Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un jo īpaši 2. nodaļas 2. iedaļu par noteikumiem attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–  ņemot vērā dokumentu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, kuru Padome apstiprināja 2022. gada 21. martā un Eiropadome atbalstīja 2022. gada 25. martā,

–  ņemot vērā Versaļas deklarāciju, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma 2022. gada 11. marta neformālajā sanāksmē,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 20. jūnija kopīgo paziņojumu par Eiropas Ekonomiskās drošības stratēģiju (JOIN(2023)0020),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (Kritisko vienību noturības direktīva)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva)(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 15. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 (COM(2022)0454),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1781, ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (Mikroshēmu akts)(5),

–  ņemot vērā nostāju pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām (Kritiski svarīgo izejvielu akts)(6), pieņemtajos tekstos ar versiju, kas nav finalizēta.

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regulu (ES) 2023/2675 par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu(7),

–  ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par jaunu ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu (2021/2037(INI))(8), kuras mērķis cita starpā ir stiprināt ES tirdzniecības instrumentu kopumu, lai palīdzētu mazināt pašreizējo nelīdzsvarotību divpusējās Ķīnas un ES ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās,

–  ņemot vērā 2022. gada 9. marta(9) un 2023. gada 1. jūnija rezolūcijas par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(10),

–  ņemot vērā 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Global Gateway” (JOIN(2021)0030),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 3. oktobra ieteikumu par ES ekonomiskajai drošībai kritiski svarīgām tehnoloģiju jomām un padziļinātu riska novērtējumu, kas veikts kopīgi ar dalībvalstīm (C(2023)6689),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 8. decembra ieteikumu par Savienības mēroga koordinētu pieeju kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai(11),

–  ņemot vērā Viļņas samita komunikē, ko izplatīja NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Viļņā 2023. gada 11. jūlijā,

–  ņemot vērā ES un NATO darba grupas kritiskās infrastruktūras noturības jautājumos 2023. gada 29. jūnija galīgo novērtējuma ziņojumu,

–  ņemot vērā 2023. gada 10. janvāra kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību,

–  ņemot vērā Hirošimā notikušās G7 valstu vadītāju sanāksmes 2023. gada 20. maija paziņojumu,

–  ņemot vērā Padomes 2023. gada 24. oktobra secinājumus par pārskatīto ES Jūras drošības stratēģiju (ESJDS) un tās rīcības plānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0401/2023),

A.  tā kā nesenajā kopīgajā paziņojumā par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai mazinātu un pārvaldītu riskus, ko rada noteiktas ekonomiskās plūsmas un ES atkarība no autoritāriem un totalitāriem režīmiem, piemēram, Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un tehnoloģisko pārmaiņu paātrināšanos, vienlaikus aizsargājot brīvā tirgus principus pret šādu režīmu radītiem izkropļojumiem un tādējādi saglabājot maksimālu ekonomikas atvērtību un dinamismu;

B.  tā kā kritiskās infrastruktūras traucējumi var ārkārtīgi negatīvi ietekmēt būtiskas valdības funkcijas, iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus, saimniecisko darbību, kā arī ES drošību un aizsardzību; tā kā ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis un Komisija saglabātu modrību attiecībā uz finanšu ieguldījumiem, ko ārvalstis veic kritisko vienību darbībā ES, un uz šādu ieguldījumu iespējamo ietekmi uz spēju nepieļaut būtiskus traucējumus;

C.  tā kā Kritisko vienību noturības direktīva(12) un TID 2 direktīva(13) nodrošina visaptverošu tiesisko regulējumu, lai stiprinātu kritiskās infrastruktūras fizisko un digitālo noturību, tostarp infrastruktūru, kas saistīta ar enerģētiku, transportu, veselību, digitālo infrastruktūru, ūdeni un pārtiku;

D.  tā kā kopš Padomes 2022. gada 8. decembra ieteikuma publicēšanas jau ir veiktas mērķtiecīgas darbības, lai nodrošinātu kopīgu ES reakciju uz incidentiem, tostarp stiprinot koordināciju ar NATO un šajā nolūkā izmantojot ES un NATO darba grupu kritiskās infrastruktūras noturības jautājumos, kas iekļauta NATO un ES strukturētajā dialogā par noturību;

E.  tā kā Eiropas ostas, kurās Ķīnas valstij piederošiem uzņēmumiem ir īpašumtiesības, pārvalda vairāk nekā 10 % no Eiropas kopējās pārvadājumu konteineru jaudas; tā kā trīs lielākajiem Ķīnas akcionāriem Eiropas ostās ir aktīvi gandrīz pusē ostu (14 no 29), kas atrodas vai nu tuvu jūras bāzēm, vai sniedz loģistikas atbalstu NATO spēkiem, un tas ievērojami palielina spiegošanas risku;

F.  tā kā ĶTR politiskais spiediens un augošā pašpārliecinātība, tostarp tās aizvien agresīvākā nostāja pret Taivānu un agresīvā pozicionēšanās Dienvidķīnas jūrā, kā arī Covid-19 pandēmijas un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sociālās un ekonomiskās sekas ir atklājušas ES neaizsargātību un atkārtoti apstiprinājušas nepieciešamību novērst risku tās attiecībās ar ĶTR un citām nedemokrātiskām trešām valstīm;

G.  tā kā Ķīnas valdība ir pierādījusi, ka tā ir gatava izmantot kā ieroci savu kontroli pār lielāko daļu pasaules retzemju metālu piegādēm politiskos nolūkos un nolūkā iegūt netaisnīgas ekonomiskas koncesijas un priekšrocības;

H.  tā kā Ķīna drošības risku dēļ ierobežo to uzņēmumu dalību infrastruktūras projektos, kas nav Ķīnas uzņēmumi, un nāk klajā ar tiesību aktiem attiecībā uz kritisko infrastruktūru, piemēram, informācijas kritiskās infrastruktūras drošības aizsardzības noteikumiem; tā kā Ķīna ir iesaistīta ES finansētas infrastruktūras būvniecībā vairākās ES dalībvalstīs; tā kā saskaņā ar starptautiskajām saistībām ES un dalībvalstīm ir iespējams, ievērojot noteiktas prasības, pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI), pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem; tā kā 2021. un 2022. gadā Ķīna izvērsa Lietuvas ekonomisko blokādi, reaģējot uz Lietuvas lēmumu izstāties no iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” un atvērt Taivānas pārstāvniecības biroju Lietuvā, un tā rezultātā Komisija pieprasīja izveidot grupu Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai pārbaudītu to, cik likumīgi ir Ķīnas noteiktie tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz Lietuvas preču eksportu un tādu ES preču eksportu, kuru sastāvā ir Lietuvas ražojumi, un tā kā tas apliecina Ķīnas apņēmību vērsties pret konkrētām ES valstīm, ne tikai izmantojot tiešu ekonomisku spiedienu, bet arī draudot ar sekundārām sankcijām;

I.  tā kā Ķīnas digitālā autoritārisma un masveida novērošanas izplatība turpina pastiprināties gan Ķīnā, gan ārpus tās, vēršoties pret demokrātiskām iestādēm un sabiedrībām, un pastāv risks, ka tiks izveidota jauna starptautiska kārtība, kas apdraudēs brīvību un demokrātiju visā pasaulē; tā kā liels skaits studentu no Ķīnas studē dalībvalstu universitātēs, jo īpaši divējāda lietojuma tehnoloģiju jomā, kas dažos gadījumos var radīt augstu spiegošanas risku; tā kā Ķīnas armijā tiek nodarbināti bijušie Eiropas kaujinieku piloti un viņu pieņemšana darbā rada nopietnu risku, ka Ķīnai tiks nodota kritiska informācija, apdraudot attiecīgo valstu militārās stratēģiskās intereses; tā kā Ķīnas ambīcijas palielinās tādās stratēģiskās jomās kā MI, mākoņdatošana, pusvadītāji vai aparatūra; tā kā šos instrumentus, jo īpaši MI, varētu izstrādāt militāriem mērķiem, virzot nākamo revolūciju militārajā jomā;

J.  tā kā Ķīnas veiktā kritiskās infrastruktūras iegāde, jo īpaši ES un tās kaimiņvalstīs, tostarp Rietumbalkānos un Āfrikā, rada arvien lielāku multidimensiālu risku ES drošībai;

K.  tā kā ar nacionālo drošību saistītie Ķīnas tiesību akti, piemēram, Ķīnas Tautas Republikas 2015. gada Nacionālās drošības likums, paredz, ka pilsoņiem un organizācijām ir jāsniedz atbalsts un palīdzība ĶTR sabiedriskās drošības, valsts drošības vai militārajām struktūrām;

L.  tā kā Ķīnas un Krievijas stratēģiskā partnerība, kas oficiāli apstiprināta ar 2022. gada 4. februāra kopīgo paziņojumu par starptautiskajām attiecībām jaunā laikmetā un globālo ilgtspējīgu attīstību, turpina augt, tostarp tehnoloģiju un speciālo militāro zināšanu un spēju nodošanas jomā, aizvien vairāk apdraudot Eiropas drošību,

Problēmas būtība: izpratne par Ķīnas militārās un civilās sintēzes stratēģiju

1.  uzsver, ka Ķīnas militārās un civilās sintēzes (MCF) stratēģija ir valsts vadīta un valsts virzīta programma un ar to tiek plānots izmantot visas valsts un komerciālās varas sviras, lai stiprinātu un atbalstītu Ķīnas Komunistisko partiju (ĶKP) un tās bruņoto atzaru — Tautas atbrīvošanas armiju (PLA), jo īpaši iegādājoties un novirzot pasaules progresīvās tehnoloģijas, lai stiprinātu totalitāro režīmu un panāktu militārā ziņā dominējošu stāvokli;

2.  uzskata, ka Ķīnas partijas virzītā politiskā sistēma un ekonomika bieži liek privātiem uzņēmumiem saskaņot savas komerciālās intereses ar ĶKP, tostarp tās militārajām darbībām, represijām, ietekmi un politisko iejaukšanos; norāda, ka ĶKP vienības privātos uzņēmumos parasti tiek izmantotas kā instrumenti partijas tiešas kontroles nodrošināšanai; uzsver, ka attiecīgi Ķīnas uzņēmumu starptautiskā darbība atbalsta ĶKP mērķus paplašināt ietekmi trešās valstīs, graut ģeopolitiskos konkurentus un palielināt Ķīnas ietekmi;

3.  uzskata, ka izpratne par MCF ir jāveido plašākā ģeopolitiskā, ekonomiskā un stratēģiskā kontekstā, ņemot vērā tās saikni ar citām iniciatīvām, piemēram, iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, digitālo Zīda ceļu (tostarp iniciatīvu “Izgatavots Ķīnā 2025”un “Ķīnas standarti 2035”, globālo drošības iniciatīvu un divējādas aprites stratēģiju) un Ķīnas aizvien augošo pašpārliecinātību un agresīvo pozicionēšanos ārpus savām robežām; uzskata, ka MCF galīgais mērķis ir veicināt vienpartijas valsts ilgtermiņa stratēģisko mērķi kļūt par pasaules vadošo varu politiskās ietekmes, ekonomisko spēju, tehnoloģiskās dominances un militārās varenības ziņā un graut noteikumos balstīto daudzpusējo kārtību;

4.  atgādina, ka pārsvara gūšana zinātnē un tehnoloģijā pēdējos gados ir bijusi viena no ĶKP galvenajām prioritātēm un ka ĶKP MCF stratēģija stimulē pētniecības un izstrādes rezultātu apmaiņu starp nozarēm, kas ir orientētas uz tirgu, un Ķīnas aizsardzības nozarēm; uzsver izlūkošanas aģentūru atkārtotos brīdinājumus par ekonomiskās atkarības, spiegošanas un sabotāžas riskiem, ko rada atsevišķu trešo valstu, jo īpaši Ķīnas, uzņēmumu ekonomiskā klātbūtne ES kritiski svarīgajā infrastruktūrā un stratēģiskajās nozarēs; šajā sakarībā pauž bažas par politisko spiedienu, kas izdarīts, apstiprinot konkrētus Ķīnas ieguldījumus kritiskā infrastruktūrā, piemēram, Vācijas valdības lēmumu pretēji kompetento iestāžu ieteikumam piekrist tam, ka COSCO iegādājas daļu no Hamburgas ostas;

ĶTR militārās un civilās sintēzes stratēģijas sekas

5.  brīdina par risku, ko varētu radīt ar ES stratēģiskajiem aktīviem saistītie Ķīnas uzņēmumi, jo īpaši tie, kuriem ir tieša vai netieša saikne ar Ķīnas politiski militāro vai izlūkošanas sistēmu; šajā sakarībā uzsver bažas par to, ka civilajās darbībās, jo īpaši ekonomikas jomā, izmantotā tehnoloģija un tehnoloģiskās zināšanas joprojām tiks nodotas Ķīnas militārajiem spēkiem, palielinot PLA spēju izstrādāt nākamās paaudzes militāro tehnoloģiju, ko var izmantot, lai piespiestu partnerus Āzijā un visā pasaulē rīkoties tā, kā vēlas Ķīna; mudina ES dalībvalstis pastiprināt regulatīvo uzraudzību un ieviest īpašas iepriekšējās darbības pārbaudes attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kas ir tieši saistītas ar Ķīnas valdību;

6.  pauž bažas par to, ka ĶTR sedz 98 % no ES pieprasījuma pēc retzemju metāliem; uzsver, ka Ķīna ražo 70 % no pasaules akumulatoriem (Ķīnā atrodas trīs no pieciem lielākajiem akumulatoru ražošanas uzņēmumiem), nodrošina 60 % no pasaules alumīnija ražošanas apmēra un 75 % no silīcija ražošanas apmēra, kā arī 94 % gallija un aptuveni 60 % no ģermānija pasaules ražošanas apmēra, ir ieņēmusi vadošo vietu litija (60 %) un vara (70 %) pārstrādē, un saražo 84 % no niķeļa un 85 % no kobalta pasaulē; uzsver, ka Ķīnas kalnrūpniecības uzņēmumi darbojas Serbijā (vara un zelta ieguve), Kongo Demokrātiskajā Republikā (kobalta ieguve), Indonēzijā (niķeļa ieguve) un Čīlē un Austrālijā (litija ieguve) un ka tās kvazimonopols šo kritiski svarīgo preču ražošanā un pārstrādē rada būtiskas atkarības un tādējādi ne tikai akūtu ģeopolitisku izaicinājumu ES, bet arī milzīgu risku Eiropas aizsardzībai un citām svarīgām rūpniecības nozarēm, kā arī tās atvērtajai stratēģiskajai autonomijai un Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijai;

7.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Kritiski svarīgo izejvielu aktam un aicina ātri īstenot tā mērķus, lai stiprinātu ES piegādes ķēdes noturību; atgādina, ka kritiski svarīgas izejvielas ir būtiskas drošības un aizsardzības nozarei, kā arī ES digitālās un zaļās pārkārtošanās sekmīgai norisei; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar nozares ieinteresētajām personām īstenot lēmumu pakāpeniski samazināt atkarību no Ķīnas, dažādojot kritiski svarīgo izejvielu un retzemju elementu avotus un izveidojot stratēģiskas partnerības ar uzticamām trešām valstīm, lai nodrošinātu kritiski svarīgo izejvielu drošu un uzticamu piegādi; mudina ES palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt projektus, kuru mērķis būs panākt lielāku neatkarību no Ķīnas ražošanas;

8.  stingri atbalsta piegādātāju un partneru dažādošanu kritiskās infrastruktūras iniciatīvās, lai mazinātu neaizsargātību pret ārēju ietekmi, nodrošinot, ka paļaušanās uz jebkuru atsevišķu avotu tiek samazināta līdz minimumam;

9.  pauž bažas par to, ka ES un dalībvalstu diplomātiskās un militārās komunikācijas atbalstam tiek izmantoti privātā īpašumā esoši zemūdens kabeļi, ko nodrošina Ķīnas uzņēmumi, piemēram, “HMN Technologies”, kas ir ar kiberizlūkošanu saistīta PLA vienība; pauž nopietnas bažas par zemūdens datu kabeļu sistēmām, ko nodrošina Ķīnas uzņēmums “HMN Technologies”, kas savieno ES dalībvalstu teritorijas un Indijas un Klusā okeāna reģionu, tostarp dalībvalstu un NATO militārās bāzes, un kas rada neaizsargātību drošības jomā attiecībā uz kiberdrošību, zemūdens novērošanu, datu vākšanu un izlūkdatu ieguvi; šajā sakarībā arī pauž bažas par to, ka Nīderlandes uzņēmums, kas ir Igaunijas interneta infrastruktūras pamats, ir pārdots Ķīnas uzņēmumam, kas saistīts ar PLA; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpieliek kopīgas pūles, lai novērstu līdzīgus gadījumus;

10.  atgādina, ka ir rūpīgi jāizvērtē ES iestāžu informācijas drošības infrastruktūra un pakalpojumi, jo īpaši attiecībā uz klasificētu saziņu starp iestādēm un misijām un operācijām ārvalstīs; atgādina, ka būtu jāņem vērā visa piegādes ķēde, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem nav tiešu vai netiešu saikņu ar ĶTR; prasa ES iestāžu iepirkuma procedūrās paredzēt īpašus noteikumus, lai ierobežotu iejaukšanās risku, tostarp saistībā ar trešo personu veiktu iegādi, uzturēšanu vai pārbaudi;

11.  brīdina, ka nozīmīgi ieguldījumi jūras ostās, dzelzceļos un lidostās sniedz Pekinai iespēju uzraudzīt un kontrolēt darbības galvenajos loģistikas mezglos, kuriem piemīt būtiska stratēģiskā dimensija;

12.  uzsver, ka 2022. gadā Ķīna bija ES otrā lielākā preču tirdzniecības partnere; pauž bažas par aizvien nelīdzsvarotākajām ES un Ķīnas tirdzniecības un ieguldījumu attiecībām, par ko liecina arī ES rekordlielais tirdzniecības deficīts 396 miljardu EUR apmērā 2022. gadā un tās atkarība no importa no Ķīnas un Ķīnas ieguldījumiem atsevišķās kritiski svarīgās nozarēs; uzsver Ķīnas nelīdzsvaroto starptautiskās tirdzniecības politiku saistībā ar tās divējādas aprites stratēģiju; aicina Komisiju darīt Ķīnai zināmas ES bažas par tās tirdzniecības praksi;

Reaģēšanas pasākumu izstrāde: rīkkopas paplašināšana, lai reaģētu uz drošības un aizsardzības problēmām

13.  uzskata, ka būtiski svarīgs ES kritiskās infrastruktūras elements līdztekus tādām svarīgām jomām kā aizsardzības telpa ir arī tās pētniecības institūtu un pētniecības un izstrādes iekārtu tīkls, kam ir būtiska nozīme ES spējā īstenot savu zaļo un digitālo pārkārtošanos; atgādina par drošības neaizsargātību, kas saistīta ar tehnoloģiju piespiedu nodošanu, intelektuālā īpašuma zādzībām un zināšanu noplūdi gan ES, gan ārpus tās; aicina pastiprināt modrību, ņemot vērā šādus draudus ES spējai ieviest jauninājumus un veicināt izaugsmi;

14.  norāda, ka Ķīnas uzņēmumi jau ir līderi tādās svarīgās tehnoloģijās kā 5G bezvadu infrastruktūra, droni, akumulatori, hiperskaņas raķetes, saules un vēja enerģija, kā arī kriptovalūta; pauž bažas par šo tehnoloģiju izmantošanu un to radīto atkarību; šajā sakarībā norāda, ka Kiprā 100 % no 5G radiopiekļuves tīkla veido Ķīnas aprīkojums un Vācijā — 59 %; uzsver, ka tas ir pretrunā ES “5G drošības instrumentu kopuma” pamatnostādnēm attiecībā uz drošības risku mazināšanu tīklos, un aicina Padomi un Komisiju izslēgt ĶTR bāzētu ražotāju aprīkojuma un pakalpojumu izmantošanu pamattīkla funkciju nodrošināšanā; atgādina, ka Huawei līdz 2023. gada jūnijam ir piedalījies 11 pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektos, tādējādi kopumā saņemot finansējumu 3,89 miljonu EUR apmērā; tādēļ mudina ES un Eiropas iestādes sistemātiski pārbaudīt Ķīnas uzņēmumus, kas tieši vai netieši gūst labumu no Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgām Eiropas programmām un vajadzības gadījumā pārtraukt to līdzdalību; turklāt aicina Komisiju ierosināt papildu drošības standartu piemērošanu 5G un nākamās paaudzes 6G tīkla piegādātājiem no Ķīnas;

15.  uzskata, ka Ķīnas konglomerātam “ByteDance” piederošā lietotne “TikTok” pārkāpj Eiropas datu privātuma regulējumu, rada potenciālu risku un ir Ķīnas atbalstītas dezinformācijas avots; atzinīgi vērtē ES iestāžu un vairāku ES dalībvalstu lēmumu apturēt lietojumprogrammas “TikTok” izmantošanu korporatīvajās ierīcēs, kā arī individuālajās ierīcēs, kas reģistrētas iestāžu mobilo ierīču pakalpojumos;

16.  brīdina, ka drošības vides pasliktināšanās Eiropā, tās apkārtnē un visā pasaulē prasa steidzami apsvērt to, kā stiprināt ES atvērto stratēģisko autonomiju un samazināt tās atkarību no tādām valstīm kā ĶTR, un sistēmiskiem konkurentiem, kas rada ES drošības apdraudējumu; uzsver, ka ir jānovērš sensitīvo jauno tehnoloģiju un galveno divējāda lietojuma preču, jo īpaši to, kas ir kritiski svarīgas ES drošībai un aizsardzībai, nodošanu tādu bažas raisošu saņēmēju rokās, kas īsteno MCF stratēģijas vai iesaistās to īstenošanā; uzskata, ka ES mēroga elektronisku muitas un eksporta licencēšanas sistēmu izveide ir būtisks solis virzībā uz efektīvu kopēju Eiropas eksporta kontroli, un mudina visas dalībvalstis līdz 2024. gada beigām nodrošināt šo sistēmu darbību; turklāt aicina ES iestādes un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar transatlantiskajiem un citiem līdzīgi domājošiem partneriem kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, aizsargāt demokrātiju un saglabāt mūsu kopīgās vērtības, drošību un labklājību;

17.  joprojām pauž bažas par to, ka Eiropas kritiskā infrastruktūra — no telekomunikāciju tīkliem līdz ostu iekārtām — kļūst arvien neaizsargātāka pret ārēju ietekmi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nesenos likumdošanas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot kritisko vienību noturību ES; tomēr ar bažām norāda, ka šādas iniciatīvas lielā mērā aprobežojas ar ĀTI izvērtēšanas procedūrām, ļaujot ĶKP piekļūt kritiski svarīgiem aktīviem un ietekmēt tos, tostarp izmantojot elites uztveršanu, tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma nodošanu, kā arī piegādes ķēdi un atkarību no noieta tirgus; norāda, ka ir obligāti jāizveido rūpīgs riska novērtēšanas un kartēšanas satvars, lai noteiktu kritiskās infrastruktūras aktīvus un to vājās vietas; uzskata, ka ir nepieciešams kartēt, izsekot un novērtēt Ķīnas un citu trešo valstu piekļuvi kritiskajai infrastruktūrai ES un vajadzības gadījumā kopīgi veikt riska mazināšanas pasākumus; šajā sakarībā aicina Komisiju ar dalībvalstu atbalstu sagatavot izsmeļošu kritiski svarīgo aktīvu uzskaiti un sistemātiski izvērtēt to neaizsargātību pret ārēju ietekmi; un tādēļ aicina paplašināt likumdošanas iniciatīvas, lai novērstu šādus riskus;

18.  aicina Komisiju vēl pirms šā Eiropas Parlamenta sasaukuma beigām sniegt Parlamentam detalizētu analīzi par tirdzniecības riskiem attiecībā uz tādām tehnoloģijām kā pusvadītāji, kvantu datošana, blokķēde, kosmosa tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un biotehnoloģijas un par iespējamo vajadzību pēc ES rīcības šajās nozarēs;

19.  atgādina, ka ĀTI izvērtēšanas regulā(14) ir aplūkoti drošības un sabiedriskās kārtības riski, ko rada ieguldījumi no valstīm ārpus ES; atkārtoti norāda, ka izvērtēšanas mehānismam ir ļoti nozīmīga pievienotā vērtība, jo tas ir instruments, kas ES un tās dalībvalstīm sniedz labāku stratēģisko pārskatu un situācijas apzināšanos par tendencēm, mērķiem, līdzekļiem un metodēm, ko izmanto ārvalstu dalībnieki, lai palielinātu savu ekonomisko un politisko ietekmi; aicina paplašināt pašreizējos instrumentus, kas attiecas uz ĀTI un ārvalstu subsīdijām, lai iekļautu vispārējas pārbaudes procedūras visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ES kritiskās infrastruktūras projektos, aptverot visus līdzdalības veidus kritiskajā infrastruktūrā, tostarp sadarbības pasākumus, partnerības un tehnoloģiju nodošanu; uzsver arī to, ka ļoti svarīgi ir regulāri izvērtēt kritiskās infrastruktūras projektus, kuros iesaistītas ieinteresētās personas no trešām valstīm, un uzskata, ka šajā procesā būtu jāietver īpašumtiesību struktūru, atkarības piegādes ķēdēs un ar šiem projektiem saistīto tehnoloģiju nodošanas rūpīga pārbaude; turklāt uzskata, ka ir jānosaka pienācīgas pārbaudes standarti, lai noteiktu Ķīnas ietekmi uz ieguldītājiem ES kritiskajā infrastruktūrā, un uzsver, ka šī pieeja būtu vienādi jāpiemēro gan kandidātvalstīm, gan potenciālajām kandidātvalstīm; uzsver, ka par infrastruktūras aizsardzību beigu beigās ir atbildīgas dalībvalstis, taču tās nav konsekventi īstenojušas pašreizējās pamatnostādnes par ĀTI; šajā sakarībā pauž nopietnas bažas par to, ka ne visās dalībvalstīs ir ieviesti vai tiek izmantoti mehānismi, lai izvērtētu ārvalstu ieguldījumus kritiski svarīgā infrastruktūrā; steidzami aicina dalībvalstis konsekventi īstenot spēkā esošos tiesību aktus, kas saistīti ar ĀTI un kritisko vienību noturību;

20.  šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka nav pienācīgi pārbaudīti riski, kas saistīti ar iejaukšanos publiskajā iepirkumā saistībā ar drošības aprīkojumu, piemēram, attiecībā uz līgumu, ko Strasbūras lidosta parakstījusi par lidostas drošības skeneriem un vārtiem, ko piegādā Ķīnas uzņēmuma “Nuctech” Eiropas meitasuzņēmums, kurš daļēji pieder Ķīnas valdībai un kuram ir saistoša vienotās frontes stratēģija; brīdina, ka jebkurā šādā tehnoloģijā varētu būt iebūvētas drošības nepilnības vai arī tām varētu piekļūt to apkopes laikā; no otras puses, atzinīgi vērtē Rumānijas valdības lēmumu izbeigt sarunas ar “China General Nuclear Power Corporation” (CGNPC) par 3. un 4. kodolreaktora būvniecību Černavodā;

21.  tomēr uzsver, ka ir jārod stratēģisks līdzsvars starp ES vienotā tirgus atvērtību un to, cik pievilcīgi ir tajā investēt, no vienas puses, un ES kritiskās infrastruktūras un autonomijas aizsardzību, no otras puses, ņemot vērā drošības ievainojamību, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko piespiešanu vai Eiropas kritiskās infrastruktūras integritātes apdraudējumu;

22.  aicina Komisiju apsvērt veidus, kā palielināt tās ĀTI izvērtēšanas atzinumu ietekmi, lai izvairītos no vienotā tirgus izkropļojumiem un dalībvalstu savstarpējās sacensības par pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt savstarpējo saskaņotību, tostarp veidojot atbilstošas speciālās zināšanas, un pilnībā īstenot ĀTI izvērtēšanas regulu; uzskata, ka regulas darbības joma un nepieciešamība ir jāpastiprina, kad gada beigās tā varētu tikt pārskatīta; mudina Komisiju nākt klajā ar vērienīgu tiesību akta priekšlikumu par pārskatīto regulu, pienācīgi novēršot visas nepilnības, kas atklājušās šīs regulas īstenošanas laikā, kā arī ātri novērtēt iespēju sagatavot tiesību akta priekšlikumu par izejošo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu; iesaka ierosināto izejošo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu balstīt uz ietekmes novērtējumu, kas ietver pienācīgu apspriešanos ar uzņēmumiem, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi uz Eiropas konkurētspēju;

23.  atzinīgi vērtē jauno riska mazināšanas pieeju 2023. gada 20. jūnijā ierosinātajā Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijā, kuras mērķis ir maksimāli palielināt ieguvumus, ko sniedz ES ekonomikas atvērtība, un aizsargāt, veicināt un stiprināt ES atvērto stratēģisko autonomiju, vienlaikus līdz minimumam samazinot riskus, ko rada ekonomiskā atkarība un tās iespējamā izmantošana par ieroci, tostarp ieguldījumi un sadarbība pētniecības jomā saistībā ar svarīgām pamattehnoloģijām, kurām ir militārs pielietojums, arī ar kvantu datošanu, progresīviem pusvadītājiem un mākslīgo intelektu; aicina ātri pieņemt Augstā pārstāvja un Komisijas priekšlikumus un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot ES paplašināto tiesisko regulējumu, lai izslēgtu vienības, kas varētu sniegt ieguldījumu MCF, un atrast alternatīvas Ķīnas finansētiem projektiem ES, izstrādājot visaptverošu pieeju kopīgai Eiropas ekonomiskās drošības risku apzināšanai, novērtēšanai un pārvaldībai;

24.  turklāt atzinīgi vērtē Augstā pārstāvja un Komisijas priekšlikumu novērst sensitīvo jauno tehnoloģiju noplūdi, izveidojot divējāda lietojuma tehnoloģiju sarakstu, kura pamatā ir šauri definēti un uz nākotni vērsti kritēriji, piemēram, tehnoloģijas potenciālais veicinošais un transformatīvais raksturs, MCF radītais risks un risks, ka tehnoloģiju varētu ļaunprātīgi izmantot, lai pārkāptu cilvēktiesības; aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīzāk noteikt un īstenot attiecīgos aizsardzības pasākumus šīm divējāda lietojuma tehnoloģijām;

25.  šajā sakarībā aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt ātrās reaģēšanas mehānismu gadījumiem, kad tiek atklāta tādu Ķīnas īpašumā, līdzīpašumā vai koncesijā esošu ES infrastruktūru divējāda izmantošana vai ļaunprātīga izmantošana, kas varētu novest pie koncesijas tiesību anulēšanas un/vai domēna jaudas apturēšanas īpašuma un līdzīpašuma gadījumos; aicina Komisiju katru gadu ziņot Parlamentam par:

26.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Eiropas Mikroshēmu akts, kas palielinās ES spēju ražot pusvadītājus un izveidos stratēģisku kartējumu, kurā cita starpā norādītas ES spēju nepilnības pusvadītāju vērtības ķēdē, tādējādi samazinot ES atkarību no trešām valstīm, piemēram, Ķīnas; aicina iesniegt turpmākus priekšlikumus par to, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras un materiālu ražošanas un piegādes ķēdes ES; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt papildu iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt ciešāku koordināciju un sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem un sabiedrotajiem, un, ja iespējams, saskaņā ar ES mērķi samazināt turpmāku atkarību, uzraudzīt un attīstīt globālās ražošanas jaudas un kritiskās infrastruktūras un tādu materiālu piegādes ķēdes, kuri ir būtiski ES drošībai un aizsardzībai; vērš īpašu uzmanību uz Taivānu, kurai ir būtiska nozīme globālajās piegādes ķēdēs un noteikumos balstītā starptautiskajā kārtībā; atkārtoti pauž savu ilglaicīgo atbalstu ES un Taivānas divpusējam ieguldījumu nolīgumam un jebkādiem pasākumiem, kas ir savstarpēji izdevīgi divpusējai tirdzniecībai un ieguldījumiem;

27.  aicina Komisiju ierosināt jaunu tiesisko regulējumu, lai mazinātu drošības riskus, ko rada zemūdens kabeļu sistēmu piegādātāji, tostarp stingrāk uzraugot un bieži pārskatot šādu piegādātāju īpašumtiesību struktūras, to iepriekšējos ieguldījumus zemūdens kabeļu sistēmās un zemūdens kabeļu sistēmu tuvumu Eiropas un sabiedroto militārajām bāzēm; uzsver, ka ir jānovērš situācija, kad kabeļu sistēmu piegādātāji, piemēram, Ķīnas uzņēmumi, apmainās ar datiem ar izlūkdienestiem, izņemot ja tas tiek darīts, lai aizsargātu infrastruktūru no ārējas iejaukšanās vai ļaunprātīgiem uzbrukumiem; šajā sakarībā aicina izstrādāt iniciatīvas, kuru mērķis ir turpināt attīstīt Eiropā piederošus vai bāzētus uzņēmumus zemūdens kabeļu sistēmu jomā;

28.  uzsver, ka ES reakcijas pamatā jābūt pastiprinātai izpratnei par attiecīgo stratēģisko ainu, kas vērsta uz dažādu politikas jomu un starpvalstu draudu novērtējumiem un pētījumiem par kritiskās infrastruktūras neaizsargātību; uzskata, ka decentralizēta vai nolaidīga pieeja, kurā trūkst skaidrības un kontroles attiecībā uz projektiem, kuriem ir stratēģiska nozīme Eiropas aizsardzībā un drošībā, var ievērojami kaitēt ES ģeopolitiskajām interesēm(15); atgādina par neaizsargātību, kas saistīta ar ārvalstu iejaukšanos, jo īpaši informācijas telpā, un mijiedarbību starp ĀTI projektiem un ļaunprātīgu ārvalstu dalībnieku īstenotām informācijas manipulācijām;

Iekšējās un ārējās saiknes: ES tuvāko partneru noturības stiprināšana

29.  pauž bažas par to, ka ĶTR iespiežas ES tirgū un plašākā kaimiņreģionā; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nodrošināt, ka pasākumi, kas veikti, lai stiprinātu ES noturību pret Ķīnas ietekmi, tostarp risku novēršana, diversifikācija un kritiskās atkarības mazināšana, tiek attiecināti arī uz ES tuvākajiem partneriem, jo īpaši pievienošanās valstīm un valstīm, uz kurām attiecas ES kaimiņattiecību politika;

30.  atgādina, ka ĶTR jūras spēkiem ir līdzekļi un juridiski instrumenti, lai nodrošinātu, ka Ķīnas civilos kuģus un infrastruktūru var izmantot militāriem un drošības mērķiem; uzskata, ka Ķīna ir spējīga izmantot savu civilo komerciālo infrastruktūru, lai atbalstītu PLA klātbūtni trešās valstīs; brīdina, ka šāda MCF nodrošina PLA piekļuvi ārvalstu ostām, ļaujot tai iepriekš izvietot loģistikas atbalstu, lai atbalstītu jūras spēku izvietošanu līdz pat Indijas okeānam, Vidusjūrai un Atlantijas okeānam; uzsver, ka spiegošanas risks ir visaugstākais, ja Ķīnas civilie komerciālie aktīvi atrodas loģistikas centros, kas atrodas netālu no ES un NATO jūras bāzēm vai ostu operatoriem, kuri ir parakstījuši nolīgumus par loģistikas atbalsta sniegšanu Eiropas uzņēmumiem; aicina dalībvalstis steidzami pievērst uzmanību nepieciešamībai samazināt spiegošanas un sabotāžas riskus kritiskās infrastruktūras objektos, jo īpaši objektos ar militārām funkcijām, piemēram, ostās, ko izmanto NATO; šajā sakarībā uzsver, ka ES un NATO ir jāsadarbojas, lai izstrādātu ilgtermiņa plānu par to, kā vērsties pret Ķīnas MCF stratēģiju Eiropā, un aicina pilnībā īstenot ES un NATO darba grupas galīgo novērtējuma ziņojumu(16);

31.  norāda, ka ostas ir vārti uz pasauli un tādējādi tām ir izšķiroša nozīme ES ekonomikā; ar bažām norāda, ka Ķīnai piederošas vai tās kontrolē esošas vienības ir stratēģiski palielinājušas savu līdzdalību Eiropas ostās un ostu infrastruktūrā; aicina Komisiju izklāstīt ES stratēģiskās politikas satvaru, lai samazinātu un ierobežotu Ķīnas un citu režīmu ietekmi un operatīvo kontroli; turklāt atgādina, ka ĶTR projicē savu varu ārvalstīs, izmantojot tirdzniecības ostu un divējāda lietojuma iekārtu tīklu, kas nodrošina loģistiku un izlūkošanas atbalstu Ķīnas jūras spēkiem; norāda, ka 2022. gadā Ķīnas uzņēmumiem piederēja termināļi vai tie šos termināļus vadīja 96 ostās 53 valstīs; turklāt norāda, ka vismaz deviņās ostās, no kurām divas Eiropā, Tautas atbrīvošanas armijas flotes (PLAN) karakuģiem ir veikts ievērojams kuģu un aprīkojuma remonts vai tehniskā apkope; norāda, ka jūras braucieni atklāj ietekmes zonas, prioritārās operatīvās zonas, izlūkdatu vākšanas mērķus un sadarbības prioritātes;

32.   uzsver, ka ir vajadzīga ģeopolitiska pieeja globālajai sadarbībai kritiskās infrastruktūras jomā, lai ES varētu sekmīgi risināt jaunās drošības problēmas; norāda, ka vienu trešdaļu no visas Āfrikas infrastruktūras, kas uzbūvēti kopš 2010. gada, tostarp aptuveni 50 % Āfrikas 3G tīklu un 70 % tās 4G tīklu, finansē un būvē Ķīnas valstij piederoši uzņēmumi; uzsver, ka pēdējo 20 gadu laikā Ķīna ir līdz 160 miljardiem ASV dolāru palielinājusi savas tirdzniecības, ieguldījumu un aizdevumu saistības ar Āfrikas valstu valdībām un to valsts uzņēmumiem, paredzot tikai dažas vai nepārredzamas līgumsaistības, galvenokārt transporta, elektroenerģijas ražošanas, kalnrūpniecības un telesakaru jomā; jo īpaši vērš uzmanību uz to, ka viens vienīgs Ķīnas telesakaru uzņēmums ir izveidojis līdz pat 70 % Āfrikas informācijas tehnoloģiju infrastruktūras, kā arī uz Ķīnas uzņēmumu lomu vismaz 14 Āfrikas valstu valdību sensitīvu iekšējo telesakaru tīklu finansēšanā, izveidē, paplašināšanā un atjaunošanā; pauž bažas par to, ka Ķīnas modelis ir nepārprotami pievilcīgs daudzām valstīm, kuras nevar vai nevēlas izpildīt ES prasības attiecībā uz piekļuvi līdzvērtīgam finansējuma līmenim, tādējādi paplašinot Ķīnas ietekmi, kaitējot ES partnerībām un radot risku, ka šīm valstīm parādīsies neilgtspējīgs parāds, kas kaitēs to ilgtermiņa attīstībai un tādējādi nāks par sliktu vietējiem iedzīvotājiem; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis pastiprināt centienus, tostarp piesaistīt ieguldījumus no privātā sektora, lai īstenotu “Global Gateway” ieguldījumu paketi 150 miljardu EUR apmērā, par ko tika panākta vienošanās 6. ES un ĀS samitā 2022. gada februārī; mudina Padomi un Komisiju šīs iniciatīvas satvarā ātri īstenot projektus, jo īpaši tā dēvētos bākas projektus;

33.  ar bažām uzsver ĶTR stratēģiju izveidot “zilās ekonomikas sadarbības bāzi” Āfrikas piekrastē, tostarp būvējot zvejas kuģus un kuģu remontrūpnīcas, ko varētu izmantot arī militāriem mērķiem; uzsver, ka attiecībā uz šiem nolīgumiem un licencēm ar Āfrikas valstīm kopumā trūkst detalizētas informācijas un pārredzamības; izklāsta iespējamās ģeopolitiskās sekas, ko tas radīs ES, jo īpaši trešās valstīs, kurās ES ir iesaistīta;

o
o   o

34.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei un Komisijai.

(1) OV L 330, 23.12.2022., 1. lpp. (2) OV L 79 I, 21.3.2019., 1. lpp. (3) OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp. (4) OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp. (5) OV L 229, 18.9.2023., 1. lpp. (6) Priekšlikums regulai, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulu (ES) 168/2013, (ES) 2018/858, 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (COM(2023)0160). (7) Priekšlikums regulai par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu (COM(2021)0775) (OV L, 2023/2675., 7.12.2023.). (8) OV C 117, 11.3.2022., 40. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0219. (10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0219. (11) OV C 20, 20.1.2023., 1. lpp. (12) 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.). (13) 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp.). (14) 2019. gada 19. marta Regula (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79 I, 21.3.2019., 1. lpp.). (15) Savienības Ārpolitikas ģenerāldirektorāta Ārējo attiecību politikas departaments, “Security implications of China-owned critical infrastructure in the European Union”, 2023. gada jūnijs. (16) Eiropas Komisija, ES un NATO darba grupa kritiskās infrastruktūras noturības jautājumos,galīgais novērtējuma ziņojums, 2023. gada jūnijs.