Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2023. gada 9. novembris - Brisele
Pieprasījums aizstāvēt Stefano Maullu privilēģijas un imunitāti
 Pieprasījums atcelt Patryk Jaki imunitāti
 Pieprasījums atcelt Beata Kempa imunitāti
 Pieprasījums atcelt Beata Mazurek imunitāti
 Pieprasījums atcelt Tomasz Piotr Poręba imunitāti
 Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Tony Murphy
 Revīzijas palātas locekļa kandidatūras izvirzīšana — Bettina Michelle Jakobsen
 Revīzijas palātas locekļa kandidatūras izvirzīšana — Alejandro Blanco Fernández
 Datu akts
 Grozījumu izdarīšana konkrētās regulās attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi un darbību
 Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP): piekļuve informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju
 Grozījumu izdarīšana konkrētās direktīvās attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi un darbību
 Norēķinu disciplīna, pārrobežu pakalpojumu sniegšana, sadarbība uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšana un prasības trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem
 Eiropas vides ekonomiskie konti: jauni moduļi
 Saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pārvaldības apgabalā
 Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA)
 ES un Madagaskaras Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums un tā īstenošanas protokols (2023–2027)
 Mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprināšana attiecībā uz to emisijām un akumulatoru baterijas ilgizturību (“Euro 7”)
 Eiropas Savienības pašu resursu sistēma
 Līdzdalības vēlmes stiprināšana: vēlēšanu procesa leģitimitāte un noturība neliberālās politiskās sistēmās un autoritārajos režīmos
 Krievijai noteikto ES sankciju efektivitāte

Pieprasījums aizstāvēt Stefano Maullu privilēģijas un imunitāti
PDF 135kWORD 44k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Stefano Maullu privilēģijas un imunitāti (2023/2038(IMM))
P9_TA(2023)0377A9-0318/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stefano Maullu 2023. gada 17. marta pieprasījumu aizstāvēt viņa privilēģijas un imunitāti saistībā ar tiesvedību Venēcijas (Itālija) Vispārējās jurisdikcijas tiesā, par kuru paziņots 2023. gada 29. marta plenārsēdē,

–  pēc Stefano Maullu uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumus(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu un 7. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0318/2023),

A.  tā kā Itālijā ievēlētais Stefano Maullu, kurš bija Eiropas Parlamenta deputāts no 2015. gada 13. jūlija līdz 2019. gada 1. jūlijam, ir lūdzis aizstāvēt viņa parlamentāro imunitāti saistībā ar kriminālprocesu, kuru pret viņu izskata Venēcijas Vispārējās tiesa par Brešas Apelācijas tiesas galvenā prokurora goda un prestiža aizskārumu saskaņā ar Itālijas Kriminālkodeksa 595. panta 1., 2. un 3. punktu un Itālijas 1948. gada 8. februāra Likuma Nr. 47 13. pantu;

B.  tā kā šīs tiesvedības pamatā ir Stefano Maullu paziņojumi, kas ir publicēti Itālijas laikrakstā 2018. gada 5. aprīlī; tā kā šie paziņojumi satur komentārus attiecībā uz interviju par šaujamieroču tematu, ko Brešas Apelācijas tiesas galvenais prokurors bija sniedzis citam Itālijas laikrakstam; tā kā šis komentārs ietvēra apgalvojumus, kurus to adresāts uzskatīja par aizskarošiem;

C.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu parlamentārā imunitāte nav deputāta personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija, un tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret juridiskiem procesiem, kurus ierosina par darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no tiem skatīt nevar;

D.  tā kā izteikums, kuru kāds deputāts izdara ārpus Eiropas Parlamenta, var būt uzskatāms par viedokli, kas ir pausts, pildot viņu pienākumus Protokola Nr. 7 8. panta nozīmē, tikai tad, ja tā raksturs un saturs ir tieši un acīmredzami saistīts ar attiecīgā deputāta pienākumu pildīšanu Eiropas Parlamentā;

E.  tā kā šajā gadījumā inkriminētais noziedzīgais nodarījums neattiecas nedz uz viedokļiem, nedz balsojumu, kas ir pausts, Stefano Maullu pildot savus Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

F.  tā kā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants attiecas tikai uz Eiropas Parlamenta deputātiem; tā kā Stefano Maullu bija Eiropas Parlamenta deputāts līdz 2019. gada 1. jūlijam; tā kā no Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanas izriet arī ar to saistītās imunitātes zaudēšana, kuras ilgums saskaņā ar 7. protokola 9. pantu ir aprobežots ar deputāta mandāta termiņu(2);

1.  nolemj neaizstāvēt Stefano Maullu privilēģijas un imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Itālijas kompetentajām iestādēm un Stefano Maullu.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
(2) Vispārējās tiesas 2017. gada 15. decembra spriedums, Marion Le Pen pret Eiropas Parlamentu, T-284/17, 28. punkts, ECLI:EU:T:2017:939.


Pieprasījums atcelt Patryk Jaki imunitāti
PDF 144kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Patryk Jaki imunitāti (2023/2021(IMM))
P9_TA(2023)0378A9-0345/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Patryk Jaki imunitāti, kuru saistībā ar kriminālprocesu, kas ierosināts, pamatojoties uz iesniegtu privāto sūdzību, 2022. gada 13. decembrī nosūtījis Varšavas-Mokotów Rajontiesas XIV Krimināllietu nodaļa un par kuru paziņots 2023. gada 13. februāra plenārsēdē,

–  pēc Patryk Jaki uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima vai Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0345/2023),

A.  tā kā 2022. gada 13. decembrī Varšavas-Mokotów Rajontiesas XIV krimināllietu nodaļas tiesnesis iesniedza pieprasījumu atcelt Polijā ievēlētās Patryk Jaki deputātes imunitāti, pamatojoties uz kādas personas privāto sūdzību par partijas Tiesības un taisnīgums Twitter kontā publicētu materiālu, kurš esot saturējis kūdīšanu uz nacionālo, etnisko, rasu un reliģisko naidu; tā kā 2021. gada 17. novembrī Varšavas-Mokotów rajona tiesā tika iesniegta sūdzība, ko izdarīja prokuroraizstājēja pilnvarotā persona; tā kā pilnvarotā persona papildus tam aicināja tiesu nosūtīt Eiropas Parlamentam tās pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret Patryk Jaki;

B.  tā kā minēto pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti tiesu iestāde nosūtīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu; tomēr vērš uzmanību uz to, ka, kaut arī Reglamenta 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visus pieprasījumus par imunitātes atcelšanu nosūta „dalībvalsts kompetenta iestāde”, šie divi jēdzieni nav identiski; tā kā termina “dalībvalsts kompetentā iestāde” nozīmi nosaka piemērojamie valsts tiesību akti; tā kā attiecībā uz Poliju būtu jāatsaucas uz Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputātu pilnvaru pildīšanu 7.b panta 1. punkta noteikumiem, kuros ir paredzēts, ka pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret parlamenta deputātu vai senatoru tāda noziedzīga nodarījuma gadījumā, par kuru var ierosināt krimināllietu, iesniedz ar ģenerālprokurora starpniecību; tā kā šajā gadījumā šis pieprasījums tika adresēts ģenerālprokuroram, kurš tomēr pieprasījumu pāradresēja, pamatojoties uz to, ka “privātā sūdzība” ietver vēl “aizvietojošu sūdzību” un tā kā pieprasījuma atcelt Parlamenta deputāta imunitāti nosūtīšana ir tās tiesas kompetencē, kurā ir iesniegta sūdzība;

C.  tā kā prokuroraizstājēja pilnvarotā persona lūdza tiesai atļauju uzsākt kriminālprocesu pret Patryk Jaki par darbību, uz kuru attiecas Polijas Kriminālkodeksa 256. panta 2. punkts;

D.  tā kā 2018. gada 17. oktobrī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kuras Polijā notika 2018. gada 21.  oktobrī, sociālajos tīklos, proti, partijas Likums un tiesiskums Twitter kontā, tika publicēts vēlēšanu reklāmas materiāls Bezpieczny samorząd (droša pašvaldība); tā kā tās izplatīšanā citu starpā piedalījās arī Patryk Jaki; tā kā minētajā publikācijā esot pausts aicinājums uz naidu pret musulmaņu imigrantiem;

E.  tā kā Patryk Jaki ir viena no personām, kas atrodas līdzīgā situācijā, jo tām visām tiek izvirzīta apsūdzība par iespējamiem šeit aplūkojamajiem nodarījumiem, un vienīgā atšķirība ir tā, ka viņš kā Eiropas Parlamenta deputāts pašlaik bauda imunitāti; tā kā tādēļ būtu jāpatur prātā, ka Patryk Jaki nav vienīgā persona, pret kuru var tikt izvirzīta apsūdzība šeit apspriežamajā lietā;

F.  tā kā Patryk Jaki tika ievēlēta Eiropas Parlamentā 2019. gada 26. maija vēlēšanās;

G.  tā kā inkriminētais nodarījums nav saistīts nedz ar viedokli, ko Patryk Jaki ir paudis, nedz ar balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu; šajā gadījumā pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz faktiem, kas skar vietēja rakstura darbības, kas notika pirms Eiropas Parlamenta deputāta statusa iegūšanas un līdz ar to — arī imunitātes iegūšanas;

H.  tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

I.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

J.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas 1997. gada 2. aprīļa Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu, kā arī 1996. gada 9. maija Likuma par Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu(2) 7. panta 1., 2. un 4. punktu, 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu deputātu nedz pratināt kā aizdomās turēto, nedz saukt pie kriminālatbildības bez Eiropas Parlamenta atļaujas nevar;

K.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par “apsūdzēto”(3);

L.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., ziņas par faktiem, ka juridiskā procesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt nodoms kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi — arī Eiropas Parlamentam,

1.  nolemj atcelt Patryk Jaki imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajām iestādēm un Patryk Jaki.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
(2) Oficiālais Vēstnesis 2022.1339, kodificēta versija.
(3) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.


Pieprasījums atcelt Beata Kempa imunitāti
PDF 144kWORD 45k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Beata Kempa imunitāti (2023/2022(IMM))
P9_TA(2023)0379A9-0346/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Beata Kempa imunitāti, kuru saistībā ar kriminālprocesu, kas ir sākts, pamatojoties uz iesniegtu privāto sūdzību, 2022. gada 13. decembrī nosūtījis Varšavas Mokotów Rajontiesas XIV Krimināllietu nodaļa un par kuru paziņots 2023. gada 13. februāra plenārsēdē,

–  pēc Beata Kempa uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumus(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0346/2023),

A.  tā kā 2022. gada 13. decembrī Varšavas Mokotów Rajontiesas XIV krimināllietu nodaļas tiesnesis iesniedza pieprasījumu atcelt Polijā ievēlētās Beata Kempa deputātes imunitāti, pamatojoties uz kādas personas privāto sūdzību par partijas Tiesības un taisnīgums Twitter kontā publicētu materiālu, kurš esot saturējis kūdīšanu uz nacionālo, etnisko, rasu un reliģisko naidu; tā kā 2021. gada 17. novembrī Varšavas-Mokotów rajona tiesā tika iesniegta sūdzība, ko iesniedza prokuroraizstājēja pilnvarotā persona; tā kā pilnvarotā persona papildus tam aicināja tiesu nosūtīt Eiropas Parlamentam tās pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret Beata Kempa;

B.  tā kā minēto pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti tiesu iestāde nosūtīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu; tomēr vērš uzmanību uz to, ka, kaut arī Reglamenta 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visus pieprasījumus par imunitātes atcelšanu nosūta „dalībvalsts kompetenta iestāde”, šie divi jēdzieni nav identiski; tā kā termina „dalībvalsts kompetentā iestāde” nozīmi definē spēkā esošie valsts tiesību akti un tā kā Polijas gadījumā būtu jāatsaucas uz Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punkta normām, kurās ir paredzēts, ka pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret deputātu vai senatoru tāda noziedzīga nodarījuma gadījumā, par kuru tiesībaizasardzības iestādes ierosina krimināllietu, iesniedz ar ģenerālprokurora starpniecību; tā kā šajā lietā pieprasījums ir adresēts ģenerālprokuroram, kurš tomēr to ir pāradresējis, pamatojoties uz to, ka “privātā sūdzība” ietverot arī “aizvietojošu sūdzību” un ka pieprasījuma par deputāta imunitātes atbrīvojumu nosūtīšana ir pieprasījumu saņēmušās tiesas kompetencē;

C.  tā kā prokuroraizstājēja pilnvarotā persona lūdza tiesai atļauju citu starpā uzsākt kriminālprocesu arī pret Beata Kempa par darbību, kas ir reglamentēta Polijas Kriminālkodeksa 256. panta 2. punktā;

D.  tā kā 2018. gada 17. oktobrī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas Polijā notika 2018. gada 21. oktobrī, sociālajos tīklos, proti, partijas Likums un tiesiskums Twitter kontā tika publicēts vēlēšanu reklāmas materiāls Bezpieczny samorząd (droša pašvaldība); tā kā tās izplatīšanā citu starpā piedalījās arī Beata Kempa; tā kā minētajā publikācijā esot pausts aicinājums uz naidu pret musulmaņu imigrantiem;

E.  tā kā Beata Kempa ir uzskatāma par vienu no personām, kuras atrodas līdzīgā situācijā, jo tām tiek izvirzīta apsūdzība par šeit aplūkojamo noziedzīgo nodarījumu, un vienīgā atšķirība ir tā, ka viņa kā Eiropas Parlamenta deputāte pašlaik bauda imunitāti; tā kā tādēļ būtu jāpatur prātā, ka Beata Kempa nav vienīgā persona, kurai var tikt izvirzīta apsūdzība šeit apspriežamajā lietā;

F.  tā kā Beata Kempa tika ievēlēta Eiropas Parlamentā 2019. gada 26. maija vēlēšanās;

G.  tā kā inkriminētais nodarījums nav saistīts nedz ar viedokli, ko Beata Kempa ir paudusi, nedz ar balsojumu, ko viņa ir veikusi, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu; šajā gadījumā lūgums atcelt imunitāti attiecas uz faktiem, kas skar vietēja rakstura darbības pirms Eiropas Parlamenta deputāta statusa iegūšanas un līdz ar to — arī imunitātes iegūšanas;

H.  tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

I.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

J.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas 1997. gada 2. aprīļa Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu, kā arī 1996. gada 9. maija Likuma par Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu(2) 7. panta 1., 2. un 4. punktu, 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu deputātu nedz pratināt kā aizdomās turēto, nedz saukt pie kriminālatbildības bez Eiropas Parlamenta atļaujas nevar;

K.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, attiecīgais deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par “apsūdzēto”(3);

L.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., ziņas par faktiem, ka juridiskā procesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt nodoms kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi — arī Eiropas Parlamentam,

1.  nolemj atcelt Beata Kempa imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajām iestādēm un Beata Kempa.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
(2) Oficiālais Vēstnesis 2022.1339, kodificēta versija.
(3) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.


Pieprasījums atcelt Beata Mazurek imunitāti
PDF 144kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Beata Mazurek imunitāti (2023/2023(IMM))
P9_TA(2023)0380A9-0347/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Beata Mazurek imunitāti, kuru saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts, pamatojoties uz iesniegtu privāto sūdzību, 2022. gada 13. decembrī nosūtījis Varšavas-Mokotów Rajontiesas XIV Krimināllietu nodaļa un par kuru paziņots 2023. gada 13. februāra plenārsēdē,

–  ņemot vērā Beata Mazurek atteikšanos no tiesībām tikt uzklausītai saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0347/2023),

A.  tā kā 2022. gada 13. decembrī Varšavas-Mokotów Rajontiesas XIV krimināllietu nodaļas tiesnesis iesniedza pieprasījumu atcelt Polijā ievēlētās Beata Mazurek deputātes imunitāti, pamatojoties uz kādas personas privāto sūdzību par partijas Tiesības un taisnīgums Twitter kontā publicētu materiālu, kurš esot saturējis kūdīšanu uz nacionālo, etnisko, rasu un reliģisko naidu; tā kā 2021. gada 17. novembrī Varšavas-Mokotów rajona tiesā tika iesniegta sūdzība, ko izdarīja prokuroraizstājēja pilnvarotā persona; tā kā pilnvarotā persona papildus tam aicināja tiesu nosūtīt Eiropas Parlamentam tās pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret Beata Mazurek;

B.  tā kā minēto pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti tiesu iestāde nosūtīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu; tomēr vērš uzmanību uz to, ka, kaut arī Reglamenta 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visus pieprasījumus par imunitātes atcelšanu nosūta „dalībvalsts kompetenta iestāde”, šie divi jēdzieni nav identiski; tā kā termina “dalībvalsts kompetentā iestāde” nozīmi nosaka piemērojamie valsts tiesību akti; tā kā Polijas gadījumā būtu jāatsaucas uz Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima vai Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punkta normām, kurās ir paredzēts, ka pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret parlamenta deputātu vai senatoru tāda noziedzīga nodarījuma gadījumā, par kuru var ierosināt krimināllietu, iesniedz ar ģenerālprokurora starpniecību; tā kā šajā gadījumā šis pieprasījums tika adresēts ģenerālprokuroram, kurš tomēr to pāradresēja, pamatojoties uz to, ka “privātā sūdzība” ietver arī “aizvietojošu sūdzību” un ka pieprasījums atcelt Parlamenta deputāta imunitāti nosūtīšana ir tās tiesas kompetencē, kurā ir iesniegta sūdzība;

C.  tā kā prokuroraizstājēja pilnvarotā persona lūdza tiesai atļauju citu starpā uzsākt kriminālprocesu arī pret Beata Mazurek par darbību, kas ir reglamentēta Polijas Kriminālkodeksa 256. panta 2. punktā;

D.  tā kā 2018. gada 17. oktobrī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas Polijā notika 2018. gada 21. oktobrī, sociālajos tīklos, proti, partijas Likums un tiesiskums Twitter kontā tika publicēts vēlēšanu reklāmas materiāls Bezpieczny samorząd (droša pašvaldība); tā kā tās izplatīšanā citu starpā piedalījās arī Beata Mazurek; tā kā minētajā publikācijā esot pausts aicinājums uz naidu pret musulmaņu imigrantiem;

E.  tā kā Beata Mazurek ir uzskatāma par vienu no personām, kas atrodas līdzīgā situācijā, jo tām visām tiek izvirzīta apsūdzība par šeit aplūkojamo noziedzīgo nodarījumu, un vienīgā atšķirība ir tā, ka viņa kā Eiropas Parlamenta deputāte pašlaik bauda imunitāti; tā kā tādēļ būtu jāpatur prātā, ka Beata Mazurek nav vienīgā persona, kurai var tikt izvirzīta apsūdzība šeit apspriežamajā lietā;

F.  tā kā Beata Mazurek tika ievēlēta Eiropas Parlamentā 2019. gada 26. maija vēlēšanās;

G.  tā kā inkriminētais nodarījums nav saistīts nedz ar viedokli, ko Beata Mazurek ir paudusi, nedz ar balsojumu, ko viņa ir veikusi, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu; tā kā šajā gadījumā lūgums atcelt imunitāti attiecas uz faktiem, kas skar vietēja rakstura darbības un kas notika pirms Eiropas Parlamenta deputāta statusa iegūšanas un līdz ar to — arī imunitātes iegūšanas;

H.  tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

I.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

J.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas 1997. gada 2. aprīļa Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu, kā arī 1996. gada 9. maija Likuma par Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu(2) 7. panta 1., 2. un 4. punktu, 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu deputātu bez Eiropas Parlamenta atļaujas nevar nedz pratināt kā aizdomās turēto, nedz saukt pie kriminālatbildības,

K.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, attiecīgais deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par “apsūdzēto”(3);

L.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., ziņas par faktiem, ka juridiskā procesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt nodoms kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Eiropas Parlamentam,

1.  nolemj atcelt Beata Mazurek imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajām iestādēm un Beata Mazurek.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
(2) Oficiālais Vēstnesis, 2022.1339, kodificēta versija.
(3) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.


Pieprasījums atcelt Tomasz Piotr Poręba imunitāti
PDF 146kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Tomasz Piotr Poręba imunitāti (2023/2024(IMM))
P9_TA(2023)0381A9-0348/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Tomasz Piotr Poręba imunitāti, kuru saistībā ar kriminālprocesu, kas ir sākts, pamatojoties uz iesniegtu privāto sūdzību, 2022. gada 13. decembrī nosūtījis Varšavas Mokotów Rajontiesas XIV Krimināllietu nodaļa un par kuru paziņots 2023. gada 13. februāra plenārsēdē,

–  ņemot vērā Tomasz Piotr Poręba atteikšanos no tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0348/2023),

A.  tā kā 2022. gada 13. decembrī Varšavas-Mokotów Rajontiesas XIV krimināllietu nodaļas tiesnesis iesniedza pieprasījumu atcelt Polijā ievēlētās Tomasz Piotr Poręba deputātes imunitāti, pamatojoties uz kādas personas privāto sūdzību par partijas Tiesības un taisnīgums Twitter kontā publicētu materiālu, kurš esot saturējis kūdīšanu uz nacionālo, etnisko, rasu un reliģisko naidu; tā kā 2021. gada 17. novembrī Varšavas-Mokotów rajona tiesā tika iesniegta minētā sūdzība, ko izdarīja prokuroraizstājēja pilnvarotā persona; tā kā pilnvarotā persona papildus tam aicināja tiesu nosūtīt Eiropas Parlamentam tās pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret Tomasz Piotr Poręba;

B.  tā kā minēto pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti tiesu iestāde nosūtīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu; tomēr vērš uzmanību uz to, ka, kaut arī Reglamenta 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visus pieprasījumus par imunitātes atcelšanu nosūta „dalībvalsts kompetenta iestāde”, šie divi jēdzieni nav identiski; tā kā termina “dalībvalsts kompetentā iestāde” nozīmi nosaka piemērojamie valsts tiesību akti; tā kā Polijas gadījumā būtu jāatsaucas uz Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punkta normām, kurās ir paredzēts, ka pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret parlamenta deputātu vai senatoru, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru var ierosināt krimināllietu, iesniedz ar ģenerālprokurora starpniecību; tā kā šajā gadījumā šis pieprasījums tika adresēts ģenerālprokuroram, kurš tomēr pieprasījumu pāradresēja, pamatojoties uz to, ka “privātā sūdzība” ietver arī “aizvietojošu sūdzību” un tā kā pieprasījums atcelt Parlamenta deputāta imunitāti iesniegšana ir tās tiesas kompetencē, kurā ir iesniegta sūdzība;

C.  tā kā prokuroraizstājēja pilnvarotā persona lūdza tiesai atļauju citu starpā uzsākt kriminālprocesu arī pret Tomasz Piotr Poręba par darbību, kas ir reglamentēta Polijas Kriminālkodeksa 256. panta 2. punktā;

D.  tā kā 2018. gada 17. oktobrī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas Polijā notika 2018. gada 21. oktobrī, sociālajos tīklos, proti, partijas Likums un tiesiskums Twitter kontā tika publicēts vēlēšanu reklāmas materiāls Bezpieczny samorząd (droša pašvaldība); tā kā tās izplatīšanā citu starpā piedalījās arī Tomasz Piotr Poręba; tā kā minētajā publikācijā esot pausts aicinājums uz naidu pret musulmaņu imigrantiem;

E.  tā kā Tomasz Piotr Poręba ir uzskatāma par vienu no personām, kas atrodas līdzīgā situācijā, jo tām visām tiek izvirzīta apsūdzība par šeit aplūkojamo noziedzīgo nodarījumu, un vienīgā atšķirība ir tā, ka viņš kā Eiropas Parlamenta deputāts pašlaik bauda imunitāti; tā kā tādēļ būtu jāpatur prātā, ka Tomasz Piotr Poręba nav vienīgā persona, kurai var tikt izvirzīta apsūdzība šeit apspriežamajā lietā;

F.  tā kā Tomasz Piotr Poręba tika ievēlēts Eiropas Parlamentā pēc 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

G.  tā kā inkriminētais nodarījums nav saistīts nedz ar viedokli, ko Tomasz Piotr Poręba ir paudis, nedz ar balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

H.  tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

I.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

J.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas 1997. gada 2. aprīļa Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu, kā arī 1996. gada 9. maija Likuma par Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu 7. panta 1., 2. un 4. punktu(2), 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu deputātu nedz pratināt kā aizdomās turēto, nedz saukt pie kriminālatbildības bez Eiropas Parlamenta atļaujas nevar;

K.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(3);

L.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., ziņas par faktiem, ka juridiskā procesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt nodoms kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Eiropas Parlamentam,

1.  nolemj atcelt Tomasz Piotr Poręba imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajām iestādēm un Tomasz Piotr Poręba.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
(2) Oficiālais Vēstnesis 2022.1339, kodificēta versija.
(3) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.


Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Tony Murphy
PDF 126kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Tony Murphy par Revīzijas palātas locekli (C9-0334/2023 – 2023/0808(NLE))
P9_TA(2023)0382A9-0294/2023

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0334/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0294/2023),

A.  tā kā Padome, 2023. gada 8. septembrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Parlamentu par Tony Murphy iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja Tony Murphy atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no Tony Murphy saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2023. gada 12. oktobrī rīkoja kandidāta uzklausīšanu, kuras laikā viņš sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Tony Murphy par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Revīzijas palātas locekļa kandidatūras izvirzīšana — Bettina Michelle Jakobsen
PDF 128kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Bettina Michelle Jakobsen par Revīzijas palātas locekli (C9-0332/2023 – 2023/0807(NLE))
P9_TA(2023)0383A9-0292/2023

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0332/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0292/2023),

A.  tā kā Padome, 2023. gada 8. septembrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Bettina Michelle Jakobsen iecelšanu Revīzijas palātas locekles amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja Bettina Michelle Jakobsen atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no Bettina Michelle Jakobsen saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņai nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2023. gada 12. oktobrī rīkoja Bettina Michelle Jakobsen uzklausīšanu, kuras laikā viņa sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Bettina Michelle Jakobsen par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Revīzijas palātas locekļa kandidatūras izvirzīšana — Alejandro Blanco Fernández
PDF 128kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Alejandro Blanco Fernández par Revīzijas palātas locekli (C9-0333/2023 – 2023/0806(NLE))
P9_TA(2023)0384A9-0293/2023

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0333/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0293/2023),

A.  tā kā Padome, 2023. gada 8. septembrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Alejandro Blanco Fernández iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja Alejandro Blanco Fernández atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no Alejandro Blanco Fernández saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2023. gada 12. oktobrī rīkoja Alejandro Blanco Fernández uzklausīšanu, kuras laikā viņš sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Alejandro Blanco Fernández par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Datu akts
PDF 128kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts) (COM(2022)0068 – C9-0051/2022 – 2022/0047(COD))
P9_TA(2023)0385A9-0031/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0068),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0051/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 5. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 15. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2022. gada 30. jūnija atzinumu(3),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 14. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0031/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(4);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 9. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/... par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts)

P9_TC1-COD(2022)0047


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/2854.)

(1) OV C 402, 19.10.2022., 5. lpp.
(2) OV C 365, 23.9.2022., 18. lpp.
(3) OV C 375, 30.9.2022., 112. lpp.
(4) Ar šo nostāju aizstāj 2023. gada 14. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0069).


Grozījumu izdarīšana konkrētās regulās attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi un darbību
PDF 127kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas regulas (COM(2021)0725 – C9-0436/2021 – 2021/0380(COD))
P9_TA(2023)0386A9-0024/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0725),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0436/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 7. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 23. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 28. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 57. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0024/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 9. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas regulas

P9_TC1-COD(2021)0380


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/2869.)

(1) OV C 307, 12.8.2022., 4. lpp.
(2) OV C 290, 29.7.2022., 58. lpp.


Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP): piekļuve informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju
PDF 136kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (COM(2021)0723 – C9-0434/2021 – 2021/0378(COD))
P9_TA(2023)0387A9-0026/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0723),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0434/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 7. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 23. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 28. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 57. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0026/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 9. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju

P9_TC1-COD(2021)0378


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/2859.)

(1) OV C 307, 12.8.2022., 4. lpp.
(2) OV C 290, 29.7.2022., 58. lpp.


Grozījumu izdarīšana konkrētās direktīvās attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi un darbību
PDF 126kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (COM(2021)0724 – C9-0437/2021 – 2021/0379(COD))
P9_TA(2023)0388A9-0023/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0724),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0437/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 7. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 23. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 28. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 57. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0023/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 9. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/..., ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas

P9_TC1-COD(2021)0379


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2023/2864.)

(1) OV C 307, 12.8.2022., 4. lpp.
(2) OV C 290, 29.7.2022., 58. lpp.


Norēķinu disciplīna, pārrobežu pakalpojumu sniegšana, sadarbība uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšana un prasības trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem
PDF 128kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 909/2014 groza attiecībā uz norēķinu disciplīnu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, sadarbību uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu un prasībām trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (COM(2022)0120 – C9-0118/2022 – 2022/0074(COD))
P9_TA(2023)0389A9-0047/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0120),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0118/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 28. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 14. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 12. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0047/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 9. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko groza Regulu (ES) Nr. 909/2014 attiecībā uz norēķinu disciplīnu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, sadarbību uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu un prasībām trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un groza Regulu (ES) Nr. 236/2012

P9_TC1-COD(2022)0074


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/2845.)

(1) OV C 367, 26.9.2022., 3. lpp.
(2) OV C 443, 22.11.2022., 87. lpp.


Eiropas vides ekonomiskie konti: jauni moduļi
PDF 205kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu groza Regulu (ES) Nr. 691/2011 (COM(2022)0329 – C9-0223/2022 – 2022/0210(COD))(1)
P9_TA(2023)0390A9-0296/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Lēmums (ES) 2022/59112, ar ko nosaka vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam, apstiprināja, ka pareiza informācija par galvenajām tendencēm, problēmām un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un nodrošinātu lielākas pilnvaras iedzīvotājiem. Būtu jāizstrādā instrumenti, lai uzlabotu sabiedrības informētību par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Viens no šādiem instrumentiem ir vides ekonomiskie konti.
(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Lēmumā (ES) 2022/591, ar ko nosaka vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam12, ir apstiprināts, ka monitorings — arī pareiza informācija par galvenajām vides pārmaiņu tendencēm, noslodzes un veicinošiem faktoriem — ir būtisks, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku, kas ļauj sasniegt Savienības nospraustos vides mērķus, un lai iedzīvotājiem būtu pamatīgākas iespējas pilntiesīgi rīkoties. Būtu jāizstrādā instrumenti, ar ko vairot vispārēju izpratni par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un panākt lielāku vides ieguldījumu tautsaimniecībā un labklājībā. Viens no šādiem instrumentiem ir vides ekonomiskie konti.
_________________
_________________
12 OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.
12 OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Jaunajiem moduļiem ir jāsniedz tiešs ieguldījums Savienības politikas prioritātēs “zaļā izaugsme” un “resursefektivitāte”.
(3)  Ar jaunajiem moduļiem ir jānodrošina tiešs ieguldījums tajās Savienības vides politikas prioritātēs, kas cita starpā noteiktas arī 8. VRP.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija pieņēma integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (“SEEA”) centrālo regulējumu kā statistikas standartu savā 43. sesijā 2012. gada februārī un SEEA ekosistēmu kontus (1. līdz 7. nodaļu, kurās aprakstīta kontu sistēma un fiziskie konti) — savā 52. sesijā 2021. gada martā. Šajā regulā noteiktie jaunie moduļi pilnībā atbilst SEEA.
(4)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija pieņēma integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (“SEEA”) centrālo regulējumu kā statistikas standartu savā 43. sesijā 2012. gada februārī un SEEA ekosistēmu kontus (1. līdz 7. nodaļu, kurās aprakstīta kontu sistēma un fiziskie konti) — savā 52. sesijā 2021. gada martā. Jaunie moduļi, kas noteikti šajā regulā, pilnībā atbilst SEEA. Turklāt ar SEEA ir īstenota vides ekonomisko kontu sistēma ūdenim (“SEEA-Water”), kura ir SEEA centrālā regulējuma atbalsta elements.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, Savienībai ir vajadzīga atbilstīga, visaptveroša un ticama informācija. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai nepieciešama mērķiem atbilstīga saskaņā ar augstas kvalitātes kritērijiem veidota statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/200914.
(5)  Lai varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem un starptautisko tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, Savienībai būtu vajadzīga atbilstoša, vispusīga un ticama informācija. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama mērķiem atbilstoša, saskaņā ar augstas kvalitātes kritērijiem veidota statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/200914. Turklāt ir jāpanāk, ka Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savāktos datus piedāvā pieejamākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus tos aktīvi popularizējot.
_________________
_________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai labāk uzraudzītu progresu virzībā uz zaļu, konkurētspējīgu un noturīgu aprites ekonomiku un uzraudzītu progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu Savienības kontekstā, ir vajadzīgi papildu dati.
(6)  Lai īstenotu mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, visus Savienības tiesību aktus un procesus ir būtiski saskaņot ar Savienības ilgtermiņa mērķiem vides un klimata jomā, kā noteikts ar Eiropas zaļo kursu, Regulu (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts), jo īpaši tās 6. panta 4. punktu, un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Vairākos Savienības tiesību aktos jau ir prasīts cieši sekot līdzi tendencēm un līdz ar to arī precīzākiem papildu datiem. Komisijas dati liecina — lai īstenotu Savienības vērienīgo zaļā kursa programmu, būs vajadzīgas nopietnas investīcijas, un tiek lēsts, ka zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamo privātā un publiskā sektora investīciju deficīts nākamajā desmitgadē būs gandrīz 520 miljardi EUR gadā. Turklāt, spriežot pēc Komisijas datiem, līdz 2027. gada beigām būs vajadzīgas papildu investīcijas aptuveni 210 miljardu EUR apmērā, lai mazinātu atkarību no trešo valstu piegādāta fosilā kurināmā un paātrinātu Savienības enerģētikas pārkārtošanu, atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas. Vēl ir skaidrs, ka nopietni būs jāpalielinās arī publiskā sektora investīcijām, pat ja būtisku investīciju daļu nodrošinās privātais sektors. Ņemot to vērā, izšķiroša nozīme ir svarīgu un detalizētu datu iegūšanai no dalībvalstīm par investīcijām, kuru tām trūkst klimata, enerģētikas un vides jomā, jo tas ļautu pārliecināties, ka Savienība ir uz pareizā ceļa, lai rezultatīvi sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus ar pietiekamu publiskā un privātā sektora kapitālu, kas atvēlēts zaļās pārkārtošanās procesam. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ Eiropas vides ekonomisko kontu sistēma ir ātri jāveido par vispusīgu instrumentu, kas nodrošina nozīmīgus papildu datus, lai varētu sekot līdzi tam, kā tiek īstenoti Savienības vides tiesību akti un kā notiek vides politikas veidošanas process. Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunus moduļus, kuros iestrādāti visi attiecīgie dati un ar Savienības mērķiem saistītās ziņošanas vērtības.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)   Jaunu moduļu izstrādes un izmēģināšanas procesā īpaša uzmanība un prioritāte būtu jāvelta enerģijas subsīdijām — tostarp fosilā kurināmā subsīdijām — paredzētu vides ekonomisko kontu izstrādei. Saskaņā ar vispārējo Savienības vides rīcības programmu laika periodam līdz 2030. gadam ir prasīts, vienojoties par metodiku, izveidot saistošu Savienības sistēmu, kas ļauj sekot līdzi tam, kā dalībvalstīm izdodas pakāpeniski izskaust fosilā kurināmā subsīdijas, un par to ziņot, kā arī prasīts Savienības, valstu, reģionu un vietējā līmenī nekavējoties noteikt termiņu fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskai izskaušanai atbilstoši iecerei iegrožot planētas sasilšanu, lai tā nepārsniegtu 1,5°C (kas ir Parīzes nolīguma mērķis). Ar vides ekonomiskajiem kontiem šis mērķis būtu jāatbalsta, jaunā enerģijas subsīdijām (tostarp fosilā kurināmā subsīdijām) paredzētā modulī piedāvājot progresa novērošanai un izvērtēšanai vajadzīgos datus.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)   Ūdens ir izšķirošas nozīmes resurss, un Eiropas vides ekonomiskajos kontos ir jāiestrādā jauns ūdenim paredzēts modulis, lai ūdeni varētu ilgtspējīgi apsaimniekot, kā arī izprast ūdens sasaisti ar saimniecisko darbību.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)   Pielāgošanās ir viens no galvenajiem elementiem, lai pasaule ilgtermiņā spētu reaģēt uz klimata pārmaiņām. Ir jāpievēršas ar klimatu saistītiem riska faktoriem veselībai, kas kļūst aizvien nopietnāki, arī tādiem kā biežāki un intensīvāki karstuma viļņi, savvaļas ugunsgrēki un plūdi, faktoriem, kuri apdraud pārtikas un ūdens nekaitīgumu un nodrošinājumu ar pārtiku un ūdeni, kā arī infekcijas slimību rašanās un izplatīšanās procesiem. Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme potenciāli var pārsniegt dalībvalstu pielāgošanās spējas. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāveicina pielāgošanās spējas, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko līdztekus piedāvā citas politikas nostādnes un tiesību akti. Regulas (ES) 2021/1119 5. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem vispusīgas valsts pielāgošanās stratēģijas un plāni, kas balstās uz pamatīgu klimata pārmaiņu un neaizsargātības analīzi, panāktā progresa vērtēšanu un rādītājiem un kas sagatavoti, vadoties pēc labākajām un jaunākajām zinātnes atziņām, kādas vien ir pieejamas. Tā kā ir jāseko līdzi tam, cik sekmīgi izdodas pielāgoties klimata pārmaiņām Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunu moduli attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā iestrādājot visus datus un ziņošanas vērtības, kas ir svarīgi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
(6d)   Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir viens no galvenajiem neaizsargātības faktoriem, kas aktuāli tautsaimniecībai, un to papildina un vēl iespaidīgāku padara klimata pārmaiņas. Bioloģiskā daudzveidība ir ārkārtīgi svarīga nodrošinājumam ar pārtiku, cilvēka labklājībai, kā arī sabiedrības un tautsaimniecības noturībai kopumā. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu vērienīgāk jāreaģē uz krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, pildot savas starptautiskās saistības, ko tās uzņēmušās ar Kuņminas–Monreālas globālo bioloģiskās daudzveidības pamatnolīgumu. Tā kā ir jāseko līdzi tam, cik sekmīgi izdodas pretējā virzienā vērst bioloģiskās daudzveidības sarukšanas tendenci, Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunu moduli attiecībā uz bioloģisko daudzveidību.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.e apsvērums (jauns)
(6e)   Ekosistēmu konti ir līdzeklis, ar ko piedāvāt datus par ekosistēmas aktīvu apjomu un stāvokli un par pakalpojumiem, kurus ekosistēmas nodrošina sabiedrībai un ekonomikai, un tā piešķirt dabai vērtību, dodot iespēju labāk ņemt vērā ar sekām dabā saistītās izmaksas. Monetārās vērtības būtu jānosaka, lai panāktu, ka redzamākas kļūst bezdarbības izmaksas, un lai palīdzētu Savienībai sasniegt savus mērķus vides jomā. Lai iecerētais modulis būtu pilnībā iedarbīgs, tas turpmāk būtu jāizstrādā pamatīgāk, cita starpā to (iespējams) papildinot ar monetāro vērtību ziņošanas prasību.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Eiropas Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 2019/16 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”15. Minētajā ziņojumā norādīts, ka ir vajadzīgi pilnīgāki dati par mežiem un ekosistēmām un pilnībā jāīsteno meža resursu konti.
(8)  Eiropas Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 16/2019 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”15. Minētajā ziņojumā norādīts, ka ir vajadzīgi pilnīgāki dati par mežiem un ekosistēmām un ka pilnībā ir īstenojami meža resursu konti. Trīs ieteikumi, kurus noslēgumā formulējusi Revīzijas palāta: uzlabot EEEA datu stratēģisko regulējumu, padarīt EEEA moduļus nozīmīgākus politikas veidošanai un nodrošināt savlaicīgākus EEEA datus. Turklāt ziņojumā norādīts, ka Eurostat ir grūti laikus savākt ļoti kvalitatīvus datus. Tāpēc šajā regulā noteiktajos termiņos dalībvalstīm būtu jāsniedz ļoti kvalitatīvi dati Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem.
_________________
_________________
15 https://www.eca.europa.eu/lv/publications?did=51214.
15 https://www.eca.europa.eu/lv/publications?did=51214.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Regulas (ES) Nr. 691/2011 5. panta 2. punktā ir uzskaitīti avoti, kurus dalībvalstis var izmantot, lai aplēstu vides ekonomiskos kontus. Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot inovatīvas pieejas. Dalībvalstīm vienmēr būtu jāinformē Komisija un jāsniedz sīkāka informācija par šo pieeju kvalitāti, lai Komisija varētu novērtēt datu kvalitāti.
(9)  Regulas (ES) Nr. 691/2011 5. panta 2. punktā ir uzskaitīti avoti, kurus dalībvalstis var izmantot, lai lēstu vides ekonomiskos kontus. Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot inovatīvas pieejas, piemēram, zemes novērošanu (Copernicus pakalpojumi). Dalībvalstīm vienmēr būtu jāinformē Komisija un jāsniedz sīkāka informācija par to, cik šādas pieejas ir kvalitatīvas, lai Komisija savukārt varētu novērtēt datu kvalitāti. Pamatīgāk būtu jāizvērš Copernicus pakalpojumi, lai datus aizvien lielākā apjomā vāktu automātiski, un tādēļ būtu jānodrošina šiem pakalpojumiem pienācīgs finansējums.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Regulas (ES) Nr. 691/2011 10. pantā uzskaitītais iespējamo nākotnes Eiropas vides ekonomisko kontu saraksts ir jāatjaunina, lai tos saskaņotu ar pašreizējām Savienības politikas prioritātēm.
(11)  Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību paplašināt Eiropas vides ekonomisko kontu sistēmu (EEEA) politikas veidošanai un pārraudzībai, Komisijai būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunos moduļus, kas iekļauti šajā regulā, un lai uzlabotu un vēl vairāk izstrādātu Regulas (ES) Nr. 691/2011 pielikumos izklāstītos moduļus.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai ņemtu vērā ekosistēmu pakalpojumu vērtības noteikšanas metodikas pašreizējo attīstības stadiju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu regulu, nosakot, par kuriem ekosistēmas pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti IX pielikuma 5. iedaļas datu sniegšanas tabulās, būtu jāziņo monetārās vērtības, pirmais pārskata gads, kā arī saraksts ar pieņemamām metodēm minēto monetāro vērtību noteikšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu17. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(14)  Lai pamatīgāk izstrādātu EEEA, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, ar ko šo regulu papildina, pieņemot jaunus moduļus un veicot izmaiņas esošajos moduļos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstošu apspriešanos, arī ekspertu līmenī, un lai šāda apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu17. Konkrēti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes līdzvērtīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanas procesā, abas minētās iestādes visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiski pieejamas Komisijas ekspertu grupu sanāksmes, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________
_________________
17 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
17 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
1. pants – 1.a daļa (jauna)
-1)  regulas 1. panta pirmajai daļai pievieno šādu daļu:
“Šīs regulas vispārīgais mērķis ir nodrošināt datus, kuri palīdz novērot un izvērtēt to, cik sekmīgi Savienība īsteno savus vides mērķus, kas izklāstīti Savienības tiesību aktos, un pilda savas starptautiskās saistības šajā jomā.”;
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
2. pants – 1. daļa – 8. punkts
8)  “vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, kā definēts EKS 2010, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un valsts resursu un saistīto produktu aizsardzībai;
8)  “vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, kā definēts EKS 2010, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un dabas resursu un saistīto produktu aizsardzībai;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
3. pants – 1.a punkts (jauns)
(aa)   pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Līdz ... [3 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 9. pantu nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai izstrādātu šādus moduļus:
(a)  Enerģijas subsīdijas (tostarp fosilā kurināmā subsīdijas);
(b)  Subsīdijas vai atbalsta pasākumi, kas var nodarīt kaitējumu videi, bet nav minēti a) apakšpunktā;
(c)  Ūdens resursu konti (kvantitatīvi un kvalitatīvi);
(d)  Atkritumu konts;
(e)  Aprites materiālu izmantošanas īpatsvars;
(f)  Klimata pārmaiņu mazināšana;
(g)  Pielāgošanās klimata pārmaiņām;
(h)  Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana;
(i)  Piesārņojuma prevencija un kontrole;
(j)  Resursu pārvaldības izdevumu konti, arī kritiski svarīgām izejvielām;
(k)  Vides pēda.";
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
3. pants – 4.a punkts
“4.a Komisija (Eurostat) veic metodisku pētījumu un priekšizpēti par ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu. Pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem, Komisija var papildināt šo regulu, lai ar deleģētu aktu noteiktu, par kuriem ekosistēmu pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti IX pielikuma 5. iedaļas datu sniegšanas tabulās, ziņo monetārās vērtības, pirmo pārskata gadu, kā arī sarakstu ar pieņemamām metodēm šo monetāro vērtību noteikšanai.”;
“4.a Līdz [18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija (Eurostat) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu. Ziņojumā ir analizēts, ar kādām metodēm un cik reāli var īstenot ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu, kādas varētu būt ziņošanas vērtības gadījumos, kuros šādu vērtību nav, un kādi varētu būt alternatīvie mērījumu veidi ekosistēmu pakalpojumu kontu vajadzībām. Attiecīgā gadījumā ziņojumam var pievienot likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.”;
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
3. pants – 4.aa punkts (jauns)
(ba)   pantā iekļauj šādu jaunu 4.aa punktu:
“4.aa Līdz ... [viens gads no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija publicē pētījumu, kurā analizēti ziņošanas dati, kas patlaban šajā regulā ir iestrādāti attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, un piedāvā veidot pielāgošanās moduli tieši klimata pārmaiņu kontekstā, kurš nodrošina, ka no dalībvalstīm tiek saņemtas visas ziņošanas vērtības, kas ļauj sekmīgi īstenot Eiropas zaļā kursa un Eiropas Klimata akta mērķus, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un Neto nulles emisiju rūpniecības aktu. Pētījumam ir pievienots orientējošs grafiks moduļu turpmākai izstrādei.”;
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
4. pants – 1. punkts
2a)   regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programma ietver eksperimentālos pētījumus, lai pārbaudītu jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanas iespējas. Izstrādājot programmu, Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm un respondentu vienībām netiktu radīts papildu administratīvais vai finansiālais slogs.”;
“1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai izvērstu ziņošanu un uzlabotu datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programmā ir eksperimentāli pētījumi jauno vides ekonomisko kontu moduļu testēšanai. Programmu Komisija izstrādā, īpašu uzmanību pievēršot moduļiem, kuri ģenerē datus par enerģijas subsīdijām, tostarp fosilā kurināmā subsīdijām, un nodrošinot, lai dalībvalstīm un respondentu vienībām neveidotos papildu administratīvais vai finansiālais slogs.”;
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
“d) jebkādi citi attiecīgi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl tās ļauj sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamajām konkrētajām kvalitātes prasībām.
“d) jebkādi citi attiecīgi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl šie elementi ļauj ģenerēt vides ekonomiskos kontus, kas ir salīdzināmi un atbilst konkrētām kvalitātes prasībām, kuras ir piemērojamas.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas d) apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada, kurā tiks ieviests avots, metode vai inovatīva pieeja, informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti.”;
Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas d) apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada, kurā tiks ieviests avots, metode vai inovatīva pieeja, informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti. Komisija 3 mēnešu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas var ieteikt dalībvalstīm neizmantot kādu konkrētu inovatīvu pieeju, ja uzskata, ka dati, iespējams, nebūs pietiekami kvalitatīvi, vai arī ieteikt, kā panākt, lai dati būtu vajadzīgajā kvalitātē. Komisija nodrošina, ka starp visām dalībvalstīm raiti notiek apmaiņa ar labāko praksi inovatīvu pieeju kontekstā. Komisija publicē visu informāciju, ko saskaņā ar šo daļu saņēmusi no dalībvalstīm, un (attiecīgā gadījumā) publicē arī savus ieteikumus.”;
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 691/2011
6.a pants (jauns)
3a)   regulā iekļauj šādu pantu:
“6.a pants
Līdz ... [18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija (Eurostat) un Eiropas Vides aģentūra (EVA) izstrādā un piedāvā Eiropas vides kontu infopaneli ar zinātniski pamatotu un brīvi pieejamu aktuālo informāciju par moduļos iestrādātajiem datiem (piemēram, SEG emisiju samazināšanas scenāriju), ņemot vērā Eiropas Klimata aktā nospraustos mērķus, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas ziņā panākto progresu un ar to saistītās investīcijas. Infopanelis katru gadu tiek atjaunināts un ietver jaunus moduļus un pieejamos datus.”;
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
8. pants – 2. punkts
“2. Lai saņemtu atkāpi saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz VII, VIII un IX pielikumu, attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā [Publikāciju birojs — ierakstīt precīzu datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.”;
“2. Lai saņemtu atkāpi saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz VII, VIII un IX pielikumu, konkrētā dalībvalsts ne vēlāk kā [Publikāciju birojs — ierakstīt precīzu datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Komisija publicē visus no dalībvalstīm saņemtos pieprasījumus.”;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
9. pants – 2. punkts
“2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3. panta 3., 4. un 4.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
“2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3. panta 1.a, 3., 4. un 4.ab punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
9. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3., 4. un 4.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1.a, 3., 4. un 4.ab punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
9. pants – 5. punkts
“5. Saskaņā ar 3. panta 3., 4. un 4.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
“5. Saskaņā ar 3. panta 1.a, 3., 4. un 4.ab punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (ES) Nr. 691/2011
10. pants – 2. daļa – 1. ievilkums
6)  regulas 10. panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:
6)  regulas 10. panta pirmo ievilkumu svītro.
“– jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanai, piemēram, ūdens resursu kontiem (kvantitatīviem un kvalitatīviem), resursu pārvaldības izdevumu kontiem, subsīdijām vai atbalsta pasākumiem, kas var kaitēt videi, un atkritumu kontiem,”;
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
2. pants – 1.a daļa (jauna)
Lai sasniegtu Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos mērķus, dalībvalstis, sākot no 2025. gada 1. janvāra, iesniedz datus par klimata pārmaiņu mazināšanu. Datos, kurus sniedz par ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ir informācija par aktuālo investīciju un kapitāla pārvedumu apjomu, ko institucionālais sektors (arī vispārējā valdība, sabiedrības un mājsaimniecības) nodrošinājis darbībām, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā — precizējot, vai ir piemērots 40 % vai 100 % koeficients, lai aprēķinātu atbalstu klimata pārmaiņu kontekstā —, un (attiecīgā gadījumā) nozarēm NACE 2. red. dalījumā (A*64 agregācijas līmenī).
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
VII pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)  Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.
(2)  Statistiku nosūta 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
VIII pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)  Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
(2)  Statistiku nosūta 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
IX pielikums – 3. iedaļa – 1. daļa – 3. punkts – e apakšpunkts – 3. ievilkums (jauns)
–   parasto meža putnu populāciju indekss: meža putnu indikators raksturo parasto meža putnu skaitliskuma tendences to Eiropas areālā laika gaitā. Tas ir salikts indekss, ko veido Eiropas meža dzīvotnēm raksturīgo putnu sugu novērošanas dati. Indeksa pamatā ir īpašs sugu saraksts katrā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
IX pielikums – 3. iedaļa – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts
(c)  Kultūras pakalpojumi
(c)  Ar dabas tūrismu saistīti pakalpojumi
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
I pielikums
Regula (ES) Nr. 691/2011
IX pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)  Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.
(2)  Statistiku nosūta 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0296/2023).


Saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pārvaldības apgabalā
PDF 135kWORD 40k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā (COM(2023)0108 – C9-0039/2023 – 2023/0056(COD))
P9_TA(2023)0391A9-0279/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0108),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0039/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 15. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 11. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0279/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2023. gada 9. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/..., ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā

P9_TC1-COD(2023)0056


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2023/2857.)

(1) OV C 293, 18.8.2023., 144. lpp.


Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA)
PDF 156kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiopas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (COM(2023)0063 – C9-0016/2023 – 2023/0025(COD))(1)
P9_TA(2023)0392A9-0311/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Tiesa arī secināja, ka ES tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka dalībvalsts pirms šīs direktīvas pieņemšanas ir pieņēmusi tiesību aktus, kas ir pretrunā ES direktīvai, pats par sevi nav ES tiesību pārkāpums, jo šajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu nevar uzskatīt par būtiski apdraudētu, pirms šī direktīva iekļaujas ES tiesību sistēmā.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Lai saglabātu juridiskās noteiktības principu turpmākajās Direktīvas 2012/19/ES pārskatīšanās, ir svarīgi īpašu uzmanību pievērst tam, lai nepieļautu tādu noteikumu pieņemšanu, kuriem potenciāli varētu būt nepamatota atpakaļejoša iedarbība. Ir jānodrošina skaidrība un paredzamība EEI ražotājiem attiecībā uz darbības apstākļiem, kas bija spēkā laikā, kad to izstrādājumi tika laisti tirgū. Šāda pieeja palīdz izvairīties no riska, ka radīsies neparedzamas izmaksas saistībā ar turpmāko EEIA pārvaldību. Turklāt šādās pārskatīšanās būtu jāievēro atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Fotoelementu paneļu atkritumu nepareiza apstrāde un atvērtās darbības jomas EEIA rada būtisku negatīvu ietekmi uz veselību un vidi. Tāpēc būtu jānodrošina fotoelementu paneļu pareiza apstrāde un maksimāla atkritumu reģenerācija no fotoelementu paneļiem to kalpošanas laika beigās. Neskarot nepieciešamās izmaiņas finansiālajos pienākumos attiecībā uz tādu fotoelementu paneļu atkritumu savākšanu un apstrādi, kas laisti tirgū pirms 2012. gada 13. augusta, un attiecībā uz visu tādu atvērtās darbības jomas EEI atkritumiem, kas laistas tirgū pirms 2018. gada 15. augusta, un kuri ieviesti ar šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina saistīto EEIA apsaimniekošana videi drošā veidā. Dalībvalstis var ar individuālās vai kolektīvās paplašinātās atbildības shēmu palīdzību mudināt ražotājus pienācīgi savākt un apstrādāt saistītos agrāko fotoelementu paneļu EEIA un atvērtās darbības jomas EEI.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)  Pārskatot Direktīvu 2012/19/ES un novēršot tās trūkumus, ir būtiski nodrošināt, lai EEIA apsaimniekošanas izmaksas netiktu nesamērīgi novirzītas patērētājiem vai iedzīvotājiem. Tas ietver principa “piesārņotājs maksā” ņemšanu vērā, iespējamo noteikumu izskatīšanu attiecībā uz EEIA savākšanas mērķiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 2012/19/ES
2.a pants (jauns)
(-1)  direktīvā iekļauj šādu 2.a pantu:
“2.a pants
1.  Ne vēlāk kā [2026. gada 31. decembrī] Komisija izvērtē nepieciešamību pārskatīt šo direktīvu un attiecīgā gadījumā šajā sakarā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, kam pievienots rūpīgs sociālekonomiskās un vidiskās ietekmes novērtējums.
2.  Ietekmes novērtējumā Komisija jo īpaši novērtē:
a)  noteikumus, kas īpaši nodrošina juridiskās noteiktības principa ievērošanu un to, ka nevienā dalībvalstī nav noteikumu, kuri varētu radīt nepamatotu atpakaļejošu spēku;
b)  noteikumus ar mērķi nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanu, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā;
c)  noteikumus ar mērķi nodrošināt, ka iedzīvotājiem un patērētājiem nerodas nesamērīgas izmaksas saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”;
d)  noteikumus, kas nodrošina šīs direktīvas pilnīgu īstenošanu un izpildi, jo īpaši attiecībā uz atbilstošiem savākšanas mērķiem, kā arī EEIA nelikumīgas tirdzniecības novēršanu;
e)  jaunas kategorijas “fotoelementu paneļi” izveidošanu saskaņā ar šo direktīvu, lai nošķirtu fotoelementu paneļus no esošās EEIA 4. kategorijas “liels aprīkojums”, kā minēts III un IV pielikumā, un savākšanas mērķu aprēķināšanu, pamatojoties uz savākšanai pieejamajiem fotoelementu paneļu atkritumiem, balstoties uz paredzamo kalpošanas laiku, nevis tirgū laisto izstrādājumu daudzumu;
f)  mehānisma izveidošanu, lai nodrošinātu, ka ražotāja bankrota vai likvidācijas gadījumā turpmāk tiks segtas izmaksas par fotoelementu paneļu atkritumu savākšanu, apstrādi, reģenerāciju un videi nekaitīgu apglabāšanu gan no privātām mājsaimniecībām, gan lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.”.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts
Direktīva 2012/19/ES
13. pants – 1. punkts – 2. daļa
(2a)  direktīvas 13. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
Aizstājot iepriekš radušos atkritumus ar jauniem līdzvērtīgiem izstrādājumiem vai ar jauniem izstrādājumiem, kuri pilda to pašu funkciju, šo izstrādājumu ražotāji paredz šādu izmaksu finansējumu. Dalībvalstis kā alternatīvu var noteikt pilnīgu vai daļēju atbildību par šo finansējumu arī lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
“Tālāk minēto izstrādājumu ražotāji paredz tādu iepriekšējo EEIA izmaksu finansēšanu (“iepriekš radušies atkritumi”), kas rodas no EEI, kā minēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot fotoelementu paneļus, kurus aizstāj ar jauniem līdzvērtīgiem izstrādājumiem vai ar jauniem izstrādājumiem, kuri pilda to pašu funkciju. Dalībvalstis kā alternatīvu var noteikt pilnīgu vai daļēju atbildību par šo finansējumu arī lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)
Direktīva 2012/19/ES
13. pants – 1. punkts – 3. daļa
(2b)  direktīvas 13. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
Citu iepriekš radušos atkritumu gadījumā izmaksu finansējumu veic lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības.
Citu tādu iepriekš radušos atkritumu gadījumā, kuri radušies no EEI, kā minēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot fotoelementu paneļus, izmaksu finansējumu veic lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. daļa
Vēlākais, [vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Vēlākais [18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0311/2023).


ES un Madagaskaras Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums un tā īstenošanas protokols (2023–2027)
PDF 116kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un tā īstenošanas protokolu (2023–2027) (09525/2023 – C9-0223/2023 – 2023/0117(NLE))
P9_TA(2023)0393A9-0299/2023

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09525/2023),

–  ņemot vērā projektu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (09007/2023),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9-0223/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A9‑0299/2023),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Madagaskaras Republikas valdībai un parlamentam.


Mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprināšana attiecībā uz to emisijām un akumulatoru baterijas ilgizturību (“Euro 7”)
PDF 414kWORD 112k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un motoru, kā arī šādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu attiecībā uz to emisijām un akumulatoru baterijas ilgizturību (“Euro 7”) un par Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 atcelšanu (COM(2022)0586 – C9-0375/2022 – 2022/0365(COD))(1)
P9_TA(2023)0394A9-0298/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2022/5911, ar ko nosaka vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam, kā viens no sešiem Savienības tematiskajiem mērķiem laikposmam līdz 2030. gada 31. decembrim ir noteikti centieni panākt nulles piesārņojumu, tostarp attiecībā uz kaitīgām ķimikālijām, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi, tostarp gaisu, ūdeni un augsni, arī saistībā ar gaismas un trokšņa piesārņojumu, un aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselību un labbūtību no vidiskiem riskiem un negatīvas ietekmes.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
-1.aapsvērums (jauns)
(-1a)   Eiropas zaļais kurss1a ir Savienības priekšlikums uzsākt pāreju, kuras mērķis ir vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu, tīru un apritīgu ekonomiku, optimizējot resursu pārvaldību, līdz minimumam samazinot piesārņojumu un vienlaikus atzīstot vajadzību pēc pilnīgi transformatīvām rīcībpolitikām. Turklāt Savienība ir apņēmusies īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam1b un sasniegt tās ilgtspējīgas attīstības mērķus1c. Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija, kas pieņemta 2020. gada decembrī1d, un 2021. gada maijā pieņemtais Nulles piesārņojuma rīcības plāns1e ir paredzēti, lai tieši risinātu Eiropas zaļajā kursā norādītos transporta piesārņojuma aspektus. Citas politikas jomas, kas ir īpaši svarīgas šai iniciatīvai, ir, piemēram, Gaisa kvalitātes direktīva (AAQD)1f, jaunā Eiropas industriālā stratēģija1g, CO2 emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem1h un CO2 emisiju mērķrādītāji jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem1i.
_________________
1a Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)0640 final.
1b https://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1⟪=E
1c https://sdgs.un.org/goals
1d COM(2020)0789 final.
1e COM(2021)0400 final.
1f Direktīva 2008/50/EK.
1g COM(2020)0102 final un COM(2021)0350 final.
1h COM(2021)0556.
1i COM(2023)0088 final.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Iekšējais tirgus ir teritorija, kurā jānodrošina preču, pakalpojumu un kapitāla brīva kustība un personu brīva pārvietošanās. Šajā nolūkā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/85843 tika ieviesta mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēma.
(1)  Iekšējais tirgus ir teritorija, kurā jānodrošina preču, pakalpojumu un kapitāla brīva kustība un personu brīva pārvietošanās. Šajā nolūkā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/85843 tika ieviesta mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem un visu veidu transportlīdzekļu riepām paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēma.
_________________
_________________
43 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
43 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Sekmīgai pārejai uz bezemisiju mobilitāti ir vajadzīga integrēta pieeja un labvēlīga vide, kas ļauj stimulēt inovāciju un saglabāt Savienības tehnoloģisko līderību šajā nozarē. Tas ietver publiskās un privātās investīcijas pētniecībā un inovācijā, pieaugošu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu piedāvājumu, uzlādes un uzpildes infrastruktūras izvēršanu, integrāciju energosistēmās, kā arī materiālu piegādi un ilgtspējīgu ražošanu, atkārtotu izmantošanu un akumulatoru bateriju reciklēšanu Eiropā. Tam nepieciešama saskaņota rīcība Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)   Lai atbalstītu pāreju uz tīru mobilitāti, vienlaikus sekmējot Eiropas reindustrializāciju un atbalstot iedzīvotājus, ir būtiski saglabāt pieņemamas privāto un komerciālo transportlīdzekļu cenas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas palīdzēs saglabāt dzīves kvalitāti, rūpniecības konkurētspēju un inovāciju, atbalstīt darbvietu radīšanu un prasmju pilnveidi šajā nozarē.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
(2c)   Būtu jānodrošina sociāli pieņemama un taisnīga pāreja uz bezemisiju mobilitāti. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā šādas pārejas sociālo ietekmi visā autobūves vērtības ķēdē un proaktīvi risināt jautājumu par ietekmi uz nodarbinātību. Saistībā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu būtu jāattīsta mērķtiecīgas Savienības, valstu un reģionāla līmeņa programmas, piemēram, taisnīgas pārkārtošanās plāni no autobūves nozares atkarīgiem reģioniem, nolūkā īstenot darba ņēmēju pārkvalificēšanu, kvalifikācijas celšanu un pārcelšanu citā darbā, kā arī izglītības un darba meklēšanas iniciatīvas nelabvēlīgi ietekmētajās kopienās un reģionos, tās īstenojot ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm. Minētās pārejas īstenošanā būtu jāstiprina sieviešu nodarbinātība un vienlīdzīgas iespējas šajā nozarē.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu, motoru un rezerves daļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz emisijām (“emisiju tipa apstiprinājums”) pašlaik ir noteiktas divās regulās, kuras piemēro attiecīgi mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju tipa apstiprināšanai, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (“Euro 6”)44 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 595/2009 (“Euro VI”)45. Divu regulu pieņemšanas iemesls bija tas, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu emisijas tika pārbaudītas, pamatojoties uz motora testēšanu, bet mazas noslodzes transportlīdzekļiem — uz visa transportlīdzekļa testēšanu. Kopš tā laika ir izstrādātas metodes, kas gan mazas, gan lielas noslodzes transportlīdzekļus ļauj testēt uz ceļa. Tāpēc tipa apstiprinājuma pamatā vairs nav jābūt motora testēšanai.
(4)  Tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu, motoru un rezerves daļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz emisijām (“emisiju tipa apstiprinājums”) pašlaik ir noteiktas divās regulās, kuras piemēro attiecīgi mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju tipa apstiprināšanai, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (“Euro 6”)44 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 595/2009 (“Euro VI”)45.
_________________
_________________
44 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).
44 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).
45 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).
45 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Iekļaujot Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Regulā (EK) Nr. 595/2009 noteiktās prasības vienā regulā, tiktu nodrošināta gan mazas, gan lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju tipa apstiprināšanas sistēmas iekšējā saskaņotība, vienlaikus šādiem transportlīdzekļiem pieļaujot atšķirīgas emisiju robežvērtības.
(5)  Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Regulā (EK) Nr. 595/2009 noteikto prasību iekļaušanai vienā regulā būtu jānodrošina gan mazas, gan lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju tipa apstiprināšanas sistēmas iekšējā saskaņotība, vienlaikus šādiem transportlīdzekļiem pieļaujot atšķirīgas emisiju robežvērtības un testēšanas noteikumus un apstākļus.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Ir arī jāsamazina sarežģītība, administratīvās un īstenošanas izmaksas ražotājiem un iestādēm un jānodrošina efektīva un lietderīga “Euro” emisiju standartu īstenošana. Vienkāršošana tiek panākta, atceļot atšķirīgus piemērošanas datumus robežvērtībām un testiem, kas pastāvēja saskaņā ar “Euro 6” un “Euro VI”, šajā nolūkā likvidējot daudzus un sarežģītus emisiju testus, ja šādi testi nav vajadzīgi, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz spēkā esošo ANO noteikumu standartiem un nodrošinot racionalizētu un konsekventu procedūru un testu kopumu dažādiem emisiju tipa apstiprināšanas posmiem.
(7)  Ir arī jāsamazina sarežģītība, administratīvās un īstenošanas izmaksas ražotājiem un iestādēm un jānodrošina efektīva un lietderīga “Euro” emisiju standartu īstenošana. Vienkāršošana tiek panākta, atceļot atšķirīgus piemērošanas datumus robežvērtībām un testiem, šajā nolūkā likvidējot daudzus un sarežģītus emisiju testus, ja šādi testi nav vajadzīgi, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz spēkā esošo ANO noteikumu standartiem un nodrošinot racionalizētu un konsekventu procedūru un testu kopumu dažādiem emisiju tipa apstiprināšanas posmiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Lai nodrošinātu, ka gan mazas, gan lielas noslodzes transportlīdzekļu emisijas reālos apstākļos ir ierobežotas, ir jāveic transportlīdzekļu testēšana reālos lietošanas apstākļos ar ierobežojumu, robežu un citu braukšanas prasību minimālo kopumu, nevis tikai laboratorijā.
(8)  Lai nodrošinātu, ka gan mazas, gan lielas noslodzes transportlīdzekļu emisijas reālos apstākļos ir ierobežotas, ir jāveic transportlīdzekļu testēšana reālos lietošanas apstākļos, kas ir statistiski relevanti, ar ierobežojumu, robežu un citu braukšanas prasību minimālo kopumu. Šajā testēšanā uz ceļa būtu jābrauc normāli un noteikti jāizvairās no neadekvātas braukšanas.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Regulā (EK) Nr. 595/2009 ir prasīts, lai transportlīdzekļu emisiju robežvērtības tiktu ievērotas noteiktā laikposmā, un šāds laikposms vairs neatbilst transportlīdzekļu vidējam kalpošanas laikam. Tāpēc ir lietderīgi noteikt ilgizturības prasības, kas atspoguļo transportlīdzekļu vidējo paredzamo kalpošanas laiku Savienībā.
(10)  Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Regulā (EK) Nr. 595/2009 ir prasīts, lai transportlīdzekļu emisiju robežvērtības tiktu ievērotas noteiktā laikposmā, un šāds laikposms vairs neatbilst transportlīdzekļu vidējam kalpošanas laikam. Tādēļ ir lietderīgi noteikt ilgizturības prasības, kas atspoguļo transportlīdzekļu paredzamo kalpošanas laiku1a un standarta lietošanu visā Savienībā, ņemot vērā atšķirības dažādās dalībvalstīs. Tas ir īpaši svarīgi lietotu transportlīdzekļu pircējiem, kuri sagaida, ka transportlīdzekļa emisijas būs tādas pašas, kā to pirmo reizi laižot tirgū.
_________________
Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (ACEA) “Vehicles in Use, Europe 2022” (Ekspluatācijā esošie transportlīdzekļi, Eiropa 2022).
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt un īstenot stratēģijas autoparka atjaunošanas stimulēšanai, lai veicinātu pakāpenisku Eiropas autoparka pāreju uz transportlīdzekļiem ar samazinātām emisijām, tādējādi veicinot tīrāku un ilgtspējīgāku transporta ekosistēmu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Tagad visā pasaulē ir pieejamas un plaši tiek izmantotas tehnoloģijas, kas ierobežo gaistošo organisko savienojumu iztvaikošanas emisijas benzīna transportlīdzekļu lietošanas, stāvēšanas un uzpildes laikā. Tāpēc ir lietderīgi šādiem gaistošiem organiskajiem savienojumiem noteikt zemākas emisiju robežvērtības un ieviest emisiju robežvērtības degvielas uzpildes posmam.
(11)  Tagad visā pasaulē ir pieejamas un plaši tiek izmantotas tehnoloģijas, kas ierobežo gaistošo organisko savienojumu iztvaikošanas emisijas benzīna transportlīdzekļu lietošanas, stāvēšanas un uzpildes laikā. Tā kā šo tehnoloģiju devums jau ir pierādīts un tās tiek izmaksu ziņā lietderīgi izmantotas arī citos tirgos un reģionos, ir lietderīgi, ka Savienība pieskaņojas citiem tirgiem, nosakot zemākas šādu gaistošo organisko savienojumu emisijas robežvērtības un ieviešot emisiju robežvērtības degvielas uzpildes posmam.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Lai kontrolētu degvielas emisijas uzpildes laikā, citos tirgos un reģionos jau senāk nekā pirms 15 gadiem ir ieviesta tvaiku uztveršana uzpildes laikā ar iebūvētu sistēmu, kas attiecībā uz tvaika emisiju kontroli ir pierādījusi savu efektivitāti. Iebūvētai degvielas uzpildes laikā radušos tvaiku uztveršanas sistēmai nav vajadzīga ikgadēja apkope vai pārbaudes, lai saglabātu augstāku šādu tvaiku kontroles efektivitātes līmeni, vienlaikus saglabājot saderību ar pašreizējām otrā posma degvielas uzpildes stacijām.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Neizplūdes emisijas veido daļiņas, kas tiek emitētas no transportlīdzekļu riepām un bremzēm. Tiek lēsts, ka emisijas no riepām ir lielākais vidē nokļūstošo mikroplastmasu avots. Kā norādīts ietekmes novērtējumā, paredzams, ka līdz 2050. gadam neizplūdes emisijas veidos līdz 90 % no visām autotransporta emitētajām daļiņām, jo izplūdes daļiņas samazināsies transportlīdzekļu elektrifikācijas dēļ. Tāpēc šīs neizplūdes emisijas būtu jāmēra un jāierobežo. Komisijai līdz 2024. gada beigām būtu jāsagatavo ziņojums par riepu nodilumu, lai pārskatītu mērīšanas metodes un jaunākos sasniegumus nolūkā ierosināt riepu nodiluma robežvērtības.
(12)  Neizplūdes emisijas veido daļiņas, kas tiek emitētas no transportlīdzekļu riepām un bremzēm. Tiek lēsts, ka emisijas no riepām ir lielākais vidē nokļūstošo mikroplastmasu avots. Kā norādīts ietekmes novērtējumā, paredzams, ka līdz 2050. gadam neizplūdes emisijas veidos līdz 90 % no visām autotransporta emitētajām daļiņām, jo izplūdes daļiņas samazināsies transportlīdzekļu elektrifikācijas dēļ. Tāpēc šīs neizplūdes emisijas būtu jāmēra un jāierobežo. Komisijai līdz 2025. gada beigām būtu jāpārskata riepu nodiluma mērījumi un jānosaka nodiluma robežvērtības, kas balstītos uz mūsdienīgām metodēm, ja vēl nebūs izstrādāti vienoti noteikumi, kuri atsauktos uz ANO WP.29 paveikto darbu pie riepu nodiluma, kas notiks līdz 2026. gada vidum. Komisijai būtu jānodrošina, ka ANO WP.29 savlaicīgi sasniedz savus mērķus, apliecinot augstu vērienīguma līmeni, kas balstās uz pamatīgu zinātnisko un tehnisko bāzi. Pārskatīšanai būtu jāpievieno priekšlikums tiesību aktam par transportlīdzekļiem ar vilces akumulatoru baterijām, tostarp uzlādējamiem hibrīdautomobiļiem un akumulatoru baterijām elektrotransportlīdzekļiem, lai pieņemtu riepu nodiluma robežvērtības, kuras būtu saderīgas ar Savienības mērķi līdz 2030. gadam par 30 % samazināt vidē nonākušās mikroplastmasas daudzumu un kurās ņemtu vērā jaunākos nodiluma rādītājus.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Autotransporta nozares dekarbonizāciju veicina transportlīdzekļi ar vilces akumulatoru baterijām, tostarp uzlādējami hibrīdautomobiļi un akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļi. Lai iegūtu un palielinātu patērētāju uzticēšanos šādiem transportlīdzekļiem, tiem vajadzētu būt efektīviem un ilglietojamiem. Tāpēc ir svarīgi prasīt, lai vilces akumulatoru baterijas pēc daudziem izmantošanas gadiem saglabātu lielu daļu no to sākotnējās ietilpības. Tas ir īpaši svarīgi lietotu elektrotransportlīdzekļu pircējiem, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis turpina darboties, kā paredzēts. Tāpēc vajadzētu noteikt prasību, ka visiem transportlīdzekļiem, kuros izmanto vilces akumulatoru baterijas, ir akumulatoru baterijas darbderīguma monitori. Turklāt būtu jāievieš veiktspējas prasību minimums attiecībā uz vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru bateriju ilgizturību, ņemot vērā ANO Vispārējos tehniskos noteikumus 2247.
(14)  Autotransporta nozares dekarbonizāciju veicina transportlīdzekļi ar vilces akumulatoru baterijām, tostarp uzlādējami hibrīdautomobiļi un akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļi. Lai iegūtu un palielinātu patērētāju uzticēšanos šādiem transportlīdzekļiem, tiem vajadzētu būt efektīviem un ilglietojamiem. Tāpēc ir svarīgi prasīt, lai vilces akumulatoru baterijas pēc daudziem izmantošanas gadiem saglabātu lielu daļu no to sākotnējās ietilpības. Tas ir īpaši svarīgi lietotu elektrotransportlīdzekļu pircējiem, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis turpina darboties, kā paredzēts. Tāpēc vajadzētu noteikt prasību, ka visiem transportlīdzekļiem, kuros izmanto vilces akumulatoru baterijas, ir akumulatoru baterijas darbderīguma monitori. Turklāt būtu jāievieš veiktspējas prasību minimums attiecībā uz vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu akumulatoru bateriju ilgizturību, ņemot vērā ANO Vispārējos tehniskos noteikumus 2247.
_________________
_________________
47 ANO Vispārējie tehniskie noteikumi par elektrotransportlīdzekļu akumulatoru bateriju ilgizturību, ANO VTN 22.
47 ANO Vispārējie tehniskie noteikumi par elektrotransportlīdzekļu akumulatoru bateriju ilgizturību, ANO VTN 22.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)   OBM, OBFCM vai SOH ierīces izmanto transportlīdzekļa ģenerētos datus, lai uzraudzītu tā atbilstību šai regulai. Saskaņā ar Datu aktu šiem datiem vajadzētu būt pieejamiem transportlīdzekļu lietotājiem un to pakalpojumu sniedzējiem, lai transportlīdzekļu lietotāji varētu izmantot padomus un ieteikumus par transportlīdzekļa emisiju samazināšanas iespējām un enerģijas patēriņu un pagarināt akumulatoru baterijas darbības laiku, uzlabojot transportlīdzekļa izmantošanu.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Labi zināma problēma ir nesankcionētas manipulācijas ar transportlīdzekļiem, lai noņemtu vai dezaktivētu piesārņojuma kontroles sistēmas daļas. Šāda prakse rada nekontrolētas emisijas, un tā būtu jāizskauž. Nesankcionētas manipulācijas ar odometru noved pie nepareiza nobraukuma uzrādīšanas un apgrūtina transportlīdzekļa pienācīgu kontroli ekspluatācijas laikā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi garantēt pēc iespējas augstāku šo sistēmu drošības aizsardzību, papildinot to ar drošības sertifikātiem un atbilstošu aizsardzību pret neatļautu iejaukšanos, lai nodrošinātu, ka nevar nesankcionēti manipulēt ne ar piesārņojuma kontroles sistēmām, ne ar transportlīdzekļa odometru.
(15)  Labi zināma problēma ir nesankcionētas manipulācijas ar transportlīdzekļiem, lai noņemtu vai dezaktivētu piesārņojuma kontroles sistēmas daļas. Šāda prakse rada nekontrolētas emisijas, un tā būtu jāizskauž, arī aizliedzot reklamēt, pārdot un uzstādīt nesankcionētas manipulācijas ierīces, un jāsoda. Nesankcionētas manipulācijas ar odometru noved pie nepareiza nobraukuma uzrādīšanas un apgrūtina transportlīdzekļa pienācīgu kontroli ekspluatācijas laikā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi garantēt pēc iespējas augstāku šo sistēmu drošības aizsardzību, papildinot to ar drošības sertifikātiem un atbilstošu aizsardzību pret neatļautu iejaukšanos, lai nodrošinātu, ka nevar nesankcionēti manipulēt ne ar piesārņojuma kontroles sistēmām, ne ar transportlīdzekļa odometru.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)   Lai nepieļautu, ka pasākumi pret nesankcionētām manipulācijām nepamatoti kavē konkurenci, šajā regulā un tās sekundārajos tiesību aktos būtu jāsaglabā neatkarīgu uzņēmēju iespēja izstrādāt, izplatīt, uzstādīt un aktivēt pēcpārdošanas rezerves daļas. Tādēļ ražotājiem būtu jānodrošina neatkarīgu uzņēmēju piekļuve informācijai, rīkiem un procesiem, bet tikai tiem, kas ir absolūti nepieciešami šādu rezerves daļu izstrādei un uzstādīšanai.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Transportlīdzekļos uzstādītie sensori jau šobrīd tiek izmantoti, lai ar iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas palīdzību konstatētu emisiju anomālijas un ierosinātu ar tām saistītus remontus. Tomēr pašlaik izmantotā OBD sistēma precīzi vai savlaicīgi nekonstatē darbības traucējumus, ne arī pietiekami un savlaicīgi liek veikt remontu. Tāpēc ir iespējams, ka transportlīdzekļu emisijas ir daudz lielākas, nekā atļauts. Sensorus, kas līdz šim izmantoti OBD vajadzībām, var izmantot arī, lai ar iebūvētas monitoringa (OBM) sistēmas starpniecību nepārtraukti monitorētu un kontrolētu transportlīdzekļu emisijas. OBM arī brīdinās lietotāju veikt motora vai piesārņojuma kontroles sistēmu remontu, kad tas nepieciešams. Tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai šāda sistēma tiktu uzstādīta, un reglamentēt tās tehniskās prasības.
(16)  Transportlīdzekļos uzstādītie sensori jau šobrīd tiek izmantoti, lai ar iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas palīdzību konstatētu emisiju anomālijas un ierosinātu ar tām saistītus remontus. Tomēr pašlaik izmantotā OBD sistēma precīzi vai savlaicīgi nekonstatē darbības traucējumus, ne arī pietiekami un savlaicīgi aicina veikt remontu. Tāpēc ir iespējams, ka transportlīdzekļu emisijas ir daudz lielākas, nekā atļauts. Sensorus, kas līdz šim izmantoti OBD vajadzībām, var izmantot arī, lai ar iebūvētas monitoringa (OBM) sistēmas starpniecību nepārtraukti monitorētu un kontrolētu transportlīdzekļu izplūdes emisijas. OBM arī brīdinās lietotāju veikt motora vai piesārņojuma kontroles sistēmu remontu, kad tas nepieciešams. Tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai šāda sistēma tiktu uzstādīta, un reglamentēt tās tehniskās prasības. Šādu sistēmu prasītajiem iesaistes pasākumiem nevajadzētu apdraudēt ceļu satiksmes drošību vai ierobežot mobilitāti.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Ražotāji var izvēlēties ražot transportlīdzekļus, kas atbilst zemākām emisiju robežvērtībām vai ar labāku akumulatoru baterijas ilgizturību, nekā prasīts šajā regulā, vai tādus, kuri ietver papildu opcijas, tostarp ģeozonēšanu un adaptīvu kontroli. Patērētājiem un valstu iestādēm vajadzētu būt iespējai identificēt šādus transportlīdzekļus, izmantojot atbilstošu dokumentāciju. Tāpēc būtu jādara pieejama transportlīdzekļa vides pase (EVP).
(17)   Būtu jādara pieejama atjaunināta transportlīdzekļa vides pase (EVP), lai patērētāji varētu saņemt aktuālu informāciju visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā, piemēram, degvielas patēriņu, akumulatoru bateriju darbderīgumu, emisiju robežvērtības, periodisko tehnisko apskašu rezultātus un tehniskās apkopes datus, kā arī citu būtisku informāciju.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)   Ja Komisija nāks klajā ar priekšlikumu pēc 2035. gada reģistrēt jaunus mazas noslodzes transportlīdzekļus, kas darbojas tikai ar CO2 neitrālām degvielām ārpus CO2 autoparka standartu darbības jomas un saskaņā ar ES tiesību aktiem un Savienības klimatneitralitātes mērķi, šī regula būs jāgroza, lai ietvertu iespēju veikt šādu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu.
svītrots
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Maza apjoma ražotāju pārdoto transportlīdzekļu emisijas veido nenozīmīgu daļu no emisijām Savienībā. Tādējādi attiecībā uz dažām prasībām šādiem ražotājiem drīkst pieļaut zināmu elastību. Tāpēc maza apjoma ražotājiem vajadzētu būt iespējai konkrētus testus tipa apstiprināšanas laikā aizstāt ar atbilstības deklarācijām, savukārt ultramaza apjoma ražotājiem būtu jāļauj izmantot laboratorijas testus, pamatojoties uz nejauši izraudzītiem braukšanas cikliem reālos apstākļos.
(19)  Maza apjoma ražotāju pārdoto transportlīdzekļu emisijas veido nenozīmīgu daļu no emisijām Savienībā. Tādējādi attiecībā uz dažām prasībām šādiem ražotājiem drīkst pieļaut zināmu elastību. Tāpēc maza apjoma ražotājiem vajadzētu būt iespējai konkrētus testus tipa apstiprināšanas laikā aizstāt ar atbilstības deklarācijām, savukārt ultramaza apjoma ražotājiem būtu jāļauj izmantot laboratorijas testus, pamatojoties uz statistiski relevantiem braukšanas cikliem reālos apstākļos.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)   Lai gan terminu “veselības stāvoklis” (SOH) parasti lieto, lai apzīmētu akumulatoru baterijas veselību konkrētā dzīves cikla brīdī, šis termins nav vispārīgi definēts un tiek noteikts, izmantojot dažādas metodes: “sertificētās enerģijas stāvokli” (SOCE) un “sertificētās sniedzamības stāvokli” (SOCR). Abi rādītāji atspoguļo sertificētās akumulatora enerģijas vai elektriskās sniedzamības procentuālo daļu, kas ir atlikusi konkrētajā brīdī.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ražotāju pienākumiem saistībā ar tipa apstiprināšanu un procedūrām, testiem un metodiku, kas jāpiemēro atbilstības deklarācijai, ražošanas atbilstības pārbaudei, atbilstības ekspluatācijā pārbaudei un transportlīdzekļa vides pasei (EVP); transportlīdzekļu opcijām un apzīmējumiem; prasībām, testiem, metodēm un korektīviem pasākumiem saistībā ar transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ilgizturību, kā arī OBM sistēmu reģistrācijas un saziņas spējām, tostarp periodisko tehnisko apskašu un tehnisko pārbaužu vajadzībām; prasībām un informāciju, kas jāsniedz vairākos posmos apstiprinātu transportlīdzekļu ražotājiem, kā arī procedūrām šo vairākos posmos apstiprināto transportlīdzekļu CO2 vērtības noteikšanai; tehniskiem elementiem, administratīvajām un dokumentācijas prasībām emisiju tipa apstiprināšanai, pārbaudēm un inspekcijām un tirgus uzraudzības pārbaudēm, kā arī ziņošanas pienākumiem, atbilstību ekspluatācijā un ražošanas atbilstības pārbaudēm; metodēm un testiem, lai i) mērītu izplūdes emisijas laboratorijā un uz ceļa, tostarp veicot nejaušus un nelabvēlīgākā gadījuma RDE testa ciklus, izmantojot portatīvas emisiju mērīšanas sistēmas, lai verificētu emisijas reālos braukšanas apstākļos un emisijas brīvgaitā, ii) noteiktu CO2 emisijas, degvielas un enerģijas patēriņu, transportlīdzekļa elektrisko sniedzamību un motora jaudu, iii) nodrošinātu specifikācijas pārnesumu pārslēgšanas indikatoram (PPI), iv) noteiktu O3, O4 piekabju ietekmi uz mehāniskā transportlīdzekļa CO2 emisijām, degvielas un enerģijas patēriņu, elektrisko sniedzamību un motora jaudu, iv) mērītu kartera emisijas, iztvaikošanas emisijas, bremžu emisijas, v) izvērtētu akumulatoru baterijas ilgizturības atbilstību veiktspējas prasību minimumam, vi) novērtētu motoru un transportlīdzekļu atbilstību ekspluatācijā; atbilstības robežvērtības un veiktspējas prasības, kā arī vii) testus un metodes sensoru (OBD un OBM) veiktspējas nodrošināšanai; viii) metodes drošības pasākumu nodrošināšanai un novērtēšanai; vadītāja brīdināšanas sistēmu un iesaistes metožu specifikācijas un raksturlielumus un novērtētu to pareizu darbību; ix) metodes piesārņojuma kontroles oriģinālo un maiņas sistēmu pareizas darbības, efektivitātes, reģenerācijas un ilgizturības novērtēšanai; x) metodes, lai nodrošinātu un novērtētu drošības pasākumus, tostarp neaizsargātības analīzi un aizsardzību pret nesankcionētām manipulācijām; xi) metodes, lai novērtētu to tipu pareizu darbību, kas apstiprināti saskaņā ar konkrētiem EURO7 apzīmējumiem; xii) kritērijus emisiju tipa apstiprinājumiem maza un ultramaza apjoma ražotājiem; xiii) vairākos posmos apstiprinātu transportlīdzekļu pārbaudes un testēšanas procedūras; xiv) testēšanas aprīkojuma veiktspējas prasības; xv) standartdegvielu specifikācijas un xvi) metodes manipulācijas ierīču un izslēgšanas stratēģiju neesības novērtēšanai; xvii) mērītu riepu nodilumu, kā arī xviii) noteiktu EVP formātu, datus un EVP datu paziņošanas metodi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201150.
(21)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un lai to papildinātu, būtu jāpiešķir Komisijai gan īstenošanas pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, gan pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz ražotāju pienākumiem saistībā ar tipa apstiprināšanu un procedūrām, testiem un metodiku, kas jāpiemēro atbilstības deklarācijai, ražošanas atbilstības pārbaudei, atbilstības ekspluatācijā pārbaudei un transportlīdzekļa vides pasei (EVP); transportlīdzekļu opcijām; prasībām, testiem, metodēm un korektīviem pasākumiem saistībā ar transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ilgizturību, kā arī OBM sistēmu reģistrācijas un saziņas spējām, tostarp periodisko tehnisko apskašu un tehnisko pārbaužu vajadzībām; prasībām un informāciju, kas jāsniedz par vairākposmu apstiprinājuma transportlīdzekļiem, kā arī procedūrām šo vairākposmu apstiprinājuma transportlīdzekļu CO2 vērtības noteikšanai; tehniskiem elementiem, administratīvajām un dokumentācijas prasībām emisiju tipa apstiprināšanai, pārbaudēm un inspekcijām un tirgus uzraudzības pārbaudēm, kā arī ziņošanas pienākumiem, atbilstību ekspluatācijā un ražošanas atbilstības pārbaudēm; metodēm un testiem, lai i) mērītu izplūdes emisijas laboratorijā un uz ceļa, tostarp veicot nejaušus, bet statistiski relevantus RDE testa ciklus, izmantojot portatīvas emisiju mērīšanas sistēmas, lai verificētu emisijas reālos braukšanas apstākļos un emisijas brīvgaitā, ii) noteiktu CO2 emisijas, degvielas un enerģijas patēriņu, transportlīdzekļa elektrisko sniedzamību un motora jaudu, iii) nodrošinātu specifikācijas pārnesumu pārslēgšanas indikatoram (PPI), iv) noteiktu O3, O4 piekabju ietekmi uz mehāniskā transportlīdzekļa CO2 emisijām, degvielas un enerģijas patēriņu, elektrisko sniedzamību un motora jaudu, iv) mērītu kartera emisijas, iztvaikošanas emisijas un bremžu emisijas, v) izvērtētu akumulatoru baterijas ilgizturības atbilstību veiktspējas prasību minimumam, vi) novērtētu motoru un transportlīdzekļu atbilstību ekspluatācijā; atbilstības robežvērtības un veiktspējas prasības, kā arī vii) testus un metodes sensoru OBD un OBM veiktspējas nodrošināšanai; viii) metodes drošības pasākumu nodrošināšanai un novērtēšanai; vadītāja brīdināšanas sistēmu un iesaistes metožu specifikācijas un raksturlielumus un novērtētu to pareizu darbību; ix) metodes piesārņojuma kontroles oriģinālo un maiņas sistēmu pareizas darbības, efektivitātes, reģenerācijas un ilgizturības novērtēšanai; x) metodes, lai nodrošinātu un novērtētu drošības pasākumus, tostarp neaizsargātības analīzi un aizsardzību pret nesankcionētām manipulācijām; xii) kritērijus emisiju tipa apstiprinājumiem maza un ultramaza apjoma ražotājiem; xiii) vairākos posmos apstiprinātu transportlīdzekļu pārbaudes un testēšanas procedūras; xiv) testēšanas aprīkojuma veiktspējas prasības; xv) standartdegvielu specifikācijas un xvi) metodes manipulācijas ierīču un izslēgšanas stratēģiju neesības novērtēšanai; xvii) mērītu riepu nodilumu, kā arī xviii) noteiktu EVP formātu, datus un EVP datu paziņošanas metodi.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Lai vajadzības gadījumā grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz testa nosacījumiem, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” transportlīdzekļus, bremzes vai riepas; testa prasībām, īpaši ņemot vērā tehnikas attīstību un datus, kas savākti, testējot “Euro 7” transportlīdzekļus; ieviešot transportlīdzekļu ražotājiem transportlīdzekļu opcijas un apzīmējumus inovatīvu tehnoloģiju uzrādīšanai, kā arī nosakot bremžu daļiņu emisiju robežvērtības un nodiluma robežvērtības riepu tipiem, kā arī akumulatoru bateriju veiktspējas prasību minimumu un ilgizturības reizinātājus, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” transportlīdzekļus, un nosakot definīcijas un īpašus noteikumus M2, M3, N2, N3 transportlīdzekļu kategoriju maza apjoma ražotājiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā veiktu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šādas apspriešanās tiktu veiktas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu51. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(22)  Lai vajadzības gadījumā grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz testa nosacījumiem, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” transportlīdzekļus, bremzes vai riepas; testa prasībām, īpaši ņemot vērā tehnikas attīstību un datus, kas savākti, testējot “Euro 7” transportlīdzekļus; bremžu daļiņu emisiju robežvērtību un nodiluma robežvērtību riepu tipiem noteikšanu, kā arī akumulatoru bateriju veiktspējas prasību minimumu un ilgizturības reizinātājiem, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” transportlīdzekļus, un īpašu noteikumu paredzēšanu M2, M3, N2, N3 transportlīdzekļu kategoriju maza apjoma ražotājiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā veiktu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šādas apspriešanās tiktu veiktas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu51. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)   Savienība ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) 1958. gada 20. marta nolīgumam. Šis nolīgums attiecas uz vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, to aprīkojumam un sastāvdaļām, kuras var uzstādīt vai izmantot riteņu transportlīdzekļos. Turklāt tajā ir paredzēti nosacījumi to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm specifikācijām. Šajā regulā noteiktās prasības attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo ar ANO EEK noteikumos vai jebkuros turpmākajos šīs regulas grozījumos noteiktajiem standartiem, ja tādi ir pieejami, jo īpaši attiecībā uz bremžu daļiņu emisiju robežvērtībām, riepu tipu nodiluma ierobežojumiem un akumulatoru bateriju minimālo veiktspējas kritēriju noteikšanu.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Ir svarīgi dot dalībvalstīm, valsts tipa apstiprinātājām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem pietiekami daudz laika sagatavoties ar šo regulu ieviesto jauno noteikumu piemērošanai. Tādēļ piemērošanas datums būtu jāatliek. Lai gan mazas noslodzes transportlīdzekļiem piemērošanas datumam vajadzētu būt tehniski iespējami drīzam, piemērošanas datumu lielas noslodzes transportlīdzekļiem un piekabēm var vairāk atlikt par diviem gadiem, jo lielas noslodzes transportlīdzekļu jomā pāreja uz bezemisiju transportlīdzekļiem būs ilgāka.
(25)  Ir svarīgi dot dalībvalstīm, valsts tipa apstiprinātājām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem pietiekami daudz laika sagatavoties ar šo regulu ieviesto jauno noteikumu un tās sekundāro tiesību aktu piemērošanai. Tādēļ piemērošanas datums būtu jāatliek. Lai gan mazas noslodzes transportlīdzekļiem piemērošanas datumam vajadzētu būt tehniski un ekonomiski iespējami drīzam, piemērošanas datumu lielas noslodzes transportlīdzekļiem un piekabēm var atlikt uz ilgāku laiku, jo lielas noslodzes transportlīdzekļiem pāreja uz bezemisiju režīmu būs ilgāka.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Tā kā šīs regulas mērķus — proti, ieviest saskaņotus noteikumus par administratīvām un tehniskām prasībām M un N kategoriju transportlīdzekļu un tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai, kā arī par tādu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību attiecībā uz emisijām — dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami labi, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
(26)  Tā kā šīs regulas mērķus — proti, ieviest saskaņotus noteikumus par administratīvām un tehniskām prasībām M un N kategoriju transportlīdzekļu un tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai, un par tādu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību attiecībā uz emisijām, kā arī tiekties uz visaugstākā līmeņa vides un veselības aizsardzību — dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami labi, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par sākotnējo emisiju tipa apstiprināšanu, ražošanas atbilstību, atbilstību ekspluatācijā, tirgus uzraudzību, piesārņojuma kontroles sistēmu un vilces akumulatoru bateriju ilgizturību, iebūvētajām monitoringa sistēmām, drošības noteikumiem, lai ierobežotu nesankcionētas manipulācijas, un kiberdrošības pasākumiem, kā arī par CO2 emisiju, elektriskās sniedzamības, degvielas un enerģijas patēriņa un energoefektivitātes precīzu noteikšanu.
2.  Šajā regulā papildus ir izklāstīti noteikumi par sākotnējo emisiju tipa apstiprināšanu, ražošanas atbilstību, atbilstību ekspluatācijā, tirgus uzraudzību, piesārņojuma kontroles sistēmu un vilces akumulatoru bateriju ilgizturību, iebūvētajām monitoringa sistēmām, drošības noteikumiem, lai ierobežotu nesankcionētas manipulācijas, un kiberdrošības pasākumiem, kā arī par CO2 un piesārņotāju emisiju, elektriskās sniedzamības, degvielas un enerģijas patēriņa un energoefektivitātes precīzu noteikšanu.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ar šo regulu arī nosaka kopīgas tehniskās prasības un administratīvos noteikumus jaunražotu riepu nodiluma emisiju tipa apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai. Tie ir jāuzskata par papildinošiem riepu tehniskajām prasībām un administratīvajiem noteikumiem Regulā (ES) 2019/2144.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa
Šo regulu piemēro M1, M2, M3, N1, N2 un N3 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī O3 un O4 kategorijas piekabēm, kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 4. pantā, tostarp tādiem, kas konstruēti un izgatavoti vienā vai vairākos posmos, un sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas paredzētas šādiem transportlīdzekļiem.
Šo regulu piemēro M1, M2, M3, N1, N2 un N3 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī O3 un O4 kategorijas piekabēm, kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 4. pantā, tostarp tādiem, kas konstruēti un izgatavoti vienā vai vairākos posmos, un sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas paredzētas šādiem transportlīdzekļiem, kā arī C1, C2 un C3 klašu riepām, kā norādīts ANO Noteikumos Nr. 117, izņemot ledus riepas.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 2. punkts
(2)  “sākotnējais emisiju tipa apstiprinājums” jeb “IETA” ir emisiju tipa apstiprināšanas procedūras pirmais posms, pirms iestādes piešķir emisiju tipa apstiprinājuma sertifikātu un tiek uzsākta transportlīdzekļu ražošana;
(2)  “sākotnējais emisiju tipa apstiprinājums” jeb “IETA” ir emisiju tipa apstiprināšanas procedūras pirmais posms, pirms iestādes piešķir emisiju tipa apstiprinājuma sertifikātu un tiek uzsākta transportlīdzekļu, motoru, sistēmu, atsevišķu tehnisko vienību vai sastāvdaļu ražošana;
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 4. punkts
(4)  “atbilstība ekspluatācijā” jeb “ISC” ir darbības, ko veic ar apritē esošiem transportlīdzekļiem, lai verificētu šajā regulā noteiktās ilgizturības prasības;
(4)  “atbilstība ekspluatācijā” jeb “ISC” ir darbības, ko veic ar apritē esošiem transportlīdzekļiem, motoriem, sistēmām, atsevišķām tehniskām vienībām vai sastāvdaļām, lai verificētu šajā regulā noteiktās ilgizturības prasības;
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 5. punkts
(5)  “motors” ir transportlīdzekļa piedziņas avots;
(5)  “motors” ir transportlīdzekļa iekšdedzes motors (ICEV);
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 9. punkts
(9)  “CO2 emisijas” jeb “CO2” ir oglekļa dioksīda emisijas no mehāniskā transportlīdzekļa vai motora izpūtēja;
(9)  “CO2 emisijas” jeb “CO2” ir oglekļa dioksīda emisijas no izpūtēja;
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 10. punkts
(10)  “slāpekļa oksīdi” jeb “NOx” ir no izpūtēja emitēto slāpekļa oksīdu summa;
(10)  “slāpekļa oksīdi” jeb “NOx” ir no izpūtēja emitētā slāpekļa oksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa;
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 10.a punkts (jauns)
(10a)   “dislāpekļa oksīds” jeb “N2O” ir dislāpekļa oksīda emisija no izpūtēja;
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 18. punkts
(18)  “nemetāna ogļūdeņraži” jeb “NHMC” ir visi no izpūtēja emitētie ogļūdeņraži, izņemot metānu;
(18)  “nemetāna ogļūdeņraži” jeb “NMHC” ir visi no izpūtēja emitētie ogļūdeņraži, izņemot metānu;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 24. punkts
(24)  “transportlīdzekļa enerģijas patēriņa aprēķināšanas rīks” jeb “VECTO” ir simulācijas rīks, ko izmanto, lai noteiktu CO2 emisijas, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un lielas noslodzes transportlīdzekļu elektrisko sniedzamību; “enerģijas patēriņš” ir transportlīdzekļa katra un visu piedziņas avotu elektroenerģijas patēriņš;
(24)  “transportlīdzekļa enerģijas patēriņa aprēķināšanas rīks” jeb “VECTO” ir simulācijas rīks, ko izmanto, lai noteiktu CO2 emisijas, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un lielas noslodzes transportlīdzekļu elektrisko sniedzamību;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 24.a punkts (jauns)
(24a)   “enerģijas patēriņš” ir transportlīdzekļa katra un visu piedziņas avotu elektroenerģijas patēriņš;
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 29. punkts
(29)  “riepu nodilums” ir materiāla masa, kas zūd riepas nodiluma dēļ un tiek emitēta vidē;
(29)  “riepu nodilums” ir materiāla masa, kas zaudēta no riepas nodiluma procesā, kā minēts darbā, kurš veikts ANO WP.29 kopīgajā GRBP/GRPE darba grupā riepu nodiluma jautājumos, un kas emitēta vidē;
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 34. punkts
(34)  “piesārņojuma kontroles oriģinālās sistēmas” ir piesārņojuma kontroles sistēma vai šādu sistēmu komplekts, ko aptver attiecīgajam transportlīdzeklim piešķirtais tipa apstiprinājums;
(34)  “piesārņojuma kontroles oriģinālās sistēmas” ir piesārņojuma kontroles sistēma vai šādu sistēmu komplekts, ko aptver attiecīgajam transportlīdzeklim piešķirtais tipa apstiprinājums un kas transportlīdzeklī ir uzstādīts pie tā sākotnējās reģistrācijas;
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 36. punkts
(36)   “adaptīva kontroles funkcija” ir sistēma, kas regulē motora, piesārņojuma kontroles sistēmu vai citus transportlīdzekļa parametrus, lai uzlabotu degvielas vai enerģijas patēriņu un piesārņojuma kontroles sistēmas efektivitāti, pamatojoties uz transportlīdzekļa paredzamo izmantošanu;
svītrots
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 38. punkts
(38)  “iebūvēta monitoringa sistēma” jeb “OBM” ir transportlīdzeklī iebūvēta sistēma, kas spēj konstatēt vai nu emisiju pārsniegumus, vai, attiecīgā gadījumā, ka transportlīdzeklis ir nulles emisiju režīmā, un kas ar transportlīdzeklī glabātas informācijas palīdzību spēj uzrādīt šādu pārsniegumu gadījumus un paziņot šo informāciju, izmantojot OBD pieslēgvietu un bezvadu pārraidi;
(38)  “iebūvēta monitoringa sistēma” jeb “OBM” ir transportlīdzeklī iebūvēta sistēma, kas spēj monitorēt emisijas un konstatēt vai nu emisiju robežvērtību pārsniegumus, vai, attiecīgā gadījumā, ka transportlīdzeklis ir nulles emisiju režīmā, un kas ar transportlīdzeklī glabātas informācijas palīdzību spēj uzrādīt šādu pārsniegumu gadījumus un paziņot šo informāciju, izmantojot OBD pieslēgvietu un bezvadu pārraidi;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 39. punkts
(39)  “iebūvēta degvielas un enerģijas patēriņa uzraudzības ierīce” jeb “OBFCM ierīce” ir jebkāda programmatūra vai aparatūra, kas nosaka un izmanto transportlīdzekļa, motora, degvielas vai elektroenerģijas un lietderīgās slodzes/masas parametrus, lai noteiktu un uzglabātu transportlīdzeklī degvielas un enerģijas patēriņa datus un citus parametrus, kas ir būtiski transportlīdzekļa degvielas vai enerģijas patēriņa un energoefektivitātes noteikšanai;
(39)  “iebūvēta degvielas un enerģijas patēriņa uzraudzības ierīce” jeb “OBFCM ierīce” ir jebkāda programmatūra vai aparatūra, kas nosaka un izmanto transportlīdzekļa, motora, degvielas vai elektroenerģijas un lietderīgās slodzes/masas parametrus, lai noteiktu un uzglabātu transportlīdzeklī degvielas un enerģijas patēriņa datus un citus parametrus, kas ir būtiski transportlīdzekļa degvielas vai enerģijas patēriņa un energoefektivitātes noteikšanai un ko var izmantot arī tehniskajās apskatēs;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 44. punkts
(44)  “nesankcionēta manipulācija” ir motora, transportlīdzekļa piesārņojuma kontroles ierīces un sistēmas, spēkiekārtas sistēmas, vilces akumulatoru baterijas, odometra, OBFCM vai OBD/OBM dezaktivēšana vai modificēšana, ko veic ekonomikas dalībnieki vai neatkarīgi uzņēmēji, tostarp jebkāda šo sistēmu un to datu programmatūras vai citu loģikas kontroles elementu dezaktivēšana vai modificēšana;
(44)  “nesankcionēta manipulācija” ir motora vai elektromotora, transportlīdzekļa piesārņojuma kontroles ierīces un sistēmas, spēkiekārtas sistēmas, vilces akumulatoru baterijas, odometra, OBFCM vai OBD/OBM dezaktivēšana vai modificēšana, ko veic ekonomikas dalībnieki vai neatkarīgi uzņēmēji, tostarp jebkāda šo sistēmu un to datu programmatūras vai citu vadības bloku elementu dezaktivēšana vai modificēšana;
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 47. punkts – ievaddaļa
(47)  “maza apjoma ražotājs” ir ražotājs, kas ražo mazāk nekā 10 000 jaunu M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu vai mazāk nekā 22 000 jaunu N1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu, kas Savienībā reģistrēti kalendārā gada laikā, un kas:
(47)  “maza apjoma ražotājs” ir ražotājs, kas saražo mazāk nekā 10 000 jaunu M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu vai 22 000 jaunu N1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu, vai kopā 600 jaunu M2, M3 un 6900 jaunu N2 un N3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu, kuri Savienībā reģistrēti kalendārā gada laikā, un kas:
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 63. punkts
(63)  “nominālā jauda” jeb “Prated” ir motora vai elektromotora maksimālā lietderīgā jauda kW;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 65. punkts
(65)  “vilces akumulatoru baterija” ir akumulatoru baterijas sistēma, kurā uzkrāj enerģiju, ko galvenokārt izmanto transportlīdzekļa pārvietošanai;
(65)  “vilces akumulatoru baterija” ir akumulatoru baterijas sistēma, kurā uzkrāj enerģiju, ko galvenokārt izmanto transportlīdzekļa pārvietošanai, tostarp tās akumulatoru baterijas pārvaldības sistēma;
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 65.a punkts (jauns)
(65a)   “akumulatoru baterijas pārvaldības sistēma” ir elektroniska ierīce, kas kontrolē vai pārvalda akumulatoru baterijas elektriskās un termiskās funkcijas, lai nodrošinātu akumulatoru baterijas drošumu, veiktspēju un ekspluatācijas mūžu, pārvalda un glabā datus par Regulas (ES) 2023/1542 VII pielikumā uzskaitītajiem parametriem, pēc kuriem nosaka akumulatoru baterijas veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, un komunicē ar transportlīdzekli, kurā akumulatoru baterija ir iebūvēta, vai ar publisku vai privātu uzlādes infrastruktūru;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 67. punkts
(67)  “bezemisiju sniedzamība” ir maksimālais attālums, ko bezemisiju transportlīdzeklis var nobraukt, līdz vilces akumulatoru baterija vai degvielas tvertne ir tukša, un kas PEV gadījumā atbilst elektriskajai sniedzamībai;
(67)  “bezemisiju sniedzamība” ir maksimālais attālums, ko bezemisiju transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis bezemisiju režīmā var nobraukt, līdz transportlīdzekļa, kam nav ICEV, vilces akumulatoru baterija vai degvielas tvertne ir tukša, un kas PEV gadījumā atbilst elektriskajai sniedzamībai;
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 71. punkts
(71)  “transportlīdzekļa vides pase” jeb “EVP” ir ieraksts uz papīra un digitāli, kas satur informāciju par transportlīdzekļa ekoloģiskajiem raksturlielumiem reģistrācijas brīdī, tostarp par piesārņotāju emisiju robežvērtību līmeni, CO2 emisijām, degvielas patēriņu, enerģijas patēriņu, elektrisko sniedzamību un motora jaudu, kā arī akumulatoru baterijas ilgizturību un citām saistītām vērtībām;
(71)  “transportlīdzekļa vides pase” jeb “EVP” ir ieraksts uz papīra un digitāli, kas satur visu informāciju, kura nepieciešama, lai verificētu testētās un ražotāja paziņotās vērtības tipa apstiprināšanas laikā;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 72. punkts
(72)  “sistēma vadītāja brīdināšanai par emisiju pārsniegšanu” ir sistēma, kas konstruēta, izgatavota un uzstādīta transportlīdzeklī, lai sniegtu lietotājam informāciju par emisiju pārsniegšanu un uzstātu uz remonta veikšanu;
(72)  “sistēma vadītāja brīdināšanai par izplūdes emisiju pārsniegšanu” ir sistēma, kas konstruēta, izgatavota un uzstādīta transportlīdzeklī, lai sniegtu lietotājam informāciju par izplūdes emisiju pārsniegšanu un uzstātu uz remonta veikšanu;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 77. punkts
(77)   “sniega riepa” ir riepa, kuras protektora raksts, sastāvs un struktūra galvenokārt ir paredzēti, lai sniega apstākļos tā efektīvāk nekā parasta riepa ļautu transportlīdzekli izkustināt un saglabāt tā kustību;
svītrots
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 78. punkts
(78)   “īpaša lietojuma riepa” ir riepa, kas paredzēta lietošanai gan uz ceļa, gan bezceļu apstākļos vai citiem īpašiem nolūkiem. Šīs riepas galvenokārt konstruētas, lai transportlīdzeklis spētu sākt un saglabāt kustību bezceļu apstākļos.
svītrots
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. daļa – 78.a punkts (jauns)
(78a)   “ledus riepa” ir C1 klases sniega riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos, kura papildus konstruēta lietošanai uz ceļa segumiem, ko klāj ledus, un kura atbilst ANO Noteikumos Nr. 117 noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Ražotāji nodrošina, ka to ražotajiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kurus pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā Savienībā, ir tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu. Ražotāji nodrošina, ka jaunās sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības, tostarp motori, vilces akumulatoru baterijas, bremžu sistēmas un piesārņojuma kontroles maiņas sistēmas, kam nepieciešams tipa apstiprinājums un kuras tie ražo un kuras pārdod vai nodod ekspluatācijā Savienībā, ir saņēmušas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu.
1.  Ražotāji nodrošina, ka to ražotajiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kurus pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā Savienībā, ir tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu. Ražotāji no šajā regulā noteiktajiem konkrētajiem piemērošanas sākuma datumiem nodrošina, ka jaunās sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības, tostarp motori, vilces akumulatoru baterijas, bremžu sistēmas, riepas un piesārņojuma kontroles maiņas sistēmas, kurām nepieciešams tipa apstiprinājums un kuras tie ražo, un kuras tiek pārdotas vai nodotas ekspluatācijā Savienībā, ir saņēmušas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – 1. daļa
Verificējot atbilstību izplūdes emisiju robežvērtībām, ja testēšanu veic paplašinātos braukšanas apstākļos, emisijas dala ar paplašinātās braukšanas dalītāju, kas noteikts III pielikumā.
Verificējot atbilstību izplūdes emisiju robežvērtībām, ja testēšanu vienlaicīgi veic tikai viena veida paplašinātos braukšanas apstākļos, emisijas dala ar paplašinātās braukšanas dalītāju, kas noteikts III pielikumā.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – 2. daļa
Emisijas piesārņojuma kontroles sistēmu reģenerācijas laikā iekļauj kā vidējo svērto vērtību, pamatojoties uz reģenerācijas notikumu biežumu un ilgumu.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Ražotāji projektē un izgatavo sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, tostarp motorus, vilces akumulatoru baterijas, bremžu sistēmas un piesārņojuma kontroles maiņas sistēmas tā, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp ievērojot I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības.
4.  Ražotāji projektē un izgatavo sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, tostarp motorus, vilces akumulatoru baterijas, bremžu sistēmas un piesārņojuma kontroles maiņas sistēmas tā, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp III pielikumā paredzētajos testēšanas apstākļos ievērojot I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
(a)  OBD sistēmām, kuras, lai atvieglotu remontēšanu, spēj atklāt tādus darbības traucējumus sistēmās, kas izraisa emisijas pārsniegšanu;
(a)  OBD sistēmām, kuras, lai atvieglotu remontēšanu, var atklāt tādus darbības traucējumus sistēmās, kas izraisa izplūdes emisiju robežvērtību pārsniegumus vai citu sastāvdaļu darbības traucējumus;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 6. punkts – b apakšpunkts
(b)  OBM sistēmām, kas spēj atklāt emisijas, kuras darbības traucējumu, pastiprināta nodiluma vai citu situāciju rezultātā pārsniedz emisiju robežvērtības;
(b)  OBM sistēmām, kas OBM mērījumu pielaides robežās vai bezemisiju režīmā spēj atklāt emisijas, kuras darbības traucējumu, pastiprināta nodiluma vai citu situāciju rezultātā pārsniedz emisiju robežvērtības;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 6. punkts – d apakšpunkts
(d)  vilces akumulatoru baterijas un emisiju sistēmu SOH monitoriem;
(d)  vilces akumulatoru baterijas SOH monitoriem;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 6. punkts – e apakšpunkts
(e)  sistēmām vadītāja brīdināšanai par emisiju pārsniegšanu;
(e)  sistēmām vadītāja brīdināšanai par izplūdes emisiju pārsniegšanu;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 6. punkts – g apakšpunkts
(g)  ierīcēm, ar kurām, izmantojot bezvadu pārraidi, paziņo transportlīdzekļa ģenerētos datus, ko izmanto, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un OBFCM datus periodisko tehnisko apskašu un tehnisko pārbaužu uz ceļiem vajadzībām un saziņai ar uzlādes infrastruktūru un stacionārām energosistēmām, kas spēj atbalstīt viedas un divvirzienu uzlādes funkcijas.
(g)  ierīcēm, ar kurām, izmantojot bezvadu pārraidi, paziņo transportlīdzekļa ģenerētos datus kopā ar apstiprinājuma numuru un tipa apstiprinājuma variantu, ko izmanto, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un OBFCM datus periodisko tehnisko apskašu un tehnisko pārbaužu uz ceļiem vajadzībām un saziņai ar uzlādes infrastruktūru un stacionārām energosistēmām, kas spēj atbalstīt viedas un divvirzienu uzlādes funkcijas, kā arī lai transportlīdzekļa lietotājam sniegtu trešo pušu pakalpojumus nolūkā uzlabot transportlīdzekļa ekspluatāciju, samazināt enerģijas patēriņu un emisijas vai pagarināt izmantotās akumulatora baterijas darbības laiku.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 7. punkts – d apakšpunkts
(d)  odometru un
(d)  odometru,
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 7. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)   elektromotoru un saistītajiem vadības blokiem;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 7. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
(eb)   transportlīdzekļa drošības sistēmām.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 8. punkts
8.  Ražotājs novērš iespēju izmantot 7. punktā minētās ievainojamības. Ja tiek konstatēta šāda ievainojamība, ražotājs to novērš, atjauninot programmatūru vai izmantojot jebkādus citus piemērotus līdzekļus.
8.  Ražotājs, cik vien maksimāli iespējams un pamatojoties uz labākajām pieejamajām zināšanām tipa apstiprināšanas laikā, novērš iespēju izmantot 7. punktā minētās ievainojamības. Ja tiek konstatēta šāda ievainojamība, ražotājs, ņemot vērā tehnoloģiju iespējas, veic visus iespējamos pasākumus, lai to novērstu, atjauninot programmatūru vai izmantojot jebkādus citus piemērotus līdzekļus.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
4. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a   Ražotāji nodrošina neatkarīgiem uzņēmējiem piekļuvi informācijai, rīkiem un procesiem, kas ir vajadzīgi, lai izstrādātu saderīgas pēcpārdošanas rezerves daļas, kuras atbilst ražotāja tehniskajām prasībām, un spēju minētās daļas, ievērojot ražotāja īstenotos pasākumus nesankcionētu manipulāciju nepieļaušanai, uzstādīt transportlīdzeklī un aktivēt, tostarp ar OBM saistītas sastāvdaļas.
Ja transportlīdzekļa ražotājs, pamatojoties uz nesankcionētu manipulāciju nepieļaušanu, nolemj nesniegt piekļuvi neatkarīgiem uzņēmējiem būtiskai informācijai, rīkiem un procesiem, tas pierāda, ka attiecīgās informācijas, rīku un procesu nenodrošināšana ir samērīgs veids, kā novērst attiecīgās nesankcionētās manipulācijas. Tādējādi tie īpaši izvērtē, vai nepietiktu noteikt mazāk ierobežojošus pasākumus.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
4. pants – 10. punkts
10.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par procedūrām, testiem un metodikām, kas izmantojamas, lai verificētu atbilstību 1.–9. punktā noteiktajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.   Ražotāji drīkst piešķirt sevis ražotajiem transportlīdzekļiem apzīmējumu “Euro 7+ transportlīdzeklis”, ja šie transportlīdzekļi atbilst šādām prasībām:
svītrots
(a)   ICEV un NOVC-HEV – deklarējot atbilstību vismaz par 20 % zemākām emisiju robežvērtībām nekā tās, kas attiecībā uz gāzveida piesārņotājiem noteiktas I pielikumā, un par vienu kārtu zemākām emisiju robežvērtībām daļiņu skaita emisijām;
(b)   OVC-HEV – deklarējot atbilstību vismaz par 20 % zemākām emisiju robežvērtībām nekā tās, kas attiecībā uz gāzveida piesārņotājiem noteiktas I pielikumā, atbilstību par vienu kārtu zemākām emisiju robežvērtībām daļiņu skaita emisijām un atbilstību tādai akumulatoru baterijas ilgizturībai, kas ir par vismaz 10 procentpunktiem augstāka nekā II pielikumā noteiktās prasības;
(c)   PEV – deklarējot akumulatoru baterijas ilgizturību, kas ir vismaz par 10 procentpunktiem augstāka nekā II pielikumā noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.   Šo transportlīdzekļu atbilstību 1. punkta prasībām pārbauda, salīdzinot ar deklarētajām vērtībām.
svītrots
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.   Ražotāji drīkst transportlīdzekļiem piešķirt apzīmējumu “Euro 7A transportlīdzeklis”, ja šie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar adaptīvām kontroles funkcijām. Adaptīvo kontroles funkciju izmantošanu tipa apstiprinātājām iestādēm pierāda tipa apstiprināšanas laikā un verificē transportlīdzekļa kalpošanas laikā, kā noteikts IV pielikuma 1. tabulā.
svītrots
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.   Ražotāji drīkst transportlīdzekļiem piešķirt apzīmējumu “Euro 7G transportlīdzeklis”, ja šie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar iekšdedzes motoriem ar ģeozonēšanas tehnoloģijām. Ražotājs šajos transportlīdzekļos uzstāda vadītāja brīdināšanas sistēmu, lai informētu lietotāju, kad vilces akumulatoru baterijas ir gandrīz tukšas, un, ja tas netiek uzlādēts, apturētu transportlīdzekli 5 km laikā pēc pirmā brīdinājuma, kad tas ir bezemisiju režīmā. Šādu ģeozonēšanas tehnoloģiju izmantošanu drīkst verificēt visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā.
svītrots
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
5. pants – 5. punkts
5.   Ražotāji drīkst izgatavot transportlīdzekļus, kuros apvienoti divi vai vairāki 1., 2. vai 3. punktā minētie raksturlielumi, un apzīmēt tos, izmantojot simbolu un burtu kombināciju, piemēram, “Euro 7+A”, “Euro 7+G”, “Euro 7+AG” vai “Euro 7AG” transportlīdzekļi.
svītrots
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
5. pants – 6. punkts
6.   Pēc ražotāja pieprasījuma N2 kategorijas transportlīdzekļiem ar maksimālo masu no 3,5 līdz 4,0 tonnām, kuru pamatā ir N1 kategorijas transportlīdzekļu tips, tipa apstiprinātāja iestāde drīkst piešķirt emisiju tipa apstiprinājumu kā N1 kategorijas transportlīdzekļa tipam. Šādus transportlīdzekļus apzīmē kā “Euro 7ext transportlīdzeklis”.
svītrots
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
5. pants – 7. punkts
7.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par procedūrām, testiem un metodikām, kas izmantojamas, lai verificētu atbilstību 1.–6. punktā noteiktajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Ražotāji nodrošina, ka šajos transportlīdzekļos uzstādītās OBFCM, OBD un OBM ierīces un pasākumi nesankcionētu manipulāciju nepieļaušanai atbilst šās regulas noteikumiem, kamēr vien transportlīdzeklis tiek ekspluatēts.
3.  Ražotāji nodrošina, ka šajos transportlīdzekļos uzstādīto OBFCM, OBD un OBM ierīču uzbūve un funkcionalitāte un pasākumi nesankcionētu manipulāciju nepieļaušanai atbilst šīs regulas noteikumiem un tās netiek dezaktivētas, kamēr vien transportlīdzeklis tiek ekspluatēts.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
4.  Prasības, kas minētas 1.–3. punktā, piemēro transportlīdzekļiem, kuru darbināšanai izmanto visu veidu degvielas un visu veidu enerģijas avotus. Tādas pašas prasības piemēro arī visām atsevišķajām tehniskajām vienībām un sastāvdaļām, kas paredzētas šādiem transportlīdzekļiem.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
6. pants – 6. punkts – ievaddaļa
6.  OBM sistēmas, ko ražotājs uzstāda šajos transportlīdzekļos, spēj veikt visu turpmāk minēto:
6.  OBM sistēmas, ko ražotājs uzstāda šajos transportlīdzekļos, spēj:
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
6. pants – 6. punkts – b apakšpunkts
(b)  paziņot datus par transportlīdzekļa emisiju rādītājiem, tostarp piesārņotāju sensoru un izplūdes plūsmas datus, izmantojot OBD pieslēgvietu un bezvadu pārraidi, tostarp tehnisko apskašu un tehnisko pārbaužu uz ceļiem vajadzībām55, 56;
(b)  paziņot datus par transportlīdzekļa izplūdes emisiju rādītājiem, tostarp piesārņotāju sensoru un izplūdes plūsmas datus, izmantojot OBD pieslēgvietu un bezvadu pārraidi, tostarp tehnisko apskašu un tehnisko pārbaužu uz ceļiem vajadzībām55,56, vai lai atklātu nesankcionētas manipulācijas un sniegtu trešo personu pakalpojumus, kas palīdz transportlīdzekļa lietotājam samazināt ekspluatācijas posma emisijas;
_________________
_________________
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/47/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 134. lpp.).
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/47/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 134. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 129. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 129. lpp.).
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
6. pants – 6. punkts – c apakšpunkts
(c)  rosināt transportlīdzekļa remontu, kad vadītāja brīdināšanas sistēma ziņo par ievērojami pārsniegtām emisijām.
(c)  aicināt veikt transportlīdzekļa remontu, kad vadītāja brīdināšanas sistēma ziņo par ievērojami pārsniegtām emisijām.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
6. pants – 7. punkts
7.  OBFCM ierīces, ko ražotājs uzstāda šajos transportlīdzekļos, spēj paziņot reģistrētos transportlīdzekļa datus, izmantojot OBD pieslēgvietu un bezvadu pārraidi.
7.  OBFCM ierīces, ko ražotājs uzstāda šajos transportlīdzekļos, spēj paziņot visus likumīgi pieprasītos relevantos reģistrētos transportlīdzekļa datus, izmantojot OBD pieslēgvietu un bezvadu pārraidi, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 noteikumus.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
6. pants – 8. punkts
8.  Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu risku vai neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, ražotāji nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp, pēc vajadzības, minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību remontu vai modificēšanu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Ražotāji vai jebkurš cits ekonomikas dalībnieks tos attiecīgi izņem no tirgus vai atsauc. Ražotājs par neatbilstību nekavējoties informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, un sniedz attiecīgu detalizētu informāciju.
8.  Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu risku vai neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, ražotāji veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp, pēc vajadzības, minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību remontu vai modificēšanu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Ražotāji vai jebkurš cits ekonomikas dalībnieks tos attiecīgi izņem no tirgus vai atsauc. Ražotāji par neatbilstību nekavējoties informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, un Komisiju un sniedz attiecīgu detalizētu informāciju.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
6. pants – 9. punkts
9.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par prasībām, testiem, metodēm un korektīviem pasākumiem, kas saistīti ar 1.–8. punktā minētajiem pienākumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Ražotājs iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei parakstītu atbilstības deklarāciju attiecībā uz prasībām par RDE, CO2 apkārtējās vides temperatūras korekciju, OBD, OBM, emisijām un akumulatoru baterijas ilgizturību, nepārtrauktu vai periodisku reģenerāciju, nesankcionētu manipulāciju nepieļaušanu un kartera prasībām, kā noteikts V pielikumā. Ražotājs iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei parakstītu atbilstības deklarāciju par adaptīvās kontroles ierīču un ģeozonēšanas opciju izmantošanu, ja ražotājs izvēlas šīs opcijas.
2.  Ražotājs iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei parakstītu atbilstības deklarāciju attiecībā uz prasībām par RDE, CO2 apkārtējās vides temperatūras korekciju, OBD, OBM, emisijām un akumulatoru baterijas ilgizturību, nepārtrauktu vai periodisku reģenerāciju, nesankcionētu manipulāciju nepieļaušanu un kartera prasībām, kā noteikts V pielikumā.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  Ražotāji katram transportlīdzeklim izsniedz transportlīdzekļa vides pasi (EVP) un kopā ar transportlīdzekli izsniedz šo pasi transportlīdzekļa pircējam, izgūstot attiecīgos datus no tādiem avotiem kā atbilstības sertifikāts un tipa apstiprinājuma dokumentācija. Ražotājs nodrošina, ka EVP dati ir pieejami attēlošanai transportlīdzekļa elektroniskajās sistēmās un ka tos var pārraidīt no transportlīdzekļa saņēmējam ārpus transportlīdzekļa.
4.  Ražotāji katram transportlīdzeklim izsniedz transportlīdzekļa vides pasi (EVP), kas ir jānodod pārdošanas vietā kopā ar transportlīdzekli, un izsniedz šo pasi transportlīdzekļa pircējam, izgūstot attiecīgos datus no tādiem avotiem kā atbilstības sertifikāts un tipa apstiprinājuma dokumentācija. Ražotājs nodrošina, ka EVP dati ir pieejami attēlošanai transportlīdzekļa elektroniskajās sistēmās un ka tos var pārraidīt no transportlīdzekļa šo datu saņēmējam ārpus transportlīdzekļa.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
7. pants – 5. punkts
5.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka, kā veicama testēšana un atbilstības verifikācijas, kā arī procedūras, kas saistītas ar emisiju tipa apstiprināšanu, ražošanas atbilstību, atbilstību ekspluatācijā, atbilstības deklarāciju un EVP saskaņā ar 1.–4. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
5.  Ražotāji pēc ekspluatācijas atbilstības pārbaudēm izdod atjauninātu EVP, norādot atjauninātas vērtības šīs regulas 3. panta 71) punktā minētajai informācijai. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/858 un Direktīvu 2014/45/ES ražotāji ļauj kompetentajām iestādēm un testēšanas centriem atjaunināt EVP ar precīziem datiem no transportlīdzekļa OBD pieslēgvietas un OBFCM ierīces.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa riepu nodilumu
Pēc attiecīgo vienoto noteikumu publicēšanas ANO WP.29 Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot nodiluma emisiju mērīšanas metodes un robežvērtības katrai riepu kategorijai tipa apstiprināšanas nolūkā, atsaucoties uz vienotajiem noteikumiem un atkāpēm, kas jānosaka ANO WP.29 attiecībā uz riepu apstiprināšanu saistībā ar riepu nodiluma emisiju tipa apstiprinājumu.
Ja ANO WP.29 līdz 2026. gada 30. jūnijam attiecībā uz C1 klases riepām un līdz 2035. gada 31. decembrim C2 un C3 klases riepām nav noteikti vienoti noteikumi, Komisija veic pārskatīšanu un vajadzības gadījumā izstrādā riepu nodiluma mērīšanas metodi un nosaka riepu nodiluma robežvērtības, pamatojoties uz citām mūsdienīgām metodēm. Pēc minētās pārskatīšanas un vajadzības gadījumā Komisija līdz 2026. gada 30. oktobrim saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka šādas metodes un nodiluma emisijas robežvērtības katrai riepu kategorijai.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
8. pants – virsraksts
Īpaši noteikumi maza apjoma ražotājiem
Īpaši noteikumi maza un ultramaza apjoma ražotājiem
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Attiecībā uz piesārņotāju emisijām maza apjoma ražotāji V pielikuma 1., 3., 5., 7. un 9. tabulā noteiktos testus drīkst aizstāt ar atbilstības deklarācijām. Drīkst testēt maza apjoma ražotāju izgatavotu un tirgū laistu transportlīdzekļu atbilstību ekspluatācijā un veikt tirgus uzraudzību saskaņā ar V pielikuma 2., 4., 6., 8. un 10. tabulu. V pielikumā noteiktie ražošanas atbilstības testi nav nepieciešami. Regulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu maza apjoma ražotājiem nepiemēro.
1.  Attiecībā uz piesārņotāju emisijām maza un ultramaza apjoma ražotāji V pielikuma 1., 3., 5., 7. un 9. tabulā noteiktos testus drīkst aizstāt ar atbilstības deklarācijām. Drīkst testēt maza apjoma ražotāju izgatavotu un tirgū laistu transportlīdzekļu atbilstību ekspluatācijā un veikt tirgus uzraudzību saskaņā ar V pielikuma 2., 4., 6., 8. un 10. tabulu. V pielikumā noteiktie ražošanas atbilstības testi nav nepieciešami. Regulas 4. panta 6. punkta b) apakšpunktu maza un ultramaza apjoma ražotājiem nepiemēro.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Atbilstības ekspluatācijā un tirgus uzraudzības vajadzībām ultramazu apjomu ražotāji ievēro I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības laboratorijas testos, kuru pamatā ir nejauši izraudzīti braukšanas cikli reālos apstākļos.
2.  Atbilstības ekspluatācijā un tirgus uzraudzības vajadzībām ultramazu apjomu ražotāji ievēro I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības laboratorijas testos, kuru pamatā ir statistiski relevanti braukšanas cikli reālos apstākļos.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
9. pants – virsraksts
Īpaši noteikumi vairākos posmos apstiprinātiem transportlīdzekļiem
Īpaši noteikumi vairākposmu transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Vairākposmu tipa apstiprināšanā otrā vai sekojošo posmu ražotāji ir atbildīgi par emisiju tipa apstiprināšanu, ja tie pārveido kādu transportlīdzekļa daļu, kas saskaņā ar iepriekšējā posma ražotāju sniegtajiem datiem varētu ietekmēt emisijas vai akumulatoru baterijas ilgizturību.
1.  Vairākposmu tipa apstiprināšanas transportlīdzekļiem piemēro V pielikuma 3., 4. un 5. tabulā izklāstītos īpašos noteikumus.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka administratīvās prasības un datus, kas iepriekšējā posma ražotājiem jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, un procedūras šādu transportlīdzekļu CO2 emisiju noteikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Valstu apstiprinātājas iestādes ievieš pasākumus, lai piešķirtu emisiju tipa apstiprinājumus transportlīdzekļu tipiem, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un veiktu testus, pārbaudes un inspekcijas nolūkā verificēt, vai ražotāji ievēro ražošanas atbilstības un atbilstības ekspluatācijā prasības saskaņā ar V pielikumu.
1.  Valstu apstiprinātājas iestādes ievieš pasākumus, lai piešķirtu emisiju tipa apstiprinājumus transportlīdzekļu tipiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un veiktu testus, pārbaudes un inspekcijas nolūkā verificēt, vai ražotāji ievēro ražošanas atbilstības un atbilstības ekspluatācijā prasības saskaņā ar V pielikumu.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
10. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Veicot testus, pārbaudes un inspekcijas, valsts iestādes un testēšanas centri atjaunina transportlīdzekļa vides pasi (EVP) ar aktuālajām vērtībām attiecībā uz šīs regulas 3. panta 71) punktā minēto informāciju.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
10. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   No dienas, kad ir pagājuši 24 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro aktu stāšanās spēkā, un saskaņā ar sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemērojamajiem īpašajiem noteikumiem valstu apstiprinātājas iestādes, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar CO2 un piesārņotāju emisijām, degvielas un enerģijas patēriņu vai akumulatoru bateriju ilgizturību, jaunu tādu M1, N1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā, kas neatbilst šai regulai, nepiešķir ES emisiju tipa apstiprinājumu vai valsts emisiju tipa apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts
4.  No 2025. gada 1. jūlija valstu iestādes jaunu tādu M1, N1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā, kuri neatbilst šai regulai, uzskata to atbilstības sertifikātus par vairs nederīgiem reģistrācijas vajadzībām un, pamatojot to ar CO2 un piesārņotāju emisijām, degvielas un enerģijas patēriņu vai akumulatoru baterijas ilgizturību, aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.
4.  No dienas, kad ir pagājuši 36 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, un saskaņā ar sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemērojamiem īpašajiem noteikumiem valstu iestādes jaunu tādu M1, N1 kategorijas transportlīdzekļu, kuri neatbilst šai regulai, atbilstības sertifikātus uzskata par vairs nederīgiem reģistrācijas vajadzībām un, pamatojot to ar CO2 un piesārņotāju emisijām, degvielas un enerģijas patēriņu vai akumulatoru baterijas ilgizturību, aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
10. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   No dienas, kad ir pagājuši 48 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, un saskaņā ar sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemērojamiem īpašajiem noteikumiem valstu apstiprināšanas iestādes, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar CO2 un piesārņotāju emisijām, degvielas un enerģijas patēriņu, energoefektivitāti vai akumulatoru bateriju ilgizturību, jaunu tādu M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļu un jaunu O3, O4 piekabju gadījumā, kas neatbilst šai regulai, nepiešķir ES emisiju tipa apstiprinājumu vai valsts emisiju tipa apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
10. pants – 5. punkts
5.  No 2027. gada 1. jūlija valstu iestādes jaunu tādu M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļu un jaunu tādu O3, O4 kategorijas piekabju gadījumā, kas neatbilst šai regulai, uzskata to atbilstības sertifikātus par vairs nederīgiem reģistrācijas vajadzībām un, pamatojot to ar CO2 un piesārņotāju emisijām, degvielas un enerģijas patēriņu, energoefektivitāti vai akumulatoru baterijas ilgizturību, aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.
5.  No dienas, kad ir pagājuši 60 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, un saskaņā ar sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemērojamiem īpašajiem noteikumiem valstu iestādes jaunu tādu M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļu un jaunu tādu O3, O4 kategorijas piekabju gadījumā, kas neatbilst šai regulai, uzskata to atbilstības sertifikātus par vairs nederīgiem reģistrācijas vajadzībām un, pamatojot to ar CO2 un piesārņotāju emisijām, degvielas un enerģijas patēriņu, energoefektivitāti vai akumulatoru baterijas ilgizturību, aizliedz šādu motoru, transportlīdzekļu vai piekabju reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
10. pants – 8. punkts
8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka administratīvos un tehniskos elementus, kas vajadzīgi, lai veiktu testus, pārbaudes un inspekcijas nolūkā verificēt atbilstību 1. punktam, kā arī tehniskos elementus, kas vajadzīgi tirgus uzraudzības pārbaudēm saskaņā ar 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  No 2025. gada 1. jūlija ir aizliegts pārdot vai uzstādīt tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts uzstādīt saskaņā ar šo regulu apstiprinātā M1, N1 kategorijas transportlīdzeklī, ja attiecīgās sistēmas, sastāvdaļas vai tehniskās vienības tips nav apstiprināts saskaņā ar šo regulu.
1.  No dienas, kad ir pagājuši 24 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, ir aizliegts pārdot vai uzstādīt tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts uzstādīt saskaņā ar šo regulu apstiprinātā M1, N1 kategorijas transportlīdzeklī, ja attiecīgās sistēmas, sastāvdaļas vai tehniskās vienības tips nav apstiprināts saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  No 2027. gada 1. jūlija ir aizliegts pārdot vai uzstādīt tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts uzstādīt saskaņā ar šo regulu apstiprinātā M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzeklī, ja attiecīgās sistēmas, sastāvdaļas vai tehniskās vienības tips nav apstiprināts saskaņā ar šo regulu.
2.  No dienas, kad ir pagājuši 48 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, ir aizliegts pārdot vai uzstādīt tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts uzstādīt saskaņā ar šo regulu apstiprinātā M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzeklī un O3, O4 piekabei, ja attiecīgās sistēmas, sastāvdaļas vai tehniskās vienības tips nav apstiprināts saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
11. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   No dienas, kad ir pagājuši 12 mēneši pēc tam, kad pieņemts deleģētais akts par C1 klases riepu tipa apstiprinājumu attiecībā uz nodiluma emisiju robežvērtībām saskaņā ar 7.a pantu, valstu iestādes piešķir sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz jauniem riepu tipiem tikai tad, ja tā atbilst šai regulai, un atsakās piešķirt sastāvdaļas/atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz jauniem riepu tipiem, kas neatbilst šīs regulas prasībām.
No dienas, kad ir pagājuši 36 mēneši pēc tam, kad pieņemts deleģētais akts par C1 klases riepu tipa apstiprinājumu attiecībā uz riepu nodiluma emisijām saskaņā ar 7.a pantu, valstu iestādes atsakās piešķirt tipa apstiprinājumu vai tipa apstiprinājumu jaunām C1 klases riepām, kas neatbilst šai regulai. C1 klases riepas, kas ražotas pirms šajā daļā noteiktā spēkā stāšanās brīža un kas neatbilst šīs regulas prasībām un tās īstenošanas pasākumiem, drīkst turpināt tirgot ne ilgāk kā 30 mēnešus.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Nesankcionētas manipulācijas, kuru rezultātā emisijas pārsniedz 1. pielikumā noteiktās robežvērtības, noved pie tā, ka transportlīdzekli vairs neuzskata par atbilstošu šai regulai.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)
Neatbilstība, pie kā noved nesankcionētas manipulācijas, nozīmē, ka valstu kompetentās iestādes pieņem atbilstīgus korektīvus pasākumus, tostarp atsaukšanu, un iedarbīgas, samērīgas un atturošas finansiālas sankcijas.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Valsts iestādes ekspluatācijas atbilstības vai tirgus uzraudzības pārbaužu laikā verificē, vai transportlīdzekļu ražotāji ir pareizi uzstādījuši sistēmas vadītāja brīdināšanai par emisiju pārsniegšanu, sistēmas vadītāja brīdināšanai par reaģenta zemu līmeni un vai ar transportlīdzekļiem var veikt nesankcionētas manipulācijas.
2.  Valsts iestādes ekspluatācijas atbilstības vai tirgus uzraudzības pārbaužu laikā verificē izmantotā reaģenta kvalitāti un to, vai transportlīdzekļu ražotāji ir pareizi uzstādījuši sistēmas vadītāja brīdināšanai par emisiju pārsniegšanu, sistēmas vadītāja brīdināšanai par reaģenta zemu līmeni un vai ar transportlīdzekļiem var veikt nesankcionētas manipulācijas.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Komisija vai trešās personas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 9. pantu un 13. panta 10. punktu drīkst veikt V pielikuma 2., 4., 6., 8. un 10. tabulā noteiktās atbilstības ekspluatācijā un tirgus uzraudzības pārbaudes, lai verificētu transportlīdzekļu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šai regulai.
1.  Komisija vai trešās personas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 9. pantu un 13. panta 10. punktu veic V pielikuma 2., 4., 6., 8. un 10. tabulā noteiktās atbilstības ekspluatācijā un tirgus uzraudzības pārbaudes, lai verificētu transportlīdzekļu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šai regulai.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Komisija pastāvīgi uzrauga situāciju Savienības līmenī, lai konstatētu apiešanu un neatbilstību. Ja tiek konstatēti atbilstības pārkāpumi, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu, lai pievērstos šādas neatbilstības riskiem un novērstu tos.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Testus, lai pierādītu atbilstību 4. panta prasībām, piemēro ražotāji un valstu iestādes, kā norādīts V pielikumā. Testus, lai pierādītu atbilstību 4. panta prasībām drīkst piemērot Komisija un trešās puses, kā norādīts V pielikumā.
2.  Testus, lai pierādītu atbilstību šīs regulas prasībām, piemēro ražotāji un valstu iestādes, kā norādīts V pielikumā. Testus, lai pierādītu atbilstību šīs regulas prasībām drīkst piemērot arī Komisija un trešās puses, kā norādīts V pielikumā.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz visiem emisiju tipa apstiprināšanas posmiem, tostarp ražošanas atbilstību, atbilstību ekspluatācijā un tirgus uzraudzību, nosakot emisiju tipa apstiprināšanas procedūras un testus, testēšanas metodiku, administratīvos noteikumus, emisiju tipa apstiprinājumu grozīšanu un paplašināšanu, piekļuvi datiem, dokumentācijas prasības un veidnes attiecībā uz visu turpmāk minēto:
3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz visiem emisiju tipa apstiprināšanas posmiem, tostarp ražošanas atbilstību, atbilstību ekspluatācijā un tirgus uzraudzību, nosakot administratīvos noteikumus, emisiju tipa apstiprinājumu grozīšanu un paplašināšanu, piekļuvi datiem, dokumentācijas prasības un veidnes attiecībā uz visu turpmāk minēto:
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)   sistēma vadītāja brīdināšanai par emisiju pārsniegšanu;
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)   sistēma vadītāja brīdināšanai par zemu reaģenta līmeni;
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
(e)  nesankcionētu manipulāciju novēršanas, drošības un kiberdrošības sistēmas;
(e)  nesankcionētu manipulāciju novēršanas sistēmas, ievērojot pēcpārdošanas prasības un nodrošinot neatkarīgiem uzņēmējiem visu to informāciju, rīkus un procesus, kas vajadzīgi rezerves daļu izstrādei un uzstādīšanai, kā arī drošības un kiberdrošības sistēmas;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – g apakšpunkts
(g)  bremžu sistēmu tipi un to maiņas daļas;
(g)  bremžu sistēmu tipi un to rezerves daļas attiecībā uz daļiņu emisijām visām transportlīdzekļu kategorijām, ņemot vērā arī citas transportlīdzekļa sistēmas, kas piedalās tā bremzēšanā;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(ga)   bremžu sistēmu tipi un to rezerves daļas, kas jāmodernizē transportlīdzekļos, kuri jau ir laisti tirgū, lai ievērojami samazinātu bremžu emisijas;
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
14. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu attiecībā uz procedūrām un testiem emisiju tipa apstiprināšanai un testēšanas metodiku visiem emisiju tipa apstiprināšanas posmiem, tostarp par atbilstību ekspluatācijā, ražošanas atbilstību un tirgus uzraudzību, attiecībā uz visiem turpmāk minētajiem:
(a)   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu tipi;
(b)   M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu tipi;
(c)   M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļos izmantotie motori;
(d)   OBM/OBD sistēmas;
(da)   sistēma vadītāja brīdināšanai par emisiju pārsniegšanu;
(db)   sistēma vadītāja brīdināšanai par zemu reaģenta līmeni;
(e)   nesankcionētu manipulāciju novēršanas sistēmas, ņemot vērā pēcpārdošanas prasības un visas tās informācijas, rīku un procesu nodrošināšanu neatkarīgiem uzņēmējiem, kas vajadzīga rezerves daļu izstrādei un uzstādīšanai, kā arī drošības un kiberdrošības sistēmas;
(f)   piesārņojuma kontroles rezerves sistēmu tipi un to daļas;
(g)   bremžu sistēmu tipi un to rezerves daļas;
(ga)   bremžu sistēmu tipi un to rezerves daļas, kas jāmodernizē transportlīdzekļos, kuri jau ir laisti tirgū, lai ievērojami samazinātu bremžu emisijas;
(h)   riepu tipi attiecībā uz riepu nodilumu;
(i)   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu tipi;
(j)   CO2, degvielas un enerģijas patēriņš, elektriskā sniedzamība un motora jaudas noteikšana M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un noteikumi par OBFCM;
(k)   CO2, degvielas un enerģijas patēriņš, bezemisiju sniedzamība, elektriskā sniedzamība un motora jaudas noteikšana M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, O3 un O4 kategorijas piekabju energoefektivitāte un noteikumi par OBFCM.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz visiem emisiju tipa apstiprināšanas posmiem, tostarp par atbilstību ekspluatācijā, ražošanas atbilstību un tirgus uzraudzību, lai noteiktu:
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz visiem emisiju tipa apstiprināšanas posmiem, tostarp par atbilstību ekspluatācijā, ražošanas atbilstību un tirgus uzraudzību, lai noteiktu:
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   metodes M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem piemērojamo hibrīdtehnoloģiju tipa apstiprināšanai;
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts
(g)  metodes bremžu daļiņu emisiju mērīšanai, tostarp metodes attiecībā uz HDV, bremžu daļiņu emisijām reālos braukšanas apstākļos un reģeneratīvo bremzēšanu;
(g)  metodes bremžu daļiņu emisiju mērīšanai, tostarp metodes attiecībā uz M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļiem, bremžu daļiņu emisijām reālos braukšanas apstākļos un reģeneratīvo bremzēšanu;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – j apakšpunkts
(j)  OBFCM ierīces, OBD un OBM sistēmas, tostarp atbilstības robežvērtības, veiktspējas prasības un testus, metodes sensoru veiktspējas nodrošināšanai un šo ierīču un sistēmu reģistrēto datu bezvadu pārraidei;
(j)  OBFCM ierīču un OBD un OBM sistēmu raksturlielumus un veiktspēju, tostarp atbilstības robežvērtības, veiktspējas prasības un testus, metodes sensoru veiktspējas nodrošināšanai un šo ierīču un sistēmu reģistrēto datu bezvadu pārraidei;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – l apakšpunkts
(l)  metodes piesārņojuma kontroles oriģinālo un maiņas sistēmu pareizas darbības, efektivitātes, reģenerācijas un ilgizturības novērtēšanai;
(l)  metodes un prasības piesārņojuma kontroles oriģinālo un rezerves sistēmu pareizas darbības, efektivitātes, reģenerācijas un ilgizturības un reaģentu kvalitātes novērtēšanai;
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – o apakšpunkts
(o)  metodes, lai novērtētu to transportlīdzekļu tipu pareizu funkcionēšanu, kas apstiprināti ar 5. pantā noteiktajiem apzīmējumiem;
(o)  metodes transportlīdzekļu tipu pareizas funkcionēšanas novērtēšanai;
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – p apakšpunkts
(p)  9. panta 1. punkta noteikumu ievērošanas pārbaudes un vairākos posmos apstiprinātu transportlīdzekļu testēšanas procedūras;
(p)  pārbaudes par atbilstību vairākos posmos apstiprinātu transportlīdzekļu testēšanas procedūrām;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – s apakšpunkts
(s)  metodes manipulācijas ierīču un izslēgšanas stratēģiju neesības noteikšanai;
(s)  metodes manipulācijas ierīču un izslēgšanas stratēģiju neesības noteikšanai un tam, kā šajā regulā pārņemt prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā un Regulas (ES) 2017/1151 5. panta 11. punktā un piemērojamas M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, un prasības, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 49 6. pārskatītās versijas 10. pielikuma 5.1.2. punktā un piemērojamas M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – t apakšpunkts
(t)   metodes riepu nodiluma mērīšanai;
svītrots
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – v apakšpunkts
(v)  administratīvās prasības un emisiju tipa apstiprināšanas dokumentāciju;
(v)  administratīvās prasības un dokumentāciju emisiju tipa apstiprināšanai un atbilstības testu, pārbaužu un inspekciju veikšanai;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 1. daļa – w apakšpunkts
(w)  attiecīgā gadījumā — ziņošanas pienākumus.
(w)  attiecīgā gadījumā — formātu un datu ziņošanas pienākumus;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – 2. daļa
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
5.   Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
Šā panta 3. punkta a) līdz f) apakšpunktā un i) līdz k) apakšpunktā minētos īstenošanas aktus un 3.a punkta a) līdz f) apakšpunktā un i) līdz k) apakšpunktā un 4. punkta a) līdz f) apakšpunktā un j) līdz w) apakšpunktā minētos deleģētos aktus pieņem ne vēlāk kā ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
Šā panta 3. punkta g) un h) apakšpunktā minētos īstenošanas aktus un 3.a punkta g) un h) apakšpunktā un 4. punkta g) līdz i) apakšpunktā minētos deleģētos aktus pieņem bez liekas kavēšanās pēc attiecīgo ANO WP.29 vienoto noteikumu publicēšanas.
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu:
1.  Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai šo regulu grozītu šādi:
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  III pielikumu attiecībā uz testa nosacījumiem M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” transportlīdzekļus;
(a)  III pielikuma 2. tabulu attiecībā uz testa nosacījumiem M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” transportlīdzekļus;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  III pielikumu attiecībā uz testa nosacījumiem, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” bremzes vai riepas;
(b)  III pielikuma 4. un 5. tabulu attiecībā uz testa nosacījumiem, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” bremzes vai riepas;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)   5. pantu, ieviešot opcijas un apzīmējumus, kuru pamatā ir inovatīvas tehnoloģijas ražotājiem.
svītrots
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   vajadzības gadījumā nosakot riepu tipiem nodiluma robežvērtības I pielikumā, ja ANO WP.29 līdz 7.a pantā noteiktajam attiecīgajam termiņam nav noteikti vienoti noteikumi;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  nosakot ilgizturības reizinātājus IV pielikumā, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļus un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto ziņojumu par lielas noslodzes transportlīdzekļu ilgizturību;
(d)  nosakot ilgizturības reizinātājus IV pielikumā, pamatojoties uz datiem, kas savākti, testējot “Euro 7” M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļus, un secinājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtā ziņojumā, kurā tiek izvērtēta lielas noslodzes transportlīdzekļu ilgizturība attiecībā uz emisijām;
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  formulējot definīcijas un īpašus noteikumus M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļu maza apjoma ražotājiem saskaņā ar šās regulas 3. pantu un 8. pantu.
(e)  formulējot īpašus noteikumus M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļu maza apjoma ražotājiem saskaņā ar šīs regulas 3. un 8. pantu.
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisija pieņem a) līdz c) apakšpunktā minētos deleģētos aktus bez liekas kavēšanās pēc attiecīgo ANO WP.29 vienoto noteikumu publicēšanas. Ja ANO WP.29 līdz 2026. gada 30. jūnijam C1 klases riepām un līdz 2035. gada 31. decembrim C2 un C3 klases riepām nav noteikti vienoti noteikumi, piemēro šīs regulas 7.a pantu.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ..... [PB: ierakstīt datumu — šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
2.  Pilnvaras pieņemt 14. panta 3.a un 4. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [PB: ierakstīt datumu — šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 3.a un 4. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 14panta 3.a un 4. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 242
Regulas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Fizisku vai juridisku personu pamatotas sūdzības
1.  Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai atsevišķi vai kopā ir tiesības iesniegt pamatotas sūdzības valsts tirgus uzraudzības iestādēm, ja tām ir iemesls uzskatīt, ka viens vai vairāki ražotāji, uzņēmēji vai neatkarīgie uzņēmēji neievēro šo regulu.
2.  Ja personas, kas iesniedz pamatotas sūdzības to pieprasa, tirgus uzraudzības iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai pienācīgi aizsargātu šo personu identitāti un persondatus, kuru atklāšanas gadījumā varētu rasties kaitējums šīm personām.
3.  Valsts tirgus uzraudzības iestādes bez liekas kavēšanās rūpīgi un objektīvi izvērtē pamatotās sūdzības, tostarp to, vai apgalvojumi ir labi pamatoti, un veic vajadzīgos pasākumus, tai skaitā pārbaudes un novērtējumus saskaņā ar Regulas (EK) 2018/858 8. un 51. pantu, lai konstatētu iespējamu neatbilstību šai regulai un vajadzības gadījumā pieprasītu korektīvos pasākumus vai veiktu atbilstošus ierobežojošos pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 52. pantu.
4.  Valsts tirgus uzraudzības iestāde trīs mēnešu laikā informē 1. punktā minētās fiziskās vai juridiskās personas par savu lēmumu apmierināt vai noraidīt pieprasījumu rīkoties un par visiem pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai kliedētu pamatotajā sūdzībā paustās bažas, norādot gan pieņemtā lēmuma, gan ierosināto pasākumu iemeslus.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, līdz 2031. gada 1. septembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.
2.  Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, līdz 2031. gada 1. septembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tostarp novērtējumu par panākto izplūdes un neizplūdes emisiju samazinājumu un novērtējumu par tā devumu to gaisa piesārņojuma standartu izpildē, kas noteikti [Gaisa kvalitātes direktīvas XXX pārstrādātās redakcijas priekšlikums].
Grozījums Nr. 181 un 192
Regulas priekšlikums
18. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Komisija ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē lielas noslodzes transportlīdzekļu ilgizturību attiecībā uz emisijām.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. daļa
Regulu (EK) Nr. 715/2007 atceļ no 2025. gada 1. jūlija.
Regulu (EK) Nr. 715/2007 atceļ no 2030. gada 1. jūlija.
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. daļa
Regulu (EK) Nr. 595/2009 atceļ no 2027. gada 1. jūlija.
Regulu (EK) Nr. 595/2009 atceļ no 2031. gada 1. jūlija.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. daļa
M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un sastāvdaļām, un atsevišķām tehniskām vienībām šiem transportlīdzekļiem to piemēro no 2025. gada 1. jūlija, un M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem un sastāvdaļām, un atsevišķām tehniskām vienībām šiem transportlīdzekļiem un O3, O4 kategorijas piekabēm to piemēro no 2027. gada 1. jūlija.
Jauniem M1, N1 kategorijas transportlīdzekļu tipiem un sastāvdaļām, un atsevišķām tehniskām vienībām šiem transportlīdzekļiem to piemēro no dienas, kad pagājuši 24 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, un jauniem M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un sastāvdaļām, un atsevišķām tehniskām vienībām šiem transportlīdzekļiem to piemēro no dienas, kad pagājuši 36 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.
Jauniem M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļu tipiem un sastāvdaļām, un atsevišķām tehniskām vienībām šiem transportlīdzekļiem, un O3, O4 kategorijas piekabēm to piemēro no dienas, kad pagājuši 48 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, un jauniem M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem un sastāvdaļām, un atsevišķām tehniskām vienībām šiem transportlīdzekļiem, un O3, O4 kategorijas piekabēm to piemēro no dienas, kad pagājuši 60 mēneši pēc visu attiecīgo sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
20. pants – 3. daļa
Maza apjoma ražotāju izgatavotiem M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem to piemēro no 2030. gada 1. jūlija.
Maza apjoma ražotāju izgatavotiem M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem to piemēro no 2030. gada 1. jūlija un maza apjoma ražotāju izgatavotiem M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem to piemēro no 2031. gada 1. jūlija.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

1. tabula. “Euro 7” izplūdes emisiju robežvērtības M1, N1 transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru

Piesārņotāju emisijas

M1, N1 transportlīdzekļi

Tikai N1 transportlīdzekļiem, kuru energopiesātinājums1 mazāks par 35 kW/t

Emisiju budžets visiem par 10 km īsākiem braucieniem M1, N1 transportlīdzekļiem

Emisiju budžets visiem par 10 km īsākiem braucieniem tikai N1 transportlīdzekļiem, kuru energopiesātinājums mazāks par 35 kW/t

uz km

uz km

vienā braucienā

vienā braucienā

NOx, mg

60

75

600

750

PM, mg

4,5

4,5

45

45

PN10 , #

6 × 1011

6 × 1011

6 × 1012

6 × 1012

CO, mg

500

630

5000

6300

THC, mg

100

130

1000

1300

NMHC, mg

68

90

680

900

NH3, mg

20

20

200

200

1 ICEV un PEV gadījumā mēra saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 85 5.3.2. punktu, visos citos gadījumos mēra saskaņā ar vienu no testa procedūrām, kas noteiktas ANO Vispārējo tehnisko noteikumu 21 6. punktā.

 

 

 

Grozījums

 

1. tabula. “Euro 7” izplūdes emisiju robežvērtības M1, N1 transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru

 

M1 transportlīdzekļi

N1 (I klase)

N1 (II klase)

N1 (III klase)

Emisiju budžets visiem par 10 km īsākiem braucieniem M1, N1 transportlīdzekļiem

Emisiju budžets visiem par 10 km īsākiem braucieniem N1 (I klasei)

Emisiju budžets visiem par 10 km īsākiem braucieniem tikai N1 (II klasei)

Emisiju budžets visiem par 10 km īsākiem braucieniem N1 (III klasei)

masa darbderīgā stāvoklī (MDS) kilogramos (kg)

-

N1 transportlīdzekļiem ar MDS ≤ 1280

N1 transportlīdzekļiem ar 1280 < MDS ≤ 1735

N1 transportlīdzekļiem ar 1735 < MDS

-

N1 transportlīdzekļiem ar MDS ≤ 1280

N1 transportlīdzekļiem ar 1280 < MDS ≤ 1735

N1 transportlīdzekļiem ar 1735 < MDS

Piesārņotāju emisijas

uz km

uz km

uz km

uz km

vienā braucienā

vienā braucienā

vienā braucienā

vienā braucienā

NOx, mg

60

60

75

82

600

600

750

820

PM, mg

4,5

4,5

4,5

4,5

45

45

45

45

PN10, #

6 × 1011

6 × 1011

6 × 1011

6 × 1011

6 × 1012

6 × 1012

6 × 1012

6 × 1012

CO, mg

500

500

630

740

5000

5000

6300

7400

THC, mg

100

100

130

160

1000

1000

1300

1600

NMHC, mg

68

68

90

108

680

680

900

1080

NH3, mg

20

20

20

20

200

200

200

200

Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

2. tabula. “Euro 7” izplūdes emisiju robežvērtības M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru un šajos transportlīdzekļos izmantotajiem iekšdedzes motoriem

Piesārņotāju emisijas

Aukstās emisijas1

Karstās emisijas2

Emisiju budžets visiem braucieniem, kas īsāki par 3*WHTC

Neobligātas brīvgaitas emisiju robežvērtības3

uz kWh

uz kWh

uz kWh

stundā

NOx, mg

350

90

150

5000

PM, mg

12

8

10

 

PN10 , #

5 × 1011

2 x 1011

3 x 1011

 

CO, mg

3500

200

2700

 

NMOG, mg

200

50

75

 

NH3, mg

65

65

70

 

CH4, mg

500

350

500

 

N2O, mg

160

100

140

 

HCHO, mg

30

30

 

 

1 Ar aukstajām emisijām saprot 1 WHTC slīdošo intervālu (MW) 100. procentīli transportlīdzekļiem vai WHTCcold – motoriem.

2 Ar karstajām emisijām saprot 1 WHTC slīdošo intervālu (MW) 90. procentīli transportlīdzekļiem vai WHTChot – motoriem.

3 Piemēro tikai tad, ja nav sistēmas, kas automātiski izslēdz motoru pēc 300 sekunžu nepārtrauktas darbības brīvgaitā (kad transportlīdzeklis ir apturēts un iedarbinātas bremzes).

Grozījums

2. tabula. “Euro 7” izplūdes emisiju robežvērtības M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru un šajos transportlīdzekļos izmantotajiem iekšdedzes motoriem

Piesārņotāju emisijas

WHSC (CI) un WHTC (CI un PI)

Emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE)

uz kWh

uz kWh

NOx, mg

200

260

PM, mg

8

10

PN10, #

6 x 1011

7,8 x 1011

CO, mg

1500

1950

NMOG, mg

75

98

NH3, mg

60

78

CH4, mg

500

650

N2O, mg

160

208

HCHO, mg

30

39

Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. tabula – virsraksts
“Euro 7” bremžu daļiņu emisiju robežvērtības standarta braukšanas ciklā, ko piemēro līdz 31.12.2034.
“Euro 7” bremžu daļiņu emisiju robežvērtības standarta braukšanas ciklā iekšdedzes motoriem, ko piemēro līdz 31.12.2034.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4.a tabula (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a tabula. “Euro 7” bremžu daļiņu emisiju robežvērtības standarta braukšanas ciklā pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem, degvielas elementa transportlīdzekļiem un hibrīdelektriskiem transportlīdzekļiem, ko piemēro līdz 31.12.2029.

Emisiju robežvērtības mg/km katram transportlīdzeklim

M1, N1 transportlīdzekļi

M2, M3 transportlīdzekļi

N2, N3 transportlīdzekļi

Bremžu daļiņu emisijas (PM10)

3

 

 

Bremžu daļiņu emisijas (PN)

 

 

 

Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4.b tabula (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b tabula. “Euro 7” bremžu daļiņu emisiju robežvērtības standarta braukšanas ciklā pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem, degvielas elementa transportlīdzekļiem un hibrīdelektriskiem transportlīdzekļiem, ko piemēro no 1.1.2030.

Emisiju robežvērtības mg/km katram transportlīdzeklim

M1, N1 transportlīdzekļi

M2, M3 transportlīdzekļi

N2, N3 transportlīdzekļi

Bremžu daļiņu emisijas (PM10)

 

 

 

Bremžu daļiņu emisijas (PN)

 

 

 

Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
I pielikums – 5. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

5. tabula. “Euro 7” bremžu daļiņu emisiju robežvērtības, ko piemēro no 2035. gada 1. janvāra

Emisiju robežvērtības mg/km katram transportlīdzeklim

M1, N1 transportlīdzekļi

M2, M3 transportlīdzekļi

N2, N3 transportlīdzekļi

Bremžu daļiņu emisijas (PM10)

3

 

 

Bremžu daļiņu emisijas (PN)

 

 

 

Grozījums

5. tabula. “Euro 7” bremžu daļiņu emisiju robežvērtības standarta braukšanas ciklā visiem transportlīdzekļiem, ko piemēro no 01.01.2035.

Emisiju robežvērtības mg/km katram transportlīdzeklim

M1, N1 transportlīdzekļi

M2, M3 transportlīdzekļi

N2, N3 transportlīdzekļi

Bremžu daļiņu emisijas (PM10)

 

 

 

Bremžu daļiņu emisijas (PN)

 

 

 

Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
I pielikums – 6. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

6. tabula. “Euro 7” riepu nodiluma robežvērtības

Riepas masas zudums, g/1000 km

C1 klases riepas

C2 klases riepas

C3 klases riepas

Parastās riepas

 

 

 

Sniega riepas

 

 

 

Īpaša lietojuma riepas

 

 

 

Grozījums

6. tabula. “Euro 7” riepu nodiluma testa metode, robežvērtības un īstenošanas grafiks

ANO noteikumu numurs

Priekšmets

OV publicētas grozījumu sērijas

OV atsauce 

Pašreizējo un turpmāko ANO WP.29 noteikumu darbības joma  

[1xx] 

Riepas attiecībā uz nodilumu 

00 grozījumu sērija 

OV L xxx, xx.xx.20xx., x. lpp. 

C1, C2*, C3*

* Nākotnē Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paplašinās atbilstošas testēšanas metodes un robežvērtību izstrādi, lai novērtētu C2 un C3 klases riepu nodilumu.

Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

1. tabula. “Euro 7” veiktspējas prasību minimums (MPR) M1 transportlīdzekļu akumulatoru baterijas ilgizturībai

Uz akumulatoru baterijas enerģiju balstīts MPR

No aprites cikla sākuma līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi, kuri vecāki par 5 gadiem vai kuru nobraukums lielāks par 100 000 km, un līdz 8 gadiem vai 160 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi līdz papildu kalpošanas laikam*

OVC-HEV

80 %

70 %

 

PEV

80 %

70 %

 

Uz sniedzamību balstīts MPR

No aprites cikla sākuma līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi, kuri vecāki par 5 gadiem vai kuru nobraukums lielāks par 100 000 km, un līdz 8 gadiem vai 160 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi līdz papildu kalpošanas laikam*

OVC-HEV

 

 

 

PEV

 

 

 

Grozījums

1. tabula. “Euro 7” veiktspējas prasību minimums (MPR) M1 transportlīdzekļu akumulatoru baterijas ilgizturībai

Uz akumulatoru baterijas enerģiju balstīts MPR

No aprites cikla sākuma līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi, kuri vecāki par 5 gadiem vai kuru nobraukums lielāks par 100 000 km, un līdz 10 gadiem vai 200 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi līdz papildu kalpošanas laikam*

OVC-HEV

85 %

75 %

 

PEV

85 %

75 %

 

Uz sniedzamību balstīts MPR

No aprites cikla sākuma līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi, kuri vecāki par 5 gadiem vai kuru nobraukums lielāks par 100 000 km, un līdz 10 gadiem vai 200 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi līdz papildu kalpošanas laikam*

OVC-HEV

 

 

 

PEV

 

 

 

Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

2. tabula. “Euro 7” veiktspējas prasību minimums (MPR) N1 transportlīdzekļu akumulatoru baterijas ilgizturībai

Uz akumulatoru baterijas enerģiju balstīts MPR

No aprites cikla sākuma līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi, kuri vecāki par 5 gadiem vai kuru nobraukums lielāks par 100 000 km, un līdz 8 gadiem vai 160 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi līdz papildu kalpošanas laikam*

OVC-HEV

75 %

65 %

 

PEV

75 %

65 %

 

Uz sniedzamību balstīts MPR

No aprites cikla sākuma līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi, kuri vecāki par 5 gadiem vai kuru nobraukums lielāks par 100 000 km, un līdz 8 gadiem vai 160 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi līdz papildu kalpošanas laikam*

OVC-HEV

 

 

 

PEV

 

 

 

Grozījums

2. tabula. “Euro 7” veiktspējas prasību minimums (MPR) N1 transportlīdzekļu akumulatoru baterijas ilgizturībai

Uz akumulatoru baterijas enerģiju balstīts MPR

No aprites cikla sākuma līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi, kuri vecāki par 5 gadiem vai kuru nobraukums lielāks par 100 000 km, un līdz 10 gadiem vai 200 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi līdz papildu kalpošanas laikam*

OVC-HEV

80 %

70 %

 

PEV

80 %

70 %

 

Uz sniedzamību balstīts MPR

No aprites cikla sākuma līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi, kuri vecāki par 5 gadiem vai kuru nobraukums lielāks par 100 000 km, un līdz 10 gadiem vai 200 000 km atkarībā no tā, kas notiek agrāk

Transportlīdzekļi līdz papildu kalpošanas laikam*

OVC-HEV

 

 

 

PEV

 

 

 

Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

1. tabula. Apstākļi, kādos testē M1 un N1 transportlīdzekļu atbilstību izplūdes emisiju robežvērtībām, izmantojot tādas tirgus degvielas un smērvielas, kuru specifikācijas atbilst transportlīdzekļa ražotāja izdotajām

Parametrs

Normāli braukšanas apstākļi

Paplašināti braukšanas apstākļi*

Paplašinātas braukšanas dalītājs

-

1,6 (attiecas uz izmērītajām emisijām tikai laikā, kad ir spēkā viens no šajā slejā noteiktajiem nosacījumiem)

Apkārtējās vides temperatūra

0 °C – 35 °C

-10 °C – 0 °C vai 35 °C – 45 °C

Maksimālais augstums virs jūras līmeņa

700 m

Vairāk nekā 700 m un mazāk nekā 1800 m

Maksimālais ātrums

Līdz 145 km/h

Starp 145 km/h un 160 km/h

Vilkšanas/aerodinamiskās modifikācijas

Nav atļautas

Atļautas saskaņā ar ražotāja specifikācijām un līdz regulētajam ātrumam.

Palīgierīces

Iespējamas kā parasti

-

Riteņa maksimālā vidējā jauda pirmo 2 km laikā pēc aukstās iedarbināšanas

Mazāka par 20 % no riteņa maksimālās jaudas

Lielāka par 20 % no riteņa maksimālās jaudas

Brauciena daļas

Jebkādas

-

Minimālais nobraukums

10 000 km

Starp 3000 un 10 000 km

* Ja transportlīdzekli darbina ārpus minētajiem nosacījumiem, izmanto to pašu emisiju stratēģiju, ja vien nav tipa apstiprinātājas iestādes apstiprināta tehniska iemesla.

Grozījums

1. tabula. Apstākļi, kādos testē M1 un N1 transportlīdzekļu atbilstību izplūdes emisiju robežvērtībām, izmantojot jebkādas tirgū pieejamas degvielas un smērvielas, kuru specifikācijas atbilst transportlīdzekļa ražotāja izdotajām

Parametrs

Normāli braukšanas apstākļi

Paplašināti braukšanas apstākļi1

Paplašinātas braukšanas dalītājs

-

1,6 (attiecas uz izmērītajām emisijām tikai laikā, kad ir spēkā viens no šajā slejā noteiktajiem nosacījumiem); datus, kas iegūti laikā, kad spēkā ir bijis vairāk nekā viens no šajā slejā izklāstītajiem nosacījumiem, no testa izslēdz.

Apkārtējās vides temperatūra

0 °C – 35 °C

-7 °C – 0 °C vai 35 °C – 38 °C

Maksimālais augstums virs jūras līmeņa

700 m

Vairāk nekā 700 m un mazāk nekā 1300 m

Maksimālais ātrums

Līdz 145 km/h

Starp 145 km/h un 160 km/h

Vilkšanas/aerodinamiskās modifikācijas

Nav atļautas

Atļautas saskaņā ar ražotāja specifikācijām un līdz regulētajam ātrumam.

Palīgierīces

Iespējamas kā parasti

-

Riteņa maksimālā vidējā jauda pirmo 2 km laikā pēc aukstās iedarbināšanas

Mazāka par 20 % no riteņa maksimālās jaudas

Starp 20 % un 30 % no riteņa maksimālās jaudas

Brauciena daļas

Jebkādas, pie normāla lietojuma2 un izvairoties no neadekvātas braukšanas

Jebkādas, pie normāla lietojuma2 un izvairoties no neadekvātas braukšanas

Minimālais nobraukums

10 000 km

Starp 3000 un 10 000 km

1 Ir atļauta tikai divu paplašināto temperatūras un augstuma apstākļu kombinācija.

2 “Pie normāla lietojuma” nozīmē brauciena dinamiku, kas noteikta ANO Noteikumu Nr. 168 9. pielikumā.

Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
III pielikums – 2. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

2. tabula. Apstākļi, kādos testē M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļu atbilstību izplūdes emisiju robežvērtībām, izmantojot tādas tirgus degvielas un smērvielas, kuru specifikācijas atbilst transportlīdzekļa ražotāja izdotajām

Parametrs

Normāli braukšanas apstākļi

Paplašināti braukšanas apstākļi*

Paplašinātas braukšanas dalītājs

-

2 (attiecas uz izmērītajām emisijām tikai laikā, kad ir spēkā viens no šajā slejā noteiktajiem nosacījumiem)

Apkārtējās vides temperatūra

-7 °C – 35 °C

−10 °C – -7 °C vai 35 °C – 45 °C

Maksimālais augstums virs jūras līmeņa

1600 m

No 1600 līdz 1800 m

Vilkšanas/aerodinamiskās modifikācijas

Nav atļautas

Atļautas saskaņā ar ražotāja specifikācijām un līdz regulētajam ātrumam.

Transportlīdzekļa derīgā krava

10 % vai vairāk

Mazāk nekā 10 %

Palīgierīces

Iespējamas kā parasti

-

Iekšdedzes motora slogojums aukstās iedarbināšanas laikā

Jebkāds

-

Brauciena daļas

Atbilstoši parastajam lietojumam

-

Minimālais nobraukums

5000 km, ja TPMM < 16 t

10 000 km, ja TPMM > 16 t

No 3000 km līdz 5000 km, ja TPMM < 16 t

No 3000 km līdz 10 000 km, ja TPMM > 16 t

Grozījums

2. tabula. Apstākļi, kādos testē M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļu atbilstību izplūdes emisiju robežvērtībām, izmantojot jebkādas tirgū pieejams degvielas un smērvielas, kuru specifikācijas atbilst transportlīdzekļa ražotāja izdotajām

Izplūdes emisiju mērīšana laboratorijā

Emisiju reālos braukšanas apstākļos (RDE) mērīšana

Visiem izplūdes emisiju testiem, ko veic, izmantojot WHTC/WHSC motoru stenda testa ciklu, piemēro ANO Noteikumu Nr. 491 4. pielikumu.

Piemēro ANO Noteikumu Nr. 492 8. pielikuma noteikumus ar šādiem izņēmumiem:

—  III pielikuma 1. tabulā norādītā jaudas robežvērtība ir 0 %. Attiecībā uz intervāliem, kur jauda ir mazāka par 6 %, aprēķinos izmanto 6 %;

—  Attiecībā uz visiem piesārņotājiem izmanto 6.3. punkta 2. tabulā norādīto atbilstības koeficientu (CF) ar vērtību = 1,0. Piemērojamās robežvērtības ir faktiskās RDE robežvērtības I pielikuma 2. tabulā.

1 07 sērijas grozījumi (OV L 14, 16.1.2023., 1. lpp.).

2 07 sērijas grozījumi (OV L 14, 16.1.2023., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
III pielikums – 5. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

5. tabula. Apstākļi, kādos testē atbilstību riepu nodiluma robežvērtībām:

 

M1, N1 transportlīdzekļi

M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļi

Riepu nodiluma robežvērtību tests

Pamatojoties uz ANO izstrādātajām testēšanas metodēm riepu nodiluma testēšanai reālos apstākļos

Pamatojoties uz ANO izstrādātajām testēšanas metodēm riepu nodiluma testēšanai reālos apstākļos

Grozījums

5. tabula. Apstākļi, kādos testē atbilstību riepu nodiluma robežvērtībām:

 

M1, N1 transportlīdzekļi

M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļi

Riepu nodiluma robežvērtību tests

Pamatojoties uz ANO izstrādātajām testēšanas metodēm riepu nodiluma testēšanai reālos apstākļos saskaņā ar 7.a pantu (jauns)

Pamatojoties uz ANO izstrādātajām testēšanas metodēm riepu nodiluma testēšanai reālos apstākļos saskaņā ar 7.a pantu (jauns)

Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 1. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

1. tabula. Transportlīdzekļu, motoru un piesārņojuma kontroles sistēmu kalpošanas laiks

Transportlīdzekļu, motoru un piesārņojuma kontroles maiņas ierīču kalpošanas laiks

M1, N1 un M2

N2, N3<16 t, M3<7,5 t

N3>16 t, M3>7,5 t

Galvenais kalpošanas laiks

Līdz 160 000 km vai 8 gadiem atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

300 000 km vai 8 gadi atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

700 000 km vai 15 gadi atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

Papildu kalpošanas laiks

Pēc galvenā kalpošanas laika un līdz 200 000 km vai 10 gadiem atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

Pēc galvenā kalpošanas laika un līdz 375 000 km

Pēc galvenā kalpošanas laika un līdz

875 000 km

Grozījums

1. tabula. Transportlīdzekļu, motoru un piesārņojuma kontroles sistēmu kalpošanas laiks

Transportlīdzekļu, motoru un piesārņojuma kontroles rezerves ierīču kalpošanas laiks

M1, N1 un M2

N2, N3≤16 t, M3≤7,5 t:

N3>16 t, M3>7,5 t

Galvenais kalpošanas laiks

Līdz 200 000 km vai 10 gadiem atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

340 000 km vai 10 gadi atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

750 000 km vai 15 gadi atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

Papildu kalpošanas laiks

Pēc galvenā kalpošanas laika un līdz 240 000 km vai 12 gadiem atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

Pēc galvenā kalpošanas laika un līdz 400 000 km vai 12 gadiem atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

Pēc galvenā kalpošanas laika un līdz

900 000 km vai 17 gadiem atkarībā no tā, kas iestājas agrāk

Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
V pielikums – 3. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

3. tabula. Testu, deklarāciju un citu prasību piemērošana tipa M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļu apstiprināšanai un paplašināšanai – ražotāji

Testēšanas prasības

Testi un prasības sākotnējā emisiju tipa apstiprināšanā

Ražošanas atbilstības testi

Atbilstības ekspluatācijā testi

Gāzveida piesārņotāji, PM un PN, veicot testēšanu uz ceļa (RDE), katrai degvielai un piemērojamajām transportlīdzekļu kategorijām (M2, M3, N2 un N3) un zemas slodzes tests (attiecīgā gadījumā)

Nepieciešami pierādīšanas testi visām degvielām, attiecībā uz kurām katram transportlīdzekļa tipam piešķirts tipa apstiprinājums, un atbilstības deklarācija visām degvielām, visām lietderīgajām slodzēm un visiem piemērojamiem transportlīdzekļu tipiem

Ražojumu atbilstība, ko veic tikai motora līmenī

Nepieciešams tests transportlīdzeklim ar jebkādu degvielu un jebkurā transportlīdzekļa kategorijā, kā arī ar jebkādu lietderīgo slodzi – visiem motoru tipiem ik pēc diviem gadiem

CO2 un degvielas/enerģijas patēriņš, transportlīdzekļa bezemesiju/elektriskās sniedzamības noteikšana

VECTO licence

Sastāvdaļām

Netiek prasīti

Piekabju energoefektivitāte

VECTO licence

Sastāvdaļām

Netiek prasīti

Verifikācijas testēšanas procedūra

Netiek prasīti

Nepieciešami

Netiek prasīti

Kartera emisijas

Pārbaudīt, ka ir uzstādīta slēgta kartera sistēma vai novade uz izpūtēju

Netiek prasīti

Neobligāti6

Emisiju noturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Akumulatoru baterijas ilgizturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Iebūvētā diagnostika (OBD saimes līmenis)

Deklarācija

Netiek prasīti

Neobligāti6

Iebūvētais monitorings (OBM saimes līmenis)

Demonstrējums + deklarācija

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neatļautas iejaukšanās nepieļaušana, drošība un kiberdrošība

Deklarācija un dokumentācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Adaptīvās kontrolierīces (attiecīgā gadījumā)

Deklarācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Ģeozonēšanas tehnoloģijas (attiecīgā gadījumā)

Deklarācija un pierādīšana

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Grozījums

3. tabula. Testēšanas prasību, deklarāciju un citu prasību piemērošana M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai un paplašināšanai – ražotāji

Testēšanas prasības

Testi un prasības emisiju tipa apstiprināšanai

Ražošanas atbilstības testi

Atbilstības ekspluatācijā testi

Gāzveida piesārņotāji, PM, PN un CO2 emisijas, degvielas patēriņš pārejas ciklā (WHTC aukstais un karstais cikls)

Nepieciešams emisiju saimes cilmes motoram, un deklarācija par visiem saimes motoriem*

**

Nepieciešams motoram ārpus saimes

**

 

Gāzveida piesārņotāji, PN, veicot testēšanu uz ceļa (RDE), katrai degvielai un piemērojamajām transportlīdzekļu kategorijām (M2, M3, N2 un N3)

Nepieciešami pierādīšanas testi visām degvielām, attiecībā uz kurām katram transportlīdzekļa tipam piešķirts tipa apstiprinājums, un atbilstības deklarācija visām degvielām, visām lietderīgajām slodzēm un visām piemērojamām transportlīdzekļu kategorijām

**

Netiek prasīti

Nepieciešams tests transportlīdzeklim ar jebkādu degvielu un jebkurā transportlīdzekļa kategorijā, kā arī ar jebkādu lietderīgo slodzi – visiem motoru tipiem ik pēc diviem gadiem

**

Piekabju energoefektivitāte

VECTO licence

Sastāvdaļām

Netiek prasīti

Verifikācijas testēšanas procedūra

Netiek prasīti

Nepieciešami

Netiek prasīti

Kartera emisijas

Pārbaudīt, ka ir uzstādīta slēgta kartera sistēma vai novade uz izpūtēju

**

Netiek prasīti

Neobligāti28

Emisiju noturība

Deklarācija

**

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Sistēmu, kurās izmanto patērējamu reaģentu, un piesārņojuma kontroles sistēmu pareiza ekspluatācija

Deklarācija

**

Netiek prasīti

**

Neobligāti

**

Akumulatoru baterijas ilgizturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Jaudas noteikšana

Nepieciešami

**

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Iebūvētā diagnostika (OBD saimes līmenis)

Deklarācija

Netiek prasīti

Neobligāti28

Iebūvētais monitorings (OBM saimes līmenis)

Demonstrējums + deklarācija

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neatļautas iejaukšanās nepieļaušana, drošība un kiberdrošība

Deklarācija un dokumentācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

* Pamato ar motora testēšanas datiem par visām jaudas kategorijām.

** Ja transportlīdzeklim ir apstiprināta motora sistēma attiecībā uz emisijām, par šā testa veikšanu ir atbildīgs motora ražotājs.

Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
V pielikums – 4. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

4. tabula. Testa prasību piemērošana un deklarācijas M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai un paplašināšanai – dalībvalstis un atzītas trešās personas/Komisija

Testēšanas prasības

Testi un prasības sākotnējā emisiju tipa apstiprināšanā

Ražošanas atbilstības testi

Atbilstības ekspluatācijā testi

Tirgus uzraudzības testi

Attiecīgais rīcībspēks

Tipa apstiprinātāja iestāde tipa apstiprinājuma izdošanai

Tipa apstiprinātāja iestāde

Tipa apstiprinātāja iestāde

Trešās personas un Komisija

Tirgus uzraudzības iestādes

Trešās personas un Komisija

Gāzveida piesārņotāji, PM un PN, veicot testēšanu uz ceļa (RDE), katrai degvielai un piemērojamajām transportlīdzekļu kategorijām (M2, M3, N2 un N3) + zemas slodzes tests (attiecīgā gadījumā)

Nepieciešami pierādīšanas testi visām degvielām, attiecībā uz kurām katram transportlīdzekļa tipam piešķirts tipa apstiprinājums, un atbilstības deklarācija visām degvielām, visām lietderīgajām slodzēm un visiem piemērojamiem transportlīdzekļu tipiem

(sk. motora prasības)

Nepieciešams ik gadu pietiekamam skaitam transportlīdzekļu tipu ar jebkuru degvielu un jebkuru transportlīdzekļa kategoriju, uz ko attiecas emisiju tipa apstiprinājums

Neobligāti

Nepieciešami / neobligāti

Neobligāti

CO2 emisijas, degvielas/enerģijas patēriņš, transportlīdzekļa bezemisiju/elektriskās sniedzamības noteikšana

Izdot VECTO licenci

Sastāvdaļām

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Piekabju energoefektivitāte

Izdot VECTO licenci

Sastāvdaļām

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Verifikācijas testēšanas procedūra

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Kartera emisijas

Pārbaudīt, ka ir uzstādīta slēgta kartera sistēma vai novade uz izpūtēju

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Emisiju noturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Nepieciešami

Neobligāti

Akumulatoru baterijas ilgizturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Iebūvētā diagnostika (OBD saimes līmenis)

Deklarācija

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Nepieciešami

Neobligāti

Iebūvētais monitorings (OBM saimes līmenis)

Deklarācija un pierādīšana

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neobligāti

Neatļautas iejaukšanās nepieļaušana, drošība un kiberdrošība

Deklarācija un dokumentācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neobligāti

Adaptīvās kontrolierīces (attiecīgā gadījumā)

Deklarācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Ģeozonēšanas tehnoloģijas (attiecīgā gadījumā)

Deklarācija un pierādīšana

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neobligāti

Grozījums

4. tabula. Testa prasību piemērošana un deklarācijas M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai un paplašināšanai – dalībvalstis un atzītas trešās personas/Komisija

Testēšanas prasības

Testi un prasības emisiju tipa apstiprināšanai

Ražošanas atbilstības testi

Atbilstības ekspluatācijā testi

Tirgus uzraudzības testi

Attiecīgā struktūra

Tipa apstiprinājuma piešķīrēja iestāde

Tipa apstiprinājuma piešķīrēja iestāde

Tipa apstiprinājuma piešķīrēja iestāde

Trešās personas un Komisija

Tirgus uzraudzības iestādes

Trešās personas un Komisija

Gāzveida piesārņotāji, PM un PN, veicot testēšanu uz ceļa (RDE), katrai degvielai un piemērojamajām transportlīdzekļu kategorijām (M2, M3, N2 un N3)

Nepieciešami pierādīšanas testi visām degvielām, attiecībā uz kurām katram transportlīdzekļa tipam piešķirts tipa apstiprinājums, un atbilstības deklarācija visām degvielām, visām lietderīgajām slodzēm un visām piemērojamām transportlīdzekļu kategorijām

**

(sk. motora prasības)

Nepieciešams ik gadu pietiekamam skaitam transportlīdzekļu tipu ar jebkuru degvielu un jebkuru transportlīdzekļa kategoriju, uz ko attiecas emisiju tipa apstiprinājums

**

Neobligāti

Nepieciešami / neobligāti

Neobligāti

CO2 emisijas, degvielas/enerģijas patēriņš, transportlīdzekļa bezemisiju/elektriskās sniedzamības noteikšana

Izdot VECTO licenci

Sastāvdaļām

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Piekabju energoefektivitāte

Izdot VECTO licenci

Sastāvdaļām

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Verifikācijas testēšanas procedūra

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Kartera emisijas

Pārbaudīt, ka ir uzstādīta slēgta kartera sistēma vai novade uz izpūtēju

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Emisiju noturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Nepieciešami

Neobligāti

Sistēmu, kurās izmanto patērējamu reaģentu, un piesārņojuma kontroles sistēmu pareiza ekspluatācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neobligāti

Nepieciešami

Sistēmu, kurās izmanto patērējamu reaģentu, un piesārņojuma kontroles sistēmu pareiza ekspluatācija

Akumulatoru baterijas ilgizturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Jaudas noteikšana

Nepieciešami

**

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Neobligāti

Iebūvētā diagnostika (OBD saimes līmenis)

Deklarācija

Netiek prasīti

Neobligāti

Neobligāti

Nepieciešami

Neobligāti

Iebūvētais monitorings (OBM saimes līmenis)

Deklarācija un pierādīšana

Netiek prasīti

Nepieciešami

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neobligāti

Neatļautas iejaukšanās nepieļaušana, drošība un kiberdrošība

Deklarācija un dokumentācija

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Netiek prasīti

Nepieciešami

Neobligāti

** Ja transportlīdzeklim ir apstiprināta motora sistēma attiecībā uz emisijām, par šā testa veikšanu ir atbildīgs motora ražotājs.

Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
V pielikums – 5. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

5. tabula. Testa prasību un deklarāciju piemērošana to motoru tipa apstiprināšanai un paplašinājumiem, kuri paredzēti M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļiem – ražotāji

Testa prasības katrai degvielai

Testi un prasības sākotnējā emisiju tipa apstiprināšanā

Ražošanas atbilstības testi

Atbilstības ekspluatācijā testi

Gāzveida piesārņotāji, PM, PN un CO2 emisijas, degvielas patēriņš pārejas ciklā (WHTC aukstais un karstais cikls)

Nepieciešams emisiju saimes cilmes motoram, un deklarācija par visiem saimes motoriem**

Nepieciešams motoram ārpus saimes

Veic tikai pabeigtam transportlīdzeklim, kā norādīts 3. un 4. tabulā

Motora testi to datu verificēšanai, kas nepieciešami CO2 noteikšanai

Nepieciešami

Nepieciešami

Nepārtraukta/periodiska reģenerācija

Deklarācija

Netiek prasīti

Kartera emisijas

Pārbaudīt, ka ir uzstādīta slēgta kartera sistēma vai novade uz izpūtēju

Netiek prasīti

Emisiju noturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Iebūvētā diagnostika (OBD saimes līmenis)

Deklarācija

Netiek prasīti

Iebūvētais monitorings (OBM saimes līmenis)

Veic tikai pabeigtam transportlīdzeklim, kā norādīts 3. un 4. tabulā

Netiek prasīti

Motora jauda

Nepieciešami

* Tipa apstiprinātāja iestāde drīkst pieprasīt veikt testu sākotnējās tipa apstiprināšanas laikā.

** Pamato ar motora testēšanas datiem par visām jaudas kategorijām.

Grozījums

5. tabula. Testa prasību un deklarāciju piemērošana to motoru tipa apstiprināšanai un paplašinājumiem, kuri paredzēti M2, M3, N2 un N3 transportlīdzekļiem – ražotāji

Testa prasības katrai degvielai

Testi un prasības emisiju tipa apstiprināšanai

Ražošanas atbilstības testi

Atbilstības ekspluatācijā testi

Gāzveida piesārņotāji, PM, PN un CO2 emisijas, degvielas patēriņš pārejas ciklā (WHTC aukstais un karstais cikls)

Nepieciešams emisiju saimes cilmes motoram, un deklarācija par visiem saimes motoriem**

Nepieciešams motoram ārpus saimes

Veic tikai pabeigtam transportlīdzeklim, kā norādīts 3. un 4. tabulā

Gāzveida piesārņotāji, PN, veicot testēšanu uz ceļa (RDE), katrai degvielai un piemērojamajām transportlīdzekļu kategorijām (M2, M3, N2 un N3)

Nepieciešami pierādīšanas testi visām degvielām, attiecībā uz kurām katram transportlīdzekļa tipam piešķirts tipa apstiprinājums, un atbilstības deklarācija visām degvielām, visām lietderīgajām slodzēm un visām piemērojamām transportlīdzekļu kategorijām

Netiek prasīti

Motora testi to datu verificēšanai, kas nepieciešami CO2 noteikšanai

Nepieciešami

Nepieciešami

Nepārtraukta/periodiska reģenerācija

Deklarācija

Netiek prasīti

Kartera emisijas

Pārbaudīt, ka ir uzstādīta slēgta kartera sistēma vai novade uz izpūtēju

Netiek prasīti

Emisiju noturība

Deklarācija

Netiek prasīti

Jaudas noteikšana

Nepieciešami

Netiek prasīti

Iebūvētā diagnostika (OBD saimes līmenis)

Deklarācija

Netiek prasīti

Iebūvētais monitorings (OBM saimes līmenis)

Veic tikai pabeigtam transportlīdzeklim, kā norādīts 3. un 4. tabulā

Netiek prasīti

** Pamato ar motora testēšanas datiem par visām jaudas kategorijām.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0298/2023).


Eiropas Savienības pašu resursu sistēma
PDF 155kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2023)0331 – C9-0211/2023 – 2021/0430(CNS))
P9_TA(2023)0395A9-0295/2023

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0570) un grozīto priekšlikumu (COM(2023)0331),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta trešo daļu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0211/2023),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (“2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums”)(1),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(2),

–  ņemot vērā 2022. gada 23. novembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2021)0570 – C9-0034/2022 – 2021/0430(CNS))(3),

–  ņemot vērā 2023. gada 10. maija rezolūciju par pašu resursiem: jauns aizsākums ES finansēm, jauns aizsākums Eiropai(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9‑0295/2023),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Euratom līguma 106.a pantu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Grozošā lēmuma priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Saskaņā ar 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu šis grozītais lēmums ir svarīgs turpmāks solis jaunu pašu resursu ieviešanas ceļveža īstenošanā. Tas nodrošinās, ka kļūs pieejami ieņēmumi no jaunu ienākumu avotu groza un tie būs pietiekami NGEU parādu procentu un pamatsummas atmaksai, un ka groza sadales finansiālā ietekme ir pieņemama visām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 2
Grozošā lēmuma priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Ar ieņēmumiem no jaunajiem pašu resursiem, kas ieviesti ar šo grozīto lēmumu, Savienības budžetu var droši finansēt ilgtermiņā, kā arī var segt Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta līdzekļu atmaksāšanas izmaksas un finansēt Savienības jaunās prioritātes, vienlaikus izvairoties no samazinājumiem Savienības pašreizējās programmās un rīcībpolitikās.
Grozījums Nr. 3
Grozošā lēmuma priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)   2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma ceļveža īstenošana būtu jāpabeidz ar turpmākām reformām, ar kurām uz statistiku par uzņēmumu peļņu balstītas valstu iemaksas — kas ir pārejas risinājums — tiktu aizstātas ar patiesāku, uz nodokļiem balstītu pašu resursu, tiklīdz būs ieviestas nepieciešamās direktīvas vai Savienības mēroga saskaņošanas sistēmas attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem.
Grozījums Nr. 4
Grozošā lēmuma priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Augstās inflācijas apstākļos pagaidu fiksētas summas samazinājumi Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai, no kuriem tās gūst labumu 2020.–2027. gada periodā, ir negaidīti un nesamērīgi palielinājušies. Lai izvairītos no turpmākiem sadales kropļojumiem, šīs fiksētās summas ik gadu būtu jākoriģē saskaņā ar tādu pašu pamatojumu un noteikumiem, kurus attiecina uz daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, t. i., balstoties uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.
Grozījums Nr. 5
Grozošā lēmuma priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 1.ea apakšpunkts (jauns)
Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053
2. pants – 4. punkts
(ea)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
4.  Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam šādām dalībvalstīm piemēro bruto samazinājumu to ikgadējām uz NKI balstītajām iemaksām saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu: Austrijai 565 miljonu EUR apmērā, Dānijai 377 miljonu EUR apmērā, Vācijai 3671 miljona EUR apmērā, Nīderlandei 1921 miljona EUR apmērā un Zviedrijai 1069 miljonu EUR apmērā. Minētās summas aprēķina 2020. gada cenās un koriģē atbilstīgi pašreizējām cenām, piemērojot jaunāko provizoriskā budžeta sagatavošanas laikā pieejamo Savienības iekšzemes kopprodukta deflatoru, ko norādījusi Komisija, izteiktu euro. Minētos bruto samazinājumus finansē visas dalībvalstis.
“4. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam šādām dalībvalstīm piemēro bruto samazinājumu to ikgadējām uz NKI balstītajām iemaksām saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu: Austrijai 565 miljonu EUR apmērā, Dānijai 377 miljonu EUR apmērā, Vācijai 3671 miljona EUR apmērā, Nīderlandei 1921 miljona EUR apmērā un Zviedrijai 1069 miljonu EUR apmērā. Minētās summas aprēķina 2020. gada cenās un koriģē atbilstīgi pašreizējām cenām, balstoties uz fiksētu deflatoru — 2 % gadā. Minētos bruto samazinājumus finansē visas dalībvalstis.”

(1) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0404.
(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0195.


Līdzdalības vēlmes stiprināšana: vēlēšanu procesa leģitimitāte un noturība neliberālās politiskās sistēmās un autoritārajos režīmos
PDF 170kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra ieteikums Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par līdzdalības vēlmes stiprināšanu: vēlēšanu procesa leģitimitāte un noturība neliberālās politiskās sistēmās un autoritārajos režīmos (2022/2154(INI))
P9_TA(2023)0396A9-0323/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 21. panta 3. pantu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā vispārējo komentāru Nr. 25 par tiesībām piedalīties sabiedrisko lietu risināšanā, balsstiesībām un tiesībām uz vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 5. panta c) punktu,

–  ņemot vērā Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 7. panta a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā ANO Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem,

–  ņemot vērā Deklarāciju par vispārējiem principiem bezpartejiskai vēlēšanu novērošanai un uzraudzībai, ko veic pilsoniskās organizācijas, kuru ir apstiprinājuši vairāki vēlēšanu novērošanas tīkli, tostarp Globālais vietējo vēlēšanu novērotāju tīkls,

–  ņemot vērā Komisijas 2000. gada 11. aprīļa paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to novērošanu (COM(2000)0191),

–  ņemot vērā ANO pamatnostādnes valstīm par tiesību piedalīties sabiedriskajās lietās efektīvu īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 25. marta kopīgo paziņojumu “ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020–2024)” (JOIN(2020)0005),

–  ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0323/2023),

A.  tā kā pilsoņu tiesības iesaistīties publisko jautājumu risināšanā, tostarp tiesības balsot, kandidēt un tikt ievēlētiem periodiskās, patiesi demokrātiskās, brīvās, pārredzamās, pārbaudāmās vēlēšanās, ir fundamentālas un starptautiski atzītas cilvēktiesības;

B.  tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21. pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē un ka valdības pamatā ir jābūt tautas gribai, kas pausta periodiskās, patiesās un vispārējās vēlēšanās; tā kā šis vēstījums ir atkārtoti uzsvērts Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantā;

C.  tā kā Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 5. panta c) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstis apņemas aizliegt un izskaust rasu diskrimināciju visos tās veidos un nodrošināt katra cilvēka vienlīdzību likuma priekšā neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai etniskās piederības, jo īpaši attiecībā uz politiskajām tiesībām, proti, tiesībām piedalīties vēlēšanās, balsot un izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās; tā kā tomēr dažas sociālās grupas, piemēram, minoritātes, personas ar invaliditāti, nerezidenti un bezpajumtnieki, saskaras ar papildu problēmām un diskrimināciju;

D.  tā kā saskaņā ar ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja atzinumu tiesības piedalīties brīvās un godīgās vēlēšanās ir nesaraujami saistītas ar citām pamattiesībām; tā kā balsstiesību un tiesību tikt ievēlētam patiesai īstenošanai ir jārada vide, kurā tiek ievērotas un izmantotas pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, tostarp tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju, izglītību, uzskatu un vārda brīvību, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, reliģijas un ticības brīvību, drošību un efektīvu tiesību aizsardzību; tā kā sieviešu līdzdalības nodrošināšana ir būtiska brīvu un godīgu vēlēšanu garantēšanai;

E.  tā kā sen iedibinātās liberālajās demokrātijās visā pasaulē vērojamas satraucošas tendences par to demokrātisko struktūru vājināšanos, novedot pie atkāpšanās no demokrātijas un autokrātisma pieauguma, kā to apliecina neliberālisma izplatīšanās, līdzdalības vēlēšanās kritums, arvien lielāka vilšanās galvenajās politiskajās partijās un vadībā, kā arī ekstrēmistu partiju pieaugums; tā kā pieaugošā naida runa, ko veicina šīs ekstrēmistu partijas un kas vērsta pret neaizsargātām kopienām, tostarp etniskajām minoritātēm un migrantiem, rada vardarbības gaisotni un kavē apstākļus, kas nepieciešami, lai cilvēki varētu īstenot savas tiesības uz politisko līdzdalību; tā kā uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības pamatprincipu graušanas satraucošās tendences pašlaik nopietni saasina Krievijas nelikumīgais, neprovocētais un nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu;

F.  tā kā patiesas demokrātiskas vēlēšanas ir iekļaujošas atbildīgas pārvaldības neatņemams aspekts, jo tās iestādēm sniedz valsts pilsoņu mandātu;

G.  tā kā saskaņā ar organizācijas “Freedom House” datiem 80 % cilvēku dzīvo valstīs, kas nav brīvas vai ir daļēji brīvas, un tas ierobežo viņu pamattiesības; tā kā vairāk nekā trešdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo autoritāros režīmos;

H.  tā kā autokrātiskos un neliberālos režīmos tiesības piedalīties patiesās vēlēšanās tiek kavētas, cita starpā, radot juridiskus un administratīvus šķēršļus, kas neļauj atspoguļot cilvēku gribu, sašaurinot pilsoniskās sabiedrības iespējas, iebiedējot vēlētājus un rīkojot viltotas vēlēšanas ar mērķi nostiprināt režīma varu; tā kā šādas vēlēšanas nav brīvas, pārredzamas, pārbaudāmas, plurālistiskas un godīgas, tajās nav reālas politiskās konkurences un tajās tiek nepamatoti ierobežotas tiesības balsot, kandidēt vēlēšanās un tikt ievēlētam; tā kā patvaļīga un politiski safabricēta opozīcijas kandidātu diskvalifikācija arī ir līdzeklis, ko tradicionāli izmanto autokrātiski režīmi, lai iejauktos vēlēšanu procesos;

I.  tā kā autokrātiski un neliberāli režīmi arvien vairāk pauž vēstījumu, ar kuru savas nedemokrātiskās vēlēšanas pasniedz kā patiesas, lai iegūtu starptautisku un iekšēju leģitimitāti, kas nav pamatota, jo vēlēšanas ir notikušas nedemokrātiski; tā kā šo leģitimitāti pēc tam izmanto valsts iekšienē, lai stiprinātu iedzīvotāju pakļaušanos un atbalstu režīmam un tā tiesībām valdīt, kā arī lai mazinātu un deleģitimizētu jebkādu opozīciju pret režīmu;

J.  tā kā ES savi vēlēšanu novērošanas galamērķi būtu jāizvēlas īpaši rūpīgi, lai izvairītos no tā, ka tā tiek uzskatīta par leģitimizējošu spēku, kas atbalsta nedemokrātisku vēlēšanu rezultātus;

K.  tā kā tiesu iestāžu neatkarības un tiesiskuma vājināšanās un vispārējais demokrātijas regress autokrātiskos un neliberālos režīmos veicina šo režīmu leģitimizācijas stratēģijas, tostarp atceļot efektīvu uzraudzību pār represīvo likumu izpildi, ieviešot mediju kontroli un ļaunprātīgi iejaucoties digitālajos komunikācijas kanālos;

L.  tā kā mediju brīvība un plurālisms ir gan vārda un informācijas brīvības tiesību izšķirīgi elementi, gan arī palīdz veidot demokrātisku, brīvu un līdzdalīgu sabiedrību; tā kā mediju īpašumtiesību un finansējuma pārredzamība un aizsardzības pasākumi ar mērķi nodrošināt mediju plurālismu un novērst varas koncentrācijas risku mediju, platformu operatoru un interneta starpnieku vidū, ir būtiski, lai mediji varētu pildīt savu lomu; tā kā ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu pieejama neatkarīga un uzticama informācija; tā kā nepatiesas informācijas, propagandas un dezinformācijas izplatīšana rada globālu skepticisma gaisotni, kas apdraud informācijas brīvību un demokrātiskas debates;

M.  tā kā autokrātiskie un neliberālie režīmi ir izstrādājuši jaunus veidus un it kā atbilstības stratēģijas, lai pārvarētu sarežģījumus, kas saistīti ar pilnīgu atbilstību starptautiskajiem vēlēšanu novērošanas standartiem, tos atklāti nenoraidot; tā kā šādas stratēģijas ietver tādu vietējo un starptautisko novērošanas pasākumu veikšanu, kas neatbilst starptautiskajiem standartiem, piemēram, viltus vēlēšanu novērotāju izvietošanu, kuri palīdz vadīt pēcvēlēšanu diskusiju autokrātisku un neliberālu režīmu atbalstam; tā kā iedzīvotājiem šādos režīmos ir ierobežotas iespējas novērot vēlēšanas, un, ja tie to dara, režīmi dara visu iespējamo, lai diskreditētu novērotājus vai neņemtu vērā viņu centienus;

N.  tā kā autokrātiskie un neliberālie režīmi kļūst arvien labāk organizēti savos centienos ar viltus starptautisku novērošanu nodrošināt starptautisku leģitimitāti cits cita viltotajām vēlēšanām; tā kā šie režīmi veicina globālās uzticības mazināšanos demokrātiskām iestādēm, kopējot, attīstot un izplatot krāpniecisku praksi, kas netiek apstrīdēta; tā kā autokrātiski un neliberāli režīmi arī izmanto starptautiskās iestādes savā labā, tostarp, lai veicinātu konkurējošu normu ieviešanu globālās pārvaldības iestādēs un leģitimizētu krāpnieciskas vēlēšanas;

O.  tā kā ES vēlēšanu novērošanas misiju mērķis ir stiprināt uzticēšanos vēlēšanām, novērst krāpšanu un sniegt informētu un ar faktiem pamatotu vēlēšanu procesu novērtējumu;

P.  tā kā pēdējos gados ir pastiprinājušies uzbrukumi neatkarīgiem vēlēšanu novērotājiem, tostarp vajāšana, neslavas celšana, draudi, tiesību pārkāpumi, izraidīšanas un fiziska vardarbība, pat nogalināšana, un to apmērs ir pieaudzis, radot nenoteiktību un nedrošību attiecībā uz viņu svarīgo darbu; tā kā ES vēlēšanu novērotājus uzskata par cilvēktiesību aizstāvjiem;

Q.  tā kā spriedze starp demokrātijām un autoritāriem režīmiem iegūst arvien lielāku ģeopolitisku dimensiju; tā kā šīs tendences dēļ ES ir jāpauž savas bažas par demokrātiju visaugstākajā politiskajā līmenī, tostarp veidojot stratēģiskas alianses demokrātijas atbalstam un uzskatot demokrātijas veicināšanu un aizsardzību par stratēģiskas intereses jomu un par svarīgu daļu tās ģeoekonomiskajās un tirdzniecības stratēģijās, turklāt ir jāmeklē inovatīvi veidi, kā atbalstīt pilsoniskās gribas izpausmes, kas vērstas pret autokrātijām un to leģitimizācijas stratēģijām;

R.  tā kā ES būtu jāpieņem sistemātiska pieeja attiecībā uz līdzdalības tiesībām, tostarp apliecinot to ciešo saikni ar cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu un pastāvīgi novēršot vēlēšanu trūkumus, arī gadījumos, kad tie novēroti tuvu partnerattiecību valstīs, tā kā ES būtu jākoncentrējas ne tikai uz pašiem vēlēšanu procesiem, bet arī uz apkārtējo kontekstu un autoritārās leģitimitātes pamatcēloņiem; tā kā Eiropas dalībniekiem nevajadzētu veicināt vēlēšanu leģitimizāciju neliberālos un autokrātiskos režīmos,

1.  iesaka Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:

  

Informētība par tiesībām piedalīties patiesās vēlēšanās

   a) izstrādāt un īstenot izlēmīgākus ES pasākumus ar mērķi veicināt un aizsargāt tiesības piedalīties, kas ir universālas pamata cilvēktiesības, padarot tos par daļu no daudz plašākas cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta stratēģijas; nodrošināt, ka šajās darbībās ir integrēts dzimumu līdztiesības aspekts un neaizsargāto grupu iekļaušana;
   b) uzsvērt ciešo saikni starp tiesībām piedalīties patiesās vēlēšanās un citām pamatbrīvībām, jo īpaši pārvietošanās, uzskatu un vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī tiesībām netikt diskriminētām, bez kurām nav iespējams efektīvi izmantot tiesības piedalīties patiesās vēlēšanās; turklāt uzsver tiesiskuma izšķirošo nozīmi šajā procesā;
   c) sistemātiski un stingri vērsties pret trešo valstu mēģinājumiem ierobežot minoritāšu, tostarp etnisko un reliģisko minoritāšu, kā arī jauniešu, sieviešu, pamatiedzīvotāju grupu un citu sociālo grupu līdzdalības tiesību izmantošanu; jo īpaši aicināt trešo valstu iestādes uzraudzīt valsts iestāžu un ievēlētu amatpersonu naida runu un pieņemt stingrus un konkrētus pasākumus un sankcijas pret tām, lai panāktu, ka pret rasismu un diskrimināciju tiek īstenota nulles tolerances pieeja;
   d) sadarboties ar ārpussavienības valstīm, lai nodrošinātu piekļūstamu un labvēlīgu vidi personām ar invaliditāti, kas ļauj tām piedalīties savu kopienu politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; jo īpaši uzsvērt, ka ir jānovērš juridiskie un administratīvie šķēršļi politiskajai līdzdalībai, padarot pieejamākas balsošanas procedūras, telpas un vēlēšanu materiālus, paplašinot līdzdalības iespējas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī veicinot izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām uz politisko līdzdalību un vācot datus, lai novērtētu šo politisko līdzdalību;
   e) visaptveroši iekļaut tiesības piedalīties ES ārējās darbības instrumentu kopumā, kas Eiropas Savienības delegācijām ārpussavienības valstīs jāīsteno ļoti ciešā sadarbībā ar dalībvalstu vēstniecībām;
   f) atzīt un novērst nepilnības, kas attiecībā uz tiesībām piedalīties sastopamas ES, lai stiprinātu Savienības ārējās darbības leģitimitāti un uzticamību šajā jomā;
   g) atzīt, ka autokrātisku un neliberālu režīmu apstākļos dzīvojošiem cilvēkiem ir ļoti grūti piekļūt patiesai ar vēlēšanām saistītai informācijai bez cenzūras un atšķirt to no režīma sponsorētās propagandas, tostarp ticamai informācijai par kandidātiem, balsošanas izvēlēm un vēlēšanu procesa norisi, kas ierobežo viņu rīcībā esošos resursus, lai saprastu, vai vēlēšanās ir patiesa konkurence un vai vēlēšanu rezultāti atspoguļo pilsoņu izvēli, un rīkoties, lai novērstu publisko resursu ļaunprātīgu izmantošanu un balsu pirkšanu; ņemt vērā civiliedzīvotāju morāles graušanu, ko izraisa manipulētas, nepārredzamas un nelikumīgas vēlēšanas, jo tās rada neuzticēšanos gan valsts, gan starptautiskajām pārvaldības iestādēm;
   h) atzīt, cik svarīga ir vispārējas un bezmaksas izglītības pieejamība, kas dod cilvēkiem iespēju izdarīt brīvu izvēli vēlēšanās;
  

ES instrumenti un procedūras

   i) atspēkot autokrātisku un neliberālu režīmu izplatīto vēstījumu, ka tie saņēmuši pilsoņu mandātu patiesu vēlēšanu rezultātā; šajā sakarā izstrādāt visaptverošu ES globālu stratēģiju, lai cīnītos pret instrumentiem, ko šie režīmi izmanto vēlēšanu leģitimizēšanai, piemēram, viltus novērotājiem un ēnu vēlēšanu novērošanas grupām, tostarp no ES dalībvalstīm un ES iestādēm, piemēram, dažiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas aizvieto standartizētas starptautiskās misijas; nodrošināt, lai šī stratēģija būtu plašāka nekā tikai dialogs un ES paziņojumi par bažām un lai tā būtu vērsta uz demokrātijas un tiesiskuma standartu uzlabošanu attiecīgajās valstīs; sadarboties ar demokrātiskām valstīm, lai stiprinātu starptautiskās institūcijas nolūkā novērst autokrātisku un neliberālu režīmu iefiltrēšanos tajās un to izmantošanu saviem mērķiem;
   j) izmantojot politiskus, komerciālus un sadarbības instrumentus, stiprināt saikni starp vēlēšanu novērošanas darbu un plašāku ES atbalstu cilvēktiesībām un demokrātijai; uzskatīt autoritāras vēlēšanu leģitimizācijas stratēģijas par agrīniem nedemokrātisku tendenču simptomiem un attiecīgi reaģēt; vērsties pret autoritāriem vēstījumiem, kas drošību pretnostata demokrātijai un tāpēc ierobežo pamatbrīvības, aizbildinoties ar valsts drošību, un pret autokrātisku un neliberālu režīmu mēģinājumiem izmantot tādas politikas jomas kā klimats, sports un starptautiskā attīstība, lai viltus veidā nostiprinātu savu leģitimitāti;
   k) vērsties pret autokrātisku un neliberālu režīmu centieniem radīt aplamu iekšēju priekšstatu par savu viltus vēlēšanu patiesumu; pievērst īpašu uzmanību autokrātisku un neliberālu režīmu veiktai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ļaunprātīgai izmantošanai saistībā ar vēlēšanu manipulācijām, ko tie arvien biežāk dara nolūkā negatīvi ietekmēt līdzdalību, jo izplata propagandu un dezinformāciju un ievieš ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi informācijai par opozīcijas idejām un kandidātiem;
   l) uzraudzīt un nosodīt to privāto uzņēmumu lomu, kuri specializējušies dezinformācijas kampaņu organizēšanā un piedāvā slepeni iejaukties vēlēšanās un manipulēt ar sabiedrisko domu trešās valstīs; veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES iedibināti sabiedrisko attiecību, mediju un tiešsaistes uzņēmumi neiesaistās šādā rīcībā un tā vietā stingri ievēro tiesības uz privātumu un nodrošina tādu pašu datu aizsardzības līmeni partnervalstīs, kāds saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu(1) tiem ir jānodrošina ES, jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā; mudina šos uzņēmumus ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un aicina tos saukt pie atbildības par pārkāpumiem;
   m) vērsties pret neobjektīvu vēlēšanu novērotāju izmantošanu, kas notiek ar mērķi diskreditēt patiesu starptautisku un ES vēlēšanu novērošanas misiju darbu;
   n) atzīt pilsoniskās sabiedrības izšķirošo lomu viltotu vēlēšanu nosodīšanā un to deleģitimizēšanā vietējo iedzīvotāju ieskatā; atbalstīt neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, demokrātiskās opozīcijas spēkus, cilvēktiesību aizstāvjus un medijus, tostarp ar spēju veidošanu un komunikācijas stratēģiju palīdzību, kā arī vācot datus par pārkāpumiem attiecībā uz tiesībām piedalīties patiesās vēlēšanās; uzsvērt, ka mediju finansēšanas pārredzamība un patiesi brīvi un neatkarīgi mediji ir būtiski, lai novērstu nepamatotu ietekmi;
   o) visa vēlēšanu cikla laikā atbalstīt vietējos vēlēšanu novērotājus, kuru darbība vairo iedzīvotāju ticību, ka viņu tiesības piedalīties īstās vēlēšanās tiks ievērotas, un visstingrāk nosodīt pret viņiem vērstos uzbrukumus; atbalstīt reģionālos un globālos pilsonisko novērotāju tīklus, kas nodrošina solidaritāti, spēju veidošanu un pieredzes apmaiņu ar vietējām grupām, kas var palīdzēt pretoties autokrātisku un neliberālu režīmu centieniem leģitimizēt citam cita vēlēšanas;
   p) integrēt informāciju par patiesām vēlēšanām un iedzīvotāju tiesībām tajās piedalīties, tostarp par visu minoritāšu tiesībām balsot, cilvēktiesību un demokratizācijas atbalsta projektos, ko īsteno saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, tostarp atbalstot vēlēšanu novērotājus kā cilvēktiesību aizstāvjus; šajā nolūkā atbalstīt Globālo cilvēktiesību tīklu; atbalstīt programmas, kuru mērķis ir uzlabot vēlēšanu tiesisko un administratīvo regulējumu trešās valstīs, tostarp sniedzot atbalstu valstu vēlēšanu komisijām;
   q) izmantot ES kultūras diplomātijas un starptautisko kultūras attiecību instrumentu kopumu, lai stiprinātu tiesības piedalīties, vērstos pret autokrātisku un neliberālu režīmu vēstījumiem, ar ko mēģina leģitimizēt viltus vēlēšanas, un stiprinātu universālu demokrātisko kultūru; veidot šādu sadarbību, balstoties uz patiesām partnerattiecībām, jo īpaši ņemot vērā to, ka vēlēšanu pārredzamības nodrošināšana, ārvalstu iejaukšanās apturēšana un demokrātijas uzlabošana ir pastāvīgs darbs, kam vajadzīgi drosmīgi, novatoriski un kopīgi risinājumi;
   r) vairāk atbalstīt iniciatīvas, kas saistītas ar vēlēšanu novērošanas apmācību un zināšanu pilnveidošanu vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī sadarbību ar vietējiem medijiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsvērt vietējo vēlēšanu novērotāju atbalsta un spēju veidošanas nozīmi, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju demokrātijas veidošanai;
   s) atbalstīt Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu un tās darbu, jo īpaši saistībā ar vēlēšanu novērošanu; izvērtēt, kā risināt arvien biežāko situāciju, kad valstis atsakās uzaicināt ES novērot vēlēšanas;
   t) cieši uzraudzīt ES un EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu pieņemšanu un īstenošanu un iekļaut tos kā būtisku sastāvdaļu ES un attiecīgās valsts attiecību vispārējā satvarā; pienācīgi sekot līdzi ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem, vairāk iesaistot Parlamentu; nodrošināt, ka ES publiskie paziņojumi saistībā ar vēlēšanām trešās valstīs stingri atbilst ES vērtībām demokrātijas, cilvēktiesību un vēlēšanu jomā un ir saskaņā ar ES vēlēšanu novērošanas misiju secinājumiem;
   u) risināt jautājumu par tiesībām piedalīties vēlēšanās un visiem citiem aspektiem, kas saistīti ar vēlēšanu integritāti valstīs ārpus ES, darot to ar ES cilvēktiesību dialogu palīdzību; nodrošināt, ka šos dialogus papildina sadaļa, kurā iesaistītas neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas;
   v) izmantot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likumu) attiecībā uz personām, kas atbildīgas par nopietniem tiesību piedalīties un demokrātisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem, un turpināt izmantot ES ierobežojošos pasākumus, lai piemērotu sankcijas personām, kas pakāpeniski un slepeni grauj demokrātiju un tiesiskumu valstīs ārpus ES; nodrošināt, ka šo ierobežojošo pasākumu atcelšana ir atkarīga no reālas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma uzlabošanās attiecīgajā valstī; apsvērt iespēju izstrādāt efektīvus un preventīvus pasākumus pret personām, kas iesaistītas viltus vēlēšanu novērošanas misijās, tostarp valstu parlamentu deputātiem, ES dalībvalstu politiķiem un Eiropas Parlamenta deputātiem;
   w) atzīt ES un EDSO ODIHR vēlēšanu novērošanas misiju nozīmi, tostarp Parlamenta lomu, sniedzot pierādījumus par to, vai vēlēšanas ir patiesas, un turpināt uzlabot šo instrumentu, tostarp stiprinot tā redzamību, nosodot viltus vēlēšanu novērošanas misijas un pastiprinot komunikācijas stratēģiju gan pirms, gan pēc vēlēšanām; palielināt atbalstu ilgtermiņa vēlēšanu novērošanas misijām, jo daži no smagākajiem vēlēšanu procesu pārkāpumiem notiek pirms vēlēšanu dienas; nodrošināt ES vēlēšanu novērošanas misijas ar atbilstošām un mūsdienīgām tehniskajām zināšanām un resursiem, lai pienācīgi uzraudzītu aspektus, kas saistīti ar jaunajiem riskiem, kuri izriet no modernu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas vēlēšanās;
  

ES darbības starptautiskos forumos

   x) veicināt ciešu sadarbību un koordināciju starp demokrātiskām valstīm, daudzpusējām iestādēm, piemēram, EDSO, ODIHR un Eiropas Padomi, un organizācijām, kas apstiprinājušas ANO Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem, lai efektīvāk cīnītos pret viltotu vēlēšanu un viltotu novērotāju leģitimizāciju starptautiskos forumos, jo īpaši ANO;
   y) virzīt ideju par to, lai ANO Cilvēktiesību padomē tiktu izstrādātas pamatnostādnes par tiesībām piedalīties vēlēšanās, vairāk iesaistot vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas; izvērtēt iespēju turpināt izstrādāt un sistematizēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. panta vispārīgo komentāru Nr. 25, lai pierādītu saikni starp tiesībām piedalīties un cilvēktiesībām un demokrātiju nolūkā risināt jaunas problēmas, tostarp dezinformāciju tiešsaistē un autoritārisma pieaugumu;
   z) nosodīt to, ka par daļu no vēlēšanu leģitimizācijas centienu kļūst starptautiski izstrādāto standartu vājināšana; pievērst īpašu uzmanību vēstījumiem, kuros kā neīstu vēlēšanu leģitimitātes avots tiek izvirzītas alternatīvas vērtības, piemēram, valsts tiesību aktu normatīvais pārākums pār starptautiski izstrādātajiem standartiem, reliģiskās un tradicionālās vērtības, kultūras īpatnības vai attīstības prioritātes programmas;
   aa) vadīt centienus ar mērķi padarīt redzamāku ANO Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem un to organizāciju darbu, kas to atbalstījušas un aktīvi darbojas vēlēšanu novērošanas jomā; apsvērt iespēju aicināt atjaunināt ANO Deklarācijas par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem atbalsta organizāciju sarakstu, lai stiprinātu tās ticamību un izveidotu skaidru veidu, kā nošķirt patiesas novērošanas grupas no viltus novērotājiem; līdzīgu pieeju izmantot arī attiecībā uz Globālo vietējo vēlēšanu novērotāju uzraudzības tīklu; izpētīt veidus, kā mazināt ēnu organizāciju un viltus novērotāju leģitimitāti;
   ab) attiecīgajos daudzpusējos forumos un kā daļu no ES kontaktiem ar citām starptautiskām organizācijām veicināt starptautisku un valstu neitrālu vēlēšanu novērotāju skaidru atzīšanu par cilvēktiesību aizstāvjiem un uzstāt uz nepieciešamo aizsardzību neitrāliem vēlēšanu novērotājiem, lai viņi varētu neatkarīgi un droši veikt savus pienākumus;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo ieteikumu nosūtīt Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).


Krievijai noteikto ES sankciju efektivitāte
PDF 156kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra rezolūcija par Krievijai noteikto ES sankciju efektivitāti (2023/2905(RSP))
P9_TA(2023)0397RC-B9-0453/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022. gada februārī,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtus,

–  ņemot vērā 11 secīgās sankciju paketes pret Krieviju, ko ES ir pieņēmusi kopš 2022. gada februāra,

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2022/2332 (2022. gada 28. novembris) par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu noteikšanu par noziegumu jomu, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem(1),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2023. gada 7. jūlija ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija atsāka neizprovocētu, nepamatotu un nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu, ģeopolitiskā vide Eiropā ir būtiski mainījusies; tā kā Krievijas spēki ir veikuši neselektīvus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, nogalinot tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, piespiedu kārtā deportējot un nelikumīgi ieslogot Ukrainas pilsoņus Krievijā un Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās un īstenojot teroraktus visā valstī;

B.  tā kā pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ES pret Krieviju ir pieņēmusi 11 sankciju paketes, kuru mērķis ir vājināt tās ekonomikas bāzi un ierobežot tās spēju turpināt karu, tostarp ierobežojošus pasākumus pret gandrīz 1800 fiziskām un juridiskām personām, kuras ir atbildīgas par karu Ukrainā vai ir iesaistītas tajā, aizliegumu no Krievijas importēt daudzas preces un pakalpojumus, piemēram, naftu un izejvielas, un aizliegumu uz Krieviju eksportēt ieročus, militāro ekipējumu un divējāda lietojuma preces; tā kā sankcijas ietver arī aizliegumu veikt jebkādus darījumus ar Krievijas Centrālo banku, galveno Krievijas banku izslēgšanu no SWIFT finanšu ziņojumapmaiņas sistēmas un atsevišķu Krievijas valstij piederošu vai valsts atbalstītu dezinformācijas kanālu apraides apturēšanu;

C.  tā kā turklāt Padome saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu ir noteikusi ierobežojošus pasākumus vairākām personām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas Federācijā un tajās Ukrainas teritorijās, kuras Krievija pašlaik okupējusi; tā kā ES ir pieņēmusi arī papildu sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz tās iesaistīšanos agresijas karā pret Ukrainu, un Irānu saistībā ar Irānas bezpilota lidaparātu izmantošanu Krievijas karā;

D.  tā kā sankciju ietekmes novērtēšana ir sarežģīta arī tāpēc, ka nav uzticamu skaitļu un statistikas; tā kā ES sankciju ietekmi nevar viegli nošķirt no ASV un citu sankciju, kā arī Krievijas pretsankciju ietekmes vai no ietekmes, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; tā kā lielākā daļa ekspertu brīdina, ka, lai gan sankcijas darbojas, to ietekme nav pietiekami smaga, lai samazinātu Krievijas spēju karot pret Ukrainu, un aicina veikt papildu pasākumus, lai palielinātu sankciju tvērumu un piemērošanu; tā kā, lai arī ES sankcijas pret Krieviju ir nepieredzēti lielas, to ietekme uz Krievijas ekonomiku līdz šim šķiet mazāka, nekā tika sākotnēji prognozēts, un ir satraucošas pazīmes, kas liecina par sankciju efektivitātes mazināšanos; tā kā sankcijas pret Krieviju ir piespiedušas un joprojām piespiež tām pakļautos subjektus pastāvīgi meklēt dārgus apkārtceļus;

E.  tā kā ES dalībvalstis kopā ar cenu ierobežošanas koalīciju ir ieviesušas cenu griestus jūrā iegūtai jēlnaftai, naftas eļļām un no bitumenminerāliem iegūtām eļļām, kuru izcelsme ir Krievijā vai kuras eksportē no Krievijas; tā kā tās noteica šos cenu griestus 60 USD apmērā par barelu jēlnaftai, 45 USD par barelu naftas produktiem, kuru cena ir zemāka par jēlnaftas cenu, un 100 USD par barelu naftas produktiem, kuru cena ir augstāka par jēlnaftas cenu; tā kā dažādos pētījumos tiek lēsts, ka Krievijas jēlnaftas ražošanas izmaksas par barelu ir aptuveni 15 USD un dīzeļdegvielas ražošanas izmaksas — 20 USD; tā kā tādēļ pašreizējie cenu griesti joprojām nodrošina ievērojamu peļņu Putina režīmam;

F.  tā kā laikā no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada janvārim Krievijas ienākumi no naftas un gāzes eksporta ir samazinājušies par 38 %; tā kā Krievijas gāzes īpatsvars Eiropas gāzes pieprasījumā no 45 % 2021. gadā samazinājās uz 23 % 2022. gadā un ir nokritis līdz mazāk nekā 10 % 2023. gadā; tā kā saskaņā ar ziņojumiem Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanas apjoms ir palielinājies un sasniedzis rekordaugstu līmeni; tā kā, neraugoties uz ES noteikto embargo Krievijas oglēm, Krievijā ogļu ieguve ir pieaugusi par 0,3 % salīdzinājumā ar 2021. gadu un sasniegusi rekordaugstu līmeni; tā kā kopš kara sākuma Krievija ir guvusi ieņēmumus 532 miljardu EUR apmērā no fosilā kurināmā eksporta, no kuriem ES dalībvalstu imports veidoja vairāk nekā 178 miljardus EUR; tā kā 2022. gadā vien ieņēmumi no Krievijas energoresursiem sasniedza 321 miljardu USD;

G.  tā kā kopš 2023. gada augusta ir kļuvis skaidrs, ka Krievija atrod jaunus veidus, kā apiet naftas sankcijas ar noteiktajiem cenu griestiem, un Krievijas naftas cenas pasaules tirgos ir sākušas pieaugt; tā kā Krievija ir spējusi novirzīt jēlnaftas eksportu no Eiropas uz alternatīviem tirgiem, piemēram, Indiju, Ķīnu un Turciju; tā kā ir pieaudzis no Krievijas naftas ražoto produktu apjoms, ko Eiropas Savienībā importē no Indijas, un tādējādi Krievijas naftai ir radīts apkārtceļš un mazināta ES sankciju iedarbība; tā kā lielāko daļu Krievijas jēlnaftas 2022. un 2023. gadā pārvadāja tankeri, kuru īpašnieki ir ES rezidenti; tā kā 2022. gadā ieņēmumi no energoresursu eksporta Krievijas Federācijas budžetā veidoja vienu trešdaļu no kopējiem ieņēmumiem; tā kā sankcijas, kas noteiktas Krievijas energoresursu eksportam, spēcīgi ietekmē Krievijas valsts ieņēmumus; tā kā pēc cenu griestu ieviešanas naftai 2022. gada decembrī Krievijas ienākumi no energoresursu eksporta ļoti ievērojami samazinājās salīdzinājumā ar pirmskara līmeni; tā kā Krievijas ienākumi no naftas 2023. gada pirmajā pusgadā atjaunojās, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada novembra;

H.  tā kā ES dalībvalstu veiktā Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) vai Krievijas izcelsmes naftas iegāde no trešām valstīm nav ierobežota un pašlaik tā ir krietni virs līmeņa, kāds bija vērojams pirms 2022. gada februāra; tā kā Krievija ir ES otra lielākā LNG piegādātāja, atpaliekot tikai no ASV; tā kā LNG importa pieaugums no Krievijas ir pretrunā ES mērķim izbeigt tās atkarību no Krievijas fosilā kurināmā; tā kā Krievija joprojām ieņem aptuveni 690 miljonus EUR dienā no fosilā kurināmā eksporta (2023. gada augusta dati); tā kā ES joprojām pārskaita Krievijai 2 miljardus EUR mēnesī par fosilajiem kurināmajiem; tā kā, ņemot vērā cauruļvadu gāzes un LNG importa turpināšanos, kā arī dažādus izņēmumus jēlnaftas un naftas produktu importa aizliegumos, ES joprojām ir viens no lielākajiem Krievijas fosilā kurināmā pircējiem;

I.  tā kā saskaņā ar Krievijas oficiālajiem datiem, neraugoties uz tās agresijas karu pret Ukrainu un starptautiskajām sankcijām, izskatās, ka Krievijas ekonomika 2022. gadā saruka par tikai 2,1 %, kas ir daudz mazāk, nekā bija gaidīts; tā kā Starptautiskais Valūtas fonds, pamatojoties uz Krievijas oficiālajiem datiem, prognozē, ka Krievijas ekonomika 2023. gadā būs augusi par 2,2 % un 2024. gadā augs par 1,1 %; tā kā Krievija ir paziņojusi, ka 2024. gadā tās aizsardzības budžets tiks palielināts par gandrīz 70 % un sasniegs 107 miljardus EUR jeb 6 % no IKP (salīdzinājumā ar 63 miljardiem EUR jeb 3,9 % no IKP 2023. gadā);

J.  tā kā tomēr 2023. gada 1. novembrī Krievijas prezidents aicināja amatpersonas risināt augstās inflācijas problēmu, brīdinot, ka Krievijas ekonomika saskaras ar aizvien lielāku spiedienu, ko rada Rietumu sankcijas; tā kā Krievijā joprojām ir augsta inflācija, kas turpina pieaugt, jo rubļa vērtība krīt, bet militārie izdevumi ofensīvai Ukrainā pieaug;

K.  tā kā ES imports no Krievijas kopš 2022. gada februāra ir samazinājies; tā kā, neraugoties uz sankcijām, dažas dalībvalstis kopš 2022. gada februāra ir palielinājušas tirdzniecības apjomu ar Krieviju;

L.  tā kā vairākiem ES uzņēmumiem saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014(2) ir piemērotas atkāpes un tādējādi tie turpina uzņēmējdarbību ar Krievijas struktūrām, kurām ir piemērotas finanšu un tirdzniecības sankcijas; tā kā atkāpju piemērošana ir valstu iestāžu kompetencē un ES iestādes par tām tiek vienkārši informētas un nespēj tās apstrīdēt; tā kā Parlamentam un citām iestādēm nav piekļuves šai būtiskajai informācijai; tā kā šāda atkāpju piemērošanas prakse ievērojami mazina ES sankciju vēlamo ietekmi un negatīvi ietekmē viena no svarīgākā ES ārpolitikas instrumenta efektivitāti un uzticamību;

M.  tā kā, cenšoties pretoties sankcijām, Krievija, lai iegūtu tehnoloģijas un citus produktus, vēršas pie valstīm, kam sankcijas nav noteiktas; tā kā aizvien ciešākas attiecības starp Krieviju un Ķīnu — gan enerģijas un divējāda lietojuma preču tirdzniecībā, gan diplomātiskā un stratēģiskā atbalsta ziņā — ir mazinājušas ES sankciju ietekmi uz Krieviju; tā kā Krievijas tirdzniecība ar Ķīnu 2022. un 2023. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni; tā kā Ķīna šobrīd nodrošina aptuveni pusi no Krievijas importa, bet pirms kara tas veidoja ceturto daļu no kopapjoma; tā kā ievērojami augusi arī Krievijas tirdzniecība ar Indiju un Turciju;

N.  tā kā vairākas gūstā nonākušo Krievijas ieroču analīzes apstiprina, ka Krievija turpina importēt kritiski svarīgas rietumu sastāvdaļas, jo ir spējusi atrast alternatīvus piegādātājus un piegādes ceļus, un tādu svarīgu sastāvdaļu importa līmenis kā pusvadītāji ir pat lielāks nekā pirms sankciju noteikšanas; tā kā vairākas valstis, kuras nepiemēro sankcijas, piemēram, Ķīna, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Kazahstāna, Kirgizstāna, dažas Dienvidkaukāza valstis un Serbija, ir kļuvušas par centriem, caur kuriem Krievijas uzņēmumi no ES importētos produktus nogādā Krievijā vai piedāvā alternatīvus maršrutus, pa kuriem Krievija importē divējāda lietojuma preces un ārvalstu tehnoloģijas un aprīkojumu;

O.  tā kā 2022. gada decembrī ES iecēla David O’Sullivan par starptautisko Īpašo sūtni ES sankciju īstenošanas jautājumos; tā kā jaunākajā sankciju paketē, kas pieņemta 2023. gada jūnijā, tika iekļauts īpašs pretapiešanas instruments;

P.  tā kā Rosatom un Krievijas kodolenerģijas nozare joprojām nav iekļautas sankciju paketēs; tā kā Rosatom ar savu meitasuzņēmumu starpniecību nodrošina kritiski svarīgu tehnoloģiju un materiālu importu Krievijas militārās rūpniecības vajadzībām; tā kā 2022.–2023. gadā dalībvalstis ir panākušas ievērojamu progresu, samazinot savu atkarību no Krievijas kodolrūpniecības;

Q.  tā kā 2022. gada 2. decembrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem(3), lai visās dalībvalstīs atvieglotu ES sankciju pārkāpumu izmeklēšanu un apsūdzēšanu un sodīšanu par tiem;

R.  tā kā trimdā ES dzīvojošajiem Krievijas pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas pārstāvjiem ir nācies saskarties ar atsevišķu sankciju nesamērīgo ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi — tādā veidā, kas neatbilst ES sankciju politikas mērķim un līdz ar to kaitē ES uzticamībai,

1.  atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par neizprovocēto, nelikumīgo un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un Baltkrievijas Lukašenko režīma iesaistīšanos; atkārtoti aicina Krieviju nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot visus aizturētos un deportētos Ukrainas iedzīvotājus, sevišķi bērnus;

2.  uzsver, ka ES sankcijas, kas noteiktas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, paredz stratēģiski vājināt Krievijas ekonomisko un rūpniecisko bāzi, īpaši militārrūpniecisko kompleksu, lai mazinātu Krievijas Federācijas spēju turpināt karu, uzbrukt civiliedzīvotājiem un pārkāpt Ukrainas teritoriālo integritāti, kā arī kavēt Krievijas piekļuvi militārajām tehnoloģijām un komponentiem un vērsties pret Krievijas politisko un ekonomisko eliti, lai grautu tās atbalstu režīmam;

3.  atgādina, ka starptautisko sankciju efektivitāte ir atkarīga no sankciju pieņēmušo valstu stingrības, saliedētības, sadarbības, godīguma un saistību ievērošanas; aicina dalībvalstis skaidri identificēt savā jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus, kuriem piemērotas sankcijas, un nodrošināt, ka tie Krievijas struktūrām patiešām vairs nav pieejami; uzsver, ka ir vajadzīga saskaņotāka pieeja un lielāka pārredzamība attiecībā uz informēšanu par iesaldēto aktīvu atrašanās vietu un kopējo summu;

4.  uzsver, ka, ņemot vērā to, ka ES sankcijas pret Krieviju ir ārpolitikas instruments, kura mērķis ir izbeigt nelikumīgu karu, šādu eksporta ierobežojumu, kas noteikti attiecībā uz militārā ziņā kritiski svarīgām precēm, apiešana konkrētos smagos gadījumos varētu tikt uzskatīta par līdzdalību Krievijas kara noziegumos un par to varētu saukt pie atbildības;

5.  aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt un ES līmenī centralizēt sankciju īstenošanas uzraudzību un izstrādāt mehānismu, ar kuru novērš un uzrauga sankciju apiešanu, lai ierobežotu Krievijas spējas apiet sankcijas; aicina dalībvalstu iestādes ciešāk sadarboties sankciju pārkāpumu un apiešanas gadījumu izmeklēšanā un parādīt šādu pārkāpumu sekas, dinamiskāk un enerģiskāk novēršot ES sankciju pārkāpumus un sodot par tiem; šajā sakarībā aicina ES iestādes ātri vienoties par vērienīgu direktīvu par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem; uzsver — sodiem vajadzētu būt samērīgiem, tomēr pietiekami lieliem, lai tiem būtu atturoša ietekme; aicina Eiropadomi pieņemt lēmumu par Eiropas Prokuratūra pilnvaru paplašināšanu un ietvert tajās noziedzīgus nodarījumus par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, jo tas ļautu visā ES labāk saskaņot un konsekventāk un vienotāk saukt pie atbildības par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem;

6.  pauž dziļas bažas par to, ka starp dalībvalstīm un Krieviju turpinās militārā ziņā kritiski svarīgu preču tirdzniecība; pauž nožēlu par nopietno izpildes kultūras trūkumu attiecībā uz ES sankcijām pret Krieviju; nosoda tādu praksi, ka sankcijām pakļautas preces no ES tiek pārdotas trešo valstu uzņēmumiem vai privātpersonām un pēc tam no ES tieši nosūtītas uz Krieviju; aicina ES un tās dalībvalstis izveidot sistēmas, kurās varētu efektīvāk apmainīties ar informāciju par darījumiem, lai uzlabotu sankciju izpildi saistībā ar militārām un divējāda lietojuma precēm; aicina dalībvalstu iestādes sniegt uzņēmumiem nepieciešamo informāciju un palīdzību, lai uzlabotu ES sankciju ievērošanu, un veidot dialogu ar uzņēmumiem, kuru produkti tiek eksportēti uz Krieviju, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka eksporta kontroles pasākumi tiek pārkāpti neapzināti; aicina dalībvalstis rūpīgi izmeklēt, kā uzņēmumi ievēro eksporta ierobežojumus attiecībā uz sarakstā iekļautajām precēm, un piemērot atturošas sankcijas;

7.  aicina dalībvalstis paplašināt eksporta kontroles pasākumus, lai aptvertu plašākas produktu kategorijas, saskaņotu šos pasākumus starp jurisdikcijām un īstenotu tos konsekventi, tādējādi novēršot nepilnības; aicina ES un tās dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai nepieļautu uz trešām valstīm eksportēto augsto tehnoloģiju produktu nonākšanu Krievijā, un pastāvīgi uzraudzīt notikumu attīstību, lai noteiktu, kā darbojas sankciju apiešanas shēmas, un attiecīgi pielāgotu sankciju režīmus;

8.  mudina Eiropas Savienības un ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu uzņēmumus izbeigt savu darbību Krievijā un ievērot īpašu rūpību, eksportējot preces, kuru eksports uz Krieviju ir aizliegts; uzsver — būtu jānosaka, ka ES uzņēmumi un to meitasuzņēmumi, par kuriem konstatēts, ka tie pārkāpj ES ierobežojošos pasākumus, nav tiesīgi saņemt finansējumu, cita starpā attiecībā uz konkursiem un cita finansējuma saņemšanu Ukrainas mehānisma un citu atjaunošanas programmu ietvaros; uzskata, ka uzņēmumiem, kuri izmanto atkāpes no ES sankciju piemērošanas pret Krieviju un tādējādi turpina uzņēmējdarbību Krievijā, nevajadzētu saņemt ES finansējumu vai tehnisko palīdzību vai piedalīties ES finansētos projektos; uzskata, ka šie uzņēmumi būtu automātiski jāiekļauj agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmā un to statuss Arachne datubāzes riska novērtēšanas instrumentā būtu attiecīgi jāatjaunina; uzskata, ka tāds pats princips mutatis mutandis būtu jāpiemēro publiskajiem iepirkumiem, lai valsts iestādēm vai vietējām pašvaldībām nebūtu atļauts iegādāties darbus, preces vai pakalpojumus no uzņēmumiem, kas izmanto atkāpes no ES sankcijām saistībā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014;

9.  aicina ES un tās dalībvalstis uzlabot ES stratēģisko komunikāciju par ES sankcijām pret Krieviju un cīņu pret dezinformāciju par tām; aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk censties informēt plašāku sabiedrību par ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju, jo īpaši par to mērķi, un šajā sakarībā izmantot ES sankciju sūtņa pieredzi starptautisko partneru, organizāciju un galveno nozaru pārliecināšanā par nepieciešamību novērst to, ka tiek apieti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt Krievijai pieejamos ieņēmumus pret Ukrainu īstenotā agresijas kara turpināšanai;

10.  mudina visas ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis stingri ievērot ES sankcijas, kas noteiktas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un tādējādi apliecināt to gatavību uzņemties saistības, kas izriet no dalības ES;

11.  nosoda to valstu, juridisko pakalpojumu sniedzēju, citu struktūru un indivīdu rīcību, kas palīdz Krievijai izvairīties no ES sankciju ietekmes; atgādina, ka sankciju pārkāpšana ir noziegums ES līmenī un ka tai ir negatīva ietekme uz ES finanšu interesēm; aicina dalībvalstis un ES iestādes, tostarp ES sankciju sūtni, pastiprināt centienus ierobežot izvairīšanos no ES sankcijām pret Krieviju un to apiešanu, kas nopietni mazina ES sankciju efektivitāti un kavē starptautiskos centienus izbeigt karu; uzsver, ka līdzekļi, kas konfiscēti sankciju pārkāpumu rezultātā, ir jāizmanto kompensācijām Krievijas agresijas upuriem, kā arī infrastruktūras atjaunošanai un reformām saistībā ar Ukrainas mehānismu; aicina ES un dalībvalstis atkārtoti izvērtēt attiecības ar valstīm, kas nepieliek pietiekamas pūles, lai ierobežotu izvairīšanos no ES sankcijām pret Krieviju un to apiešanu, tostarp šīm valstīm sniegto finansiālo palīdzību un preferenciālo piekļuvi ES tirgum; pauž bažas par ienākušajām ziņām, ka Azerbaidžāna un citas valstis “atmazgā” Krievijas gāzes “reputāciju”; mudina ES un tās dalībvalstis izmantot visus iespējamos instrumentus, lai pārliecinātu Azerbaidžānas valdību izbeigt slepenas vienošanās ar Krievijas režīmu;

12.  aicina ES iestādes un dalībvalstis aktīvi piedalīties, lai saglabātu vienotu sankciju piemērošanu, un tādēļ aicina sistemātiski paredzēt ne mazāk kā divpadsmit mēnešus ilgus atjaunošanas periodus visiem sankciju režīmiem, kas saistīti ar Krievijas darbībām pret Ukrainu, un pieņemt jaunas sankciju paketes, kuru mērķis ir stratēģiski ierobežot Krievijas spēju finansēt savu karadarbību; atbalsta Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz to, lai turpinātu veicināt ilgtermiņa vienotību un palielināt efektivitāti, plaši izmantojot savas tiesības iesniegt priekšlikumus;

13.  aicina Komisiju pārskatīt savu sankciju interpretāciju, kuras rezultātā tiek izņemti un konfiscēti tikai personiskai lietošanai paredzēti priekšmeti un transportlīdzekļi; uzsver, ka šāda atbilstības pārspīlēšana diskreditē sankciju mērķi un instrumentu;

14.  aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt un palielināt koordināciju attiecībā uz spēkā esošo Krievijas naftas eksporta sankciju īstenošanu; aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā slēgt ES tirgu Krievijas izcelsmes fosilajam kurināmajam; prasa saskaņoti pārbaudīt fosilā kurināmā, LNG un attīrīta fosilā kurināmā importa izcelsmi, lai novērstu Krievijas enerģijas reeksportu uz ES;

15.  aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar G7, lai ievērojami pazeminātu Krievijas naftas un naftas produktu cenu griestus, noteiktu pilnīgu aizliegumu importēt Krievijas LNG un sašķidrināto naftas gāzi uz Eiropas Savienību un importēt kurināmo un citus naftas produktus no trešām valstīm, ja šie produkti ir ražoti, izmantojot Krievijas naftu, un aizliegtu Krievijas LNG transportēšanu caur ES teritoriju; aicina ES ieviest cenu un apjoma griestus Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importam Eiropas Savienībā;

16.  aicina ES un tās dalībvalstis noteikt sankcijas visiem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem, Gazprombank, to meitasuzņēmumiem un to valdēm un vadībai; aicina ES un tās dalībvalstis paplašināt sankcijas pret Krieviju attiecībā uz alumīnija importu un ieviest sankcijas pret Arctic-2 LNG projektu; aicina ES un dalībvalstis ierosināt ierobežojumu attiecībā uz tankkuģu pakalpojumiem un embargo attiecībā uz tankkuģu pārdošanu Krievijai, kā arī ierobežojumu attiecībā uz Eiropas apdrošināšanas pakalpojumiem tankkuģiem, ja tos izmanto Krievijas naftas eksportam; aicina cenu ierobežošanas koalīcijas valstis aizliegt Krievijas naftas un LNG pārkraušanu to teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomikas zonās; aicina ES un dalībvalstis pastiprināt naftas cenu griestu piemērošanu un ievērošanu, jo īpaši pieprasot, lai par Krievijas naftas kravām cenu apliecinājumus varētu izsniegt tikai apstiprināti “baltajā sarakstā” iekļauti tirgotāji, un pieprasot, lai visi tankkuģi, kas šķērso Eiropas teritoriālos ūdeņus, pārliecinātos, ka tie ir pienācīgi apdrošināti pret naftas noplūdēm;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt sankcijas, lai noteiktu pilnīgu aizliegumu tirgot un slīpēt Krievijas izcelsmes dimantus vai dimantus, ko Krievija reeksportējusi Eiropas Savienībā; aicina ES un tās dalībvalstis piemērot sankcijas valsts uzņēmumam Alrosa un plaši ieviest sistēmas, lai izsekotu dimantu izcelsmi, pamatojoties uz jaunajām tehnoloģijām;

18.  aicina ES un tās dalībvalstis pēc iespējas drīzāk ierobežot sadarbību ar Rosatom, kā arī tās vadību un meitasuzņēmumiem līdz līmenim, kas ir absolūti nepieciešams ES energoapgādes drošībai; aicina Komisiju un Euratom Apgādes aģentūru pārskatīt pašreizējo sadarbību ar Rosatom un sniegt atbalstu Krievijas degvielas, rezerves daļu un pakalpojumu aizstāšanai ar iespējamām alternatīvām, ņemot vērā Ukrainas veiksmīgo pieredzi; aicina ES un tās dalībvalstis nepieļaut Rosatom meitasuzņēmuma Atomflot kuģu ienākšanu ES ostās un pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Zaporižjas atomelektrostacijas okupāciju un plašākā nozīmē nodrošinātu konfliktu skarto kodolelektrostaciju drošību; aicina ES un tās dalībvalstis aizliegt Krievijas izcelsmes kodolproduktu importu;

19.  pauž bažas par to, ka Krievija spēj iegādāties ļoti daudz datoru sastāvdaļu, kas nepieciešamas ballistisko un spārnoto raķešu ražošanai, izmantojot savu kosmosa programmu (Roscosmos) kā līdzekli gan civilām, gan militārām vajadzībām paredzētu tehnoloģiju iegūšanai; aicina ES un tās dalībvalstis nekavējoties pārtraukt šādu elementu piegādi Krievijai un pieņemt papildu pasākumus, kas vēl vairāk izjauktu Krievijas militārās piegādes ķēdes posmus un vērstos pret ārējiem dalībniekiem, kuri cenšas atbalstīt Krievijas kara centienus, cita starpā izmantojot dronu un raķešu ražošanu;

20.  aicina ES un tās dalībvalstis rast likumīgu veidu, kas ļautu konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un tos izlietot Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem; atzinīgi vērtē Beļģijas valdības paziņojumu par to ieņēmumu aplikšanu ar nodokli, kas gūti no Euroclear rīcībā esošajiem imobilizētajiem Krievijai piederošajiem aktīviem;

21.  aicina pret Baltkrieviju vērstos ierobežojošos pasākumus pilnībā pieskaņot tiem, kas pašlaik ir spēkā pret Krieviju, jo Lukašenko režīms ir būtisks līdzdalībnieks Krievijas agresijas karā pret Ukrainu;

22.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu kopā ar Komisiju visaptveroši pārskatīt ES sankcijas, kas pieņemtas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un iesniegt priekšlikumus par to, kā vēl vairāk uzlabot ES sankciju sagatavošanu, uzturēšanu, īstenošanas uzraudzību un izpildi un to koordināciju ar transatlantiskajiem sabiedrotajiem, G7 un G20 partneriem, citiem līdzīgi domājošiem partneriem un ANO dalībvalstīm kopumā; atkārtoti pauž nostāju, ka ir jāsaglabā spēcīga transatlantiskā sadarbība starp ES un ASV saistībā ar sankcijām, jānovērš nepilnības, ko Krievija varētu izmantot sankciju apiešanai, un jāvienkāršo eksporta kontroles pasākumi;

23.  aicina Padomi paātrināt darbu, lai panāktu vienošanos un tādējādi ātri pieņemtu ierosināto regulu par ierobežojošiem pasākumiem, ar ko vēršas pret nopietniem korupcijas gadījumiem; aicina Padomi saskaņā ar šo jauno režīmu ātri noteikt sankcijas fiziskām un juridiskām personām, kuras ir atbildīgas par korupcijas darbībām saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un kuru mērķis ir atbalstīt Krievijas režīmu;

24.  aicina Padomi un Komisiju palielināt pārredzamību un profesionalitāti attiecībā uz veidu, kādā tās identificē personas, pret kurām būtu jāvēršas vai kuras jāatbrīvo no individuālām sankcijām; atkārtoti norāda, ka pašreizējais darbības veids kaitē pastāvošā sankciju režīma reputācijai;

25.  uzsver — tas, ka sankcijas nav pietiekami efektīvas, nozīmē, ka pret Krieviju ir jāīsteno visaptverošāka pieeja; tādēļ aicina ES sankcijas, kas pieņemtas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, iekļaut attiecībā uz Krieviju īstenotā visaptverošā politiskā un diplomātiskā stratēģijā, kas paredz arī atbalstu trimdā esošajai Krievijas opozīcijai, pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem un žurnālistiem, kas ir pret karu, koordināciju ar starptautiskajiem partneriem ar mērķi vērsties pret Krievijas iejaukšanos demokrātiskajos procesos un starptautiskajos konfliktos, un efektīvu daudzpusēju sadarbību nolūkā kompensēt to, ka Krievija kavē vai ļaunprātīgi izmanto daudzpusējas iestādes vai mehānismus; aicina Komisiju un dalībvalstis līdz minimumam samazināt negatīvās sekas Krievijas un Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijas pārstāvjiem trimdā, jo minētās sekas nepalīdz sasniegt deklarēto sankciju mērķi, proti, ierobežot Krievijas spēju veikt agresijas karu pret Ukrainu;

26.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas un Baltkrievijas iestādēm.

(1) OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.
(2) Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.).
(3) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem (COM(2022)0684).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika