Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2023. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projektu: maksājumu apropriāciju samazinājums, citi pielāgojumi un tehniskas korekcijas (14622/2023 – C9-0410/2023 – 2023/0367(BUD))

P9_TA(2023)0412 A9-0363/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2022. gada 23. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(4),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projektu, ko Komisija pieņēma 2023. gada 11. oktobrī (COM(2023)0530),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projektu, ko Padome pieņēma 2023. gada 9. novembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2023. gada 13. novembrī (14622/2023 – C9-0410/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0363/2023),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projekta galvenais mērķis ir atjaunināt budžeta izdevumu daļu, proti, cita starpā samazināt Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projekta apropriācijas par 280 000 000 EUR saistību apropriācijās un 264 000 000 EUR maksājumu apropriācijās, jo kavējas īstenošana, un samazināt maksājumu apropriāciju līmeni programmai “Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam Plus, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam kopumā 3 000 000 000 EUR apmērā;

B.  tā kā kopumā šā budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projekta neto ietekme uz izdevumiem ir samazinājums par 247 500 000 EUR saistību apropriācijās un 3 254 800 000 EUR maksājumu apropriācijās,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projektu;

2.  uzsver ITER projektam ierosināto samazinājumu, kas papildina samazinājumu, kurš tika veikts laikā, kad notika sarunas par 2023. gada budžetu, un samazinājumu, ko Komisija ierosinājusi 2024. gada budžeta projektā; pauž nopietnas bažas par ITER īstenošanā panākto progresu un aicina Komisiju pilnībā informēt Parlamentu par notikumu attīstību un to ietekmi uz Savienības finansiālo ieguldījumu un sniegt sīkāku skaidrojumu par šīs programmas ievērojamās kavēšanās iemesliem;

3.  pauž nopietnas bažas par pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmu īstenošanas kavēšanos un ar to saistīto maksājumu apropriāciju samazinājumu; aicina dalībvalstis ar Komisijas atbalstu turpināt īstenošanu, lai nodrošinātu pieejamo apropriāciju pilnīgu apguvi; uzsver, ka nedrīkst pieļaut maksājumu krīzi pašreizējās DFS darbības beigās; šajā sakarībā atgādina par savu priekšlikumu grozīt vienoto rezerves instrumentu, lai DFS pārskatīšanas ietvaros atceltu maksājumu apropriāciju gada maksimālo apjomu, kas noteikts minētā instrumenta izmantošanai, un aicina Padomi un Komisiju atbalstīt Parlamenta priekšlikumu;

4.  jo īpaši norāda uz maksājumu apropriāciju samazinājumu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), ko Komisija ierosinājusi, jo joprojām tiek analizēti vairāki augstas vērtības rēķini un atsevišķos projektos vēl nav izpildītas vairākas maksājumu nosacījumu prasības; uzskata, ka šāda kavēšanās ir ļoti problemātiska, jo AMIF ir jābūt elastīgam un reaģētspējīgam migrācijas plūsmu gadījumā; aicina Komisiju paātrināt šo procesu, lai būtu iespējams pilnībā atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad tās saskaras ar lielām migrācijas plūsmām;

5.  atzinīgi vērtē priekšlikumu palielināt apropriāciju līmeni Eiropas Prokuratūras ēku un IT sistēmu drošībai un piešķirt vēl astoņus pagaidu darbiniekus; atkārto savu jau izsenis pausto nostāju, ka ir jānodrošina, lai aģentūrām, kuru pilnvaras ir paplašinātas, tiktu attiecīgi palielināts personāls un budžets;

6.  pieņem zināšanai korekcijas, ko Komisija ierosinājusi attiecībā uz 7. izdevumu kategoriju; uzsver, ka Savienības iestādēm ir vajadzīgi nepieciešamie resursi, lai tās varētu izpildīt savas juridiskās un līgumiskās saistības un pildīt savas pilnvaras; atzinīgi vērtē iestāžu centienus segt gandrīz visas summas, kas nepieciešamas palielinātās algu korekcijas likmes dēļ, veicot pārcelšanu citā amatā un atliekot neobligātos ieguldījumus; pieņem zināšanai nelielo palielinājumu, kas nepieciešams pensiju izdevumiem, un summu, kura vajadzīga Eiropas skolām, lai segtu augsto enerģijas cenu izmaksas;

7.  uzskata, ka Savienībai būtu jānodrošina spēcīga atbilde saistībā ar strauji augošajām vajadzībām, jo īpaši humānās palīdzības jomā, tostarp Tuvajos Austrumos un Kaukāzā; aicina Komisiju izvērtēt budžeta iespējas sniegt atbalstu jau 2023. gadā, izmantojot vai nu vēl vienu budžeta grozījuma projektu, vai pārvietojumu;

8.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projektu;

9.  uzdod priekšsēdētājai paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 4/2023 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

10.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (2) OV L 58, 23.2.2023., 1. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (4) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (5) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11565/2023 – C9-0336/2023 – 2023/0264(BUD))

P9_TA(2023)0413 A9-0362/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopīgo dokumentu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojumus par to (11565/2023 – C9‑0336/2023),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2023. gada 5. jūlijā (COM(2023)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2023. gada 5. septembrī un Eiropas Parlamentam nosūtīja 2023. gada 8. septembrī (11565/2023 – C9‑0336/2023),

–  ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 1/2024 attiecībā uz Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija iesniedza 2023. gada 9. oktobrī (COM(2023)0531),

–  ņemot vērā 2023. gada 18. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(1) un tajā ietvertos budžeta grozījumus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(3),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 95. un 96. pantu,

–  ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavojusi Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā (A9-0362/2023),

1.  apstiprina kopīgo dokumentu;

2.  apstiprina savu paziņojumu un kopīgos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

4.  uzdod priekšsēdētājai paziņot, ka Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējais budžets ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājai šo normatīvo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

GALĪGAIS

2024. gada budžets — kopīgo secinājumu elementi

Kopīgos secinājumus veido šādas sadaļas:

1.  2024. gada budžets

2.  2023. gada budžets — budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projekts

3.  Paziņojumi

Kopsavilkuma pārskats

A.  2024. gada budžets

Saskaņā ar kopīgo secinājumu elementiem:

–  kopējais saistību apropriāciju apmērs 2024. gada budžetā ir 189 385,4 miljoni EUR. Kopumā tas 2024. gadam rada rezervi DFS maksimālo apjomu ietvaros 360,1 miljona EUR apmērā saistību apropriācijās;

–  kopējais maksājumu apropriāciju apmērs 2024. gada budžetā ir 142 630,3 miljoni EUR. Kopumā tas 2024. gadam rada rezervi DFS maksimālā apjoma ietvaros 31 018,5 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijās;

–  elastības instruments 2024. gadam tiek izmantots saistību apropriācijās 1635,5 miljonu EUR apmērā, no kuriem 1289,5 miljoni EUR ir paredzēti 2.b apakškategorijai “Noturība un vērtības”, 317,2 miljoni EUR — 5. izdevumu kategorijai “Drošība un aizsardzība” un 28,9 miljoni EUR — 6. izdevumu kategorijai “Kaimiņattiecības un pasaule”;

–  saskaņā ar DFS regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu vienotais rezerves instruments tiek izmantots saistību apropriācijās 586,1 miljona EUR apmērā, no kuriem 371,1 miljons EUR ir paredzēts 6. izdevumu kategorijai “Kaimiņattiecības un pasaule” un 215,0 miljoni EUR — 7. izdevumu kategorijai “Eiropas publiskā pārvalde”.

2024. gada maksājumu apropriācijas, kas saistītas ar elastības instrumenta izmantošanu no 2021. gada līdz 2024. gadam, Komisija ir aplēsusi 1734,4 miljonu EUR apmērā. Aplēstais attiecīgo vēl nesamaksāto summu maksājumu grafiks šiem gadiem ir sniegts šajā tabulā.

B.  2023. gada budžets

Budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projekts ir apstiprināts, kā to ierosinājusi Komisija.

1.  2024. gada budžets

1.1.  “Slēgtās” pozīcijas

Ja vien tālāk šajos secinājumos nav norādīts citādi, visas budžeta pozīcijas ir apstiprinātas, kā to ierosinājusi Komisija 2024. gada budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024.

Turklāt — ja vien nav norādīts citādi — visas budžeta pozīcijas, ko grozījusi Padome un savā lasījumā apstiprinājis Parlaments, ir apstiprinātas ar Padomes izdarītajiem grozījumiem.

Attiecībā uz pārējām budžeta pozīcijām Samierināšanas komiteja ir vienojusies par secinājumiem, kas iekļauti 1.2.–1.7. sadaļā.

1.2.  Horizontālie jautājumi

Decentralizētās aģentūras

Visām decentralizētajām aģentūrām paredzētā ES iemaksa (saistību un maksājumu apropriācijās) un štatu sarakstā iekļauto amata vietu skaits tiek noteikts tāds, kādu Komisija ir ierosinājusi 2024. gada budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, ar turpmāk minētajiem izņēmumiem.

—  2.b izdevumu apakškategorijā:

—  Eiropas Prokuratūra (EPPO, budžeta 07 10 08. pants), kuras štatu sarakstā ir iekļautas vēl 13 amata vietas un saistību un maksājumu apropriāciju apmērs ir palielināts par 4 miljoniem EUR.

—  4. izdevumu kategorijā:

—  Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA, budžeta 10 10 01. pants), kurai saistību un maksājumu apropriāciju apmērs ir palielināts par 1 miljonu EUR, lai segtu vēl 10 līgumdarbinieku amata vietu izmaksas.

—  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex, budžeta 11 10 01. pants), kurai saistību un maksājumu apropriāciju apmērs ir samazināts par15 miljoniem EUR.

Izpildaģentūras

ES iemaksa (saistību un maksājumu apropriācijās) un štatu sarakstā iekļauto amata vietu skaits izpildaģentūrām tiek noteikts tāds, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā.

Izmēģinājuma projekti / sagatavošanas darbības

Visaptverošs pasākumu kopums, kuru veido 46 izmēģinājuma projekti / sagatavošanas darbības (IP/SD, no kuriem 36 jauni(-as)), par kopējo summu 107,4 miljoni EUR saistību apropriācijās, ir apstiprināts tāds, kādu to ir ierosinājis Parlaments.

Šajā kopumā ir ievēroti maksimālie apjomi, kas izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām noteikti Finanšu regulā.

1.3.  Finanšu shēmas izdevumu kategorijas: saistību apropriācijas

Ņemot vērā iepriekš norādītos secinājumus par aģentūrām, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, Samierināšanas komiteja ir vienojusies par turpmāk minēto.

1. izdevumu kategorija. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

Saistību apropriācijas ir apstiprinātas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, bet iekļaujot korekcijas, par kurām vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas tālāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas ir apstiprinātas 21 493,4 miljonu EUR apmērā, 1. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros atstājot rezervi 104,6 miljonu EUR apmērā.

2.a izdevumu apakškategorija. Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

Saistību apropriācijas ir noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, neizdarot nekādus grozījumus. Tādējādi saistību apropriācijas ir apstiprinātas 64 665,2 miljonu EUR apmērā, 2.a izdevumu apakškategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros atstājot rezervi 17,8 miljonu EUR apmērā.

2.b izdevumu apakškategorija. Noturība un vērtības

Saistību apropriācijas ir apstiprinātas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, bet iekļaujot korekcijas, par kurām vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas tālāk redzamajā tabulā.

Ņemot vērā augstāku dzīves dārdzību, programmai “Erasmus+” tiek piešķirti vēl 60 miljoni EUR, jo īpaši tāpēc, lai šo programmu padarītu pieejamāku cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Tādējādi saistību apropriācijas ir apstiprinātas 9895,5 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 2.b izdevumu apakškategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros un izmantojot elastības instrumentu 1289,5 miljonu EUR apmērā saskaņā ar DFS regulas 12. pantu.

3. izdevumu kategorija. Dabas resursi un vide

Saistību apropriācijas ir apstiprinātas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, bet iekļaujot korekcijas, par kurām vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas tālāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas ir apstiprinātas 57 338,6 miljonu EUR apmērā, 3. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros atstājot rezervi 110,4 miljonu EUR apmērā.

4. izdevumu kategorija. Migrācija un robežu pārvaldība

Saistību apropriācijas ir apstiprinātas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, bet iekļaujot korekcijas, par kurām vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas tālāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas ir apstiprinātas 3892,7 miljonu EUR apmērā, 4. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros atstājot rezervi 127,3 miljonu EUR apmērā.

5. izdevumu kategorija. Drošība un aizsardzība

Saistību apropriācijas ir apstiprinātas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, bet iekļaujot korekcijas, par kurām vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas tālāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas ir apstiprinātas 2321,2 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 5. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros un izmantojot elastības instrumentu 317,2 miljonu EUR apmērā saskaņā ar DFS regulas 12. pantu.

6. izdevumu kategorija. Kaimiņattiecības un pasaule

Saistību apropriācijas ir apstiprinātas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, bet iekļaujot korekcijas, par kurām vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas tālāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas ir apstiprinātas 16 230,0 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 6. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros un izmantojot elastības instrumentu 28,9 miljonu EUR apmērā saskaņā ar DFS regulas 12. pantu, kā arī izmantojot vienoto rezerves instrumentu 371,1 miljona EUR apmērā saskaņā ar DFS regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

7. izdevumu kategorija. Eiropas publiskā pārvalde

Samierināšanas komiteja apstiprina tādu iestāžu štata sarakstos paredzētu amata vietu skaitu un apropriāciju apmēru, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, ar šādiem izņēmumiem: Eiropas Parlamenta, Eiropadomes, Komisijas, Tiesas, Eiropas Revīzijas palātas un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iedaļas ir koriģētas, lai ņemtu vērā to, ka izdevumi, kas saistīti ar deputātiem, kuri saņem algas no ES budžeta, uz kurām attiecas indeksācija, būtu jāklasificē kā izdevumi par algām un tāpēc uz tiem nebūtu jāattiecina Komisijas pamatnostādnes par to, ka ar algām nesaistīto izdevumu palielinājums ir jāierobežo 2 % apmērā.

Tādējādi kopumā ar šo korekciju 7. izdevumu kategorijā tiek panākts palielinājums 33,8 miljonu EUR apmērā.

Grozījumi, kurus Eiropas Parlaments ir izdarījis pats savā iedaļā, tiek pārņemti bez izmaiņām. Tā rezultātā kopējais apropriāciju apmērs ir 2383,1 miljons EUR, proti, par 27 707 693 EUR lielāks nekā budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024.

Attiecībā uz pārējām attiecīgajām iedaļām, ņemot vērā sākotnējās summas, kas pieprasītas ar algām nesaistītajās pozīcijās, sīkāka informācija pa budžeta pozīcijām ir izklāstīta turpmāk, vienlaikus ievērojot pamatnostādnes par 2 % ierobežojumu.

2. iedaļa — Eiropadome un Padome

3. iedaļa — Eiropas Komisija

4. iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa

5. iedaļa — Eiropas Revīzijas palāta

9. iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Tabulā par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju ir iekļauts arī tehnisks pielāgojums, ar ko tiek iekļautas iepriekšējās korekcijas, par kurām panākta vienošanās gan budžeta grozījumā Nr. 1/2023, gan budžeta grozījumā Nr. 3/2023 un kas ietekmē atsauces summu, kuru izmanto 2024. gada vajadzību aprēķināšanai, saskaņā ar piemēroto metodiku.

Tādējādi saistību apropriācijas ir apstiprinātas 11 988,0 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 7. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros un izmantojot vienoto rezerves instrumentu 215,0 miljonu EUR apmērā saskaņā ar DFS regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tematiskie īpašie instrumenti: EGF, SEAR un BKR

Saistību apropriācijas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF), rezervei solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) un Brexit korekcijas rezervei (BKR) ir noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā.

1.4.  Maksājumu apropriācijas

Kopējais maksājumu apropriāciju apmērs 2024. gada budžetā ir noteikts tāds, kāds ir ierosināts budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, bet iekļaujot turpmāk minētās korekcijas, par kurām vienojusies Samierināšanas komiteja.

1.  Ir ņemts vērā apstiprināto saistību apropriāciju apmērs, kas noteikts nediferencētajiem izdevumiem (1.–6. izdevumu kategorija), kuru maksājumu apropriāciju apmērs ir vienāds ar saistību apropriāciju apmēru. Tas attiecas uz Eiropas Atveseļošanas instrumenta (ESAI) finansēšanas izmaksu samazinājumu par 456,0 miljoniem EUR un ELGF finansējuma kopējo samazinājumu par 84,8 miljoniem EUR. Ņemot vērā arī Savienības iemaksas decentralizētajām aģentūrām korekciju, kopumā tiek panākts samazinājums 550,8 miljonu EUR apmērā.

2.  Korekcija 7. izdevumu kategorijā veido palielinājumu par 33,8 miljoniem EUR.

3.  Maksājumu apropriācijas visiem Parlamenta ierosinātajiem jaunajiem izmēģinājuma projektiem un jaunajām sagatavošanas darbībām ir noteiktas 25 % apmērā no atbilstošajām saistību apropriācijām vai Parlamenta ierosinātajā apmērā, ja tas ir mazāks. Pašreizējo izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanas pagarināšanas gadījumā maksājumu apropriāciju apmērs ir tāds, kāds noteikts budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, pieskaitot 25 % no attiecīgajām jaunajām saistību apropriācijām, vai tāds, kādu ir ierosinājis Parlaments, ja tas ir mazāks. Tādējādi kopumā tiek panākts palielinājums 26,8 miljonu EUR apmērā.

4.  Diferencēto izdevumu budžeta pozīcijās veiktās korekcijas kopumā veido palielinājumu par 134,5 miljoniem EUR.

Šīs korekcijas, kuras rada kopējo samazinājumu par 355,7 miljoniem EUR, ir izklāstītas tālāk redzamajā tabulā.

Tā rezultātā kopējais maksājumu apropriāciju apmērs ir 142 630,3 miljoni EUR, proti, par 355,7 miljoniem EUR mazāks nekā budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024.

1.5.  Rezerves

Nav nekādu citu rezervju kā vien tās, kuras paredzētas budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024.

1.6.  Budžeta piezīmes

Budžeta piezīmju teksts atbilst budžeta projektam, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, ar turpmāk minētajām korekcijām, kuras ierosinātas vēstulē par izpildes iespējām un par kurām vienojusies Samierināšanas komiteja.

—  Turpmāk minētās budžeta pozīcijas, kurās Eiropas Parlaments ir izdarījis grozījumus pats savā iedaļā, tiek apstiprinātas bez izmaiņām.

–  1 4 0 0. postenis — Pārējie darbinieki – Ģenerālsekretariāts un politiskās grupas

Grozīt tekstu šādi:

Šī apropriācija ietver finansējumu 362 040 167 040 EUR apmērā, kas paredzēts Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes darbiniekiem.

–  2 3 8. pants — Citi administratīvie izdevumi

Grozīt tekstu šādi:

–  dažādus pirkumus saistībā ar Parlamenta korporatīvo sociālo atbildību (tostarp EMAS),.

–  dažādus pakalpojumus saistībā ar Parlamenta finanšu un inventāra pārvaldību.

–  2 3 9. pants — EMAS pasākumi, tostarp to popularizēšana, un Eiropas Parlamenta oglekļa emisiju kompensācijas shēma

Grozīt nosaukumu šādi:

EMAS un ilgtspējas pasākumi, tostarp to popularizēšana, un Eiropas Parlamenta oglekļa emisiju kompensācijas shēma

Grozīt tekstu šādi:

Šī apropriācija paredzēta, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar EMAS pasākumiem, tostarp to popularizēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt ilgtspēju Eiropas Parlamenta aktivitātēm ilgtspējas jomā un EMAS pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas Parlamenta sniegumu vides jomā, tostarp minēto pasākumu popularizēšanu, un izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta oglekļa emisiju kompensācijas shēmu.

Tas notiek ar nosacījumu, ka ar Eiropas Parlamenta vai Padomes ieviestajiem grozījumiem netiek mainīta vai paplašināta pašreizējā juridiskā pamata darbības joma vai skarta iestāžu administratīvā autonomija un ka attiecīgos pasākumus ir iespējams finansēt ar pieejamajiem resursiem.

1.7.  Budžeta nomenklatūra

Budžeta nomenklatūra, ko Komisija ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2024, ir apstiprināta, iekļaujot jaunos izmēģinājuma projektus un jaunās sagatavošanas darbības. Samierināšanas komiteja vienojas arī svītrot vienu budžeta pozīciju Eiropas Parlamenta iedaļā (5 0 2. pants — Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde — Atalgojums un piemaksas).

2.  2023. gada budžets

Budžeta grozījuma Nr. 4/2023 projekts ir apstiprināts, kā to ierosinājusi Komisija.

3.  Paziņojumi

3.1.  Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums par maksājumu apropriācijām

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt cieši un aktīvi 2024. gada laikā pārraudzīt esošo un nākamo DFS programmu īstenošanu (jo īpaši 2.a apakškategorijā un “Lauku attīstībā”). Šajā nolūkā Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju laikus nākt klajā ar atjauninātiem skaitļiem par stāvokli attiecīgajā brīdī un ar aplēsēm par 2024. gada maksājumu apropriācijām (attiecīgā gadījumā ņemot vērā dalībvalstu uzlaboto prognožu precizitāti). Ja skaitļi parāda, ka 2024. gada budžetā iekļautās apropriācijas ir nepietiekamas, lai segtu vajadzības, Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju, cik drīz vien iespējams, nākt klajā ar atbilstošu risinājumu, cita starpā budžeta grozījuma projektu, lai Eiropas Parlaments un Padome pamatotu vajadzību gadījumā varētu, cik drīz vien iespējams un bez liekas kavēšanās, pieņemt visus nepieciešamos lēmumus. Attiecīgā gadījumā Eiropas Parlaments un Padome ņems vērā jautājuma steidzamību un saīsinās lēmumam paredzēto astoņu nedēļu laikposmu, ja tas tiks uzskatīts par vajadzīgu. To pašu piemēro mutatis mutandis, ja skaitļi parāda, ka 2024. gada budžetā iekļautās apropriācijas ir lielākas, nekā nepieciešams.

3.2.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par DFS vidusposma pārskatīšanas rezultātu integrēšanu 2024. gada budžetā

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ņem vērā pašreizējās diskusijas par ierosināto daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam pārskatīšanu. Eiropadome ir aicinājusi Padomi turpināt darbu, lai līdz gada beigām panāktu vispārēju vienošanos par ierosināto pārskatīto DFS, tādējādi ļaujot to ātri pieņemt, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Parlamenta lomu saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām. Tāpēc šādas vienošanās ietekmi uz 2024. finanšu gadu var atspoguļot tikai budžeta grozījuma projektā.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju nekavējoties ierosināt budžeta grozījuma projektu, tiklīdz būs panākta vienošanās par DFS regulas pārskatīšanu, lai 2024. gada budžetu saskaņotu ar pārskatīto DFS regulu.

Ņemot vērā šā jautājuma steidzamību, Eiropas Parlaments un Padome apņemas Komisijas priekšlikumu izskatīt bez liekas kavēšanās.

3.3.  Komisijas vienpusējs paziņojums par MFP+ procentu likmes subsīdiju 2024. finanšu gadam

Komisija apņemas ierosināt piemērotus budžeta pasākumus, lai atbrīvotu resursus, kas piešķirti MFP+ procentu likmes subsīdijai (budžeta 14 07 01. pants) 2024. finanšu gadam, ja savlaicīgi tiek rasts alternatīvs finansēšanas risinājums.

3.4.  Eiropas Parlamenta vienpusējs paziņojums par MFP+ procentu likmes subsīdiju

Eiropas Parlaments pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu. Eiropas Parlaments atgādina, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2463 procentu likmes subsīdija saistībā ar MFP+ Ukrainai būtu jāfinansē no dalībvalstu brīvprātīgām iemaksām un ka iemaksas no ES budžeta ir iespējamas atkarībā no resursu pieejamības. Šajā sakarā Eiropas Parlaments uzsver, ka provizoriska apropriāciju iekļaušana budžeta pozīcijā 14 07 01 ir vienreizējs izņēmums un nerada precedentu turpmākām budžeta procedūrām.

PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS,

NO KURĀM REFERENTI IR SAŅĒMUŠI INFORMĀCIJU

Šo sarakstu ir sagatavojuši un par to ir atbildīgi tikai referenti. Referenti, gatavojot ziņojumu, ir saņēmuši informāciju no šādām struktūrām vai personām:

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0367. (2) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp. (3) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (4) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (5) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Beļģijas pieteikums EGF/2023/002 BE/Makro) (COM(2023)0470 – C9-0369/2023 – 2023/0352(BUD))

P9_TA(2023)0414 A9-0351/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0470 – C9‑0369/2023),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/691(1) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (“EGF regula”),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0351/2023),

A.  tā kā ES ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B.  tā kā Beļģija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2023/002 BE/Makro, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) saistībā ar to, ka atsauces periodā, kas attiecas uz pieteikumu, no 2023. gada 10. janvāra līdz 2023. gada 10. maijam Antverpenes, Austrumflandrijas, Flāmu Brabantes, Eno un Ljēžas provincē ir atlaists 1431 darba ņēmējs(4) saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 47. nodaļā (“Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus”);

C.  tā kā pieteikums attiecas uz 1431 darba ņēmēju, kas atlaists uzņēmumā Makro Cash & Carry Belgium NV (Makro NV);

D.  tā kā pieteikums ir balstīts uz EGF regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuri par nosacījumu izvirza to, ka četru mēnešu atsauces periodā kopā vismaz 200 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos šī uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

E.  tā kā Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir samazinājuši ekonomikas konkurētspēju un negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi Beļģijā;

F.  tā kā uzņēmums Makro NV pārvaldīja vienpadsmit pārtikas un nepārtikas preču veikalus, kas bija pieejami pārtikas un dzērienu pakalpojumu sfēras profesionāļiem (zīmols Metro), un sešus šādus veikalus, kas bija atvērti vispārējiem klientiem (zīmols Makro); tā kā pēc gadiem ilgušām finansiālām grūtībām un pārdošanas apjoma samazināšanās Makro NV 2022. gadā iesniedza pieteikumu par juridisku pārstrukturēšanu; tā kā darbinieku atlaišana notika tāpēc, ka nebija neviena stabila piedāvājuma pārņemt zīmolu Makro un tam sekoja bankrots;

G.  tā kā Beļģijas tiesību aktos par aktīvu pārstrukturēšanas pārvaldību noteiktās prasības, kas paredz pārcelšanas pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem, nav piemērojamas bankrota gadījumā;

H.  tā kā EGF finansiālais ieguldījums galvenokārt būtu jānovirza aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem un personalizētiem pakalpojumiem, kuru mērķis ir ātri no jauna integrēt atbalsta saņēmējus pienācīgā un ilgtspējīgā nodarbinātībā viņu sākotnējā darbības nozarē vai ārpus tās, vienlaikus sagatavojot tos zaļākai un digitālākai Eiropas ekonomikai;

I.  tā kā EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 8. pantā,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Beļģija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 2 828 223 EUR apmērā, kas ir 85 % no kopējām izmaksām, proti, 3 327 322 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem 3 233 822 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas darbībām 93 500 EUR apmērā;

2.  pieņem zināšanai, ka Beļģijas iestādes pieteikumu iesniedza 2023. gada 3. jūlijā un ka pēc tam, kad Beļģija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma izvērtēšanu pabeidza 2023. gada 12. oktobrī, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3.  norāda, ka pieteikums attiecas uz 1431 darba ņēmēju, kas atlaists uzņēmumā Makro Cash & Carry Belgium NV; norāda arī to, ka paredzētie atbalsta saņēmēji kopumā būs 421 darbinieks, kas atbilst bijušo Makro darbinieku skaitam Valonijā, savukārt Flandrijas reģionālās iestādes uzskata, ka nav nepieciešams ar EGF līdzfinansējumu papildināt atbalstu, kas bijušajiem Makro darbiniekiem pieejams Flandrijā, ņemot vērā situāciju tās reģionālajā darba tirgū;

4.  pieņem zināšanai, ka darba zaudēšana uzņēmumā Makro īpaši ietekmē darba ņēmējus, kuri ir vecāki par 50 gadiem un/vai kuriem ir zema kvalifikācija; norāda, ka bezdarba līmenis Valonijā ir 8,8 % un vairāk nekā puse (55,1 %) šā reģiona iedzīvotāju, kuri bija bezdarbnieki 2022. gada pirmajā ceturksnī, gadu vēlāk joprojām ir bezdarbnieki; uzsver, ka 65 % bijušo Makro darbinieku ir vecāki par 50 gadiem un lielāko daļu Makro darbaspēka galvenokārt veidoja kasieri un noliktavu darbinieki; uzsver, ka šiem darba ņēmējiem ir īpaši grūti no jauna iekļauties darba tirgū;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Beļģija saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu ir izstrādājusi, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, viņu pārstāvjiem un sociālajiem partneriem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/691 7. panta 4. punktu;

6.  atgādina, ka individualizētie pakalpojumi, kas sniedzami darbu zaudējušiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, ietver šādas darbības: informācijas pakalpojumi, profesionālā orientācija un pārcelšanas palīdzība, apmācība, pārkvalifikācija un arodmācības, atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai un atbalsts uzņēmuma izveidei, kā arī stimuli un pabalsti; atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta neaizsargātām personām, kurām ir psiholoģiskas grūtības, parādsaistības vai invaliditāte, izmantojot speciālistus, kas specializējušies palīdzības sniegšanā šīm grupām;

7.  atzinīgi vērtē to, ka reģionālā valsts nodarbinātības un profesionālās izglītības dienesta (Forem) standarta apmācības piedāvājumā, ko līdzfinansēs ESF+, ir iekļauts modulis par aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu, kas tika izstrādāts bijušajiem Swissport darbiniekiem (EGF/2020/005 BE); šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka Savienībai būtu jāuzņemas svarīga loma tādas kvalifikācijas nodrošināšanā, kas nepieciešama taisnīgas pārkārtošanās īstenošanai saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; stingri atbalsta to, ka daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam darbības periodā EGF turpinās solidarizēties ar skartajām personām, vienlaikus uzmanību pārvirzot no pārstrukturēšanas cēloņa uz tās ietekmi, un saistībā ar turpmākajiem pieteikumiem aicina panākt maksimāli lielu politikas saskaņotību;

8.  pieņem zināšanai to, ka Beļģija sāka sniegt individualizētus pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2023. gada 1. februārī un ka tāpēc tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF būs laikposmā, kas sākas 2023. gada 1. februārī un beidzas 24 mēnešus pēc finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas;

9.  norāda, ka administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu Beļģijai sāka rasties 2023. gada 1. janvārī un tāpēc par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas darbībām ir tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF par laikposmu, kas sākas 2023. gada 10. janvārī un beidzas 31 mēnesi pēc finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas;

10.  uzsver, ka Beļģijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem ES fondiem vai finanšu instrumentiem un ka attiecībā uz piekļuvi ierosinātajām darbībām un to īstenošanu tiks ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi;

11.  atkārtoti norāda, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, vai jebkādus pabalstus vai tiesības darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai nodrošinātu, ka šis piešķīrums ir pilnībā papildinošs;

12.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

13.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

14.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu (EGF/2023/002 BE/Makro)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2023/2748.)

(1) OV L 153, 3.5.2021., 48. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) EGF regulas 3. panta nozīmē.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (06551/2023 – C9-0142/2023 – 2020/0126(APP))

P9_TA(2023)0415 A9-0352/2023

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes regulas projektu (06551/2023),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C9‑0142/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A9‑0352/2023),

1.  sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par operacionālām darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (08353/2023 – C9-0177/2023 – 2023/0102(NLE))

P9_TA(2023)0416 A9-0369/2023

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08353/2023),

–  ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par operacionālām darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (08354/2023),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C9‑0177/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9-0369/2023),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Melnkalnes valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi (06600/2023 – C9-0247/2023 – 2023/0038(NLE))

P9_TA(2023)0417 A9-0305/2023

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06600/2023),

–  ņemot vērā projektu Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi (06601/2023),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu, un 218. panta 7. punktu (C9-0247/2023),

–  ņemot vērā 2023. gada 22. novembra nenormatīvo rezolūciju(1) par Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0305/2023),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jaunzēlandes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, [P9_TA(2023)0418.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi (06600/2023 – C9-0247/2023 – 2023/0038M(NLE))

P9_TA(2023)0418 A9-0314/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06600/2023),

–  ņemot vērā 2023. gada 9. jūlijā parakstīto Brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi,

–  ņemot vērā pieprasījumu sniegt piekrišanu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0247/2023),

–  ņemot vērā 2007. gada 21. septembra Kopīgo deklarāciju par Eiropas Savienības un Jaunzēlandes attiecībām un sadarbību(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. oktobrī parakstīto Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses(2),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 20. jūnija Lēmumu (ES) 2022/1007 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses(3),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 8. maija sarunu norādes par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Jaunzēlandi,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Jaunzēlandi (COM(2017)0469) un tam pievienoto Komisijas ietekmes novērtējumu (SWD(2017)0289),

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 6. oktobra rezolūciju par rezultātiem, kas gūti Komisijas veiktajā 15 punktu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības rīcības plāna pārskatīšanā(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 5. jūlija rezolūciju par Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam tirdzniecības un investīciju jomā(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par ierosinātajām sarunu pilnvarām tirdzniecības sarunās ar Jaunzēlandi(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 25. februāra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi par brīvās tirdzniecības nolīgumu(7),

–  ņemot vērā Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta publicēto 2020. gada 13. marta galīgo ziņojumu “Tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējums Eiropas Savienības un Jaunzēlandes BTN sarunu atbalstam”(8),

–  ņemot vērā citus divpusējos nolīgumus starp ES un Jaunzēlandi, jo īpaši nolīgumu attiecībā uz tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem(9) un nolīgumu par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu(10),

–   ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 20. jūnija kopīgo paziņojumu par Eiropas Ekonomiskās drošības stratēģiju (JOIN(2023)0020),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 22. jūnija paziņojumu “Tirdzniecības partnerību spēks: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei” (COM(2022)0409),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021)0066),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu sniegto Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu procedūrā 2/15(11), kuru Komisija pieprasīja 2015. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas,

–  ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, tostarp 2015. gada Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 22. novembra normatīvo rezolūciju(12) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā LESD un jo īpaši tā 91., 100., 168. un 207. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0314/2023),

A.  tā kā ES un Jaunzēlande ir līdzīgi domājoši partneri, kam ir kopīgas pamatvērtības, piemēram, cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošana, un abas atbalsta uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu, kuras centrā ir Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO); tā kā puses ir apņēmušās cīnīties pret klimata pārmaiņām un aizsargāt sociālās tiesības un tām ir saistošs Parīzes nolīgums un SDO konvencijas;

B.  tā kā Jaunzēlande atrodas dinamiskajā un stratēģiski svarīgajā Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā Jaunzēlande ir Visaptverošās un progresīvās Klusā okeāna valstu partnerības, reģionālās visaptverošās ekonomiskās partnerības dalībniece un Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības (APEC) un Indijas un Klusā okeāna valstu ekonomikas satvara labklājībai (IPEF) dalībniece;

C.  tā kā 2022. gadā ES un Jaunzēlandes divpusējās preču tirdzniecības vērtība bija 9 miljardi EUR un pakalpojumu tirdzniecības vērtība 2021. gadā bija 3,5 miljardi EUR;

D.  tā kā Jaunzēlande ir ES 53. lielākā preču tirdzniecības partnere; tā kā ES ir Jaunzēlandes trešā lielākā preču tirdzniecības partnere; tā kā lauksaimniecības produktu eksports uz Jaunzēlandi 2022. gadā bija 11,5 % (722 miljoni EUR) no ES kopējā eksporta uz šo valsti; tā kā lauksaimniecības produktu eksports uz ES 2022. gadā bija 64,9 % (822 miljoni EUR) no Jaunzēlandes kopējā eksporta uz ES;

E.  tā kā Jaunzēlande 2020. gadā saņēma 8,5 miljardus EUR ES tiešo ārvalstu investīciju, tādējādi ES ir otrais lielākais investors Jaunzēlandē;

F.  tā kā Komisijas veiktajā ekonomiskās ietekmes novērtējumā konstatēts, ka BTN rezultātā ES investīciju plūsma uz Jaunzēlandi varētu pieaugt par 80 % un divpusējā tirdzniecība palielināties par 30 %; tā kā lielāka tirdzniecība radīs ekonomiskās iespējas un ekonomisko izaugsmi abu pušu uzņēmumiem un patērētājiem;

G.  tā kā Jaunzēlande ir viena no tikai sešām PTO dalībvalstīm, kurām nav preferenciālas piekļuves ES tirgum; tā kā Jaunzēlande ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus, kas piedāvā preferenciālu piekļuvi 8 no tās 10 svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, uz kuriem attiecas preferenciālās tirdzniecības režīmi;

H.  tā kā šis ir pirmais ES tirdzniecības nolīgums, kas saskaņots ar ES jauno pieeju tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai, kuras pamatā ir sadarbības princips un kurā ir iekļauti izpildāmi noteikumi ar sankcijām kā galējo līdzekli gadījumos, kad tiek pārkāpts Parīzes nolīgums un SDO pamatkonvencijas;

I.  tā kā atvērta un taisnīga tirdzniecība ir viens no četriem ES zaļā kursa industriālā plāna pīlāriem, tā kā tirdzniecības nolīgumiem jābūt saskaņā ar ES Zaļā darījuma mērķiem un uzdevumiem un šī atbilstība būtu cieši jāuzrauga,

1.  uzskata, ka šis nolīgums ir ļoti nozīmīgs ES un Jaunzēlandes divpusējām attiecībām un uz noteikumiem un vērtībām balstītas tirdzniecības veicināšanai saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; turklāt uzskata, ka tas dos ieguvumu ne tikai ekonomikai;

2.  uzsver nolīguma stratēģisko nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā un uzskata, ka tas ir nozīmīgs solis uz priekšu ES centienos padziļināt attiecības ar šo reģionu, kā izklāstīts Parlamenta 2022. gada 5. jūlija rezolūcijā par stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam tirdzniecības un investīciju jomā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka nolīgums ir visaptverošs, ekonomiski līdzsvarots un līdz šim vērienīgākais un progresīvākais ES tirdzniecības nolīgums attiecībā uz tā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu; uzsver, ka ar nolīgumu tiek īstenotas Parlamenta 2016. gada 25. februāra un 2017. gada 26. oktobra rezolūcijās noteiktās prioritātes; atzīmē, ka nolīgumā ir iekļauts strīdu izšķiršanas mehānisms, lai nodrošinātu tajā ietverto tiesību un pienākumu ievērošanu un lai uzņēmumi, darba ņēmēji un patērētāji varētu izmantot tā sniegtās priekšrocības;

4.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā pirmo reizi ir integrēta jaunā ES pieeja tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai un tajā ir iekļautas līdz šim nepieredzēta līmeņa saistības vides un darba jomā, lai efektīvi īstenotu pušu ratificētās SDO pamatkonvencijas un Parīzes nolīgumu; ir ļoti apmierināts par iespēju piemērot tirdzniecības sankcijas kā galējo līdzekli gadījumos, kad tiek nopietni pārkāpts Parīzes nolīgums un SDO pamatstandarti; aicina puses noteikt to pamatprincipu kopumu, kas būtu uzskatāmi par būtiskiem Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai; nolūkā panākt ilgtspējīgu praksi prasa noteikt konkrētus mērķrādītājus un termiņus, kas papildinātu pamata sadarbības pasākumus; sagaida, ka Jaunzēlande saprātīgā termiņā panāks konkrētu progresu virzībā uz divu vēl neratificēto SDO pamatkonvenciju (Konvencijas Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesībām apvienoties un Konvencijas Nr. 138 par minimālo algu) ratifikāciju un efektīvu īstenošanu saskaņā ar nolīgumā noteiktajām saistībām; atzinīgi vērtē to, ka ES un Jaunzēlande vienojās nolīgumā ietvert neseno SDO lēmumu, proti, attiecīgā gadījumā darba pamatstandartus papildināt ar arodveselību un drošību; atzinīgi vērtē to, ka nolīguma sadaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ir iekļauts pants par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību; atzīmē no pusēm sagaidīto, proti, ka tās īstenos gan SDO, gan ANO konvencijās noteiktās saistības dzimumu līdztiesības jomā, lai izskaustu sieviešu diskrimināciju ekonomiskajā dzīvē un nodarbinātībā; atzinīgi vērtē īpašo noteikumu par tirdzniecības un fosilā kurināmā subsīdiju reformu un pakāpenisku samazināšanu; aicina puses pastiprināt iesaistīšanos attiecībā uz šo jautājumu PTO ietvaros, kā arī aicina puses izstrādāt īstenošanas ceļvedi, lai precizētu savus divpusējos mērķus un kopīgos centienus attiecīgajos starptautiskajos forumos; atzinīgi vērtē to, ka nolīgums līdz ar stāšanos spēkā liberalizē zaļās preces un pakalpojumus, jo ir iekļauts šādu preču un pakalpojumu saraksts; aicina regulāri un sistemātiski pārskatīt šo sarakstu; norāda, ka ES un Jaunzēlande sadarbosies aprites ekonomikas, ar mežu izciršanu nesaistītu piegādes ķēžu un oglekļa cenu noteikšanas jomā; uzsver, ka nolīgumā ir iekļauta klauzula, kas aizliedz pusēm vājināt, ierobežot vai neieviest darba un vidiskos standartus, lai šādi veicinātu tirdzniecību; uzskata, ka BTN ir paraugs ilgtspējīgas tirdzniecības jomā un būtu jāuzskata par “zelta standartu” pašreizējās un turpmākajās sarunās par BTN un to pārskatīšanā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauta nodaļa par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību ar maoriem, kā arī konkrēti noteikumi par maoriem vairākās citās vietās, un uzsver, ka ir svarīgi, lai visi ES un Jaunzēlandes iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt labumu no tirdzniecības un ieguldījumu iespējām, ko sniedz šis nolīgums;

6.  uzskata, ka nolīgums nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citiem tirdzniecības partneriem, kuriem jau ir BTN ar Jaunzēlandi; norāda uz nolīgumā paredzēto augsto tarifu liberalizācijas līmeni, kas paredz 100 % Jaunzēlandes tarifu atcelšanu ES eksportam līdz ar nolīguma stāšanos spēkā, un 98,5 % ES tarifu atcelšanu Jaunzēlandes tirdzniecībai pēc septiņiem gadiem; atzīmē, ka attiecīgajām mūsu lauksaimniecības precēm ir sezonāla iedaba; atzīmē, ka dažu Eiropas lauksaimniecības nozaru sensitīvais raksturs ir pienācīgi ņemts vērā, nosakot tarifu likmju kvotas un ilgāku pārejas periodu; atzinīgi vērtē to, ka šis nolīgums importētajai liellopu gaļai izvirza visaugstākās kvalitātes prasības, proti, šie lopi jābaro ar zāli; aicina Komisiju cieši uzraudzīt lauksaimniecības produktu tarifa kvotu pārvaldību un ziņot par to Parlamentam; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļautas īpašas nodaļas par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām un dzīvnieku labturību, un aicina abas puses turpināt informācijas apmaiņu par ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses rezultātiem; atgādina, ka Jaunzēlande ir aizliegusi dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu pa jūru un ka apmaiņa šajā jautājumā ir īpaši svarīga saistībā ar gaidāmajiem ES centieniem uzlabot dzīvnieku labturības praksi;

7.  atzinīgi vērtē nolīgumā paredzēto aizsardzību 163 Eiropas pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) nosaukumiem un pilnam ES vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ĢIN sarakstam (gandrīz 2000 nosaukumu); uzsver, ka nolīgumā ir paredzēta iespēja nākotnē pievienot vēl citus ĢIN nosaukumus; norāda, ka nolīgumā ir iekļauti arī visaptveroši intelektuālā īpašuma noteikumi par autortiesībām, preču zīmēm un rūpnieciskajiem dizainparaugiem; atzinīgi vērtē panākto progresu un atgādina, ka galīgais mērķis joprojām ir efektīva aizsardzība un īstenošana abās pusēs;

8.  uzskata, ka tirgus pieejamības saistības attiecībā uz precēm, ņemot vērā salīdzinoši augsto nodokļu atcelšanu rūpniecības ražojumiem, piemēram, automašīnām un tekstilizstrādājumiem, un saistības attiecībā uz pakalpojumiem, tostarp piegādes, telekomunikāciju, finanšu un starptautiskā jūras transporta pakalpojumiem, var ievērojami veicināt divpusējo tirdzniecību; uzskata, ka nolīgums veicina pārredzamību un starptautisko standartu izmantošanu nolūkā atvieglot piekļuvi tirgum, vienlaikus saglabājot aizsardzības līmeni, ko katra puse uzskata par piemērotu; norāda, ka nolīgumā ir vēlreiz apstiprinātas katras puses tiesības noteikt savu regulējumu, ar ko sasniegt leģitīmus politikas mērķus; atzinīgi vērtē to, ka Jaunzēlande akceptē ES tipa apstiprinājuma sertifikātus un pielikuma noteikumus par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas attiecīgi veicinās tirdzniecību transportlīdzekļu, kā arī vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarēs;

9.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Jaunzēlande savstarpēji atvērs savus iepirkuma tirgus, darot to plašāk, nekā tas jau ir paredzēts PTO Nolīgumā par valsts iepirkumu; uzsver, ka ES uzņēmumiem būs atļauts iesniegt piedāvājumus Jaunzēlandes centrālās un vietējās valdības līgumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem uzņēmumiem; aicina abas puses pieņemt iepirkuma tirgu ilgtspējas kritērijus saskaņā ar BTN noteikumiem;

10.  atzīmē, ka nolīgumā ir iekļauta īpaša nodaļa par digitālo tirdzniecību, kas nodrošinās paredzamību un tiesisko noteiktību digitālās tirdzniecības darījumos un atvieglos pārrobežu datu plūsmu, vienlaikus ievērojot ES acquis par datu un privātuma aizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka nolīgums palīdzēs nodrošināt drošu tiešsaistes vidi patērētājiem un ka tas saglabās augstu personas datu un privātuma aizsardzības līmeni ES; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauti vērienīgi panti par pirmkoda aizsardzību un bezpapīra tirdzniecību;

11.  uzsver, ka lielākā daļa ES un Jaunzēlandes uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU); atzinīgi vērtē to, ka BTN ir iekļauta īpaša nodaļa par MVU, kas risina to īpašās vajadzības un ļaus tiem gūt maksimālu labumu no nolīguma, proti, ar klauzulām, saskaņā ar kurām abas puses apņemas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz piekļuvi tirgum un dalīties ar attiecīgo informāciju; aicina puses nekavējoties izveidot MVU kontaktpunktus un digitālo vidi (piemēram, MVU paredzētu tīmekļa vietni), lai nodrošinātu, ka MVU ir viegli pieejama attiecīga informācija par piekļuvi tirgum;

12.  aicina puses pēc nolīguma stāšanās spēkā ātri izveidot savu attiecīgo vietējo konsultantu grupu un nodrošināt, ka tās spēs pienācīgi darboties un aktīvi piedalīties nolīguma īstenošanā, jo īpaši ietekmes uz ilgtspēju ziņā;

13.  atzinīgi vērtē īpašo sadaļu par MVU; ņemot vērā to, ka šis BTN tiek uzskatīts par etalonu turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem, tomēr uzskata, ka ir iespējams darīt vairāk, lai apmierinātu MVU vajadzības un maksimāli palielinātu to ieguvumus no nolīguma; aicina Komisiju izvērtēt visu MVU paredzēto sadaļu efektivitāti ES tirdzniecības nolīgumos, tostarp analizēt, vai tās atbilst MVU vajadzībām nolūkā maksimāli izmantot visas nolīgumu sniegtās priekšrocības, un šāda analīze būtu pamats turpmākai MVU sadaļu formulēšanai tirdzniecības nolīgumos;

14.  uzskata, ka šis nolīgums pilnībā atbilst nesen pieņemtajai Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijai, jo tas nodrošina pamatu uzticamiem partneriem nolūkā risināt kopīgas drošības problēmas, nosaka kopīgus augstus standartus un paredz diversifikāciju, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību un ir paraugs citiem uzticamiem partneriem;

15.  atzinīgi vērtē nolīgumu, kas sniegs vairāk iespēju realizēt ilgtspējīgu, brīvu un godīgu tirdzniecību starp ES un Jaunzēlandi; aicina Eiropas Parlamentu piekrist nolīguma noslēgšanai;

16.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jaunzēlandes valdībai un parlamentam.

(1) OV C 32, 6.2.2008., 1. lpp. (2) OV L 321, 29.11.2016., 3. lpp. (3) OV L 171, 28.6.2022., 1. lpp. (4) OV C 132, 14.4.2023., 99. lpp. (5) OV C 47, 7.2.2023., 15. lpp. (6) OV C 346, 27.9.2018., 219. lpp. (7) OV C 35, 31.1.2018., 136. lpp. (8) Galīgais ziņojums “Tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējums Eiropas Savienības un Jaunzēlandes BTN sarunu atbalstam” (“Trade Sustainability Impact Assessment in support of FTA negotiations between the European Union and New Zealand”), Eiropas Komisija, Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, C direktorāts — Āzija un Latīņamerika, C2 nodaļa — Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija, Austrālija, Jaunzēlande, 2020. gada 13. marts. (9) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi attiecībā uz tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem (OV L 57, 26.2.1997., 5. lpp.). (10) Nolīgums par savstarpēju atzīšanu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu (OV L 229, 17.8.1998., 62. lpp.). (11) Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums, 2/15, ECLI:EU:C:2017:376. (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0417.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Petri Sarvamaa par Revīzijas palātas locekli (C9-0345/2023 – 2023/0811(NLE))

P9_TA(2023)0419 A9-0349/2023

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0345/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0349/2023),

A.  tā kā Padome, 2023. gada 22. septembrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Petri Sarvamaa iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja Petri Sarvamaa atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no Petri Sarvamaa saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2023. gada 7. novembrī rīkoja kandidāta uzklausīšanu, kuras laikā viņš sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Petri Sarvamaa par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Annemie Turtelboom par Revīzijas palātas locekli (C9-0355/2023 – 2023/0812(NLE))

P9_TA(2023)0420 A9-0350/2023

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0355/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0350/2023),

A.  tā kā Padome, 2023. gada 3. oktobrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Annemie Turtelboom iecelšanu Revīzijas palātas locekles amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja Annemie Turtelboom atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no Annemie Turtelboom saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņai nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2023. gada 7. novembrī rīkoja Annemie Turtelboom uzklausīšanu, kuras laikā viņa sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Annemie Turtelboom par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā (COM(2022)0701 – C9-0021/2023 – 2022/0407(CNS))

P9_TA(2023)0421 A9-0327/2023

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2022)0701),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0021/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0327/2023),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstoši grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) (1a)  Tiesību aktu kopuma “PVN digitālajā laikmetā”, kurā ietilpst arī šī direktīva, mērķis ir ievērot proporcionalitātes principu attiecībā uz, no vienas puses, cīņu pret krāpšanu un, no otras puses, grūtībām, kas ierosināto noteikumu piemērošanā varētu rasties uzņēmumiem, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, — uzņēmumu ikdienas vadīšanā — un arī valsts iestādēm. Lai jaunie no reformas izrietošie PVN pienākumi praksē darbotos uzņēmumu un administratīvo iestāžu labā, tiem vajadzētu būt vienkāršiem, skaidriem, efektīviem un līdzsvarotiem visām iesaistītajām pusēm. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns) (1b)  Tiesību aktu kopuma “PVN digitālajā laikmetā” mērķis ir pilnībā ievērot pamattiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, kā arī nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a un (ES) 2018/17251b piemērojamību personas datu apstrādei. Savākto informāciju kompetentajām nodokļu iestādēm vajadzētu būt atļautam apstrādāt vienīgi krāpšanas apkarošanas nolūkā. ________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns) (1c)  Tā kā nodokļu iestādēm būs piekļuve lielam datu apjomam, tostarp datiem, kas iegūti no datu algoritmiskās analīzes sistēmām, Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas nodokļu maksātāju tiesības. Izmantojot jaunas tehnoloģijas, būtu jāievēro Savienības vērtības, cilvēktiesības un primārie tiesību akti. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 1.d apsvērums (jauns) (1d)   Vācot indivīdu personas datus, nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt viņu tiesības uz privātumu. Pretējā gadījumā šāda datu vākšana tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu nelikumīgai uzraudzībai. Rēķinos iekļautā informācija var atklāt sensitīvu informāciju par konkrētām fiziskām personām, piemēram, informāciju par iegādātajām precēm (tostarp personiska rakstura produktiem), ceļojumu organizēšanu vai juridiskiem pakalpojumiem. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)  PVN ziņošanas pienākumi būtu jāpielāgo, lai risinātu platformu ekonomikas problēmas un samazinātu vajadzību pēc vairākkārtējas PVN reģistrācijas Savienībā. (2)  PVN ziņošanas pienākumi būtu jāpielāgo, lai risinātu platformu ekonomikas problēmas, samazinātu vajadzību pēc vairākkārtējas PVN reģistrācijas Savienībā un būtiski samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas nodokļu maksātājiem, jo īpaši MVU, nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pienācīgu iekšējā tirgus darbību. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums (3)  PVN ieņēmumu zaudējumi, ko dēvē par PVN iztrūkumu, 2020. gadā Savienībā tika lēsti 93 miljardu EUR apmērā61, un no tiem ievērojamu daļu veido krāpšana, jo īpaši “pazudušā tirgotāja” krāpnieciskā darbība Kopienā62, kas tiek lēsta 40 līdz 60 miljardu EUR apmērā63. Konferences par Eiropas nākotni ziņojumā par galīgo iznākumu pilsoņi aicina “Saskaņot un koordinēt nodokļu politiku ES dalībvalstīs, lai nepieļautu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu”, “Veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm, lai panāktu, ka visi uzņēmumi Eiropas Savienībā godīgi maksā savu nodokļu daļu”. Iniciatīva “PVN digitālajā laikmetā” laikmetā atbilst šiem mērķiem. (3)  PVN ieņēmumu zaudējumi, ko dēvē par PVN iztrūkumu, 2020. gadā Savienībā tika lēsti 93 miljardu EUR apmērā61, un no tiem ievērojamu daļu veido krāpšana, jo īpaši “pazudušā tirgotāja” krāpnieciskā darbība Kopienā62, kas tiek lēsta 40 līdz 60 miljardu EUR apmērā63. Pašreizējais PVN iztrūkums uzskatāmi parāda nepieciešamību cīnīties pret pārrobežu krāpšanu un karuseļveida krāpšanu PVN jomā, pienācīgi izmantojot efektīvus informācijas apmaiņas mehānismus un atbilstošus līdzekļus šādai apmaiņai, tostarp cilvēkresursus un finanšu, tehniskos un tehnoloģiskos līdzekļus. Turklāt PVN iztrūkuma amplitūda dalībvalstīs būtiski atšķiras, un tāpēc ir svarīgi uzlabot sadarbību un koordināciju Savienības līmenī. _________________ _________________ 61 PVN iztrūkums ir kopējā starpība starp prognozētajiem PVN ieņēmumiem, pamatojoties uz PVN tiesību aktiem un papildu noteikumiem, un faktiski iekasēto summu: https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/vat/vat-gap_en 61 PVN iztrūkums ir kopējā starpība starp prognozētajiem PVN ieņēmumiem, pamatojoties uz PVN tiesību aktiem un papildu noteikumiem, un faktiski iekasēto summu: https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/vat/vat-gap_en. 62 Eiropols: https://www.europol.europa.eu/crime-areas-and-statistics/crime-areas/economic-crime/mtic-missing-trader-intra-community-fraud 62 Eiropols: https://www.europol.europa.eu/crime-areas-and-statistics/crime-areas/economic-crime/mtic-missing-trader-intra-community-fraud. 63 Eiropas Revīzijas palāta: https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR15_24/SR_VAT_FRAUD_EN.pdf 63 Eiropas Revīzijas palāta: https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR15_24/SR_VAT_FRAUD_EN.pdf. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) (3a)  PVN iztrūkums veicina Savienības nodokļu iestāžu savstarpēju neuzticēšanos, un tā iemesls nav tikai “pazudušā tirgotāja” krāpnieciska darbība Kopienā. Vislabākais veids, kā cīnīties pret “pazudušā tirgotāja” krāpniecisko darbību Kopienā, tostarp karuseļveida krāpšanu, būtu atcelt preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai Kopienā piemērojamo atbrīvojumu no PVN, jo šāda veida krāpšanu galvenokārt izraisa pārtraukums sadalītajā PVN iekasēšanā. Lai labāk reglamentētu cīņu pret krāpšanu PVN jomā, Komisijai būtu jāturpina analizēt, kā šīs direktīvas īstenošana varētu likt pamatu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai Kopienā piemērojamā atbrīvojuma no PVN atcelšanai (t. i., galīgajai PVN sistēmai). Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) (3b)  Datu vākšana starptautiskās tirdzniecības statistikas (Intrastat) vajadzībām saistībā ar Kopienas iekšējiem darījumiem dalībvalstu nodokļu administrācijām ir ļoti svarīgs līdzeklis cīņā pret krāpšanu PVN jomā, un tā būtu jāsaglabā. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 3.c apsvērums (jauns) (3c)  Preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai Kopienā piemērojamais atbrīvojums no PVN var palielināt krāpšanas iespējamību, jo īpaši mazumtirdzniecības līmenī. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Lai palielinātu iekasētos nodokļus par pārrobežu darījumiem un novērstu pašreizējo sadrumstalotību, kas rodas no tā, ka dalībvalstis īsteno atšķirīgas ziņošanas sistēmas, būtu jāparedz noteikumi par Savienības digitālās ziņošanas prasībām. Šādiem noteikumiem būtu jāsniedz informācija nodokļu administrācijām par katru darījumu atsevišķi, lai varētu savstarpēji salīdzināt datus, palielināt nodokļu administrāciju kontroles iespējas un radīt atturošu ietekmi uz neatbilstību, vienlaikus samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, kuri darbojas dažādās dalībvalstīs, un likvidējot šķēršļus iekšējā tirgū. (4)  Lai palielinātu iekasētos nodokļus par pārrobežu darījumiem un novērstu pašreizējo sadrumstalotību, kas rodas no tā, ka dalībvalstis īsteno atšķirīgas ziņošanas sistēmas, — kas savukārt rada ievērojamu slogu uzņēmumiem un neefektīvu pārrobežu kontroli — būtu jāparedz noteikumi par Savienības digitālās ziņošanas prasībām. Šādiem noteikumiem būtu jāsniedz informācija nodokļu administrācijām par katru darījumu atsevišķi, lai varētu savstarpēji salīdzināt datus, palielināt nodokļu administrāciju kontroles iespējas un radīt atturošu ietekmi uz neatbilstību, vienlaikus samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, kuri darbojas dažādās dalībvalstīs, un likvidējot šķēršļus iekšējā tirgū. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) (4a)   Krāpšana PVN jomā bieži vien ir saistīta ar organizēto noziedzību, un ļoti mazs šo organizēto tīklu skaits var būt atbildīgs par miljardos euro mērāmu pārrobežu krāpšanu PVN jomā, kas negatīvi ietekmē ne tikai nodokļu iekasēšanu dalībvalstīs, bet arī Savienības pašu resursus. Tādēļ dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par visu dalībvalstu PVN ieņēmumu aizsardzību. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns) (4b)   Komisija nodrošinās to, ka digitālās ziņošanas prasību noteikšanā tiek ņemta vērā pieredze, kas gūta dažās dalībvalstīs, kuras jau ir ieguldījušas līdzekļus digitālā rēķinu sagatavošanā un ziņošanā, lai tādējādi netiktu zaudētas šajās dalībvalstīs jau veiktās investīcijas un labumu no tām varētu gūt visas ieinteresētās personas. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns) (4c)  Digitālās ziņošanas prasībām, kuru mērķis ir sniegt informāciju nodokļu iestādēm par katru darījumu atsevišķi, vajadzētu būt taisnīgām, izpildāmām un samērīgām — saskaņā ar proporcionalitātes principu. Krāpšanas atklāšanā izmantoto tehnoloģisko risinājumu drošumam būtu jāpalielina juridiskā noteiktība nodokļu maksātājiem. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Lai atvieglotu ziņošanas procesa automatizāciju gan nodokļa maksātājiem, gan nodokļu administrācijām, darījumi, par kuriem jāziņo nodokļu administrācijām, būtu jādokumentē elektroniski. Elektronisko rēķinu izmantošanai būtu jākļūst par standarta sistēmu rēķinu izsniegšanai. Tomēr dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai iekšzemē atļaut citus līdzekļus. Elektronisko rēķinu izsniegšanai, ko veic piegādātājs, un to nosūtīšanai klientam nevajadzētu būt atkarīgai no nodokļu administrācijas iepriekšējas atļaujas vai pārbaudes. (5)  Lai atvieglotu ziņošanas procesa automatizāciju gan nodokļa maksātājiem, gan nodokļu administrācijām, darījumi, par kuriem jāziņo nodokļu administrācijām, būtu jādokumentē elektroniski. Elektroniskas rēķinu sagatavošanas izmantošana varētu kļūt par standarta sistēmu rēķinu izsniegšanai. Tomēr dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai iekšzemē atļaut citus līdzekļus. Sākot no 2028. gada 1. janvāra, elektronisko rēķinu izsniegšanai, ko veic piegādātājs, un to nosūtīšanai klientam nevajadzētu būt atkarīgai no nodokļu administrācijas iepriekšējas atļaujas vai pārbaudes. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Lai panāktu standartizāciju PVN ziņošanas jomā, elektroniska rēķina definīcija būtu jāsaskaņo ar definīciju, kas izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/55/ES64. (6)  Lai panāktu standartizāciju PVN ziņošanas jomā, pārejas perioda beigās elektroniska rēķina definīcijai vajadzētu būt saskaņotai ar definīciju, kas izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/55/ES64. Tomēr uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kas definēti Direktīvā 2013/34/ES64a, un bezpeļņas vienībām būtu jāsaglabā iespēja pieņemt citus standartus saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 217. pantu. __________________ __________________ 64 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.). 64 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.). 64a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.). Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) (6a)  Lai palīdzētu uzņēmumiem un nodokļu administrācijām, elektroniskas rēķinu sagatavošanas Eiropas standarta saturs būtu jāpadara pieejams, vienkāršs un skaidrs, jo īpaši, šajā nolūkā Komisijas tīmekļa vietnē publicējot visu attiecīgo informāciju par šo standartu. Tā kā Direktīvā 2014/55/ES minētais Eiropas elektronisko rēķinu standarts ir pielāgots kontekstam, kurā uzņēmumi pārdod preces vai pakalpojumus valsts iestādēm (B2G), tā attīstība būtu jāplāno tā, lai ņemtu vērā vajadzības, kas saistītas ar darījumiem starp uzņēmumiem (B2B). Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Lai PVN ziņošanas sistēmu īstenotu efektīvi, ir nepieciešams, lai informācija nekavējoties nonāktu nodokļu administrācijā. Tāpēc rēķina par pārrobežu darījumiem izsniegšanas termiņš būtu jānosaka 2 darbdienas pēc tam, kad ir noticis nodokļa iekasējamības gadījums. (7)  Lai PVN ziņošanas sistēmu īstenotu efektīvi, ir nepieciešams, lai informācija nekavējoties nonāktu nodokļu administrācijā. Tāpēc rēķina par pārrobežu darījumiem izsniegšanas termiņš būtu jānosaka astoņas darbdienas pēc tam, kad ir noticis nodokļa iekasējamības gadījums. Atbilstoši būtu jāpielāgo noilguma termiņš kriminālvajāšanai par krāpšanu PVN jomā. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Elektroniskā rēķina kā standarta metodes ieviešana darījumu dokumentēšanai PVN vajadzībām nebūtu iespējama, ja elektroniskā rēķina izmantošana joprojām būtu atkarīga no saņēmēja piekrišanas. Tāpēc šāda piekrišana vairs nebūtu jāpieprasa elektronisko rēķinu izsniegšanai. (9)  Elektroniskā rēķina kā standarta metodes ieviešana darījumu dokumentēšanai PVN vajadzībām nebūtu iespējama, ja elektroniskā rēķina izmantošana joprojām būtu atkarīga no saņēmēja piekrišanas. Tāpēc, sākot no 2028. gada 1. janvāra, saņēmēja piekrišana vairs nebūtu jāprasa. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10a)   Pārskata rēķini ietaupa laiku un izmaksas un mazina administratīvo slogu, ko rada rēķinu sagatavošana. Turklāt tie mazina kļūdu iespējamību un, pateicoties vienkāršotai uzskaitei, atvieglo darbu piegādātājiem un klientiem. Tomēr šādi rēķini varētu tikt izmantoti arī ļaunprātīgi, proti, krāpšanas nolūkā. Tādēļ pārskata rēķini būtu jāsaglabā tikai uzņēmumu savstarpējos darījumos, un tiem būtu jāaptver tikai ierobežots laikposms. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Lai nodokļa maksātājiem atvieglotu rēķinu datu nosūtīšanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina nodokļa maksātājiem nepieciešamie līdzekļi šādai nosūtīšanai, kas ļautu datu nosūtīšanu veikt nodokļa maksātājam tieši vai trešai personai minētā nodokļa maksātāja interesēs. (12)  Pieaugot ikdienas informācijas apmaiņas plūsmai, ir nepieciešama augstas veiktspējas programmatūra, kas pastāvīgi spēj drošā veidā pārsūtīt informāciju valstu administrācijām. Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu rēķinu datu nosūtīšanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina nodokļa maksātājiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kuri definēti Direktīvā 2013/34/ES, un bezpeļņas vienībām, nepieciešamie līdzekļi šādai nosūtīšanai, kas ļautu datu nosūtīšanu veikt nodokļa maksātājam tieši vai trešai personai minētā nodokļa maksātāja interesēs. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Lai gan informācijai, kas nosūtāma, izmantojot digitālās ziņošanas prasības par darījumiem Kopienas iekšienē, vajadzētu būt līdzīgai tai informācijai, kas tika nosūtīta, izmantojot kopsavilkuma paziņojumus, ir jāpieprasa nodokļa maksātājiem sniegt papildu datus, tostarp bankas rekvizītus un maksājumu summas, lai nodokļu administrācijas varētu sekot ne tikai precēm, bet arī finanšu plūsmām. (13)  Lai gan informācijai, kas nosūtāma, izmantojot digitālās ziņošanas prasības par darījumiem Kopienas iekšienē, vajadzētu būt līdzīgai tai informācijai, kas tika nosūtīta, izmantojot kopsavilkuma paziņojumus, ir jāpieprasa nodokļa maksātājiem sniegt papildu datus, tostarp bankas rekvizītus un maksājumu summas, lai nodokļu administrācijas varētu sekot līdzi ne tikai precēm, bet arī finanšu plūsmām un iegūt atbilstošu informāciju par šīm plūsmām. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga uzlikšanas nodokļa maksātājiem, kas darbojas dažādās dalībvalstīs. Tāpēc šādiem nodokļa maksātājiem vajadzētu būt iespējai sniegt nepieciešamo informāciju savām nodokļu administrācijām, izmantojot Eiropas standartu, kas noteikts Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/187065 un kas atbilst Direktīvas 2014/55/ES 3. panta 1. punktā noteiktajam pieprasījumam izveidot Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatelementu semantiskajam datu modelim. Būtu jāļauj dalībvalstīm paredzēt papildu metodes datu paziņošanai, kuras konkrētiem nodokļa maksātājiem varētu būt vieglāk ievērot. (14)  Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga uzlikšanas nodokļa maksātājiem, kas darbojas dažādās dalībvalstīs. Tāpēc šādiem nodokļa maksātājiem vajadzētu būt iespējai sniegt nepieciešamo informāciju savām nodokļu administrācijām, izmantojot Eiropas standartu, kas noteikts Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/187065 un kas atbilst Direktīvas 2014/55/ES 3. panta 1. punktā noteiktajam pieprasījumam izveidot Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatelementu semantiskajam datu modelim. Būtu jāļauj dalībvalstīm paredzēt citas metodes datu paziņošanai, kuru izmantošanas prasību konkrētiem nodokļu maksātājiem varētu būt vieglāk izpildīt un kuras varētu mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu. _________________ _________________ 65 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1870 (2017. gada 16. oktobris) par atsauces uz elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartu un tā sintakšu saraksta publicēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/55/ES (OV L 266, 17.10.2017., 19. lpp.). 65 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1870 (2017. gada 16. oktobris) par atsauces uz elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartu un tā sintakšu saraksta publicēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/55/ES (OV L 266, 17.10.2017., 19. lpp.). Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Lai panāktu vajadzīgo saskaņošanu attiecībā uz datu paziņošanu par darījumiem Kopienas iekšienē, paziņojamajai informācijai būtu jābūt vienādai visās dalībvalstīs, nedodot dalībvalstīm iespēju pieprasīt papildu datus. (15)  Lai panāktu vajadzīgo saskaņošanu attiecībā uz datu paziņošanu par darījumiem Kopienas iekšienē, paziņojamajai informācijai būtu jābūt vienādai visās dalībvalstīs, nedodot dalībvalstīm iespēju pieprasīt papildu datus. Šo datu vākšanai būtu jāļauj iegūt labāku statistiku par krāpšanas PVN jomā apmēru un mazināt šādu krāpšanu. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) (16a)  Digitalizācija padara uzņēmumus aizvien mazāk aizsargātus pret kibernoziedzību un hakeru uzbrukumiem. Komisijai un dalībvalstīm, ciktāl iespējams, būtu jānodrošina datu aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un hakeru vai zaperu uzbrukumiem nodokļu iestāžu veiktās datu nosūtīšanas laikā — attiecībā uz katru atsevišķo darījumu — un datu glabāšanas laikā. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns) (16b)  Noteikumus, kas reglamentē elektroniskas rēķinu sagatavošanas un digitālās ziņošanas prasības, nepiemēro ar aizsardzību saistītiem pirkumiem, kuri atbrīvoti saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. un 151. pantu. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 16.c apsvērums (jauns) (16c)  Lai nodrošinātu nosūtīto datu drošību, Komisijai būtu jāsastāda izsmeļošs saraksts ar iestādēm, kurām atļauts pārbaudīt šos datus, un jānosaka šo datu apstrādes procedūra. Šajā sarakstā būtu jāiekļauj EPPO, OLAF un Eiropols. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Vairākas dalībvalstis ir ieviesušas atšķirīgas ziņošanas prasības attiecībā uz darījumiem to teritorijā, radot ievērojamu administratīvo slogu nodokļa maksātājiem, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, jo tām ir jāpielāgo savas grāmatvedības sistēmas, lai tās atbilstu šīm prasībām. Lai izvairītos no izmaksām, ko rada šādas atšķirības, dalībvalstīs ieviestajām sistēmām ziņošanai par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu pret atlīdzību starp nodokļa maksātājiem to teritorijā būtu jābūt ar tādām pašām iezīmēm kā tai sistēmai, kuru īsteno darījumiem Kopienas iekšienē. Dalībvalstīm būtu jāparedz elektroniskie līdzekļi informācijas nosūtīšanai, un, kā tas ir Kopienas iekšējo darījumu gadījumā, nodokļa maksātājam vajadzētu būt iespējai iesniegt datus saskaņā ar Eiropas standartu, kas ir noteikts Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/1870, lai gan attiecīgā dalībvalsts varētu paredzēt papildu līdzekļus datu pārsūtīšanai. Būtu jāļauj nodokļa maksātājam datus nosūtīt tieši vai trešai personai tos nosūtīt tā interesēs. (17)  Vairākas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 273. pantu ir ieviesušas atšķirīgas ziņošanas prasības attiecībā uz darījumiem to teritorijā. Šīs atšķirīgās ziņošanas prasības kaitē iekšējā tirgus darbībai. Lai izvairītos no izmaksām, ko rada regulatīvā satvara sadrumstalotība, dalībvalstīs ieviestajām sistēmām ziņošanai par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu pret atlīdzību starp nodokļa maksātājiem to teritorijā varētu būt tādas pašas iezīmes kā sistēmai, kura ieviesta darījumiem Kopienas iekšienē. Dalībvalstīm būtu jāparedz elektroniskie līdzekļi informācijas nosūtīšanai, un, kā tas ir Kopienas iekšējo darījumu gadījumā, nodokļa maksātājam vajadzētu būt iespējai iesniegt datus saskaņā ar Eiropas standartu, kas ir noteikts Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/1870, ja vien attiecīgā dalībvalsts varētu paredzēt citus, tikpat efektīvus, līdzekļus datu pārsūtīšanai. Būtu jāļauj nodokļa maksātājam datus nosūtīt tieši vai trešai personai tos nosūtīt tā interesēs. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Dalībvalstīm nevajadzētu uzlikt par pienākumam īstenot digitālās ziņošanas prasību par preču piegādi un sniegtajiem pakalpojumiem par atlīdzību starp nodokļa maksātājiem to teritorijā. Tomēr, lai nākotnē īstenotu šādu prasību, tām tā būtu jāsaskaņo ar digitālās ziņošanas prasībām attiecībā uz darījumiem Kopienas iekšienē. Dalībvalstīm, kurās jau ir ieviesta ziņošanas sistēma par šiem darījumiem, būtu jāpielāgo šādas sistēmas, lai nodrošinātu, ka dati tiek paziņoti saskaņā ar digitālajām ziņošanas prasībām par darījumiem Kopienas iekšienē. (18)  Dalībvalstīm nevajadzētu uzlikt par pienākumam īstenot digitālās ziņošanas prasību par preču piegādi un sniegtajiem pakalpojumiem par atlīdzību starp nodokļa maksātājiem to teritorijā. Pārejas perioda beigās dalībvalstīm joprojām būs atļauts ieviest citus standartus, pat ja tām būs jāpieņem uz Eiropas standartu balstīti elektroniskie rēķini. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) (18a)  Vācot indivīdu personas datus, nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt viņu tiesības uz privātumu. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Lai novērtētu digitālo ziņošanas prasību efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējuma ziņojums, kurā izvērtēta digitālo ziņošanas prasību ietekme uz PVN iztrūkuma samazināšanu un īstenošanas un atbilstības nodrošināšanas izmaksām nodokļa maksātājiem un nodokļu administrācijām, lai pārbaudītu, vai sistēma ir sasniegusi savus mērķus jeb ir vajadzīgi turpmāki pielāgojumi. (19)  Lai novērtētu Kopienas iekšējo digitālās ziņošanas prasību efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējuma ziņojums, kurā izvērtēta Kopienas iekšējo digitālās ziņošanas prasību ietekme uz PVN iztrūkuma samazināšanu un īstenošanas un atbilstības nodrošināšanas izmaksām nodokļa maksātājiem un nodokļu administrācijām, lai pārbaudītu, vai sistēma ir sasniegusi savus mērķus vai arī ir vajadzīgi turpmāki pielāgojumi vai piemērošanas jomas paplašināšana, tajā iekļaujot iekšzemes darījumus. Turklāt Komisijai būtu jāpasūta neatkarīgs pētījums, kurš ietvertu visaptverošu analīzi par “pazudušā tirgotāja” krāpniecisko darbību — kas ir īpašs krāpšanas PVN jomā veids — un jo īpaši par digitālās ziņošanas prasību efektivitāti šādas krāpšanas apkarošanā. Komisijai būtu jāpasūta arī neatkarīgs pētījums, lai rūpīgi izvērtētu importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) obligātas ieviešanas priekšrocības un trūkumus. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt īstenot citus pasākumus, lai nodrošinātu pareizu PVN iekasēšanu un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tomēr tām nevajadzētu būt iespējai noteikt papildu ziņošanas pienākumus attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas digitālās ziņošanas prasības. (20)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt īstenot citus pasākumus, lai nodrošinātu pareizu PVN iekasēšanu un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) (20a)  Lai mazinātu juridisko risku, kam ir pakļauti uzņēmumi, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumi, Savienībā piemēroto PVN likmju sarežģītības dēļ, varētu paplašināt Komisijas datubāzes, izveidojot modernu instrumentu, kurš būtu viegli pieejams uzņēmumiem un sniegtu reāllaikam tuvu informāciju par Savienības PVN likmēm un atbildes uz jautājumiem par nodokļiem. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums (22)  Platformu ekonomika ir radījusi nepamatotus konkurences izkropļojumus starp preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, izmantojot tiešsaistes platformas, kurām nepiemēro PVN, un preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kas notiek tradicionālajā ekonomikā un kas apliekami ar PVN. Visizteiktākais kropļojums ir vērojams divās lielākajās platformu ekonomikas nozarēs pēc e-komercijas, proti, izmitināšanas vietu īstermiņa īres nozarē un pasažieru pārvadājumu nozarē. (22)   Pastāv risks, ka varētu tikt izkropļota konkurence starp piegādēm, kas tiek veiktas, izmantojot tiešsaistes platformas, kuras izvairās no PVN uzlikšanas, un tradicionālajā ekonomikā veiktām piegādēm, ko apliek ar PVN. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Tāpēc ir jāparedz noteikumi, lai novērstu konkurences kropļojumus izmitināšanas vietu īstermiņa īres un pasažieru pārvadājumu nozarē, mainot platformu lomu PVN iekasēšanā (tās kļūst par “domājamo pakalpojumu sniedzēju”). Saskaņā ar šo modeli platformām būtu jāpieprasa aprēķināt PVN tajos gadījumos, kad ir jāmaksā PVN, bet pamatā esošais pakalpojumu sniedzējs to neiekasē, jo tās, piemēram, ir fiziska persona vai nodokļa maksātājs, kas izmanto īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem. (23)  Tāpēc būtu jāparedz skaidri, līdzsvaroti un samērīgi noteikumi, lai novērstu iespējamus konkurences kropļojumus izmitināšanas vietu īstermiņa īres un pasažieru pārvadājumu nozarē, šajā nolūkā ieviešot domājamā pakalpojumu sniedzēja modeli. Saskaņā ar šo modeli platformām ir jāpiemēro un jāuzskaita PVN par pamatā esošo piegādi, ja piegādātajam netiek piemērots PVN, un tās var būt pakļautas ziņošanas pienākumiem. Lai gan PVN neitralitātes princips ir ļoti svarīgs PVN sistēmā un tas būtu jāievēro pēc iespējas lielākā mērā, izmitināšanas vietu īstermiņa īres un pasažieru pārvadājumu nozarei raksturīgo iezīmju dēļ ir nepieciešama īpaša pieeja, izmantojot domājamā pakalpojumu sniedzēja modeli. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns) (23a)  Tā kā domājamā pakalpojumu sniedzēja modeļa ieviešana radīs papildu izmaksas mazām platformām, būtu jāsniedz stimuli, lai tās mudinātu pēc iespējas drīzāk nodrošināt atbilstību, lai garantētu visiem vienlīdzīgus apstākļus, kā arī apstākļus godīgai konkurencei minētajos tirgos. Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns) (23b)  Domājamā pakalpojumu sniedzēja shēmu nevajadzētu piemērot platformām, kas ir Direktīvā 2013/34/ES definētie mazie un vidējie uzņēmumi, piemēram, mazi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniedzēji (uzņemošās personas un/vai no PVN maksāšanas atbrīvoti uzņēmumi), kas veicina ilgtspējīgu tūrismu Savienībā un ceļošanu uz mazāk apmeklētām vietām. Turklāt domājamā pakalpojumu sniedzēja shēmai būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un tai nevajadzētu radīt konkurences priekšrocības lielām platformām, kam ir lielākas iespējas segt papildu izmaksas. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Dalībvalstis atšķirīgi interpretē veicināšanas pakalpojuma, ko platformas sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas, sniegšanas vietu. Tādēļ šis noteikums ir jāprecizē. (24)  Dalībvalstis atšķirīgi interpretē veicināšanas pakalpojuma, ko platformas sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas, sniegšanas vietu. Šis noteikums ir jāprecizē, lai veicināšanas platformas izmantošana nekādā veidā neradītu konkurences priekšrocības kādam pakalpojumu sniedzējam. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad ir nepieciešams arī izstrādāt vienotu termina “platformas starpnieks” definīciju. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns) (31a)  Lai ieviestu dažādus Savienības vienas pieturas aģentūru (Savienības OSS) režīmus, ir nepieciešams sniegt uzņēmumiem pietiekamas tehniskās specifikācijas nolūkā nodrošināt, ka vienas pieturas aģentūras (OSS) deklarācija visās valstīs ir vienāda un lai nodrošinātu uzņēmumiem iespēju lejupielādēt datni OSS deklarācijas iesniegšanai. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 31.b apsvērums (jauns) (31b)  Uzņēmumu ikdienas vadības vienkāršošanas nolūkā Komisija varētu apsvērt iespēju apvienot pašreizējos trīs reģistrācijas punktus, proti, importa vienas pieturas aģentūru (IOSS), Savienības vienas pieturas aģentūru (Savienības OSS) un ārpussavienības vienas pieturas aģentūru (ārpussavienības OSS), lai visas piegādes, t. i., importētās preces, pakalpojumus un iekšzemes pārdošanu, varētu deklarēt vienā portālā. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums (32)  Citu pasākumu starpā ar Direktīvu (ES) 2017/2455 tika paplašināta mini vienas pieturas aģentūras (Mini OSS) darbības joma, to padarot par plašāku OSS, kas aptver visu veidu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu personām, kas nav nodokļa maksātājas, Savienībā un visu preču tālpārdošanu Kopienas iekšienē. Izņēmuma kārtā elektroniskās saskarnes, piemēram, tirdzniecības vietas un platformas, kas kļūst par domājamiem piegādātājiem attiecībā uz konkrētām preču piegādēm Savienībā, arī var deklarēt konkrētas iekšzemes preču piegādes Savienības OSS režīmā. Lai atbalstītu vienotas PVN reģistrācijas Savienībā mērķi, Savienības OSS režīma darbības joma būtu vēl vairāk jāpaplašina, lai aptvertu citas preču piegādes, tostarp uzņēmumu iekšzemes preču piegādes patērētājiem Savienībā, ko veic nodokļa maksātāji, kuri nav identificēti PVN nolūkā patēriņa dalībvalstī, nodrošinot, ka uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kurā notiek šādas preču piegādes patērētājiem. Turklāt Savienības OSS režīma darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu arī peļņas daļas režīma preču iekšzemes piegādes jebkurai personai, ja minētās preces piegādā nodokļa maksātājs (tirgotājs, kurš ir nodokļa maksātājs), kurš nav identificēts dalībvalstī, kurā šādas preču piegādes notiek. Šis grozījums ļautu tirgotājiem, kuri ir nodokļa maksātāji, gūt labumu no OSS vienkāršojumiem un ļautu PVN, kas maksājams par šīm piegādēm, deklarēt un samaksāt vienā identifikācijas dalībvalstī, izmantojot paplašināto Savienības OSS režīmu. (32)  Citu pasākumu starpā ar Direktīvu (ES) 2017/2455 tika paplašināta mini vienas pieturas aģentūras (Mini OSS) darbības joma, to padarot par plašāku OSS, kas aptver visu veidu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu personām, kas nav nodokļa maksātājas, Savienībā un visu preču tālpārdošanu Kopienas iekšienē. Izņēmuma kārtā elektroniskās saskarnes, piemēram, tirdzniecības vietas un platformas, kas kļūst par domājamiem piegādātājiem attiecībā uz konkrētām preču piegādēm Savienībā, arī var deklarēt konkrētas iekšzemes preču piegādes Savienības OSS režīmā. Lai atbalstītu vienotas PVN reģistrācijas Savienībā mērķi, Savienības OSS režīma darbības joma būtu vēl vairāk jāpaplašina, lai aptvertu citas preču piegādes, tostarp uzņēmumu iekšzemes preču piegādes patērētājiem Savienībā, ko veic nodokļa maksātāji, kuri nav identificēti PVN nolūkā patēriņa dalībvalstī, nodrošinot, ka uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kurā notiek šādas preču piegādes patērētājiem. Turklāt Savienības OSS režīma darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu arī peļņas daļas režīma preču iekšzemes piegādes jebkurai personai, ja minētās preces piegādā nodokļa maksātājs (tirgotājs, kurš ir nodokļa maksātājs), kurš nav identificēts dalībvalstī, kurā šādas preču piegādes notiek. Šis grozījums ļautu tirgotājiem, kuri ir nodokļa maksātāji, gūt labumu no OSS vienkāršojumiem un ļautu PVN, kas maksājams par šīm piegādēm, deklarēt un samaksāt vienā identifikācijas dalībvalstī, izmantojot paplašināto Savienības OSS režīmu. Tomēr būtu jāizvairās no jebkādas Savienības OSS režīma paplašināšanas, to attiecinot arī uz nodokļu maksātāja preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu citam nodokļu maksātājam. Iespēja nodokļu maksātājiem, kas pastāvīgi veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, brīvi izvēlēties identifikācijas dalībvalsti OSS vajadzībām veicina izaugsmei labvēlīga iekšējā tirgus izveidi. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums (33)  PVN parasti aprēķina un uzskaita preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs. Tomēr noteiktos apstākļos dalībvalstis var paredzēt, ka saskaņā ar apgrieztās maksāšanas sistēmu pakalpojumu vai preču saņēmējam, nevis pakalpojumu sniedzējam vai preču piegādātājam ir pienākums uzskaitīt maksājamo PVN. Lai vēl vairāk atbalstītu mērķi par vienotu PVN reģistrāciju Savienībā, būtu jāparedz noteikumi par to, ka dalībvalstīm ir obligāti jāpiemēro apgrieztās maksāšanas kārtība situācijās, kad preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību PVN nolūkā tajā dalībvalstī, kurā maksājams PVN. Personai, kura piegādā preces vai sniedz pakalpojumus citai personai, kura ir identificēta kā PVN maksātāja dalībvalstī, kurā preču piegāde / pakalpojumu sniegšana ir apliekama ar nodokli, vajadzētu būt tiesīgai piemērot apgrieztās maksāšanas kārtību. Kontroles nolūkā par šādām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem būtu jāziņo kopsavilkuma paziņojumā. (33)  PVN parasti aprēķina un uzskaita preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs. Tomēr noteiktos apstākļos dalībvalstis var paredzēt, ka saskaņā ar apgrieztās maksāšanas sistēmu pakalpojumu vai preču saņēmējam, nevis pakalpojumu sniedzējam vai preču piegādātājam ir pienākums uzskaitīt maksājamo PVN. Lai vēl vairāk atbalstītu mērķi par vienotu PVN reģistrāciju Savienībā, būtu jāparedz noteikumi par to, ka dalībvalstīm ir obligāti jāpiemēro apgrieztās maksāšanas kārtība situācijās, kad preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību PVN nolūkā tajā dalībvalstī, kurā maksājams PVN. Kontroles nolūkā par šādām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem būtu jāziņo kopsavilkuma paziņojumā. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 35.a apsvērums (jauns) (35a)  IOSS būtu jādarbojas pārredzamā un drošā veidā. Vienota pieeja starp IOSS, no vienas puses, un muitas jomas tiesību aktiem un praksi, no otras puses, palīdzētu izbeigt neatbilstību, kļūdas un dubultu nodokļu uzlikšanu. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 36. apsvērums (36)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/112/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras labāk nodrošināt IOSS PVN identifikācijas numuru pareizu izmantošanu un pārbaudes procesu minētajā direktīvā paredzētā atbrīvojuma vajadzībām. Šim pilnvarojumam būtu jāļauj Komisijai pieņemt īstenošanas aktu, ar ko ievieš īpašus pasākumus, lai novērstu noteiktu veidu nodokļu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu. Šādi īpaši pasākumi cita starpā ietver unikālā sūtījuma numura sasaisti ar IOSS PVN identifikācijas numuru. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/201171 5. pantā, un šajā nolūkā komitejai vajadzētu būt komitejai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 904/201072 58. pantu. (36)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/112/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras labāk nodrošināt IOSS PVN identifikācijas numuru pareizu izmantošanu un pārbaudes procesu minētajā direktīvā paredzētā atbrīvojuma vajadzībām. Šim pilnvarojumam būtu jāļauj Komisijai pieņemt īstenošanas aktu, ar ko ievieš īpašus pasākumus, lai novērstu noteiktu veidu nodokļu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu. Šādi īpaši pasākumi cita starpā ietver unikālā sūtījuma numura sasaisti ar IOSS PVN identifikācijas numuru. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/201171 5. pantā, un šajā nolūkā komitejai vajadzētu būt komitejai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 904/201072 58. pantu. Piešķirot Komisijai pilnvaras, būtu jāņem vērā nodokļu maksātāju tiesības uz konfidencialitāti. Visi īstenošanas aktu projekti jānosūta Eiropas Parlamentam informācijai, lai tam ļautu īstenot savas tiesības. __________________ __________________ 71 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). 71 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). 72 Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.). 72 Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.). Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 38. apsvērums (38)  Direktīvā 2006/112/EK ir paredzēts vienkāršots PVN režīms precēm, ko pārvieto saskaņā ar režīmu preču piegādei uz noliktavu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tā kā OSS vienkāršošanas režīms pašu preču pārvietošanai ir visaptverošs un ietver tādu preču pārvietošanu pāri robežām, uz kurām pašlaik attiecas režīms preču piegādei uz noliktavu saskaņā ar minētās direktīvas 17.a pantu, tad ir nepieciešams pakāpeniski izbeigt šo režīmu, iekļaujot beigu datumu pirms Direktīvā 2006/112/EK paredzēto noteikumu par preču piegādi uz noliktavu pilnīgas atcelšanas. Tāpēc būtu jānosaka beigu datums, proti, 2024. gada 31. decembris, pēc kura vairs nebūs iespējams izmantot režīmu preču piegādei uz noliktavu. Attiecībā uz režīmu preču piegādei uz noliktavu, ko īsteno 2024. gada 31. decembrī vai pirms minētā datuma, būtu jāturpina piemērot attiecīgos nosacījumus, tostarp 12 mēnešu termiņu minēto preču īpašumtiesību nodošanai paredzētajam pircējam. Vienlaikus ar šī jaunā beigu datuma iekļaušanu noteikumos, kas attiecas uz režīmu preču piegādei uz noliktavu, būtu jāiekļauj arī jauns punkts, lai nodrošinātu, ka minēto režīmu beigs piemērot 2025. gada 31. decembrī, jo pēc minētā datuma tas vairs nebūs nepieciešams. (38)  Direktīvā 2006/112/EK ir paredzēts vienkāršots PVN režīms precēm, ko pārvieto saskaņā ar režīmu preču piegādei uz noliktavu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tā kā OSS vienkāršošanas režīms pašu preču pārvietošanai ir visaptverošs un ietver tādu preču pārvietošanu pāri robežām, uz kurām pašlaik attiecas režīms preču piegādei uz noliktavu saskaņā ar minētās direktīvas 17.a pantu, tad ir nepieciešams pakāpeniski izbeigt šo režīmu, iekļaujot beigu datumu pirms Direktīvā 2006/112/EK paredzēto noteikumu par preču piegādi uz noliktavu pilnīgas atcelšanas. Tāpēc būtu jānosaka beigu datums, proti, 2025. gada 31. decembris, pēc kura vairs nebūs iespējams izmantot režīmu preču piegādei uz noliktavu. Attiecībā uz režīmu preču piegādei uz noliktavu, ko īsteno 2025. gada 31. decembrī vai pirms minētā datuma, būtu jāturpina piemērot attiecīgos nosacījumus, tostarp 12 mēnešu termiņu minēto preču īpašumtiesību nodošanai paredzētajam pircējam. Vienlaikus ar šī jaunā beigu datuma iekļaušanu noteikumos, kas attiecas uz režīmu preču piegādei uz noliktavu, būtu jāiekļauj arī jauns punkts, lai nodrošinātu, ka minēto režīmu beigs piemērot 2026. gada 31. decembrī, jo pēc minētā datuma tas vairs nebūs nepieciešams. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 39. apsvērums (39)  Peļņas daļas režīms darbojas tā, ka tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, ir atļauts samaksāt PVN par starpību starp to preču pārdošanas cenu un pirkuma cenu, uz kurām attiecas režīms, proti, lietotas preces, mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas. Lai nodrošinātu, ka nodokļa uzlikšana šīm konkrētajām piegādēm notiek tajā dalībvalstī, kurā klients veic uzņēmējdarbību, kur tam ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, Direktīva 2006/112/EK būtu jāgroza, lai ieviestu jaunu noteikumu par piegāžu vietu. Turklāt Direktīva 2006/112/EK būtu jāgroza, lai konkrēti izslēgtu peļņas daļas režīma preču piegādes no obligātās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas. Tomēr, lai atbalstītu vienotas PVN reģistrācijas Savienībā mērķi un mazinātu atbilstības slogu, tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji un darbojas saskaņā ar peļņas daļas režīmu, var izvēlēties reģistrēties Savienības OSS režīma izmantošanai, lai deklarētu un samaksātu PVN, kas maksājams par konkrētām peļņas daļas režīma preču piegādēm, izmantojot minēto režīmu, bez nepieciešamības reģistrēties vairākās dalībvalstīs. (39)  Peļņas daļas režīms darbojas tā, ka tirgotājiem, kas ir nodokļu maksātāji, ir atļauts samaksāt PVN par starpību starp to preču pārdošanas cenu un pirkuma cenu, uz kurām šis režīms attiecas, un šādas preces ir lietotas preces, tostarp ražošanas līdzekļi — tādi kā ēkas, mašīnas, instrumenti un iekārtas —, mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas. Lai nodrošinātu, ka nodokļa uzlikšana šīm konkrētajām piegādēm notiek tajā dalībvalstī, kurā klients veic uzņēmējdarbību, kur tam ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, Direktīva 2006/112/EK būtu jāgroza, lai ieviestu jaunu noteikumu par piegāžu vietu. Turklāt Direktīva 2006/112/EK būtu jāgroza, lai konkrēti izslēgtu peļņas daļas režīma preču piegādes no obligātās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas. Tomēr, lai atbalstītu vienotas PVN reģistrācijas Savienībā mērķi un mazinātu atbilstības slogu, tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji un darbojas saskaņā ar peļņas daļas režīmu, var izvēlēties reģistrēties Savienības OSS režīma izmantošanai, lai deklarētu un samaksātu PVN, kas maksājams par konkrētām peļņas daļas režīma preču piegādēm, izmantojot minēto režīmu, bez nepieciešamības reģistrēties vairākās dalībvalstīs. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 39.a apsvērums (jauns) (39a)  Atzīstot ilgtspējīgas prakses nozīmi, ir svarīgi nodrošināt vienkāršu un skaidru metodi, ar ko aprēķina PVN par peļņas daļu lietotu un kolekcijas preču pārdošanas gadījumā. Savienībai būtu jāapsver tas, vai ir nepieciešamas citas aprēķināšanas metodes (piemēram, vidējā PVN robežlikme, ko nodrošina pārdevējs pēc priekšmetu kategorijas), lai uzlabotu PVN peļņas daļas režīma piemērošanu un darbību attiecībā uz lietotām precēm. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 39.b apsvērums (jauns) (39b)   Dažas dalībvalstis no PVN maksāšanas neatbrīvo ziedojumus natūrā, pat ja saskaņā ar pašlaik spēkā esošā PVN direktīva šādu atbrīvošanu pieļauj, kā rezultātā uzņēmumi iznīcina patēriņa preces, jo īpaši atpakaļ atdotās preces, nevis tās ziedo labdarībai. Komisijai būtu jāizdod dalībvalstīm paredzēti norādījumi, kuros tiktu precizēts, ka atbrīvojuma no PVN piemērošana ziedojumiem natūrā nav pretrunā PVN jomā spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 41.a apsvērums (jauns) (41a)  Digitālās ziņošanas prasību ieviešana 2028. gadā visu dalībvalstu tirgos vienlaikus būs ļoti sarežģīta. Pakāpeniska digitālās ziņošanas prasību ieviešana nodrošinātu pietiekama kvalificēta personāla pieejamību visu uzņēmumu programmatūras pielāgošanai. Pirms šīs direktīvas īstenošanas Komisijai būtu jāpiedāvā uzņēmumiem praktiski risinājumi īstenošanas izmaksu samazināšanai. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 41.b apsvērums (jauns) (41b)  Tiesību aktu kopums “PVN digitālajā laikmetā” būtu jāievieš pakāpeniski, sākot no 2025. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 41.c apsvērums (jauns) (41c)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/17251a 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2023. gada 3. martā1b. ________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). 1b OV C 113, 28.3.2023., 26. lpp. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 41.d apsvērums (jauns) (41d)  Mākoņdatošanas pakalpojumu vēršanās plašumā digitālās ziņošanas prasību dēļ varētu izraisīt siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu. Komisijai būtu jāveic pasākumi un jāsniedz stimuli, lai nodrošinātu digitālās nozares zaļināšanu, piemēram, centralizējot datu centrus nolūkā optimizēt to darbību, palīdzot uzņēmumiem savu datu centru elektroapgādē izmantot atjaunīgo enerģiju, nevis fosilo kurināmo un izmantojot mākslīgo intelektu to radītā piesārņojuma mazināšanai. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 41.e apsvērums (jauns) (41e)   Šī direktīva paredz vairākas izmaiņas PVN ieņēmumu deklarēšanā. Tas varētu būtiski ietekmēt nodokļu administrācijās strādājošo darba raksturu. Tādēļ nodokļu iestādēm būtu jānodrošina, ka to darbiniekiem ir pieejama nepieciešamā apmācība pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 1. pants – virsraksts Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2024. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2025. gada 1. janvāra Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 2006/112/EK 217. pants 217. pants 217. pants Šajā direktīvā “elektronisks rēķins” ir rēķins, kurā ietverta šajā direktīvā prasītā informācija un kurš ir izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt. Šajā sadaļā “elektronisks rēķins” ir rēķins, kurā ietverta šajā direktīvā prasītā informācija un kurš ir izsniegts, nosūtīts un saņemts jebkādā elektroniskā formātā. XI sadaļas 6. nodaļas 1. un 2. iedaļā “elektronisks rēķins” ir rēķins, kurā ietverta šajā direktīvā prasītā informācija un kurš ir izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 2006/112/EK 218. pants – 1. punkts 1.  Šīs direktīvas mērķiem dalībvalsts par rēķinu atzīst dokumentus vai ziņojumus uz papīra vai elektroniskā formā, ja tie atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā. 1.  Šīs direktīvas mērķiem dalībvalsts par rēķinu atzīst dokumentus vai ziņojumus uz papīra, digitālā formātā vai elektroniskā formā, ja tie atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 2006/112/EK 218. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis var noteikt pienākumu izsniegt elektroniskos rēķinus. Dalībvalstis, kas nosaka šādu pienākumu, atļauj izsniegt elektroniskos rēķinus, kuri atbilst elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartam un tā sintakšu sarakstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/55/ES*. Lai nodokļa maksātāji varētu izsniegt elektroniskos rēķinus un tos nosūtīt, nav nepieciešama obligāta nodokļu iestāžu iepriekšēja atļauja vai pārbaude, neskarot īpašos pasākumus, kas atļauti saskaņā ar 395. pantu un jau īstenoti laikā, kad šī direktīva stājas spēkā. 2.  Dalībvalstis var noteikt pienākumu izsniegt elektroniskos rēķinus. Dalībvalstis, kas nosaka šādu pienākumu, atļauj izsniegt elektroniskos rēķinus, kuri atbilst elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartam un tā sintakšu sarakstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/55/ES*. Saskaņā ar šīs direktīvas 217. pantu dalībvalstis var arī atļaut elektroniskos rēķinus izsniegt citādā formātā, ja tās atļauj arī izmantot Eiropas standartu. Attiecībā uz iekšzemes darījumiem dalībvalstis var noteikt pienākumu nodokļu maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, izsniegt elektroniskus rēķinus par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu to teritorijā. __________________ __________________ * Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.). * Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.). Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 2006/112/EK 218. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartu, kas minēts šā panta 2. punktā, publicē Komisijas tīmekļa vietnē. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 2006/112/EK 218. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b  Mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas definēti Direktīvā 2013/34/ES, un bezpeļņas vienības var izmantot attiecīgajā dalībvalstī atzītus un spēkā esošus standartus, kuri nav Direktīvā 2014/55/ES paredzētais standarts, ja šie standarti atbilst šīs direktīvas 217. panta noteikumiem. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts Direktīva 2006/112/EK 232. pants (9)  direktīvas 232. pantu svītro; (9)  direktīvas 232. pantu aizstāj ar šādu: Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts Direktīva 2006/112/EK 232. pants 232. pants 232. pants Elektroniskā rēķina izmantošana notiek tikai ar saņēmēja piekrišanu. 1.  Līdz 2027. gada 31. decembrim elektroniskā rēķina izmantošana notiek tikai ar saņēmēja piekrišanu attiecībā uz preču iegādi, kas tiek veikta saskaņā ar 20. pantu, un uz pakalpojumu sniegšanu, kura ir apliekama ar nodokli dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību. Sākot no 2028. gada 1. janvāra, elektroniskā rēķina izmantošanu nepakļauj saņēmēja piekrišanai attiecībā uz preču iegādi, kas tiek veikta saskaņā ar 20. pantu, un uz pakalpojumu sniegšanu, kura ir apliekama ar nodokli dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību. 2.  Pārējos preču un pakalpojumu iegādes un piegādes/sniegšanas gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, dalībvalstis var paredzēt, ka tādu elektronisku rēķinu izmantošana, kurus izsnieguši nodokļu maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, nav pakļauta saņēmēja, kurš veic uzņēmējdarbību to teritorijā, piekrišanai. Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 2. pants – virsraksts Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2025. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2026. gada 1. janvāra Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 14.a pants – 2. punkts 2.  Ja, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā tirdzniecības vieta, platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, nodokļa maksātājs veicina nodokļa maksātāja īstenotu preču piegādi Kopienā, tad uzskata, ka nodokļa maksātājs, kurš veicina piegādi, ir saņēmis un piegādājis minētās preces. 2.  Ja, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā tirdzniecības vieta, platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, nodokļa maksātājs veicina nodokļa maksātāja īstenotu preču piegādi Kopienā, tad uzskata, ka nodokļa maksātājs, kurš veicina piegādi, ir saņēmis un piegādājis minētās preces. Domājamais pakalpojumu sniedzējs var atsaukties uz labticīgumu un nebūt atbildīgs gadījumā, ja pamatā esošais piegādātājs apzināti nepaziņo, ka nav nodokļu maksātājs. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 14.a pants – 3. punkts 3.  Ja, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā tirdzniecības vieta, platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, nodokļa maksātājs veicina preču pārvietošanu uz citu dalībvalsti saskaņā ar 17. panta 1. punktu, ko veic nodokļa maksātājs, izņemot kapitālieguldījumu preces atbilstoši definīcijai tajā dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas, saskaņā ar 189. panta a) punktu, vai tādu preču pārvietošanu, attiecībā uz kurām minētajā dalībvalstī nav tiesību pilnībā atskaitīt PVN, tad uzskata, ka nodokļa maksātājs, kurš veicina pārvietošanu, ir saņēmis un piegādājis minētās preces. 3.  Ja, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā tirdzniecības vieta, platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, nodokļa maksātājs veicina preču pārvietošanu uz citu dalībvalsti saskaņā ar 17. panta 1. punktu, ko veic nodokļa maksātājs, uzskata, ka nodokļa maksātājs, kurš veicina pārvietošanu, ir saņēmis un piegādājis minētās preces. Domājamais pakalpojumu sniedzējs var atsaukties uz labticīgumu un var netikt saukts pie atbildības, ja pamatā esošais piegādātājs apzināti nepaziņo, ka nav nodokļu maksātājs. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 14.a pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Pēc domājamā pakalpojumu sniedzēja režīma ieviešanas platformu ekonomikā izmitināšanas un pasažieru pārvadājumu nozarē dalībvalstis sagatavo un dara pieejamas īpašus norādījumus šīs direktīvas 28.a pantā uzskaitītajiem indivīdiem, kas izvēlas reģistrēties kā nodokļu maksātāji. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 14.a pants – 4.b punkts (jauns) 4.b  Komisija pēc 2027. gada 31. decembra pasūta neatkarīgu pētījumu, lai izvērtētu, vai noteikumi attiecībā uz domājamiem pakalpojumu sniedzējiem ir bijuši efektīvi, un, ja tā ir, lai noteiktu jaunas nozares, kas ir līdzīgā situācijā, kā arī lai izvērtētu obligātas IOSS ieviešanas priekšrocības un trūkumus. Komisija iesniedz šā pētījuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2006/112/EK 28.a pants – 1. daļa– ievaddaļa Neatkarīgi no 28. panta uzskata, ka nodokļa maksātājs, kurš, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, veicina 135. panta 3. punktā minēto izmitināšanas vietu īstermiņa īres vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ir saņēmis un sniedzis minētos pakalpojumus pats, ja persona, kura sniedz minētos pakalpojumus, ir kāda no turpmāk minētajām personām: Neatkarīgi no 28. panta uzskata, ka nodokļa maksātājs, kurš, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, veicina 135. panta 3. punktā minēto izmitināšanas vietu īstermiņa īres vai pasažieru autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu Savienībā, ir saņēmis un sniedzis minētos pakalpojumus pats, ja persona, kura sniedz minētos pakalpojumus, ir kāda no turpmāk minētajām personām: Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2006/112/EK 28.apants – 1. daļa– f punkts f)   nodokļa maksātājs, uz kuru attiecas īpašais režīms mazajiem uzņēmumiem. svītrots Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2006/112/EK 28.a pants – 1.a daļa (jauna) Domājamo pakalpojumu sniedzēju režīmu, kas paredzēts pirmajā daļā, nepiemēro platformām, kuras ir mazie uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES1a nozīmē. Turklāt pirmo daļu nepiemēro pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un īstermiņa izmitināšanas vietu īres pakalpojumiem, ko veicina, izmantojot elektronisku saskarni, ja pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem vai īstermiņa izmitināšanas vietu īres pakalpojumiem, kurus sniedz pirmajā daļā minēta persona un kurus neveicina ar elektroniskas saskarnes palīdzību, netiktu uzlikts PVN. ______________________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.). Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2006/112/EK 35. pants (4)  direktīvas 35. pantu svītro; (4)  direktīvas 35. pantu aizstāj ar šādu: Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2006/112/EK 35. pants 35. pants 35. pants Direktīvas 33. pantu nepiemēro 311. panta 1. punkta 1.līdz 4. apakšpunktā definēto lietotu preču, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegādēm, ne arī 327. panta 3. punktā definēto lietotu transportlīdzekļu piegādēm, par kurām uzliek PVN saskaņā ar attiecīgajiem īpašajiem režīmiem. Direktīvas 33. pantu nepiemēro 311. panta 1. punkta 1. apakšpunktā definēto lietotu preču piegādēm, ne arī 327. panta 3. punktā definēto lietotu transportlīdzekļu piegādēm, par kurām uzliek PVN saskaņā ar attiecīgajiem īpašajiem režīmiem. Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 2006/112/EK 46.a pants (6)   direktīvā iekļauj šādu 46.a pantu: svītrots “46.a pants Veicināšanas pakalpojuma, kuru personai, kas nav nodokļa maksātāja, sniedz platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, sniegšanas vieta ir tā vieta, kur saskaņā ar šo direktīvu notiek pamatā esošais darījums.”; Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva 2006/112/EK 135. pants – 3. punkts 3.  Izmitināšanas vietu nepārtrauktu izīrēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas, sniedzot vai nesniedzot citus papildpakalpojumus, uzskata par līdzvērtīgu viesnīcu nozarei. 3.  Par līdzvērtīgām viesnīcu nozares darbībām uzskata šādas darbības: a)  izmitināšanas vietu nepārtraukta izīrēšana uz laikposmu, kas nepārsniedz 31 nakti, ar citu papildpakalpojumu sniegšanu vai bez tās; b)  trīs vai vairāk būtisku papildpakalpojumu sniegšana izmitināšanas vietu izīrēšanas laikā. Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 10. punkts Direktīva 2006/112/EK 143. pants – 1.a punkts – 1. daļa Lai piemērotu 1. punkta ca) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko ievieš īpašus pasākumus, lai novērstu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, cita starpā sasaistot unikālo sūtījuma numuru ar attiecīgo PVN identifikācijas numuru, kā minēts 369.q pantā. Lai piemērotu 1. punkta ca) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko ievieš īpašus pasākumus, lai novērstu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, cita starpā sasaistot unikālo sūtījuma numuru ar attiecīgo PVN identifikācijas numuru, kā minēts 369.q pantā. Komisija par to informē Eiropas Parlamentu, EPPO, OLAF un Eiropolu. Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 12. punkts Direktīva 2006/112/EK 194. pants – 1. punkts 1.  Neskarot 195. un 196. pantu, ja preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par ko uzliek nodokli, veic nodokļa maksātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību tās dalībvalsts teritorijā, kur maksājams PVN, tad dalībvalstis var atļaut, ka par PVN nomaksu atbildīga ir tā persona, kurai piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, ja minētā persona jau ir identificēta minētajā dalībvalstī. 1.  Neskarot 195. un 196. pantu, ja preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par ko uzliek nodokli, veic nodokļa maksātājs, kurš nav identificēts PVN nolūkā tās dalībvalsts teritorijā, kur maksājams PVN, par PVN nomaksu atbildīga ir tā persona, kurai piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, ja minētā persona jau ir identificēta PVN nolūkā minētajā dalībvalstī. Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 12. punkts Direktīva 2006/112/EK 194. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Neatkarīgi no 1. punkta uzņēmumiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā valstī, ir iespējams reģistrēties un uzskaitīt vietējo PVN, ja tie izvēlas to darīt. Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 12. punkts Direktīva 2006/112/EK 194. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a   Komisija līdz 2028. gada 31. decembrim izvērtē šā panta efektivitāti un pievienoto vērtību cīņā pret krāpšanu PVN jomā, proti, pret “pazudušā tirgotāja” krāpniecisko darbību, un par izvērtēšanas rezultātiem pienācīgi informē Parlamentu un Padomi. Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 14. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 242.a pants – 1.a punkts 1a.  Ja, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, nodokļa maksātājs veicina izmitināšanas vietu īstermiņa īres un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu un ja neuzskata, ka minētā persona ir pati saņēmusi un sniegusi minētos pakalpojumus saskaņā ar 28.a pantu, tad nodokļa maksātājam, kurš veicina pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums glabāt uzskaiti par minēto pakalpojumu sniegšanu. 1.a   Ja, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, nodokļa maksātājs veicina izmitināšanas vietu īstermiņa īres un pasažieru autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu Savienībā un ja neuzskata, ka minētā persona ir pati saņēmusi un sniegusi minētos pakalpojumus saskaņā ar 28.a pantu, tad nodokļa maksātājam, kurš veicina pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums glabāt uzskaiti par minēto pakalpojumu sniegšanu. Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 14. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 242.a pants – 2. punkts – 2. daļa Minēto uzskaiti glabā desmit gadus pēc tā gada beigām, kad darījums veikts. Minēto uzskaiti attiecīgais nodokļu maksātājs glabā septiņus gadus pēc tā gada beigām, kad darījums veikts. Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 27. punkts Direktīva 2006/112/EK 369.xapants – 1. daļa – 1. punkts 1)  “pašu preču pārvietošana” ir preču pārvietošana uz citu dalībvalsti saskaņā ar 17. panta 1. punktu, tostarp pārvietošana saskaņā ar 14.a panta 3. punktu, un tā neietver kapitālieguldījumu preču, kas ir saskaņā ar definīciju tajā dalībvalstī, uz kuru preces ir nosūtītas vai transportētas saskaņā ar 189. panta a) punktu, pārvietošanu vai tādu preču pārvietošanu, attiecībā uz kurām minētajā dalībvalstī nav tiesību pilnībā atskaitīt priekšnodokli. 1)  “pašu preču pārvietošana” ir preču pārvietošana uz citu dalībvalsti saskaņā ar 17. panta 1. punktu, tostarp pārvietošana saskaņā ar 14.a panta 3. punktu. Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 27. punkts Direktīva 2006/112/EK 369.xepants – 1. daļa– b punkts b)   ja kādas citas pazīmes liek uzskatīt, ka minētā nodokļa maksātāja darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas šis īpašais režīms, ir beigusies; svītrots Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 27. punkts Direktīva 2006/112/EK 369.xhpants – 1. punkts– 1. daļa PVN deklarāciju noformē euro valūtā. PVN deklarāciju noformē euro vai to dalībvalstu gadījumā, kuras nav ieviesušas euro, — attiecīgās dalībvalsts nacionālajā valūtā. Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 3. pants – virsraksts Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2026. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2027. gada 1. janvāra Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva 2006/112/EK 138. pants – 1.a punkts (2)  direktīvas 138. panta 1.a punktu aizstāj ar šādu: svītrots 1.a  Šā panta 1. punktā noteikto atbrīvojumu nepiemēro, ja piegādātājs nav izpildījis 262. un 263. pantā paredzēto pienākumu paziņot datus par darījumiem Kopienas iekšienē vai ja viņa nosūtītajos datos nav ietverta pareiza informācija par šo piegādi, kā prasīts saskaņā ar 264. pantu, izņemot gadījumu, kad piegādātājs var sniegt pienācīgu un kompetento iestāžu prasībām atbilstīgu attaisnojumu šīm nepilnībām.; Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva 2006/112/EK 218. pants 218. pants 218. pants Šīs direktīvas mērķiem rēķinus izsniedz strukturētā elektroniskā formātā. Tomēr dalībvalstis rēķinus par darījumiem, uz kuriem neattiecas XI sadaļas 6. nodaļā noteiktie ziņošanas pienākumi, var pieņemt papīra vai citā formātā. Dalībvalstis atļauj izsniegt elektroniskos rēķinus, kuri atbilst elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartam un tā sintakšu sarakstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/55/ES. Elektronisko rēķinu izsniegšanai, ko veic nodokļa maksātājs, un to nosūtīšanai nevajadzētu būt atkarīgai no nodokļu iestāžu iepriekšējas obligātas atļaujas vai pārbaudes. Šīs direktīvas mērķiem rēķinus izsniedz strukturētā elektroniskā formātā. Dalībvalstis var neatļaut, sākot no 2028. gada 1. janvāra, izdot dokumentus papīra vai citā formātā kā rēķinus par darījumiem, uz kuriem neattiecas XI sadaļas 6. nodaļā noteiktie ziņošanas pienākumi. Dalībvalstis atļauj izsniegt elektroniskos rēķinus, kuri atbilst elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartam un tā sintakšu sarakstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/55/ES. Saskaņā ar šīs direktīvas 217. pantu dalībvalstis var arī atļaut izdot elektroniskus rēķinus citā formātā. Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2006/112/EK 222. pants – 1. punkts Par preču piegādi, kas veikta saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem nosacījumiem, vai par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par ko atbilstīgi 194. un 196. pantam PVN maksā klients, rēķinu izsniedz ne vēlāk kā divas darba dienas pēc nodokļa iekasējamības gadījuma brīža. Par preču piegādi, kas veikta saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem nosacījumiem, vai par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par ko atbilstīgi 194. un 196. pantam PVN maksā klients, rēķinu izsniedz ne vēlāk kā astoņas darba dienas pēc nodokļa iekasējamības gadījuma brīža. Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2006/112/EK 222. pants – 1.a punkts (jauns) Komisija pirms ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] uzņēmumiem piedāvā praktiskus risinājumus īstenošanas izmaksu samazināšanai. Grozījums Nr. 87 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva 2006/112/EK 222. pants – 1.b punkts (jauns) Šo pantu nepiemēro ar aizsardzību saistītiem pirkumiem, kas atbrīvoti saskaņā ar 143. un 151. pantu. Grozījums Nr. 88 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva 2006/112/EK 223. pants (5)  direktīvas 223. pantu svītro; svītrots Grozījums Nr. 89 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 2006/112/EK 226. pants – 1. daļa – 16. punkts 16)  labota rēķina gadījumā – kārtas numurs, kas identificē laboto rēķinu, kā minēts 2. punktā; 16)  labota rēķina gadījumā — kārtas numurs, kas identificē laboto rēķinu, kā minēts 2) apakšpunktā, vai labotā rēķina sērijas numurs, vai tā līguma numurs vai līdzīgs identifikators, no kura izriet labojums, kā minēts 2) punktā; Grozījums Nr. 90 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 2006/112/EK 226. pants – 1. daļa – 17. punkts (17)   tā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja bankas konta IBAN numurs, uz kuru tiks kreditēts rēķina maksājums. Ja IBAN numurs nav pieejams, jebkurš cits identifikators, kas nepārprotami identificē bankas kontu, uz kuru tiks kreditēts rēķins; svītrots Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 2006/112/EK 226. pants – 1. daļa – 18. punkts (18)  datums, kurā jāmaksā par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai, ja ir panākta vienošanās par daļēju maksājumu, katra maksājuma datums un summa.; svītrots Grozījums Nr. 92 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 6. punkts Direktīva 2006/112/EK 226. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns) 18a)  Direktīvas 2014/55/ES 6. pantā minētie elektroniska rēķina pamatelementi, izņemot a), b), i) un k) punktā minētos, kas nav nepieciešami no PVN loģikas viedokļa; Grozījums Nr. 93 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 262. pants – 1. punkts – ievaddaļa Katrs nodokļa maksātājs, kas identificēts PVN nolūkā, tai dalībvalstij, kurā šis nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību vai ir identificēts PVN nolūkā, par katru preču piegādi un pārvietojumu saskaņā ar 138. pantu, par katru preču iegādi Kopienas iekšienē saskaņā ar 20. pantu un par katru tāda pakalpojuma sniegšanu, par kuru uzliek nodokli dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību, iesniedz datus par: Katrs nodokļa maksātājs, kas identificēts PVN nolūkā, tai dalībvalstij, kurā šis nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību vai ir identificēts PVN nolūkā, par katru preču piegādi un pārvietojumu saskaņā ar 138. pantu, par katru preču iegādi Kopienas iekšienē saskaņā ar 20. pantu un par katru tāda pakalpojuma sniegšanu, par kuru uzliek nodokli dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību, bez liekas kavēšanās iesniedz datus par: Grozījums Nr. 94 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 10. punkts Direktīva 2006/112/EK 263. pants – 1. punkts – 1. daļa 262. panta 1. punktā minētos datus par katru atsevišķu darījumu, ko veicis nodokļa maksātājs, nosūta ne vēlāk kā 2 darba dienas pēc rēķina izsniegšanas vai pēc dienas, kad rēķins bija jāizsniedz, ja nodokļa maksātājs nepilda pienākumu izsniegt rēķinu. Datus nosūta nodokļa maksātājs vai trešā persona tā interesēs. Dalībvalstis nodrošina elektroniskos līdzekļus šādu datu iesniegšanai. 262. panta 1. punktā minētos datus par katru atsevišķu darījumu, ko veicis nodokļa maksātājs, nosūta ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc dienas, kad rēķins reģistrēts nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē, vai pēc dienas, kad rēķins bija jāizsniedz, ja nodokļa maksātājs nepilda pienākumu izsniegt rēķinu. Datus nosūta nodokļa maksātājs vai trešā persona tā interesēs. Dalībvalstis nodrošina elektroniskos līdzekļus šādu datu iesniegšanai. Grozījums Nr. 95 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 10. punkts Direktīva 2006/112/EK 263. pants – 1. punkts – 3. daļa Dalībvalstis var atļaut nosūtīt datus no elektroniskajiem rēķiniem, izmantojot citus datu formātus, kas nodrošina sadarbspēju ar Eiropas elektronisko rēķinu standartu. Dalībvalstis var atļaut bez maksas nosūtīt datus no elektroniskajiem rēķiniem, izmantojot citus datu formātus, kas nodrošina sadarbspēju ar Eiropas elektronisko rēķinu standartu. Grozījums Nr. 96 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 10. punkts Direktīva 2006/112/EK 263. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Panta 1. un 2. punktu nepiemēro ar aizsardzību saistītiem pirkumiem, kas ir atbrīvoti saskaņā ar 143. un 151. pantu. Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 17. punkts Direktīva 2006/112/EK 271.a pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis var pieprasīt, lai nodokļa maksātāji, kas to teritorijā identificēti PVN nolūkā, elektroniski nosūtītu savām nodokļu iestādēm datus par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību citiem nodokļa maksātājiem to teritorijā. 1.  Dalībvalstis var pieprasīt, lai nodokļa maksātāji, kas to teritorijā identificēti PVN nolūkā, elektroniski nosūtītu savām nodokļu iestādēm datus par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību citiem nodokļu maksātājiem to teritorijā, kā arī tos datus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kurus tiem darījuši pieejamus citi nodokļu maksātāji. Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 17. punkts Direktīva 2006/112/EK 271.a pants – 2. punkts 2.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai nodokļa maksātāji, kas to teritorijā identificēti PVN nolūkā, elektroniski nosūtītu savām nodokļu iestādēm datus par apliekamiem darījumiem, kuri nav aptverti šā panta 1. punktā un 262. pantā. svītrots Grozījums Nr. 99 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 17. punkts Direktīva 2006/112/EK 271.b pants – 1. daļa Ja dalībvalsts pieprasa nosūtīt datus saskaņā ar 271.a pantu, tad nodokļa maksātājs vai trešā persona nodokļa maksātāja interesēs nosūta šos datus par katru darījumu ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā pēc rēķina izsniegšanas vai pēc dienas, kad rēķins bija jāizsniedz, ja nodokļa maksātājs nepilda pienākumu izsniegt rēķinu. Dalībvalstis atļauj nosūtīt datus no elektroniskajiem rēķiniem, kuri atbilst elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartam un tā sintakšu sarakstam saskaņā ar Direktīvu 2014/55/ES. Ja dalībvalsts pieprasa nosūtīt datus saskaņā ar 271.a pantu, tad nodokļa maksātājs vai trešā persona nodokļa maksātāja interesēs nosūta šos datus par katru darījumu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad rēķins reģistrēts nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē, vai pēc dienas, kad rēķins bija jāizsniedz, ja nodokļa maksātājs nepilda pienākumu izsniegt rēķinu. Dalībvalstis atļauj nosūtīt datus no elektroniskajiem rēķiniem, kuri atbilst Direktīvā 2014/55/ES minētajam Eiropas elektronisko rēķinu standartam, kas aptver semantiskos un sintaktiskos standartus, taču neaptver nosūtīšanas veidus. Grozījums Nr. 100 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 17. punkts Direktīva 2006/112/EK 271.b pants – 2.a daļa (jauna) Attiecībā uz uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem un darījumiem ar operatoriem, kas nav Savienības operatori, dalībvalstis var atļaut tādu datu nosūtīšanu, kuriem nav obligāti jābūt iegūtiem no elektroniskiem rēķiniem, izmantojot citus datu formātus. Grozījums Nr. 101 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 17. punkts Direktīva 2006/112/EK 271.c pants – 1. daļa Vēlākais līdz 2033. gada 31. martam Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, iesniedz Padomei ziņojumu par to, kā darbojas šajā iedaļā noteiktās iekšzemes ziņošanas prasības. Minētajā ziņojumā Komisija izvērtē vajadzību pēc turpmākiem saskaņošanas pasākumiem un, ja uzskata par vajadzīgu, iesniedz attiecīgu priekšlikumu par šādiem pasākumiem. Vēlākais līdz 2034. gada 31. martam Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, iesniedz Padomei ziņojumu par to, kā darbojas šajā iedaļā noteiktās iekšzemes ziņošanas prasības. Grozījums Nr. 102 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 18. punkts Direktīva 2006/112/EK 273. pants – 1. daļa Dalībvalstis var uzlikt citus pienākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pareizi iekasētu PVN un novērstu nodokļu nemaksāšanu, saskaņā ar prasību par vienādu režīmu iekšzemes darījumiem un darījumiem starp dalībvalstīm, ko veic nodokļa maksātāji, ar noteikumu, ka šādi pienākumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada formalitātes, šķērsojot robežas. Dalībvalstis — ievērojot proporcionalitātes principu un principu, kas paredz vienāda režīma piemērošanu iekšzemes darījumiem un darījumiem starp dalībvalstīm, kurus veic nodokļu maksātāji, — var uzlikt citus pienākumus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu pareizu PVN iekasēšanu un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ar noteikumu, ka šādi pienākumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada ar robežas šķērsošanu saistītas formalitātes. Grozījums Nr. 103 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa Dalībvalstis līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. Dalībvalstis līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. Grozījums Nr. 104 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 2. daļa Tās piemēro minētos noteikumus no 2024. gada 1. janvāra. Tās piemēro minētos noteikumus no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku, un no 2026. gada 1. janvāra visiem pārējiem uzņēmumiem. Grozījums Nr. 105 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa Dalībvalstis līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2. panta prasības. Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2. panta prasības. Grozījums Nr. 106 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 2. daļa Tās piemēro minētos noteikumus no 2025. gada 1. janvāra. Tās piemēro minētos noteikumus no 2026. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 107 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – 1. daļa Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 3. panta prasības. Dalībvalstis līdz 2026. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 3. panta prasības. Grozījums Nr. 108 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – 2. daļa Tās piemēro minētos noteikumus no 2026. gada 1. janvāra. Tās piemēro minētos noteikumus no 2027. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 109 Direktīvas priekšlikums 5.a pants (jauns) 5.a pants Pārskatīšana 1.  Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par PVN vienas pieturas aģentūru. Šajā ziņojumā jo īpaši: a)  analizē PVN vienas pieturas aģentūras efektivitāti un konstatē atlikušās nepilnības; b)  izpēta priekšrocības, ko dotu PVN vienas pieturas aģentūras darbības turpmāka paplašināšana, to attiecinot arī uz atlikušajām uzņēmumu darījumu ar patērētājiem jomām, kuras tā vēl neaptver; c)  izpēta priekšrocības, ko dotu vienas pieturas aģentūras darbības jomas paplašināšana, tajā iekļaujot darījumus starp uzņēmumiem; d)  izpēta jomas, kurās iespējams vēl vairāk vienkāršot procedūras maziem un vidējiem uzņēmumiem un līdz ar to veicināt vienotā tirgus integrāciju. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

Eiropas Parlamenta 2023. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam (COM(2022)0703 – C9-0023/2023 – 2022/0409(CNS))

P9_TA(2023)0422 A9-0324/2023

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2022)0703),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0023/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0324/2023),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums -1.apsvērums (jauns) (-1)   Pašreizējā Savienības PVN sistēma, kura tika ieviesta 1993. gadā, ir līdzīga Eiropas muitas sistēmai. Tomēr trūkst līdzvērtīgu pārbaužu, un līdz ar to sistēma kļūst par pārrobežu krāpšanas mērķi. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) (1a)   Pašreizējā PVN sistēma darbotos labāk, ja piegādēm Kopienas iekšienē piemērotu tādu pašu nodokli kā iekšzemes darījumiem. 2018. gadā tika iesniegts un joprojām tiek izskatīts priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz sīki izstrādāto tehnisko pasākumu ieviešanu galīgās PVN sistēmas darbībai, kas paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, groza Direktīvu 2006/112/EK. Grozītajā Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 iekļautie noteikumi stiprina gan pašreizējo sistēmu, gan galīgo PVN sistēmu. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Ar Padomes Direktīvu (ES) XX/XXX15 [PB: lūgums ievietot tās Padomes direktīvas numuru un gadu, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam, kura pieņemta tajā pašā dienā kā šī regula] Padomes Direktīvā 2006/112/EK16 tika ieviestas digitālās ziņošanas prasības (“DRR”). Šīs prasības uzliek par pienākumu PVN maksātājiem iesniegt dalībvalstīm informāciju par katru tādu preču piegādi Kopienas iekšienē, par katru preču iegādi Kopienas iekšienē un par katru tāda pakalpojumu sniegšanu, kas ir apliekama ar nodokli dalībvalstī, kurā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību. Dalībvalstīm jāapmainās ar šo informāciju un jāapstrādā šī informācija par darījumiem Kopienas iekšienē, lai uzraudzītu pareizu PVN piemērošanu un atklātu krāpšanu. (2)  Ar Padomes Direktīvu (ES) XX/XXX15 [PB: lūgums ievietot tās Padomes direktīvas numuru un gadu, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam, kura pieņemta tajā pašā dienā kā šī regula] Padomes Direktīvā 2006/112/EK16 tika ieviestas digitālās ziņošanas prasības (“DRR”). Šīs prasības uzliek par pienākumu PVN maksātājiem iesniegt dalībvalstīm informāciju par katru tādu preču piegādi Kopienas iekšienē, par katru preču iegādi Kopienas iekšienē un par katru tāda pakalpojumu sniegšanu, kas ir apliekama ar nodokli dalībvalstī, kurā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību. Dalībvalstīm jāapmainās ar šo informāciju un jāapstrādā šī informācija par darījumiem Kopienas iekšienē, lai uzraudzītu pareizu PVN piemērošanu un atklātu krāpšanu. Šīs prasības nepiemēro ar aizsardzību saistītiem pirkumiem, kam atbrīvojumu piemēro saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. un 151. pantu. __________________ __________________ 15 Padomes Direktīva (ES) XXX/XXXX (...gada ...) (OV L., dd.mm.gg., X. lpp.). [PB Lūgums ievietot pilnu atsauci.] 15 Padomes Direktīva (ES) XXX/XXXX (...gada ...) (OV L., dd.mm.gg., X. lpp.). [PB Lūgums ievietot pilnu atsauci.] 16 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.). 16 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.). Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Pašreizējā sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm balstās uz apkopotās informācijas apmaiņu starp valstu elektroniskajām sistēmām. Digitālās ziņošanas prasību ieviešanas mērķis ir palielināt iekasēto nodokļu apmēru, savlaicīgi sniedzot nodokļu administrācijām datus par katru darījumu. Lai šos datus efektīvi darītu pieejamus citām nodokļu administrācijām un veicinātu analīzes un salīdzināšanas kopīgu īstenošanu, kā arī šo analīžu un salīdzināšanas vienotu interpretāciju, ir vajadzīga centrāla sistēma, kurā notiek PVN informācijas apmaiņa. (3)  Pašreizējā sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm balstās uz apkopotās informācijas apmaiņu starp valstu elektroniskajām sistēmām. Digitālās ziņošanas prasību ieviešanas mērķis ir palielināt nodokļu iekasēšanas procedūru efektivitāti, savlaicīgi sniedzot nodokļu administrācijām datus par katru darījumu. Lai šos datus efektīvi darītu pieejamus citām nodokļu administrācijām un veicinātu analīzes un salīdzināšanas kopīgu īstenošanu, kā arī šo analīžu un salīdzināšanas vienotu interpretāciju, ir vajadzīga droša un atjaunināta centrāla sistēma, kurā notiek attiecīga PVN informācijas apmaiņa. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Lai dalībvalstis varētu efektīvāk cīnīties pret krāpšanu PVN jomā, PVN informācijas apmaiņas nolūkā būtu jāizveido centralizēta elektroniska PVN informācijas apmaiņas sistēma (“centrālā VIES”). Šai sistēmai no dalībvalstu elektroniskajām sistēmām būtu jāsaņem informācija par darījumiem Kopienas iekšienē, par ko ziņojuši attiecīgie preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji un šo preču un pakalpojumu iegādātāji dažādās dalībvalstīs. Minētajai sistēmai no dalībvalstīm būtu jāsaņem arī PVN identifikācijas informācija par nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Kopienas iekšienē. Turklāt ikreiz, kad dati tiek mainīti, būtu jāveic modifikācijas laika izsekošanas metadatu augšupielāde arī centrālajā VIES. (4)  Lai dalībvalstis, Eiropas Prokuratūra (EPPO), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eurofisc un Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) varētu efektīvāk cīnīties pret krāpšanu PVN jomā, PVN informācijas apmaiņas nolūkā būtu jāizveido centralizēta elektroniska PVN informācijas apmaiņas sistēma (“centrālā VIES”). Šai sistēmai no dalībvalstu elektroniskajām sistēmām būtu jāsaņem informācija par darījumiem Kopienas iekšienē, par ko ziņojuši attiecīgie preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji un šo preču un pakalpojumu iegādātāji dažādās dalībvalstīs. Minētajai sistēmai no dalībvalstīm būtu jāsaņem arī PVN identifikācijas informācija par nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Kopienas iekšienē. Turklāt ikreiz, kad dati tiek mainīti, būtu jāveic modifikācijas laika izsekošanas metadatu augšupielāde arī centrālajā VIES. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Gadījumos, kad identifikācijas informācija mainās, PVN identifikācijas informācija par nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Kopienas iekšienē, būtu nekavējoties automātiski jāatjaunina centrālajā VIES, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis vienojas, ka šāda atjaunināšana nav atbilstīga, būtiska vai lietderīga. Šādi atjauninājumi ir nepieciešami, jo nodokļa maksātāju PVN identifikācijas numuru derīgumu pārbauda attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 138. pantā paredzēto nosacījumu par piegāžu Kopienas iekšienē atbrīvojumu no nodokļa. Lai nodokļu administrācijām sniegtu pietiekamu pārliecību par šādas informācijas kvalitāti un ticamību, informācija par darījumiem Kopienas iekšienē būtu automātiski jāatjaunina centrālajā VIES ne vēlāk kā vienu dienu pēc tam, kad dalībvalsts ir saņēmusi informāciju no nodokļa maksātāja. (5)  Gadījumos, kad identifikācijas informācija mainās, PVN identifikācijas informācija par nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Kopienas iekšienē, būtu, lieki nekavējoties ,automātiski jāatjaunina centrālajā VIES, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis vienojas, ka šāda atjaunināšana nav atbilstīga, būtiska vai lietderīga. Šādi atjauninājumi ir nepieciešami, jo nodokļa maksātāju PVN identifikācijas numuru derīgumu pārbauda attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 138. pantā paredzēto nosacījumu par piegāžu Kopienas iekšienē atbrīvojumu no nodokļa. Lai nodokļu administrācijām sniegtu pietiekamu pārliecību par šādas informācijas kvalitāti un ticamību, informācija par darījumiem Kopienas iekšienē būtu automātiski jāatjaunina centrālajā VIES ne vēlāk kā trīs dienas pēc tam, kad dalībvalsts ir saņēmusi informāciju no nodokļa maksātāja. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Lai palīdzētu dalībvalstīm cīņā pret krāpšanu PVN jomā un atklātu krāpniekus, PVN identifikācijas informācija un PVN informācija par darījumiem Kopienas iekšienē būtu jāglabā piecus gadus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu PVN jomā vai atklāt šādu krāpšanu. Tas ir arī proporcionāls, ņemot vērā informācijas par darījumiem Kopienas iekšienē milzīgo apjomu un informācijas, kas ir komerciāli dati un personas dati, sensitivitāti. (8)  Lai palīdzētu dalībvalstīm cīņā pret krāpšanu PVN jomā un atklātu krāpniekus, PVN identifikācijas informācija un PVN informācija par darījumiem Kopienas iekšienē būtu jāglabā piecus gadus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis un attiecīgā gadījumā EPPO varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu PVN jomā vai atklāt šādu krāpšanu. Tas ir arī proporcionāls, ņemot vērā informācijas par darījumiem Kopienas iekšienē milzīgo apjomu un informācijas, kas ir komerciāli dati un personas dati, sensitivitāti. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)  Drošības apsvērumu un ekonomiskās suverenitātes dēļ Savienības uzņēmējdarbības dati, kas iegūti no e-rēķiniem un e-ziņojumiem, fiziski būtu jāglabā Savienībā. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Lai laikus atklātu neatbilstības un tādējādi uzlabotu spēju apkarot krāpšanu PVN jomā, centrālajai VIES vajadzētu būt iespējai automātiski salīdzināt informāciju, kas savākta no piegādātāja un iegādātāja saskaņā ar digitālajām ziņošanas prasībām, kuras ieviestas ar Direktīvu (ES) XX/XXX [PB: lūgums ievietot tās Padomes direktīvas numuru un gadu, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam, kura pieņemta tajā pašā dienā kā šī regula17]. Šāda salīdzinājuma rezultāti būtu jādara pieejami dalībvalstīm, lai tās varētu veikt attiecīgus turpmākus pasākumus. (9)  Lai laikus atklātu neatbilstības un tādējādi uzlabotu spēju apkarot krāpšanu PVN jomā, centrālajai VIES vajadzētu būt iespējai automātiski salīdzināt informāciju, kas savākta no piegādātāja un iegādātāja saskaņā ar digitālajām ziņošanas prasībām, kuras ieviestas ar Direktīvu (ES) XX/XXX [PB: lūgums ievietot tās Padomes direktīvas numuru un gadu, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam, kura pieņemta tajā pašā dienā kā šī regula17]. Šāda salīdzinājuma rezultāti būtu jādara pieejami dalībvalstīm, lai tās varētu veikt attiecīgus turpmākus pasākumus. Drošības apsvērumu dēļ DRR nepiemēro aizsardzības un valsts drošības līgumiem. __________________ __________________ 17 Padomes Direktīva (ES) XXX/XXXX (...gada ...) (OV L., dd.mm.gg., X. lpp.). 17 Padomes Direktīva (ES) XXX/XXXX (...gada ...) (OV L., dd.mm.gg., X. lpp.). Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10a)  Lai process būtu saskaņotāks, centrālajā VIES reāllaikā ir jāatspoguļo statusu atjauninājumi attiecībā uz lielapjoma datu validāciju un attiecībā uz uzņēmuma parakstīšanās līgumiem ar darījumu partneriem Šādiem statusa atjauninājumiem jābūt uzticamiem datu kvalitātes un sistēmas stabilitātes ziņā. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) (10b)  No 2002. gada Komisija savā tīmekļvietnē ir nodrošinājusi piekļuvi VIES PVN identifikācijas numura validācijas funkcijai, lai PVN identifikācijas numura derīgumu varētu pārbaudīt tiešsaistē. Tā kā kopš sākotnējās izveides pieprasījums pēc šīs funkcijas ir pieaudzis, tā ir būtiski jāatjaunina, lai ar to varētu veikt lielapjoma validāciju, uzlabot tajā ietvertās informācijas kvalitāti, nodrošināt iespēju atjaunināt reāllaikā un saīsināt dīkstāves laiku. Tāpēc nolūkā reāllaikā un uzticami pārbaudīt PVN identifikācijas numurus un panāk, ka centrālā VIES kļūst maksimāli efektīva, ir būtiski, lai Komisija uzlabotu VIES PVN identifikācijas numura validēšanas funkcijas veiktspēju. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 10.c apsvērums (jauns) (10c)  Vienkāršošanas labad un nolūkā gan uzņēmumiem, jo īpaši MVU, gan nodokļu administrācijām mazināt ar atbilstības ievērošanu saistītās izmaksas, Komisijai būtu jāizstrādā droša un uzticama programmatūra, kas uzņēmumus un valstu administrācijas savienotu ar centrālo VIES. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)  Regulas (ES) Nr. 904/2010 XV nodaļā un jo īpaši šīs regulas 55. pantā paredzētie aizsardzības pasākumi joprojām ir piemērojami personas datu apstrādei. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Piekļuve informācijai centrālajā VIES būtu jānodrošina, pamatojoties uz informācijas vajadzības principu. Minēto informāciju nevajadzētu izmantot citiem mērķiem kā vien PVN pareizas piemērošanas uzraudzībai un krāpšanas PVN jomā apkarošanai. Vajadzētu noteikt, ka šajā regulā paredzētie konfidencialitātes noteikumi ir saistoši visiem lietotājiem. (12)  Piekļuve informācijai centrālajā VIES būtu jānodrošina, pamatojoties uz informācijas vajadzības principu. Minēto informāciju nevajadzētu izmantot citiem mērķiem kā vien PVN pareizas piemērošanas uzraudzībai un krāpšanas PVN jomā apkarošanai. Vajadzētu noteikt, ka šajā regulā paredzētie konfidencialitātes noteikumi ir saistoši visiem lietotājiem. Informācijas apmaiņas procedūras un piekļuve datiem ir jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/6791a un (ES) 2018/17251b un ir jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Lai apkarotu krāpšanu PVN jomā, dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 904/2010 36. pantā, vajadzētu būt iespējai piekļūt PVN informācijai par darījumiem Kopienas iekšienē un to analizēt. Lai uzraudzītu PVN tiesību aktu pareizu piemērošanu, dalībvalstu ierēdņiem, kuri pārbauda, vai konkrētām importētām precēm piemēro atbrīvojumu no PVN, kas noteikts Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktā, arī vajadzētu būt iespējai piekļūt PVN identifikācijas informācijai, kas tiek glabāta centrālajā VIES. Turklāt to pašu iemeslu dēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizvēlas citi ierēdņi, kuriem vajadzīga tieša piekļuve centrālajai VIES, un vajadzības gadījumā jāpiešķir tiem šāda piekļuve. Visbeidzot, pienācīgi akreditētām Komisijas personām vajadzētu būt iespējai piekļūt informācijai, kas ietverta centrālajā VIES, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda piekļuve ir vajadzīga minētās sistēmas izstrādei un uzturēšanai. (13)  Lai apkarotu krāpšanu PVN jomā, dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 904/2010 36. pantā, kā arī EPPO, OLAF un Eiropolam vajadzētu būt iespējai piekļūt PVN informācijai par darījumiem Kopienas iekšienē un to analizēt. Lai uzraudzītu PVN tiesību aktu pareizu piemērošanu, dalībvalstu ierēdņiem, kuri pārbauda, vai konkrētām importētām precēm piemēro atbrīvojumu no PVN, kas noteikts Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktā, arī vajadzētu būt iespējai piekļūt PVN identifikācijas informācijai, kas tiek glabāta centrālajā VIES. Turklāt to pašu iemeslu dēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizvēlas citi ierēdņi, kuriem vajadzīga tieša piekļuve centrālajai VIES, un vajadzības gadījumā jāpiešķir tiem šāda piekļuve. Visbeidzot, pienācīgi akreditētām Komisijas personām vajadzētu būt iespējai piekļūt informācijai, kas ietverta centrālajā VIES, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda piekļuve ir vajadzīga minētās sistēmas izstrādei un uzturēšanai. Komisijas akreditētās personas nekādā gadījumā nedrīkstētu pārkāpt nodokļu maksātāju tiesības uz konfidencialitāti. EPPO 2022. gada ziņojumā ir minēts, ka 47 % no kopējās aplēstās summas, par kādu EPPO veica aktīvu izmeklēšanu, bija ar PVN saistīta krāpšana. Tādēļ ir būtiski EPPO pilnvarotiem darbiniekiem piešķirt tiešu piekļuvi centrālajai VIES sistēmai. To pašu apsvērumu dēļ līdzīga atļauja būtu jāpiešķir OLAF pilnvarotām amatpersonām. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Lai izmeklētu aizdomas par krāpšanu PVN jomā un atklātu šādu krāpšanu, informācijas sistēmām, kas atbalsta Eurofisc tīklu cīņā pret krāpšanu PVN jomā, tostarp darījumu tīkla analīzes sistēmai un centralizētajai maksājumu informācijas elektroniskajai sistēmai (“CESOP”), būtu jānodrošina tieša piekļuve centrālajai VIES. (14)  Lai izmeklētu aizdomas par krāpšanu PVN jomā un atklātu šādu krāpšanu, informācijas sistēmām, kas atbalsta Eurofisc tīklu cīņā pret krāpšanu PVN jomā, tostarp darījumu tīkla analīzes sistēmai un centralizētajai maksājumu informācijas elektroniskajai sistēmai (“CESOP”), EPPO, OLAF un Eiropolam būtu jānodrošina tieša piekļuve centrālajai VIES. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) (14a)  Arī EPPO būtu vajadzīga tieša piekļuve centrālajai VIES tādā apmērā, kāds vajadzīgs tai uzticēto uzdevumu izpildei, kas minēti Padomes Regulas (ES) 2017/1939 1a 4. pantā, un šajā ziņā jāievēro šīs regulas 43. pants. __________________ 1a Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.). Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 904/2010 īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz uzdevumiem, kas Komisijai jāveic, lai tehniski pārvaldītu centrālo VIES, tehniskajiem datiem par ierēdņu un elektronisko sistēmu identifikāciju un piekļuvi centrālajai VIES, tehniskajiem aspektiem un formātu informācijai, kas nosūtīta centrālajai VIES, un dalībvalstu un Komisijas uzdevumiem un pienākumiem, kad tās darbojas kā pārziņi un apstrādātāji saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/67918 un (ES) 2018/172519. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201120. (16)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 904/2010 īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz uzdevumiem, kas Komisijai jāveic, lai tehniski pārvaldītu centrālo VIES, tehniskajiem datiem par ierēdņu un elektronisko sistēmu identifikāciju un piekļuvi centrālajai VIES, tehniskajiem aspektiem un formātu informācijai, kas nosūtīta centrālajai VIES, un dalībvalstu un Komisijas uzdevumiem un pienākumiem, kad tās darbojas kā pārziņi un apstrādātāji saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/67918 un (ES) 2018/172519. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201120. Visi īstenošanas aktu projekti informatīvos nolūkos ir jānosūta Eiropas Parlamentam, lai tam būtu iespēja īstenot savas tiesības. __________________ __________________ 18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 19 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). 19 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). 20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). 20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Krāpšana PVN jomā ir visām dalībvalstīm kopīga problēma. Dalībvalstu rīcībā nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu PVN noteikumu pareizu piemērošanu un cīnītos pret krāpšanu PVN jomā. Tā kā iekšējā tirgus pārrobežu rakstura dēļ Regulas (ES) Nr. 904/2010 mērķi, proti, apkarot krāpšanu PVN jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. (17)  Krāpšana PVN jomā ir visām dalībvalstīm kopīga problēma. Dalībvalstu rīcībā nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu PVN noteikumu pareizu piemērošanu un cīnītos pret krāpšanu PVN jomā. Tā kā iekšējā tirgus pārrobežu rakstura dēļ Regulas (ES) Nr. 904/2010 mērķi, proti, apkarot krāpšanu PVN jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā datu par Kopienas iekšējiem darījumiem vākšanas, centralizācijas un automātiskās apstrādes līmeni, kas dalībvalsts nodokļu iestādēm pilnībā ļauj kartēt plūsmas starp uzņēmumiem Savienībā, ir vajadzīgs Savienības līmeņa kontroles process, lai sistēma darbotos pareizi un lai nepieļautu nekādas novirzes šo datu izmantošanā. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) (17a)   Karuseļveida krāpšanas mehānisma darbību Komisija ir skaidri izklāstījusi 2004. gada 16. aprīļa ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par administratīvās sadarbības mehānismu izmantošanu cīņā pret krāpšanu PVN jomā. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Ieinteresētās personas kā potenciālu risku ir identificējušas importa vienas pieturas aģentūras (“IOSS”) PVN identifikācijas numuru ļaunprātīgu izmantošanu. Lai labāk nodrošinātu IOSS PVN identifikācijas numuru pareizu izmantošanu un pārbaudes procesu, ir jāpaplašina Regulas (ES) Nr. 904/2010 47.h pants, piešķirot muitas dienestiem piekļuvi informācijai par IOSS reģistrēto tirgotāju, kas uzlabos minēto muitas dienestu riska pārvaldības un kontroles iespējas. (21)  Ieinteresētās personas kā potenciālu risku ir identificējušas importa vienas pieturas aģentūras (“IOSS”) PVN identifikācijas numuru ļaunprātīgu izmantošanu, kas var būt noticis gan tīši, gan nolaidības dēļ. Lai labāk nodrošinātu IOSS PVN identifikācijas numuru pareizu izmantošanu un pārbaudes procesu, ir jāpaplašina Regulas (ES) Nr. 904/2010 47.h pants, piešķirot muitas dienestiem piekļuvi informācijai par IOSS reģistrēto tirgotāju, kas uzlabos minēto muitas dienestu riska pārvaldības un kontroles iespējas. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns) (22a)  Saistībā ar IOSS shēmas izmaiņām ir vajadzīgs reālistisks īstenošanas grafiks. Tāpēc paplašinātais IOSS shēmas tvērums būtu jāpiemēro no 2026. gada 1. janvāra, lai izvairītos no fragmentētas atbilstības un īstenošanas, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un platformām, kuras uzņēmumiem atvieglina tirdzniecību ar klientiem, jo īpaši saistībā ar mazām tirdzniecības vietām. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem. Jo īpaši šīs regulas nolūks ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas Pamattiesību hartas 8. pantā noteiktās tiesības uz personas datu aizsardzību. Šajā ziņā šī regula stingri ierobežo to personas datu daudzumu, kuri tiks darīti pieejami nodokļu iestādēm. Informācijas par darījumiem Kopienas iekšienē apstrāde saskaņā ar šo regulu būtu jāveic tikai šīs regulas nolūkiem. (24)  Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem. Jo īpaši šīs regulas nolūks ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas Pamattiesību hartas 8. pantā noteiktās tiesības uz personas datu aizsardzību. Šajā ziņā šī regula stingri ierobežo to personas datu daudzumu, kuri tiks darīti pieejami nodokļu iestādēm, jo nodokļu iestāžu piekļuve informācijai par personu privātajiem pirkumiem nopietni apdraud privātumu. Tāpēc informācijas par darījumiem Kopienas iekšienē apstrāde saskaņā ar šo regulu būtu jāveic vienīgi šīs regulas nolūkiem. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns) (24a)  Saskaņā ar proporcionalitātes un pamattiesību aizsardzības principiem uzņēmumu nosūtītie dati ir jāizmanto vienīgi saistībā ar cīņu pret krāpšanu PVN jomā. Attiecīgajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/9431a ir jāievēro komercnoslēpumi, proti, jāaizsargā ar Savienības uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem saistītā zinātība un speciālās zināšanas, lai neapdraudētu attiecīgo uzņēmumu konkurētspēju. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedzis atzinumu (…), (25)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedzis atzinumu 2023. gada 3. martā. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns) (25a)  Ņemot vērā sabiedrības intereses un Savienības finanšu intereses, būtu jānodrošina efektīva trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/19371a. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.). Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns) (27a)  Regulas (ES) Nr. 904/2010 36. pants tika grozīts, lai ņemtu vērā Eiropola un OLAF lomu. Tajā būtu jāatspoguļo arī EPPO loma. Regulas (ES) 2017/1939 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka Eiropas deleģētie prokurori rīkojas EPPO vārdā savās attiecīgajās dalībvalstīs, un viņiem ir tādas pašas pilnvaras kā valsts prokuroriem attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un lietu nodošanu tiesai. Šajā statusā savās attiecīgajās dalībvalstīs viņi var sadarboties ar Eurofisc koordinācijas ierēdni. Viņiem šajā statusā vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām kā Eiropas deleģētajiem prokuroriem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 43. pantu. Ciktāl tas nepieciešams EPPO uzdevumu veikšanai, būtu jāatļauj Eurofisc tieši ziņot EPPO. Arī izraudzītiem EPPO darbiniekiem būtu jāatļauj pieprasīt informāciju no Eurofisc. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pants – virsraksts Regulas (ES) Nr. 904/2010 grozījumi, kurus piemēro no 2025. gada 1. janvāra Regulas (ES) Nr. 904/2010 grozījumi, kurus piemēro no 2026. gada 1. janvāra Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 2. pants – 1. punkts – va apakšpunkts (jauns), vb apakšpunkts (jauns) un vc apakšpunkts (jauns) 1a)  regulas 2. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus: “va) “Eiropas deleģētie prokurori” ir Eiropas deleģētie prokurori, kas minēti Padomes Regulas (ES) 2017/1939* 13. panta 1. punktā; vb)  “EPPO darbinieki” ir EPPO darbinieki, kas definēti Regulas (ES) 2017/1939 2. panta 4. punktā; vc)  “OLAF ierēdņi” ir ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, ECSC, Euratom** izveidotā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) nodarbināti ierēdņi, kuriem ģenerāldirektors ir piešķīris izmeklēšanas pilnvaras. __________________ * Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017.). ** Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).”; Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 17. pants – 1.a punkts (jauns) 3a)  regulas 17. pantā iekļauj šādu punktu: “1.a Informāciju, kas minēta 1. punktā un iegūta no e-rēķiniem un e-ziņojumiem, neglabā ārpus Savienības teritorijas.”; Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 33. pants – 1. punkts 3b)  regulas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: 1.  Lai veicinātu un atvieglotu daudzpusēju sadarbību cīņā pret krāpšanu PVN jomā, ar šo nodaļu izveido tīklu mērķtiecīgas informācijas par pārrobežu krāpšanu ātrai apmaiņai, apstrādei un analīzei starp dalībvalstīm un jebkādu turpmāku pasākumu koordinēšanai (“Eurofisc”). “1. Lai veicinātu un atvieglotu daudzpusēju sadarbību cīņā pret krāpšanu PVN jomā, kā arī sadarbību starp dalībvalstīm un EPPO, Eiropolu un OLAF, ar šo nodaļu izveido tīklu mērķtiecīgas informācijas par pārrobežu krāpšanu ātrai apmaiņai, apstrādei un analīzei starp dalībvalstīm un jebkādu turpmāku pasākumu koordinēšanai (“Eurofisc”).”; Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 33. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) 3c)   regulas 33. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “da) sadarbojas ar EPPO, Eiropolu un OLAF saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013*. __________________ * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”; Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 36. pants – 5.a punkts (jauns) 3d)  regulas 36. pantam pievieno šādu punktu: “5.a Ciktāl tas nepieciešams savu uzdevumu izpildei, Eiropas deleģētie prokurori var pieprasīt relevantu informāciju no jebkura Eurofisc vietējā koordinatora, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī. Ciktāl tas nepieciešams savu uzdevumu izpildei, attiecīgie EPPO darbinieki var pieprasīt informāciju no jebkura Eurofisc vietējā koordinatora, kas atrodas dalībvalstī, kura piedalās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, kā minēts Regulas (ES) 2017/1939 120. pantā. Šajā nolūkā Eurofisc ar EPPO var noslēgt darba vienošanos, kurā nosaka Eurofisc un EPPO sadarbības kārtību.”; Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 47.b pants – 3. punkts 3.  Ja nodokļa maksātājs, kurš izmanto kādu no īpašajiem režīmiem, kuri noteikti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2., 3. un 5. iedaļā, ir izslēgts no minētā īpašā režīma, identifikācijas dalībvalsts par to elektroniski un nekavējoties informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.”; 3.  Ja nodokļa maksātājs, kurš izmanto kādu no īpašajiem režīmiem, kuri noteikti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2., 3. un 5. iedaļā, ir izslēgts no minētā īpašā režīma, identifikācijas dalībvalsts par to elektroniski, pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā nākamā mēneša 10. dienā informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.”; Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 47.d pants – 2. punkts 2.  Identifikācijas dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta patēriņa dalībvalsts vai to dalībvalstu, no kurām un uz kurām preces tika nosūtītas vai transportētas, kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 20 dienās pēc tā mēneša beigām, kura laikā bija jāsaņem nodokļu deklarācija.”; 2.  Identifikācijas dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta patēriņa dalībvalsts vai to dalībvalstu, no kurām un uz kurām preces tika nosūtītas vai transportētas, kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 10 dienās pēc tā mēneša beigām, kura laikā bija jāsaņem nodokļu deklarācija.”; Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 47.i pants – 5. punkts 5.  Ja pieprasījuma iesniedzēja patēriņa dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras vai uz kuru preces tika nosūtītas vai transportētas, nesaņem minēto uzskaiti 30 dienās pēc pieprasījuma izdarīšanas dienas, minētā dalībvalsts var veikt jebkādas darbības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai iegūtu šādu uzskaiti.”; 5.  Ja pieprasījuma iesniedzēja patēriņa dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras vai uz kuru preces tika nosūtītas vai transportētas, nesaņem minēto uzskaiti 30 dienās pēc pieprasījuma izdarīšanas dienas, minētā dalībvalsts var veikt nepieciešamas un saprātīgas administratīvas darbības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai iegūtu šādu uzskaiti.”; Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 47.j pants – 2. punkts “2. Neskarot 7. panta 4. punktu, ja patēriņa dalībvalsts vai dalībvalsts, uz kuru vai no kuras preces tika nosūtītas vai transportētas, nolemj, ka ir vajadzīga administratīvā procedūra, tā vispirms apspriežas ar identifikācijas dalībvalsti par šādas procedūras nepieciešamību.”; “2. Neskarot 7. panta 4. punktu, ja patēriņa dalībvalsts vai dalībvalsts, uz kuru vai no kuras preces tika nosūtītas vai transportētas, nolemj, ka ir vajadzīga administratīvā procedūra, tā vispirms apspriežas ar identifikācijas dalībvalsti par šādas procedūras nepieciešamību, un ikviena šāda procedūra jāveic, ievērojot iesaistīto dalībvalstu tiesisko regulējumu.”; Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 47.lapants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc pieprasījuma nodokļa maksātājs pieprasīto uzskaiti elektroniski nosūta dalībvalstij, kurā minētais nodokļa maksātājs ir identificēts PVN nolūkā. Dalībvalstis akceptē to, ka uzskaiti var iesniegt, izmantojot standarta veidlapu. 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc pieprasījuma nodokļa maksātājs pieprasīto uzskaiti elektroniski nosūta dalībvalstij, kurā minētais nodokļa maksātājs ir identificēts PVN nolūkā. Dalībvalstis uzskaiti akceptē tikai tad, ja tā iesniegta, izmantojot obligātu standarta veidlapu. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 47.lapants – 5. punkts 5.  Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts, kurā preču piegādes un pakalpojumu sniegšana ir apliekami ar nodokli, nesaņem minēto uzskaiti 30 dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, minētā dalībvalsts var veikt jebkādas darbības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai iegūtu šādu uzskaiti. 5.  Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts, kurā preču piegādes un pakalpojumu sniegšana ir apliekami ar nodokli, nesaņem minēto uzskaiti 30 dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, minētā dalībvalsts var veikt nepieciešamas un saprātīgas administratīvas darbības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai iegūtu šādu uzskaiti. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 47.lbpants – 2. daļa Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minēto īstenošanas aktu projektus informatīvos nolūkos nosūta Eiropas Parlamentam, lai tas varētu īstenot savas tiesības.”. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 2. pants – virsraksts Grozījumi Regulā (ES) Nr. 904/2010, kurus piemēro no 2026. gada 1. janvāra Grozījumi Regulā (ES) Nr. 904/2010, kurus piemēro no 2027. gada 1. janvāra Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.g pants – 1. punkts 1.  Komisija izstrādā, uztur, mitina un tehniski pārvalda elektronisku centrālu PVN informācijas apmaiņas sistēmu (“centrālā VIES”) 1. pantā minētajos nolūkos. 1.  Komisija izstrādā, uztur, mitina un tehniski pārvalda elektronisku centrālu PVN informācijas apmaiņas sistēmu (“centrālā VIES”) 1. pantā minētajos nolūkos. Komisijai nav tiešas piekļuves individuālu nodokļu maksātāju datiem. Komisija sniedz tehnisku atbalstu, lai ierēdņi, kuriem saskaņā ar 24.k panta 1. punktu ir piešķirta automatizēta piekļuve centrālajai VIES, būtu drošs savienojums ar centrālo VIES. Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.g pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Centrālo VIES instalē, izmantojot vispiemērotāko pieejamo tehnoloģiju, kas aizsargā pilsoņu, kuri ir nodokļu maksātāji, tiesības, proti, tiesības uz privātumu, datu aizsardzību un komercnoslēpumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943*. Komisija, pilnībā sadarbojoties ar valstu nodokļu iestādēm, regulāri izvērtē centrālās VIES efektivitāti un novērtē jauno tehnoloģiju izmantošanas pievienoto vērtību. __________________ * Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.g pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa Katra dalībvalsts izstrādā, uztur, mitina un tehniski pārvalda valsts elektronisko sistēmu, lai uz centrālo VIES automātiski nosūtītu šādu informāciju: Katra dalībvalsts ar Komisijas tehnisko atbalstu izstrādā, uztur, mitina un tehniski pārvalda valsts elektronisko sistēmu, lai uz centrālo VIES automātiski nosūtītu šādu informāciju: Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.g pants – 2. punkts – 3. daļa Komisija ar īstenošanas aktu precizē šajā punktā uzskaitītās informācijas detaļas un formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija ar īstenošanas aktu precizē šajā punktā uzskaitītās informācijas detaļas un formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētā īstenošanas akta projektu informatīvos nolūkos nosūta Eiropas Parlamentam, lai tas varētu īstenot savas tiesības. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.g pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Lai sadarbotos un apmainītos ar 2. punktā minēto informāciju, Komisija izstrādā drošu un uzticamu programmatūru, ar ko uzņēmumus un valstu administrācijas savienot ar centrālo VIES. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.g pants – 3.b punkts (jauns) 3.b   Komisija atbalsta valstu nodokļu iestādes ar finanšu resursiem, cilvēkresursiem un tehniskiem padomiem, lai garantētu, ka valstu elektroniskās sistēmas pilnībā darbojas 2030. gada 1. janvārī. Pārejas periodā pirms 2030. gada 1. janvāra Komisija izvērtē centrālās VIES un informācijas apmaiņas procedūru efektivitāti. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.h pants – 1. punkts – 2. daļa Komisija ar īstenošanas aktu nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka, kuras izmaiņas nav atbilstīgas, būtiskas vai lietderīgas, lai tās nosūtītu uz centrālo VIES. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija ar īstenošanas aktu nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka, kuras izmaiņas nav atbilstīgas, būtiskas vai lietderīgas, lai tās nosūtītu uz centrālo VIES. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētā īstenošanas akta projektu informatīvos nolūkos nosūta Eiropas Parlamentam, lai tas varētu īstenot savas tiesības. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.h pants – 5. punkts 5.  Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, 24.g panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju iekļauj centrālajā VIES ne vēlāk kā vienu dienu pēc tam, kad savākta informācija, ko nodokļa maksātājs ir iesniedzis kompetentajām iestādēm. 5.  Regulas 24.g panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju iekļauj centrālajā VIES ne vēlāk kā trīs dienas pēc tam, kad savākta informācija, ko nodokļa maksātājs ir iesniedzis kompetentajām iestādēm. Ja informāciju ievada vēlāk, dalībvalsts informē Komisiju par kavēšanās iemesliem. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.j pants – 1. daļa – a punkts a)  glabāt informāciju, kas minēta šā panta b), c) un d) punktā un šīs regulas 24.g panta 2. punktā; a)  drošā, izturētspējīgā un uzticamā infrastruktūrā glabāt informāciju, kas minēta šā panta b), c) un d) punktā un šīs regulas 24.g panta 2. punktā; Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.j pants – 1. daļa – c punkts – ievaddaļa c)  apkopot saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 213. pantu savākto informāciju par personām, kurām piešķirts PVN identifikācijas numurs, un darīt pieejamu 24.k pantā minētajiem ierēdņiem vai elektroniskajām sistēmām šādu informāciju: c)  drošā sistēmā, kas nodrošina konfidencialitāti, apkopot saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 213. pantu savākto informāciju par personām, kurām piešķirts PVN identifikācijas numurs, un darīt pieejamu 24.k pantā minētajiem ierēdņiem vai elektroniskajām sistēmām šādu informāciju: Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.j pants – 1. daļa – e punkts e)  darīt pieejamu 24.g panta 2. punktā un šā panta b), c) un d) punktā minēto informāciju ierēdņiem vai elektroniskajām sistēmām, kas minētas 24.k pantā. e)  drošā sistēmā, kas nodrošina konfidencialitāti, darīt pieejamu 24.g panta 2. punktā un šā panta b), c) un d) punktā minēto informāciju ierēdņiem vai elektroniskajām sistēmām, kas minētas 24.k pantā. Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.k pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Katra dalībvalsts automātisku piekļuvi centrālajai VIES piešķir: 1.  Katra dalībvalsts, izmantojot drošu centrālo saskarni, kas nodrošina konfidencialitāti, automātisku piekļuvi centrālajai VIES piešķir: Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.k pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)   Eiropas deleģētajiem prokuroriem un attiecīgajiem EPPO darbiniekiem, kuriem centrālajā VIES ir personīgs lietotāja identifikators, un ja attiecīgā piekļuve ir saistīta ar izmeklēšanu par iespējamu krāpšanu PVN jomā vai ja izmeklēšanas mērķis ir atklāt krāpšanu PVN jomā; Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.k pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) bb)   attiecīgajiem OLAF ierēdņiem, ja attiecīgā piekļuve ir saistīta ar izmeklēšanu par iespējamu krāpšanu PVN jomā vai ja izmeklēšanas mērķis ir atklāt krāpšanu PVN jomā; Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.k pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns) bc)  Eiropola darbiniekiem, kuri sadarbojas ar EPPO darba vienošanās satvarā, ar kuru izveido sadarbības attiecības starp EPPO un Eiropolu un kurš stājās spēkā 2021. gada 19. janvārī, ja izmeklēšanas mērķis ir novērst un apkarot jebkāda veida smagu organizēto un starptautisko noziegumu un kibernoziegumu un ja ir skartas Savienības finanšu intereses; Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.k pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Katra dalībvalsts automātisku piekļuvi centrālajai VIES piešķir: 2.  Katra dalībvalsts, izmantojot drošu centrālo saskarni, kas nodrošina konfidencialitāti, automātisku piekļuvi centrālajai VIES piešķir: Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.k pants – 2. punkts – d apakšpunkts d)  elektroniskajām sistēmām, kas veic mērķtiecīgas informācijas par pārrobežu krāpšanu ātru apmaiņu, apstrādi un analīzi ar Eurofisc starpniecību. d)  elektroniskajām sistēmām, kas veic mērķtiecīgas informācijas par pārrobežu krāpšanu ātru apmaiņu, apstrādi un analīzi ar Eurofisc un EPPO starpniecību. Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.k pants – 3. punkts – 2. daļa Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētā īstenošanas akta projektu informatīvos nolūkos nosūta Eiropas Parlamentam, lai tas varētu īstenot savas tiesības. Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.m pants – 2. daļa Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā Minēto īstenošanas akta projektus informatīvos nolūkos nosūta Eiropas Parlamentam, lai tas varētu īstenot savas tiesības. Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 21. pants – 3. punkts 3.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību attiecībā uz šā panta 2.a punkta d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, lai dalībvalsts, kura sniedz informāciju, varētu identificēt Eurofisc koordinācijas ierēdni, kurš piekļūst informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā. 3.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību attiecībā uz šā panta 2.a punkta d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, lai dalībvalsts, kura sniedz informāciju, varētu identificēt Eurofisc koordinācijas ierēdni, kurš piekļūst informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā. Minēto īstenošanas akta projektus informatīvos nolūkos nosūta Eiropas Parlamentam, lai tas varētu īstenot savas tiesības. Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. daļa Regulas 1. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra. Regulas 1. pantu piemēro no 2026. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. daļa Regulas 2. pantu piemēro no 2026. gada 1. janvāra. Regulas 2. pantu piemēro no 2027. gada 1. janvāra.