Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013(1),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. septembra rezolūciju par efektīviem pasākumiem programmas "Erasmus+", programmas "Radošā Eiropa" un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai(2),

–  ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Izglītības telpu: kopīga holistiska pieeja(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 23. novembra rezolūciju "ES sporta politika: novērtējums un iespējamie turpmākie risinājumi"(4),

–  ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam — mikrodiplomi, individuāli mācību konti un apmācība ilgtspējīgas vides veicināšanai(5),

–  ņemot vērā 2022. gada 23. jūnija rezolūciju par iekļaušanas pasākumu īstenošanu 2014.–2020. gadam paredzētās programmas "Erasmus+" satvarā(6),

–  ņemot vērā pētījumu "ES finansējuma programmas 2021.–2027. gadam kultūras, mediju, izglītības, jaunatnes un sporta jomā: pirmās atziņas, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas — Erasmus+", ko 2023. gada 11. septembrī publicēja ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts(7),

–  ņemot vērā pētījumu "Četru 2021.–2027. gada ES programmu sākotnējā īstenošana: "Erasmus+", "Radošā Eiropa", Eiropas Solidaritātes korpuss un programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" (3. atzars)", ko ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts publicēja 2023. gada 20. jūlijā(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma "Procedūra patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai" 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0413/2023),

A.  tā kā Erasmus+ ("programma") ir ES pamatprogramma, kas atbalsta izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā un ārpus tās;

B.  tā kā Erasmus+ ir izšķiroša nozīme Eiropas piederības un sapratnes sajūtas veicināšanā starp dažādām kultūrām, ļaujot stiprināt Eiropas identitāti, kas pastāv līdztekus nacionālajai identitātei;

C.  tā kā 2021.–2027. gada programmas aplēstais kopējais budžets ir 26,2 miljardi EUR, un īpaša uzmanība tajā ir pievērsta iekļaušanai, zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un jauniešu līdzdalības veicināšanai demokrātiskajā dzīvē;

D.  tā kā iniciatīva "Eiropas universitātes" ir bijusi daudz veiksmīgāka un tālejošāka, nekā sākotnēji bija paredzēts; tā kā mērķis ir līdz 2024. gada vidum izveidot 60 Eiropas universitāšu alianses, kurās būtu iesaistītas vairāk nekā 500 augstākās izglītības iestādes;

E.  tā kā pieprasījums pēc programmas ievērojami pārsniedz pieejamos finanšu resursus, negatīvi ietekmējot līdzdalību un projektu skaitu, kurus iespējams finansēt;

F.  tā kā programma palīdz mazināt nevienlīdzību un uzlabot sociālo kohēziju un dzimumu līdztiesību Eiropas un dalībvalstu līmenī, arvien vairāk koncentrējoties uz mācību mobilitāti, kas ir pieejama visiem, jo īpaši ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem un mazām organizācijām;

G.  tā kā par iekļautību atbildīgajām amatpersonām ir svarīga loma daudzveidības un iekļaušanas veicināšanā programmā "Erasmus+";

H.  tā kā ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku, pieaugušo izglītojamo, jauniešu, trešo valstu valstspiederīgo un maza mēroga partnerību un organizāciju dalību joprojām kavē sarežģītas administratīvās prasības;

I.  tā kā programmas mērķi tiek sasniegti, izmantojot trīs pamatdarbības, proti, "Personu mobilitāte mācību nolūkos" (KA 1), "Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība" (KA 2) un "Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai" (KA 3);

J.  tā kā dzīves dārdzības pieaugums, augsts inflācijas līmenis un citas problēmas rada papildu spiedienu uz programmas budžetu,

K.  tā kā studenti ar mazākiem resursiem saskaras ar lielākiem šķēršļiem, lai izmantotu Erasmus+ studentu mobilitāti; tā kā mājokļu īres cenu pieaugums un studentu izmitināšanas vietu trūkums apgrūtina studentu iespējas atrast mājokli par pieņemamu cenu un šī problēma pēdējos gados ir saasinājusies;

L.  tā kā neskaidrības vai kavējumi līgumu slēgšanā un maksājumos atbalsta saņēmējiem palielina to administratīvo slogu un sarežģī finanšu plānošanu, kas jo īpaši kaitē mazām organizācijām un jaunpienācējiem, tādējādi apdraudot centienus panākt iekļaušanu un daudzveidību;

M.  tā kā programma ir bijusi Eiropas izglītības telpas virzītājspēks un tai būtu jāturpina reaģēt uz nākotnes tendencēm izglītībā, lai neatpaliktu no sabiedrības un tehnoloģiskajām pārmaiņām;

N.  tā kā jaunatnes darbinieku profesionālā izaugsme pozitīvi ietekmē Erasmus+ projektu kvalitāti un jaunatnes darbinieku statusa atšķirības dažādās dalībvalstīs kavē programmas jaunatnes nozares projektu izstrādi,

Pašreizējais stāvoklis un panākumi

1.  uzsver, ka programmā galvenā uzmanība pievērsta arvien lielākai pasākumu daudzveidībai, tostarp mūžizglītībai, ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku labākai iekļaušanai(9) un mācību mobilitātes šķēršļu, jo īpaši kvalifikāciju automātiskas atzīšanas trūkuma un finansiālu šķēršļu, novēršanai;

2.  atzīst, ka pašreizējā struktūra darbojas labi, veiksmīgi apvienojot iepriekš nošķirtās programmas, tādējādi nodrošinot labu finansējuma ekosistēmu;

3.  atzīst, ka ir svarīgi īstenot pietiekami daudz dažādu pasākumu, nevis piemērot vienu universālu pieeju;

4.  augstu vērtē "Erasmus+" izveidoto "mācību kopienu", ko veido dalībnieki, atbalsta saņēmēji, ieinteresētās personas, valstu aģentūras un ES iestādes;

5.  atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts saprašanās memorands starp Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru un valstu aģentūrām; uzsver, cik svarīgi ir uzlabot un uzturēt konstruktīvu un uz sadarbību balstītu saziņu starp šīm abām pusēm;

6.  sagaida, ka saprašanās memorands starp Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru un valstu aģentūrām sniegs reālus uzlabojumus, veicinot labas prakses apmaiņu un precizējot uzdevumus un pienākumus, lai panāktu valstu aģentūru konsekvenci, saskaņotību un efektīvu saziņu;

7.  norāda, ka mācību mobilitāte un maza mēroga partnerības ir izrādījušās ļoti efektīvas darbības, lai uzrunātu plašāku sabiedrību visā Eiropā, nodrošinot izcilu ieguldīto līdzekļu atdevi, ņemot vērā individuālo dalībnieku skaitu;

8.  atzīst, ka mācību mobilitāte un personāla apmācība ir spēcīgs izglītojamo mobilitātes veicinātājs;

9.  apzinās, ka dažādas nozares un ieinteresētās personas ir ļoti atzinīgi novērtējušas programmas horizontālās prioritātes;

10.  atzinīgi vērtē ieceri īstenot programmas digitālo pārveidi un digitalizētās mācību iespējas;

11.  uzsver, ka šos formātus var izmantot kā vērtīgu papildinājumu fiziskajai mobilitātei konkrētās situācijās, taču tie nenodrošina vienādu pieredzes un ieguvumu kvalitāti un neaizstāj jēgpilnu mijiedarbību uz vietas;

12.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas tiek veikti, lai palielinātu videi draudzīgu ceļošanas veidu skaitu, un augstākas finansējuma likmes, kas tiek maksātas par videi draudzīgākiem ceļošanas veidiem; mudina pielikt vēl lielākas pūles, lai sasniegtu šo mērķi, lai gan tam nevajadzētu kļūt par šķērsli programmas pieejamībai reģionos, kur zaļās iespējas vēl nav pieejamas;

13.  atzīst, ka jaunās pamatdarbības ir pierādījušas savu pievienoto vērtību;

14.  atzīst, ka augstākās izglītības iestādes ļoti atzinīgi vērtē iniciatīvu "Eiropas universitātes" un tās būtisko nozīmi, veicinot centienus novērst šķēršļus starptautiskai sadarbībai augstākās izglītības jomā; uzsver, ka mobilitātes projekti, kopēju mācību programmu izveide un sadarbība pētniecības jomā starp Eiropas universitātēm ir būtiska, lai risinātu vajadzības stratēģiskās jomās; uzsver iniciatīvas nozīmi Eiropas universitāšu stratēģijas sakarā;

15.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai izveidotu vienotu Eiropas akadēmiskā grāda apzīmējumu un vienotus Eiropas diplomus;

16.  atzinīgi vērtē jaunās iespējas, ko sniedz skolotāju akadēmijas;

17.  atzinīgi vērtē jaunizveidotos profesionālās izcilības centrus un norāda, ka to veiksmīgai izvēršanai ir būtiska nozīme profesionālās izglītības un apmācības (PIA) modernizēšanā Eiropā;

18.  norāda, ka Parlamenta ierosinātā programma DiscoverEU ir kļuvusi par vispāratzītu, populāru un viegli pieejamu neformālās izglītības darbību, kas jauniešus, tostarp ierobežotām iespējām pakļautos, tuvina ES, veicinot viņu turpmāku iesaistīšanos citos ES projektos;

19.  uzsver, ka Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) pārvaldītās centralizētās darbības sporta jomā ir izrādījušās lietderīgas, lai veicinātu Eiropas dimensiju sportā; atzīst, ka mobilitātes kā decentralizētas darbības ieviešana 2023. gadā veicina sporta personāla un treneru apmaiņu;

20.  atgādina, ka 2021.–2022. gada budžeta apguve bija gandrīz 100 % apmērā, neraugoties uz programmas novēlotu uzsākšanu;

21.  norāda uz nepieciešamajām korekcijām, kas tika veiktas pandēmijas dēļ, uz laiku samazinot finansējumu mācību mobilitātei un palielinot finansējumu sadarbības un inovācijas partnerībām;

22.  atzinīgi vērtē programmas ātro reakciju un palielināto elastību, lai atbalstītu Ukrainas skolēnus, skolotājus, pedagogus un mācību iestādes;

23.  norāda, ka daži pieteikšanās procesi ir uzlabojušies, jo ir veicināta to vienkāršība un efektivitāte;

24.  uzsver ļoti zemo kļūdu īpatsvaru salīdzinājumā ar citām ES finansējuma programmām, īpaši ņemot vērā programmas sarežģītību;

25.  uzsver, ka visas ieinteresētās valstis, kas atbilst programmas prasībām, tostarp Šveice un Apvienotā Karaliste, ir laipni aicinātas pievienoties programmai un tādējādi veicināt Eiropas mācību mobilitāti; atbalsta asociēto valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību;

Izaicinājumi un problēmas

26.  norāda, ka nepietiekamas dotācijas mācību mobilitātes izmaksu segšanai un maksājumu kavējumi ir vieni no lielākajiem šķēršļiem, kas attur no dalības mobilitātes projektos;

27.  pauž nožēlu, ka daudzi ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši finansiālu vai citu šķēršļu dēļ nevar pavadīt ilgāku laiku ārzemēs;

28.  atzīst, ka valstu aģentūrām ir bijis sarežģīti izstrādāt nacionālos iekļaušanas un daudzveidības plānus;

29.  pauž nožēlu par to, ka sarežģīti administratīvie procesi visos posmos ievērojami kavē jaunpienācēju un neliela mēroga organizāciju dalību, jo īpaši skolu, jaunatnes, PIA un sporta nozarē, kā arī pieaugušo izglītībā;

30.  pauž nožēlu, ka pieteikšanās Erasmus+ finansējumam joprojām ir laikietilpīga un ka pieteikumu iesniedzēji bieži vien nevar pieteikties bez ārēja atbalsta, un tas attur mazās organizācijas no dalības, toties labvēlīgi ietekmē projektu rakstīšanas konsultāciju uzņēmumus;

31.  pauž bažas par to, ka gandrīz trešdaļa augstākās izglītības mobilitātes studentu ziņoja, ka viņu kredītpunkti nav pilnībā atzīti, un aicina rīkoties, lai panāktu atbilstību Erasmus Augstākās izglītības hartā noteiktajiem mērķiem; uzsver, ka tas kavē patiesas Eiropas izglītības telpas izveidi un rada ievērojamus šķēršļus studentiem, kuri paļaujas uz savlaicīgu akadēmiskā grāda iegūšanu;

32.  pauž nožēlu, ka netiek veicināta partnerība starp skolām un bezpeļņas organizācijām, kurām ir zināšanas, lai palīdzētu skolotājiem piekļūt kvalitatīvai mācību mobilitātei;

33.  uzskata, ka PIA atzīšana par līdzvērtīgu akadēmiskajām studijām ir novēlota; turklāt pauž bažas par atlikušajiem šķēršļiem netraucētai PIA mobilitātei, piemēram, valstu un ES līmenī sadrumstalotu politiku;

34.  pauž nožēlu par nepietiekamo finansējumu profesionālās izcilības centriem, ņemot vērā pieprasījumu pēc tiem;

35.  pauž vilšanos par pieaugušo mācīšanās un izglītības pasākumu zemo izmantošanas līmeni, ņemot vērā to nozīmi;

36.  atzinīgi vērtē sadarbības projektos piemēroto vienreizējo maksājumu pieeju, jo daudzi atbalsta saņēmēji to atzīst par efektīvu vienkāršošanas pasākumu; tomēr norāda, ka prasība par "nepārtrauktu ziņošanu" var būt apgrūtinājums, it īpaši mazākām organizācijām;

37.  pauž nožēlu par to, ka 2022. gadā tika krasi samazināts centralizēto darbības dotāciju saņēmēju skaits jaunatnes jomā, nopietni ietekmējot jau tā COVID-19 novājināto, brīvprātīgi vadīto jauniešu pilsoniskās sabiedrības sektoru;

38.  pauž nožēlu arī par to, ka jauniešu un brīvprātīgo vadītās organizācijas ir iesniegušas ievērojami mazāk sekmīgu pieteikumu centralizētu dotāciju saņemšanai, jo īpaši saistībā ar "Eiropas jaunatne kopā" projektiem un 2. pamatdarbību "Partnerības sadarbībai jaunatnes jomā", un pēc tam 2023. gadā šo organizāciju budžets tika samazināts;

39.  norāda, ka Erasmus+ sporta nozarei dažās jomās, jo īpaši pasākumu organizēšanā, ir ļoti ierobežots finansējums, tādējādi ierobežojot programmas darbības jomu;

40.  pauž dziļu nožēlu par IT infrastruktūras lēno un nepilnīgo attīstību un IT rīku, piemēram, atbalsta saņēmēju un projektu pārvaldības moduļu un valodas atbalsta tiešaistē, nepareizu darbību, kas palielina visu programmas īstenošanā iesaistīto personu darba slodzi, neveicina jaunpienācēju līdzdalību un apdraud programmas mērķi paplašināt līdzdalību; norāda, ka tas kavē optimālu īstenošanu, rada risku, ka programmas dokumentācija un uzraudzība būs kļūdaina un nepilnīga, kā arī apdraud uz pierādījumiem balstītu attīstību nākotnē, un norāda arī, ka līdzīgas problēmas ar IT rīkiem pastāv arī citās ES finansētajās programmās, tostarp Eiropas Solidaritātes korpusā;

41.  pauž nožēlu par to, ka IT problēmas nopietni ietekmē arī datu pieejamību, kas ir būtiski pašreizējai starpposma pārskatīšanai, tādējādi radot nepieciešamību pēc daudz sarežģītākas izvērtēšanas metodoloģijas un palielinot administratīvo slogu;

42.  norāda, ka mākslīgā intelekta ietekme ir jāuztver nopietni, jo tas jau ir veicinājis krāpšanu, bet varētu arī atvieglot valstu aģentūru darba slodzi un uzlabot datu vākšanu;

43.  uzsver pastāvošo nekonsekvenci attiecībā uz ziņošanas gaidām, novērtēšanas rezultātiem un informācijas vispārējo apmaiņu starp dažādām valstu aģentūrām, kura rada atšķirīgus īstenošanas standartus atbalsta saņēmējiem un ietekmē vienlīdzību programmas darbībā;

44.  pauž bažas par profesionāļu un brīvprātīgo trūkumu programmas īstenošanai un prasa noskaidrot, vai tas ietekmē līdzekļu apguvi;

Pašreizējās programmas "Erasmus+" uzlabošana un turpmākās programmas izstrāde

45.  aicina Komisiju, dalībvalstis, valstu iestādes un valstu aģentūras saglabāt "Erasmus+" tuvumu iedzīvotājiem un nodrošināt, ka tā joprojām ir augšupēja "pilsoņu programma", kas piedāvā kvalitatīvas izglītības un mobilitātes iespējas jauniešiem un visu vecumu izglītojamajiem;

46.  uzsver, ka programmas "Erasmus+" vispārējais mērķis ir plašs un pārsniedz darba tirgus vajadzības;

47.  aicina vienkāršot programmu visos līmeņos, tai skaitā novērtējot, vai pašreizējās (apakš)darbības var apvienot, un nepārslogot šo ES pamatprogrammu ar jauniem uzdevumiem un iniciatīvām, kas vājina tās pamatmērķi;

48.  aicina Komisiju novērst visus šķēršļus, tostarp finansiālos, valodas un administratīvos šķēršļus, piemēram, tos, ko rada jaunie IKT rīki, lai panāktu patiesi iekļaujošu programmu, kas veicina daudzveidību, vienlaikus nesamazinot atbalsta saņēmējiem pieejamo dotāciju skaitu;

49.  uzstāj, ka digitālie rīki būtu jāoptimizē vēlākais līdz 2025. gadam, lai radītu lietotājam draudzīgu, pieejamu, uzticamu, ātru un efektīvu vidi, kurā tiek ievērota datu aizsardzība;

50.  uzsver, ka problēmas ar IT infrastruktūru, kas līdzīgas pašreizējā plānošanas periodā pieredzētajām, ir nepieņemamas; aicina Komisiju stabilizēt esošos IT rīkus un nemainīt tos ar katru jaunu plānošanas periodu, kā arī sagaida, ka nākamās Erasmus+ paaudzes IT infrastruktūra pilnībā darbosies no pirmās dienas, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmēju moduli;

51.  aicina pirms papildu funkciju vai jaunu IT rīku ieviešanas veikt rūpīgus izmēģinājumus un apspriešanos ar valstu aģentūrām un galalietotājiem, kā arī nodrošināt atbilstību ES Tīmekļa pieejamības direktīvai;

52.  aicina Komisiju labot finansējuma un konkursa iespēju portāla rezultātu sadaļas "Šajā tēmā finansētie projekti" ierobežoto pārredzamību un izmantojamību, lai ieinteresētās personas varētu lejupielādēt datus un analizēt veiksmīgu un noraidītu projektu raksturlielumus attiecībā uz organizāciju, budžeta summām, projekta vadošo valsti vai projekta veidu;

53.  aicina Ungārijas valdību nekavējoties ievērot tiesiskumu un ES vērtības un īstenot nepieciešamās reformas, lai Ungārijas studenti, skolotāji un pētnieki varētu gūt labumu no programmas „Erasmus+”, un veicināt plašāku Eiropas izglītības un pētniecības sadarbības mērķu sasniegšanu;

54.  aicina Komisiju apsvērt iespēju iekasēt maksu par digitālajiem rīkiem un tiešsaistes aktivitātēm mācību atbalstam atsevišķi, jo īpaši, ja tie tiek izmantoti, lai sagatavotos kādai darbībai, — šāda iespēja ļautu izvairīties no pārmērīgi lieliem avansa maksājumiem;

55.  uzstāj, ka pieteikumu iesniegšanas procedūru un prasību vienkāršošanai un norādījumu uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz privātpersonām, arī turpmāk jābūt svarīgai prioritātei, jo tie kavē programmas īstenošanu; norāda, ka neatbilstības bieži vien visvairāk ietekmē jaunos, pirmreizējos dalībniekus;

56.  prasa izveidot dokumentu apjoma ziņā samērīgas reģistrācijas, pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procedūras un samazināt administratīvās un birokrātiskās prasības, jo īpaši attiecībā uz mazākām dotācijām;

57.  norāda, ka piedāvājumu veidlapām ir jāpievieno skaidri noteikumi un norādījumi saprotamā valodā; aicina valsts aģentūras turpināt uzlabot atgriezenisko saiti ar pretendentiem;

58.  aicina Komisiju nodrošināt EACEA projektu amatpersonām un valstu aģentūru darbiniekiem nepārtrauktu apmācību un skaidru saziņu par Erasmus+ iniciatīvu interpretāciju;

59.  atgādina, ka savlaicīga, pārredzama un uzticama saziņa par termiņiem un soļiem veido pamatu taisnīgai un vienlīdzīgai piekļuvei programmai;

60.  aicina valsts aģentūras jau projektu sākumā organizēt informatīvas nodarbības par ziņošanas prasībām; ierosina visaptveroši pārskatīt ziņošanas un uzskaites prasības, lai viena un tā pati informācija netiktu pieprasīta atkārtoti;

61.  aicina valstu aģentūras pilnvarot savas par iekļautību atbildīgās amatpersonas īstenot iekļaušanas un daudzveidības plānus;

62.  aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar ieinteresētajām personām saistībā ar programmā paredzētajiem Eiropas "iekļaušanas mērķiem" un darīt pieejamus datus par projektiem, kuros iesaistīti ierobežotām iespējām pakļauti dalībnieki;

63.  aicina panākt labāku līdzsvaru starp programmas kvantitatīvajiem (saņēmēju un atbalstīto projektu skaits) un kvalitatīvajiem mērķiem un uzsver, ka izglītības kvalitātes uzlabošanai arī turpmāk jābūt programmas "Erasmus+" uzmanības centrā;

64.  mudina Komisiju pastiprināt centienus saistībā ar programmas digitālo pārveidi, konkrētāk, lai izveidotu programmu "Erasmus bez dokumentiem" visās izglītības un apmācības nozarēs; aicina Komisiju pēc sākotnējās plānošanas izveidot "Eiropas studenta karti" un palīdzēt augstākās izglītības iestādēm līdz 2025. gadam ieviest digitālās mācību mobilitātes nominācijas un atzīmju lapu izrakstus;

65.  prasa palielināt sākotnējos maksājumus ierobežotām iespējām pakļautiem atbalsta saņēmējiem un nodrošināt saņēmējiem savlaicīgus maksājumus;

66.  prasa biežāk un regulārāk pārskatīt un koriģēt dotāciju un vienības izmaksu inflācijas indeksu, lai ņemtu vērā dzīves dārdzību, inflāciju un atbalsta saņēmēju vajadzības;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt risināt Erasmus+ mobilitātes studentu izmitināšanas problēmas;

68.  aicina Komisiju kopā ar aliansēm pirms to finansēšanas perioda beigām izvērtēt to gatavību autonomijai, lai noteiktu, vai tām ir nepieciešams kāda veida mērķtiecīgs atbalsts, lai panāktu autonomiju saprātīgā termiņā, kā arī lai stabilizētu un padziļinātu alianses, izmantojot ar projektiem saistītu turpmāku finansējumu;

69.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk apspriest ar citiem likumdevējiem Eiropas universitāšu alianšu kā pamatiniciatīvas ilgtspējīgu turpināšanu; uzsver, ka šādam uz nākotni orientētam redzējumam ir jāpadara šīs alianses par Eiropas augstākās izglītības virzītājspēku; atgādina, ka Eiropas universitāšu aliansēm būtu jākalpo par paraugu un ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jārada pamatnosacījumi, kas ir pilnībā saistīti ar Eiropas augstākās izglītības telpu un Eiropas izglītības telpu, kā arī jānosaka Eiropas universitāšu alianšu juridiskais statuss;

70.  aicina Komisiju izmantot programmas instrumentus, lai veicinātu izmitināšanu, kas atvērtu tādas nozares, kurās sievietes ir nepietiekami pārstāvētas, piemēram, IT, zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku, uzņēmējdarbību un PIA, un tādējādi veicinātu sieviešu integrāciju šajos darba tirgus segmentos; iesaka Komisijai veicināt dzimumu līdzsvaru programmā;

71.  uzsver, ka, uzlabojot kopradi, Erasmus+ var atbalstīt izglītību, lai reaģētu uz jaunām sabiedrības vajadzībām, izmantojot metodiku, kas veicina pielāgota zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību kopuma izstrādi, un īpaši pievērš uzmanību programmas ieguldījumam pārejā uz digitālo izglītību;

72.  aicina plašāk izmantot un ieviest skaidrākus noteikumus attiecībā uz virtuālo un jaukto apmācību un izveidot infrastruktūru digitalizētām un attālinātām mācību iespējām, ieviešot tās arī citās izglītības nozarēs, lai veicinātu vienmērīgāku un elastīgāku pāreju un sekmētu iekļautību;

73.  ierosina attīstīt sinerģiju starp Erasmus+ un citām daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmām, lai finansētu uzlabojumus izglītības rīku pieejamībā apgabalos un kopienās, kur ir vāja savienojamība vai piekļuve tehnoloģijām, līdzīgi tam, kas tiek izmēģināts sagatavošanas darbībā;

74.  aicina eTwinning un Eiropas skolu vārteju pilnībā un raiti integrēt programmā Erasmus+ un labāk popularizēt skolotāju un skolu darbinieku vidū;

75.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas dimensiju skolotāju profesionālajā attīstībā un veicināt viņu mobilitāti; prasa paredzēt noteikumus, lai aizstātu skolotājus vai kompensētu viņiem laiku, kas pavadīts Erasmus+ projektos;

76.  ierosina darbību "Žana Monē vārdā nosauktie pasākumi skolām" decentralizēt tā, lai to pārvaldītu valstu aģentūras, tādējādi vienkāršojot skolu piekļuvi;

77.  uzsver nepieciešamību piešķirt lielāku finansējumu iespējām, kas vērstas uz pamatskolām un skolēniem, ņemot vērā ļoti augsto pieprasījuma līmeni lielākajā daļā programmas valstu;

78.  aicina Komisiju atrisināt problēmas, ko rada iestāžu akreditācijā ietvertais kvantitatīvais ierobežojums, ņemot vērā programmas mērķi būt iekļaujošai, jo īpaši attiecībā uz skolām, ņemot vērā to lielo skaitu visā ES;

79.  aicina Komisiju izpētīt, kā var izveidot un veicināt sinerģiju starp Erasmus+, citām DFS programmām un ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads), lai vidusskolām būtu labāka piekļuve holokausta piemiņas vietu tīklam un lai to skolēniem skolas mācību laikā būtu iespēja apmeklēt vismaz vienu no šīm vietām Eiropā;

80.  prasa Komisijai izsludināt uzaicinājumu iesniegt projektus, lai vidusskolēni varētu apmeklēt kādu vietu, kas saistīta ar totalitāro režīmu pastrādātajām zvērībām Eiropā;

81.  aicina Komisiju izsludināt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus programmā "Erasmus+", lai atbalstītu skolas cīņā pret visa veida iebiedēšanu un diskrimināciju un uzlabotu skolu psihologu konsultācijas;

82.  aicina Komisiju veicināt programmas "Erasmus+" nozīmi, vairojot piederības izjūtu, pilsonisko līdzdalību, labāku izpratni par Eiropas Savienību un atbalstu Eiropas vērtībām, kā arī padarīt šo programmu par patiesu Eiropas demokrātijas veicinātāju;

83.  aicina Komisiju ieviest ES pilsoniskās izglītības komponentu ar mācību programmu un ārpusstundu aktivitātēm, kas būtu saistītas ar mācību mobilitāti un ko apliecinātu mikrokvalifikācija, un kas attīstītu aktīvu pilsoniskumu un nepieļautu diskrimināciju;

84.  atzinīgi vērtē darbības mācību komponentu un aicina Komisiju novērtēt tā rezultātus, lai stiprinātu izglītības dimensiju, izveidojot spēcīgāku sinerģiju starp mācību mobilitāti un DiscoverEU;

85.  aicina attīstīt DiscoverEU, lai veicinātu iekļaujošāku rīcību;

86.  ierosina apsvērt biļešu kvotas grupu braucieniem, jo pārāk stingri uzstāt, ka visiem dalībniekiem grupā jābūt tieši 18 gadus veciem, lai to kvalificētu kā DiscoverEU grupu, var būt neproduktīvi;

87.  aicina Komisiju izvērtēt iespējas īstenot integrētāku pieeju jaunatnes pasākumiem visās ES programmās, mācoties no Eiropas Jaunatnes gada 2022 pieredzes un apspriežoties ar jaunatnes jomā ieinteresētajām personām par dotāciju un instrumentu izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu jaunatnes jomā;

88.  aicina Komisiju stiprināt programmas atbilstību ES jaunatnes stratēģijai, 11 jaunatnes mērķiem un ES jaunatnes dialoga rezultātiem; aicina labāk definēt 2. pamatdarbības projektu mērķus un uzdevumus jaunatnes jomā tādā veidā, kas stiprina darbu ar jaunatni, jaunatnes darbinieku profesionālo izaugsmi un neformālo izglītību;

89.  aicina EACEA un valstu aģentūras izveidot saziņas stratēģiju, kas aptvertu jaunas jaunatnes organizācijas, jo īpaši tās, kuras vada ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši vai kuras strādā ar tiem, un sniegt tām papildu atbalstu projektu pieteikumu rakstīšanā un spēju veidošanā, izmantojot atbalsta, padziļinātas mācību un apmācības iespējas jauniešiem (SALTO);

90.  atgādina, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums mazajām partnerībām visās programmas nozarēs, lai atvieglotu mazu organizāciju un nepieredzējušu personu iesaistīšanos un piedāvātu viņiem reālas attīstības perspektīvas;

91.  uzstāj, ka programmai ir izšķiroša nozīme Eiropas izglītības telpas izveidē, un aicina panākt lielāku sinerģiju ar Eiropas Solidaritātes korpusa programmu; mudina Komisiju un dalībvalstis sākt izmantot atklāto koordinācijas metodi attiecībā uz Eiropas mobilitātes vai pilsoniskās iesaistes periodos iegūto kompetenču savstarpēju atzīšanu;

92.  ierosina, ka programmā jāpiedāvā lielāks atbalsts tādiem pasākumiem kā individuālie mācību konti un mikrokvalifikācija, kas uzlabo izglītības sistēmu caurlaidību;

93.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt PIA studentu mobilitāti, cita starpā, lai sasniegtu ierobežotām iespējām pakļautus jauniešus; aicina dalībvalstis attīstīt sinerģiju starp Erasmus+ un citām finansēšanas programmām, lai atvieglotu mācību mobilitāti PIA audzēkņu un mazkvalificētu darba ņēmēju vidū un uzlabotu teritoriālo un reģionālo sadarbību;

94.  mudina izstrādāt īpašu tiešsaistes rīku, kas pielāgots skolotāju, mācībspēku un izglītojamo vajadzībām sākotnējās un turpmākās PIA jomā, jo pašreizējie rīki ir izrādījušies nepietiekami;

95.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk apspriest ar citiem likumdevējiem savu redzējumu par profesionālās izcilības centru kā pamatiniciatīvas ilgtspējīgu turpināšanu;

96.  aicina īstenot visaptverošu pieeju izglītībai profesionālās izcilības centros un aicina dalībvalstis padarīt šos centrus par virzītājspēku vienotu Eiropas PIA kvalifikāciju, mācību programmu un diplomu izstrādē;

97.  aicina Komisiju izpētīt to PIA audzēkņu statusu, kuri piedalās mobilitātē; uzstāj, ka organizācijām, kas uzņem mācekļus, jāparaksta kvalitātes harta saskaņā ar Erasmus Augstākās izglītības hartu, un aicina labāk uzraudzīt darba apstākļus un nodrošināt pienācīgu atalgojumu personām, kas piedalās Erasmus+ māceklības projektos;

98.  ierosina programmā turpināt atbalstīt projektus, kas veicina visdažādākās prasmes, tostarp amatniecību, lai tās saglabātu;

99.  aicina Komisiju sadarbībā ar valstu aģentūrām un attiecīgajām ieinteresētajām personām pārskatīt pieaugušo izglītības stratēģiju, ņemot vērā mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 60 % pieaugušo piedalās pieaugušo izglītībā un apmācībā;

100.  aicina Komisiju palielināt pieaugušo mācību un izglītības darbībām pieejamā atbalsta pamanāmību; ierosina neiztērētos līdzekļus nevis nekavējoties novirzīt citām darbībām, bet izmantot sadarbībai pieaugušo izglītības jomā un atvieglot ierobežotām iespējām pakļauto pieaugušo izglītojamo iesaistīšanos mobilitātē, izmantojot izpratnes veidošanas kampaņas, viegli aizpildāmus pieteikumus un lielāku sinerģiju ar Eiropas Sociālo fondu Plus visās dalībvalstīs;

101.  aicina Komisiju uzlabot saziņu par sporta finansējumu programmā "Erasmus+" un tā popularizēšanu; aicina nodrošināt labāku sporta asociāciju pārstāvību apstiprinātajos projektos, jo atbalsta saņēmēji pārāk bieži ir ar sportu nesaistītas organizācijas, piemēram, nevalstiskās organizācijas un konsultāciju uzņēmumi;

102.  uzsver, ka programmas spēja sniegt atbalstu krīzes situācijās pamatoti ir ļoti ierobežota un Komisijai papildus būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, lai visaptveroši risinātu kopīgās problēmas, aizsargājot programmu no pārslodzes;

103.  aicina Komisiju un valstu aģentūras censties nodrošināt, lai iespējamie dalībnieki, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie un likumīgi uzturas ES, pieteikuma iesniegšanas procesā nesaskartos ar grūtībām, — šādi centieni padarītu programmu patiesi iekļaujošu;

104.  norāda, ka sadarbība ar neasociētām trešām valstīm var būt ļoti sarežģīta, un aicina Komisiju sistemātiski uzraudzīt, uzlabot un stiprināt programmas starptautisko dimensiju;

105.  aicina pievērst lielāku uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar programmas starptautisko dimensiju, piemēram, datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz trešām valstīm, ģeopolitisko jautājumu ietekmei un ar vīzām saistītiem jautājumiem;

106.  aicina Komisiju nodrošināt nepieciešamo programmas elastību nākamās paaudzes "Erasmus+" izstrādē, vienlaikus nodrošinot programmas vienotību un pienācīgu uzraudzību, ko veic arī Parlaments;

107.  uzstāj, ka valstu aģentūras, atbalsta saņēmēji un citas ieinteresētās personas, tostarp jaunieši, un Parlaments aktīvi jāiesaista nepārtrauktā, uz dialogu balstītā procesā, lai optimizētu pašreizējo un nākamo programmas "Erasmus+" paaudzi; ierosina Komisijai izpētīt, kā, neaizstājot cilvēku lēmumus, iespējams izmantot mākslīgā intelekta rīkus, lai palīdzētu novērtēt programmu un sniegtu skaidrāku ieskatu par vajadzībām un iespējamo attīstību;

108.  aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt vajadzību palielināt tiešās saiknes starp ES un tās pamatprogrammu "Erasmus+" atpazīstamību, lai uzlabotu pašreizējo un nākamo atbalsta saņēmēju informētību par šo saikni;

109.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pilnībā izmantota sinerģija starp "Erasmus+" un citām programmām, piemēram, "Apvārsnis Eiropa" vai "Eiropas Sociālais fonds Plus", un ka programma ir labāk sasaistīta ar citām ES politikas jomām, piemēram, rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam un ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam;

110.  prasa, lai Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta un Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta jaunizveidotā starpprogrammu grupa savlaicīgi sniegtu jaunāko informāciju par tās rezultātiem saistībā ar programmu "Apvārsnis Eiropa" un "Erasmus+" sinerģiju;

111.  uzsver nepieciešamību paātrināt sinerģiju starp Eiropas izglītības telpu, Digitālās izglītības rīcības plānu un Eiropas Prasmju programmu digitālās izglītības politikas veidošanā;

112.  prasa Komisijai, EACEA un valstu aģentūrām analizēt un sistemātiski īstenot konkrētus pasākumus, kas likvidētu programmas struktūrā pastāvošo nošķirtību, lai palielinātu sinerģiju starp dažādām izglītības jomām un dalībniekiem, tādējādi uzlabojot programmas caurlaidību un līdzsvarotību, vienlaikus saglabājot atšķirības, kas ir nepieciešamas efektīvai politiskai kontrolei;

113.  aicina labāk sasaistīt centralizētas un decentralizētas darbības un veicināt elastīgu finansēšanas instrumentu, piemēram, mikrodotāciju, izmantošanu; ierosina, ka, ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar mikrodotācijām pandēmijas laikā, tās būtu mērķtiecīgi jāsaglabā;

114.  aicina Komisiju, ieviešot jaunus administratīvos pasākumus, piemēram, papildinājumus un vienreizējus maksājumus, veikt pienācīgus izmēģinājumus un testēšanu, lai izvairītos no papildu administratīvo šķēršļu radīšanas atbalsta saņēmējiem;

115.  aicina piešķirt darbības dotācijas, lai atbalstītu tādu stratēģisku nozaru attīstību, kuras bieži paļaujas uz brīvprātīgajiem, un veidot strukturētu un regulāru sadarbību starp ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējus pārstāvošām organizācijām;

116.  aicina uzlabot darbības dotāciju izvērtējumu kvalitāti;

117.  mudina nodrošināt spēcīgākus stimulus un labākus norādījumus, lai izcilības zīmoga apzīmējumam būtu jūtama pozitīva ietekme uz programmu "Erasmus+";

118.  aicina Komisiju konsekventi pārbaudīt visas norādes, ka akreditēts atbalsta saņēmējs neievēro Eiropas vērtības, lai nodrošinātu uzticību izveidotajam akreditācijas mehānismam, un attiecīgi rīkoties, nodrošinot izraidīšanu, ja apgalvojumi ir pamatoti un tos nevar nekavējoties un neatgriezeniski novērst; norāda uz stingrākas uzraudzības nepieciešamību nākamajā plānošanas periodā;

119.  aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību krāpšanai, piemēram, pastkastīšu uzņēmumiem vai iekļautības papildinājumiem, kas praksē nesasniedz ierobežotām iespējām pakļautas grupas, un padarīt pārredzamākus pasākumus, kas veikti, lai novērstu šādu ļaunprātīgu izmantošanu;

120.  aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmas plānošanas periodā pakāpeniskāk un paredzamāk palielināt budžetu un uzstāj, ka, sākot no paša sākuma 2028. gadā, finansējuma līmenis nedrīkst būt mazāks nekā pašreizējās programmas pēdējā gadā (2027.), lai nodrošinātu programmas darbību un pasākumu vienmērīgu nepārtrauktību un stabilitāti;

121.  pauž apņēmību nodrošināt būtisku "Erasmus+" budžeta palielinājumu 2028.–2034. gada plānošanas periodā un apņemas trīskāršot pašreizējo finansējumu, ņemot vērā programmas prasības;

o
o   o

122.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Erasmus+ valstu aģentūrām.

(1) OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp. (2) OV C 385, 22.9.2021., 2. lpp. (3) OV C 205, 20.5.2022., 17. lpp. (4) OV C 224, 8.6.2022., 2. lpp. (5) OV C 479, 16.12.2022., 65. lpp. (6) OV C 32, 27.1.2023., 58. lpp. (7) Pētījums "ES finansējuma programmas 2021.–2027. gadam kultūras, mediju, izglītības, jaunatnes un sporta jomā: pirmās atziņas, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas — Erasmus+", Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments B — Strukturālā un kohēzijas politika, 2023. gada 11. septembris. (8) Pētījums "Četru 2021.–2027. gada ES programmu sākotnējā īstenošana: "Erasmus+", "Radošā Eiropa", Eiropas Solidaritātes korpuss un programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" (3. atzars)", Eiropas Parlaments, Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, 2023. gada 20. jūlijs. (9) Ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku definīciju skatīt Regulas (ES) 2021/817 2. panta 25. punktā.