Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: finansiāla palīdzība augļu un dārzeņu nozarei nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ |
| |||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu C(2023)05369, – ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. augusta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret Deleģēto regulu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas 2023. gada 30. augusta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007(1), un jo īpaši tās 37. un 173. pantu un 227. panta 5. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumu lēmumam, – ņemot vērā to, ka Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kas beidzās 2023. gada 12. septembrī, nav izteikti iebildumi, A. tā kā sakarā ar sevišķi nelabvēlīgiem laikapstākļiem (tostarp sausumu un plūdiem), kas 2023. gadā skāra vairāku dalībvalstu reģionus, augļu un dārzeņu ražošana ir ievērojami traucēta, ietekmējot gan produkcijas apjomu, gan kvalitāti; B. tā kā daudzas atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības saskaras ar grūtībām īstenot apstiprinātās darbības programmas; C. tā kā dažas apstiprinātās darbības un pasākumi 2023. gadā netiks īstenoti, tādējādi daļa no darbības fondiem paliks neizlietota; tā kā citas atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības savas darbības programmas groza, lai īstenotu tādas uz sevišķi nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmes novēršanu vērstas darbības un pasākumus augļu un dārzeņu nozarē kā, piemēram, krīzes pārvarēšanas pasākumi; D. tā kā, lai novērstu 2023. gada pavasara sevišķi nelabvēlīgo laikapstākļu bezprecedenta sekas, Komisija ierosināja, ka šīs grūtības ir jāmazina, atkāpjoties no dažiem Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/891(2) noteikumiem, kas piemērojami augļu un dārzeņu nozarē; tā kā tādēļ ražotāju organizācijas 2023. gadā būtu jāatbrīvo no noteikumiem, kuri prasa raudzīties, lai, pārdodot tādu ražotāju produkciju, kuri nav ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedri, šādas produkcijas ekonomiskā vērtība būtu mazāka par pašas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtību; tā kā turklāt dalībvalstis būtu jāatbrīvo no pienākuma valsts stratēģijā noteikt darbības fonda maksimālo procentuālo daļu, ko var tērēt atsevišķiem pasākumiem vai darbību veidiem; E. tā kā, lai nodrošinātu ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti, Savienības finansiālā palīdzība, kas saņemta par daudzgadu saistībām augļu un dārzeņu nozarē, piemēram, par vidiskām darbībām, pretēji Deleģētās regulas (ES) 2017/891 36. panta 3. punkta prasībai nebūtu jāatgūst un jāiemaksā atpakaļ Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF), ja šādu saistību ilgtermiņa mērķus nav bijis iespējams sasniegt tāpēc, ka tās 2023. gadā pārtrauktas ar nelabvēlīgo 2023. gada pavasara laikapstākļu sekām saistītu iemeslu dēļ; 1. paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu; 2. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: pagaidu ārkārtas pasākumi augļu un dārzeņu nozarē nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ |
| |||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2023)05365), – ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. augusta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas 2023. gada 30. augusta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013(1), un jo īpaši tās 45. panta c) punktu un 152. panta 6. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumu lēmumam, – ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2023. gada 12. septembrī, A. tā kā sakarā ar sevišķi nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kas 2023. gada pavasarī skāra vairāku dalībvalstu reģionus, augļu un dārzeņu ražošana ir ievērojami traucēta, ietekmējot gan produkcijas apjomu, gan kvalitāti; B. tā kā tirgotās produkcijas vērtības (TPV) zaudējumi augļu un dārzeņu nozarē parasti būtiski ietekmē Savienības atbalsta apjomu, ko ražotāju organizācijas saņem nākamajā gadā; C. tā kā sevišķi nelabvēlīgi laikapstākļi traucē arī atzītām ražotāju organizācijām, ietekmējot to finansiālo stabilitāti un darbības programmas pēc 2023. gada, jo 2023. gada TPV ietekmē Savienības finansiālās palīdzības aprēķinu, ņemot vērā, ka Savienības atbalsta summu aprēķina kā procentuālo daļu no katras ražotāju organizācijas TPV; D. tā kā gadījumā, ja 2023. gadā rastos būtiski zaudējumi attiecībā uz TPV, ražotāju organizācijas riskētu zaudēt savu oficiālo atzīšanu, jo viens no šādas atzīšanas kritērijiem ir valsts līmenī noteikta TPV minimuma sasniegšana; E. tā kā tas apdraudētu Savienības augļu un dārzeņu nozares tirgus kopīgās organizācijas būtisku elementu — ražotāju organizāciju — ilgtermiņa stabilitāti; F. tā kā, lai mazinātu šīs grūtības, ir nepieciešams atkāpties no Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 2022/126(2) paredzētajiem noteikumiem, kas attiecas uz TPV aprēķināšanu un kas piemērojami augļu un dārzeņu nozarē; G. tā kā saskaņā ar deleģēto regulu, ja 2023. gada pavasara nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmē produkta vērtība ir samazinājusies vismaz par 35 % un ja tas ir ārpus ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības atbildības jomas un kontroles, uzskata, ka minētā produkta TPV 2023. gadā bija 100 % no piecu iepriekšējo 12 mēnešu pārskata periodu TPV vidējās vērtības, izņemot periodus, kuros tā bijusi vislielākā un vismazākā; 1. paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu; 2. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Eiropas Parlamenta sastāvs |
| |||||||||
| ||||||||||
(Piekrišana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā projektu Eiropadomes lēmumam (00013/2023), – ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Eiropadome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu (C9‑0319/2023), – ņemot vērā 2023. gada 15. jūnija rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu un tās pielikumā pievienoto priekšlikumu Eiropadomes lēmumam(1), – ņemot vērā paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai, – ņemot vērā Reglamenta 90. pantu un 105. panta 1. un 4. punktu, – ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ieteikumu (A9‑0265/2023), 1. sniedz piekrišanu projektam Eiropadomes lēmumam; 2. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Eiropadomei un informēšanas nolūkā Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS Eiropas Parlamenta paziņojums Lēmuma projekts par Eiropas Parlamenta sastāvu neskar Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas ikgadējā budžeta procedūrā, un minētā lēmuma projekta 5. apsvērums attiecas uz jautājumiem, kas neietilpst Eiropadomes kompetences darbības jomā saskaņā ar LES 15. panta 1. punktu un LES 14. panta 2. punkta juridisko pamatu. Tikai Eiropas Parlaments un Padome lemj par Savienības budžeta saturu saskaņā ar LESD 314. pantā noteikto procedūru.
| ||||||||||
| Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli: Katarína Kaszasová |
| ||||||
(Apspriešanās) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0220/2023), – ņemot vērā Reglamenta 129. pantu, – ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0259/2023), A. tā kā Padome, 2023. gada 29. jūnijā nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Katarína Kaszasová iecelšanu Revīzijas palātas locekles amatā; B. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no Katarína Kaszasová saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņai nosūtīto rakstisko anketu; C. tā kā minētā komiteja 2023. gada 4. septembrī rīkoja kandidātes uzklausīšanu, kuras laikā viņa sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem, 1. sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Katarína Kaszasová par Revīzijas palātas locekli; 2. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm. | |||||||
| ES un ASV nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību: pagarināšana |
| |||||||||
(Piekrišana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08892/2023), – ņemot vērā Padomes 1998. gada 13. oktobra Lēmumu 98/591/EK par Zinātniski tehniskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību(1), – ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C9-0186/2023), – ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu, – ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A9‑0242/2023), 1. sniedz piekrišanu nolīguma pagarināšanai; 2. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Amerikas Savienoto Valstu valdībai.
| ||||||||||
| Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes |
| ||||||
(Apspriešanās) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2023)0599), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0200/2023), – ņemot vērā Reglamenta 82. pantu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0241/2023), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu; 4. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai. | |||||||
| Nodokļu uzlikšana: administratīvā sadarbība |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2022)0707), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. un 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0017/2023), – ņemot vērā Reglamenta 82. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0236/2023), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju atbilstoši grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Grozījumi Parlamenta Reglamentā integritātes, neatkarības un pārskatatbildības stiprināšanai |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētājas 2023. gada 9. marta vēstuli, – ņemot vērā Reglamenta 236. un 237. pantu, – ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9‑0262/2023), 1. nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus; 2. nolemj, ka šie grozījumi stājas spēkā 2023. gada 1. novembrī; nolemj, ka tomēr grozījumi, ar kuriem Prezidijs un kvestori tiek pilnvaroti pieņemt īstenošanas pasākumus, ir piemērojami no šā lēmuma pieņemšanas dienas; 3. nolemj, ka interešu deklarācijas, kas iesniegtas, pamatojoties uz Reglamenta noteikumiem, kuri ir spēkā šā lēmuma pieņemšanas dienā, paliks derīgas līdz 2023. gada 31. decembrim; 4. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Vienotā tirgus ārkārtas instruments |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Gaisa kvalitāte un tīrāks gaiss Eiropai |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Ilgtspējīgas aviācijas degvielas (iniciatīva “ReFuelEU Aviation”) |
| ||||||||||
| |||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0561), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0332/2021), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, – ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 20. oktobra atzinumu(1), – pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju, – ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 16. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 59. pantu, – ņemot vērā Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9‑0199/2022), 1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju; 2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt; 3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 13. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/... par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation)
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/2405.)
| |||||||||||
| 2022. gada ziņojums par Turciju |
| |||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija, 2021. gada 24. jūnija un 2020. gada 1. oktobra secinājumus un visus attiecīgos iepriekšējos Padomes un Eiropadomes secinājumus, – ņemot vērā Eiropadomes locekļu 2021. gada 25. marta paziņojumu par Turciju, – ņemot vērā ES un Turcijas 2016. gada 18. marta un 2015. gada 29. novembra paziņojumus, – ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra “Sarunu programmu Turcijai” un tajā paredzēto pilnvarojumu, ka — tāpat kā visu pievienošanās valstu gadījumā — Turcijas iespējamā iestāšanās ES ir atkarīga no tās pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem un attiecību normalizēšanas ar visām ES dalībvalstīm, tostarp Kipras Republiku, – ņemot vērā deklarāciju, ar ko 2005. gada 21. septembrī nāca klajā toreizējā Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis un kura sekoja Turcijas deklarācijai, kuru tā sniedza pēc Ankaras nolīguma Papildprotokola parakstīšanas 2005. gada 29. jūlijā, un kurā cita starpā noteikts, ka nepieciešams sarunu komponents ir visu dalībvalstu atzīšana, kā arī Ankaras nolīguma Papildprotokola īstenošana pilnā apmērā attiecībā uz visām dalībvalstīm, bez ierobežojumiem un diskriminācijas atceļot visus šķēršļus brīvai preču apritei, arī transportlīdzekļiem noteiktos ierobežojumus, – ņemot vērā Komisijas 2022. gada 12. oktobra paziņojumu „2022. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2022)0528) un tam pievienoto 2022. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2022)0333), – ņemot vērā Komisijas 2022. gada 24. maija paziņojumu „Sestais gada ziņojums par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā” (COM(2022)0243), – ņemot vērā ierobežojošo pasākumu regulējumu, ko 2019. gada 11. novembrī pieņēma ES, reaģējot uz Turcijas nelikumīgajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā, un kura pēdējais atjauninājums tika veikts ar Padomes 2022. gada 8. novembra Lēmumu (KĀDP) 2022/2186, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2019/1894 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Turcijas neatļautajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā(1), – ņemot vērā prezidenta un parlamenta vēlēšanu rezultātus, kas notika Turcijā 2023. gada 14. maijā, un prezidenta vēlēšanu otro kārtu 2023. gada 28. maijā, – ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas Turcijas Republikā 2023. gada 14. maija un 2023. gada 28. maija paziņojumus par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem, – ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2022. gada 12. oktobra Rezolūciju Nr. 2459 (2022) par Turcijas pienākumu un saistību izpildi “The honouring of obligations and commitments by Türkiye” un ar to saistīto Uzraudzības komitejas 2022. gada 14. septembra ziņojumu, – ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 46. pantu, kurā noteikts, ka līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses, un tādēļ ņemot vērā Turcijas pienākumu īstenot visus ECT spriedumus, – ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas attiecīgās rezolūcijas, tostarp 2022. gada 2. februāra un 2021. gada 2. decembra starpposma rezolūciju par ECT sprieduma izpildi lietā Kavala v. Turkey, 2023. gada 9. marta un 2021. gada 2. decembra starpposma rezolūciju par ECT sprieduma izpildi lietā Selahattin Demirtaș v Turkey (Nr. 2), kā arī Eiropas Padomes 2023. gada 8. jūnija prasību nekavējoties atbrīvot Osman Kavala, Figen Yüksekdağ un Selahattin Demirtaș, – ņemot vērā 2022. gada 22. jūlija iniciatīvu par drošu graudu un pārtikas transportēšanu no Ukrainas ostām (Melnās jūras graudu iniciatīva), – ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2023. gada 27. februāra Turcijas ekonomikas apsekojumu, – ņemot vērā to, ka organizācijas „Reportieri bez robežām” publicētajā 2023. gada pasaules preses brīvības indeksā 180 valstu vidū Turcija ieņem 165. vietu, – ņemot vērā UNESCO 2020. gada 10. jūlija paziņojumu par Ajasofju, Stambulā, un UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 2021. gada 31. jūlija lēmumu, – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2022. gada 7. jūnija rezolūciju par Komisijas 2021. gada ziņojumu par Turciju(2), 2021. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumiem par Turciju(3) un 2020. gada 26. novembra rezolūciju par spriedzes palielināšanās Varošā pēc Turcijas nelikumīgajām darbībām un steidzamo nepieciešamību atsākt sarunas(4), – ņemot vērā ANO Drošības padomes 2023. gada 21. augusta paziņojumu presei par Kipru, – ņemot vērā 2022. gada 5. maija rezolūciju par Osman Kavala lietu Turcijā(5), – ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par īstenošanas ziņojumu par ES trasta fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā(6), – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, īpaši 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu(7), – ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0247/2023), A. tā kā Turcijā 2023. gada maijā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas; B. tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (PACE) un EDSO Parlamentārā asambleja tika aicinātas novērot vēlēšanas, ka tika Turcijā tika rīkotas 2023. gada 14. maijā; tā kā Eiropas Parlaments netika uzaicināts dēļ apgalvojumiem par netaisnīgu attieksmi; C. tā kā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR), EDSO un PACE kopīgā novērošanas misija konstatēja, ka prezidenta un parlamenta vēlēšanu tiesiskais regulējums pilnībā nenodrošina pamatu demokrātisku vēlēšanu rīkošanai un ka pastāvīgie pulcēšanās, biedrošanās un vārda pamatbrīvību ierobežojumi kavē dažu opozīcijas politiķu un partiju, kā arī pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgu mediju līdzdalību; D. tā kā 2023. gada 6. februārī Turcijas dienvidaustrumos notika postošas zemestrīces, kas paņēma daudzas dzīvības un izraisīja ievērojamus infrastruktūras bojājumus, kā rezultātā 1,7 miljoniem cilvēku Turcijā un Sīrijas ziemeļos bija ārkārtīgi nepieciešama humānā palīdzība; tā kā 21 ES dalībvalsts nekavējoties nosūtīja uz Turciju meklēšanas un glābšanas vienības; tā kā starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē ES un tās starptautiskie partneri apsolīja piešķirt 6,05 miljardus EUR, lai sniegtu palīdzību Turcijai pēc zemestrīces; E. tā kā Turcija joprojām ir ES pievienošanās kandidātvalsts, NATO sabiedrotais un svarīgs drošības, tirdzniecības un ekonomisko attiecību partneris, kā arī partneris migrācijas jomā; tā kā tiek sagaidīts, ka Turcija ievēros demokrātiskās vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesības un ievēros ES tiesību aktus; F. tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir Turcijas un tās iedzīvotāju partneri, ar kuriem Eiropai ir ciešas komerciālās, kultūras un vēsturiskās saites; tā kā Turcija ir sestā lielākā ES tirdzniecības partnere un ES ir Turcijas lielākā tirdzniecības partnere; G. tā kā Turcija vairāku gadu garumā pakāpeniski, bet neatlaidīgi attālinās no ES vērtībām un normatīvā satvara, kā to rāda arvien lielāku satraukumu raisošā un samilzusī tendence, par ko liecina arvien lielāks skaits tādu likumu un pasākumu, kas ierobežo tiesiskumu, pamatbrīvības, cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības, kā arī tās rīcība, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un labām kaimiņattiecībām; H. tā kā ir turpinājusies lejupvērsta spirāle cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, par ko liecina tas, ka sarakstā ar 180 valstīm 2023. gada pasaules preses brīvības indeksā Turcija ierindojas 165. vietā, kas ir par 16 vietām zemāk nekā 2022. gadā; tā kā saskaņā ar 2022. gada “Rainbow Europe” karti, ko publicēja ILGA-Europe – Starptautiskās lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu asociācijas Eiropas reģions, Turcija ierindojās 48. vietā no 49 valstīm LGBT personu cilvēktiesību jomā; I. tā kā pozitīvā programma, ar kuru ES nāca klajā 2021. gadā, šobrīd ir praktiski apstājusies; tā kā sarunas par pievienošanos ES kopš 2018. gada faktiski ir apstājušās, jo Turcijā ir pasliktinājies tiesiskums un demokrātijas situācija; tā kā Turcijai ir ticami jāparāda apņemšanās veidot ciešākas attiecības un saskaņotību ar ES; J. tā kā Turcija ir Eiropas Padomes locekle un tādēļ tai ir saistoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi; K. tā kā saskaņā ar Femicīda izskaušanas platformas (Kadın Cinayetlerini Durduracağız Platformu, KCDP) ziņojumu 2022. gadā Turcijā vīrieši ir nogalinājuši 334 sievietes un 245 sievietes tika atrastas mirušas aizdomīgos apstākļos; tā kā savā 2021. gada ziņojumā platforma norādīja, ka ir tikušas nogalinātas 280 sievietes un 217 sievietes atrastas mirušas aizdomīgos apstākļos; L. tā kā Krievijas agresīvais karš izraisa nepieredzētas ģeopolitiskas pārmaiņas Eiropā; tā kā Turcijas izvietojums ļauj tai uzņemties būtisku un stratēģisku lomu; tā kā Turcija ir bijis vienīgais koordinators, ko akceptējusi gan Ukraina, gan Krievija un kam bija būtiska loma, cenšoties panākt vienošanos par vitāli svarīgo Melnās jūras Graudu iniciatīvu; tā kā Turcija tomēr ir nolēmusi nepieskaņoties ES sankcijām pret Krieviju; tā kā — galvenokārt šīs nepieskaņošanās dēļ — Turcijas ārpolitikas saskaņošana ar ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) paziņojumiem ir laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam pasliktinājusies no 14 % līdz tikai 7 %, kas ir viszemākais rādītājs visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs; tā kā kopš ES sankciju piemērošanas Krievijai Turcijas un Krievijas savstarpējā tirdzniecība ir gandrīz divkāršojusies; M. tā kā tagad vairāk nekā jebkad agrāk ES un Turcijas attiecībās ir vajadzīgi saskaņoti centieni, lai atbalstītu juridiski atzīto agrāko statusu tur, kur Krievijas Federācija ir īstenojusi agresijas karus vai pārkāpusi starptautiskās tiesības vai starptautiski atzītās robežas; N. tā kā Turcija joprojām ir svarīgs partneris stabilitātes nodrošināšanā plašākā Vidusjūras austrumdaļas reģionā un tā kā spriedze starp ES un Turciju saistībā ar situāciju Vidusjūras austrumdaļā ir mazinājusies, bet nav beigusies; O. tā kā Turcija ir atkārtoti aicināta atturēties no visām darbībām, kas pārkāpj visu ES dalībvalstu suverenitāti un suverēnās tiesības un ar kurām tiek pārkāptas starptautiskās tiesības un ES tiesības; P. tā kā pēc ilgas kavēšanās Turcijas Lielā nacionālā asambleja 2023. gada martā ratificēja Somijas dalību NATO, ļaujot šai valstij pievienoties NATO; tā kā Turcijas valdība ir apzināti izdarījusi spiedienu uz Zviedriju un kavējusi tās pievienošanos NATO laikā, kad notiek vēsturiska Krievijas agresija; Q. tā kā 2022. gadā ir būtiski padziļinājusies finanšu un ekonomiskā integrācija starp Turciju un Krieviju, kas ir redzama daudzās jomās un tirgos, tostarp banku, nekustamā īpašuma, tūrisma un enerģētikas jomā; R. tā kā, lai gan Turcijas ekonomiskā izaugsme joprojām ir stabila, inflācija joprojām ir sasniegusi augstāko līmeni 20 gadu laikā un ārējā nelīdzsvarotība ekonomikā saasinās; S. tā kā Turcija ir uzņēmusi vislielāko bēgļu skaitu pasaulē — ar gandrīz 4 miljoniem reģistrētu bēgļu, kuri galvenokārt nāk no Sīrijas, Irākas un Afganistānas; tā kā ir pieejami ticami ziņojumi par Turcijā dzīvojošo bēgļu deportāciju un uz Turcijas robežas esošo bēgļu kolektīvo raidīšanu atpakaļ pēc tam, kad viņu starptautiskās aizsardzības pieteikumi tikuši izskatīti mazā mērā vai pat nemaz nav izskatīti, Vispārējs novērtējums un jaunākās norises 1. ņem vērā neseno prezidenta un parlamenta vēlēšanu rezultātus Turcijā un uzskata tos par zīmi, kas liecina par politisko nepārtrauktību valstī; atzinīgi vērtē vēlētāju lielo aktivitāti un norāda, ka vēlēšanas bija lielā mērā miermīlīgas, neraugoties uz atsevišķiem vardarbības gadījumiem, galvenokārt pret opozīcijas atbalstītājiem; 2. tomēr pauž nožēlu par to, ka, kā to ir atspoguļojusi EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misija, vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkums radīja nepamatotas priekšrocības amatā esošajam kandidātam, kā to — līdztekus citām problēmām — parādīja izteikti neobjektīvais un nevienlīdzīgais atspoguļojums medijos; turklāt pauž nožēlu par to, ka šo procesu apdraudēja klaja retorika, musinošas un diskriminējošas valodas izmantošana, tostarp pret minoritātēm, un pastāvīga dažu opozīcijas partiju atbalstītāju iebiedēšana un vajāšana, kā arī nepatiesas apsūdzības no valdošo partiju puses, kuras opozīcijas dalībniekus sasaista ar terorismu; uzsver, ka ilgu laiku pirms vēlēšanām Turcijas valdība izmantoja savu varu pār valsts iestādēm un regulatīvajām struktūrām, lai kontrolētu vēstījumus un debates gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos, lai apcietinātu žurnālistus un politiķus un atbrīvotu no amata apgabalos, kuros ir kurdu vairākums, ievēlētās amatpersonas, tādējādi radot nelabvēlīgu situāciju opozīcijai; 3. atkārtoti pauž dziļas skumjas par nāvējošajām, postošajām zemestrīcēm, kas 2023. gada 6. februārī satricināja Turcijas dienvidaustrumu daļu un Sīriju, un izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm; atzinīgi vērtē starptautiskos, jo īpaši ES un tās dalībvalstu, palīdzības un atjaunošanas centienus un to, ka tika ātri aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms, lai palīdzētu skartajām teritorijām — tas uzskatāmi parāda ciešu Eiropas solidaritāti ar Turcijas tautu; uzskata, ka ES būtu jāturpina atbalstīt Turcijas iedzīvotājus, pievēršoties viņu humānajām vajadzībām un atbalstot atjaunošanas centienos; atzinīgi vērtē būtiskos solījumus, kas pausti līdzekļu devēju konferencē, kuru sasauca Eiropas Komisija un Padomes prezidentvalsts Zviedrija, un aicina ES un dalībvalstis, kā arī visus pārējos starptautiskos līdzekļu devējus pildīt līdzekļu devēju konferencē paustos solījumus un nodrošināt, ka atjaunošanas un reaģēšanas uz katastrofām plānošana, īstenošana un uzraudzība ir pārredzama, ilgtspējīga un droša; uzsver, ka Eiropas solidaritāte varētu ievērojami uzlabot ES un Turcijas attiecības; pauž bažas par to, ka zemestrīces rezultātā atklājās trūkumi, piemēram, valdības nesagatavotība, nestabila infrastruktūra un plaši izplatītā korupcija; pauž nožēlu par to, ka izšķirošajās stundās pēc zemestrīces piekļuve internetam un sociālajiem medijiem bija ievērojami ierobežota, kas ietekmēja glābšanas centienus, un ka pret žurnālistiem tika vērti uzbrukumi, kas kavēja brīvu informācijas plūsmu; 4. uzskata, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ietekmējis un pievienojis citu dimensiju ES un Turcijas attiecībām, jo Turcija mēģina vienlaikus uzturēt saites gan ar Rietumiem, gan Krieviju; atzinīgi vērtē Turcijas balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā par to, lai paustu nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, un Turcijas apņemšanos ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti; vienlaikus pauž nožēlu par to, ka Turcija neatbalsta sankcijas ārpus ANO sistēmas; uzsver, ka Turcijas KĀDP saskaņošanas līmenis ir noslīdējis līdz visu laiku zemākajai atzīmei, proti, 7 % salīdzinājumā ar 11 % 2021. gadā; aicina Turciju pēc iespējas ātrāk veikt būtiskus pasākumus, lai pieskaņotos ES KĀDP, tostarp attiecībā uz sankcijām un sankciju apiešanas novēršanu; 5. atzinīgi vērtē Turcijas centienus sarunu veicināšanā starp Ukrainu un Krieviju un atkārtoti pauž atzinību par Turcijas kopīgi ar ANO īstenoto svarīgo lomu Melnās jūras Graudu iniciatīvas starpniecībā un saglabāšanā, kam ir bijusi izšķiroša nozīme, palīdzot pārvarēt svarīgāko pārtikas krājumu, jo īpaši graudu, globālo deficītu; norāda, ka saistībā ar hibrīddraudiem starptautisko konfliktu un krīžu kontekstā nepatiesas informācijas un propagandas aprite sociālajos un galvenajos medijos tika novērota arī Turcijas informācijas vidē; nosoda to, ka saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu Turcija nav ierobežojusi Krievijas mediju darbību; 6. norāda, ka kopš kara sākuma Ukrainā tirdzniecība starp Turciju un Krieviju ir gandrīz divkāršojusies un ka pastāv paaugstināts risks, ka sankcijām pakļautās preces un tehnoloģijas, piemēram, pusvadītāji, varētu šķērsot Turcijas teritoriju; uzsver īpašo risku, ko rada izvairīšanās no sankcijām, ļaujot nodot divējāda lietojuma tehnoloģijas Krievijai, kuras galu galā varētu izmantot Krievijas armija Ukrainā; ņem vērā Turcijas iestāžu pēdējos mēnešos veiktos daļējos pasākumus, lai novērstu tādu preču reeksportu un tiešo tranzītu uz Krieviju, uz kurām attiecas ES sankcijas; tomēr mudina Turciju rīkoties tālāk, lai nodrošinātu, ka tā vairs nav mezgla punkts tādām struktūrām un personām, kas vēlas apiet sankcijas, ar juridiskiem un regulatīviem līdzekļiem pilnībā nodrošinātu, ka tās teritorijā netiek apietas sankcijas, un veiktu visus šajā sakarā nepieciešamos pasākumus, tostarp sodot struktūras un personas; pauž nožēlu, ka ES sankciju apiešana no Turcijas puses izjauc kolektīvos centienus, un aicina Komisiju pārbaudīt tirdzniecības pieaugumu starp Krieviju un Turciju un novērtēt attiecīgās tirdzniecības plūsmas, kas varētu norādīt uz to, ka tiek apietas sankcijas; turklāt pauž bažas par to, ka arvien vairāk Krievijas pilsoņu, tostarp oligarhu, pārceļas uz dzīvi lielākajās Turcijas pilsētās un piekrastes reģionos, — kas veicina strauju cenu pieaugumu īres un nekustamā īpašuma tirgū, — no kurienes viņi turpina uzņēmējdarbību un tirdzniecības darbības, iepludinot Turcijas sistēmā lielu Krievijas kapitāla apmēru; uzsver, ka sagaida, ka Turcija izvairīsies kļūt par drošu patvērumu Krievijas kapitālam un ieguldījumiem; pauž bažas par Turcijas ciešo sadarbību ar Krieviju, attīstot lielas kodolspēkstacijas, tostarp Akuju kodolspēkstaciju, kuru būvē un kuras ekspluatāciju veiks Krievijas Valsts atomenerģijas korporācija Rosatom, kurai tā arī pieder; 7. ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un izmaiņas drošības struktūrā Eiropas kontinentā, stingri nosoda kavēšanos ar Zviedrijas pievienošanās NATO ratifikāciju, kad pirms tam jau notika Somijas pievienošanās NATO novilcināšana, kas bija tikai pa prātam Krievijai un apdraud attiecības starp Turciju un tās NATO sabiedrotajiem; šajā sakarībā nosoda arī mēģinājumus apdraudēt demokrātiskās brīvības ES dalībvalstīs, par instrumentu izmantojot piekrišanas došanu Zviedrijas dalībai NATO; pieņem zināšanai, ka pēc turpmākām konsultācijām Turcijas prezidents 2023. gada 10. jūlijā beidzot vienojās pēc iespējas drīz nosūtīt Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai Protokolu par Zviedrijas pievienošanos NATO un cieši sadarboties ar Asambleju, lai nodrošinātu ratifikāciju; tomēr pauž nožēlu par to, ka šis process vēl nav pabeigts un ka nav skaidra grafika; mudina Turciju bez turpmākas kavēšanās ratificēt Zviedrijas dalību NATO; mudina Turcijas iestādes pildīt savu solījumu par konstruktīvāku partnerību NATO, tostarp Vidusjūras austrumdaļā; uzsver, ka vienas valsts pievienošanās NATO procesu nekādā gadījumā nevar saistīt ar citas valsts pievienošanās ES procesu, jo otras valsts pievienošanās ES process joprojām ir balstīts uz valsts nopelniem; 8. uzskata, ka joprojām saglabājas katastrofālā aina cilvēktiesību un tiesiskuma ziņā, kāda tā tika attēlota 2022. gada 7. jūnija rezolūcijā par Komisijas 2021. gada ziņojumu par Turciju, un atkārtoti norāda uz minētās rezolūcijas saturu; pilnībā atbalsta Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2022. gada 12. oktobra rezolūciju un ar to saistīto Uzraudzības komitejas ziņojumu par Turcijas pienākumu un saistību izpildi, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas pieņemtās rezolūcijas, gaidot ECT spriedumu izpildi, kuros ir detalizēti attēlots plašs nopietnu trūkumu spektrs cilvēktiesību jomā, par ko pastāvīgi ziņojušas vietējās un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas; 9. pauž sašutumu par to, ka negatīvā tendence nebūt neapstājas un netiek mainīta un ka pagājušajā gadā Turcijā ir turpinājusies demokrātijas lejupslīde, ar grozījumiem, kas izdarīti vairākos tiesību aktos, kuri pastiprina cenzūru tiešsaistē un ierobežo piekļuvi informācijai, aizbildinoties ar to, ka tiek novērsta maldinoša informācija; pauž sašutumu arī par nerimstošo vēršanos pret jebkādu kritisku viedokli, jo īpaši pirms nesenajām vēlēšanām un to laikā; nosoda to, ka Turcijas valdība ar likumu kopumu, ieskaitot 2020. gada sociālo mediju likumu, 2021. gada likumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un 2022. gada likumu par dezinformāciju, ir izveidojusi sarežģītu tiesību aktu tīklu, kas kalpo kā instruments sistemātiskai žurnālistu, mediju darbinieku, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, politisko aktīvistu, akadēmisko aprindu un mākslinieku kontrolei un apklusināšanai: ar nožēlu apstiprina, ka tagad Turcija ir kļuvusi par vienu no globālo paraugdemonstrējumu skatlogiem autoritārām praksēm; pauž satraukumu par viltus ziņu skaita palielināšanos Turcijas sociālajos medijos, bet pauž nopietnas bažas par 2022. gada oktobrī pieņemto drakonisko dezinformācijas likumu, kas pastiprina valdības kontroli pār sociālo mediju platformām un tiešsaistes ziņu vietnēm, ieviešot cietumsodus par “dezinformācijas un viltus ziņu” publicēšanu; uzskata, ka likumprojekta neskaidrā “dezinformācijas” un “nodoma” jēdziena definīcija miljoniem Turcijas interneta lietotāju, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, rada risku, ka tiks uzsākta kriminālvajāšana par tādas informācijas publicēšanu, kurai valdība nepiekrīt; uzskata, ka tādējādi Turcijas valdība ar iebiedēšanu sekmē pašcenzūru; pauž bažas arī par valsts propagandas izplatīšanos, jo īpaši — no valsts ziņu aģentūras “Anadolu”; 10. nosoda tiesu iestāžu neatkarības trūkumu un tiesu sistēmas izmantošanu kā politisku instrumentu un uzsver, ka Eiropas Savienība piešķir šai jomai milzīgu nozīmi, jo tiesu iestāžu neatkarība ir funkcionējošas demokrātiskas sistēmas stūrakmens, kas kalpo iedzīvotājiem un darbojas viņu labā; joprojām pauž bažas par nopietnajiem pamatbrīvību ierobežojumiem — jo īpaši attiecībā uz vārda un biedrošanās brīvību, kur joprojām kā spilgts piemērs ir Gezi lieta, — un par pastāvīgajiem uzbrukumiem opozīcijas locekļu, cilvēktiesību aizstāvju, juristu, arodbiedrību pārstāvju, minoritāšu pārstāvju, žurnālistu, akadēmisko aprindu pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu pamattiesībām, tostarp ar tiesas un administratīvu vajāšanu, pretterorisma tiesību aktu patvaļīgu izmantošanu, stigmatizāciju un asociāciju slēgšanu; sagaida, ka visiem organizētās Turcijas sabiedrības sektoriem būs iespējams brīvi veikt savu darbu un aktivitātes, jo tas varētu stiprināt Turcijas demokrātiju; pauž bažas par ziņojumiem, ka ieslodzītie tiek pakļauti pārmērīgai vardarbībai; stingri uzsver, ka ir jānodrošina humāna attieksme pret visiem ieslodzītajiem saskaņā ar cilvēka pamattiesībām; 11. aicina Turciju pilnībā īstenot visus ECT spriedumus saskaņā ar ECTK 46. pantu, kas ir beznosacījumu pienākums, kurš izriet no Turcijas dalības Eiropas Padomē; pauž sašutumu par to, ka Turcijas iestādes, jo īpaši tiesu iestādes, pastāvīgi neievēro un nepiemēro nozīmīgus ECT nolēmumus, piemēram, Selahattin Demirtaş and Osman Kavala lietās, par kurām Eiropas Padomē ir vēsturiskas pārkāpumu procedūras attiecībā pret Turciju; 12. nosoda pastāvīgo kriminālvajāšanu, cenzūru un vajāšanu, kas Turcijā tiek vērsta pret žurnālistiem un neatkarīgiem medijiem; pauž bažas arī par vēršanos pret Turcijas izcelsmes žurnālistiem un politiskajiem oponentiem Eiropas Savienībā; aicina Turcijas iestādes ļaut pilsoniskās sabiedrības organizācijām, juristiem un citiem juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī preses pārstāvjiem darboties saskaņā ar saviem pienākumiem un atbilstīgi to kompetencei un darbības jomai un brīvi darboties savā profesijā, jo tas kopumā nodrošina veselīgāku demokrātiju un sabiedrību; 13. pauž nožēlu par vēršanos pret politiskajām partijām un deputātiem opozīcijā, kuri tiek pakļauti arvien lielākam spiedienam; pauž bažas par to, ka pēc pēdējām vēlēšanām politiskās opozīcijas apspiešana un vajāšana pastiprināsies saistībā ar valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos; pauž īpašas bažas par to, ka joprojām notiek represijas pret kurdu politiķiem, žurnālistiem, juristiem un māksliniekiem, tostarp masveida aizturēšanas pirms vēlēšanām, kā arī par notiekošo lietu par slēgšanu, kas vērsta pret Tautas demokrātisko partiju; pauž bažas par tiesu iestāžu izmantošanu, lai ietekmētu opozīcijas partiju politiskos lēmumus, piemēram, lietu pret Stambulas mēru; 14. pauž dziļas bažas par sieviešu tiesību situācijas pasliktināšanos, ar dzimumu saistītu vardarbību un feminicīdu skaita pieaugumu, kas atspoguļo nopietnos trūkumus efektīvas aizsardzības nodrošināšanā sievietēm Turcijā; jo īpaši pauž bažas par “goda aizstāvēšanas” slepkavībām; pauž nožēlu par to, ka trūkst uzticamu oficiālu datu par feminicīdiem, lai gan sieviešu tiesību organizācijas sniedz konsekventus ziņojumus; aicina Turcijas iestādes sniegt atbalstu personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm, un saukt vainīgos pie atbildības; pauž bažas par 2023. gada 8. martā notikušajām sadursmēm starp protesta gājiena dalībniekiem un policiju, kad Stambulā 20. ikgadējā sieviešu gājienā piedalījās simtiem sieviešu un LGBT+ aktīvistu; atkārtoti pauž stingru nosodījumu par Turcijas izstāšanos (ar prezidenta dekrētu) no Stambulas konvencijas — kā būtisku šķērsli centieniem veicināt sieviešu tiesības valstī un atkārtoti aicina Turcijas valdību atcelt šo nepieņemamo lēmumu un ievērot un rīkoties saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, paktiem un saistībām, kurām tā ir pievienojusies; aicina Turciju ātri pieņemt efektīvu valsts rīcības plānu bērnu laulību un piespiedu laulību apkarošanai; 15. pauž bažas par plaši izplatīto naida runu un diskrimināciju pret LGBTI+ kopienu; pauž nožēlu par pastāvīgo vēršanos pret LGBTI+ personām un to aizskaršanu, kā arī par to, ka politiķi un augsta līmeņa valsts amatpersonas, ieskaitot valsts prezidentu, izmanto pret LGBTI+ vērstu retoriku; pauž nožēlu par to, ka kopš 2014. gada iestādes ir aizliegušas praida gājienus lielākajās pilsētās, tostarp Stambulā; atgādina, ka Turcijas pienākumi saskaņā ar ECTK ietver pienākumu apkarot diskrimināciju un vardarbību pret LGBTI+ personām, un mudina Turcijas iestādes pildīt savas saistības un pievienot seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un dzimumpazīmes kā aizsargājamus iemeslus diskriminācijas novēršanas noteikumos; 16. joprojām ir ļoti nobažījies par tā dēvēto kurdu jautājumu un atkārtoti uzsver, ka ir steidzami jāatsāk uzticams politiskais process, iesaistot visas attiecīgās partijas un demokrātiskos spēkus un panākot tā miermīlīgu atrisinājumu; aicina jauno Turcijas valdību rīkoties šajā virzienā, veicinot dialogu un izlīgumu; pauž satraukumu par smagajām un pieaugošajām represijām pret kurdu kopienu, jo īpaši valsts dienvidaustrumos, tostarp par kultūras tiesību turpmāku samazināšanos un juridiskiem ierobežojumiem kurdu valodas kā mācību valodas izmantošanai izglītībā; 17. ņem vērā to, ka pēdējās vēlēšanās galēji labējās islāmistu partijas ir iekļuvušas Turcijas parlamentā — valdošajā koalīcijā; pauž bažas par to, ka pieaug islāmistu programmas nozīme likumdošanas procesā un daudzās valsts pārvaldes jomās, tostarp paplašinot Reliģisko lietu direktorāta (Diyanet) ietekmi izglītības sistēmā; jo īpaši pauž bažas par to, ka pieaug valdības iestāžu un islāmistu un ultranacionālistu grupu spiediens uz Turcijas kultūras nozari un māksliniekiem, par ko pēdējā laikā liecina tas, ka tiek atcelti arvien vairāk koncertu, festivālu un citu kultūras pasākumu, jo tie tiek uzskatīti par kritiskiem vai „amorāliem”, un atcelšanu mērķis ir uzspiest ultrakonservatīvu programmu, kas nav saderīga ar ES vērtībām; 18. atzinīgi vērtē Komisijas jauno izpratni, kuras rezultātā ir pārtraukts programmas “Erasmus+” finansējums un atgūti līdzekļi, kas tikuši izmaksāti Turcijas apvienībai “Yavuz Sultan Selim”, kuras darbība bija pretrunā ES vērtībām; aicina Komisiju turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka ar ES līdzekļiem netiek finansētas tādas apvienības, kas neievēro ES vērtības; 19. norāda, ka nav panākts būtisks progress attiecībā uz etnisko un reliģisko minoritāšu, tostarp Gökçeada (Imvros) un Bozcaada (Tenedos) salas grieķu pareizticīgo iedzīvotāju, tiesību aizsardzību; aicina Turcijas iestādes pilnībā ievērot kultūras un reliģisko pieminekļu un simbolu vēsturisko un kultūras raksturu, jo īpaši tos, ko UNESCO klasificējusi kā pasaules kultūras mantojuma objektus; ar bažām norāda uz nesenajām norisēm attiecībā uz pieminekli Ajasofju un Horas muzeju; uzsver, ka ir jāatceļ ierobežojumi attiecībā uz garīdznieku izglītošanu, iecelšanu amatā un pēctecību, jāļauj no jauna atvērt Halki teoloģisko semināru, kas ir slēgts kopš 1971. gada, un jānovērš visi šķēršļi, kas neļauj tam pienācīgi darboties; atkārtoti aicina Turciju ņemt vērā to, kāda loma Ekumēniskajam patriarhātam ir pareizticīgajiem kristiešiem visā pasaulē, atzīt tā juridiskās personas statusu un to, ka publiski tiek izmantots garīdznieka tituls „ekumēniskais patriarhs”; aicina Turciju pilnībā īstenot visus attiecīgos ECT nolēmumus un Eiropas Padomes ieteikumus par minoritāšu īpašuma tiesību aizsardzību un, īstenojot attiecīgos Venēcijas komisijas ieteikumus, ieviest tiesību aktus, kas ļauj visām reliģiskajām kopienām un etniskajām minoritātēm iegūt juridiskas personas statusu; aicina Turcijas iestādes efektīvi izmeklēt un saukt pie atbildības personas, kas ir atbildīgas par naida runu pret minoritātēm vai vandālismu pret reliģiskajiem objektiem; 20. pauž nopietnas bažas par to, ka turpinās varas hiperkoncentrācija Turcijas prezidentūrā bez efektīva līdzsvara un atsvara un tas ir nopietni iedragājis demokrātiskās institūcijas valstī; uzsver, ka autonomijas trūkums vairākos pārvaldes līmeņos sakarā ar to, ka pastāv milzīga atkarība no prezidenta visu veidu lēmumu pieņemšanā vienpersoniskas varas situācijā, var novest pie tā, ka sistēma kļūst disfunkcionāla, kā to parādīja lēnā reaģēšana uz februārī notikušo zemestrīču postošajām sekām; 21. secina, ka Turcijas valdība nav ieinteresēta novērst pastāvīgo un pieaugošo plaisu starp Turciju un ES attiecībā uz vērtībām un standartiem, jo tā pēdējo gadu laikā ir parādījusi nepārprotamu politiskās gribas trūkumu veikt nepieciešamās reformas, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, pamattiesībām un visu etnisko, reliģisko un seksuālo minoritāšu aizsagāšanu un iekļaušanu; turklāt secina, ka Turcijas valdība nav izrādījusi nekādu interesi ievērot un pildīt Kopenhāgenas kritērijus un pieskaņoties ES rīcībpolitikām un mērķiem; 22. pauž bažas par Turcijas tirgus ekonomikas kļūdaino darbību, jo īpaši attiecībā uz monetārās un fiskālās politikas īstenošanu, un institucionālo un normatīvo vidi, kā arī par Turcijas prezidenta tiešo iejaukšanos monetārajā politikā; uzskata, ka valdībai tagad būs jārisina jautājums par ekonomisko neaizsargātību un augsto inflācijas līmeni; aicina valdību atjaunot tādu izšķirīgi svarīgu iestāžu kā Turcijas Centrālā banka un Turcijas Statistikas institūts uzticamību; uzskata, ka ciešākas un godīgākas attiecības ar ES palīdzētu atvieglot dažas grūtības un palīdzētu uzlabot Turcijas iedzīvotāju dzīves līmeni; 23. aicina Turciju panākt progresu, saskaņojot savus tiesību aktus ar ES direktīvām un tiesību aktiem vides un klimata politikas jomā; uzteic Turcijas vides tiesību aizstāvju darbu; atzinīgi vērtē Turcijas valdības lēmumu ratificēt Parīzes klimata nolīgumu un tās apņemšanos līdz 2053. gadam panākt oglekļneitralitāti; pauž nožēlu, ka pēc šīs apņemšanās nav sekojusi konkrēta darbība; turklāt pauž nožēlu par to, ka, lai gan tādās jomās kā piesārņojuma kontrole, atkritumu apsaimniekošana un cīņa pret klimata pārmaiņām Turcija ir noteikusi vērienīgus mērķus, to izpilde joprojām ir vāja un pašreizējo ekonomikas krīžu pārvaldība ir kļuvusi svarīgāka par centieniem panākt ilgtspējīgu ekonomiku; aicina Turciju palielināt savu ieguldījumu klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un par prioritāti noteikt klimata tiesību akta pieņemšanu; atkārtoti aicina Turcijas valdību apturēt savus plānus būvēt Akuju kodolelektrostaciju, kas atrodas reģionā, kurā ir iespējamas spēcīgas zemestrīces, un kas līdz ar to radītu nopietnu apdraudējumu ne vien Turcijai, bet arī Vidusjūras reģionam; šajā sakarībā aicina Turciju pievienoties ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Espo un Orhūsas konvencijām un atkārtoti aicina Turcijas valdību iesaistīt savu kaimiņvalstu valdības attiecībā uz jebkādām turpmākām norisēm Akuju projektā; 24. atzinīgi vērtē (pēc konfrontācijas perioda) Turcijas nesen veiktos pasākumus attiecību normalizēšanai ar vairākām valstīm, piemēram, Armēniju, Ēģipti, Izraēlu un Persijas līča valstīm; aicina Turciju sekot līdzi šīm pozitīvajām norisēm, veicot konkrētus pasākumus attiecībā uz visām kaimiņvalstīm; atzinīgi vērtē Turcijas dalību Eiropas politiskās kopienas augstākā līmeņa sanāksmēs; tomēr saglabā bažas par to, ka Turcijas ārpolitika daudzos aspektos joprojām nonāk pretrunā ES interesēm un ka pēdējā gada laikā tās saiknes ar ES nepavisam nav saaugušas ciešāk, gluži otrādi, tā ir attālinājusies vēl vairāk, sasniedzot rekordzemu saskaņotības līmeni — tikai 7 % kopējās ārpolitikas un drošības politikas lēmumu, kā to rāda jaunākais Komisijas ziņojums par Turciju; 25. nosoda Turcijas militāro iejaukšanos Sīrijā un to, ka tā ir nelikumīgi okupējusi teritorijas Sīrijas ziemeļu daļā, un nosoda to, ka Turcija un vietējie Sīrijas grupējumi pārkāpj civiliedzīvotāju tiesības un nesodīti ierobežo viņu brīvības teritorijās, ko okupējusi Turcija; pauž nožēlu par to, ka līdz ar okupāciju šo teritoriju pameta liela daļa vietējo iedzīvotāju, kuru atgriešanos patlaban padara neiespējamu okupācijas spēki no Turcijas un to sabiedrotie vietējie islāmistu kaujinieki; atkārtoti norāda, ka jauna sauszemes spēku ievešana Sīrijā nopietni ietekmētu starptautisko drošību; 26. pauž bažas par Turcijas gaisa uzbrukumiem teritorijām Sīrijas ziemeļos un Irākā, jo īpaši Sindžāras reģionam, ko apdzīvo jezīdi, kas 2014. gadā cieta no ISIS pastrādātā genocīda, un par pastāvīgo militāro klātbūtni Irākas teritorijā; atkārtoti norāda, ka militārajā pašaizsardzībā nekādā gadījuma par upuri nedrīkst kļūt civiliedzīvotāji; aicina Turcijas iestādes ievērot ierobežojumus, pilnībā ievērojot starptautiskos standartus; 27. pauž nožēlu par to, ka Turcijas nostāja un politika attiecībā pret Lībiju ir plašā mērā palikusi nemainīga; ar bažām norāda, ka 2022. gada oktobrī Turcija parakstīja ar Lībijas nacionālās vienotības valdību jaunu saprašanās memorandu par ogļūdeņražiem, kas varētu nopietni ietekmēt reģionālo stabilitāti, ciktāl tas nozīmētu divu nelikumīgo 2019. gada saprašanās memorandu par militāro sadarbību un jūras robežu noteikšanu tiešu vai netiešu īstenošanu; atkārtoti pauž nosodījumu par saprašanās memorandu parakstīšanu starp Turciju un Lībiju — par visaptverošu drošības un militāro sadarbību un par jūras zonu robežu noteikšanu, kas ir savstarpēji saistīti un ar kuriem ir nepārprotami pārkāptas starptautiskās tiesības, attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas un ES dalībvalstu suverēnās tiesības; aicina Turciju sadarboties ar operāciju IRINI, lai īstenotu ieroču embargo pret Lībiju un cīnītos pret cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību; 28. uzsver, ka Turcijas ārpolitikai arvien nozīmīgāki kļūst Rietumbalkāni un pastāv īpašas saiknes ar tādām valstīm kā Bosnija un Hercegovina un Serbija, kas ir Turcijas vissvarīgākā sarunu partnere Balkānu jautājumos; 29. pauž bažas par Turcijas iejaukšanos ES dalībvalstīs, kas vērsta pret Turcijas izcelsmes Eiropas pilsoņiem; aicina Komisiju īstenot Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos (ING2) ieteikumus demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumā, lai cīnītos pret ārvalstu iestāžu iejaukšanos; aicina Eiropas Ārējās darbības dienesta Stratēģiskās komunikācijas nodaļas dokumentēt aizdomas par Turcijas dezinformāciju, kas vērsta pret ES, un ziņot par saviem konstatējumiem Eiropas Parlamentam; 30. atgādina, ka Turcijai kā NATO dalībvalstij ir ģeostratēģiska loma, nodrošinot reģionālo un Eiropas drošību, un sagaida, ka Turcija rīkosies saskaņā ar savām saistībām NATO; 31. atbalsta Armēnijas un Turcijas attiecību normalizēšanu izlīguma, reģionālās stabilitātes un drošības, kā arī sociālekonomiskās attīstības interesēs un atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu; ar gandarījumu norāda uz Armēnijas premjerministra klātbūtni jaunievēlētā Turcijas prezidenta inaugurācijā; aicina ātri īstenot Turcijas un Armēnijas valdības īpašo pārstāvju panāktās vienošanās, piemēram, par gaisa telpas un robežas atvēršanu starp šīm divām valstīm; aicina abas puses godprātīgi un bez priekšnosacījumiem iesaistīties šajā procesā; pauž cerību, ka tas varētu dot impulsu attiecību normalizēšanai Dienvidkaukāza reģionā; vēlreiz mudina Turciju atzīt pret armēņiem izdarīto genocīdu, lai pavērtu ceļu patiesam izlīgumam starp Turcijas un Armēnijas tautām, un pilnībā ievērot savas saistības aizsargāt armēņu kultūras mantojumu; 32. atzinīgi vērtē Turcijas centienus turpināt uzņemt lielāko bēgļu skaitu pasaulē, proti, gandrīz 4 miljonus cilvēku; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka joprojām tiek piešķirts ES finansējums bēgļiem un uzņēmējkopienām Turcijā, un pauž stingru apņemšanos saglabāt to arī turpmāk; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par finansējuma turpināšanu Sīrijas bēgļiem un uzņēmējkopienām Turcijā pēc 2024. gada; prasa Komisijai nodrošināt vislielāko pārredzamību un precizitāti mehānisma, kas aizstās Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, līdzekļu pārvaldībā un piešķiršanā, nodrošinot, lai līdzekļi tiktu nepastarpināti piešķirti galvenokārt bēgļiem un uzņēmējām kopienām un lai tos pārvaldītu organizācijas, kuras garantē pārskatatbildību un pārredzamību; atbalsta objektīvu novērtējumu par ES un Turcijas sadarbību jautājumos, kas skar bēgļus un migrāciju, un uzsver, ka ir svarīgi, lai abas puses ievērotu savas attiecīgās saistības saskaņā ar ES un Turcijas 2016. gada kopīgo paziņojumu un ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu — attiecībā uz visām dalībvalstīm, tostarp atsākt atgriežamo personu atpakaļuzņemšanu no Grieķijas un aktivizēt brīvprātīgo humanitārās uzņemšanas shēmu; atkārtoti norāda, ka Turcijas iestādēm atgriešana būtu jāveic tikai uz brīvprātības pamata un tikai tad, ja tās to veic droši; stingri iebilst pret jebkādu Turcijas valdības veiktu migrantu instrumentalizāciju; uzsver, ka ir jānodrošina visu bēgļu un migrantu tiesību un brīvību aizsardzība; norāda, ka Turcijas nožēlojamo darbību rezultātā, kad tā savu nodomu īstenošanai izmantoja bēgļus, pēdējos gados Kiprā ir ticis reģistrēts nepārtraukts patvēruma pieteikumu skaita pieaugums; atgādina par Turcijas pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu jaunu jūras vai sauszemes maršrutu izveidi nelikumīgai migrācijai no Turcijas uz ES; pauž nopietnas bažas par ticamiem ziņojumiem par patvaļīgu deportāciju, kā arī par personu, kas aizturētas, kad tās mēģinājušas šķērsot robežu, kolektīvo raidīšanu atpakaļ; nosoda ksenofobiskus uzbrukumus bēgļiem Turcijā un to, ka Turcijas politiķi uzkurina pret bēgļiem un pret imigrāciju vērstu retoriku; pauž nožēlu par to, ka starptautiskajām un nacionālajām organizācijām nav iespējams piekļūt Turcijas vairāk nekā 30 izraidīšanas centriem, lai veiktu novērošanu un sniegtu palīdzību; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES finansētie projekti ir pieejami un tiek pienācīgi uzraudzīti; 33. atzinīgi vērtē spriedzes mazināšanos, kas pēdējā laikā novērota Vidusjūras austrumdaļā, un pozitīvo impulsu, kas, šķiet, pēdējā laikā attīstās, jo īpaši pēc februārī notikušajām zemestrīcēm, un pauž cerību, ka iespējama jauna ēra Turcijas ārpolitikā varētu dot pozitīvus rezultātus divpusējās attiecībās starp Turciju un visām ES dalībvalstīm; joprojām pilnībā apzinās, ka jebkāda pozitīvā dinamika jebkurā brīdī var viegli tikt pavērsta pretējā virzienā, kamēr joprojām nav atrisināti pamatjautājumi; pauž bažas par atsevišķiem Turcijas amatpersonu paziņojumiem, kuros apstrīdēta Grieķijas salu suverenitāte; aicina Turciju respektēt visu ES dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to teritoriālajiem ūdeņiem un gaisa telpu, kā arī to suverēnās tiesības, tostarp arī tiesības izpētīt un iegūt dabas resursus, saskaņā ar ES un starptautiskajiem tiesību aktiem; pauž pilnīgu solidaritāti ar Grieķiju un Kipras Republiku; atkārtoti aicina Turciju godprātīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un labu kaimiņattiecību principu izrādīt patiesu kolektīvu iesaistīšanos ekskluzīvo ekonomikas zonu un kontinentālā šelfa robežu noteikšanā gan Egejas jūrā, gan Vidusjūras austrumdaļā un atturēties no jebkādām vienpusējām nelikumīgām darbībām vai draudiem; pauž dziļas bažas par to, ka Turcija turpina uzturēt oficiālus kara draudus (casus belli) pret Grieķiju, ja tā izmantos savas likumīgās tiesības paplašināt savus teritoriālos ūdeņus Egejas jūrā līdz 12 jūras jūdzēm atbilstoši ANO Jūras tiesību konvencijas 3. pantam; mudina visas iesaistītās ieinteresētās personas godprātīgi iesaistīties strīdu miermīlīgā atrisināšanā; 34. pauž nožēlu par Kipras problēmas pastāvēšanu; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka vienīgais ilgtspējīgais Kipras jautājuma risinājums ir taisnīgs, visaptverošs un dzīvotspējīgs risinājums, ietverot tā ārējos aspektus, ANO sistēmas ietvaros, pamatojoties uz divu kopienu, divu zonu federāciju ar vienotu starptautisku juridiskas personas statusu, vienotu suverenitāti, vienotu pilsonību un politisku vienlīdzību, kā noteikts attiecīgajās ANO Drošības padomes rezolūcijās un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ievērojot principus, kas ir Savienības pamatā; pauž nožēlu par to, ka Turcijas valdība ir atteikusies no saskaņotā risinājuma pamata un ANO sistēmas un pastāv uz savu divu valstu risinājumu Kiprā; aicina Turciju atteikties no šā nepieņemamā priekšlikuma par divu valstu risinājumu; stingri nosoda jebkādas darbības, kas jebkādā veidā veicina vai palīdz panākt nelikumīgā separātiskā veidojuma Kiprā starptautisku atzīšanu, un uzsver, ka šādas darbības nopietni kaitē centieniem radīt vidi, kas veicina izlīguma sarunu atsākšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā; atbalsta visus konstruktīvos priekšlikumus, kuru mērķis ir pārvarēt strupceļu noregulējuma procesā, un prasa, lai šajā ziņā aktīvāk iesaistītos ES; nosoda to, ka Turcija turpina pārkāpt ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 550(1984) un Nr. 789 (1992), kurās Turcija tiek aicināta nodot Varošas teritoriju tās likumīgajiem iedzīvotājiem ANO pagaidu pārvaldībā, atbalstot Varošas pilsētas atvēršanu sabiedrībai; uzskata, ka šāds pārkāpums apdraud savstarpējo uzticēšanos un līdz ar to izredzes atsākt sarunas par Kipras problēmas visaptverošu risinājumu; stingri mudina Turciju vēlreiz atcelt nelikumīgās un vienpusējās darbības Varošā; turklāt aicina Turciju izvest savas armijas vienības no Kipras un atturēties no jebkādām vienpusējām darbībām, kas nostiprinātu salas pastāvīgo sadalīšanu, un no darbībām, kas maina demogrāfisko līdzsvaru; prasa steidzamā kārtā pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos ANO ģenerālsekretāra aizgādībā un no punkta, kurš tika apspriests, kad puses 2017. gadā Kranmontānā pameta sarunu galdu; atkārtoti aicina Turciju pildīt tās pienākumu pilnībā un nediskriminējoši īstenot Ankaras nolīguma Papildprotokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm, to vidū arī Kipras Republiku; joprojām pauž bažas par izglītības ierobežojumiem, ar kuriem saskaras anklāvā esošie Kipras grieķi; pauž nožēlu par to, ka Turcija vēl joprojām nav panākusi progresu attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku; uzsver, ka sadarbība joprojām ir būtiska tādās jomās kā tieslietas un iekšlietas, kā arī aviācijas tiesību akti un gaisa satiksmes sakari ar visām ES dalībvalstīm, tostarp Kipras Republiku; pauž nožēlu par to, ka Turcija joprojām atsakās ievērot aviācijas tiesību aktus, un to, ka tā liedz kuģiem, kas kuģo ar vienas dalībvalsts karogu, piekļuvi Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumiem; uzskata, ka tā varētu būt joma, kurā Turcija varētu apliecināt savu apņemšanos īstenot uzticības veicināšanas pasākumus; 35. nosoda Turcijas okupācijas spēku nelikumīgo būvniecības darbu uzsākšanu buferzonā netālu no divkopienu Pilas ciema Kiprā, kā arī uzbrukumus ANO miera uzturētājiem un postījumu nodarīšanu ANO transportlīdzekļiem 2023. gada 18. augustā; aicina ievērot buferzonas statusu un ANO Miera uzturēšanas spēku Kiprā pilnvaras; atgādina, ka draudi ANO miera uzturētāju drošībai un kaitējuma nodarīšana ANO īpašumam ir noziegums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; mudina Turciju un Kipras turku vadību pārtraukt un labot visas šādas vienpusējās darbības un izvairīties no jebkādām turpmākām darbībām un provokācijām, kas neveicina ANO vadīto sarunu atsākšanu; 36. atkārtoti aicina Turciju nodrošināt Kipras turku kopienai nepieciešamo telpu, lai tā varētu rīkoties kā šīs salas likumīga kopiena — tās ir tiesības, ko garantē Kipras Republikas konstitūcija; atkārtoti aicina Komisiju pastiprināt centienus sadarboties ar Kipras turku kopienu, atgādinot, ka tās vieta ir Eiropas Savienībā; aicina visas iesaistītās puses izrādīt drosmīgāku pieeju kopienu tuvināšanā; uzsver, ka pēc Kipras problēmas visaptverošas atrisināšanas ES tiesību kopums ir jāīsteno visā salā; tikmēr uzsver, ka Kipras Republika ir atbildīga par centienu pastiprināšanu, lai veicinātu Kipras turku sadarbību ar ES; uzteic abu kopienu Bezvēsts pazudušo personu komitejas svarīgo darbu un atkārtoti aicina Turciju pastiprināt centienus, sniedzot būtisku informāciju no tās militārajiem arhīviem, kā arī piekļuvi lieciniekiem slēgtajās teritorijās; aicina Turciju sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši Eiropas Padomi, lai novērstu un izskaustu nelikumīgu kontrabandu un kultūras mantojuma tīšu iznīcināšanu; nosoda Turcijas atkārtotos mēģinājumus iebiedēt un apklusināt Kipras turku žurnālistus un progresīvi domājošos Kipras turku kopienas iedzīvotājus, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības uz uzskatu un vārda brīvību; Tālākā ES un Turcijas attiecību virzība 37. atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Turcija ir stratēģiski nozīmīga valsts politikas, ekonomikas, enerģētikas un ārpolitikas ziņā — partnere, kurai ir būtiska nozīme plašākā reģiona stabilitātē, un svarīga sabiedrotā, tostarp NATO ietvaros; vēlreiz apstiprina ES apņēmību īstenot pēc iespējas labākās attiecības ar Turciju, balstoties uz dialogu, cieņu un savstarpēju uzticēšanos, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un labām kaimiņattiecībām; prasa, lai ES un Turcijas attiecību pamatā tiktu likts ilgtermiņa redzējums, un tās balstīt uz sadarbību, nevis konfrontāciju; 38. ņemot vērā visu iepriekš minēto, uzskata, ka, tā kā Turcijas valdība nav radikāli mainījusi kursu, pašreizējos apstākļos Turcijas pievienošanās ES procesu nevar atsākt; mudina Turcijas valdību un Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis izkļūt no pašreizējā strupceļa un virzīties uz ciešāku, dinamiskāku un stratēģiskāku partnerību; iesaka risināt šo jautājumu ar vislielāko atbildību un apņēmību un sākt pārdomu procesu, lai rastu paralēlu un reālistisku satvaru ES un Turcijas attiecībām, kas aptvertu visu iesaistīto pušu intereses; tādēļ aicina Komisiju izpētīt iespējamos formātus savstarpēji pievilcīgai sistēmai, izmantojot visaptverošu un iekļaujošu procesu, piemēram, modernizētu asociācijas nolīgumu; 39. uzstāj, ka demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām, kā arī abpusējai suverenitātes, teritoriālās integritātes ievērošanai un minoritāšu tiesību ievērošanai arī turpmāk vajadzētu būt ES un Turcijas labu kaimiņattiecību pamatā un ka jebkādam šo attiecību satvaram būtu stingri jābalstās uz starptautisko tiesību un multilaterālisma principiem; 40. atzīst un uzteic alkas pēc demokrātijas un proeiropeiskos centienus lielākajā daļā Turcijas sabiedrības (jo īpaši Turcijas jauniešu vidū), ko ES nepametīs novārtā; pauž vislielāko apņemšanos saglabāt un palielināt atbalstu neatkarīgai Turcijas pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp tiešu finansiālu palīdzību, — jebkuros apstākļos un neatkarīgi no tā, kāds nākotnē būs attiecību satvars, tostarp regulāri uzraugot situāciju attiecībā uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību Turcijā, kā arī cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un pilsoniskās sabiedrības iespēju samazināšanos; atkārtoti aicina stiprināt un padziļināt savstarpējās zināšanas un saprašanos starp Turcijas un ES dalībvalstu sabiedrībām, veicinot kultūras izaugsmi, sociālo un kultūras apmaiņu un apkarojot jebkādas sociālo, reliģisko, etnisko vai kultūras aizspriedumu izpausmes; mudina Turciju un ES veicināt kopīgas vērtības, atbalstot jauniešus, veicinot jauniešu līdzdalību un balstoties uz iepriekšējo pieredzi sadarbībā pētniecības un izglītības jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nolīgumus, ar ko Turcijai piešķir asociācijas statusu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusam laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, un prasa palielināt ES atbalstu šīm programmām; 41. atkārtoti pauž atbalstu modernizētai muitas savienībai ar plašāku, savstarpēji izdevīgu darbības jomu, kas varētu aptvert daudzas kopīgu interešu jomas, tostarp digitalizāciju un zaļā kursa saskaņošanu; uzstāj, ka šādas modernizācijas pamatā vajadzētu būt stingriem nosacījumiem attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, starptautisko tiesību ievērošanu un labām kaimiņattiecībām, un ka to var paredzēt tikai pēc tam, kad Turcija būs pilnībā īstenojusi Papildprotokolu, attiecinot Ankaras nolīgumu uz visām dalībvalstīm bez atrunām un nediskriminējošā veidā; uzsver, ka abām pusēm jau no paša sarunu sākuma ir pilnībā jāapzinās šie demokrātiskie nosacījumi, jo Parlaments nepiekritīs galīgajam nolīgumam, ja nebūs panākts progress šajā jomā; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā muitas savienība pilnībā neizmantos savu potenciālu, kamēr Turcija pilnībā un efektīvi neīstenos Papildprotokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm; joprojām ir gatavs virzīties uz vīzu režīma liberalizāciju, tiklīdz Turcijas iestādes būs izpildījušas sešus atlikušos kritērijus un tie būs efektīvi izpildīti nediskriminējošā veidā attiecībā pret visām dalībvalstīm; pauž dziļu nožēlu par to, ka Turcijas iestādes pastāvīgi mēģina vainot ES par to, ka šis jautājums netiek virzīts uz priekšu, un tajā pat laikā neveic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu zināmos sešus kritērijus; mudina dalībvalstis ieviest pasākumus, lai izveidotu paātrinātas vīzu procedūras Turcijas Erasmus studentiem; o 42. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei un Komisijai; lūdz šo rezolūciju pārtulkot turku valodā un nosūtīt Turcijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.
| ||||||||||||||||||||||
| Attiecības ar Baltkrieviju |
| ||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju, – ņemot vērā Padomes 2020. gada 12. oktobra un 2021. gada 21. un 22. oktobra secinājumus par Baltkrieviju, – ņemot vērā Briselē notikušā Austrumu partnerības 2021. gada 15. decembra samita kopīgo deklarāciju, – ņemot vērā G7 ārlietu ministru sanāksmes 2022. gada 4. novembra paziņojumu par Baltkrieviju, – ņemot vērā Augstā pārstāvja Žuzepa Borela 2023. gada 3. marta paziņojumu par Alesa Bjaļacka un citu cilvēktiesību aizstāvju notiesāšanu un Augstā pārstāvja Žuzepa Borela 2023. gada 17. janvāra paziņojumu par tiesas prāvām pret opozīcijas līderiem un žurnālistiem Baltkrievijā, – ņemot vērā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā Anaisas Marēnas 2022. gada 4. maija un 2022. gada 20. jūlija ziņojumus ANO Cilvēktiesību padomei, ANO ekspertu 2022. gada 10. oktobra aicinājumu nekavējoties atbrīvot no ieslodzījuma Nobela prēmijas laureātu Alesu Beļacki un citus tiesību aizstāvjus Baltkrievijā un ANO cilvēktiesību runaspersonas Ravinas Šamdasāni 2023. gada 3. marta komentāru par cilvēktiesību aizstāvju notiesāšanu Baltkrievijā, – ņemot vērā Baltkrievijas 1991. gada 25. augusta deklarāciju par neatkarību no Padomju Savienības, – ņemot vērā Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas 1990. gada 27. jūlija Valsts suverenitātes deklarāciju, – ņemot vērā Baltkrievijas Augstākās padomes 1991. gada 10. decembrī ratificēto Belovežas vienošanos, ar kuru tika pasludināts, ka Padomju Savienība ir beigusi pastāvēt, – ņemot vērā 1994. gada 15. martā pieņemto Baltkrievijas Republikas konstitūciju, – ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un visas pārējās cilvēktiesību konvencijas, kuru puse ir Baltkrievija, – ņemot vērā 1993. gada 25. jūnija Vīnes deklarāciju un Rīcības programmu, – ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, – ņemot vērā Budapeštas memorandu par drošības garantijām, – ņemot vērā organizācijas “Human Rights Watch” 2022. gada ziņojumu par Baltkrieviju, – ņemot vērā ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, – ņemot vērā Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību 2022. gada 28. jūnijā pieņemto otro novērtējuma ziņojumu par to, kā Baltkrievija īsteno Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, – ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2022. gada 4. marta un 2023. gada 3. februāra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā, gatavojoties 2020. gada prezidenta vēlēšanām un pēc tām, – ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Maskavas mehānisma 2023. gada 11. maija ziņojumu par nopietniem draudiem EDSO humānajai dimensijai Baltkrievijā kopš 2020. gada 5. novembra, – ņemot vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas faktu vākšanas misijas 2022. gada jūlija izmeklēšanas ziņojumu “Event involving Ryanair flight FR4978 in Belarus airspace on 23 May 2021” (“Notikums, kurā 2021. gada 23. maijā Baltkrievijas gaisa telpā bija iesaistīts Ryanair reiss FR4978”), – ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2023. gada 27. aprīļa Rezolūciju 2495 (2023) “Deportations and forcible transfers of Ukrainian children and other civilians to the Russian Federation or to temporarily occupied Ukrainian territories: create conditions for their safe return, stop these crimes and punish the perpetrators” (“Ukraiņu bērnu un citu civiliedzīvotāju deportācijas un piespiedu pārvietošana uz Krievijas Federāciju vai uz laiku okupētajām Ukrainas teritorijām: apstākļu radīšana viņu drošai atgriešanai, šo noziegumu apturēšana un vainīgo sodīšana”), – ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2023. gada 20. marta Lēmumu GB.347/INS/14(Rev.1) un Parlamenta 2023. gada 12. jūnija rezolūciju par pārvaldības struktūras ieteiktajiem pasākumiem saskaņā ar SDO Konstitūcijas 33. pantu attiecībā uz Baltkrieviju, – ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0258/2023), A. tā kā trīs gadus pēc krāpnieciskajām prezidenta vēlēšanām 2020. gada 9. augustā Aleksandra Lukašenko nelikumīgais režīms pastiprina sistemātiskās represijas pret Baltkrievijas tautu, kas aptver visus sabiedrības slāņus, tostarp neaizsargātas un marginalizētas personas; tā kā tiesas ir piespriedušas vairākus sodus vairāk nekā 3000 cilvēkiem, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, un vairāk nekā 1500 cilvēku joprojām atrodas ieslodzījumā politisku iemeslu dēļ, savukārt tūkstošiem citu tiek spīdzināti, lai neatzītu, ka viņiem ir šāds statuss, un viņi dzīvo nepārtrauktā iebiedēšanas, draudu un iespējamu arestu un safabricētu apsūdzību ietekmē; tā kā Lukašenko režīms ir piespriedis simtiem politiski motivētu sodu par kriminālapsūdzībām, tostarp gandrīz 100 Baltkrievijas juristiem ir atņēmis licences, slēdzis simtiem mediju un anulējis reģistrāciju vairāk nekā 1000 nevalstisko organizāciju (NVO); tā kā daudzi mediju uzņēmēji un žurnālisti bija spiesti bēgt no Baltkrievijas un atsākt savu darbību trimdā, galvenokārt Lietuvā un Polijā; tā kā vairāk nekā 30 žurnālisti un mediju darbinieki joprojām ir ieslodzīti, pamatojoties uz fiktīvām kriminālapsūdzībām; tā kā ir slēgtas četras lielas neatkarīgās arodbiedrības un Baltkrievijas Demokrātisko arodbiedrību kongress un ieslodzīti vismaz 14 to vadītāji un locekļi; tā kā atbrīvotie politieslodzītie saskaras ar galēju diskrimināciju, jo režīms aizliedz viņiem brīvu pārvietošanos, kā arī kavē piekļuvi darba tirgum, viņu bankas kontiem un citiem finanšu aktīviem; tā kā režīma darbību, kā arī medicīniskās un juridiskās palīdzības liegšanas rezultātā ir miruši politieslodzītie, tostarp Vitolds Ašuraks, Dzmitrijs Dudoics, Aļaksandrs Vikhors, Mikalajs Klimovičs un nesen Dzmitrijs Sarokins un Aless Puškins; tā kā pēdējos gados vien aptuveni 300 000 baltkrievu ir pametuši valsti, baidoties no līdzīga likteņa; B. tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāra ziņojumos par stāvokli Baltkrievijā Lukašenko režīma īstenotās represijas ir pielīdzinātas noziegumiem pret cilvēci; C. tā kā attiecīgi 2023. maijā un jūnijā pagāja trīs gadi, kopš tika arestēts Baltkrievijas opozīcijas blogeris Sjarhejs Cihanouskis un Viktars Babarika, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām saistībā ar viņu kandidatūru Baltkrievijas prezidenta amatam; tā kā politieslodzītā un Eiropas Baltkrievijas pilsoniskās kampaņas aktīviste Palina Šarenda-Panasjuka nolēma atteikties no Baltkrievijas pilsonības, protestējot pret ieslodzījuma apstākļiem, kuri pielīdzināmi spīdzināšanai, un pēc oficiāla pieteikuma aizpildīšanas viņa tika aizvesta uz psihiatrisku pārbaudi, un kopš tā laika viņas atrašanās vieta nav zināma; D. tā kā vismaz 1300 bērnu ar invaliditāti Baltkrievijā tiek turēti iestādēs, kurām ir problēmas ar pienācīgas diagnozes uzstādīšanu, izglītošanu vai sociālo reintegrāciju un kurām trūkst publiskās pārskatatbildības un pārredzamības; E. tā kā starptautiskā sabiedrība, tostarp ES un tās dalībvalstis, neatzina negodīgo prezidenta vēlēšanu rezultātus un neatzīst Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu; tā kā Baltkrievijas iestādes 2020. gada augustā pēc krāpnieciskajiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem neveica efektīvu izmeklēšanu saistībā ar plaši izplatītajiem apgalvojumiem par to, ka tiesībaizsardzības amatpersonas 2020. gada augustā spīdzināja un citādi slikti izturējās pret miermīlīgiem protestētājiem; F. tā kā režīms likvidē pēdējos atlikušos politiskā plurālisma elementus valstī, tostarp plānojot politisko partiju tā dēvēto pārreģistrāciju, kas varētu novest pie tā, ka tiek likvidētas visas partijas, izņemot tās, kuras atbalsta režīmu; tā kā ar jauno 2022. gada februāra konstitūciju tiek izveidotas jaunas nedemokrātiskas institūcijas, kas kalpo tikai tam, lai nodrošinātu režīma turēšanos pie varas, un atņem pēdējo šķietamību, ka parlaments var noteikt politisko procesu; G. tā kā 2022. gada janvārī stājās spēkā grozījumi Baltkrievijas kriminālkodeksā un saskaņā ar tiem tiek atjaunota kriminālatbildība par līdzdalību nereģistrētu organizāciju darbībā; tā kā pašlaik šajā valstī likumīgi nedarbojas neviena cilvēktiesību organizācija; tā kā 2022. gada maijā stājās spēkā jauni grozījumi kriminālkodeksā, ar kuriem iestādes paplašināja nāvessoda piemērošanu, attiecinot to arī uz mēģinājumiem veikt terora aktus, un šāda apsūdzība iepriekš tika izmantota politisko aktīvistu tiesas procesos; tā kā 2022. gada jūlijā Lukašenko parakstīja tiesību aktus, kas ļauj veikt izmeklēšanu un tiesas procesus in absentia saskaņā ar 48 kriminālkodeksa pantiem; tā kā 2023. gada janvārī Lukašenko režīms pieņēma likumu, ar ko tiks atņemta pilsonība trimdā esošajiem, kurus tas apsūdz tā dēvētajos ekstrēmisma noziegumos, un šajā sarakstā pašlaik ir vairāk nekā 2000 cilvēku; H. tā kā Lukašenko režīms pretēji Baltkrievijas iedzīvotāju vairākuma skaidri paustai vēlmei bīstami grauj Baltkrievijas suverenitāti, pārveidojot to par Krievijas satelītvalsti un ļaujot Krievijai uzņemt Baltkrieviju tā dēvētajā savienības valstī, kas rada ārkārtīgi augstu tiešas okupācijas risku; tā kā Lukašenko ir ierosinājis noslēgt savienības valsts paktu starp Baltkrieviju, Krieviju un Kazahstānu, lai dalītos ar kodolieročiem; I. tā kā Lukašenko režīms turpina graut baltkrievu nacionālās identitātes, tostarp nācijas valodas un kultūras, izpausmes; tā kā tas īsteno agresīvu rusifikācijas politiku, patvaļīgi aizturot un jo īpaši brutāli izturoties pret kultūras darbiniekiem, tostarp rakstniekiem, māksliniekiem un mūziķiem, un cilvēkiem, kas publiski runā baltkrievu valodā, kā arī aizliedzot Baltkrievijas nacionālos un vēsturiskos simbolus, piemēram, baltsarkanbalto karogu un ģerboni “Pahoņa”, un slēdzot izdevniecības, privātās skolas un baltkrievu valodas kursus; J. tā kā Lukašenko režīms turpina marginalizēt etniskās, reliģiskās un seksuālās minoritātes, jo īpaši lietuviešu un poļu etniskās kopienas, vajājot to līderus, piemēram, Andžeju Počobutu, slēdzot lietuviešu un poļu izglītības iestādes, izskaužot izglītību to etniskajās valodās un iznīcinot poļu memoriālās kapsētas; tā kā tas arī turpina apspiest reliģiskās kopienas un indivīdus, pārkāpjot tiesības uz reliģijas un ticības brīvību; tā kā daudzi Romas katoļu, protestantu, pareizticīgo un Grieķu katoļu priesteri un mācītāji ir tikuši pakļauti dažāda veida vajāšanai, sākot ar naudas sodiem un beidzot ar ilgstošu ieslodzījumu; tā kā Baltkrievijas pareizticīgā baznīca daudzos gadījumos kalpo režīma interesēm, tostarp atbalsta Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; tā kā mūžībā aizgājušais Grodņas arhibīskaps Artemijs Kiščanka, kas bija vienīgais Maskavai pakļautās Baltkrievijas pareizticīgās baznīcas (Baltkrievijas ekzarhāta) hierarhijs, kurš nosodīja vardarbību, ar kādu Lukašenko režīms 2020. gadā vērsās pret miermīlīgiem protestētājiem, tika nosūtīts pensijā un pēc tam pakļauts aizskaršanai, kas ietekmēja viņa veselību un paātrināja viņa nāvi; K. tā kā LGBTI personas Baltkrievijā joprojām saskaras ar sistēmisku diskrimināciju un vardarbību; tā kā Baltkrievija varētu ieviest LGBTI “propagandas” tiesību aktus, kas ir līdzīgi Krievijas tiesību aktiem; tā kā Baltkrievijas iedzīvotāji, kas dzīvo, strādā vai meklē patvērumu Krievijā, ir vieni no visneaizsargātākajiem pret Baltkrievijas iestāžu īstenotajām starptautiskajām represijām; L. tā kā Baltkrievijas iestādes bieži veic novērošanu, cenzūru tiešsaistē un izplata dezinformāciju, izmantojot tehnoloģijas, lai kontrolētu iedzīvotājus; tā kā šī represīvā prakse ir vēl viens solis virzībā uz digitālo autoritārismu un Baltkrievijas iedzīvotāju digitālo tiesību apspiešanu, kā rezultātā viņi tiek aizvien vairāk iebiedēti un pilsoniskās sabiedrības telpa sarūk; M. tā kā 2022. gada oktobrī Baltkrievija nolēma, sākot ar 2023. gada 8. februāri, izstāties no Starptautiskās konvencijas par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Pirmā fakultatīvā protokola, tādējādi bloķējot ANO Cilvēktiesību komitejas pilnvaras saņemt un izskatīt Baltkrievijas iedzīvotāju sūdzības par cilvēktiesībām; tā kā tādējādi Baltkrievijas iedzīvotāji zaudēja praktiski jebkādus starptautiskās aizsardzības līdzekļus, jo ne Cilvēktiesību padome, ne Eiropas Cilvēktiesību tiesa nevar izskatīt Baltkrievijas iedzīvotāju sūdzības; N. tā kā nelikumīgais Lukašenko režīms aktīvi atbalsta Krievijas nepamatoto agresijas karu un kara noziegumus pret Ukrainu un ir kļuvis par līdzatbildīgu tajos; tā kā režīms tieši veicina un atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un Krievijas terorisma līdzekļu izmantošanu, par ko liecina Ryanair reisa FR4978 novirzīšana 2021. gada maijā un paziņojums par Krievijas valsts sponsorētās teroristu organizācijas “Vāgnera grupa” uzņemšanu; tā kā lielākā daļa Baltkrievijas iedzīvotāju iebilst pret savas valsts dalību šajā karā un to ir parādījuši, organizējot miermīlīgus protestus, kuru rezultātā notika aresti, kriminālvajāšana un policijas pārkāpumi, sabotējot Krievijas militārā ekipējuma transportēšanu un pievienojoties Baltkrievijas bruņoto spēku daļām, kas cīnās kopā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, vai atbalstot tās; tā kā jebkāda pretestība Baltkrievijas iesaistei Krievijas agresijas karā pret Ukrainu tiek atturēta, izmantojot nāvessodu un Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā un Vidusāzijā, kur izpilda nāvessodu; tā kā ES un NATO ir stingri nosodījusi Lukašenko režīma līdzdalību Krievijas agresijas karā pret Ukrainu un organizācijas rezultātā ir izstrādājušas kopīgu pieeju, pamatojoties uz līdzīgiem vai pat kopīgiem novērtējumiem, un ES un NATO sadarbība ir attiecīgi jāstiprina; O. tā kā 2023. gada 27. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja vienbalsīgi nosodīja Ukrainas bērnu deportāciju, pāraudzināšanu un rusifikāciju, daži no kuriem ir nosūtīti uz Dubravas nometni, kas pieder uzņēmumam “Belaruskali”; tā kā šie noziegumi, kuros Lukašenko režīms ir iesaistīts, var tikt uzskatīti par genocīdu; P. tā kā Lukašenko režīms tieši apdraud ES un tās pilsoņu drošību; tā kā par to liecina režīma piekrišana Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanai Baltkrievijas teritorijā, atteikšanās īstenot kodoldrošības prasības Baltkrievijas atomelektrostacijā (AES) Astravješā, organizēta civilā avioreisa Ryanair FR4978 nolaupīšana, nepārtrauktā migrācijas un cilvēku tirdzniecības instrumentalizācija, agresīvā kara retorika kopš 2020. gada augusta un Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana Baltkrievijā, veicot pastāvīgus kopīgus manevrus; Q. tā kā Lukašenko režīms turpina ar varu panākt to, lai migranti no trešām valstīm šķērsotu robežu ar Latviju, Lietuvu un Poliju; tā kā migranti Baltkrievijā saskaras ar spīdzināšanu un cita veida sliktu izturēšanos no robežsargu un citu amatpersonu puses, šķēršļiem patvēruma pieprasīšanā un izraidīšanu; R. tā kā Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, kurus vada Svjatlana Cihanouska, ir vispāratzīta struktūra, kas nepārtraukti gūst starptautisku atzinību, tostarp nesen izveidots Apvienotais pārejas kabinets, atjaunota Koordinācijas padome un Briselē atklāta Demokrātiskās Baltkrievijas misija; tā kā Apvienotajam pārejas kabinetam, dažādu demokrātiskās opozīcijas partiju diasporas locekļiem un citiem baltkrieviem ir būtiska nozīme, turpinot sniegt aktīvu atbalstu politiski ieslodzītajiem, viņu ģimenēm un aktīvistiem, kas vēl atrodas Baltkrievijā; S. tā kā Svjatlana Cihanouska un demokrātisko politisko partiju vadītāji ir publiski paziņojuši par baltkrievu centieniem tuvināties Eiropai; T. tā kā, reaģējot uz notiekošajām represijām, ES un tās dalībvalstis ir pieņēmušas vairākus ierobežojošus pasākumus pret Lukašenko režīmu, tostarp sankcijas pret 195 personām un 34 vienībām, kas ir tieši iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos un režīma atbalstīšanā; tā kā ES un tās dalībvalstis ir piešķīrušas vairāk nekā 100 miljonus EUR Baltkrievijas iedzīvotāju un viņu demokrātisko centienu atbalstam; U. tā kā Lukašenko režīms mazina Baltkrievijai noteikto Rietumu sankciju ietekmi, izmantojot Krievijas sniegto palīdzību, piemēram, Krievijas transporta un ostu infrastruktūras izmantošanu Baltkrievijas preču eksportam, preferenciālu piekļuvi Krievijas tirgum un Krievijai atmaksājamā parāda maksājumu atlikšanu, kā arī apejot sankcijas; V. tā kā Rietumu sankciju rezultātā Baltkrievijas IKP 2022. gadā samazinājās par 4,7 %, kas ir uz pusi mazāks samazinājums, nekā tika gaidīts; tā kā ES imports no Baltkrievijas 2022. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājās par vairāk nekā pusi — no 6,54 miljardiem EUR 2021. gadā līdz 3,19 miljardiem EUR; tā kā Baltkrievijas eksports uz Krieviju palielinājās par vairāk nekā 40 % no 16,3 miljardiem USD 2021. gadā līdz 23 miljardiem USD 2022. gadā; tā kā Baltkrievijas eksports uz Ķīnu 2022. gadā ir gandrīz divkāršojies; W. tā kā Lukašenko režīms atjauno padomju laika centralizēti plānotas ekonomikas modeli, jo īpaši regulējot mazumtirdzniecības cenas, saglabājot valstij piederošu uzņēmumu rūpniecisko ražošanu augstā līmenī, pat ja nav pieprasījuma, un apspriežot privātu uzņēmējdarbību, tostarp aizliedzot ārvalstu ieguldītājiem pārdot savas daļas Baltkrievijas uzņēmumos un ieviešot noteikumus, kas ļauj konfiscēt privātīpašumu; tā kā Baltkrievija nav ievērojusi galvenos Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) izmeklēšanas komisijas 2004. gada secinājumus un Lukašenko režīms ir turpinājis arodbiedrību pārstāvju vajāšanu; X. tā kā ES atbalsta rezultātā simtiem Baltkrievijas iedzīvotāju pašlaik saņem stipendijas un daudzi citi piedalās tiešsaistes apmācībā, lai stiprinātu savas profesionālās prasmes, un iesaistīsies profesionālajā apmaiņā, Lukašenko režīma īstenotās nemitīgās represijas un ES atbalsts represētajām personām 1. visstingrākajā veidā nosoda Lukašenko režīma veiktās nemitīgās represijas un sistemātiskos un plaši izplatītos nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp daudzos sliktas izturēšanās un politieslodzīto un citu politisku iemeslu dēļ notiesātu personu, piemēram, žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju, neatkarīgu arodbiedrību aktīvistu un citu, spīdzināšanas gadījumus, kā arī turēšanu apcietinājumā bez saziņas iespējām un nepietiekamu medicīnisko aprūpi; nosoda arī spiediena izdarīšanu uz notiesātajiem, apzināti apcietinot un notiesājot viņu radiniekus un anulējot viņu advokātu licences; turpina solidarizēties ar drosmīgo Baltkrievijas tautu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju biedriem, kas, riskēdami ar brīvību un dzīvību, cīnās par suverēnu, brīvu un demokrātisku Baltkrieviju, kurā uzvar tiesiskums, miers un cilvēktiesības; 2. prasa, lai Lukašenko režīms izbeigtu šo vardarbības, spīdzināšanas, represiju un propagandas spirāli pret atšķirīgiem viedokļiem un šķietamajiem kritiķiem, nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvotu visus politieslodzītos, viņu ģimenes locekļus un visas patvaļīgi aizturētās personas, pasludinātu vispārēju amnestiju visiem, kas kopš 2020. gada arestēti politisku iemeslu dēļ, un nodrošinātu miermīlīgu varas nodošanu pēc brīvu un godīgu vēlēšanu organizēšanas; 3. aicina Baltkrievijas iestādes nekavējoties izbeigt politieslodzīto turēšanu nežēlīgos, necilvēcīgos un pazemojošos pirmstiesas apcietinājuma un ieslodzījuma apstākļos, tostarp liedzot medicīnisko aprūpi, higiēnas pamatproduktus un piekļuvi advokātiem un ģimenes locekļiem; nosoda masveida arestu praksi vai nepamatotu pirmstiesas apcietinājuma pagarināšanu par maznozīmīgiem nodarījumiem vai safabricētām apsūdzībām “ekstrēmismā”; pauž dziļas bažas par to, ka ieslodzītie demokrātiskās opozīcijas līderi Viktars Babarika un Marijaa Kaļesņikava ir slepeni pārvesti uz slimnīcu, nesniedzot nekādu informāciju par viņu veselības stāvokli; pauž bažas arī par to, ka ilgstoši trūkst informācijas par to, kādā stāvoklī ir opozīcijas politiķi Sjarhejs Cihanouskis, Mikalajs Statkevičs un Maksims Znaks, žurnālisti Ihars Losiks, Kacjarina Bahvalava (pseidonīms – Andrejeva) un Andžejs Počobuts, kurš ir arī viens no poļu minoritātes Baltkrievijā līderiem, un Eiropas Baltkrievijas pilsoniskās kampaņas aktīviste Palina Šarenda-Panasjuka; 4. aicina Lukašenko režīmu nekavējoties nodrošināt nepieciešamo medicīnisko aprūpi un garantēt pienācīgu medicīnisko uzraudzību visiem politieslodzītajiem ar nopietnām slimībām un veselības problēmām, tostarp Marijai Kaļesņikavai, Viktaram Babarikam, Alesam Bjaļackim, Rihoram Kastušjo, Irinai Melherai, Halinai Dzerbišai, Henadzam Fediničam, Marfai Rabkovai, Vasilam Berasnevam, Vjačaslavam Areškam, Uladzimiram Hundaram, Uladzimiram Matskevičam, Mikalajam Statkevičam, Aļonai Hnaukai, Andrejam Voiničam, Aļaksandram Fjadutam, Mikitam Zalatarovam, Dzmitrijam Zalomskim, Aļaksejam Hubičam, Vadzimam Hurmanam, Antaņinai Kanavalavai, Andrejam Skurko, Darjai Afanasjevai, Arsenijam Maiseičikam, Iharam Mincam, Pāvelam Hančarikam, Sjarhejam Baturam, Vjačaslavam Daškevičam, Danilam Kascjukevičam, Mihailam Hamicevičam, Palinai Šarendai-Panasjukai, Andžejam Počobutam, Ksenijai Luckinai, Marinai Markevičai, Jauhenam Ļuļkovičam, Volhai Cibuļskai, Volhai Zalatarai, Arcjomam Bajarskim, Pāvelam Kučinskim, Uladzimiram Malahouskim, Ruslanam Slutskim, Aļonai Maušukai, Larisai Kuzmenkai, Kirilam Palčevskim, Jurijam Praharenkam, Sjarhejam Veraščahinam, Vjačaslavam Rahaščukam, Aļaksandram Kapšulam, Ramanam Karanevičam, Vitalam Meļņikam, Aksanai Zaretskajai un Viktorijai Kulšai; 5. aicina Baltkrievijas iestādes ļaut diplomātiem un starptautiskajām organizācijām, tostarp neatkarīgiem medicīnas fondiem, jo īpaši Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai (SSKK), apmeklēt politieslodzītos, lai varētu novērtēt viņu stāvokli un sniegt palīdzību; aicina Komisiju, ES dalībvalstis un starptautiskās iestādes, piemēram, SSKK un UNICEF, sniegt sistemātisku un visaptverošu atbalstu Baltkrievijas politieslodzītajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas ir neaizsargātā finansiālā situācijā, kā arī politieslodzītajiem, kuri izcietuši sodu, tostarp sniegt finansiālu atbalstu un palīdzību medicīniskās un psiholoģiskās rehabilitācijas jomā; 6. prasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu un sagatavot ekspertu ziņojumu par režīma aizturēto politieslodzīto nāves gadījumiem un aktīvista Ramana Bandarenka nāvi 2020. gada novembrī smagas piekaušanas rezultātā, kurā, iespējams, vainojami civildrēbēs ģērbušies policisti vai viņu pilnvarotas personas; 7. aicina Lukašenko režīmu atturēties no jebkādas aizskaršanas arī attiecībā uz bijušajiem politieslodzītajiem, kuri tagad ir atbrīvoti; mudina režīmu ļaut šiem bijušajiem ieslodzītajiem dzīvot brīvi un nodrošināt viņiem pilnīgu piekļuvi darba tirgum, sociālajai dzīvei, kā arī viņu bankas kontiem un aktīviem; pauž nopietnas bažas par to, ka jo īpaši lielu ES iedibinātu uzņēmumu piegādātāji, iespējams, izmanto ieslodzīto piespiedu darbu Baltkrievijas soda kolonijās; aicina visus ES iedibinātos uzņēmumus izbeigt attiecības ar visiem Baltkrievijas piegādātājiem, kas savās piegādes ķēdēs izmanto piespiedu darbu, pat ar tiem, uz kuriem ierobežojošie pasākumi vēl neattiecas, un aicina Padomi noteikt sankcijas visiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kas savās piegādes ķēdēs izmanto piespiedu darbu; atzinīgi vērtē nesen pieņemto SDO rezolūciju par pārvaldības struktūras ieteiktajiem pasākumiem saskaņā ar SDO konstitūcijas 33. pantu attiecībā uz sistemātiskiem biedrošanās brīvības pārkāpumiem Baltkrievijā, demokrātiskās arodbiedrību kustības apspiešanu un neatkarīgo arodbiedrību vadītāju un aktīvistu pastāvīgu vajāšanu, un aicina SDO dalībvalstis attiecīgi rīkoties; 8. atkārtoti norāda, ka Lukašenko režīma vienpusēja izstāšanās no Austrumu partnerības politikas, par ko tika paziņots 2021. gada 28. janvārī, nav leģitīma, jo tā neatspoguļo Baltkrievijas tautas patieso gribu un centienus virzībā uz brīvas un demokrātiskas valsts izveidi; 9. atkārtoti nosoda Lukašenko režīma lēmumu par Baltkrievijas izstāšanos no Orhūsas konvencijas — starptautiska nolīguma, kas īsteno cilvēktiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi; 10. aicina ES iestādes un dalībvalstis izpētīt iespēju ļaut Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvjiem, jo īpaši Baltkrievijas tautas likumīgajai pārstāvei Svjatlanai Cihanouskai un pilsoniskajai sabiedrībai, ieņemt brīvās vietas, ko Baltkrievijas iestāžu pārstāvji iepriekš bija ieņēmuši divpusējos un daudzpusējos forumos, jo īpaši Austrumu partnerības politikas ietvaros; aicina Komisiju tādās sadarbības programmās kā EU4Climate, EU4Environment un citās iniciatīvās iekļaut neatkarīgus, ar režīmu nesaistītus Baltkrievijas ekspertus kā Baltkrievijas valsts pārstāvjus; mudina Ārlietu padomi pagarināt pastāvīgo uzaicinājumu Baltkrievijas Apvienotā pārejas kabineta vadītājai Svjatlanai Cihanouskai apmeklēt visas tās sanāksmes, kas attiecas uz Baltkrieviju; aicina dalībvalstu vadītājus, kā arī pārējo Eiropas Politiskās kopienas dalībvalstu politiskos vadītājus iekļaut Baltkrievijas demokrātiskos spēkus Eiropas politiskajā kopienā, piemēram, piešķirot viņiem novērotāja statusu; 11. nosoda politiski motivētas “paraugprāvas” un safaricētās apsūdzības, kuru mērķis ir radīt bailes demokrātisko spēku, pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgo mediju, brīvo arodbiedrību, cilvēktiesību aizstāvju un nacionālo, reliģisko un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem un atbalstītājiem; nosoda Baltkrievijas iestāžu 2023. gada 23. augusta lēmumu pasludināt pazīstamo cilvēktiesību centru “Viasna” un visas tā filiāles par “ekstrēmisku organizāciju” un aicina nekavējoties atbrīvot tā priekšsēdētāju un dibinātāju, Nobela Miera prēmijas un Saharova balvas laureātu Alesu Bjaļacki un viņa kolēģus Vaļancinu Stefanoviču, Uladzimiru Labkoviču, Marfu Rabkovu un Andreju Čapjuku; turklāt jo īpaši nosoda Henadza Fjadiniča, Vasila Beresņeva, Vaclava Areškas, Marinas Zolotavas un Ļudmilas Čekinas notiesāšanu, piespriežot ilgu cietumsodu, kā arī tādu demokrātisko spēku vadošo amatpersonu kā Svjatlanas Cihanouskas, Pāvela Latuškas, Marijas Marozas, Volgas Kavaļkovas, Sjarheja Dileuska, Valērija Capkalas, Scjapana Pucilas un Jana Rudzika aizmugurisku notiesāšanu par safabricētām apsūdzībām par “sazvērestību ar mērķi sagrābt varu” vai “ekstrēmistu organizāciju veidošanu”; nosoda to, ka demokrātiskās opozīcijas līderi Pāvels Sevjariņecs un Mikola Statkevičs joprojām atrodas ieslodzījumā; nosoda Lukašenko režīma veiktās transnacionālās represijas pret baltkrieviem ārvalstīs, kā arī Krievijas darbību atvieglošanu un aktīvu sadarbību ar to šajās represijās; mudina režīmu nekavējoties pārtraukt vecāku aizgādības tiesību izbeigšanu un draudēšanu ar to, lai sodītu vecākus par protestēšanu vai politiski aktīvu darbību; mudina Padomi un Komisiju apzināt jaunus veidus, kā strādāt pie tā, lai Baltkrievijā atbrīvotu visus politieslodzītos; 12. mudina Baltkrievijas iestādes nekavējoties mīkstināt visus spriedumus par nāvessoda izpildi un noteikt nāvessodam moratoriju, kas būtu pirmais solis ceļā uz tā pilnīgu un pastāvīgu atcelšanu; 13. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt radīt cilvēktiesību aizstāvjiem, juristiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespēju sniegt politieslodzītajiem un viņu ģimenēm pakalpojumus, jo īpaši sociālo palīdzību, veselības aprūpi un valsts nodrošinātu aizstāvību; aicina ES un dalībvalstu diplomātus, neraugoties uz pastāvošajām grūtībām, sazināties ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgajiem medijiem, demokrātiju atbalstošām grupām un politieslodzīto ģimenēm Baltkrievijā un atbalstīt tās; 14. aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienestu sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, EDSO Maskavas mehānismu un ANO Cilvēktiesību padomi, kā arī cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem uz vietas saistībā ar to, kā tiek uzraudzīti un dokumentēti smagie cilvēktiesību pārkāpumi un noziegumi pret cilvēci, kas notiek Baltkrievijā, un ziņots par tiem, lai pēc tam nodrošinātu saukšanu pie atbildības un cietušo iespējas vērsties tiesā; uzsver vērtīgo darbu, ko Baltkrievijā un ārpus tās veic NVO, kuras dokumentē spīdzināšanas gadījumus un tādējādi rada svarīgu pamatu turpmākai kriminālvajāšanai par Lukašenko režīma pastrādātajiem noziegumiem; atkārtoti pauž atbalstu Starptautiskajai Baltkrievijas Pārskatatbildības platformai; 15. atkārtoti aicina ES dalībvalstis saskaņā ar pieņemtajiem principiem par ekstrateritoriālu un universālu jurisdikciju sagatavot pamatu kriminālvajāšanai pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vēlēšanu viltošanu, smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un noziegumiem pret cilvēci vai ir līdzdarbojušās tajos; atgādina ANO augstā cilvēktiesību komisāra aicinājumu visām ANO dalībvalstīm apsvērt iespēju šādā veidā strādāt pie tā, lai panāktu pārskatatbildību; atbalsta turpmākas diskusijas par iespējamu starptautiska tribunāla izveidi Hāgā par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā; Lukašenko režīma iesaiste Krievijas agresijas karā pret Ukrainu 16. visstingrākajā veidā nosoda Lukašenko režīma iesaistīšanos nepamatotajā, nelikumīgajā un neprovocētajā Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, kā arī naida runas, dezinformācijas un propagandas popularizēšanu, kas atspoguļo Maskavas kareivīgo retoriku; šajā sakarā nosoda to, ka režīms masveidā piegādā munīciju un militāro aparatūru Krievijas agresoriem, jo īpaši Krievijas militārajiem spēkiem paredzētu komponentu ražošanu, kā arī Krievijas karaspēka izvietošanu Baltkrievijā un Baltkrievijas instruktoru apmācību, Krievijas nelikumīgās un valsts sponsorētās teroristu organizācijas “Vāgnera grupa” uzņemšanu, draudus pievienoties agresijai apvienojumā ar karaspēka izvietošanu pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, kas tur piesaista Ukrainas karaspēku, un Baltkrievijas teritorijas, gaisa telpas un infrastruktūras izmantošanu par vietu iebrukuma uzsākšanai, kā arī nepārtrauktus raķešu uzbrukumus militāriem un civiliem mērķiem Ukrainā; norāda, ka lielākā daļa Baltkrievijas iedzīvotāju neatbalsta šo daudzpusējo iesaistīšanos Krievijas agresijas karā; pauž pilnīgu atbalstu Baltkrievijas aktīvistiem, kas pretojas Baltkrievijā esošajiem agresoriem, sabotējot Krievijas militāro spēku izmantotās dzelzceļa līnijas un citas piegādes līnijas, Baltkrievijas kiberpartizāniem un brīvprātīgajiem, jo īpaši Kastusja Kaļinovska pulkam un bijušajam pulkam “Pagoņa”, kuri drosmīgi cīnās kopā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai atvairītu agresorus; pilnībā atbalsta palīdzības sniegšanu šīm pretošanās pusēm; 17. nosoda vairāk nekā 2150 bērnu, tostarp bāreņu, nelikumīgu pārvietošanu no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām uz tā dēvētajām “atpūtas nometnēm” Baltkrievijā, kur viņi tiek pakļauti rusifikācijai un indoktrinācijai; stingri nosoda Baltkrievijas Sarkanā Krusta iesaistīšanos Ukrainas bērnu nelikumīgā deportācijā; atbalsta Ukrainas prokuroru veikto izmeklēšanu par Baltkrievijas lomu piespiedu deportācijās un uzskata, ka saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtiem paša Lukašenko un viņa režīma darbības var arī tikt uzskatītas par noziegumu pret cilvēci, proti, “iedzīvotāju deportāciju vai piespiedu pārvietošanu”; uzskata, ka Lukašenko ir tikpat lielā mērā atbildīgs par šiem kara noziegumiem kā Vladimirs Putins un Marija Ļvova-Belova, un tādēļ aicina Starptautisko Krimināltiesu izskatīt iespēju izdot līdzīgu starptautisku orderi Lukašenko arestam; aicina Padomi paplašināt to personu sarakstu, kurām tiek piemērotas ES sankcijas, lai iekļautu tajā personas, kas iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu deportācijā uz Baltkrieviju; 18. aicina panākt lielāku sinerģiju un saskaņotību starp ES Stratēģisko kompasu un NATO stratēģisko koncepciju, jo īpaši attiecībā uz to īstenošanu, lai vērstos pret Krievijas agresiju pret Ukrainu un pret Lukašenko režīma līdzdalību šajā konfliktā; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt ES un NATO sadarbību, risinot visus attiecīgos aspektus saistībā ar Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas karā pret Ukrainu; uzskata, ka ir jāizstrādā kopēja stratēģija Baltkrievijas neatkarības saglabāšanai, tostarp starptautisks atbalsts šim nolūkam, un valsts pārejai uz demokrātiju, piedaloties ES un tādām starptautiskajām organizācijām kā EDSO, Eiropas Padomei un G7; 19. uzskata, ka, veicinot Krievijas nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, Lukašenko režīms ir kļuvis par līdzdalībnieku Krievijas pastrādātajos noziegumos, kas nozīmē atbildību par Ukrainā izraisīto iznīcību un zaudējumiem; turklāt uzskata, ka īpašajam starptautiskajam tribunālam par agresijas noziegumu, ko Krievija pastrādājusi pret Ukrainu, ir jābūt jurisdikcijai izmeklēt ne tikai Putinu un Krievijas politisko un militāro vadību, bet arī Baltkrievijas vadību; tādēļ aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai varētu veikt kriminālvajāšanu pret Baltkrievijas amatpersonām, kas ir līdzdarbojušās agresijas noziegumā pret Ukrainu, Ukrainā pastrādātajos kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā; šajā sakarā atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai Ukrainā izveidotu STK valsts biroju; aicina ES un tās dalībvalstis rast likumīgus veidus, kā konfiscēt Krievijas kara pasākumos iesaistīto Baltkrievijas līderu un attiecīgo Baltkrievijas vienību aktīvus un, ja iespējams, izmantot tos, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu; 20. aicina ES un tās dalībvalstis paplašināt un stiprināt sankciju (ierobežojošo pasākumu) darbības jomu un pieņemt jaunu sankciju kopumu pret Baltkrieviju un Krieviju, kā arī fiziskām personām un tiesību subjektiem, kas saskaņā ar Krievijas un Baltkrievijas sankciju režīmiem un ES globālo cilvēktiesību sankciju mehānismu (ES Magņitska likumu) ir atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā vai ir tajos līdzdarbojušies, tostarp nosakot sankcijas pret tiesnešiem, prokuroriem, tiesībaizsardzības, cietumu un soda koloniju amatpersonām, propagandas izplatītājiem, kā arī bēdīgi slavenā VDK un Galvenais organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas direktorāta (GUBOPiK/HUBAZiK) aģentiem; 21. aicina pašreizējās pret Krieviju noteiktās sankcijas vērst arī pret Baltkrieviju; uzstāj, ka Baltkrievijas potašam, kas ir galvenais režīma ienākumu avots, būtu jāpaliek sankciju sarakstā un to nedrīkstētu transportēt pa ES teritoriju, jo īpaši tāpēc, ka Baltkrievijas galvenais potaša ražotājs uzņēmums “Belaruskali” ir tieši iesaistīts Ukrainas bērnu nelikumīgā pārvešanā, rusifikācijā un indoktrinācijā; aicina ES un tās dalībvalstis steidzami palielināt spēju novērtēt sankciju reālo ietekmi un iespējamo netiešo kaitējumu, lai nodrošinātu visu pret Baltkrieviju un Baltkrievijas personām noteikto ierobežojošo pasākumu pilnīgu īstenošanu un novērstu jebkādas apiešanas shēmas, kā arī sniegt pienācīgu atbalstu darbam, ko veic ES īpašais sūtnis ES sankciju īstenošanai, lai novērstu visas nepilnības un uzlabotu visu sankciju efektīvu īstenošanu; 22. aicina iekļaut Krieviju un Baltkrieviju ES augsta riska trešo valstu sarakstā saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu; aicina izveidot to personu tiešo radinieku sarakstu, kuras ir saistītas ar Lukašenko noziedzīgo režīmu un kuras bauda ES valstu viesmīlību; aicina nekavējoties pārskatīt viņu ieceļošanas vīzas un uzturēšanās statusu; mudina Starptautisko Olimpisko komiteju un citas starptautiskās sporta federācijas neatļaut sportistiem no Baltkrievijas un Krievijas, no kuriem daudzi atbalsta Krievijas nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu vai pat tajā ir piedalījušies, piedalīties Parīzes 2024. gada olimpiskajās spēlēs vai jebkādos citos starptautiskos sporta pasākumos; 23. pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis lobē sankciju atcelšanu pret Baltkrievijas potaša ražotājiem, tostarp uzņēmumu “Belaruskali”, un aicina dalībvalstis noteikt vienotu pieeju sankciju radītajām problēmām; nosoda tās trešās valstis, kas palīdz Krievijai un Baltkrievijai apiet noteiktās sankcijas, un aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju piemērot šīm trešām valstīm sekundāras sankcijas; pauž nožēlu par Ungārijas ārlietu un tirdzniecības ministra oficiālo vizīti Minskā 2023. gada februārī, kas ir pretrunā ES politikai attiecībā uz Baltkrieviju, Krieviju un agresijas karu pret Ukrainu; aicina Padomi un Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izpētīt iespēju veikt papildu pasākumus, kas pārsniedz sankcijas, un ciešā sadarbībā ar ES partneriem izstrādāt saskaņotu un visaptverošu ilgtermiņa pieeju Baltkrievijai; Baltkrievijas suverenitāte un tās valodas un nacionālās kultūras aizsardzība 24. ar lielām bažām norāda uz Baltkrievijas plašo politisko, ekonomisko, militāro un kultūras pakļautību Maskavai; pauž nožēlu par to, ka Baltkrievija ir kļuvusi par Krievijas satelītvalsti, un nosoda abu režīmu darbības, kas varētu novest pie Baltkrievijas iespējamās absorbcijas un aneksijas no Krievijas puses; nosoda Lukašenko režīma vēsturisko revizionismu un mēģinājumus attaisnot savus noziegumus, jo īpaši Baltkrievijas tautas apspiešanu un agresijas karu pret Ukrainu; nosoda Krievijas vadīto taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, klaji pārkāpjot Baltkrievijas no kodolieročiem brīvas valsts statusu, kas tika atcelts pēc krāpnieciskā konstitucionālā referenduma 2022. gada 27. februārī; atkārtoti pauž nosodījumu šādai izvietošanai, kas ir Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums un var izraisīt turpmāku kodolieroču pārvietošanu reģionā; aicina ES, tās dalībvalstis un NATO veikt visus iespējamos pasākumus, lai risinātu situāciju, kas radusies saistībā ar šādu izvietošanu; pauž nožēlu par Lukašenko draudošo retoriku par iespējamu kodolieroču izmantošanu; aicina ES sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu, lai nodrošinātu kodoldrošību Baltkrievijas Astravjecas AES, un pauž nožēlu par to, ka Baltkrievijas AES otrais reaktors tika palaists, pienācīgi nerisinot starptautiskās sabiedrības paustās bažas par kodoldrošību; aicina ES iestādes un dalībvalstis neatzīt nevienu nolīgumu, ko Lukašenko režīms ir parakstījis ar Krieviju un kas pret tautas gribu atņem Baltkrievijas suverenitāti; 25. aicina ES un dalībvalstis saglabāt vienotību, risinot daudzšķautņainos draudus, ko Aleksandra Lukašenko režīms rada ES, jo īpaši pastāvīgo un aizvien pieaugošo migrācijas instrumentalizāciju, kas apzināti izraisa cilvēku ciešanas pie Baltkrievijas robežām ar Latviju, Lietuvu un Poliju un citur; stingri nosoda to, ka Baltkrievijas iestādes izmanto migrāciju politiskiem mērķiem, un uzskata to par mērķtiecīgu Lukašenko režīma organizētu represiju pret ES dalībvalstīm par atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, lai šīs dalībvalstis destabilizētu; pauž bažas par humanitāro situāciju pie Baltkrievijas robežām ar ES dalībvalstīm; aicina attiecīgās ES dalībvalstis ievērot ES tiesību aktus, jo Eiropas pamatnormu, starptautisko tiesību un cieņas pret ikvienu cilvēka dzīvi ievērošana, jo īpaši, saskaroties ar problēmām, ir pamatā demokrātiskajam Eiropas projektam, kurā ES vēlas iesaistīt arī Baltkrieviju; uzsver nepieciešamību garantēt patvēruma tiesības, vienlaikus nodrošinot humānus un cieņpilnus uzņemšanas apstākļus pie robežas iestrēgušajiem migrantiem un patvēruma meklētājiem; 26. uzskata, ka Krievijas privātā militārā uzņēmuma “Vāgnera grupa” ierašanās Baltkrievijā rada potenciālus drošības riskus Ukrainai, Baltkrievijas ES kaimiņvalstīm un ES kopumā; atkārtoti aicina Padomi iekļaut “Vāgnera grupu” ES teroristu sarakstā un aicina ES un tās dalībvalstis turpināt uzraudzīt “Vāgnera grupas” darbības un pastiprināt ES robežu aizsardzību, lai novērstu jebkādas Vāgnera grupas provokācijas vai Vāgnera grupas algotņu mēģinājumus šķērsot ES, kā arī turpināt cīnīties pret pieaugošo preču kontrabandu no Baltkrievijas; 27. norāda uz Baltkrievijas pieaugošo ekonomisko atkarību no Krievijas un citām nedemokrātiskām valstīm, tostarp Ķīnas; pauž nožēlu par to, ka Baltkrievija atgriežas pie padomju laika centralizēti plānotas ekonomikas modeļa, kas valsti vēl vairāk izolēs no pasaules tirgus un kavēs inovāciju un modernizāciju, kā arī novedīs pie nepārtrauktas intelektuālā darbaspēka emigrācijas, kas viss ir pretrunā Baltkrievijas iedzīvotāju interesēm, kuri pēdējos gados ir izrādījuši augošu uzņēmējdarbības iniciatīvu; 28. atgādina visiem ES uzņēmumiem, kas darbojas Baltkrievijā, par savu iepriekšējo aicinājumu ievērot īpašu rūpību un cilvēktiesības saskaņā ar ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem; aicina šādus uzņēmumus atturēties no jebkādām jaunām investīcijām un publiski paust protestus Baltkrievijas iestādēm pret darba ņēmēju un visu iedzīvotāju nepārtraukto apspiešanu; 29. aicina Komisiju un ES dalībvalstis turpināt atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus Baltkrievijā, ņemot vērā, ka tiem ir bijusi svarīga loma demokrātijas kustības atbalstīšanā Baltkrievijā gan 2020. gada prezidenta vēlēšanu laikā, gan pēc tām; 30. pauž solidaritāti ar baltkrieviem, kas cenšas aizsargāt un uzturēt savu nacionālo identitāti, jo īpaši centienus veicināt baltkrievu valodas lietošanu; pauž nožēlu par to, ka māksliniecisko darbību vadītājam Pāvelam Belavusam nesen piespriests 13 gadu cietumsods par centieniem veicināt baltkrievu valodu un kultūru; apņemas pastiprināt saziņu baltkrievu valodā, konkrētāk, ziņojumus un rezolūcijas par Baltkrieviju un Austrumu partnerības politiku tulkojot baltkrievu valodā, un aicina pārējās ES iestādes rīkoties līdzīgi; 31. mudina Baltkrievijas režīmu izbeigt diskrimināciju un vardarbību pret visām minoritātēm, jo īpaši etniskajām, reliģiskajām un seksuālajām minoritātēm; nosoda Baltkrievijas iestādes par vēršanos pret valsts etniskajām lietuviešu un poļu kopienām, jo īpaši ar nesen pieņemtajiem lēmumiem, kuru mērķis ir likvidēt lietuviešu un poļu skolas un izbeigt izglītību lietuviešu un poļu valodā; aicina Baltkrievijas iestādes ievērot lietuviešu un poļu minoritāšu tiesības, tostarp tiesības uz izglītību lietuviešu un poļu valodā; nosoda Andželikas Borisas, Andžeja Počobuta un citu Polijas kopienas locekļu arestu; uzskata, ka pret Andželiku Borisu izvirzītās apsūdzības par “naida kurināšanu” un “nacisma rehabilitāciju” ir politiskas, nepamatotas un bez juridiska spēka, un pieņem zināšanai to, ka viņa ir attaisnota par šīm apsūdzībām; 32. stingri nosoda reliģisko kopienu vajāšanu Baltkrievijā, tostarp to garīdznieku un ticīgo vajāšanu, kuri savās reliģiskajās darbībās atsakās atbalstīt Lukašenko režīma nostāju un pauž neapmierinātību ar tā politiku; šajā sakarā nosoda pareizticīgo mācītāja Sjarheja Rezanoviča, viņa sievas un dēla notiesāšanu uz 16 gadiem cietumā, spiedienu, kas izdarīts uz mūžībā aizgājušo pareizticīgo arhibīskapu Artemiju Kiščanku, kā arī garīdznieku regulāros arestus, tostarp katoļu mācītāju Vjačaslava Adamoviča, Andreja Kuļika, Aļaksandra Šautsova un katehēta Uladzislava Beladzeda ieslodzīšanu 2023. gada maijā; nosoda arī katoļu baznīcu konfiskāciju Minskā un jebkādas politiskas darbības aizliegumu evanģēliski luteriskajā baznīcā; 33. mudina Lukašenko režīmu nekavējoties izbeigt LGBTI personu vajāšanu, diskrimināciju un vardarbību pret tām un nodrošināt viņu pilnīgu aizsardzību un iekļaušanu sabiedrībā; atbalsta LGBTI organizāciju centienus Baltkrievijā iestāties par juridiskām reformām, kas nodrošina vienlīdzīgas tiesības un aizsardzību visām personām; 34. pauž nožēlu par to, ka Baltkrievijā trūkst diskriminācijas novēršanas tiesību aktu attiecībā uz personām ar invaliditāti, kā arī par valsts vadošās cilvēku ar invaliditāti tiesību organizācijas — Personu ar invaliditāti tiesību biroja — piespiedu slēgšanu 2021. gadā; pauž nožēlu par problēmām, ar kurām Baltkrievijā saskaras bērni ar invaliditāti attiecībā uz pienācīgu diagnozi, izglītību un sociālo reintegrāciju, kā arī par to iestāžu publiskās pārskatatbildības un pārredzamības trūkumu, kurās šie bērni tiek turēti; uzsver nepieciešamību veikt deinstitucionalizāciju un atcelt Baltkrievijas Republikas 2022. gada 30. jūnija Likumu Nr. 183-Z par personu ar invaliditāti tiesībām un viņu sociālo integrāciju, kas diskriminē bērnus un pieaugušos ar invaliditāti, ierobežojot viņu piekļuvi pamatizglītībai, vidējai izglītībai un augstākajai izglītībai atkarībā no viņu invaliditātes pakāpes; pauž sašutumu par to, ka Baltkrievijas iestādes turpina ievietot personas ar dažādu veidu invaliditāti tajās pašās iestādēs un nesniedz nevienai grupai specializētu aprūpi, ka vairāk nekā 10 000 personu ar invaliditāti, kuras dzīvoja “psihoneiroloģiskās” iestādēs, tiek liegtas viņu likumīgās tiesības, un tiesas ir izraudzījušās šo iestāžu direktorus par viņu likumīgajiem aizbildņiem; uzsver nepieciešamību atcelt noteikumus, kas atļauj piespiedu brīvības atņemšanu; Atbalsts demokrātijai un centieniem tuvināties Eiropai 35. uzsver, ka Baltkrievijai ir vēsturiskas saites ar pārējo Eiropu un tai ir kopīgs Eiropas kultūras un identitātes mantojums, un tai, pamatojoties uz baltkrievu tautas centieniem, arī turpmāk vajadzētu būt daļai no Eiropas politiskās, kultūras un ekonomiskās telpas; atzinīgi vērtē un atbalsta Svjatlanas Cihanouskas un Baltkrievijas demokrātisko politisko partiju līderu deklarācijas par Baltkrievijas iedzīvotāju centieniem tuvināties Eiropai; aicina ES iestādes un dalībvalstis izstrādāt vērienīgāku un visaptverošāku stratēģiju kopā ar plašu ekonomikas plānu, kas sniegtu atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, tostarp opozīcijas politiskajām partijām, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgiem māksliniekiem, neatkarīgām arodbiedrībām un brīviem medijiem gan Baltkrievijā, gan ārpus tās, lai sekmētu valstī pāreju uz demokrātiju un saglabātu Baltkrievijas neatkarību un suverenitāti; aicina izstrādāt visaptverošas spēju veidošanas programmas, tostarp apmācību par juridisko kompetenci attiecībā uz tiesību aktu projektu izstrādi, digitālo un personisko drošību, mentorēšanas iniciatīvas, stažēšanos un citas izglītības iespējas, lai sniegtu iespējas šiem dalībniekiem un pilnveidotu viņu potenciālu; 36. aicina uzlabot ES komunikāciju ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, lai sniegtu viņiem informāciju un cīnītos pret dezinformāciju un propagandu, ko īsteno valsts kontrolētie mediji; mudina ES dalībvalstis sekmēt kontaktus starp dalībvalstu un Baltkrievijas iedzīvotājiem un koordinēt savas darbības, lai mazinātu grūtības, ar kurām saskaras demokrātiskie spēki un opozīcijas politiskās partijas, trimdā dzīvojošie pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un citi Baltkrievijas pilsoņi, piemēram, uzturēšanās atļauju saņemšanas un bankas kontu atvēršanas procesā, kā arī saistībā ar vīzas pieteikuma procedūrām Baltkrievijā un trešās valstīs, tostarp sankciju režīma nepareizas piemērošanas dēļ radušās grūtības; uzsver, ka Baltkrievijas tautu nevajadzētu pielīdzināt Lukašenko režīmam un trimdā dzīvojošos baltkrievus nevajadzētu diskriminēt, pamatojoties uz režīma iesaistīšanos karā pret Ukrainu; pauž nožēlu par to, ka Lukašenko režīms ir apzināti izraidījis ES, tās dalībvalstu un citu valstu diplomātus vai nav atjaunojis viņu akreditāciju, lai ierobežotu viņu atbalstu vajātajiem baltkrieviem un viņu spēju izsniegt vīzas; atzinīgi vērtē ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu, atbalstot Baltkrievijas partnerus un palīdzot Baltkrievijas iedzīvotājiem pārcelšanās procesā, un aicina ES un tās dalībvalstis vēl vairāk atvieglot to darbu; 37. mudina dalībvalstis vēl vairāk vienkāršot procedūras vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanai tiem, kas bēg no Baltkrievijas politisku iemeslu dēļ, vai tiem, kuriem nepieciešama medicīniskā aprūpe pret viņiem vērstas vardarbības dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt noteikumus un procedūras, kas piemērojamas gadījumos, kad cilvēktiesību aizstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem Baltkrievijā tiek atņemta pilsonība, kā arī sniegt atbalstu tiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ES un kuru personu apliecinošiem dokumentiem tuvojas derīguma beigu termiņš, bet kuriem nav iespēju tos atjaunot, jo viņi nevar atgriezties Baltkrievijā; 38. aicina Padomi pārskatīt un atjaunināt savus secinājumus par Baltkrieviju, galveno uzmanību pievēršot Lukašenko režīma radīto drošības risku priekšlaicīgai novēršanai un ierobežošanai, efektīvai ES publiskajai politikai un sadarbībai ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, tostarp trimdā esošajiem, strukturētai sadarbībai ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem un pilsonisko sabiedrību un atbalstam, kas paredzēts Lukašenko režīma upuriem; 39. atzinīgi vērtē Demokrātiskās Baltkrievijas oficiālās misijas atklāšanu Briselē 2023. gada 1. martā; turklāt atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Apvienotais pārejas kabinets kā demokrātiskās kustības centrālā izpildstruktūra, kas kopā ar Koordinācijas padomi — Baltkrievijas demokrātiskās sabiedrības vienoto pārstāvības struktūru — starptautiskajai sabiedrībai būtu jāuzskata par demokrātiskām Baltkrievijas tautu pārstāvošajām struktūrām; aicina parakstīt nolīgumu, lai formalizētu un sistematizētu sadarbību starp Eiropas Parlamentu un Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem un pilsonisko sabiedrību, tostarp Apvienoto pārejas kabinetu un Koordinācijas padomi; uzsver nepieciešamību Padomei un Komisijai saglabāt uzmanību starptautiskajā līmenī un atbalstu uz demokrātiju vērstajai kustībai Baltkrievijā, jo pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu šī uzmanība un atbalsts ir mainījušies; aicina Komisiju un Padomi sagatavoties dažādiem scenārijiem, piemēram, tam, ka Lukašenko var tikt (piespiedu kārtā) aizstāts vai Krievija var veikt Baltkrievijas de facto aneksiju vai okupāciju, un apspriesties ar Apvienoto pārejas kabinetu par šiem scenārijiem; 40. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir apstiprinājusi atbalsta programmu “EU4Belarus: atbalsts sabiedrības noturībai un cilvēkkapitāla attīstībai”, kuras mērķis ir atbalstīt Baltkrievijas demokrātiskos centienus; uzskata, ka šāds atbalsts ir būtisks, lai saglabātu Baltkrievijas sabiedrībā pārmaiņas, ko izraisīja miermīlīgā uz demokrātiju vērstā kustība 2020. gada prezidenta vēlēšanu laikā; uzstāj, ka EU4Belarus līdzekļi ir stratēģiski jānovirza darbībām, ar kurām tiktu atbalstīti Baltkrievijas iedzīvotāju centieni tuvināties Eiropai; 41. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt un paplašināt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko iestāžu kultūras un izglītības pasākumiem, tostarp tiem, kas vērsti uz atbalstu baltkrievu valodai un neatkarīgiem medijiem; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt digitalizāciju un pilsoniskās un politiskās līdzdalības telpu izveidi uz demokrātiju vērstu Baltkrievijas iedzīvotāju vajadzībām; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt Baltkrievijas neatkarīgos medijus, kuri tika vājināti pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām un kuriem nācās pārcelties citviet un sākt savu darbību no jauna; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt baltkrievu valodas mediju, tostarp tādu mediju kā Charter 97, Radio Racija, Euroradio, Belsat TV, Naša Niva un Novij Čas, spējas un īpašu uzmanību pievērst tādiem jauniem medijiem kā NEXTA, Malanka un Zerkalo (agrāk TUT.BY); atzinīgi vērtē to, ka “Radio Free Europe”/“Radio Liberty” ir pārcēlies un Lietuvā ir atvērts tā birojs, kas auditorijai Baltkrievijā nodrošina ticamu atspoguļojumu; 42. uzsver, ka ir svarīgi pastāvīgi stiprināt saiknes un sadarbību starp Baltkrieviju, no vienas puses, un jauniešiem un akadēmiskajām aprindām ES, no otras puses; atzinīgi vērtē to, ka ES ir piešķīrusi finanšu resursus, lai nodrošinātu izglītības iespējas Baltkrievijas studentiem un profesionāļiem, jo īpaši izmantojot projektu EU4Belarus MOST+ (mobilitātes shēma mērķtiecīgiem tiešiem personiskiem kontaktiem); sagaida, ka šāds atbalsts tiks turpināts un ka Baltkrievijas iedzīvotāji tiks būtiski iekļauti ES programmās, piemēram, programmā “Erasmus+” un “Apvārsnis Eiropa”; turklāt aicina pastāvīgi atbalstīt neatkarīgas Baltkrievijas akadēmiskās iestādes, tostarp Eiropas Humanitāro zinātņu universitāti Viļņā; 43. uzstāj, ka ievērojama ES finansiālā atbalsta daļa arī turpmāk būtu jānovirza, izmantojot elastīgus un objektīvus ES mehānismus, piemēram, Eiropas Demokrātijas fondu (EDF), kas nodrošinātu mērķtiecību un pārskatatbildību pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neatkarīgiem medijiem un uz demokrātiju vērstām grupām; prasa piešķirt lielāku zema sliekšņa finansējumu NVO gan Baltkrievijā, gan ārpus tās; ierosina, ka EDF būtu vairāk jākoncentrējas uz Baltkrieviju, savukārt dalībvalstīm būtu jānodrošina EDF vairāk līdzekļu Baltkrievijas demokrātisko spēku atbalstam; 44. atbalsta gatavošanos ES vadībā rīkotai starptautiskai līdzekļu devēju konferencei, lai palīdzētu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem; prasa ES operatīvā līmenī sadarboties ar Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvjiem, lai pabeigtu darbu pie ceļveža pieņemšanas nolūkā īstenot ekonomikas un investīciju paketi 3 miljardu EUR apmērā, ko Komisija jau paredzējusi kā instrumentu Baltkrievijas tautas demokrātisko centienu realizēšanai; prasa veidot politisku dialogu starp ES un Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, lai panāktu kopīgu redzējumu par iepriekšminēto atbalsta plānu; uzsver, ka vajadzīga plaša sabiedriskā apspriešana, lai sabiedrība sliektos atbalstīt lielāku ES iesaisti; 45. pauž bažas par Baltkrievijas 2024. gada parlamenta un pašvaldību vēlēšanu pārredzamību, brīvību un taisnīgumu, jo īpaši ņemot vērā jaunos juridiskos ierobežojumus politiskajām partijām un Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumus, kuros apšaubīta starptautiskās vēlēšanu novērošanas nozīme un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja loma; nosoda nepanesamu apstākļu radīšanu un ierobežojumus opozīcijas demokrātisko partiju darbībai Baltkrievijā; jo īpaši nosoda 2023. gada februārī pieņemto jauno likumu par politiskajām partijām, kura mērķis nepārprotami ir kavēt un atturēt demokrātisko spēku darbību, nosakot papildu ierobežojumus un pienākumu reģistrēties Tieslietu ministrijā; uzskata, ka ar šo likumu apzināti tiek mēģināts oficiāli likvidēt demokrātiskās partijas un liegt tām piedalīties 2024. gada parlamenta vēlēšanās un ka tas galu galā novedīs pie tā, ka de facto tiks aizliegta jebkāda politiskā partija, kas iestājas pret režīmu; aicina dalībvalstu politiskās partijas un Eiropas politiskās partijas un fondus turpināt attīstīt sadarbību un sniegt atbalstu demokrātiskām politiskajām partijām Baltkrievijā; 46. aicina Baltkrievijas demokrātisko spēku vadību saglabāt vienotību un turpināt izmantot inovatīvas metodes, lai informētu un iesaistītu Baltkrievijas iedzīvotājus, jo īpaši tos, kuri atrodas valstī, nolūkā saglabāt viņu uzticēšanos un ticību demokrātiskām pārmaiņām un mobilizētu viņus gaidāmajās vēlēšanās; o 47. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram, ANO ģenerālsekretāram, Starptautiskajai Darba organizācijai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvjiem, Starptautiskajam Sarkanajam Krustam, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Eiropas futbola federāciju apvienībai, Starptautiskajai Futbola federācijai, Starptautiskajai Hokeja federācijai, Starptautiskajai Tenisa federācijai, Tenisa profesionāļu asociācijai, Sieviešu tenisa asociācijai un Baltkrievijas Republikas de facto iestādēm. | |||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |