Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja iecelšana
123k
44k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobra lēmums par priekšlikumu iecelt Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāju (N9-0053/2023 – C9-0342/2023 – 2023/0901(NLE))
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 13. septembra priekšlikumu (C9-0342/2023),
– ņemot vērā 26. panta 3. punktu Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulā (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību(1),
– ņemot vērā 2013. gada 6. novembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku par praktisko kārtību, kā īsteno demokrātisko pārskatatbildību un pārrauga uzdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai uzticēti saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu(2),
– ņemot vērā tā 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(3),
– ņemot vērā tā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā(4),
– ņemot vērā Reglamenta 131. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0272/2023),
A. tā kā Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 3. punktā ir noteikts, ka Eiropas Centrālajai bankai ir jāiesniedz Parlamentam priekšlikums par Uzraudzības valdes priekšsēdētāja iecelšanu un ka priekšsēdētāju izraugās, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru, par kuru Parlaments un Padome ir pienācīgi jāinformē, no personām, kam ir atzīta reputācija un pieredze banku un finanšu jautājumos un kas nav Eiropas Centrālās Bankas Padomes locekļi;
B. tā kā Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 2. punktā noteikts, ka, saskaņā ar minēto regulu ieceļot Uzraudzības valdes locekļus, ievēro dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principus; tā kā Parlaments ir apņēmies nodrošināt dzimumu līdzsvaru augstākajos amatos banku un finanšu pakalpojumu jomā; tā kā visām Savienības un valstu iestādēm un struktūrām būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru;
C. tā kā saskaņā ar 2013. gada 6. novembra Iestāžu nolīguma II nodaļas “Atlases procedūras” otro un trešo ievilkumu Eiropas Centrālā banka 2023. gada 5. jūlijā pieņēma Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu un iesniedza Parlamentam šo sarakstu kopā ar novērtējuma ziņojumu;
D. tā kā Eiropas Centrālā banka 2023. gada 13. septembrī pieņēma priekšlikumu iecelt Claudia Buch par Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un nosūtīja minēto priekšlikumu Parlamentam;
E. tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja attiecīgi pārbaudīja ierosinātās kandidātes atbilstību amatam, jo īpaši ņemot vērā Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības;
F. tā kā minētā komiteja 2023. gada 20. septembrī rīkoja ierosinātās kandidātes uzklausīšanu, kuras sākumā viņa sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,
1. apstiprina Claudia Buch iecelšanu par Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāju uz pieciem gadiem;
2. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, kā arī dalībvalstu valdībām.
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (COM(2022)0489 – C9-0321/2022 – 2022/0298(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0489),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu kopā ar 153. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0321/2022),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 15. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2023. gada 16. marta atzinumu(2),
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 19. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9‑0160/2023),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 3. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu (COM(2021)0775 – C9-0458/2021 – 2021/0406(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0775),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0458/2021),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu un Padomes pārstāvja 2023. gada 14. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt minēto nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9‑0246/2022),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;
3. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;
4. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
5. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 3. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/... par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/2675.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgais paziņojums par Regulu (ES) 2023/2675 par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu
Ekonomiskā piespiešana var ietekmēt jebkuru Savienības vai dalībvalsts darbības jomu, un tai var būt sarežģītas politiskas, ekonomiskas un juridiskas sekas. Šī regula ir vajadzīga un efektīva atbilde uz ekonomisko piespiešanu un tai ir atturoša iedarbība, tomēr vajadzības gadījumā kā galējo līdzekli tā var paredzēt arī pretpasākumu pieņemšanu. Tā ir pirmā šāda veida regula, un tā ir izstrādāta rūpīgi un pienācīgi, ņemot vērā ekonomiskās piespiešanas gadījumu būtisko ietekmi. No tā izriet, ka minētā regula un tajā izklāstītās pieejas, jo īpaši īstenošanas pilnvaru piešķiršana Padomei saskaņā ar 4. pantu, ir stingri saistītas ar konkrētiem tematiem un nerada precedentu attiecībā uz citiem leģislatīviem dokumentiem, kuru pamatā ir LESD 207. pants, vai šādu aktu ierosināšanu. Tāpat noteikumi par pārbaudes procedūru saistībā ar Savienības atbalsta pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās šajā instrumentā, neskar citu notiekošo vai turpmāko likumdošanas sarunu iznākumu un nav jāuzskata par precedentu attiecībā uz citiem leģislatīvajiem dosjē. Tādēļ šo regulu neuzskata par precedentu citiem tiesību aktiem.
Komisijas paziņojums par pārbaudes procedūras izmantošanu attiecībā uz Savienības atbildes pasākumiem, kurus veic atbilstoši Regulai (ES) 2023/2675 par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu
Eiropas Savienības pretpiespiešanas instrumenta piemērošanā Komisija ir apņēmusies cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, Padomi un ES dalībvalstīm, visos tā piemērošanas posmos ievērojot spēkā esošos noteikumus un paraugpraksi. Komisija norāda, ka ar vienotu ES atbildi tiks stiprināti instrumenta svarīgie principi, proti, atturēšana un efektivitāte, un, ņemot vērā instrumenta sensitīvo raksturu, tas būs piemērotākais atbildes veids.
Komisija uzsver, ka šīs regulas kontekstā, ņemot vērā Savienības rīcības būtību un ietekmi saskaņā ar regulu, ir iespējams rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts. Šīs regulas piemērošana prasa sarežģītu ekonomisku, politisku un juridisku jautājumu izvērtēšanu, un tā paver lielas iespējas izvēlēties risinājumus, īpaši tādus, kuriem ir visplašākais iespējamais ES dalībvalstu atbalsts.
Tādēļ Komisija, izmantojot savas īstenošanas pilnvaras saskaņā ar regulu un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 noteiktās normas un vispārīgos principus, īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai ES dalībvalstu komitejai tiktu dota praktiska iespēja laikus izskatīt jebkuru īstenošanas akta projektu un izteikt viedokli pirms balsošanas un lai vienmēr tiktu izstrādāti tādi risinājumi, kuriem komitejā ir visplašākais iespējamais ES dalībvalstu atbalsts. Komisija, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību, pēc iesniegšanas dalībvalstīm nekavējoties darīs pieejamu Eiropas Parlamentam un Padomei to paredzēto pasākumu analīzi, kas minēti 13. panta 4. punktā. Ja paredzētie Savienības atbildes pasākumi būs saistīti ar 8. panta 4. punktā aprakstītajiem pasākumiem, Komisija uz to norādīs Eiropas Parlamentam un Padomei.
Turklāt tad, ja komiteja par īstenošanas akta projektu atzinumu nesniegs, Komisija maksimāli ņems vērā komitejā paustos viedokļus un dos priekšroku grozīta tiesību akta projekta atkārtotai iesniegšanai komitejā, lai pozitīvam atzinumam par grozītu tiesību akta projektu nodrošinātu pēc iespējas plašāku atbalstu ar konsensu vai kvalificētu balsu vairākumu. Ja būs nepieciešams vērsties pārsūdzības komitejā, Komisija maksimāli ņems vērā pārsūdzības komitejā paustos viedokļus un strādās pie tā, lai pieņemtu pasākumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts pozitīvam atzinumam, kas sasniegts ar konsensu vai kvalificētu balsu vairākumu. Ja pārsūdzības komiteja nesniedz atzinumu par īstenošanas akta projektu, Komisija rīkosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā jebkādai pārsūdzības komitejā dominējošai nostājai pret īstenošanas akta projekta piemērotību.
Inteliģentās transporta sistēmas autotransporta jomā
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (COM(2021)0813 – C9-0471/2021 – 2021/0419(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0813),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0471/2021),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 23. marta atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 21. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9‑0265/2022),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 3. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/..., ar ko groza Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem
Starpposma ziņojums par priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšanai
234k
67k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobra rezolūcija par priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšanai (COM(2023)0337 – 2023/0201R(APP))
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2022. gada 15. decembra Regulu (ES, Euratom) 2022/2496, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(1),
– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija(3), un saistītās vienpusējās deklarācijas(4),
– ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(5) (“Iestāžu nolīgums”),
– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2023)0337),
– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 20. jūnija paziņojumu “Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšana” (COM(2023)0336) un tam pievienoto dienesta darba dokumentu (SWD(2023)0336),
– ņemot vērā 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Ukrainas mehānisma izveidi (COM(2023)0338),
– ņemot vērā 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“STEP”) un groza Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241 (COM(2023)0335),
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2023. gada 5. jūlijā (COM(2023)0300),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai(6),
– ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Regulu (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes(7),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(8) (“Finanšu regula”),
– ņemot vērā 2022. gada 16. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (COM(2022)0223),
– ņemot vērā 2023. gada 10. maija rezolūciju par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizņēmumu izmaksu palielināšanās ietekmi uz ES 2024. gada budžetu(9),
– ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam uzlabošanu: noturīgs un jaunu problēmu risināšanai piemērots ES budžets(10),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(11),
– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 5. punktu,
– ņemot vērā Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vēstules,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0273/2023),
Vispārējs Komisijas priekšlikuma novērtējums
1. atzinīgi vērtē to, ka pēc daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam pārskatīšanas Komisija ir izdarījusi tādu pašu secinājumu kā Parlaments 2022. gada decembrī, proti, DFS ir apsteiguši notikumi pasaulē, kurā situācija ir izmainījusies līdz nepazīšanai kopš 2020. gadā panāktās vienošanās par DFS, daudzās krīzes ir izsmēlušas budžeta elastības iespējas un ir nepieciešami daudz lielāki centieni, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem, DFS ietver strukturālas problēmas, ko atklājušas ekonomikas norises un sociālie procesi, un tādēļ ir būtiski steidzami pārskatīt DFS regulu un tās pielikumu;
2. uzsver, ka pārskatīšanā galvenā uzmanība ir jāpievērš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu daudzveidīgo seku novēršanai, Savienības atvērtās stratēģiskās autonomijas un suverenitātes stiprināšanai un tam, lai Savienībai tiktu nodrošināta pienācīga elastība reaģēšanai uz krīzēm; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veikt mērķtiecīgu pārskatīšanu kā vienu no pirmajiem soļiem pareizajā virzienā, tomēr uzskata — lai ar DFS varētu labāk risinātu budžeta strukturālās problēmas un palielinātu tā atbilstīgumu nākotnes vajadzībām, ir jāizvirza vērienīgāki, tomēr reālistiski mērķi;
3. uzskata, ka ierosinātā pārskatīšana attiecas tikai uz dažām vissteidzamāk risināmajām jomām pašreizējā regulējumā un pilnībā nepievēršas visām Parlamenta konstatētajām vajadzībām un problēmām;
4. sagaida, ka Komisija arī turpmāk rūpīgi izvērtēs visas pašreizējās un turpmākās vajadzības, tostarp attiecībā uz sociālo un ekonomisko konverģenci, ietekmi uz kara visvairāk skartajiem reģioniem un nepieciešamo reakciju uz klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi; uzsver inflācijas spiedienu visā ES un jo īpaši uz ES atbalsta saņēmējiem, piemēram, lauksaimniekiem, studentiem un bērniem; pauž nožēlu par to, ka ierosinātā pārskatīšana neatspoguļo to, ka pašreizējās krīzes ir saasinājušas un vēl vairāk saasinās pašreizējās sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos visneaizsargātākajiem Savienības iedzīvotājiem, jo īpaši bērniem, kuri dzīvo nabadzībā vai kuriem draud nabadzība, un tām būs ilgstošas sekas; turklāt uzsver, ka ierosinātā pārskatīšana neatspoguļo Savienības mērķi pastiprināt centienus, lai pazeminātu satraucoši augstos bērnu nabadzības rādītājus un veicinātu bērnu nabadzības izskaušanu, izmantojot nesen izveidoto Eiropas Garantiju bērniem; tādēļ stingri prasa, lai Padome un Komisija ņemtu vērā Parlamenta aicinājumu 2024.–2027. gada laikposmā steidzami pastiprināt Savienības centienus izskaust bērnu nabadzību, un prasa DFS laikposmam pēc 2027. gada palielināt Eiropas Garantiju bērniem;
5. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Parlamenta nostāju pārskatīšanas priekšlikums nerada valstīm iepriekš piešķirtā finansējuma samazināšanu pārskatīšanas rezultātā; uzsver kohēzijas politikas kā būtiska Savienības ieguldījumu politikas un konverģences instrumenta izšķirošo nozīmi un pievienoto vērtību;
6. atgādina, ka atšķirībā no valstu budžetiem, kuros inflācija ietekmē gan ieņēmumu, gan izdevumu nominālo vērtību, DFS izdevumu maksimālos apjomus koriģē, pamatojoties uz 2 % deflatoru, ko piemēro 2018. gada cenām, savukārt pašu resursu maksimālais apjoms tiek pielāgots inflācijai; pauž dziļas bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju inflācija septiņu gadu laikā var samazināt DFS reālo vērtību par 74 miljardiem EUR, tieši ietekmējot ES finansējuma saņēmējus;
7. tomēr uzsver, ka sakarā ar neparedzēti augsto inflācijas līmeni ieņēmumi, kas no dalībvalstīm pieprasīti DFS izdevumiem, no nacionālā kopienākuma (NKI) procentuāli ir samazinājušies; turklāt norāda, ka atlaides piecām saņēmējām dalībvalstīm ir saistītas ar inflāciju, tāpēc to pieaugums pārsniedz DFS maksimālos apjomus, tādējādi palielinot slogu pārējām dalībvalstīm, kurām ir jāsedz iztrūkums; prasa nekavējoties koriģēt atlaides, pamatojoties uz 2 % deflatoru; turklāt atgādina par savu jau sen pausto nostāju, ka atlaides un citi korekcijas mehānismi būtu jāatceļ;
8. uzsver, ka inflācija ir ne tikai samazinājusi DFS reālo vērtību, bet arī izraisījusi būtisku procentu likmju pieaugumu, palielinot ES aizņēmumu izmaksas, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (ESAI) parāda atmaksu, un tādējādi vēl vairāk samazinot budžetu;
9. uzsver — pat ņemot vērā Komisijas priekšlikumu pārskatīt DFS, kopējās saistību apropriācijas veidotu tikai 1,03 % no NKI un kopējās maksājumu apropriācijas — tikai 1,02 % no NKI; atgādina, ka maksājumu apropriācijas pašreizējā DFS sākotnēji bija plānotas 1,10 % apmērā no NKI; uzsver, ka Komisijas ierosinātie palielinājumi nav paredzēti, lai segtu inflācijas ietekmi;
10. norāda uz Komisijas novērtējumu, ka saistībā ar ierosināto pārskatīšanu 2026. un 2027. gadā būs jāpalielina maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms; uzsver, ka Savienības uzticamība ir atkarīga no tā, vai ir nodrošinātas pietiekamas maksājumu apropriācijas saistību apropriāciju segšanai; uzsver kavējumus dažu programmu īstenošanā sakarā ar to, ka Covid-19 krīzes dēļ tās tika pieņemtas novēloti un projekti tika pārtraukti; šajā sakarībā uzsver risku, kas saistīts ar neizpildīto maksājumu uzkrāšanos DFS perioda turpmākajos gados un nākamajā DFS; tādēļ uzstāj, ka, lai mazinātu šo risku, ir jāatceļ maksājumu apropriāciju gada maksimālais apjoms vienotā rezerves instrumenta izmantošanai;
11. atkārtoti apstiprina horizontālo principu nozīmīgumu attiecībā uz klimatu, bioloģisko daudzveidību un dzimumu līdztiesību, kas ir DFS un visu saistīto ES politikas jomu pamatā; atgādina, ka ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītie mērķi, kā arī pienākums ievērot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un veicināt dzimumu līdztiesību ir noteikti Iestāžu nolīgumā, un uzstāj, ka šiem noteikumiem ir jābūt arī atjauninātās DFS pamatā; aicina Komisiju īstenot savas Iestāžu nolīgumā paredzētās saistības, proti, veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu saskaņoto mērķrādītāju un politikas mērķu sasniegšanu;
12. atgādina, ka 7. izdevumu kategorijas izdevumi būtu jānosaka tādā apmērā, kas garantē ES efektīvu un rezultatīvu pārvaldību, kā to ierosinājusi Komisija;
13. atkārtoti pauž viedokli, ka pārskatītā DFS ir jāievieš līdz 2024. gada 1. janvārim un ar to jānodrošina satvars 2024. gada budžetam; tādēļ uzstāj, ka ir ātri jāpieņem grozītā regula; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ņēmusi vērā Parlamenta aicinājumu ierosināt DFS novērtēšanu un pārskatīšanu;
14. atkārto savu ilgstoši pausto prasību budžetā pilnībā iekļaut visus budžeta instrumentus, kas sedz izdevumus Savienības līmenī, tādējādi nodrošinot pārredzamību, pārskatatbildību, pilnīgu demokrātisku kontroli un Savienības finanšu interešu aizsardzību; uzsver, ka saistībā ar šādu instrumentu integrēšanu ES budžetā nedrīkst samazināt finansējumu citiem ES politikas virzieniem un programmām;
15. uzsver, ka pastāv neapšaubāma saikne starp tiesiskuma ievērošanu un ES budžeta efektīvu izpildi; atzinīgi vērtē Regulas par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai pozitīvo ietekmi un uzskata, ka tā jau ir kalpojusi kā efektīvs līdzeklis atturēšanai no tiesiskuma pārkāpumiem; atgādina Komisijai par pienākumu, kas tai paredzēts Regulā, proti, nodrošināt, ka ES līdzekļu galasaņēmējiem vai saņēmējiem netiek atņemti līdzekļi, kas tiem pienākas, jo īpaši, ja saskaņā ar Regulu tiek pieņemti pasākumi tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā;
16. pauž gatavību aktīvi un konstruktīvi sadarboties ar Padomi un Komisiju, lai nodrošinātu, ka pārskatītais satvars, kas attiecas uz visu Komisijas priekšlikumu, tiek pieņemts laikus un ir ieviests līdz 2024. gada 1. janvārim; atgādina, ka Iestāžu nolīgumā iestādes apņemas noteikt īpašus sadarbības un dialoga pasākumus visā procedūrā, kuras rezultātā tiek pieņemta būtiska DFS pārskatīšana;
Ilgtermiņa atbalsts Ukrainai
17. atgādina, ka Savienība un tās iedzīvotāji jau no paša kara sākuma ir uzņēmušies vadošo lomu Ukrainas atbalstīšanā, apliecinot solidaritāti ar ukraiņiem viņu cīņā par demokrātijas aizsardzību no autoritārisma; uzsver, ka no ES budžeta līdz šim ir sniegta finansiāla palīdzība vairāk nekā 30 miljardu EUR apmērā; atkārtoti pauž viedokli, ka Savienībai ir jāuzņemas centrālā loma saistībā ar pastāvīgajiem centieniem, kuru mērķis ir finansiāli atbalstīt Ukrainu un palīdzēt tai ceļā uz dalību ES;
18. tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ilgāka termiņa strukturālu risinājumu Ukrainas finansējuma vajadzībām, kas nostiprināts ES budžetā un attiecas uz atbalstu makrofinansiālajai stabilitātei, ieguldījumu sistēmu un fondiem īstermiņa un vidēja termiņa atveseļošanas vajadzībām, ar pievienošanos saistītām reformām un administratīvo spēju veidošanai; uzskata, ka šāds ilgtermiņa instruments ir vienīgais dzīvotspējīgais veids, kā iesaistīt citus līdzekļu devējus un nodrošināt efektīvus un mērķtiecīgus izdevumus, kas atbilst Ukrainas un tās iedzīvotāju vajadzībām; uzstāj, ka pēc tam, kad tiks pieņemta pārskatītā DFS regula, būtu pēc iespējas drīzāk jāvienojas par Ukrainas mehānismu, ņemot vērā to, ka finansējums saskaņā ar MFP+ regulu(12) ir paredzēts tikai 2023. gadam;
19. uzskata — ņemot vērā neskaidrības saistībā ar Ukrainas situāciju, ir lietderīgi mehānismā paredzēt zināmu elastību; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Komisijas priekšlikumu budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējā budžeta procedūrā ir jāizmanto Ukrainas rezerve, un pauž apņēmību nodrošināt, ka Parlaments kā viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm pilnībā pilda savu lomu šajā procesā; aicina Komisiju savlaicīgi sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu pildīt savus pienākumus;
20. uzsver nepieciešamību aizsargāt tiesiskumu un Savienības finanšu intereses un novērst, atklāt un koriģēt krāpšanu, interešu konfliktus un pārkāpumus Savienības līdzekļu izmantošanā Ukrainā, un tas būtu jāveic, balstoties uz pārredzamības un pārskatatbildības principiem; uzskata, ka mehānismam būtu jāietver stingri noteikumi un aizsardzības pasākumi šo mērķu sasniegšanai;
Migrācija un ārējie izaicinājumi
21. pauž nožēlu par to, ka pat pirms Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu 6. izdevumu kategorijā (“Kaimiņattiecības un pasaule”) pieejamie līdzekļi bija acīmredzami nepietiekami un ka DFS netika ņemts vērā tas, ka joprojām tiek finansētas Sīrijas, Irākas un citu valstu bēgļu vajadzības, neparedzot gandrīz nekādas iespējas risināt jaunas problēmas;
22. uzsver, ka jo īpaši pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu starptautiskā situācija ir strauji pasliktinājusies pārtikas, enerģētikas, klimata un ekonomikas krīzes dēļ, kas ir dramatiski palielinājusi spiedienu uz 6. izdevumu kategoriju; norāda, ka papildus vairākkārtējai elastības instrumenta izmantošanai arī Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) “Eiropa pasaulē” rezerve ir sarukusi ļoti ātri un tiek izmantota plašāk nekā tikai tās pamatmērķim, proti, reaģēt uz jaunām problēmām un prioritātēm, savukārt humānās palīdzības budžets ir lielā mērā bijis atkarīgs no tā, ka tiek mobilizēta ievērojami paplašinātā rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR), kuras darbības joma ietver ne tikai humāno palīdzību;
23. tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt 6. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu saskaņā ar Parlamenta aicinājumu, tomēr pauž nožēlu par to, ka papildu resursi pilnībā nesedz reālās vajadzības un neņem vērā neparedzētas norises; uzsver, ka papildu palielinājums 1 miljarda EUR apmērā faktiskajās cenās papildus Komisijas priekšlikumā paredzētajam ir būtisks, lai papildinātu NDICI “Eiropa pasaulē” rezervi un tādējādi radītu spēju reaģēt uz krīzēm un jaunām vajadzībām; uzsver, ka šis palielinājums nodrošinātu nepārtrauktu humāno palīdzību Ukrainai papildus atbalstam, kas tiek sniegts, izmantojot mehānismu, kā arī kaimiņvalstīm, piemēram, Moldovai, ko smagi skāris karš pret Ukrainu, kā arī visai pārējai pasaulei; uzsver, ka ir jāievēro iekšējais līdzsvars un sadalījums starp budžeta pozīcijām, kā paredzēts NDICI regulā; aicina Komisiju nodrošināt, ka trešās valstis ievēro stingrus cilvēktiesību standartus visos Savienības ārpolitikas īstenošanas posmos, tostarp attiecībā uz migrāciju;
24. uzsver, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu kopā ar pieaugošo badu un nabadzību pasaulē, bruņotu konfliktu izplatīšanos un intensīvākām un biežākām dabas katastrofām spiež miljonus cilvēku pamest savas mājas un meklēt aizsardzību ES; uzsver, ka Savienībai ir jāturpina sniegt atbalstu uzņēmējām dalībvalstīm bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas un integrācijas jomā;
25. uzsver, ka efektīva un taisnīga ES ārējo robežu pārvaldība un aizsardzība, Savienības drošības garantēšana, kā arī Savienības migrācijas un patvēruma politikas netraucēta un efektīva īstenošana ir galvenās prioritātes un tās ir būtiskas, lai saglabātu personu brīvu pārvietošanos Savienībā un Šengenas zonas pienācīgu darbību; uzsver, ka ir jāīsteno migrācijas un patvēruma politika, kas atbilst Savienības vērtībām un starptautiskajām saistībām un kuras pamatā ir solidaritāte, dalīta atbildība un cilvēktiesību ievērošana, noteiktības, skaidrības un pienācīgu un cieņpilnu apstākļu nodrošināšana cilvēkiem, kas ierodas ES;
26. norāda uz Komisijas novērtējumu, ka jaunā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanai laikposmā no 2025. gada līdz 2027. gadam 4. izdevumu kategorijā (Migrācija un robežu pārvaldība) būs vajadzīgi papildu 2 miljardi EUR; uzskata, ka saistībā ar papildu pieprasījumiem attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu un decentralizētajām aģentūrām 4. izdevumu kategorijā ir nepieciešams vēl lielāks palielinājums papildus Komisijas priekšlikumam par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās un ka papildu resursiem vajadzētu būt pieejamiem no 2024. gada;
27. atgādina, ka budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējā budžeta procedūrā ir jānosaka precīzs papildu līdzekļu sadalījums pa programmām un budžeta pozīcijām 4. un 6. izdevumu kategorijā;
Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP)
28. atkārtoti apstiprina, ka ir jānodrošina Savienības atvērtā stratēģiskā autonomija, jāsamazina atkarība no trešām valstīm un visā Savienībā jāstimulē investīcijas svarīgākajās stratēģiskajās nozarēs, cita starpā, veselības aizsardzībā, izejvielu un kosmosa jomā, un vienlaikus jāveicina zaļā un digitālā pārkārtošanās; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav turējusi 2023. gada darba programmā ietverto solījumu pielikt “pūliņus, lai izveidotu jaunu Eiropas suverenitātes fondu”; uzskata, ka Savienības industriālajai stratēģijai būtu jānodrošina pareiza vienotā tirgus darbība, tā nedrīkstētu pieļaut tirgus izkropļojumus un tai būtu jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES un ārpus tās, kā arī jānodrošina, ka cilvēkiem ir nepieciešamās prasmes;
29. atzīst, ka STEP priekšlikums, neraugoties uz tā ierobežoto apjomu un darbības jomu, var ātrāk sasniegt rezultātus, izmantojot esošās programmas struktūras un cenšoties radīt sinerģiju; uzskata, ka STEP priekšlikumam būtu jādarbojas kā pilnvērtīga suverenitātes fonda izmēģinājuma platformai nākamajā DFS periodā;
30. norāda, ka STEP priekšlikumā pašreizējo programmu fondu, tostarp kohēzijas politikas fondu, prioritāšu maiņa ir apvienota ar mērķtiecīgiem palielinājumiem konkrētām programmām 1. izdevumu kategorijā (Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma), 3. izdevumu kategorijā (Dabas resursi un vide) un 5. izdevumu kategorijā (Drošība un aizsardzība);
31. uzsver — lai sasniegtu STEP stratēģiskos mērķus, stiprinātu un veidotu Savienības rūpniecības politiku, palielinātu atbalstu aizsardzības nozarei, kas ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai aizsargātu ES dalībvalstu suverenitāti un integritāti dramatiski mainīgā un daudz sarežģītākā aizsardzības politikas vidē, un veidotu atvērtu Savienības stratēģisko autonomiju, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, būtu jāpalielina STEP finansējums, papildus Komisijas priekšlikumam 1. izdevumu kategorijā paredzot papildu palielinājumus par 2 miljardiem EUR faktiskajās cenās un 5. izdevumu kategorijā — par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās papildus Komisijas priekšlikumam;
32. uzsver, ka kopš 2021. gada ir veikta ievērojama līdzekļu pārdale pa izdevumu kategorijām, tādējādi pakļaujot programmas milzīgam spiedienam un traucējumu riskam; atgādina par savu jau sen pausto nostāju — jaunas prioritātes ir jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis atkārtoti pārdalot līdzekļus, un tādēļ uzstāj, ka ir vajadzīgi jauni papildu līdzekļi, lai nodrošinātu citu 1. izdevumu kategorijas programmu efektīvu īstenošanu;
33. atkārtoti pauž viedokli, ka atceltās apropriācijas būtu jāsaglabā budžetā un ka budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējā budžeta procedūrā par tām būtu jāuzņemas saistības, un atgādina par savu nostāju attiecībā uz Finanšu regulas pārskatīšanu šajā sakarībā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka STEP priekšlikumā ir pieņemts, ka pētniecības jomā atceltās saistības 1,2 miljardu EUR apmērā tiks atkārtoti izmantotas saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu un ka tādējādi Komisija netieši atzīst, ka tās aplēses par pētniecības jomā atceltajām saistībām, kas ir 2020. gada DFS nolīguma pamatā, ir neprecīzas;
34. atgādina par savu jau sen pausto prasību budžetā iekļaut visus ES izdevumu instrumentus, pilnībā ievērojot budžeta vienotības principu; šajā sakarībā uzskata, ka ierosinātais piešķīrums Inovāciju fondam 3. izdevumu kategorijā liecina par būtisku progresu virzībā uz tā pilnīgu iekļaušanu budžetā;
Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (ESAI) aizņēmumu izmaksas
35. pauž bažas par to, ka DFS ieplānotā summa, lai atmaksātu aizņēmumu izmaksas, kas saistītas ar ESAI, ir daudz mazāka, nekā vajadzīgs, un Komisija lēš, ka iztrūkums visā DFS periodā būs no 17 līdz 27 miljardiem EUR; uzsver, ka jau budžeta projektā ir paredzēts, ka sakarā ar palielinātajām ESAI izmaksām 2024. gadā tiks iztērēti visi elastības instrumenta resursi un aptuveni viena trešdaļa resursu vienotā rezerves instrumenta a) sadaļā;
36. uzsver, ka strauji augošās procentu likmes kopš Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu ir atklājušas strukturālās nepilnības ES budžeta parāda atmaksas struktūrā; atgādina, ka procentu izmaksas un parāda atmaksa ir atkarīga no norisēm tirgū, tās nav diskrecionāri izdevumi un tāpēc uz tām nevar attiecināt izdevumu maksimālo apmēru saistībā ar DFS maksimālo apjomu, neradot tiešu risku investīciju programmām un to finansējuma saņēmējiem un budžeta spējai reaģēt uz jaunām vajadzībām;
37. atgādina, ka Parlaments ir konsekventi aicinājis atrisināt šo problēmu un uzstājis, ka ESAI atmaksāšanas izmaksas ir jārēķina ārpus DFS maksimālajiem apjomiem;
38. atzinīgi vērtē ESAI instrumenta kā tāda ārpus DFS maksimālajiem apjomiem esoša īpaša instrumenta izveidi, ko izmanto atbilstīgi nepieciešamībai, pamatojoties uz faktiskajām atmaksāšanas vajadzībām; tomēr uzstāj, ka instrumentam ir jāsedz visas ESAI atmaksas izmaksas, ne tikai tās, kas pārsniedz 2.b izdevumu kategorijā (Noturība un vērtības) plānoto summu; uzsver, ka šādi izstrādātam ESAI instrumentam vajadzētu būt modelim visu ESAI atmaksāšanas izmaksu pārvaldībai nākamajā DFS;
39. uzstāj, ka Komisijai ir savlaicīgi jāsniedz budžeta lēmējinstitūcijai detalizēta informācija par aprēķiniem, uz kuru pamata tiek izstrādātas prognozes par ESAI aizņēmumu izmaksām, tostarp par izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem, lai varētu atbildīgi pārvaldīt atmaksāšanas izmaksas;
40. norāda, ka ES budžetam ir vajadzīgs daudzveidīgāks un noturīgāks ieņēmumu avotu kopums, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu finansējumu pastiprinātai un paplašinātai DFS; tādēļ mudina Padomi ātri apstiprināt pašreizējos priekšlikumus par jauniem pašu resursiem un uzsver, ka ir jāpanāk progress attiecībā uz jauniem pašu resursiem papildus šiem priekšlikumiem;
Budžeta spēju uzlabošana attiecībā uz reaģēšanu uz krīzēm un jaunām vajadzībām
41. norāda, ka ierosinātā ESAI atmaksāšanas izmaksu pārvaldības modeļa rezultātā tiktu atjaunotas budžeta iespējas elastības un vienotās rezerves instrumentos laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam saskaņā ar sākotnējo DFS finanšu plānojumu;
42. tomēr uzsver, ka DFS paredz ļoti nelielu elastību, proti, elastības instruments un nepiešķirtās rezerves veido tikai 1,05 % no saistību maksimālā apjoma; uzsver, ka pašreizējā DFS lielā mērā ir balstījusies uz minēto ierobežoto elastību un diemžēl izmantojusi kohēzijas politikas pārorientēšanu, kas nav instruments reaģēšanai uz krīzi, tomēr to atkārtoti izmantoja, lai kompensētu trūkumus DFS budžeta elastībā vai krīzes reaģēšanas mehānismos, kaitējot tās ilgtermiņa politikas mērķiem;
43. turklāt norāda, ka kopš DFS darbības sākuma ir pieaugušas vajadzības pēc humānās palīdzības un ārkārtas reaģēšanas pasākumiem Savienībā un ārpus tās un pēc atbalsta saistībā ar dabas katastrofām, kuru biežums un intensitāte palielinās, jo īpaši sakarā ar klimata pārmaiņām, un uzskata, ka šīs vajadzības, visticamāk, pieaugs; uzsver, ka SEAR paredzētais gada piešķīrums 2021. un 2022. gadā tika izsmelts un paredzams, ka 2023. gadā tas tiks pilnībā izmantots; pauž nožēlu par to, ka ES Solidaritātes fonda atbalsta saņēmēji dažos gadījumos ir saņēmuši mazāk nekā 50 % no palīdzības, ko tie parasti būtu saņēmuši, un SEAR ierobežojumu dēļ viņiem nācies ilgi gaidīt izmaksu;
44. šajā sakarībā uzskata, ka Komisijas priekšlikums palielināt līdzekļus elastības instrumentam un SEAR ir solis pareizajā virzienā; tomēr uzsver, ka ES budžetam ir jānodrošina elastība un rīcības iespējas, kas nepieciešamas, lai tas spētu reaģēt uz krīzēm un pielāgoties jaunām un aizvien lielākām vajadzībām;
45. atgādina par savām prasībām palielināt elastības instrumentu un SEAR un izveidot papildu pastāvīgu īpašu ārpus DFS maksimālajiem apjomiem esošu instrumentu, lai ES budžetu varētu labāk pielāgot krīzēm un to sociālajām un ekonomiskajām sekām un tas varētu ātri reaģēt uz tām; apzinās — ja šāda instrumenta nebūs, Savienībai arī turpmāk būs sarežģīti nodrošināt savu gatavību neparedzētiem notikumiem, jo īpaši tāpēc, ka pašlaik 99,6 % no Savienības budžeta ir iepriekšēji iedalījumi; pauž gatavību strādāt pie tā, lai īstermiņā rastu pragmatiskus risinājumus, vienlaikus apsverot strukturālāku un racionalizētāku risinājumu nākamajā DFS;
46. uzsver, ka budžeta elastība ir pierādījusi, ka tā ļauj novirzīt resursus tur, kur tie ir vajadzīgi, un Savienībai reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un pielāgot savas izdevumu prioritātes, ņemot vērā mainīgās politiskās, ekonomiskās vai sociālās vajadzības; tādēļ uzstāj, ka elastības instruments ir jāpalielina, par 3 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā DFS periodam paredzēto summu; turklāt uzskata, ka saistībā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu dzēstās summas būtu atkal jādara pieejamas elastības instrumenta ietvaros, lai vēl vairāk palielinātu budžeta elastību;
47. norāda, ka prasības attiecībā uz SEAR, visticamāk, nepazemināsies; tādēļ uzskata, ka SEAR stiprināšanai ir izšķiroša nozīme, lai Savienība varētu rīkoties ārkārtas situācijās, ko izraisījušas lielas dabas katastrofas vai sabiedrības veselības krīzes dalībvalstīs un pievienošanās sarunvalstīs, kā arī lai atbalstītu trešās valstis, kuras cieš no konfliktiem, bēgļu krīzēm vai dabas katastrofām; tādēļ uzstāj, ka SEAR ir jāpalielina, par 2 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā DFS periodam paredzēto summu; pauž nožēlu par lēmumu pašreizējā DFS apvienot rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un Eiropas Savienības Solidaritātes fondam (ESSF), kas ir radījis nopietnus trūkumus īstenošanā, un atgādina par savu nostāju, kas paredz, ka SEAR būtu atkal jāsadala divās sadaļās — EAR un ESSF;
Ieteikumi un labojumi
48. prasa Padomei un Komisijai ņemt vērā šādus ieteikumus un labojumus:
i)
palielināt 1. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, par 2 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu;
ii)
palielināt 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu, un no 2024. gada piemērot palielinājumu šai izdevumu kategorijai;
iii)
palielināt 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu;
iv)
palielināt 6. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, par 1 miljardu EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu;
(v)
palielināt elastības instrumentu, par 3 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda dzēstās summas no jauna darīt pieejamas elastības instrumenta ietvaros;
vi)
palielināt rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, par 2 miljardiem EUR faktiskajās cenās pārsniedzot Komisijas priekšlikumā paredzēto summu;
vii)
nodrošināt, ka ESAI instruments, kas izveidots kā īpašs instruments, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus, sedz visas ESAI atmaksāšanas izmaksas;
viii)
svītrot maksājumu apropriāciju gada maksimālo apjomu vienotā rezerves instrumenta izmantošanai;
ix)
Padomes regulas priekšlikumā būtu jāizdara šādi labojumi:
Komisijas ierosinātais teksts
Labojums
Labojums Nr. 1 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
(4) ES budžetam būtu Savienībai jāsniedz iespēja nodrošināt politikas pasākumus, kuri nepieciešami jaunu problēmu risināšanai un juridisko saistību izpildei, ko nav iespējams īstenot, ne ievērojot pašreizējos maksimālos apjomus, ne izmantojot visas elastības iespējas. Tādēļ jāpalielina izdevumu maksimālais apjoms saistību apropriācijās 1., 3., 5., 6. un 7. izdevumu kategorijā, tai skaitā iestāžu administratīvo izdevumu maksimālais apakšapjoms 2024., 2025., 2026. un 2027. gadam un 4. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms 2025., 2026. un 2027. gadam. Tāpēc būtu jāpalielina izdevumu maksimālie apjomi maksājumu apropriācijās 2026. un 2027. gadam.
(4) ES budžetam būtu Savienībai jāsniedz iespēja nodrošināt politikas pasākumus, kuri nepieciešami jaunu problēmu risināšanai un juridisko saistību izpildei, ko nav iespējams īstenot, ne ievērojot pašreizējos maksimālos apjomus, ne izmantojot visas elastības iespējas. Tādēļ jāpalielina izdevumu maksimālais apjoms saistību apropriācijās 1., 3., 4., 5., 6. un 7.izdevumu kategorijā, tai skaitā iestāžu administratīvo izdevumu maksimālais apakšapjoms 2024., 2025., 2026. un 2027.gadam. Tāpēc būtu jāpalielina izdevumu maksimālie apjomi maksājumu apropriācijās 2026. un 2027. gadam.
Labojums Nr. 2 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
(11) Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar procentu likmju turpmāko attīstību un lai novērstu nepamatotu spiedienu uz Savienības programmām, ir lietderīgi izveidot jaunu tematisku īpašo instrumentu ar mērķi segt visas NextGenerationEU aizņēmumu finansējuma izmaksas, kas pārsniedz sākotnēji plānotās summas. Vajadzīgās saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas Savienības budžetā būtu jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus.
(11) Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar procentu likmju turpmāko attīstību un lai novērstu nepamatotu spiedienu uz Savienības programmām, ir lietderīgi izveidot jaunu tematisku īpašo instrumentu ar mērķi segt visas NextGenerationEU aizņēmumu finansējuma izmaksas. Vajadzīgās saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas Savienības budžetā būtu jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus.
Labojums Nr. 3 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
(12) Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos un elastības instruments būtu jāpastiprina, lai līdz 2027. gadam saglabātu Savienības pietiekamas spējas reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem.
(12) Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos un elastības instruments būtu jāpastiprina, lai līdz 2027. gadam saglabātu Savienības pietiekamas spējas reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem. Lai vēl vairāk palielinātu budžeta elastību, ir lietderīgi Eiropas Globalizācijas fonda dzēstās summas atkal darīt pieejamas elastības instrumenta ietvaros.
Labojums Nr. 4 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
(12a) Sakarā ar to, ka 2021.–2027. gada DFS pirmajos gados dažas programmas, tostarp nozīmīgākās programmas, tika īstenotas ar kavēšanos, pastāv risks, ka DFS pēdējos gados, kad īstenošana paātrināsies, varētu uzkrāties neizpildītie maksājumi. Lai mazinātu šo risku un ievērotu ES saistības, maksājumu apropriāciju gada maksimālais apjoms vienotā rezerves instrumenta izmantošanai būtu jānoņem.
Labojums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
(2) regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 1 739 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.”;
(2) regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 2 170 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.”;
Labojums Nr. 6 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
3) iekļauj šādus pantus: “10.a pants ESAI instruments 1. ESAI instrumentu var izmantot papildu izmaksu finansēšanai, ja attiecīgajā gadā procentu un kupona maksājumu izmaksas, kas jāmaksā par kapitāla tirgos aizņemtajiem līdzekļiem saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 2. punktu, pārsniedz šādas summas (2018. gada cenās): – 2024. gadam — 1840 miljoni EUR, – 2025. gadam — 2332 miljoni EUR, – 2026. gadam — 3196 miljoni EUR, – 2027. gadam — 4168 miljoni EUR. 2. Eiropas Parlaments un Padome ESAI instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.”; “10.b pants Ukrainas rezerve 1. Ukrainas rezervi var izmantot vienīgi izdevumu finansēšanai saskaņā ar [Ukrainas mehānisma regulu], un tās mērķis ir nodrošināt vismaz 2 500 miljonus EUR faktiskajās cenās kā gada provizorisko summu. 2. Ukrainas rezerve nepārsniedz 50 000 miljonus EUR faktiskajās cenās laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. Gada summa, kas attiecīgajā gadā izmantota saskaņā ar Ukrainas rezervi, nepārsniedz 16 700 miljonus EUR faktiskajās cenās. 3. Eiropas Parlaments un Padome Ukrainas rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.”;
(3) iekļauj šādus pantus: “10.a pants ESAI instruments 1. Eiropas Parlaments un Padome ESAI instrumentu izmanto saistībā ar LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru, lai finansētu procentu un kupona maksājumu izmaksas, kas jāmaksā par kapitāla tirgos aizņemtajiem līdzekļiem saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5.panta 2. punktu.”; “10.b pants Ukrainas rezerve 1. Ukrainas rezervi var izmantot vienīgi izdevumu finansēšanai saskaņā ar [Ukrainas mehānisma regulu], un tās mērķis ir nodrošināt vismaz 2 500 miljonus EUR faktiskajās cenās kā gada provizorisko summu. 2. Ukrainas rezerve nepārsniedz 50 000 miljonus EUR faktiskajās cenās laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. Gada summa, kas attiecīgajā gadā izmantota saskaņā ar Ukrainas rezervi, nepārsniedz 16 700 miljonus EUR faktiskajās cenās. 3. Eiropas Parlaments un Padome Ukrainas rezervi izmanto budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.”;
Labojums Nr. 7 Regulas priekšlikums 1. pants – 3.a punkts (jauns)
(3a) 11. pantu groza šādi: (a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Vienotais rezerves instruments ietver: a)sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst rezervēm, kuras ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām n-1 gadam, un kuras jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām 2022.–2027. gadam; b) sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst starpībai starp veiktajiem maksājumiem un DFS maksājumu maksimālo apjomu n-1 gadā, lai palielinātu maksājumu maksimālo apjomu 2022.–2027. gadam; un c) papildu summas, kuras, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus, attiecīgajā gadā var darīt pieejamas saistību vai maksājumu apropriācijām, vai attiecīgā gadījumā abām, ar nosacījumu, ka tās – attiecībā uz saistību apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem un – attiecībā uz maksājumu apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm maksājumu maksimālā apjoma ietvaros turpmākajiem finanšu gadiem. Ikvienu augšupēju korekciju, kas paredzēta pirmās daļas b) apakšpunktā, pilnībā kompensē ar attiecīgu maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu n-1 gadam. Summas var izmantot saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu tikai tad, ja saskaņā ar attiecīgi minētās daļas a) un b) apakšpunktu pieejamās summas nav pietiekamas, un jebkurā gadījumā – kā galējo līdzekli, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem. Pirmās daļas c) apakšpunkta izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DFS noteikts kārtējam finanšu gadam un nākamajiem finanšu gadiem. Tādēļ visas summas, kuras kompensētas saskaņā ar minēto punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS.”; b) panta 3. punktu svītro;
Labojums Nr. 8 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts
(4) regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 1 562 miljoni EUR (2018. gada cenās).”;
(4) regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 2 170 miljoni EUR (2018. gada cenās). Katru gadu elastības instrumentam pieejamo gada summu palielina par summu, kas vienāda ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam paredzētās gada summas daļu, kura ir dzēsta iepriekšējā gadā.”;
Labojums Nr. 9 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts
(5) regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.
(5) regulas I pielikumu aizstāj ar šādu:
I PIELIKUMS
DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA (ES 27)
SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS
2021
2022
2023
2024
2025
2026
2027
Kopā 2021-2027
1. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma
19 712
20 211
19 678
20 399
19 715
19 821
19 624
139 160
2. Kohēzija, noturība un vērtības
5 996
62 642
63 525
65 079
65 286
56 787
58 809
378 124
2.a Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija
1 666
56 673
57 005
57 436
57 874
48 414
49 066
328 134
2b. Noturība un vērtības
4 330
5 969
6 520
7 643
7 412
8 373
9 743
49 990
3. Dabas resursi un vide
53 562
52 626
51 893
52 123
51 195
49 999
49 207
360 605
T. sk.: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi
38 040
37 544
36 857
36 054
35 401
34 729
34 015
252 640
4. Migrācija un robežu pārvaldība
1 687
3 104
3 454
3 791
4 302
4 359
4 910
25 607
5. Drošība un aizsardzība
1 598
1 750
1 762
2 334
2 497
2 611
2 785
15 337
6. Kaimiņattiecības un pasaule
15 309
15 522
14 789
16 609
15 827
15 046
15 235
108 337
7. Eiropas publiskā pārvalde
10 021
10 215
10 342
10 586
10 887
11 229
11 443
74 723
T. sk.: iestāžu administratīvie izdevumi
7 742
7 878
7 945
8 107
8 310
8 541
8 660
57 183
KOPĒJĀS SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS
107 885
166 070
165 443
170 921
169 709
159 852
162 014
1 101 894
KOPĒJĀS MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS
154 065
153 850
152 682
151 436
151 175
159 978
155 025
1 078 211’
(miljoni EUR 2018. gada cenās)
°
° °
49. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2463, ar ko izveido instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +) (2022. gada 14. decembris) (OV L 322, 16.12.2022., 1. lpp.).
Eiropas Mediju brīvības akts
545k
140k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienota mediju pakalpojumu satvara izveidi iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības akts) un grozījumiem Direktīvā 2010/13/ES (COM(2022)0457 – C9-0309/2022 – 2022/0277(COD))(1)
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
(1) Neatkarīgiem mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū ir unikāla loma. Tie ir strauji mainīga un tautsaimnieciski svarīga nozare, kas arī nodrošina pilsoņiem un uzņēmumiem piekļuvi viedokļu daudzveidībai un uzticamiem informācijas avotiem, vispārības interesēs pildot sabiedriska vērtību sarga funkciju. Mediju pakalpojumi kļūst arvien labāk pieejami tiešsaistē un pāri robežām, lai gan dalībvalstu atšķirību dēļ uz tiem neattiecas vienādi noteikumi un vienāds aizsardzības līmenis.
(1) Neatkarīgiem mediju pakalpojumiem ir unikāla nozīme demokrātijas, tiesiskuma un iekšējā tirgus darbības nodrošināšanā. Tie ir obligāts faktors sabiedriskā viedokļa formēšanas procesā, kā arī strauji mainīga un tautsaimnieciski svarīga nozare, kas arī nodrošina pilsoņiem un uzņēmumiem piekļuvi viedokļu daudzveidībai un uzticamiem informācijas avotiem, vispārības interesēs pildot sabiedriska vērtību sarga funkciju. Mediju pakalpojumi kļūst arvien labāk pieejami tiešsaistē un pāri robežām, lai gan dalībvalstu atšķirību dēļ uz tiem neattiecas vienādi noteikumi un vienāds aizsardzības līmenis.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
(1a) Tajā pašā laikā mediju pakalpojumi vienmēr ir vai nu kultūras izpausmes veidu nesēji, vai arī paši par sevi ir kultūras izpausmes forma. Tādēļ šis dubultais raksturs ir jāievēro visā tekstā. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. panta 4. punktā noteikts, ka Savienībai savā rīcībā saskaņā ar citiem Līgumu noteikumiem jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
(2) Ņemot vērā mediju brīvības un plurālisma unikālo nozīmi, to aizsardzība ir labi funkcionējoša mediju pakalpojumu iekšējā tirgus (t. s. “iekšējā mediju tirgus”) būtiska iezīme. Kopš gadsimta sākuma šis tirgus ir būtiski mainījies, kļūdams arvien digitālāks un starptautiskāks. Tas piedāvā daudzas ekonomiskas iespējas, taču arī saskaras ar vairākām problēmām. Savienībai būtu jāpalīdz mediju nozarei izmantot šīs iespējas iekšējā tirgū, vienlaikus aizsargājot Savienības un tās dalībvalstu kopīgās vērtības, piemēram, pamattiesību aizsardzību.
(2) Ņemot vērā mediju brīvības un plurālisma unikālo nozīmi un faktu, ka tie ir viens no demokrātijas galvenajiem balstiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš mediju brīvības un mediju plurālisma aizsardzībai mediju pakalpojumu iekšējā tirgū. Kopš gadsimta sākuma šis tirgus ir būtiski mainījies, kļūdams arvien digitālāks un starptautiskāks. Tas piedāvā daudzas ekonomiskas iespējas, taču arī saskaras ar vairākām problēmām. Savienībai būtu jāatbalsta mediju nozare, lai tā var izmantot šīs iespējas iekšējā tirgū, vienlaikus aizsargājot Savienības un tās dalībvalstu kopīgās vērtības, piemēram, pamattiesību aizsardzību.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
(3) Digitālo mediju telpā pilsoņi un uzņēmumi piekļūst un patērē mediju saturu, kas ir tūlīt pat pieejams viņu personiskajās ierīcēs, arvien vairāk – pārrobežu vidē. Globālās tiešsaistes platformas kalpo par vārtejām mediju saturam, un to uzņēmējdarbības modeļi parasti padara tiešāku piekļuvi mediju pakalpojumiem un pastiprina polarizējošu saturu un dezinformāciju. Šīs platformas ir arī būtiski tiešsaistes reklāmas piegādātāji, un tas ir novirzījis finanšu resursus no mediju nozares, ietekmējot tās finansiālo ilgtspēju un līdz ar to arī piedāvātā satura daudzveidību. Tā kā mediju pakalpojumi prasa daudz zināšanu un kapitāla, tiem ir vajadzīgs plašums, lai iekšējā tirgū saglabātu konkurētspēju un uzplaukumu. Tālab īpaši svarīga ir iespēja piedāvāt pakalpojumus pāri robežām un iegūt ieguldījumus, arī no citām dalībvalstīm vai citās dalībvalstīs.
(3) Digitālo mediju telpā pilsoņi un uzņēmumi piekļūst un patērē mediju saturu un pakalpojumus, kas ir tūlīt pat pieejams viņu personiskajās ierīcēs, arvien vairāk – pārrobežu vidē. Globālās tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas kalpo par vārtejām mediju saturam, un to uzņēmējdarbības modeļi pārāk bieži padara tiešāku piekļuvi mediju pakalpojumiem un pastiprina polarizējošu saturu un dezinformāciju. Šīs platformas un meklētājprogrammas ir arī būtiski tiešsaistes reklāmas piegādātāji vai atbalstītāji, un tas novirza finanšu resursus no mediju nozares, ietekmējot tās finansiālo ilgtspēju un žurnālistu darbu, līdz ar to arī piedāvātā satura daudzveidību. Tādēļ tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā, lai nodrošinātu mediju neatkarību un daudzveidību. Tā kā mediju pakalpojumi prasa daudz zināšanu un kapitāla, to spējai sasniegt savu auditoriju ir iekšējā tirgū jāsaglabā konkurētspēja un uzplaukums. Tālab īpaši svarīga ir iespēja piedāvāt pakalpojumus pāri robežām un iegūt ieguldījumus, arī no citām dalībvalstīm vai citās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
(4) Taču mediju pakalpojumu iekšējais tirgus nav pietiekami integrēts. Vairāki valstu uzlikti ierobežojumi traucē brīvu kustību iekšējā tirgū. Tā, atšķirīgas valstu normas un pieeja mediju plurālismam un redakcionālai neatkarībai, nepietiekama sadarbība starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām, kā arī nepārredzama un netaisnīga publisko un privāto saimniecisko resursu sadale visā Savienībā apgrūtina mediju tirgus dalībnieku darbību un paplašināšanos pāri robežām un rada nevienādus konkurences apstākļus. Mediju pakalpojumu iekšējā tirgus veselumu var apdraudēt arī pakalpojumu sniedzēji, kuri sistemātiski nodarbojas ar dezinformāciju, ieskaitot manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos, un ļaunprātīgi izmanto iekšējā tirgus brīvības, un to vidū ir valstu kontrolēti mediju pakalpojumu sniedzēji, kurus finansē noteiktas trešās valstis.
(4) Taču mediju pakalpojumu iekšējais tirgus nav pietiekami integrēts. Tā, atšķirīgas valstu normas un pieeja mediju plurālismam un redakcionālai neatkarībai, nepietiekama sadarbība starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām, kā arī nepārredzama un netaisnīga publisko un privāto saimniecisko resursu sadale visā Savienībā apgrūtina mediju tirgus dalībnieku darbību un paplašināšanos pāri robežām un rada nevienādus konkurences apstākļus. Mediju pakalpojumu iekšējā tirgus veselumu var apdraudēt arī pakalpojumu sniedzēji, kuri sistemātiski nodarbojas ar dezinformāciju, ieskaitot manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos, un ļaunprātīgi izmanto iekšējā tirgus brīvības, un to vidū ir valstu kontrolēti mediju pakalpojumu sniedzēji, kurus finansē noteiktas trešās valstis. Turklāt būtu jānosaka kopēji minimālie standarti valstu noteikumiem un pieejām, kas saistītas ar mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, vienlaikus respektējot dalībvalstu kompetenci. Šādu standartu izveide ir priekšnoteikums iekšējā tirgus darbībai.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Turklāt, reaģējot uz problēmām, kas saistītas ar mediju plurālismu un brīvību tiešsaistē, dažas dalībvalstis ir veikušas regulatīvus pasākumus, un citas dalībvalstis to varētu darīt, bet pastāv risks, ka vēl vairāk palielināsies atšķirības valstu pieejā un brīvas pārvietošanās ierobežojumi iekšējā tirgū.
(5) Turklāt, reaģējot uz problēmām, kas saistītas ar mediju plurālismu un brīvību tiešsaistē, dažas dalībvalstis ir veikušas regulatīvus pasākumus, un citas dalībvalstis, droši vien, tos turpinās, bet pastāv risks, ka vēl vairāk palielināsies atšķirības valstu pieejā un brīvas pārvietošanās ierobežojumi iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
(5a) Brīvs un labi funkcionējošs mediju pakalpojumu iekšējais tirgus ir arī svarīgs funkcionējošas demokrātijas balsts, jo tas saņēmējiem nodrošina piekļuvi viedokļu daudzveidībai un uzticamiem informācijas avotiem. Aizvien pieaugošā tiešsaistes vides nozīme un tās jaunās funkcijas ir negatīvi ietekmējušas mediju pakalpojumu tirgu, aizvien vairāk to paplašinot pāri robežām un veicinot vienota Eiropas mediju pakalpojumu tirgus izveidi. Šādā vidē Savienības patērētājiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes dalībvalsts, mediju pakalpojumi ir ne tikai pieejami, bet arī viegli piekļūstami. Mediju pakalpojumi, kas saņēmējiem radīti vienā dalībvalstī, var izplatīties plašāk, nekā sākotnēji paredzēts. Atšķirīgas pieejas valstu līmenī var kavēt mediju pakalpojumu sniedzēju spēju darboties taisnīgos konkurences apstākļos, lai darītu pieejamus mediju pakalpojumus, tostarp ziņas un informāciju par aktuāliem notikumiem. Šīs pieejas ir sadrumstalojušas tirgu, radījušas juridisku nenoteiktību un mediju pakalpojumu sniedzējiem un mediju darbiniekiem palielinājušas atbilstības ievērošanas izmaksas. Tādēļ ir svarīgi izveidot vienotu tiesisko regulējumu, kas visā Savienībā nodrošinātu saskaņotu noteikumu piemērošanu mediju pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot, ka Savienības saņēmējiem ir piekļuve plašam uzticamu informācijas avotu klāstam un kvalitatīvai žurnālistikai, kas ir sabiedriski labumi, lai viņi spētu izdarīt informācijā pamatotu izvēli, cita starpā par valsts demokrātijas stāvokli.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
(5b) Tiesības uz vārda un informācijas brīvību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 11. pantā un Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijas 10. pantā, ietver tiesības saņemt un izplatīt informāciju, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu bez publisku iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no robežām. Tās arī prasa, lai Eiropas komunikācijas telpā tiktu iedibināta daudzveidība, un dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt un veicināt mediju plurālismu. Tāpēc šī regula izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru un pamatojoties uz standartiem, ko šajā ziņā ir izstrādājusi Eiropas Padome.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Mediju pakalpojumu saņēmējiem Savienībā (fiziskām personām, kas ir dalībvalstu piederīgie vai izmanto tiesības, kas tām piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, un Savienībā iedibinātām juridiskām personām) jābūt iespējai iekšējā tirgū faktiski izmantot brīvību saņemt brīvus un plurālistiskus mediju pakalpojumus. Veicinot mediju pakalpojumu pārrobežu plūsmu, iekšējā tirgū būtu jānodrošina minimāla pakalpojumu saņēmēju aizsardzība. Tas atbilstu tiesībām saņemt un izplatīt informāciju saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “Harta”) 11. pantu. Tādēļ ir jāsaskaņo daži ar mediju pakalpojumiem saistīti valstu noteikumu aspekti. Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā pilsoņi aicināja ES vēl vairāk veicināt mediju neatkarību un plurālismu, it īpaši – ieviešot tiesību aktus, kas novērš briesmas mediju neatkarībai, izmantojot minimālus ES mēroga standartus46.
(6) Mediju pakalpojumu saņēmējiem Savienībā (fiziskām personām, kas izmanto tiesības, kas tām piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, un Savienībā iedibinātām juridiskām personām) jābūt iespējai iekšējā tirgū faktiski izmantot brīvību piekļūt neatkarīgiem, brīviem un plurālistiskiem mediju pakalpojumiem. Veicinot mediju pakalpojumu pārrobežu plūsmu, iekšējā tirgū būtu jānodrošina minimāla pakalpojumu saņēmēju aizsardzība. Tas atbilstu Hartas 11. pantā paredzētajām tiesībām. Saskaņā ar Hartas 22. pantu Savienība respektē kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību. Tādēļ ir jāsaskaņo daži ar mediju pakalpojumiem saistīti valstu noteikumu aspekti. Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā pilsoņi aicināja ES vēl vairāk veicināt mediju neatkarību un plurālismu, it īpaši – ieviešot tiesību aktus, kas novērš briesmas mediju neatkarībai, izmantojot minimālus ES mēroga standartus46.
__________________
__________________
46 Konference par Eiropas nākotni. 2022. gada maija Ziņojums par galīgajiem rezultātiem, sevišķi 27.1. un 37.4. priekšlikums.
46 Konference par Eiropas nākotni. 2022. gada maija Ziņojums par galīgajiem rezultātiem, sevišķi 27.1. un 37.4. priekšlikums.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
(7) Šajā regulā mediju pakalpojuma definīcija jāattiecina tikai uz Līgumā definētiem pakalpojumiem, tādēļ tai jāattiecas uz visām saimnieciskas darbības formām. Šajā definīcijā nav jāiekļauj lietotāju radīts saturs, kas ielādēts tiešsaistes platformā, ja tas nav profesionāla darbība, ko parasti veic par atlīdzību (finansiālu vai citādu). No tās jāizslēdz arī gluži privāta sarakste, kā e-pasta vēstules, kā arī pakalpojumi, kuru galvenais mērķis nav audiovizuālu vai audio programmu vai preses izdevumu piegāde, proti, ja saturs ir pakārtots pakalpojumam, nevis ir tā galvenais nolūks, piemēram, sludinājums vai informācija par ražojumu vai pakalpojumu, ko piegādā tīmekļa vietnes, kuras nepiedāvā mediju pakalpojumus.Mediju pakalpojuma definīcijai pirmām kārtām jāaptver televīzijas un radio raidījumi, audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma, audioaplāde un preses izdevumi. Korporatīvā komunikācija un informācijas vai reklāmas materiālu izplatīšana publiskām vai privātām struktūrām būtu izslēdzama no šīs definīcijas darbības jomas.
(7) Šajā regulā mediju pakalpojuma definīcija jāattiecina tikai uz Līgumā definētiem pakalpojumiem, tādēļ tai jāattiecas uz visām saimnieciskas darbības formām, par kurām parasti saņem atlīdzību, iekļaujot arī nestandarta nodarbinātības veidus, piemēram, darbu ārštatā vai neatkarīgu žurnālistiku. Šajā definīcijā nav jāiekļauj lietotāju radīts saturs, kas ielādēts tiešsaistes platformā, ja tas nav profesionāla darbība, ko parasti veic par atlīdzību (finansiālu vai citādu). No tās jāizslēdz arī gluži privāta sarakste, kā e-pasta vēstules, kā arī pakalpojumi, kuru galvenais mērķis nav audiovizuālu vai audio programmu vai preses izdevumu piegāde, proti, ja saturs ir pakārtots pakalpojumam, nevis ir tā galvenais nolūks, piemēram, sludinājums vai informācija par ražojumu vai pakalpojumu, ko piegādā tīmekļa vietnes, kuras nepiedāvā mediju pakalpojumus. Korporatīvā komunikācija un informācijas vai reklāmas materiālu izplatīšana publiskām vai privātām struktūrām būtu izslēdzama no šīs definīcijas darbības jomas.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
(7a) Mediju vidē strauji notiek būtiskas un straujas pārmaiņas. Lai gan mediju loma demokrātiskā sabiedrībā nav mainījusies, mediju rīcībā ir papildu rīki, kurus izmantojot var veicināt mijiedarbību un iesaistīšanos. Ir svarīgi politikā, kas attiecas uz medijiem, ņemt vērā šīs un turpmākās pārmaiņas. Tāpēc šajā regulā izmantotais mediju jēdziens būtu jāinterpretē plaši, lai aptvertu visus dalībniekus, kuri ir iesaistīti satura radīšanā un izplatīšanā potenciāli lielam cilvēku skaitam, kuriem ir redakcionāla atbildība vai kuri pārrauga saturu.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
(8) Digitalizēto mediju tirgū mediju pakalpojumu sniedzēja definīcijā var ietilpt video koplietošanas platformu vai ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji. Visumā tādiem pakalpojumu sniedzējiem ir svarīga nozīme satura organizācijā, arī ar automatizētiem līdzekļiem vai algoritmiem, bet tie nenes redakcionālu atbildību par saturu, kuram nodrošina piekļuvi. Taču arvien konverģentākā mediju vidē daži video koplietošanas platformu vai ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji ir sākuši savu pakalpojumu sadaļās piekopt redakcionālu kontroli. Tāpēc tādu vienību var kvalificēt gan kā video koplietošanas platformas pagādātāju vai ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātāju, gan kā mediju pakalpojumu sniedzēju.
(8) Digitalizēto mediju tirgū mediju pakalpojumu sniedzēja definīcijā var ietilpt video koplietošanas platformu vai ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji. Visumā tādiem pakalpojumu sniedzējiem ir svarīga nozīme satura organizācijā, arī ar automatizētiem līdzekļiem vai algoritmiem, bet tie nenes redakcionālu atbildību par saturu, kuram nodrošina piekļuvi. Taču arvien konverģentākā mediju vidē daži video koplietošanas platformu vai ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji ir sākuši savu pakalpojumu sadaļās piekopt redakcionālu kontroli. Tāpēc, ja šādas struktūras kādā savu pakalpojumu sadaļā vai sadaļās veic redakcionālu kontroli, tās var kvalificēt gan kā video koplietošanas platformas pagādātāju vai ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātāju, gan kā mediju pakalpojumu sniedzēju.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
(8a) Tiešsaistes platformu spēja sniegt piekļuvi mediju pakalpojumiem, nenesot redakcionālu atbildību par to, un pārdot iespēju vērsties pie lietotājiem ar reklāmu nodrošina tām iespēju rīkoties kā mediju pakalpojumu sniedzēju, kuru saturu tās piedāvā un izplata, tiešām konkurentēm. Ņemot vērā to, ka ekonomiskā vērtība nonāk pie tiešsaistes platformām, auditorijas mērījumu definīcija, kas dota šajā regulā, būtu jāsaprot tā, ka tā ietvert datus par mediju pakalpojumiem, ko patērē mediju pakalpojumu un tiešsaistes platformu lietotāji. Tādējādi tiks nodrošināts, ka visi starpnieki, kas iesaistīti satura izplatīšanā, nodrošina pārredzamību attiecībā uz to auditorijas mērījumu metodiku, lai reklāmdevēji varētu izdarīt pārdomātu izvēli, kam būtu jāveicina konkurence.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
(9) Auditorijas mērīšanas definīcijai jāaptver mērīšanas sistēmas, kas izstrādātas ar nozares standartiem, vienojoties pašregulācijas organizācijām, piemēram, apvienotām nozares komitejām, un mērīšanas sistēmas, kas izstrādātas bez tādas pašregulācijas pieejas. Otro parasti izmanto daži tiešsaistes dalībnieki, kuri paši veic mērījumus vai piegādā tirgū pašu izstrādātas auditorijas mērīšanas sistēmas, kas ne vienmēr ievēro kopīgi pieņemtos nozares standartus. Šī regula uz tām būtu jāattiecina, ievērojot tādu auditorijas mērīšanas sistēmu būtisko ietekmi uz reklāmas un mediju tirgiem.
(9) Auditorijas mērīšanas definīcijai jāaptver mērīšanas sistēmas, kas izstrādātas ar nozares standartiem, vienojoties pašregulācijas organizācijām, piemēram, apvienotām nozares komitejām, un mērīšanas sistēmas, kas izstrādātas bez tādas pašregulācijas pieejas. Otro parasti izmanto daži tiešsaistes dalībnieki, tostarp tiešsaistes platformas, kuri paši veic mērījumus vai piegādā tirgū pašu izstrādātas auditorijas mērīšanas sistēmas, kas ne vienmēr ievēro kopīgi pieņemtos nozares standartus. Šī regula uz tām būtu jāattiecina, ievērojot tādu auditorijas mērīšanas sistēmu būtisko ietekmi uz reklāmas un mediju tirgiem. Mediju pakalpojumu sniedzējus, kas ievēro kopīgi saskaņotus nozares standartus, nevajadzētu uzskatīt par patentētu auditorijas mērīšanas sistēmu sagādātājiem.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
(10) Valsts reklāma būtu plaši jāsaprot kā tāda, kas aptver reklāmas vai pašreklāmas pasākumus, ko veic dažādas publiskas iestādes jeb struktūras, ieskaitot valdības, regulatīvās iestādes jeb struktūras, kā arī valsts uzņēmumi vai citas valsts kontrolētas struktūras dažādās nozarēs valsts vai reģiona līmenī, vai tādu teritoriālo vienību pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, vai kas tiek veikti to labā vai uzdevumā. Taču valsts reklāmas definīcijā nav jāiekļauj ārkārtēji valsts iestāžu paziņojumi, kas ir nepieciešami, piemēram, dabas katastrofu vai sanitārtehnisku avāriju, nelaimju vai citos pēkšņos atgadījumos, kuri var nodarīt ļaunumu indivīdiem.
(10) Valsts reklāma būtu plaši jāsaprot kā tāda, kas aptver reklāmas vai pašreklāmas pasākumus, kuri aptver reklāmu un pirkumus, ko veic dažādas publiskas iestādes jeb struktūras, ieskaitot Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, valdības, regulatīvās iestādes jeb struktūras, kā arī valsts uzņēmumi vai citas valsts kontrolētas struktūras dažādās nozarēs valsts, reģiona vai vietējā līmenī, vai kas tiek veikti to labā vai uzdevumā. Valsts tiesību aktos iepriekš būtu jānosaka kritērijivalsts reklāmas un pirkumu piešķiršanai, cita starpā dabas katastrofu vai sanitārtehnisku avāriju, nelaimju vai citos neparedzētos, lielos atgadījumos, kas var nodarīt kaitējumu ievērojamai iedzīvotāju daļai.Publisko iestāžu ārkārtas ziņojumi būtu pamatā jāsaprot kā ziņojumi, kas nav valsts reklāma.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
(11) Lai nodrošinātu, ka sabiedrība gūst labumu no iekšējā mediju tirgus, ir svarīgi ne tikai garantēt Līgumā paredzētās pamatbrīvības, bet arī juridisko noteiktību, kas mediju pakalpojumu saņēmējiem vajadzīga, lai izmantotu attiecīgās priekšrocības. Tādiem saņēmējiem jābūt piekļuvei kvalitatīviem mediju pakalpojumiem, kurus žurnālisti un redaktori ir izveidojuši neatkarīgi un atbilstoši žurnālistikas standartiem un kuri tādējādi sniedz uzticamu informāciju, ieskaitot ziņu un aktualitāšu saturu. Tādas tiesības neuzliek nekādu atbilstošu pienākumu kādam konkrētam mediju pakalpojumu sniedzējam ievērot standartus, kas nav skaidri noteikti tiesību aktos. Tādi kvalitatīvi mediju pakalpojumi ir arī pretošanās dezinformācijai, ieskaitot ārējas manipulācijas ar informāciju un iejaukšanos.
(11) Lai nodrošinātu, ka sabiedrība gūst labumu no iekšējā mediju tirgus, ir svarīgi ne tikai garantēt Līgumā paredzētās pamatbrīvības, bet arī juridisko noteiktību, kas mediju pakalpojumu saņēmējiem vajadzīga, lai izmantotu attiecīgās priekšrocības. Mediju pakalpojumu saņēmējiem vajadzētu būt piekļuvei kvalitatīviem mediju pakalpojumiem, kurus neatkarīgi un saskaņā ar ētiskiem un profesionāliem žurnālistikas standartiem ir izstrādājuši žurnālisti, redaktori, galvenie redaktori un mediju darbinieki un kuri tādējādi sniedz uzticamu informāciju, kas ir politiski vai sabiedriski nozīmīga vietējā, valsts vai starptautiskā līmenī, bez jebkādas publisku iestāžu iejaukšanās vai bez ekonomisko interešu ietekmes. Tādi kvalitatīvi mediju pakalpojumi ir arī būtiska pretošanās dezinformācijai, ieskaitot ārējas manipulācijas ar informāciju un iejaukšanos.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
(14) Redakcionālas neatkarības aizsardzība ir mediju pakalpojumu sniedzēju darbības un profesionālās neaizskaramības priekšnoteikums. Redakcionālā neatkarība ir īpaši svarīga mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, ņemot vērā tā sabiedrisko nozīmi sabiedriska labuma veidā. Mediju pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai brīvi veikt saimniecisku darbību iekšējā tirgū un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt vidē, kura arvien vairāk ir tiešsaistē un kurā informācija plūst pāri robežām.
(14) Redakcionālas neatkarības aizsardzība ir mediju pakalpojumu sniedzēju darbības un profesionālās neaizskaramības priekšnoteikums, jo īpaši ņemot vērā tās sabiedrisko nozīmi sabiedriska labuma veidā. Mediju pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai brīvi veikt saimniecisku darbību iekšējā tirgū un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt vidē, kura arvien vairāk ir tiešsaistē un kurā informācija plūst pāri robežām. Turklāt, lai garantētu neatkarīgus un plurālistiskus medijus, ir ārkārtīgi svarīgi ieviest vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu drošu vidi, kurā žurnālisti, redaktori, galvenie redaktori un mediju darbinieki var veikt savu darbu. Šajā nolūkā papildus plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzībai brīvība ir jāaizsargā arī pašos medijos.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
(15) Dalībvalstis ir izmantojušas dažādas pieejas, lai aizsargātu redakcionālo neatkarību, kas visā Savienībā saskaras ar aizvien lielākām problēmām. Proti, vairākās dalībvalstīs paplašinās iejaukšanās mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajos lēmumos. Tāda iejaukšanās var būt tieša vai netieša un nākt no valsts vai citām personām, to vidū valsts iestādēm, ievēlētām amatpersonām, valdības ierēdņiem un politiķiem, piemēram, lai iegūtu politisku labumu. Akcionāri un citas privātas personas, kam ir dalība mediju pakalpojumu sniedzēju darbībā, var rīkoties, izjaucot nepieciešamo līdzsvaru starp komercdarbības brīvību un vārda brīvību no vienas puses un redakcionālo vārda brīvību un lietotāju tiesībām uz informāciju no otras puses, lai gūtu ekonomiskas vai citādas priekšrocības. Turklāt pēdējās tendences mediju izplatīšanā un patērēšanā, it īpaši tiešsaistes vidē, mudina dalībvalstis domāt par tiesību aktiem, kas regulētu mediju satura piegādi. Atšķiras arī mediju pakalpojumu sniedzēju izmantotā pieeja redakcionālās neatkarības garantēšanai. Tādas iejaukšanās un regulējuma un pieeju nevienveidības dēļ iekšējā tirgū tiek negatīvi ietekmēti nosacījumi mediju pakalpojumu sniedzēju saimnieciskajai darbībai un galu galā pilsoņu un uzņēmumu saņemto mediju pakalpojumu kvalitāte. Tādos apstākļos, lai mediju pakalpojumu sniedzēji varētu neatkarīgi radīt un izplatīt saturu pāri robežām un pakalpojumu saņēmēji tādu saturu varētu saņemt, ir jāievieš efektīvi aizsardzības pasākumi, kas ļauj visā Savienībā īstenot redakcionālo brīvību.
(15) Dalībvalstis ir izmantojušas dažādas pieejas, lai aizsargātu redakcionālo neatkarību, kas visā Savienībā saskaras ar aizvien lielākām problēmām. Tā kā vairākās dalībvalstīs paplašinās iejaukšanās mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajos lēmumos, ir jāpieņem attiecīgi tiesību akti. Tāda iejaukšanās var būt tiesiskuma principa pārkāpums, var būt tieša vai netieša un nākt no valsts vai citām personām, tostarp valsts iestādēm, ievēlētām amatpersonām, valdības ierēdņiem un politiķiem, piemēram, lai iegūtu politisku labumu. Akcionāri un citas privātas personas, kam ir dalība mediju pakalpojumu sniedzēju darbībā, var rīkoties, izjaucot nepieciešamo līdzsvaru starp komercdarbības brīvību un vārda brīvību no vienas puses un redakcionālo vārda brīvību un lietotāju tiesībām uz informāciju no otras puses, lai gūtu ekonomiskas vai citādas priekšrocības. Šķiet, ka tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ekonomiskā vara rada iespēju ietekmēt viedokļus, kas var traucēt sabiedriskās domas veidošanās procesu. Turklāt pēdējās tendences mediju izplatīšanā un patērēšanā, it īpaši tiešsaistes vidē, mudina dalībvalstis domāt par tiesību aktiem, kas regulētu mediju satura piegādi. Atšķiras arī mediju pakalpojumu sniedzēju izmantotā pieeja redakcionālās neatkarības garantēšanai. Tādas iejaukšanās un regulējuma un pieeju nevienveidības dēļ iekšējā tirgū tiek negatīvi ietekmēti nosacījumi mediju pakalpojumu sniedzēju saimnieciskajai darbībai un galu galā pilsoņu un uzņēmumu saņemto mediju pakalpojumu kvalitāte. Tādos apstākļos, lai mediju pakalpojumu sniedzēji varētu neatkarīgi radīt un izplatīt savus mediju pakalpojumus pāri robežām un pakalpojumu saņēmēji šādus mediju pakalpojumus varētu saņemt, ir jāievieš efektīvi aizsardzības pasākumi, kas ļauj visā Savienībā īstenot redakcionālo brīvību.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
(16) Žurnālisti un redaktori ir galvenie uzticama mediju satura veidotāji un piegādātāji, jo ziņo par notikumiem vai aktualitātēm. Tādēļ ir svarīgi aizsargāt žurnālistu spēju vākt, pārbaudīt un analizēt informāciju, arī konfidenciālu. Galvenais, mediju pakalpojumu sniedzējiem un žurnālistiem (arī tiem, kas darbojas nestandarta nodarbinātības veidos, piemēram, ārštata darbiniekiem) jābūt iespējai paļauties uz žurnālistikas avotu un komunicējumu stingru aizsardzību, arī pret novērošanas tehnoloģiju ieviešanu, jo bez tādas aizsardzības avoti var tikt atturēti no palīdzības medijiem sabiedrības informēšanā par sabiedrisko interešu jautājumiem. Rezultātā var tikt apdraudēta žurnālistu brīvība veikt saimniecisku darbību un pildīt savu vitāli svarīgo “sabiedriskā vērtību sarga” lomu, tā negatīvi ietekmējot piekļuvi kvalitatīviem mediju pakalpojumiem. Žurnālistikas avotu aizsardzība veicina Hartas 11. pantā iemiesoto pamattiesību aizsardzību.
(16) Žurnālisti, redaktori, galvenie redaktori un mediju darbinieki ir galvenie uzticamu mediju pakalpojumu veidotāji un piegādātāji, jo ziņo par notikumiem vai aktualitātēm. Tādēļ ir svarīgi aizsargāt žurnālistu spēju vākt, pārbaudīt un analizēt informāciju, arī konfidenciālu, gan bezsaites, gan tiešsaistes vidē. Galvenais, mediju pakalpojumu sniedzējiem, mediju darbiniekiem un žurnālistiem (arī tiem, kas darbojas nestandarta nodarbinātības veidos, piemēram, ārštata darbiniekiem un blogeriem) jābūt iespējai paļauties uz žurnālistikas avotu un komunicējumu visstingrāko aizsardzību, arī pret patvaļīgu iejaukšanos un novērošanas tehnoloģiju ieviešanu, jo bez tādas aizsardzības avoti var tikt atturēti no palīdzības medijiem sabiedrības informēšanā par sabiedrisko interešu jautājumiem. Rezultātā var tikt apdraudēta žurnālistu un mediju darbinieku vārda brīvība un spēja veikt savu saimniecisko darbību un pildīt savu vitāli svarīgo “sabiedriskā vērtību sarga” lomu, tā negatīvi ietekmējot piekļuvi kvalitatīviem mediju pakalpojumiem. Žurnālistikas avotu aizsardzība ir priekšnosacījums Hartas 11.pantā iemiesoto pamattiesību aizsardzībai un ārkārtīgi svarīga pētnieciskās žurnālistikas “sabiedriskā vērtību sarga” lomas nodrošināšanai demokrātiskās sabiedrībās.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
(16a) Lai dalībvalstīs nodrošinātu demokrātijas darbību, Savienībā ir ļoti svarīgi ievērot tiesiskuma principu. Papildus LES 7. pantā noteiktajai procedūrai ir nākuši klāt citi šim nolūkam paredzēti Savienības instrumenti, tostarp jauni satvari, piemēram, Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/20921a. Tiesiskuma sistēmu darbība ir tieši savstarpēji saistīta ar brīviem un plurālistiskiem medijiem. Mediju brīvība un plurālisms ir galvenais balsts Savienības tiesiskuma ievērošanas sistēmā, un mediju brīvības un plurālisma stāvokli katru gadu izvērtē Komisijas gada ziņojumā par tiesiskumu. Žurnālistu avotu aizsardzība, redakcionālās neatkarības ievērošana un stingra sistēma aizsardzībai pret vairāku pasākumu un tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu ir svarīgi elementi Savienības tiesiskuma sistēmas ievērošanā. Darbības, kas apdraud mediju brīvību un plurālismu, piemēram, mediju pakalpojumu sniedzēju aizturēšana, sankciju vēršana pret tiem, kratīšana to īpašumos, minēto īpašumu konfiskācija vai pārmeklēšana, nopietni kaitē tiesiskumam un tāpēc tās būtu jāuzskata par tiesiskuma principu pārkāpumu, tādējādi aktivizējot sankciju mehānismus, kas paredzēti LES 7. pantā un Regulā (ES, Euratom) 2020/2092.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
(16b) Novērošanas metodes, ko izmanto pret žurnālistiem un mediju darbiniekiem, ir daudzveidīgas un ietver elektronisko sakaru un metadatu pārtveršanu, ierīču un programmatūras uzlaušanu, ieskaitot pakalpojumatteices uzbrukumus, sarunu noklausīšanos, noklausīšanās ierīču uzstādīšanu, videonovērošanu, atrašanās vietas noteikšanu, izmantojot radiofrekvenciālo identifikāciju (RFID), globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS) vai mobilo telesakaru staciju datus, datizraci un sociālo mediju novērošanu. Šādas metodes varētu nopietni ietekmēt žurnālistu un mediju darbinieku tiesības uz privātumu, viņu datu aizsardzību un vārda brīvību. Tāpēc ar šo regulu nodrošinātā aizsardzība ietver gan pašreizējos digitālās novērošanas veidus, gan nākotnes tehnoloģijas, kas varētu rasties tehnoloģiskās inovācijas rezultātā. Minētā aizsardzība neskar tādu spēkā esošo un turpmāko Savienības tiesību aktu piemērošanu, kas ierobežo vai aizliedz tādu konkrētu novērošanas tehnoloģiju izstrādi, izmantošanu un tirdzniecību, kuras uzskata par pārāk invazīvām. Spiegprogrammatūras, kas piešķir pilnīgi neierobežotu piekļuvi ierīcē glabātiem personas datiem, tostarp sensitīviem datiem, varētu apdraudēt tiesību uz privātumu būtību, un tādēļ nekādā ziņā nevajadzētu uzskatīt, ka tā ir nepieciešamas un proporcionālas Savienības tiesību aktu prasībām.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
(17) Žurnālistikas avotu aizsardzība dalībvalstīs pašlaik tiek reglamentēta neviendabīgi. Kriminālprocesā un administratīvajā procesā dažas dalībvalstis nodrošina absolūtu aizsardzību pret žurnālistu piespiešanu izpaust informāciju, kas identificē viņu avotu. Citas nodrošina kvalificētu aizsardzību tiesvedībā, kuras pamatā ir noteiktas kriminālapsūdzības, bet vēl citas nodrošina aizsardzību vispārēja principa veidā. Tas izraisa iekšējā mediju tirgus neviengabalainību. Rezultātā ļoti iespējams, ka žurnālisti, kuri arvien vairāk strādā pārrobežu projektos un sniedz pakalpojumus pārrobežu auditorijai, kā arī mediju pakalpojumu sniedzēji sastapsies ar šķēršļiem, juridisku nenoteiktību un nevienmērīgiem konkurences apstākļiem. Tāpēc žurnālistikas avotu un komunicējumu aizsardzība ir jāsaskaņo un vēl vairāk jāstiprina Savienības līmenī.
(17) Žurnālistikas avotu un komunicējumu aizsardzība dalībvalstīs pašlaik tiek reglamentēta neviendabīgi. Kriminālprocesā un administratīvajā procesā dažas dalībvalstis nodrošina absolūtu aizsardzību pret žurnālistu piespiešanu izpaust informāciju, kas identificē viņu avotu. Citas nodrošina kvalificētu aizsardzību tiesvedībā, kuras pamatā ir noteiktas kriminālapsūdzības, bet vēl citas nodrošina aizsardzību vispārēja principa veidā. Lai gan ir spēkā standarti, ko kodificējusi Eiropas Padome, un Eiropas Cilvēktiesību tiesas iedibinātā judikatūra, vairāku dalībvalstu prakses piemēri šajā jautājumā ir atklājuši, ka šajā jautājumā pastāv ļoti atšķirīgas pieejas un ka dažās situācijās žurnālistu informācijas avoti nav aizsargāti. Tas izraisa iekšējā mediju tirgus neviengabalainību. Rezultātā ļoti iespējams, ka žurnālisti, kuri arvien vairāk strādā pārrobežu projektos un sniedz pakalpojumus pārrobežu auditorijai, kā arī mediju pakalpojumu sniedzēji sastapsies ar šķēršļiem, juridisku nenoteiktību un nevienmērīgiem konkurences apstākļiem. Tāpēc žurnālistikas avotu un komunicējumu aizsardzība ir jāstiprina pēc iespējas vispusīgi un plaši. Šajā nolūkā ar šo regulu saskaņo žurnālistu avotiem un komunicējumiem nodrošinātās aizsardzības standartu, Savienības līmenī ieviešot minimālos noteikumus.Mijiedarbība ar žurnālistu informācijas avotiem vienmēr ir jāsamēro ar kaitējumu vārda un informācijas brīvībai. Visi pasākumi, kas ietekmē žurnālistikas avotus, būtu jāpārsūdz tiesā. Žurnālistiem, kuri strādā pārrobežu projektos, būtu jāpiemēro visaugstākie iesaistīto dalībvalstu aizsardzības standarti. Savienības līmenī žurnālistikas avotu un komunicējumu aizsardzībai vajadzētu būt līdzvērtīgai vismaz aizsardzībai, ko nodrošina saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem, un tai vajadzētu atbilst Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
(17a) Digitālā drošība un elektroniskā saziņas konfidencialitāte ir kļuvusi par būtisku problēmu žurnālistiem un mediju darbiniekiem. Ņemot vērā minēto, Savienības līmenī ir jāveicina mediju pakalpojumu sniedzēju un to darbinieku izmantoto anonimizācijas rīku un pilnīgi šifrētu pakalpojumu veicināšana un aizsardzība, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi šādam aprīkojumam visās dalībvalstīs. Šie rīki ir kļuvuši būtiski, lai šie cilvēki varētu brīvi īstenot savu darbu un tiesības uz privātumu, datu aizsardzību un vārda brīvību, tostarp nodrošinot savus saziņu un aizsargājot savu avotu konfidencialitāti.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
(18) Dalībvalstu izveidotajiem sabiedriskā pakalpojuma medijiem ir īpaša nozīme iekšējā mediju tirgū, jo tie, pildot savu uzdevumu, nodrošina pilsoņiem un uzņēmumiem piekļuvi kvalitatīvai informācijai un objektīvam atspoguļojumam. Tomēr sabiedriskā pakalpojuma medijiem var īpaši draudēt iejaukšanās, ņemot vērā to institucionālo tuvumu valstij un publisko finansēšanu. Briesmas var pastiprināt nevienmērīgi aizsardzības pasākumi, kas saistīti ar neatkarīgu pārvaldi un līdzsvarotu atspoguļojumu sabiedriskā pakalpojuma medijos visā Savienībā. Tāda situācija var izraisīt neobjektīvu vai nepilnīgu atspoguļojumu medijos, kropļot konkurenci iekšējā mediju tirgū un negatīvi ietekmēt neatkarīgu un objektīvu mediju pakalpojumu pieejamību. Tādēļ, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, ko šajā sakarā izstrādājusi Eiropas Padome, visā Savienībā ir jāievieš tiesiskas garantijas neatkarīgai sabiedriskā pakalpojuma mediju darbībai. Nepieciešams arī garantēt, ka, neskarot Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēji gūst labumu no pietiekama un stabila finansējuma to uzdevuma izpildei, kas nodrošina paredzamību to plānošanā. Vislabāk, ja lēmumu par tādu finansējumu pieņemtu un piemērotu uz vairākiem gadiem saskaņā ar sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēju uzdevumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu, lai izvairītos no iespējamas neatļautas ietekmes ikgadējā budžeta apspriešanā. Šajā regulā noteiktās prasības neietekmē dalībvalstu kompetenci sagādāt finansējumu sabiedriskā pakalpojuma medijiem, kas noteikts Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā 29. protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.
(18) Dalībvalstu izveidotajiem sabiedriskā pakalpojuma medijiem ir īpaša nozīme iekšējā mediju tirgū un mediju plurālisma aizsardzībā, jo tie, pildot savu uzdevumu, nodrošina pilsoņiem un uzņēmumiem piekļuvi daudzveidīga satura piedāvājumam, tostarp kvalitatīvai informācijai un objektīvam atspoguļojumam. Tie nodrošina forumu publiskai apspriešanai un līdzekļus plašākas indivīdu demokrātiskās līdzdalības veicināšanai. Tādēļ mediju plurālismu var garantēt tikai ar atbilstīgu daudzveidību, kas atspoguļojas sabiedriskā pakalpojuma mediju satura piedāvājumā. Sabiedriskā pakalpojuma mediju neatkarība ir īpaši svarīga vēlēšanu laikā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi objektīvai un kvalitatīvai informācijai. Tomēr sabiedriskā pakalpojuma medijiem var īpaši draudēt iejaukšanās, ņemot vērā to institucionālo tuvumu valstij un publisko finansēšanu, kas, salīdzinot ar citiem iekšējā mediju tirgus dalībniekiem, varētu tiem radīt papildu neaizsargātību tādā mērā, ka apdraudētu to pastāvēšanu. Briesmas var pastiprināt nevienmērīgi aizsardzības pasākumi, kas saistīti ar neatkarīgu pārvaldi un līdzsvarotu atspoguļojumu sabiedriskā pakalpojuma medijos visā Savienībā. Šis risks var arī novest pie tā, ka politiski iecelta augstākā vadība politisko vai ekonomisko interešu vadīta izdara spiedienu uz žurnālistu un galveno redaktoru redakcionālo neatkarību. Tādas situācijas var izraisīt neobjektīvu vai nepilnīgu atspoguļojumu medijos, kropļot konkurenci iekšējā mediju tirgū un negatīvi ietekmēt neatkarīgu un objektīvu mediju pakalpojumu pieejamību. Tādēļ, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, ko šajā sakarā izstrādājusi Eiropas Padome, visā Savienībā ir jāievieš tiesiskas garantijas neatkarīgai sabiedriskā pakalpojuma mediju darbībai. Sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēju pārvaldībai vajadzētu būt neatkarīgai, objektīvai un brīvai no politiskām vai ekonomiskām interesēm. Vajadzētu būt skaidriem noteikumiem par jebkādiem interešu konfliktiem no sabiedriskā mediju pakalpojumu sniedzēju pārvaldības puses. Personas vai struktūras, kas veido sabiedriskā mediju pakalpojumu sniedzēju augstāko lēmumu pieņemšanas iestādi, būtu jāieceļ un vajadzības gadījumā jāatlaiž saskaņā ar paredzamiem, pārredzamiem, nediskriminējošiem, dzimumlīdzsvarotiem un objektīviem kritērijiem, nodrošinot to personu kvalifikāciju, kuras ieņem minētos amatus. Nepieciešams arī garantēt, ka, neskarot Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēji gūst labumu no pietiekama un stabila finansējuma to uzdevuma izpildei, kas nodrošina paredzamību to plānošanā, ļauj tiem izstrādāt piedāvājumus jaunām sabiedrības interešu jomām vai jaunam saturam un formām un tehnoloģiski attīstīties, lai saglabātu konkurētspēju iekšējā mediju tirgū. Lēmumu par šādu finansējumu vajadzētu pieņemt un piemērot, pamatojoties uz paredzamām, pārredzamām, neatkarīgām, objektīvām un nediskriminējošām procedūrām, uz vairākiem gadiem saskaņā ar sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēju uzdevumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu, lai izvairītos no iespējamas neatļautas ietekmes ikgadējā budžeta apspriešanā. Šajā regulā noteiktās pārredzamības prasības neietekmē dalībvalstu kompetenci sagādāt finansējumu sabiedriskā pakalpojuma medijiem, kas noteikts Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā 29. protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs (“Amsterdamas protokols”).
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
(18a) Eiropas auditorijas interesēs sabiedriskā mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveicina mediju plurālisms un jāpalīdz padarīt mediju tirgus stabilākus. Tiem būtu jāpiedāvā plašs satura klāsts, kurā ņemtas vērā dažādas intereses, perspektīvas un demogrāfija, aptverot visus sabiedrības slāņus, tostarp minoritātes.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns)
(18b) Regulas 5. panta 2. punkts nebūtu jāpiemēro mediju pakalpojumu sniedzējam, kas ir daļa no grupas, kuras vērtspapīrus ir atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū un kuras kopējie ieņēmumi, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, laikā, kad stājas spēkā šī regula, veido mazāk nekā 10 % no šādas grupas konsolidētajiem ar medijiem saistītajiem ieņēmumiem.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
(19) Izšķirīgi ir tas, lai mediju pakalpojumu saņēmēji skaidri zinātu, kam pieder ziņu mediji un kas stāv aiz tiem, lai viņi varētu identificēt un izprast iespējamos interešu konfliktus, jo tas ir priekšnoteikums informācijā balstītu viedokļu veidošanai un līdz ar to aktīvai dalībai demokrātijā. Šāda pārredzamība ir arī efektīvs instruments, ar ko mazināt briesmas, ka notiks iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā. Tāpēc ir nepieciešams ieviest vienotas informēšanas prasības visiem attiecīgajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā, tajās iekļaujot samērīgas prasības atsegt informāciju par piederību. Šajā sakarā nebūtu jāskar pasākumi, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/84949 30. panta 9. punktu. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem prasītā informācija būtu jāatsedz savās vietnēs vai citā viegli un tieši pieejamā vidē.
(19) Izšķirīgi ir tas, lai mediju pakalpojumu saņēmēji skaidri zinātu, kam pieder ziņu mediji un kas stāv aiz tiem, lai viņi varētu identificēt un izprast iespējamos interešu konfliktus, jo tas ir priekšnoteikums informācijā balstītu viedokļu veidošanai un līdz ar to aktīvai dalībai demokrātijā. Tādēļ šāda pārredzamība ir efektīvs instruments, ar ko mazināt briesmas, ka notiks iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā. Tāpēc ir nepieciešams visā Savienībā ieviest vienotas informēšanas prasības visiem attiecīgajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas nes redakcionālu atbildību, tajās iekļaujot samērīgas prasības atsegt informāciju par piederību. Šajā sakarā nebūtu jāskar pasākumi, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/84949 30. panta 9. punktu. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem prasītā informācija būtu jāatsedz savās vietnēs vai citā viegli un tieši pieejamā vidē lietotājdraudzīgā formātā.Tādēļ dalībvalstīm ir jāuztic attiecīgai valsts regulatīvajai iestādei vai struktūrai uzraudzīt atbilstību šādām informācijas prasībām un izstrādāt un uzturēt mediju īpašumtiesību datubāzi. Minētajai valsts regulatīvajai iestādei vai struktūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt un saņemt no mediju pakalpojumu sniedzējiem papildu informāciju, kas attiecas uz tās uzdevumiem. Lai vēl vairāk stiprinātu un garantētu mediju pakalpojumu saņēmējiem pieejamās informācijas pieejamību un vienveidību, padomei būtu jāizveido un jāuztur Eiropas mediju īpašumtiesību datubāze.
__________________
__________________
49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73.–117. lpp.).
49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73.–117. lpp.).
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
(19a) Publiska piekļuve noteiktai kontaktinformācijai, īpašumtiesību reģistram un informācijai par valsts reklāmu un valsts finansiālo atbalstu, kas piešķirts mediju pakalpojumu sniedzējiem, ir būtiska, lai mediju pakalpojumu saņēmēji varētu izprast un pārbaudīt iespējamos interešu konfliktus, vienlaikus palīdzot saglabāt uzticēšanos un atvieglojot savlaicīgu un efektīvu informācijas pieejamību valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām vai padomei. Tomēr, lai mazinātu iespējamo administratīvo slogu, konkrētas datu kategorijas būtu jāsniedz tikai pienācīgi pamatotos gadījumos samērīgā un līdzsvarotā veidā nolūkā garantēt tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
(20) Mediju neaizskaramība prasa arī proaktīvu pieeju, kas galvenokārt ar iekšējiem aizsardzības pasākumiem veicinātu ziņu mediju uzņēmumu redakcionālo neatkarību.Mediju pakalpojumu sniedzējiem jāpieņem samērīgi pasākumi, lai tad, kad to īpašnieki un redaktori ir vienojušies par vispārējo redakcijas līniju, garantētu redaktoru brīvību savā profesionālā darbībā pieņemt individuālus lēmumus. Mērķis pasargāt redaktorus no nepamatotas iejaukšanās viņu ikdienas darbā pieņemtajos lēmumos par konkrētiem satura elementiem palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā mediju pakalpojumu tirgū un pakalpojumu kvalitāti. Šis mērķis atbilst arī Hartas 11. pantā noteiktajām pamattiesībām saņemt un sniegt informāciju. Ņemot vērā šos apsvērumus, mediju pakalpojumu sniedzējiem arī jānodrošina to pakalpojumu saņēmējiem faktisko vai potenciālo interešu konfliktu pārredzamība.
(20) Mediju integritāti var atbalstīt, visā Savienībā veicinot un nodrošinot žurnālistikas standartus un veicinot un nodrošinot mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, jo īpaši ar iekšējiem aizsardzības pasākumiem, lai garantētu to, ka informācija ir uzticama un ka jebkādu ideoloģisko orientāciju ierobežo absolūta prasība par jaunākajiem notikumiem un viedokļiem ziņotpatiesi un ētiski.Mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieņem pasākumi, lai garantētu redaktoru un galveno redaktoru brīvību savā profesionālajā darbībā pieņemt redakcionālus lēmumus, pamatojoties uz iedibināto redakcionālo nostāju.Šiem pasākumiem būtu ne tikai jāstiprina mediju brīvības aizsardzības pasākumi, bet arī brīvība pašos medijos. Mērķis pasargāt redaktorus un galvenos redaktorus no nepamatotas iejaukšanās viņu ikdienas darbā pieņemtajos lēmumos par konkrētiem satura elementiem palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā mediju pakalpojumu tirgū un pakalpojumu kvalitāti. Šis mērķis atbilst arī Hartas 11. pantā un Eiropas Padomes Rezolūcijā 1003 (1993) noteiktajām pamattiesībām saņemt un sniegt informāciju. Ņemot vērā šos apsvērumus, mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānodrošina pārredzamība un saviem pakalpojumu saņēmējiem jāatklāj visi faktiskie vai iespējamie interešu konflikti un jānodrošina, ka to īpašnieki, izdevēji un vadība ievēro augstākos profesionālos standartus attiecībā uz redakcionālo integritāti un neatkarību.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
(21) Mazinot regulatīvo nastu, mikrouzņēmumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES50 3. panta nozīmēbūtu atbrīvojami no prasībām, kas attiecas uz informāciju un iekšējiem aizsardzības pasākumiem nolūkā garantēt individuālu redakcionālu lēmumu neatkarību. Turklāt mediju pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai pielāgot iekšējos aizsardzības pasākumus savām vajadzībām, sevišķi, ja tie ir mazie un vidējie uzņēmumi minētā panta nozīmē. Šai regulai pievienotajā ieteikumā51 dots brīvprātīgu iekšēju aizsardzības pasākumu saraksts, kura pasākumus šajā sakarā var veikt mediju uzņēmumi.Šī regula nav interpretējama tā, it kā privāto mediju pakalpojumu sniedzēju īpašniekiem tiktu atņemta prerogatīva noteikt stratēģiskus vai vispārīgus mērķus un veicināt savu uzņēmumu izaugsmi un finansiālo dzīvotspēju. Šajā aspektā regulā tiek atzīts, ka redakcionālās neatkarības veicināšanas mērķis ir jāpieskaņo privāto mediju īpašnieku leģitīmajām tiesībām un interesēm.
(21) Mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieņem iekšējie aizsardzības pasākumi saskaņā ar savām struktūrām un vajadzībām. Šai regulai pievienotajā ieteikumā51dots tādu brīvprātīgu iekšēju aizsardzības pasākumu saraksts, kurus mediju uzņēmumi šajā sakarībā varētu apsvērt.Šī regula nav interpretējama tā, it kā privāto mediju pakalpojumu sniedzēju īpašniekiem tiktu atņemta prerogatīva lemt par savu redakcionālo komandu sastāvu vai to redakcionālo nostāju, noteikt stratēģiskus vai vispārīgus mērķus un veicināt savu uzņēmumu izaugsmi un finansiālo dzīvotspēju. Tomēr šī regula nebūtu arī jāinterpretē tā, ka mediju pakalpojumu sniedzēja īpašnieks vai korporatīvais vadītājs var nepamatoti iejaukties tā redaktoru un galveno redaktoru darbā, kuri darbojas saskaņā ar tā noteikto redakcionālo nostāju, piemēram, liekot tiem pievienot vai dzēst saturu, pirms tas tiek darīts pieejams sabiedrībai. Šajā aspektā regulā tiek atzīts, ka redakcionālās neatkarības veicināšanas mērķis ir jānodrošina un jāpieskaņo privāto mediju īpašnieku leģitīmajām tiesībām un interesēm.
__________________
__________________
50 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19.–76. lpp.).
51 OV C xxx, xx.xx.xxxx., xx. lpp.
51 OV C xxx, xx.xx.xxxx., xx. lpp.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
(22) Neatkarīgām regulatīvajām valsts iestādēm un struktūrām ir būtiska nozīme mediju tiesību aktu pareizā piemērošanā visā Savienībā. Regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras, kas minētas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā, ir vislabāk piemērotas nodrošināt šīs regulas III nodaļā paredzēto ar regulatīvo sadarbību un labi funkcionējošu mediju pakalpojumu tirgu saistīto prasību pareizu piemērošanu. Lai nodrošinātu šīs regulas un citu Savienības mediju tiesību aktu konsekventu piemērošanu, Savienības līmenī ir jāizveido neatkarīga padomdevēja struktūra, kas apvieno tādas iestādes jeb struktūras un koordinē to darbības. Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupai (ERGA), kas izveidota ar Direktīvu 2010/13/ES, ir bijusi būtiska nozīme minētās direktīvas konsekventas īstenošanas veicināšanā. Tāpēc Eiropas Mediju pakalpojumu padomei (“padome”) būtu jābalstās ERGA darbā un tā jāaizstāj. Tādēļ ir jāgroza Direktīva 2010/13/ES, svītrojot tās 30.b pantu par ERGA izveidi un attiecīgi aizstājot atsauces uz ERGA un tās uzdevumiem. Direktīvas 2010/13/ES grozīšana ar šo regulu šajā gadījumā ir pamatota, jo skar tikai noteikumu, kurš dalībvalstīm nav jātransponē un ir adresēts Savienības iestādēm.
(22) Neatkarīgām regulatīvajām valsts iestādēm un struktūrām ir būtiska nozīme mediju tiesību aktu pareizā piemērošanā visā Savienībā. Regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras, kas minētas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā, ir vislabāk piemērotas nodrošināt šīs regulas III nodaļā paredzēto ar regulatīvo sadarbību un labi funkcionējošu mediju pakalpojumu tirgu saistīto prasību pareizu piemērošanu. Lai nodrošinātu šīs regulas un citu Savienības mediju tiesību aktu konsekventu piemērošanu, ir nepieciešams, lai valsts regulatīvās iestādes vai struktūras apspriestos ar mediju pakalpojumu sniedzēju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, mediju ekspertu, akadēmisko aprindu, arodbiedrību apvienību un žurnālistu apvienību pārstāvjiem. Turklāt Savienības līmenī ir jāizveido neatkarīga padomdevēja struktūra, kas apvieno tādas iestādes jeb struktūras un koordinē to darbības. Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupai (ERGA), kas izveidota ar Direktīvu 2010/13/ES, ir bijusi būtiska nozīme minētās direktīvas konsekventas īstenošanas veicināšanā. Tāpēc Eiropas Mediju pakalpojumu padomei (“padome”) būtu jābalstās ERGA darbā un tā jāaizstāj. Tādēļ ir jāgroza Direktīva 2010/13/ES, svītrojot tās 30.b pantu par ERGA izveidi un attiecīgi aizstājot atsauces uz ERGA un tās uzdevumiem. Direktīvas 2010/13/ES grozīšana ar šo regulu šajā gadījumā ir pamatota, jo skar tikai noteikumu, kurš dalībvalstīm nav jātransponē un ir adresēts Savienības iestādēm. Valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām vajadzētu būt pietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas ir samērīgi ar papildu uzdevumiem, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo regulu, lai tās dalībvalstīs spētu veikt vajadzīgos uzdevumus un nodrošinātu padomes neatkarīgu un efektīvu darbību, kā arī šīs regulas piemērošanu. Valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt pilnībā autonomām un neatkarīgām no jebkādas politiskas un ekonomiskas iejaukšanās. To valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru neatkarība, kuras piedalās padomes darbībās, ir nepieciešams nosacījums padomes uzdevumu efektīvai izpildei un ar šo regulu izveidotās ekspertu grupas uzticamībai.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
(23) Padomē jādarbojas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā minēto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru augstākajiem pārstāvjiem, kurus ieceļ tādas iestādes jeb struktūras. Gadījumos, kad dalībvalstīm ir vairākas attiecīgās regulatīvās iestādes jeb struktūras, arī reģionu līmenī, kopīgs pārstāvis būtu jāizraugās, izmantojot pienācīgas procedūras, un balsstiesības būtu jāsaglabā tikai vienam pārstāvim no katras dalībvalsts. Tam nebūtu jāietekmē iespēja citām regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām attiecīgā gadījumā piedalīties padomes sanāksmēs. Padomei arī būtu vajadzīga iespēja, saskaņojot ar Komisiju, uzaicināt tās sanāksmēs piedalīties ekspertus un novērotājus, ieskaitot galvenokārt regulatīvās iestādes jeb struktūras no kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm, EEZ valstīm, vai pieaicinātus delegātus no citām kompetentām valsts iestādēm. Ņemot vērā mediju nozares jutīgumu un ievērojot ERGA lēmumu pieņemšanas praksi saskaņā ar tās reglamentu, padomei lēmumi būtu jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
(23) Padomē jādarbojas regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā minētajām prasībām, augstākajiem pārstāvjiem. Gadījumos, kad dalībvalstīm ir vairākas attiecīgās regulatīvās iestādes jeb struktūras, arī reģionu līmenī, kopīgs pārstāvis būtu jāizraugās, izmantojot pienācīgas procedūras, un balsstiesības būtu jāsaglabā tikai vienam pārstāvim no katras dalībvalsts. Tam nebūtu jāietekmē iespēja citām regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām vai attiecīgi pašregulācijas vai kopregulācijas mehānismu kopīgam pārstāvim attiecīgā gadījumā piedalīties padomes sanāksmēs. Padomei un ekspertu grupai vajadzētu būt arī iespējai uzaicināt tās sanāksmēs piedalīties ārējos ekspertus, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Padomei vajadzētu būt arī iespējai, saskaņojot ar Komisiju, dalībai savās sanāksmēs izraudzīties pastāvīgos novērotājus, tostarp jo īpaši regulatīvās iestādes vai struktūras no kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm, EEZ valstīm, vai uzaicināt ad hoc delegātus no citām kompetentām valsts iestādēm. Ņemot vērā mediju nozares jutīgumu un ievērojot ERGA lēmumu pieņemšanas praksi saskaņā ar tās reglamentu, padomei lēmumi būtu jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu no tās balsstiesīgo locekļu skaita. Vadības grupas locekļu pienākumi, uzdevumi, kā arī iecelšanas kārtība un pilnvaru laiks būtu jānosaka padomes reglamentā.Vadības grupas sastāvā vajadzētu būt priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam, iepriekšējam priekšsēdētājam un diviem citiem locekļiem. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki būtu jāievēlē, ievērojot ģeogrāfiskā līdzsvara principu. Turklāt padomei savā reglamentā būtu jāiekļauj mehānismi interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai, valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru neatkarības novērtēšanai un to locekļu balsstiesību pagaidu apturēšanai, kuru neatkarība ir apstrīdēta.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
(23a) Saskaņā ar šo regulu padomei būs jārisina jautājumi, kas nav ERGA kompetencē, jo īpaši jautājumi, kas saistīti ar preses izdevumiem, radio, tiešsaistes medijiem. Tādēļ ir jāizveido ekspertu grupa, kuras sastāvā ir eksperti, pašregulēšanas vai kopregulēšanas organizāciju, piemēram, žurnālistu apvienību, mediju vai preses padomju, pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai konsultētu padomi un apspriestos ar padomi par šīs regulas īstenošanu. Ekspertu grupas sastāvs būtu jānosaka saskaņā ar padomes reglamentu, un tam būtu jāatspoguļo esošie pašregulēšanas mediju satvari katrā dalībvalstī un dalībvalstīs pastāvošās dažādās nozaru un ģeogrāfiskās teritorijas. Ekspertu grupā būtu jāiekļauj ne tikai dalībvalstu pārstāvji, bet arī plaši atzītas un izveidotas Eiropas organizācijas, kas pārstāv dažādas plašsaziņas līdzekļu nozares intereses. Ekspertu grupa būtu jāiekļauj padomes struktūrā. Ekspertu grupai būtu jākonsultē padome saistībā ar tās uzdevumu izpildi. Ekspertu grupai vajadzētu būt tādai autonomijai, lai tā varētu rīkoties neatkarīgi. Ekspertu grupai vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas uzaicināt ekspertus un mediju pārstāvjus piedalīties strukturētā dialogā vai arī citādi, lai palīdzētu tai novērtēt šīs regulas piemērošanu un sniegt ieguldījumu tās darbā, pamatojoties uz šīs grupas vajadzībām. Ekspertu grupai vajadzētu būt pilnvarotai pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniegt ieteikumus un vērst padomes uzmanību uz iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Ekspertu grupai savi ieteikumi vai ziņojumi par apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām rezultātiem būtu jādara publiski pieejami. Šādiem ekspertu grupas ieguldījumiem būtu jāsniedz padomei pietiekama informācija, lai tā varētu balstīt savus lēmumus uz tiem, vienlaikus papildinot un pilnveidojot Savienībā ieviestos mehānismus, piemēram, Komisijas ikgadējos ziņojumus par tiesiskumu vai mediju plurālisma uzraudzības instrumentu. Šādiem ieguldījumiem būtu arī jāpalīdz padomei risināt problemātiskus jautājumus. Padomei, gatavojot savu gada darba programmu, šādi ieguldījumi būtu jāņem vērā. Padomei vajadzētu būt iespējai lūgt ekspertu grupas padomu ikreiz, kad tai ir vajadzīga analīze un ieskats konkrētā kompetences jomā. Padomei būtu jāapspriežas ar ekspertu grupu par jebkādu atzinumu vai lēmumu, ko padome pieņem par jautājumiem, kas nav saistīti ar audiovizuālo mediju nozari.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
(24) Neskarot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Līgumiem, ir būtiski, lai Komisija un padome cieši sadarbojas. Proti, padomei būtu aktīvi jāatbalsta Komisija tās uzdevumos nodrošināt šīs regulas un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/13/ES, konsekventu piemērošanu. Šajā nolūkā padomei būtu jādod padoms un jāsniedz palīdzība Komisijai regulatīvajos, tehniskajos vai praktiskajos aspektos, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu, jāveicina sadarbība un efektīva informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un, saskaņojot ar Komisiju vai pēc tās pieprasījuma, šajā regulā paredzētajos gadījumos jāizstrādā atzinumi. Lai efektīvi pildītu savus uzdevumus, padomei vajadzīga iespēja izmantot Komisijas nodrošināta sekretariāta ekspertu zināšanas un cilvēkresursus. Komisijas sekretariātam būtu jāsniedz padomei administratīvs un organizatorisks atbalsts un jāpalīdz padomei izpildīt tās uzdevumus.
(24) Neskarot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Līgumiem, ir būtiski, lai Komisija un padome cieši sadarbojas. Tomēr padomei savā darbā vajadzētu būt neatkarīgai no Komisijas un no jebkādas politiskas vai ekonomiskas iejaukšanās. Padomei būtu aktīvi jāatbalsta Komisija tās uzdevumos nodrošināt šīs regulas un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno Direktīvu2010/13/ES, konsekventu piemērošanu. Šajā nolūkā padomei jo īpaši būtu jādod padoms un jāsniedz palīdzība Komisijai regulatīvajos, tehniskajos vai praktiskajos aspektos, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu, jāveicina sadarbība un efektīva informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa, jāizstrādā atzinumi un pēc savas iniciatīva vai pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma jāveic citi uzdevumi šajā regulā paredzētajos gadījumos. Lai efektīvi un neatkarīgi pildītu savus uzdevumus, padomei vajadzīga iespēja izmantot neatkarīga sekretariāta ekspertu zināšanas un cilvēkresursus. Sekretariātam būtu jādarbojas tikai saskaņā ar padomes norādījumiem. Sekretariātam būtu jānodrošina pietiekami budžeta līdzekļi un cilvēkresursi. Sekretariātam būtu jāsniedz padomei būtisks administratīvs un organizatorisks atbalsts un jāpalīdz padomei izpildīt tās uzdevumus.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
(24a) Ir svarīgi, lai padome, sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām un ņemot vērā spēkā esošos valsts tiesību aktus, izdotu pamatnostādnes par vispārējas nozīmes mediju pakalpojumu definīciju un par kritērijiem, novērtēšanas sistēmu un procesu to darbības jomas noteikšanai. Ir svarīgi, lai minētās pamatnostādnes atbilstu Savienības vērtībām un noteiktajiem vispārējo interešu mērķiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu plurālismam, vārda brīvībai, piekļuvei uzticamai informācijai, sociālajai kohēzijai un kultūras daudzveidībai.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
(25) Reglamentējoša sadarbība starp neatkarīgām mediju regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām ir būtiska, lai nodrošinātu iekšējā mediju pakalpojumu tirgus pienācīgu darbību. Taču Direktīvā 2010/13/ES regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām nav paredzēta strukturētas sadarbības sistēma. Kopš ES audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējuma pārskatīšanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/180852, kas tā darbības jomā iekļāvusi video koplietošanas platformas, nemitīgi aug vajadzība pēc ciešas sadarbības starp regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām, it īpaši, lai atrisinātu pārrobežu lietas. Pamats tādai vajadzībai ir arī jaunās problēmas ES mediju vidē, kuras paredzēts risināt ar šo regulu, arī uzticot regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām jaunus uzdevumus.
(25) Reglamentējoša sadarbība starp neatkarīgām mediju regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām ir būtiska, lai nodrošinātu iekšējā mediju pakalpojumu tirgus pienācīgu darbību. Taču Direktīvā 2010/13/ES regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām nav paredzēta strukturētas sadarbības sistēma. Kopš ES audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējuma pārskatīšanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/180852, kas tā darbības jomā iekļāvusi video koplietošanas platformas, nemitīgi aug vajadzība pēc ciešas sadarbības starp regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām, it īpaši, lai atrisinātu pārrobežu lietas. Pamats tādai vajadzībai ir arī jaunās problēmas ES mediju vidē, kuras paredzēts risināt ar šo regulu, arī uzticot regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām jaunus uzdevumus. Tādēļ padomei, apspriežoties ar Komisiju, vajadzētu arī spēt izveidot sadarbības mehānismus ar kompetentajām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskām organizācijām.
__________________
__________________
52 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 303, 28.11.2018., 69.–92. lpp.).
52 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 303, 28.11.2018., 69.–92. lpp.).
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
(26) Lai nodrošinātu Savienības mediju tiesību aktu efektīvu izpildi, novērstu to, ka negodīgi mediju pakalpojumu sniedzēji var apiet piemērojamos mediju noteikumus, un izvairītos no papildu šķēršļu radīšanas iekšējā mediju pakalpojumu tirgū, ir būtiski noteikt skaidru, juridiski saistošu satvaru, kurā regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām efektīvi un rezultatīvi sadarboties.
(26) ERGA 2020. gadā pieņēma saprašanās memorandu par brīvprātīgu sadarbības sistēmu, lai stiprinātu audiovizuālo mediju pakalpojumu un video koplietošanas platformu mediju noteikumu pārrobežu izpildi. Pamatojoties uz šo brīvprātīgo sistēmu, lai nodrošinātu Savienības pasākumu attiecībā uz medijiem visaptverošu un efektīvu izpildi, novērstu to, ka negodīgi mediju pakalpojumu sniedzēji var apiet piemērojamos noteikumus, un izvairītos no papildu šķēršļiem mediju pakalpojumu sniegšanai iekšējā tirgū, ir būtiski panākt efektīvu un lietderīgu sadarbību starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām pastāvošā tiesiskā regulējuma ietvaros.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
(27) Video koplietošanas platformu Eiropas mērogu dēļ regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām ir vajadzīgs īpašs rīks, ar ko video koplietošanas platformas pakalpojumu skatītājus aizsargāt no noteikta nelikumīga un kaitīga satura, ieskaitot komercpaziņojumus. Sevišķi vajadzīgs ir mehānisms, kas ļautu katrai attiecīgai regulatīvajai valsts iestādei jeb struktūrai pieprasīt saviem kolēģiem veikt nepieciešamus un samērīgus pasākumus, kuri nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji izpilda šajā pantā noteiktos pienākumus. Ja tāda mehānisma izmantošana nedod izlīgumu, brīvību sniegt informācijas sabiedrības pakalpojumus no citas dalībvalsts var ierobežot tikai tad, ja ir izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā53 izklāstītie nosacījumi un ievērota tajā izklāstītā procedūra.
(27) Video koplietošanas platformu Eiropas mērogu dēļ regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām ir vajadzīgs īpašs rīks, ar ko video koplietošanas platformas pakalpojumu lietotājus aizsargāt no noteikta nelikumīga un kaitīga satura, ieskaitot komercpaziņojumus. Sevišķi, un neskarot izcelsmes valsts principu, vajadzīgs ir mehānisms, kas ļautu katrai attiecīgai regulatīvajai valsts iestādei jeb struktūrai pieprasīt saviem kolēģiem veikt nepieciešamus un samērīgus pasākumus, kuri nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji izpilda šajā pantā noteiktos pienākumus. Ja tāda mehānisma izmantošana nedod izlīgumu, brīvību sniegt informācijas sabiedrības pakalpojumus no citas dalībvalsts var ierobežot tikai tad, ja ir izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā53 izklāstītie nosacījumi un ievērota tajā izklāstītā procedūra.
__________________
__________________
53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).
53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
(28) Ir būtiski nodrošināt konsekventu regulatīvo praksi attiecībā uz šo regulu un Direktīvu 2010/13/ES. Šajā nolūkā, lai labāk nodrošinātu ES mediju tiesību aktu saskaņotu īstenošanu, Komisija vajadzības gadījumā var izdot vadlīnijas jautājumos, uz kuriem attiecas gan šī regula, gan Direktīva 2010/13/ES. Lemjot par vadlīniju izdošanu, Komisijai īpaši jāņem vērā regulatīvie jautājumi, kas skar ievērojamu skaitu dalībvalstu vai jautājumus ar pārrobežu elementu. Tas īpaši attiecas uz valsts pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 7.a pantu par vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību. Ņemot vērā informācijas pārpilnību un digitālo līdzekļu arvien plašāku izmantošanu piekļūšanā medijiem, ir svarīgi nodrošināt vispārējas nozīmes satura pamanāmību, kas palīdzētu panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un atbilstību pamattiesībām saņemt informāciju saskaņā ar Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu. Saskaņā ar 7.a pantu veicamie valstu pasākumi var ietekmēt iekšējā mediju tirgus darbību, tāpēc šīs jomas juridiskai noteiktībai svarīgas būtu Komisijas vadlīnijas. Būtu lietderīgi arī norādījumi par valstu pasākumiem, kas veicami saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 5. panta 2. punktu, lai nodrošinātu piekļūstamas, precīzas un atjauninātas informācijas ar mediju piederību publisku pieejamību. Vadlīniju sagatavošanā Komisijai jāsaņem palīdzība no padomes. Tā, padomei būtu jādalās ar Komisiju regulatīvajās, tehniskajās un praktiskajās zināšanās par jomām un tematiem, uz kuriem attiecas attiecīgās vadlīnijas.
(28) Ir būtiski nodrošināt šīs regulas un Direktīvas 2010/13/ES efektīvu īstenošanu. Šajā nolūkā, lai labāk nodrošinātu ES mediju tiesību aktu saskaņotu īstenošanu, Komisijai būtu jāizdod vadlīnijas jautājumos, uz kuriem attiecas gan šī regula, gan Direktīva 2010/13/ES. Lemjot par vadlīniju izdošanu, Komisijai īpaši jāņem vērā regulatīvie jautājumi, kas skar ievērojamu skaitu dalībvalstu vai jautājumus ar pārrobežu elementu. Tas īpaši attiecas uz valsts pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 7.a pantu par vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību. Ņemot vērā informācijas pārpilnību un digitālo līdzekļu arvien plašāku izmantošanu piekļūšanā medijiem, ir svarīgi nodrošināt vispārējas nozīmes satura pamanāmību, kas palīdzētu panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un atbilstību pamattiesībām saņemt informāciju saskaņā ar Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu. Saskaņā ar 7.a pantu veicamie valstu pasākumi var ietekmēt iekšējā mediju tirgus darbību, tāpēc šīs jomas juridiskai noteiktībai svarīgas būtu Komisijas vadlīnijas.Šādas vadlīnijas būtu jāizstrādā ar padomes atbalstu un tajās būtu jāņem vērā dalībvalstu kompetence kultūras jomā, lai veicinātu mediju plurālismu, pamatojoties uz principiem un neietekmējot jau pastāvošos valstu pamanāmības veicināšanas pasākumus. Būtu lietderīgi arī norādījumi par valstu pasākumiem, kas veicami saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 5. panta 2. punktu, lai nodrošinātu piekļūstamas, precīzas un atjauninātas informācijas ar mediju piederību publisku pieejamību. Vadlīniju sagatavošanā Komisijai jāsaņem palīdzība no padomes. Tā, padomei būtu jādalās ar Komisiju regulatīvajās, tehniskajās un praktiskajās zināšanās par jomām un tematiem, uz kuriem attiecas attiecīgās vadlīnijas.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns)
(28a) Noteikumu minimāla saskaņošana attiecībā uz mediju piederības ierobežojumiem visā Eiropas Savienībā ir viens no pamatelementiem, lai garantētu pienācīgu viedokļu plurālismu, aizsargātu godīgu konkurenci mediju pakalpojumu sniedzēju vidū Eiropas mediju tirgū un aizstāvētu patērētāju tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un atšķirīgus viedokļus objektīvā un plurālistiskā veidā. Šā iemesla dēļ dažām politiski redzamām personām, kas definētas Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 9. punktā, piemēram, valstu vadītājiem, valdību vadītājiem un ministriem, pēc iecelšanas amatā būtu jāizbeidz savas darījumu attiecības ar mediju pakalpojumu sniedzēju.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
(29) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanā, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību iekšējā tirgū, ir nepieciešams rast kopīgus tehniskos priekšrakstus ierīcēm, kas regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu vai nes ciparsignālus, kuri audiovizuālo saturu novada no avota līdz galamērķim. Šajā sakarā ir svarīgi izvairīties no tehnisko standartu atšķirībām, kas nozarei un patērētājiem rada šķēršļus un liekas izmaksas, un vienlaikus veicināt risinājumus pastāvošo pienākumu īstenošanai audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā.
(29) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanā, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību iekšējā tirgū, ir nepieciešams rast kopīgus saskaņotus Eiropas standartus ierīcēm, kas regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem, tostarp tālvadības ierīcēm, vai ierīcēm, kas izmanto ciparsignālus, kuri audiovizuālo saturu novada no avota līdz galamērķim. Šajā sakarā ir svarīgi izvairīties no tehnisko standartu atšķirībām, kas nozarei un patērētājiem rada šķēršļus un liekas izmaksas, un vienlaikus veicināt risinājumus pastāvošo pienākumu īstenošanai audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
(30) Regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām, kas minētas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā, ir īpašas praktiskas zināšanas, kas tām ļauj efektīvi līdzsvarot mediju pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju intereses, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības ievērošanu. Tas īpaši svarīgi, sargājot iekšējo tirgu no tādu mediju pakalpojumu sniedzēju darbībām, kuri iedibināti ārpus Savienības, bet kuru mērķauditorija ir Savienībā, ja, cita starpā ņemot vērā kontroli, ko trešās valstis var īstenot, tās var kaitēt sabiedrības drošībai un aizsardzībai vai radīt tām kaitējuma briesmas. Šajā sakarā ir jāstiprina koordinācija starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām, lai kopīgi vērstos pret iespējamiem sabiedrības drošības un aizsardzības apdraudējumiem no minētajiem mediju pakalpojumiem, un jānosaka tiesisks satvars, kas nodrošina saskaņā ar Savienības tiesību aktiem mediju jomā noteiktu valsts pasākumu efektivitāti un iespējamu koordināciju. Lai nodrošinātu, ka mediju pakalpojumus, kas dažās dalībvalstīs apturēti saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 3. panta 3. un 5. punktu, minētajās dalībvalstīs neturpina sniegt ar satelītsakariem vai citiem līdzekļiem, jābūt pieejamam paātrinātas savstarpējās sadarbības un palīdzības mehānismam, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem garantētu attiecīgo valsts pasākumu iedarbīgumu. Turklāt ir nepieciešams koordinēt valstu pasākumus, kurus var pieņemt, vēršoties pret sabiedrības drošības un aizsardzības apdraudējumu no ārpus Savienības iedibinātiem mediju dienestiem, kuru mērķis ir auditorija Savienībā, ieskaitot iespēju padomei, saskaņojot ar Komisiju, attiecīgā gadījumā izdot atzinumus par tādiem pasākumiem. Šajā sakarā briesmas sabiedrības drošībai un aizsardzībai ir jānovērtē, valstu un Eiropas līmenī ņemot vērā visus attiecīgos faktiskos un juridiskos elementus. Tas neskar Savienības kompetenci, ko tai dod Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pants.
(30) Regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām, kas minētas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā, ir īpašas praktiskas zināšanas, kas tām ļauj efektīvi līdzsvarot mediju pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju intereses, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības ievērošanu un aizsargā un sekmēt mediju plurālismu. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai aizsargātu iekšējo tirgu no mediju pakalpojumiem, kurus sniedz no trešām valstīm, neatkarīgi no tā, ar kādiem līdzekļiem tie tiek izplatīti vai ar kādiem līdzekļiem tiem piekļūst, ja, cita starpā ņemot vērā kontroli, ko trešās valstis var īstenot pār tiem, tie ietver publiska provokāciju izdarīt terorismu, kā noteikts Direktīvā (ES) 2017/541, vai rada nopietnu un nopietnu un būtisku kaitējuma risku sabiedriskajai drošībai un valsts drošībai un tās aizsardzībai. Mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un vēlas izmantot mediju pakalpojumu brīvu apriti attiecībā uz saviem mediju piedāvājumiem kā vienu no Savienības iekšējā tirgus priekšrocībām, būtu jāpiemēro tādi paši nosacījumi un prasības kā Savienībā iedibinātiem mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā sakarā ir jāstiprina koordinācija starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām, lai kopīgi vērstos pret iespējamiem sabiedrības drošības un aizsardzības apdraudējumiem no minētajiem mediju pakalpojumiem, un jānosaka tiesisks satvars, kas nodrošina saskaņā ar Savienības tiesību aktiem mediju jomā noteiktu valsts pasākumu efektivitāti un iespējamu koordināciju. Lai nodrošinātu, ka tos pašus mediju pakalpojumus, kas dažās dalībvalstīs apturēti saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 3. panta 3. un 5. punktu, minētajās dalībvalstīs neturpina sniegt ar satelītsakariem vai citiem līdzekļiem, jābūt pieejamam paātrinātas savstarpējās sadarbības un palīdzības mehānismam, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem garantētu attiecīgo valsts pasākumu iedarbīgumu. Turklāt ir nepieciešams koordinēt valstu pasākumus, kurus var pieņemt, vēršoties pret sabiedrības drošības un aizsardzības apdraudējumu no ārpus Savienības iedibinātiem mediju dienestiem, kuru mērķis ir auditorija Savienībā, ieskaitot iespēju padomei, pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās valsts regulatīvās iestādes jeb struktūras pieprasījuma, attiecīgā gadījumā izdot atzinumus par tādiem pasākumiem. Šajā sakarā briesmas sabiedrības drošībai un aizsardzībai ir jānovērtē, valstu un Eiropas līmenī ņemot vērā visus attiecīgos faktiskos un juridiskos elementus. Tas neskar Savienības kompetenci, ko tai dod Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pants.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
(31) Ļoti lielas tiešsaistes platformas daudziem lietotājiem ir vārteja piekļuvei mediju pakalpojumiem. Mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru saturs ir to redakcionālā atbildībā, ir svarīga loma informācijas izplatīšanā un informācijas brīvības īstenošanā tiešsaistē. Tiek gaidīts, ka redakcionālās atbildības īstenošanā tie rīkosies rūpīgi un sniegs informāciju, kas ir uzticama un ievēro pamattiesības saskaņā ar regulatīvajām vai pašregulācijas prasībām, kam tie pakļauti dalībvalstīs. Tāpēc, ņemot vērā arī lietotāju informācijas brīvību, ja ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji uzskata, ka tādu mediju pakalpojumu sniedzēju sagādātais saturs nesader ar to noteikumiem, kaut arī neveicina sistēmisku risku, kas minēts Regulas (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu akta] 26. pantā, tiem pienācīgi jāņem vērā mediju brīvība un plurālisms saskaņā ar Regulu (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu aktu] un visdrīzākā laikā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/115054 noteiktā pamatojuma veidā jāsniedz nepieciešamie paskaidrojumi mediju pakalpojumu sniedzējiem kā to komerciālajiem lietotājiem. Lai minimalizētu minētā satura ierobežojumu ietekmi uz lietotāju informācijas brīvību, ļoti lielām tiešsaistes platformām jācenšas iesniegt pamatojumu pirms ierobežojuma stāšanās spēkā, neskarot to pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu aktu]. Šai regulai nav jāliedz ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājam ātri veikt pasākumus pret nelikumīgu saturu, kas izplatīts tā pakalpojumā, vai nolūkā mazināt sistēmisku apdraudējumu no noteikta satura izplatīšanas tā pakalpojumā, izpildot Savienības tiesību aktus, it īpaši Regulu (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu aktu].
(31) Ļoti lielas tiešsaistes platformas daudziem lietotājiem ir vārteja piekļuvei mediju pakalpojumiem. Mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru saturs ir to redakcionālā atbildībā, ir būtiska loma informācijas izplatīšanā un piekļuvē tai, kā arī informācijas brīvības īstenošanā tiešsaistē. Tiek gaidīts, ka redakcionālās atbildības īstenošanā tie rīkosies rūpīgi un sniegs informāciju, kas ir uzticama un ievēro pamattiesības saskaņā ar regulatīvajām prasībām un kopregulēšanas vai pašregulācijas mehānismu, kam tie pakļauti dalībvalstīs. Tajā pašā laikā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu pienācīgi jāņem vērā arī lietotāju tiesības uz vārda un informācijas brīvību, mediju brīvība un mediju plurālisms. Ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu pienācīgi jāveicina mediju plurālisms, ievērojot mediju pakalpojumu sniedzēju brīvību veikt savu darbību bez ierobežojumiem. Tāpēc, ņemot vērā arī lietotāju informācijas brīvību, ja ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji uzskata, ka tādu mediju pakalpojumu sniedzēju sagādātais saturs nesader ar to noteikumiem, kaut arī neveicina sistēmisku risku, kas minēts Regulas (ES) 2022/2065 34.pantā, tiem pienācīgi jāņem vērā mediju brīvība un mediju plurālisms un visdrīzākā laikā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/115054un Regulas (ES) 2022/2065 17. pantā noteiktā pamatojuma veidā jāsniedz nepieciešamie paskaidrojumi mediju pakalpojumu sniedzējiem kā to komerciālajiem lietotājiem. Lai minimalizētu minētā satura aizturēšanas vai ierobežojumu ietekmi uz lietotāju informācijas brīvību, ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jādod mediju pakalpojuma sniedzējam iespēja 24 stundas laika atbildēt uz pamatojumu vēl pirms aizturēšanas vai ierobežojuma stāšanās spēkā, Šai regulai nav jāliedz ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājam ātri veikt pasākumus pret nelikumīgu saturu, kas izplatīts tā pakalpojumā, vai nolūkā mazināt sistēmisku apdraudējumu no noteikta satura izplatīšanas tā pakalpojumā, izpildot Savienības tiesību aktus, it īpaši Regulu (ES) 2022/2065. Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs joprojām plāno piemērot aizturēšanu vai ierobežojumu, kompetentajai regulatīvajai iestādei vai struktūrai vai pašregulēšanas vai kopregulēšanas mehānisma struktūrai būtu jāizlemj, vai plānotā aizturēšana vai ierobežojums ir pamatots, ņemot vērā noteikumu īpašo klauzulu un jo īpaši ņemot vērā pamatbrīvības.
__________________
__________________
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57.–79. lpp.).
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57.–79. lpp.).
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
(32) Ņemot vērā paredzamo pozitīvo ietekmi uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un vārda brīvību, pamats ir arī tam, ka gadījumos, kad mediju pakalpojumu sniedzēji ievēro noteiktus regulatīvus vai pašregulācijas standartus, to sūdzības par ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāju lēmumiem tiek izskatītas prioritāri un bez liekas kavēšanās.
(32) Ņemot vērā paredzamo pozitīvo ietekmi uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un vārda brīvību, pamats ir arī tam, ka gadījumos, kad mediju pakalpojumu sniedzēji ievēro noteiktus regulatīvus vai pašregulācijas standartus, to sūdzības un attiecīgā gadījumā sūdzības, ko iesniegušas tos pārstāvošas struktūras saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065, par ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāju lēmumiem tiek izskatītas prioritāri, bet, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā 24 stundas pēc to iesniegšanas.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
(33) Šajā nolūkā ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem savā tiešsaistes saskarnē būtu jānodrošina funkcionalitāte, kas mediju pakalpojumu sniedzējiem ļauj deklarēt savu atbilstību noteiktām prasībām, tomēr paturot iespēju nepieņemt tādu pašdeklarāciju, ja tie uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti. Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji var izmantot informāciju par šo prasību ievērošanu, piemēram, Uzticamas žurnālistikas iniciatīvas mašīnlasāmā standarta vai citu attiecīgu rīcības kodeksu ievērošanu. Komisijas vadlīnijas var noderēt, veicinot tādas funkcionalitātes efektīvu īstenošanu, arī jautājumos par kārtību, kādā attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistās deklarāciju pārskatīšanā, par apspriešanos attiecīgā gadījumā ar iedibinājuma valsts regulatoru un par vēršanos pret ļaunprātīgu funkcionalitātes izmantošanu.
(33) Šajā nolūkā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem savā tiešsaistes saskarnē būtu jānodrošina funkcionalitāte, kas mediju pakalpojumu sniedzējiem ļauj deklarēt savu atbilstību noteiktām prasībām, tomēr paturot iespēju apstiprināt šādas pašdeklarācijas pareizību, ko varētu darīt, piemēram, valsts regulatīvās iestādes vai struktūras vai pašregulēšanas vai kopregulēšanas mehānisma struktūra, ja tie uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti. Ja tā tiek tādā veidā apstiprināta, mediju pakalpojumu sniedzēji būtu jāuzskata par atzītiem mediju pakalpojumu sniedzējiem. Vajadzētu būt arī iespējai nodot jautājumu izskatīšanai padomē, kurai vajadzētu būt iespējai sniegt ieteikumu par šādiem jautājumiem. Ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji var izmantot informāciju par šo atbilstības prasību ievērošanu, piemēram, Uzticamas žurnālistikas iniciatīvas mašīnlasāmā standarta, kas izstrādāts Eiropas Standartizācijas komitejas aizgādībā, vai citu attiecīgu rīcības kodeksu ievērošanu. Minētajam mehānismam nevajadzētu atturēt ļoti lielas tiešsaistes platformas no ES Prakses kodeksa dezinformācijas jomā brīvprātīgās apņemšanās Nr. 22 parakstīšanas vai no tādu pasākumu veikšanas, kuru mērķis ir veicināt mediju pakalpojumu pamanāmību un atrodamību savās ieteikumu sistēmās, ko nodrošina mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri uzskatāmi ievēro profesionālos un ētikas standartus žurnālistikas jomā. Šajā ziņā profesionālai un ētiskai žurnālistikai varētu izstrādāt ISO standartus, kam par etalonu varētu kalpot, piemēram, Uzticamas žurnālistikas iniciatīva. Komisijas izdotās vadlīnijas, kas izstrādātas, apspriežoties ar padomi, var noderēt, veicinot tādas funkcionalitātes efektīvu īstenošanu, arī jautājumos par kārtību, kādā attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistās deklarāciju pārskatīšanā, par apspriešanos attiecīgā gadījumā ar iedibinājuma valsts regulatoru un par vēršanos pret ļaunprātīgu funkcionalitātes izmantošanu.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
(34) Šajā regulā tiek atzīta pašregulācijas mehānismu nozīme mediju pakalpojumu sniegšanā ļoti lielās tiešsaistes platformās. Tās ir brīvprātīgas iniciatīvas, piemēram, rīcības kodeksu veidā, kas ļauj mediju pakalpojumu sniedzējiem vai to pārstāvjiem savā starpā un savām vajadzībām pieņemt vienotas vadlīnijas, arī par ētikas standartiem, kļūdu labošanu vai sūdzību izskatīšanu. Stabila, iekļaujoša un plaši atzīta mediju pašregulācija ir efektīva mediju pakalpojumu kvalitātes un profesionalitātes garantija, un tai ir būtiska nozīme redakcionālās neaizskaramības nosargāšanā.
(34) Šajā regulā ir atzīts, cik svarīgi ir kopregulēšanas un pašregulēšanas mehānismi, kas ir juridiski atzīti attiecīgajā mediju nozarē vienā vai vairākās dalībvalstīs saistībā ar mediju pakalpojumu sniegšanu ļoti lielās tiešsaistes platformās. Tās ir brīvprātīgas iniciatīvas, piemēram, rīcības kodeksu veidā, kas ļauj mediju pakalpojumu sniedzējiem vai to pārstāvjiem savā starpā un savām vajadzībām pieņemt vienotas vadlīnijas, arī par ētikas standartiem, kļūdu labošanu vai sūdzību izskatīšanu. Stabila, iekļaujoša un plaši akceptēta mediju kopregulēšana un pašregulēšana ir efektīva mediju pakalpojumu kvalitātes un profesionalitātes garantija, un tai ir būtiska nozīme redakcionālās neaizskaramības nosargāšanā.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
(35) Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem, lai vienotos par nepamatotu ierobežojumu atcelšanu un turpmāku novēršanu, būtu jāsadarbojas ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri ievēro uzticamības un pārredzamības standartus un uzskata, ka ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji bieži bez pietiekama pamatojuma nosaka viņu sagādātā satura ierobežojumus. Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem tādā viedokļu apmaiņā jāiesaistās labā ticībā, īpašu uzmanību pievēršot mediju brīvības un informācijas brīvības aizsardzībai.
(35) Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem, lai vienotos par nepamatotu ierobežojumu atcelšanu un turpmāku novēršanu, būtu jāsadarbojas ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri ievēro uzticamības un pārredzamības standartus un uzskata, ka ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji bieži bez pietiekama pamatojuma nosaka viņu sagādātā satura ierobežojumus. Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem tādā viedokļu apmaiņā jāiesaistās labā ticībā, īpašu uzmanību pievēršot mediju brīvības un informācijas brīvības aizsardzībai. Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājam un mediju pakalpojumu sniedzējam neizdodas panākt izlīgumu, mediju pakalpojumu sniedzējs var iesniegt sūdzību sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas struktūrā saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 35.a apsvērums (jauns)
(35a) Šīs regulas nozīmē satura ierobežošanas pienākumiem nebūtu jāliedz ļoti lielām tiešsaistes platformām cīnīties pret dezinformāciju vai aizsargāt nepilngadīgos. Šajā sakarībā pienākumiem nevajadzētu attiekties uz tādiem gadījumiem kā satura pazemināšana, marķēšana vai tā pamanāmības izpludināšana (piemēram, attēlu aizmiglošana), ja šie pasākumi atbilst dezinformācijas apkarošanas prakses kodeksam un citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem. Vienlaikus būtu jāatzīst, ka pakalpojumi, kas darbojas bezpeļņas nolūkā, piemēram, tiešsaistes enciklopēdijas, kā arī izglītības un zinātnes repozitoriji, 17. panta nolūkā nebūtu jāuzskata par ļoti lielām tiešsaistes platformām.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
(36) Pamatojoties uz ERGA noderību ES dezinformācijas apkarošanas prakses kodeksa parakstītāju atbilstības uzraudzībā, padomei vismaz reizi gadā būtu jāsarīko strukturēts dialogs starp ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem, mediju pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai veicinātu piekļuvi dažādiem neatkarīgu mediju piedāvājumiem ļoti lielās tiešsaistes platformās, apspriestu pieredzi un paraugpraksi saistībā ar šīs regulas attiecīgo noteikumu piemērošanu un uzraudzītu, kā tiek ievērotas pašregulācijas iniciatīvas, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrību no kaitīga satura, arī tādu, kuru mērķis ir apkarot dezinformāciju. Novērtējot sistēmiskas un briestošas problēmas visā Savienībā saskaņā ar Regulu (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu akts], Komisija attiecīgā gadījumā var izskatīt ziņojumus par minēto strukturēto dialogu rezultātiem un lūgt padomi to šai darbā atbalstīt.
(36) Pamatojoties uz ERGA noderību ES dezinformācijas apkarošanas prakses kodeksa parakstītāju atbilstības uzraudzībā, padomei, iesaistot ekspertu grupu, vismaz reizi gadā būtu jāsarīko strukturēts dialogs starp ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, ļoti lielu meklētājprogrammu nodrošinātājam, mediju pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp no faktu pārbaudes organizācijām, lai veicinātu piekļuvi dažādiem neatkarīgu mediju piedāvājumiem ļoti lielās tiešsaistes platformās un ļoti lielās meklētājprogrammās, apspriestu pieredzi un paraugpraksi saistībā ar šīs regulas attiecīgo noteikumu piemērošanu, uzraudzītu, kā tiek ievērotas pašregulācijas iniciatīvas, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrību no kaitīga satura, arī tādu, kuru mērķis ir apkarot dezinformāciju, kā arī izvērtētu šādu iniciatīvu vai satura moderācijas politikas iespējamo negatīvo ietekmi uz mediju brīvību un plurālismu. Novērtējot sistēmiskas un briestošas problēmas visā Savienībā saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065, Komisija attiecīgā gadījumā var izskatīt ziņojumus par minēto strukturēto dialogu rezultātiem un lūgt padomi un ekspertu grupu to šai darbā atbalstīt.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
(37) Audiovizuālo mediju pakalpojumu saņēmējiem jābūt iespējai faktiski atbilstoši tam, kam dod priekšroku, izvēlēties audiovizuālo saturu ko skatīties. To brīvību šajā jomā tomēr var ierobežot mediju nozares komercprakse, proti, nolīgumi par satura prioritarizēšanu starp ierīču ražotājiem vai lietotājsaskarņu sagādātājiem, kuri regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem, piemēram, viedtelevīzijai, un to izmantošanu, un mediju pakalpojumu sniedzējiem. Prioritarizēt var, piemēram, ierīces sākumekrānā ar aparatūru vai programmatūras īsceļiem, lietotnēm un meklēšanas zonām, kas iespaido saņēmēju uzvedību skatoties un var viņus nepamatoti pamudināt citu starpā dot priekšroku noteiktiem audiovizuālo mediju piedāvājumiem. Pakalpojumu saņēmējiem jābūt iespējai vienkārši un lietotājam ērti mainīt ierīces vai lietotājsaskarnes noklusējuma iestatījumus, kas regulē un vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu, neskarot pasākumus, kuri nodrošina vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību, īstenojot Direktīvas 2010/13/EK 7.a pantu, un tiek veikti, sekojot leģitīmiem sabiedriskās kārtības apsvērumiem.
(37) Audiovizuālo mediju pakalpojumu lietotājiem vajadzētu būt iespējai faktiski atbilstoši tam, kam dod priekšroku, izvēlēties audio un audiovizuālo saturu ko klausīties vai skatīties. To brīvību šajā jomā tomēr var ierobežot mediju nozares komercprakse, proti, nolīgumi par satura prioritarizēšanu starp ierīču ražotājiem vai lietotājsaskarņu sagādātājiem, kuri regulē vai vada piekļuvi audio un audiovizuālo mediju pakalpojumiem, piemēram, viedtelevīzijai vai automašīnu audio sistēmām, un to izmantošanu, un mediju pakalpojumu sniedzējiem. Prioritarizēt var, piemēram, ierīces sākumekrānā ar aparatūru, tostarp tālvadības ierīcēm, vai programmatūras īsceļiem, lietotnēm un meklēšanas zonām, kas iespaido saņēmēju uzvedību skatoties un var viņus nepamatoti pamudināt citu starpā dot priekšroku noteiktiem audio un audiovizuālo mediju piedāvājumiem. Audiovizuālo mediju pakalpojumu lietotājiem vajadzētu būt iespējai lietotājsaskarnē vai ierīcēs, kuras regulē un vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu, neskarot pasākumus, kuri nodrošina vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību, jo īpaši pasākumus, ar kuriem tiek īstenots Direktīvas 2010/13/ES 7.a un 7.b pants, un tiek veikti, sekojot leģitīmiem sabiedriskās kārtības apsvērumiem, vienkārši un lietotājam ērti mainīt iestatījumus un noklusējuma izkārtojumu, tostarp audiovizuālo mediju pakalpojumus vai lietotņu, kas ļauj lietotājiem piekļūs šādiem pakalpojumiem, konfigurāciju.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns)
(37a) Mediju pakalpojumu lietotāji arvien biežāk saskaras ar grūtībām identificēt, kuram ir redakcionāla atbildība par mediju pakalpojumiem, ko viņi lieto, jo īpaši, ja viņi piekļūt tiem, izmantojot savienotas ierīces, lietotājsaskarnes vai tiešsaistes platformas. Ja netiek skaidri norādīta redakcionālā atbildība par mediju saturu vai pakalpojumiem (piemēram, nepareizi attiecinot vai noņemot logotipu, preču zīmi vai citas iezīmes), mediju pakalpojumu lietotājiem tiek liegta iespēja saprast un izvērtēt informāciju, ko viņi saņem. Tāpēc būtu jānodrošina iespēja mediju pakalpojumu lietotājiem viegli identificēt mediju pakalpojumu sniedzēju, kuram ir redakcionāla atbildība par attiecīgo mediju pakalpojumu visās ierīcēs un lietotājsaskarnēs, kas kontrolē vai pārvalda piekļuvi mediju pakalpojumiem un to izmantošanu.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 37.b apsvērums (jauns)
(37b) Uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem attiecas dažādi pienākumi, lai sasniegtu sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, atbalstītu kultūras daudzveidību un plurālistisku mediju vidi. Tāpēc ir būtiski ierīču dizainu izstrādāt tā, ka tiek nodrošināta objektīva piekļuve audiovizuālo mediju pakalpojumiem visā to dažādībā gan no skatītāju, gan arī mediju pakalpojumu sniedzēju perspektīvas. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš ierīču ražotāju izvēles ietekmei attiecībā uz tālvadības ierīču konstrukciju. Tāpēc standarta variantā televizora tālvadības pultīm vajadzētu būt aprīkotām ar ciparu tastatūrām, lai izvairītos no tā, ka lietotāji kļūst nepamatoti atkarīgi no iekārtu ražotāju izstrādātām lietotājsaskarnēm.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
(38) Mediju pakalpojumu sniedzēju darbību iekšējā tirgū var negatīvi ietekmēt atšķirīgi leģislatīvi, regulatīvi vai administratīvi pasākumi. To vidū ir, piemēram, noteikumi, kas ierobežo mediju uzņēmumu piederību citiem uzņēmumiem, kuri darbojas mediju nozarē vai ar medijiem nesaistītās nozarēs; tie ietver arī lēmumus, kas saistīti ar licencēšanu, atļauju izdošanu vai iepriekšēju paziņošanu mediju pakalpojumu sniedzējiem. Lai mazinātu to iespējamo negatīvo ietekmi uz iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību un uzlabotu juridisko noteiktību, ir svarīgi, lai tādi pasākumi atbilst objektīva pamatojuma, pārredzamības, nediskriminēšanas un proporcionalitātes principiem.
(38) Dažādi leģislatīvi, regulatīvi vai administratīvi pasākumi var negatīvi ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību attiecībā uz to mediju pakalpojumu sniegšanu vai darbību iekšējā tirgū. Šādi pasākumi var būt daudzveidīgi, piemēram, noteikumi, kas ierobežo mediju uzņēmumu piederību citiem uzņēmumiem, kuri darbojas mediju nozarē vai ar medijiem nesaistītās nozarēs. Tie ietver arī lēmumus, kas saistīti ar licencēšanu, piemēram, par mediju pakalpojumu sniedzēju licenču anulēšanu vai liegšanu tās atjaunot vai jebkādā veidā nepamatoti bloķēt vai ierobežot pakalpojumu sniedzēju spēju pārraidīt, izdrukāt vai citādi izplatīt saturu, un lēmumus, kas saistīti ar atļauju piešķiršanu vai iepriekšēju paziņošanu mediju pakalpojumu sniedzējiem. Lai mazinātu to iespējamo negatīvo ietekmi uz mediju plurālismu, redakcionālo neatkarību un iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību un lai uzlabotu juridisko noteiktību, ir svarīgi, ka tādi pasākumi mazina negatīvo ietekmi uz mediju pakalpojumu sniedzēju darbību un atbilst objektīva pamatojuma, pārredzamības, nediskriminēšanas un proporcionalitātes principiem. Visi pasākumi, kas negatīvi ietekmē mediju plurālismu, redakcionālo neatkarību vai mediju pakalpojumu sniedzēju darbības, tostarp gadījumos, kad tie ir saistīti ar Savienības tiesību aktu, piemēram, Direktīvas 2010/13/ES, īstenošanu, būtu jāpaziņo mediju pakalpojumu sniedzējiem labu laiku pirms to pieņemšanas, lai novērstu iespējamus traucējumus un dotu mediju pakalpojumu sniedzējiem pietiekami daudz laika novērtēt šādu pasākumu ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo brīvību. Prasības paziņot šādus pasākumus mērķis nav ietekmēt valsts pasākumus, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/13/ES, ciktāl tie neietekmē mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, valsts pasākumus, kas veikti saskaņā ar LESD 167. pantu, valsts pasākumus, kas veikti, lai popularizētu Eiropas darbus, vai valsts pasākumus, kurus citādi reglamentē valsts atbalsta noteikumi.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
(39) Ir arī būtiski, lai padome būtu pilnvarota pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumu, ja iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību var ietekmēt valsts pasākumi. Tā ir, piemēram, gadījumā, kad administratīvs valsts pasākums ir adresēts mediju pakalpojumu sniedzējam, kurš sniedz pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai kad attiecīgais mediju pakalpojumu sniedzējs minētajā dalībvalstī būtiski ietekmē sabiedriskās domas veidošanos.
(39) Ir arī būtiski, lai padome būtu pilnvarota pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniegt atzinumu, ja valsts pasākumi var skart iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību vai ietekmēt mēdiju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Tā ir, piemēram, gadījumā, kad administratīvs valsts pasākums ir adresēts mediju pakalpojumu sniedzējam, kurš sniedz pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai kad attiecīgais mediju pakalpojumu sniedzējs minētajā dalībvalstī būtiski ietekmē sabiedriskās domas veidošanos. Mediju pakalpojumu sniedzējam, kuru šāds pasākums skar individuāli un tieši, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai padome par minēto pasākumu sagatavo atzinumu.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
(40) Medijiem ir izšķirīga nozīme sabiedriskās domas veidošanā un palīdzībā pilsoņiem iesaistīties demokrātiskajos procesos. Tāpēc dalībvalstīm savās tiesību sistēmās būtu jāparedz noteikumi un procedūras, kas nodrošina mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanu, kas varētu būtiski ietekmēt mediju plurālismu vai redakcionālo neatkarību. Tādi noteikumi un procedūras var ietekmēt mediju pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, un tiem jābūt pienācīgi strukturētiem un pārredzamiem, objektīviem, samērīgiem un nediskriminatīviem. Mediju tirgus koncentrācijas, uz kurām tādi noteikumi attiecas, jāsaprot kā tādas, kas aptver koncentrācijas, kuru rezultātā vienas vienīgas vienības kontrolē vai būtiskās interesēs būtu mediju pakalpojumi, kam ir būtiska ietekme sabiedriskās domas veidošanā attiecīgajā mediju tirgū, mediju apakšnozarē vai dažādās mediju nozarēs vienā vai vairākās dalībvalstīs. Svarīgs kritērijs, kas jāņem vērā, ir konkurējošu viedokļu samazināšanās šajā tirgū koncentrācijas rezultātā.
(40) Medijiem ir izšķirīga nozīme sabiedriskās domas veidošanā un iedzīvotāju iespējošanā piekļūt atbilstīgajai informācijai, lai viņi varētu iesaistīties demokrātiskajos procesos. Tāpēc dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jāparedz noteikumi un procedūras, kas ļautu kvalitatīvi novērtēt mediju tirgus koncentrācijas, kuras varētu būtiski ietekmēt mediju plurālismu vai redakcionālo neatkarību. Tādi noteikumi un procedūras var ietekmēt mediju pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, un tiem jābūt pienācīgi strukturētiem un pārredzamiem, objektīviem, samērīgiem un nediskriminatīviem. Mediju tirgus koncentrācijas, uz kurām tādi noteikumi attiecas, jāsaprot kā tādas, kas aptver koncentrācijas, kuru rezultātā vienas vienīgas vienības kontrolē vai būtiskās interesēs būtu mediju pakalpojumi, kam ir būtiska ietekme sabiedriskās domas veidošanā, tostarp ļoti lielas tiešsaistes platformas, kurās ievietots mediju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātais saturs un kuras kontrolē piekļuvi mediju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajam saturam un tā pamanāmību attiecīgajā mediju tirgū, mediju apakšnozarē vai dažādās mediju nozarēs vienā vai vairākās dalībvalstīs. Svarīgs kritērijs, kas jāņem vērā, ir konkurējošu viedokļu samazināšanās šajā tirgū koncentrācijas rezultātā. Turklāt sabiedriskās domas veidošanā būtiska nozīme ir vietējā un reģionālā līmeņa mediju tirgus dalībniekiem. Tāpēc ir jāņem vērā spēcīgas, plurālistiskas un labi finansētas vietējo un reģionālo mediju ekosistēmas ilgtspēja, jo īpaši novērtējot mediju tirgus koncentrācijas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt šādus noteikumus un procedūras, lai novērstu mediju īpašumtiesību koncentrāciju un politiskās varas interešu konfliktus, kas negatīvi ietekmē konkurences brīvību, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un mēdiju plurālismu.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
(41) Regulatīvajām valsts iestādēm vai struktūrām, kurām ir specifiskas ekspertu zināšanas mediju plurālisma jomā un kuras pašas nav izraudzītās iestādes jeb struktūras, būtu jāiesaistās, kad tiek vērtēta mediju tirgus koncentrāciju ietekme uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Lai veicinātu juridisko noteiktību un nodrošinātu, ka noteikumi un procedūras patiešām ir vērstas uz mediju plurālisma un redakcionālās neatkarības aizsardzību, ir svarīgi iepriekš noteikt objektīvus, nediskriminatīvus un samērīgus kritērijus, pēc kuriem izziņojama un novērtējama mediju tirgus koncentrāciju ietekme uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību.
(41) Regulatīvajām valsts iestādēm vai struktūrām vai attiecīgā gadījumā pašregulējuma struktūrām, kurām ir specifiskas ekspertu zināšanas mediju plurālisma jomā un kuras pašas nav izraudzītās iestādes jeb struktūras, būtu aktīvi jāiesaistās, kad tiek vērtēta mediju tirgus koncentrāciju ietekme uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Lai veicinātu juridisko noteiktību un nodrošinātu, ka noteikumi un procedūras patiešām ir vērstas uz mediju plurālisma un redakcionālās neatkarības aizsardzību, ir svarīgi iepriekš noteikt atbilstīgus termiņus un objektīvus, nediskriminatīvus un samērīgus kritērijus, pēc kuriem izziņojama un novērtējama mediju tirgus koncentrāciju ietekme uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 42. apsvērums
(42) Ja mediju tirgus koncentrācija būs koncentrācija, ko aptver Padomes Regula (EK) Nr. 139/200455, tad, piemērojot šo regulu vai noteikumus un procedūras, ko dalībvalstis būs pieņēmušas uz šīs regulas pamata, netiks ietekmēta Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošana. Tāpēc visiem pasākumiem, ko izraudzītās vai iesaistītās regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras veic, pamatojoties uz novērtējumu par mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, jābūt vērstiem uz likumīgo interešu aizsardzību Regulas (EK) Nr. 139/200421. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē un jāatbilst Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem un citiem noteikumiem.
(42) Ja mediju tirgus koncentrācija būs koncentrācija, ko aptver Padomes Regula (EK) Nr. 139/200455, tad, piemērojot šo regulu vai noteikumus un procedūras, ko dalībvalstis būs pieņēmušas uz šīs regulas pamata, netiks ietekmēta Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošana. Tāpēc visiem pasākumiem, ko izraudzītās vai iesaistītās regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras veic, pamatojoties uz novērtējumu par mediju tirgus koncentrācijām, kas varētu ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, jābūt vērstiem uz likumīgo interešu aizsardzību Regulas (EK) Nr. 139/2004 21.panta 4.punkta trešās daļas nozīmē un jāatbilst Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem un citiem noteikumiem.
__________________
__________________
55 Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1.–22. lpp.).
55 Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1.–22. lpp.).
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 43. apsvērums
(43) Kad koncentrācijas, par kurām jāziņo, var ietekmēt iekšējā mediju tirgus darbību, padomei jābūt pilnvarotai sniegt atzinumus par izraudzīto vai iesaistīto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru lēmumu vai atzinumu projektiem. Tā būtu, piemēram, gadījumā, kad koncentrācija ietver vismaz vienu uzņēmumu, kurš iedibināts citā dalībvalstī vai darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai ja tās rezultātā mediju pakalpojumu sniedzējiem attiecīgajā mediju tirgū ir būtiska ietekme uz sabiedriskās domas veidošanu. Bez tam, ja attiecīgās valsts iestādes vai struktūras nav novērtējušas koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību vai ja regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras nav apspriedušās ar padomi par doto mediju tirgus koncentrāciju, bet tiek uzskatīts, ka mediju tirgus koncentrācija var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību, padomei jābūt iespējai pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumu. Katrā gadījumā Komisijai paliek iespēja pēc padomes izstrādātajiem atzinumiem sniegt pašai savu atzinumu.
(43) Kad koncentrācijas, par kurām jāziņo, var ietekmēt iekšējā mediju tirgus darbību, padomei jābūt pilnvarotai sniegt atzinumus par izraudzīto vai iesaistīto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru lēmumu vai atzinumu projektiem. Tā būtu, piemēram, gadījumā, kad koncentrācija ietver vismaz vienu uzņēmumu, kurš iedibināts citā dalībvalstī vai darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai ja tās rezultātā mediju pakalpojumu sniedzējiem attiecīgajā mediju tirgū ir būtiska ietekme uz sabiedriskās domas veidošanu. Bez tam, ja attiecīgās valsts iestādes vai struktūras nav novērtējušas koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību vai ja regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras nav apspriedušās ar padomi par doto mediju tirgus koncentrāciju, bet tiek uzskatīts, ka mediju tirgus koncentrācija var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību, padomei jābūt iespējai pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumu. Katrā gadījumā Komisijai paliek iespēja pēc padomes izstrādātajiem atzinumiem sniegt pašai savu atzinumu.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 44. apsvērums
(44) Lai nodrošinātu plurālistiskus mediju tirgus, valstu iestādēm jeb struktūrām un padomei būtu jāņem vērā virkne kritēriju. Galvenokārt būtu jāapsver ietekme uz mediju plurālismu, it īpaši iedarbība uz sabiedriskās domas veidošanu, ņemot vērā tiešsaistes vidi. Vienlaikus jāapsver, vai pēc attiecīgās mediju tirgus koncentrācijas attiecīgajos tirgos turpinās līdzās pastāvēt citi mediji, kas nodrošina atšķirīgu un alternatīvu saturu. Redakcionālās neatkarības aizsardzības pasākumu novērtējumā jāietver iespējamā riska pārbaude – vai potenciālais īpašnieks, vadība vai pārvaldes struktūra nevarēs nepamatoti iejaukties iegūtā vai pievienotā vienuma individuālajos redakcionālajos lēmumos. Jāņem vērā arī esošie vai paredzētie iekšējie aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir iesaistītajos mediju uzņēmumos saglabāt atsevišķu redakcionālu lēmumu neatkarību. Novērtējot iespējamo ietekmi, jāņem vērā arī attiecīgās koncentrācijas ietekme uz koncentrācijai pakļauto vienību ekonomisko ilgtspēju un tas, vai koncentrācijas neesības gadījumā tie būtu ekonomiski ilgtspējīgi tādā nozīmē, ka vidējā termiņā spēj tirgū turpināt sniegt un attīstīt finansiāli dzīvotspējīgus, ar pietiekamiem resursiem apgādātus un tehnoloģiski pielāgotus kvalitatīvus mediju pakalpojumus.
(44) Lai nodrošinātu plurālistiskus mediju tirgus, valstu iestādēm jeb struktūrām un padomei būtu jāņem vērā virkne kritēriju. Galvenokārt būtu jāapsver ietekme uz mediju plurālismu, it īpaši iedarbība uz sabiedriskās domas veidošanu, ņemot vērā tiešsaistes vidi. Vienlaikus jāapsver, vai pēc attiecīgās mediju tirgus koncentrācijas attiecīgajos tirgos turpinās līdzās pastāvēt citi mediji, kas nodrošina atšķirīgu un alternatīvu saturu. Redakcionālās neatkarības aizsardzības pasākumu novērtējumā jāietver iespējamā riska pārbaude– vai potenciālais īpašnieks, vadība vai pārvaldes struktūra nevarēs nepamatoti iejaukties iegūtā vai pievienotā vienuma redakcionālajos lēmumos. Jāņem vērā arī esošie vai paredzētie iekšējie aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir iesaistītajos mediju uzņēmumos saglabāt redakcionālu lēmumu neatkarību. Turklāt, nosakot mediju vispārējo klimatu un attiecīgās mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, būtu jāņem vērā Komisijas gada ziņojuma par tiesiskumu rezultāti, kas izklāstīti nodaļās par preses brīvību, kā arī riska novērtējums, ko katru gadu veic mediju uzraudzības pasākumi. Novērtējot iespējamo ietekmi, jāņem vērā arī attiecīgās koncentrācijas ietekme uz koncentrācijai pakļauto vienību ekonomisko ilgtspēju un tas, vai koncentrācijas neesības gadījumā tie būtu ekonomiski ilgtspējīgi tādā nozīmē, ka vidējā termiņā spēj tirgū turpināt sniegt un attīstīt finansiāli dzīvotspējīgus, ar pietiekamiem resursiem apgādātus un tehnoloģiski pielāgotus kvalitatīvus mediju pakalpojumus.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 45. apsvērums
(45) Skatītāju auditorijas mērījumiem ir tieša ietekme uz reklāmas, kas ir galvenais mediju nozares ieņēmumu avots, piešķiršanu un cenām. Tas ir būtisks instruments, lai novērtētu mediju satura sniegumu un izprastu auditorijas vēlmes, lai plānotu turpmāko satura veidošanu. Līdz ar to mediju tirgus dalībniekiem, it īpaši mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem, jābūt iespējai paļauties uz objektīviem auditorijas datiem, ko dod pārredzami, objektīvi un pārbaudāmi auditorijas mērīšanas risinājumi. Tomēr daži jauni dalībnieki, kas parādījušies mediju ekosistēmā, sniedz paši savus mērīšanas pakalpojumus, nesniedzot informāciju par metodiku. Tas var radīt informācijas asimetriju mediju tirgus dalībnieku vidū un iespējamus tirgus izkropļojumus, kaitējot mediju pakalpojumu sniedzēju iespēju vienlīdzībai tirgū.
(45) Skatītāju auditorijas mērījumiem ir tieša ietekme uz reklāmas, kas ir galvenais mediju nozares ieņēmumu avots, piešķiršanu un cenām. Tas ir būtisks instruments, lai novērtētu mediju satura sniegumu un izprastu auditorijas vēlmes, lai plānotu turpmāko satura veidošanu. Līdz ar to mediju tirgus dalībniekiem, it īpaši mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem, jābūt iespējai paļauties uz objektīviem un salīdzināmiem auditorijas datiem, ko dod pārredzami, objektīvi un pārbaudāmi auditorijas mērīšanas risinājumi. Šādiem risinājumiem būtu jāatbilst Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumiem. Tomēr daži jauni dalībnieki, kas parādījušies mediju ekosistēmā, piemēram, ļoti lielas tiešsaistes platformas, sniedz patentētus mērīšanas pakalpojumus, nesniedzot informāciju par metodiku. Tas var radīt auditorijas datus, kas nav salīdzināmi, informācijas asimetriju mediju tirgus dalībnieku vidū un iespējamus tirgus izkropļojumus, kaitējot mediju pakalpojumu sniedzēju iespēju vienlīdzībai tirgū.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 46. apsvērums
(46) Lai uzlabotu auditorijas mērīšanas metodikas pārbaudāmību un uzticamību, it īpaši tiešsaistē, būtu jānosaka pārredzamības pienākumi tiem auditorijas mērīšanas sistēmu nodrošinātājiem, kuri neievēro nozares kritērijus, par kuriem panākta vienošanās attiecīgajās pašregulēšanas struktūrās. Saskaņā ar šiem pienākumiem šādiem dalībniekiem pēc pieprasījuma un iespēju robežās būtu jāsniedz reklāmdevējiem un mediju pakalpojumu sniedzējiem vai personām, kas rīkojas to uzdevumā, informācija, kurā aprakstīta auditorijas mērīšanai izmantotā metodika. Tāda informācija varētu būt tādu elementu sniegšana kā izmērītā parauga lielums, mērāmo rādītāju definīcija, metrika, mērīšanas metodes un kļūdas robeža, kā arī mērījumu periods. Šajā regulā noteiktie pienākumi neskar pienākumus, kas attiecas uz auditorijas mērīšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulu 2019/1150 vai Regulu (ES) 2022/XX [Digitālo tirgu akts], arī ne tos, kas attiecas uz kategorizēšanu vai savu ražojumu prioritarizēšanu.
(46) Lai uzlabotu auditorijas mērīšanas metodikas pārbaudāmību, salīdzināmību un uzticamību, it īpaši tiešsaistē, būtu jānosaka pārredzamības pienākumi tiem auditorijas mērīšanas sistēmu nodrošinātājiem, kuri neievēro nozares kritērijus, par kuriem panākta vienošanās attiecīgajās pašregulēšanas struktūrās. Auditorijas mērīšana principā būtu jāveic saskaņā ar plaši atzītiem nozares pašregulācijas mehānismiem. Saskaņā ar šiem pienākumiem šādiem dalībniekiem pēc pieprasījuma un iespēju robežās būtu jāsniedz reklāmdevējiem un mediju pakalpojumu sniedzējiem vai personām, kas rīkojas to uzdevumā, informācija, kurā aprakstīta auditorijas mērīšanai izmantotā metodika. Tāda informācija varētu būt tādu elementu sniegšana kā izmērītā parauga lielums, mērāmo rādītāju definīcija, metrika, mērīšanas metodes un kļūdas robeža, mērījumu periods un mērīšanas tvērums. Turklāt patentētu auditorijas mērīšanas sistēmu nodrošinātājiem būtu jāsniedz mediju pakalpojumu sniedzējiem anonimizēti dati, tostarp neapkopoti dati, nozares standarta un salīdzināmā veidā. Šādiem datiem vajadzētu būt vismaz tikpat detalizētiem kā datiem no nozares atzītiem pašregulācijas mehānismiem. Šajā regulā noteiktie pienākumi neskar auditorijas tiesības uz savu persondatu aizsardzību, kā paredz Pamattiesību hartas 8. pants un Eiropas Parlamenta un Komisijas Regula (ES) 2016/6791a, un pienākumus, kas attiecas uz auditorijas mērīšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulu 2019/1150 vai Regulu (ES) 2022/1925, arī ne tos, kas attiecas uz kategorizēšanu vai savu ražojumu prioritarizēšanu vai uz uzņēmumu komercnoslēpuma aizsardzību, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/943 2. pantā.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 47. apsvērums
(47) Rīcības kodeksi, ko izstrādājuši auditorijas mērīšanas sistēmu piegādātāji vai to pārstāvības organizācijas vai apvienības, var veicināt efektīvu šīs regulas piemērošanu, tādēļ to izstrāde jāveicina. Augstu kvalitātes standartu veicināšanai auditorijas mērīšanas jomā jau ir izmantota pašregulācija. Tās turpmāko attīstību var uzskatīt par efektīvu līdzekli, ar kuru panākt nozares vienošanos par praktiskiem risinājumiem, kas nodrošinātu auditorijas mērīšanas sistēmu un to metodikas atbilstību pārredzamības, objektivitātes, iekļaušanas, proporcionalitātes, nediskriminācijas un pārbaudāmības principiem. Izstrādājot tādus rīcības kodeksus, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un, galvenais, ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, īpaši varētu ņemt vērā mediju nozares augošo digitalizāciju un mērķi panākt mediju tirgus dalībniekiem vienlīdzīgas konkurences apstākļus.
(47) Rīcības kodeksi, ko sadarbībā ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, tos pārstāvošajām organizācijām, tiešsaistes platformām un citām ieinteresētajām personām izstrādājuši auditorijas mērīšanas sistēmu piegādātāji vai to pārstāvības organizācijas vai apvienības, var veicināt efektīvu šīs regulas piemērošanu, tādēļ to izstrāde jāveicina. Augstu kvalitātes standartu veicināšanai auditorijas mērīšanas jomā jau tiek izmantoti nozares plaši atzīti pašregulācijas mehānismi. Turklāt šādi pašregulācijas mehānismi, ko dēvē par apvienotajām nozares komitejām, spēj nodrošināt auditorijas mērījumu objektivitāti un auditorijas mērījumu datu salīdzināmību. Šādu mehānismu nekonsekventa izmantošana dalībvalstīs varētu negatīvi ietekmēt reklāmu. Tādēļ šādu mehānismu pieņemšana būtu jāveicina valsts līmenī. Pašregulācijas mehānismu turpmāko attīstību, tostarp ar valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru palīdzību, var uzskatīt par efektīvu līdzekli, ar kuru panākt nozares vienošanos par praktiskiem risinājumiem, kas nodrošinātu auditorijas mērīšanas sistēmu un to metodikas atbilstību pārredzamības, objektivitātes, iekļaušanas, proporcionalitātes, nediskriminācijas, salīdzināmības un pārbaudāmības principiem. Izstrādājot tādus rīcības kodeksus, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un, galvenais, ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, īpaši varētu ņemt vērā mediju nozares augošo digitalizāciju un mērķi panākt mediju tirgus dalībniekiem vienlīdzīgas konkurences apstākļus.
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 48. apsvērums
(48) Svarīgs ienākumu avots, kas veicina ekonomisko ilgtspēju, daudziem mediju pakalpojumu sniedzējiem ir valsts reklāma. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas iekšējā tirgū, tās pieejamība ir nediskriminatīvi nodrošināma ikkatram ikvienas dalībvalsts mediju pakalpojumu sniedzējam, kurš spēj pienācīgi uzrunāt dažus vai visus attiecīgos sabiedrības locekļus. Valsts reklāma turklāt var padarīt mediju pakalpojumu sniedzējus neaizsargātus pret nepamatotu valsts ietekmi, kaitējot pakalpojumu sniegšanas brīvībai un pamattiesībām. Tāpēc nepārredzama un neobjektīva valsts reklāmas piešķiršana ir spēcīgs rīks, ar ko tiek īstenota ietekme vai “notverti” mediju pakalpojumu sniedzēji. Valsts reklāmas izplatīšanu un pārredzamību dažos aspektos regulē neviengabalains regulējums ar medijiem specifiskiem pasākumiem un vispārīgām publiskā iepirkuma tiesību normām, kas tomēr var neaptvert visus valsts reklāmas izdevumus un nesniegt pietiekamu aizsardzību pret voluntāru vai neobjektīvu izplatīšanu. Tā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES56 neattiecas uz publiskiem pakalpojumu līgumiem par audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem paredzētu programmu materiālu iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražojumu. Medijiem specifiskie noteikumi par valsts reklāmu, ja tādi ir, dalībvalstīs ievērojami atšķiras.
(48) Svarīgs ienākumu avots, kas veicina ekonomisko ilgtspēju, daudziem mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir valsts reklāmai un pirkumiem paredzēti publiski fondi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas iekšējā tirgū, šādu fondu pieejamība ir nediskriminatīvi nodrošināma ikkatram ikvienas dalībvalsts mediju pakalpojumu sniedzējam, tiešsaistes platformu nodrošinātājam un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājam, kurš spēj pienācīgi uzrunāt dažus vai visus attiecīgos sabiedrības locekļus. Turklāt publiskie līdzekļi, kas paredzēti valsts reklāmai un pirkumiem no struktūrām, kas saistītas ar valsti, piemēram, valstij piederošiem uzņēmumiem, jo īpaši finansējuma vai preču vai pakalpojumu iegādes veidā, var padarīt mediju pakalpojumu sniedzējus neaizsargātus pret nepamatotu valsts ietekmi vai daļējām interesēm, kaitējot pakalpojumu sniegšanas brīvībai un pamattiesībām. Tāpēc nepārredzama un neobjektīva publisko līdzekļu piešķiršana valsts reklāmai un pirkumiem ir spēcīgs instruments, ar ko ietekmēt mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo brīvību, “sagūstīt” mediju pakalpojumu sniedzējus vai slēpti subsidēt vai finansēt politiski sagūstītus mediju pakalpojumu sniedzējus nolūkā gūt negodīgas politiskas vai komerciālas priekšrocības vai labvēlīgu atspoguļojumu. Tāpēc, lai novērstu šādas situācijas, publiskajiem līdzekļiem, ko publiska iestāde vai valsts kontrolēts vai valstij piederošs uzņēmums novirza vienam mediju pakalpojumu sniedzējam, vienam tiešsaistes platformas nodrošinātājam vai vienam tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, nevajadzētu pārsniegt 15 % no kopējās summas, ko minētā publiskā iestāde vai valsts kontrolēts vai valstij piederošs uzņēmums piešķīris valsts reklāmai visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas valsts līmenī.Valsts reklāmai vai pirkumiem paredzētu publisko līdzekļu izplatīšanu un pārredzamību dažos aspektos regulē neviengabalains regulējums ar medijiem specifiskiem pasākumiem un vispārīgām publiskā iepirkuma tiesību normām, kas nesniedz pietiekamu aizsardzību pret voluntāru vai neobjektīvu izplatīšanu. Tas var radīt informācijas asimetriju, palielināt riskus mediju tirgus dalībniekiem un negatīvi ietekmēt pārrobežu saimniecisko darbību. Piemēram, publisko līdzekļu novirzīšana valdību atbalstošiem medijiem vai labvēlīga atspoguļojuma saņemšana plašsaziņas līdzekļos, izmantojot publiskos izdevumus, kropļo konkurenci, attur no ieguldījumiem iekšējā tirgū un kaitē godīgai konkurencei mediju tirgus ekosistēmā. Tā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES56 neattiecas uz publiskiem pakalpojumu līgumiem par audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem paredzētu programmu materiālu iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražojumu. Medijiem specifiskie noteikumi par valsts reklāmai un pirkumiem paredzētiem publiskiem līdzekļiem, ja tādi ir, dalībvalstīs ievērojami atšķiras.
__________________
__________________
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp.).
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 49. apsvērums
(49) Lai nodrošinātu neizkropļotu konkurenci starp mediju pakalpojumu sniedzējiem un izvairītos no slēptu subsīdiju un nepamatotas politiskās ietekmes riska medijos, ir jānosaka kopīgas pārredzamības, objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminācijas prasības attiecībā uz valsts reklāmas un valsts resursu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem nolūkā iegādāties no tiem preces vai pakalpojumus, kas nav valsts reklāma, ieskaitot prasību publicēt informāciju par valsts reklāmas izdevumu labumguvējiem un iztērētajām summām. Ir svarīgi, lai nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar valsts reklāmu, dalībvalstis saskaņā ar Savienības un valstu noteikumiem par komercnoslēpumu darītu publiski pieejamu elektroniskā formā, kas ir viegli uztverama, piekļūstama un ielādējama. Šī regula neietekmē to valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, kurus piemēro katrā gadījumā atsevišķi.
(49) Lai nodrošinātu neizkropļotu konkurenci starp mediju pakalpojumu sniedzējiem un izvairītos no slēptu subsīdiju un nepamatotas politiskās ietekmes riska medijos, ir jānosaka kopīgas pārredzamības, objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminācijas prasības attiecībā uz valsts finansējuma un valsts resursu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065, ieskaitot prasību publicēt informāciju par valsts finansējuma izdevumu labumguvējiem un iztērētajām summām. Tāpēc valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām ir jāuzrauga publisko līdzekļu piešķiršana valsts reklāmas un pirkumu vajadzībām un jāziņo par to mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem. Ja to pieprasa valsts regulatīvās iestādes vai struktūras, publiskām iestādēm un ar valsti saistītām struktūrām būtu jāsniedz tām papildu informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu publicētās informācijas precizitāti un šādiem valsts publiskajiem līdzekļiem izmantoto kritēriju un procedūru piemērošanu. Ir svarīgi, lai nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar valsts reklāmai un pirkumiem paredzētiem publiskiem līdzekļiem, Savienība un dalībvalstis saskaņā ar Savienības un valstu noteikumiem par komercnoslēpumu darītu publiski pieejamu elektroniskā formā, kas ir viegli uztverama, piekļūstama un ielādējama.Turklāt ir nepieciešams izveidot viegli saprotamus un publiski pieejamus ziņojumus, lai apkopotu visu informāciju par publisko līdzekļu piešķiršanu valsts reklāmas un pirkumu vajadzībām, ko nodrošina mediju pakalpojumu sniedzēji, tiešsaistes platformu nodrošinātāji un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji. Minētajos ziņojumos būtu jāsniedz gada pārskats par publisko līdzekļu kopējo summu, kas paredzēta valsts reklāmai un pirkumiem no valsts struktūrām, tostarp no trešām valstīm, un kas piešķirti katram mediju pakalpojumu sniedzējam, tiešsaistes platformu nodrošinātājam un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājam. Padomei būtu jāsniedz valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām norādījumi attiecībā uz ziņošanu par publisko līdzekļu piešķiršanu valsts reklāmas un pirkumu vajadzībām. Šī regula neietekmē to valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, kurus piemēro katrā gadījumā atsevišķi.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 49.a apsvērums (jauns)
(49a) Publisko iestāžu veikti ārkārtas pasākumi ir nepieciešams veids, kā informēt sabiedrību par riskiem dabas katastrofu vai sanitārtehnisku avāriju, nelaimju vai citos neparedzētos lielos atgadījumos kas var nodarīt ļaunumu nozīmīgai sabiedrības daļai. Krīzes situācijas var mediju nozarē radīt jaunu vai palielināt jau esošo neaizsargātību. Šajā kontekstā publisko līdzekļu piešķiršana ārkārtas paziņojumu pārraidei var padarīt mediju pakalpojumu sniedzējus neaizsargātus pret nepamatotu valsts ietekmi, kaitējot pakalpojumu sniegšanas brīvībai un pamattiesībām. Tā kā krīzes aizvien biežāk paplašinās pāri valstu robežām, bet šādas piešķiršanas noteikumi katrā dalībvalstī ir atšķirīgi, šāda situācija sadrumstalo iekšējo mediju tirgu un rada tajā juridisku nenoteiktību. Tāpēc šādiem piešķīrumiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāatbilst tiem pašiem saskaņotajiem noteikumiem, kas attiecas uz publisko līdzekļu piešķiršanu valsts reklāmas un pirkumu vajadzībām. Tomēr, atzīstot vajadzību pēc steidzamas rīcības krīzes situācijā, būtu jāpiemēro īpaši noteikumi, ļaujot valsts iestādēm, valstij piederošiem vai valsts kontrolētiem uzņēmumiem vai struktūrām izpildīt pārredzamības un ziņošanas pienākumus arī pēc krīzes situācijas beigām.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 50. apsvērums
(50) Līdz ar centieniem uzlabot mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbību būtu regulāri jāuzrauga iekšējā mediju tirgus darbības un noturības apdraudējums. Uzraudzības mērķim jābūt detalizētu datu un kvalitatīvu vērtējumu sniegšanai par mediju pakalpojumu iekšējā tirgus noturību, arī par tirgus koncentrācijas pakāpi valstu un reģionu līmenī un briesmām no ārējas manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās. Tā būtu jāveic neatkarīgi, pamatojoties uz stabilu galveno snieguma rādītāju sarakstu, ko Komisija, apspriežoties ar padomi, izstrādā un regulāri atjaunina. Ņemot vērā apdraudējuma straujo pieaugumu un tehnoloģiskās pārmaiņas iekšējā mediju tirgū, uzraudzībai jāietver uz nākotni vērsti pasākumi, piemēram, noturības testi, kuros novērtē iekšējā mediju tirgus potenciālo noturību, brīdina par mediju plurālisma un redakcionālās neatkarības neaizsargātību un palīdz uzlabot pārvaldību, datu kvalitāti un riska pārvaldību. Uzraudzība būtu pirmām kārtām jāattiecina uz pārrobežu darbības un ieguldījumu apjomu, regulatīvo sadarbību un konverģenci mediju regulējumā, šķēršļiem mediju pakalpojumu sniegšanai, arī digitālajā vidē, kā arī saimniecisko resursu piešķiršanas pārredzamību un taisnīgumu iekšējā mediju tirgū. Tai būtu jāņem vērā arī plašākas tendences iekšējā mediju tirgū un valstu mediju tirgos, kā arī valstu tiesību akti, kas ietekmē mediju pakalpojumu sniedzējus. Bez tam uzraudzībai jāsniedz pārskats par pasākumiem, ko mediju pakalpojumu sniedzēji veikuši, lai garantētu atsevišķu redakcionālu lēmumu neatkarību, arī pievienotajā ieteikumā ierosinātajiem. Lai nodrošinātu visaugstākos uzraudzības standartus, būtu pienācīgi jāiesaista padome, jo tajā pulcētas vienības ar specializētām zināšanām mediju tirgū.
(50) Līdz ar centieniem uzlabot mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbību būtu regulāri jāuzrauga iekšējā mediju tirgus darbības un noturības apdraudējums, tostarp ar manipulāciju ar informāciju un iejaukšanās briesmām saistīti riski. Uzraudzības mērķim jābūt detalizētu datu un kvalitatīvu vērtējumu sniegšanai par mediju pakalpojumu iekšējā tirgus noturību, arī par mediju tirgū pastāvošo koncentrāciju pakāpi valstu un reģionu līmenī un riskiem, ko šādas koncentrācijas rada redakcionālajai neatkarībai un mediju plurālismam. Lai tirgus dalībniekiem radītu skaidrību un ļautu uzraudzīt iekšējā tirgus darbību, vienlaikus novērtējot ietekmi uz redakcionālo neatkarību un mediju plurālismu Savienībā, Komisijai ir jāsniedz objektīvs pārskats par esošajām mediju tirgus koncentrācijām gan attiecībā uz to ieguldījumu mediju tirgus struktūrā, gan mediju īpašumtiesību daudzveidībā un to ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu katrā dalībvalstī. Šāda uzraudzība būtu jāveic neatkarīgi, pamatojoties uz stabilu galveno snieguma rādītāju sarakstu, ko Komisija, apspriežoties ar padomi, izstrādā un regulāri atjaunina. Turklāt, lai veicinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, Komisijai būtu jāizveido lietotājdraudzīgs brīdināšanas mehānisms, kas ļautu mediju pakalpojumu sniedzējiem un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ziņot par visām problēmām, ar kurām tie saskaras, vai par jebkādiem riskiem, ko tie atklāj saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Šāds mehānisms palīdzēs Komisijai ātrāk konstatēt un novērst iespējamos šīs regulas pārkāpumus. Ņemot vērā apdraudējuma straujo pieaugumu un tehnoloģiskās pārmaiņas iekšējā mediju tirgū, uzraudzībai jāietver uz nākotni vērsti pasākumi, piemēram, noturības testi, kuros novērtē iekšējā mediju tirgus potenciālo noturību, brīdina par mediju plurālisma un redakcionālās neatkarības neaizsargātību un palīdz uzlabot pārvaldību, datu kvalitāti un riska pārvaldību. Uzraudzība būtu pirmām kārtām jāattiecina uz regulatīvo sadarbību un konverģenci mediju regulējumā, šķēršļiem mediju pakalpojumu sniegšanai, tostarp uz mediju pakalpojumu sniedzēju stāvokli digitālajā vidē, to, kā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji un ļoti lielu meklētājprogrammu nodrošinātāji ievēro savus pienākumus, kā arī uz saimniecisko resursu piešķiršanas pārredzamību un taisnīgumu iekšējā mediju tirgū. Tai būtu jāņem vērā arī plašākas tendences iekšējā mediju tirgū un valstu mediju tirgos, kā arī valstu tiesību akti, kas ietekmē mediju pakalpojumu sniedzējus. Bez tam uzraudzībai jāsniedz pārskats par pasākumiem, ko mediju pakalpojumu sniedzēji veikuši, lai garantētu redakcionālu lēmumu neatkarību, arī pievienotajā ieteikumā ierosinātajiem. Lai nodrošinātu visaugstākos uzraudzības standartus, būtu pienācīgi jāiesaista padome, jo tajā pulcētas vienības ar specializētām zināšanām mediju tirgū. Šādā uzraudzībā būtu jāņem vērā arī rezultāti, ko devuši visās dalībvalstīs īstenotie mediju uzraudzības pasākumi, uzraudzības pasākumi, kas minēti Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānā, kas izstrādāts Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumā “Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atveseļošanas un pārveides atbalstam”, Plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta rezultāti un Komisijas ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu konstatējumi.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 50.a apsvērums (jauns)
(50a) Ir svarīgi atzīt, ka Leipcigā izvietotajam Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centram un Florencē izvietotajam Eiropas Universitātes institūta Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centram ir attiecīgas zināšanas plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jomā. Ir svarīgi arī, lai, risinot jautājumu par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām Eiropā, tiktu ņemti vērā tādi Eiropas instrumenti kā Euromedia īpašumtiesību uzraudzības instruments.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 51. apsvērums
(51) Lai sagatavotu augsni šīs regulas pareizai īstenošanai, tās noteikumus par neatkarīgām mediju iestādēm, padomi un nepieciešamiem Direktīvas 2010/13/ES grozījumiem (šīs regulas 7.–12. un 27. pants) jāsāk piemērot 3 mēnešus pēc Akta stāšanās spēkā, bet pārējos šīs regulas noteikumus – 6 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tas īpaši nepieciešams, lai nodrošinātu, ka padome tiks izveidota laicīgi, nodrošinot regulas sekmīgu īstenošanu.
(51) Komisijai būtu jāvar īstenot vajadzīgās darbības, lai uzraudzītu šajā regulā noteikto pienākumu faktisku īstenošanu un izpildi. Lai sagatavotu augsni šīs regulas pareizai īstenošanai, tās noteikumus par neatkarīgām mediju iestādēm, padomi un nepieciešamiem Direktīvas 2010/13/ES grozījumiem (šīs regulas 7.–12. un 27. pants) jāsāk piemērot 3 mēnešus pēc Akta stāšanās spēkā, bet pārējos šīs regulas noteikumus – 6 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tas īpaši nepieciešams, lai nodrošinātu, ka padome tiks izveidota laicīgi, nodrošinot regulas sekmīgu īstenošanu.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
1. Šajā regulā izklāstīti kopīgi noteikumi pienācīgai iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbībai, ieskaitot Eiropas Mediju pakalpojumu padomes nodibināšanu, kā arī mediju pakalpojumu kvalitātes saglabāšanai.
1. Šajā regulā izklāstīti kopīgi noteikumi pienācīgai iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbībai, ieskaitot Eiropas Mediju pakalpojumu padomes (“Padome”) nodibināšanu, un kopēji pamatprincipi, kas kalpo kā minimālie standarti, vienlaikus nodrošinot mediju pakalpojumu neatkarību un plurālismu.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2. Šī regula neietekmē noteikumus:
2. Šī regula neskar:
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa) konkurences noteikumus, tostarp tos, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 139/2004;
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
(ab) Direktīvu 2001/29/EK;
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – ac apakšpunkts (jauns)
(ac) Direktīvu 2019/789/ES;
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba) Direktīvā 2010/13/ES paredzētos noteikumus;
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d) Regulā (ES) 2022/xxxx [Digitālo pakalpojumu aktā];
(d) Regulā (ES) 2022/2065 paredzētos noteikumus;
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e) Regulā (ES) 2022/xxxx [Digitālo tirgu aktā];
(e) Regulā (ES) 2022/1925 paredzētos noteikumus;
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(fa) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/19371a paredzētos noteikumus;
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
(fb) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) xxx/ XXX par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību")
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
3. Šī regula neietekmē dalībvalstu iespēju pieņemt detalizētākus noteikumus jomās, uz kurām attiecas II nodaļa un III nodaļas 5. iedaļa, ja tādi noteikumi atbilst Savienības tiesību normām.
3. Šī regula neietekmē dalībvalstu iespēju pieņemt detalizētākus vai stingrākus noteikumus jomās, uz kurām attiecas IInodaļa, IIInodaļas 5. iedaļa un 24. pants, ja tādi noteikumi atbilst Savienības tiesību normām.
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts
(1) “mediju pakalpojums” ir Līguma 56. un 57. pantā noteikts pakalpojums, kurā pakalpojuma vai tā nošķiramas daļas galvenais mērķis ir raidījumu vai preses izdevumu piegādāšana plašai sabiedrībai ar jebkādiem līdzekļiem, lai informētu, izklaidētu vai izglītotu, mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildībā;
(1) “mediju pakalpojums” ir Līguma 56. un 57. pantā noteikts pakalpojums, kurā pakalpojuma vai tā nošķiramas daļas galvenais mērķis ir raidījumu vai preses izdevumu, vai izrakstu no tiem, piegādāšana plašai sabiedrībai ar jebkādiem līdzekļiem, lai informētu, izklaidētu vai izglītotu, mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildībā;
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2) “mediju pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kuras profesionālā darbība ir sniegt mediju pakalpojumu, kurai ir redakcionāla atbildība par mediju pakalpojuma satura izvēli un kura nosaka, kādā veidā tas tiek organizēts;
(2) “mediju pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kuras profesionālā darbība, neatkarīgi no tā, vai, fiziskas personas gadījumā, tā ir iesaistīta standarta vai nestandarta nodarbinātības veidā, ir sniegt mediju pakalpojumu, kurai ir redakcionāla atbildība par mediju pakalpojuma satura izvēli un kura nosaka, kādā veidā tas tiek organizēts;
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3) “sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzējs” ir mediju pakalpojuma sniedzējs, kuram ar valsts tiesību aktiem ir uzdots sniegt sabiedrisku pakalpojumu vai kurš tāda uzdevuma izpildei saņem valsts publisko finansējumu;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 7. punkts
(7) “redaktors” ir fiziska persona vai vairākas fiziskas personas, kuras var būt apvienotas jebkādas juridiskas formas, statusa un sastāva struktūrā, kas mediju pakalpojumu sniedzējā pieņem vai pārrauga redakcionālus lēmumus;
(7) “galvenais redaktors” ir fiziska persona vai vairākas fiziskas personas, kuras var būt apvienotas jebkādas juridiskas formas, statusa un sastāva struktūrā, kas mediju pakalpojumu sniedzējā pieņem vai pārrauga redakcionālus lēmumus;
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 8. punkts
(8) “redakcionāls lēmums” ir lēmums, kādus regulāri pieņem nolūkā īstenot redakcionālo atbildību un kas ir saistīts ar mediju pakalpojuma sniedzēja ikdienējo darbību;
(8) “redakcionāls lēmums” ir lēmums, kādus regulāri pieņem nolūkā īstenot mediju pakalpojuma sniedzēja redakcionālo atbildību;
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9. punkts
(9) “redakcionālā atbildība” ir efektīva vadība gan raidījumu vai preses izdevumu atlasē, gan to organizēšanā nolūkā sniegt mediju pakalpojumu, neatkarīgi no tā, vai valsts tiesību normās ir noteikta civiltiesiska atbildība par sniegto pakalpojumu;
(9) “redakcionālā atbildība” ir efektīva kontrole gan pār raidījumu programmu vai preses izdevumu satura atlasi, gan to organizēšanā nolūkā sniegt mediju pakalpojumu, neatkarīgi no tā, vai valsts tiesību normās ir noteikta civiltiesiska atbildība par sniegto pakalpojumu;
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
(9a) “tiešsaistes platforma” ir tiešsaistes platforma, kā definēts Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punktā;
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)
(9b) “tiešsaistes meklētājprogramma” ir tiešsaistes meklētājprogramma, kā definēts Regulas (ES) 2022/2065 3. panta j) punktā;
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 10. punkts
(10) “ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs” ir tādas tiešsaistes platformas pagādātājs, kas apzīmēta par ļoti lielu tiešsaistes platformu atbilstoši Regulas (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu akta] 25. panta 4. punktam;
(10) “ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs” ir tādas tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas apzīmēta par ļoti lielu tiešsaistes platformu atbilstoši Regulas (ES) 2022/2065 33.panta 4.punktam;
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)
(10a) “ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs” ir tādas tiešsaistes meklētājprogrammas pagādātājs, kas apzīmēta kā ļoti liela meklētājprogramma atbilstoši Regulas (ES) 2022/2065 33. panta 4. punktam;
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 12. punkts
(12) “regulatīvā valsts iestāde jeb struktūra” ir iestāde jeb struktūra, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 30. pantu;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)
(12a) “lietotājsaskarne” ir pakalpojums, kas sniedz pārskatu par mediju pakalpojumiem, kurus sniedz atsevišķi vai vairāki mediju pakalpojumu sniedzēji, un kas ļauj lietotājam izvēlēties mediju pakalpojumus vai lietotnes, kas galvenokārt kalpo, lai nodrošinātu piekļuvi mediju pakalpojumiem un kontrolētu vai pārvaldītu piekļuvi mediju pakalpojumiem un to izmantošanu;
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 13. punkts
(13) “mediju tirgus koncentrācija” ir Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēta koncentrācija, kurā iesaistīts vismaz viens mediju pakalpojumu sniedzējs;
(13) “mediju tirgus koncentrācija” ir Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēta koncentrācija, kurā iesaistīts vismaz viena mediju vērtības ķēdes puse;
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)
(13a) “plašsaziņas līdzekļu plurālisms” ir uzskatu, analīžu un viedokļu daudzveidība publiskajā diskursā, tostarp minoritāšu nostājas un viedokļi, ko netraucēti izplata mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri ir daudzu dažādu īpašnieku rokās, katrs ir neatkarīgs viens no otra, darbojas dažādos mediju kanālos un mediju žanros, kā arī privāto komerciālo mediju pakalpojumu sniedzēju un sabiedrisko mediju pakalpojumu sniedzēju līdzāspastāvēšanas atzīšana;
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 14. punkts
(14) “auditorijas mērīšana” ir datu par mediju pakalpojumu lietotāju skaitu un īpašībām vākšana, interpretēšana vai citāda apstrāde nolūkā pieņemt lēmumus par reklāmas piešķiršanu vai cenām vai attiecīgo satura plānošanu, veidošanu vai izplatīšanu;
(14) “auditorijas mērīšana” ir datu par mediju pakalpojumu un tiešsaistes platformu lietotāju skaitu un īpašībām vākšana, interpretēšana vai citāda apstrāde nolūkā pieņemt lēmumus par reklāmas piešķiršanu, cenām, pirkšanu un pārdošanu plānošanu, vai mediju pakalpojumu izplatīšanas plānošanu;
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)
(14a) “patentētas auditorijas mērīšana” ir auditorijas mērīšana, kas neatbilst nozares standartiem, par kuriem vienojušies pašregulācijas mehānismi, kas aptver mediju pakalpojumu sniedzējus;
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 15. punkts
(15) “valsts reklāma” ir reklāmas vai pašreklāmas sludinājuma ievietošana, publicēšana vai izplatīšana mediju pakalpojumā, parasti par samaksu vai citādu atlīdzību, ko veic valsts vai reģiona varas iestāde, piemēram, valsts, federālā vai reģiona valdība, regulatīvā iestāde jeb struktūra, vai valsts uzņēmums vai cita valsts vai reģiona līmenī kontrolēta vienība, vai tādas teritoriālas vienības pašvaldība, kurā ir vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, vai kas tiek veikta kādas no tām labā vai uzdevumā;
(15) “valsts reklāma” ir reklāmas vai pašreklāmas sludinājuma ievietošana, veicināšana, publicēšana vai izplatīšana mediju pakalpojumā, tiešsaistes platformā vai tiešsaistes meklētājprogrammā parasti par samaksu vai citādu atlīdzību, ko veic Savienības, valsts vai reģiona varas iestāde, piemēram, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, valsts, federālā vai reģiona valdība, regulatīvā iestāde jeb struktūra, vai valsts uzņēmums vai cita valsts vai reģiona līmenī kontrolēta vienība, vai pašvaldība, vai kas tiek veikta kādas no tām labā vai uzdevumā;
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 15.a punkts (jauns)
(15a) “ārkārtējs valsts iestādes paziņojums” ir tāda informatīva paziņojuma ievietošana, publicēšana vai izplatīšana jebkurā mediju pakalpojumu sniedzējā, kuru publiskā iestāde uzskata par nepieciešamu dabas katastrofu vai sanitārtehnisku avāriju, nelaimes gadījumos, citos pēkšņos atgadījumos vai kritiskās situācijās, kas varētu nodarīt ļaunumu cilvēkiem;
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 16. punkts
(16) “spiegprogrammatūra” ir ražojums ar digitāliem elementiem, kas īpaši paredzēts, lai izmantotu citu ražojumu ar digitāliem elementiem vājās vietas, kas ļauj slēpti pārraudzīt, iegūt, vākt vai analizēt datus no šādiem ražojumiem vai fiziskām vai juridiskām personām, kuras tādus ražojumus izmanto, it īpaši – slepeni ierakstīt zvanus vai citādi izmantot galalietotāja ierīces mikrofonu, filmēt fiziskas personas, mašīnas vai to apkārtni, kopēt ziņojumus, fotografēt, izsekot pārlūkošanas darbības vai ģeolokāciju, vākt citus sensoru datus vai veikt izsekošanas darbības vairākās galalietotāju ierīcēs bez attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas specifiskas informēšanas par to un skaidras piekrišanas tam;
(16) “novērošanas tehnoloģijas” ir jebkurš digitāls vai mehānisks instruments vai ražojums vai cits instruments vai ražojums, kas ļauj iegūt informāciju, pārtverot, novērojot, iegūstot, vācot vai analizējot datus bez attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas specifiskas informēšanas par to un bez brīvi un apzināti sniegtas, skaidras piekrišanas tam atbilstīgi piekrišanas nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/679 7. pantā;
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 16.a punkts (jauns)
(16a) "spiegprogrammatūra" ir jebkura novērošanas tehnoloģija ar augstu ielaušanās spēju, jo īpaši pateicoties plašai piekļuvei ierīcēm un to funkcijām, ko tā var piedāvāt, kas parasti izstrādāta, lai izmantotu ražojumu ar digitāliem elementiem ievainojamību, kas ļauj lielā apjomā arī nekritiski slēpti pārraudzīt, iegūt, vākt vai analizēt arī iepriekš saglabātus datus no šādiem ražojumiem vai fiziskām vai juridiskām personām, kuras tādus ražojumus izmanto, bez attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas specifiskas informēšanas par to un skaidras piekrišanas tam atbilstīgi piekrišanas nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/679 7. pantā;
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 17. punkts – a apakšpunkts
(a) terorisms,
(a) terorisms, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/541,
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)
(17a) “medijpratība” ir prasmes, zināšanas un izpratne, kas ļauj iedzīvotājiem efektīvi un droši izmantot plašsaziņas līdzekļus, kuri neaprobežojas tikai ar mācīšanos par rīkiem un tehnoloģijām, bet kuru mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem kritiskās domāšanas prasmes, kas vajadzīgas, lai spriestu, analizētu sarežģītus apstākļus un apzinātos atšķirību starp viedokli un faktu.
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums II nodaļa — virsraksts
Mediju pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju tiesības un pienākumi
Mediju pakalpojumu saņēmēju tiesības, mediju pakalpojumu sniedzēju tiesības un sabiedrisko mediju pakalpojumu sniedzēju neatkarīgas darbības garantijas
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa
Mediju pakalpojumu saņēmējiem Savienībā ir tiesības publiskā diskursa labad saņemt daudzveidīgu ziņu un aktualitāšu saturu, kas veidots, ievērojot mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo brīvību.
Lai nodrošinātu brīvu un demokrātisku diskursu, dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 11. pantu nodrošina, ka mediju pakalpojumu saņēmējiem, bez jebkādas valsts īstenotas iejaukšanās, ir piekļuve daudzveidīgiem mediju pakalpojumiem, ko veido redakcionāli neatkarīgi mediju pakalpojumu sniedzēji.Dalībvalstis pieņem nepieciešamos pamatnosacījumus, lai garantētu minētās tiesības un aizsargātu, saglabātu un veicinātu mediju plurālismu.
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
1. Mediju pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības piekopt saimniecisku darbību iekšējā tirgū bez citiem ierobežojumiem kā tiem, kas atļauti ar Savienības tiesību aktiem.
1. Mediju pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības piekopt saimniecisku darbību iekšējā tirgū bez citiem ierobežojumiem kā tiem, kas atļauti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2. Dalībvalstis ievēro mediju pakalpojumu sniedzēju faktisku redakcionālo brīvību. Dalībvalstis, ieskaitot to regulatīvās iestādes un struktūras, nedrīkst:
2. Savienība, dalībvalstis un privātas struktūras ievēro mediju pakalpojumu sniedzēju faktisku redakcionālo brīvību un neatkarību. Dalībvalstis, tostarp to regulatīvās iestādes un struktūras, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un privātās struktūras, nedrīkst:
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a) nekādi tieši vai netieši iejaukties mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajā politikā un lēmumos vai mēģināt tos ietekmēt;
(a) nekādi tieši vai netieši iejaukties mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajā politikā un redakcionālos lēmumos vai mēģināt tos ietekmēt;
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa) likt mediju pakalpojumu sniedzējiem vai to darbiniekiem izpaust jebkādu informāciju, kas saistīta ar redakcionālo apstrādi, tostarp par tās avotiem, vai izplatīt šo informāciju;
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b) aizturēt, sodīt, pārtvert, pakļaut izsekošanai vai kratīšanai un mantas arestam vai pārmeklēt mediju pakalpojumu sniedzējus vai attiecīgā gadījumā viņu ģimenes locekļus, viņu darbiniekus vai to ģimenes locekļus, vai viņu darba un privātās telpas uz tāda pamata, ka viņi atsakās izpaust ziņas par saviem avotiem, ja minētās darbības neattaisno pārāka vispārības interešu prasība saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu un atbilstoši citām Savienības tiesību normām;
(b) aizturēt, sodīt, pakļaut kratīšanai un mantas arestam vai pārmeklēt mediju pakalpojumu sniedzējus, viņu darbiniekus vai attiecīgā gadījumā viņu ģimenes locekļus, vai jebkuru citu personu, kas pieder pie to profesionālo attiecību tīkla, tostarp neregulāras kontaktpersonas, vai viņu darba un privātās telpas, ja šādas darbības varētu aizskart viņu tiesības veikt savu profesionālo darbību un jo īpaši ja tās var dot piekļuvi žurnālistikas avotiem;
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba) piekļūt šifrētiem satura datiem jebkurā ierīcē vai mašīnā, ko izmanto mediju pakalpojumu sniedzēji, vai attiecīgā gadījumā to ģimenes, viņu darbinieki vai darbinieku ģimenes locekļi, vai attiecīgā gadījumā cita persona, kas pieder pie viņu profesionālo attiecību tīkla, tostarp neregulāras kontaktpersonas;
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c) ierīkot spiegprogrammatūru ierīcē vai mašīnā, ko izmanto mediju pakalpojumu sniedzēji vai attiecīgā gadījumā viņu ģimenes locekļi, vai darbinieki vai to ģimenes locekļi, ja ierīkošana katrā atsevišķā gadījumā nav pamatota ar valsts drošības apsvērumiem un neatbilst Hartas 52. panta 1. punktam un citiem Savienības tiesību aktiem, vai nenotiek smagu noziegumu izmeklēšanā, kas vērsta pret kādu no iepriekš minētajām personām, nav paredzēta valsts tiesību aktos un neatbilst Hartas 52. panta 1. punktam un citiem Savienības tiesību aktiem, un ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar b) apakšpunktu, nebūtu prasītās informācijas iegūšanai piemēroti un pietiekami.
(c) izvērst novērošanas pasākumus vai izmantot novērošanas tehnoloģijas, vai dot norādījumus privātām struktūrām šādu tehnoloģiju izmantošanai ierīcē vai mašīnā, ko izmanto mediju pakalpojumu sniedzēji vai attiecīgā gadījumā viņu ģimenes locekļi, viņu darbinieki vai to ģimenes locekļi, vai attiecīgā gadījumā jebkura cita persona, kas pieder pie viņu profesionālo attiecību tīkla, kā arī neregulāras kontaktpersonas.
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca) ierīkot spiegprogrammatūras vai jebkuras citas ielaušanās tehnoloģijas, vai dot norādījumus privātām struktūrām šādu tehnoloģiju izmantošanai ierīcē vai mašīnā, ko izmanto mediju pakalpojumu sniedzēji vai attiecīgā gadījumā viņu ģimenes locekļi, viņu darbinieki vai to ģimenes locekļi, vai attiecīgā gadījumā jebkura cita persona, kas pieder pie viņu profesionālo attiecību tīkla, kā arī neregulāras kontaktpersonas;
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb) uzdod trešai personai veikt jebkuru no šā punkta b) līdz ca) apakšpunktā minētajām darbībām.
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis, tostarp to regulatīvās iestādes un struktūras, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un privātas struktūras, var veikt tajā minēto darbību ar noteikumu, ka citi juridiskie pasākumi būtu nepiemēroti un nepietiekami, lai iegūtu prasīto informāciju, un ar noteikumu, ka darbība:
(a) nav saistīta ar mediju pakalpojumu sniedzēja un tā darbinieku profesionālo darbību;
(b) nedod piekļuvi žurnālistikas avotiem;
(c) ir paredzēta valsts tiesību aktos;
(d) ir pamatota katrā gadījumā atsevišķi, lai novērstu, izmeklētu smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem;
(e) atbilst Hartas 52. panta 1. punktam un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;
(f) ir samērīga attiecībā pret izvirzīto likumīgo mērķi; un
(g) to ex ante ir pieprasījusi neatkarīga un objektīva tiesa, nodrošinot efektīvus, zināmus un piekļūstamus korektīvus pasākumus, ko nodrošina saskaņā ar Hartas 47. pantu un atbilstīgi citiem Savienības tiesību aktiem.
Veicot 2. punkta b) apakšpunktā minētās darbības, dalībvalstis, tostarp to regulatīvās iestādes un struktūras, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un privātas struktūras neizgūst datus, kas saistīti ar mediju pakalpojumu sniedzēju un to darbinieku profesionālo darbību, jo īpaši datus, kas nodrošina piekļuvi žurnālistikas avotiem.
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b Atkāpjoties no 2. punkta ba) un c) apakšpunkta, dalībvalstis, tostarp to valsts regulatīvās iestādes un struktūras, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un privātas struktūras, var veikt tajos minēto darbību ar noteikumu, ka 2. punkta b) apakšpunktā minētās darbības būs nepietiekamas un nepilnīgas, lai iegūtu pieprasīto informāciju, un ar noteikumu, ka darbība:
(a) atbilst 2.a punkta a), b), c), e), f) un g) apakšpunktā uzskaitītajiem nosacījumiem;
(b) attiecas tikai uz tāda smaga nozieguma izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, par kuru attiecīgajā dalībvalstī ir piemērojams brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz pieci gadi;
(c) tiek veikta kā galējais līdzeklis; un d) to periodiski pārskata neatkarīga un objektīva tiesu iestāde.
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c atkāpjoties no 2. punkta ca) apakšpunkta, dalībvalstis, tostarp to regulatīvās iestādes un struktūras, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un privātas struktūras, var veikt tajā minēto darbību ar noteikumu, ka 2. punkta ba) vai c) apakšpunktā minētās darbības būtu nepiemērotas un nepietiekamas, lai iegūtu prasīto informāciju, un ar noteikumu, ka darbība atbilst nosacījumiem, kas uzskaitīti 2.a punkta a), b), c), e), f) un g) apakšpunktā un 2.b punkta b), c) un d) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.d punkts (jauns)
2.d darbību, kas minētas 2. punkta ba), c) un ca) apakšpunktā, veikšanu ex post rūpīgi izvērtē, veicot izskatīšanu tiesā vai izmantojot citus neatkarīgus pārraudzības mehānismus. Dalībvalstis informē personas, pret kurām vērstas 2. punkta b)–ca) apakšpunktā minētās darbības, un personas, kuru datiem vai saziņai piekļūts šādu darbību rezultātā, par to, ka viņu datiem vai saziņai ir piekļūts, un par minēto datu apstrādes ilgumu un apjomu, kā arī par veidu, kādā šie dati tika apstrādāti. Dalībvalstis nodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību ar neatkarīgas struktūras starpniecību personām, kuras tieši vai netieši skārusi šādu darbību veikšana. Dalībvalstis publicē šādu darbību veikšanai apstiprināto un noraidīto lūgumu skaitu. Šajā punktā paredzētos aizsardzības pasākumus piemēro arī fiziskām personām, kas iesaistītas nestandarta nodarbinātībā, piemēram ārštata darbiniekiem, kas darbojas tajā pašā jomā, kurā darbojas mediju pakalpojumu sniedzēji un to darbinieki.
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
3. Neskarot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas garantētas katrai fiziskai un juridiskai personai, un papildus tām dalībvalstis norīko neatkarīgu iestādi jeb struktūru, kas izskata mediju pakalpojumu sniedzēju vai attiecīgā gadījumā viņu ģimenes locekļu, vai viņu darbinieku vai to ģimenes locekļu iesniegtas sūdzības par 2. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumiem. Mediju pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības pieprasīt trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma izdodamu minētās iestādes jeb struktūras atzinumu par atbilstību 2. punkta b) un c) apakšpunktam.
3. Neskarot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas garantētas katrai fiziskai un juridiskai personai, un papildus tām dalībvalstis norīko strukturāli un funkcionāli neatkarīgu iestādi jeb struktūru, piemēram, tiesībsargu, kas izskata mediju pakalpojumu sniedzēju vai viņu ģimenes locekļu, mediju pakalpojumu sniedzēju darbinieku vai viņu ģimenes locekļu vai jebkuras citas ar viņiem profesionāli vai privāti saistītas personas iesniegtas sūdzības par 2. punkta aa), b), ba), c),ca) un cb) apakšpunkta pārkāpumiem. Mediju pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības pieprasīt trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma izdodamu minētās iestādes jeb struktūras atzinumu par atbilstību 2.punkta aa), b), ba), c), ca) un cb) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
1. Sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēji saskaņā ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevumu auditorijai objektīvi sagādā informācijas un viedokļu daudzveidību.
1. Dalībvalstis ar valsts tiesību aktiem un savām darbībām nodrošina, ka sabiedrisko mediju pakalpojumu sniedzēji ir pilnīgi neatkarīgi un redakcionāli neatkarīgi no valdības, politiskām, ekonomiskām vai privātām interesēm, lai, pildot savus sabiedriskos uzdevumus, objektīvi un neatkarīgi sniegtu savai auditorijai daudzveidīgu informāciju un viedokļus.
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa
Sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēja vadības vadītāju un valdes locekļus ieceļ pārredzamā, atklātā un nediskriminatīvā procedūrā pēc pārredzamiem, objektīviem, nediskriminatīviem un samērīgiem kritērijiem, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos.
Dalībvalstis ar valsts tiesību aktiem un savu rīcību nodrošina, ka, ieceļot sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības struktūras, tiek ievēroti neatkarības, pārskatatbildības, efektivitātes, pārredzamības un atklātības principi. Jo īpaši sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēja vadības vadītāju un valdes locekļus ieceļ pārredzamā, atklātā un nediskriminatīvā procedūrā pēc pārredzamiem, objektīviem, nediskriminatīviem un samērīgiem kritērijiem, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Viņu pilnvaru termiņu nosaka valsts tiesību normās, un tas ir adekvāts un pietiekams, lai nodrošinātu sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēja faktisku neatkarību. Pirms pilnvaru notecējuma viņus drīkst atlaist tikai ārkārtējā gadījumā, kad viņi vairs neatbilst tiesiski iepriekš noteiktiem nosacījumiem, kurus prasa viņu pienākumu veikšana, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos, vai īpašu iemeslu dēļ, kuri izpaužas nelikumīgā rīcībā vai smagā pārkāpumā, kas iepriekš definēti valsts tiesību aktos.
Viņu pilnvaru termiņu nosaka valsts tiesību normās, tas atbilst viņiem uzticētajiem uzdevumiem un ir adekvāts un pietiekams, lai nodrošinātu sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēja faktisku neatkarību. Pirms pilnvaru notecējuma viņus drīkst atlaist tikai ārkārtējā gadījumā, kad viņi vairs neatbilst tiesiski iepriekš noteiktiem nosacījumiem, kurus prasa viņu pienākumu veikšana, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos, vai īpašu iemeslu dēļ, kuri izpaužas nelikumīgā rīcībā vai smagā pārkāpumā, kas iepriekš definēti valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 3. daļa
Atlaišanas lēmumu pienācīgi pamato, par to iepriekš paziņo attiecīgajai personai un paredz iespēju to pārskatīt tiesā. Atlaišanas iemeslus dara zināmus atklātībā.
Atlaišanas lēmumu pienācīgi pamato, balstoties uz kritērijiem, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos, par to iepriekš paziņo attiecīgajai personai un paredz iespēju to pārskatīt tiesā. Atlaišanas iemeslus dara zināmus atklātībā.
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
3. Dalībvalstis gādā, lai sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzējiem ir adekvāti un stabili finansiāli resursi sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevuma izpildei. Šie resursi ir pietiekami redakcionālās neatkarības aizsargāšanai.
3. Dalībvalstis gādā, lai sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzējiem būtu adekvāti, ilgtspējīgi un paredzami daudzgadu finanšu resursi sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevuma izpildei un tie atbilst paredzēto mērķu sasniegšanai. Minēto resursu un to piešķiršanas procesa pamatā ir iepriekš noteikti pārredzami kritēriji, kas ļauj aizsargāt redakcionālo neatkarību, vienlaikus ļaujot izstrādāt mediju pakalpojumus jaunām auditorijas interesēm vai jauna satura un plašsaziņas līdzekļu formām, kā arī pilnveidot tehniku.
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Dalībvalstis ieceļ neatkarīgu iestādi vai izveido neatkarīgas procedūras sabiedrisko mediju pakalpojumu sniedzējiem piemērotu finansiālo vajadzību noteikšanai saskaņā ar 3. punktu. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek garantēta neatkarīga izskatīšana tiesā.
Pirmajā daļā minētā neatkarīgas iestādes iecelšanas procedūra vai tajā minētās noteiktās procedūras ir paredzamas, pārredzamas, neatkarīgas, objektīvas un nediskriminējošas, un tās pamatā ir objektīvi un samērīgi kritēriji, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 5. pants – 4. punkts
4. Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas iestādes jeb struktūras, kas uzrauga 1.–3. punkta ievērošanu.
4. Dalībvalstis ievieš mehānismus vai izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas iestādes jeb struktūras, kas uzrauga 1.–3. punkta piemērošanu.Šādi mehānismi, iestādes vai struktūras ir brīvi no valdības ietekmes. Šaubu gadījumā vai pēc konstatējumiem, kas saistīti ar neatbilstību vai daļēju atbilstību šim pantam, neatkarīgās iestādes vai struktūras, kuras informē padomi, sniedz atzinumu; minētie konstatējumi ir publiski pieejams.
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu šādu informāciju:
1. Mediju pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem savu pakalpojumu saņēmējiem viegli pieejamā veidā tieši un pastāvīgi dara pieejamu šādu informāciju:
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a) savu juridisko nosaukumu un kontaktinformāciju;
(a) savu juridisko nosaukumu un kontaktinformāciju un reģistrācijas informāciju;
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c) savu faktisko īpašnieku vārdus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta nozīmē.
(c) savu faktisko īpašnieku vārdus kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta nozīmē;
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca) to, vai un kādā mērā tie tieši, netieši vai faktiski ir valdības, valsts iestādes, valstij piederoša uzņēmuma vai citas publiskas struktūras īpašumā;
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb) tās fiziskās personas vārdu un profesionālā kontaktinformāciju, kurai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir redakcionāla atbildība, norādot to mediju pakalpojuma daļu, par kuru atbild katra persona, ja ir norādīti vairāku personu vārdi un profesionālā kontaktinformācija;
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)
(cc) informāciju par īpašumtiesību struktūru saistībā ar to mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kā arī to filiālēm;
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – cd apakšpunkts (jauns)
(cd) informāciju par valsts reklāmu un tām piešķirto valsts finansiālo atbalstu.
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Mediju pakalpojumu sniedzēji atjaunina informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 1. punktu.
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b Mediju pakalpojumu sniedzēji 1. punktā minēto informāciju iesniedz 2.b punktā minētajās valsts mediju īpašumtiesību datubāzēs. Ja 1. punktā uzskaitītā informācija mainās, mediju pakalpojumu sniedzēji minēto atjaunināto informāciju iesniedz valsts mediju īpašumtiesību datubāzēm 30 dienu laikā pēc notikušajām izmaiņām.
Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c Pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc pieprasījuma mediju pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām, padomei vai attiecīgā gadījumā jebkurai pusei, kurai ir likumīgas intereses, dara pieejamas to tiešo, netiešo un faktisko īpašnieku darījumdarbības un finanšu intereses vai darbības citos uzņēmumos, tostarp to saiknes ar politiski redzamām personām, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 9. punktā, un personām, personas, par kurām ir zināms, ka tās ir cieši saistītas, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 11. punktā.
Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.d punkts (jauns)
1.d Saskaņā ar 1. un 2.a punktu sniegtajā informācijā ievēro attiecīgās pamattiesības, piemēram, faktisko īpašnieku privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība. Informācijai jābūt nepieciešamai un samērīgai, un to pieprasa, lai sasniegtu kādu vispārējo interešu mērķi.
Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.e punkts (jauns)
1.e Valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām uztic izveidot valsts mediju īpašumtiesību datubāzes, lai uzraudzītu atbilstību 1. punktā noteiktajam pienākumam. Minētās datubāzes ir publiski pieejamas un atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.
Pēc valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru pieprasījuma mediju pakalpojumu sniedzēji sniedz tām papildu informāciju, lai novērtētu saskaņā ar 1. un 2.a punktu sniegtās informācijas precizitāti.
Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.f punkts (jauns)
1.f Valsts regulatīvās iestādes vai struktūras reizi ceturksnī iesniedz datus par informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, 12. panta pirmās daļas fa) punktā minētajai Eiropas mediju īpašumtiesību datubāzei.
Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2. Neskarot valstu konstitucionālos tiesību aktus, kas atbilst Hartai, mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, veic pasākumus, ko uzskata par piemērotiem, lai garantētu individuālu redakcionālu lēmumu neatkarību. Tādu pasākumu galvenie mērķi ir:
2. Neskarot valstu konstitucionālos tiesību aktus, kas atbilst Hartai, mediju pakalpojumu sniedzēji veic pasākumus, ko uzskata par piemērotiem, lai garantētu redakcionālu lēmumu neatkarību. Tādu pasākumu galvenie mērķi ir:
Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a) garantēt, ka redaktori profesionālā darbībā var brīvi pieņemt individuālus redakcionālus lēmumus; un
(a) garantēt, ka redaktori un galvenie redaktori savā profesionālā darbībā var brīvi pieņemt redakcionālus lēmumus atbilstīgi mediju pakalpojumu sniedzēja redakcijas līnijai; un
Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b) nodrošināt, ka ikviena persona, kam ir sakars ar mediju pakalpojumu sniedzēju darbību, atsedz katru faktisku vai potenciālu interešu konfliktu, kas var ietekmēt ziņu un aktualitāšu satura pasniegšanu.
(b) nodrošināt, ka tiek atsegts ikviens faktisks vai potenciāls interešu konflikts vai jebkāds centiens iejaukties mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajos lēmumos.
Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Mediju pakalpojumu sniedzēji, kas no trešām valstīm saņem publiskos līdzekļus reklāmas vai pirkšanas nolūkos, katru gadu iesniedz valsts regulatīvajai iestādei vai struktūrai ziņojumu. Šādos ziņojumos iever vismaz šādus elementus:
(a) to vienību nosaukumus, kuras piešķīrušas publiskos līdzekļus;
(b) piešķirto publisko līdzekļu kopsummu gadā.
Valsts regulatīvā iestāde vai struktūra informāciju, kas paziņota saskaņā ar pirmo daļu, dara publiski pieejamu.
Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
3. Šajā pantā noteiktie pienākumi neattiecas uz mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas ir mikrouzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta nozīmē.
svītrots
Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns)
6.a pants
Mediju īpašumtiesību ierobežojumi
1. Fiziskās personas, kurām uzticēti šādi nozīmīgi publiskie amati, savu pilnvaru laikā nav preses izdevumu vai audiovizuālo mediju pakalpojumu faktiskie īpašnieki, kā definēts Regulas (ES) XXXX/XXX [par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, COD 2021/0239] 2. panta 1. punkta 22) apakšpunktā:
(a) dalībvalstī:
(i) valsts vadītāji, valdības vadītāji, ministri;
(b) Savienības līmenī:
(i) Eiropadomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas locekļi;
(c) trešā valstī:
(i) amatpersonas, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras uzskaitītas a) apakšpunkta i) punktā.
2. Kad persona kļūst par personu, kas ieņem svarīgu publisku amatu saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā bez liekas kavēšanās, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc kļūšanas par politiski redzamu personu, kas definēta Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 9. punktā, pārtrauc mediju pakalpojumu sniedzēja darbību vai pārtrauc tādas darījumdarbības attiecības ar mediju pakalpojumu sniedzēju, kas ļauj ietekmēt šo mediju pakalpojumu sniedzēju.
Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 7. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes vai struktūras ir juridiski nošķirtas no valdības un funkcionāli neatkarīgas no savas attiecīgās valdības un no jebkuras citas publiskās vai privātās struktūras.
Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
3. Dalībvalstis nodrošina, ka to regulatīvo iestāžu jeb struktūru rīcībā ir pietiekami finansiāli resursi, cilvēkresursi un tehniski resursi to uzdevumu paveikšanai saskaņā ar šo regulu.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka to regulatīvo iestāžu jeb struktūru rīcībā ir pietiekami finansiāli resursi, cilvēkresursi un tehniski resursi un kvalifikācija to uzdevumu paveikšanai saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis proporcionāli palielina valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām piešķirtos finanšu resursus, cilvēkresursus un tehniskos resursus, lai ņemtu vērā papildu uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts – 1. daļa
Regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām ir pienācīgas pilnvaras izmeklēt jautājumus par tādu fizisku vai juridisku personu rīcību, uz kurām attiecas III nodaļa, ja tādas tām vajadzīgas šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai.
Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām tiek sniegta piekļuve visai informācijai un datiem vai arī sniegta informācija un dati, kas vajadzīgi to uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām attiecas III nodaļa.
Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts – 2. daļa
Minētās pilnvaras pirmām kārtām ir pilnvaras pieprasīt, lai tādas personas reālistiskā termiņā sniedz informāciju, kas ir samērīga un nepieciešama III nodaļas uzdevumu veikšanai; pieprasījumu var adresēt arī citai personai, kuras rīcībā vajadzīgā informācija var būt nolūkiem, kas saistīti ar tās saimniecisko darbību, komercdarbību vai profesiju.
Pēc valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru pieprasījuma fiziskas vai juridiskas personas, uz kurām attiecas III nodaļa, pieņemamā termiņā sniedz tām informāciju, kas ir samērīga un vajadzīga III nodaļā izklāstīto uzdevumu veikšanai. Pēc valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru pieprasījuma jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kuras rīcībā ar tās komercdarbību, darījumdarbību vai profesiju saistītos nolūkos pamatoti varētu būt informācija, kas vajadzīga III nodaļā izklāstīto uzdevumu veikšanai, sniedz tām minēto informāciju.
Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Valsts regulatīvās iestādes vai struktūras regulāri apspriežas ar mediju nozares pārstāvjiem. Valsts regulatīvās iestādes vai struktūras katru gadu publicē un dara publiski pieejamus ziņojumus, kuros atspoguļoti šādu apspriežu rezultāti.
Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b Dalībvalstis uztic valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām izstrādāt un uzturēt īpašas tiešsaistes mediju īpašumtiesību datubāzes, kurās ir 6. panta 1. punktā minētā informācija, tostarp reģionālā vai vietējā līmenī. Sabiedrībai ir vienkārša, ātra un efektīva bezmaksas piekļuve šādām datubāzēm. Valstu regulatīvās iestādes jeb struktūras sagatavo regulārus ziņojumus par attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumu piederību.
Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
1. Tiek izveidota Eiropas Mediju pakalpojumu padome (“padome”).
1. Tiek izveidota Eiropas Mediju pakalpojumu padome (“padome”). Padome ir Savienības struktūra, un tai piemīt tiesībsubjektība.
Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Padome, pildot savas funkcijas, ir pilnīgi neatkarīga.
Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Padomei ir sekretariāts un to konsultē ekspertu grupa, kas nodibināta saskaņā ar 1.a pantu.
Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b Padomei un sekretariātam nodrošina cilvēkresursus un finanšu resursus, kas vajadzīgi to uzdevumu veikšanai.
Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c Padomes un sekretariāta budžetu uzrāda atsevišķā budžeta pozīcijā Savienības budžeta III iedaļas attiecīgajā pozīcijā.
Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. daļa
Izpildot uzdevumus vai izlietojot pilnvaras, padome rīkojas pilnīgi neatkarīgi. Respektīvi, izpildot uzdevumus vai izlietojot pilnvaras, padome neprasa un nepilda nevienas valdības, iestādes, personas vai struktūras norādījumus. Tas neietekmē Komisijas un valstu regulatīvo iestāžu jeb struktūru kompetenci, kas ir saskaņā ar šo regulu.
Izpildot uzdevumus vai izlietojot pilnvaras, padome rīkojas pilnīgi neatkarīgi. Respektīvi, izpildot uzdevumus vai izlietojot pilnvaras, padome neprasa un nepilda nevienas valdības, valsts aģentūras vai struktūras, personas vai Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus. Tas neietekmē Komisijas un valstu regulatīvo iestāžu jeb struktūru kompetenci, kas ir saskaņā ar šo regulu. Tas neietekmē arī iespēju padomes sanāksmēs piedalīties citām valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām vai attiecīgā gadījumā pašregulācijas vai kopregulācijas struktūru pārstāvjiem.
Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
4. Padomi pārstāv tās priekšsēdētājs. Priekšsēdētāju padome izvēlē no savu locekļu vidus ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir divi gadi.
4. Padomi pārstāv tās priekšsēdētājs. Padomei ir vadības grupa. Vadības grupā ir locekļi, kas ievēlēti no padomes locekļu vidus. Vadības grupas sastāvā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, iepriekšējais priekšsēdētājs un vēl divi locekļi. Vadības grupas priekšsēdētāju un pārējos locekļus ievēl ar balsstiesīgo padomes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir divi gadi.
Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums 10. pants – 5. punkts
5. Komisija padomē ieceļ pārstāvi. Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām piedalās visās padomes darbībās un sanāksmēs. Padomes priekšsēdētājs Komisiju tur lietas kursā par notiekošajām un plānotajām padomes darbībām. Gatavojot darba programmu un galvenos nodevumus, padome apspriežas ar Komisiju.
5. Komisija padomē ieceļ pārstāvi. Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām var piedalīties padomes darbībās un sanāksmēs. Padomes priekšsēdētājs informē Komisiju un Eiropas Parlamentu par notiekošajām un plānotajām padomes darbībām un jo īpaši par tās darba programmu un galvenajiem nodevumiem.
Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums 10. pants – 6. punkts
6. Saskaņojot ar Komisiju, padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs citus ekspertus un novērotājus.
6. Padome var uzaicināt ekspertus un, saskaņojot ar Komisiju, novērotājus piedalīties savās sanāksmēs vai — ad hoc kārtībā — savā darbā.
Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums 10. pants – 8. punkts
8. Padome ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, saskaņojot ar Komisiju, pieņem savu reglamentu.
8. Padome ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem savu reglamentu. Pirms reglamenta pieņemšanas padome Komisijai dod iespēju izteikt komentārus.Padome savā reglamentā nosaka praktiskos pasākumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai un informē Eiropas Parlamentu par pieņemto reglamentu vai par jebkādām būtiskām reglamentā veiktām izmaiņām.
Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
1. Padomei ir sekretariāts, ko nodrošina Komisija.
1. Padomei palīdz atsevišķs un neatkarīgs sekretariāts. Sekretariātam norādījumus dod tikai padome.
Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
3. Sekretariāts administratīvi un organizatoriski atbalsta padomes darbības. Sekretariāts arī palīdz padomei izpildīt tās uzdevumus.
3. Sekretariāts administratīvi un organizatoriski atbalsta padomes darbības. Sekretariāts arī pastāvīgi palīdz padomei izpildīt tās uzdevumus.
Grozījums Nr. 162 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
11.a pants
Padomes ekspertu grupa
1. Izveido ekspertu grupu. Ekspertu grupā ir pārstāvji no mediju nozares, kas nav saistīti tikai ar audiovizuālo mediju nozari. Ekspertu grupas pārstāvju iecelšanas procedūra ir pārredzama, objektīva un nediskriminējoša.
2. Ekspertu grupā ir viens vai vairāki pārstāvji no katras dalībvalsts mediju nozarēm, no Eiropas apvienībām vai Eiropas organizācijām, kurām ir speciālas mediju zināšanas ārpus audiovizuālo mediju nozares, vai viena vai vairākas fiziskas personas, kurām ir speciālas mediju zināšanas ārpus audiovizuālo mediju nozares. Sīkāku informāciju par ekspertu grupas pilno sastāvu nosaka padomes reglamentā.
3. Ekspertu grupa padomei sniedz neatkarīgas speciālās zināšanas, palīdzību un konsultācijas tās uzdevumu veikšanā jautājumos, kas saistīti ar mediju brīvību un plurālismu.
4. Ekspertu grupa pēc savas iniciatīvas vai pēc padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma var izstrādāt ieteikumu par padomes darba programmu un šīs regulas 3. nodaļas efektīvu un konsekventu piemērošanu. Ekspertu grupa šādus ieteikumus publisko.
5. Ja padome izskata jautājumus, kas nav saistīti ar audiovizuālo mediju nozari vai attiecas uz presi, tā apspriežas ar ekspertu grupu.
Grozījums Nr. 163 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Neskarot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Līgumiem, padome veicina šīs regulas un valstu noteikumu, kas īsteno Direktīvu 2010/13/ES, efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā. Padome:
Padome veicina šīs regulas un valstu noteikumu, kas īsteno Direktīvu 2010/13/ES, efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā. Padome:
Grozījums Nr. 164 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – a apakšpunkts
(a) ar tehnisku lietpratību palīdz Komisijai nodrošināt šīs regulas pareizu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs, neskarot regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru uzdevumus;
(a) ar savu lietpratību palīdz Komisijai nodrošināt šīs regulas pareizu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs, neskarot regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru uzdevumus;
Grozījums Nr. 165 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – c apakšpunkts
(c) pēc Komisijas pieprasījuma to konsultē par regulatīviem, tehniskiem vai praktiskiem aspektiem, kas attiecas uz šīs regulas konsekventu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES īstenošanu, kā arī par visiem citiem ar mediju pakalpojumiem saistītiem jautājumiem, kas ir tās kompetencē. Ja Komisija prasa padomes konsultāciju vai atzinumu, tā lietas steidzamības dēļ var noteikt termiņu;
(c) pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas to konsultē par regulatīviem, tehniskiem vai praktiskiem aspektiem, kas attiecas uz šīs regulas konsekventu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES īstenošanu, kā arī par visiem citiem ar mediju pakalpojumiem saistītiem jautājumiem, kas ir tās kompetencē. Ja Komisija prasa padomes konsultāciju vai atzinumu, tā lietas steidzamības dēļ var noteikt termiņu, līdz kuram padomei ir jāatbild uz Komisijas pieprasījumu;
Grozījums Nr. 166 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – d apakšpunkts
(d) pēc Komisijas pieprasījuma sniedz atzinumu par tehniskiem un faktiskiem jautājumiem, kas radušies par Direktīvas 2010/13/ES 2. panta 5.c punktu, 3. panta 2. un 3. punktu, 4. panta 4. punkta c) apakšpunktu un 28.a panta 7. punktu;
(d) pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma sniedz atzinumu par tehniskiem un faktiskiem jautājumiem, kas radušies par Direktīvas 2010/13/ES 2.panta 5.cpunktu, 3.panta 2. un 3.punktu, 4.panta 4.punkta c)apakšpunktu un 28.apanta 7.punktu;
Grozījums Nr. 167 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – ievaddaļa
(e) saskaņojot ar Komisiju, izstrādā atzinumus par:
(e) izstrādā atzinumus par:
Grozījums Nr. 168 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – f apakšpunkts – ievaddaļa
(f) pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā atzinumus par:
(f) pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā atzinumus par:
Grozījums Nr. 169 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – f apakšpunkts – i punkts
(i) valstu pasākumiem, kas varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību, saskaņā ar šīs regulas 20. panta 4. punktu;
(i) valstu pasākumiem, kas varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību vai kas ietekmē mediju plurālismu vai mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, saskaņā ar šīs regulas 20.panta 4.punktu;
Grozījums Nr. 170 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – f apakšpunkts – ia punkts (jauns)
(ia) faktoriem, kas jāņem vērā, piemērojot kritērijus mediju tirgus koncentrāciju ietekmes novērtēšanai saskaņā ar šīs regulas 21. panta 3. punktu;
Grozījums Nr. 171 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – f apakšpunkts – ii punkts
(ii) mediju tirgus koncentrācijām, kas varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību, saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu;
(ii) mediju tirgus koncentrācijām, kas varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību vai kas ietekmē mediju plurālismu vai mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, saskaņā ar šīs regulas 22.panta 1.punktu;
Grozījums Nr. 172 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – fa apakšpunkts (jauns)
(fa) saskaņā ar šīs regulas 6. pantu izveido un uztur Eiropas mediju īpašumtiesību datubāzi, vācot informāciju, ko sniedz valstu regulatīvās iestādes vai struktūras;
Grozījums Nr. 173 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – g apakšpunkts
(g) saskaņā ar šīs regulas 21. panta 5. punktu izstrādā atzinumus par valstu atzinumu vai lēmumu projektiem, novērtējot izziņojamās mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, ja koncentrācija var ietekmēt iekšējā tirgus darbību;
(g) saskaņā ar šīs regulas 21. panta 5. punktu izstrādā atzinumus par atzinumu projektiem vai lēmumiem, ar kuriem novērtē izziņojamo mediju tirgus koncentrāciju;
Grozījums Nr. 174 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – h apakšpunkts – ii punkts
(ii) faktoriem, kas jāņem vērā, piemērojot kritērijus mediju tirgus koncentrāciju ietekmes novērtēšanai saskaņā ar šīs regulas 21. panta 3. punktu;
(ii) faktoriem, kas jāņem vērā, piemērojot kritērijus tādu mediju tirgus koncentrāciju ietekmes novērtēšanai, kuras ietekmē mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, saskaņā ar šīs regulas 21.panta 3.punktu;
Grozījums Nr. 175 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – i apakšpunkts
(i) pēc vismaz vienas attiecīgās iestādes pieprasījuma ir par vidutāju domstarpībās starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām, saskaņā ar šīs regulas 14. panta 3. punktu;
(i) pēc vismaz vienas attiecīgās iestādes vai struktūras pieprasījuma ir par vidutāju domstarpībās starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām, saskaņā ar šīs regulas 14. panta 3. punktu;
Grozījums Nr. 176 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – j apakšpunkts
(j) veicina sadarbību jautājumos par tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz ciparsignāliem un ierīču vai lietotājsaskarņu projektēšanu, saskaņā ar šīs regulas 15. panta 4. punktu;
(j) veicina sadarbību jautājumos par saskaņotiem Eiropas standartiem, kas attiecas uz ciparsignāliem un ierīču vai lietotājsaskarņu projektēšanu, saskaņā ar šīs regulas 15. panta 4. punktu;
Grozījums Nr. 177 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – k apakšpunkts
(k) saskaņā ar šīs regulas 16. panta 1. punktu koordinē valstu pasākumus, kas saistīti ar tādu ārpus Savienības iedibinātu mediju pakalpojumu sniedzēju sagādāta satura izplatīšanu vai piekļuvi, kuru mērķauditorija ir Savienībā, ja to darbība kaitē vai rada nopietnas un lielas briesmas kaitēt sabiedrības drošībai un aizsardzībai;
(k) saskaņā ar šīs regulas 16. panta 1. punktu koordinē valstu pasākumus, kas saistīti ar tādu ārpus Savienības iedibinātu mediju pakalpojumu sniedzēju sagādāta satura izplatīšanu vai piekļuvi, kuru saņēmēji ir Savienībā;
Grozījums Nr. 178 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – l apakšpunkts
(l) organizē strukturētu dialogu starp ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem un mediju pakalpojumu sniedzēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un par tā rezultātiem ziņo Komisijai saskaņā ar šīs regulas 18. pantu;
(l) iesaistot ekspertu grupu, organizē strukturētu dialogu starp ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, ļoti lielu meklētājprogrammu nodrošinātājiem un mediju pakalpojumu sniedzēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī citām ieinteresētajām personām, un par tā rezultātiem ziņo Komisijai un Eiropas Parlamentam saskaņā ar šīs regulas 18. pantu;
Grozījums Nr. 179 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – ma apakšpunkts (jauns)
(ma) apspriežoties ar mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izstrādā vadlīnijas un ieteikumus par kritērijiem un metodiku publisko līdzekļu sadalei valsts reklāmai un pirkumiem saskaņā ar 24. pantu;
Grozījums Nr. 180 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – mb apakšpunkts (jauns)
(mb) atbalsta Komisiju, tai veicot 25. pantā minētos uzraudzības pasākumus;
Grozījums Nr. 181 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – mc apakšpunkts (jauns)
(mc) veicina efektīvu pasākumu un rīku izstrādi un izmantošanu, lai stiprinātu medijpratību, tostarp paraugprakses izstrādi valstu iestādēm un struktūrām, mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformām un tiešsaistes meklētājprogrammām;
Grozījums Nr. 182 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – md apakšpunkts (jauns)
(md) sagatavo detalizētu gada ziņojumu un turpmākus pasākumus saistībā ar šajā punktā izklāstītajām darbībām un uzdevumiem un iesniedz to Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 183 Regulas priekšlikums 12. pants – 1.a daļa (jauna)
tiktāl, cik nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus un veiktu savus uzdevumus, padome, neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetenci un apspriežoties ar Komisiju, var sadarboties ar kompetentajām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevējām grupām, trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskām organizācijām. Šajā nolūkā padome pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas var izveidot darba mehānismus.
Grozījums Nr. 184 Regulas priekšlikums 13.pants – 1. punkts
1. Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra (“pieprasītāja iestāde”) jebkurā brīdī var vienai vai vairākām valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām (“pieprasījuma saņēmējām iestādēm”) pieprasīt sadarbību vai savstarpēju palīdzību informācijas apmaiņai vai pasākumiem, kas attiecas uz šīs regulas vai valsts pasākumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīvu 2010/13/ES, konsekventu un efektīvu piemērošanu.
1. Valsts regulatīvā iestāde vai struktūra (“pieprasītāja iestāde”) jebkurā brīdī var vienai vai vairākām valstu regulatīvajām iestādēm vai struktūrām (“pieprasījuma saņēmējām iestādēm”) pieprasīt sadarbību, tostarp informācijas apmaiņu un savstarpēju palīdzību, regulas vai valsts pasākumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 2010/13/ES, efektīvu piemērošanu.
Grozījums Nr. 185 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
2. Ja valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra uzskata, ka pastāv nopietnas un lielas briesmas, ka tiks kaitēts mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai, vai nopietnas un lielas briesmas, ka tiks kaitēts sabiedrības drošībai un aizsardzībai, tā var lūgt citas valstu regulatīvās iestādes jeb struktūras sniegt paātrinātu sadarbību vai savstarpēju palīdzību, vienlaikus nodrošinot pamattiesību, it īpaši vārda brīvības, ievērošanu.
2. Ja valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra uzskata, ka mediju saturs ir publiska provokācija izdarīt teroristu nodarījumu, kā noteikts Direktīvas (ES) 2017/541 5. pantā, vai rada nopietnu un nopietnu un būtisku kaitējuma risku sabiedriskajai drošībai un valsts drošībai un tās aizsardzībai, tā var lūgt citas valstu regulatīvās iestādes jeb struktūras sniegt paātrinātu sadarbību vai savstarpēju palīdzību, vienlaikus nodrošinot pamattiesību, it īpaši vārda brīvības, ievērošanu.
Grozījums Nr. 186 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts
3. Sadarbības vai savstarpējas palīdzības, kā arī paātrinātas sadarbības vai savstarpējas palīdzības pieprasījumos iekļauj visu vajadzīgo informāciju, ieskaitot mērķi un iemeslus.
3. Sadarbības, piemēram, informācijas apmaiņas un savstarpējas palīdzības, pieprasījumos iekļauj visu vajadzīgo informāciju, kas saistīta ar minēto pieprasījumu, ieskaitot mērķi un iemeslus.
Grozījums Nr. 187 Regulas priekšlikums 13. pants – 4. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(ba) pieprasījums nav pienācīgi pamatots.
Grozījums Nr. 188 Regulas priekšlikums 13. pants – 4. punkts – 2. daļa
Pieprasījuma saņēmēja iestāde norāda, kāds bijis iemesls atteikties pieprasījumu apmierināt.
Pieprasījuma saņēmēja iestāde norāda, kāds bijis iemesls atteikties pieprasījumu apmierināt. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde atsakās apmierināt pieprasījumu saskaņā ar pirmās daļas a) punktu, tā, ja iespējams, norāda iestādi, kuras kompetencē ietilpst pieprasījuma priekšmets vai pasākumi, kurus tai prasa izpildīt.
Grozījums Nr. 189 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts
5. Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasītāju iestādi par sasniegtajiem rezultātiem vai par to pasākumu virzību, kas tiek veikti, reaģējot uz pieprasījumu.
5. Pieprasījuma saņēmēja iestāde bez liekas kavēšanās informē pieprasītāju iestādi par sasniegtajiem rezultātiem vai par to pasākumu virzību, kas tiek veikti, reaģējot uz pieprasījumu.
Grozījums Nr. 190 Regulas priekšlikums 13. pants – 6. punkts
6. Pieprasījuma saņēmēja iestāde dara visu iespējamo, lai pieprasījumu izskatītu un uz to reaģētu bez liekas kavēšanās. Pieprasījuma saņēmēja iestāde 14 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz starprezultātus un pēcāk regulāri sniedz jaunāko informāciju par pieprasījuma izpildi. Paātrinātas sadarbības vai savstarpējas palīdzības pieprasījuma gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde 14 kalendāro dienu laikā pieprasījumu izskata un uz to reaģē.
6. Pieprasījuma saņēmēja iestāde dara visu iespējamo, lai pieprasījumu izskatītu un uz to reaģētu bez liekas kavēšanās. Papildu informāciju par strukturētās sadarbības procedūru, tostarp pušu tiesībām un pienākumiem, kā arī termiņiem kas jāievēro, un starprezultātiem, nosaka padomes reglamentā. Paātrinātas sadarbības vai savstarpējas palīdzības pieprasījuma gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde 14 kalendāro dienu laikā pieprasījumu izskata un uz to reaģē.
Grozījums Nr. 191 Regulas priekšlikums 13. pants – 7. punkts
7. Ja pieprasītāja iestāde neuzskata, ka pieprasījuma saņēmējas iestādes noteiktie pasākumi ir pietiekami, lai pieprasījumu izskatītu un uz to reaģētu, tā bez liekas kavēšanās informē pieprasījuma saņēmēju iestādi, pamatojot savu nostāju. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde tādai nostājai nepiekrīt vai ja nav pieprasījuma saņēmējas iestādes reakcijas, katra no iestādēm var lietu nodot izskatīšanai padomē. 14 kalendāro dienu laikā pēc lietas saņemšanas padome, saskaņojot ar Komisiju, sniedz atzinumu par jautājumu, ieskaitot ieteicamās darbības. Pieprasījuma saņēmēja iestāde dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā padomes atzinumu.
7. Ja pieprasītāja iestāde neuzskata, ka pieprasījuma saņēmējas iestādes noteiktie pasākumi ir pietiekami, lai pieprasījumu izskatītu un uz to reaģētu, tā bez liekas kavēšanās informē pieprasījuma saņēmēju iestādi, pamatojot savu nostāju. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde tādai nostājai nepiekrīt vai ja nav pieprasījuma saņēmējas iestādes reakcijas, katra no iestādēm var lietu nodot izskatīšanai padomē. Pēc šāda atzinuma saņemšanas un termiņā, kas jānosaka padomes reglamentā, padome, apspriežoties ar Komisiju, ja padome to uzskata par vajadzīgu, sniedz atzinumu par šo jautājumu, tostarp ieteicamās darbības. Pieprasījuma saņēmēja iestāde dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā padomes atzinumu.
Grozījums Nr. 192 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
2. Pieprasījuma saņēmēja valsts iestāde jeb struktūra bez liekas kavēšanās 30 kalendāro dienu laikā informē pieprasītāju valsts iestādi jeb struktūru par darbībām, kas veiktas vai plānotas saskaņā ar 1. punktu.
2. Pieprasījuma saņēmēja valsts iestāde vai struktūra bez liekas kavēšanās maksimālajā termiņā, kas jānosaka padomes reglamentā, informē pieprasītāju valsts iestādi vai struktūru par darbībām, kas veiktas vai plānotas saskaņā ar 1. punktu, vai pamato iemeslus, kāpēc darbības nav veiktas.
Grozījums Nr. 193 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts
3. Ja starp pieprasītāju valsts iestādi jeb struktūru un pieprasījuma saņēmēju iestādi jeb struktūru rodas domstarpības par darbībām, kas veiktas saskaņā ar 1. punktu, katra no iestādēm jeb struktūrām var nodot lietu izskatīšanai padomē, lai panāktu izlīgumu.
3. Ja starp pieprasītāju valsts iestādi vai struktūru un pieprasījuma saņēmēju iestādi vai struktūru rodas domstarpības par darbībām, kas veiktas vai ieplānotas saskaņā ar 1. punktu, vai par atteikumu veikt darbības saskaņā ar 1. punktu, katra no iestādēm vai struktūrām var nodot lietu izskatīšanai padomē, lai panāktu izlīgumu.
Grozījums Nr. 194 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts
4. Ja pēc padomes vidutājas darbības izlīgums nav panākts, pieprasītāja valsts iestāde jeb struktūra vai pieprasījuma saņēmēja valsts iestāde jeb struktūra var lūgt padomi izdot atzinumu par šo jautājumu. Atzinumā padome novērtē, vai pieprasījuma saņēmēja iestāde jeb struktūra ir izpildījusi 1. punktā minēto pieprasījumu. Ja padome uzskata, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījumu nav izpildījusi, padome iesaka darbības pieprasījuma izpildei. Padome atzinumu izdod bez liekas kavēšanās, saskaņojot ar Komisiju.
4. Ja pēc padomes vidutājas darbības izlīgums nav panākts, pieprasītāja valsts iestāde jeb struktūra vai pieprasījuma saņēmēja valsts iestāde jeb struktūra var lūgt padomi izdot atzinumu par šo jautājumu. Atzinumā padome novērtē, vai pieprasījuma saņēmēja iestāde jeb struktūra ir izpildījusi 1. punktā minēto pieprasījumu. Ja padome uzskata, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde vai struktūra pieprasījumu nav izpildījusi, padome iesaka darbības pieprasījuma izpildei. Padome, apspriežoties ar Komisiju, ja uzskata to par vajadzīgu, atzinumu izdod bez liekas kavēšanās.
Grozījums Nr. 195 Regulas priekšlikums 14. pants – 5. punkts
5. Pieprasījuma saņēmēja iestāde jeb struktūra bez liekas kavēšanās un ne vairāk kā 30 kalendāro dienu laikā pēc 4. punktā minētā atzinuma saņemšanas informē padomi, Komisiju un pieprasītāju iestādi jeb struktūru par darbībām, kas veiktas vai ko plānots veikt atzinuma sakarā.
5. Pēc 4. punktā minētā atzinuma saņemšanas pieprasījuma saņēmēja iestāde vai struktūra bez liekas kavēšanās un maksimālajā termiņā, kas jānosaka padomes reglamentā, informē padomi, pieprasītāju iestādi vai struktūru un nepieciešamības gadījumā arī Komisiju par darbībām, kas veiktas vai ko plānots veikt atzinuma sakarā.
Grozījums Nr. 196 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
1. Padome veicina paraugprakses apmaiņu starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar ieinteresētajām personām un cieši sadarbojoties ar Komisiju, par regulatīviem, tehniskiem vai praktiskiem aspektiem, kas saistīti ar šīs regulas un valsts noteikumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 2010/13/ES, konsekventu un efektīvu piemērošanu.
1. Padome veicina paraugprakses apmaiņu starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar ieinteresētajām personām un sadarbojoties ar Komisiju, par regulatīviem, tehniskiem vai praktiskiem aspektiem, kas saistīti ar šīs regulas un valsts noteikumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 2010/13/ES, konsekventu un efektīvu piemērošanu.
Grozījums Nr. 197 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b) informācijas par mediju pakalpojumu sniedzēju īpašumtiesību struktūru pieejamību, kas paredzēta Direktīvas 2010/13/ES 5. panta 2. punktā.
(b) informācijas par mediju pakalpojumu sniedzēju īpašumtiesību struktūru pieejamību, kas paredzēta Direktīvas 2010/13/ES 5. panta 2. punktā un šīs regulas 6. pantā.
Grozījums Nr. 198 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
3. Komisija var izdot atzinumu par katru jautājumu, kas saistīts ar šīs regulas un valstu noteikumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 2010/13/ES, piemērošanu. Padome šajā sakarā palīdz Komisijai pēc pieprasījuma.
3. Komisija ar padomes palīdzību var izdot atzinumu par katru jautājumu, kas saistīts ar šīs regulas un valstu noteikumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva2010/13/ES, piemērošanu.
Grozījums Nr. 199 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts
4. Padome veicina sadarbību starp mediju pakalpojumu sniedzējiem, standartizācijas iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai veicinātu tādu tehnisko standartu izstrādi, kas saistīti ar ciparsignāliem vai tādu ierīču vai lietotājsaskarņu projektēšanu, kuras regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu.
4. Padome veicina sadarbību starp mediju pakalpojumu sniedzējiem, standartizācijas iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai veicinātu tādu saskaņotu Eiropas standartu izstrādi, kas saistīti ar ciparsignāliem vai tādu ierīču vai lietotājsaskarņu, tostarp to tālvadības ierīču, projektēšanu, kuras regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu.
Grozījums Nr. 200 Regulas priekšlikums 16. pants – virsraksts
Pasākumu koordinēšana attiecībā uz ārpus Savienības iedibinātiem mediju pakalpojumu sniedzējiem
Pasākumu koordinēšana attiecībā uz mediju pakalpojumu, kuri tiek sniegti no trešām valstīm
Grozījums Nr. 201 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
1. Padome koordinē valstu regulatīvo iestāžu jeb struktūru pasākumus, kas saistīti ar tādu mediju pakalpojumu izplatīšanu vai piekļuvi, kurus sniedz ārpus Savienības iedibināti mediju pakalpojumu sniedzēji, kam ir mērķauditorija Savienībā, ja, cita starpā ņemot vērā kontroli, ko pār tiem var īstenot trešas valstis, tādi mediju pakalpojumi kaitē vai rada nopietnas un lielas briesmas, ka tiks kaitēts, sabiedrības drošībai un aizsardzībai.
1. Padome koordinē valstu regulatīvo iestāžu vai struktūru pasākumus, kas saistīti ar tādu mediju pakalpojumu izplatīšanu vai piekļuvi, kurus sniedz ārpus Savienības iedibināti mediju pakalpojumu sniedzēji, neatkarīgi no to izplatīšanas līdzekļiem vai līdzekļiem, ar kādiem tiem var piekļūt, kam ir mērķauditorija Savienībā vai kas ir pieejami Savienībā, ja, cita starpā ņemot vērā kontroli, ko pār tiem var īstenot trešās valstis, tādi mediju pakalpojumi:
Grozījums Nr. 202 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns)
(a) ietver publisku provokāciju izdarīt teroristu nodarījumu, kā izklāstīts Direktīvas (ES) 2017/541 5. pantā.
Grozījums Nr. 203 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns)
(b) nepārprotami, nopietni un būtiski kaitē vai rada nopietnu un būtisku apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, tostarp valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 204 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
2. Padome, saskaņojot ar Komisiju, var izdot atzinumus par attiecīgiem valsts pasākumiem saskaņā ar 1. punktu. Visas kompetentās valstu iestādes, ieskaitot valstu regulatīvās iestādes jeb struktūras, dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā padomes atzinumus.
2. Padome saskaņā ar savu reglamentu var izdot atzinumus par attiecīgiem valsts pasākumiem, ņemot vērā 1. punkta noteikumus. Visas kompetentās valstu iestādes, ieskaitot valstu regulatīvās iestādes jeb struktūras, dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā padomes atzinumus. Šādas iestādes un struktūras pamato atteikumu, lai ņemtu vērā padomes atzinumus.
Grozījums Nr. 205 Regulas priekšlikums 16. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā gadījumā valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām, kuras pieņem lēmumu par darbības veikšanu pret ārpus Savienības iedibinātu mediju pakalpojumu sniedzēju, ir juridiskais pamats ņemt vērā vismaz vienu no tālāk minētā:
(a) lēmumu, ko pret attiecīgo pakalpojumu sniedzēju ir pieņēmusi citas dalībvalsts regulatīvā iestāde vai struktūra;
(b) padomes atzinumu, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un kas pieņemts, pamatojoties uz šā panta noteikumiem;
(c) jebkādu novērtējumu par to, kā mediju pakalpojums no minētā pakalpojumu sniedzēja tiek uztverts Savienības teritorijā.
Grozījums Nr. 206 Regulas priekšlikums 16. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b Padome izstrādā vadlīnijas attiecībā uz ārpus Savienības iedibinātiem mediju pakalpojumu sniedzējiem. Ja kompetentās dalībvalsts iestādes vai struktūras veic darbību pret šādu pakalpojumu sniedzēju, tās dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā padomes izstrādās vadlīnijas.
Grozījums Nr. 207 Regulas priekšlikums 16. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c Ja mediju pakalpojumu sniedzējs, kas iedibināts ārpus Savienības, ir dalībvalsts teritoriālajā jurisdikcijā saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 2. panta 4. punktu, papildus jebkādam padomes atzinumam, kas sniegts saskaņā ar šā panta 2. punktu, citas dalībvalsts regulatīvā iestāde vai struktūra var aicināt tās dalībvalsts kompetentās iestādes vai struktūras, kuras jurisdikcijā ir šis mediju pakalpojumu sniedzējs, veikt atbilstīgus pasākumus pret minēto pakalpojumu sniedzēju, ja tā uzskata, ka šis pakalpojumu sniedzējs ir klaji, nopietni un smagi pārkāpis Direktīvas 2010/13/ES 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai ir kaitējis vai radījis nopietnas un lielas briesmas kaitēt sabiedrības drošībai un aizsardzībai.
Grozījums Nr. 208 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj to pakalpojumu saņēmējiem deklarēt, ka:
1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka lēmumi par satura moderāciju un jebkādas citas to veiktās darbības neatstāj negatīvi ietekmi uz mediju brīvību un plurālismu. Tie nodrošina, ka to satura moderācijas un uzraudzības procesos ir iesaistīti pietiekami cilvēkresursi, lai aptvertu visas Savienības valodas un ģeogrāfiskos reģionus. Tie nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj to pakalpojumu saņēmējiem deklarēt, ka:
Grozījums Nr. 209 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a) tas ir mediju pakalpojumu sniedzējs 2. panta 2. punkta nozīmē;
(a) ka tie ir mediju pakalpojumu sniedzēji 2.panta 2.punkta nozīmē un tie ievēro 6. panta 1. punktā noteikto pienākumu;
Grozījums Nr. 210 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) tas ir redakcionāli neatkarīgs no dalībvalstīm un trešām valstīm; un
(b) ka tie ir redakcionāli neatkarīgi no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām un no dalībvalstīm, politiskajām partijām un trešām valstīm un ka tie ir funkcionāli neatkarīgi no privātām struktūrām, kuru korporatīvais mērķis nav saistīts ar mediju pakalpojumu radīšanu vai izplatīšanu;
Grozījums Nr. 211 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c) uz to attiecas regulatīvās prasības redakcionālās atbildības īstenošanai vienā vai vairākās dalībvalstīs, jeb arī tas ievēro kopregulēšanas vai pašregulēšanas mehānismu, kas reglamentē redakcionālos standartus un ir plaši atzīts un akceptēts attiecīgajā mediju nozarē vienā vai vairākās dalībvalstīs.
(c) ka uz tiem attiecas regulatīvās prasības redakcionālās atbildības īstenošanai un ka tos pārrauga kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai struktūra vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai ka tie ievēro kopregulēšanas vai pašregulēšanas mehānismu, kas reglamentē redakcionālos standartus, kuri ir pārredzami, juridiski atzīti un plaši akceptēti attiecīgajā mediju nozarē vienā vai vairākās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 212 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca) ka tie nesniedz mākslīgā intelekta sistēmas radītu saturu, nepakļaujot šādu saturu cilvēka veiktai pārraudzībai un redakcionālai kontrolei;
Grozījums Nr. 213 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb) ka tie norāda sava izpilddirektora vārdu un uzvārdu, profesionālo kontaktinformāciju, tostarp e-pasta adresi un tālruņa numuru, un reģistrācijas vietu;
Grozījums Nr. 214 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)
(cc) informāciju par kompetento valsts regulatīvo iestādi vai struktūru vai tā kopregulēšanas vai pašregulēšanas mehānisma pārstāvi, kurš tos pārrauga.
Grozījums Nr. 215 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka 1. punktā minētā funkcionalitāte ļauj tajā deklarētajai informācijai, izņemot 1. punkta cb) apakšpunktā noteikto informāciju, būt publiski un viegli pieejamai.
Grozījums Nr. 216 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b Ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji apstiprina saskaņā ar 1. punktu iesniegto deklarāciju saņemšanu. Apliecinājumā tie norāda, vai tie šo deklarāciju pieņem vai nē. Tie nekavējoties nosūta apstiprinājumu par saņemšanu attiecīgajam mediju pakalpojumu sniedzējam, attiecīgajai kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei vai struktūrai vai attiecīgā kopregulēšanas vai pašregulēšanas mehānisma pārstāvim. Saņemšanas apstiprinājumā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji norāda kompetentu kontaktpersonu vai struktūru, ar kuras starpniecību mediju pakalpojumu sniedzējs var tieši un ātri sazināties ar šo ļoti lielās tiešsaistes platformas nodrošinātāju. Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs pieņem mediju pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar 1. punktu iesniegtu deklarāciju, minēto mediju pakalpojumu sniedzēju uzskata par atzītu mediju pakalpojumu sniedzēju.
Grozījums Nr. 217 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c Pēc tāda ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātāja pieprasījuma, kurš nav pieņēmis deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, jo tam ir pamatotas šaubas par minētās deklarācijas būtību, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde vai struktūra vai attiecīgā kopregulēšanas un pašregulēšanas pārstāvis apstiprina minētās deklarācijas būtību vai atzīst to par nederīgu. Ja attiecīgā valsts regulatīvā iestāde vai struktūra vai attiecīgā kopregulēšanas un pašregulēšanas mehānisma pārstāvis apstiprina minētās deklarācijas būtību, mediju pakalpojumu sniedzēju uzskata par atzītu mediju pakalpojumu sniedzēju.
Grozījums Nr. 218 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.d punkts (jauns)
1.d Pēc tāda mediju pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, kurš uzskata, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs ir nepamatoti anulējis tā saskaņā ar 1. punktu iesniegto deklarāciju, attiecīgā valsts iestāde vai struktūra vai attiecīgā kopregulēšanas un pašregulēšanas mehānisma pārstāvis noskaidro šo jautājumu. Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs nolemj nepieņemt attiecīgās valsts iestādes vai struktūras vai attiecīgā kopregulēšanas un pašregulēšanas mehānisma pārstāvja sniegto skaidrojumu, mediju pakalpojumu sniedzējs minēto lēmumu var pārsūdzēt kompetentajā valsts regulatīvajā iestādē vai struktūrā. Kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai struktūra nekavējoties lemj par šo jautājumu. Padome sniedz ieteikumu. Ja kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai struktūra apstiprina deklarāciju, mediju pakalpojumu sniedzēju uzskata par atzītu mediju pakalpojumu sniedzēju.
Grozījums Nr. 219 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.e punkts (jauns)
1.e Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs saskaņā ar 2. punktu ir bieži apturējis vai ierobežojis savu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu saistībā ar mediju pakalpojumu, ko sniedz mediju pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz tā noteikumu pārkāpumu, šis ļoti lielās tiešsaistes platformas nodrošinātājs var atzīt par spēkā neesošu paziņojumu, ko mediju pakalpojumu sniedzējs iesniedzis saskaņā ar 1. punktu. Ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs informē uzraudzības vai regulatīvo struktūru un padomi, ka tas deklarāciju ir atzinis par nederīgu.
Grozījums Nr. 220 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
2. Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs nolemj apturēt tāda satura tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu, ko sniedzis mediju pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedzis deklarāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, un apturēšanas pamats ir satura nesaderība ar tā noteikumiem, bet minētais saturs nepalielina Regulas (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu akta] 26. pantā minēto sistēmisko risku, tas veic visus iespējamos pasākumus, cik tie atbilst tā Savienības tiesību aktu, ieskaitot Regulu (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu aktu], noteiktajiem pienākumiem, lai pirms apturēšanas stāšanās spēkā attiecīgajam mediju pakalpojumu sniedzējam darītu zināmu minētajam lēmumam pievienoto pamatojumu, ko prasa Regulas (ES) 2019/11504. panta 1. punkts.
2. Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs nolemj apturēt vai ierobežot savu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu saistībā ar mediju pakalpojumu, ko sniedz atzīts mediju pakalpojumu sniedzējs, jo minētais mediju pakalpojums nav saderīgs ar tā noteikumiem, tas, neskarot Regulas (ES) 2022/2065 34. pantā minētos riska mazināšanas pasākumus saistībā ar sistēmisko risku, paziņo minētajam atzītajam mediju pakalpojumu sniedzējam iemeslus, kas pievienoti minētajam lēmumam, norādot konkrēto klauzulu noteikumos, ar kuriem mediju pakalpojums nav saderīgs, kā noteikts Regulas (ES) 2019/1150 4. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2022/206517. panta 3. punktā.
Ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs dod atzītajam mediju pakalpojumu sniedzējam iespēju 24 stundu laikā pirms apturēšanas vai ierobežojuma stāšanās spēkā atbildēt uz tā lēmumam pievienotajiem iemesliem.
Grozījums Nr. 221 Regulas priekšlikums 17. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Ja pēc 2. punkta otrajā daļā minētā 24 stundu laikposma un pienācīgi ņemot vērā atzītā mediju pakalpojumu sniedzēja atbildi, ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs uzskata, ka attiecīgais mediju pakalpojums nav saderīgs ar tā noteikumiem, tas var nodot lietu attiecīgajai kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei vai struktūrai vai attiecīgā kopregulēšanas un pašregulēšanas mehānisma struktūrai. Kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai struktūra vai pašregulēšanas vai kopregulēšanas mehānisma struktūra nekavējoties pieņem lēmumu par to, vai plānotā aizturēšana vai ierobežojums ir pamatots, ņemot vērā ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātāja noteikumu īpašo klauzulu un jo īpaši ņemot vērā pamatbrīvības.
Grozījums Nr. 222 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts
3. Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji veic visus vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2019/115011. pantā minētās sūdzības, ko iesnieguši mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri iesnieguši deklarāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, tiek izskatītas un lēmumi par tām pieņemti prioritāri un bez liekas kavēšanās.
3. Ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji veic visus vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2019/1150 11. pantāvai Regulas (ES) 2022/2065 20. pantā minētās sūdzības, ko iesnieguši atzīti mediju pakalpojumu sniedzēji, tiek izskatītas un lēmumi par tām pieņemti prioritāri un ne vēlāk kā 24 stundas pēc sūdzības iesniegšanas.Sūdzību procedūrās mediju pakalpojumu sniedzēju var pārstāvēt struktūra.
Grozījums Nr. 223 Regulas priekšlikums 17. pants – 4. punkts
4. Ja mediju pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis deklarāciju saskaņā ar 1. punktu, uzskata, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs bieži bez pietiekama pamatojuma ierobežo vai aptur tā pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar mediju pakalpojumu sniedzēja sniegto saturu, ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs pēc mediju pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma ar to labā ticībā iesaistās saturīgā un rezultatīvā dialogā, lai panāktu izlīgumu nepamatotu ierobežojumu vai apturējuma izbeigšanai un novēršanai nākotnē. Mediju pakalpojumu sniedzējs var padomei darīt zināmus domu apmaiņas rezultātus.
4. Ja atzīts mediju pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs bez pietiekama pamatojuma bieži ierobežo vai aptur tā pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar mediju pakalpojumu sniedzēja sniegto saturu vai pakalpojumiem, un dara to veidā, kas mazina mediju brīvību un plurālismu, ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs pēc mediju pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma ar to labā ticībā iesaistās saturīgās un rezultatīvās apspriedēs, lai saprātīgā laikposmā panāktu izlīgumu, kas novērš turpmāku nepamatotu ierobežojumu vai apturējumu.Mediju pakalpojumu sniedzējs šādu apspriežu rezultātus var paziņot padomei un valsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā minēts Regulā (ES) 2022/2065. Ja izlīgumu nevar panākt, mediju pakalpojumu sniedzējs var iesniegt sūdzību sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas struktūrā saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 21. pantu.
Grozījums Nr. 224 Regulas priekšlikums 17. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
(a) cik bijis gadījumu, kad tās piemērojušas kādus ierobežojumus vai apturēšanu, pamatojoties uz to, ka saturs, ko sniedzis mediju pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedzis deklarāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, nav saderīgs ar to noteikumiem; un
(a) cik bijis gadījumu, kuros tie sākuši procesu, lai apturētu vai ierobežotu savu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šā panta 2.punktu;
Grozījums Nr. 225 Regulas priekšlikums 17. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
(b) kāds bijis pamats tādus ierobežojumus piemērot.
(b) šādas apturēšanas vai ierobežojumu piemērošanas pamatojumu, tostarp īpašo klauzulu to noteikumos, ar kuriem mediju pakalpojumu sniedzējs nav saderīgs;
Grozījums Nr. 226 Regulas priekšlikums 17. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba) cik bijis gadījumu, kad tie atteikušies pieņemt mediju pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar 1. punktu iesniegtās deklarācijas, un šādu atteikumu iemeslus.
Grozījums Nr. 227 Regulas priekšlikums 17. pants – 6. punkts
6. Lai veicinātu šā panta konsekventu un efektīvu īstenošanu, Komisija var izdot vadlīnijas, nosakot 1. punktā minētās deklarācijas formu un detaļas.
6. Lai veicinātu šā panta konsekventu un efektīvu īstenošanu, Komisija, apspriežoties ar padomi, izdod vadlīnijas, nosakot 1.punktā minētās deklarācijas formu un detaļas.
Grozījums Nr. 228 Regulas priekšlikums 17. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a Šis pants neskar mediju pakalpojumu sniedzēju tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
Grozījums Nr. 229 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
1. Padome regulāri rīko strukturētu dialogu starp ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem, mediju pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai apspriestu šīs regulas 17. panta piemērošanas pieredzi un paraugpraksi, veicinātu piekļuvi dažādiem neatkarīgu mediju piedāvājumiem ļoti lielās tiešsaistes platformās un uzraudzītu pašregulācijas iniciatīvu ievērošanu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrību no kaitīga satura, ieskaitot dezinformāciju un ārēju manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos.
1. Padome, iesaistot ekspertu grupu, regulāri organizē strukturētu dialogu starp ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, mediju pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai apspriestu pieredzi un paraugpraksi šīs regulas 17. panta piemērošanā, lai:
Grozījums Nr. 230 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns)
(a) veicinātu piekļuvi dažādiem neatkarīgu mediju piedāvājumiem ļoti lielās tiešsaistes platformās un ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammās;
Grozījums Nr. 231 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns)
(b) uzraudzītu atbilstību pašregulācijas iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrību no kaitīga satura, tostarp dezinformācijas un ārvalstu manipulācijām ar informāciju un no iejaukšanās;
Grozījums Nr. 232 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (jauns)
(c) izskatītu iespējamo un faktisko ietekmi, ko ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu izstrāde un darbība, to attiecīgo ieteikumu sistēmu un satura moderācijas procesu izstrāde un darbība un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju lēmumi atstāj uz mediju brīvību un mediju plurālismu.
Grozījums Nr. 233 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
2. Padome ziņo Komisijai par dialoga rezultātiem.
2. Padome ziņo Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei par dialoga rezultātiem. Šādus rezultātus dara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 234 Regulas priekšlikums 19. pants – virsraksts
Audiovizuālo mediju piedāvājuma pielāgošanas tiesības
Audio un audiovizuālo mediju piedāvājuma pielāgošanas tiesības
Grozījums Nr. 235 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
1. Lai audiovizuālo mediju piedāvājumu likuma ietvaros pielāgotu savām interesēm vai tam, kam dod priekšroku, lietotājiem ir tiesības ierīcē vai lietotājsaskarnē ērti mainīt noklusējuma iestatījumus, kuri regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu. Šis noteikums neietekmē valsts pasākumus, ar kuriem tiek īstenots Direktīvas 2010/13/ES 7.a pants.
1. Lai audio vai audiovizuālo mediju piedāvājumu likuma ietvaros pielāgotu savām interesēm vai tam, kam dod priekšroku, lietotājiem ir tiesības lietotājsaskarnē vai ierīcē, tostarp tālvadības ierīcē, ērti mainīt to audiovizuālo mediju pakalpojumu lietotņu vai lietotņu, kas ļauj lietotājiem piekļūs šādiem pakalpojumiem, konfigurāciju, kuras regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu. Šis noteikums neietekmē valsts pasākumus, ar kuriem tiek īstenots Direktīvas 2010/13/ES 7.a un 7.b pants.
Grozījums Nr. 236 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts
2. Laižot tirgū 1. punktā minētās ierīces un lietotājsaskarnes, ražotāji un izstrādātāji nodrošina, ka tajās ir funkcionalitāte, kas ļauj lietotājiem brīvi un ērti mainīt noklusējuma iestatījumus, kuri regulē vai vada piekļuvi piedāvātajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu.
2. Jebkura persona, kas laiž tirgū ierīces, tostarp tālvadības ierīces, vai lietotājsaskarnes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka tās ietver funkciju, kas ļauj lietotājiem jebkurā laikā brīvi un viegli mainīt iestatījumus un noklusējuma izkārtojumu, tostarp to audiovizuālo mediju pakalpojumu vai lietojumprogrammu konfigurāciju, kuras ļauj lietotājiem piekļūt šādiem pakalpojumiem, kontrolējot vai pārvaldot piekļuvi piedāvātajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu. Attiecīgi piemēro Regulas (ES) 2022/2065 25. panta noteikumus.
Grozījums Nr. 237 Regulas priekšlikums 19. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Jebkura persona, kas ekspluatē 2. punktā minētās ierīces vai lietotājsaskarnes, nodrošina, ka tā mediju pakalpojumu sniedzēja identitāte, kuram ir redakcionāla atbildība par mediju pakalpojumu, ir konsekventi un skaidri redzama un identificējama ar noteikumu, ka šo informāciju ir sniedzis attiecīgais mediju pakalpojumu sniedzējs.
Grozījums Nr. 238 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
1. Visi dalībvalsts veiktie regulatīvie vai administratīvie pasākumi, kas var ietekmēt mediju pakalpojumu sniedzēju darbību iekšējā tirgū, ir pienācīgi pamatoti un samērīgi. Tādi pasākumi ir argumentēti, pārredzami, objektīvi un nediskriminatīvi.
1. Visi dalībvalsts veiktie leģislatīvie, regulatīvie vai administratīvie pasākumi, kas var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību attiecībā uz to mediju pakalpojumu sniegšanu vai to darbību iekšējā tirgū ir pienācīgi pamatoti un samērīgi. Tādi pasākumi ir argumentēti, pārredzami, objektīvi un nediskriminatīvi.
Grozījums Nr. 239 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
2. Uz katru valsts procedūru, ko izmanto, lai sagatavotu vai pieņemtu regulatīvu vai administratīvu pasākumu, kas noteikts 1. punktā, attiecas skaidri un iepriekš noteikti termiņi.
2. Uz katru valsts procedūru, ko izmanto, lai sagatavotu vai pieņemtu regulatīvu vai administratīvu pasākumu, kas noteikts 1. punktā, attiecas skaidri un iepriekš noteikti termiņi. Šādi termiņi ir pietiekami gari, lai nodrošinātu, ka šādus pasākumus un to sekas var pienācīgi ņemt vērā un ka tieši skartie mediju pakalpojumu sniedzēji var sniegt atsauksmes par tiem.
Grozījums Nr. 240 Regulas priekšlikums 20. pants – 3. punkts
3. Neskarot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un papildus šīm tiesībām ikvienam mediju pakalpojumu sniedzējam, kurš pakļauts 1. punktā minētam administratīvam vai regulatīvam pasākumam, kas uz to attiecas individuāli un tieši, ir tiesības šo pasākumu pārsūdzēt apelācijas iestādē. Šī iestāde ir neatkarīga no iesaistītajām personām un ārējas iejaukšanās vai politiska spiediena, kas var apdraudēt tai iesniegto jautājumu izvērtēšanas neatkarību. Tai ir pienācīga pieredze, kas tai ļauj efektīvi pildīt savas funkcijas.
3. Neskarot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un papildus šīm tiesībām ikvienam mediju pakalpojumu sniedzējam, kurš pakļauts 1.punktā minētam administratīvam vai regulatīvam pasākumam, kas uz to attiecas individuāli un tieši, ir tiesības šo pasākumu pārsūdzēt apelācijas iestādē, kas var būt tiesa. Šī iestāde ir neatkarīga no iesaistītajām personām un ārējas iejaukšanās vai politiska spiediena, kas var apdraudēt tai iesniegto jautājumu izvērtēšanas neatkarību. Tai ir pienācīga pieredze un finansējums, kas tai ļauj efektīvi pildīt savas funkcijas un laikus reaģēt uz visām pārsūdzībām. Šādas apelācijas struktūras var ņemt vērā padomes sniegtos atzinumus par minēto jautājumu.
Grozījums Nr. 241 Regulas priekšlikums 20. pants – 4. punkts
4. Pēc Komisijas pieprasījuma padome izstrādā atzinumu, kad kāds leģislatīvs, regulatīvs vai administratīvs valsts pasākums varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību. Ievērojot padomes atzinumu un neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija var sniegt pati savu atzinumu par šo jautājumu. Padomes un attiecīgā gadījumā Komisijas atzinumus dara pieejamus atklātībā.
4. Pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas padome izstrādā atzinumu, kad kāds leģislatīvs, regulatīvs vai administratīvs valsts pasākums varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību vai mēdiju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Ievērojot padomes atzinumu un neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija sniedz pati savu atzinumu par šo jautājumu. Padomes un attiecīgā gadījumā Komisijas atzinumus dara pieejamus atklātībā.
Grozījums Nr. 242 Regulas priekšlikums 20. pants – 5. punkts
5. Ja kāda valsts iestāde jeb struktūra pieņem pasākumu, kas individuāli un tieši ietekmē mediju pakalpojumu sniedzēju un var ietekmēt mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbību, tā pēc padomes un attiecīgā gadījumā Komisijas pieprasījuma bez liekas kavēšanās elektroniski iesniedz visu attiecīgo informāciju, ieskaitot kopsavilkumu par faktiem, tās pasākumu, pamatojumu, uz kuru valsts iestāde jeb struktūra balstījusi savu pasākumu, un attiecīgā gadījumā citu attiecīgo iestāžu viedokļus.
5. Ja kāda valsts iestāde jeb struktūra pieņem pasākumu, kas individuāli ietekmē mediju pakalpojumu sniedzēju un var ietekmēt mēdiju plurālismu un redakcionālo neatkarību vai mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbību, tā pēc padomes un attiecīgā gadījumā Komisijas pieprasījuma bez liekas kavēšanās elektroniski iesniedz visu attiecīgo informāciju, ieskaitot kopsavilkumu par faktiem, tās pasākumu, pamatojumu, uz kuru valsts iestāde jeb struktūra balstījusi savu pasākumu, un attiecīgā gadījumā citu attiecīgo iestāžu viedokļus. Pēc tāda mediju pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, kuru tieši ietekmē dalībvalsts veikts pasākums, padome sniedz atzinumu par attiecīgo pasākumu.
Grozījums Nr. 243 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalsts savā tiesību sistēmā paredz materiālus un procedurālus noteikumus, kas nodrošina tādas mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanu, kura var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Šie noteikumi:
Dalībvalsts savos tiesību aktos paredz materiālus un procedurālus noteikumus, kas nodrošina tādas mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanu, kura var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību. Šie noteikumi:
Grozījums Nr. 244 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
(b) liek personām mediju tirgus koncentrācijā, kas var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, par koncentrāciju iepriekš paziņot attiecīgajām valsts iestādēm jeb struktūrām;
(b) liek personām mediju tirgus koncentrācijā, kas var ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, par koncentrāciju iepriekš paziņot attiecīgajām valsts iestādēm jeb struktūrām;
Grozījums Nr. 245 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
(c) izraugās valsts regulatīvo iestādi jeb struktūru par atbildīgo par tādas koncentrācijas, par kuru jāziņo, ietekmes uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību novērtēšanu vai nodrošina valsts regulatīvās iestādes jeb struktūras iesaisti novērtēšanā;
(c) izraugās valsts regulatīvās iestādes vai struktūras par atbildīgajām par tādas mediju tirgus koncentrācijas, par kuru jāziņo, ietekmes uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību novērtēšanu vai nodrošina to būtisku iesaisti šādā novērtēšanā vai pieprasa tām apspriesties ar citām šīs dalībvalsts valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām, kas varētu palīdzēt novērtēt mediju tirgus koncentrāciju;
Grozījums Nr. 246 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
(d) iepriekš nosaka objektīvus, nediskriminatīvus un samērīgus kritērijus ziņošanai par mediju tirgus koncentrācijām, kas var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, un mediju tirgus koncentrācijas ietekmes uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību novērtēšanai.
(d) iepriekš nosaka objektīvus, nediskriminatīvus un samērīgus kritērijus ziņošanai par tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību un šīs ietekmes novērtēšanai;
Grozījums Nr. 247 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)
(da) iepriekš nosaka saprātīgu laikposmu, līdz kuram valsts regulatīvajai iestādei vai struktūrai, kas veic šo novērtējumu, tas ir jāpabeidz, ņemot vērā laikposmu, kas vajadzīgs padomes, Komisijas vai to abu iesaistīšanai saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu;
Grozījums Nr. 248 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – db apakšpunkts (jauns)
(db) norāda sekas, kas rodas, ja novērtējums netiek pabeigts līdz da) apakšpunktā minētā perioda beigām.
Grozījums Nr. 249 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2. Šā panta 1.punktā minētajā novērtēšanā jo īpaši ņem vērā šādus elementus:
Grozījums Nr. 250 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a) koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu, ieskaitot ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu un mediju dalībnieku daudzveidību tirgū, ņemot vērā tiešsaistes vidi un pušu intereses, sakarus vai darbības citos mediju uzņēmumos vai uzņēmumos, kas nav mediji;
(a) koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu Savienības, valstu un reģionālā līmenī, ieskaitot tās ģeogrāfisko aptvērumu un ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu un mediju dalībnieku daudzveidību un piedāvāto saturu tirgū, ņemot vērā tiešsaistes vidi un pušu intereses, sakarus vai darbības citos mediju uzņēmumos vai uzņēmumos, kas nav mediji;
Grozījums Nr. 251 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b) redakcionālās neatkarības aizsardzības pasākumus, ieskaitot koncentrācijas ietekmi uz redakcionālo grupu darbību un to, vai mediju pakalpojumu sniedzēji veic pasākumus, kas garantē individuālu redakcionālu lēmumu neatkarību;
(b) redakcionālās neatkarības aizsardzības pasākumus, ieskaitot koncentrācijas ietekmi uz redakcionālo grupu darbību un to, vai mediju pakalpojumu sniedzēji veic pasākumus, kas garantē ētiskos un profesionālos standartus un redakcionālu lēmumu neatkarību;
Grozījums Nr. 252 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca) rezultātus riska novērtējumam, kas veikts Komisijas gada ziņojumā par tiesiskumu un mediju plurālisma uzraudzības instrumentā, lai identificētu, analizētu un novērtētu visus dalībvalstīs pastāvošos sistēmiskos riskus mediju brīvībai un mediju plurālismam;
Grozījums Nr. 253 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
3. Komisija ar padomes palīgu var izdot vadlīnijas par faktoriem, kas jāņem vērā, valsts regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām piemērojot kritērijus, pēc kuriem novērtēt mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību.
3. Komisija, apspriežoties ar padomi, izdod vadlīnijas, kas valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām jāņem vērā, novērtējot mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību.
Grozījums Nr. 254 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts
4. Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra iepriekš konsultējas ar padomi par katru atzinumu vai lēmumu, ko plāno pieņemt, novērtējot paziņojamās mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, ja koncentrācija var ietekmēt iekšējā tirgus darbību.
4. Valsts regulatīvā iestāde vai struktūra pirms veikt 1. punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu informē padomi un konsultējas ar to pirms sniedz kādu atzinumu vai pieņem kādu lēmumu, ko tā plāno pieņemt, novērtējot paziņojamās tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, vai ja koncentrācija var ietekmēt iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr. 255 Regulas priekšlikums 21. pants – 5. punkts
5. 14 kalendāro dienu laikā pēc 4. punktā minētās konsultēšanās sākuma padome sagatavo atzinumu par tai iesniegto valsts atzinuma vai lēmuma projektu, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus, un nosūta minēto atzinumu iestādei, kura konsultējas, un Komisijai.
5. 14 kalendāro dienu laikā pēc 4. punktā minētās konsultēšanās sākuma padome sagatavo atzinumu par tai iesniegto valsts atzinuma vai lēmuma projektu, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus, un nosūta minēto atzinumu iestādei vai struktūrai, kura konsultējas, un Komisijai.
Grozījums Nr. 256 Regulas priekšlikums 21. pants – 6. punkts
6. Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra, kas minēta 4. punktā, maksimāli ņem vērā 5. punktā minēto atzinumu. Ja minētā iestāde pilnībā vai daļēji neievēro atzinumu, tā 30 kalendāro dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas sniedz padomei un Komisijai argumentētu pamatojumu, kur izskaidrota tās nostāja. Neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija var sniegt pati savu atzinumu par šo jautājumu.
6. Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra, kas minēta 4. punktā, maksimāli ņem vērā 5. punktā minēto atzinumu. Ja minētā iestāde pilnībā vai daļēji neievēro atzinumu, tā 30 kalendāro dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas sniedz padomei un Komisijai argumentētu pamatojumu, kur izskaidrota tās nostāja. Neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija var sniegt pati savu atzinumu par šo jautājumu. Kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai struktūra četru nedēļu laikā pēc šāda atzinuma saņemšanas paziņo Komisijai iemeslus, kāpēc tā šo paziņojumu nav pilnībā vai daļēji ņēmusi vērā.
Grozījums Nr. 257 Regulas priekšlikums 21. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a Valsts regulatīvās iestādes vai struktūras var pieprasīt struktūrām, kas iesaistītas mediju tirgus koncentrācijā, uzņemties saistības attiecībā uz mediju plurālisma un redakcionālās neatkarības aizsardzību, pamatojoties uz 2. punktā izklāstītajiem elementiem.
Grozījums Nr. 258 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts
1. Ja nav veikta novērtēšana vai konsultēšanās saskaņā ar 21. pantu, padome pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā atzinumu par mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, ja mediju tirgus koncentrācija var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību. Atzinumu padome balsta uz 21. panta 2. punktā noteiktajiem elementiem. Padome var vērst Komisijas uzmanību uz mediju tirgus koncentrācijām, kuras var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību.
1. Ja nav veikta novērtēšana vai konsultēšanās saskaņā ar 21.pantu, padome pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā atzinumu par mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, ja saskaņā ar tās veiktu sākotnējo novērtējumu vai Komisijas veiktu sākotnējo novērtējumu mediju tirgus koncentrācija var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību. Atzinumu padome balsta uz 21. panta 2. punktā noteiktajiem elementiem. Padome vērš Komisijas uzmanību uz šādām mediju tirgus koncentrācijām.
Grozījums Nr. 259 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts
2. Ievērojot padomes atzinumu un neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija var sniegt pati savu atzinumu par šo jautājumu.
2. Ievērojot padomes atzinumu un neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija sniedz pati savu atzinumu par šo jautājumu. Kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai struktūra četru nedēļu laikā pēc šāda atzinuma saņemšanas paziņo Komisijai iemeslus, kāpēc tā šo paziņojumu nav pilnībā vai daļēji ņēmusi vērā.
Grozījums Nr. 260 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts
3. Padomes un attiecīgā gadījumā Komisijas atzinumus dara pieejamus atklātībā.
3. Padomes un Komisijas atzinumus dara pieejamus atklātībā.
Grozījums Nr. 261 Regulas priekšlikums 22.a pants (jauns)
22.a pants
Deleģētie akti
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt šajā regulā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: lūdzu, ievietot datumu = 6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt šajā regulā minēto pilnvaru deleģēšanu.Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu.Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta.Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar šo regulu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja vienu mēnesi no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.
Grozījums Nr. 262 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
1. Auditorijas mērīšanas sistēmas un metodika atbilst pārredzamības, objektivitātes, iekļaušanas, proporcionalitātes, nediskriminēšanas un pārbaudāmības principiem.
1. Auditorijas mērīšanas sistēmas un metodika atbilst pārredzamības, objektivitātes, iekļaušanas, proporcionalitātes, nediskriminēšanas, salīdzināmības un pārbaudāmības principiem. Auditorijas mērījumus veic saskaņā ar pašregulācijas mehānismiem, par kuriem ir panākta kopīga vienošanās un kuri ir plaši atzīti mediju nozarē.
Grozījums Nr. 263 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts
2. Neskarot uzņēmumu komercnoslēpuma aizsardzību, patentētu auditorijas mērīšanas sistēmu sagādātāji bez nepamatotas kavēšanās un par brīvu sniedz mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem, kā arī trešām personām, kuras pilnvarojuši mediju pakalpojumu sniedzēji un reklāmdevēji, precīzu, detalizētu, vispusīgu, saprotamu un atjauninātu informāciju par metodiku, ko izmanto to auditorijas mērīšanas sistēmas. Šis noteikums neietekmē Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumus.
2. Neskarot uzņēmumu komercnoslēpuma aizsardzību, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/943 2. panta 1. punktā, patentētu auditorijas mērīšanas sistēmu sagādātāji bez nepamatotas kavēšanās un par brīvu sniedz mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem, kā arī trešām personām, kuras pilnvarojuši mediju pakalpojumu sniedzēji un reklāmdevēji, precīzu, detalizētu, vispusīgu, saprotamu un atjauninātu informāciju par metodiku, ko izmanto to auditorijas mērīšanas sistēmas.Patentētu auditorijas mērīšanas sistēmu nodrošinātāji bez maksas sniedz katram mediju pakalpojumu sniedzējs to satura un pakalpojumu auditorijas mērījumus. Neatkarīga struktūra reizi gadā revidē metodiku, ko izmanto patentētās auditorijas mērīšanas sistēmas, un šīs metodikas piemērošanu. Šis noteikums neietekmē Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumus.
Grozījums Nr. 264 Regulas priekšlikums 23. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Auditorijas mērījumu dati, ko sniedz mediju pakalpojumu sniedzējiem, ir tikpat detalizēti kā nozares pašregulācijas mehānismu sniegtā informācija, tostarp neapkopoti dati.
Grozījums Nr. 265 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts
3. Regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras mudina auditorijas mērīšanas sistēmu sagādātājus kopā ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, tos pārstāvošajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu 1. punktā minēto principu ievērošanu, cita starpā veicinot neatkarīgu un pārredzamu revīziju.
3. Auditorijas mērīšanas sistēmu nodrošinātāji, tai skaitā tiešsaistes platformas, kopā ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, tos pārstāvošajām organizācijām, tiešsaistes platformām un citām ieinteresētajām personām ar valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru atbalstu izstrādā rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu 1.punktā minēto principu ievērošanu, cita starpā veicinot neatkarīgu un pārredzamu revīziju. Šādos rīcības kodeksos ir paredzēts, ka nolūkā nodrošināt atbilstību regulāri, pārredzami un neatkarīgi tiek veikta pārraudzīta un novērtēšana saskaņā ar šā panta 1. punktā paredzētajiem principiem. Izstrādājot rīcības kodeksus, īpaša uzmanība jāpievērš mazajiem medijiem, lai nodrošinātu, ka to auditorijas ir izmērītas pareizi.
Grozījums Nr. 266 Regulas priekšlikums 23. pants – 4. punkts
4. Komisija ar padomes palīdzību var izdot vadlīnijas šā panta 1., 2. un 3. punkta praktiskā piemērošanā.
4. Komisija ar padomes palīdzību izdod vadlīnijas šā panta 1., 2. un 3. punkta praktiskā piemērošanā, ņemot vērā 2. punktā minētos rīcības kodeksus.
Grozījums Nr. 267 Regulas priekšlikums 23. pants – 5. punkts
5. Padome veicina paraugprakses apmaiņu auditorijas mērīšanas sistēmu izvēršanā, izmantojot regulāru dialogu starp regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru pārstāvjiem, auditorijas mērīšanas sistēmu sagādātāju pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.
5. Padome veicina paraugprakses apmaiņu auditorijas mērīšanas sistēmu izvēršanā, izmantojot regulāru dialogu starp regulatīvo valsts iestāžu vai struktūru pārstāvjiem, auditorijas mērīšanas sistēmu sagādātāju pārstāvjiem, mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 268 Regulas priekšlikums 23. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a Šajā pantā noteiktie pienākumi neskar auditorijas tiesības uz savu personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā un Regulā (ES) 2016/679.
Grozījums Nr. 269 Regulas priekšlikums 24. pants – virsraksts
Valsts reklāmas piešķiršana
Publisko līdzekļu piešķiršana valsts reklāmai un pirkumiem
Grozījums Nr. 270 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
1. Publiskos līdzekļus vai citu atlīdzību vai priekšrocību, ko publiskās iestādes piešķir mediju pakalpojumu sniedzējiem reklāmas nolūkā, pēc pārredzamiem, objektīviem, samērīgiem un nediskriminatīviem kritērijiem piešķir atklātās, samērīgās un nediskriminatīvās procedūrās. Šis pants neietekmē publiskā iepirkuma noteikumus.
1. Publiskos līdzekļus vai citu atlīdzību vai priekšrocību, ko publiskās iestādes piešķir mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem reklāmas un pirkšanas nolūkā, pēc pārredzamiem, objektīviem, samērīgiem un nediskriminatīviem kritērijiem piešķir atklātās, samērīgās un nediskriminatīvās procedūrās. Šāds publiskais finansējums, kas reklāmas nolūkos piešķirts atsevišķam mediju pakalpojumu sniedzējam, tostarp tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, nepārsniedz 15 % no kopējā budžeta, ko minētā publiskā iestāde piešķīrusi visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas valsts līmenī. Šis pants neietekmē publiskā iepirkuma noteikumus, ne arī valsts atbalsta noteikumu piemērošanu.
Grozījums Nr. 271 Regulas priekšlikums 24. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Publiskās iestādes nodrošina, ka kritēriji un procedūras, ko izmanto, lai noteiktu publisko līdzekļu piešķiršanu valsts reklāmai un iepirkumiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformām un tiešsaistes meklētājprogrammām saskaņā ar 1. punktu, iepriekš tiek darīti pieejami sabiedrībai ar elektroniskiem un lietotājdraudzīgiem līdzekļiem. Valstu regulatīvās iestādes vai struktūras apspriežas ar padomi un valsts mediju ieinteresētajām personām par šādu kritēriju un procedūru metodikas izstrādi.
Grozījums Nr. 272 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2. Publiskās iestādes, ieskaitot valstu, federālās un reģionu valdības, regulatīvās iestādes jeb struktūras, kā arī valsts uzņēmumi vai citas valsts vai reģiona līmenī kontrolētas vienības, vai tādu teritoriālo vienību vietējās pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, dara publiski pieejamu precīzu, vispusīgu, saprotamu, detalizētu un ikgadēju informāciju par mediju pakalpojumu sniedzējiem piešķirtajiem reklāmas izdevumiem, iekļaujot vismaz šādu informāciju:
2. Publiskās iestādes, tostarp Savienības, valstu, federālās un reģionu vai vietējā līmenī, valsts regulatīvās iestādes vai struktūras, kā arī valsts uzņēmumi vai citas Savienības, valsts, reģiona vai vietējā līmenī kontrolētas struktūras dara publiski pieejamu, izmantojot elektroniskus un ērti lietojamus līdzekļus, precīzu, vispusīgu, saprotamu, detalizētu un ikgadēju informāciju par mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem piešķirtajiem reklāmas un pirkumu izdevumiem, iekļaujot vismaz šādu informāciju:
Grozījums Nr. 273 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a) to mediju pakalpojumu sniedzēju juridiskie nosaukumi, no kuriem iepirkti reklāmas pakalpojumi;
(a) to mediju pakalpojumu sniedzēju, tiešsaistes platformu nodrošinātāju vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju juridiskie nosaukumi, no kuriem tika saņemti reklāmas pakalpojumi un no kuriem tika veikti iepirkumi;
Grozījums Nr. 274 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa) īss pamatojums kritērijiem un procedūrām, ko piemēroja publisko līdzekļu piešķiršanai valsts reklāmas un pirkumu vajadzībām mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem;
Grozījums Nr. 275 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b) gada kopējā iztērētā summa, kā arī katra mediju pakalpojumu sniedzēja iztērētā summa.
(b) gada kopējā iztērētā summa, kā arī katra mediju pakalpojumu sniedzēja, tiešsaistes platformas nodrošinātāja vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja iztērētā summa;
Grozījums Nr. 276 Regulas priekšlikums 24. pants - 2. punkts - ba apakšpunkts (jauns)
(ba) detalizēts pārskats par valsts reklāmas un valsts finansiālā atbalsta piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem;
Grozījums Nr. 277 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb) ziņas par ieņēmumiem no līgumiem ar valsts struktūrām, ko saņēmuši uzņēmumi, kuri pieder pie tās pašas uzņēmumu grupas, kurā darbojas konkrētais mediju pakalpojumu sniedzējs.
Grozījums Nr. 278 Regulas priekšlikums 24. pants – 3. punkts
3. Regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras uzrauga valsts reklāmas piešķiršanu mediju tirgos. Lai novērtētu, cik precīza ir informācija par valsts reklāmu, kas darīta pieejama saskaņā ar 2. punktu, valsts regulatīvās iestādes jeb struktūras var 2. punktā minētajām vienībām pieprasīt papildu informāciju, ieskaitot informāciju par 1. punktā minēto kritēriju piemērošanu.
3. Valsts regulatīvās iestādes vai struktūras uzrauga valsts finansējuma piešķiršanu mediju tirgos un tā piešķiršanu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem. Lai novērtētu, cik precīza ir informācija par valsts izdevumiem, kas darīta pieejama saskaņā ar 2.punktu, valsts regulatīvās iestādes jeb struktūras var 2. punktā minētajām vienībām pieprasīt papildu informāciju, ieskaitot detalizētāku informāciju par 1.punktā minēto kritēriju un procedūru piemērošanu.
Grozījums Nr. 279 Regulas priekšlikums 24. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Valstu regulatīvās iestādes vai struktūras, kas uzrauga valsts izdevumu sadali, katru gadu detalizēti un saprotami ziņo par valsts izdevumu sadali mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem atbilstīgi 2. punktā izklāstītajam sadalījumam. Gada ziņojumus dara publiski pieejamus viegli pieejamā veidā.
Grozījums Nr. 280 Regulas priekšlikums 24. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b Attiecībā uz valsts izdevumu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, lai pārraidītu publisko iestāžu ārkārtas paziņojumus, tiklīdz ir beigusies ārkārtas situācija, piemēro 2. un 3. punktā noteiktās prasības. Šādiem piešķīrumiem piemēro 1. punktā noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 281 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
1. Komisija nodrošina neatkarīgu iekšējā mediju pakalpojumu tirgus uzraudzību, tajā iekļaujot arī tā darbības un noturības apdraudējumu un progresu. Uzraugot konstatēto apspriež ar padomi.
1. Komisija, apspriežoties ar padomi, nodrošina mediju pakalpojumu iekšējā tirgus neatkarīgu un nepārtrauktu uzraudzību attiecībā uz tā darbību un noturību, tā riskiem un progresu mediju brīvības un mediju plurālisma jomā. Komisija šajā uzraudzības pasākumā var iesaistīt Eiropas struktūras, kurām ir attiecīga pieredze mediju brīvības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma jomā.
Grozījums Nr. 282 Regulas priekšlikums 25. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Komisija, veicot 1. punktā minēto uzraudzību, ņem vērā padomes ziņojumus, novērtējumus un ieteikumus, pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu, mediju plurālisma uzraudzības instrumenta sniegtos rezultātus un savā gada ziņojumā par tiesiskumu izdarītos konstatējumus.
Grozījums Nr. 283 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3. Uzraudzīšanā ietilpst:
3. Uzraudzīšanā jo īpaši:
Grozījums Nr. 284 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a) detalizēta analīze par visu dalībvalstu mediju tirgu noturību, arī par mediju koncentrācijas līmeni un ārējas manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās briesmām;
(a) ņem vērā detalizētu analīzi par visu dalībvalstu mediju tirgu noturību, arī pārskatu par mediju koncentrācijas līmeni un apdraudējumu mēdiju plurālismam un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajai neatkarībai, tostarp manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās riskiem;
Grozījums Nr. 285 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b) pārskats un perspektīvs novērtējums par mediju pakalpojumu iekšējā tirgus noturību kopumā;
(b) ietver pārskatu un perspektīvu novērtējumu par mediju pakalpojumu iekšējā tirgus noturību kopumā, tostarp par tirgus koncentrācijas pakāpi;
Grozījums Nr. 286 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba) ietver pastāvīgu un detalizētu novērtējumu par 3., 4. un 7. panta īstenošanu;
Grozījums Nr. 287 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c) pārskats par pasākumiem, ko mediju pakalpojumu sniedzēji veikuši, lai garantētu individuālu redakcionālu lēmumu neatkarību.
(c) ietver pārskatu par pasākumiem, ko mediju pakalpojumu sniedzēji veikuši, lai garantētu redakcionālu lēmumu neatkarību.
Grozījums Nr. 288 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca) ietver detalizētu novērtējumu par valsts līdzekļu piešķiršanu valsts reklāmas un pirkumu vajadzībām;
Grozījums Nr. 289 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb) ietver pārskatu par valsts pasākumiem, kas ietekmē mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, ņemot vērā to politisko neatkarību un pieejamību;
Grozījums Nr. 290 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – cc apakšpunkts (jauns)
(cc) ietver pārskatu par ļoti lielu tiešsaistes platformu funkcionalitātes īstenošanu un šīs funkcionalitātes ietekmi uz atzītiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kā minēts 17. pantā;
Grozījums Nr. 291 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – cd apakšpunkts (jauns)
(cd) novērtē valsts regulatīvo iestāžu vai struktūru neatkarību.
Grozījums Nr. 292 Regulas priekšlikums 25. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Komisija izveido viegli lietojamu un publiski pieejamu brīdināšanas mehānismu, lai atklātu riskus saistībā ar šīs regulas piemērošanu.
Grozījums Nr. 293 Regulas priekšlikums 25. pants – 4. punkts
4. Uzraudzīšanu veic vienreiz gadā, un tās rezultātus dara pieejamus atklātībā.
4. Uzraudzīšanu veic vienreiz gadā. Uzraudzīšanas rezultātus katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un dara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 294 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts
1. Ne vēlāk kā [paejot četriem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēcāk ik pēc četriem gadiem Komisija izvērtē šo regulu un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
1. Ne vēlāk kā [paejot diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēcāk ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanu un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, iekļaujot tajā arī konstatējumus un turpmākos veicamos pasākumus.
Grozījums Nr. 295 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts – 2. daļa
Bet 7.–12. pantu un 27. pantu piemēro no [3 mēneši pēc stāšanās spēkā] un 19. panta 2. punktu piemēro no [48 mēneši pēc stāšanās spēkā].
Bet 7.–12.pantu un 27.pantu piemēro no [3mēneši pēc stāšanās spēkā] un 19. pantu piemēro no [24 mēneši pēc stāšanās spēkā].
Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0264/2023).
Ģenētiski modificēta kukurūza MON 89034 × 1507 × MIR162 × NK603 × DAS-40278-9 un deviņas tās apakškombinācijas
222k
59k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MIR162 × NK603 × DAS-40278-9 un deviņas tās apakškombinācijas, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (D090638/03 – 2023/2809(RSP))
– ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MIR162 × NK603 × DAS-40278-9 un deviņas tās apakškombinācijas, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (D090638/03),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2023. gada 3. jūlija balsojumu, nesniedzot atzinumu, un pārsūdzības komitejas 2023. gada 8. septembra balsojumu, arī nesniedzot atzinumu,
– ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),
— ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2022. gada 4. jūlijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2022. gada 12. augustā(3),
— ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko Parlaments iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (“ĢMO”)(4),
– ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
A. tā kā Apvienotajā Karalistē bāzētais uzņēmums “Dow AgroSciences Europe” ASV bāzētā uzņēmuma “Dow AgroSciences LLC” vārdā 2018. gada 31. maijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu (“pieteikums”) Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MIR162 × NK603 × DAS-40278-9 (“saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza”), sastāv vai ir ražota no tās; tā kā šis pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kuri satur ģenētiski modificēto kukurūzu MON 89034 × 1507 × MIR162 × NK603 × DAS-40278-9 vai no tās sastāv un kuri paredzēti lietojumiem, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;
B. tā kā šis pieteikums attiecās uz tādu produktu laišanu tirgū, kuri satur divdesmit piecas saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas apakškombinācijas, sastāv vai ir ražoti no tām; tā kā atļauja jau ir piešķirta attiecībā uz sešpadsmit no minētajām apakškombinācijām;
C. tā kā EFSA 2022. gada 4. jūlijā pieņēma labvēlīgu atzinumu par atļaujas piešķiršanu saliktā transformācijā iegūtai ĢM kukurūzai un atzinums tika publicēts 2022. gada 12. augustā;
D. tā kā saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza satur gēnus, kas nodrošina rezistenci pret četriem herbicīdiem (herbicīdiem uz amonija glufozināta bāzes, glifozātu saturošiem herbicīdiem, ariloksifenoksipropionāta herbicīdiem (AOPP) un 2,4-D) un ražo sešus insekticīdus proteīnus (“Bt toksīni”)(5);
Komplementāro herbicīdu novērtējuma trūkums, arī attiecībā uz kumulatīvo ietekmi
E. tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013(6) ir prasīts novērtēt, vai paredzamā lauksaimniecības prakse ietekmē pētīto beigupunktu rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz augiem, kas ir herbicīdizturīgi;
F. tā kā lielākā daļa ĢM kultūraugu ir ģenētiski modificēti, lai tie būtu izturīgi pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu pret herbicīdiem neizturīgu kultūru gadījumā; tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūru audzēšanas rezultātā tiek vairāk izmantoti komplementāri herbicīdi, lielā mērā tāpēc, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles(7);
G. tā kā herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu izmantošanas dēļ lauksaimnieki ir piesaistīti nezāļu pārvaldības sistēmai, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdiem, un to panāk, uzliekot piemaksu par ĢM sēklām, kas attaisnojama tikai tad, ja lauksaimnieki, kas iegādājas šādas sēklas, izsmidzina arī komplementārus herbicīdus; tā kā lielāka atkarība uz komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM kultūraugus, paātrina pret minētajiem herbicīdiem rezistentu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi rada vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, apburto loku, ko dēvē par “herbicīdu skrejceliņu” (herbicide treadmill);
H. tā kā negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga paļaušanās uz herbicīdiem, pasliktina augsnes veselību, ūdens kvalitāti un biodaudzveidību augsnē un zem tās, kā arī palielinās iedarbība uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams, arī tāpēc, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā;
I. tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(8) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā termiņš atļaujai Savienībā lietot glufozinātu beidzās 2018. gada 31. jūlijā;
J. tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to attiecīgi klasificēt; tā kā pretēji tam Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) 2015. gadā glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski salīdzinošie pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēns(9);
K. tā kā ĢM augu selekcijā iesaistīta eksperta recenzētā zinātniskā rakstā apšaubīts pret 2,4-D izturīgu ĢM kultūraugu nekaitīgums, jo, tiem sadaloties, veidojas citotoksiski noārdīšanās produkti(10);
L. tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un metabolītiem neietilpst EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetencē, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā šāda situācija ir problemātiska, jo ģenētiska modifikācija pati par sevi var ietekmēt veidu, kā attiecīgajā ĢM augā noārdās komplementārie herbicīdi, kā arī var izmainīt metabolītu sastāvu un attiecīgi izraisīt to toksiskumu(11);
Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem
M. tā kā vairāki pētījumi rāda, ka pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai ir konstatēta blakusietekme, kas var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt toksīni var darboties kā palīgvielas(12), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo proteīnu alergēniskumu;
N. tā kā zinātniskā pētījumā tika atklāts, ka Bt toksīnu toksiskumu var pastiprināt arī mijiedarbība ar atliekām, kas radušās no apsmidzināšanas ar herbicīdiem, un ka ir vajadzīgi turpmāki pētījumi par transformācijas notikumu (ĢM kultūraugi, kas modificēti, lai būtu izturīgi pret herbicīdiem un ražotu insekticīdus Bt toksīnu veidā) kombinēto iedarbību(13); tā kā tomēr tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas kompetencē, un tāpēc tā netiek veikta kā daļa no riska novērtējuma;
Bt kultūras: ietekme uz nemērķa organismiem
O. tā kā atšķirībā no insekticīdiem, kuri iedarbojas izsmidzināšanas laikā un ierobežotu laiku pēc tās, Bt kultūraugi izraisa pastāvīgu Bt toksīnu iedarbību uz mērķa un nemērķa organismiem;
P. tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem ir vienots, mērķim atbilstīgs iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz nemērķa organismiem(14); tā kā tiek ziņots par dažādu ietekmi uz aizvien lielāku skaitu nemērķa organismu; tā kā nesenā pārskatā ir minētas39 zinātniski recenzētas publikācijas, kurās ziņots par Bt toksīnu būtiski negatīvu ietekmi uz daudzām “nepiederīgām” sugām(15);
Dalībvalstu kompetento iestāžu un ieinteresēto personu komentāri
Q. tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudz kritisku komentāru(16);
R. tā kā neatkarīgas pētniecības organizācijas veiktā detalizētā analīzē cita starpā konstatēts, ka dati, ko sniedzis pieteikuma iesniedzējs un akceptējusi EFSA, nav pietiekami, lai izdarītu secinājumus par vides faktoru, herbicīdu izmantošanas un ģenētiskā fona ietekmi uz gēnu ekspresiju, augu metabolismu, augu sastāvu vai agronomiskajām un fenotipiskajām īpašībām; tā kā tajā pašā novērtējumā konstatēts, ka nevar apgalvot, ka EFSA būtu izpildījusi prasības par transformācijas notikumu kombinācijas iepējamas sinerģiskās vai antagonistiskās ietekmes novērtēšanu toksikoloģiskā aspektā(17);
Savienības starptautisko saistību ievērošana
S. tā kā atļauja Savienībā importēt saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu palielinātu pieprasījumu pēc šīs kultūras, tādējādi palielinot iedarbību uz darba ņēmējiem un vidi trešās valstīs; tā kā saistībā ar herbicīdizturīgām ĢM kultūrām īpašas bažas rada iespējama lielāka iedarbība uz darba ņēmējiem, ņemot vērā herbicīdu, tai skaitā glufozināta, lietošanu lielākos daudzumos;
T. tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību(18); tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības 3. mērķa 9. apakšmērķis ir līdz 2030. gadam būtiski samazināt to nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija(19);
U. tā kā Savienība ir pievienojusies ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar kuru pusēm ir pienākums nodrošināt, ka to jurisdikcijā vai pārvaldībā veiktās darbības neizraisa kaitējumu videi citās valstīs(20);
V. tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes klimata nolīgumu un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību;
Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana
W. tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2023. gada 3. jūlija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2023. gada 8. septembra balsojumā atzinums netika sniegts;
X. tā kā Komisija atzīst, ka pašreizējā prakse ir problemātiska, proti, lēmumus par atļauju izmantot ĢMO Komisija joprojām pieņem bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta, kas ir ļoti liels izņēmums produktu atļaušanas kārtībā kopumā, taču kļuvis par normu, ja tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un barībai;
Y. tā kā Parlaments astotajā sasaukumā ir pieņēmis pavisam 36 rezolūcijas, ar ko iebilst pret izmantošanai pārtikā un barībā paredzētu ĢMO laišanu tirgū (33 rezolūcijas) un pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Parlaments jau ir pieņēmis 34 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā dalībvalstis nav ar kvalificētu balsu vairākumu atbalstījušas atļaujas piešķiršanu nevienam no minētajiem ĢMO; tā kā dalībvalstis atļauju piešķiršanu neatbalsta cita starpā arī tāpēc, ka atļaujas piešķiršanas procesā nav ievērots piesardzības princips un nav ņemtas vērā zinātniskas bažas par riska novērtējumu;
Z. tā kā, pat atzīstot, ka trūkst demokrātijas, nav atbalsta no dalībvalstīm un ka Parlamentam ir iebildumi, Komisija tomēr turpina piešķirt atļaujas izmantošanai pārtikā un barībā paredzētu ĢMO kultūraugu importam,
1. uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;
2. uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, proti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(21) izklāstītiem vispārējiem principiem nodrošināt pamatu tam, ka saistībā ar ĢM pārtiku un barību augstā līmenī ir garantēta cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu aizsardzība, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;
3. prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;
4. aicina Komisiju nepiešķirt atļaujas herbicīdizturīgiem ĢM kultūraugiem, ņemot vērā ar tiem saistīto komplementāro herbicīdu plašāku izmantošanu un līdz ar to lielāku apdraudējumu biodaudzveidībai, pārtikas drošībai un darba ņēmēju veselībai;
5. šajā saistībā uzsver, ka atļauja pārtikas vai dzīvnieku barības nolūkiem importēt ĢM augus, kas ir herbicīdizturīgi pret Savienībā aizliegtiem herbicīdiem, piemēram, glufozinātu, neatbilst Savienības starptautiskajām saistībām, ko tā cita starpā uzņēmusies atbilstoši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, arī nesen pieņemtajam Kuņminas–Monreālas globālajam biodaudzveidības satvaram(22);
6. sagaida, ka Komisija steidzamības kārtā un laikus, proti, tā, lai Parlaments šo procedūru varētu pabeigt šajā sasaukumā, izpildīs savu apņemšanos(23) un nāks klajā ar priekšlikumu, ar ko tiks nodrošināts, ka Savienībā aizliegtas bīstamas ķīmiskās vielas netiek ražotas eksportam;
7. atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē deputātiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja(24); tomēr pauž dziļu vilšanos, jo kopš tā laika Komisija ir turpinājusi piešķirt atļaujas ĢMO importam Savienībā, lai gan Parlaments turpina pret to iebilst un vairākums dalībvalstu balso pret šādu atļauju piešķiršanu;
8. atkārtoti mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes klimata nolīgumu, ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojumu, kurā skaidrots, kā tiek ievērots princips “nenodarīt kaitējumu”(25);
9. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
EFSA Ekspertu grupas jautājumos par ģenētiski modificētiem organismiem zinātniskais atzinums “Assessment of genetically modified maize MON 89034 × 1507 × MIR162 × NK603 × DAS-40278-9 and sub-combinations, for food and feed uses, under Regulation (EC) No 1829/2003 (application EFSA-GMO-NL-2018-151” [Ģenētiski modificētas kukurūzas MON 89034 × 1507 × MIR162 × NK603 × DAS-40278-9 un tās apakškombināciju izvērtējums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, lai to varētu izmantot pārtikā un dzīvnieku barībā (pieteikums EFSA-GMO-NL-2018-151)]. EFSA Journal 2022;20(8):7451 https://doi.org/10.2903/j.efsa.2022.7451.
–––––––––––––––––––––––––––––––––– Astotajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis 36 rezolūcijas, iebilstot pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 202, 28.5.2021., 11. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 202, 28.5.2021., 15. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 202, 28.5.2021., 20. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 2. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 7. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 12. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 18. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 323, 11.8.2021., 7. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (OV C 415, 13.10.2021., 2. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (OV C 415, 13.10.2021., 8. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 415, 13.10.2021., 15. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 445, 29.10.2021., 36. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 43. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 49. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 56. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 63. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 474, 24.11.2021., 66. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 474, 24.11.2021., 74. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 45. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 52. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 59. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (SYN-BTØ11-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 66. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas GMB151 (BCS-GM151-6), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (OV C 342, 6.9.2022., 22. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 (BCS-GHØØ2-5), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 342, 6.9.2022., 29. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB811 (BCS-GH811-4), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 347, 9.9.2022., 48. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi 73496 (DP-Ø73496-4), sastāv vai ir ražoti no tā (OV C 347, 9.9.2022., 55. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87769 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 434, 15.11.2022., 42. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP4114 × MON 810 × MIR604 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem DP4114, MON 810, MIR604 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 32, 27.1.2023., 6. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par Komisijas 2022. gada 19. maija Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/797, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 × DAS-40278-9 un tās apakškombināciju T25 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 32, 27.1.2023., 14. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A5547-127 (ACS-GMØØ6-4), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 177, 17.5.2023., 2. lpp.).Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi MON 94100 (MON-941ØØ-2), sastāv vai ir ražoti no tā (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0063).Eiropas Parlamenta 2023. gada 11. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0202).Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87419, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0307).Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 × T25, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0308).
Komisijas 2013. gada 3. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp.).
Sk., piemēram, Bonny S. “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact” [Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme], Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years”, [Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantošanu ASV — pirmie sešpadsmit gadi], Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, 24(1),https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
Sk., piemēram, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1383574218300887, https://academic.oup.com/ije/advance-article/doi/10.1093/ije/dyz017/5382278, https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0219610 un https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6612199/.
Tā ir glifozāta gadījumā, kā norādīts EFSA publikācijā “Review of the existing maximum residue levels for glyphosate according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005” [Pārskats par pašreizējo glifozāta maksimālo atlieku līmeni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu], EFSA Journal, 2018. gads, 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263.
Ieskatam: Rubio-Infante, N., Moreno-Fierros, L., “An overview of the safety and biological effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals” [Pārskats par Bacillus thuringiensis Cry toksīnu drošumu un bioloģisko iedarbību uz zīdītājiem], Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5), 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252.
Sk., piemēram, Hilbeck, A., Otto, M., “Specificity and combinatorial effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in the context of GMO environmental risk assessment” [Bacillus thuringiensis Cry toksīnu specifiskums un kombinatoriskā iedarbība ĢMO vides riska novērtēšanas kontekstā], Frontiers in Environmental Science, 2015., 3:71, https://doi.org/10.3389/fenvs.2015.00071.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijā 2022. gada decembrī tika panākta vienošanās par globālu biodaudzveidības satvaru, kas ietver globālu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu (sk.: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_7834).
Sk. pielikumu Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumam “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” COM(2020)0667, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM%3A2020%3A667%3AFIN..
Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.), 102. punkts.
Ģenētiski modificēta kukurūza MIR162
212k
55k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kuri satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR162, no tās sastāv vai ir no tās ražoti, un ar ko groza Komisijas Īstenošanas lēmumus (ES) 2016/1685, (ES) 2019/1305 un (ES) 2019/2087 attiecībā uz references materiālu (D090639/03 – 2023/2810(RSP))
– ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kuri satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR162, no tās sastāv vai ir no tās ražoti, un ar ko groza Komisijas Īstenošanas lēmumus (ES) 2016/1685, (ES) 2019/1305 un (ES) 2019/2087 attiecībā uz references materiālu (D090639/03),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu, 21. panta 2. punktu un 23. panta 3. punktu,
— ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2023. gada 3. jūlija balsojumu, nesniedzot atzinumu, un pārsūdzības komitejas 2023. gada 8. septembra balsojumu, arī nesniedzot atzinumu,
– ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),
– ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2022. gada 1. septembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2022. gada 22. septembrī(3),
— ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas, ar ko Parlaments iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (“ĢMO”)(4),
— ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
A. tā kā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/651/ES(5) ir atļauts laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR162 (turpmāk “ĢM kukurūza”), no tās sastāv vai ir no tās ražota; tā kā šī atļauja darbojas arī attiecībā uz tādu produktu laišanu tirgū, kas nav pārtika vai barība un satur ĢM kukurūzu vai sastāv no tās un kas paredzēti izmantošanai tādos pašos veidos kā jebkura cita kukurūza, izņemot audzēšanu;
B. tā kā 2021. gada 12. februārī Beļģijā bāzētais uzņēmums Syngenta Crop Protection NV/SA Šveicē bāzētā uzņēmuma Syngenta Crop Protection AG vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantu iesniedza Komisijai pieteikumu par atļaujas atjaunošanu;
C. tā kā attiecībā uz sākotnējo atļaujas pieteikumu EFSA 2012. gada 31. maijā sniedza labvēlīgu atzinumu(6), kas publicēts 2012. gada 21. jūnijā;
D. tā kā 2022. gada 1. septembrī EFSA sniedza labvēlīgu atzinumu par atļaujas atjaunošanu ĢM kukurūzai, kas publicēts 2022. gada 22. septembrī;
E. tā kā ĢM kukurūza ir izstrādāta, lai ražotu proteīnu VIP3a20 (“Bt toksīnu”), kas ir toksisks dažiem zvīņspārņu kārtas kaitēkļiem;
Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem
F. tā kā Bt toksīnu toksiskums ir vērtēts, pamatojoties uz barošanas pētījumiem, kuros izmantots tikai izolēts baktēriju ražots Bt proteīns(7); tā kā toksiskuma testus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos — tādos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas — būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kas pirms trīsdesmit gadiem veikts uzņēmumam “Monsanto” un kurā konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtnē Bt toksīnu toksiskums palielinās līdz pat 20 reizēm(8);
G. tā kā riska novērtējumos, kurus sagatavojusi EFSA, šāda toksiskuma palielināšanās nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt [ĢM] augiem, ko Savienībā ir atļauts importēt; tā kā nevar izslēgt iespēju, ka lielāks toksiskums, kuru veicina proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbība, var apdraudēt cilvēkus un dzīvniekus, ja uzturā tiek lietota pārtika un barība, kas satur Bt toksīnus;
H. tā kā vairāki pētījumi liecina, ka ir novērotas blakusparādības, kas Bt toksīnu iedarbības rezultātā var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt toksīni var darboties kā palīgvielas(9), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo proteīnu alerģiskas iedarbības iespējamību;
I. tā kā patentā, kuru nesen izdevusi Eiropas Patentu iestāde(10), patenta īpašnieks — uzņēmums Syngenta — apgalvo, ka kukurūzai, kas satur Vip3 proteīnus, ir vērojama auglības mazināšanās tendence; tā kā patentā ir norādīts, ka attiecībā uz Vip3 proteīniem ir konstatēta auglības mazināšanās tendence vīrišķajiem augiem dažās krustojot iegūtās kukurūzas šķirnēs normālos audzēšanas apstākļos un ka to, cik lielā mērā mazinās vīrišķo augu auglība, ietekmē arī vides faktori, piemēram, ūdens pieejamība un temperatūra, jo sausuma un karstuma apstākļos vīrišķo augu auglība Vip3 iedarbības ietekmē mazinās vēl krasāk;
J. tā kā konstatētā auglības mazināšanās tendence šķiet izteiktāka sausuma un karstuma apstākļos, ir ticami pieņemt, ka par būtisku faktoru, veicot riska novērtēšanu ĢM augiem, kas satur Vip3 gēnus (arī ĢM kukurūzai), ir uzskatāmas klimata pārmaiņas, un tas nozīmē, ka pētījumi jāveic plašā vides apstākļu diapazonā;
K. tā kā saistībā ar informāciju par auglības mazināšanos rodas vairāki citi jautājumi, kurus EFSA, veicot novērtēšanu, arī būtu vajadzējis pamatīgi izanalizēt, ieskaitot to, cik lielā mērā auglības mazināšanās ietekmē ĢM kukurūzas ģenētisko fonu un tieši kādas ĢM kukurūzas iezīmes tas varētu ietekmēt;
L. tā kā uzņēmums Syngenta ar ĢM kukurūzas atļaujas atjaunošanu saistītajā procesā šo informāciju par auglības mazināšanos Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei tomēr neatklāja;
M. tā kā sākotnējā atļaujas pieteikuma apspriešanas periodā dalībvalstis sniedza daudz kritisku komentāru par EFSA atzinuma projektu(11); tā kā tie cita starpā bija kritiski komentāri par to, ka toksiskuma novērtējumā trūkst informācijas par ilgtermiņa ietekmi un ietekmi uz organisma reproduktīvo funkciju vai ontoģenēzi, ka nav padziļināti analizētas būtiskās atšķirības, kuras konstatētas agronomiskos un salīdzinošos novērtējumos, ka ar datiem, kas saņemti no pieteikuma iesniedzēja, nepietiek, lai pilnībā izvērtētu vides apdraudējumu, un ka ar ĢM kukurūzas bioloģiju saistītu bioloģiskā drošuma pamatdatu pārspīlēta marķēšana ar “konfidenciālas komercinformācijas” zīmi ir nepieņemama;
N. tā kā atļaujas atjaunošanas pieteikuma apspriešanas periodā dalībvalstis atkal sniedza komentārus par EFSA atzinuma projektu(12); tā kā kāda no dalībvalstu iestādēm, komentējot atjaunošanas pieteikumu, konstatēja, ka riska novērtējumu nav iespējams pabeigt, jo trūkst svarīgas informācijas, sevišķi par insekticīdā proteīna Vip3Aa20 specifiskumu un toksiskumu un par visiem iedarbības ceļiem, ne tikai zuduma un noplūdes gadījumā, un ka monitoringa plānā un monitoringa ziņojumos par laika periodu no 2013. līdz 2020. gadam ir daudz nepilnību, turklāt tie neatbilst ne Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK(13), ne attiecīgajām pamatnostādnēm, nedz arī EFSA 2011. gada norādījumiem par ģenētiski modificētu augu vides monitoringu pēc to laišanas tirgū;
O. tā kā Bt ĢM kultūraugu izmantošana nozīmē Bt toksīnu pastāvīgu iedarbību gan uz mērķa, gan nemērķa organismiem; tā kā nevar izslēgt iespēju, ka tas ietekmē nemērķa organismus; tā kā plaša Bt ĢM kultūraugu izmantošanas rezultātā rezistentāki kļūst kaitēkļi, kas ir šo kultūraugu mērķa organismi;
Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana
P. tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2023. gada 3. jūlija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, un tas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā pārsūdzības komitejas 2023. gada 8. septembra balsojumā atzinums kārtējo reizi netika sniegts;
Q. tā kā Komisija atzīst, ka pašreizējā prakse ir problemātiska, proti, lēmumus par atļauju izmantot ĢMO Komisija joprojām pieņem bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta, kas ir ļoti liels izņēmums produktu atļaušanas kārtībā kopumā, taču kļuvis par normu, ja tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un barībai;
R. tā kā Parlaments astotajā sasaukumā ir pieņēmis pavisam 36 rezolūcijas, ar ko iebilst pret izmantošanai pārtikā un barībā paredzētu ĢMO laišanu tirgū (33 rezolūcijas) un pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Parlaments jau ir pieņēmis 34 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta nav bijis nevienai atļaujai izmantot šos ĢMO; tā kā dalībvalstis atļauju piešķiršanu neatbalsta cita starpā arī tādēļ, ka atļaujas piešķiršanas procesā nav ievērots piesardzības princips un nav ņemtas vērā zinātniskas bažas par riska novērtējumu;
S. tā kā, pat atzīstot, ka trūkst demokrātijas, nav atbalsta no dalībvalstīm un ka Parlamentam ir iebildumi, Komisija tomēr turpina piešķirt atļaujas izmantošanai pārtikā un barībā paredzētu ĢMO kultūraugu importam,
1. uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;
2. uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, proti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(14) izklāstītiem vispārējiem principiem nodrošināt pamatu tam, ka saistībā ar ĢM pārtiku un barību augstā līmenī ir garantēta cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu aizsardzība, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;
3. prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;
4. aicina EFSA izanalizēt būtiskās atšķirības starp dabiskiem Bt toksīniem un tiem, kas ir sintētisko transgēnu ekspresijas rezultāts ĢM kultūraugos, plašāk izvērtēt risku, lai pilnībā būtu ņemta vērā visa mijiedarbība un kombinētā ietekme, kura rodas starp Bt toksīniem, ĢM augiem, to sastāvdaļām un vidi, un plašāk novērtēt arī ietekmi uz veselību un pārtikas nekaitīgumu;
5. aicina EFSA vairs nepieņemt uz izolētiem proteīniem balstītus toksiskuma pētījumus, jo uzbūves un bioloģiskās iedarbības ziņā šādi proteīni, visticamāk, atšķirsies no paša auga sintezētajiem, un aicina EFSA pieprasīt, lai visi testi būtu veikti ar šūnām, kas iegūtas no ĢM augiem;
6. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
EFSA ĢMO ekspertu grupas zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MIR162 izvērtēšanu, lai varētu atjaunot atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-RX-025) [publikācija latviešu valodā nav pieejama]. EFSA Journal 2022;20(9):7562 https://doi.org/10.2903/j.efsa.2022.7562.
–––––––––––––––––––––––––––––––– Astotajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis 36 rezolūcijas, iebilstot pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 202, 28.5.2021., 11. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 202, 28.5.2021., 15. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 202, 28.5.2021., 20. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 2. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 7. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 208, 1.6.2021., 12. lpp.).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 208, 1.6.2021., 18. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 323, 11.8.2021., 7. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (OV C 415, 13.10.2021., 2. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenēttiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no ām ražoti (OV C 415, 13.10.2021., 8. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 415, 13.10.2021., 15. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 445, 29.10.2021., 36. lpp.);Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 43. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 49. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 56. lpp.).Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 445, 29.10.2021., 63. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 474, 24.11.2021., 66. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (OV C 474, 24.11.2021., 74. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 45. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 99, 1.3.2022., 52. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 59. lpp.).Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (SYN-BTØ11-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 99, 1.3.2022., 66. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas GMB151 (BCS-GM151-6), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (OV C 342, 6.9.2022., 22. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 (BCS-GHØØ2-5), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 342, 6.9.2022., 29. lpp.). Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB811 (BCS-GH811-4), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 347, 9.9.2022., 48. lpp.). Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi 73496 (DP-Ø73496-4), sastāv vai ir ražoti no tā (OV C 347, 9.9.2022., 55. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87769 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 434, 15.11.2022., 42. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP4114 × MON 810 × MIR604 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem DP4114, MON 810, MIR604 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 32, 27.1.2023., 6. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. jūnija rezolūcija par Komisijas 2022. gada 19. maija Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/797, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 × DAS-40278-9 un tās apakškombināciju T25 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 32, 27.1.2023., 14. lpp.).Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A5547-127 (ACS-GMØØ6-4), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 177, 17.5.2023., 2. lpp.).Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi MON 94100 (MON-941ØØ-2), sastāv vai ir ražoti no tā (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0063).Eiropas Parlamenta 2023. gada 11. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0202).Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87419, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0307).Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 × T25, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0308).
Komisijas 2012. gada 18. oktobra Īstenošanas lēmums 2012/651/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR162 (SYN-IR162-4), sastāv vai ir ražoti no tās (OV L 290, 20.10.2012., 14. lpp.).
EFSA ĢMO ekspertu grupas zinātniskais atzinums par uzņēmuma Syngenta pieteikumu (EFSA-GMO-DE-2010-82), lai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 laistu tirgū, importētu un pārstrādātu pret kaitēkļiem rezistentu ģenētiski modificēto kukurūzu MIR162 izmantošanai pārtikā un barībā [publikācija latviešu valodā nav pieejama]. EFSA Journal 2012;10(6): 2756. doi:10.2903/j.efsa.2012.2756. Pieejams tiešsaistē: https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/2756.
EFSA atzinums par sākotnējo atļaujas pieteikumu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], 13. lpp.: https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/2756.
Ieskatam: Rubio-Infante, N., Moreno-Fierros, L. An overview of the safety and biological effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals [pārskats par Bacillus thuringiensis Cry toksīnu drošumu un bioloģisko iedarbību uz zīdītājiem; publikācija latviešu valodā nav pieejama], Journal of Applied Toxicology, May 2016, 36(5), pp. 630-648, https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
Sieviešu vajadzībām atbilstīga Eiropas transporta nodrošināšana
232k
71k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 3. oktobra rezolūcija par sieviešu vajadzībām atbilstīga Eiropas transporta nodrošināšanu (2022/2140(INI))
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 4., 8., 10., 19., 91., 153. un 157. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu,
– ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 5. mērķi un tā attiecīgos mērķrādītājus un indikatorus,
– ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ES direktīvas, kas kopš 1975. gada pieņemtas par dažādiem vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem aspektiem, tostarp Padomes Direktīvu 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos(1), Padomes Direktīvu 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti(2), Padomes Direktīvu 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES(5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK(6), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu(7) (Darba samaksas pārredzamības direktīva),
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 17. jūnija paziņojumu “Ilgtspējīga nākotne transportam: ceļā uz integrētu, uz tehnoloģijām balstītu un ērti izmantojamu sistēmu” (COM(2009)0279),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789),
– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti” (COM(2021)0550),
– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. decembra paziņojumu “Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars” (COM(2021)0811),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību(8),
– ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par sieviešu lomu videi draudzīgā ekonomikā(9),
– ņemot vērā 2018. gada 29. novembra rezolūciju par sieviešu ar invaliditāti stāvokli(10),
– ņemot vērā ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam,
– ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par dzimumperspektīvu Covid-19 krīzes laikā un pēc tās(11),
– ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par ES dzimumu līdztiesības stratēģiju(12),
– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2013. gada darba dokumentu Nr. 298 “Promoting the employment of women in the transport sector - Obstacles and policy options” (“Sieviešu nodarbinātības veicināšana transporta nozarē. Šķēršļi un rīcībpolitiskie risinājumi”),
– ņemot vērā 2021. gada 6. oktobra rezolūciju par ES ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2021.–2030. gadam — ieteikumi turpmākiem pasākumiem virzībā uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaitu tuvināšanu nullei(13),
– ņemot vērā 2023. gada 16. februāra rezolūciju “ES stratēģijas velotransporta jomā izstrāde”(14),
– ņemot vērā Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2018.–2023. gadam,
– ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) ziņojumu par 2022. gada dzimumu līdztiesības indeksu,
– ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departamenta 2021. gada 16. decembra pētījumu “Women and transport” (“Sievietes un transports”),
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 14. septembra pētījumu par ES nākotnes transporta sistēmas sociālo dimensiju lietotāju un pasažieru aspektā (galīgais ziņojums),
– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,
– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A9-0239/2023),
A. tā kā dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt vienai no ES pamatvērtībām un tā patiešām arī ir viena no tām; tā kā dzimumu līdztiesība ir būtiska pārticīgam Eiropas dzīvesveidam un visu iedzīvotāju vienotībai daudzveidībā; tā kā dzimumu līdztiesības perspektīva būtu jāintegrē visās ES rīcībpolitikās, izmantojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā; tā kā EIGE īpaši uzsver, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana būtu jāiekļauj visu rīcībpolitiku un programmu sagatavošanā, kā arī attiecīgo izdevumu, piemēram, infrastruktūras izdevumu, sagatavošanā, norādot, ka mērķis veicināt dzimumu līdztiesību un apkarot diskrimināciju būtu jāattiecina arī uz transporta nozari;
B. tā kā 2021. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā bija 229 miljoni sieviešu un 219 miljoni vīriešu(15) un tas katrā dalībvalstī būtu jāatspoguļo attiecīgi pielāgotos transporta rīcībpolitikas pasākumos un transporta jomas lēmumu pieņemšanā; tā kā, novērtējot transporta rīcībpolitiku un programmu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu visās politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās sfērās, ir jāizprot dzimumspecifiski aspekti, piemēram, sieviešu vajadzības un pieredze, lai sievietes, ģimenes un mājsaimniecības visā to daudzveidībā, vecāka gadagājuma cilvēki, jaunieši, personas ar invaliditāti, LGBTIQ+, citas ādas krāsas cilvēki un citas neaizsargātas grupas gūtu vienādu labumu un netiktu turpināta nevienlīdzība;
C. tā kā EIGE īpaši uzsver, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana būtu jāiekļauj visu rīcībpolitiku un programmu sagatavošanā, kā arī attiecīgo izdevumu, piemēram, infrastruktūras izdevumu, sagatavošanā, norādot, ka mērķis veicināt dzimumu līdztiesību un apkarot diskrimināciju būtu jāattiecina arī uz transporta nozari;
D. tā kā pilsētas visā pasaulē īsteno rīcībpolitikas, kas samazina automobiļu izmantošanu un piešķir prioritāti sabiedriskajam transportam kā līdzeklim sastrēgumu, gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanai; tā kā ilgums, drošība un būvētā vide tiek uzskatīti par visizšķirīgākajiem faktoriem, kas nosaka, kādu pārvietošanās veidu lietotāji izvēlas; tā kā ceļš sabiedriskajā transportā tomēr prasa aptuveni trīsreiz vairāk laika nekā tad, ja izmanto privātu automobili, un bieži vien tam iemesls ir ilgs autobusa gaidīšanas laiks vai iekāpēju sastrēgums maksimumstundās metro stacijās(16);
E. tā kā Covid pandēmija un ar to saistītie nepieciešamie mājsēdes pasākumi cilvēkiem parādīja, ka pamatpakalpojumi, kas ir vietēji un taisnīgi pieejami ar minimāliem šķēršļiem, ir būtiski visas kopienas labklājībai un veselībai, ieskaitot sievietes, neaizsargātas grupas, ģimenes visā to daudzveidībā, jauno paaudzi un vecāka gadagājuma cilvēkus;
F. tā kā dalībvalstīs veikti pētījumi liecina, ka dzimumbalstīta vardarbība publiskajā telpā un kolektīvajā transportā ir ļoti būtiska problēma un ka drošības pasākumi un atbalsts cietušajām personām joprojām nav pietiekami; tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) datiem līdz 55 % sieviešu Eiropas Savienībā ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos sabiedriskajā transportā(17); tā kā ir daudz ziņu par seksuāliem uzbrukumiem, kas veikti dažādu veidu transportā, piemēram, par uzbrukumiem, ko izdara braucienu pasūtīšanas platformu automobiļu un taksometru vadītāji; tā kā tas var negatīvi ietekmēt transporta izvēli, nodarbinātību, izglītību un sociālās un profesionālās iespējas sievietēm visā viņu daudzveidībā;
G. tā kā braucienu pasūtīšanas un platformu transporta pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums palīdzēt panākt, ka cilvēki ir drošībā, un pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums uzlabot drošību dzimumperspektīvas aspektā; tā kā tehnoloģijas pārvietošanos sievietēm un meitenēm var padarīt drošāku, pateicoties drošības inženieru, tostarp sieviešu, darbam, kura gaitā izstrādāti inovatīvi jauni drošības elementi;
H. tā kā pienācīgi neizstrādātas transporta rīcībpolitikas var saasināt jau pastāvošo nabadzību un sociālo atstumtību; tā kā joprojām trūkst pēc dzimuma un pēc dzimtes sadalītu datu, kā arī datu, kas sadalīti pēc citiem sociālekonomiskajiem faktoriem, piemēram, ienākumiem, dzīves apstākļiem un nodarbinātības statusa; tā kā joprojām trūkst arī dzimumaspekta analīzes par transportu un mobilitāti ES, kā arī datu, kas sadalīti pēc citiem faktoriem, piemēram, vecuma; tā kā šis sadalīto datu trūkums kavē precīzi orientētu dzimumvērīgu un iekļaujošu transporta rīcībpolitiku īstenošanu par labu cilvēkiem, ģimenēm un mājsaimniecībām visā to daudzveidībā; tā kā pēc dzimtes sadalīti dati būtu vērtīgs ieguldījums tādas transporta rīcībpolitikas izstrādē, kura pienācīgi risinātu dzimumatšķirības; tā kā pašlaik pieejamie dati ne vienmēr ir salīdzināmi un standartizēti un tos nevar efektīvi izmantot; tā kā ir vajadzīgi turpmāki padziļināti pētījumi par psiholoģiskajiem un sociālajiem faktoriem, kas nosaka sieviešu īpašās vajadzības un vēlmes transporta veidu izvēlē; tā kā vajag vairāk datu, lai skaidri nošķirtu šķēršļus un iespēju trūkumu, kas liedz sievietēm iesaistīties transporta nozarē, un faktorus, kuri ietekmē viņu lēmumu pamest nozari vai tajā palikt;
I. tā kā vidējais sieviešu īpatsvars transporta nozarē ES ir aptuveni 22 % un šīs vērtības ievērojami atšķiras pa transporta apakšnozarēm (sauszemes, gaisa, jūras transports) un dalībvalstīm; tā kā sievietes transporta nozarē saskaras ar lielāku uzmākšanos un seksuālo vardarbību nekā vīrieši un tas, visticamāk, ir viens no iemesliem, kāpēc sievietes transporta nozarē ir nepietiekami pārstāvētas;
J. tā kā dzimumvērīgas pieejas pieņemšana pilsētplānošanā un transporta pakalpojumu dzimumaspekta analīze ir svarīga, lai uzlabotu dzīves kvalitāti sievietēm visā viņu daudzveidībā; tā kā šī pieeja turklāt var būt transformatīva visiem lietotājiem, arī ģimenēm un mājsaimniecībām visā to daudzveidībā, kas varēs izmantot pilsētu un tālāko reģionu piedāvātās iespējas, vienlaikus radot plašākus sociālos, ekonomiskos un vidiskos ieguvumus; tā kā labāks dzimumu līdzsvars un lielāka daudzveidība un iekļaušana noved pie daudzveidīgākām darbavietām, palielinot transporta nozares darbvietu pievilcību un visas transporta nozares konkurētspēju;
K. tā kā gaisa piesārņojums ir izraisījis ievērojamu osteoporozes paātrināšanos sievietēm; tā kā sievietes ar samazinātu kaulu masu un agrīno osteoporozi sabiedriskajā transportā ir pakļautas īpašam ievainojumu riskam(18);
L. tā kā transporta izmantošana atšķiras pēc dzimuma, kā arī citiem faktoriem, piemēram, sarežģītības, ilgtspējas, biežuma, veida, ilguma, mērķa, izmaksām, drošības, piekļūstamības un drošuma; tā kā tādēļ atšķirīgu dzimumu cilvēkiem ir atšķirīgas transporta vajadzības un prasības, kas bieži vien ir saistītas ar noturīgiem dzimtiskajiem stereotipiem un nevienlīdzību, un sabiedrisko transportu un automobiļus viņi izmanto atšķirīgi; tā kā sievietēm biežāk ir sarežģītāki pārvietošanās modeļi — viņas biežāk izvēlas sabiedrisko transportu un ceļā apstājas vairākās vietas — un viņas biežāk pārvietojas ārpus maksimumstundām, īpaši aprūpes pienākumu dēļ; tā kā vīrieši biežāk izvēlas izmantot autotransportu un viņiem biežāk ir tiešs ikdienas brauciena maršruts nekā sievietēm, sabiedrisko transportu izmantojot 31 % sieviešu salīdzinājumā ar 24 % vīriešu(19);
M. tā kā sievietes parasti dzīvo ilgāk, kas parasti nozīmē ierobežotas pārvietošanās spējas un līdz ar to arī lielākas grūtības izmantot transporta pakalpojumus;
N. tā kā pārāk maz uzmanības tiek veltīts sieviešu vajadzībām sabiedriskajā transportā un infrastruktūras plānošanā; tā kā izpratne par transporta lietošanas modeļiem un mobilitāti, kas raksturīgi sievietēm visā viņu daudzveidībā, ir būtiska tādu dzimumsensitīvu transporta rīcībpolitiku izstrādē, kurām būtu jānodrošina labvēlīga vide, kur sievietes var izmantot drošus, piekļūstamus, uzticamus, ilgtspējīgus un nediskriminējošus transporta veidus; tā kā sievietes transporta nozarē un urbānās mobilitātes plānošanā ir nepietiekami pārstāvētas kā ekspertes un lēmumu pieņēmējas;
O. tā kā sievietēm, kas strādā transporta nozarē, ne vienmēr ir garantēts drošs ceļš uz darbu vai no tā, jo īpaši tad, ja viņas darbu sāk agri un/vai pabeidz vēlu naktī; tā kā seksuāla uzmākšanās un dzimumbalstīta vardarbība transportā ietekmē sieviešu pārvietošanās paradumus; tā kā bailes no aizskaršanas sabiedriskās vietās izjūt ne tikai sievietes un meitenes, bet arī LGBTQI+, un tas ierobežo viņu sociālo un ekonomisko integrāciju;
P. tā kā vairāk sieviešu nekā vīriešu izmanto kolektīvākus un ilgtspējīgākus transporta veidus, piemēram, sabiedrisko transportu, iešanu kājām vai riteņbraukšanu, un bieži vienā braucienā apvieno vairākus ar dažādiem mērķiem, tāpēc viņas ir zaļās pārkārtošanās veicinātājas; tā kā vairāk iet kājām, ja to dara tīrā gaisā, var nozīmēt pozitīvu ietekmi uz sieviešu un meiteņu veselību, jo tas palīdz samazināt sirds un asinsvadu riskus un uzlabot asinsvadu mehānisko kvalitāti;
Q. tā kā Komisijas Pilsētu misija paredz, ka līdz 2030. gadam 100 ES pilsētām jākļūst klimatneitrālām, īstenojot dažādus pasākumus, piemēram, izveidojot no automobiļiem brīvus pilsētu centrus, lai palīdzētu cilvēkiem izmantot sabiedrisko transportu, aktīvas mobilitātes iespējas un mazemisiju transporta risinājumus; tā kā IAM sasniegšanai dzimumu līdztiesības jomā būtu jāiet roku rokā ar daudzsološo potenciālo lomu, ko sievietes var pildīt straujā transporta nozares dekarbonizācijas paātrināšanā; tā kā mobilitātes nabadzības izskaušana ir būtiska daļa no ES zaļā kursa mērķa nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos, kurā neviens netiek atstāts novārtā; tā kā sievietes biežāk piedzīvo mobilitātes nabadzību, jo īpaši vientuļās mātes (kuras veido 85 % no viena vecāka ģimenēm), minoritāšu grupu sievietes, sievietes ar zemiem ienākumiem, kā arī sievietes bez partnera, sievietes ar invaliditāti un gados vecākas sievietes;
R. tā kā, pieņemot jaunas transportlīdzekļu un automatizācijas tehnoloģijas, būtu jāņem vērā sieviešu īpašās vajadzības un jāpalielina drošība un ilgtspēja un šajā procesā nedrīkst izslēgt iedzīvotājus ar vāju IT pratību un ierobežotu piekļuvi internetam;
S. tā kā programmatūras risinājumi var modelēt, simulēt, analizēt un optimizēt mobilitātes ekosistēmas, tāpēc to izstrādē būtu jāņem vērā dzimumspecifiskās vajadzības;
T. tā kā ilgtspējīgam transportam, piemēram, sabiedriskajam transportam, īpaši vietējiem vilcieniem, un velosipēdiem, ir vajadzīga vienlīdzīga piekļuve mobilitātes pakalpojumiem, kuru nodrošina pasākumi, kas gādā par cenu pieņemamību un lielāku mobilitāti visiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, un vienādu pakalpojumu kvalitāti urbānajās un lauku teritorijās;
U. tā kā drošība un ērtība ir svarīgi faktori sieviešu un meiteņu lēmumos, vai atturēties no riteņbraukšanas; tā kā sievietes biežāk izmanto ratiņus vai iespēju aprūpes vajadzībām lietot kravas velosipēdus; tā kā, izvēloties transportlīdzekļus, sievietes biežāk ņem vērā ilgtspēju un drošību; tā kā sievietes biežāk izvēlas braukt ar velosipēdu vietās, kur nodrošināti droši un nepārtraukti veloceliņi un velojoslas; tā kā velosipēdiem draudzīga infrastruktūra, velojoslas un atsevišķi veloceliņi palielina drošību un uzskatīto drošību un tādējādi pamudina vairāk iedzīvotāju un jo īpaši sievietes izmantot velotransportu; tā kā viegli lietojamu velosipēdu koplietošanas lietotņu izstrāde paver jaunas daudzsološas pārvietošanās iespējas, arī lauku apvidu iedzīvotājiem;
V. tā kā ceļi parasti nav projektēti tā, lai tie būtu cilvēkiem draudzīgi, un par gājējiem pārāk bieži ir piemirsts; turklāt tur, kur gājēju infrastruktūra pastāv, tā bieži vien ir nepietiekama;
W. tā kā sieviešu un vīriešu ķermeņa uzbūves atšķirības ir svarīgs faktors attiecībā uz neaizsargātību autoavārijas gadījumā; tā kā vīrieši kopumā biežāk ir iesaistīti autoavārijās, taču autoavārijās iesaistītajām sievietēm ir par 47 % lielāka varbūtība tikt smagi savainotām, par 71 % lielāka varbūtība tikt mēreni savainotām(20) un par 17 % lielāka varbūtība iet bojā nekā vīriešiem(21); tā kā sievietēm ir arī divreiz lielāka varbūtība nekā vīriešiem tikt iesprostotām autoavārijā cietušā transportlīdzeklī(22); tā kā transportlīdzekļu un vagonu uzbūvē, ieskaitot drošības elementus, piemēram, automobiļu sēdekļus un drošības jostas, par standartu bieži vien ir pieņemta lielāka, stereotipiski vīrišķa fiziskā forma, kas noved pie mazākas efektivitātes un lietošanas ērtuma, kā arī daudz lielāka smagu ievainojumu riska un lielāka mirstības līmeņa nelaimes gadījumos neliela auguma cilvēkiem, tostarp sievietēm un meitenēm; tā kā automobiļi, drošības jostas, automobiļu sēdekļi un gaisa spilveni lielākoties ir izstrādāti, izmantojot sadursmes testu manekenus, kuri veidoti uz bioloģiski atbilstoša vīrieša ķermeņa pamata; tā kā dzimumvērīgi sadursmes testu standarti vēl netiek prasīti ar likumu;
X. tā kā transporta infrastruktūrai ar labi projektētu un drošu apkārtni tranzīta punktos (ieskaitot transporta mezglus un citus transporta centrus) ir pozitīva ietekme gan uz faktisko, gan uz uzskatīto drošību(23);
Y. tā kā sievietes un citi vecāki un aprūpētāji, kas ceļo vieni ar zīdaiņiem vai maziem bērniem, drošības pārbaudēs lidostās un citos starptautiskos termināļos, gaisa kuģos, izmantojot sanitārās telpas vai izkāpjot saskaras ar papildu loģistiskām grūtībām; tā kā pārvietošanās ar sabiedrisko transportu ir sarežģīta, ja ir ierobežota piekļuve un vieta bērniem ratiņos; tā kā sievietes biežāk piedzīvo mobilitātes nabadzību, jo īpaši vientuļās mātes, minoritāšu grupu sievietes, sievietes ar zemiem ienākumiem, kā arī sievietes bez partnera, sievietes ar invaliditāti un gados vecākas sievietes;
Z. tā kā nodarbinātība, piekļuve pakalpojumiem un sociālā integrācija ir cieši saistītas ar piekļuvi transportam un mobilitātei; tā kā mobilitātes šķēršļi kavē sieviešu piekļuvi nodarbinātībai un pamata pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, tādējādi ietekmējot gan viņu pašu, gan viņu apgādājamo cilvēkkapitāla attīstību;
AA. tā kā lielāka sieviešu skaita nodarbināšana sabiedriskajā transportā nozīmē drošāku sabiedrisko transportu strādājošām sievietēm un pasažierēm(24);
AB. tā kā saskaņā ar Eiropas Transporta darbinieku federācijas 2017. gada apsekojumu vardarbību bija piedzīvojuši 63 % respondentu, no kuriem 49 % bija klienti, 22 % — kolēģi un 17 % — vadītāji/uzraudzītāji; tā kā 80 % sieviešu, kuras ziņoja par incidentu, neuzskatīja, ka viņu sūdzībai būtu negatīva ietekme uz vainīgo vai ka tā padarītu darba vietu drošāku(25);
AC. tā kā sievietēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties sava darba veidu pēc saviem ieskatiem un vajadzībām, lai varētu pilnībā īstenot savu potenciālu, nesaskaroties ar dzimtiskajiem stereotipiem vai citiem ārējiem šķēršļiem; tā kā sievietes, kas saskaras ar šķēršļiem, kuru dēļ transporta nozare viņām kļūst mazāk pievilcīga, piemēram, agresīvu kultūru, dzimtiskajiem stereotipiem, diskrimināciju un nevienlīdzīgu attieksmi, darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu, veselības un drošības pasākumu trūkumu, ieskaitot nepietiekamu piekļuvi pienācīgām sanitārajām telpām, un augstu vardarbības un uzmākšanās līmeni, ir nepietiekami pārstāvētas transporta nozarē visos nodarbinātības līmeņos, veidojot vidēji aptuveni 16 % no kopējā darba ņēmēju skaita(26), un viņas īpaši reti ieņem vadošos amatus; tā kā nozarei ir jārīkojas, lai uzlabotu sieviešu pārstāvību darbībās, lēmumu pieņemšanā, plānošanā un pētniecībā; tā kā būtu jāpieliek lielākas pūles, lai panāktu sieviešu ieguldījumu transporta jautājumos kopumā; tā kā lielāka sieviešu pārstāvība šajā nozarē palīdzētu nodrošināt, ka tiek labāk ņemtas vērā sieviešu vajadzības, kas saistītas ar transportu; tā kā šo jautājumu risināšana palīdzētu izstrādāt tādus produktus, sistēmas un rīcībpolitikas, kas atspoguļo sabiedrības vairākuma, proti, sieviešu, neaizsargāto grupu, ģimeņu visā to daudzveidībā, kā arī jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku, vajadzības; tā kā transporta nozares pievilcības uzlabošana sievietēm nāks par labu visiem nozares darba ņēmējiem un uzlabos nozares noturību un ilgtspēju kopumā;
AD. tā kā jūrniecības nozare ir vide, kurā dominē vīrieši, un tiek lēsts, ka sievietes veido tikai 2 % no pasaules jūrniecības darbaspēka, ieskaitot viesmīlības personālu uz kruīza kuģiem, un tikai 1 % no jūrniekiem(27); tā kā saskaņā ar BIMCO/ICS 2021. gada ziņojumu par jūrniecības darbaspēku sievietes pasaulē pašlaik ir tikai 1,2 % no jūrniekiem; tā kā sieviešu stāvoklis jūrniecības kopienā pēdējos gados ir uzlabojies, taču tas ir noticis pārāk lēni un tradicionālajās nozarēs, piemēram, transporta, būvniecības un zivsaimniecības nozarē, joprojām dominē vīrieši;
AE. tā kā 40 % no kopējā gaisa transporta darbaspēka Eiropā ir sievietes; tā kā lielākā daļa aviācijas nozarē nodarbināto sieviešu strādā klientu apkalpošanā un administrācijā un joprojām ir nepietiekami pārstāvētas atbildīgos amatos, neraugoties uz pēdējos gados panākto progresu; tā kā tikai 3 % no aviokompāniju pilotiem visā pasaulē ir sievietes(28), tā kā 2018. gada aptaujā, ko veica Women in Aviation International, 71 % aptaujāto sieviešu norādīja, ka ir cietušas no aizskarošas izturēšanās darbā;
AF. tā kā kravas automobiļu vadītāju sieviešu īpatsvars lielākajā daļā Eiropas reģionu ir mazāks nekā 3 % un autobusu vadītāju vidū tas ir mazāks nekā 12 %(29); tā kā saskaņā ar Starptautiskās autopārvadātāju savienības (IRU) datiem 2019. gadā tikai 2 % nozares transportlīdzekļu vadītāju Eiropā bija sievietes, savukārt autovadītāju trūkums aizvien palielinās un līdz 40 % pieprasījumu netiek apmierināti; tā kā šīs situācijas galvenais iemesls ir slikti darba apstākļi; tā kā saskaņā ar IRU pētījumu 87 % nozares transportlīdzekļu vadītāju vecumā virs 55 gadiem un 73 % transportlīdzekļu vadītāju vecumā līdz 24 gadiem uzskata, ka nepieciešamība ilgu laiku pavadīt prom no mājām ir izšķirīgs faktors, kas izskaidro nelielo darba pieteikumu skaitu šajā nozarē;
AG. tā kā transporta nozarē būtu jāņem vērā sieviešu īpašās vajadzības, lai garantētu viņu veselību un drošību gan darbā, gan pārvietošanās laikā; tā kā pasaulē daudzās nozarēs un valstīs transports joprojām tiek uzskatīts par nozari, kurā sievietes ir koncentrētas zemāk apmaksātos amatos ar salīdzinoši nelielām karjeras izaugsmes iespējām; tā kā SDO uzskata, ka vardarbība, diskriminācija, psiholoģiska, seksuāla uzmākšanās un uzmākšanās darbavietā, terorizēšana un elementāras infrastruktūras trūkums, kas skar transporta darbiniekus, ir galvenie faktori, kas darbu nozarē padara mazāk pievilcīgu sievietēm un apgrūtina darba ņēmēju paturēšanu šajā nozarē, dažās nozarēs novedot pie sarežģītas situācijas; tā kā automatizācija un digitalizācija ir mainījusi iepriekš darbietilpīgu darba profilu raksturu, ir izaicinājums un var palielināt nozares pievilcību sieviešu acīs; tā kā sieviešu īpatsvars vilcienu, īpaši kravas vilcienu, vadītāju vidū ir mazs; tā kā šī situācija ir skaidrojama ar sarežģītiem darba apstākļiem, jo īpaši sieviešu gadījumā; tā kā tualešu un tualetes papīra trūkums un citi slikti, nehigiēniski apstākļi kravas un pasažieru vilcienos ir būtisks šķērslis nozarē strādājošo sieviešu skaita palielināšanai; tā kā ar mēnešreižu apakšveļas piedāvāšanu vien nepietiek, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu pieredzi tualetes telpu izmantošanā; tā kā uzlabojumus var panākt, tikai uzstādot pienācīgas tualetes, lai nodrošinātu pozitīvas un mierīgas tualetes pauzes starp braucieniem un to laikā;
AH. tā kā transporta uzņēmumi gandrīz visos transporta veidos saskaras ar ievērojamām darbā pieņemšanas problēmām, cita starpā tādu darba apstākļu dēļ, kas nav savienojami ar labu darba un privātās dzīves līdzsvaru un aprūpes pienākumiem, un zemu algu dēļ, jo īpaši mobilo darbinieku gadījumā; tā kā darbinieku trūkumu transporta nozarē varētu novērst, nodarbinot vairāk sieviešu, ko varētu panākt, padarot nozari konkurētspējīgāku un pievilcīgāku, piemēram, uzlabojot darba apstākļus(30);
AI. tā kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) var būt loma transporta nozares atdzīvināšanā un dzimumu līdztiesības veicināšanā;
AJ. tā kā ir svarīgi veicināt un saglabāt efektīvu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieņemamu mobilitāti lauku apvidos un tālākajos reģionos; tā kā veicināt un saglabāt efektīvas un cenas ziņā pieejamas mobilitātes iespējas, kas paver ceļu labākai savienotībai un piekļūstamībai, ir svarīgi plašākām ekonomiskajām un sociālajām iespējām šajos apvidos un reģionos, tā kā bieži vien vājās transporta infrastruktūras un neregulāru savienojumu dēļ savienotība lauku apvidos nav pienācīgi attīstīta, bet tas izraisa nevienlīdzību piekļuvē veselības aprūpes pakalpojumiem; tā kā viegli lietojamu velosipēdu vai automobiļu koplietošanas lietotņu izstrāde lauku apvidu iedzīvotājiem paver jaunas daudzsološas pārvietošanās un mobilitātes iespējas; tā kā sievietēm lauku apvidos retāk nekā vīriešiem ir vadītāja apliecība vai piekļuve automobilim, bet aprūpes pienākumu dēļ viņas pārvietojas vairāk nekā vīrieši;
AK. tā kā sievietes, meitenes un citas neaizsargātas grupas, kas dzīvo lauku apvidos un cieš no dzimumbalstītas vardarbības, saskaras ar šķēršļiem atbalsta, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, saņemšanā, jo pastāvīgi trūkst attīstītas transporta infrastruktūras; tā kā šie šķēršļi ietver nepietiekamu pieejamību cenas ziņā un nepietiekamu piekļuvi transporta un aprūpes pakalpojumiem lauku apvidos;
AL. tā kā nepietiekams kolektīvais transports var nopietni kavēt sieviešu, meiteņu un citu neaizsargātu personu iespēju saņemt dzīvību glābjošas zāles, pēcekspozīcijas profilaksi (PEP), kā arī ārkārtas kontracepciju,
1. vēlreiz apstiprina ES apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību transporta nozarē un vienlaikus atzīmē līdz šim panākto progresu; uzsver, ka ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, kas uzlabotu transporta pakalpojumu drošību, pieejamību, piekļūstamību un cenu pieņemamību, kā arī nodarbinātības iespējas un darba apstākļus šajā nozarē sievietēm visā viņu daudzveidībā;
2. ar bažām atzīmē demogrāfiskās pārmaiņas dažos Savienības reģionos; ierosina, ka tas būtu jāņem vērā, lai stiprinātu sabiedrisko rīcībpolitiku, cenšoties novērst darbaspēka novecošanu un ar to saistīto darbaspēka trūkumu, kas varētu pamudināt talantīgas sievietes šo trūkumu aizpildīt;
3. uzsver, ka dzimumu līdztiesības panākšanai nozarē ir vajadzīgas sievietes gan transporta pakalpojumu fiziskajā projektēšanā, gan to sniegšanā;
4. uzsver, ka integrētai pieejai dzimumu līdztiesības nodrošināšanai transporta jomā ir labvēlīga ietekme visos aspektos, tostarp attiecībā uz sociālo iekļaušanu un nodarbinātības iespējām; uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai transporta nozarē ir svarīga zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā; šajā sakarā vēlreiz aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās pašvaldības īstenot intersekcionālu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu transporta un urbānās mobilitātes plānošanā un apspriesties ar sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā, ieskaitot sievietes ar invaliditāti, un iesaistīt viņas lēmumu pieņemšanas procesos, lai nodrošinātu, ka transports un pilsētplānošana patiešām atbilst sieviešu vajadzībām;
5. norāda, ka ir būtiski uzraudzīt Savienībā īstenotos transporta pasākumus un ziņot par tiem, lai tie tiktu pielāgoti mainīgajiem sieviešu un vīriešu mobilitātes modeļiem un sabiedrības novecošanas procesam; šajā sakarā uzsver, ka transporta rīcībpolitikas pasākumu optimizēšanā izšķirīgi svarīgi ir apmainīties paraugpraksēm un apspriesties ar vietējām ieinteresētajām personām, tostarp sieviešu un LGBTQI+ apvienībām; atzīst, ka ilgtspējīgai mobilitātei ir jānodrošina cilvēka cieņa un jāatbilst gan ES dzimumu līdztiesības stratēģijai, gan ES LGBTIQ+ stratēģijai; turklāt uzsver, ka nolūkā labāk izprast un apmierināt transporta lietotāju vajadzības, it sevišķi īpašās vajadzības, kas ir sievietēm visā viņu daudzveidībā, kā arī nodrošināt ieinteresēto personu līdzdalību izšķirīgi svarīgi ir iesaistīt ieinteresētās personas(31);
6. atgādina, ka dzimtiskie stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija izslēdz sievietes no ekonomiskām, politiskām un sociālām darbībām, novedot pie efektivitātes trūkuma, palielinot cilvēkresursu izšķērdēšanu, sieviešu ienākumu un ekonomiskās neatkarības trūkumu un kavējot sieviešu politisko līdzdalību; uzsver, ka sievietēm ir jābūt aktīvām un vienlīdzīgi iesaistītām visos transporta nozares līmeņos un jomās, arī lēmumu pieņemšanā; norāda, ka ir vajadzīgi resursi, lai nodrošinātu sieviešu pārstāvību pētniecībā un lēmumu pieņemšanā transporta jautājumos;
7. pauž nožēlu par to, ka trūkst standartizētu, pēc dzimuma un pēc dzimtes sadalītu transporta datu un dzimumaspekta analīzes, kas visos transporta veidos būtu vākta saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kā norādīts pētījumā “Women and Transport”; tāpēc aicina Komisiju novērtēt, vai kopīgajā Eiropas datu telpā iekļaut dzimumu datu kopīgošanu starp transporta nozares rīcībspēkiem, lai mazinātu datu trūkumu transporta jomā un gādātu informāciju rīcībpolitikas veidošanai; konstatē, ka ir vajadzīga plašāka apspriešanās un dati, lai apzinātu sieviešu ieradumus un vajadzības transporta nozarē; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka enerģētika un transports ir EIGE dzimumu līdztiesības indeksa 2023. gada izdevuma centrā — tas veicinās izpratni, balstoties uz paredzamo ietekmi, ko radīs pāreja uz mazoglekļa sabiedrību, dzimumperspektīvā un intersekcionālā skatījumā; atzīmē, ka dzimumu līdztiesības indeksā tiks iekļauti apsekojuma dati par videi draudzīgu rīcību transporta kontekstā un par iespējamo ietekmi uz neapmaksātai aprūpei veltīto laiku;
8. uzskata, ka Komisijai, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām būtu jāapzina cēloņi, kas izraisa nepietiekamu sieviešu pārstāvību transporta nozarē, jāvāc dati un jāizstrādā pamatindikatori, piemēram, dzimumsensitīvi statistikas dati, dati par sociālekonomiskajiem faktoriem un pa dzimumiem nošķirti mobilitātes dati par katra transporta veida lietošanu, prasībām un riska faktoriem, kā arī ar vecumu un invaliditāti saistīti dati, lai identificētu un likvidētu šķēršļus sievietēm transporta nozarē, uzlabotu drošību uz ceļiem, izprastu pārvietošanās modeļus un optimizētu mobilitāti, vienlaikus ņemot vērā sieviešu vajadzības, kā arī sniedzot ieguldījumu sabiedriskā transporta izstrādē un rīcībpolitiskās iniciatīvās, kas saistītas gan ar transporta lietotājiem, gan nozares darba ņēmējiem; uzskata, ka savāktie dati būtu jādara pieejami visām ieinteresētajām pusēm; atgādina, ka ES rīcībpolitikas veidošanai transporta jomā būtu jābalstās uz uzticamiem, piekļūstamiem un detalizētiem datiem, kā arī ietekmes novērtējumiem, lai palīdzētu integrēt dzimumvērīgu pieeju visās attiecīgajās ES rīcībpolitikās nolūkā rezultatīvi apmierināt sieviešu vajadzības;
9. aicina transporta uzņēmumus dalībvalstīs veicināt tādu sadalītu datu vākšanu, kas veidotu labāku pierādījumu bāzi dzimumsensitīvai plānošanai, dodot iespēju noteikt stingras bāzes līnijas un apzināt tendences, kā arī palielinātu konkurētspēju, jo transports labāk atspoguļotu pastāvīgi mainīgas un dinamiskas sabiedrības un ekonomikas vajadzības;
10. atzīmē mākslīgā intelekta (MI) spēju apkopot anonimizētas datu kopas par sabiedriskā transporta izmantošanu un izstrādāt intermodālus pakalpojumus vai iekļaujošas transporta lietotnes, cita starpā — ievērojot dzimumaspekta prasības; atzīst, ka tas var uzlabot transportu, it īpaši sievietēm, jo tas var palīdzēt pielāgoties īpašajām vajadzībām, kas ir sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā;
11. atzinīgi vērtē to, ka ir sākta Komisijas jaunā iniciatīva “Dažādības vēstnieki transporta tīklā”, kuras mērķis būs veicināt daudzveidību, vienlīdzību un iekļautību ES transporta nozarē, palielināt izpratni, izstrādāt un īstenot dažādas iniciatīvas gan no transporta nozares darba ņēmēju, gan no transporta lietotāju perspektīvas;
12. aicina drošības un sadursmes testus veikt, izmantojot dzimumvērīgus standartus un bioloģiski atbilstošus sieviešu dzimuma modeļus; atzīst, ka mākslīgajam intelektam piemīt potenciāls uzlabot izpratni par to, kā ārkārtas situācijas atšķirīgi ietekmē dažādus cilvēkus atkarībā no ķermeņa uzbūves; uzsver, ka lēmumu pieņemšanā ir jāizmanto dzimumdati; aicina Komisiju un dalībvalstis mazināt dzimumnoteiktās drošības atšķirības, nodrošinot, ka valstu standartizācijas struktūras un standartus izstrādājošās organizācijas savā dzimumu līdztiesības rīcības plānā ietver plānu dzimumvērīgiem standartiem un standartu noteikšanai saskaņā ar darbībām, kas minētas dzimumvērīgo standartu deklarācijā; atzinīgi vērtē to, ka nesen izstrādātu automobiļu modeļu gadījumā vīriešu un sieviešu mirstības rādītāju atšķirības ir mazākas(32);
Izpratne par sieviešu mobilitāti un taisnīgumu transporta jomā
13. uzsver sieviešu kā transporta lietotāju atšķirīgās gaidas, pārvietošanās paradumus, vajadzības un pieredzi; aicina transporta nozarē pieņemt attiecīgus tiesību aktus un dzimumperspektīvu, lai pilnībā integrētu sieviešu perspektīvas, jo viņas sabiedrībā joprojām veic vairāk aprūpes pienākumu, tā, lai palielinātu ilgtspēju un efektivitāti un labāk reaģētu uz sabiedrības vajadzībām, tostarp sieviešu ar invaliditāti un marginalizētu grupu sieviešu vajadzībām;
14. pauž nožēlu par to, ka mikromobilitāte vēl pienācīgi neapmierina sieviešu vajadzības, jo tās izstrādi un īstenošanu parasti veic vīrieši; aicina mikromobilitātes nodrošinātājus ņemt vērā vajadzības, kas ir sievietēm visā viņu daudzveidībā, lai labāk nodrošinātu dzimumperspektīvu ilgtspējīgām pilsētām;
15. aicina dalībvalstis, pieņemot lēmumus par zemes izmantošanu, izmantot pietiekamus datus; uzsver, ka urbānās un lauku teritorijas ir jāveido, ņemot vērā visu dzimumu transporta paradumus;
Iekļaujoši mobilitātes pakalpojumi un adekvāta infrastruktūra
16. aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu transporta veidu, tostarp velosipēdu, pieejamību un cenas pieņemamību, lai apmierinātu sieviešu vajadzības un nodrošinātu, ka ērti, droši un bez stresa veikti multimodāli braucieni kļūst par realitāti;
17. atzīmē, ka koncepcija “15 minūtēs pieejama pilsēta”, kas nozīmē, ka visi būtiskie sabiedriskie pakalpojumi no mājām sasniedzami ar īsu gājienu vai velosipēda braucienu vai netālā sabiedriskā transporta punktā, pozitīvi ietekmētu sieviešu un meiteņu dzīves kvalitāti;
18. norāda, ka sievietes ar invaliditāti saskaras ar īpašiem šķēršļiem un diskrimināciju transportā un kā transporta nozares darbinieces un tie bieži paliek nemanāmi un tiek atstāti bez ievērības; atzīst, ka svarīga loma ir pavadošajiem dzīvniekiem, piemēram, suņiem pavadoņiem, kas nodrošina neredzīgu un nedzirdīgu sieviešu un citu neaizsargātu cilvēku drošību; aicina dalībvalstis un Komisiju pienācīgi ņemt vērā piekļūstamības integrēšanu savās rīcībpolitikās un tiesību aktos; turklāt mudina dalībvalstis izstrādāt tādas sabiedriskā transporta rīcībpolitikas un transporta infrastruktūru, piemēram, autobusu struktūras, kas atvieglo mobilitāti sievietēm ar invaliditāti, un veicināt sabiedriskā transporta speciālistu apmācību piekļūstamības jomā;
19. pauž nožēlu par to, ka ceļojuma palīdzības kartītes, kakla lentes un citas norādes pārrobežu ceļojumos ir mazāk lietderīgas un ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, kuras ceļo Savienībā, tas rada papildu slogu; šajā sakarā aicina Komisiju izstrādāt Eiropas mēroga QR kodu, kas, kalpojot par Eiropas ceļošanas palīdzības karti, sievietēm visā viņu daudzveidībā atvieglotu pārrobežu ceļošanu un palīdzētu pārvarēt lingvistiskus un citus loģistiskus šķēršļus;
20. uzsver, ka metro stacijā mēģināt laikus izkāpt ar maziem bērniem vai ratiņiem var būt ļoti grūti;
21. aicina kolektīvā transporta uzņēmumus apsvērt holistisku, dzimumiekļaujošu dizainu, piemēram, autobusos ierīkotajiem turekļiem, kurus daudzām sievietēm pašlaik ir grūti aizsniegt, jo vīrieši tos bieži vien izstrādā tā, ka tie der vidēji garākam vīrieša ķermenim;
22. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt, ka transporta infrastruktūrā, īpaši tad, kad tā tiek modernizēta, pilnībā tiek ņemta vērā ilgtspējīgas gājēju, velosipēdu infrastruktūras un citu ilgtspējīgu savienojumu nepārtrauktība, piekļūstamība un drošība, un mēģināt rast sinerģijas ar šiem savienojumiem, lai popularizētu aktīvo transportu;
23. atzīmē, ka sievietēm, tostarp sievietēm ar zīdaiņiem vai maziem bērniem ratiņos un sievietēm ar invaliditāti, iekāpšanu var stipri apgrūtināt tas, ka starp peronu un transportlīdzekli ir liela sprauga, kā arī tas, ka daļai vecāka ritošā sastāva, autobusu un tālsatiksmes autobusu ir kāpnes;
24. aicina dalībvalstis un vietējās pašvaldības atbalstīt visas sabiedrības daļas ar konkrētu mērķi panākt, ka sievietes, neaizsargātas grupas, ģimenes visā to daudzveidībā, jaunā paaudze un vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ja iespējams, vairāk izmanto mazoglekļa un bezemisiju transporta iespējas, piemēram, riteņbraukšanu un iešanu kājām, nodrošinot labi izstrādātas, pietiekami platas ietves un veloceliņus, lai pa tiem varētu braukt ar ratiņiem un kravas velosipēdiem, platu un integrētu nošķirtu augstas kvalitātes velojoslu tīklu, kā arī drošas un piekļūstamas velosipēdu stāvvietas, arī kravas velosipēdiem, it sevišķi transporta infrastruktūras, piemēram, dzelzceļa un autobusu staciju, tuvumā; uzsver, ka nošķirti un plati veloceliņi ne tikai palielina to izmantošanu kopumā, bet arī palīdz mazināt dzimumšķirtni velosipēdu izmantošanā;
25. atzīmē, ka pieaugošā elektrisko velosipēdu un līdzīgu iespēju popularitāte apvienojumā ar vietējiem vai nacionāliem finanšu stimuliem ir palielinājusi velotransporta kā pozitīvas transporta izvēles faktisko un uzskatīto dzīvotspēju; atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu programmas, kuru mērķis ir mudināt gados jaunus vai netipiskus riteņbraucējus pievērsties braukšanai ar velosipēdu, kas savukārt var veicināt modālo pārvirzi; aicina gādāt drošas velosipēdu stāvvietas un glabātavas un apmierināt visbūtiskākās sanitārās vajadzības, garantējot tīras un kvalitatīvas sanitārās telpas birojos un sabiedriskajās ēkās, kurām būtu jāatbilst arī sieviešu riteņbraucēju vajadzībām; aicina dalībvalstis un vietējās pašvaldības nolūkā attīstīt intermodalitāti nodrošināt iespēju velosipēdus pārvadāt vilcienos un autobusos; atzinīgi vērtē Komisijas norādījumus par veloprojektiem Savienībā, kas jau pastāvošos padomus apvieno vienā saskanīgā un universālā tiešsaistes norādījumu resursā, kurā lietotāji var atrast savai situācijai būtiskāko informāciju; aicina Parlamentu un Padomi saprātīgā termiņā panākt vienošanos par velotransporta infrastruktūru, ņemot vērā lauku kopienu vajadzības, nodrošinot infrastruktūru publisko ceļu tīklā, uz kuru attiecas viedās transporta sistēmas, un grozot Direktīvu 2010/40/ES(33);
26. uzsver, ka labāka infrastruktūras plānošana, piemēram, autobusu pieturas īsa gājiena attālumā, vairāk autobusu laikā, kad satiksmes intensitāte nav augsta, plašāka pakalpojumu pieejamība lauku apvidos dzīvojošām sievietēm un bērnu ratiņiem piemērota infrastruktūra, var palielināt izmantojamību sievietēm un pamudināt viņas izmantot sabiedrisko transportu un ilgtspējīgākus transporta veidus;
27. aicina dalībvalstis izpētīt, kā dažādi budžeta risinājumi nāk par labu dažādām grupām, un ieviest dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;
28. atgādina, ka dalībvalstīm ir pieejami dažādi ES finansējuma instrumenti, lai ieguldītu sieviešu mobilitātes vajadzībās un sieviešu nodarbinātībā transporta nozarē, kā arī mazinātu mobilitātes nabadzību, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Sociālais klimata fonds un Kohēzijas fonds; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka minēto fondu atbalstītajos pasākumos un investīcijās tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips un īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka minēto finansējuma instrumentu īstenošana sniedz labumu sievietēm;
29. uzsver, ka ceļu tīkla uzturēšanai, tostarp sezonāliem pasākumiem, piemēram, sniega tīrīšanai un šķūrēšanai, būtu jāpiešķir prioritāte aktīvam, ilgtspējīgam vai sabiedriskajam transportam, kā arī piekļuvei dienas aprūpes centriem un citām nepieciešamām ietvēm;
30. pauž nožēlu par to, ka, lai gan aptuveni viena trešā daļa no Atveseļošanas un noturības fonda zaļās pārkārtošanās pīlāra ir piešķirta ilgtspējīgai mobilitātei, dzimumu līdztiesībai transporta nozarē paredzētais finansējums ir nepietiekams; aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt un īstenot dzimumu līdztiesības projektus transporta nozarē, izmantojot Atveseļošanas un noturības fondu;
31. lai vairāk nostiprinātu dzimumu līdztiesību, aicina jaunos gaisa kuģus aprīkot ar tualetēm, kurās ir pietiekami daudz vietas, lai pasažieris ar invaliditāti vai pieaugušais, kas palīdz bērnam, varētu to viegli sasniegt, tajā iekļūt un darboties, kā arī varētu nomainīt bērna autiņus vai palīdzēt bērnam izmantot tualeti; atzīmē, ka ir svarīgi noteikt īpašas un drošas zonas, kur nepieciešamo drošības pārbaužu laikā atstāt bērnu un kuras vienmēr ir redzamas vecākiem;
32. aicina dalībvalstis, vietējās pašvaldības un ieinteresētās personas nodrošināt, ka noslogotākie maršruti tiek apkalpoti ar īpaši projektētiem zemas grīdas transportlīdzekļiem un ka pieturas ir konfigurētas tā, lai uzlabotu transportlīdzekļu piekļūstamību, un nodrošināt bezšķēršļu piekļuvi metro un dzelzceļa stacijām, lai uzlabotu transporta apstākļus sievietēm;
33. uzsver vietējo pašvaldību lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un to, cik lielā mērā tās gādā par savu kopienu vajadzībām, tādējādi apliecinot, ka vietējām pašvaldībām lietotājas sievietes rūp; atgādina, cik svarīgi ir atbalstīt vietējās pašvaldības tādu transporta pakalpojumu sniegšanā, kas apmierinātu sieviešu, neaizsargāto grupu, vecāka gadagājuma cilvēku, cilvēku ar invaliditāti un lauku apvidos un tālākajos reģionos dzīvojošo personu vajadzības; šajā sakarā aicina dalībvalstis neierobežot vietējo pašvaldību finansējumu;
Sieviešu drošības nodrošināšana transporta vidē
34. aicina sabiedriskajā transportā un urbānās mobilitātes plānošanā lielāku uzsvaru likt uz drošību un drošumu, izmantojot tādus līdzekļus kā adekvāts un ilgtspējīgs ielu apgaismojums un labi aprīkotas sabiedriskā transporta pieturvietas, lai nepieļautu situācijas, kad sievietēm svārstsatiksmes gaitā ir jāpārvietojas caur tumšām, nepatīkamām vietām; turklāt aicina integrētos transporta projektos ņemt vērā “pēdējo kilometru”, jo īpaši mazāk noslogotos laikos, kā arī savienojumus ar visām teritorijām, tostarp ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošām teritorijām, un ārkārtas dienestiem;
35. uzsver, ka ir svarīgi darba devējiem un publiskajām iestādēm sadarboties, veicot dzimumspecifisku risku novērtējumu transporta plānošanā, lai nodrošinātu drošu sabiedrisko transportu darba ņēmējām, kuras pārvietojas starp darbu un mājām, ieskaitot darba devēju iespēju nodrošināt drošu transportu darba ņēmējām, kuras pārvietojas naktī pēc vakara maiņas, vai gadījumos, kad sabiedriskais transports nav pieejams; norāda, ka drošību var uzlabot preventīvi pasākumi, piemēram, autobusu pieturu izvietošana labi redzamās vietās, pastiprināts apgaismojums, trauksmes pogas, darbinieki autobusos un nakts laikā izlaišana apstāšanās vietās pēc pieprasījuma; aicina kolektīvā transporta uzņēmumus nodrošināt, ka lietotāji var izmantot elektroniskos maksāšanas līdzekļus, lai sievietes un meitenes nenonāktu nepatīkamā vai pat nedrošā situācijā, kurā viņām nav vajadzīgās sīknaudas un tāpēc viņas nevar droši atgriezties mājās, izmantojot kolektīvo transportu; atgādina, ka kolektīvā transporta uzņēmumiem ir pienākums gādāt, ka pasažieriem ir pieejamas ārkārtas sakaru līnijas, lai cietušās personas varētu ātri saņemt palīdzību, sevišķi tad, ja vagoni ir tukši; aicina transporta pakalpojumu sniedzējus īstenot visiem saviem darbiniekiem īpašus apmācības kursus par dzimumbalstītas vardarbības identificēšanu un apkarošanu un pienācīgu atbalstu cietušajām personām; aicina dalībvalstis vairot informētību, arī ar informācijas kampaņām, par pasākumiem ar mērķi novērst un apkarot aizskaršanu un dzimumbalstītu vardarbību sabiedriskā transporta tīklos un publiskajā telpā; aicina tiesībaizsardzības iestādes palielināt policijas darbinieku, tostarp sieviešu policistu, klātbūtni maksimumslodzes laikos, kas kalpotu par nodarījuma izdarīšanu atturošu faktoru un par iedrošinošu simbolu neaizsargātām personām;
36. mudina dalībvalstis pieņemt pasākumus, kas samazinātu mehānisko transportlīdzekļu satiksmi ap skolām un bērnu aprūpes iestādēm, un izstrādāt drošus ceļus uz skolām;
37. mudina dalībvalstis turpināt ieviest digitalizāciju un jaunus transporta modeļus, kas var nodrošināt sievietēm labākus, drošākus, piekļūstamākus un cenas ziņā pieejamākus pakalpojumus;
38. aicina braukšanas pasūtīšanas lietotnēs iekļaut drošības rīkkopu, kas vienā vietā lietotnē koncentrētu visu galveno drošības informāciju un elementus pasažieriem un vadītājiem; turklāt uzsver nepieciešamību iekļaut panikas pogas, uzticamos kontaktus, anonimizētu adrešu vēsturi, kā arī lietotnē iestrādātus brīdinājumus par velojoslām un gājējiem;
39. atzīmē, ka varētu būt lietderīgi ļaut autobusu vadītājiem jau noteiktā maršrutā izlaist pasažierus starp pieturām, lai sievietes un meitenes varētu naktī nokļūt tuvāk galamērķim;
40. atzīmē, ka sievietēm ir svarīga loma mājsaimniecību mobilitātes izvēles veidošanā un ka viņu negatīvā pieredze, piemēram, nedrošības, neefektivitātes un nepieņemamu cenu aspektā konkrētu kolektīvā un ilgtspējīga transporta veidos, ieskaitot sabiedrisko transportu, iešanu kājām un riteņbraukšanu, kā arī jaunākas iespējas, piemēram, elektriskos skrejriteņus, var atturēt no to izmantošanas un saprotamā kārtā radīt ievērojamu satraukumu un bailes, liekot turpināt izmantot neefektīvas pārvietošanās iespējas; atzīst, ka augstas kvalitātes sabiedriskais un kolektīvais transports, kam ir tendence būt cenas ziņā pieejamam, spēcina sievietes; šajā sakarā aicina dalībvalstis pieņemt pasākumus, kas riteņbraucējiem un gājējiem nodrošinātu drošāku infrastruktūru, tostarp satiksmes samazināšanas pasākumus un investīcijas infrastruktūras modernizācijā, lai pienācīgi aizsargātu neaizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus;
41. uzsver, ka sabiedriskajam transportam ir jānodrošina, ka sievietes transportu var izmantot droši, bez draudiem, neērtām situācijām un bez vardarbības riska; atzīmē, ka ir svarīgi organizēt regulāru apmācību transportlīdzekļu vadītājiem, transporta darbiniekiem un personālam, kas strādā tranzīta centros, par dzimumsensitivitāti un par to, kā ziņot par dzimumbalstītas vardarbības un uzmākšanās gadījumiem un nodot tos tālākai izskatīšanai; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi apmācības sesijās un izpratnes veicināšanā iesaistīt transporta nozares līgumslēdzējus un ieinteresētās personas;
42. norāda uz problēmām, ar ko saskaras sievietes, kuras joprojām proporcionāli vairāk nekā vīrieši ir aprūpētājas, jo īpaši ņemot vērā īpašo situāciju lauku apvidos, kur sabiedriskais transports parasti joprojām nav pietiekami attīstīts; uzsver, ka rīcībpolitikas, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu transportu, nedrīkst izslēgt sievietes, ģimenes visā to daudzveidībā, LGBTQI+, vecāka gadagājuma cilvēkus, jauniešus un citas neaizsargātas grupas, kā arī lauku apvidu iedzīvotājus; aicina dalībvalstis nodrošināt ilgtspējīgas un cenas ziņā pieejamas mobilitātes iespējas lauku apvidos, cita starpā — palielināt reisu biežumu, uzlabot pieejamību cenas ziņā un regularitāti; atzīmē, ka mobilitātes pakalpojumi pēc pieprasījuma ir izrādījušies populārs risinājums zema pieprasījuma situācijās un lauku apvidos un tālākajos reģionos un tam ir potenciāls apmierināt daļu no vajadzībām, kas nav apmierinātas, attiecīgajās teritorijās pasliktinoties sabiedriskā transporta kvalitātei;
43. aicina valsts iestādes un vietējās pašvaldības nodrošināt, ka uz ietvēm un nepiemērotās vietās netiek pamesti elektriskie skrejriteņi un koplietošanas velosipēdi, kas rada šķēršļus gājējiem, piemēram, sievietēm ar ratiņiem, un var paklupināt neredzīgas personas un personas ar redzes traucējumiem, kā arī vecāka gadagājuma sievietes un sievietes ar invaliditāti; šajā sakarā aicina ieinteresētās personas lietotnēs iekļaut funkciju, kas mudinātu lietotājus savus skrejriteņus novietot paralēli ietvei un ņemot vērā citus ietves lietotājus, tostarp sievietes ar ratiņiem, cilvēkus ratiņkrēslos un vājredzīgus cilvēkus;
44. atzīmē, ka tuneļi un gājēju tilti cilvēkiem, kas pārvietojas, tostarp fiziski aktīvajiem satiksmes dalībniekiem, sievietēm ar ratiņiem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, var radīt būtiskus drošības riskus un piekļūstamības problēmas; aicina valsts iestādes un vietējās pašvaldības urbānās attīstības procesā iesaistīt visas puses, lai izveidotu jaunu (vai vajadzības gadījumā pielāgotu jau esošo) tuneļu un gājēju tiltu infrastruktūru, kas būtu tīra, droša, iekļaujoša, labi marķēta, vizuāli pievilcīgāka un piekļūstama visiem lietotājiem; turklāt šajā sakarā aicina pamudināt projektēšanas un plānošanas procesā iesaistīt vairāk sieviešu, lai šī apbūvētā vide tiktu veidota gājējiem draudzīgākā un dzimumsensitīvākā veidā;
45. aicina vietējās pašvaldības nodrošināt, ka ilgtspējīgas urbānās mobilitātes plāni atbilst cilvēku mobilitātes vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un vispārējai vajadzībai pēc labākas dzīves kvalitātes visiem iedzīvotājiem;
Sievietes un nodarbinātība transporta nozarē
46. uzsver, ka transporta nozarē nodarbinātas sievietes visos līmeņos var saskarties ar šķēršļiem, piemēram, ar dzimtiskiem aizspriedumiem un stereotipiem, intersekcionālu diskrimināciju un nepienācīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru, kas nesamērīgi ietekmē sievietes atbildīgos amatos, un zemāku atalgojumu nekā vīriešiem par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, kā arī ar telpu trūkumu vai nepiemērotām telpām, kas dara iespējamu uzmākšanos un vardarbību; atzīmē, ka sievietēm transporta nozarē trūkst priekšzīmes rādītāju un uzņēmējdarbības mentoru, savukārt tas apgrūtina sieviešu piesaisti un paturēšanu darbā transporta nozarē; šajā sakarā aicina kolektīvā transporta operatorus atzīt, ka sieviešu vēlmei palikt šajā nozarē izšķirīgi svarīga ir viņu sākotnējā pieredze, tas, kā viņas tiek uzņemtas un kā pret viņām izturas, un tas, vai viņas tiek atbalstītas un paaugstinātas; aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz īstenot Direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā un Darba samaksas pārredzamības direktīvu;
47. atzīmē, ka 2018. gadā Eurostat konstatēja, ka nodarbinātības līmenis sievietēm vecumā no 20 līdz 64 gadiem Savienībā ir 67 %, savukārt sieviešu nodarbinātības līmenis Eiropas transporta nozarē ir vēl zemāks (22 %); šajā sakarā norāda, ka no visām Savienībā nodarbinātajām sievietēm aptuveni viena trešā daļa (30 %) strādāja nepilnu laiku un tas ir gandrīz četrkārt augstāks rādītājs nekā vīriešiem (8 %); tāpēc aicina dalībvalstis veicināt un atbalstīt pilna un nepilna laika darbvietas sievietēm, iespējams, izmantojot tādās rīcībpolitiskas iniciatīvas kā atbalsts piekļuvei bērnu aprūpei;
48. uzsver, ka ir jāizskauž visa diskriminācija, aizskaršana, terorizēšana, iebiedēšana un vardarbība darbā; tādēļ aicina Komisiju pastiprināt centienus visos attiecīgajos tiesību aktos iekļaut ar dzimumu saistītus noteikumus saskaņā ar Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju un Dzimumu līdztiesības stratēģiju, lai mazinātu dzimumbalstītu diskrimināciju un nevienlīdzību un visos transporta veidos nodrošinātu taisnīgu un drošu darba vidi sievietēm, kā arī visu nepieciešamo preventīvo un atturošo pasākumu (piemēram, drošu stāvvietu) īstenošanu;
49. aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot diskrimināciju un nodrošināt, ka tiek īstenotas rīcībpolitikas un pastāvošie tiesību akti, lai novērstu no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības un uzlabotu darba apstākļus visiem transporta nozarē strādājošajiem, ieskaitot pasākumus un iniciatīvas, kas var uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, veicināt dzimumspecifiska riska novērtējumus un dzimumlīdzsvarotu pieeju veselībai un drošībai, veicināt pasākumus, kuri nodrošina drošas darbavietas, piemēram, pret aizskarošu izturēšanos vērstus mācību kursus darbiniekiem un visu līmeņu vadītājiem, protokolus ar skaidrām juridiskām procedūrām un pasākumus pienācīgai cietušo personu atbalstīšanai, no kā labumu gūtu visi transporta nozares darbinieki;
50. nosoda visu veidu seksistisku, diskriminējošu vai pazemojošu izturēšanos pret transporta nozares darbiniekiem; skaidri uzsver, ka pret šādu rīcību ir jāizturas bez iecietības; aicina kolektīvā transporta uzņēmumus nodrošināt, ka visā komunikācijā tiek izmantota dzimumiekļaujoša valoda; norāda, ka sieviešu piesaistei transporta nozarē izšķirīgi ir tādi faktori kā darba apstākļi, atalgojums, darba vide, apmācība un darba un privātās dzīves līdzsvars; atzīst, ka šajā nozarē pieņemt un noturēt darbā vairāk sieviešu būs iespējams tikai tad, ja dažādajās transporta nozares daļās tiks uzlaboti darba apstākļi; uzskata, ka lielāks skaits sieviešu šajā nozarē būtu iedvesmojošs līdzeklis patiesas vienlīdzības panākšanai darbā un vienīgais veids, kā novērst šajā nozarē strādājošo speciālistu sieviešu trūkumu;
51. aicina dalībvalstis apkarot dzimumbalstīto profesionālo segregāciju, kuras pamatā ir un kuru pastiprina mīts, ka sievietes nespēj pildīt noteiktus pienākumus, uzdevumus vai funkcijas vai nav tiem fiziski piemērotas;
52. atzinīgi vērtē relatīvos panākumus un potenciālu, kas ir dažiem MVU, kuri nodrošina labus tīklus ar citiem uzņēmumiem, klientiem un vietējām pašvaldībām, lai uzrunātu iespējamās darbinieces sievietes, kā arī vēršas pie nodarbinātības aģentūrām, lai atrastu talantīgas, kvalificētas un entuziastiskas sievietes;
53. aicina visas dalībvalstis īstenot SDO Konvenciju C190 par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, kas attiecas arī uz svārstsatiksmi uz darbu un no tā (3. panta f) punkts), un tādēļ uzsver darba devēju juridisko atbildību šajā aspektā;
54. uzsver, ka dzimumu pārstāvības nelīdzsvarotība un dažos gadījumos “maskulīna kultūra” transporta nozarē var izraisīt uzmākšanos un dzimumbalstītu vardarbību; norāda, ka vardarbība darbavietā dažādās transporta nozares daļās ir būtiska problēma, kam jāpievērš uzmanība, cenšoties izprast sieviešu trūkumu šajā nozarē; uzsver, ka šāda vardarbība var izrietēt no seksistiskas vai pat mizoginiskas prakses vai var būt saistīta ar ārējiem faktoriem, piemēram, pasažieru uzbrukumiem (sabiedriskajā transportā) un/vai organizētām bandām kravu pārvadājumu jomā; aicina ES un tās dalībvalstis vardarbības darbavietā apkarošanu noteikt par prioritāti un aicina vākt vairāk datu par šo problēmu, lai šāda veida uzbrukumus cilvēktiesībām labāk izprastu, analizētu un apkarotu;
55. aicina Komisiju veicināt vienlīdzīgas apmācību iespējas sievietēm un vīriešiem; uzsver, ka apmācība ir viens no profesionālās un personiskās attīstības stūrakmeņiem un saglabā līdzvērtīgu prasmju līmeni vīriešiem un sievietēm;
Sieviešu spēcināšana transporta nozarē
56. uzsver, ka sieviešu trūkums transporta nozarē būtu jāuzskata par problēmu, ko ir iespējams atrisināt; aicina īstenot rīcībpolitikas, kas apkarotu šķēršļus sieviešu nodarbinātībai un veicinātu lielāku informētību par šiem šķēršļiem; aicina Komisiju, dalībvalstis, ieinteresētās personas un sociālos partnerus novērst šos šķēršļus un veikt proaktīvus pasākumus, kas palielinātu nozares pievilcību sieviešu acīs; aicina nevis mainīt to, kas labi darbojas nacionālā līmenī, bet gan stiprināt esošās nacionālās sistēmas, īpašu uzmanību pievēršot sociālajam dialogam un darba koplīguma sarunām, ieskaitot to saistošo raksturu; uzsver no dzimuma atkarīgu darba samaksas atšķirību transporta nozarē, kas lielā mērā ir skaidrojama ar to, ka sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem mazāku atalgojumu; aicina veikt plašu pētījumu, kas kartētu un analizētu no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības šajā nozarē;
Izpratnes vairošana un uzvedības izmaiņu veicināšana
57. atzīmē, ka sievietes tradicionāli ir nepietiekami pārstāvētas tehniskajā izglītībā un tādās jomās kā zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika, kas ir būtiski svarīgas mobilitātes un transporta nozares attīstībai; aicina dalībvalstis cīnīties pret tirgus segmentāciju transporta un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas nodarbinātības jomā; norāda, ka uzņēmējdarbības popularizēšana meiteņu vidū jau agrīnā vecumā varētu mazināt pastāvošos stereotipus par izglītību un nodrošināt, ka vairāk sieviešu iesaistās loģistikas, inženierzinātņu un transporta nozarēs; tāpēc aicina Komisiju veicināt un atbalstīt dzimumsensitīvus projektus un apzināt sievietes, kas var kalpot par paraugu;
58. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota “Sievietes transporta nozarē — ES platforma pārmaiņām”, kurā Eiropas ieinteresētās personas var cita no citas mācīties un apmainīties paraugpraksēm; aicina īstenot vairāk tādu iniciatīvu kā “WEgate” un “Aviation 4 Girls”, kas par prioritāti nosaka sieviešu nodarbināmību, lai sievietes labāk varētu pārvarēt šķēršļus, kuri kavē viņu ienākšanu un sniegumu transporta nozarē, tiktu pamudinātas turpināt veiksmīgu karjeru STEM jomā un varētu tikties ar daudz sasniegušām un daudzsološām transporta nozarē strādājošām sievietēm un transporta nozares iespējkapitāla ieguldītājām un no viņām mācīties;
59. uzsver potenciālo līdzsvara trūkumu transporta nozares darbaspēkā, ko izraisa darbinieku darbā pieņemšanas un atlases rīcībpolitikas; aicina dalībvalstis veicināt mērķorientētas reklāmas kampaņas, kas mudinātu sievietes pieteikties darbam transporta nozarē, popularizēt dzimumvērīgas korporatīvās pārvaldības un cilvēkresursu rīcībpolitikas, piemēram, vienādas samaksas rīcībpolitiku, bērnu aprūpes iespējas uz vietas, elastīgus darba grafikus un iespēju strādāt nepilnu laiku, kā arī nodrošināt pienācīgi veidotu darba vidi, kā arī individuālos aizsardzības līdzekļus un apģērbu, transportlīdzekļu vadītāju kabīnes, pietiekamas un drošas pārģērbšanās un sanitārās telpas utt.;
60. atzīmē, ka nolūkā palielināt drošību kolektīvajā transportā ir vajadzīgas kampaņas un sociālo mediju pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgas neiecietības kultūru pret aizskarošu izturēšanos un nedrošu darba vidi, kā arī skolu izglītības programmas par drošu mobilitāti un dzimtes lomām;
61. aicina dalībvalstis sākt izpratnes veicināšanas programmas, lai iedzīvotāji varētu atpazīt situācijas, kad sieviete, meitene vai cita neaizsargāta persona jūtas nepatīkami, nedroši vai ir pakļauta vardarbības un/vai aizskaršanas riskam;
62. atzīmē, ka digitalizācija un jauni transporta modeļi varētu nodrošināt sievietēm labāku, drošāku un piekļūstamāku darba vidi;
63. aicina Komisiju nodrošināt, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās ir vērsta pret šķēršļiem sieviešu nodarbinātībai transporta nozarē un tos izskauž; uzsver, ka pašreizējās finansēšanas programmas un instrumenti, piemēram, zaļais jaunais kurss un ESF+, šajā ziņā var panākt būtiskas pārmaiņas; uzsver, ka pasākumi, kas vēl vairāk veicina pāreju uz sabiedrisko transportu un aktīvo mobilitāti, vienlaikus saglabājot visas mobilitātes iespējas, kas sievietēm dod iespēju vienmēr pēc saviem ieskatiem izvēlēties mobilitātes iespēju, viņām vislabāk pārzinot savu īpašo situāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir privātā mobilitāte, mikromobilitāte vai aktīvā mobilitāte, ne tikai palīdzētu sasniegt klimatneitralitāti, bet arī būtu pienācīga reakcija uz sieviešu vajadzībām; uzsver, ka prioritātes noteikšana sieviešu vajadzībām transporta jomā veicina zaļo pārkārtošanos;
64. aicina kolektīvā transporta uzņēmumus vairāk rādīt vizualizētas reklāmas, kas cilvēkus izglīto par aizskaršanas spektru, kā arī pastāvošajiem tiesību aktiem; atgādina, ka lielāka informētība iedrošinās sievietes vērsties pēc palīdzības, kā arī pamudinās iejaukties klātesošās personas; šajā nolūkā atkārto, ka ir vajadzīgi skaidri, pamanāmi un funkcionāli palīdzības dienesti, kur cilvēki var saņemt tūlītēju palīdzību;
65. aicina aviācijas nozares ieinteresētās personas apsvērt iespēju pieņemt holistisku pieeju dzimumu līdztiesībai visos līmeņos, kā arī atzīt, ka pastāv atšķirības starp sieviešu skaitu dažādos nozares amatos;
66. uzsver, ka vadītāju sieviešu iesaiste kolektīvā transporta pārvaldībā var uzlabot lēmumu pieņemšanas procesus, parādot korporatīvās ilgtspējas un investīciju dotos ieguvumus un sociālās priekšrocības;
67. mudina dalībvalstis nodrošināt agrīnus sakarus ar skolām, universitātēm, tīkliem un uzņēmumu apvienībām nolūkā jau no agrīna vecuma iesaistīt meitenes un sievietes un padarītu viņām pievilcīgus tehniskos priekšmetus, kas varētu nodrošināt veiksmīgu karjeru transporta nozarē;
o o o
68. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
Women Mobilize Women, “Safe commuting for all – how cities can tackle sexual harassment on public transport”, (“Droša pārvietošanās visiem. Kā pilsētas var cīnīties pret seksuālu uzmākšanos sabiedriskajā transportā”), 2022.
Nacionālā autotransporta drošības administrācija, “Injury Vulnerability and Effectiveness of Occupant Protection Technologies for Older Occupants and Women”, Vašingtona, Kolumbijas apgabals, 2013.
Eiropas Komisija, Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts, “Good staff scheduling and rostering practices in transport – Final report”, ES Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.).