Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 56. pantu un 179. panta 1. punktu un 225. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. un 13. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 20. oktobrī Bonnā notikušajā ministru konferencē par Eiropas Pētniecības telpu pieņemto Bonnas deklarāciju par zinātniskās pētniecības brīvību (“Bonnas deklarācija”),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “EPT — pētniecības un inovācijas jaunā ēra”,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumu par globālo pieeju pētniecībai un inovācijai “Eiropas starptautiskās sadarbības stratēģija mainīgā pasaulē”,

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības telpas politikas programmā ietverto 6. darbību,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu,

–  ņemot vērā 72. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013(1),

–  ņemot vērā 2023. gada novērtējumu par Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz zinātniskās pētniecības brīvības veicināšanu, kuru Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai 2023. gada 18. septembrī iesniedza Eiropas Pievienotās vērtības nodaļa,

–  ņemot vērā par augstāko izglītību atbildīgo Eiropas ministru 2020. gada 19. novembra Romas paziņojumu saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpu, jo īpaši I pielikumu par akadēmisko brīvību,

–  ņemot vērā SFIC atzinumu par Bonnas deklarācijas īstenošanu starptautiskajā sadarbībā pētniecības un inovācijas jomā (ERAC-SFIC 1356/21) (2021),

–  ņemot vērā UNESCO 2017. gada Ieteikumu par zinātni un zinātniskajiem pētniekiem,

–  ņemot vērā Ieteikumu par augstākās izglītības iestāžu mācībspēku statusu, kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālā konference pieņēma savā 29. sesijā, kas notika no 1997. gada 21. oktobra līdz 12. novembrim,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

–  ņemot vērā ieteikumus, ko sniedzis Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai ZT jomā,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0393/2023),

A.  tā kā zinātniskās pētniecības brīvība, kas ir būtisks demokrātijas elements un viena no akadēmiskās brīvības daļām, Savienībā ir pakļauta spiedienam un pakāpeniski samazinās(2), par ko liecina tas, ka 2008. gadā akadēmiskās brīvības indeksa rādītāji visām dalībvalstīm pārsniedza 0,85, savukārt 2022. gadā šis vērtējums dažām dalībvalstīm bija ievērojami zemāks, sasniedzot pat 0,34;

B.  tā kā zinātniskās pētniecības brīvības ierobežojumi negatīvi ietekmē Savienības ekonomiku, kavējot inovāciju, palēninot zinātnisko progresu un mazinot Eiropas konkurētspēju pasaulē;

C.  tā kā zinātniskās pētniecības brīvības samazināšanās pastiprina vadošo pētnieku emigrāciju un akadēmisko aprindu pašcenzūru un mazina kritisku analīzi par sociāliem un politiskiem jautājumiem, starpdisciplināro sadarbību, publisko diskursu un debates;

D.  tā kā nedrošība par darbvietu ietekmē spēju pilnībā izmantot zinātniskās pētniecības brīvību; tā kā tūkstošiem pētnieku strādā ar ierobežota ilguma projektu finansējumu, saņemot individuālas vai projektu pētniecības dotācijas, slēdzot terminētus darba līgumus vai veicot konkrētus uzdevumus kā pašnodarbinātās personas, līdz ar to viņiem ir vāja nodarbinātības aizsardzība un darbvietas drošība;

E.  tā kā Bonnas deklarācijā ir iekļauta zinātniskās pētniecības brīvības definīcija, kā arī atzīta gan valdību, gan pētniecības organizāciju atbildība par zinātniskās pētniecības brīvības veicināšanu;

F.  tā kā zinātniskās pētniecības brīvības aizsardzība nodrošina to, ka zinātniskā pētniecība notiek sabiedrības interesēs un veicina attīstību un labākus cilvēku dzīves apstākļus;

G.  tā kā Bonnas deklarācijai trūkst īstenošanas instrumentu Eiropas līmenī;

H.  tā kā attiecībā uz akadēmisko brīvību, tostarp zinātniskās pētniecības brīvību, pastāv vērā ņemama Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, kas nosaka virkni juridisku standartu un principu akadēmiskās brīvības aizsardzībai un veicināšanai;

I.  tā kā Tiesas 2020. gada 6. oktobra spriedumā lietā C-66/18(3) Tiesa konstatēja, ka Ungārijas likums par valsts augstāko izglītību liedz attiecīgajām organizācijām veidot tādu organizatorisko struktūru, kas tām nepieciešama akadēmisko pētījumu veikšanai, un tas liecina par akadēmiskās brīvības samazināšanos Ungārijā;

J.  tā kā konkrēti Savienības tiesību akti ierobežo zinātniskās pētniecības brīvību, attiecinot uz akadēmisko nozari režīmus, kas galvenokārt paredzēti iekšējā tirgus regulēšanai;

K.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, pirms Parlaments viņu bija apstiprinājis šajā amatā, nākamās Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs (2019–2024) solīja atbalstīt Parlamenta iniciatīvas tiesības un pauda apņemšanos nākt klajā ar tiesību aktiem, reaģējot uz Parlamenta pieņemtām rezolūcijām, kurās prasīts, lai Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumus,

1.   atkārtoti apliecina Savienības apņemšanos ievērot pamattiesības, tostarp tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, akadēmisko brīvību, kā arī zinātniskās pētniecības brīvību visās zinātnes disciplīnās un mākslas brīvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

2.  atzīst zinātniskās pētniecības brīvības fundamentālo nozīmi mūsu zināšanu par dabas un sociālajām parādībām veicināšanā, kas tādējādi sekmē inovāciju un sabiedrības progresu un palielina iedzīvotāju vispārējo labklājību gan Savienībā, gan ārpus tās, un atgādina, ka zinātniskās pētniecības brīvība ir vispārējas tiesības un sabiedrisks labums, kas jāpiemēro visās zinātnes disciplīnās; uzsver, ka pētniecības, izstrādes un inovācijas globālajā konkurencē zinātniskās pētniecības brīvība ir priekšnoteikums, lai piesaistītu talantus ar jaunām, konkurētspējīgām idejām; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka Eiropas līmenī nenotiek konkrēta Bonnas deklarācijas īstenošana;

3.  atzīst, ka, kamēr vien nozarē pastāv nedrošība par darbvietām, tā atstāj dziļu ietekmi uz zinātniskās pētniecības brīvību; aizstāv zinātnisko pētnieku darba tiesības, karjeras izaugsmi, stabilus darba līgumus un piekļuvi vispusīgām sociālā nodrošinājuma sistēmām; uzskata, ka zinātniskie pētnieki būtu jānodrošina ar kvalitatīvām darbvietām un pienācīgiem darba apstākļiem, pienācīgām algām un veselīgām darbavietām, tostarp labu darba un privātās dzīves līdzsvaru;

4.  uzsver, ka vienlīdzīgām iespējām, jo īpaši dzimumu līdztiesības kontekstā veicinātajai iespēju vienlīdzībai, ir būtiska nozīme zinātniskās pētniecības brīvības sekmēšanā, kā arī centienos nodrošināt, ka risinājumos dažādām problēmām, kas saistītas ar ilgtspējīgas un taisnīgas attīstības veicināšanu, tiek iekļautas dažādas perspektīvas;

5.  uzsver, ka pētniekiem karjeras sākumposmā ir īpaši nestabila situācija un ka, lai palielinātu jauno pētnieku skaitu, būtu jāizveido skaidrākas un strukturētākas karjeras iespējas; uzsver, ka arī tas būtu jāgarantē, veicinot pārredzamas un objektīvas darbā pieņemšanas procedūras un paredzot pienācīgu sociālo nodrošinājumu visiem pētniekiem, tostarp doktorantiem, kuri iesaistīti apmaksātā pētniecībā;

6.  norāda, ka zinātniskās pētniecības organizāciju zinātnisko pētījumu prioritāšu noteikšana ir šo iestāžu vadības struktūru ziņā; atzīst, ka demokrātijas noplicināšanas gadījumi zinātniskās pētniecības organizācijās apdraud zinātniskās pētniecības brīvību; tādēļ uzsver, cik svarīga nozīme ir akadēmiskajai pašpārvaldei, kurā būtu jāiekļauj zinātnisko pētnieku tiesības paust viedokli par savas zinātniskās iestādes pārvaldību, tostarp par darba apstākļiem iestādē; uzsver, ka zinātniskajiem pētniekiem pienākas visas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. pantā noteiktās tiesības;

7.  uzskata, ka zinātniskās pētniecības organizācijas būtu jārosina — vienlaikus pilnībā respektējot to institucionālo autonomiju — iesaistīties starptautiskā sadarbībā, lai stiprinātu divpusējās un daudzpusējās attiecības nolūkā turpināt attīstīt spēcīgu zinātnes diplomātijas komponentu, kas pievēršas zinātniskās pētniecības brīvībai un iespējamām sekām pārkāpumu gadījumā.

8.  uzstāj, ka Savienībai vajadzētu būt drošam patvērumam visiem riskam pakļautajiem pētniekiem un ka tai būtu jāizveido Eiropas stipendiju shēma riskam pakļautajiem pētniekiem, sniedzot finansiālu atbalstu riskam pakļauto pētnieku ārkārtas uzņemšanai Eiropas pētniecības organizācijās; uzskata, ka šai shēmai vajadzētu būt arī solidaritātes mehānismam, kas atbalstītu Eiropas pētniekus, kuri saskaras ar zinātniskās pētniecības brīvības pārkāpumiem;

9.  atzīst, ka saskaņā ar Bonnas deklarāciju zinātniskās pētniecības brīvība nozīmē atvērtību, apmaiņu, izcilību, starptautisko sadarbību, daudzveidību, vienlīdzību, integritāti, zinātkāri, atbildību un refleksivitāti, un ka tādējādi tā ir jebkuras demokrātijas pīlārs;

10.  ņem vērā zinātniskās pētniecības brīvības definīciju, kas sniegta II pielikuma 2. punktā Komisijas 2023. gada 13. jūlija priekšlikumā Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības talantu piesaistīšanai un noturēšanai Eiropā(4);

11.  uzskata, ka zinātniskās pētniecības brīvībai ir jāietver atbildība par visaugstāko ētikas standartu un integritātes ievērošanu zinātniskajā pētniecībā un jāveicina atvērtā zinātne; uzsver, ka zinātniskās pētniecības integritātei ir vajadzīgs, lai finansējums būtu pārredzams, un ka zinātniskās pētniecības brīvība uzliek sabiedrībai pienākumu nodrošināt šo pārredzamību; tādēļ stingri atbalsta vispārpieņemto praksi, kas paredz pārredzamu komunikāciju par pētniecības darbību finansējuma avotiem, un aicina zinātnes nozari saglabāt šo praksi;

12.  uzsver, cik svarīgs ir pienācīgi izstrādāts un labi īstenots veicinošs satvars, lai efektīvi aizsargātu un veicinātu zinātniskās pētniecības brīvību visā Savienībā, maksimāli ņemot vērā pieejamo publisko atbalstu, lai veicinātu zināšanu kā sabiedriska labuma radīšanu, apmaiņu un izplatīšanu un lai izvairītos no jebkāda riska, ka zinātnisko pētniecību varētu ietekmēt iejaucoties vai apdraudēt tās neatkarību;

13.  uzstāj, ka atvērtās zināšanas ir svarīgas, lai nodrošinātu zinātniskās pētniecības brīvību; prasa efektīvi un pārredzami radīt zināšanas, neveidojot mākslīgus šķēršļus, kas kavētu piekļuvi informācijai un tās izplatīšanu; uzskata, ka Savienības tiesību aktos ir jāaizsargā un aktīvi jāveicina zinātnisko pētījumu rezultātu apmaiņa nekomerciālos nolūkos; uzsver, ka ar publiskiem līdzekļiem finansēti zinātniskie rezultāti ir jāpublicē brīvpieejas akadēmiskajos žurnālos un tiem jābūt viegli pieejamiem ikvienam;

14.  pauž bažas par šā politiskajai brīvībai un sociālajai līdzdalībai tik svarīgā pamattiesību aspekta neseno regresu Savienībā, jo tādējādi ir apdraudēta funkcionējošas un konkurētspējīgas Eiropas pētniecības telpas (EPT) izveide;

15.  norāda, ka Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumā “EPT — pētniecības un inovācijas jaunā ēra” ir apstiprināts — lai pabeigtu EPT izveidi, ir pilnībā jārespektē zinātniskās pētniecības brīvība, kas līdzās citiem šeit neminētiem aspektiem nozīmē neiejaukšanos pētniecības darba programmās, institucionālo autonomiju un pienācīgu finansējumu, kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanai nepieciešamos līdzekļus;

16.  pauž dziļas bažas par to, ka Komisija, neraugoties uz minētajā paziņojumā pārliecinoši pausto apņēmību, neizmanto savas juridiskās pilnvaras, lai Savienībā aizsargātu šo brīvību; atkārtoti apliecina Savienības apņemšanos ievērot pamattiesības, tostarp tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, akadēmisko brīvību, kā arī zinātniskās pētniecības un mākslas brīvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; pauž dziļas bažas par to, ka pētniecības brīvība tiek pakļauta morālu un politisku apsvērumu spiedienam;

17.  mudina Komisiju darīt visu, kas tās spēkos, lai Savienībā aizsargātu un veicinātu zinātniskās pētniecības brīvību un nodrošinātu pētniecības ētikas un integritātes neaizskaramību, tostarp izmantojot savas juridiskās pilnvaras, lai novērstu šā pamattiesību aspekta turpmāku regresu; aicina Komisiju aktīvi veicināt un finansēt zinātnisko plurālismu, atbalstot projektus visā zinātniskās pētniecības spektrā;

18.  aicina dalībvalstis pilnībā respektēt un ievērot zinātniskās pētniecības brīvību un nodrošināt, lai jebkādi pasākumi, kas tiek īstenoti sabiedrības interesēs, piemēram, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, aizsargātu citu cilvēku reputāciju vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti, nepamatoti neierobežotu zinātniskās pētniecības brīvību;

19.  uzsver — lai pabeigtu izveidot Eiropas pētniecības telpu, visā Savienībā ir pienācīgi jārespektē un aktīvi jāveicina zinātniskās pētniecības brīvība, un uzskata, ka mēģinājumi apdraudēt šo brīvību vai nespēja to aktīvi veicināt negatīvi ietekmē konkurētspējīgas un inovatīvas EPT attīstību; aicina dalībvalstis un Komisiju dot zinātniskās pētniecības aprindām vēl vairāk iespēju piekļūt jebkurai informācijai, kas ir būtiska zinātniskās pētniecības īstenošanai, to izmantot un izplatīt, tostarp izmantojot atvērtā pirmkoda digitālos rīkus;

20.  pauž bažas par to, ka Komisija neizmanto savas Līgumos paredzētās likumīgās pilnvaras, lai aizsargātu zinātniskās pētniecības brīvību kā vienas no Savienības pilsoņu pamattiesībām, tādējādi pieļaujot nopietnu pārkāpumu attiecībā uz savu pienākumu nodrošināt Savienībā tiesiskumu, un aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai labotu šo situāciju;

21.  aicina Eiropadomi atbalstīt zinātniskās pētniecības brīvības aizsardzību un veicināšanu un nodrošināt, ka šis pamattiesību aspekts tiek pienācīgi ievērots visās dalībvalstīs;

22.  aicina atzīt, ka ir jāmobilizē papildu publiskie līdzekļi, lai finansētu neatkarīgu zinātnisko pētniecību, nepieļaujot nepamatotu iejaukšanos, kas varētu veicināt savtīgu mērķu sasniegšanu vai ietekmēt pētniecības metodes vai rezultātus;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sabiedrības izpratni par zinātniskās pētniecības brīvības nozīmi, izmantojot izglītību, sabiedrības informēšanu un zinātniskās žurnālistikas atbalstīšanu;

24.  prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. panta 5. punktu un 179. panta 1. punktu, iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par zinātniskās pētniecības brīvību, ņemot vērā šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītos ieteikumus, lai šo brīvību garantētu, aizsargātu un veicinātu pētniecības organizāciju līmenī un visos pētnieku karjeras posmos;

25.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai, Padomei un valstu parlamentiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.). (2) STOA pētījums “Situācija akadēmiskās brīvības jomā ES dalībvalstīs: pārskats par faktiskajām tendencēm un norisēm”. (3) Tiesas 2020. gada 6. oktobra spriedums lietā C-66/18 Komisija/Ungārija, ECLI:EU:C:2020:792. (4) COM(2023)0436.

IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Zinātniskās pētniecības brīvības definēšana

1.  Zinātniskās pētniecības brīvība Eiropā ir daļa no akadēmiskās brīvības un zinātniskās integritātes, taču tā ir arī vērtība pati par sevi, kā to apliecina specifiskā atsauce Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantā.

2.  Zinātniskās pētniecības brīvība nodrošina tiesības individuāliem zinātniskajiem pētniekiem, tiesības un pienākumus zinātniskās pētniecības organizācijām, kā arī paredz valsts iestāžu pienākumus.

3.  Tā kā zinātniskās pētniecības brīvības īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām formalitātēm, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti tiesību aktos un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, aizsargātu citu cilvēku reputāciju vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti.

Ierobežojumus zinātniskās pētniecības brīvībai var radīt arī īpaši pētniecības apstākļi vai ar darbību saistīti ierobežojumi. Zinātniskās pētniecības brīvība ir rūpīgi jālīdzsvaro ar citām likumīgām interesēm, piemēram, likumīgu konkurences priekšrocību iegūšanu un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Tomēr šādi ierobežojumi nedrīkst būt pretrunā ar atzītiem ētiskiem principiem un praksi, kas pētniekiem jāievēro.

4.  Priekšlikuma pamatā vajadzētu būt zinātniskās pētniecības brīvības definīcijai, kas sniegta Bonnas deklarācijā un II pielikuma 2. punktā priekšlikumā Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības talantu piesaistīšanai un noturēšanai Eiropā.

Zinātnisko pētnieku brīvība

5.  Zinātniskie pētnieki būtu jādefinē plaši, pamatojoties uz priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības talantu piesaistīšanai un noturēšanai Eiropā.

6.  Zinātniskās pētniecības brīvība ietver individuāla pētnieka tiesības brīvi definēt pētāmos jautājumus, izvēlēties un attīstīt teorijas, vākt empīrisko materiālu un izmantot pamatotas zinātniskās pētniecības metodes, saglabāt zinātnisko integritāti, apšaubīt konvencionālās zināšanas, brīvi publicēt informāciju un sazināties, kā arī nākt klajā ar jaunām idejām un teorijām un brīvi tās izplatīt.

7.  Individuāla pētnieka tiesības ietver vismaz:

a)  tiesības iesaistīties reprezentatīvās profesionālajās vai akadēmiskajās organizācijās;

b)  tiesības brīvi piekļūt publiskai informācijai un tiesības piekļūt privātai informācijai, kas vajadzīga zinātniskiem nolūkiem, taču tās jālīdzsvaro ar informācijas turētāju tiesībām un informācijas sensitīvo raksturu un būtību;

c)  tiesības saglabāt konfidencialitāti attiecībā uz konkrētu informāciju vai datiem, kā arī minētās informācijas avotu vai datumu, lai ievērotu ētiskos un zinātniskos standartus un sasniegtu zinātniskos vai citus leģitīmus mērķus;

d)  tiesības publicēt, kopīgot, izplatīt un atklāti paziņot savu pētījumu rezultātus un datus gan iekšējā, gan ārējā līmenī, tiesības brīvi un kritiski izteikties par zinātniskās pētniecības iestāžu darbu un politiku, kā arī par to pētījumu rezultātiem un datiem, nebaidoties no represijām;

e)  tiesības brīvi definēt pētniecības tematus, izvēlēties, izstrādāt un vākt empīriskus materiālus un sadarboties ar citiem pētniekiem.

8.  Pētniekiem vajadzētu būt iespējai izmantot šīs individuālās tiesības, nebaidoties no represijām.

Zinātniskās pētniecības organizāciju tiesības un pienākumi

9.  Lai zinātniskajiem pētniekiem garantētu zinātniskās pētniecības brīvību, zinātniskās pētniecības organizācijām vajadzētu baudīt faktisku institucionālo autonomiju. Lai gan institucionālā autonomija ir zinātniskās pētniecības brīvības un pētniecības pašpārvaldības priekšnoteikums, tā pēc būtības nav pakārtota individuālu pētnieku tiesībām. Papildus lomai zinātniskās pētniecības brīvības aizsardzībā institucionālā autonomija ir nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu zinātnes nozares darbību. Tāpēc priekšlikumam vajadzētu būt rūpīgi līdzsvarotam, lai panāktu saskaņu starp individuālajām tiesībām un institucionālo autonomiju.

10.  Zinātniskās pētniecības organizācijām būtu jāvar brīvi iesaistīties starptautiskā sadarbībā.

11.  Pētniecības organizācijām savas institucionālās autonomijas ietvaros ir jānodrošina pārredzamas, taisnīgas un uz izcilību balstītas procedūras pētnieciskajai karjerai.

12.  Institucionālās autonomijas noteikšanā jāņem vērā tādi aspekti kā organizatoriskā autonomija, finansiālā autonomija, personāla autonomija un zinātniskā autonomija.

13.  Institucionālā autonomija ir ļoti atkarīga no konteksta, un to var panākt daudzos dažādos veidos, veidojot dažādas autonomijas kombinācijas. Lai pastāvētu faktiska institucionālā autonomija, visiem minētajiem institucionālās autonomijas dažādajiem aspektiem nav jābūt vienādi izpildītiem. Tāpēc priekšlikumā ietvertajai institucionālās autonomijas definīcijai nevajadzētu būt statiskai, bet gan jāparedz iespēja pielāgoties dažādiem valstu, reģionālajiem un institucionālajiem apstākļiem, jo īpaši ļaujot mainīt uzsvaru starp dažādiem institucionālās autonomijas aspektiem, pievēršoties šiem dažādajiem aspektiem pakāpeniski, nevis bināri.

14.  Institucionālās autonomijas kontekstā pētniecības organizācijām vajadzētu būt pienākumam saviem zinātniskajiem pētniekiem nodrošināt zināma veida līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

15.  Tas cita starpā nozīmē arī tiesības publiski komentēt organizācijas vadību un sistēmu, nebaidoties no represijām. Piedevām tas nozīmē arī pētniecības organizāciju atbildību veidot atklātu debašu kultūru. Tas nozīmē arī efektīvas procedūras ziņošanai par pārkāpumiem, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1937(1) noteiktajiem standartiem aizsargātu cilvēkus, kuri ziņo par pārkāpumiem, tostarp akadēmisko standartu vai ētikas standartu pārkāpumiem, kā arī diskrētas, privātuma aizsardzībā un nevainīguma prezumpcijā balstītas procedūras paziņoto pārkāpumu risināšanai.

Valdību pienākumi

16.  Dalībvalstu valdības struktūrām visos valdības līmeņos, tostarp Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, vajadzētu būt pienākumam respektēt, aizsargāt, veicināt un nodrošināt zinātniskās pētniecības brīvību, tostarp institucionālo autonomiju.

17.  Zinātniskās pētniecības brīvības respektēšana nozīmē, ka valdības struktūras atturas no patvaļīgas iejaukšanās zinātniskās pētniecības brīvībā un nepakļauj to nepamatotiem ierobežojumiem, kā arī atturas no aktīvas vai pastarpinātas līdzdalības tiesību pārkāpumos.

18.  Zinātniskās pētniecības brīvības aizsardzība nozīmē, ka valdības struktūrām ir pienākums veikt aktīvus aizsardzības pasākumus pret trešām personām, kuras nepamatoti iejaucas jelkādā zinātniskās pētniecības brīvības dimensijā.

19.  Zinātniskās pētniecības brīvības nodrošināšana nozīmē, ka valdības struktūrām ir aktīvi jārada visi priekšnosacījumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu visus šīs brīvības aspektus, tostarp institucionālo autonomiju. Tas ietver politiku ilgtspējīgai karjerai pētniecībā, piedāvājot kvalitatīvas darbvietas visos karjeras posmos, kā arī ilgtermiņa, uzticamu un stabilu institucionālo finansējumu.

20.  Zinātniskās pētniecības brīvības veicināšana nozīmē, ka valdības struktūrām ir aktīvi jāsadarbojas ar trešām personām, lai aizstāvētu zinātniskās pētniecības brīvības ievērošanu, aizsardzību un nodrošināšanu, un, iespējams, jāatturas no sadarbības ar trešām personām, kuras neievēro to pašu principu un vērtību kopumu.

Galvenie secinājumi

21.  Tiesību akta priekšlikumā būtu jāatspoguļojas tam, ka zinātniskās pētniecības brīvība būtu jāuzlūko vispusīgi, proti, gan kā brīvība no iejaukšanās, gan arī kā brīvību veicinošu pamatnosacījumu nodrošināšana. Zinātniskajai pētniecībai jābūt brīvai no nepamatotas valstiskas iejaukšanās, un vajadzētu pastāvēt spēcīgai zinātniskajai un pilsoniskajai kopienai, kas uztvertu zinātniskās atziņas, lai īstenotu zinātniskās pētniecības brīvību.

Valsts iestādēm vajadzētu būt pienākumam izmeklēt iespējamos pārkāpumus, kas vērsti pret zinātniskās pētniecības brīvību, un saukt pie atbildības pārkāpumu izdarītājus.

22.  Tiesību akta priekšlikumā būtu jāparedz uzraudzības sistēmas izveide ziņošanai par zinātniskās pētniecības brīvības pārkāpumiem pēc to konstatēšanas.

23.  Tiesību akta priekšlikumā būtu jāatzīst, ka, lai gan zinātniskās pētniecības brīvībai ir neatkarīga vērtība, mūsdienu universitātēs zinātniskās pētniecības brīvība nav nošķirama no mācīšanas brīvības. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā priekšlikuma juridisko pamatu un Savienības pamatkompetences pētniecības jomā, kā arī pienācīgi ievērojot Savienības ierobežoto likumdošanas kompetenci izglītības jomā, priekšlikumam vajadzētu būt vērstam uz to, lai aizsargātu pēc iespējas pilnīgāku iekšējo izplatīšanu.

24.  Ierosinātajam aktam vajadzētu būt juridiski saistošam visā Savienībā. Priekšlikuma mērķim vajadzētu būt tāda tiesiskā regulējuma izveidei, kurš nodrošinātu pietiekamu elastību, lai katrā atsevišķajā gadījumā līdzsvarotu tiesības un pienākumus, un kuru būtu iespējams piemērot visā Savienībā, neraugoties uz zinātniskās pētniecības sistēmu lielo daudzveidību valstu un reģionu līmenī. Tam vajadzētu radīt sākotnējos apstākļus zinātniskās pētniecības brīvības juridisko standartu minimuma izstrādei, pamatojoties uz Eiropas tiesu, tostarp Eiropas Savienības Tiesas, judikatūru.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).