(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2022)0216),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0197/2022),

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0387/2023),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums 1)  Taisnīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides veicināšana, arī ar mērķtiecīgiem nodokļu pasākumiem, kas stimulē investīcijas un izaugsmi, ir viena no Savienības galvenajām politiskajām prioritātēm. Lai atbalstītu ilgtspējīgu un ilgtermiņa korporatīvo finansēšanu, nodokļu sistēmai būtu jāsamazina neparedzēti uzņēmējdarbības lēmumu kropļojumi, piemēram, attiecībā uz parādsaistību, nevis pašu kapitāla finansēšanu. Lai gan Komisijas Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā 2020. gadam14 ir ietvertas svarīgas darbības šādas finansēšanas atbalstīšanai, piemēram, 4. darbība “veicināt ilgtermiņa un pašu kapitāla finansējumu no institucionālajiem investoriem”, būtu jāpieņem mērķtiecīgi nodokļu pasākumi, lai veicinātu šādas darbības. Šādos pasākumos būtu jāņem vērā fiskālās ilgtspējas apsvērumi. 1)  Taisnīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides veicināšana un uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas uzlabošana, arī ar mērķtiecīgiem un tādiem pasākumiem nodokļu jomā, kas stimulē investīcijas un izaugsmi, ir viena no Savienības galvenajām politiskajām prioritātēm. Lai atbalstītu ilgtspējīgu, intensīvu, stabilu un ilgtermiņa korporatīvo finansēšanu, jo īpaši pēc trim ekonomikas krīzēm kopš 2008. gada, kad daudziem uzņēmumiem ekonomisko zaudējumu segšanai ir jāpaļaujas uz aizņēmuma finansējumu, nodokļu sistēmai būtu jāsamazina neparedzēti uzņēmējdarbības lēmumu kropļojumi, piemēram, attiecībā uz parādsaistību, nevis pašu kapitāla finansēšanu. Lai gan Komisijas Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā 2020. gadam14 ir ietvertas svarīgas darbības šādas finansēšanas atbalstīšanai, piemēram, 4. darbība “veicināt ilgtermiņa un pašu kapitāla finansējumu no institucionālajiem investoriem”, būtu jāpieņem mērķtiecīgi nodokļu pasākumi, lai veicinātu šādas darbības. Šādos pasākumos būtu jāņem vērā fiskālās ilgtspējas apsvērumi. __________________ __________________ 14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns”, COM(2020)0590 (https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:61042990-fe46-11ea-b44f-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_1&format=PDF). 14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns”, COM(2020)0590 (https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:61042990-fe46-11ea-b44f-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_1&format=PDF). Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) 1a)  Konkurētspējīgas un noturīgas kapitāla tirgu savienības ― kuras viens no pīlāriem ir labi attīstīts pašu kapitāla tirgus ― izveides veicināšana ir svarīga, lai stimulētu darbvietu radīšanu, ekonomikas izaugsmi un investīcijas. Vairāk privātu investīciju, izmantojot pašu kapitālu, ir vajadzīgas gaidāmo ekonomisko problēmu risināšanā. Tāpēc ir ļoti ieteicams izveidot tiesību instrumentu, lai saskaņotu spēkā esošos tiesību aktu noteikumus nolūkā samazināt nodokļu maksātāju motivāciju aizņemties, veicot ieguldījumu izvēli, neskarot parāda instrumentu likumīgu un efektīvu izmantošanu. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums 2)  Dalībvalstu nodokļu sistēmas ļauj nodokļa maksātājiem atskaitīt procentu maksājumus par parāda finansēšanu un tādējādi samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības, savukārt izmaksas par pašu kapitāla finansēšanu lielākajā daļā dalībvalstu nav atskaitāmas nodokļa vajadzībām. Asimetriskais nodokļu režīms parāda un pašu kapitāla finansēšanai visā Savienībā veicina pārmērīgu parādsaistību uzņemšanos investīciju lēmumu pieņemšanā. Turklāt, ja dalībvalstis savos tiesību aktos paredz nodokļa atvieglojumu pašu kapitāla finansēšanai, šādi valsts pasākumi ievērojami atšķiras no politikas veidošanas viedokļa. 2)  Dalībvalstu nodokļu sistēmas ļauj nodokļa maksātājiem atskaitīt procentu maksājumus par parāda finansēšanu un tādējādi samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības, savukārt izmaksas par pašu kapitāla finansēšanu lielākajā daļā dalībvalstu nav atskaitāmas nodokļa vajadzībām. Asimetriskais nodokļu režīms parāda un pašu kapitāla finansēšanai visā Savienībā veicina pārmērīgu parādsaistību uzņemšanos investīciju lēmumu pieņemšanā. Nesenās krīzes, kas saistītas ar uzņēmumu parāda problēmām iekšējā tirgū, parādīja, ka ir vajadzīga reforma, kas nodrošinātu vienādus apstākļus pašu kapitālam un parādam un izbeigtu parāda finansēšanas priekšrocības. Direktīva ir reakcija uz daudzajiem Parlamenta aicinājumiem novērst ar nodokļiem saistīto stimulu aizņemties1a. Turklāt, ja dalībvalstis savos tiesību aktos paredz nodokļa atvieglojumu pašu kapitāla finansēšanai, šādi valsts pasākumi ievērojami atšķiras no politikas veidošanas viedokļa. Tādēļ, ņemot vērā nepieciešamību garantēt minimālu sistemātisko saskaņotību starp valstu nodokļu sistēmām, proti, nodokļu stimulu līmenī, ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus pašu kapitāla risinājumiem un parāda instrumentiem. __________________ 1a Skatīt: –  Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana (2020/2036(INI)) (OV C 395, 29.9.2021., 89. lpp.); –  Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (2016/0337(CNS)) (OV C 162, 10.5.2019., 181. lpp.); –  Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par taisnīgāku un vienkāršāku nodokļu sistēmu atveseļošanas stratēģijas atbalstam (EP turpmākie pasākumi saistībā ar Komisijas jūlijā pieņemto rīcības plānu un 25 iniciatīvām PVN, uzņēmējdarbības nodokļu un individuālu nodokļu uzlikšanas jomā) (2020/2254(INL)) (OV C 347, 9.9.2022., 211. lpp.). –  Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par valstu nodokļu reformu ietekmi uz ES ekonomiku (2021/2074(INI)) (OV C 342, 6.9.2022., 14. lpp.). Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums 3)  Lai likvidētu iespējamos ar nodokļiem saistītos kropļojumus starp dalībvalstīm, ir jāparedz vienots noteikumu satvars tādu ar nodokļiem saistīto stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, visā Savienībā koordinētā veidā. Šādiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka pašu kapitāla un parāda finansēšanai tiek piemērots līdzīgs režīms nodokļu vajadzībām visā vienotajā tirgū. Tajā pašā laikā vienotam Savienības tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt ilgtspējīgam arī īstermiņā attiecībā uz dalībvalstu budžetiem. Tāpēc šādā satvarā būtu jāiekļauj noteikumi par nodokļa atskaitāmību no pašu kapitāla finansēšanas izmaksām, no vienas puses, un par nodokļa atskaitāmības ierobežojumu parāda finansēšanas izmaksām, no otras puses. 3)  Lai likvidētu iespējamos ar nodokļiem saistītos kropļojumus starp dalībvalstīm, ir jāparedz vienots noteikumu satvars tam, lai visā Savienībā koordinētā veidā pievērstos ar nodokļiem saistītai priekšrokas došanai parāda, nevis kapitāla finansēšanai, vienlaikus pilnībā ievērojot ar Līgumiem noteikto Savienības institucionālo satvaru nodokļu jomā. Šādiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka pašu kapitāla un parāda finansēšanai tiek piemērots līdzīgs režīms nodokļu vajadzībām visā vienotajā tirgū. Tajā pašā laikā, ņemot vērā iespējas plašā mērā atskaitīt parādu no nodokļiem un to, ka atvieglojuma izveidei pašu kapitāla palielināšanai varētu būt tieša ietekme uz publiskajiem ieņēmumiem, kopējam Savienības tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt ilgtspējīgam arī īstermiņā attiecībā uz dalībvalstu budžetiem. Tāpēc šādā satvarā būtu jāiekļauj noteikumi par nodokļa atskaitāmību no pašu kapitāla finansēšanas izmaksām, no vienas puses, un par nodokļa atskaitāmības ierobežojumu parāda finansēšanas izmaksām, no otras puses. Ar šo direktīvu cenšas panākt labāku līdzsvaru starp dažādajām problēmām, kas saistītas ar dalībvalstu publisko finanšu ilgtspēju īstermiņā, un, to darot, būtu jāizvairās no tā, ka dalībvalstis cieš ievērojamus ieņēmumu zaudējumus, un jācenšas uzlabot uzņēmumu finanšu stabilitāti. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) 3a)  Lai turpinātu attīstīt Eiropas kapitāla tirgu savienību, šī direktīva cenšas dažādot Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, pieejamo finansējuma avotus. Tādēļ tam nevajadzētu radīt jaunas izmaksas un šķēršļus to uzņēmumu piekļuvei finansējumam, kuriem kapitāla tirgi vēl nav viegli pieejami. Minēto uzņēmumu procentu izmaksu atskaitāmības ierobežošana varētu kavēt ieguldījumus visā Savienībā, tāpēc procentu atskaitīšana nebūtu jāierobežo attiecībā uz MVU un vidējām uzņēmumu grupām. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums 5)  Lai neitralizētu tendenci atteikties no pašu kapitāla finansēšanas, būtu jāparedz atvieglojums, lai nodokļa maksātāja pašu kapitāla palielinājumi no viena taksācijas perioda uz nākamo būtu atskaitāmi no tā apliekamās bāzes, ievērojot konkrētus nosacījumus. Atvieglojums būtu jāaprēķina, reizinot pašu kapitāla palielinājumu ar nosacītu procentu likmi, kas balstīta uz bezriska procentu likmi, kura noteikta īstenošanas aktos, ko pieņem atbilstīgi Direktīvas 2009/138/EK 77.e panta 2. punktam. Šādas bezriska procentu likmes jau ir daļa no ES tiesību aktiem un ir tikušas praktiski un efektīvi piemērotas. Atvieglojuma daļu, ko nevar atskaitīt taksācijas periodā nepietiekamas ar nodokli apliekamās peļņas dēļ, var pārnest. Ņemot vērā īpašās problēmas, kādas rodas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piekļūstot kapitāla tirgiem, būtu jāparedz palielināts atvieglojums pašu kapitālam tiem nodokļa maksātājiem, kas ir MVU. Lai atvieglojuma pašu kapitālam atskaitījums būtu ilgtspējīgs attiecībā uz publiskajām finansēm īstermiņā, tam vajadzētu būt ierobežotam laika ziņā. Lai aizsargātu sistēmu no ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, no pašu kapitāla izmaiņu aprēķina būtu jāizslēdz nodokļa maksātāja akciju , kā arī tā līdzdalības saistītajos uzņēmumos vērtība nodokļu vajadzībām. Tāpat ir jāparedz nodokļu uzlikšana nodokļa maksātāja pašu kapitāla samazinājumam no viena taksācijas perioda uz nākamo, lai novērstu pašu kapitāla palielināšanu ļaunprātīgā veidā. Šādam noteikumam arī būtu jāveicina noteikta pašu kapitāla līmeņa saglabāšana. Tas būtu piemērojams tādējādi, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājam, kas saņēmis atvieglojumu par pašu kapitāla palielināšanu, pašu kapitāls ir samazinājies, summa, kas aprēķināta tādā pat veidā kā atvieglojums, kļūtu apliekama ar nodokli 10 taksācijas periodus, izņemot, ja nodokļa maksātājs iesniedz pierādījumus, ka šādu samazinājumu izraisījuši tikai zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, vai juridisks pienākums. 5)  Lai neitralizētu tendenci atteikties no pašu kapitāla finansēšanas, būtu jāparedz atvieglojums, lai nodokļa maksātāja pašu kapitāla palielinājumi no viena taksācijas perioda uz nākamo būtu atskaitāmi no tā apliekamās bāzes, ievērojot konkrētus nosacījumus. Atvieglojums būtu jāaprēķina, reizinot pašu kapitāla palielinājumu ar nosacītu procentu likmi, kas balstīta uz bezriska procentu likmi, kura noteikta īstenošanas aktos, ko pieņem atbilstīgi Direktīvas 2009/138/EK 77.e panta 2. punktam. Šādas bezriska procentu likmes jau ir daļa no ES tiesību aktiem un ir tikušas praktiski un efektīvi piemērotas. Atvieglojuma daļu, ko nevar atskaitīt taksācijas periodā nepietiekamas ar nodokli apliekamās peļņas dēļ, var pārnest. Ņemot vērā īpašās problēmas, ar kurām mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un vidējas uzņēmumu grupas saskaras saistībā ar piekļuvi kapitāla tirgiem, to augstākām finansēšanas izmaksām, zemāku kapitāla pieejamības līmeni un lielāku varbūtību, ka tiem radīsies ilgāki zaudējumu periodi, nodokļu maksātājiem, kas ir MVU vai vidējas uzņēmumu grupas, būtu jāparedz lielāks atvieglojums pašu kapitālam, kā arī garāks nodokļu atskaitāmības periods. Lai atvieglojuma pašu kapitālam atskaitījums būtu ilgtspējīgs attiecībā uz publiskajām finansēm īstermiņā, tam vajadzētu būt pienācīgi un samērīgi ierobežotam laikā. Lai aizsargātu sistēmu no ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, no pašu kapitāla izmaiņu aprēķina būtu jāizslēdz nodokļa maksātāja akciju , kā arī tā līdzdalības saistītajos uzņēmumos vērtība nodokļu vajadzībām. Tāpat ir jāparedz nodokļu uzlikšana nodokļa maksātāja pašu kapitāla samazinājumam no viena taksācijas perioda uz nākamo, lai novērstu pašu kapitāla palielināšanu ļaunprātīgā veidā. Šādam noteikumam arī būtu jāveicina noteikta pašu kapitāla līmeņa saglabāšana. Tas būtu piemērojams tādējādi, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājam, kas saņēmis atvieglojumu par pašu kapitāla palielināšanu, pašu kapitāls ir samazinājies, summa, kas aprēķināta tādā pat veidā kā atvieglojums, kļūtu apliekama ar nodokli 10 taksācijas periodus MVU un vidējām uzņēmumu grupām un septiņus secīgus taksācijas periodus jebkuram nodokļu maksātājam, kas nav MVU vai vidēja uzņēmumu grupa, izņemot ja nodokļa maksātājs iesniedz pierādījumus, ka šādu samazinājumu izraisījuši tikai zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, vai juridiskas saistības. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāīsteno informācijas un komunikācijas pasākumi saistībā ar šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz tās iespējām un ieguvumiem MVU. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums 6)  Lai izvairītos no atvieglojuma pašu kapitālam atskaitījuma ļaunprātīgas izmantošanas, ir jāparedz īpaši nodokļu apiešanas novēršanas noteikumi. Šādiem noteikumiem vajadzētu jo īpaši būt vērstiem pret shēmām, kas ieviestas, lai apietu nosacījumus, ar kādiem pašu kapitāla palielinājums ir kvalificējams kā atbilstošs atvieglojuma saņemšanai atbilstīgi šai direktīvai, piemēram, grupas iekšienē nododot līdzdalību saistītos uzņēmumos. Šādiem noteikumiem arī vajadzētu būt vērstiem pret shēmām, kas ieviestas, lai pieprasītu atvieglojumu, ja nav nekāda pašu kapitāla palielinājuma grupas līmenī. Piemēram, šajos nolūkos varētu tikt izmantota grupas iekšējā parāda finansēšana vai iemaksas naudā. Īpašiem nodokļu apiešanas novēršanas noteikumiem arī būtu jānovērš tādu shēmu ieviešana, ar kurām panāk, ka pašu kapitāla palielinājums un atbilstošais atvieglojums ir lielāki nekā patiesībā, piemēram, palielinot aizdevumu finansēšanas saistības vai palielinot aktīvu vērtību. Turklāt vispārējais nodokļu apiešanas novēršanas noteikums, kas paredzēts Padomes Direktīvas (ES) 2016/116415 6. pantā, ir piemērojams pret ļaunprātīgām darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas īpašais nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu satvars. 6)  Lai izvairītos no atvieglojuma pašu kapitālam atskaitījuma ļaunprātīgas izmantošanas, ir jāparedz īpaši nodokļu apiešanas novēršanas noteikumi. Šādiem noteikumiem vajadzētu jo īpaši būt vērstiem pret shēmām, kas ieviestas, lai apietu nosacījumus, ar kādiem pašu kapitāla palielinājums ir kvalificējams kā atbilstošs atvieglojuma saņemšanai atbilstīgi šai direktīvai, piemēram, grupas iekšienē nododot līdzdalību saistītos uzņēmumos. Šādiem noteikumiem arī vajadzētu būt vērstiem pret shēmām, kas ieviestas, lai pieprasītu atvieglojumu, ja nav nekāda pašu kapitāla palielinājuma grupas līmenī. Piemēram, šajos nolūkos varētu tikt izmantota grupas iekšējā parāda finansēšana vai iemaksas naudā. Īpašiem nodokļu apiešanas novēršanas noteikumiem arī būtu jānovērš tādu shēmu ieviešana, ar kurām panāk, ka pašu kapitāla palielinājums un atbilstošais atvieglojums ir lielāki nekā patiesībā, piemēram, palielinot aizdevumu finansēšanas saistības vai palielinot aktīvu vērtību. Turklāt vispārējais nodokļu apiešanas novēršanas noteikums, kas paredzēts Padomes Direktīvas (ES) 2016/116415 6. pantā, ir piemērojams pret ļaunprātīgām darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas īpašais nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu satvars. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka pasākumi, ko tās pieņem, lai transponētu šo direktīvu valsts tiesību aktos, atbilst Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) sniegtajiem norādījumiem. _________________ _________________ 15 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.). 15 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) 6a)  Iespējamās fiskālās izmaksas, kas izriet no šīs direktīvas īstenošanas, būtu jānovērtē kopā ar ieguvumiem, ko sniedz stabilākas finansēšanas bāzes nodrošināšana Savienības uzņēmumiem, kas būtu ārkārtīgi svarīgi finansiālas spriedzes gadījumos. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums 7)  Lai efektīvi mazinātu ar nodokļiem saistītos stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, tādā veidā, kas ir ilgtspējīgs attiecībā uz Savienības publiskajām finansēm, atvieglojums pašu kapitāla finansēšanai būtu jāpapildina ar parāda finansēšanas izmaksu atskaitāmības ierobežojumu. Tāpēc ar procentu ierobežojuma noteikumu būtu jāierobežo pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitāmība, un tam vajadzētu būt piemērojamam neatkarīgi no atvieglojuma. Ņemot vērā atšķirīgos mērķus starp šādu noteikumu un pašreizējo Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantā paredzēto nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu attiecībā uz procentu ierobežojumu, abi noteikumi būtu jāsaglabā. Nodokļa maksātājiem vispirms būtu jāaprēķina pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitāmība saskaņā ar šo direktīvu un pēc tam saskaņā ar NAND. Ja saskaņā ar NAND aprēķinātā atskaitāmo pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu summa ir mazāka, nodokļa maksātājam būtu jāatskaita šī mazākā summa un jebkura starpība starp abām summām jāpārnes uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar NAND 4. pantu. 7)  Lai efektīvi mazinātu ar nodokļiem saistītos stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, tādā veidā, kas ir ilgtspējīgs attiecībā uz Savienības publiskajām finansēm, atvieglojums pašu kapitāla finansēšanai attiecībā uz uzņēmumu grupām, kuras nav vidēji lielas grupas, un uzņēmumiem, kas nav MVU, būtu jāpapildina ar pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitāmības ierobežojošu noteikumu. Tomēr, ņemot vērā nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļus, kas izriet no Covid-19 krīzes un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, minētais ierobežojuma noteikums būtu jāievieš tikai no 2027. gada. Ņemot vērā atšķirīgos mērķus starp šādu noteikumu un pašreizējo Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantā paredzēto nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu attiecībā uz procentu ierobežojumu, abi noteikumi būtu jāsaglabā. Nodokļa maksātājiem vispirms būtu jāaprēķina pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitāmība saskaņā ar šo direktīvu un pēc tam saskaņā ar NAND. Ja saskaņā ar NAND aprēķinātā atskaitāmo pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu summa ir mazāka, nodokļa maksātājam būtu jāatskaita šī mazākā summa un jebkura starpība starp abām summām jāpārnes uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar NAND 4. pantu. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums 9)  Lai izvērtētu šīs direktīvas efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo un jāpublicē izvērtējuma ziņojums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. 9)  Lai izvērtētu šīs direktīvas efektivitāti un tās ietekmi uz MVU un nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs, Komisijai būtu jāsagatavo un jāpublicē izvērtējuma ziņojums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. Minētajā ziņojumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU un jo īpaši būtu jānovērtē, vai MVU pieejamie īpašie nosacījumi ir izrādījušies pietiekami, lai tiem palielinātu pašu kapitāla finansējuma pievilcību. Ja šādā ziņojumā sniegtais novērtējums ir negatīvs, Komisijai bez liekas kavēšanās būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikums, šā jautājuma risināšanai. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns) 5a)   „liels uzņēmums” ir liels uzņēmums Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns) 5b)   „vidēja uzņēmumu grupa” ir grupa Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 6. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns) 5c)   „liela uzņēmumu grupa” ir grupa Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa Atvieglojums pašu kapitālam ir atskaitāms 10 secīgus taksācijas periodus no nodokļa maksātāja apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām līdz 30 % apmērā no nodokļa maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (“EBITDA”). Atvieglojums pašu kapitālam ir atskaitāms attiecībā uz: –  10 secīgus taksācijas periodus no MVU vai vidēja liela uzņēmumu grupas apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām līdz 30 % apmērā no nodokļa maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas („EBITDA”). –  7 secīgus taksācijas periodus no liela uzņēmuma vai lielas uzņēmumu grupas apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām līdz 30 % apmērā no nodokļa maksātāja EBITDA. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātāji spēj pārnest ne vairāk kā 3 taksācijas periodus var pārnest to atvieglojuma pašu kapitālam daļu, kas pārsniedz EBITDA procentuālo daļu 1. punkta pirmajā daļā noteiktajā taksācijas periodā. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa Ja atskaitāmais atvieglojums pašu kapitālam saskaņā ar pirmo daļu ir lielāks nekā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā neto peļņa taksācijas periodā, dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs var bez laika ierobežojuma pārnest atvieglojuma pašu kapitālam atlikumu uz nākamajiem periodiem. Ja atskaitāmais atvieglojums pašu kapitālam saskaņā ar pirmo daļu ir lielāks nekā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā neto peļņa taksācijas periodā, dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs var pārnest atvieglojuma pašu kapitālam atlikumu šādā veidā: –  ne vairāk kā 3 taksācijas periodus, ja nodokļu maksātājs ir liels uzņēmums vai liela uzņēmumu grupa; –  bez laika ierobežojuma, ja nodokļu maksātājs ir MVU vai vidēja uzņēmumu grupa. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 3. daļa Dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātāji ne vairāk kā piecus taksācijas periodus var pārnest to atvieglojuma pašu kapitālam daļu, kas taksācijas periodā pārsniedz 30 % EBITDA. Svītrots Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 1. daļa Ievērojot 5. pantu, atvieglojuma pašu kapitālam bāzi aprēķina kā starpību starp neto pašu kapitāla līmeni taksācijas perioda beigās un neto pašu kapitāla līmeni iepriekšējā taksācijas perioda beigās. Ievērojot 5. pantu, atvieglojuma pašu kapitālam bāzi aprēķina kā starpību starp neto pašu kapitāla līmeni taksācijas perioda beigās un neto pašu kapitāla līmeni iepriekšējā taksācijas perioda beigās, citiem vārdiem sakot, kā pašu neto kapitāla pieaugumu gada laikā. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 2. daļa Atvieglojums pašu kapitālam ir vienāds ar atvieglojuma bāzi, kas reizināta ar 10 gadu bezriska procentu likmi attiecīgajai valūtai un palielināta par riska prēmiju 1 % apmērā vai, ja nodokļa maksātājs ir MVU, 1,5 % apmērā. Atvieglojums pašu kapitālam ir vienāds ar atvieglojuma bāzi, kas reizināta ar 10 gadu bezriska procentu likmi attiecīgajai valūtai un attiecībā uz MVU palielināta par riska prēmiju 1 % apmērā. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts 3.  Ja pēc atvieglojuma pašu kapitālam saņemšanas atvieglojuma pašu kapitāla bāze taksācijas periodā ir negatīva, tad summa, kas vienāda ar negatīvo atvieglojumu pašu kapitālam, kļūst apliekama ar nodokli 10 secīgus taksācijas periodus līdz neto pašu kapitāla kopējam palielinājumam, par kuru šāds atvieglojums saņemts atbilstīgi šai direktīvai, ja vien nodokļa maksātājs neiesniedz pietiekamus pierādījumus, ka iemesls tam ir taksācijas periodā radušies grāmatvedības zaudējumi vai juridisks pienākums samazināt kapitālu. 3.  Ja pēc atvieglojuma pašu kapitālam saņemšanas atvieglojuma pašu kapitāla bāze taksācijas periodā ir negatīva, tad summa, kas vienāda ar negatīvo atvieglojumu pašu kapitālam, kļūst apliekama ar nodokli 10 secīgus taksācijas periodus attiecībā uz MVU vai vidēju uzņēmumu grupu vai 7 secīgus taksācijas periodus attiecībā uz jebkuru nodokļu maksātāju, izņemot MVU vai vidēju uzņēmumu grupu, līdz neto pašu kapitāla kopējam palielinājumam, par kuru šāds atvieglojums saņemts atbilstīgi šai direktīvai, ja vien nodokļa maksātājs neiesniedz pietiekamus pierādījumus, ka iemesls tam ir taksācijas periodā radušies grāmatvedības zaudējumi vai juridisks pienākums samazināt kapitālu. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pasākumi, ko tās pieņem, lai transponētu šo pantu valsts tiesību aktos, atbilst Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) sniegtajiem norādījumiem par nosacītu procentu atskaitījumu režīmiem. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs var atskaitīt no savas apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kas definētas Padomes Direktīvas (ES) 2016/116435 1. panta 2. punktā, līdz summai a), kas atbilst 85 % šādu izmaksu, kuras radušās taksācijas periodā. Ja šāda summa ir lielāka nekā summa b), kas noteikta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs atskaitīt tikai mazāko no abām summām taksācijas periodā. Starpību starp abām summām a) un b) pārnes uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantu. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs, kas nav MVU vai vidēja uzņēmumu grupa, var atskaitīt no savas apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kas definētas Padomes Direktīvas (ES) 2016/116435 1. panta 2. punktā, līdz summai a), kas atbilst 85 % šādu izmaksu, kuras radušās taksācijas periodā. Ja šāda summa ir lielāka nekā summa b), kas noteikta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs atskaitīt tikai mazāko no abām summām taksācijas periodā. Starpību starp abām summām a) un b) pārnes uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantu. _______________ _______________ 35 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.). 35 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1. punkts ir piemērojams attiecībā uz pārsniedzošajām aizņēmumu izmaksām, kas radušās no [OP, lūdzu, ierakstīt šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu]. 2.  Šā panta 1. punkts ir piemērojams attiecībā uz pārsniedzošajām aizņēmumu izmaksām, kas radušās, sākot no 2027. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. daļa – b punkts b)  to MVU skaits, kuri izmantojuši atvieglojumu taksācijas periodā, arī izsakot procentos no to MVU kopējā skaita, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, un to MVU skaits, kuri izmantojuši atvieglojumu un kuri ir daļa no lielām grupām Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē; b)  to MVU un vidējo uzņēmumu grupu skaits, kuri izmantojuši atvieglojumu taksācijas periodā, arī, izsakot procentos no to MVU un vidējo uzņēmumu grupu kopējā skaita, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, un to MVU skaits, kuri izmantojuši atvieglojumu un kuri ir daļa no lielām grupām Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 8. pants – virsraksts Ziņojumi Ziņojumi un analīze Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Komisija līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. 1.  Komisija līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, kuram vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai. Minētajā ziņojumā novērtē šīs direktīvas ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot: a)   MVU, jo īpaši novērtējot, vai MVU pieejamie īpašie nosacījumi ir izrādījušies pietiekami, lai tiem palielinātu pašu kapitāla finansējuma pievilcību; b)   procentu atskaitāmības ierobežojumu, jo īpaši attiecībā uz 6. panta 1. punktā minētās a) apakšpunkta summas ietekmi uz dalībvalstu fiskālajiem ieņēmumiem; c)   saikne ar tiesību aktiem uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, proti, direktīvu, ar ko nodrošina minimālo efektīvo nodokļa likmi lielu starptautisku grupu globālajām darbībām, un direktīvu par ienākumu nodokļu sistēmu Eiropā (BEFIT). Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis var atlikt šīs direktīvas noteikumu piemērošanu nodokļa maksātājiem, kas [2024. gada 1. janvārī] izmanto atvieglojumu pašu kapitālam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, uz laikposmu līdz 10 gadiem, bet katrā ziņā ne ilgāk par ieguvuma ilgumu atbilstīgi valsts tiesību aktiem. 2.  Dalībvalstis var atlikt šīs direktīvas noteikumu piemērošanu nodokļa maksātājiem, kas [2024. gada 1. janvārī] izmanto atvieglojumu pašu kapitālam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, uz laikposmu līdz pieciem gadiem, bet katrā ziņā ne ilgāk par ieguvuma ilgumu atbilstīgi valsts tiesību aktiem. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Pirms šīs direktīvas transponēšanas valsts tiesību aktos katra dalībvalsts publisko pieņemamo pasākumu aplēsto fiskālo izmaksu novērtējumu un no tā izrietošo faktiskās nodokļu likmes samazinājumu uzņēmumiem un vajadzības gadījumā veic pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu nodokļu ieņēmumus.