu piemērošanu attiecīgā gadījumā var panākt, izmantojot 28. un 52. panta noteikumus vai piemērojot 69. pantā minētos saskaņotos standartus, tehniskās specifikācijas un rīcības kodeksus, neradot jaunus šīs regulas uzliktus pienākumus. 3.  Komisija un MI birojs šos pamatprincipus iestrādā standartizācijas pieprasījumos, kā arī ieteikumos, kas ietver tehniskus norādījumus, lai palīdzētu sagādātājiem un ieviesējiem saprast, kā izstrādāt un izmantot MI sistēmas. Eiropas standartizācijas organizācijas, izstrādādamas attiecīgos 40. panta 2.b punktā minētos saskaņotos augsta riska MI sistēmu standartus, šā panta 1. punktā minētos vispārīgos principus ņem vērā kā uz rezultātu balstītus mērķus. Grozījums Nr. 214 Regulas priekšlikums 4.b pants (jauns) 4.b pants MI pratība 1.  Īstenojot šo regulu, Savienība un dalībvalstis, lai būtu iespējama demokrātiska MI sistēmu kontrole, popularizē pasākumus pietiekama MI pratības līmeņa sasniegšanai nozarēs atbilstoši attiecīgo sagādātāju, ieviesēju un skarto personu grupu atšķirīgajām vajadzībām, cita starpā — ar izglītību un apmācību, kvalifikācijas un pārkvalifikācijas programmām, vienlaikus nodrošinot pienācīgu dzimumu un vecumu līdzsvaru. 2.  MI sistēmu sagādātāji un ieviesēji veic pasākumus, ar ko nodrošina pietiekamu MI pratības līmeni savam personālam un citām personām, kuras to vārdā iesaistītas MI sistēmu darbībā un izmantošanā, ņemot vērā viņu tehniskās zināšanas, pieredzi, izglītību un apmācību un MI sistēmu izmantošanai paredzēto kontekstu, kā arī ņemot vērā personas vai personu grupas, attiecībā uz kurām MI sistēmas tiks izmantotas. 3.  Šādi pratības pasākumi it īpaši ietver MI sistēmu un to darbības pamatjēdzienu un prasmju mācīšanu, arī par dažādajiem produktu un lietojumu veidiem, to radītajiem riskiem un dotajiem ieguvumiem. 4.  Pietiekams MI pratības līmenis ir tāds, kas pēc vajadzības veicina sagādātāju un ieviesēju spēju nodrošināt atbilstību šai regulai un tās izpildes panākšanu. Grozījums Nr. 215 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  tādas AI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kura izmanto subliminālus paņēmienus, lai būtiski iespaidotu personas uzvedību tādā veidā, kas šai vai citai personai rada vai var radīt fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; (a)  tādas MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kura izmanto cilvēka neapzinātus subliminālus paņēmienus vai tīši manipulatīvus vai maldinošus paņēmienus, kuru mērķis ir būtiski izkropļot personas vai personu grupas uzvedību vai kuriem ir tādas sekas, ievērojami pasliktinot personas spēju pieņemt informētu lēmumu, tādējādi liekot personai pieņemt lēmumu, ko tā citādi nebūtu pieņēmusi, tādā veidā, kas šai personai, citai personai vai personu grupai rada vai, ticamākais, radīs būtisku kaitējumu. Aizliegums izmantot MI sistēmu, kas izmanto pirmajā daļā minētos subliminālos paņēmienus, neattiecas uz MI sistēmām, ko paredzēts izmantot apstiprinātiem terapeitiskiem mērķiem, pamatojoties uz iedarbībai pakļauto personu vai attiecīgā gadījumā to likumīgā aizbildņa konkrētu informētu piekrišanu; Grozījums Nr. 216 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  tādas AI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kura izmanto kādu no specifiskas personu grupas neaizsargātības iezīmēm ar viņu vecuma vai fiziskās vai garīgās invaliditātes dēļ, lai būtiski iespaidotu šai grupai piederīgas personas uzvedību tā, ka šai vai citai personai tiek vai var tikt radīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums; (b)  tādas MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kura izmanto kādu no personas vai specifiskas personu grupas neaizsargātības iezīmēm, ieskaitot zināmas šādas personas vai grupas īpašības vai prognozētas personības īpašības vai sociālo vai ekonomisko situāciju, piemēram, vecumu vai fizisko vai garīgo spēju, lai būtiski izkropļotu šai personai vai pie šīs grupas piederīgas personas uzvedību tā, ka šai vai citai personai tiek vai, ticamākais, tiks radīts būtisks kaitējums; Grozījums Nr. 217 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  tādu biometriskās kategorizācijas sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai izmantošana, kas klasificē fiziskas personas pēc sensitīvām vai aizsargātām pazīmēm vai īpašībām vai balstoties uz šādu pazīmju vai īpašību izsecināšanu. Šis aizliegums neattiecas uz MI sistēmām, ko paredzēts izmantot apstiprinātiem terapeitiskiem mērķiem, pamatojoties uz iedarbībai pakļauto personu vai attiecīgā gadījumā to likumīgā aizbildņa konkrētu informētu piekrišanu; Grozījums Nr. 218 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa (c)  AI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, ko veic publiskā sektora iestādes vai to vārdā fiziskas personas, lai izvērtētu vai klasificētu fizisku personu uzticamību noteiktā laikposmā, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību vai zināmām vai prognozētām personas vai personības īpašībām, ja sociālais novērtējums ved pie viena vai abiem šādiem iznākumiem: (c)  MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana nolūkā izvērtēt vai klasificēt fiziskas personas vai to grupas noteiktā laikposmā iedzīvotāju vērtēšanas mērķim, balstoties uz viņu sociālo uzvedību vai zināmām, izsecinātām vai prognozētām personiskām vai personības īpašībām, ja iedzīvotāju vērtēšana ved pie viena no vai abiem šādiem iznākumiem: Grozījums Nr. 219 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts (i)  kaitīga vai nelabvēlīga apiešanās ar noteiktām fiziskām personām vai veselām to grupām sabiedriskajā vidē, kas nav saistīta ar vidi, kurā dati sākotnēji radīti vai savākti; (i)  kaitīga vai nelabvēlīga apiešanās ar noteiktām fiziskām personām vai veselām to grupām sabiedriskā kontekstā, kas nav saistīts ar kontekstiem, kuros dati sākotnēji radīti vai savākti; Grozījums Nr. 220 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa (d)  reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošana sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, ja tāda izmantošana nav stingri nepieciešama kādam no šiem mērķiem: (d)  reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošana sabiedriskās vietās; Grozījums Nr. 221 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts (i)  mērķtiecīga konkrētu noziegumos potenciāli cietušo, arī pazudušu bērnu meklēšana; svītrots Grozījums Nr. 222 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts (ii)  īpaša, būtiska un nenovēršama apdraudējuma fizisku personu dzīvībai vai fiziskai drošībai vai teroristu uzbrukuma nepieļaušana; svītrots Grozījums Nr. 223 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iii punkts (iii)  vainīgā vai aizdomās turētā atklāšana, vietas noteikšana, identificēšana vai saukšana pie atbildības par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā62 un par ko attiecīgajā dalībvalstī var sodīt ar brīvības atņemšanu vai piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi, kā noteikts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. svītrots __________________ 62 Padomes pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.). Grozījums Nr. 224 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana fizisku personu vai to grupu riska novērtējumu veikšanai nolūkā novērtēt fiziskas personas nodarījuma vai atkārtota nodarījuma risku vai prognozēt faktisku vai potenciālu noziedzīgu vai administratīvu nodarījumu vai tā atkārtošanos, balstoties uz fiziskas personas profilēšanu vai fizisku personu vai fizisku personu grupu personības pazīmju un īpašību, tostarp personas atrašanās vietas, vai iepriekšējās noziedzīgās rīcības novērtēšanu; Grozījums Nr. 225 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns) (db)  tādu MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai izmantošana, kuras izveido vai paplašina sejas atpazīšanas datubāzes, nemērķorientēti rasmojot sejas attēlus no interneta vai videonovērošanas sistēmu video; Grozījums Nr. 226 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns) (dc)  tādu MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai izmantošana, ko izmanto, lai izsecinātu fiziskas personas emocijas tiesībaizsardzības un robežu pārvaldības jomā, darba vietā un izglītības iestādēs; Grozījums Nr. 227 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – dd apakšpunkts (jauns) (dd)  MI sistēmu nodošana ekspluatācijā vai izmantošana nolūkā analizēt sabiedrisku vietu videoierakstus, izmantojot pēcākas biometriskās tālidentifikācijas sistēmas, izņemot gadījumus, kad uz tām attiecas prejudiciāla atļauja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un tā ir absolūti nepieciešama tiesībaizsardzības nolūkā mērķorientētai meklēšanai, kas saistīta ar jau notikušu konkrētu smagu noziedzīgu nodarījumu, kā definēts LESD 83. panta 1. punktā. Grozījums Nr. 228 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Šis pants neskar aizliegumus, ko piemēro, ja mākslīgā intelekta prakse pārkāpj citus Savienības tiesību aktus, tostarp Savienības tiesību aktus datu aizsardzības, nediskriminēšanas, patērētāju aizsardzības vai konkurences jomā. Grozījums Nr. 229 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts 2.  Izmantojot reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos ar kādu no 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem, ņem vērā šādus elementus: svītrots (a)  tās situācijas raksturs, kuras dēļ var būt nepieciešama tāda lietošana, it īpaši kaitējuma smagums, iespējamība un apmērs, kas rastos, sistēmu nelietojot; (b)  sistēmas izmantošanas sekas attiecībā uz visu iesaistīto personu tiesībām un brīvībām, it īpaši šo seku smagums, iespējamība un apmērs. Turklāt reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu lietošanā sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem jāatbilst nepieciešamiem un samērīgiem aizsardzības pasākumiem un lietošanas nosacījumiem, it īpaši laika, ģeogrāfisku un personu ierobežojumu ziņā. Grozījums Nr. 230 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts 3.  Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punktu katrai reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas lietošanai tiesībaizsardzības nolūkos sabiedriskās vietās ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko izsniegusi tiesu iestāde vai tās dalībvalsts neatkarīga administratīva iestāde, kurā šo sistēmu paredzēts izmantot, un kas izsniegta pēc pamatota pieprasījuma un saskaņā ar sīki izstrādātiem valsts tiesību aktu noteikumiem, kā minēts 4. punktā. Pienācīgi pamatotā steidzamā gadījumā sistēmas lietošanu var sākt bez atļaujas un atļauju pieprasīt tikai lietošanas laikā vai pēc tās. svītrots Kompetentā tiesas vai pārvaldes iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja pēc tai iesniegtiem objektīviem pierādījumiem vai skaidrām norādēm pārliecinās, ka attiecīgās reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas izmantošana ir nepieciešama un samērīga, lai sasniegtu vienu no 1. punkta d) apakšpunktā norādītajiem mērķiem, kas norādīts pieteikumā. Lemjot par pieteikumu, kompetentā tiesas vai pārvaldes iestāde ņem vērā 2. punktā minētos elementus. Grozījums Nr. 231 Regulas priekšlikums 5. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalsts var nolemt noteikt iespēju pilnīgi vai daļēji atļaut reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanu sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības vajadzībām, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kas uzskaitīti 1. punkta d) apakšpunktā un 2. un 3. punktā. Minētā dalībvalsts savos tiesību aktos nosaka vajadzīgos sīki izstrādātos noteikumus par 3. punktā minēto atļauju pieteikšanu, izdošanu un izmantošanu, kā arī to attiecīgo uzraudzību. Minētajos noteikumos arī norāda, attiecībā uz kuriem no 1. punkta d) apakšpunktā uzskaitītajiem mērķiem – tai skaitā kuru minētā apakšpunkta iii) punktā norādīto noziedzīgo nodarījumu gadījumā – kompetentajām iestādēm var atļaut šīs sistēmas izmantot tiesībaizsardzības vajadzībām. svītrots Grozījums Nr. 232 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmu paredzēts izmantot kā produkta drošības sastāvdaļu, vai tā pati par sevi ir produkts, uz kuru attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas uzskaitīti II pielikumā; (a)  MI sistēmu paredzēts izmantot kā produkta drošības sastāvdaļu, vai MI sistēma pati par sevi ir produkts, uz kuru attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas uzskaitīti II pielikumā; Grozījums Nr. 233 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  produktam, kura drošības sastāvdaļa ir AI sistēma, vai arī pašai AI sistēmai kā produktam ir jāveic trešās personas veikts atbilstības novērtējums, lai to varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas uzskaitīti II pielikumā. (b)  produktam, kura drošības sastāvdaļa saskaņā ar a) punktu ir MI sistēma, vai arī pašai MI sistēmai kā produktam ir jāveic trešās personas veikts ar veselības un drošības riskiem saistīts atbilstības novērtējums, lai to varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas uzskaitīti II pielikumā. Grozījums Nr. 234 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts 2.  Papildus 1. punktā minētajām augsta riska AI sistēmām arī III pielikumā minētās AI sistēmas uzskata par augsta riska sistēmām. 2.  Papildus 1. punktā minētajām augsta riska MI sistēmām arī MI sistēmas, kas ietilpst vienā vai vairākās no III pielikumā minētajām kritiskajām jomām un lietojumgadījumiem, uzskata par augsta riska sistēmām, ja tās rada būtisku risku fizisku personu veselībai, drošībai vai pamattiesībām. Ja uz MI sistēmu attiecas III pielikuma 2. punkts, to uzskata par augsta riska sistēmu, ja tā rada būtisku vidiskā kaitējuma risku. Komisija sešus mēnešus pirms šīs regulas stāšanās spēkā pēc apspriešanās ar MI biroju un relevantām ieinteresētajām personām izdod vadlīnijas, kurās skaidri norāda apstākļus, kādos III pielikumā minēto MI sistēmu iznākums radītu būtisku kaitējuma risku fizisku personu veselībai, drošībai vai pamattiesībām, vai gadījumus, kad tas tā nebūtu. Grozījums Nr. 235 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ja sagādātāji, kas ietilpst vienā vai vairākās III pielikumā minētajās kritiskajās jomās un lietojumgadījumos, uzskata, ka to MI sistēma nerada būtisku risku, kas aprakstīts 2. punktā, tie iesniedz valsts uzraudzības iestādei pamatotu paziņojumu par to, ka uz tiem neattiecas šīs regulas III sadaļas 2. nodaļas prasības. Ja MI sistēmu ir paredzēts izmantot divās vai vairākās dalībvalstīs, minēto paziņojumu adresē MI birojam. Neskarot 65. pantu, valsts uzraudzības iestāde tieši vai ar MI biroja starpniecību trīs mēnešu laikā izskata paziņojumu un atbild uz to, ja tā uzskata, ka MI sistēma ir klasificēta nepareizi. Grozījums Nr. 236 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b  Sagādātājiem, kas nepareizi klasificē savu MI sistēmu kā tādu, uz kuru neattiecas šīs regulas III sadaļas 2. nodaļas prasības, un laiž to tirgū pirms valstu uzraudzības iestāžu iebildumu izteikšanas termiņa, saskaņā ar 71. pantu piemēro naudas sodus. Grozījums Nr. 237 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.c punkts (jauns) 2.c  Valstu uzraudzības iestādes iesniedz MI birojam gada ziņojumu, kurā norādīts saņemto paziņojumu skaits, attiecīgās augsta riska jomas un lēmumi, kas pieņemti par saņemtajiem paziņojumiem. Grozījums Nr. 238 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai atjauninātu III pielikumā ietverto sarakstu, pievienojot augsta riska AI sistēmas, ja izpildīti abi šie nosacījumi: 1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai grozītu III pielikumu, pievienojot vai modificējot augsta riska MI sistēmu jomas vai lietojumgadījumus, kur MI sistēmas rada būtisku veselības un drošības kaitējuma risku vai būtisku risku, ka tiks nelabvēlīgi ietekmētas pamattiesības, vide vai demokrātija un tiesiskums, un šis risks, ņemot vērā tā smagumu un rašanās varbūtību, ir līdzvērtīgs kaitējuma vai nelabvēlīgas ietekmes riskam, ko rada III pielikumā jau minētas augsta riska MI sistēmas, vai lielāks par to. Grozījums Nr. 239 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas ir paredzētas lietošanai jebkurā no III pielikuma 1.–8. punktā uzskaitītajām jomām; svītrots Grozījums Nr. 240 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  AI sistēmas rada kaitējuma risku attiecībā uz veselību un drošību vai nelabvēlīgu ietekmi uz pamattiesībām, t. i., tāda kaitējuma risku, kura smagums un iestāšanās iespējamība ir līdzvērtīga vai lielāka par kaitējuma vai nelabvēlīgas ietekmes risku, ko rada augsta riska AI sistēmas, kuras jau minētas III pielikumā. svītrots Grozījums Nr. 241 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai no III pielikuma saraksta svītrotu augsta riska MI sistēmu lietojumgadījumus, ja 1. punktā minētie apstākļi vairs neapstāv. Grozījums Nr. 242 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Atbilstoši 1. punktam vērtējot, vai AI sistēma izraisa risku, ka radīsies kaitējums veselībai un drošībai vai nelabvēlīga ietekme uz pamattiesībām, kas ir vienāds vai lielāks par kaitējuma risku, kuru rada augsta riska AI sistēmas, kas jau minētas III pielikumā, Komisija ņem vērā šādus kritērijus: 2.  Atbilstoši 1. un 1.a punktam novērtējot MI sistēmu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus: Grozījums Nr. 243 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  MI sistēmas vispārīgās spējas un funkcijas neatkarīgi no paredzētā nolūka; Grozījums Nr. 244 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  MI sistēmas apstrādāto un izmantoto datu veids un apjoms; Grozījums Nr. 245 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns) (bb)  kādā mērā MI sistēma darbojas autonomi; Grozījums Nr. 246 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  kādā mērā AI sistēmas lietošana jau ir nodarījusi kaitējumu veselībai un drošībai vai izraisījusi nelabvēlīgu ietekmi uz pamattiesībām, vai raisījusi nopietnas bažas par šāda kaitējuma vai nelabvēlīgas ietekmes iestāšanos, kā liecina ziņojumi vai dokumentēti apgalvojumi, kas iesniegti valsts kompetentajām iestādēm; (c)  kādā mērā MI sistēmas lietošana jau ir nodarījusi kaitējumu veselībai un drošībai, nelabvēlīgi ietekmējusi pamattiesības, vidi, demokrātiju un tiesiskumu vai raisījusi nopietnas bažas par šāda kaitējuma vai nelabvēlīgas ietekmes varbūtību, kā liecina, piemēram, ziņojumi vai dokumentēti apgalvojumi, kas iesniegti valsts uzraudzības iestādēm, Komisijai, MI birojam, EDAU vai Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai; Grozījums Nr. 247 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d)  šāda kaitējuma vai šādas nelabvēlīgas ietekmes iespējamais apmērs, it īpaši attiecībā uz to intensitāti un spēju skart daudzus cilvēkus; (d)  šāda kaitējuma vai šādas nelabvēlīgas ietekmes iespējamais apmērs, it īpaši attiecībā uz to intensitāti un spēju skart daudzus cilvēkus vai nesamērīgi ietekmēt konkrētu personu grupu; Grozījums Nr. 248 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e)  kādā mērā potenciāli cietušās vai nelabvēlīgi ietekmētās personas ir atkarīgas no AI sistēmas radītā iznākuma, sevišķi tāpēc, ka praktisku vai juridisku iemeslu dēļ nav pamatoti iespējams atteikties no tāda iznākuma izmantošanas; (e)  kādā mērā potenciāli cietušās vai nelabvēlīgi ietekmētās personas ir atkarīgas no iznākuma, kas radīts ar MI sistēmas iesaisti, un minētais iznākums tikai papildina relevanto veicamo darbību vai pieņemamo lēmumu, sevišķi tāpēc, ka praktisku vai juridisku iemeslu dēļ nav saprātīgi iespējams atteikties no tāda iznākuma izmantošanas; Grozījums Nr. 249 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  MI sistēmas un tās pamatā esošās tehnoloģijas potenciālā nepareizā un ļaunprātīgā lietošana; Grozījums Nr. 250 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – f apakšpunkts (f)  kādā mērā potenciāli cietušās vai nelabvēlīgi ietekmētās personas ir neaizsargātā stāvoklī attiecībā pret AI sistēmas lietotāju, it īpaši varas, zināšanu, ekonomisko vai sociālo apstākļu vai vecuma izraisītas nelīdzsvarotības dēļ; (f)  kādā mērā trūkst līdzsvara varas attiecībās vai potenciāli cietušās vai nelabvēlīgi ietekmētās personas ir neaizsargātā stāvoklī attiecībā pret MI sistēmas lietotāju, it īpaši statusa, autoritātes, zināšanu, ekonomisko vai sociālo apstākļu vai vecuma dēļ; Grozījums Nr. 251 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – g apakšpunkts (g)  kādā mērā ar AI sistēmu iegūtais iznākums ir viegli izlabojams; turklāt iznākumus, kas ietekmē cilvēku veselību vai drošību, neuzskata par viegli izlabojamiem; (g)  kādā mērā ar MI sistēmas iesaisti iegūtais iznākums ir viegli izlabojams vai atlīdzināms; turklāt iznākumus, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību, drošību, pamattiesības, vidi, demokrātiju un tiesiskumu, neuzskata par viegli izlabojamiem; Grozījums Nr. 252 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns) (ga)  kādā mērā ir pieejami un izmantojami rezultatīvi tehniskie risinājumi un mehānismi MI sistēmas kontrolei, uzticamībai un labojamībai; Grozījums Nr. 253 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – gb apakšpunkts (jauns) (gb)  MI sistēmas ieviešanas ieguvuma apjoms un varbūtība attiecībā pret indivīdiem, grupām vai sabiedrību kopumā, ieskaitot iespējamos produktu drošības uzlabojumus; Grozījums Nr. 254 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – gc apakšpunkts (jauns) (gc)  cilvēka virsvadības apmērs un iespēja cilvēkam iejaukties, lai atceltu lēmumu vai ieteikumus, kas var novest pie potenciāla kaitējuma; Grozījums Nr. 255 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – h apakšpunkts (i)  efektīvus tiesiskās aizsardzības pasākumus saistībā ar AI sistēmas radītajiem riskiem, izņemot prasības par zaudējumu atlīdzību; (h)  kādā mērā pašreizējie Savienības tiesību akti nosaka: (i)  efektīvus tiesiskās aizsardzības pasākumus attiecībā uz MI sistēmas radīto kaitējumu, izņemot prasības par tiešu vai netiešu zaudējumu atlīdzību; (ii)  efektīvus pasākumus minēto risku novēršanai vai būtiskai samazināšanai. Grozījums Nr. 256 Regulas priekšlikums 7. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Veicot 1. un 1.a punktā minēto MI sistēmas novērtējumu, Komisija apspriežas ar MI biroju un attiecīgā gadījumā ar to grupu pārstāvjiem, uz kurām MI sistēmai ir ietekme, industriju, neatkarīgiem ekspertiem, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Komisija šajā sakarā arī organizē sabiedriskās apspriešanas un dara publiski pieejamus minēto apspriešanu un galīgā novērtējuma rezultātus. Grozījums Nr. 257 Regulas priekšlikums 7. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b  MI birojs, valstu uzraudzības iestādes vai Eiropas Parlaments var pieprasīt Komisijai atkārtoti novērtēt un pārklasificēt MI sistēmas riska kategoriju saskaņā ar 1. un 1.a punktu. Komisija savu lēmumu pamato un pamatojumu publisko. Grozījums Nr. 258 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Izpildot šajā nodaļā noteiktās prasības, pienācīgi ņem vērā vadlīnijas, kas izstrādātas, kā minēts 82.b pantā, vispāratzītos jaunākos sasniegumus, cita starpā, kā paredzēts relevantajos saskaņotajos standartos un kopīgajās specifikācijās, kas minētas 40. un 41. pantā, vai tās, kuras jau noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Grozījums Nr. 259 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts 2.  Nodrošinot atbilstību šīm prasībām, ņem vērā paredzēto augsta riska AI sistēmas nolūku un 9. pantā minēto riska pārvaldības sistēmu. 2.  Nodrošinot atbilstību šīm prasībām, ņem vērā paredzēto augsta riska MI sistēmas nolūku, pamatoti paredzamus nepareizas lietošanas veidus un 9. pantā minēto riska pārvaldības sistēmu. Grozījums Nr. 260 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Kamēr uz III sadaļas 2. un 3. nodaļas vai VIII sadaļas 1., 2. un 3. nodaļas prasībām augsta riska MI sistēmām attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas uzskaitīti II pielikuma A iedaļā, minēto šīs regulas nodaļu prasības vai pienākumus uzskata par izpildītiem, ja vien tie ietver MI komponentu. III sadaļas 2. un 3. nodaļas vai VIII sadaļas 1., 2. un 3. nodaļas prasības augsta riska MI sistēmām, uz kurām neattiecas II pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, attiecīgā gadījumā iekļauj minētajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Attiecīgo atbilstības novērtēšanu veic kā daļu no procedūrām, kas noteiktas II pielikuma A iedaļā uzskaitītajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Grozījums Nr. 261 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.  Saistībā ar augsta riska AI sistēmām izveido, ievieš, dokumentē un uztur riska pārvaldības sistēmu. 1.  Saistībā ar augsta riska MI sistēmām izveido, ievieš, dokumentē un uztur riska pārvaldības sistēmu visam MI sistēmas darbmūžam. Riska pārvaldības sistēmu var integrēt jau esošās ar relevantajiem Savienības nozaru tiesību aktiem saistītās riska pārvaldības procedūrās vai tās var būt to daļas, ciktāl tas atbilst šā panta prasībām. Grozījums Nr. 262 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Riska pārvaldības sistēmu veido nepārtraukts iteratīvs process visā augsta riska AI sistēmas darbmūžā, un tam nepieciešama regulāra sistemātiska atjaunināšana. Tajā ietilpst šādi posmi: 2.  Riska pārvaldības sistēmu veido nepārtraukts iteratīvs process visā augsta riska MI sistēmas darbmūžā, un tam nepieciešams regulāri pārskatīt un atjaunināt riska pārvaldības procesu, lai nodrošinātu tā pastāvīgu rezultativitāti, un dokumentēt visus būtiskos pieņemtos lēmumus un īstenotās darbības, uz ko šis pants attiecas. Tajā ietilpst šādi posmi: Grozījums Nr. 263 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  ar katru augsta riska AI sistēmu saistīto zināmo un paredzamo risku identificēšana un analīze; (a)  tādu zināmo un pamatoti paredzamo risku identificēšana, aplēšana un izvērtēšana, ko augsta riska MI sistēma var radīt fizisku personu veselībai vai drošībai, pamattiesībām, tostarp vienlīdzīgai piekļuvei un iespējām, demokrātijai un tiesiskumam vai videi, ja augsta riska MI sistēmu izmanto atbilstoši tai paredzētajam nolūkam un pamatoti paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos; Grozījums Nr. 264 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  to risku aprēķināšana un izvērtēšana, kas var rasties, ja augsta riska AI sistēmu lieto atbilstoši paredzētajam nolūkam un pamatoti paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos; svītrots Grozījums Nr. 265 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  citu iespējamo risku izvērtēšana, pamatojoties uz to datu analīzi, kas iegūti no 61. pantā minētās pēctirgus uzraudzības sistēmas; (c)  tādu jaunu būtisku risku izvērtēšana, kuri atbilst a) apakšpunktā aprakstītajiem un ir identificēti, izmantojot to datu analīzi, kas iegūti no 61. pantā minētās pēctirgus uzraudzības sistēmas; Grozījums Nr. 266 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d)  piemērotu riska pārvaldības pasākumu pieņemšana saskaņā ar turpmāko punktu noteikumiem. (d)  saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu identificētu risku novēršanai paredzētu piemērotu un mērķorientētu riska pārvaldības pasākumu pieņemšana saskaņā ar turpmāko punktu noteikumiem. Grozījums Nr. 267 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts 3.  Riska pārvaldības pasākumos, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, pienācīgi ņem vērā sekas un iespējamo mijiedarbību, ko rada šajā 2. nodaļā izklāstīto prasību kombinēta piemērošana. Tajos ņem vērā vispāratzīto tehnoloģiju attīstības līmeni, ieskaitot to, kas atspoguļots attiecīgajos saskaņotos standartos vai kopīgās specifikācijās. 3.  Riska pārvaldības pasākumos, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, pienācīgi ņem vērā sekas un iespējamo mijiedarbību, ko rada šajā 2. nodaļā izklāstīto prasību kombinēta piemērošana, un to dara, lai rezultatīvāk mazinātu riskus, vienlaikus nodrošinot prasību pienācīgu un samērīgu īstenošanu. Grozījums Nr. 268 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – ievaddaļa 4.  Riska pārvaldības pasākumi, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, ir tādi, ka visi ar katru apdraudējumu saistītie atlikušie riski, kā arī augsta riska AI sistēmu kopējais atlikušais risks tiek uzskatīti par pieņemamiem, ar nosacījumu, ka augsta riska AI sistēmu lieto atbilstoši paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos. Par šiem atlikušajiem riskiem paziņo lietotājam. 4.  Riska pārvaldības pasākumi, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, ir tādi, ka visi ar katru apdraudējumu saistītie relevantie atlikušie riski, kā arī augsta riska MI sistēmu kopējais atlikušais risks tiek pamatoti uzskatīti par pieņemamiem, ar nosacījumu, ka augsta riska MI sistēmu lieto atbilstoši paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos. Par šiem atlikušajiem riskiem un sniegtajiem pamatotajiem novērtējumiem paziņo ieviesējam. Nosakot vispiemērotākos riska pārvaldības pasākumus, nodrošina: Grozījums Nr. 269 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts (a)  risku novēršanu vai samazināšanu, ciktāl iespējams, ar atbilstošu projektēšanu un izstrādi; (a)  identificēto risku izskaušanu vai samazināšanu, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ar atbilstošu augsta riska MI sistēmas projektēšanu un izstrādi, kurā attiecīgā gadījuma iesaista ekspertus un ārējas ieinteresētās personas; Grozījums Nr. 270 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts (b)  attiecīgā gadījumā atbilstīgu riska mazināšanas un kontroles pasākumu īstenošanu attiecībā uz riskiem, kurus nevar novērst; (b)  attiecīgā gadījumā atbilstīgu riska mazināšanas un kontroles pasākumu īstenošanu, ar ko pievērsties būtiskiem riskiem, kurus nevar izskaust; Grozījums Nr. 271 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts (c)  atbilstošas informācijas sniegšanu saskaņā ar 13. pantu, it īpaši attiecībā uz riskiem, kas minēti šā panta 2. punkta b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā lietotāju apmācību. (c)  vajadzīgās informācijas sniegšanu saskaņā ar 13. pantu un attiecīgā gadījumā ieviesēju apmācību. Grozījums Nr. 272 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 2. daļa Novēršot vai samazinot riskus, kas saistīti ar augsta riska AI sistēmas lietošanu, pienācīgi ņem vērā tehniskās zināšanas, pieredzi, izglītību, apmācību, kas tiek gaidīta attiecībā uz lietotāju, un vidi, kurā sistēmu paredzēts izmantot. Izskaužot vai samazinot riskus, kas saistīti ar augsta riska MI sistēmas lietošanu, sagādātāji pienācīgi ņem vērā tehniskās zināšanas, pieredzi, izglītību un apmācību, kas ieviesējam var būt vajadzīga, arī paredzamā lietojuma konteksta sakarā. Grozījums Nr. 273 Regulas priekšlikums 9. pants – 5. punkts 5.  Augsta riska AI sistēmas testē, lai noteiktu vispiemērotākos riska pārvaldības pasākumus. Testēšana nodrošina, ka augsta riska AI sistēmas darbojas konsekventi paredzētajam nolūkam un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām. 5.  Augsta riska MI sistēmas testē, lai noteiktu vispiemērotākos un mērķorientētākos riska pārvaldības pasākumus un ikvienu šādu pasākumu salīdzinātu ar iespējamiem sistēmas dotajiem ieguvumiem un paredzētajiem mērķiem. Testēšana nodrošina, ka augsta riska MI sistēmas darbojas konsekventi paredzētajam nolūkam un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Grozījums Nr. 274 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts 6.  Testēšanas procedūras ir piemērotas, lai sasniegtu AI sistēmas paredzēto nolūku, un tajās nav jāpārsniedz tas, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. 6.  Testēšanas procedūras ir piemērotas, lai sasniegtu MI sistēmas paredzēto nolūku. Grozījums Nr. 275 Regulas priekšlikums 9. pants – 7. punkts 7.  Augsta riska AI sistēmu testēšanu pēc vajadzības veic jebkurā brīdī visā izstrādes procesā un jebkurā gadījumā pirms laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Testēšanu veic, izmantojot iepriekš noteiktus rādītājus un varbūtības sliekšņus, kas atbilst augsta riska AI sistēmai paredzētajam nolūkam. 7.  Augsta riska MI sistēmu testēšanu veic pirms laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Testēšanu veic, izmantojot iepriekš noteiktus rādītājus un varbūtības sliekšņus, kas atbilst augsta riska MI sistēmai paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamiem nepareiziem lietojumiem. Grozījums Nr. 276 Regulas priekšlikums 9. pants – 8. punkts 8.  Ieviešot 1.–7. punktā aprakstīto riska pārvaldības sistēmu, īpašu uzmanību pievērš tam, vai augsta riska AI sistēmai nepiekļūs bērni un tā neietekmēs bērnus. 8.  Ieviešot 1.–7. punktā aprakstīto riska pārvaldības sistēmu, sagādātāji īpašu uzmanību pievērš tam, vai augsta riska MI sistēma, ticamākais, nelabvēlīgi ietekmēs neaizsargātas cilvēku grupas vai bērnus. Grozījums Nr. 277 Regulas priekšlikums 9. pants – 9. punkts 9.  Attiecībā uz kredītiestādēm, kuru darbību reglamentē Direktīva 2013/36/ES, 1.–8. punktā aprakstītie aspekti ir daļa no riska pārvaldības procedūrām, ko šīs iestādes izveidojušas saskaņā ar minētās direktīvas 74. pantu. 9.  Attiecībā uz sagādātājiem un MI sistēmām, uz ko jau attiecas citi Savienības tiesību akti, kuri prasa ieviest konkrētu risku pārvaldību, tostarp kredītiestādēm, kuru darbību reglamentē Direktīva 2013/36/ES, 1.–8. punktā aprakstītie aspekti ir daļa no riska pārvaldības procedūrām, kas izveidotas ar minētajiem Savienības tiesību aktiem, vai kombinācija ar tām. Grozījums Nr. 278 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts 1.  Augsta riska AI sistēmas, kurās izmanto metodes, kas saistītas ar modeļu apmācību ar datiem, izstrādā, pamatojoties uz apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām, kas atbilst 2.–5. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem. 1.  Augsta riska MI sistēmas, kurās izmanto metodes, kas saistītas ar modeļu apmācību ar datiem, izstrādā, balstoties uz apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām, kas atbilst 2.–5. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams atbilstīgi konkrētajam tirgus segmentam vai piemērošanas jomai. Metodes, kurām nav vajadzīgi marķēti ievaddati, piemēram, nepārraudzīta mācīšanās un stimulētā mācīšanās, izstrādā, balstoties uz datu kopām, piemēram, testēšanai un verifikācijai, kas atbilst 2.–5. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem. Grozījums Nr. 279 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām piemēro atbilstošu datu pārvaldes un pārvaldības praksi. Šī prakse īpaši attiecas uz: 2.  Apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām piemēro datu pārvaldību, kas atbilst MI sistēmas izmantošanas kontekstam un paredzētajam nolūkam. Šie pasākumi īpaši attiecas uz: Grozījums Nr. 280 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  pārredzamību attiecībā uz sākotnējo datu vākšanas mērķi; Grozījums Nr. 281 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  datu vākšanu; (b)  datu vākšanas procesiem; Grozījums Nr. 282 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  attiecīgām datu sagatavošanas darbībām, piemēram, anotēšanu, marķēšanu, tīrīšanu, bagātināšanu un apkopošanu; (c)  datu sagatavošanas darbībām, piemēram, anotēšanu, marķēšanu, tīrīšanu, atjaunināšanu, bagātināšanu un apkopošanu; Grozījums Nr. 283 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d)  attiecīgu pieņēmumu formulēšanu, it īpaši attiecībā uz informāciju, kuru šiem datiem vajadzētu izmērīt un attēlot; (d)  pieņēmumu formulēšanu, it īpaši attiecībā uz informāciju, kuru šiem datiem vajadzētu izmērīt un attēlot; Grozījums Nr. 284 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e)  nepieciešamo datu kopu pieejamības, daudzuma un piemērotības iepriekšēju novērtējumu; (e)  nepieciešamo datu kopu pieejamības, daudzuma un piemērotības novērtējumu; Grozījums Nr. 285 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – f apakšpunkts (f)  iespējamas neobjektivitātes pārbaudi; (f)  tādas iespējamas neobjektivitātes pārbaudi, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību un drošību, negatīvi ietekmēt pamattiesības vai izraisīt diskrimināciju, kura aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši, ja izvaddati ietekmē ievaddatus turpmākām darbībām (“atgriezeniskās saites cilpa”), un piemērotiem pasākumiem iespējamas neobjektivitātes atklāšanai, nepieļaušanai un mazināšanai; Grozījums Nr. 286 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns) (fa)  piemērotiem pasākumiem iespējamo neobjektivitāšu atklāšanai, nepieļaušanai un mazināšanai; Grozījums Nr. 287 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – g apakšpunkts (g)  visu iespējamo datu trūkumu vai nepilnību noteikšanu un to, kā šos trūkumus un nepilnības var novērst. (g)  tādu relevanto datu trūkumu vai nepilnību noteikšanu, kas liedz ievērot šo regulu, un to, kā šos trūkumus un nepilnības var novērst; Grozījums Nr. 288 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts 3.  Apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopas ir atbilstošas, reprezentatīvas, bez kļūdām un pilnīgas. Tām ir atbilstoši ​statistiskie raksturlielumi, tostarp vajadzības gadījumā attiecībā uz personām vai personu grupām, saistībā ar kurām paredzēts izmantot konkrēto augsta riska AI sistēmu. Šos datu kopu raksturlielumus var izpildīt atsevišķu datu kopu vai to kombinācijas līmenī. 3.  Apmācības datu kopas un, ja tādas izmanto, validēšanas un testēšanas datu kopas, ieskaitot marķējumus, ir relevantas, pietiekami reprezentatīvas, pienācīgi pārbaudītas attiecībā uz kļūdām un iespējami pilnīgas, ņemot vērā paredzēto nolūku. Tām ir atbilstoši statistiskie raksturlielumi, tostarp vajadzības gadījumā attiecībā uz personām vai personu grupām, attiecībā uz kurām paredzēts izmantot konkrēto augsta riska MI sistēmu. Šos datu kopu raksturlielumus panāk atsevišķu datu kopu vai to kombinācijas līmenī. Grozījums Nr. 289 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts 4.  Apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopās, ciktāl to nosaka paredzētais nolūks, ņem vērā raksturlielumus vai elementus, kas raksturīgi specifiskajai ģeogrāfiskajai, uzvedības vai funkcionālajai videi, kurā paredzēts lietot augsta riska AI sistēmu. 4.  Datu kopās, ciktāl to nosaka paredzētais nolūks, ņem vērā MI sistēmas paredzēto nolūku vai pamatoti paredzamos nepareizos lietojumus, raksturlielumus vai elementus, kas raksturīgi specifiskajai ģeogrāfiskajai, kontekstuālajai, uzvedības vai funkcionālajai videi, kurā augsta riska MI sistēmu paredzēts lietot. Grozījums Nr. 290 Regulas priekšlikums 10. pants – 5. punkts 5.  Ciktāl tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu neobjektivitātes uzraudzību, atklāšanu un izlabošanu augsta riska AI sistēmās, šādu sistēmu sagādātāji var apstrādāt īpašu kategoriju persondatus, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā, Direktīvas (ES) 2016/680 10. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā, ievērojot atbilstošus fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzības pasākumus, tostarp tehniskos ierobežojumus modernāko drošības un privātuma saglabāšanas pasākumu izmantošanā un atkalizmantošanā, piemēram, tādu kā pseidonimizācija vai šifrēšana, ja anonimizācija var būtiski ietekmēt sasniedzamo mērķi. 5.  Ciktāl tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu nelabvēlīgas neobjektivitātes uzraudzību, atklāšanu un izlabošanu augsta riska MI sistēmās, šādu sistēmu sagādātāji izņēmuma kārtā var apstrādāt īpašu kategoriju persondatus, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā, Direktīvas (ES) 2016/680 10. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā, ievērojot atbilstošus fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzības pasākumus, tostarp tehniskos ierobežojumus modernāko drošības un privātuma saglabāšanas pasākumu izmantošanā un atkalizmantošanā. Konkrētāk, lai šāda apstrāde notiktu, ir izpildīti visi šie nosacījumi: (a)  neobjektivitātes atklāšanu un labošanu nevar rezultatīvi panākt, apstrādājot sintētiskus vai anonimizētus datus; (b)  dati ir pseidonimizēti; (c)  sagādātājs veic piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā punkta nolūkā apstrādātie dati ir droši, aizsargāti, pakļauti piemērotiem aizsardzības pasākumiem un ka šiem datiem var piekļūt tikai pilnvarotas personas ar pienācīgiem konfidencialitātes pienākumiem; (d)  datus, kas apstrādāti šā punkta nolūkā, nepārsūta, nenodod vai citādi nedara piekļūstamus citām pusēm; (e)  datus, kas apstrādāti šā punkta nolūkā, aizsargā ar pienācīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem un dzēš, tiklīdz neobjektivitāte ir izlabota vai pienākušas persondatu glabāšanas perioda beigas; (f)  ir ieviesti rezultatīvi un piemēroti pasākumi, kas nodrošina apstrādes sistēmu un pakalpojumu pieejamību, drošību un noturību pret tehniskiem vai fiziskiem incidentiem; (g)  ir ieviesti rezultatīvi un piemēroti pasākumi, kas nodrošina fizisko drošību datu glabāšanas un apstrādes vietās, iekšējo IT un IT drošības pārvaldību un vadību, procesu un produktu sertifikāciju. Sagādātāji, kas šo noteikumu izmanto, sagatavo dokumentāciju, kurā paskaidro, kāpēc īpašu kategoriju persondatu apstrāde bija nepieciešama, lai atklātu un koriģētu neobjektivitātes. Grozījums Nr. 291 Regulas priekšlikums 10. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Ja sagādātājs nevar izpildīt šajā pantā noteiktos pienākumus, tāpēc ka tam nav piekļuves datiem un dati ir vienīgi ieviesēja rīcībā, ieviesēju uz līguma pamata var saukt pie atbildības par jebkuru šā panta pārkāpumu. Grozījums Nr. 292 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 1. daļa Tehnisko dokumentāciju sagatavo tā, lai parādītu, ka attiecīgā augsta riska AI sistēma atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, un valstu kompetentajām iestādēm un pieteiktajām struktūrām sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai novērtētu AI sistēmas atbilstību šīm prasībām. Tajā ir vismaz IV pielikumā izklāstītie elementi. Tehnisko dokumentāciju sagatavo tā, lai parādītu, ka attiecīgā augsta riska MI sistēma atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, un valstu uzraudzības iestādēm un pieteiktajām struktūrām sniedz nepieciešamo informāciju, lai novērtētu MI sistēmas atbilstību šīm prasībām. Tajā ir vismaz IV pielikumā izklāstītie elementi vai — attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem — jebkāda līdzvērtīga dokumentācija, kas atbilst tiem pašiem mērķiem, ja saņemts valsts kompetentās iestādes apstiprinājums. Grozījums Nr. 293 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Ja tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā augsta riska AI sistēma, kas saistīta ar produktu, uz kuru attiecas II pielikuma A iedaļā uzskaitītie tiesību akti, sagatavo vienu vienotu tehnisko dokumentāciju, kurā ir visa informācija, kas izklāstīta IV pielikumā, kā arī informācija, kas paredzēta saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem. 2.  Ja tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā augsta riska MI sistēma, kas saistīta ar produktu, uz kuru attiecas II pielikuma A iedaļā uzskaitītie tiesību akti, sagatavo vienu vienotu tehnisko dokumentāciju, kurā ir visa informācija, kas izklāstīta 1. punktā, kā arī informācija, kas paredzēta saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem. Grozījums Nr. 294 Regulas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Sagādātāji, kas ir kredītiestādes, uz kurām attiecas Direktīva 2013/36/ES, tehnisko dokumentāciju uztur kā daļu no iekšējās pārvaldes, procedūru, procesu un mehānismu dokumentācijas saskaņā ar minētās direktīvas 74. pantu. Grozījums Nr. 295 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts 1.  Augsta riska AI sistēmas projektē un izstrādā, paredzot iespējas, kas ļauj automātiski reģistrēt notikumus (“žurnāldatnes”) laikā, kad šīs augsta riska AI sistēmas darbojas. Šīs reģistrēšanas iespējas atbilst atzītiem standartiem vai kopīgām specifikācijām. 1.  Augsta riska MI sistēmas projektē un izstrādā, paredzot iespējas, kas ļauj automātiski reģistrēt notikumus (“žurnāldatnes”) laikā, kad šīs augsta riska MI sistēmas darbojas. Šīs reģistrēšanas iespējas atbilst jaunākajiem sasniegumiem atbilstošiem un atzītiem standartiem vai kopīgām specifikācijām. Grozījums Nr. 296 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts 2.  Reģistrēšanas iespējas nodrošina tādu AI sistēmas darbības izsekojamības līmeni visā tās darbmūžā, kas atbilst sistēmai paredzētajam nolūkam. 2.  Lai visā darbmūžā nodrošinātu tādu MI sistēmas darbības izsekojamības līmeni, kas atbilst sistēmai paredzētajam nolūkam, reģistrēšanas spējas atvieglo darbību uzraudzību, kas minēta 29. panta 4. punktā, kā arī 61. pantā minēto pēctirgus uzraudzību. Konkrētāk, tās dod iespēju reģistrēt notikumus, kas ir relevanti tādu situāciju identificēšanai, kuras var: (a)  novest pie tā, ka MI sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē, vai (b)  novest pie būtiskas MI sistēmas modifikācijas. Grozījums Nr. 297 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Augsta riska MI sistēmas projektē un izstrādā tā, ka reģistrēšanas iespējas dod iespēju reģistrēt augsta riska MI sistēmas enerģijas patēriņu, izmērīt vai aprēķināt resursu izmantojumu un ietekmi uz vidi visos sistēmas darbmūža posmos. Grozījums Nr. 298 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts 3.  Proti, reģistrēšanas iespējas ļauj uzraudzīt augsta riska AI sistēmas darbību saistībā ar tādu situāciju rašanos, kurās AI sistēma var radīt risku 65. panta 1. punkta nozīmē vai kurās var notikt būtiska modifikācija, un atvieglo 61. pantā minēto pēctirgus uzraudzību. svītrots Grozījums Nr. 299 Regulas priekšlikums 13. pants – virsraksts Pārredzamība un informācijas sniegšana lietotājiem Pārredzamība un informācijas sniegšana Grozījums Nr. 300 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts 1.  Augsta riska AI sistēmas projektē un izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka to darbība ir pietiekami pārredzama, lai lietotāji varētu interpretēt sistēmas iznākumus un tos pienācīgi izmantot. Ir jānodrošina atbilstošs pārredzamības veids un pakāpe, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem lietotāja un sagādātāja pienākumiem, kas noteikti šīs sadaļas 3. nodaļā. 1.  Augsta riska MI sistēmas projektē un izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka to darbība ir pietiekami pārredzama, lai sagādātāji un lietotāji var pienācīgi izprast sistēmas darbību. Nodrošina pienācīgu pārredzamību atbilstoši paredzētajam MI sistēmas nolūkam, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem sagādātāja un lietotāja pienākumiem, kas noteikti šīs sadaļas 3. nodaļā. Līdz ar to pārredzamība nozīmē, ka laikā, kad augsta riska MI sistēma tiek laista tirgū, tiek izmantoti visi tehniskie līdzekļi, kas pieejami vispāratzīto jaunāko sasniegumu līmenī, lai nodrošinātu, ka sagādātājs un lietotājs var saprast MI sistēmas iznākumus. Lietotājam dod iespēju pienācīgi saprast un izmantot MI sistēmu ar vispārīgām zināšanām, kā MI sistēma darbojas un kādus datus tā apstrādā, tā, ka lietotājs MI sistēmas pieņemtos lēmumus var izskaidrot skartajai personai saskaņā ar 68. panta c) punktu. Grozījums Nr. 301 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts 2.  Augsta riska AI sistēmām pievieno lietošanas instrukciju piemērotā digitālā formātā vai citādi, un tajā ietver kodolīgu, pilnīgu, pareizu un skaidru informāciju, kas ir būtiska, pieejama un saprotama lietotājiem. 2.  Augsta riska MI sistēmām pievieno saprotamu lietošanas instrukciju piemērotā digitālā formātā vai to citādi dara pieejamu pastāvīgā informācijas nesējā, un tajā ietver kodolīgu, pareizu, skaidru un pēc iespējas pilnīgu informāciju, kas palīdz operēt un uzturēt MI sistēmu, kā arī atbalstīt lietotāju informētu lēmumu pieņemšanu un ir pienācīgi relevanta, piekļūstama un saprotama lietotājiem. Grozījums Nr. 302 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – ievaddaļa 3.  Šā panta 2. punktā minētā informācija ietver šādas ziņas: 3.  Lai sasniegtu 1. punktā minētos iznākumus, 2. punktā minētā informācija ietver šādas ziņas: Grozījums Nr. 303 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  sagādātāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvarotā pārstāvja identitāte un kontaktinformācija; (a)  sagādātāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvaroto pārstāvju identitāte un kontaktinformācija; Grozījums Nr. 304 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  tās vienības identitāte un kontaktinformācija, kas veikusi atbilstības novērtēšanu, un attiecīgā gadījumā tās pilnvarotā pārstāvja identitāte un kontaktinformācija, ja vien atbilstības novērtēšanu nav veicis pats sagādātājs; Grozījums Nr. 305 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa (b)  augsta riska AI sistēmas raksturlielumi, iespējas un veiktspējas ierobežojumi, tostarp: (b)  augsta riska MI sistēmas raksturlielumi, iespējas un veiktspējas ierobežojumi, tostarp attiecīgā gadījumā: Grozījums Nr. 306 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – b apakšpunkts – ii punkts (ii)  15. pantā minētais precizitātes, noturības un kiberdrošības līmenis, par kuru ir testēta un validēta attiecīgā augsta riska AI sistēma un kurš var būt gaidāms, un visi zināmie un paredzamie apstākļi, kas var ietekmēt sagaidāmo precizitātes, noturības un kiberdrošības līmeni; (ii)  15. pantā minētais precizitātes, noturības un kiberdrošības līmenis, attiecībā pret kuru ir testēta un validēta attiecīgā augsta riska MI sistēma un kurš var būt sagaidāms, un visi skaidri zināmie un paredzamie apstākļi, kas var ietekmēt sagaidāmo precizitātes, noturības un kiberdrošības līmeni; Grozījums Nr. 307 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – b apakšpunkts – iii punkts (iii)  zināmie vai paredzamie apstākļi, kas saistīti ar augsta riska AI sistēmas lietošanu atbilstoši tās paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos un kas var radīt risku veselībai un drošībai vai pamattiesībām; (iii)  skaidri zināmi vai paredzami apstākļi, kas saistīti ar augsta riska MI sistēmas lietošanu atbilstoši paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos un kas var radīt risku veselībai un drošībai, pamattiesībām vai videi, tostarp attiecīgā gadījumā ilustratīvi piemēri šādiem ierobežojumiem un scenārijiem, kuriem sistēmu nevajadzētu izmantot; Grozījums Nr. 308 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns) (iiia)  pakāpe, kādā MI sistēma var sniegt skaidrojumu par saviem lēmumiem; Grozījums Nr. 309 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – b apakšpunkts – v punkts (v)  attiecīgā gadījumā – ievaddatu specifikācijas vai cita būtiska informācija attiecībā uz izmantotajām apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām, ņemot vērā AI sistēmai paredzēto nolūku; (v)  relevanta informācija par lietotāju darbībām, kas var ietekmēt sistēmas veiktspēju, arī ievaddatu veids vai kvalitāte, vai jebkura cita relevanta informācija attiecībā uz izmantotajām apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām, ņemot vērā MI sistēmai paredzēto nolūku. Grozījums Nr. 310 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – e apakšpunkts (e)  paredzamais augsta riska AI sistēmas darbmūžs un visi uzturēšanas un apkopes pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs AI sistēmas pareizu darbību, arī saistībā ar programmatūras atjauninājumiem. (e)  visi uzturēšanas un apkopes pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs MI sistēmas pareizu darbību, arī programmatūras atjauninājumu ziņā, visā tās paredzamajā darbmūžā. Grozījums Nr. 311 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  MI sistēmā iekļauto mehānismu apraksts, kas lietotājiem dod iespēju pienācīgi vākt, glabāt un interpretēt žurnāldatnes saskaņā ar 12. panta 1. punktu; Grozījums Nr. 312 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts – eb apakšpunkts (jauns) (eb)  informācija ir pieejama vismaz tās valsts valodā, kurā MI sistēma tiek izmantota. Grozījums Nr. 313 Regulas priekšlikums 13. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Lai ievērotu šajā pantā noteiktos pienākumus, sagādātāji un lietotāji nodrošina pietiekamu MI pratības līmeni saskaņā ar 4.b pantu. Grozījums Nr. 314 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts 1.  Augsta riska AI sistēmas projektē un izstrādā, izmantojot arī atbilstošus cilvēka un mašīnas saskarnes rīkus, tā, lai AI sistēmas lietošanas laikā fiziskas personas to varētu efektīvi pārraudzīt. 1.  Augsta riska MI sistēmas projektē un izstrādā — izmantojot arī piemērotus cilvēka un mašīnas saskarnes rīkus — tā, lai fiziskas personas tās varētu reāli uzraudzīt proporcionāli ar tām saistītajiem riskiem. Fiziskajām personām, kas atbild par cilvēka virsvadības nodrošināšanu, ir pietiekams MI pratības līmenis saskaņā ar 4.b pantu un atbalsts un pilnvaras, kas nepieciešamas, lai pildītu šo funkciju periodā, kurā MI sistēma tiek izmantota, un varētu veikt rūpīgu izmeklēšanu pēc incidenta. Grozījums Nr. 315 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts 2.  Cilvēka virsvadības mērķis ir novērst vai mazināt riskus attiecībā uz veselību, drošību vai pamattiesībām, kuri var rasties, ja augsta riska AI sistēmu izmanto atbilstoši paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos, it īpaši, ja šādi riski arvien pastāv, neraugoties uz citu šajā nodaļā noteikto prasību piemērošanu. 2.  Cilvēka virsvadības mērķis ir novērst vai mazināt riskus attiecībā uz veselību, drošību, pamattiesībām vai vidi, kuri var rasties, ja augsta riska MI sistēmu izmanto atbilstoši paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamas nepareizas lietošanas apstākļos, it īpaši, ja šādi riski arvien pastāv, neraugoties uz citu šajā nodaļā noteikto prasību piemērošanu, un ja lēmumi, kas balstīti tikai uz MI sistēmas veiktu automatizētu apstrādi, rada juridiskas vai citādi būtiskas sekas personām vai personu grupām, attiecībā uz kurām sistēmu paredzēts izmantot. Grozījums Nr. 316 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts – ievaddaļa 3.  Cilvēka virsvadību nodrošina, izmantojot vienu vai visus šos pasākumus: 3.  Cilvēka virsvadībā ņem vērā MI sistēmas specifiskos riskus, automatizācijas līmeni un kontekstu, un to nodrošina, izmantojot vienu vai visus no šādiem pasākumu veidiem: Grozījums Nr. 317 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts – ievaddaļa 4.  Šā panta 3. punktā minētie pasākumi personām, kurām virsvadība uzticēta, atbilstoši apstākļiem nodrošina šādas iespējas: 4.  Lai īstenotu šā panta 1.–3. punktu, augsta riska MI sistēmu lietotājam nodrošina tā, lai fiziskās personas, kurām uzticēta cilvēka virsvadība, pienācīgi un samērīgi apstākļiem varētu: Grozījums Nr. 318 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts (a)  pilnībā izprast augsta riska AI sistēmas iespējas un ierobežojumus un spēt pienācīgi uzraudzīt tās darbību, lai pēc iespējas ātrāk varētu atklāt un novērst noviržu, disfunkciju un neparedzētas darbības pazīmes; (a)  apzināties un pietiekami izprast relevantās augsta riska MI sistēmas iespējas un ierobežojumus un spēt pienācīgi uzraudzīt tās darbību, lai pēc iespējas ātrāk varētu atklāt un novērst noviržu, disfunkciju un neparedzētas darbības pazīmes; Grozījums Nr. 319 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts – e apakšpunkts (e)  spēt iejaukties augsta riska AI sistēmas darbībā vai pārtraukt to, izmantojot pogu “stop” vai līdzīgu procedūru. (e)  spēt iejaukties augsta riska MI sistēmas darbībā vai pārtraukt to, izmantojot pogu “Stop” vai līdzīgu procedūru, kas ļauj sistēmai apstāties drošā stāvoklī, izņemot gadījumus, kad cilvēka iejaukšanās palielina riskus vai negatīvi ietekmētu veiktspēju, ņemot vērā vispāratzītos jaunākos sasniegumus. Grozījums Nr. 320 Regulas priekšlikums 14. pants – 5. punkts 5.  Attiecībā uz augsta riska AI sistēmām, kas minētas III pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā, šā panta 3. punktā minētajiem pasākumiem jābūt tādiem, kas nodrošina, ka lietotājs turklāt neveic nekādas darbības vai nepieņem nekādu lēmumu, pamatojoties uz identifikāciju, kas izriet no attiecīgās sistēmas, ja to nav pārbaudījušas un apstiprinājušas vismaz divas fiziskas personas. 5.  Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kas minētas III pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā, šā panta 3. punktā minētajiem pasākumiem jābūt tādiem, kas nodrošina, ka lietotājs turklāt neveic nekādas darbības vai nepieņem nekādu lēmumu, pamatojoties uz identifikāciju, kas izriet no attiecīgās sistēmas, ja to nav pārbaudījušas un apstiprinājušas vismaz divas fiziskas personas ar vajadzīgo kompetenci, apmācību un pilnvarām. Grozījums Nr. 321 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts 1.  Augsta riska AI sistēmas projektē un izstrādā tā, lai tās, ņemot vērā tām paredzēto nolūku, sasniegtu atbilstošu precizitātes, noturības un kiberdrošības līmeni un šajos aspektos konsekventi darbotos visu darbmūžu. 1.  Augsta riska MI sistēmas projektē un izstrādā, ievērojot integrētas drošības principu un drošības pēc noklusējuma principu. Ņemot vērā tām paredzēto nolūku, tām būtu jāsasniedz pienācīgs precizitātes, noturības, drošības un kiberdrošības līmenis un šajos aspektos konsekventi jādarbojas visu darbmūžu. Šo prasību izpilde ietver jaunākajiem sasniegumiem atbilstošu pasākumu īstenošanu atbilstīgi konkrētajam tirgus segmentam vai piemērošanas jomai. Grozījums Nr. 322 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Lai risinātu šā panta 1. punktā minētos tehniskos aspektus attiecībā uz to, kā izmērīt attiecīgo precizitātes un noturības līmeni, MI birojs iesaista nacionālās un starptautiskās metroloģijas un salīdzinošās novērtēšanas iestādes un sniedz nesaistošus norādījumus par šo jautājumu, kā noteikts 56. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Grozījums Nr. 323 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  Lai risinātu jebkādas ar kiberdrošību saistītas problēmas iekšējā tirgū, kopā ar Eiropas Mākslīgā intelekta padomi iesaista Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), kā noteikts 56. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Grozījums Nr. 324 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts 2.  Augsta riska AI sistēmu precizitātes līmeni un attiecīgos precizitātes rādītājus norāda tām pievienotajā lietošanas instrukcijā. 2.  Augsta riska MI sistēmu precizitātes līmeni un attiecīgos precizitātes rādītājus norāda tām pievienotajā lietošanas instrukcijā. Izmantotā valoda ir skaidra, nepārprotama un bez maldinošiem apgalvojumiem. Grozījums Nr. 325 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa Augsta riska AI sistēmas ir noturīgas pret kļūdām, defektiem vai neatbilstībām, kas var rasties pašā sistēmā vai vidē, kurā attiecīgā sistēma darbojas, it īpaši sistēmas mijiedarbībā ar fiziskām personām vai citām sistēmām. Veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina, ka augsta riska MI sistēmas ir pēc iespējas noturīgas pret kļūdām, defektiem vai neatbilstībām, kas var rasties pašā sistēmā vai vidē, kurā attiecīgā sistēma darbojas, it īpaši sistēmas mijiedarbībā ar fiziskām personām vai citām sistēmām. Grozījums Nr. 326 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 2. daļa Augsta riska AI sistēmu noturību var panākt ar tehniskiem rezerves risinājumiem, kuru vidū var būt dublēšanas vai atteičdrošības plāni. Augsta riska MI sistēmu noturību var panākt ar tehniskiem rezerves risinājumiem, kuru vidū var būt dublēšanas vai atteičdrošības plāni, ko sagatavojis attiecīgais sagādātājs, ja nepieciešams — ar lietotāja ievaddatiem. Grozījums Nr. 327 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 3. daļa Augsta riska AI sistēmas, kas turpina mācīties pēc to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka jautājums par iespējami neobjektīviem iznākumiem, ko rada izvaddati, kurus izmanto par ievaddatiem nākamās operācijās (“atgriezeniskās saites cilpas”), tiek pienācīgi risināts ar atbilstošiem mazināšanas pasākumiem. Augsta riska MI sistēmas, kas turpina mācīties pēc to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka jautājums par iespējami neobjektīviem iznākumiem, kuri ietekmē ievaddatus nākamās operācijās (“atgriezeniskās saites cilpas”), un operācijas laikā mācīšanās procesā izmantoto ievaddatu ļaunprātīgu manipulāciju tiek pienācīgi risināts ar atbilstošiem mitigācijas pasākumiem. Grozījums Nr. 328 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – 1. daļa Augsta riska AI sistēmām jābūt noturīgām pret nepiederīgu trešo personu mēģinājumiem mainīt to lietojumu vai veiktspēju, izmantojot sistēmas ietekmējamību. Augsta riska MI sistēmas ir noturīgas pret nepiederīgu trešo personu mēģinājumiem mainīt to lietojumu, uzvedību, izvaddatus vai veiktspēju, izmantojot sistēmas ietekmējamību. Grozījums Nr. 329 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – 3. daļa Tehniskie risinājumi, kas paredzēti, lai novērstu AI specifisko ietekmējamību, attiecīgā gadījumā ietver pasākumus, kuru mērķis ir novērst un kontrolēt uzbrukumus, kuros tiek mēģināts manipulēt ar apmācības datu kopu (“datu saindēšana”), ievaddatiem, kas paredzēti modeļa kļūdas izraisīšanai (“pretrunīgi piemēri”), vai modeļa nepilnībām. Tehniskie risinājumi, kas paredzēti, lai novērstu MI specifisko ietekmējamību, attiecīgā gadījumā ietver pasākumus, kuru mērķis ir novērst, atklāt, reaģēt uz tiem, atrisināt un kontrolēt uzbrukumus, kuros tiek mēģināts manipulēt ar apmācības datu kopu (“datu saindēšana”) vai apmācībā izmantotiem iepriekš apmācītiem komponentiem (“modeļu saindēšana”), ievaddatiem, kas paredzēti modeļa kļūdas izraisīšanai (“pretrunīgi piemēri” vai “modeļu krāpšana”), uzbrukumiem konfidencialitātei vai modeļa nepilnībām, kas varētu novest pie kaitīgu lēmumu pieņemšanas. Grozījums Nr. 330 Regulas priekšlikums III sadaļa – 3. nodaļa – virsraksts AUGSTA RISKA AI SISTĒMU SAGĀDĀTĀJU UN LIETOTĀJU un citu personu PIENĀKUMI AUGSTA RISKA MI SISTĒMU SAGĀDĀTĀJU UN IEVIESĒJU UN CITU PUŠU PIENĀKUMI Grozījums Nr. 331 Regulas priekšlikums 16. pants – virsraksts Augsta riska AI sistēmu sagādātāju pienākumi Augsta riska MI sistēmu sagādātāju un ieviesēju un citu pušu pienākumi Grozījums Nr. 332 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  nodrošina, ka to augsta riska AI sistēmas atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām; (a)  nodrošina, ka to augsta riska MI sistēmas atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā; Grozījums Nr. 333 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  uz augsta riska MI sistēmas vai, ja tas nav iespējams, attiecīgi tai pievienotajā dokumentācijā norāda savu vārdu/nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, adresi un kontaktinformāciju; Grozījums Nr. 334 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns) (ab)  nodrošina, ka fiziskas personas, kurām ir uzticēta augsta riska MI sistēmu cilvēka virsvadība, tiek īpaši informētas par automatizācijas risku vai apstiprināšanas noslieci; Grozījums Nr. 335 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns) (ac)  sniedz ievaddatu specifikācijas vai citu relevantu informāciju attiecībā uz izmantotajām datu kopām, tostarp par to ierobežojumiem un pieņēmumiem, ņemot vērā MI sistēmai paredzēto nolūku un paredzamo un pamatoti paredzamo MI sistēmas nepareizo lietošanu; Grozījums Nr. 336 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  sagatavo augsta riska AI sistēmas tehnisko dokumentāciju; (c)  sagatavo un glabā 11. pantā minēto augsta riska MI sistēmas tehnisko dokumentāciju; Grozījums Nr. 337 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  glabā žurnāldatnes, kuras automātiski ģenerējušas to augsta riska AI sistēmas, ja žurnāldatnes ir viņu pārziņā; (d)  saskaņā ar 20. pantu glabā žurnāldatnes, kuras automātiski ģenerējušas to augsta riska MI sistēmas un kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu un pierādītu atbilstību šai regulai, ja žurnāldatnes ir viņu pārziņā; Grozījums Nr. 338 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e)  nodrošina, ka attiecībā uz augsta riska AI sistēmu pirms tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā tiek veikta atbilstības novērtēšanas procedūra; (e)  nodrošina, ka attiecībā uz augsta riska MI sistēmu pirms tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā tiek veikta atbilstības novērtēšanas procedūra saskaņā ar 43. pantu; Grozījums Nr. 339 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  sagatavo ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar 48. pantu; Grozījums Nr. 340 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa – eb apakšpunkts (jauns) (eb)  saskaņā ar 49. pantu uzliek zīmi “CE” augsta riska MI sistēmai, lai norādītu uz atbilstību šai regulai; Grozījums Nr. 341 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa – g apakšpunkts (g)  veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, ja augsta riska AI sistēma neatbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām; (g)  veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, kā minēts 21. pantā, un sniedz informāciju par to; Grozījums Nr. 342 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa – h apakšpunkts (h)  par neatbilstību un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tie ir darījuši AI sistēmu pieejamu vai nodevuši to ekspluatācijā, un – attiecīgā gadījumā – pieteikto struktūru; svītrots Grozījums Nr. 343 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa – i apakšpunkts (i)  saskaņā ar 49. pantu uzliek zīmi “CE” savām augsta riska AI sistēmām, lai norādītu uz atbilstību šai regulai; svītrots Grozījums Nr. 344 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa – j apakšpunkts (j)  pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma pierāda augsta riska AI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. (j)  pēc valsts kompetentās uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma pierāda augsta riska MI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. Grozījums Nr. 345 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. daļa – ja apakšpunkts (jauns) (ja)  nodrošina, ka augsta riska MI sistēma atbilst piekļūstamības prasībām. Grozījums Nr. 346 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Augsta riska AI sistēmu sagādātāji izveido kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina atbilstību šai regulai. Šo sistēmu sistemātiski un pienācīgi dokumentē rakstisku nostādņu, procedūru un instrukciju veidā, un tajā iekļauj vismaz šādus aspektus: 1.  Augsta riska MI sistēmu sagādātāji ir izveidojuši kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina atbilstību šai regulai. To sistemātiski un pienācīgi dokumentē rakstisku nostādņu, procedūru vai instrukciju veidā, un to var iekļaut jau pastāvošā kvalitātes pārvaldības sistēmā saskaņā ar Savienības nozaru tiesību aktiem. Tajā iekļauj vismaz šādus aspektus: Grozījums Nr. 347 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  normatīvās atbilstības stratēģija, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūru un augsta riska AI sistēmas modifikāciju pārvaldības procedūru ievērošana; svītrots Grozījums Nr. 348 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e)  tehniskās specifikācijas, ieskaitot standartus, kas jāpiemēro, un, ja attiecīgie saskaņotie standarti netiek piemēroti pilnībā, līdzekļi, kas jāizmanto, lai nodrošinātu, ka augsta riska AI sistēma atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām; (e)  tehniskās specifikācijas, ieskaitot standartus, kas jāpiemēro, un, ja attiecīgie saskaņotie standarti netiek piemēroti pilnībā vai neattiecas uz visām attiecīgajām prasībām, līdzekļi, kas jāizmanto, lai nodrošinātu, ka augsta riska MI sistēma atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām; Grozījums Nr. 349 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – f apakšpunkts (f)  datu pārvaldības sistēmas un procedūras, arī datu vākšana, datu analīze, datu marķēšana, datu glabāšana, datu filtrēšana, datu izrace, datu apkopošana, datu saglabāšana un jebkura cita darbība ar datiem, kas tiek veikta pirms augsta riska AI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā un to nolūkā; (f)  datu pārvaldības sistēmas un procedūras, arī datu iegūšana, datu vākšana, datu analīze, datu marķēšana, datu glabāšana, datu filtrēšana, datu izrace, datu apkopošana, datu saglabāšana un jebkura cita darbība ar datiem, kas tiek veikta pirms augsta riska MI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā un to nolūkā; Grozījums Nr. 350 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – j apakšpunkts (j)  komunikācijas organizēšana ar valstu kompetentajām iestādēm, kompetentajām iestādēm, ieskaitot nozaru iestādes, dodot vai atbalstot piekļuvi datiem, pieteiktajām struktūrām, citiem operatoriem, klientiem vai citām ieinteresētajām personām; (j)  komunikācijas organizēšana ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ieskaitot nozaru iestādes; Grozījums Nr. 351 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1. punktā minēto aspektu īstenošana ir proporcionāla sagādātāja organizācijas lielumam. 2.  Šā panta 1. punktā minēto aspektu īstenošana ir proporcionāla sagādātāja organizācijas lielumam. Sagādātāji jebkurā gadījumā ievēro stingrības un aizsardzības līmeni, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu MI sistēmu atbilstību šai regulai. Grozījums Nr. 352 Regulas priekšlikums 18. pants – virsraksts Pienākums sastādīt tehnisko dokumentāciju svītrots Grozījums Nr. 353 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts 1.  Augsta riska AI sistēmu sagādātāji saskaņā ar IV pielikumu sastāda 11. pantā minēto tehnisko dokumentāciju. svītrots Grozījums Nr. 354 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts 2.  Sagādātāji, kas ir kredītiestādes, uz kurām attiecas Direktīva 2013/36/ES, tehnisko dokumentāciju uztur kā daļu no iekšējās pārvaldes, procedūru, procesu un mehānismu dokumentācijas saskaņā ar minētās direktīvas 74. pantu. svītrots Grozījums Nr. 355 Regulas priekšlikums 19. pants 19. pants svītrots Atbilstības novērtēšana 1.  Augsta riska AI sistēmu sagādātāji gādā, lai pirms laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā to sistēmām tiktu veikta atbilstības novērtēšanas procedūra saskaņā ar 43. pantu. Ja pēc atbilstības novērtēšanas ir pierādīta AI sistēmu atbilstība šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, sagādātāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar 48. pantu un uzliek atbilstības zīmi “CE” saskaņā ar 49. pantu. 2.  III pielikuma 5. punkta b) apakšpunktā minētajām augsta riska AI sistēmām, kuras laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā sagādātāji, kas ir kredītiestādes, uz kurām attiecas Direktīva 2013/36/ES, atbilstības novērtēšanu veic kā minētās direktīvas 97.–101. pantā minētās procedūras daļu. Grozījums Nr. 356 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts 1.  Augsta riska AI sistēmu sagādātāji glabā žurnāldatnes, ko automātiski ģenerē to augsta riska AI sistēmas, ciktāl šādas žurnāldatnes ir viņu pārziņā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar lietotāju, vai citādi – saskaņā ar tiesību aktiem. Žurnāldatnes glabā tādu laiku, cik pienākas, ņemot vērā augsta riska AI sistēmas paredzēto nolūku un piemērojamās juridiskās saistības, kas noteiktas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. 1.  Augsta riska MI sistēmu sagādātāji glabā žurnāldatnes, ko automātiski ģenerē to augsta riska MI sistēmas, ciktāl šādas žurnāldatnes ir viņu pārziņā. Neskarot piemērojamos Savienības vai valsts tiesību aktus, minētās žurnāldatnes glabā vismaz sešus mēnešus. Glabāšanas periods atbilst nozares standartiem un augsta riska MI sistēmas paredzētajam nolūkam. Grozījums Nr. 357 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. daļa Augsta riska AI sistēmu sagādātāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka augsta riska AI sistēma, kuru tie ir laiduši tirgū vai nodevuši ekspluatācijā, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu sistēmas atbilstību vai, ja vajadzīgs, to izņemtu vai atsauktu no tirgus. Par to viņi informē attiecīgās augsta riska AI sistēmas izplatītājus un attiecīgā gadījumā pilnvaroto pārstāvi un importētājus. Augsta riska MI sistēmu sagādātāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka augsta riska MI sistēma, kuru tie ir laiduši tirgū vai nodevuši ekspluatācijā, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu sistēmas atbilstību vai, ja vajadzīgs, to izņemtu vai atsauktu no tirgus vai atspējotu. Pirmajā daļā minētajos gadījumos sagādātāji nekavējoties informē: (a)  izplatītājus; (b)  importētājus; (c)  valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās tie MI sistēmu ir darījuši pieejamu vai nodevuši ekspluatācijā, un (d)  ja iespējams, ieviesēju. Grozījums Nr. 358 Regulas priekšlikums 21. pants – 1.a daļa (jauna) Sagādātāji arī informē pilnvaroto pārstāvi, ja tāds ir iecelts saskaņā ar 25. pantu, un pieteikto struktūru, ja augsta riska MI sistēmai bija jāveic trešās personas veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar 43. pantu. Attiecīgā gadījumā tie sadarbībā ar ieviesēju izmeklē arī cēloņus. Grozījums Nr. 359 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. daļa Ja augsta riska AI sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē un šis risks ir zināms sistēmas sagādātājam, šis sagādātājs nekavējoties informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tas sistēmu darījis pieejamu, un, ja vajadzīgs, pieteikto struktūru, kas izdevusi sertifikātu augsta riska AI sistēmai, it īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja augsta riska MI sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē un par šo risku kļūst zināms sistēmas sagādātājam, šis sagādātājs nekavējoties informē to dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes, kurās tas sistēmu darījis pieejamu, un, ja vajadzīgs, pieteikto struktūru, kas izdevusi sertifikātu augsta riska MI sistēmai, it īpaši par neatbilstības veidu un visiem attiecīgajiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Grozījums Nr. 360 Regulas priekšlikums 22. pants – 1.a daļa (jauna) Pirmajā daļā minētajos gadījumos augsta riska MI sistēmas sagādātāji nekavējoties informē: (a)  izplatītājus; (b)  importētājus; (c)  valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās tie MI sistēmu ir darījuši pieejamu vai nodevuši ekspluatācijā, un (d)  ja iespējams, ieviesējus. Grozījums Nr. 361 Regulas priekšlikums 22. pants – 1.b daļa (jauna) Sagādātāji arī informē pilnvaroto pārstāvi, ja tāds ir iecelts saskaņā ar 25. pantu. Grozījums Nr. 362 Regulas priekšlikums 23. pants – virsraksts Sadarbība ar kompetentajām iestādēm Sadarbība ar kompetentajām iestādēm, MI biroju un Komisiju Grozījums Nr. 363 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. daļa Augsta riska AI sistēmu sagādātāji pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu augsta riska AI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, noformējot to vienā no oficiālajām Savienības valodām, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sagādātāji šai iestādei nodrošina arī piekļuvi žurnāldatnēm, kuras automātiski ģenerē augsta riska AI sistēma, ciktāl šādas žurnāldatnes ir viņu pārziņā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar lietotāju, vai citādi – saskaņā ar tiesību aktiem. Augsta riska MI sistēmu sagādātāji un attiecīgā gadījumā ieviesēji pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma vai attiecīgā gadījumā MI biroja vai Komisijas pieprasījuma sniedz tiem visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu augsta riska MI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, noformējot to vienā no oficiālajām Savienības valodām, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Grozījums Nr. 364 Regulas priekšlikums 23. pants – 1.a daļa (jauna) Pēc valsts kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā Komisijas pamatota pieprasījuma sagādātāji un attiecīgā gadījumā ieviesēji arī nodrošina pieprasījuma iesniedzējai valsts kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā Komisijai piekļuvi žurnāldatnēm, ko automātiski ģenerējusi augsta riska MI sistēma, ciktāl šādas žurnāldatnes ir to kontrolē. Grozījums Nr. 365 Regulas priekšlikums 23. pants – 1.b daļa (jauna) Informāciju, ko saskaņā ar šā panta noteikumiem ieguvusi valsts kompetentā iestāde vai Komisija, uzskata par komercnoslēpumu, un tā tiek apstrādāta saskaņā ar 70. pantā noteiktajiem konfidencialitātes pienākumiem. Grozījums Nr. 366 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts 1.  Ja nav iespējams identificēt importētāju, sagādātāji, kas iedibināti ārpus Savienības, pirms savu sistēmu dara pieejamu Savienības tirgū, ar rakstisku pilnvaru ieceļ pilnvarotu pārstāvi, kurš iedibināts Savienībā. 1.  Sagādātāji, kas iedibināti ārpus Savienības, pirms savu sistēmu dara pieejamu Savienības tirgū, ar rakstisku pilnvaru ieceļ pilnvarotu pārstāvi, kurš iedibināts Savienībā. Grozījums Nr. 367 Regulas priekšlikums 25. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Pilnvarotais pārstāvis dzīvo vai ir iedibināts vienā no dalībvalstīm, kur notiek darbības saskaņā ar 2. panta 1. punkta cb) apakšpunktu. Grozījums Nr. 368 Regulas priekšlikums 25. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  Sagādātājs savam pilnvarotajam pārstāvim piešķir nepieciešamās pilnvaras un resursus, lai tas varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Grozījums Nr. 369 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no sagādātāja saņemtajā pilnvarojumā. Šis pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim dod tiesības veikt šādus uzdevumus: 2.  Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no sagādātāja saņemtajā pilnvarojumā. Tas pēc pieprasījuma tirgus uzraudzības iestādēm sniedz pilnvarojuma kopiju kādā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām, ko noteikusi attiecīgā valsts kompetentā iestāde. Šīs regulas nolūkā šis pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim dod tiesības veikt šādus uzdevumus: Grozījums Nr. 370 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  glabāt ES atbilstības deklarācijas un tehniskās dokumentācijas kopiju, lai tā būtu pieejama valsts kompetentajām iestādēm un 63. panta 7. punktā minētajām valsts iestādēm; (a)  nodrošināt, ka ir sagatavota ES atbilstības deklarācija un tehniskā dokumentācija un ka sagādātājs ir veicis pienācīgu atbilstības novērtēšanas procedūru; Grozījums Nr. 371 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  glabāt ES atbilstības deklarācijas, tehniskās dokumentācijas un attiecīgā gadījumā pieteiktās struktūras izdotā sertifikāta kopiju, lai tā būtu pieejama valsts kompetentajām iestādēm un 63. panta 7. punktā minētajām valsts iestādēm; Grozījums Nr. 372 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  pēc pamatota pieprasījuma sniegt valsts kompetentajai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu augsta riska AI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, tostarp piekļuvi augsta riska AI sistēmas automātiski ģenerētajām žurnāldatnēm, ciktāl šādas žurnāldatnes ir sagādātāja pārziņā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar lietotāju, vai citādi – saskaņā ar tiesību aktiem; (b)  pēc pamatota pieprasījuma sniegt valsts kompetentajai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu augsta riska MI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, tostarp piekļuvi augsta riska MI sistēmas automātiski ģenerētajām žurnāldatnēm, ciktāl šādas žurnāldatnes ir sagādātāja pārziņā; Grozījums Nr. 373 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  pēc pamatota pieprasījuma sadarboties ar kompetentajām valsts iestādēm visās darbībās, ko tās veic saistībā ar augsta riska AI sistēmu. (c)  pēc pamatota pieprasījuma sadarboties ar valsts uzraudzības iestādēm visās darbībās, ko tās veic, lai ierobežotu un mazinātu riskus, kurus rada augsta riska MI sistēma. Grozījums Nr. 374 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  attiecīgā gadījumā izpildīt 51. pantā minētos reģistrācijas pienākumus vai, ja reģistrāciju veic pats sagādātājs, nodrošināt, ka VIII pielikuma 3. punktā minētā informācija ir pareiza. Grozījums Nr. 375 Regulas priekšlikums 25. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Jo īpaši valsts uzraudzības iestāde vai valsts kompetentās iestādes pilnvaroto pārstāvi pilnvaro kā personu, pie kā vērsties papildus sagādātājam vai tā vietā, visos jautājumos, kas saistīti ar atbilstības nodrošināšanu šai regulai. Grozījums Nr. 376 Regulas priekšlikums 25. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b  Pilnvarotais pārstāvis izbeidz pilnvarojumu, ja tas uzskata vai tam ir pamats uzskatīt, ka sagādātājs rīkojas pretēji saviem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā. Šādā gadījumā par pilnvarojuma izbeigšanu un tās iemesliem tas arī nekavējoties informē tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kurā tas ir iedibināts, kā arī attiecīgā gadījumā relevanto pieteikto struktūru. Grozījums Nr. 377 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Pirms augsta riska AI sistēmas laišanas tirgū šādas sistēmas importētāji pārliecinās, ka: 1.  Pirms augsta riska MI sistēmas laišanas tirgū šādas sistēmas importētāji pārliecinās, ka šāda sistēma atbilst šai regulai, un šajā nolūkā pārbauda, vai: Grozījums Nr. 378 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  šīs AI sistēmas sagādātājs ir veicis pienācīgu atbilstības novērtēšanas procedūru; (a)  šīs MI sistēmas sagādātājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 43. pantā; Grozījums Nr. 379 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  sagādātājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju saskaņā ar IV pielikumu; (b)  sagādātājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju saskaņā ar 11. pantu un IV pielikumu; Grozījums Nr. 380 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  attiecīgā gadījumā sagādātājs ir iecēlis pilnvaroto pārstāvi saskaņā ar 25. panta 1. punktu. Grozījums Nr. 381 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts 2.  Ja importētājs uzskata vai tam ir pamats uzskatīt, ka augsta riska AI sistēma neatbilst šai regulai, tas šo sistēmu nelaiž tirgū, kamēr nav panākts, ka šī AI sistēma ir atbilstoša. Ja augsta riska AI sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē, importētājs par to informē AI sistēmas sagādātāju un tirgus uzraudzības iestādes. 2.  Ja importētājs uzskata vai tam ir pamats uzskatīt, ka augsta riska MI sistēma neatbilst šai regulai, ir falsificēta vai tai pievienotā dokumentācija ir falsificēta, tas šo sistēmu nelaiž tirgū, kamēr nav panākts, ka šī MI sistēma ir atbilstoša. Ja augsta riska MI sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē, importētājs par to informē MI sistēmas sagādātāju un tirgus uzraudzības iestādes. Grozījums Nr. 382 Regulas priekšlikums 26. pants – 3. punkts 3.  Uz augsta riska AI sistēmas iepakojuma vai, ja tas nav iespējams, vajadzības gadījumā tai pievienotajā dokumentācijā importētāji norāda savu vārdu/nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi. 3.  Uz augsta riska MI sistēmas un attiecīgā gadījumā uz tās iepakojuma vai tai pievienotajā dokumentācijā importētāji norāda savu vārdu/nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi. Grozījums Nr. 383 Regulas priekšlikums 26. pants – 5. punkts 5.  Importētāji pēc pamatota pieprasījuma visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu augsta riska AI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām valsts kompetentajām iestādēm sniedz valodā, kas ir viegli saprotama valsts kompetentajai iestādei, kā arī nodrošina piekļuvi augsta riska AI sistēmas automātiski ģenerētajām žurnāldatnēm, ciktāl šādas žurnāldatnes ir sagādātāja pārziņā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar lietotāju, vai citādi – saskaņā ar tiesību aktiem. Tie arī sadarbojas ar šīm iestādēm visās darbībās, ko valsts kompetentā iestāde veic saistībā ar šo sistēmu. 5.  Importētāji pēc pamatota pieprasījuma visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu augsta riska MI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām valsts kompetentajām iestādēm sniedz valodā, kas ir tām viegli saprotama, kā arī nodrošina piekļuvi augsta riska MI sistēmas automātiski ģenerētajām žurnāldatnēm, ciktāl šādas žurnāldatnes ir sagādātāja pārziņā saskaņā ar 20. pantu. Grozījums Nr. 384 Regulas priekšlikums 26. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Importētāji sadarbojas ar valsts kompetentajām iestādēm visās darbībās, ko minētās iestādes veic, lai ierobežotu un mazinātu riskus, kurus rada augsta riska MI sistēma. Grozījums Nr. 385 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts 1.  Pirms augsta riska AI sistēmu dara pieejamu tirgū, izplatītāji pārbauda, vai augsta riska AI sistēmai ir paredzētā CE atbilstības zīme, vai tai ir pievienota nepieciešamā dokumentācija un lietošanas instrukcija un vai sagādātājs un importētājs attiecīgā gadījumā ir izpildījuši šajā regulā noteiktos pienākumus. 1.  Pirms augsta riska MI sistēmu dara pieejamu tirgū, izplatītāji pārbauda, vai augsta riska MI sistēmai ir paredzētā CE atbilstības zīme, vai tai ir pievienota nepieciešamā dokumentācija un lietošanas instrukcija un vai sistēmas sagādātājs un importētājs attiecīgā gadījumā ir izpildījuši savus attiecīgi Regulas 16. pantā un 26. pantā noteiktos pienākumus. Grozījums Nr. 386 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts 2.  Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka augsta riska AI sistēma neatbilst šīs sadaļas 2. nodaļā norādītajām prasībām, tas augsta riska AI sistēmu nedara pieejamu tirgū, kamēr nav panākta šīs sistēmas atbilstība minētajām prasībām. Turklāt, ja sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē, izplatītājs par to attiecīgi informē sistēmas sagādātāju vai importētāju. 2.  Ja izplatītājs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka augsta riska MI sistēma neatbilst šīs sadaļas 2. nodaļā norādītajām prasībām, tas augsta riska MI sistēmu nedara pieejamu tirgū, kamēr nav panākta šīs sistēmas atbilstība minētajām prasībām. Turklāt, ja sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē, izplatītājs par to attiecīgi informē sistēmas sagādātāju vai importētāju un attiecīgo valsts kompetento iestādi. Grozījums Nr. 387 Regulas priekšlikums 27. pants – 4. punkts 4.  Izplatītājs, kas uzskata vai kam ir pamats uzskatīt, ka augsta riska AI sistēma, kuru tas darījis pieejamu tirgū, neatbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, veic korektīvus sākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šīs sistēmas atbilstību šīm prasībām, izņem vai atsauc to no tirgus vai nodrošina, ka šos korektīvos pasākumus veic sagādātājs, importētājs vai attiecīgā gadījumā attiecīgais operators. Ja augsta riska AI sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē, izplatītājs nekavējoties par to informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tas produktu darījis pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, it īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. 4.  Izplatītājs, kas, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, uzskata vai kam ir pamats uzskatīt, ka augsta riska MI sistēma, kuru tas darījis pieejamu tirgū, neatbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, veic korektīvus sākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šīs sistēmas atbilstību šīm prasībām, izņem vai atsauc to no tirgus vai nodrošina, ka šos korektīvos pasākumus veic sagādātājs, importētājs vai attiecīgā gadījumā attiecīgais operators. Ja augsta riska MI sistēma rada risku 65. panta 1. punkta nozīmē, izplatītājs nekavējoties par to informē sistēmas sagādātāju vai importētāju un to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tas produktu darījis pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, it īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Grozījums Nr. 388 Regulas priekšlikums 27. pants – 5. punkts 5.  Pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma augsta riska AI sistēmu izplatītāji šai iestādei sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu augsta riska sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. Izplatītāji arī sadarbojas ar šo valsts kompetento iestādi visās šīs iestādes veiktajās darbībās. 5.  Pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma augsta riska MI sistēmas izplatītāji saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem izplatītāju pienākumiem šai iestādei sniedz visu to rīcībā esošo vai tiem pieejamo informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu augsta riska sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. Grozījums Nr. 389 Regulas priekšlikums 27. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Izplatītāji sadarbojas ar valsts kompetentajām iestādēm visās darbībās, ko minētās iestādes veic, lai ierobežotu un mazinātu riskus, kurus rada augsta riska MI sistēma. Grozījums Nr. 390 Regulas priekšlikums 28. pants – virsraksts Izplatītāju, importētāju, lietotāju vai citu trešo personu pienākumi Sagādātāju, izplatītāju, importētāju, ieviesēju vai citu trešo personu pienākumi MI vērtības ķēdē Grozījums Nr. 391 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Katru izplatītāju, importētāju, lietotāju vai citu trešo personu šajā regulā uzskata par sagādātāju, un uz to attiecas sagādātāja pienākumi saskaņā ar 16. pantu, kādos no šiem apstākļiem: 1.  Katru izplatītāju, importētāju, ieviesēju vai citu trešo personu šajā regulā uzskata par augsta riska MI sistēmas sagādātāju, un uz to attiecas sagādātāja pienākumi saskaņā ar 16. pantu, kādos no šiem apstākļiem: Grozījums Nr. 392 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  tie laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā augsta riska AI sistēmu ar savu vārdu vai preču zīmi; (a)  tie norāda savu vārdu/nosaukumu vai preču zīmi uz augsta riska MI sistēmas, kura jau laista tirgū vai nodota ekspluatācijā; Grozījums Nr. 393 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  tie pārveido augsta riska AI sistēmai, kura jau laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, paredzēto nolūku; (b)  tie būtiski pārveido augsta riska MI sistēmu, kura jau laista tirgū vai jau nodota ekspluatācijā, un tādā veidā, ka tā joprojām paliek augsta riska MI sistēma saskaņā ar 6. pantu; Grozījums Nr. 394 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  tie veic būtisku modifikāciju MI sistēmā, tostarp vispārīga lietojuma MI sistēmā, kas nav klasificēta kā augsta riska sistēma un kas jau ir laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, tādā veidā, ka šī MI sistēma kļūst par augsta riska MI sistēmu saskaņā ar 6. pantu; Grozījums Nr. 395 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts 2.  Ja ir 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētie apstākļi, sagādātājs, kas sākotnēji laidis tirgū vai nodevis ekspluatācijā augsta riska AI sistēmu, vairs netiek uzskatīts par sagādātāju šīs regulas nozīmē. 2.  Ja ir 1. punkta a) līdz ba) apakšpunktā minētie apstākļi, šīs konkrētās sistēmas sagādātājs, kas sākotnēji laidis tirgū vai nodevis ekspluatācijā augsta riska MI sistēmu, vairs netiek uzskatīts par sagādātāju šīs regulas nolūkos. Šis sākotnējais sagādātājs jaunajam sagādātājam nodrošina tehnisko dokumentāciju un visas pārējās attiecīgās un pamatoti sagaidāmās MI sistēmas informācijas spējas, tehnisko piekļuvi vai citu palīdzību, kas balstīta uz vispāratzītiem jaunākajiem sasniegumiem un kas ir nepieciešama šajā regulā noteikto pienākumu izpildei. Šo punktu piemēro arī 3. pantā definēto pamata modeļu sagādātājiem, ja konkrētais pamata modelis ir tieši integrēts augsta riska MI sistēmā. Grozījums Nr. 396 Regulas priekšlikums 28. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Augsta riska MI sistēmas sagādātājs un trešā persona, kas piegādā rīkus, pakalpojumus, sastāvdaļas vai procesus, kuri tiek izmantoti vai integrēti augsta riska MI sistēmā, ar rakstisku vienošanos precizē, pamatojoties uz vispāratzītiem jaunākajiem sasniegumiem, informāciju, spējas, tehnisko piekļuvi un citu palīdzību, kas trešai personai ir jānodrošina, lai augsta riska MI sistēmas sagādātājs varētu pilnībā izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus. Komisija izstrādā un iesaka nesaistošus līguma noteikumu paraugus, ko var izmantot līgumattiecībās starp augsta riska MI sistēmu sagādātājiem un trešām personām, kas piegādā rīkus, pakalpojumus, sastāvdaļas vai procesus, kurus izmanto vai integrē augsta riska MI sistēmās, un to dara, lai palīdzētu abām pusēm izstrādāt un apspriest līgumus ar līdzsvarotām līgumtiesībām un pienākumiem, kas atbilst katras puses kontroles līmenim. Izstrādājot nesaistošus līguma noteikumu paraugus, Komisija ņem vērā iespējamās līgumiskās prasības, kas piemērojamas konkrētās nozarēs vai darījumdarbības gadījumos. Nesaistošos līguma noteikumus publicē un bez maksas viegli lietojamā elektroniskā formātā dara pieejamus MI biroja tīmekļa vietnē. Grozījums Nr. 397 Regulas priekšlikums 28. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b  Šā panta nolūkā komercnoslēpumus glabā un izpauž tikai tad, kad iepriekš ir veikti visi īpašie pasākumi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/943, kas vajadzīgi, lai saglabātu to konfidencialitāti, jo īpaši attiecībā uz trešām personām. Vajadzības gadījumā var vienoties par piemērotiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus. Grozījums Nr. 398 Regulas priekšlikums 28.a pants (jauns) 28.a pants Negodīgi līguma noteikumi, kas vienpusēji noteikti MVU un jaunuzņēmumiem 1.  Līguma noteikums par tādu rīku, pakalpojumu, sastāvdaļu vai procesu piegādi, ko izmanto vai integrē augsta riska MI sistēmā, vai par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistītu pienākumu pārkāpuma vai izbeigšanas gadījumā, ko uzņēmums vienpusēji piemērojis MVU vai jaunuzņēmumam, nav saistošs šim MVU vai jaunuzņēmumam, ja šis noteikums ir negodīgs. 2.  Līguma noteikums nav uzskatāms par negodīgu, ja tas izriet no piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. 3.  Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas ir tāds, ka tas objektīvi apdraud tās puses spēju, kurai noteikums ir vienpusēji piemērots, aizsargāt savas likumīgās komerciālās intereses saistībā ar attiecīgo informāciju vai ja tā izmantošana būtiski atšķiras no labas komercprakses tādu rīku, pakalpojumu, sastāvdaļu vai procesu piegādē, kas tiek izmantoti vai integrēti augsta riska MI sistēmā, pretēji labticībai un godprātībai darījumos vai rada ievērojamu nelīdzsvarotību starp līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem. Līguma noteikums ir negodīgs arī tad, ja tā rezultātā 71. pantā minētās sankcijas vai saistītās tiesvedības izmaksas tiek pārnestas uz citām līguma pusēm, kā minēts 71. panta 8. punktā. 4.  Šā panta izpratnē līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir: (a)  izslēgt vai ierobežot tās puses atbildību, kura vienpusēji paredzējusi šo noteikumu, par tīšām darbībām vai rupju neuzmanību; (b)  izslēgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pusei, kurai noteikums ir piemērots vienpusēji, ir pieejami līgumsaistību neizpildes gadījumā, vai tās puses atbildību, kas vienpusēji paredzējusi šo noteikumu, minēto saistību pārkāpuma gadījumā; (c)  pusei, kas vienpusēji paredzējusi noteikumu, dot ekskluzīvas tiesības konstatēt, vai tehniskā dokumentācija un sniegtā informācija atbilst līgumam, vai interpretēt kādu līguma noteikumu. 5.  Līguma noteikumu šā panta nozīmē uzskata par vienpusēji noteiktu, ja to ir iesniegusi viena līgumslēdzēja puse un otra līgumslēdzēja puse nav varējusi ietekmēt tā saturu, neraugoties uz mēģinājumu to apspriest. Līgumslēdzējai pusei, kas ir iesniegusi līguma noteikumu, ir pienākums pierādīt, ka šis noteikums nav noteikts vienpusēji. 6.  Ja negodīgais līguma noteikums ir atdalāms no pārējiem līguma noteikumiem, šie pārējie noteikumi paliek saistoši. Puse, kas ir iesniegusi apstrīdēto noteikumu, nevar apgalvot, ka noteikums ir negodīgs. 7.  Šo pantu piemēro visiem jauniem līgumiem, kas stājušies spēkā pēc ... [šīs regulas stāšanās spēkā diena]. Uzņēmumi līdz ... [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas] pārskata spēkā esošās līgumsaistības, uz kurām attiecas šī regula. 8.  Ņemot vērā tempu, kādā tirgū parādās inovācijas, Komisija regulāri pārskata 28.a pantā minēto negodīgo līguma noteikumu sarakstu un vajadzības gadījumā to atjaunina, ņemot vērā jaunu darījumdarbības praksi. Grozījums Nr. 399 Regulas priekšlikums 28.b pants (jauns) 28.b pants Pamata modeļa sagādātāja pienākumi 1.  Pamata modeļa sagādātājs pirms tā laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā nodrošina, ka tas atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām neatkarīgi no tā, vai šis modelis tiek nodrošināts kā atsevišķs produkts vai integrēts MI sistēmā vai produktā, vai tiek nodrošināts saskaņā ar bezmaksas un atklātā pirmkoda licencēm kā pakalpojums, vai caur citiem izplatīšanas kanāliem. 2.  Šā panta 1. punkta nolūkā pamata modeļa sagādātājs: (a)  ar atbilstošu projektēšanu, testēšanu un analīzi pierāda, ka pirms izstrādes un visā izstrādes gaitā ar atbilstīgām metodēm, piemēram, iesaistot neatkarīgus ekspertus, tiek identificēti, samazināti un novērsti pamatoti paredzami riski veselībai, drošībai, pamattiesībām, videi, demokrātijai un tiesiskumam, kā arī dokumentē atlikušos nenovēršamos riskus pēc izstrādes posma; (b)  apstrādā un ietver tikai tādas datu kopas, uz kurām attiecas atbilstoši datu pārvaldības pasākumi saistībā ar pamata modeļiem, jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir pārbaudīt datu avotu piemērotību un iespējamo neobjektivitāti un veikt pienācīgus mazināšanas pasākumus; (c)  izstrādāt un attīstīt pamata modeli, lai visā tā dzīves ciklā sasniegtu pienācīgus veiktspējas, paredzamības, interpretējamības, korekcijas, drošības un kiberdrošības līmeņus, kas novērtēti ar piemērotām metodēm, piemēram, MI sistēmas izvērtēšanu, iesaistot neatkarīgus ekspertus un veicot dokumentētu analīzi un plašu testēšanu konceptualizācijas, projektēšanas un izstrādes laikā; (d)  izstrādāt un attīstīt pamata modeli, izmantojot piemērojamos standartus, lai samazinātu enerģijas patēriņu, resursu izmantošanu un atkritumus, kā arī palielinātu energoefektivitāti un sistēmas vispārējo efektivitāti, neskarot attiecīgos spēkā esošos Savienības un valstu tiesību aktus. Šo pienākumu nepiemēro, pirms nav publicēti 40. pantā minētie standarti. Pamata modeļus projektē ar tādām spējām, kas ļauj izmērīt un reģistrēt enerģijas un resursu patēriņu un, ja tehniski iespējams, pārējo ietekmi uz vidi, kāda sistēmu ieviešanai un izmantošanai varētu būt visā to darbmūžā; (e)  izstrādāt plašu tehnisko dokumentāciju un saprotamas lietošanas instrukcijas, lai lejupējie pakalpojumu sniedzēji varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar 16. pantu un 28. panta 1. punktu; (f)  izveidot kvalitātes vadības sistēmu, lai nodrošinātu un dokumentētu atbilstību šim pantam, paredzot iespēju eksperimentēt šīs prasības izpildē; (g)  reģistrēt minēto pamata modeli 60. pantā minētajā ES datubāzē saskaņā ar VIII pielikuma C punktā izklāstītajiem norādījumiem. Izpildot minētās prasības, ņem vērā vispāratzītos jaunākos sasniegumus, tostarp tos, kas atspoguļoti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai kopīgajās specifikācijās, kā arī jaunākās novērtēšanas un mērīšanas metodes, kas jo īpaši atspoguļotas 58.a pantā minētajos salīdzinošās novērtēšanas norādījumos un spējās. 3.  Pamata modeļu sagādātāji 10 gadus pēc savu pamata modeļu laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā glabā valsts kompetentajām iestādēm pieejamu tehnisko dokumentāciju, kas minēta 2. punkta e) apakšpunktā. 4.  Turklāt to pamata modeļu sagādātāji, kas izmantoti MI sistēmās, kuras īpaši paredzētas, lai ar dažādiem autonomijas līmeņiem radītu tādu saturu kā sarežģīts teksts, attēli, audio vai video (“ģeneratīvais MI”), un sagādātāji, kas pamata modeli pielāgo par ģeneratīvu MI sistēmu: a)  ievēro 52. panta 1. punktā izklāstītos pārredzamības pienākumus, b)  apmāca un attiecīgā gadījumā projektē un izstrādā pamata modeli tā, lai nodrošinātu pienācīgus aizsardzības pasākumus pret tāda satura radīšanu, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, atbilstīgi vispāratzītiem jaunākajiem sasniegumiem un neskarot pamattiesības, tostarp vārda brīvību, c)  neskarot Savienības vai valsts tiesību aktus autortiesību jomā, dokumentē un dara publiski pieejamu pietiekami detalizētu kopsavilkumu par tādu apmācības datu izmantošanu, kas ir aizsargāti saskaņā ar autortiesību aktiem. Grozījums Nr. 400 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts 1.  Augsta riska AI sistēmu lietotāji šādas sistēmas izmanto saskaņā ar sistēmām pievienotajām lietošanas instrukcijām, izpildot 2. un 5. punktu. 1.  Augsta riska MI sistēmu ieviesēji veic pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas sistēmas izmanto saskaņā ar sistēmām pievienotajām lietošanas instrukcijām, ievērojot šā panta 2. un 5. punktu. Grozījums Nr. 401 Regulas priekšlikums 29. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Ciktāl ieviesēji kontrolē augsta riska MI sistēmu, tie: i)  īsteno cilvēka virsvadību saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām, (ii)  nodrošina, ka fiziskās personas, kurām uzticēta augsta riska MI sistēmu cilvēka virsvadība, ir kompetentas, pienācīgi kvalificētas un apmācītas un tām ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu MI sistēmas efektīvu pārraudzību saskaņā ar 14. pantu, (iii)  nodrošina, ka relevanti un atbilstoši noturības un kiberdrošības pasākumi tiek regulāri uzraudzīti, lai nodrošinātu to efektivitāti, un tiek regulāri pielāgoti vai atjaunināti. Grozījums Nr. 402 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1. punktā minētie pienākumi neskar citus lietotāju pienākumus, kas noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos, un lietotāja rīcības brīvību organizēt savus resursus un darbības, lai īstenotu sagādātāja norādītos cilvēka virsvadības pasākumus. 2.  Šā panta 1. un 1.a punktā minētie pienākumi neskar citus ieviesēju pienākumus, kas noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos, un ieviesēja rīcības brīvību organizēt savus resursus un darbības, lai īstenotu sagādātāja norādītos cilvēka virsvadības pasākumus. Grozījums Nr. 403 Regulas priekšlikums 29. pants – 3. punkts 3.  Neskarot 1. punktu, ciktāl lietotājs īsteno kontroli pār ievaddatiem, lietotājs nodrošina, lai ievaddati būtu atbilstoši, ņemot vērā augsta riska AI sistēmai paredzēto nolūku. 3.  Neskarot 1. un 1.a punktu, ciktāl ieviesējs īsteno kontroli pār ievaddatiem, ieviesējs nodrošina, lai ievaddati būtu relevanti un pietiekami reprezentatīvi, ņemot vērā augsta riska MI sistēmai paredzēto nolūku. Grozījums Nr. 404 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – ievaddaļa 4.  Lietotāji uzrauga augsta riska AI sistēmas darbību, pamatojoties uz lietošanas instrukciju. Ja viņiem ir iemesls uzskatīt, ka sistēmas lietošana saskaņā ar lietošanas instrukciju var izraisīt AI sistēmas radītu risku 65. panta 1. punkta nozīmē, viņi informē sagādātāju vai izplatītāju un aptur sistēmas izmantošanu. Viņi arī informē sagādātāju vai izplatītāju, ja ir konstatējuši nopietnus incidentus vai darbības traucējumus 62. panta nozīmē, un šādā gadījumā pārtrauc AI sistēmas izmantošanu. Ja lietotājs nevar sazināties ar sagādātāju, pēc analoģijas piemēro 62. pantu. 4.  Ieviesēji uzrauga augsta riska MI sistēmas darbību, pamatojoties uz lietošanas instrukciju, un attiecīgā gadījumā informē sagādātājus saskaņā ar 61. pantu. Ja viņiem ir iemesls uzskatīt, ka sistēmas lietošana saskaņā ar lietošanas instrukciju var izraisīt MI sistēmas radītu risku 65. panta 1. punkta nozīmē, viņi bez liekas kavēšanās informē sagādātāju vai izplatītāju un attiecīgās valsts uzraudzības iestādes un aptur sistēmas izmantošanu. Viņi arī nekavējoties informē vispirms sagādātāju un pēc tam importētāju vai izplatītāju un attiecīgās valsts uzraudzības iestādes, ja ir konstatējuši nopietnus incidentus vai darbības traucējumus 62. panta nozīmē, un šādā gadījumā pārtrauc MI sistēmas izmantošanu. Ja ieviesējs nevar sazināties ar sagādātāju, pēc analoģijas piemēro 62. pantu. Grozījums Nr. 405 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – 1. daļa Attiecībā uz lietotājiem, kas ir kredītiestādes, uz kurām attiecas Direktīva 2013/36/ES, pirmajā daļā noteikto uzraudzības pienākumu uzskata par izpildītu, ja ir izpildīti noteikumi par iekšējās pārvaldes kārtību, procesiem un mehānismiem saskaņā ar minētās direktīvas 74. pantu. Attiecībā uz ieviesējiem, kas ir kredītiestādes, uz kurām attiecas Direktīva 2013/36/ES, pirmajā daļā noteikto uzraudzības pienākumu uzskata par izpildītu, ja ir izpildīti noteikumi par iekšējās pārvaldes kārtību, procesiem un mehānismiem saskaņā ar minētās direktīvas 74. pantu. Grozījums Nr. 406 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts – ievaddaļa 5.  Augsta riska AI sistēmu lietotāji glabā žurnāldatnes, ko automātiski ģenerē šī augsta riska AI sistēma, ciktāl žurnāldatnes ir viņu pārziņā. Žurnāldatnes glabā pienācīgu laiku, ņemot vērā augsta riska AI sistēmai paredzēto nolūku un piemērojamās juridiskās saistības, kas noteiktas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. 5.  Augsta riska MI sistēmu ieviesēji glabā žurnāldatnes, ko automātiski ģenerē šī augsta riska MI sistēma, ciktāl žurnāldatnes ir viņu pārziņā un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu un pierādītu atbilstību šai regulai, ex post revīzijas par visiem pamatoti paredzamiem sistēmas darbības traucējumiem, incidentiem vai nepareizu lietošanu vai lai nodrošinātu un uzraudzītu sistēmas pienācīgu darbību visā tās dzīves ciklā. Neskarot piemērojamos Savienības vai valsts tiesību aktus, minētās žurnāldatnes glabā vismaz sešus mēnešus. Glabāšanas periods atbilst nozares standartiem un augsta riska MI sistēmas paredzētajam nolūkam. Grozījums Nr. 407 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts – 1. daļa Lietotāji, kas ir kredītiestādes, uz kurām attiecas Direktīva 2013/36/ES, žurnāldatnes uztur kā daļu no iekšējās pārvaldes, procedūru, procesu un mehānismu dokumentācijas saskaņā ar minētās direktīvas 74. pantu. Ieviesēji, kas ir kredītiestādes, uz kurām attiecas Direktīva 2013/36/ES, žurnāldatnes uztur kā daļu no iekšējās pārvaldes, procedūru, procesu un mehānismu dokumentācijas saskaņā ar minētās direktīvas 74. pantu. Grozījums Nr. 408 Regulas priekšlikums 29. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Pirms augsta riska MI sistēmas nodošanas ekspluatācijā vai izmantošanas darbavietā ieviesēji apspriežas ar darba ņēmēju pārstāvjiem nolūkā panākt vienošanos saskaņā ar Direktīvu 2002/14/EK un informē skartos darbiniekus, ka uz viņiem attieksies minētā sistēma. Grozījums Nr. 409 Regulas priekšlikums 29. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  Augsta riska MI sistēmu ieviesēji, kas ir publiskas iestādes vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras vai 51. panta 1.a punkta b) apakšpunktā minētie uzņēmumi, pilda 51. pantā minētos reģistrācijas pienākumus. Grozījums Nr. 410 Regulas priekšlikums 29. pants – 6. punkts 6.  Augsta riska AI sistēmu lietotāji vajadzības gadījumā izmanto saskaņā ar 13. pantu sniegto informāciju, lai izpildītu pienākumu veikt datu aizsardzības ietekmes novērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 27. pantu. 6.  Augsta riska MI sistēmu ieviesēji attiecīgā gadījumā izmanto saskaņā ar 13. pantu sniegto informāciju, lai izpildītu pienākumu veikt datu aizsardzības ietekmes novērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 27. pantu, un tās rezultātu apkopojumu publicē, ņemot vērā konkrēto lietojumu un konkrēto kontekstu, kādā MI sistēmai ir paredzēts darboties. Ieviesēji var daļēji atgriezties pie minētajiem datu aizsardzības ietekmes novērtējumiem, lai izpildītu dažus no šajā pantā noteiktajiem pienākumiem, ciktāl novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību atbilst šiem pienākumiem. Grozījums Nr. 411 Regulas priekšlikums 29. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Neskarot 52. pantu, III pielikumā minēto augsta riska MI sistēmu ieviesēji, kas pieņem lēmumus vai palīdz pieņemt lēmumus saistībā ar fiziskām personām, informē fiziskās personas, ka uz tām attiecas augsta riska MI sistēmas izmantošana. Šī informācija ietver paredzēto nolūku un pieņemto lēmumu veidu. Ieviesējs arī informē fizisko personu par tās tiesībām saņemt 68.c pantā minēto paskaidrojumu. Grozījums Nr. 412 Regulas priekšlikums 29. pants – 6.b punkts (jauns) 6.b  Ieviesēji sadarbojas ar attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm visās darbībās, ko minētās iestādes šīs regulas īstenošanas nolūkā veic saistībā ar augsta riska sistēmu. Grozījums Nr. 413 Regulas priekšlikums 29.a pants (jauns) 29.a pants Augsta riska MI sistēmu ietekmes uz pamattiesībām novērtējums Pirms nodod eskpluatācijā augsta riska MI sistēmu, kas noteikta 6. panta 2. punktā, izņemot MI sistēmas, ko paredzēts izmantot III pielikuma 2. jomā, ieviesēji veic sistēmu ietekmes novērtējumu specifiskā to lietošanas kontekstā. Šis novērtējums ietver vismaz šādus elementus: (a)  skaidru izklāstu par paredzēto nolūku, kādā sistēmu izmantos; (b)  skaidru izklāstu par sistēmas lietošanas paredzēto ģeogrāfisko un laika tvērumu; (c)  to fizisko personu un grupu kategorijas, kuras varētu skart sistēmas izmantošana; (d)  pārbaudi par sistēmas izmantošanas atbilstību attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem pamattiesību jomā; (e)  pamatoti paredzamo ietekmi uz pamattiesībām, ko radīs augsta riska MI sistēmas izmantošana; (f)  konkrēta kaitējuma risku, kam varētu būt pakļautas atstumtas personas vai mazaizsargātas grupas; (g)  sistēmas izmantošanas pamatoti paredzamo negatīvo ietekmi uz vidi; (h)  detalizētu plānu par to, kā tiks mazināts konstatētais kaitējums un negatīvā ietekme uz pamattiesībām; (j)  pārvaldības sistēmu, ko ieviesējs īstenos, cita starpā cilvēka virsvadību, sūdzību izskatīšanu un tiesisko aizsardzību. 2.  Ja nav iespējams noteikt detalizētu plānu 1. punktā minētās novērtēšanas gaitā konstatēto risku mazināšanai, ieviesējs atturas no augsta riska MI sistēmas nodošanas ekspluatācijā un bez liekas kavēšanās informē sistēmas sagādātāju un attiecīgo valsts uzraudzības iestādi. Valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar 65. un 67. pantu ņem šo informāciju vērā, veicot izmeklēšanu par sistēmām, kas rada valsts līmeņa risku. 3.  Šā panta 1. punktā izklāstītais pienākums attiecas uz augsta riska MI sistēmas pirmo izmantošanu. Ieviesējs līdzīgos gadījumos var izmantot iepriekš veiktu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu vai pastāvošu novērtējumu, ko veikuši sistēmu sagādātāji. Ja augsta riska MI sistēmas izmantošanas laikā ieviesējs uzskata, ka 1. punktā uzskaitītie kritēriji vairs netiek izpildīti, tas veic jaunu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu. 4.  Ietekmes novērtējuma gaitā ieviesējs, izņemot MVU, informē valsts uzraudzības iestādes un attiecīgās ieinteresētās personas un, ciktāl iespējams, iesaista to personu vai personu grupu pārstāvjus, kuras skars augsta riska MI sistēma, kā noteikts 1. punktā, tostarp, bet ne tikai līdztiesības iestādes, patērētāju aizsardzības aģentūras, sociālos partnerus un datu aizsardzības aģentūras nolūkā saņemt ieguldījumu ietekmes novērtējuma veikšanā. Ieviesējs dod minētajām struktūrām sešu nedēļu laikposmu atbilžu sniegšanai. MVU var brīvprātīgi piemērot šajā punktā izklāstītos noteikumus. Šīs regulas 47. panta 1. punktā minētajā gadījumā valsts iestādes var tikt atbrīvotas no šiem pienākumiem. 5.  Ieviesējs, kas ir valsts iestāde vai uzņēmums, kurš minēts 51. panta 1.a punkta b) apakšpunktā, ietekmes novērtējuma apkopojuma rezultātus publicē, reģistrējot sistēmas lietošanu atbilstoši tā pienākumam saskaņā ar 51. panta 2. punktu. 6.  Ja ieviesējam jau ir pienākums veikt datu aizsardzības ietekmes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 27. pantu, 1. punktā minēto ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu veic saistībā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību. Novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību publicē kā pielikumu. Grozījums Nr. 414 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts norīko vai izveido pieteicējiestādi, kas atbild par vajadzīgo procedūru izveidi un izpildi atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanai, norīkošanai un pieteikšanai, kā arī to uzraudzībai. 1.  Katra dalībvalsts norīko vai izveido pieteicējiestādi, kas atbild par vajadzīgo procedūru izveidi un izpildi atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanai, norīkošanai un pieteikšanai, kā arī to uzraudzībai. Minētās procedūras izstrādā, sadarbojoties visu dalībvalstu pieteicējiestādēm. Grozījums Nr. 415 Regulas priekšlikums 30. pants – 7. punkts 7.  Savu uzdevumu pienācīgai izpildei pieteicējiestādes pietiekamā skaitā nodarbina kompetentus darbiniekus. 7.  Savu uzdevumu pienācīgai izpildei pieteicējiestādes pietiekamā skaitā nodarbina kompetentus darbiniekus. Attiecīgā gadījumā kompetentajam personālam ir nepieciešamās zināšanas, piemēram, zinātņu grāds atbilstošā juridiskā jomā, proti, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību uzraudzībā. Grozījums Nr. 416 Regulas priekšlikums 30. pants – 8. punkts 8.  Pieteicējiestādes gādā, ka atbilstības novērtēšana tiek veikta samērīgi, neradot nevajadzīgu slogu sagādātājiem, un ka pieteiktās struktūras veic savas darbības, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru un attiecīgās AI sistēmas sarežģītības pakāpi. 8.  Pieteicējiestādes gādā, ka atbilstības novērtēšana tiek veikta samērīgi un laikus, neradot nevajadzīgu slogu sagādātājiem, un ka pieteiktās struktūras veic savas darbības, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru un attiecīgās MI sistēmas sarežģītības pakāpi. Īpašu uzmanību pievērš administratīvā sloga un atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšanai mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kā noteikts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikumā. Grozījums Nr. 417 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts 1.  Pieteicējiestādes var pieteikt tikai tādas atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atbilst 33. pantā norādītajām prasībām. 1.  Pieteicējiestādes piesaka tikai tādas atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atbilst 33. pantā norādītajām prasībām. Grozījums Nr. 418 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts 2.  Paziņošanai Komisijai un pārējām dalībvalstīm pieteicējiestādes izmanto Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu. 2.  Paziņošanai Komisijai un pārējām dalībvalstīm pieteicējiestādes izmanto Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu par katru 1. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru. Grozījums Nr. 419 Regulas priekšlikums 32. pants – 3. punkts 3.  Pieteikumā iekļauj sīkas ziņas par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un attiecīgajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām. 3.  Pieteikumā, kas minēts 2. punktā, iekļauj sīkas ziņas par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un attiecīgajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kā arī attiecīgo kompetences apliecinājumu. Grozījums Nr. 420 Regulas priekšlikums 32. pants – 4. punkts 4.  Attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra var veikt pieteiktas struktūras darbības tikai tad, ja Komisija un pārējās dalībvalstis viena mēneša laikā no pieteikšanas nav cēlušas iebildumus. 4.  Attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra var veikt pieteiktas struktūras darbības tikai tad, ja Komisija un pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus vai nu divu nedēļu laikā no pieteikuma validēšanas, ja tajā ir iekļauts 31. panta 2. punktā minētais akreditācijas sertifikāts, vai divu mēnešu laikā no pieteikšanas , ja tajā ir iekļauti 31. panta 3. punktā minētie dokumentārie pierādījumi. Grozījums Nr. 421 Regulas priekšlikums 32. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Ja tiek izteikti iebildumi, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar attiecīgajām dalībvalstīm un atbilstības novērtēšanas struktūru. Ņemot to vērā, Komisija izlemj, vai atļauja ir pamatota vai nav. Komisija savu lēmumu adresē attiecīgajai dalībvalstij un attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai. Grozījums Nr. 422 Regulas priekšlikums 32. pants – 4.b punkts (jauns) 4.b  Dalībvalstis informē Komisiju un citas dalībvalstis par atbilstības novērtēšanas struktūrām. Grozījums Nr. 423 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts 2.  Pieteiktās struktūras atbilst organizatoriskajām, kvalitātes vadības, resursu un procesa prasībām, kas nepieciešamas to uzdevumu veikšanai. 2.  Pieteiktās struktūras atbilst organizatoriskajām, kvalitātes vadības, resursu un procesa prasībām, kas nepieciešamas to uzdevumu veikšanai, kā arī minimālajām kiberdrošības prasībām, kas noteiktas publiskās pārvaldes struktūrām, kuras identificētas kā pamatpakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2555. Grozījums Nr. 424 Regulas priekšlikums 33. pants – 4. punkts 4.  Pieteiktās struktūras ir neatkarīgas no augsta riska AI sistēmas sagādātāja, kuram tās veic atbilstības novērtēšanas darbības. Pieteiktās struktūras ir neatkarīgas arī no citiem operatoriem, kuriem ir materiāla interese par novērtējamo augsta riska AI sistēmu, kā arī no visiem sagādātāja konkurentiem. 4.  Pieteiktās struktūras ir neatkarīgas no augsta riska MI sistēmas sagādātāja, kuram tās veic atbilstības novērtēšanas darbības. Pieteiktās struktūras ir neatkarīgas arī no citiem operatoriem, kuriem ir materiāla interese par novērtējamo augsta riska MI sistēmu, kā arī no visiem sagādātāja konkurentiem. Tas neliedz izmantot novērtētās MI sistēmas, kas ir vajadzīgas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas sistēmas personīgām vajadzībām. Grozījums Nr. 425 Regulas priekšlikums 33. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Atbilstības novērtēšanu saskaņā ar 1. punktu veic pieteikto struktūru darbinieki, kuri augsta riska MI sistēmas sagādātājam vai jebkurai juridiskai personai, kas ir saistīta ar minēto sagādātāju, 12 mēnešu laikposmā pirms novērtējuma veikšanas nav snieguši nekādus citus ar novērtēto jautājumu saistītus pakalpojumus, izņemot atbilstības novērtēšanu, un ir apņēmušies 12 mēnešu laikā pēc novērtējuma pabeigšanas tiem nesniegt šādus pakalpojumus. Grozījums Nr. 426 Regulas priekšlikums 33. pants – 6. punkts 6.  Pieteiktās struktūras ievieš dokumentētas procedūras, lai nodrošinātu, ka to personāls, komitejas, meitasuzņēmumi, apakšuzņēmēji un jebkura saistītā struktūra vai ārējo struktūru darbinieki ievēro informācijas konfidencialitāti, kas ir to pārziņā, veicot atbilstības novērtēšanas darbības, izņemot gadījumus, kad izpaušana paredzēta tiesību aktos. Pieteikto struktūru personālam ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot uzdevumus saskaņā ar šo regulu, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts pieteicējiestādēm, kurā tiek veiktas viņu darbības. 6.  Pieteiktās struktūras ievieš dokumentētas procedūras, lai nodrošinātu, ka to personāls, komitejas, meitasuzņēmumi, apakšuzņēmēji un jebkura saistītā struktūra vai ārējo struktūru darbinieki ievēro informācijas konfidencialitāti, kas ir to pārziņā, veicot atbilstības novērtēšanas darbības, izņemot gadījumus, kad izpaušana paredzēta tiesību aktos. Pieteikto struktūru personālam ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot uzdevumus saskaņā ar šo regulu, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts pieteicējiestādēm, kurā tiek veiktas viņu darbības. Informācija un dokumentācija, ko saskaņā ar šā panta noteikumiem ieguvušas pieteiktās struktūras, tiek apstrādāta saskaņā ar 70. pantā noteiktajiem konfidencialitātes pienākumiem. Grozījums Nr. 427 Regulas priekšlikums 34. pants – 3. punkts 3.  Par darbībām var slēgt apakšuzņēmuma līgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja sagādātājs tam piekrīt. 3.  Par darbībām var slēgt apakšuzņēmuma līgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja sagādātājs tam piekrīt. Pieteiktās struktūras savu filiāļu sarakstu dara publiski pieejamu. Grozījums Nr. 428 Regulas priekšlikums 34. pants – 4. punkts 4.  Pieteiktās struktūras glabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikācijas novērtēšanu un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi šai regulai, lai tie būtu pieejami pieteicējiestādēm. 4.  Pieteiktās struktūras glabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikācijas verifikāciju un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi šai regulai, lai tie būtu pieejami pieteicējiestādēm. Grozījums Nr. 429 Regulas priekšlikums 35. pants – virsraksts Saskaņā ar šo regulu norīkoto pieteikto struktūru identifikācijas numuri un saraksti Pieteikto struktūru identifikācijas numuri un saraksti Grozījums Nr. 430 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts 1.  Ja pieteicējiestādei rodas aizdomas vai tā ir informēta, ka pieteiktā struktūra vairs neatbilst 33. pantā noteiktajām prasībām vai nepilda pienākumus, šī iestāde nekavējoties ar vislielāko rūpību izskata šo jautājumu. Šajā sakarā tā informē attiecīgo pieteikto struktūru par attiecīgajiem iebildumiem un dod tai iespēju darīt zināmu savu viedokli. Ja pieteicējiestāde secina, ka pieteiktā struktūra vairs neatbilst 33. pantā noteiktajām prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, pieteicējiestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc pieteikumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Tā arī nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. 1.  Ja pieteicējiestādei rodas aizdomas vai tā ir informēta, ka pieteiktā struktūra vairs neatbilst 33. pantā noteiktajām prasībām vai nepilda pienākumus, šī iestāde nekavējoties ar vislielāko rūpību izskata šo jautājumu. Šajā sakarā tā informē attiecīgo pieteikto struktūru par attiecīgajiem iebildumiem un dod tai iespēju darīt zināmu savu viedokli. Ja pieteicējiestāde secina, ka pieteiktā struktūra vairs neatbilst 33. pantā noteiktajām prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, tā attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc pieteikumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Tā arī nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Grozījums Nr. 431 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts 2.  Ja pieteikums tiek ierobežots, apturēts vai atsaukts vai pieteiktā struktūra ir beigusi darboties, pieteicējiestāde veic attiecīgos pasākumus, kas nodrošina, ka minētās pieteiktās struktūras dokumentus pārņem cita pieteiktā struktūra vai tie tiek glabāti, lai pēc pieprasījuma būtu pieejami atbildīgajām pieteicējiestādēm. 2.  Ja pieteikums tiek ierobežots, apturēts vai atsaukts vai pieteiktā struktūra ir beigusi darboties, pieteicējiestāde veic attiecīgos pasākumus, kas nodrošina, ka minētās pieteiktās struktūras dokumentus pārņem cita pieteiktā struktūra vai tie tiek glabāti, lai pēc pieprasījuma būtu pieejami atbildīgajām pieteicējiestādēm un tirgus uzraudzības iestādei. Grozījums Nr. 432 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts 1.  Vajadzības gadījumā Komisija izmeklē visus gadījumus, kur ir pamats šaubīties, vai pieteiktā struktūra atbilst 33. pantā noteiktajām prasībām. 1.  Vajadzības gadījumā Komisija izmeklē visus gadījumus, kur ir pamats šaubīties par pieteiktās struktūras kompetenci vai par to, vai pieteiktā struktūra joprojām pilda piemērojamās prasības un pienākumus. Grozījums Nr. 433 Regulas priekšlikums 37. pants – 2. punkts 2.  Pieteicējiestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar attiecīgās pieteiktās struktūras pieteikšanu. 2.  Pieteicējiestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar attiecīgās pieteiktās struktūras pieteikšanu vai kompetences saglabāšanu. Grozījums Nr. 434 Regulas priekšlikums 37. pants – 3. punkts 3.  Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saskaņā ar šo pantu saņemtā konfidenciālā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli. 3.  Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saskaņā ar šo pantu saņemtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli. Grozījums Nr. 435 Regulas priekšlikums 37. pants – 4. punkts 4.  Ja Komisija noskaidro, ka pieteiktā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst 33. pantā noteiktajām prasībām, tā pieņem pamatotu lēmumu, kurā lūdz pieteikušo dalībvalsti veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, ieskaitot pieteikuma atsaukšanu, ja tā nepieciešama. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 74. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 4.  Ja Komisija noskaidro, ka pieteiktā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst sava pieteikuma prasībām, tā attiecīgi informē pieteikušo dalībvalsti un lūdz to veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā apturēt vai atsaukt pieteikumu. Ja dalībvalsts neveic nepieciešamos korektīvos pasākumus, Komisija ar īstenošanas aktu palīdzību var apturēt, ierobežot vai atsaukt iecelšanu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 74. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 436 Regulas priekšlikums 38. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Komisija organizē zināšanu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par pieteikšanas politiku. Grozījums Nr. 437 Regulas priekšlikums 40. pants – 1. daļa Augsta riska AI sistēmas, kas atbilst saskaņotiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiek uzskatītas par atbilstošām šīs sadaļas 2. nodaļā izklāstītajām prasībām, ciktāl minētie standarti aptver minētās prasības. Augsta riska MI sistēmas un pamata modeļi, kas atbilst saskaņotiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulu (ES) 1025/2012, tiek uzskatītas par atbilstošām šīs sadaļas 2. nodaļā vai 28.b pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl minētie standarti aptver minētās prasības. Grozījums Nr. 438 Regulas priekšlikums 40. pants – 1.a daļa (jauna) Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu līdz ... [divus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas] izdod standartizācijas pieprasījumus, kas attiecas uz visām šīs regulas prasībām. Sagatavojot standartizācijas pieprasījumu, Komisija apspriežas ar MI biroju un konsultatīvo forumu. Grozījums Nr. 439 Regulas priekšlikums 40. pants – 1.b daļa (jauna) Izdodot standartizācijas pieprasījumu Eiropas standartizācijas organizācijām, Komisija precizē, ka standartiem ir jābūt saskaņotiem, tostarp ar II pielikumā uzskaitītajiem nozaru tiesību aktiem, un to mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas vai pamata modeļi, kas laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā Savienībā, atbilst attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām; Grozījums Nr. 440 Regulas priekšlikums 40. pants – 1.c daļa (jauna) Standartizācijas procesā iesaistītie dalībnieki ņem vērā 4. panta a) punktā izklāstītos vispārējos uzticamu MI sistēmu principus, cenšas veicināt investīcijas un inovāciju MI jomā, kā arī Savienības tirgus konkurētspēju un izaugsmi un palīdz stiprināt globālo sadarbību standartizācijas jomā, ņemot vērā pastāvošos starptautiskos standartus MI jomā, kas atbilst Savienības vērtībām, pamattiesībām un interesēm, un nodrošina līdzsvarotu interešu pārstāvību un visu attiecīgo ieinteresēto personu efektīvu līdzdalību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 5., 6. un 7. pantu. Grozījums Nr. 441 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. punkts 1.  Ja nav saskaņotu standartu, kas minēti 40. pantā, vai ja Komisija uzskata, ka attiecīgie saskaņotie standarti nav pietiekami vai ir jāklīdina specifiska nedrošība par drošību vai pamattiesībām, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt kopīgas specifikācijas par šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 74. panta 2. punktā. svītrots Grozījums Nr. 442 Regulas priekšlikums 41. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Komisija ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 74. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, pēc apspriešanās ar MI biroju un MI konsultatīvo padomi var pieņemt kopīgas specifikācijas attiecībā uz šīs sadaļas 2. nodaļā vai 28.b pantā noteiktajām prasībām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: (a)  nav atsauces uz saskaņotajiem standartiem, kas jau publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saistībā ar pamatprasību(-ām), ja vien attiecīgais saskaņotais standarts nav pastāvošs standarts, kas ir jāpārskata; (b)  Komisija ir pieprasījusi, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādātu saskaņotu standartu attiecībā uz būtiskajām 2. nodaļā izklāstītajām prasībām; (c)  b) apakšpunktā minēto pieprasījumu nav akceptējusi neviena no Eiropas standartizācijas organizācijām; vai atbilstīga saskaņota standarta izveide nepamatoti kavējas; vai arī nodrošinātais standarts neatbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām vai neatbilst Komisijas pieprasījumam. Grozījums Nr. 443 Regulas priekšlikums 41. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  Ja Komisija uzskata, ka ir nepieciešams risināt konkrētas bažas saistībā ar pamattiesībām, kopīgajās specifikācijās, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 1.a punktu, pievēršas arī šiem konkrētajiem pamattiesību jautājumiem. Grozījums Nr. 444 Regulas priekšlikums 41. pants – 1.c punkts (jauns) 1.c  Komisija izstrādā kopīgas specifikācijas metodikai, ar kuru saskaņā pilda ziņošanas un dokumentēšanas prasību attiecībā uz enerģijas un resursu patēriņu augsta riska MI sistēmas izstrādes, apmācības un ieviešanas laikā. Grozījums Nr. 445 Regulas priekšlikums 41. pants – 2. punkts 2.  Sagatavojot 1. punktā minētās kopīgās specifikācijas, Komisija apkopo attiecīgo struktūru vai ekspertu grupu viedokļus, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības nozaru tiesību aktiem. 2.  Visā 1.a un 1.b punktā minēto kopīgo specifikāciju izstrādes procesā Komisija regulāri apspriežas ar MI biroju un konsultatīvo padomi, Eiropas standartizācijas organizācijām un struktūrām vai ekspertu grupām, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības nozaru tiesību aktiem, kā arī ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisija īsteno 40. panta 1.c punktā minētos mērķus un pienācīgi pamato, kāpēc tā ir nolēmusi izmantot kopīgas specifikācijas. Ja Komisija plāno pieņemt kopīgas specifikācijas saskaņā ar šā panta 1.a punktu, tā arī skaidri norāda konkrēto pamattiesību jautājumu, kas jārisina. Pieņemot kopīgās specifikācijas saskaņā ar šā panta 1.a un 1.b punktu, Komisija ņem vērā MI biroja sniegto atzinumu, kas minēts šīs regulas 56.e panta b) punktā. Ja Komisija nolemj neievērot MI biroja atzinumu, tā sniedz MI birojam pamatotu paskaidrojumu. Grozījums Nr. 446 Regulas priekšlikums 41. pants – 3. punkts 3.  Tiek uzskatīts, ka augsta riska AI sistēmas, kas atbilst 1. punktā minētajām kopīgajām specifikācijām, atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, ciktāl uz šīm prasībām attiecas šīs kopīgās specifikācijas. 3.  Tiek uzskatīts, ka augsta riska MI sistēmas, kas atbilst 1.a un 1.b punktā minētajām kopīgajām specifikācijām, atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, ciktāl uz šīm prasībām attiecas šīs kopīgās specifikācijas. Grozījums Nr. 447 Regulas priekšlikums 41. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Ja saskaņotu standartu ir pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija un Komisijai ir ierosināts atsauci uz to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Ja atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ 1. punktā minētos aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām prasībām, kuras minētas šīs sadaļas 2. nodaļā. Grozījums Nr. 448 Regulas priekšlikums 41. pants – 4. punkts 4.  Ja sagādātāji neatbilst 1. punktā minētajām kopīgajām specifikācijām, tiem ir pienācīgi jāpamato, ka viņi ir pieņēmuši vismaz tām līdzvērtīgus tehniskos risinājumus. 4.  Ja augsta riska MI sistēmu sagādātāji neatbilst 1. punktā minētajām kopīgajām specifikācijām, tiem ir pienācīgi jāpamato, ka viņi ir pieņēmuši vismaz tām līdzvērtīgus tehniskos risinājumus līmenī, kas atbilst II nodaļā minētajām prasībām. Grozījums Nr. 449 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts 1.  Ņemot vērā paredzēto nolūku, tiek uzskatīts, ka augsta riska AI sistēmas, kas ir apmācītas un pārbaudītas ar datiem par konkrēto ģeogrāfisko, uzvedības un funkcionālo vidi, kurā tās paredzēts lietot, atbilst prasībām, kas noteiktas 10. panta 4. punktā. 1.  Ņemot vērā paredzēto nolūku, tiek uzskatīts, ka augsta riska MI sistēmas, kas ir apmācītas un pārbaudītas ar datiem par konkrēto ģeogrāfisko, uzvedības, konteksta un funkcionālo vidi, kurā tās paredzēts lietot, atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas 10. panta 4. punktā. Grozījums Nr. 450 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Attiecībā uz augsta riska AI sistēmām, kas uzskaitītas III pielikuma 1. punktā, ja sagādātājs, pierādot augsta riska AI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, ir piemērojis 40. pantā minētos saskaņotos standartus vai attiecīgā gadījumā 41. pantā minētās kopīgās specifikācijas, sagādātājs ievēro vienu no šīm procedūrām: 1.  Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kas uzskaitītas III pielikuma 1. punktā, ja sagādātājs, pierādot augsta riska MI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, ir piemērojis 40. pantā minētos saskaņotos standartus vai attiecīgā gadījumā 41. pantā minētās kopīgās specifikācijas, sagādātājs izvēlas vienu no šīm procedūrām: Grozījums Nr. 451 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  VI pielikumā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra uz iekšējās kontroles pamata; (a)  VI pielikumā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra uz iekšējās kontroles pamata; vai Grozījums Nr. 452 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  VII pielikumā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras pamatā ir kvalitātes vadības sistēmas un tehniskās dokumentācijas novērtēšana, iesaistot pieteikto struktūru. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 453 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – 1. daļa Ja, pierādot augsta riska AI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, sagādātājs nav piemērojis vai ir daļēji piemērojis 40. pantā minētos saskaņotos standartus, vai ja šādi saskaņotie standarti nepastāv un 41. pantā minētās kopīgās specifikācijas nav pieejamas, sagādātājs ievēro VII pielikumā noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru. Pierādot augsta riska MI sistēmas atbilstību šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, sagādātājs ievēro VII pielikumā noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru šādos gadījumos: (a)  ja nepastāv 40. pantā minētie saskaņotie standarti, kuru atsauces numurs ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kuri aptver visas attiecīgās drošuma prasības MI sistēmai, un 41. pantā minētās kopīgās specifikācijas nav pieejamas; (b)  ja a) apakšpunktā minētās tehniskās specifikācijas pastāv, bet sagādātājs tās nav piemērojis vai ir piemērojis tikai daļēji; (c)  ja viena vai vairākas no a) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām ir publicētas ar ierobežojumu, tikai attiecībā uz ierobežotā standarta daļu; (d)  ja sagādātājs uzskata, ka MI sistēmas veids, uzbūve, konstrukcija vai nolūks rada nepieciešamību pēc trešās personas verifikācijas, neatkarīgi no riska apmēra. Grozījums Nr. 454 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – 2. daļa VII pielikumā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras vajadzībām sagādātājs var izvēlēties jebkuru no pieteiktajām struktūrām. Tomēr, ja sistēmu paredzēts nodot ekspluatācijā tiesībaizsardzības, imigrācijas vai patvēruma iestādēm, kā arī ES iestādēm, struktūrām vai aģentūrām, attiecīgi 63. panta 5. vai 6. punktā minētā tirgus uzraudzības iestāde, darbojas kā pieteiktā struktūra. VII pielikumā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras īstenošanas vajadzībām sagādātājs var izvēlēties jebkuru no pieteiktajām struktūrām. Tomēr, ja sistēmu paredzēts nodot ekspluatācijā tiesībaizsardzības, imigrācijas vai patvēruma iestādēm, kā arī ES iestādēm, struktūrām vai aģentūrām, attiecīgi 63. panta 5. vai 6. punktā minētā tirgus uzraudzības iestāde, darbojas kā pieteiktā struktūra. Grozījums Nr. 455 Regulas priekšlikums 43. pants – 4. punkts – ievaddaļa 4.  Augsta riska AI sistēmas pakļauj jaunai atbilstības novērtēšanas procedūrai ikreiz, kad tās tiek būtiski pārveidotas, neatkarīgi no tā, vai pārveidoto sistēmu paredzēts izplatīt tālāk jeb vai to turpinās lietot pašreizējais lietotājs. 4.  Augsta riska MI sistēmas, kam jau ir veikta atbilstības novērtēšanas procedūra, pakļauj jaunai atbilstības novērtēšanas procedūrai ikreiz, kad tās tiek būtiski pārveidotas, neatkarīgi no tā, vai pārveidoto sistēmu paredzēts izplatīt tālāk jeb vai to turpinās lietot pašreizējais ieviesējs. Grozījums Nr. 456 Regulas priekšlikums 43. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Nosakot maksas par trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šo pantu, ņem vērā MVU īpašās intereses un vajadzības un samazina šīs maksas proporcionāli MVU lielumam un tirgus daļai. Grozījums Nr. 457 Regulas priekšlikums 43. pants – 5. punkts 5.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai atjauninātu VI un VII pielikumu ar mērķi ieviest atbilstības novērtēšanas procedūru elementus, kas ir nepieciešami, ņemot vērā tehnikas attīstību. 5.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai atjauninātu VI un VII pielikumu ar mērķi ieviest atbilstības novērtēšanas procedūru elementus, kas ir nepieciešami, ņemot vērā tehnikas attīstību. Sagatavojot šādus deleģētos aktus, Komisija apspriežas ar MI biroju un skartajām ieinteresētajām personām. Grozījums Nr. 458 Regulas priekšlikums 43. pants – 6. punkts 6.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 1. un 2. punktu nolūkā uz III pielikuma 2.–8. punktā minētajā augsta riska AI sistēmām attiecināt VII pielikumā vai tā daļās minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Komisija pieņem šādus deleģētos aktus, ņemot vērā tādas atbilstības novērtēšanas procedūras efektivitāti, kuras pamatā ir VI pielikumā minētā iekšējā kontrole, lai novērstu vai samazinātu šādu sistēmu radītos riskus attiecībā uz veselību un drošību, un pamattiesību aizsardzība, kā arī pienācīgu spēju un resursu pieejamība pieteikto struktūru starpā. 6.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 1. un 2. punktu nolūkā uz III pielikuma 2.–8. punktā minētajā augsta riska MI sistēmām attiecināt VII pielikumā vai tā daļās minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Komisija pieņem šādus deleģētos aktus, ņemot vērā tādas atbilstības novērtēšanas procedūras efektivitāti, kuras pamatā ir VI pielikumā minētā iekšējā kontrole, lai novērstu vai samazinātu šādu sistēmu radītos riskus attiecībā uz veselību un drošību, un pamattiesību aizsardzība, kā arī pienācīgu spēju un resursu pieejamība pieteikto struktūru starpā. Sagatavojot šādus deleģētos aktus, Komisija apspriežas ar MI biroju un skartajām ieinteresētajām personām. Grozījums Nr. 459 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. punkts 1.  Sertifikātus, ko saskaņā ar VII pielikumu izdevušas pieteiktās struktūras, sagatavo kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko nosaka dalībvalsts, kurā ir izveidota pieteiktā struktūra, vai oficiālajā Savienības valodā, kas pieteiktajai struktūrai ir citādā ziņā pieņemama. 1.  Sertifikātus, ko saskaņā ar VII pielikumu izdevušas pieteiktās struktūras, sagatavo vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā ir izveidota pieteiktā struktūra, vai vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās, kas pieteiktajai struktūrai ir citādā ziņā pieņemamas. Grozījums Nr. 460 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. punkts 2.  Sertifikāti ir derīgi tajos norādītajā laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Pēc sagādātāja pieteikuma sertifikāta derīgumu var pagarināt uz turpmākiem laikposmiem, kas katrs nepārsniedz piecus gadus, pamatojoties uz atkārtotu novērtēšanu saskaņā ar piemērojamām atbilstības novērtēšanas procedūrām. 2.  Sertifikāti ir derīgi tajos norādītajā laikposmā, kas nepārsniedz četrus gadus. Pēc sagādātāja pieteikuma sertifikāta derīgumu var pagarināt uz turpmākiem laikposmiem, kas katrs nepārsniedz četrus gadus, pamatojoties uz atkārtotu novērtēšanu saskaņā ar piemērojamām atbilstības novērtēšanas procedūrām. Grozījums Nr. 461 Regulas priekšlikums 44. pants – 3. punkts 3.  Ja pieteiktā struktūra konstatē, ka AI sistēma vairs neatbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, tā, ņemot vērā proporcionalitātes principu, aptur vai atsauc izdoto sertifikātu vai uzliek tam jebkādu ierobežojumu, ja vien atbilstība šīm prasībām nav nodrošināta ar attiecīgiem korektīviem pasākumiem, ko sistēmas sagādātājs veic pieteiktās struktūras noteiktajā termiņā. Pieteiktā struktūra savu lēmumu pamato. 3.  Ja pieteiktā struktūra konstatē, ka MI sistēma vairs neatbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, tā aptur vai atsauc izdoto sertifikātu vai uzliek tam jebkādu ierobežojumu, ja vien atbilstība šīm prasībām nav nodrošināta ar attiecīgiem korektīviem pasākumiem, ko sistēmas sagādātājs veic pieteiktās struktūras noteiktajā termiņā. Pieteiktā struktūra savu lēmumu pamato. Grozījums Nr. 462 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. daļa Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikto struktūru lēmumu pārsūdzēšanas procedūra ir pieejama personām, kam ir leģitīma interese par šo lēmumu. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikto struktūru lēmumu, tostarp par izdotajiem atbilstības sertifikātiem, pārsūdzēšanas procedūra ir pieejama personām, kam ir leģitīma interese par šo lēmumu. Grozījums Nr. 463 Regulas priekšlikums 46. pants – 3. punkts 3.  Katra pieteiktā struktūra sniedz pārējām pieteiktajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kas attiecas uz tām pašām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, attiecīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar negatīviem un pēc pieprasījuma – pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem. 3.  Katra pieteiktā struktūra sniedz pārējām pieteiktajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, attiecīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar negatīviem un pēc pieprasījuma – pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem. Grozījums Nr. 464 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts 1.  Atkāpjoties no 43. panta, tirgus uzraudzības iestāde var atļaut noteiktu augsta riska AI sistēmu laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā attiecīgās dalībvalsts teritorijā ārkārtēju sabiedriskās drošības iemeslu dēļ vai cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, vides aizsardzības un svarīgu rūpniecības un infrastruktūras aktīvu aizsardzībai. Šī atļauja ir ierobežota laikposmā, kurā tiek veiktas nepieciešamās atbilstības novērtēšanas procedūras, un beidzas, tiklīdz šīs procedūras ir pabeigtas. Šīs procedūras pabeidz bez liekas kavēšanās. 1.  Atkāpjoties no 43. panta, jebkura valsts uzraudzības iestāde var lūgt tiesu iestādei atļaut noteiktu augsta riska MI sistēmu laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā attiecīgās dalībvalsts teritorijā ārkārtēju cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, vides aizsardzības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības iemeslu dēļ. Šī atļauja ir ierobežota laikposmā, kurā tiek veiktas nepieciešamās atbilstības novērtēšanas procedūras, un beidzas, tiklīdz šīs procedūras ir pabeigtas. Šīs procedūras pabeidz bez liekas kavēšanās. Grozījums Nr. 465 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts 2.  1. punktā minēto atļauju izsniedz tikai tad, ja tirgus uzraudzības iestāde secina, ka augsta riska AI sistēma atbilst šīs sadaļas 2. nodaļas prasībām. Par visām atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar 1. punktu, tirgus uzraudzības iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. 2.  1. punktā minēto atļauju izsniedz tikai tad, ja valsts uzraudzības iestāde un tiesu iestāde secina, ka augsta riska MI sistēma atbilst šīs sadaļas 2. nodaļas prasībām. Par visiem iesniegtajiem pieprasījumiem un visām turpmākajām atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar 1. punktu, valsts uzraudzības iestāde nekavējoties informē Komisiju, MI biroju un pārējās dalībvalstis. Grozījums Nr. 466 Regulas priekšlikums 47. pants – 3. punkts 3.  Ja 15 kalendāro dienu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus par atļauju, ko saskaņā ar 1. punktu izdevusi dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāde, minēto atļauju uzskata par pamatotu. 3.  Ja 15 kalendāro dienu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus par valsts uzraudzības iestādes pieprasījumu piešķirt atļauju, ko saskaņā ar 1. punktu izdevusi dalībvalsts uzraudzības iestāde, minēto atļauju uzskata par pamatotu. Grozījums Nr. 467 Regulas priekšlikums 47. pants – 4. punkts 4.  Ja 15 kalendāro dienu laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dalībvalsts ceļ iebildumus pret citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu izdotajām atļaujām vai Komisija uzskata, ka atļauja ir pretrunā Savienības tiesību aktiem vai 2. punktā minētais dalībvalstu secinājums par attiecīgās sistēmas atbilstību nav pamatots, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar attiecīgo dalībvalsti; notiek apspriešanās ar attiecīgo(-ajiem) operatoru(-iem), un viņam(-iem) ir nodrošināta iespēja izklāstīt savu viedokli. To ņemot vērā, Komisija izlemj, vai atļauja ir pamatota vai nav. Komisija savu lēmumu adresē attiecīgajai dalībvalstij un attiecīgajam operatoram vai operatoriem. 4.  Ja 15 kalendāro dienu laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dalībvalsts ceļ iebildumus pret citu dalībvalstu valsts uzraudzības iestādes izdotu pieprasījumu vai Komisija uzskata, ka atļauja ir pretrunā Savienības tiesību aktiem vai 2. punktā minētais dalībvalstu secinājums par attiecīgās sistēmas atbilstību nav pamatots, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar attiecīgo dalībvalsti un MI biroju; notiek apspriešanās ar attiecīgo(-ajiem) operatoru(-iem), un viņam(-iem) ir nodrošināta iespēja izklāstīt savu viedokli. To ņemot vērā, Komisija izlemj, vai atļauja ir pamatota vai nav. Komisija savu lēmumu adresē attiecīgajai dalībvalstij un attiecīgajam(-iem) operatoram(-iem). Grozījums Nr. 468 Regulas priekšlikums 47. pants – 5. punkts 5.  Ja atļauju uzskata par nepamatotu, attiecīgās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde to atsauc. 5.  Ja atļauju uzskata par nepamatotu, attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde to atsauc. Grozījums Nr. 469 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts 1.  Sagādātājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katrai AI sistēmai un glabā to valsts kompetentajām iestādēm pieejamu 10 gadus pēc AI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. ES atbilstības deklarācijā norāda tās AI sistēmas identitāti, kurai deklarācija ir sagatavota. ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma nodod attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm. 1.  Sagādātājs rakstiski sagatavo fizisku vai elektronisku un mašīnlasāmu ES atbilstības deklarāciju katrai augsta riska MI sistēmai un glabā to valsts uzraudzības iestādēm pieejamu 10 gadus pēc augsta riska MI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma iesniedz valsts uzraudzības iestādei un attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm. Grozījums Nr. 470 Regulas priekšlikums 48. pants – 2. punkts 2.  ES atbilstības deklarācijā norāda, ka attiecīgā augsta riska AI sistēma atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. ES atbilstības deklarācijā iekļauj V pielikumā noteikto informāciju, un to tulko kādā no oficiālajām Savienības valodām vai valodās, ko pieprasa dalībvalsts(-is), kurā(-ās) ir pieejama attiecīgā augsta riska AI sistēma. 2.  ES atbilstības deklarācijā norāda, ka attiecīgā augsta riska MI sistēma atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. ES atbilstības deklarācijā iekļauj V pielikumā noteikto informāciju, un to tulko kādā no oficiālajām Savienības valodām vai valodās, ko pieprasa dalībvalsts(-is), kurā(-ās) ir laista tirgū vai pieejama attiecīgā augsta riska MI sistēma. Grozījums Nr. 471 Regulas priekšlikums 48. pants – 3. punkts 3.  Ja uz augsta riska AI sistēmām attiecas citi Savienības saskaņošanas tiesību akti, kuriem arī vajadzīga ES atbilstības deklarācija, par visiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami augsta riska AI sistēmai, sagatavo vienotu ES atbilstības deklarāciju. Deklarācijā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu Savienības saskaņošanas tiesību aktus, uz kuriem attiecas šī deklarācija. 3.  Ja uz augsta riska MI sistēmām attiecas citi Savienības saskaņošanas tiesību akti, kuriem arī vajadzīga ES atbilstības deklarācija, par visiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami augsta riska MI sistēmai, var sagatavot vienotu ES atbilstības deklarāciju. Deklarācijā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu Savienības saskaņošanas tiesību aktus, uz kuriem attiecas šī deklarācija. Grozījums Nr. 472 Regulas priekšlikums 48. pants – 5. punkts 5.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai atjauninātu V pielikumā noteiktās ES atbilstības deklarācijas saturu ar mērķi ieviest elementus, kas nepieciešami, ņemot vērā tehnikas attīstību. 5.  Pēc apspriešanās ar MI biroju Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai atjauninātu V pielikumā noteiktās ES atbilstības deklarācijas saturu ar mērķi ieviest elementus, kas nepieciešami, ņemot vērā tehnikas attīstību. Grozījums Nr. 473 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts 1.  Zīmi “CE” augsta riska AI sistēmām uzliek tā, lai tā būtu redzama, salasāma un neizdzēšama. Ja augsta riska AI sistēmas specifikas dēļ tas nav iespējams vai netiek prasīts, zīmi liek uz iepakojuma vai attiecīgā gadījumā uz pievienotās dokumentācijas. 1.  Fizisku zīmi “CE” augsta riska MI sistēmām pirms augsta riska MI sistēmas laišanas tirgū uzliek tā, lai tā būtu redzama, salasāma un neizdzēšama. Ja augsta riska MI sistēmas specifikas dēļ tas nav iespējams vai netiek prasīts, zīmi liek uz iepakojuma vai attiecīgā gadījumā uz pievienotās dokumentācijas. Tai var pievienot piktogrammu vai citu zīmi, kas norāda uz īpašu risku lietošanā. Grozījums Nr. 474 Regulas priekšlikums 49. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Digitālām tikai augsta riska MI sistēmām digitālu zīmi “CE” izmanto tikai tad, ja tai var viegli piekļūt, izmantojot MI sistēmas piekļuves saskarni, vai viegli pieejamu mašīnlasāmu kodu, vai citus elektroniskus līdzekļus. Grozījums Nr. 475 Regulas priekšlikums 49. pants – 3. punkts 3.  Zīmei “CE” seko pieteiktās struktūras identifikācijas numurs, ja tiek piemērota pielikuma 43. daļā norādītā atbilstības novērtēšanas procedūra. Identifikācijas numuru norāda arī visos reklāmas materiālos, kuros minēts, ka augsta riska AI sistēma atbilst zīmes “CE” prasībām. 3.  Zīmei “CE” seko pieteiktās struktūras identifikācijas numurs, ja tiek piemērota pielikuma 43. daļā norādītā atbilstības novērtēšanas procedūra. Pieteiktās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra vai pēc tās norādījumiem sagādātāja pilnvarots pārstāvis. Identifikācijas numuru norāda arī visos reklāmas materiālos, kuros minēts, ka augsta riska MI sistēma atbilst zīmes “CE” prasībām. Grozījums Nr. 476 Regulas priekšlikums 49. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Ja augsta riska MI sistēmas reglamentē arī citi Savienības tiesību akti, kas arī paredz zīmes “CE” piestiprināšanu, zīme “CE” norāda, ka šī augsta riska MI sistēma atbilst arī šo citu tiesību aktu prasībām. Grozījums Nr. 477 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. daļa – ievaddaļa Sagādātājs 10 gadus pēc augsta riska AI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā glabā valsts kompetentajām iestādēm pieejamu šādu dokumentāciju: Sagādātājs 10 gadus pēc augsta riska MI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā glabā valsts uzraudzības iestādei un valsts kompetentajām iestādēm pieejamu šādu dokumentāciju: Grozījums Nr. 478 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa Pirms 6. panta 2. punktā minētās augsta riska AI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā sagādātājs vai attiecīgā gadījumā pilnvarotais pārstāvis reģistrē šo sistēmu 60. pantā minētajā ES datubāzē. Pirms 6. panta 2. punktā minētās augsta riska MI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā sagādātājs vai attiecīgā gadījumā pilnvarotais pārstāvis reģistrē šo sistēmu 60. pantā minētajā ES datubāzē saskaņā ar 60. panta 2. punktu. Grozījums Nr. 479 Regulas priekšlikums 51. pants – 1.a daļa (jauna) Pirms augsta riska MI sistēmas nodošanas ekspluatācijā vai izmantošanas saskaņā ar 6. panta 2. punktu šīs MI sistēmas izmantošanu 60. pantā minētajā ES datubāzē reģistrē šādas ieviesēju kategorijas: a)  ieviesēji, kas ir publiskas iestādes vai Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, vai ieviesēji, kas rīkojas to vārdā; b)  ieviesēji, kas ir uzņēmumi, kuri saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1925 ir norīkoti pildīt vārtziņa pienākumus. Grozījums Nr. 480 Regulas priekšlikums 51. pants – 1.b daļa (jauna) Ieviesējiem, uz kuriem neattiecas 1.a punkts, ir tiesības brīvprātīgi reģistrēt 6. panta 2. punktā minētās augsta riska MI sistēmas izmantošanu 60. pantā minētajā ES datubāzē. Grozījums Nr. 481 Regulas priekšlikums 51. pants – 1.c daļa (jauna) Tūlīt pēc katras būtiskas modifikācijas ir jāaizpilda atjaunināts reģistrācijas ieraksts. Grozījums Nr. 482 Regulas priekšlikums IV sadaļa PIENĀKUMS NODROŠINĀT PĀRREDZAMĪBU NOTEIKTĀM AI SISTĒMĀM PĀRREDZAMĪBAS PIENĀKUMI Grozījums Nr. 483 Regulas priekšlikums 52. pants – virsraksts Pienākums nodrošināt pārredzamību noteiktām AI sistēmām Pārredzamības pienākumi Grozījums Nr. 484 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts 1.  Sagādātāji nodrošina, ka AI sistēmas, kas paredzētas saskarsmei ar fiziskām personām, projektē un izstrādā tā, lai fiziskās personas tiktu informētas par to, ka tās ir saskarsmē ar AI sistēmu, ja vien tas nav pats par sevi saprotams attiecīgajos apstākļos un izmantošanas kontekstā. Šis pienākums neattiecas uz AI sistēmām, kuras ir likumiski atļautas noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības, ja šīs sistēmas nav pieejamas sabiedrībai ziņošanai par noziedzīgu nodarījumu. 1.  Sagādātāji nodrošina, ka MI sistēmas, kas paredzētas saskarsmei ar fiziskām personām, projektē un izstrādā tā, ka MI sistēma, pats sagādātājs vai lietotājs laikus, skaidri un saprotami informē fizisko personu, kura ir saskarsmē ar MI sistēmu, par to, ka tā ir saskarsmē ar MI sistēmu, ja vien tas nav pats par sevi saprotams attiecīgajos apstākļos un izmantošanas kontekstā. Attiecīgā gadījumā šī informācija ietver arī to, kuru funkciju pamatā ir MI, vai pastāv cilvēka virsvadība un kurš ir atbildīgs par lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī pastāvošās tiesības un procesus, kas saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem fiziskām personām vai to pārstāvjiem dod iespēju iebilst pret šādu sistēmu piemērošanu tām un vērsties tiesā pret MI sistēmu pieņemtiem lēmumiem vai sakarā ar to radīto kaitējumu, tostarp tiesības lūgt skaidrojumu. Šis pienākums neattiecas uz MI sistēmām, kuras ir likumiski atļautas noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības, ja šīs sistēmas nav pieejamas sabiedrībai ziņošanai par noziedzīgu nodarījumu. Grozījums Nr. 485 Regulas priekšlikums 52. pants – 2. punkts 2.  Emociju uztveršanas sistēmas vai biometriskās kategorizācijas sistēmas lietotāji informē fiziskās personas par sistēmas darbību, kurai tās pakļautas. Šis pienākums neattiecas uz AI sistēmām, kuras izmanto biometriskai kategorizācijai un ar kurām ir likumiski atļauts atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. 2.  Emociju uztveršanas sistēmas vai biometriskās kategorizācijas sistēmas, kas nav aizliegta ar 5. pantu, lietotāji par sistēmas darbību laikus, skaidri un saprotami informē fiziskās personas, kas ir ar to saskarē, un saņem to piekrišanu pirms biometrisko un citu persondatu apstrādes saskaņā ar attiecīgi Regulu (ES) 2016/679, Regulu (ES) 2016/1725 un Direktīvu (ES) 2016/280. Šis pienākums neattiecas uz MI sistēmām, kuras izmanto biometriskai kategorizācijai un ar kurām ir likumiski atļauts atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. Grozījums Nr. 486 Regulas priekšlikums 52. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Tādas AI sistēmas lietotāji, kura rada vai manipulē ar attēlu, audio vai video saturu, kas ievērojami atgādina reālas personas, objektus, vietas vai citas vienības vai notikumus un cilvēkam maldinoši šķistu autentisks vai patiess (“dziļviltojums”), atklāj, ka saturs ir mākslīgi radīts vai manipulēts. 3.  Tādas MI sistēmas lietotāji, kura rada vai manipulē teksta, audio vai vizuālo saturu, kas maldīgi šķistu autentisks vai patiess un kas bez piekrišanas attēlo cilvēkus it kā sakām vai darām kaut ko, ko viņi nav teikuši vai darījuši (“dziļviltojums”), pienācīgi, laikus, skaidri un redzami izpauž, ka saturs ir mākslīgi radīts vai manipulēts, kā arī, ja iespējams, saturu radījušās vai manipulējušās fiziskās vai juridiskās personas vārdu vai nosaukumu. Izpaušana nozīmē satura marķēšanu ar informāciju, ka saturs ir neautentisks, satura saņēmējam skaidri redzamā veidā. Lai marķētu saturu, lietotāji ņem vērā vispāratzītos jaunākos sasniegumus un relevantos saskaņotos standartus un specifikācijas. Grozījums Nr. 487 Regulas priekšlikums 52. pants – 3. punkts – 2. daļa Pirmo daļu tomēr nepiemēro, ja lietošana ir likumīgi atļauta noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības vai ja tas ir nepieciešams, lai izmantotu tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz mākslas un zinātnes brīvību, kas garantētas ES Pamattiesību hartā, un ievērojot atbilstošus trešo personu tiesību un brīvību aizsardzības pasākumus. 3.a  Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja tādas MI sistēmas lietošana, kas rada vai manipulē teksta, audio vai vizuālo saturu, ir likumiski atļauta vai ja tā ir nepieciešama, lai izmantotu tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz mākslas un zinātnes brīvību, kas garantētas ES Pamattiesību hartā, un ievērojot attiecīgos trešo personu tiesību un brīvību aizsardzības pasākumus. Ja saturs ir daļa no acīmredzami radoša, satīriska, mākslinieciska vai fikcionāla kinematogrāfiska, videospēļu vizuālā materiāla vai analoga darba vai programmas, 3. punktā noteiktie pārredzamības pienākumi attiecas tikai uz šāda radīta vai manipulēta satura pastāvēšanas izpaušanu pienācīgā, skaidrā un redzamā veidā, kas nekavē darba demonstrēšanu, un attiecīgā gadījumā piemērojamo autortiesību izpaušanu. Tas arī neliedz tiesībaizsardzības iestādēm izmantot MI sistēmas, kas paredzētas dziļviltojumu atklāšanai un ar to izmantošanu saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Grozījums Nr. 488 Regulas priekšlikums 52. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Šā panta 1.–3. punktā minēto informāciju fiziskām personām sniedz vēlākais pirmās mijiedarbes vai saskares laikā. Tā ir piekļūstama neaizsargātām personām, piemēram, bērniem vai personām ar invaliditāti, pilnīga, attiecīgā gadījumā ietver iejaukšanās vai signalizēšanas procedūras, ko var izmantot eksponētā fiziskā persona un kas atbilst vispāratzītajiem jaunākajiem sasniegumiem un relevantajiem saskaņotajiem standartiem un kopīgajām specifikācijām. Grozījums Nr. 489 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts 1.  AI “regulatīvās smilškastes”, ko izveidojusi viena vai vairākas dalībvalstu kompetentā(-ās) iestāde(-es) vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, nodrošina kontrolētu vidi, kas ierobežotu laiku atvieglina inovatīvu AI sistēmu izstrādi, testēšanu un validēšanu pirms laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā pēc īpaša plāna. Tas notiek tiešā kompetento iestāžu uzraudzībā un vadībā, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām un attiecīgā gadījumā citiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, kas tiek uzraudzīti “smilškastē”. 1.  Dalībvalstis valsts līmenī izveido vismaz vienu MI “regulatīvo smilškasti”, kas sāk darboties ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot šo regulu. Šo “regulatīvo smilškasti” var izveidot arī kopā ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm. Grozījums Nr. 490 Regulas priekšlikums 53. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Var izveidot arī papildu MI “regulatīvās smilškastes” reģionālā vai vietējā līmenī vai kopīgi ar citām dalībvalstīm. Grozījums Nr. 491 Regulas priekšlikums 53. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  Komisija un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs atsevišķi, kopīgi vai sadarbībā ar vienu vai vairākām dalībvalstīm var arī izveidot MI “regulatīvās smilškastes” Savienības līmenī. Grozījums Nr. 492 Regulas priekšlikums 53. pants – 1.c punkts (jauns) 1.c  Izveidotājas iestādes piešķir pietiekamus resursus, lai efektīvi un savlaicīgi izpildītu šā panta prasības. Grozījums Nr. 493 Regulas priekšlikums 53. pants – 1.d punkts (jauns) 1.d  MI “regulatīvās smilškastes” saskaņā ar 53.a pantā izklāstītajiem kritērijiem nodrošina kontrolētu vidi, kas sekmē inovāciju un inovatīvu MI sistēmu izstrādi, testēšanu un validēšanu ierobežotu laikposmu pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā atbilstīgi īpašam plānam, par kuru vienojušies potenciālie sistēmu sagādātāji un “regulatīvās smilškastes” izveidotāja iestāde. Grozījums Nr. 494 Regulas priekšlikums 53. pants – 1.e punkts (jauns) 1.e  MI “regulatīvās smilškastes” izveido, lai palīdzētu sasniegt šādus mērķus: a)  attiecībā uz kompetentajām iestādēm — sniegt norādījumus MI sistēmu potenciālajiem sagādātājiem, lai panāktu regulatīvo atbilstību šai regulai vai attiecīgā gadījumā citiem piemērojamiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem; b)  attiecībā uz potenciālajiem sagādātājiem — atļaut un atvieglot ar MI sistēmām saistītu inovatīvu risinājumu testēšanu un izstrādi; c)  nodrošināt regulatīvu mācīšanos kontrolētā vidē. Grozījums Nr. 495 Regulas priekšlikums 53. pants – 1.f punkts (jauns) 1.f  Izveidotājas iestādes “regulatīvajā smilškastē” sniedz norādījumus un nodrošina uzraudzību, lai identificētu riskus, jo īpaši attiecībā uz pamattiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, veselību un drošību, kā arī vidi, testētu un demonstrētu identificēto risku mazināšanas pasākumus un to efektivitāti un nodrošinātu atbilstību šīs regulas un attiecīgā gadījumā citu Savienības un dalībvalstu tiesību aktu prasībām. Grozījums Nr. 496 Regulas priekšlikums 53. pants – 1.g punkts (jauns) 1.g  Izveidotājas iestādes “regulatīvajā smilškastē” potenciālajiem sistēmu sagādātājiem, kuri izstrādā augsta riska MI sistēmas, sniedz norādījumus un nodrošina uzraudzību attiecībā uz to, kā izpildīt šajā regulā noteiktās prasības, lai MI sistēmas varētu iziet no “regulatīvās smilškastes” ar pārliecību, ka tās atbilst šīs regulas īpašajām prasībām, kas “smilškastē” tika novērtētas. Ciktāl MI sistēma atbilst prasībām brīdī, kad tā iziet no “smilškastes”, tiek uzskatīts, ka tā atbilst šai regulai. Šajā sakarībā tirgus uzraudzības iestādes vai attiecīgā gadījumā pieteiktās struktūras atbilstības novērtēšanas procedūru vai tirgus uzraudzības pārbaužu kontekstā ņem vērā “regulatīvās smilškastes” izveidotājas iestādes sagatavotos noslēguma ziņojumus. Grozījums Nr. 497 Regulas priekšlikums 53. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tādā mērā, kādā inovatīvās AI sistēmas ietver persondatu apstrādi vai citādi atrodas tādu citu valsts iestāžu vai kompetento iestāžu pārraudzībā, kas dod vai atbalsta piekļuvi datiem, valsts datu aizsardzības iestādes un šīs citas valsts iestādes ir saistītas ar AI “regulatīvās smilškastes” darbību. 2.  Izveidotājas iestādes nodrošina, ka tādā mērā, kādā inovatīvās MI sistēmas ietver persondatu apstrādi vai citādi atrodas tādu citu valsts iestāžu vai kompetento iestāžu pārraudzībā, kas dod vai atbalsta piekļuvi persondatiem, valsts datu aizsardzības iestādes, 1.b punktā minētajos gadījumos EDAU un šīs citas valsts iestādes ir saistītas ar MI “regulatīvās smilškastes” darbību un ir iesaistītas minēto aspektu uzraudzībā, pilnībā ievērojot savus attiecīgos uzdevumus un pilnvaras. Grozījums Nr. 498 Regulas priekšlikums 53. pants – 3. punkts 3.  AI “regulatīvās smilškastes” neietekmē kompetento iestāžu uzraudzības un korekcijas pilnvaras. Būtiski riski veselībai, drošībai un pamattiesībām, kas konstatēti šādu sistēmu izstrādes un testēšanas laikā, tiek nekavējoties mazināti un, ja tas nav iespējams, izstrādes un testēšanas procesu uz šādu risku mazināšanas laiku aptur. 3.  MI “regulatīvās smilškastes” neietekmē kompetento iestāžu, tostarp reģionālā vai vietējā līmeņa iestāžu, uzraudzības un korekcijas pilnvaras. Būtiski riski pamattiesībām, demokrātijai un tiesiskumam, veselībai, drošībai vai videi, kas konstatēti šādu MI sistēmu izstrādes un testēšanas laikā, tiek nekavējoties un pienācīgi mazināti. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas uz laiku vai pastāvīgi apturēt testēšanas procesu vai dalību “smilškastē”, ja efektīva ietekmes mazināšana nav iespējama, un par šādu lēmumu informē MI biroju. Grozījums Nr. 499 Regulas priekšlikums 53. pants – 4. punkts 4.  AI “regulatīvās smilškastes” dalībnieki saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem par atbildību atbild par kaitējumu, kas nodarīts trešām personām “smilškastē” notiekošo eksperimentu rezultātā. 4.  Potenciālie sagādātāji, kas darbojas “regulatīvajā smilškastē”, saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem par atbildību atbild par kaitējumu, kas nodarīts trešām personām “smilškastē” notiekošo eksperimentu rezultātā. Tomēr, ja potenciālais sagādātājs(-i) ievēro 1.c punktā minēto īpašo plānu un dalības noteikumus un labticīgi ievēro “smilškastes” izveidotāju iestāžu sniegtos norādījumus, minētās iestādes nepiemēro administratīvus naudus sodus par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Grozījums Nr. 500 Regulas priekšlikums 53. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir izveidojušas AI “regulatīvās smilškastes”, koordinē savas darbības un sadarbojas Eiropas Mākslīgā intelekta padomes satvarā. Tās iesniedz AI padomei un Komisijai ikgadējus ziņojumus par šo shēmu īstenošanas rezultātiem, ieskaitot paraugpraksi, gūto pieredzi un ieteikumus par to struktūru un – attiecīgā gadījumā – par šīs regulas un citu tādu Savienības tiesību aktu piemērošanu, ko tās uzrauga “smilškastē”. 5.  “Regulatīvo smilškastu” izveidotājas iestādes koordinē savas darbības un sadarbojas MI biroja satvarā. Grozījums Nr. 501 Regulas priekšlikums 53. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Izveidotājas iestādes informē MI biroju par “regulatīvās smilškastes” izveidi un var lūgt atbalstu un norādījumus. MI birojs dara publiski pieejamu plānoto un pastāvošo “regulatīvo smilškastu” sarakstu un atjaunina to, lai veicinātu ciešāku mijiedarbību šajās “smilškastēs” un starpvalstu sadarbību. Grozījums Nr. 502 Regulas priekšlikums 53. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  Izveidotājas iestādes iesniedz MI birojam un Komisijai, ja vien Komisija nav vienīgā izveidotāja iestāde, ikgadējus ziņojumus, sākot no viena gada pēc “regulatīvās smilškastes” izveides un pēc tam katru gadu līdz tās darbības beigām un noslēguma ziņojumam. Šajos ziņojumos sniedz informāciju par minēto “regulatīvo smilškastu” darbības gaitu un rezultātiem, ieskaitot paraugpraksi, incidentus, gūto pieredzi un ieteikumus par to struktūru, un attiecīgā gadījumā par šīs regulas un citu tādu Savienības tiesību aktu piemērošanu un iespējamu pārskatīšanu, kuru īstenošanu “smilškastē” uzrauga. Minētos gada ziņojumus vai to kopsavilkumus dara pieejamus sabiedrībai tiešsaistē. Grozījums Nr. 503 Regulas priekšlikums 53. pants – 6. punkts 6.  AI “regulatīvās smilškastes” darbības kārtību un nosacījumus, tostarp atbilstības kritērijus un procedūru, kas nosaka pieteikšanos tajā, atlasi, dalību un iziešanas no “smilškastes”, kā arī dalībnieku tiesības un pienākumus nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 74. panta 2. punktā. 6.  Komisija izstrādā vienotu un specializētu saskarni, kas ietver visu attiecīgo informāciju par “regulatīvajām smilškastēm”, un vienotu kontaktpunktu Savienības līmenī, kura uzdevums ir nodrošināt saziņu ar “regulatīvajām smilškastēm” un ļaut ieinteresētajām personām uzdot jautājumus kompetentajām iestādēm un saņemt nesaistošus norādījumus par tādu inovatīvu produktu, pakalpojumu un darījumdarbības modeļu atbilstību, kuros integrētas MI tehnoloģijas. Komisija attiecīgā gadījumā proaktīvi koordinē darbības ar valsts, reģionālajām un arī vietējām iestādēm. Grozījums Nr. 504 Regulas priekšlikums 53. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Komisijai 1. un 1.a punkta nolūkā ir papildinoša loma, jo tā ļauj dalībvalstīm izmantot to speciālās zināšanas un, no otras puses, palīdz un nodrošina tehnisko izpratni un resursus tām dalībvalstīm, kuras vēlas saņemt norādījumus par šo “regulatīvo smilškastu” izveidi un darbību. Grozījums Nr. 505 Regulas priekšlikums 53.a pants (jauns) 53.a pants MI “regulatīvo smilškastu” darbības kārtība 1.  Lai izvairītos no sadrumstalotības Savienībā, Komisija, apspriežoties ar MI biroju, pieņem deleģēto aktu, kurā sīki izklāstīta MI “regulatīvo smilškastu” izveides, izstrādes, īstenošanas, darbības un uzraudzības kārtība, tostarp atbilstības kritēriji un procedūra, kā notiek pieteikšanās dalībai “smilškastē”, atlase, dalība un iziešana no “smilškastes”, kā arī dalībnieku tiesības un pienākumi, pamatojoties uz šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem. 2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantā minēto procedūru ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nodrošina, ka: a)  “regulatīvās smilškastes” ir atvērtas jebkuram potenciālam MI sistēmas sagādātājam, kas atbilst atbilstības un atlases kritērijiem. Kritēriji dalībai “regulatīvajā smilškastē” ir pārredzami un taisnīgi, un izveidotājas iestādes par savu lēmumu informē pieteikumu iesniedzējus trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas; b)  “regulatīvās smilškastes” nodrošina plašu un vienlīdzīgu piekļuvi un atbilst dalības pieprasījumam; c)  piekļuve MI “regulatīvajām smilškastēm” ir bez maksas MVU un jaunuzņēmumiem, neskarot ārkārtas izmaksas, ko izveidotājas iestādes var atgūt taisnīgā un samērīgā veidā; d)  “regulatīvās smilškastes” atvieglo citu attiecīgo dalībnieku, piemēram, pieteikto struktūru un standartizācijas organizāciju (MVU, jaunuzņēmumu, uzņēmumu, inovatoru, testēšanas un eksperimentēšanas struktūru, pētniecības un eksperimentēšanas laboratoriju, digitālās inovācijas centru, izcilības centru un individuālu pētnieku) iesaisti MI ekosistēmā, lai nodrošinātu un atvieglotu sadarbību ar publisko un privāto sektoru; e)  ļauj potenciālajiem sagādātājiem kontrolētā vidē izpildīt šajā regulā noteiktos atbilstības novērtēšanas pienākumus vai brīvprātīgi piemērot 69. pantā minētos rīcības kodeksus; f)  procedūras, procesi un administratīvās prasības attiecībā uz pieteikšanos dalībai “smilškastē”, atlasi, dalību un iziešanu no “smilškastes” ir vienkāršas, viegli saprotamas un tiek skaidri paziņotas, lai atvieglotu MVU un jaunuzņēmumu ar ierobežotām juridiskajām un administratīvajām spējām dalību, un tās ir racionalizētas visā Savienībā, lai nepieļautu sadrumstalotību un lai dalība “regulatīvā smilškastē”, ko izveidojusi dalībvalsts, Komisija vai EDAU, tiktu savstarpēji un vienādi atzīta un tai būtu vienādas juiridiskās sekas visā Savienībā; g)  dalība MI “regulatīvajā smilškastē” ir ierobežota uz projekta sarežģītībai un mērogam piemērotu laikposmu; h)  “regulatīvās smilškastes” veicina programmatūras rīku un infrastruktūras izstrādi MI sistēmu testēšanai, salīdzinošai novērtēšanai un to aspektu izvērtēšanai un izskaidrošanai, kas ir relevanti “smilškastēm”, piemēram, precizitāte, noturība un kiberdrošība, kā arī risku samazināšana pamattiesībām, videi un sabiedrībai kopumā. 3.  Potenciālajiem “smilškastu” sagādātājiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, atvieglo piekļuvi pirmsieviešanas pakalpojumiem, piemēram, norādījumiem par šīs regulas īstenošanu, citiem pievienotās vērtības radīšanas pakalpojumiem, piemēram, palīdzībai ar standartizācijas dokumentiem, sertifikāciju un konsultācijām, un citām digitālā vienotā tirgus iniciatīvām, piemēram, testēšanas un eksperimentēšanas struktūrām, digitālajiem centriem, izcilības centriem un ES salīdzinošās novērtēšanas spējām. Grozījums Nr. 506 Regulas priekšlikums 54. pants – virsraksts Persondatu turpmāka apstrāde noteiktu AI sistēmu izstrādei vispārības interesēs AI “regulatīvajā smilškastē” Datu turpmāka apstrāde noteiktu MI sistēmu izstrādei vispārības interesēs MI “regulatīvajā smilškastē” Grozījums Nr. 507 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Persondatus, kas likumīgi savākti citiem mērķiem, AI “regulatīvajā smilškastē” apstrādā, lai izstrādātu un testētu atsevišķas inovatīvas AI sistēmas, ar šādiem nosacījumiem: 1.  Persondatus, kas likumīgi savākti citiem mērķiem, MI “regulatīvajā smilškastē” var apstrādāt tikai ar mērķi izstrādāt un testēt atsevišķas inovatīvas MI sistēmas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: Grozījums Nr. 508 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa (a)  inovatīvās AI sistēmas izstrādā, lai aizsargātu būtiskas vispārības intereses vienā vai vairākās no šīm jomām: (a)  MI sistēmas izstrādā, lai aizsargātu būtiskas vispārības intereses vienā vai vairākās no šīm jomām: (ii)  sabiedrības drošība un sabiedrības veselība, arī slimību atklāšana, diagnostika, profilakse, kontrole un ārstniecība; (iii)  augsta līmeņa aizsardzība un vides kvalitātes uzlabošana, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, piesārņojums, kā arī klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām; (iiia)  transporta sistēmu, kritiskās infrastruktūras un tīklu drošība un noturība. Grozījums Nr. 509 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts (i)  noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana vai vainīgo saukšana pie atbildības, vai kriminālsodu izpilde, arī aizsardzība pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršana, ko veic kompetento iestāžu kontrolē un atbildībā. Apstrādes pamatā ir dalībvalstu vai Savienības tiesību akti; svītrots Grozījums Nr. 510 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  ir efektīvi uzraudzības mehānismi, lai varētu noteikt, vai “smilškastes” eksperimentēšanas laikā var rasties augsts risks datu subjektu pamattiesībām, kā arī reaģēšanas mehānisms, lai šos riskus ātri mazinātu un vajadzības gadījumā apturētu datu apstrādi; (c)  ir efektīvi uzraudzības mehānismi, lai varētu noteikt, vai “smilškastes” eksperimentēšanas laikā var rasties augsts risks datu subjektu tiesībām un brīvībām, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 35. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 35. pantā, kā arī reaģēšanas mehānisms, lai šos riskus ātri mazinātu un vajadzības gadījumā apturētu datu apstrādi; Grozījums Nr. 511 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  persondati, kas jāapstrādā “smilškastes” vidē, atrodas funkcionāli nodalītā, izolētā un aizsargātā datu apstrādes vidē dalībnieku kontrolē, un piekļuve šiem datiem ir tikai pilnvarotām personām; (d)  persondati, kas jāapstrādā “smilškastes” vidē, atrodas funkcionāli nodalītā, izolētā un aizsargātā datu apstrādes vidē potenciālo sagādātāju kontrolē, un piekļuve šiem datiem ir tikai pilnvarotām personām; Grozījums Nr. 512 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – f apakšpunkts (f)  persondatu apstrāde “smilškastes” vidē neraisa pasākumus vai lēmumus, kas ietekmē datu subjektus; (f)  persondatu apstrāde “smilškastes” vidē neraisa pasākumus vai lēmumus, kas ietekmē datu subjektus, un neietekmē to tiesību piemērošanu, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par persondatu aizsardzību; Grozījums Nr. 513 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – g apakšpunkts (g)  persondati, kas apstrādāti “smilškastes” vidē, tiek dzēsti, tiklīdz dalība “smilškastē” ir beigusies vai pienākušas persondatu glabāšanas perioda beigas; (g)  persondati, kas apstrādāti “smilškastes” vidē, tiek aizsargāti, izmantojot pienācīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, un dzēsti, tiklīdz dalība “smilškastē” ir beigusies vai pienākušas persondatu glabāšanas perioda beigas; Grozījums Nr. 514 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – h apakšpunkts (h)  žurnāldatnes par persondatu apstrādi “smilškastes” vidē tiek glabātas visu dalības “smilškastē” laiku un vienu gadu pēc tās izbeigšanas, tikai tam un vienīgi tik ilgi, kā nepieciešams pārskatatbildības un dokumentēšanas pienākumu izpildei saskaņā ar šo pantu vai citiem piemērojamiem Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem; (h)  žurnāldatnes par persondatu apstrādi “smilškastes” vidē tiek glabātas visu dalības “smilškastē” laiku un vienu gadu pēc tās izbeigšanas; Grozījums Nr. 515 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – j apakšpunkts (j)  īss kopsavilkums par “smilškastē” izstrādāto AI projektu, tā mērķi un gaidāmiem rezultātiem, kas publicēts kompetento iestāžu tīmekļa vietnē. (j)  īss kopsavilkums par “smilškastē” izstrādāto MI sistēmu, tās mērķi, hipotēzēm un gaidāmiem rezultātiem, kas publicēts kompetento iestāžu tīmekļa vietnē. Grozījums Nr. 516 Regulas priekšlikums 54.a pants (jauns) 54.a pants MI pētniecības un izstrādes veicināšana, atbalstot sociāli un videi labvēlīgus rezultātus 1.  Dalībvalstis veicina tādu MI risinājumu pētniecību un izstrādi, ar kuriem atbalsta sociāli un videi labvēlīgus rezultātus, tostarp, bet ne tikai uz MI balstītu risinājumu izstrādi, lai palielinātu piekļūstamību personām ar invaliditāti, novērstu sociālekonomisko nevienlīdzību un sasniegtu ilgtspējas un vides mērķus: (a)  sniedzot attiecīgajiem projektiem prioritāru piekļuvi MI “regulatīvajām smilškastēm”, ciktāl šie projekti atbilst attiecināmības nosacījumiem; (b)  piešķirot publisko finansējumu, tostarp no attiecīgajiem ES fondiem, MI pētniecībai un izstrādei, lai atbalstītu sociāli un videi labvēlīgus rezultātus; (c)  organizējot īpašus izpratnes veicināšanas pasākumus par šīs regulas piemērošanu, īpaša finansējuma pieejamību un pieteikšanās procedūrām, kas pielāgotas minēto projektu vajadzībām; (d)  attiecīgā gadījumā izveidojot pieejamus īpašus kanālus saziņai projektu ietvaros, tostarp “smilškastēs”, lai sniegtu norādījumus un atbildētu uz jautājumiem par šīs regulas īstenošanu. Dalībvalstis atbalsta pilsonisko sabiedrību un sociālās jomas ieinteresētās personas, lai tās vadītu šādus projektus vai piedalītos tajos. Grozījums Nr. 517 Regulas priekšlikums 55. pants – virsraksts Pasākumi mazapjoma sagādātājiem un lietotājiem Pasākumi MVU, jaunuzņēmumiem un lietotājiem Grozījums Nr. 518 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  dod mazapjoma sagādātājiem un jaunuzņēmumiem prioritāru piekļuvi AI “regulatīvajām smilškastēm”, ciktāl tie atbilst atbilstības nosacījumiem; (a)  dod Savienībā iedibinātiem MVU un jaunuzņēmumiem prioritāru piekļuvi MI “regulatīvajām smilškastēm”, ciktāl tie atbilst atbilstības nosacījumiem; Grozījums Nr. 519 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  organizē īpašas izpratnes veicināšanas darbības par šīs regulas piemērošanu, kas pielāgotas mazapjoma sagādātāju un lietotāju vajadzībām; (b)  organizē īpašas izpratnes veicināšanas un augstāku digitālo prasmju attīstīšanas darbības par šīs regulas piemērošanu, kas pielāgotas MVU, jaunuzņēmumu un lietotāju vajadzībām; Grozījums Nr. 520 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  vajadzības gadījumā izveido īpašu kanālu saziņai ar mazapjoma sagādātājiem, lietotājiem un citiem novatoriem, lai sniegtu norādījumus un atbildētu uz jautājumiem par šīs regulas īstenošanu. (c)  izmanto pašreizējos īpaši paredzētos kanālus un vajadzības gadījumā izveido jaunus īpašus kanālus saziņai ar MVU, jaunuzņēmumiem, lietotājiem un citiem novatoriem, lai sniegtu norādījumus un atbildētu uz jautājumiem par šīs regulas īstenošanu; Grozījums Nr. 521 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  veicina MVU un citu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību standartizācijas izstrādes procesā. Grozījums Nr. 522 Regulas priekšlikums 55. pants – 2. punkts 2.  Nosakot maksas par atbilstības novērtēšanu saskaņā ar 43. pantu, ņem vērā mazapjoma sagādātāju īpašās intereses un vajadzības, samazinot šīs maksas proporcionāli to lielumam un tirgus lielumam. 2.  Nosakot maksas par atbilstības novērtēšanu saskaņā ar 43. pantu, ņem vērā MVU, jaunuzņēmumu un lietotāju īpašās intereses un vajadzības, samazinot šīs maksas proporcionāli to izstrādāšanas pakāpei, lielumam, tirgus lielumam un pieprasījumam tirgū. Komisija regulāri novērtē MVU un jaunuzņēmumu sertifikācijas un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, tostarp pārredzamās apspriedēs ar MVU, jaunuzņēmumiem un lietotājiem, un sadarbojas ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas samazinātu šādas izmaksas. Komisija par šiem konstatējumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no ziņojuma par šīs regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu, kas paredzēts 84. panta 2. punktā. Grozījums Nr. 523 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. nodaļa – virsraksts Virsraksts 1. IEDAĻA. Vispārīgi noteikumi par Eiropas Mākslīgā intelekta biroju Grozījums Nr. 524 Regulas priekšlikums 56. pants – virsraksts Eiropas Mākslīgā intelekta padomes izveidošana Eiropas Mākslīgā intelekta biroja izveidošana Grozījums Nr. 525 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts 1.  Tiek izveidota Eiropas mākslīgā intelekta padome (“AI padome”). 1.  Ar šo tiek izveidots Eiropas mākslīgā intelekta birojs (“MI birojs”). MI birojs ir neatkarīga Savienības struktūra. Tam ir juridiskas personas statuss. Grozījums Nr. 526 Regulas priekšlikums 56. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  AI padome sniedz konsultācijas un palīdzību Komisijai, lai: 2.  MI birojam ir sekretariāts, un tam ir pienācīgs finansējums un personāls, lai tas varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Grozījums Nr. 527 Regulas priekšlikums 56. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  MI birojs atrodas Briselē. Grozījums Nr. 528 Regulas priekšlikums 56.a pants (jauns) 56.a pants Struktūra MI biroja administratīvo un pārvaldības struktūru veido: (a)  valde, tostarp priekšsēdētājs, (b)  sekretariāts, ko vada izpilddirektors, (c)  konsultatīvs forums. Grozījums Nr. 529 Regulas priekšlikums 56.b pants (jauns) 56.b pants MI biroja uzdevumi MI birojs veic šādus uzdevumus: a)  atbalsta un konsultē dalībvalstis, valstu uzraudzības iestādes, Komisiju un citas Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras, un sadarbojas ar tiem attiecībā uz šīs regulas īstenošanu; b)  uzrauga un nodrošina šīs regulas efektīvu un konsekventu piemērošanu, neskarot valstu uzraudzības iestāžu uzdevumus; c)  veicina koordināciju starp valstu uzraudzības iestādēm, kas ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanu; d)  darbojas kā starpnieks diskusijās par nopietnām domstarpībām, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm attiecībā uz šīs regulas piemērošanu; e)  koordinē kopīgas izmeklēšanas, kas tiek veiktas saskaņā ar 66.a pantu; f)  veicina efektīvu sadarbību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām; g)  apkopo un izplata dalībvalstu speciālās zināšanas un paraugpraksi un palīdz dalībvalstu uzraudzības iestādēm un Komisijai attīstīt organizatoriskās un tehniskās zināšanas, kas vajadzīgas šīs regulas īstenošanai, tostarp veicinot Savienības ekspertu kopuma izveidi un uzturēšanu; h)  pēc savas iniciatīvas vai pēc valdes vai Komisijas pieprasījuma izskata jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu, un sniedz atzinumus, ieteikumus vai rakstiskus komentārus, tostarp attiecībā uz: (i)  tehniskām specifikācijām vai pastāvošajiem standartiem; (ii)  Komisijas pamatnostādnēm; (iii)  rīcības kodeksiem un to piemērošanu — ciešā sadarbībā ar nozari un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām; (iv)  regulas iespējamo pārskatīšanu, deleģēto aktu sagatavošanu un iespējamu šīs regulas saskaņošanu ar II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem; (v)  tādām tendencēm kā Eiropas konkurētspēja mākslīgā intelekta jomā pasaulē, mākslīgā intelekta ieviešana Savienībā, digitālo prasmju attīstība un jauni sistēmiski apdraudējumi saistībā ar mākslīgo intelektu; (vi)  norādījumiem par to, kā šo regulu piemēro arvien mainīgajai MI vērtības ķēžu tipoloģijai, jo īpaši par sekām, kas izriet no visu iesaistīto struktūru pārskatatbildības; i)  izdod: (i)  gada ziņojumu, kas ietver šīs regulas īstenošanas novērtējumu, pārskatu par 62. pantā minētajiem ziņojumiem par nopietniem incidentiem un par 60. pantā minētās datubāzes darbību, un (ii)  ieteikumus Komisijai par III pielikumā minēto aizliegto prakšu iedalīšanu kategorijās, augsta riska MI sistēmām, 69. pantā minētajiem rīcības kodeksiem un 4.a pantā izklāstīto vispārējo principu piemērošanu; j)  palīdz iestādēm izveidot un attīstīt “regulatīvās smilškastes” un veicina sadarbību starp “regulatīvajām smilškastēm”; k)  organizē sanāksmes ar Savienības aģentūrām un pārvaldības struktūrām, kuru uzdevumi ir saistīti ar mākslīgo intelektu un šīs regulas īstenošanu; l)  organizē ceturkšņa apspriedes ar konsultatīvo forumu un attiecīgā gadījumā sabiedriskās apspriešanas ar citām ieinteresētajām personām un publisko šo apspriežu rezultātus savā tīmekļa vietnē; m)  veicina sabiedrības informētību un izpratni par ieguvumiem, riskiem, aizsardzības pasākumiem, tiesībām un pienākumiem saistībā ar MI sistēmu izmantošanu; n)  veicina kopēju kritēriju izstrādi un tirgus dalībnieku un kompetento iestāžu vienotu izpratni par šajā regulā paredzētajiem attiecīgajiem jēdzieniem; o)  nodrošina pamata modeļu uzraudzību un organizē regulāru dialogu ar pamata modeļu izstrādātājiem par to atbilstību, kā arī MI sistēmām, kurās izmanto šādus MI modeļus; p)  sniedz skaidrojošus norādījumus par to, kā MI akts attiecas uz arvien mainīgo MI vērtības ķēžu tipoloģiju un kāda būs tā ietekme uz visu iesaistīto struktūru pārskatatbildību dažādos scenārijos, ņemot vērā vispāratzītos jaunākos sasniegumus, tostarp to, kas paredzēts attiecīgajos saskaņotajos standartos; q)  nodrošina īpašu pārraudzību un uzraudzību un institucionalizē regulāru dialogu ar pamata modeļu sagādātājiem par pamatu modeļu, kā arī tādu MI sistēmu atbilstību šīs regulas 28.b pantam, kas izmanto šādus MI modeļus, un par nozares paraugpraksi pašpārvaldes jomā. Jebkurā šādā sanāksmē var piedalīties un sniegt ieguldījumu valsts uzraudzības iestādes, pieteiktās struktūras un tirgus uzraudzības iestādes; r)  izdod un periodiski atjaunina pamatnostādnes par robežvērtībām, kas kvalificē pamata modeļa apmācību kā lielas apmācības sesiju, reģistrē un uzrauga zināmās lielās apmācības sesijas un sagatavo gada ziņojumu par pašreizējo stāvokli pamata modeļu izstrādē, izplatīšanā un izmantošanā, kā arī politikas risinājumus, kuru mērķis ir pievērsties pamata modeļiem raksturīgajiem riskiem un iespējām; s)  veicina MI pratību saskaņā ar 4.b pantu. Grozījums Nr. 530 Regulas priekšlikums 56.c pants (jauns) 56.c pants Pārskatatbildība, neatkarība un pārredzamība 1.  MI birojs: (a)  par savu darbību atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šo regulu, (b)  rīkojas neatkarīgi, veicot savus uzdevumus vai īstenojot savas pilnvaras, un (c)  nodrošina augstu pārredzamības līmeni attiecībā uz savām darbībām un šajā sakarībā izstrādā labu administratīvo praksi. Uz MI biroja rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001. Grozījums Nr. 531 Regulas priekšlikums 57.a pants (jauns) – 2. nodaļa – virsraksts Virsraksts 2. IEDAĻA. Valde Grozījums Nr. 532 Regulas priekšlikums 57.a pants (jauns) 57.a pants Valdes sastāvs 1.  Valdes sastāvs ir šāds: (a)  viens pārstāvis no katras dalībvalsts uzraudzības iestādes; (b)  viens Komisijas pārstāvis; (c)  viens Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) pārstāvis; (d)  viens Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) pārstāvis; (e)  viens Pamattiesību aģentūras (FRA) pārstāvis. Katram valsts uzraudzības iestāžu pārstāvim ir viena balss. Komisijas, EDAU, ENISA un Pamattiesību aģentūras pārstāvjiem nav balsstiesību. Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Valdes locekļu un viņu aizstājēju iecelšanā ņem vērā vajadzību nodrošināt dzimumu līdzsvaru. Valdes locekļu un viņu aizstājēju vārdus publisko. 2.  Valdes locekļi un viņu aizstājēji neieņem konfliktējošus amatus, un viņiem nav komerciālu interešu nevienā jautājumā, kas saistīts ar šīs regulas piemērošanu. 3.  Noteikumus par valdes sanāksmēm un balsošanu, kā arī izpilddirektora iecelšanu un atbrīvošanu no amata paredz 57.b panta a) punktā minētajā reglamentā. Grozījums Nr. 533 Regulas priekšlikums 57.b pants (jauns) 57.b pants Valdes funkcijas 1.  Valdei ir šādi uzdevumi: (a)  pieņemt stratēģiskus lēmumus par MI biroja darbībām un pieņemt savu reglamentu ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu; (b)  īstenot savu reglamentu; (c)  pieņemt MI biroja vienoto programmdokumentu, kā arī gada publisko ziņojumu un nosūtīt tos Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai; (d)  pieņemt MI biroja budžetu; (e)  iecelt izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarināt vai saīsināt viņa pilnvaru termiņu vai atcelt viņu no amata; (f)  lemt par MI biroja iekšējo struktūru izveidi un vajadzības gadījumā šo iekšējo struktūru pārveidošanu, kas vajadzīga MI biroja uzdevumu izpildei; Grozījums Nr. 534 Regulas priekšlikums 57.c pants (jauns) 57.c pants Valdes priekšsēdētājs 1.  MI valde ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus no savu balsstiesīgo locekļu vidus. 2.  Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir četri gadi. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņu var vienu reizi atjaunot. Grozījums Nr. 535 Regulas priekšlikums 57. pants – 3. nodaļa – virsraksts AI padomes struktūra Sekretariāts Grozījums Nr. 536 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts 1.  AI padomi veido valstu uzraudzības iestādes, kuras pārstāv attiecīgās iestādes vadītājs vai līdzvērtīga augsta līmeņa amatpersona, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Citas valstu iestādes var uzaicināt uz sanāksmēm, ja tajās apspriestie jautājumi tām ir svarīgi. 1.  Sekretariāta darbību vada izpilddirektors. Izpilddirektors atskaitās valdei. Neskarot valdes un Savienības iestāžu attiecīgās pilnvaras, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus. Grozījums Nr. 537 Regulas priekšlikums 57. pants – 2. punkts 2.  AI padome pēc Komisijas piekrišanas pieņem savu reglamentu ar tās locekļu balsu vienkāršu vairākumu. Reglaments ietver arī darbības aspektus, kas saistīti ar to AI padomes uzdevumu izpildi, kas uzskaitīti 58. pantā. AI padome vajadzības gadījumā var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai. 2.  Izpilddirektors apmeklē uzklausīšanas par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar MI biroja darbībām, un pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes uzaicinājuma ziņo par izpilddirektora pienākumu izpildi. Grozījums Nr. 538 Regulas priekšlikums 57. pants – 3. punkts 3.  AI padomi vada Komisija. Komisija sasauc sanāksmes un sagatavo darba kārtību saskaņā ar AI padomes uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un AI padomes reglamentā. Komisija sniedz administratīvu un analītisku atbalstu AI padomes darbībām saskaņā ar šo regulu. 3.  Izpilddirektors pārstāv MI biroju, cita starpā starptautiskos forumos sadarbībai mākslīgā intelekta jomā; Grozījums Nr. 539 Regulas priekšlikums 57. pants – 4. punkts 4.  AI padome var uzaicināt ārējos ekspertus un novērotājus piedalīties tās sanāksmēs un var rīkot viedokļu apmaiņu ar ieinteresētām trešām personām, lai pienācīgā mērā iegūtu tās darbam nepieciešamo informāciju. Šajā nolūkā Komisija var atbalstīt viedokļu apmaiņu starp AI padomi un citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un konsultatīvajām grupām. 4.  Sekretariāts valdei un konsultatīvajam forumam sniedz analītisko, administratīvo un loģistikas atbalstu, kas nepieciešams, lai izpildītu MI biroja uzdevumus, cita starpā: (a)  īstenojot valdes pieņemtos lēmumus, programmas un pasākumus; (b)  katru gadu sagatavojot vienotā programmdokumenta projektu, budžeta projektu, MI biroja gada darbības pārskatu, atzinumu projektus un MI biroja nostājas projektus un iesniedzot tos valdei; (c)  nodrošinot koordināciju ar starptautiskiem forumiem sadarbībai mākslīgā intelekta jomā; Grozījums Nr. 540 Regulas priekšlikums 58. pants – 4. sadaļa – virsraksts AI padomes uzdevumi Konsultatīvais forums Grozījums Nr. 541 Regulas priekšlikums 58. pants – 1. daļa – ievaddaļa Sniedzot konsultācijas un palīdzību Komisijai 56. panta 2. punkta kontekstā, AI padome galvenokārt: Konsultatīvais forums sniedz MI birojam ieinteresēto personu ieguldījumu jautājumos, kas saistīti ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz 56.b panta l) punktā noteiktajiem uzdevumiem. Grozījums Nr. 542 Regulas priekšlikums 58. pants – 2. daļa (jauna) Konsultatīvā foruma dalībnieki pārstāv līdzsvarotu ieinteresēto personu loku, tostarp rūpniecības nozari, jaunuzņēmumus, MVU, pilsonisko sabiedrību, sociālos partnerus un akadēmisko vidi. Konsultatīvā foruma sastāvs ir līdzsvarots attiecībā uz komerciālām un nekomerciālām interesēm un — komerciālo interešu kategorijā — attiecībā uz MVU un citiem uzņēmumiem. Grozījums Nr. 543 Regulas priekšlikums 58. pants – 3. daļa (jauna) Valde ieceļ konsultatīvā foruma locekļus saskaņā ar atlases procedūru, kas noteikta MI biroja reglamentā, un ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pārredzamību un ievērojot 2. punktā noteiktos kritērijus; Grozījums Nr. 544 Regulas priekšlikums 58. pants – 4. daļa (jauna) Konsultatīvā foruma locekļu pilnvaru laiks ir divi gadi, un to var pagarināt līdz laikposmam, kas nepārsniedz četrus gadus. Grozījums Nr. 545 Regulas priekšlikums 58. pants – 5. daļa (jauna) Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telesakaru standartu institūts (ETSI) ir konsultatīvā foruma pastāvīgie locekļi. Kopīgais pētniecības centrs ir pastāvīgs loceklis bez balsstiesībām. Grozījums Nr. 546 Regulas priekšlikums 58. pants – 6. daļa (jauna) Konsultatīvais forums izstrādā savu reglamentu. Tas ievēl divus līdzpriekšsēdētājus no savu locekļu vidus saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Līdzpriekšsēdētāji ieņem šo amatu divus gadus, un viņus var vienreiz ievēlēt atkārtoti. Grozījums Nr. 547 Regulas priekšlikums 58. pants – 7. daļa (jauna) Konsultatīvais forums rīko sanāksmes vismaz četras reizes gadā. Konsultatīvais forums uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus un citas ieinteresētās personas. Izpilddirektors var ex officio piedalīties konsultatīvā foruma sanāksmēs. Grozījums Nr. 548 Regulas priekšlikums 58. pants – 8. daļa (jauna) Pildot savu 1. punktā noteikto uzdevumu, konsultatīvais forums var sagatavot atzinumus, ieteikumus un rakstiskas atsauksmes. Grozījums Nr. 549 Regulas priekšlikums 58. pants – 9. daļa (jauna) Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas mērķiem, konsultatīvais forums vajadzības gadījumā var izveidot pastāvīgas vai pagaidu apakšgrupas. Grozījums Nr. 550 Regulas priekšlikums 58. pants – 10. daļa (jauna) Konsultatīvais forums sagatavo gada ziņojumu par savām darbībām. Minēto ziņojumu publisko. Grozījums Nr. 551 Regulas priekšlikums 58. pants – 5. sadaļa – virsraksts Eiropas iestādes salīdzinošās novērtēšanas jomā Grozījums Nr. 552 Regulas priekšlikums 58.a pants (jauns) 58.a pants Salīdzinošā novērtēšana Eiropas iestādes salīdzinošās novērtēšanas jomā, kas minētas 15. panta 1.a punktā, un MI birojs ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem kopīgi nodrošina izmaksefektīvu norādījumu izstrādi un spējas izmērīt un salīdzināt MI sistēmu un MI komponentu aspektus un jo īpaši vispārīga lietojuma sistēmu aspektus, kas attiecas uz šīs regulas ievērošanu un īstenošanu, pamatojoties uz vispāratzītiem jaunākajiem sasniegumiem, tostarp, kā atspoguļots attiecīgajos saskaņotajos standartos. Grozījums Nr. 553 Regulas priekšlikums 59. pants – virsraksts Valstu kompetento iestāžu norīkošana Valstu uzraudzības iestāžu norīkošana Grozījums Nr. 554 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Valsts kompetentās iestādes organizē tā, lai to darbību un uzdevumu veikšanā nodrošinātu objektivitāti un neitralitāti. 1.  Katra dalībvalsts līdz ...[trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas] norīko vienu valsts uzraudzības iestādi, kas ir organizēta tā, lai nodrošinātu tās darbību un uzdevumu objektivitāti un neitralitāti. Grozījums Nr. 555 Regulas priekšlikums 59. pants – 2. punkts 2.  Katra dalībvalsts izraugās valsts uzraudzības iestādi no valsts kompetento iestāžu vidus. Valsts uzraudzības iestāde darbojas kā pieteicējiestāde un tirgus uzraudzības iestāde, ja attiecīgajai dalībvalstij nav organizatorisku un administratīvu iemeslu norīkot vairākas iestādes. 2.  Valsts uzraudzības iestāde nodrošina šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kas saistītas ar produktiem, kuriem piemēro II pielikumā uzskaitītos tiesību aktus, saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem norīkotās kompetentās iestādes turpina vadīt administratīvās procedūras. Tomēr, ciktāl gadījums ir saistīts ar aspektiem, uz kuriem attiecas vienīgi šī regula, minētajām kompetentajām iestādēm ir saistoši ar šiem aspektiem saistītie pasākumi, ko noteikusi saskaņā ar šo regulu norīkotā valsts uzraudzības iestāde. Valsts uzraudzības iestāde darbojas kā tirgus uzraudzības iestāde. Grozījums Nr. 556 Regulas priekšlikums 59. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis informē Komisiju par savu norīkoto iestādi vai iestādēm un attiecīgā gadījumā norāda iemeslus vairāku iestāžu norīkošanai. 3.  Dalībvalstis līdz... [trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā datuma] dara publiski pieejamu un paziņo MI birojam un Komisijai valsts uzraudzības iestādi un informāciju par to, kā ar to var sazināties. Valsts uzraudzības iestāde darbojas kā vienots kontaktpunkts šīs regulas sakarā, un būtu jānodrošina, ka ar to var sazināties, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus. Grozījums Nr. 557 Regulas priekšlikums 59. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu kompetentajām iestādēm tiek nodrošināti pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu pildīt uzdevumus, kas tām noteikti ar šo regulu. Galvenais, valsts kompetentajām iestādēm ir pietiekams skaits pastāvīgi pieejama personāla, kura kompetencē un pārziņā ir padziļināta izpratne par mākslīgā intelekta tehnoloģijām, datiem un datošanu, pamattiesībām, riskiem attiecībā uz veselību un drošību un zināšanas par esošajiem standartiem un juridiskajām prasībām. 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts uzraudzības iestādei tiek nodrošināti pietiekami tehniskie resursi, finanšu resursi un cilvēkresursi, kā arī infrastruktūra, lai efektīvi pildītu uzdevumus, kas tām noteikti ar šo regulu. Galvenais, valsts uzraudzības iestādei ir pietiekams skaits pastāvīgi pieejama personāla, kura kompetencē un pārziņā ir padziļināta izpratne par mākslīgā intelekta tehnoloģijām, datiem un datošanu, persondatu aizsardzību, kiberdrošību, konkurences tiesībām, pamattiesībām, riskiem attiecībā uz veselību un drošību un zināšanas par esošajiem standartiem un juridiskajām prasībām. Dalībvalstis katru gadu novērtē un — ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu — atjaunina šajā punktā minētās kompetences un resursu prasības. Grozījums Nr. 558 Regulas priekšlikums 59. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Katra valsts uzraudzības iestāde īsteno savas pilnvaras un pilda pienākumus neatkarīgi, neitrāli un objektīvi. Katras valsts uzraudzības iestādes locekļi, pildot uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, nelūdz un nepieņem norādījumus ne no vienas struktūras un atturas no jebkādas rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem. Grozījums Nr. 559 Regulas priekšlikums 59. pants – 4.b punkts (jauns) 4.b  Valstu uzraudzības iestādes atbilst kiberdrošības minimālajām prasībām, kas noteiktas valsts pārvaldes struktūrām, kuras atzītas par būtisku pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2555. Grozījums Nr. 560 Regulas priekšlikums 59. pants – 4.c punkts (jauns) 4.c  Veicot savus pienākumus, valsts uzraudzības iestāde rīkojas saskaņā ar 70. pantā noteiktajiem konfidencialitātes pienākumiem. Grozījums Nr. 561 Regulas priekšlikums 59. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par valsts kompetento iestāžu finanšu resursu un cilvēkresursu situāciju, novērtējot to atbilstību. Komisija šo informāciju nosūta AI padomei apspriešanai un iespējamai ieteikumu sniegšanai. 5.  Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par valstu uzraudzības iestāžu finanšu resursu un cilvēkresursu situāciju un ziņojumā novērtē to pietiekamību. Komisija šo informāciju nosūta MI birojam apspriešanai un iespējamai ieteikumu sniegšanai. Grozījums Nr. 562 Regulas priekšlikums 59. pants – 6. punkts 6.  Komisija veicina pieredzes apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm. svītrots Grozījums Nr. 563 Regulas priekšlikums 59. pants – 7. punkts 7.  Valstu kompetentās iestādes var dot norādījumus un padomus par šīs regulas īstenošanu, arī mazapjoma sagādātājiem. Kad valsts kompetentās iestādes plāno dot norādījumus un padomus par AI sistēmu jomās, uz kurām attiecas citi Savienības tiesību akti, vajadzības gadījumā tās apspriežas ar attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar minētajiem Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstis var arī izveidot vienu centrālo kontaktpunktu saziņai ar operatoriem. 7.  Valstu uzraudzības iestādes var dot norādījumus un padomus par šīs regulas īstenošanu, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, ņemot vērā MI biroja vai Komisijas norādījumus un ieteikumus. Kad valsts uzraudzības iestāde plāno dot norādījumus un padomus par MI sistēmu jomās, uz kurām attiecas citi Savienības tiesību akti, vajadzības gadījumā tiek sagatavoti norādījumi, apspriežoties ar valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētajiem Savienības tiesību aktiem. Grozījums Nr. 564 Regulas priekšlikums 59. pants – 8. punkts 8.  Ja šīs regulas darbības jomā ietilpst Savienības iestādes, aģentūras un struktūras, kā kompetentā iestāde to uzraudzības nolūkā darbojas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. 8.  Ja šīs regulas darbības jomā ietilpst Savienības iestādes, aģentūras un struktūras, kā kompetentā iestāde to uzraudzības un koordinācijas nolūkā darbojas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Grozījums Nr. 565 Regulas priekšlikums 59.a pants (jauns) 59.a pants Valstu uzraudzības iestāžu sadarbības mehānisms gadījumos, kad iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis 1.  Katra valsts uzraudzības iestāde savas dalībvalsts teritorijā pilda uzdevumus un īsteno pilnvaras, ko tai piešķir saskaņā ar šo regulu. 2.  Ja ir iesaistītas divas vai vairākas valstu uzraudzības iestādes, par vadošo valsts uzraudzības iestādi uzskata tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kurā noticis pārkāpums. 3.  Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos attiecīgās uzraudzības iestādes sadarbojas un laikus apmainās ar visu attiecīgo informāciju. Valstu uzraudzības iestādes sadarbojas, lai panāktu vienprātību. Grozījums Nr. 566 Regulas priekšlikums VII sadaļa VII ES DATUBĀZE PAR SAVRUPĀM AUGSTA RISKA AI SISTĒMĀM ES DATUBĀZE PAR AUGSTA RISKA MI SISTĒMĀM Grozījums Nr. 567 Regulas priekšlikums 60. pants – virsraksts ES datubāze par savrupām augsta riska AI sistēmām ES datubāze par augsta riska MI sistēmām Grozījums Nr. 568 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts 1.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izveido un uztur ES datubāzi, kas ietver 2. punktā minēto informāciju par 6. panta 2. punktā minētajām augsta riska AI sistēmām, kuras reģistrētas saskaņā ar 51. pantu. 1.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izveido un uztur publisku ES datubāzi, kas ietver 2. un 2.a punktā minēto informāciju par 6. panta 2. punktā minētajām augsta riska MI sistēmām, kuras reģistrētas saskaņā ar 51. pantu. Grozījums Nr. 569 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts 2.  Sagādātāji ievada ES datubāzē VIII pielikumā uzskaitītos datus. Komisija viņiem nodrošina tehnisko un administratīvo atbalstu. 2.  Sagādātāji ievada ES datubāzē VIII pielikuma A iedaļā uzskaitītos datus. Grozījums Nr. 570 Regulas priekšlikums 60. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  VIII pielikuma B iedaļā uzskaitītos datus ES datubāzē ievada ieviesēji, kas ir publiskas iestādes vai Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras vai darbojas to vārdā, un ieviesēji, kas ir 51. panta 1.a un 1.b punktā minētie uzņēmumi. Grozījums Nr. 571 Regulas priekšlikums 60. pants – 3. punkts 3.  ES datubāzē esošā informācija ir publiski pieejama. 3.  ES datubāzē esošā informācija ir brīvi publiski pieejama, lietotājdraudzīga un piekļūstama, viegli pārlūkojama un mašīnlasāma, kā arī ietver strukturētus digitālos datus, kas balstās uz standartizētu protokolu. Grozījums Nr. 572 Regulas priekšlikums 60. pants – 4. punkts 4.  ES datubāze satur persondatus tikai tik daudz, cik nepieciešams informācijas vākšanai un apstrādei saskaņā ar šo regulu. Šajā informācijā iekļauj to fizisko personu vārdus un kontaktinformāciju, kuras atbild par sistēmas reģistrēšanu un kurām ir juridiskas pilnvaras pārstāvēt sagādātāju. 4.  ES datubāze satur persondatus tikai tik daudz, cik nepieciešams informācijas vākšanai un apstrādei saskaņā ar šo regulu. Šajā informācijā iekļauj to fizisko personu vārdus un kontaktinformāciju, kuras atbild par sistēmas reģistrēšanu un kurām ir juridiskas pilnvaras pārstāvēt sagādātāju vai ieviesēju, kas ir publiska iestāde vai Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, vai ieviesējs, kas rīkojas to vārdā, vai ieviesējs, kas ir 51. panta 1.a punkta b) apakšpunktā un 1.b punktā minētais uzņēmums. Grozījums Nr. 573 Regulas priekšlikums 60. pants – 5. punkts 5.  Komisija ir ES datubāzes pārzine. Tā arī sniedz sagādātājiem atbilstošu tehnisko un administratīvo atbalstu. 5.  Komisija ir ES datubāzes pārzine. Tā arī sniedz sagādātājiem un ieviesējiem atbilstošu tehnisko un administratīvo atbalstu. Datubāze atbilst Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikumā noteiktajām piekļūstamības prasībām. Grozījums Nr. 574 Regulas priekšlikums 61. pants – 2. punkts 2.  Pēctirgus uzraudzības sistēma aktīvi un sistemātiski vāc, dokumentē un analizē attiecīgos datus, kurus sniedz lietotāji vai kuri savākti no citiem avotiem par augsta riska AI sistēmu veiktspēju visā to darbības laikā, un ļauj sagādātājam izvērtēt AI sistēmu nepārtrauktu atbilstību III sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. 2.  Pēctirgus uzraudzības sistēma aktīvi un sistemātiski vāc, dokumentē un analizē attiecīgos datus, kurus sniedz ieviesēji vai kuri savākti no citiem avotiem par augsta riska MI sistēmu veiktspēju visā to darbības laikā, un ļauj sagādātājam izvērtēt MI sistēmu nepārtrauktu atbilstību III sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām. Attiecīgā gadījumā pēctirgus uzraudzība ietver analīzi par mijiedarbību ar citu MI sistēmu vidi, tostarp citām ierīcēm un programmatūru, ņemot vērā noteikumus, kas piemērojami tādās jomās kā datu aizsardzība, intelektuālā īpašuma tiesības un konkurences tiesības. Grozījums Nr. 575 Regulas priekšlikums 61. pants – 3. punkts 3.  Pēctirgus uzraudzības sistēmas pamatā ir pēctirgus uzraudzības plāns. Pēctirgus uzraudzības plāns ir IV pielikumā minētās tehniskās dokumentācijas daļa. Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, ar kuriem izveido paraugu pēctirgus uzraudzības plānam un plānā iekļaujamo elementu sarakstu. 3.  Pēctirgus uzraudzības sistēmas pamatā ir pēctirgus uzraudzības plāns. Pēctirgus uzraudzības plāns ir IV pielikumā minētās tehniskās dokumentācijas daļa. Komisija līdz... [divpadsmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā datuma] pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, ar kuriem izveido paraugu pēctirgus uzraudzības plānam un plānā iekļaujamo elementu sarakstu. Grozījums Nr. 576 Regulas priekšlikums 62. pants – virsraksts Ziņošana par nopietniem incidentiem un darbības traucējumiem Ziņošana par nopietniem incidentiem Grozījums Nr. 577 Regulas priekšlikums 62. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Savienības tirgū laistu augsta riska AI sistēmu sagādātāji par visiem nopietniem incidentiem vai šo sistēmu darbības traucējumiem, kas ietver Savienības tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības, paredzēto pienākumu pārkāpumu, ziņo tirgus uzraudzības iestādēm dalībvalstīs, kur noticis šis incidents vai pārkāpums. 1.  Savienības tirgū laistu augsta riska MI sistēmu sagādātāji un — ja ieviesēji ir konstatējuši nopietnu incidentu — ieviesēji par visiem nopietniem incidentiem, kas ietver Savienības tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības, paredzēto pienākumu pārkāpumu, ziņo valstu uzraudzības iestādēm dalībvalstīs, kur noticis šis incidents vai pārkāpums. Grozījums Nr. 578 Regulas priekšlikums 62. pants – 1. punkts – 1. daļa Šādu paziņojumu sniedz tūlīt pēc tam, kad sagādātājs ir konstatējis cēloņsakarību starp AI sistēmu un incidentu vai darbības traucējumiem, vai šādas saiknes pamatotu iespējamību, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 dienas pēc tam, kad sagādātājs uzzinājis par nopietnu incidentu vai darbības traucējumiem. Šādu paziņojumu sniedz bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad sagādātājs vai attiecīgā gadījumā ieviesējs ir konstatējis cēloņsakarību starp MI sistēmu un incidentu, vai šādas saiknes pamatotu iespējamību, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 72 stundas pēc tam, kad sagādātājs vai attiecīgā gadījumā ieviesējs uzzinājis par nopietnu incidentu. Grozījums Nr. 579 Regulas priekšlikums 62. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Konstatējot cēloņsakarību starp MI sistēmu un nopietno incidentu vai pamatotu šādas saiknes iespējamību, sagādātāji veic atbilstīgus korektīvos pasākumus saskaņā ar 21. pantu. Grozījums Nr. 580 Regulas priekšlikums 62. pants – 2. punkts 2.  Saņēmusi paziņojumu par tādu pienākumu neizpildi, kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības, tirgus uzraudzības iestāde informē 64. panta 3. punktā minētās publiskā sektora iestādes vai struktūras. Komisija izstrādā īpašus norādījumus, lai veicinātu 1. punktā noteikto pienākumu izpildi. Minētos norādījumus izdod ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. 2.  Saņēmusi paziņojumu par tādu pienākumu neizpildi, kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības, valsts uzraudzības iestāde informē 64. panta 3. punktā minētās publiskā sektora iestādes vai struktūras. Komisija izstrādā īpašus norādījumus, lai veicinātu 1. punktā noteikto pienākumu izpildi. Minētos norādījumus izdod ne vēlāk kā līdz... [šīs regulas stāšanās spēkā] un regulāri izvērtē. Grozījums Nr. 581 Regulas priekšlikums 62. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Valsts uzraudzības iestāde veic attiecīgus pasākumus 7 dienu laikā no 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dienas. Ja pārkāpums notiek vai varētu notikt citās dalībvalstīs, valsts uzraudzības iestāde par to paziņo MI birojam un šo dalībvalstu attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei. Grozījums Nr. 582 Regulas priekšlikums 62. pants – 3. punkts 3.  III pielikuma 5. punkta b) apakšpunktā minētajām augsta riska AI sistēmām, kuras laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā sagādātāji, kas ir ar Direktīvu 2013/36/ES regulētas kredītiestādes, un augsta riska AI sistēmām, kuras ir ierīču drošības sastāvdaļas vai arī pašas uzskatāmas par ierīcēm, uz ko attiecas Regula (ES) 2017/745 un Regula (ES) 2017/746, ziņošana par nopietniem incidentiem vai darbības traucējumiem attiecas tikai uz gadījumiem, kad tiek pārkāpti pienākumi, kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības. 3.  III pielikumā minētajām augsta riska MI sistēmām, kuras laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā sagādātāji, kam piemēro Savienības leģislatīvos instrumentus, ar kuriem paredz ziņošanas pienākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri izklāstīti šajā regulā, paziņojums par nopietniem incidentiem, kas veido pamattiesību pārkāpumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tiek pārsūtīts valsts uzraudzības iestādei. Grozījums Nr. 583 Regulas priekšlikums 62. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Valstu uzraudzības iestādes katru gadu paziņo MI birojam par nopietniem incidentiem, par kuriem tām ziņots saskaņā ar šo pantu. Grozījums Nr. 584 Regulas priekšlikums 63. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Uz AI sistēmām, kas ir šīs regulas darbības jomā, attiecas Regula (ES) 2019/1020. Tomēr šīs regulas efektīvas izpildes nolūkos: 1.  Uz MI sistēmām un vispārīga lietojuma MI sistēmām, kas ir šīs regulas darbības jomā, attiecas Regula (ES) 2019/1020. Tomēr šīs regulas efektīvas izpildes nolūkos: Grozījums Nr. 585 Regulas priekšlikums 63. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  valstu uzraudzības iestādes darbojas kā tirgus uzraudzības iestādes saskaņā ar šo regulu, un tām ir tādas pašas pilnvaras un pienākumi kā tirgus uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020. Grozījums Nr. 586 Regulas priekšlikums 63. pants – 2. punkts 2.  Valsts uzraudzības iestāde regulāri ziņo Komisijai par attiecīgo tirgus uzraudzības darbību rezultātiem. Valsts uzraudzības iestāde nekavējoties ziņo Komisijai un attiecīgajām valsts konkurences iestādēm par visu tirgus uzraudzības darbībās identificēto informāciju, kas tās varētu interesēt Savienības konkurences tiesību normu piemērošanā. 2.  Valsts uzraudzības iestāde katru gadu ziņo Komisijai un MI birojam par attiecīgo tirgus uzraudzības darbību rezultātiem. Valsts uzraudzības iestāde nekavējoties ziņo Komisijai un attiecīgajām valsts konkurences iestādēm par visu tirgus uzraudzības darbībās identificēto informāciju, kas tās varētu interesēt Savienības konkurences tiesību normu piemērošanā. Grozījums Nr. 587 Regulas priekšlikums 63. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu izpildi, valstu uzraudzības iestādes var: (a)  veikt nepieteiktas augsta risku MI sistēmu pārbaudes uz vietas un attālināti; (b)  iegūt paraugus, kas saistīti ar augsta riska MI sistēmām, tostarp ar attālinātām inspekcijām, lai veiktu reverso inženieriju attiecībā uz MI sistēmām un iegūtu pierādījumus neatbilstības konstatēšanai. Grozījums Nr. 588 Regulas priekšlikums 63. pants – 5. punkts 5.  1. punkta a) apakšpunktā minētajām AI sistēmām, ciktāl sistēmas izmanto tiesībaizsardzības nolūkos, kā minēts III pielikuma 6. un 7. punktā, dalībvalstis šīs regulas vajadzībām par tirgus uzraudzības iestādēm ieceļ vai nu kompetentās datu aizsardzības uzraudzības iestādes saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/680 vai Regulu 2016/679, vai valstu kompetentās iestādes, kas uzrauga to tiesībaizsardzības, imigrācijas vai patvēruma iestāžu darbu, kuras nodod ekspluatācijā vai izmanto šīs sistēmas. 5.  Attiecībā uz MI sistēmām, kuras izmanto tiesībaizsardzības nolūkos, dalībvalstis par tirgus uzraudzības iestādēm šīs regulas vajadzībām ieceļ kompetentās datu aizsardzības uzraudzības iestādes saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/680. Grozījums Nr. 589 Regulas priekšlikums 63. pants – 7. punkts 7.  Dalībvalstis atbalsta koordināciju starp tirgus uzraudzības iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar šo regulu, un citām attiecīgām valsts iestādēm vai struktūrām, kas pārrauga II pielikumā uzskaitīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu vai citu tādu Savienības tiesību aktu piemērošanu, kuri varētu būt svarīgi attiecībā uz III pielikumā minētajām augsta riska AI sistēmām. 7.  Saskaņā ar šo regulu norīkotās valstu uzraudzības iestādes īsteno koordināciju ar citām attiecīgajām valsts iestādēm vai struktūrām, kas pārrauga II pielikumā uzskaitīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu vai citu tādu Savienības tiesību aktu piemērošanu, kuri varētu būt svarīgi attiecībā uz III pielikumā minētajām augsta riska MI sistēmām. Grozījums Nr. 590 Regulas priekšlikums 64. pants – 1. punkts 1.  Attiecībā uz piekļuvi datiem un dokumentācijai saistībā ar to darbību tirgus uzraudzības iestādēm piešķir pilnu piekļuvi sagādātāja izmantotajām apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām – arī ar lietojumprogrammu saskarnēm (API) vai citiem piemērotiem līdzekļiem un rīkiem, kas nodrošina attālu piekļuvi. 1.  Valsts uzraudzības iestādei saistībā ar tās darbību un pēc tās pamatota pieprasījuma ar piemērotiem līdzekļiem un rīkiem piešķir pilnīgu piekļuvi pakalpojumu sniedzēja vai attiecīgā gadījumā ieviesēja izmantotajām apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopām, kas ir būtiskas un absolūti nepieciešamas tās pieprasījuma vajadzībām. Grozījums Nr. 591 Regulas priekšlikums 64. pants – 2. punkts 2.  Ja tas nepieciešams, lai novērtētu augsta riska AI sistēmas atbilstību III sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām, un pēc pamatota pieprasījuma tirgus uzraudzības iestādēm piešķir piekļuvi AI sistēmas pirmkodam. 2.  Ja tas nepieciešams, lai novērtētu augsta riska MI sistēmas atbilstību III sadaļas 2. nodaļā izklāstītajām prasībām, pēc tam, kad izmantoti visi citi saprātīgi veidi atbilstības pārbaudei, tostarp 1. punkts, un ir pierādīts, ka tie ir bijuši nepietiekami, un pēc pamatota pieprasījuma valsts uzraudzības iestādei nodrošina piekļuvi MI sistēmas apmācības un apmācītajiem modeļiem, tostarp tās attiecīgajiem modeļa parametriem. Visu saskaņā ar 70. pantu iegūto informāciju uzskata par konfidenciālu informāciju, un uz to attiecas spēkā esošie Savienības tiesību akti par intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību, un to dzēš pēc tam, kad pabeigta izmeklēšana, kuras veikšanai informācija tika pieprasīta. Grozījums Nr. 592 Regulas priekšlikums 64. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  1. un 2. punkts neskar attiecīgā operatora procesuālās tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 18. pantu. Grozījums Nr. 593 Regulas priekšlikums 64. pants – 3. punkts 3.  Valstu publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, kas uzrauga vai panāk to pienākumu izpildi, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, kas aizsargā pamattiesības saistībā ar III pielikumā minēto augsta riska AI sistēmu izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un piekļūt jebkurai dokumentācijai, kas sagatavota vai tiek uzturēta saskaņā ar šo regulu, ja piekļuve šai dokumentācijai ir nepieciešama, lai izpildītu to pilnvarās noteiktās kompetences savas jurisdikcijas robežās. Attiecīgā publiskā sektora iestāde vai struktūra par tādu pieprasījumu informē attiecīgās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi. 3.  Valstu publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, kas uzrauga vai panāk to pienākumu izpildi, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, kas aizsargā pamattiesības saistībā ar III pielikumā minēto augsta riska MI sistēmu izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un piekļūt jebkurai dokumentācijai, kas sagatavota vai tiek uzturēta saskaņā ar šo regulu, ja piekļuve šai dokumentācijai ir nepieciešama, lai izpildītu to pilnvarās noteiktās kompetences savas jurisdikcijas robežās. Attiecīgā publiskā sektora iestāde vai struktūra par tādu pieprasījumu informē attiecīgās dalībvalsts valsts uzraudzības iestādi. Grozījums Nr. 594 Regulas priekšlikums 64. pants – 4. punkts 4.  Trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts identificē 3. punktā minētās publiskā sektora iestādes vai struktūras un šo sarakstu dara publiski pieejamu valsts uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē. Dalībvalstis sarakstu dara zināmu Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm un to regulāri atjaunina. 4.  Trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts identificē 3. punktā minētās publiskā sektora iestādes vai struktūras un šo sarakstu dara publiski pieejamu valsts uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē. Valstu uzraudzības iestādes sarakstu dara zināmu Komisijai, MI birojam un visām pārējām valstu uzraudzības iestādēm un to regulāri atjaunina. Komisija īpašā tīmekļa vietnē publicē visu to kompetento iestāžu sarakstu, kuras dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar šo pantu. Grozījums Nr. 595 Regulas priekšlikums 64. pants – 5. punkts 5.  Ja 3. punktā minētā dokumentācija nav pietiekama, lai pārliecinātos, vai ir notikusi tādu pienākumu neizpilde, kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības, 3. punktā minētā publiskā sektora iestāde vai struktūra tirgus uzraudzības iestādei var iesniegt pamatotu pieprasījumu organizēt augsta riska AI sistēmas testēšanu ar tehniskiem līdzekļiem. Tirgus uzraudzības iestāde saprātīgā laikposmā pēc pieprasījuma organizē testēšanu, cieši iesaistot pieprasījuma iesniedzēju publiskā sektora iestādi vai struktūru. 5.  Ja 3. punktā minētā dokumentācija nav pietiekama, lai pārliecinātos, vai ir notikusi tādu pienākumu neizpilde, kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības, 3. punktā minētā publiskā sektora iestāde vai struktūra valsts uzraudzības iestādei var iesniegt pamatotu pieprasījumu organizēt augsta riska MI sistēmas testēšanu ar tehniskiem līdzekļiem. Valsts uzraudzības iestāde saprātīgā laikposmā pēc pieprasījuma organizē testēšanu, cieši iesaistot pieprasījuma iesniedzēju publiskā sektora iestādi vai struktūru. Grozījums Nr. 596 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts 1.  AI sistēmas, kas rada risku, ir jāsaprot kā Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 19. punktā definētais produkts, kas rada risku, cik tas attiecas uz risku cilvēku veselībai, drošībai vai cilvēku pamattiesību aizsardzībai. 1.  “MI sistēmas, kas rada risku” ir jāsaprot kā MI sistēma, kas var nelabvēlīgi ietekmēt personu veselību, drošību un pamattiesības kopumā, tostarp darba vietā, patērētāju aizsardzību, vidi, sabiedrisko drošību, demokrātiju vai tiesiskumu un citas sabiedrības intereses, kuras aizsargā piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti, tādā mērā, kas pārsniedz to, kas tiek uzskatīts par saprātīgu un pieņemamu saistībā ar tās paredzēto nolūku vai normālos vai saprātīgi paredzamos attiecīgās sistēmas izmantošanas apstākļos, tostarp attiecībā uz lietošanas ilgumu un attiecīgā gadījumā tās nodošanas ekspluatācijā, uzstādīšanas un uzturēšanas prasībām. Grozījums Nr. 597 Regulas priekšlikums 65. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Ja dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādei ir pietiekami daudz iemeslu uzskatīt, ka AI sistēma rada 1. punktā minēto risku, tā veic attiecīgās AI sistēmas izvērtēšanu attiecībā uz tās atbilstību visām prasībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā. Ja pastāv riski attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, tirgus uzraudzības iestāde informē arī attiecīgās publiskā sektora iestādes vai struktūras, kas minētas 64. panta 3. punktā. Attiecīgie operatori pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un pārējām 64. panta 3. punktā minētajām publiskā sektora iestādēm vai struktūrām. 2.  Ja dalībvalsts valsts uzraudzības iestādei ir pietiekami daudz iemeslu uzskatīt, ka MI sistēma rada 1. punktā minēto risku, tā veic attiecīgās MI sistēmas izvērtēšanu attiecībā uz tās atbilstību visām prasībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā. Ja pastāv riski attiecībā uz pamattiesībām, valsts uzraudzības iestāde nekavējoties informē arī attiecīgās publiskā sektora iestādes vai struktūras, kas minētas 64. panta 3. punktā, un pilnībā sadarbojas ar tām. Ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka MI sistēma izmanto neaizsargātu grupu neaizsargātību vai tīši vai netīši pārkāpj to tiesības, valsts uzraudzības iestādei ir pienākums izpētīt MI sistēmas izstrādes mērķus, ievaddatus, modeļu atlasi, īstenošanu un rezultātus. Attiecīgie operatori pēc vajadzības sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi un pārējām 64. panta 3. punktā minētajām publiskā sektora iestādēm vai struktūrām. Grozījums Nr. 598 Regulas priekšlikums 65. pants – 2. punkts – 1. daļa Ja izvērtēšanā tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka augsta riska AI sistēma neatbilst šīs regulas prasībām un pienākumiem, tā nekavējoties pieprasa attiecīgajam operatoram veikt visus attiecīgos korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu AI sistēmas atbilstību vai lai samērīgi riskam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs iestādes noteiktā pienācīgā termiņā. Ja izvērtēšanā valsts uzraudzības iestāde vai attiecīgā gadījumā valsts publiskā sektora iestāde, kas minēta 64. panta 3. punktā, konstatē, ka augsta riska MI sistēma neatbilst šīs regulas prasībām un pienākumiem, tā nekavējoties pieprasa attiecīgajam operatoram veikt visus attiecīgos korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu MI sistēmas atbilstību vai lai samērīgi riskam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs iestādes noteiktā pienācīgā termiņā, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 darba dienu termiņā vai, kā paredzēts attiecīgajos piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Grozījums Nr. 599 Regulas priekšlikums 65. pants – 2. punkts – 2. daļa Tirgus uzraudzības iestāde attiecīgi informē attiecīgo pieteikto struktūru. Uz otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (ES) 2019/1020 18. pants. Valsts uzraudzības iestāde attiecīgi informē attiecīgo pieteikto struktūru. Uz otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (ES) 2019/1020 18. pants. Grozījums Nr. 600 Regulas priekšlikums 65. pants – 3. punkts 3.  Ja tirgus uzraudzības iestāde uzskata, ka neatbilstība ir vērojama ne tikai tās valsts teritorijā, tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtēšanas rezultātiem un par pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt operatoram. 3.  Ja valsts uzraudzības iestāde uzskata, ka neatbilstība ir vērojama ne tikai tās valsts teritorijā, tā bez liekas kavēšanās informē Komisiju, MI biroju un pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes par izvērtēšanas rezultātiem un par pasākumiem, ko tā pieprasījusi veikt operatoram. Grozījums Nr. 601 Regulas priekšlikums 65. pants – 5. punkts 5.  Ja attiecīgais AI sistēmas operators neveic pienācīgus korektīvus pasākumus 2. punktā noteiktajā termiņā, tirgus uzraudzības iestāde veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka AI sistēma tiek darīta pieejama tās valsts tirgū, izņemtu to no minētā tirgus vai atsauktu to. Par šiem pasākumiem šī iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. 5.  Ja attiecīgais MI sistēmas operators neveic pienācīgus korektīvus pasākumus 2. punktā noteiktajā termiņā, valsts uzraudzības iestāde veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka MI sistēma tiek darīta pieejama tās valsts tirgū vai nodota ekspluatācijā, izņemtu MI sistēmu no minētā tirgus vai atsauktu to. Par šiem pasākumiem šī iestāde nekavējoties informē Komisiju, MI biroju un attiecīgo valsts uzraudzības iestādi pārējās dalībvalstīs. Grozījums Nr. 602 Regulas priekšlikums 65. pants – 6. punkts – ievaddaļa 6.  Šā panta 5. punktā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, sevišķi datus neatbilstīgās AI sistēmas identificēšanai, datus par AI sistēmas izcelsmi, attiecīgo neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā operatora viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar vienu vai vairākiem šādiem aspektiem: 6.  Šā panta 5. punktā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, sevišķi datus neatbilstīgās MI sistēmas identificēšanai, datus par MI sistēmas izcelsmi un piegādes ķēdi, attiecīgo neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā operatora viedokli. Valsts uzraudzības iestāde īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar vienu vai vairākiem šādiem aspektiem: Grozījums Nr. 603 Regulas priekšlikums 65. pants – 6. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas neatbilstība III sadaļas 2. nodaļā noteiktajām prasībām; (a)  augsta riska MI sistēmas neatbilstība šajā regulā noteiktajām prasībām; Grozījums Nr. 604 Regulas priekšlikums 65. pants – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  5. pantā minētās mākslīgā intelekta prakses aizlieguma neievērošana; Grozījums Nr. 605 Regulas priekšlikums 65. pants – 6. punkts – bb apakšpunkts (jauns) (bb)  neatbilstība 52. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Grozījums Nr. 606 Regulas priekšlikums 65. pants – 7. punkts 7.  Dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kas nav procedūru sākušās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un visu savā rīcībā esošo papildu informāciju par attiecīgās AI sistēmas neatbilstību un – ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam – informē par saviem iebildumiem. 7.  Dalībvalstu uzraudzības iestādes, kas nav tās dalībvalsts uzraudzības iestādes, kura sākusi procedūru, nekavējoties informē Komisiju, MI biroju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un visu savā rīcībā esošo papildu informāciju par attiecīgās MI sistēmas neatbilstību un – ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam – informē par saviem iebildumiem. Grozījums Nr. 607 Regulas priekšlikums 65. pants – 8. punkts 8.  Ja triju mēnešu laikā pēc 5. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Tas neskar attiecīgā operatora procesuālās tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 18. pantu. 8.  Ja triju mēnešu laikā pēc 5. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts uzraudzības iestāde vai Komisija nav cēlusi iebildumus pret citas dalībvalsts uzraudzības iestādes veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Tas neskar attiecīgā operatora procesuālās tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 18. pantu. Šīs regulas 5. pantā minētās mākslīgā intelekta prakses aizlieguma neievērošanas gadījumā šā punkta pirmajā teikumā minēto laikposmu samazina līdz trīsdesmit dienām. Grozījums Nr. 608 Regulas priekšlikums 65. pants – 9. punkts 9.  Visu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka attiecībā uz attiecīgo produktu nekavējoties tiek veikti atbilstoši ierobežojoši pasākumi, piemēram, produkta izņemšana no to tirgus. 9.  Visu dalībvalstu valsts uzraudzības iestādes nodrošina, ka attiecībā uz attiecīgo MI sistēmu nekavējoties tiek veikti atbilstoši ierobežojoši pasākumi, piemēram, MI sistēmas izņemšana no to tirgus. Grozījums Nr. 609 Regulas priekšlikums 65. pants – 9.a punkts (jauns) 9.a  Valstu uzraudzības iestādes katru gadu ziņo MI birojam par aizliegtas prakses izmantošanu, kas notikusi konkrētā gada laikā, un par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu riskus saskaņā ar šo pantu. Grozījums Nr. 610 Regulas priekšlikums 66. pants – 1. punkts 1.  Ja trīs mēnešu laikā pēc 65. panta 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dalībvalsts ceļ iebildumus par citas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar attiecīgo dalībvalsti un operatoru vai operatoriem un izvērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, Komisija deviņu mēnešu laikā pēc 65. panta 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un šo lēmumu dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij. 1.  Ja trīs mēnešu laikā pēc 65. panta 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas vai 30 dienu laikā pēc tās, ja runa ir par 5. pantā minētās mākslīgā intelekta prakses aizlieguma neievērošanu, dalībvalsts uzraudzības iestāde ceļ iebildumus par citas dalībvalsts uzraudzības iestādes veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi un operatoru vai operatoriem un izvērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, Komisija trīs mēnešu laikā pēc 65. panta 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas vai 60 dienu laikā pēc tās, ja runa ir par 5. pantā minētās mākslīgā intelekta prakses aizlieguma neievērošanu, izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un šo lēmumu dara zināmu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei. Komisija arī paziņo visām pārējām valstu uzraudzības iestādēm par šādu lēmumu. Grozījums Nr. 611 Regulas priekšlikums 66. pants – 2. punkts 2.  Ja valsts pasākums tiek atzīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu neatbilstīgās AI sistēmas izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts pasākumu atceļ. 2.  Ja valsts pasākums tiek atzīts par pamatotu, visas saskaņā ar šo regulu norīkotās valstu uzraudzības iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu neatbilstīgās MI sistēmas izņemšanu no sava tirgus, un par to nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un MI biroju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde šo pasākumu atsauc. Grozījums Nr. 612 Regulas priekšlikums 66.a pants (jauns) 66.a pants Kopīga izmeklēšana Ja valsts uzraudzības iestādei ir pamats aizdomām, ka augsta riska MI sistēmas vai vispārīga lietojuma MI sistēmas sagādātāja vai ieviesēja pārkāpums attiecībā uz šo regulu ir plaši izplatīts pārkāpums ar Savienības dimensiju vai tas ietekmē vai var ietekmēt vismaz 45 miljonus personu vairāk nekā vienā dalībvalstī, minētā valsts uzraudzības iestāde informē MI biroju un var pieprasīt valsts uzraudzības iestādēm dalībvalstīs, kurās šāds pārkāpums noticis, sākt kopīgu izmeklēšanu. MI birojs nodrošina kopīgās izmeklēšanas centrālu koordināciju. Izmeklēšanas pilnvarām jābūt valstu uzraudzības iestāžu kompetencē. Grozījums Nr. 613 Regulas priekšlikums 67. pants – 1. punkts 1.  Ja dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde pēc izvērtēšanas saskaņā ar 65. pantu secina, ka AI sistēma gan atbilst šai regulai, bet rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, Savienības vai valsts tiesību aktu noteikto pienākumu izpildei vai citiem vispārības interešu aizsardzības aspektiem, ko aptver šī regula, tā pieprasa attiecīgajam operatoram veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā AI sistēma, kad tā tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, vairs nerada šo risku, vai lai samērīgi riskam šo AI sistēmu izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs iestādes noteiktā pienācīgā termiņā. 1.  Ja dalībvalsts uzraudzības iestāde pēc izvērtēšanas saskaņā ar 65. pantu, pilnībā sadarbojoties ar 64. panta 3. punktā minēto attiecīgo valsts publisko iestādi, secina, ka MI sistēma gan atbilst šai regulai, bet rada būtisku risku cilvēku veselībai vai drošībai, Savienības vai valsts tiesību aktu noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, videi vai demokrātijai un tiesiskumam, vai citiem vispārības interešu aizsardzības aspektiem, tā pieprasa attiecīgajam operatoram veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā MI sistēma, kad tā tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, vairs nerada šo risku. Grozījums Nr. 614 Regulas priekšlikums 67. pants – 2. punkts 2.  Sagādātājs vai citi attiecīgie operatori 1. punktā minētās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā nodrošina, ka tiek veikti korektīvi pasākumi attiecībā uz visām attiecīgajām AI sistēmām, kuras viņi ir darījuši pieejamas tirgū Savienībā. 2.  Sagādātājs vai citi attiecīgie operatori 1. punktā minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā nodrošina, ka tiek veikti korektīvi pasākumi attiecībā uz visām attiecīgajām MI sistēmām, kuras viņi ir darījuši pieejamas tirgū Savienībā. Grozījums Nr. 615 Regulas priekšlikums 67. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ja sagādātājs vai citi attiecīgi operatori neveic 2. punktā minētos korektīvos pasākumus un ja MI sistēma turpina radīt risku, kā minēts 1. punktā, valsts uzraudzības iestāde drīkst attiecīgajam operatoram pieprasīt izņemt MI sistēmu no tirgus vai atsaukt to saprātīgā laikposmā, kas samērīgs ar riska raksturu. Grozījums Nr. 616 Regulas priekšlikums 67. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Informācijā ietver visas pieejamās ziņas, sevišķi datus, kas nepieciešami attiecīgās AI sistēmas identificēšanai, datus par tās izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu. 3.  Valsts uzraudzības iestāde nekavējoties informē Komisiju, MI biroju un pārējās valstu uzraudzības iestādes. Informācijā ietver visas pieejamās ziņas, sevišķi datus, kas nepieciešami attiecīgās MI sistēmas identificēšanai, datus par tās izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu. Grozījums Nr. 617 Regulas priekšlikums 67. pants – 4. punkts 4.  Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo operatoru un izvērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai pasākums ir vai nav pamatots, un attiecīgā gadījumā ierosina pienācīgus pasākumus. 4.  Komisija, apspriežoties ar MI biroju, nekavējoties sāk apspriešanos ar attiecīgajām valstu uzraudzības iestādēm un attiecīgo operatoru un izvērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, MI birojs pieņem lēmumu par to, vai pasākums ir vai nav pamatots, un attiecīgā gadījumā ierosina pienācīgus pasākumus. Grozījums Nr. 618 Regulas priekšlikums 67. pants – 5. punkts 5.  Minēto lēmumu Komisija adresē dalībvalstīm. 5.  Komisija, apspriežoties ar MI biroju, nekavējoties paziņo savu lēmumu attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādēm un attiecīgajiem operatoriem. Par minēto lēmumu tā informē arī visas pārējās valstu uzraudzības iestādes. Grozījums Nr. 619 Regulas priekšlikums 67. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Komisija pieņem norādījumus, lai palīdzētu valstu kompetentajām iestādēm noteikt un vajadzības gadījumā koriģēt līdzīgas problēmas citās MI sistēmās. Grozījums Nr. 620 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Ja dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde konstatē kādu no tālāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais sagādātājs novērš attiecīgo neatbilstību: 1.  Ja dalībvalsts uzraudzības iestāde konstatē kādu no tālāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais sagādātājs novērš attiecīgo neatbilstību: Grozījums Nr. 621 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  atbilstības zīme ir uzlikta, pārkāpjot 49. pantu; (a)  “CE” zīme ir uzlikta, pārkāpjot 49. pantu; Grozījums Nr. 622 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  atbilstības zīme nav uzlikta; (b)  “CE” zīme nav uzlikta; Grozījums Nr. 623 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  nav pieejama tehniskā dokumentācija; Grozījums Nr. 624 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns) (eb)  nav veikta reģistrācija ES datubāzē; Grozījums Nr. 625 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – ec apakšpunkts (jauns) (ec)  attiecīgā gadījumā — pilnvarotais pārstāvis nav iecelts. Grozījums Nr. 626 Regulas priekšlikums 68. pants – 2. punkts 2.  Ja 1. punktā minētā neatbilstība netiek novērsta, attiecīgā dalībvalsts veic pienācīgus pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu augsta riska AI sistēmu darīt pieejamu tirgū vai panāktu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus. 2.  Ja 1. punktā minētā neatbilstība netiek novērsta, attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde veic pienācīgus un samērīgus pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu augsta riska MI sistēmu darīt pieejamu tirgū vai panāktu tās tūlītēju atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus. Attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde nekavējoties informē MI biroju par neatbilstību un veiktajiem pasākumiem. Grozījums Nr. 627 Regulas priekšlikums 68. pants – 3.a nodaļa (jauna) 3.a  Tiesiskās aizsardzības līdzekļi Grozījums Nr. 628 Regulas priekšlikums 68.a pants (jauns) 68.a pants Tiesības iesniegt sūdzību valsts uzraudzības iestādei 1.  Neskarot nekādus citus administratīvos tiesību aizsardzības līdzekļus vai tiesību aizsardzību tiesā, ikvienai fiziskai personai vai fizisku personu grupām ir tiesības iesniegt sūdzību valsts uzraudzības iestādei, jo īpaši tajā dalībvalstī, kurā ir viņu pastāvīgā dzīvesvieta, darbavieta vai iespējamā pārkāpuma izdarīšanas vieta, ja viņi uzskata, ka viņu personas datu apstrāde pārkāpj šo regulu. 2.  Valsts uzraudzības iestāde, kurā ir iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu, tostarp par tiesību aizsardzības tiesā iespēju saskaņā ar 78. pantu. Grozījums Nr. 629 Regulas priekšlikums 68.b pants (jauns) 68.b pants Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret valsts uzraudzības iestādi 1.  Neskarot nekādus citus administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret valsts uzraudzības iestādes pieņemtu juridiski saistošu lēmumu, kas skar minētās personas. 2.  Neskarot jebkādus citus administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja valsts uzraudzības iestāde, kas ir kompetenta saskaņā ar 59. pantu, trīs mēnešu laikā neizskata sūdzību vai neinformē datu subjektu par sūdzības, kas iesniegta saskaņā ar 68.a pantu, izskatīšanas virzību vai iznākumu. 3.  Tiesvedību pret valsts uzraudzības iestādi uzsāk tās dalībvalsts tiesā, kurā iedibināta valsts uzraudzības iestāde. 4.  Ja tiesvedību sāk par valsts uzraudzības iestādes lēmumu, pirms kura pieņemšanas Komisija saistībā ar Savienības drošības procedūru bija nākusi klajā ar atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, tad uzraudzības iestāde minēto atzinumu vai lēmumu nosūta tiesai. Grozījums Nr. 630 Regulas priekšlikums 68.c pants (jauns) 68.c pants Tiesības saņemt skaidrojumu par individuālu lēmumu pieņemšanu 1.  Visām skartajām personām, par kurām ieviesējs, pamatojoties uz augsta riska MI sistēmas iznākumiem, pieņem lēmumu, kas viņām rada juridiskas sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē šīs personas tādējādi, ka, viņuprāt, tiek negatīvi ietekmēta viņu veselība, drošība, pamattiesības, sociālekonomiskā labbūtība vai jebkuras citas tiesības, kas izriet no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, ir tiesības pieprasīt ieviesējam skaidru un jēgpilnu skaidrojumu saskaņā ar 13. panta 1. punktu par MI sistēmas lomu lēmuma pieņemšanas procedūrā, pieņemtā lēmuma galvenajiem parametriem un saistītajiem ievaddatiem. 2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tādu MI sistēmu izmantošanai, attiecībā uz kurām izņēmumi vai ierobežojumi, kas saistīti ar 1. punktā noteikto pienākumu, izriet no Savienības vai valsts tiesību aktiem, ciktāl šādi izņēmumi vai ierobežojumi atbilst pamattiesību un pamatbrīvību būtībai un ir nepieciešami un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā. 3.  Šo pantu piemēro, neskarot Regulas 2016/679 13., 14., 15. un 22. pantu. Grozījums Nr. 631 Regulas priekšlikums 68.d pants (jauns) 68.d pants Grozījums Direktīvā (ES) 2020/1828 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/18281a I pielikumā pievieno šādu punktu: “(67a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula xxxx/xxxx, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus (OV L ...)]”. _________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.). Grozījums Nr. 632 Regulas priekšlikums 68.e pants (jauns) 68.e pants Ziņošana par pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzība Ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kas ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937. Grozījums Nr. 633 Regulas priekšlikums 69. pants – 1. punkts 1.  Komisija un dalībvalstis veicina un atvieglo tādu rīcības kodeksu izstrādi, kuru mērķis ir veicināt III sadaļas 2. nodaļā noteikto prasību brīvprātīgu piemērošanu AI sistēmām, kuras nav augsta riska AI sistēmas, pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām un risinājumiem, kas ir piemēroti līdzekļi, ar kuriem nodrošināt atbilstību šādām prasībām, ņemot vērā sistēmām paredzēto nolūku. 1.  Komisija, MI birojs un dalībvalstis veicina un atvieglo tādu rīcības kodeksu izstrādi, kuru mērķis — arī tad, ja tos sagatavo, lai demonstrētu, kā MI sistēma atbilst 4.a pantā noteiktajiem principiem un līdz ar to ir uzskatāma par uzticamu, — ir veicināt III sadaļas 2. nodaļā noteikto prasību brīvprātīgu piemērošanu MI sistēmām, kuras nav augsta riska MI sistēmas, pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām un risinājumiem, kas ir piemēroti līdzekļi, ar kuriem nodrošināt atbilstību šādām prasībām, ņemot vērā sistēmām paredzēto nolūku. Grozījums Nr. 634 Regulas priekšlikums 69. pants – 2. punkts 2.  Komisija un AI padome veicina un atvieglo tādu rīcības kodeksu izstrādi, kuru mērķis ir veicināt tādu prasību brīvprātīgu piemērošanu AI sistēmām, kas saistītas, piemēram, ar vides ilgtspēju, pieejamību invalīdiem, ieinteresēto personu dalību AI sistēmu projektēšanā un izstrādē un projektēšanas komandu daudzveidību, pamatojoties uz skaidriem mērķiem un svarīgākajiem veiktspējas rādītājiem, pēc kuriem var novērtēt šo mērķu sasniegšanu. 2.  Rīcības kodeksi, kas paredzēti, lai veicinātu brīvprātīgu atbilstību principiem, kuri ir uzticamu MI sistēmu pamatā, jo īpaši: (a)   tiecas nodrošināt, ka personālam un citām personām, kas iesaistītas MI sistēmu darbībā un lietošanā, ir pietiekama līmeņa MI pratība, lai šādus principus ievērotu; (b)   novērtē, kādā mērā to MI sistēmas var ietekmēt neaizsargātas personas vai personu grupas, tostarp bērnus, vecus cilvēkus, migrantus un personas ar invaliditāti, un vai varētu ieviest pasākumus, kas palielinātu piekļūstamību vai citādi atbalstītu šādas personas vai personu grupas; (c)   izskata, kā MI sistēmu lietošana var ietekmēt daudzveidību, dzimumu līdzsvaru un līdztiesību; (d)   pievērš uzmanību tam, vai MI sistēmas var izmantot tā, ka tieši vai netieši var tikt paliekoši vai būtiski pastiprināti pastāvošie aizspriedumi vai nevienlīdzības formas; (e)   apdomā, vai ir nepieciešams un relevanti veidot daudzveidīgas izstrādes komandas, lai nodrošinātu, ka sistēmu projekti ir iekļaujoši; (f)   rūpīgi izsver, vai sistēmām var būt nelabvēlīga sociālā ietekme, it sevišķi uz politiskajām institūcijām un demokrātiskajiem procesiem; (g)   izvērtē, kā MI sistēmas var palīdzēt panākt vidisko ilgtspēju un it sevišķi pildīt Savienības saistības, ko tai uzliek Eiropas zaļais kurss un Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem. Grozījums Nr. 635 Regulas priekšlikums 69. pants – 3. punkts 3.  Rīcības kodeksus var izstrādāt atsevišķi AI sistēmu sagādātāji vai organizācijas, kas tos pārstāv, vai abēji, arī – iesaistot lietotājus un ieinteresētās personas un organizācijas, kas tās pārstāv. Rīcības kodeksi var aptvert vienu vai vairākas AI sistēmas, ņemot vērā attiecīgajām sistēmām paredzētā nolūka līdzību. 3.  Rīcības kodeksus var izstrādāt atsevišķi MI sistēmu sagādātāji vai organizācijas, kas tos pārstāv, vai abējādi, arī — iesaistot lietotājus un ieinteresētās personas, tostarp zinātniskos pētniekus, un organizācijas, kuras tās pārstāv, it īpaši arodbiedrības un patērētāju organizācijas. Rīcības kodeksi var aptvert vienu vai vairākas MI sistēmas, ņemot vērā attiecīgajām sistēmām paredzētā nolūka līdzību. Sagādātāji, kas pieņem rīcības kodeksus, norīko vismaz vienu fizisku personu, kas atbild par iekšējo uzraudzību. Grozījums Nr. 636 Regulas priekšlikums 69. pants – 4. punkts 4.  Veicinot un atvieglojot rīcības kodeksu izstrādi, Komisija un AI padome ņem vērā mazapjoma sagādātāju un jaunuzņēmumu īpašās intereses un vajadzības. 4.  Veicinot un atvieglojot rīcības kodeksu izstrādi, Komisija un MI birojs ņem vērā MVU un jaunuzņēmumu īpašās intereses un vajadzības. Grozījums Nr. 637 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Valstu kompetentās iestādes un pieteiktās struktūras, kas iesaistītas šīs regulas piemērošanā, ievēro to uzdevumu un darbību izpildes gaitā iegūtas informācijas un datu konfidencialitāti tādā veidā, lai sevišķi aizsargātu: 1.  Komisija, valstu kompetentās iestādes un pieteiktās struktūras, MI birojs un visas citas fiziskās vai juridiskās personas, kas iesaistītas šīs regulas piemērošanā, ievēro to uzdevumu un darbību izpildes gaitā iegūtas informācijas un datu konfidencialitāti tādā veidā, lai sevišķi aizsargātu: Grozījums Nr. 638 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  intelektuālā īpašuma tiesības un fiziskas vai juridiskas personas konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju vai komercnoslēpumus, ieskaitot pirmkodu, izņemot gadījumus, kas minēti 5. pantā Direktīvā (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu; (a)  intelektuālā īpašuma tiesības un fiziskas vai juridiskas personas konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju vai komercnoslēpumus saskaņā ar Direktīvas 2004/48/EK un Direktīvas 2016/943/EK noteikumiem, ieskaitot pirmkodu, izņemot gadījumus, kas minēti 5. pantā Direktīvā (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu; Grozījums Nr. 639 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  sabiedrības un valsts drošības intereses; Grozījums Nr. 640 Regulas priekšlikums 70. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Iestādes, kas iesaistītas šīs regulas piemērošanā saskaņā ar 1. punktu, līdz minimumam samazina to datu daudzumu, kuru atklāšana tiek pieprasīta, paredzot tikai to datu atklāšanu, kas ir noteikti nepieciešami attiecībā uz šķietamo risku un minētā riska novērtējumu. Tās dzēš datus, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi mērķim, kuram tie tika pieprasīti. Tās ievieš atbilstīgus un efektīvus kiberdrošības, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu savu uzdevumu un darbību veikšanā iegūtās informācijas un datu drošību un konfidencialitāti; Grozījums Nr. 641 Regulas priekšlikums 70. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Neskarot 1. punktu, informāciju, ar kuru konfidenciāli apmainās valstu kompetentās iestādes savā starpā, kā arī valstu kompetentās iestādes un Komisija, neizpauž bez iepriekšējas apspriešanās ar izcelsmes valsts kompetento iestādi un lietotāju, ja III pielikuma 1., 6. un 7. punktā minētās augsta riska AI sistēmas lieto tiesībaizsardzības, imigrācijas vai patvēruma iestādes un izpaušana apdraudētu sabiedrības un valsts drošības intereses. 2.  Neskarot 1. un 1.a punktu, informāciju, ar kuru konfidenciāli apmainās valstu kompetentās iestādes savā starpā, kā arī valstu kompetentās iestādes un Komisija, neizpauž bez iepriekšējas apspriešanās ar izcelsmes valsts kompetento iestādi un ieviesēju, ja III pielikuma 1., 6. un 7. punktā minētās augsta riska AI sistēmas lieto tiesībaizsardzības, imigrācijas vai patvēruma iestādes un izpaušana apdraudētu sabiedrību vai valsts drošību. Grozījums Nr. 642 Regulas priekšlikums 70. pants – 3. punkts 3.  1. un 2. punkts neietekmē Komisijas, dalībvalstu un pieteikto struktūru tiesības un pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu un brīdinājumu izplatīšanu, kā arī attiecīgo pušu pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar dalībvalstu krimināltiesībām. 3.  Šī panta 1., 1.a un 2. punkts neietekmē Komisijas, dalībvalstu un pieteikto struktūru tiesības un pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu un brīdinājumu izplatīšanu, kā arī attiecīgo pušu pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar dalībvalstu krimināltiesībām; Grozījums Nr. 643 Regulas priekšlikums 70. pants – 4. punkts 4.  Vajadzības gadījumā Komisija un dalībvalstis var apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar tām trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tās ir noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus konfidencialitātes nolīgumus, kas garantē pietiekamu konfidencialitātes līmeni. 4.  Stingras nepieciešamības gadījumā Komisija un dalībvalstis, ja tas atbilst attiecīgajiem starptautiskajiem un tirdzniecības nolīgumu noteikumiem, var apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar tām trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tās ir noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus konfidencialitātes nolīgumus, kas garantē pietiekamu konfidencialitātes līmeni. Grozījums Nr. 644 Regulas priekšlikums 71. pants – virsraksts Sodi un naudas sodi Sodi Grozījums Nr. 645 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts 1.  Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, arī administratīvajiem naudas sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to pareizu un efektīvu īstenošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Tajos īpaši ņem vērā mazapjoma sagādātāju un jaunuzņēmumu intereses un ekonomisko dzīvotspēju. 1.  Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kas piemērojami par jebkura operatora izdarītiem šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to pareizu un efektīvu īstenošanu un saskaņošanu ar Komisijas un MI biroja saskaņā ar 82.b pantu izdotajiem norādījumiem. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Tajos ņem vērā MVU un jaunuzņēmumu intereses un ekonomisko dzīvotspēju. Grozījums Nr. 646 Regulas priekšlikums 71. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties tai paziņo par pēcākiem grozījumiem, kas tos ietekmē. 2.  Dalībvalstis līdz … [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai un Birojam šos noteikumus un pasākumus un nekavējoties paziņo tiem par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē. Grozījums Nr. 647 Regulas priekšlikums 71. pants – 3. punkts – ievaddaļa 3.  Par šādiem pārkāpumiem piemēro administratīvos naudas sodus līdz 30 000 000 EUR vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 6 % no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarā no tā, kurš no tiem ir lielāks: 3.  Par 5. pantā minētās mākslīgā intelekta prakses aizlieguma neievērošanu piemēro administratīvos naudas sodus līdz 40 000 000 EUR vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 7 % no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks: Grozījums Nr. 648 Regulas priekšlikums 71. pants – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  5. pantā minētās mākslīgā intelekta prakses aizlieguma neievērošana; svītrots Grozījums Nr. 649 Regulas priekšlikums 71. pants – 3. punkts – b apakšpunkts (b)  AI sistēmas neatbilstība 10. pantā noteiktajām prasībām. svītrots Grozījums Nr. 650 Regulas priekšlikums 71. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Par MI sistēmas neatbilstību 10. un 13. pantā minētajām prasībām piemēro administratīvos naudas sodus līdz 20 000 000 EUR vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 4 % no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks. Grozījums Nr. 651 Regulas priekšlikums 71. pants – 4. punkts 4.  Par AI sistēmas neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām vai pienākumiem, izņemot tos, kas noteikti 5. un 10. pantā, piemēro administratīvos naudas sodus līdz 20 000 000 EUR vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 4 % no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarā no tā, kurš no tiem ir lielāks. 4.  Par MI sistēmas vai vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmas neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām vai pienākumiem, izņemot tos, kas noteikti 5., 10. un 13. pantā, piemēro administratīvos naudas sodus līdz 10 000 000 EUR vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 2 % no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks. Grozījums Nr. 652 Regulas priekšlikums 71. pants – 5. punkts 5.  Par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu pieteiktajām struktūrām un valsts kompetentajām iestādēm atbildē uz pieprasījumu piemēro administratīvos naudas sodus līdz 10 000 000 EUR apmērā vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 2 % apmērā no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarā no tā, kurš no tiem ir lielāks. 5.  Par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu pieteiktajām struktūrām un valsts kompetentajām iestādēm atbildē uz pieprasījumu piemēro administratīvos naudas sodus līdz 5 000 000 EUR apmērā vai, ja pārkāpējs ir uzņēmums, līdz 1 % apmērā no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks. Grozījums Nr. 653 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – ievaddaļa 6.  Lemjot par administratīvā naudas soda apmēru, katrā atsevišķā gadījumā ņem vērā visus īpašos konkrētās situācijas apstākļus un rūpīgi izvērtē šādus elementus: 6.  Naudas sodus var uzlikt papildus nemonetāriem pasākumiem, piemēram, rīkojumiem vai brīdinājumiem, vai to vietā. Lemjot par administratīvā naudas soda apmēru, katrā atsevišķā gadījumā ņem vērā visus īpašos konkrētās situācijas apstākļus un rūpīgi izvērtē šādus elementus; Grozījums Nr. 654 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – a apakšpunkts (a)  pārkāpuma un tā seku raksturu, smagumu un ilgumu; (a)  pārkāpuma un tā seku raksturu, smagumu un ilgumu, ņemot vērā MI sistēmas nolūku, kā arī attiecīgā gadījumā skarto personu skaitu un tām nodarītā kaitējuma apmēru; Grozījums Nr. 655 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – b apakšpunkts (b)  to, vai citas tirgus uzraudzības iestādes jau ir piemērojušas administratīvos naudas sodus tam pašam operatoram par to pašu pārkāpumu; (b)  to, vai citas dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu uzraudzības iestādes jau ir piemērojušas administratīvos naudas sodus tam pašam operatoram par to pašu pārkāpumu; Grozījums Nr. 656 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – c apakšpunkts (c)  operatora, kurš veicis pārkāpumu, lielumu un tirgus daļu. (c)  operatora, kurš veicis pārkāpumu, lielumu un gada apgrozījumu. Grozījums Nr. 657 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  visas darbības, ko operators veicis, lai mazinātu kaitējumu skartajām personām; Grozījums Nr. 658 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – cb apakšpunkts (jauns) (cb)  to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ; Grozījums Nr. 659 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – cc apakšpunkts (jauns) (cc)  pakāpi, kādā notiek sadarbība ar valstu kompetentajām iestādēm, lai atlīdzinātu pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas; Grozījums Nr. 660 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – cd apakšpunkts (jauns) (cd)  operatora atbildības pakāpi, ņemot vērā to īstenotos tehniskos un organizatoriskos pasākumus; Grozījums Nr. 661 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – ce apakšpunkts (jauns) (ce)  veidu, kādā par pārkāpumu ir uzzinājušas valstu kompetentās iestādes, jo īpaši to, vai operators ir ziņojis par pārkāpumu, un, ja ir, — kādā mērā; Grozījums Nr. 662 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – cf apakšpunkts (jauns) (cf)  apstiprinātu rīcības kodeksu vai apstiprinātu sertifikācijas mehānismu ievērošanu; Grozījums Nr. 663 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – cg apakšpunkts (jauns) (cg)  visus iepriekšējos relevantos operatora pārkāpumus; Grozījums Nr. 664 Regulas priekšlikums 71. pants – 6. punkts – ch apakšpunkts (jauns) (ch)  jebkuru citu vainu pastiprinošu vai mīkstinošu faktoru, kas attiecas uz lietas apstākļiem. Grozījums Nr. 665 Regulas priekšlikums 71. pants – 7. punkts 7.  Katra dalībvalsts pieņem noteikumus par to, vai šīs dalībvalsts publiskā sektora iestādēm un struktūrām var uzlikt administratīvos naudas sodus un cik lielā apmērā. 7.  Katra dalībvalsts pieņem noteikumus par administratīvajiem naudas sodiem, kurus uzliek šīs dalībvalsts publiskā sektora iestādēm un struktūrām; Grozījums Nr. 666 Regulas priekšlikums 71. pants – 8.a punkts (jauns) 8.a  Uz šajā pantā minētajām sankcijām, kā arī saistītajām tiesvedības izmaksām un atlīdzības prasībām nedrīkst attiekties līgumiskas klauzulas vai cita veida vienošanās par sloga sadali starp sagādātājiem un izplatītājiem, importētājiem, ieviesējiem vai citām trešām pusēm; Grozījums Nr. 667 Regulas priekšlikums 71. pants – 8.b punkts (jauns) 8.b  Valstu uzraudzības iestādes katru gadu saskaņā ar šo pantu ziņo MI birojam par naudas sodiem, ko tās piemērojušas attiecīgā gada laikā; Grozījums Nr. 668 Regulas priekšlikums 71. pants – 8.c punkts (jauns) 8.c  Kompetento iestāžu pilnvaru īstenošanai, kā paredzēts šajā pantā, piemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem, tajā skaitā nodrošina tiesisko aizsardzību un pienācīgu procesu. Grozījums Nr. 669 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  pārkāpuma un tā seku raksturu, smagumu un ilgumu; (a)  pārkāpuma un tā seku raksturu, smagumu un ilgumu, ņemot vērā attiecīgās MI sistēmas paredzēto nolūku, kā arī skarto personu skaitu un tām nodarītā kaitējuma apmēru, un visus attiecīgos iepriekšējos pārkāpumus; Grozījums Nr. 670 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  visas darbības, ko Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra veikusi, lai mazinātu kaitējumu, kas radies skartajām personām; Grozījums Nr. 671 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns) (ab)  Savienības iestādes, aģentūras vai struktūras atbildības pakāpi, ņemot vērā to īstenotos tehniskos un organizatoriskos pasākumus; Grozījums Nr. 672 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  sadarbību ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju nolūkā novērst pārkāpumu un mazināt iespējamās pārkāpuma nelabvēlīgās sekas, ieskaitot tādu pasākumu izpildi, kurus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs jau iepriekš ir noteicis attiecīgajai Savienības iestādei, aģentūrai vai struktūrai tajā pašā jautājumā; (b)  to, kādā mērā tiek īstenota sadarbība ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju nolūkā novērst pārkāpumu un mazināt iespējamās pārkāpuma nelabvēlīgās sekas, ieskaitot tādu pasākumu izpildi, kurus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs jau iepriekš ir noteicis attiecīgajai Savienības iestādei, aģentūrai vai struktūrai tajā pašā jautājumā; Grozījums Nr. 673 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  veidu, kādā par pārkāpumu uzzināja Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, jo īpaši to, vai Savienības iestāde vai struktūra ir ziņojusi par pārkāpumu, un šādā gadījumā – kādā apjomā; Grozījums Nr. 674 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns) (cb)  struktūras gada budžetu; Grozījums Nr. 675 Regulas priekšlikums 72. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Par šādiem pārkāpumiem piemēro administratīvos naudas sodus līdz 500 000 EUR apmērā: 2.  Par 5. pantā minētās mākslīgā intelekta prakses aizlieguma neievērošanu piemēro administratīvos naudas sodus līdz 1 500 000 EUR; Grozījums Nr. 676 Regulas priekšlikums 72. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  5. pantā minētās mākslīgā intelekta prakses aizlieguma neievērošana; svītrots Grozījums Nr. 677 Regulas priekšlikums 72. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Par MI sistēmas neatbilstību 10. pantā noteiktajām prasībām piemēro administratīvos naudas sodus līdz 1 000 000 EUR apmērā. Grozījums Nr. 678 Regulas priekšlikums 72. pants – 3. punkts 3.  Par AI sistēmas neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām vai pienākumiem, atskaitot tos, kas noteikti 5. un 10. pantā, piemēro administratīvos naudas sodus līdz 250 000 EUR apmērā. 3.  Par MI sistēmas neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām vai pienākumiem, atskaitot tos, kas noteikti 5. un 10. pantā, piemēro administratīvos naudas sodus līdz 750 000 EUR apmērā. Grozījums Nr. 679 Regulas priekšlikums 72. pants – 6. punkts 6.  Līdzekļi, kas iegūti, uzliekot naudas sodus saskaņā ar šo pantu, ir Savienības vispārējā budžeta ieņēmumi. 6.  Līdzekļus, kas iegūti, uzliekot naudas sodus saskaņā ar šo pantu, iemaksā Savienības vispārējā budžetā. Naudas sodi neietekmē Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras efektīvu darbību. Grozījums Nr. 680 Regulas priekšlikums 72. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs katru gadu paziņo MI birojam par naudas sodiem, ko tas piemērojis saskaņā ar šo pantu. Grozījums Nr. 681 Regulas priekšlikums 73. pants – 2. punkts 2.  Uz neierobežotu laiku no [datums, kad stājas spēkā šī regula] Komisija tiek pilnvarota pieņemt 4. pantā, 7. panta 1. punktā, 11. panta 3. punktā, 43. panta 5. un 6. punktā un 48. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus. 2.  Pilnvaras pieņemt 4. pantā, 7. panta 1. punktā, 11. panta 3. punktā, 43. panta 5. un 6. punktā un 48. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [datums, kad stājas spēkā šī regula]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. Grozījums Nr. 682 Regulas priekšlikums 73. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar attiecīgajām iestādēm, Biroju, konsultatīvo forumu un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Kad Komisija nolemj izstrādāt deleģēto aktu, tā par šo lēmumu paziņo Eiropas Parlamentam. Paziņošana neuzliek Komisijai pienākumu šādu aktu pieņemt. Grozījums Nr. 683 Regulas priekšlikums 81.a pants (jauns) 81.a pants Grozījums Regulā (ES) 2019/1020 Regulu (ES) 2019/1020 groza šādi: 14. panta 4. punktam pievieno šādu daļu: “(l) pilnvaras attiecīgā gadījumā īstenot šajā pantā paredzētās pilnvaras attālināti;” Grozījums Nr. 684 Regulas priekšlikums 82.a pants (jauns) 82.a pants Labāks regulējums Ņemot vērā šīs regulas prasības atbilstīgi grozījumiem 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81. un 82. pantā, Komisija veic analīzi un apspriežas ar attiecīgām ieinteresētajām personām, lai noteiktu iespējamos trūkumus un pārklāšanās vietas spēkā esošajos nozaru tiesību aktos un šīs regulas noteikumos. Grozījums Nr. 685 Regulas priekšlikums 82.b pants (jauns) 82.b pants Komisijas norādījumi par šīs regulas īstenošanu 1.  Komisija, apspriežoties ar MI biroju, izstrādā norādījumus par šīs regulas praktisko īstenošanu un jo īpaši par: (a)  8.-15. un 28.-28.b pantā minēto prasību piemērošanu; (b)  aizliegto praksi, kas minēta 5. pantā; (c)  to noteikumu praktisko īstenošanu, kas saistīti ar būtiskiem grozījumiem; (d)  praktiskajiem apstākļiem, kuros III pielikumā minētās MI sistēmas rezultāti radītu būtisku kaitējuma risku fizisku personu veselībai, drošībai vai pamattiesībām, kā minēts 6. panta 2. punktā, tostarp piemēriem saistībā ar III pielikumā minētajām augsta riska MI sistēmām; (e)  pantā noteikto pārredzamības pienākumu praktisko īstenošanu; (f)  69. pantā minēto rīcības kodeksu izstrādi; (g)  šīs regulas saistību ar citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz to izpildes konsekvenci; (h)  to, kā praktiski īstenot 12. pantu, 28.b pantu par vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmu ietekmi uz vidi un IV pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu, jo īpaši mērīšanas un reģistrēšanas metodes, lai varētu aprēķināt un ziņot par sistēmu ietekmi uz vidi, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, tostarp attiecībā uz oglekļa pēdu un energoefektivitāti, ņemot vērā jaunākās metodes un apjomradītus ietaupījumus. Izdodot šādus norādījumus, Komisija īpašu uzmanību pievērš MVU, tostarp jaunuzņēmumu, vietējo publisko iestāžu un to nozaru vajadzībām, kuras, visticamāk, skars šī regula. 2.  Pēc dalībvalstu vai MI biroja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija vajadzības gadījumā atjaunina jau pieņemtos norādījumus. Grozījums Nr. 686 Regulas priekšlikums 83. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Šī regula neattiecas uz AI sistēmām, kas ir tādu lielapjoma IT sistēmu sastāvdaļas, kuras izveidotas ar IX pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, un kas ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms [12 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas, kā minēts 85. panta 2. punktā], ja minēto tiesību aktu aizstāšana vai grozīšana nerada būtiskas izmaiņas attiecīgās AI sistēmas vai AI sistēmu uzbūvē vai tām paredzētajā nolūkā. 1.  Tādu MI sistēmu operatori, kas ir tādu lielapjoma IT sistēmu sastāvdaļas, kuras izveidotas ar IX pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, un kas ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms .. [šīs regulas stāšanās spēkā diena], veic pasākumus, kas nepieciešami, lai līdz .. [četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas] nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām. Grozījums Nr. 687 Regulas priekšlikums 83. pants – 1. punkts – 1. daļa Šajā regulā noteiktās prasības attiecīgā gadījumā ņem vērā, veicot katras ar IX pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem izveidotās lielapjoma IT sistēmas izvērtēšanu, kas jāveic tā, kā paredzēts šajos attiecīgajos tiesību aktos. Šajā regulā noteiktās prasības ņem vērā, veicot katras ar IX pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem izveidotās lielapjoma IT sistēmas izvērtēšanu, kas jāveic tā, kā paredzēts šajos attiecīgajos tiesību aktos, un ikreiz, kad šie tiesību akti tiek aizstāti vai grozīti. Grozījums Nr. 688 Regulas priekšlikums 83. pants – 2. punkts 2.  Uz augsta riska AI sistēmām, kuras ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms [šīs regulas piemērošanas datums, kas minēts 85. panta 2. punktā], atskaitot 1. punktā minētās, šī regula attiecas tikai tad, ja no minētā datuma šajās sistēmās notikušas būtiskas izmaiņas to uzbūvē vai tām paredzētajā nolūkā. 2.  Uz tādu augsta riska MI sistēmu operatoriem, kuras ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms [šīs regulas piemērošanas datums, kas minēts 85. panta 2. punktā], atskaitot 1. punktā minētās, šī regula attiecas tikai tad, ja no minētā datuma šajās sistēmās notikusi būtiska pārveidošana, kā definēts 3. panta 23. punktā. Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kas paredzētas publiskā sektora iestāžu, lietošanai, šādu sistēmu sagādātāji un ieviesēji veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šīs regulas prasības [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas]. Grozījums Nr. 689 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. punkts 1.  Reizi gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija novērtē nepieciešamību grozīt III pielikuma sarakstu. 1.  Reizi gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc Biroja ieteikuma Komisija pēc apspriešanās ar MI biroju novērtē nepieciešamību grozīt III pielikuma sarakstu, tostarp paplašināt spēkā esošās jomu kategorijas vai pievienot jaunas jomu kategorijas, 5. pantā paredzēto aizliegto MI prakšu sarakstu un 52. pantā paredzēto MI sistēmu sarakstu, kam nepieciešami papildu pārredzamības pasākumi. Minētās novērtēšanas rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 690 Regulas priekšlikums 84. pants – 2. punkts 2.  Līdz [trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas, kas minēta 85. panta 2. punktā] un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu. Šos ziņojumus publisko. 2.  Līdz [divus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas, kas minēta 85. panta 2. punktā] un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija kopīgi ar MI biroju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu. Šos ziņojumus publisko. Grozījums Nr. 691 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  to valstu kompetento iestāžu finanšu resursu un cilvēkresursu statuss, kas vajadzīgi, lai efektīvi veiktu uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo regulu; (a)  to valstu kompetento iestāžu finanšu un tehnisko resursu un cilvēkresursu statuss, kas vajadzīgi, lai efektīvi veiktu uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo regulu; Grozījums Nr. 692 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  saskaņotu standartu un kopīgu specifikāciju izstrādes līmenis mākslīgā intelekta jomā; Grozījums Nr. 693 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns) (bb)  ieguldījumu līmenis MI sistēmu pētniecībā, izstrādē un izmantošanā visā Savienībā, Grozījums Nr. 694 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – bc apakšpunkts (jauns) (bc)  Eiropas MI sektora kopējā konkurētspēja salīdzinājumā ar MI sektoriem trešās valstīs. Grozījums Nr. 695 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – bd apakšpunkts (jauns) (bd)  Regulas ietekme uz resursu un enerģijas izmantošanu, kā arī atkritumu radīšanu un citu ietekmi uz vidi; Grozījums Nr. 696 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – be apakšpunkts (jauns) (be)  koordinētā MI plāna īstenošana, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo progresa līmeni un apzinot esošos šķēršļus inovācijai MI jomā; Grozījums Nr. 697 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – bf apakšpunkts (jauns) (bf)  īpašo prasību atjaunināšana attiecībā uz MI sistēmu un vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmu ilgtspēju, pamatojoties uz IV pielikumā un 28.b pantā noteikto ziņošanas un dokumentācijas prasību; Grozījums Nr. 698 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – bg apakšpunkts (jauns) (bg)  tiesiskais regulējums, kas reglamentē vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmas; Grozījums Nr. 699 Regulas priekšlikums 84. pants – 3. punkts – bh apakšpunkts (jauns) (bh)  negodīgu līguma noteikumu saraksts 28.a pantā, vajadzības gadījumā ņemot vērā jaunu uzņēmējdarbības praksi; Grozījums Nr. 700 Regulas priekšlikums 84. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Līdz .. [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, kā minēts 85. panta 2. punktā] Komisija izvērtē MI biroja darbību, to, vai Birojam ir piešķirtas pietiekamas pilnvaras un kompetences, lai tas varētu pildīt savus uzdevumus, un vai šīs regulas pienācīgai īstenošanai un izpildei būtu svarīgi un nepieciešami uzlabot Biroju un tā izpildes kompetences un palielināt tā resursus. Komisija iesniedz minēto izvērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 701 Regulas priekšlikums 84. pants – 4. punkts 4.  [Trīs gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas, kas minēta 85. panta 2. punktā] un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija izvērtē rīcības kodeksu ietekmi un efektivitāti, lai veicinātu III sadaļas 2. nodaļas prasību piemērošanu un, iespējams, citu papildu prasību piemērošanu attiecībā uz AI sistēmām, kas nav augsta riska AI sistēmas. 4.  [Viena gada laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas, kas minēta 85. panta 2. punktā] un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē rīcības kodeksu ietekmi un efektivitāti, lai veicinātu III sadaļas 2. nodaļas prasību piemērošanu un, iespējams, citu papildu prasību piemērošanu attiecībā uz MI sistēmām, kas nav augsta riska MI sistēmas; Grozījums Nr. 702 Regulas priekšlikums 84. pants – 5. punkts 5.  Šā panta 1.–4. punkta vajadzībām AI padome, dalībvalstis un valstu kompetentās iestādes Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz informāciju. 5.  Šā panta 1.–4. punkta vajadzībām MI birojs, dalībvalstis un valstu kompetentās iestādes Komisijai pēc tās pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz informāciju. Grozījums Nr. 703 Regulas priekšlikums 84. pants – 6. punkts 6.  Veicot 1.–4. punktā minēto izvērtēšanu un pārskatīšanu, Komisija ņem vērā AI padomes, Eiropas Parlamenta, Padomes un citu attiecīgo struktūru vai avotu nostāju un konstatējumus. 6.  Veicot 1.–4. punktā minēto izvērtēšanu un pārskatīšanu, Komisija ņem vērā MI biroja, Eiropas Parlamenta, Padomes un citu attiecīgo struktūru vai avotu nostāju un konstatējumus un apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šādas apspriešanās rezultātus pievieno ziņojumam; Grozījums Nr. 704 Regulas priekšlikums 84. pants – 7. punkts 7.  Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz attiecīgus priekšlikumus par šīs regulas grozīšanu, ņemot vērā galvenokārt norises tehnoloģiju jomā un attīstības stāvokli informācijas sabiedrībā. 7.  Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz attiecīgus priekšlikumus par šīs regulas grozīšanu, ņemot vērā galvenokārt norises tehnoloģiju jomā, MI sistēmu ietekmi uz veselību un drošību, pamattiesībām, vidi, līdztiesību un piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī attīstības stāvokli informācijas sabiedrībā. Grozījums Nr. 705 Regulas priekšlikums 84. pants – 7.a punkts (jauns) 7.a  Lai ievirzītu šā panta 1.–4. punktā minēto izvērtēšanu un pārskatīšanu, MI birojs apņemas izstrādāt objektīvu un līdzdalīgu metodiku riska līmeņa izvērtēšanai, balstoties uz attiecīgajos pantos izklāstītajiem kritērijiem un jaunu sistēmu iekļaušanu: III pielikumā ietvertajā sarakstā, arī attiecībā uz spēkā esošo jomu kategoriju paplašināšanu vai jaunu jomu kategoriju pievienošanu minētajā pielikumā, 5. pantā paredzētajā aizliegto MI prakšu sarakstā, kā arī MI sistēmu sarakstā, attiecībā uz kurām saskaņā ar 52. pantu vajadzīgi papildu pārredzamības pasākumi. Grozījums Nr. 706 Regulas priekšlikums 84. pants – 7.b punkts (jauns) 7.b  Visos grozījumos šajā regulā saskaņā ar šā panta 7. punktu vai attiecīgajos turpmākajos deleģētajos vai īstenošanas aktos, kas attiecas uz II pielikuma B iedaļā uzskaitītajiem nozaru tiesību aktiem, ņem vērā katras nozares regulējuma specifiku un spēkā esošos pārvaldības, atbilstības novērtēšanas un izpildes panākšanas mehānismus un ar tiem izveidoto iestāžu darbību. Grozījums Nr. 707 Regulas priekšlikums 84. pants – 7.c punkts (jauns) 7.c  Līdz .. [pieci gadi no šīs regulas piemērošanas dienas] Komisija novērtē šīs regulas izpildes panākšanu un sniedz ziņojumu par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ņemot vērā pirmos regulas piemērošanas gadus. Balstoties uz minētā ziņojuma secinājumiem, Komisija attiecīgā gadījumā tam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu attiecībā uz izpildes panākšanas struktūru un vajadzību izveidot Savienības aģentūru, kuras uzdevums būtu novērst konstatētos trūkumus. Grozījums Nr. 708 Regulas priekšlikums I pielikums MĀKSLĪGĀ INTELEKTA METODES UN PIEEJAS (minētas 3. panta 1. punktā) svītrots (a)  Mašīnu mācīšanās pieejas, tostarp pārraudzītā, nepārraudzītā un stimulētā mācīšanās, kam izmanto dažādas metodes, ieskaitot dziļo mācīšanos. (b)  Uz loģiku un zināšanām balstītas pieejas, tostarp zināšanu reprezentācija, induktīvā (loģiskā) programmēšana, zināšanu bāzes, izvedummašīnas un dedukcijas mašīnas, (simboliskās) spriešanas sistēmas un ekspertsistēmas. (c)  Statistiskas pieejas, Beijesa novērtējums, meklēšanas un optimizēšanas metodes. Grozījums Nr. 709 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – ievaddaļa 6. panta 2. punktā minētās augsta riska AI sistēmas ir norādītās AI sistēmas, ko izmanto kādā no tālāk uzskaitītajām jomām. MI sistēmas, kas īpaši minētas 1.–8.a punktā, attiecas uz kritiskā lietojuma gadījumiem, un tās visas tiek uzskatītas par augsta riska MI sistēmām saskaņā ar 6. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka tās atbilst minētajā pantā noteiktajiem kritērijiem: Grozījums Nr. 710 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Fizisku personu biometriskā identifikācija un kategorizācija: 1.  Biometriskās un uz biometriju balstītās sistēmas: Grozījums Nr. 711 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot fizisku personu tālidentifikācijai reāllaikā un vēlāklaikā. (a)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot fizisku personu biometriskai identifikācijai, izņemot 5. pantā minētās sistēmas; Grozījums Nr. 712 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai izdarītu secinājumus par fizisku personu personiskajām īpašībām, pamatojoties uz biometriskajiem vai biometrijas datiem, tostarp emociju atpazīšanas sistēmas, izņemot tās, kuras minētas 5. pantā; 1. punkts neattiecas uz MI sistēmām, ko paredzēts izmantot biometriskai verifikācijai, kuras vienīgais nolūks ir apstiprināt, ka konkrēta fiziska persona ir persona, par kuru tā uzdodas. Grozījums Nr. 713 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot kā drošības sastāvdaļas ceļu satiksmes pārvaldībā un darbībā, kā arī ūdens, gāzes un elektroenerģijas piegādē un apkures nodrošināšanā. (a)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot kā drošības sastāvdaļas autotransporta, dzelzceļa un gaisa satiksmes pārvaldībā un darbībā, ja vien tās nereglamentē saskaņošanas tiesību akti vai nozaru noteikumi. Grozījums Nr. 714 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (aa)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot kā drošības sastāvdaļas ūdens apgādes, gāzes apgādes, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes un kritiskās infrastruktūras pārvaldībā un darbībā; Grozījums Nr. 715 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai noteiktu fizisku personu piekļuvi izglītības un arodmācību iestādēm vai uzņemtu fiziskas personas tajās; (a)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai noteiktu fizisku personu piekļuvi izglītības un arodmācību iestādēm vai būtiski ietekmētu lēmumu pieņemšanu par fizisku personu iestāšanos vai uzņemšanu tajās; Grozījums Nr. 716 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts (b)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot izglītības un arodmācības iestāžu audzēkņu novērtēšanai un tādu pārbaudījumu dalībnieku novērtēšanai, kurus parasti tiek prasīts nokārtot, lai iestātos izglītības iestādē. (b)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot izglītības un arodmācības iestāžu audzēkņu novērtēšanai un tādu pārbaudījumu dalībnieku novērtēšanai, kurus parasti tiek prasīts nokārtot, lai iestātos šādās iestādēs. Grozījums Nr. 717 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai novērtētu atsevišķai personai piemēroto izglītības līmeni, kas varētu būtiski ietekmēt izglītības un arodmācību līmeni, ko viņa saņems vai kurš viņai būs pieejams; Grozījums Nr. 718 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 3. punkts – bb apakšpunkts (bb)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai pārbaudījumu laikā izglītības un arodmācības iestādēs vai saistībā ar tām uzraudzītu un konstatētu audzēkņu neatļautu uzvedību; Grozījums Nr. 719 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot fizisku personu līgšanai darbā vai darbinieku atlasei, sevišķi vakanču izsludināšanai, pieteikumu atlasei vai atsijāšanai, kandidātu izvērtēšanai pārrunās vai pārbaudījumos; (a)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot fizisku personu līgšanai darbā vai darbinieku atlasei, sevišķi mērķtiecīgu darba sludinājumu izsludināšanai, pieteikumu atlasei vai atsijāšanai, kandidātu izvērtēšanai pārrunās vai pārbaudījumos; Grozījums Nr. 720 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts (b)  AI risinājumi, ko paredzēts izmantot lēmumu pieņemšanai par paaugstināšanu amatā vai darba līgumattiecību izbeigšanu, kā arī uzdevumu sadalei un darba līgumattiecībās esošo personu snieguma un uzvedības pārraudzībai un izvērtēšanai. (b)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai pieņemtu lēmumus par darba attiecību uzsākšanu, paaugstināšanu amatā vai darba līgumattiecību izbeigšanu, kā arī uzdevumu sadali, balstoties uz individuālajām uzvedības vai personības iezīmēm vai īpašībām, vai būtiski ietekmētu šādus lēmumus, vai darba līgumattiecībās esošo personu snieguma un uzvedības pārraudzībai un izvērtēšanai. Grozījums Nr. 721 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot publiskā sektora iestādēs vai to vārdā, lai izvērtētu fizisku personu tiesības saņemt publiskās palīdzības pabalstus un pakalpojumus, kā arī lai piešķirtu, samazinātu, atsauktu vai atgūtu šādus pabalstus un pakalpojumus; (a)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot publiskā sektora iestādēs vai to vārdā, lai izvērtētu fizisku personu tiesības saņemt publiskās palīdzības pabalstus un pakalpojumus, tostarp veselības aprūpes pakalpojumus un pamatpakalpojumus, tostarp, bet ne tikai, nodrošināšanu ar mājokli, elektroapgādi, siltumapgādi/aukstumapgādi un internetu, kā arī lai piešķirtu, samazinātu, atsauktu, palielinātu vai atgūtu šādus pabalstus un pakalpojumus; Grozījums Nr. 722 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts (b)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot fizisku personu kredītspējas izvērtēšanai vai to kredītnovērtējuma noteikšanai, izņemot tādas AI sistēmas, kuras savā darbā izmanto mazapjoma sagādātāji savām vajadzībām; (b)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot fizisku personu kredītspējas izvērtēšanai vai to kredītnovērtējuma noteikšanai, izņemot tādas MI sistēmas, kuras izmanto finansiālas krāpšanas atklāšanai; Grozījums Nr. 723 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai pieņemtu lēmumus vai būtiski ietekmētu lēmumus par fizisku personu atbilstību veselības un dzīvības apdrošināšanai; Grozījums Nr. 724 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts (c)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot ārkārtas pirmās reaģēšanas dienestu, tostarp ugunsdzēsēju un medicīniskās palīdzības sniedzēju, nosūtīšanai vai nosūtīšanas prioritāšu noteikšanai. (c)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai novērtētu un klasificētu fizisku personu ārkārtas palīdzības izsaukumus vai ārkārtas pirmās reaģēšanas dienestu, tostarp policijas un tiesībaizsardzības iestāžu, ugunsdzēsēju un medicīniskās palīdzības sniedzēju, nosūtīšanai vai nosūtīšanas prioritāšu noteikšanai, kā arī neatliekamās medicīniskās aprūpes pacientu triāžas sistēmām; Grozījums Nr. 725 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot tiesībaizsardzības iestādēs, lai veiktu individuālus riska novērtējumus, kuros vērtē risku, ka fiziska persona izdarīs pārkāpumu vai atkārtotu pārkāpumu, vai risku, kam pakļauti iespējamie noziedzīgos nodarījumos cietušie; svītrots Grozījums Nr. 726 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts (b)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot tiesībaizsardzības iestādēs kā melu detektorus vai līdzīgus rīkus vai nolūkā noteikt fiziskas personas emocionālo stāvokli; (b)  MI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesībaizsardzības iestādēs vai to vārdā, vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās, kas atbalsta tiesībaizsardzības iestādes, kā poligrāfi un līdzīgi rīki, ciktāl to izmantošana ir atļauta saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem; Grozījums Nr. 727 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 6. punkts – c apakšpunkts (c)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot tiesībaizsardzības iestādēs 52. panta 3. punktā minēto dziļviltojumu atklāšanai; svītrots Grozījums Nr. 728 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 6. punkts – d apakšpunkts (d)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot tiesībaizsardzības iestādēs pierādījumu uzticamības izvērtēšanai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas gaitā; (d)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot tiesībaizsardzības iestādēs vai to vārdā vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās, kas atbalsta tiesībaizsardzības iestādes, pierādījumu uzticamības izvērtēšanai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas gaitā; Grozījums Nr. 729 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 6. punkts – e apakšpunkts (e)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot tiesībaizsardzības iestādēs faktiska vai potenciāla noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai atkārtošanas prognozēšanai, pamatojoties uz fizisku personu profilēšanu, kas minēta Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 4. punktā, vai fizisku personu vai grupu personības un rakstura īpašību vai agrākas noziedzīgas rīcības novērtēšanai; svītrots Grozījums Nr. 730 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 6. punkts – f apakšpunkts (f)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot tiesībaizsardzības iestādēs Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 4. punktā minētajai fizisku personu profilēšanai noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas gaitā; (f)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot tiesībaizsardzības iestādēs vai to vārdā vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās, kas atbalsta tiesībaizsardzības iestādes, Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 4. punktā minētajai fizisku personu profilēšanai noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas gaitā vai — Savienības aģentūru, biroju vai struktūru gadījumā — kā minēts Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 5. punktā; Grozījums Nr. 731 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 6. punkts – g apakšpunkts (g)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot noziegumu analīzei attiecībā uz fiziskām personām un kas ļauj tiesībaizsardzības iestādēm, lai atklātu nezināmus modeļus vai slēptas sakarības datos, veikt meklēšanu lielās, kompleksās saistītu un nesaistītu datu kopās, kuras pieejamas dažādos datu avotos vai dažādos datu formātos. (g)  MI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesībaizsardzības iestādēs vai to vārdā, vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās, kas atbalsta tiesībaizsardzības iestādes, noziegumu analīzei attiecībā uz fiziskām personām un kas ļauj tiesībaizsardzības iestādēm atklāt nezināmus modeļus vai slēptas sakarības datos, veikt meklēšanu lielās, kompleksās saistītu un nesaistītu datu kopās, kuras pieejamas dažādos datu avotos vai dažādos datu formātos. Grozījums Nr. 732 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot kompetentās publiskā sektora iestādēs kā melu detektorus vai līdzīgus rīkus vai nolūkā noteikt fiziskas personas emocionālo stāvokli; (a)  MI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai kompetentās publiskā sektora iestādēs vai to vārdā, vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās, kā poligrāfi un līdzīgi rīki, ciktāl to izmantošana ir atļauta saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem; Grozījums Nr. 733 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts (b)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot kompetentās publiskā sektora iestādēs riska novērtēšanai, tostarp tāda drošības riska, neatbilstīgas imigrācijas riska vai veselības riska novērtēšanai, kuru rada fiziska persona, kas vēlas ieceļot vai ir ieceļojusi dalībvalsts teritorijā; (b)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot kompetentās publiskā sektora iestādēs vai to vārdā vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās riska novērtēšanai, tostarp tāda drošības riska, neatbilstīgas imigrācijas riska vai veselības riska novērtēšanai, kuru rada fiziska persona, kas vēlas ieceļot vai ir ieceļojusi dalībvalsts teritorijā; Grozījums Nr. 734 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts (c)  AI sistēmas, ko paredzēts izmantot kompetentās publiskā sektora iestādēs fizisku personu ceļošanas dokumentu un apliecinošās dokumentācijas autentiskuma pārbaudei un neautentisku dokumentu atklāšanai, pārbaudot to aizsardzības elementus; (c)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot kompetentās publiskā sektora iestādēs vai to vārdā vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās fizisku personu ceļošanas dokumentu un apliecinošās dokumentācijas autentiskuma pārbaudei un neautentisku dokumentu atklāšanai, pārbaudot to aizsardzības elementus; Grozījums Nr. 735 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts (d)  AI sistēmas, kuru mērķis ir palīdzēt kompetentām publiskā sektora iestādēm izskatīt patvēruma, vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumus, kā arī saistītās sūdzības, nosakot, vai fiziskās personas, kuras iesniegušas pieteikumu uz kādu no minētajiem statusiem, atbilst kritērijiem. (d)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot kompetentās publiskā sektora iestādēs vai to vārdā vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās, lai palīdzētu kompetentām publiskā sektora iestādēm izskatīt patvēruma, vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumus, kā arī saistītās sūdzības un izvērtētu ar tiem saistīto pierādījumu patiesumu, nosakot, vai fiziskās personas, kuras iesniegušas pieteikumu uz kādu no minētajiem statusiem, atbilst kritērijiem; Grozījums Nr. 736 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 7. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot kompetentajās publiskā sektora iestādēs vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldības jomā, lai uzraudzītu, novērotu vai apstrādātu datus saistībā ar robežu pārvaldības darbībām nolūkā atklāt, atpazīt vai identificēt fiziskas personas; Grozījums Nr. 737 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 7. punkts – db apakšpunkts (jauns) (db)  MI sistēmas, kuras ir paredzētas, lai tās izmantotu kompetentās publiskā sektora iestādēs vai to vārdā vai Savienības aģentūrās, birojos vai struktūrās migrācijas, patvēruma un robežu kontroles pārvaldībā, lai prognozētu vai paredzētu tendences, kas saistītas ar migrāciju, pārvietošanos un robežu šķērsošanu; Grozījums Nr. 738 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts (a)  AI sistēmas, kuru mērķis ir palīdzēt tiesu iestādēm faktu un tiesību normu izpētē un interpretēšanā un tiesību normu piemērošanā attiecībā uz konkrētu faktu kopumu. (a)  MI sistēmas, kas paredzētas izmantošanai tiesu iestādē vai administratīvā struktūrā vai to vārdā, vai lai palīdzētu tiesu iestādei vai administratīvai struktūrai izpētīt un interpretēt faktus vai tiesību normas un piemērot tiesību normas konkrētam faktu kopumam, vai izmantošanai līdzīgā veidā strīdu alternatīvai izšķiršanai. Grozījums Nr. 739 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 8. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot, lai ietekmētu vēlēšanu vai referenduma rezultātus vai fizisku personu uzvedību balsošanā, kad tās piedalās vēlēšanās vai referendumos. Tas neattiecas uz MI sistēmām, kuru rezultātam fiziskas personas nav tieši pakļautas, piemēram, rīkiem, ko izmanto, lai organizētu, optimizētu un strukturētu politiskas kampaņas no administratīvā un loģistikas viedokļa. Grozījums Nr. 740 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 8. punkts – ab apakšpunkts (jauns) (ab)  MI sistēmas, ko paredzēts izmantot sociālo mediju platformās, kuras ir noteiktas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2022/2065 33. panta nozīmē, lai savās rekomendāciju sistēmās pakalpojuma saņēmējam ieteiktu platformā pieejamo lietotāja radīto saturu. Grozījums Nr. 741 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  sistēmas paredzētais nolūks, sistēmas izstrādātājs(-i), sistēmas datums un versija; (a)  sistēmas paredzētais nolūks, sagādātāja vārds/nosaukums un versija, kas atspoguļo tās saistību ar iepriekšējām un attiecīgā gadījumā jaunākām versijām secīgos grozījumos; Grozījums Nr. 742 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  to datu veids, kurus sistēma varētu apstrādāt vai kurus paredzēts apstrādāt, un — personas datu gadījumā — to fizisko personu un grupu kategorijas, kuras varētu vai kuras paredzēts ietekmēt; Grozījums Nr. 743 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  attiecīgā gadījumā — kā AI sistēma mijiedarbojas vai var tikt izmantota mijiedarbībai ar aparatūru vai programmatūru, kas nav pašas AI sistēmas daļa; (b)  attiecīgā gadījumā — kā MI sistēma var mijiedarboties vai var tikt izmantota mijiedarbībai ar aparatūru vai programmatūru, tostarp citām MI sistēmām, kas nav pašas MI sistēmas daļa; Grozījums Nr. 744 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  attiecīgās programmatūras vai aparātprogrammatūras versijas un prasības par versiju atjaunināšanu; (c)  attiecīgās programmatūras vai aparātprogrammatūras versijas un attiecīgā gadījumā — informācija ieviesējam par visām prasībām saistībā ar versiju atjaunināšanu; Grozījums Nr. 745 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  apraksts par visām formām, kādās AI sistēma laista tirgū vai nodota ekspluatācijā; (d)  to MI sistēmas dažādo konfigurāciju un variantu apraksts, kurus paredzēts laist tirgū vai nodot ekspluatācijā; Grozījums Nr. 746 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns) (fa)  ieviesēja saskarnes apraksts; Grozījums Nr. 747 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – g apakšpunkts (g)  lietošanas instrukcijas lietotājam un — attiecīgā gadījumā — norādījumi par uzstādīšanu. (g)  lietošanas instrukcijas ieviesējam saskaņā ar 13. panta 2. un 3. punktu, kā arī 14. panta 4. punkta e) apakšpunktu un — attiecīgā gadījumā — norādījumi par uzstādīšanu. Grozījums Nr. 748 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns) (ga)  detalizēts un viegli saprotams sistēmas galvenā optimizācijas mērķa vai mērķu apraksts; Grozījums Nr. 749 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – gb apakšpunkts (jauns) (gb)  detalizēts un viegli saprotams apraksts par sistēmas sagaidāmo rezultātu un sagaidāmo rezultāta kvalitāti; Grozījums Nr. 750 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – gc apakšpunkts (jauns) (gc)  detalizētas un viegli saprotamas instrukcijas par sistēmas rezultātu interpretēšanu; Grozījums Nr. 751 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts – gd apakšpunkts (jauns) (gd)  tādu scenāriju piemēri, kuriem sistēmu nevajadzētu izmantot; Grozījums Nr. 752 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  sistēmas projekta specifikācijas, proti, AI sistēmas un algoritmu vispārīgā loģika; galvenās izstrādes izvēles, arī racionālais pamats un izdarītie pieņēmumi, arī par personām vai personu grupām, ar kurām sistēmu paredzēts izmantot; galvenās klasifikācijas izvēles; ko ar sistēmu paredzēts optimizēt un kāda ir dažādo parametru nozīme; lēmumi par iespējamiem kompromisiem, kas pieņemti saistībā ar izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, lai nodrošinātu atbilstību III sadaļas 2. nodaļā izklāstītajām prasībām; (b)  arhitektūras, projekta specifikāciju, algoritmu un datu struktūras apraksts, tostarp komponentu un saskarņu sadalījums, to savstarpējā saistība un tas, kā tie nodrošina MI sistēmas vispārīgo apstrādi vai loģiku; galvenās izstrādes izvēles, arī racionālais pamats un izdarītie pieņēmumi, arī par personām vai personu grupām, ar kurām sistēmu paredzēts izmantot; galvenās klasifikācijas izvēles; ko ar sistēmu paredzēts optimizēt un kāda ir dažādo parametru nozīme; lēmumi par iespējamiem kompromisiem, kas pieņemti saistībā ar izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, lai nodrošinātu atbilstību III sadaļas 2. nodaļā izklāstītajām prasībām; Grozījums Nr. 753 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  sistēmas arhitektūras apraksts, kurā paskaidrots, kā programmatūras komponenti ir balstīti cits citā vai papildina cits citu un kā tie integrēti kopējā programmas darbībā; datošanas resursi, kas izmantoti AI sistēmas izstrādē, apmācīšanā, testēšanā un validēšanā; (c)  svītrots Grozījums Nr. 754 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts (e)  14. pantā prasīto cilvēka virsvadības pasākumu novērtējums, tostarp novērtējums par tehniskajiem pasākumiem, kas saskaņā ar 13. panta 3. punkta d) apakšpunktu jāievieš, lai palīdzētu lietotājiem interpretēt AI sistēmu iznākumus; (e)  14. pantā prasīto cilvēka virsvadības pasākumu novērtējums, tostarp novērtējums par tehniskajiem pasākumiem, kas saskaņā ar 13. panta 3. punkta d) apakšpunktu jāievieš, lai palīdzētu ieviesējiem interpretēt MI sistēmu iznākumus; Grozījums Nr. 755 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – g apakšpunkts (g)  izmantotās validēšanas un testēšanas procedūras, arī informācija par izmantotajiem validēšanas un testēšanas datiem un to galvenajām iezīmēm; rādītāji, kas izsaka precizitāti, noturību, kiberdrošību un atbilstību citām III sadaļas 2. nodaļā izklāstītām attiecīgām prasībām, kā arī potenciāli diskriminējošo ietekmi; testēšanas žurnāli un visi testēšanas ziņojumi, ko datējušas un parakstījušas atbildīgās personas, tai skaitā tādi, kuri attiecas uz iepriekš noteiktām izmaiņām, kas minētas f) apakšpunktā. (g)  izmantotās validēšanas un testēšanas procedūras, arī informācija par izmantotajiem validēšanas un testēšanas datiem un to galvenajām iezīmēm; rādītāji, kas izsaka precizitāti, noturību un atbilstību citām III sadaļas 2. nodaļā izklāstītām attiecīgām prasībām, kā arī potenciāli diskriminējošo ietekmi; testēšanas žurnāli un visi testēšanas ziņojumi, ko datējušas un parakstījušas atbildīgās personas, tai skaitā tādi, kuri attiecas uz iepriekš noteiktām izmaiņām, kas minētas f) apakšpunktā. Grozījums Nr. 756 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns) (ga)  ieviestie kiberdrošības pasākumi. Grozījums Nr. 757 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 3. punkts 3.  Detalizēta informācija par AI sistēmas pārraudzību, darbību un kontroli, it īpaši par: tās spējām un veiktspējas ierobežojumiem, tostarp precizitātes līmeni attiecībā uz personām vai personu grupām, attiecībā uz kurām sistēmu paredzēts izmantot, un kopējo paredzamo precizitātes līmeni paredzētā nolūka izpildē; prognozējamiem neparedzētajiem iznākumiem un tādu risku avotiem, kas apdraud veselību, drošību un pamattiesības un var radīt diskrimināciju, ņemot vērā AI sistēmas paredzēto nolūku; 14. pantā prasītajiem cilvēka virsvadības pasākumiem, tostarp tehniskajiem pasākumiem, kas ieviesti, lai palīdzētu lietotājiem interpretēt AI sistēmu iznākumus; attiecīgā gadījumā — ievaddatu specifikācijām. 3.  Detalizēta informācija par MI sistēmas pārraudzību, darbību un kontroli, it īpaši par: tās spējām un veiktspējas ierobežojumiem, tostarp precizitātes līmeni attiecībā uz personām vai personu grupām, attiecībā uz kurām sistēmu paredzēts izmantot, un kopējo paredzamo precizitātes līmeni paredzētā nolūka izpildē; prognozējamiem neparedzētajiem iznākumiem un tādu risku avotiem, kas apdraud veselību, drošību un pamattiesības un var radīt diskrimināciju, ņemot vērā MI sistēmas paredzēto nolūku; 14. pantā prasītajiem cilvēka virsvadības pasākumiem, tostarp tehniskajiem pasākumiem, kas ieviesti, lai palīdzētu ieviesējiem interpretēt MI sistēmu iznākumus; attiecīgā gadījumā — ievaddatu specifikācijām. Grozījums Nr. 758 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 3.a punkts (jauns) 3.a  Konkrētās MI sistēmas snieguma rādītāju piemērotības apraksts; Grozījums Nr. 759 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 3.b punkts (jauns) 3.b  Informācija par MI sistēmas enerģijas patēriņu izstrādes posmā un paredzamo enerģijas patēriņu lietošanas laikā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktus; Grozījums Nr. 760 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 5. punkts 5.  Sistēmas darbmūžā tajā veikto izmaiņu apraksts. 5.  Jebkādu attiecīgo sistēmas izmaiņu, ko tās darbmūžā veikuši sagādātāji, apraksts; Grozījums Nr. 761 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. daļa – 6. punkts 6.  To saskaņoto standartu saraksts, kas piemēroti pilnā mērā vai daļēji un uz ko atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; ja šādi saskaņotie standarti nav tikuši piemēroti — detalizēts apraksts par risinājumiem, kas izmantoti, lai izpildītu III sadaļas 2. nodaļā izklāstītās prasības, tai skaitā citu izmantoto attiecīgo standartu un tehnisko specifikāciju saraksts. 6.  To saskaņoto standartu saraksts, kas piemēroti pilnā mērā vai daļēji un uz ko atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; ja šādi saskaņotie standarti nav tikuši piemēroti — detalizēts apraksts par risinājumiem, kas izmantoti, lai izpildītu III sadaļas 2. nodaļā izklāstītās prasības, tai skaitā citu izmantoto attiecīgo standartu vai kopīgo specifikāciju saraksts. Grozījums Nr. 762 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 4.a punkts (jauns) 4.a  Ja MI sistēma ietver persondatu apstrādi, paziņojums, ka šī MI sistēma atbilst Regulai (ES) 2016/679, Regulai (ES) 2018/1725 un Direktīvai (ES) 2016/680. Grozījums Nr. 763 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 7. punkts 7.  Deklarācijas izdošanas vieta un datums, to parakstījušās personas vārds un amats, kā arī norāde par to, kam un kā vārdā minētā persona to parakstījusi, paraksts. 7.  Deklarācijas izdošanas vieta un datums, paraksts, to parakstījušās personas vārds un amats, kā arī norāde par to, kam un kā vārdā minētā persona to parakstījusi, paraksts. Grozījums Nr. 764 Regulas priekšlikums VII pielikums – 4. daļa – 4.5. punkts 4.5.  Ja tas nepieciešams, lai novērtētu augsta riska AI sistēmas atbilstību III sadaļas 2. nodaļā izklāstītajām prasībām, un pēc pamatota pieprasījuma nodrošina arī pieteiktās struktūras piekļuvi AI sistēmas pirmkodam. 4.5.  Ja tas nepieciešams, lai novērtētu augsta riska MI sistēmas atbilstību III sadaļas 2. nodaļā izklāstītajām prasībām, pēc tam, kad izmantoti visi citi saprātīgi veidi atbilstības pārbaudei, tostarp 1. punkts, un ir pierādīts, ka tie ir bijuši nepietiekami, un pēc pamatota pieprasījuma nodrošina arī pieteiktās struktūras piekļuvi MI sistēmas apmācības un apmācītajiem modeļiem, tostarp tās attiecīgajiem parametriem. Uz šādu piekļuvi attiecas spēkā esošie Savienības tiesību akti par intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību. Tiek veikti tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību. Grozījums Nr. 765 Regulas priekšlikums VIII pielikums – 1. punkts Par augsta riska AI sistēmām, ko paredzēts reģistrēt saskaņā ar 51. pantu, sniedz un pēc tam regulāri atjaunina šādu informāciju. A iedaļa — Par augsta riska MI sistēmām, ko paredzēts reģistrēt saskaņā ar 51. panta 1. punktu, sniedz un pēc tam regulāri atjaunina šādu informāciju. Grozījums Nr. 766 Regulas priekšlikums VIII pielikums – 4.a punkts (jauns) 4.a  Vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmas tirdzniecības nosaukums un citas nepārprotamas atsauces, kas nodrošina identifikāciju un izsekojamību. Grozījums Nr. 767 Regulas priekšlikums VIII pielikums – 5. punkts 5.  Paredzētā AI sistēmas nolūka apraksts. 5.  Vienkāršs un saprotams apraksts, kurā ietverts: (a)   MI sistēmas paredzētais nolūks; (b)  MI atbalstītie komponenti un funkcijas; (c)  pamata skaidrojums par MI sistēmas loģiku. Grozījums Nr. 768 Regulas priekšlikums VIII pielikums – 5.a punkts (jauns) 5.a  attiecīgā gadījumā to datu kategorijas un veids, kurus MI sistēma varētu vai plāno apstrādāt. Grozījums Nr. 769 Regulas priekšlikums VIII pielikums – 11. punkts 11.  Elektroniski norādījumi par izmantošanu; šo informāciju nesniedz par III pielikuma 1., 6. un 7. punktā minētajām augsta riska AI sistēmām, ko izmanto tiesībaizsardzības, kā arī migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldības jomā. svītrots Grozījums Nr. 770 Regulas priekšlikums VIII pielikums – B iedaļa (jauna) B IEDAĻA — Par augsta riska MI sistēmām, ko paredzēts reģistrēt saskaņā ar 51. panta 1.a punkta a) apakšpunktu un 1.b punktu, sniedz un pēc tam regulāri atjaunina šādu informāciju: 1.  ieviesēja vārds/nosaukums, adrese un kontaktinformācija; 2.  tās personas vārds, adrese un kontaktinformācija, kura sniedz informāciju ieviesēja vārdā; 3.  augsta riska MI sistēmas tirdzniecības nosaukums un citas nepārprotamas atsauces, kas nodrošina izmantotās MI sistēmas identifikāciju un izsekojamību; 4.  a) vienkāršs un saprotams apraksts par MI sistēmas paredzēto lietojumu, tostarp konkrētie rezultāti, ko cenšas panākt, izmantojot sistēmu, un paredzētā nolūka ģeogrāfisko un laika tvērumu; b)  attiecīgā gadījumā to datu kategorijas un veids, kurus MI sistēma apstrādās; c)  noteikumi par cilvēka virsvadību un pārvaldību; d)  attiecīgā gadījumā struktūras vai fiziskās personas, kas ir atbildīgas par MI sistēmas pieņemtajiem vai atbalstītajiem lēmumiem; 5.  saskaņā ar 29.a pantu veiktā pamattiesību ietekmes novērtējuma konstatējumu kopsavilkums; 6.  MI sistēmas tīmekļa adrese ES datubāzē, ko ievadījis tās sagādātājs; 7.  attiecīgā gadījumā — kopsavilkums attiecībā uz novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 27. pantu, kā noteikts šīs regulas 29. panta 6. punktā. Grozījums Nr. 771 Regulas priekšlikums VIII pielikums – C iedaļa (jauna) C iedaļa — Par vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmām, ko paredzēts reģistrēt saskaņā ar 28.b panta e) apakšpunktu, sniedz un pēc tam regulāri atjaunina šādu informāciju. 1.  Sagādātāja vārds/nosaukums, adrese un kontaktinformācija. 2.  Ja informāciju sagādātāja vārdā iesniedz cita persona — šīs personas vārds, adrese un kontaktinformācija. 3.  Attiecīgā gadījumā — pilnvarotā pārstāvja vārds/nosaukums, adrese un kontaktinformācija. 4.  Tirdzniecības nosaukums un citas nepārprotamas atsauces, kas nodrošina vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmas identifikāciju. 5.  Vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmas izstrādē izmantoto datu avotu apraksts. 6.  Vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmas spēju un ierobežojumu apraksts, tostarp pamatoti paredzamie riski un pasākumi, kas veikti, lai tos novērstu, kā arī atlikušie nenovēršamie riski, paskaidrojot, kāpēc tos nevar novērst. 7.  Apraksts par vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmas izmantotajiem mācību resursiem, tostarp vajadzīgo datošanas jaudu, apmācības laiku un citu būtisku informāciju, kas saistīta ar sistēmas lielumu un jaudu. Sistēmas snieguma apraksts, tostarp attiecībā uz publiskiem kritērijiem vai nozares jaunākajiem kritērijiem. 8.  Attiecīgās iekšējās un ārējās testēšanas un modeļa optimizācijas rezultātu apraksts. 9.  Dalībvalstis, kurās vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēma pašlaik ir vai iepriekš ir bijusi laista tirgū, nodota ekspluatācijā vai darīta pieejama Savienībā. 10.  Tīmekļa adrese, kur pieejama papildu informācija (neobligāti).