Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 4., 6., 7. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11., 12., 41. un 47. pantu,

–  ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā Eiropas Savienībā (ES), jo īpaši Maltā un Slovākijā(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par pētniecisko žurnālistu aizsardzību Eiropā: slovāku žurnālista Ján Kuciak un Martina Kušnírová lieta(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 5. jūlija paziņojumu “2023. gada ziņojums par tiesiskumu: tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2023)0800),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēdējo gadu laikā Slovākija ir pastiprinājusi centienus apkarot augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību, un vairākām bijušajām augstām amatpersonām ir izvirzītas apsūdzības kukuļņemšanas noziegumos un pieņemti galīgie tiesas spriedumi; tā kā Slovākijas Īpašā prokurora birojs, kas savu darbību uzsāka 2004. gada 1. septembrī, un Slovākijas policija devuši nozīmīgu ieguldījumu, risinot ar korupciju un smagiem noziegumiem saistītas lietas, tostarp tādas, kas skar ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu;

B.  tā kā izmeklēto lietu nelielais skaits un efektīva mehānisma trūkums cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību Slovākijā bija galvenie iemesli, kāpēc šajā valstī tika izveidots Īpašā prokurora birojs; tā kā līdzīga specializēta iestāde pastāv vairākās citās dalībvalstīs, tostarp nesen izveidots Eiropas prokurora amats ES līmenī, un šo lēmumu Slovākija apstiprināja Padomē;

C.  tā kā jaunā valdība nolēmusi likvidēt Īpašā prokurora biroju, kā arī samazināt kriminālsodus par smagiem noziegumiem, tostarp korupciju un noziegumiem pret vidi, jau savu pilnvaru termiņa sākumā veicot grozījumus kriminālkodeksā un darot to paātrinātā likumdošanas procedūrā;

D.  tā kā paātrinātā procedūra nedeva iespēju sarīkot jēgpilnu sabiedrisko diskusiju un īstenot pienācīgu demokrātisko procesu; tā kā vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju atkārtoti izgājuši ielās, lai protestētu pret pretrunīgi vērtēto priekšlikumu; tā kā vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju parakstījuši divas petīcijas pret valdības priekšlikumiem un paātrinātu likumdošanas procesu; tā kā Slovākijas prezidente paudusi nopietnas bažas par priekšlikumu un paātrināto likumdošanas procedūru un norādījusi, ka viņa likumam uzliks veto; tā kā 2023. gada ziņojumā par tiesiskumu Komisija ieteica Slovākijai nodrošināt efektīvu sabiedrisko apspriešanu un ieinteresēto personu iesaistīšanu likumdošanas procesā;

E.  tā kā visa paātrinātā procesa laikā Slovākijas valdība ir atteikusies ņemt vērā ekspertu analīzi, pilsoniskās sabiedrības un Eiropas Komisijas viedokļus, tostarp paustās nopietnās bažas par to, kā ierosinātās izmaiņas varētu apdraudēt cīņu pret korupciju;

F.  tā kā vienlaikus iekšlietu ministrs ir uzsācis būtiskas personāla izmaiņas un paziņojis par nozīmīgām strukturālām un organizatoriskām izmaiņām Slovākijas policijā un citās neatkarīgās demokrātiskās iestādēs, tostarp attiecībā uz izmeklētājiem, kas strādā pie smagu noziegumu un augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanas Slovākijas Valsts krimināllietu aģentūrā, un tas rada šaubas par šādu izmaiņu motivāciju; tā kā Slovākijas valdība ir nomainījusi Slovākijas Republikas Tieslietu padomes locekļus pirms viņu pilnvaru termiņa beigām un bez pienācīga pamatojuma;

G.  tā kā Slovākijas valdība valsts parlamentā ierosinājusi tiesību aktus, ar kuriem tiktu atcelta trauksmes cēlēju aizsardzība attiecībā uz policijas darbiniekiem, apdraudēta vārda brīvība un ierobežotas visu Slovākijas iedzīvotāju tiesības, un tas tiktu darīts, pamatojoties uz patvaļīgiem, subjektīviem viedokļiem, kas ir pretrunā Eiropas Savienības Direktīvai par trauksmes cēlēju aizsardzību(3);

H.  tā kā Eiropas Prokuratūra (EPPO) 2023. gada 18. decembrī paziņoja, ka daži Slovākijas valdības ierosinātie tiesību aktu grozījumi attiecībā uz galvenajiem tiesiskajiem un prokuratūras regulējumiem varētu apdraudēt Eiropas Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā arī tās pretkorupcijas sistēmu un vairs nenodrošinās, ka par nodarījumiem pret ES budžetu Slovākijā tiek piemērotas iedarbīgas, samērīgas un atturošas kriminālsankcijas; tā kā Īpašā prokurora biroja likvidēšana varētu apdraudēt sadarbību un koordināciju ar EPPO, ES Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai;

I.  tā kā Slovākijas premjerministrs bieži izmanto šķeltnieciskus izteikumus, kas polarizē Slovākijas sabiedrību; tā kā cieņpilna viedokļu apmaiņa starp politiskajiem līderiem un visiem iedzīvotājiem, tostarp studentiem, ir būtiska demokrātijas sekmīgai darbībai;

J.  tā kā jau iepriekš Slovākijā politiķu publiskie uzbrukumi žurnālistiem, pilsoniskajai sabiedrībai un neaizsargātām grupām ir radījuši labvēlīgu vidi naida runai, un tā rezultātā tika pastrādāti smagi vardarbīgi noziegumi, tostarp Ján Kuciak un Martina Kušnírová slepkavības; tā kā Ján Kuciak specializējās sabiedrības informēšanā par liela apmēra izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanos ar nodokļiem, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un veica izmeklēšanu par vairākiem uzņēmējiem, kas saistīti ar augsta līmeņa politiķiem; tā kā Ján Kuciak un Martina Kušnírová slepkavība ir viena no sarežģītākajām lietām, ko izmeklē un uzrauga Īpašā prokurora birojs; tā kā pastāv risks, ka lietu varētu nodot jaunam prokuroram, ja Īpašā prokurora birojs tiktu likvidēts,

1.  pauž dziļas bažas par Slovākijas valdības nepamatoti paātrināto likumdošanas procesu, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem kriminālkodeksā un Īpašā prokurora biroja likvidēšanu, kas apdraud tiesas procesu integritāti un grauj Eiropas Savienības cīņu pret krāpšanu, kā arī apdraud ES finanšu interešu un dabas aizsardzību Slovākijā; aicina Slovākijas valdību pārskatīt šos grozījumus, ņemot vērā to iespējamās sekas uz tiesiskumu, ES finanšu interesēm un ES pretkorupcijas sistēmu; aicina Slovākijas valdību ievērot Eiropas Savienības Direktīvas par trauksmes cēlēju aizsardzību saistošos principus un pārskatīt ierosinātās izmaiņas attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību Slovākijā; pauž īpašas bažas par to, ka trauksmes cēlējiem tiek atņemta aizsardzība ar atpakaļejošu spēku, kā rezultātā trūkst juridiskās noteiktības; atzīmē, ka Slovākijas trauksmes cēlēju aizsardzības birojs par šiem jautājumiem ir informējis Komisiju;

2.  atgādina, ka jebkurai krimināltiesību reformai ir jāietver pietiekami un atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu jaunu un jau uzsākto krimināllietu turpināšanu un efektivitāti, jo īpaši saistībā ar augsta līmeņa korupciju, kā arī lai garantētu tiesu varas neatkarību un prokuratūras autonomiju saskaņā ar Komisijas ieteikumiem secīgajos ziņojumos par tiesiskumu; pauž bažas par to, ka īpašā prokurora lietu nodošana var izraisīt ievērojamu kavēšanos un dažas lietas var vispār netikt izskatītas sakarā ar noilgumu; mudina valdību reaģēt uz sen pausto aicinājumu reformēt Slovākijas Kriminālprocesa likuma 363. punktu un ieviest iespēju apstrīdēt ģenerālprokurora lēmumu neveikt kriminālvajāšanu, kā arī paredzēt citus pasākumus vai garantijas ar mērķi novērst šīs normas ļaunprātīgas izmantošanas iespēju;

3.  uzsver, ka ir nepieciešams rūpīgs publisks process, kurā tiktu ņemti vērā ekspertu un attiecīgo iestāžu, piemēram, Venēcijas komisijas, viedokļi, un kurā tiktu iekļauta pienācīga vietējā un Eiropas līmeņa apspriešanās ar ieinteresētajām personām un sabiedrību par jebkādām izmaiņām spēkā esošajā kriminālkodeksā un struktūrās, kuru uzdevums ir izmeklēt smagus noziegumus, tostarp korupcijas gadījumus Slovākijā, un saukt pie atbildības par tiem;

4.  aicina korupcijas lietām piešķirt atbilstošākus cilvēkresursus un finanšu resursus, kā arī nodrošināt labāku koordināciju starp korupcijas izmeklētājiem un prokuroriem saskaņā ar EPPO ieteikumu, lai tādējādi efektīvāk izmeklētu ar korupciju saistītus noziegumus;

5.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt šīs norises un informēt par tām, veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tiesiskumu un tiesu neatkarību, jo īpaši attiecībā uz augsta līmeņa korupcijas gadījumiem, un aizsargātu ES finanšu intereses;

6.  atzīst un atbalsta iedzīvotāju un NVO svarīgo lomu un iesaistīšanos demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībā un veicināšanā; aicina likumdošanas procesā iesaistīt ieinteresētās personas, jo īpaši saistībā ar paātrināto procedūru izmantošanu;

7.  pieminot Ján Kuciak slepkavības sesto gadadienu, godina viņa piemiņu un viņa kā pētnieciskā žurnālista nozīmīgo veikumu; aicina Slovākijas iestādes nodrošināt taisnīguma īstenošanu;

8.  mudina visus politiskos līderus konstruktīvi un ar cieņu sadarboties ar iedzīvotājiem, ievērojot demokrātisku debašu principus, cieņu pret valsts iestādēm, tiesiskumu un akadēmisko brīvību; tādēļ aicina valdības amatpersonas atturēties no verbāliem uzbrukumiem privātpersonām, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver valsts un valdības amatpersonu pienākumu kalpot visiem iedzīvotājiem, jo īpaši valstī, kurā ir notikuši naida noziegumi un žurnālista slepkavība;

9.  nosoda premjerministra nepiedienīgos un necienīgos izteikumus, tostarp izteikumus par studentu, kurš piedalījās iniciatīvā ar mērķi veicināt akadēmisko apmaiņu par tiesiskuma stāvokli Slovākijā; aicina valdības amatpersonas atturēties apšaubīt tiesu lēmumu leģitimitāti; pauž nopietnas bažas par paziņotajiem plāniem pieņemt tiesību aktus, kas grautu pilsonisko telpu, tostarp ierobežojot NVO darbību un stigmatizējot organizācijas, kuras saņem ārvalstu finansējumu;

10.  brīdina, ka nepieļaujama ir jebkāda politiska iejaukšanās attiecībā uz redakcionālo neatkarību un žurnālistikas integritāti; ar bažām norāda uz plānoto Slovākijas radio un televīzijas pārstrukturēšanu, kas ir valsts galvenā sabiedriskā raidorganizācija; uzsver, cik svarīgi ir saglabāt brīvus un neatkarīgus medijus kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeni;

11.  pauž nožēlu par premjerministra un vairāku valdības amatpersonu lēmumu pārtraukt saziņu ar galvenajiem medijiem, atzīstot to par būtisku šķērsli sabiedrības tiesībām saņemt būtisku valdības informāciju; uzsver, ka šādas darbības ierobežo gan mediju brīvību, gan pārredzamību, kā arī veicina manipulatīvas dezinformācijas izplatīšanos publiskajā telpā;

12.  aicina Slovākijas valdību ievērot lojālas sadarbības principu ar ES iestādēm;

13.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai un Eiropas Prokuratūrai.

(1) OV C 108, 26.3.2021., 107. lpp. (2) OV C 390, 18.11.2019., 111. lpp. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).