Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ozona slāni noārdošām vielām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009 (COM(2022)0151 – C9-0143/2022 – 2022/0100(COD))

P9_TA(2024)0001 A9-0050/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2022)0151),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0143/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 15. jūnija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 18. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0050/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 16. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par ozona slāni noārdošām vielām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/590.)

(1) OV C 365, 23.9.2022., 50. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2023. gada 30. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0093).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 (COM(2022)0150 – C9-0142/2022 – 2022/0099(COD))	P9_TA(2024)0002 A9-0048/2023
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0150),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0142/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 15. jūnija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 18. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0048/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 16. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/573.)

(1) OV C 365, 23.9.2022., 44. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2023. gada 30. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0092).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (COM(2021)0726 – C9-0438/2021 – 2021/0384(COD))

P9_TA(2024)0003 A9-0039/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0726),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0438/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 18. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0039/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 16. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/..., ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2024/790.)

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza attiecībā uz tirgus datu pārredzamības uzlabošanu, šķēršļu novēršanu konsolidētu datu lentes izveidei, tirdzniecības pienākumu optimizēšanu un aizliegumu saņemt maksājumus par klientu rīkojumu nosūtīšanu (COM(2021)0727 – C9-0440/2021 – 2021/0385(COD))

P9_TA(2024)0004 A9-0040/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0727),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0440/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 1. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 23. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2023. gada 18. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0040/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 16. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza attiecībā uz datu pārredzamības uzlabošanu, šķēršļu novēršanu konsolidētu datu lenšu izveidei, tirdzniecības pienākumu optimizēšanu un aizliegšanu saņemt maksājumus par rīkojumu plūsmu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/791.)

(1) OV C 286, 27.7.2022., 17. lpp. (2) OV C 290, 29.7.2022., 68. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārkārtas tirdzniecības pasākumiem tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar stabilizācijas un asociācijas procesu (kodifikācija) (COM(2022)0503 – C9-0323/2022 – 2022/0304(COD))

P9_TA(2024)0005 A9-0001/2024

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0503),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0323/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu “Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai”(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 109. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9‑0001/2024),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 16. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par ārkārtas tirdzniecības pasākumiem tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar stabilizācijas un asociācijas procesu (kodifikācija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/823.)

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par atvieglojumu tādu stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, un par procentu atskaitāmības ierobežošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām (COM(2022)0216 – C9-0197/2022 – 2022/0154(CNS))

P9_TA(2024)0006 A9-0387/2023

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2022)0216),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0197/2022),

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0387/2023),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums 1)  Taisnīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides veicināšana, arī ar mērķtiecīgiem nodokļu pasākumiem, kas stimulē investīcijas un izaugsmi, ir viena no Savienības galvenajām politiskajām prioritātēm. Lai atbalstītu ilgtspējīgu un ilgtermiņa korporatīvo finansēšanu, nodokļu sistēmai būtu jāsamazina neparedzēti uzņēmējdarbības lēmumu kropļojumi, piemēram, attiecībā uz parādsaistību, nevis pašu kapitāla finansēšanu. Lai gan Komisijas Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā 2020. gadam14 ir ietvertas svarīgas darbības šādas finansēšanas atbalstīšanai, piemēram, 4. darbība “veicināt ilgtermiņa un pašu kapitāla finansējumu no institucionālajiem investoriem”, būtu jāpieņem mērķtiecīgi nodokļu pasākumi, lai veicinātu šādas darbības. Šādos pasākumos būtu jāņem vērā fiskālās ilgtspējas apsvērumi. 1)  Taisnīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides veicināšana un uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas uzlabošana, arī ar mērķtiecīgiem un tādiem pasākumiem nodokļu jomā, kas stimulē investīcijas un izaugsmi, ir viena no Savienības galvenajām politiskajām prioritātēm. Lai atbalstītu ilgtspējīgu, intensīvu, stabilu un ilgtermiņa korporatīvo finansēšanu, jo īpaši pēc trim ekonomikas krīzēm kopš 2008. gada, kad daudziem uzņēmumiem ekonomisko zaudējumu segšanai ir jāpaļaujas uz aizņēmuma finansējumu, nodokļu sistēmai būtu jāsamazina neparedzēti uzņēmējdarbības lēmumu kropļojumi, piemēram, attiecībā uz parādsaistību, nevis pašu kapitāla finansēšanu. Lai gan Komisijas Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā 2020. gadam14 ir ietvertas svarīgas darbības šādas finansēšanas atbalstīšanai, piemēram, 4. darbība “veicināt ilgtermiņa un pašu kapitāla finansējumu no institucionālajiem investoriem”, būtu jāpieņem mērķtiecīgi nodokļu pasākumi, lai veicinātu šādas darbības. Šādos pasākumos būtu jāņem vērā fiskālās ilgtspējas apsvērumi. __________________ __________________ 14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns”, COM(2020)0590 (https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:61042990-fe46-11ea-b44f-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_1&format=PDF). 14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns”, COM(2020)0590 (https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:61042990-fe46-11ea-b44f-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_1&format=PDF). Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) 1a)  Konkurētspējīgas un noturīgas kapitāla tirgu savienības ― kuras viens no pīlāriem ir labi attīstīts pašu kapitāla tirgus ― izveides veicināšana ir svarīga, lai stimulētu darbvietu radīšanu, ekonomikas izaugsmi un investīcijas. Vairāk privātu investīciju, izmantojot pašu kapitālu, ir vajadzīgas gaidāmo ekonomisko problēmu risināšanā. Tāpēc ir ļoti ieteicams izveidot tiesību instrumentu, lai saskaņotu spēkā esošos tiesību aktu noteikumus nolūkā samazināt nodokļu maksātāju motivāciju aizņemties, veicot ieguldījumu izvēli, neskarot parāda instrumentu likumīgu un efektīvu izmantošanu. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums 2)  Dalībvalstu nodokļu sistēmas ļauj nodokļa maksātājiem atskaitīt procentu maksājumus par parāda finansēšanu un tādējādi samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības, savukārt izmaksas par pašu kapitāla finansēšanu lielākajā daļā dalībvalstu nav atskaitāmas nodokļa vajadzībām. Asimetriskais nodokļu režīms parāda un pašu kapitāla finansēšanai visā Savienībā veicina pārmērīgu parādsaistību uzņemšanos investīciju lēmumu pieņemšanā. Turklāt, ja dalībvalstis savos tiesību aktos paredz nodokļa atvieglojumu pašu kapitāla finansēšanai, šādi valsts pasākumi ievērojami atšķiras no politikas veidošanas viedokļa. 2)  Dalībvalstu nodokļu sistēmas ļauj nodokļa maksātājiem atskaitīt procentu maksājumus par parāda finansēšanu un tādējādi samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības, savukārt izmaksas par pašu kapitāla finansēšanu lielākajā daļā dalībvalstu nav atskaitāmas nodokļa vajadzībām. Asimetriskais nodokļu režīms parāda un pašu kapitāla finansēšanai visā Savienībā veicina pārmērīgu parādsaistību uzņemšanos investīciju lēmumu pieņemšanā. Nesenās krīzes, kas saistītas ar uzņēmumu parāda problēmām iekšējā tirgū, parādīja, ka ir vajadzīga reforma, kas nodrošinātu vienādus apstākļus pašu kapitālam un parādam un izbeigtu parāda finansēšanas priekšrocības. Direktīva ir reakcija uz daudzajiem Parlamenta aicinājumiem novērst ar nodokļiem saistīto stimulu aizņemties1a. Turklāt, ja dalībvalstis savos tiesību aktos paredz nodokļa atvieglojumu pašu kapitāla finansēšanai, šādi valsts pasākumi ievērojami atšķiras no politikas veidošanas viedokļa. Tādēļ, ņemot vērā nepieciešamību garantēt minimālu sistemātisko saskaņotību starp valstu nodokļu sistēmām, proti, nodokļu stimulu līmenī, ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus pašu kapitāla risinājumiem un parāda instrumentiem. __________________ 1a Skatīt: –  Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana (2020/2036(INI)) (OV C 395, 29.9.2021., 89. lpp.); –  Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (2016/0337(CNS)) (OV C 162, 10.5.2019., 181. lpp.); –  Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par taisnīgāku un vienkāršāku nodokļu sistēmu atveseļošanas stratēģijas atbalstam (EP turpmākie pasākumi saistībā ar Komisijas jūlijā pieņemto rīcības plānu un 25 iniciatīvām PVN, uzņēmējdarbības nodokļu un individuālu nodokļu uzlikšanas jomā) (2020/2254(INL)) (OV C 347, 9.9.2022., 211. lpp.). –  Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. februāra rezolūcija par valstu nodokļu reformu ietekmi uz ES ekonomiku (2021/2074(INI)) (OV C 342, 6.9.2022., 14. lpp.). Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums 3)  Lai likvidētu iespējamos ar nodokļiem saistītos kropļojumus starp dalībvalstīm, ir jāparedz vienots noteikumu satvars tādu ar nodokļiem saistīto stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, visā Savienībā koordinētā veidā. Šādiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka pašu kapitāla un parāda finansēšanai tiek piemērots līdzīgs režīms nodokļu vajadzībām visā vienotajā tirgū. Tajā pašā laikā vienotam Savienības tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt ilgtspējīgam arī īstermiņā attiecībā uz dalībvalstu budžetiem. Tāpēc šādā satvarā būtu jāiekļauj noteikumi par nodokļa atskaitāmību no pašu kapitāla finansēšanas izmaksām, no vienas puses, un par nodokļa atskaitāmības ierobežojumu parāda finansēšanas izmaksām, no otras puses. 3)  Lai likvidētu iespējamos ar nodokļiem saistītos kropļojumus starp dalībvalstīm, ir jāparedz vienots noteikumu satvars tam, lai visā Savienībā koordinētā veidā pievērstos ar nodokļiem saistītai priekšrokas došanai parāda, nevis kapitāla finansēšanai, vienlaikus pilnībā ievērojot ar Līgumiem noteikto Savienības institucionālo satvaru nodokļu jomā. Šādiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka pašu kapitāla un parāda finansēšanai tiek piemērots līdzīgs režīms nodokļu vajadzībām visā vienotajā tirgū. Tajā pašā laikā, ņemot vērā iespējas plašā mērā atskaitīt parādu no nodokļiem un to, ka atvieglojuma izveidei pašu kapitāla palielināšanai varētu būt tieša ietekme uz publiskajiem ieņēmumiem, kopējam Savienības tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt ilgtspējīgam arī īstermiņā attiecībā uz dalībvalstu budžetiem. Tāpēc šādā satvarā būtu jāiekļauj noteikumi par nodokļa atskaitāmību no pašu kapitāla finansēšanas izmaksām, no vienas puses, un par nodokļa atskaitāmības ierobežojumu parāda finansēšanas izmaksām, no otras puses. Ar šo direktīvu cenšas panākt labāku līdzsvaru starp dažādajām problēmām, kas saistītas ar dalībvalstu publisko finanšu ilgtspēju īstermiņā, un, to darot, būtu jāizvairās no tā, ka dalībvalstis cieš ievērojamus ieņēmumu zaudējumus, un jācenšas uzlabot uzņēmumu finanšu stabilitāti. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) 3a)  Lai turpinātu attīstīt Eiropas kapitāla tirgu savienību, šī direktīva cenšas dažādot Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, pieejamo finansējuma avotus. Tādēļ tam nevajadzētu radīt jaunas izmaksas un šķēršļus to uzņēmumu piekļuvei finansējumam, kuriem kapitāla tirgi vēl nav viegli pieejami. Minēto uzņēmumu procentu izmaksu atskaitāmības ierobežošana varētu kavēt ieguldījumus visā Savienībā, tāpēc procentu atskaitīšana nebūtu jāierobežo attiecībā uz MVU un vidējām uzņēmumu grupām. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums 5)  Lai neitralizētu tendenci atteikties no pašu kapitāla finansēšanas, būtu jāparedz atvieglojums, lai nodokļa maksātāja pašu kapitāla palielinājumi no viena taksācijas perioda uz nākamo būtu atskaitāmi no tā apliekamās bāzes, ievērojot konkrētus nosacījumus. Atvieglojums būtu jāaprēķina, reizinot pašu kapitāla palielinājumu ar nosacītu procentu likmi, kas balstīta uz bezriska procentu likmi, kura noteikta īstenošanas aktos, ko pieņem atbilstīgi Direktīvas 2009/138/EK 77.e panta 2. punktam. Šādas bezriska procentu likmes jau ir daļa no ES tiesību aktiem un ir tikušas praktiski un efektīvi piemērotas. Atvieglojuma daļu, ko nevar atskaitīt taksācijas periodā nepietiekamas ar nodokli apliekamās peļņas dēļ, var pārnest. Ņemot vērā īpašās problēmas, kādas rodas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piekļūstot kapitāla tirgiem, būtu jāparedz palielināts atvieglojums pašu kapitālam tiem nodokļa maksātājiem, kas ir MVU. Lai atvieglojuma pašu kapitālam atskaitījums būtu ilgtspējīgs attiecībā uz publiskajām finansēm īstermiņā, tam vajadzētu būt ierobežotam laika ziņā. Lai aizsargātu sistēmu no ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, no pašu kapitāla izmaiņu aprēķina būtu jāizslēdz nodokļa maksātāja akciju , kā arī tā līdzdalības saistītajos uzņēmumos vērtība nodokļu vajadzībām. Tāpat ir jāparedz nodokļu uzlikšana nodokļa maksātāja pašu kapitāla samazinājumam no viena taksācijas perioda uz nākamo, lai novērstu pašu kapitāla palielināšanu ļaunprātīgā veidā. Šādam noteikumam arī būtu jāveicina noteikta pašu kapitāla līmeņa saglabāšana. Tas būtu piemērojams tādējādi, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājam, kas saņēmis atvieglojumu par pašu kapitāla palielināšanu, pašu kapitāls ir samazinājies, summa, kas aprēķināta tādā pat veidā kā atvieglojums, kļūtu apliekama ar nodokli 10 taksācijas periodus, izņemot, ja nodokļa maksātājs iesniedz pierādījumus, ka šādu samazinājumu izraisījuši tikai zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, vai juridisks pienākums. 5)  Lai neitralizētu tendenci atteikties no pašu kapitāla finansēšanas, būtu jāparedz atvieglojums, lai nodokļa maksātāja pašu kapitāla palielinājumi no viena taksācijas perioda uz nākamo būtu atskaitāmi no tā apliekamās bāzes, ievērojot konkrētus nosacījumus. Atvieglojums būtu jāaprēķina, reizinot pašu kapitāla palielinājumu ar nosacītu procentu likmi, kas balstīta uz bezriska procentu likmi, kura noteikta īstenošanas aktos, ko pieņem atbilstīgi Direktīvas 2009/138/EK 77.e panta 2. punktam. Šādas bezriska procentu likmes jau ir daļa no ES tiesību aktiem un ir tikušas praktiski un efektīvi piemērotas. Atvieglojuma daļu, ko nevar atskaitīt taksācijas periodā nepietiekamas ar nodokli apliekamās peļņas dēļ, var pārnest. Ņemot vērā īpašās problēmas, ar kurām mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un vidējas uzņēmumu grupas saskaras saistībā ar piekļuvi kapitāla tirgiem, to augstākām finansēšanas izmaksām, zemāku kapitāla pieejamības līmeni un lielāku varbūtību, ka tiem radīsies ilgāki zaudējumu periodi, nodokļu maksātājiem, kas ir MVU vai vidējas uzņēmumu grupas, būtu jāparedz lielāks atvieglojums pašu kapitālam, kā arī garāks nodokļu atskaitāmības periods. Lai atvieglojuma pašu kapitālam atskaitījums būtu ilgtspējīgs attiecībā uz publiskajām finansēm īstermiņā, tam vajadzētu būt pienācīgi un samērīgi ierobežotam laikā. Lai aizsargātu sistēmu no ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, no pašu kapitāla izmaiņu aprēķina būtu jāizslēdz nodokļa maksātāja akciju , kā arī tā līdzdalības saistītajos uzņēmumos vērtība nodokļu vajadzībām. Tāpat ir jāparedz nodokļu uzlikšana nodokļa maksātāja pašu kapitāla samazinājumam no viena taksācijas perioda uz nākamo, lai novērstu pašu kapitāla palielināšanu ļaunprātīgā veidā. Šādam noteikumam arī būtu jāveicina noteikta pašu kapitāla līmeņa saglabāšana. Tas būtu piemērojams tādējādi, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājam, kas saņēmis atvieglojumu par pašu kapitāla palielināšanu, pašu kapitāls ir samazinājies, summa, kas aprēķināta tādā pat veidā kā atvieglojums, kļūtu apliekama ar nodokli 10 taksācijas periodus MVU un vidējām uzņēmumu grupām un septiņus secīgus taksācijas periodus jebkuram nodokļu maksātājam, kas nav MVU vai vidēja uzņēmumu grupa, izņemot ja nodokļa maksātājs iesniedz pierādījumus, ka šādu samazinājumu izraisījuši tikai zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, vai juridiskas saistības. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāīsteno informācijas un komunikācijas pasākumi saistībā ar šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz tās iespējām un ieguvumiem MVU. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums 6)  Lai izvairītos no atvieglojuma pašu kapitālam atskaitījuma ļaunprātīgas izmantošanas, ir jāparedz īpaši nodokļu apiešanas novēršanas noteikumi. Šādiem noteikumiem vajadzētu jo īpaši būt vērstiem pret shēmām, kas ieviestas, lai apietu nosacījumus, ar kādiem pašu kapitāla palielinājums ir kvalificējams kā atbilstošs atvieglojuma saņemšanai atbilstīgi šai direktīvai, piemēram, grupas iekšienē nododot līdzdalību saistītos uzņēmumos. Šādiem noteikumiem arī vajadzētu būt vērstiem pret shēmām, kas ieviestas, lai pieprasītu atvieglojumu, ja nav nekāda pašu kapitāla palielinājuma grupas līmenī. Piemēram, šajos nolūkos varētu tikt izmantota grupas iekšējā parāda finansēšana vai iemaksas naudā. Īpašiem nodokļu apiešanas novēršanas noteikumiem arī būtu jānovērš tādu shēmu ieviešana, ar kurām panāk, ka pašu kapitāla palielinājums un atbilstošais atvieglojums ir lielāki nekā patiesībā, piemēram, palielinot aizdevumu finansēšanas saistības vai palielinot aktīvu vērtību. Turklāt vispārējais nodokļu apiešanas novēršanas noteikums, kas paredzēts Padomes Direktīvas (ES) 2016/116415 6. pantā, ir piemērojams pret ļaunprātīgām darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas īpašais nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu satvars. 6)  Lai izvairītos no atvieglojuma pašu kapitālam atskaitījuma ļaunprātīgas izmantošanas, ir jāparedz īpaši nodokļu apiešanas novēršanas noteikumi. Šādiem noteikumiem vajadzētu jo īpaši būt vērstiem pret shēmām, kas ieviestas, lai apietu nosacījumus, ar kādiem pašu kapitāla palielinājums ir kvalificējams kā atbilstošs atvieglojuma saņemšanai atbilstīgi šai direktīvai, piemēram, grupas iekšienē nododot līdzdalību saistītos uzņēmumos. Šādiem noteikumiem arī vajadzētu būt vērstiem pret shēmām, kas ieviestas, lai pieprasītu atvieglojumu, ja nav nekāda pašu kapitāla palielinājuma grupas līmenī. Piemēram, šajos nolūkos varētu tikt izmantota grupas iekšējā parāda finansēšana vai iemaksas naudā. Īpašiem nodokļu apiešanas novēršanas noteikumiem arī būtu jānovērš tādu shēmu ieviešana, ar kurām panāk, ka pašu kapitāla palielinājums un atbilstošais atvieglojums ir lielāki nekā patiesībā, piemēram, palielinot aizdevumu finansēšanas saistības vai palielinot aktīvu vērtību. Turklāt vispārējais nodokļu apiešanas novēršanas noteikums, kas paredzēts Padomes Direktīvas (ES) 2016/116415 6. pantā, ir piemērojams pret ļaunprātīgām darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas īpašais nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu satvars. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka pasākumi, ko tās pieņem, lai transponētu šo direktīvu valsts tiesību aktos, atbilst Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) sniegtajiem norādījumiem. _________________ _________________ 15 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.). 15 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) 6a)  Iespējamās fiskālās izmaksas, kas izriet no šīs direktīvas īstenošanas, būtu jānovērtē kopā ar ieguvumiem, ko sniedz stabilākas finansēšanas bāzes nodrošināšana Savienības uzņēmumiem, kas būtu ārkārtīgi svarīgi finansiālas spriedzes gadījumos. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums 7)  Lai efektīvi mazinātu ar nodokļiem saistītos stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, tādā veidā, kas ir ilgtspējīgs attiecībā uz Savienības publiskajām finansēm, atvieglojums pašu kapitāla finansēšanai būtu jāpapildina ar parāda finansēšanas izmaksu atskaitāmības ierobežojumu. Tāpēc ar procentu ierobežojuma noteikumu būtu jāierobežo pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitāmība, un tam vajadzētu būt piemērojamam neatkarīgi no atvieglojuma. Ņemot vērā atšķirīgos mērķus starp šādu noteikumu un pašreizējo Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantā paredzēto nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu attiecībā uz procentu ierobežojumu, abi noteikumi būtu jāsaglabā. Nodokļa maksātājiem vispirms būtu jāaprēķina pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitāmība saskaņā ar šo direktīvu un pēc tam saskaņā ar NAND. Ja saskaņā ar NAND aprēķinātā atskaitāmo pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu summa ir mazāka, nodokļa maksātājam būtu jāatskaita šī mazākā summa un jebkura starpība starp abām summām jāpārnes uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar NAND 4. pantu. 7)  Lai efektīvi mazinātu ar nodokļiem saistītos stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, tādā veidā, kas ir ilgtspējīgs attiecībā uz Savienības publiskajām finansēm, atvieglojums pašu kapitāla finansēšanai attiecībā uz uzņēmumu grupām, kuras nav vidēji lielas grupas, un uzņēmumiem, kas nav MVU, būtu jāpapildina ar pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitāmības ierobežojošu noteikumu. Tomēr, ņemot vērā nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļus, kas izriet no Covid-19 krīzes un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, minētais ierobežojuma noteikums būtu jāievieš tikai no 2027. gada. Ņemot vērā atšķirīgos mērķus starp šādu noteikumu un pašreizējo Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantā paredzēto nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu attiecībā uz procentu ierobežojumu, abi noteikumi būtu jāsaglabā. Nodokļa maksātājiem vispirms būtu jāaprēķina pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitāmība saskaņā ar šo direktīvu un pēc tam saskaņā ar NAND. Ja saskaņā ar NAND aprēķinātā atskaitāmo pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu summa ir mazāka, nodokļa maksātājam būtu jāatskaita šī mazākā summa un jebkura starpība starp abām summām jāpārnes uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar NAND 4. pantu. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums 9)  Lai izvērtētu šīs direktīvas efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo un jāpublicē izvērtējuma ziņojums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. 9)  Lai izvērtētu šīs direktīvas efektivitāti un tās ietekmi uz MVU un nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs, Komisijai būtu jāsagatavo un jāpublicē izvērtējuma ziņojums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. Minētajā ziņojumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU un jo īpaši būtu jānovērtē, vai MVU pieejamie īpašie nosacījumi ir izrādījušies pietiekami, lai tiem palielinātu pašu kapitāla finansējuma pievilcību. Ja šādā ziņojumā sniegtais novērtējums ir negatīvs, Komisijai bez liekas kavēšanās būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikums, šā jautājuma risināšanai. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns) 5a)   „liels uzņēmums” ir liels uzņēmums Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns) 5b)   „vidēja uzņēmumu grupa” ir grupa Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 6. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns) 5c)   „liela uzņēmumu grupa” ir grupa Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa Atvieglojums pašu kapitālam ir atskaitāms 10 secīgus taksācijas periodus no nodokļa maksātāja apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām līdz 30 % apmērā no nodokļa maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (“EBITDA”). Atvieglojums pašu kapitālam ir atskaitāms attiecībā uz: –  10 secīgus taksācijas periodus no MVU vai vidēja liela uzņēmumu grupas apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām līdz 30 % apmērā no nodokļa maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas („EBITDA”). –  7 secīgus taksācijas periodus no liela uzņēmuma vai lielas uzņēmumu grupas apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām līdz 30 % apmērā no nodokļa maksātāja EBITDA. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātāji spēj pārnest ne vairāk kā 3 taksācijas periodus var pārnest to atvieglojuma pašu kapitālam daļu, kas pārsniedz EBITDA procentuālo daļu 1. punkta pirmajā daļā noteiktajā taksācijas periodā. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa Ja atskaitāmais atvieglojums pašu kapitālam saskaņā ar pirmo daļu ir lielāks nekā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā neto peļņa taksācijas periodā, dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs var bez laika ierobežojuma pārnest atvieglojuma pašu kapitālam atlikumu uz nākamajiem periodiem. Ja atskaitāmais atvieglojums pašu kapitālam saskaņā ar pirmo daļu ir lielāks nekā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā neto peļņa taksācijas periodā, dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs var pārnest atvieglojuma pašu kapitālam atlikumu šādā veidā: –  ne vairāk kā 3 taksācijas periodus, ja nodokļu maksātājs ir liels uzņēmums vai liela uzņēmumu grupa; –  bez laika ierobežojuma, ja nodokļu maksātājs ir MVU vai vidēja uzņēmumu grupa. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 3. daļa Dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātāji ne vairāk kā piecus taksācijas periodus var pārnest to atvieglojuma pašu kapitālam daļu, kas taksācijas periodā pārsniedz 30 % EBITDA. Svītrots Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 1. daļa Ievērojot 5. pantu, atvieglojuma pašu kapitālam bāzi aprēķina kā starpību starp neto pašu kapitāla līmeni taksācijas perioda beigās un neto pašu kapitāla līmeni iepriekšējā taksācijas perioda beigās. Ievērojot 5. pantu, atvieglojuma pašu kapitālam bāzi aprēķina kā starpību starp neto pašu kapitāla līmeni taksācijas perioda beigās un neto pašu kapitāla līmeni iepriekšējā taksācijas perioda beigās, citiem vārdiem sakot, kā pašu neto kapitāla pieaugumu gada laikā. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 2. daļa Atvieglojums pašu kapitālam ir vienāds ar atvieglojuma bāzi, kas reizināta ar 10 gadu bezriska procentu likmi attiecīgajai valūtai un palielināta par riska prēmiju 1 % apmērā vai, ja nodokļa maksātājs ir MVU, 1,5 % apmērā. Atvieglojums pašu kapitālam ir vienāds ar atvieglojuma bāzi, kas reizināta ar 10 gadu bezriska procentu likmi attiecīgajai valūtai un attiecībā uz MVU palielināta par riska prēmiju 1 % apmērā. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts 3.  Ja pēc atvieglojuma pašu kapitālam saņemšanas atvieglojuma pašu kapitāla bāze taksācijas periodā ir negatīva, tad summa, kas vienāda ar negatīvo atvieglojumu pašu kapitālam, kļūst apliekama ar nodokli 10 secīgus taksācijas periodus līdz neto pašu kapitāla kopējam palielinājumam, par kuru šāds atvieglojums saņemts atbilstīgi šai direktīvai, ja vien nodokļa maksātājs neiesniedz pietiekamus pierādījumus, ka iemesls tam ir taksācijas periodā radušies grāmatvedības zaudējumi vai juridisks pienākums samazināt kapitālu. 3.  Ja pēc atvieglojuma pašu kapitālam saņemšanas atvieglojuma pašu kapitāla bāze taksācijas periodā ir negatīva, tad summa, kas vienāda ar negatīvo atvieglojumu pašu kapitālam, kļūst apliekama ar nodokli 10 secīgus taksācijas periodus attiecībā uz MVU vai vidēju uzņēmumu grupu vai 7 secīgus taksācijas periodus attiecībā uz jebkuru nodokļu maksātāju, izņemot MVU vai vidēju uzņēmumu grupu, līdz neto pašu kapitāla kopējam palielinājumam, par kuru šāds atvieglojums saņemts atbilstīgi šai direktīvai, ja vien nodokļa maksātājs neiesniedz pietiekamus pierādījumus, ka iemesls tam ir taksācijas periodā radušies grāmatvedības zaudējumi vai juridisks pienākums samazināt kapitālu. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pasākumi, ko tās pieņem, lai transponētu šo pantu valsts tiesību aktos, atbilst Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) sniegtajiem norādījumiem par nosacītu procentu atskaitījumu režīmiem. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs var atskaitīt no savas apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kas definētas Padomes Direktīvas (ES) 2016/116435 1. panta 2. punktā, līdz summai a), kas atbilst 85 % šādu izmaksu, kuras radušās taksācijas periodā. Ja šāda summa ir lielāka nekā summa b), kas noteikta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs atskaitīt tikai mazāko no abām summām taksācijas periodā. Starpību starp abām summām a) un b) pārnes uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantu. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs, kas nav MVU vai vidēja uzņēmumu grupa, var atskaitīt no savas apliekamās bāzes uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kas definētas Padomes Direktīvas (ES) 2016/116435 1. panta 2. punktā, līdz summai a), kas atbilst 85 % šādu izmaksu, kuras radušās taksācijas periodā. Ja šāda summa ir lielāka nekā summa b), kas noteikta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs atskaitīt tikai mazāko no abām summām taksācijas periodā. Starpību starp abām summām a) un b) pārnes uz priekšu vai atpakaļ saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 4. pantu. _______________ _______________ 35 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.). 35 Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1. punkts ir piemērojams attiecībā uz pārsniedzošajām aizņēmumu izmaksām, kas radušās no [OP, lūdzu, ierakstīt šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu]. 2.  Šā panta 1. punkts ir piemērojams attiecībā uz pārsniedzošajām aizņēmumu izmaksām, kas radušās, sākot no 2027. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. daļa – b punkts b)  to MVU skaits, kuri izmantojuši atvieglojumu taksācijas periodā, arī izsakot procentos no to MVU kopējā skaita, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, un to MVU skaits, kuri izmantojuši atvieglojumu un kuri ir daļa no lielām grupām Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē; b)  to MVU un vidējo uzņēmumu grupu skaits, kuri izmantojuši atvieglojumu taksācijas periodā, arī, izsakot procentos no to MVU un vidējo uzņēmumu grupu kopējā skaita, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, un to MVU skaits, kuri izmantojuši atvieglojumu un kuri ir daļa no lielām grupām Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē; Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 8. pants – virsraksts Ziņojumi Ziņojumi un analīze Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Komisija līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. 1.  Komisija līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, kuram vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai. Minētajā ziņojumā novērtē šīs direktīvas ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot: a)   MVU, jo īpaši novērtējot, vai MVU pieejamie īpašie nosacījumi ir izrādījušies pietiekami, lai tiem palielinātu pašu kapitāla finansējuma pievilcību; b)   procentu atskaitāmības ierobežojumu, jo īpaši attiecībā uz 6. panta 1. punktā minētās a) apakšpunkta summas ietekmi uz dalībvalstu fiskālajiem ieņēmumiem; c)   saikne ar tiesību aktiem uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, proti, direktīvu, ar ko nodrošina minimālo efektīvo nodokļa likmi lielu starptautisku grupu globālajām darbībām, un direktīvu par ienākumu nodokļu sistēmu Eiropā (BEFIT). Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis var atlikt šīs direktīvas noteikumu piemērošanu nodokļa maksātājiem, kas [2024. gada 1. janvārī] izmanto atvieglojumu pašu kapitālam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, uz laikposmu līdz 10 gadiem, bet katrā ziņā ne ilgāk par ieguvuma ilgumu atbilstīgi valsts tiesību aktiem. 2.  Dalībvalstis var atlikt šīs direktīvas noteikumu piemērošanu nodokļa maksātājiem, kas [2024. gada 1. janvārī] izmanto atvieglojumu pašu kapitālam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, uz laikposmu līdz pieciem gadiem, bet katrā ziņā ne ilgāk par ieguvuma ilgumu atbilstīgi valsts tiesību aktiem. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Pirms šīs direktīvas transponēšanas valsts tiesību aktos katra dalībvalsts publisko pieņemamo pasākumu aplēsto fiskālo izmaksu novērtējumu un no tā izrietošo faktiskās nodokļu likmes samazinājumu uzņēmumiem un vajadzības gadījumā veic pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu nodokļu ieņēmumus.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par programmas "Erasmus+" 2021.–2027. gadam īstenošanu (2023/2002(INI))

P9_TA(2024)0007 A9-0413/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013(1),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. septembra rezolūciju par efektīviem pasākumiem programmas "Erasmus+", programmas "Radošā Eiropa" un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai(2),

–  ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Izglītības telpu: kopīga holistiska pieeja(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 23. novembra rezolūciju "ES sporta politika: novērtējums un iespējamie turpmākie risinājumi"(4),

–  ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam — mikrodiplomi, individuāli mācību konti un apmācība ilgtspējīgas vides veicināšanai(5),

–  ņemot vērā 2022. gada 23. jūnija rezolūciju par iekļaušanas pasākumu īstenošanu 2014.–2020. gadam paredzētās programmas "Erasmus+" satvarā(6),

–  ņemot vērā pētījumu "ES finansējuma programmas 2021.–2027. gadam kultūras, mediju, izglītības, jaunatnes un sporta jomā: pirmās atziņas, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas — Erasmus+", ko 2023. gada 11. septembrī publicēja ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts(7),

–  ņemot vērā pētījumu "Četru 2021.–2027. gada ES programmu sākotnējā īstenošana: "Erasmus+", "Radošā Eiropa", Eiropas Solidaritātes korpuss un programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" (3. atzars)", ko ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts publicēja 2023. gada 20. jūlijā(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma "Procedūra patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai" 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0413/2023),

A.  tā kā Erasmus+ ("programma") ir ES pamatprogramma, kas atbalsta izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā un ārpus tās;

B.  tā kā Erasmus+ ir izšķiroša nozīme Eiropas piederības un sapratnes sajūtas veicināšanā starp dažādām kultūrām, ļaujot stiprināt Eiropas identitāti, kas pastāv līdztekus nacionālajai identitātei;

C.  tā kā 2021.–2027. gada programmas aplēstais kopējais budžets ir 26,2 miljardi EUR, un īpaša uzmanība tajā ir pievērsta iekļaušanai, zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un jauniešu līdzdalības veicināšanai demokrātiskajā dzīvē;

D.  tā kā iniciatīva "Eiropas universitātes" ir bijusi daudz veiksmīgāka un tālejošāka, nekā sākotnēji bija paredzēts; tā kā mērķis ir līdz 2024. gada vidum izveidot 60 Eiropas universitāšu alianses, kurās būtu iesaistītas vairāk nekā 500 augstākās izglītības iestādes;

E.  tā kā pieprasījums pēc programmas ievērojami pārsniedz pieejamos finanšu resursus, negatīvi ietekmējot līdzdalību un projektu skaitu, kurus iespējams finansēt;

F.  tā kā programma palīdz mazināt nevienlīdzību un uzlabot sociālo kohēziju un dzimumu līdztiesību Eiropas un dalībvalstu līmenī, arvien vairāk koncentrējoties uz mācību mobilitāti, kas ir pieejama visiem, jo īpaši ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem un mazām organizācijām;

G.  tā kā par iekļautību atbildīgajām amatpersonām ir svarīga loma daudzveidības un iekļaušanas veicināšanā programmā "Erasmus+";

H.  tā kā ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku, pieaugušo izglītojamo, jauniešu, trešo valstu valstspiederīgo un maza mēroga partnerību un organizāciju dalību joprojām kavē sarežģītas administratīvās prasības;

I.  tā kā programmas mērķi tiek sasniegti, izmantojot trīs pamatdarbības, proti, "Personu mobilitāte mācību nolūkos" (KA 1), "Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība" (KA 2) un "Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai" (KA 3);

J.  tā kā dzīves dārdzības pieaugums, augsts inflācijas līmenis un citas problēmas rada papildu spiedienu uz programmas budžetu,

K.  tā kā studenti ar mazākiem resursiem saskaras ar lielākiem šķēršļiem, lai izmantotu Erasmus+ studentu mobilitāti; tā kā mājokļu īres cenu pieaugums un studentu izmitināšanas vietu trūkums apgrūtina studentu iespējas atrast mājokli par pieņemamu cenu un šī problēma pēdējos gados ir saasinājusies;

L.  tā kā neskaidrības vai kavējumi līgumu slēgšanā un maksājumos atbalsta saņēmējiem palielina to administratīvo slogu un sarežģī finanšu plānošanu, kas jo īpaši kaitē mazām organizācijām un jaunpienācējiem, tādējādi apdraudot centienus panākt iekļaušanu un daudzveidību;

M.  tā kā programma ir bijusi Eiropas izglītības telpas virzītājspēks un tai būtu jāturpina reaģēt uz nākotnes tendencēm izglītībā, lai neatpaliktu no sabiedrības un tehnoloģiskajām pārmaiņām;

N.  tā kā jaunatnes darbinieku profesionālā izaugsme pozitīvi ietekmē Erasmus+ projektu kvalitāti un jaunatnes darbinieku statusa atšķirības dažādās dalībvalstīs kavē programmas jaunatnes nozares projektu izstrādi,

Pašreizējais stāvoklis un panākumi

1.  uzsver, ka programmā galvenā uzmanība pievērsta arvien lielākai pasākumu daudzveidībai, tostarp mūžizglītībai, ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku labākai iekļaušanai(9) un mācību mobilitātes šķēršļu, jo īpaši kvalifikāciju automātiskas atzīšanas trūkuma un finansiālu šķēršļu, novēršanai;

2.  atzīst, ka pašreizējā struktūra darbojas labi, veiksmīgi apvienojot iepriekš nošķirtās programmas, tādējādi nodrošinot labu finansējuma ekosistēmu;

3.  atzīst, ka ir svarīgi īstenot pietiekami daudz dažādu pasākumu, nevis piemērot vienu universālu pieeju;

4.  augstu vērtē "Erasmus+" izveidoto "mācību kopienu", ko veido dalībnieki, atbalsta saņēmēji, ieinteresētās personas, valstu aģentūras un ES iestādes;

5.  atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts saprašanās memorands starp Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru un valstu aģentūrām; uzsver, cik svarīgi ir uzlabot un uzturēt konstruktīvu un uz sadarbību balstītu saziņu starp šīm abām pusēm;

6.  sagaida, ka saprašanās memorands starp Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru un valstu aģentūrām sniegs reālus uzlabojumus, veicinot labas prakses apmaiņu un precizējot uzdevumus un pienākumus, lai panāktu valstu aģentūru konsekvenci, saskaņotību un efektīvu saziņu;

7.  norāda, ka mācību mobilitāte un maza mēroga partnerības ir izrādījušās ļoti efektīvas darbības, lai uzrunātu plašāku sabiedrību visā Eiropā, nodrošinot izcilu ieguldīto līdzekļu atdevi, ņemot vērā individuālo dalībnieku skaitu;

8.  atzīst, ka mācību mobilitāte un personāla apmācība ir spēcīgs izglītojamo mobilitātes veicinātājs;

9.  apzinās, ka dažādas nozares un ieinteresētās personas ir ļoti atzinīgi novērtējušas programmas horizontālās prioritātes;

10.  atzinīgi vērtē ieceri īstenot programmas digitālo pārveidi un digitalizētās mācību iespējas;

11.  uzsver, ka šos formātus var izmantot kā vērtīgu papildinājumu fiziskajai mobilitātei konkrētās situācijās, taču tie nenodrošina vienādu pieredzes un ieguvumu kvalitāti un neaizstāj jēgpilnu mijiedarbību uz vietas;

12.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas tiek veikti, lai palielinātu videi draudzīgu ceļošanas veidu skaitu, un augstākas finansējuma likmes, kas tiek maksātas par videi draudzīgākiem ceļošanas veidiem; mudina pielikt vēl lielākas pūles, lai sasniegtu šo mērķi, lai gan tam nevajadzētu kļūt par šķērsli programmas pieejamībai reģionos, kur zaļās iespējas vēl nav pieejamas;

13.  atzīst, ka jaunās pamatdarbības ir pierādījušas savu pievienoto vērtību;

14.  atzīst, ka augstākās izglītības iestādes ļoti atzinīgi vērtē iniciatīvu "Eiropas universitātes" un tās būtisko nozīmi, veicinot centienus novērst šķēršļus starptautiskai sadarbībai augstākās izglītības jomā; uzsver, ka mobilitātes projekti, kopēju mācību programmu izveide un sadarbība pētniecības jomā starp Eiropas universitātēm ir būtiska, lai risinātu vajadzības stratēģiskās jomās; uzsver iniciatīvas nozīmi Eiropas universitāšu stratēģijas sakarā;

15.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai izveidotu vienotu Eiropas akadēmiskā grāda apzīmējumu un vienotus Eiropas diplomus;

16.  atzinīgi vērtē jaunās iespējas, ko sniedz skolotāju akadēmijas;

17.  atzinīgi vērtē jaunizveidotos profesionālās izcilības centrus un norāda, ka to veiksmīgai izvēršanai ir būtiska nozīme profesionālās izglītības un apmācības (PIA) modernizēšanā Eiropā;

18.  norāda, ka Parlamenta ierosinātā programma DiscoverEU ir kļuvusi par vispāratzītu, populāru un viegli pieejamu neformālās izglītības darbību, kas jauniešus, tostarp ierobežotām iespējām pakļautos, tuvina ES, veicinot viņu turpmāku iesaistīšanos citos ES projektos;

19.  uzsver, ka Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) pārvaldītās centralizētās darbības sporta jomā ir izrādījušās lietderīgas, lai veicinātu Eiropas dimensiju sportā; atzīst, ka mobilitātes kā decentralizētas darbības ieviešana 2023. gadā veicina sporta personāla un treneru apmaiņu;

20.  atgādina, ka 2021.–2022. gada budžeta apguve bija gandrīz 100 % apmērā, neraugoties uz programmas novēlotu uzsākšanu;

21.  norāda uz nepieciešamajām korekcijām, kas tika veiktas pandēmijas dēļ, uz laiku samazinot finansējumu mācību mobilitātei un palielinot finansējumu sadarbības un inovācijas partnerībām;

22.  atzinīgi vērtē programmas ātro reakciju un palielināto elastību, lai atbalstītu Ukrainas skolēnus, skolotājus, pedagogus un mācību iestādes;

23.  norāda, ka daži pieteikšanās procesi ir uzlabojušies, jo ir veicināta to vienkāršība un efektivitāte;

24.  uzsver ļoti zemo kļūdu īpatsvaru salīdzinājumā ar citām ES finansējuma programmām, īpaši ņemot vērā programmas sarežģītību;

25.  uzsver, ka visas ieinteresētās valstis, kas atbilst programmas prasībām, tostarp Šveice un Apvienotā Karaliste, ir laipni aicinātas pievienoties programmai un tādējādi veicināt Eiropas mācību mobilitāti; atbalsta asociēto valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību;

Izaicinājumi un problēmas

26.  norāda, ka nepietiekamas dotācijas mācību mobilitātes izmaksu segšanai un maksājumu kavējumi ir vieni no lielākajiem šķēršļiem, kas attur no dalības mobilitātes projektos;

27.  pauž nožēlu, ka daudzi ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši finansiālu vai citu šķēršļu dēļ nevar pavadīt ilgāku laiku ārzemēs;

28.  atzīst, ka valstu aģentūrām ir bijis sarežģīti izstrādāt nacionālos iekļaušanas un daudzveidības plānus;

29.  pauž nožēlu par to, ka sarežģīti administratīvie procesi visos posmos ievērojami kavē jaunpienācēju un neliela mēroga organizāciju dalību, jo īpaši skolu, jaunatnes, PIA un sporta nozarē, kā arī pieaugušo izglītībā;

30.  pauž nožēlu, ka pieteikšanās Erasmus+ finansējumam joprojām ir laikietilpīga un ka pieteikumu iesniedzēji bieži vien nevar pieteikties bez ārēja atbalsta, un tas attur mazās organizācijas no dalības, toties labvēlīgi ietekmē projektu rakstīšanas konsultāciju uzņēmumus;

31.  pauž bažas par to, ka gandrīz trešdaļa augstākās izglītības mobilitātes studentu ziņoja, ka viņu kredītpunkti nav pilnībā atzīti, un aicina rīkoties, lai panāktu atbilstību Erasmus Augstākās izglītības hartā noteiktajiem mērķiem; uzsver, ka tas kavē patiesas Eiropas izglītības telpas izveidi un rada ievērojamus šķēršļus studentiem, kuri paļaujas uz savlaicīgu akadēmiskā grāda iegūšanu;

32.  pauž nožēlu, ka netiek veicināta partnerība starp skolām un bezpeļņas organizācijām, kurām ir zināšanas, lai palīdzētu skolotājiem piekļūt kvalitatīvai mācību mobilitātei;

33.  uzskata, ka PIA atzīšana par līdzvērtīgu akadēmiskajām studijām ir novēlota; turklāt pauž bažas par atlikušajiem šķēršļiem netraucētai PIA mobilitātei, piemēram, valstu un ES līmenī sadrumstalotu politiku;

34.  pauž nožēlu par nepietiekamo finansējumu profesionālās izcilības centriem, ņemot vērā pieprasījumu pēc tiem;

35.  pauž vilšanos par pieaugušo mācīšanās un izglītības pasākumu zemo izmantošanas līmeni, ņemot vērā to nozīmi;

36.  atzinīgi vērtē sadarbības projektos piemēroto vienreizējo maksājumu pieeju, jo daudzi atbalsta saņēmēji to atzīst par efektīvu vienkāršošanas pasākumu; tomēr norāda, ka prasība par "nepārtrauktu ziņošanu" var būt apgrūtinājums, it īpaši mazākām organizācijām;

37.  pauž nožēlu par to, ka 2022. gadā tika krasi samazināts centralizēto darbības dotāciju saņēmēju skaits jaunatnes jomā, nopietni ietekmējot jau tā COVID-19 novājināto, brīvprātīgi vadīto jauniešu pilsoniskās sabiedrības sektoru;

38.  pauž nožēlu arī par to, ka jauniešu un brīvprātīgo vadītās organizācijas ir iesniegušas ievērojami mazāk sekmīgu pieteikumu centralizētu dotāciju saņemšanai, jo īpaši saistībā ar "Eiropas jaunatne kopā" projektiem un 2. pamatdarbību "Partnerības sadarbībai jaunatnes jomā", un pēc tam 2023. gadā šo organizāciju budžets tika samazināts;

39.  norāda, ka Erasmus+ sporta nozarei dažās jomās, jo īpaši pasākumu organizēšanā, ir ļoti ierobežots finansējums, tādējādi ierobežojot programmas darbības jomu;

40.  pauž dziļu nožēlu par IT infrastruktūras lēno un nepilnīgo attīstību un IT rīku, piemēram, atbalsta saņēmēju un projektu pārvaldības moduļu un valodas atbalsta tiešaistē, nepareizu darbību, kas palielina visu programmas īstenošanā iesaistīto personu darba slodzi, neveicina jaunpienācēju līdzdalību un apdraud programmas mērķi paplašināt līdzdalību; norāda, ka tas kavē optimālu īstenošanu, rada risku, ka programmas dokumentācija un uzraudzība būs kļūdaina un nepilnīga, kā arī apdraud uz pierādījumiem balstītu attīstību nākotnē, un norāda arī, ka līdzīgas problēmas ar IT rīkiem pastāv arī citās ES finansētajās programmās, tostarp Eiropas Solidaritātes korpusā;

41.  pauž nožēlu par to, ka IT problēmas nopietni ietekmē arī datu pieejamību, kas ir būtiski pašreizējai starpposma pārskatīšanai, tādējādi radot nepieciešamību pēc daudz sarežģītākas izvērtēšanas metodoloģijas un palielinot administratīvo slogu;

42.  norāda, ka mākslīgā intelekta ietekme ir jāuztver nopietni, jo tas jau ir veicinājis krāpšanu, bet varētu arī atvieglot valstu aģentūru darba slodzi un uzlabot datu vākšanu;

43.  uzsver pastāvošo nekonsekvenci attiecībā uz ziņošanas gaidām, novērtēšanas rezultātiem un informācijas vispārējo apmaiņu starp dažādām valstu aģentūrām, kura rada atšķirīgus īstenošanas standartus atbalsta saņēmējiem un ietekmē vienlīdzību programmas darbībā;

44.  pauž bažas par profesionāļu un brīvprātīgo trūkumu programmas īstenošanai un prasa noskaidrot, vai tas ietekmē līdzekļu apguvi;

Pašreizējās programmas "Erasmus+" uzlabošana un turpmākās programmas izstrāde

45.  aicina Komisiju, dalībvalstis, valstu iestādes un valstu aģentūras saglabāt "Erasmus+" tuvumu iedzīvotājiem un nodrošināt, ka tā joprojām ir augšupēja "pilsoņu programma", kas piedāvā kvalitatīvas izglītības un mobilitātes iespējas jauniešiem un visu vecumu izglītojamajiem;

46.  uzsver, ka programmas "Erasmus+" vispārējais mērķis ir plašs un pārsniedz darba tirgus vajadzības;

47.  aicina vienkāršot programmu visos līmeņos, tai skaitā novērtējot, vai pašreizējās (apakš)darbības var apvienot, un nepārslogot šo ES pamatprogrammu ar jauniem uzdevumiem un iniciatīvām, kas vājina tās pamatmērķi;

48.  aicina Komisiju novērst visus šķēršļus, tostarp finansiālos, valodas un administratīvos šķēršļus, piemēram, tos, ko rada jaunie IKT rīki, lai panāktu patiesi iekļaujošu programmu, kas veicina daudzveidību, vienlaikus nesamazinot atbalsta saņēmējiem pieejamo dotāciju skaitu;

49.  uzstāj, ka digitālie rīki būtu jāoptimizē vēlākais līdz 2025. gadam, lai radītu lietotājam draudzīgu, pieejamu, uzticamu, ātru un efektīvu vidi, kurā tiek ievērota datu aizsardzība;

50.  uzsver, ka problēmas ar IT infrastruktūru, kas līdzīgas pašreizējā plānošanas periodā pieredzētajām, ir nepieņemamas; aicina Komisiju stabilizēt esošos IT rīkus un nemainīt tos ar katru jaunu plānošanas periodu, kā arī sagaida, ka nākamās Erasmus+ paaudzes IT infrastruktūra pilnībā darbosies no pirmās dienas, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmēju moduli;

51.  aicina pirms papildu funkciju vai jaunu IT rīku ieviešanas veikt rūpīgus izmēģinājumus un apspriešanos ar valstu aģentūrām un galalietotājiem, kā arī nodrošināt atbilstību ES Tīmekļa pieejamības direktīvai;

52.  aicina Komisiju labot finansējuma un konkursa iespēju portāla rezultātu sadaļas "Šajā tēmā finansētie projekti" ierobežoto pārredzamību un izmantojamību, lai ieinteresētās personas varētu lejupielādēt datus un analizēt veiksmīgu un noraidītu projektu raksturlielumus attiecībā uz organizāciju, budžeta summām, projekta vadošo valsti vai projekta veidu;

53.  aicina Ungārijas valdību nekavējoties ievērot tiesiskumu un ES vērtības un īstenot nepieciešamās reformas, lai Ungārijas studenti, skolotāji un pētnieki varētu gūt labumu no programmas „Erasmus+”, un veicināt plašāku Eiropas izglītības un pētniecības sadarbības mērķu sasniegšanu;

54.  aicina Komisiju apsvērt iespēju iekasēt maksu par digitālajiem rīkiem un tiešsaistes aktivitātēm mācību atbalstam atsevišķi, jo īpaši, ja tie tiek izmantoti, lai sagatavotos kādai darbībai, — šāda iespēja ļautu izvairīties no pārmērīgi lieliem avansa maksājumiem;

55.  uzstāj, ka pieteikumu iesniegšanas procedūru un prasību vienkāršošanai un norādījumu uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz privātpersonām, arī turpmāk jābūt svarīgai prioritātei, jo tie kavē programmas īstenošanu; norāda, ka neatbilstības bieži vien visvairāk ietekmē jaunos, pirmreizējos dalībniekus;

56.  prasa izveidot dokumentu apjoma ziņā samērīgas reģistrācijas, pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procedūras un samazināt administratīvās un birokrātiskās prasības, jo īpaši attiecībā uz mazākām dotācijām;

57.  norāda, ka piedāvājumu veidlapām ir jāpievieno skaidri noteikumi un norādījumi saprotamā valodā; aicina valsts aģentūras turpināt uzlabot atgriezenisko saiti ar pretendentiem;

58.  aicina Komisiju nodrošināt EACEA projektu amatpersonām un valstu aģentūru darbiniekiem nepārtrauktu apmācību un skaidru saziņu par Erasmus+ iniciatīvu interpretāciju;

59.  atgādina, ka savlaicīga, pārredzama un uzticama saziņa par termiņiem un soļiem veido pamatu taisnīgai un vienlīdzīgai piekļuvei programmai;

60.  aicina valsts aģentūras jau projektu sākumā organizēt informatīvas nodarbības par ziņošanas prasībām; ierosina visaptveroši pārskatīt ziņošanas un uzskaites prasības, lai viena un tā pati informācija netiktu pieprasīta atkārtoti;

61.  aicina valstu aģentūras pilnvarot savas par iekļautību atbildīgās amatpersonas īstenot iekļaušanas un daudzveidības plānus;

62.  aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar ieinteresētajām personām saistībā ar programmā paredzētajiem Eiropas "iekļaušanas mērķiem" un darīt pieejamus datus par projektiem, kuros iesaistīti ierobežotām iespējām pakļauti dalībnieki;

63.  aicina panākt labāku līdzsvaru starp programmas kvantitatīvajiem (saņēmēju un atbalstīto projektu skaits) un kvalitatīvajiem mērķiem un uzsver, ka izglītības kvalitātes uzlabošanai arī turpmāk jābūt programmas "Erasmus+" uzmanības centrā;

64.  mudina Komisiju pastiprināt centienus saistībā ar programmas digitālo pārveidi, konkrētāk, lai izveidotu programmu "Erasmus bez dokumentiem" visās izglītības un apmācības nozarēs; aicina Komisiju pēc sākotnējās plānošanas izveidot "Eiropas studenta karti" un palīdzēt augstākās izglītības iestādēm līdz 2025. gadam ieviest digitālās mācību mobilitātes nominācijas un atzīmju lapu izrakstus;

65.  prasa palielināt sākotnējos maksājumus ierobežotām iespējām pakļautiem atbalsta saņēmējiem un nodrošināt saņēmējiem savlaicīgus maksājumus;

66.  prasa biežāk un regulārāk pārskatīt un koriģēt dotāciju un vienības izmaksu inflācijas indeksu, lai ņemtu vērā dzīves dārdzību, inflāciju un atbalsta saņēmēju vajadzības;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt risināt Erasmus+ mobilitātes studentu izmitināšanas problēmas;

68.  aicina Komisiju kopā ar aliansēm pirms to finansēšanas perioda beigām izvērtēt to gatavību autonomijai, lai noteiktu, vai tām ir nepieciešams kāda veida mērķtiecīgs atbalsts, lai panāktu autonomiju saprātīgā termiņā, kā arī lai stabilizētu un padziļinātu alianses, izmantojot ar projektiem saistītu turpmāku finansējumu;

69.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk apspriest ar citiem likumdevējiem Eiropas universitāšu alianšu kā pamatiniciatīvas ilgtspējīgu turpināšanu; uzsver, ka šādam uz nākotni orientētam redzējumam ir jāpadara šīs alianses par Eiropas augstākās izglītības virzītājspēku; atgādina, ka Eiropas universitāšu aliansēm būtu jākalpo par paraugu un ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jārada pamatnosacījumi, kas ir pilnībā saistīti ar Eiropas augstākās izglītības telpu un Eiropas izglītības telpu, kā arī jānosaka Eiropas universitāšu alianšu juridiskais statuss;

70.  aicina Komisiju izmantot programmas instrumentus, lai veicinātu izmitināšanu, kas atvērtu tādas nozares, kurās sievietes ir nepietiekami pārstāvētas, piemēram, IT, zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku, uzņēmējdarbību un PIA, un tādējādi veicinātu sieviešu integrāciju šajos darba tirgus segmentos; iesaka Komisijai veicināt dzimumu līdzsvaru programmā;

71.  uzsver, ka, uzlabojot kopradi, Erasmus+ var atbalstīt izglītību, lai reaģētu uz jaunām sabiedrības vajadzībām, izmantojot metodiku, kas veicina pielāgota zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību kopuma izstrādi, un īpaši pievērš uzmanību programmas ieguldījumam pārejā uz digitālo izglītību;

72.  aicina plašāk izmantot un ieviest skaidrākus noteikumus attiecībā uz virtuālo un jaukto apmācību un izveidot infrastruktūru digitalizētām un attālinātām mācību iespējām, ieviešot tās arī citās izglītības nozarēs, lai veicinātu vienmērīgāku un elastīgāku pāreju un sekmētu iekļautību;

73.  ierosina attīstīt sinerģiju starp Erasmus+ un citām daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmām, lai finansētu uzlabojumus izglītības rīku pieejamībā apgabalos un kopienās, kur ir vāja savienojamība vai piekļuve tehnoloģijām, līdzīgi tam, kas tiek izmēģināts sagatavošanas darbībā;

74.  aicina eTwinning un Eiropas skolu vārteju pilnībā un raiti integrēt programmā Erasmus+ un labāk popularizēt skolotāju un skolu darbinieku vidū;

75.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas dimensiju skolotāju profesionālajā attīstībā un veicināt viņu mobilitāti; prasa paredzēt noteikumus, lai aizstātu skolotājus vai kompensētu viņiem laiku, kas pavadīts Erasmus+ projektos;

76.  ierosina darbību "Žana Monē vārdā nosauktie pasākumi skolām" decentralizēt tā, lai to pārvaldītu valstu aģentūras, tādējādi vienkāršojot skolu piekļuvi;

77.  uzsver nepieciešamību piešķirt lielāku finansējumu iespējām, kas vērstas uz pamatskolām un skolēniem, ņemot vērā ļoti augsto pieprasījuma līmeni lielākajā daļā programmas valstu;

78.  aicina Komisiju atrisināt problēmas, ko rada iestāžu akreditācijā ietvertais kvantitatīvais ierobežojums, ņemot vērā programmas mērķi būt iekļaujošai, jo īpaši attiecībā uz skolām, ņemot vērā to lielo skaitu visā ES;

79.  aicina Komisiju izpētīt, kā var izveidot un veicināt sinerģiju starp Erasmus+, citām DFS programmām un ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads), lai vidusskolām būtu labāka piekļuve holokausta piemiņas vietu tīklam un lai to skolēniem skolas mācību laikā būtu iespēja apmeklēt vismaz vienu no šīm vietām Eiropā;

80.  prasa Komisijai izsludināt uzaicinājumu iesniegt projektus, lai vidusskolēni varētu apmeklēt kādu vietu, kas saistīta ar totalitāro režīmu pastrādātajām zvērībām Eiropā;

81.  aicina Komisiju izsludināt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus programmā "Erasmus+", lai atbalstītu skolas cīņā pret visa veida iebiedēšanu un diskrimināciju un uzlabotu skolu psihologu konsultācijas;

82.  aicina Komisiju veicināt programmas "Erasmus+" nozīmi, vairojot piederības izjūtu, pilsonisko līdzdalību, labāku izpratni par Eiropas Savienību un atbalstu Eiropas vērtībām, kā arī padarīt šo programmu par patiesu Eiropas demokrātijas veicinātāju;

83.  aicina Komisiju ieviest ES pilsoniskās izglītības komponentu ar mācību programmu un ārpusstundu aktivitātēm, kas būtu saistītas ar mācību mobilitāti un ko apliecinātu mikrokvalifikācija, un kas attīstītu aktīvu pilsoniskumu un nepieļautu diskrimināciju;

84.  atzinīgi vērtē darbības mācību komponentu un aicina Komisiju novērtēt tā rezultātus, lai stiprinātu izglītības dimensiju, izveidojot spēcīgāku sinerģiju starp mācību mobilitāti un DiscoverEU;

85.  aicina attīstīt DiscoverEU, lai veicinātu iekļaujošāku rīcību;

86.  ierosina apsvērt biļešu kvotas grupu braucieniem, jo pārāk stingri uzstāt, ka visiem dalībniekiem grupā jābūt tieši 18 gadus veciem, lai to kvalificētu kā DiscoverEU grupu, var būt neproduktīvi;

87.  aicina Komisiju izvērtēt iespējas īstenot integrētāku pieeju jaunatnes pasākumiem visās ES programmās, mācoties no Eiropas Jaunatnes gada 2022 pieredzes un apspriežoties ar jaunatnes jomā ieinteresētajām personām par dotāciju un instrumentu izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu jaunatnes jomā;

88.  aicina Komisiju stiprināt programmas atbilstību ES jaunatnes stratēģijai, 11 jaunatnes mērķiem un ES jaunatnes dialoga rezultātiem; aicina labāk definēt 2. pamatdarbības projektu mērķus un uzdevumus jaunatnes jomā tādā veidā, kas stiprina darbu ar jaunatni, jaunatnes darbinieku profesionālo izaugsmi un neformālo izglītību;

89.  aicina EACEA un valstu aģentūras izveidot saziņas stratēģiju, kas aptvertu jaunas jaunatnes organizācijas, jo īpaši tās, kuras vada ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši vai kuras strādā ar tiem, un sniegt tām papildu atbalstu projektu pieteikumu rakstīšanā un spēju veidošanā, izmantojot atbalsta, padziļinātas mācību un apmācības iespējas jauniešiem (SALTO);

90.  atgādina, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums mazajām partnerībām visās programmas nozarēs, lai atvieglotu mazu organizāciju un nepieredzējušu personu iesaistīšanos un piedāvātu viņiem reālas attīstības perspektīvas;

91.  uzstāj, ka programmai ir izšķiroša nozīme Eiropas izglītības telpas izveidē, un aicina panākt lielāku sinerģiju ar Eiropas Solidaritātes korpusa programmu; mudina Komisiju un dalībvalstis sākt izmantot atklāto koordinācijas metodi attiecībā uz Eiropas mobilitātes vai pilsoniskās iesaistes periodos iegūto kompetenču savstarpēju atzīšanu;

92.  ierosina, ka programmā jāpiedāvā lielāks atbalsts tādiem pasākumiem kā individuālie mācību konti un mikrokvalifikācija, kas uzlabo izglītības sistēmu caurlaidību;

93.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt PIA studentu mobilitāti, cita starpā, lai sasniegtu ierobežotām iespējām pakļautus jauniešus; aicina dalībvalstis attīstīt sinerģiju starp Erasmus+ un citām finansēšanas programmām, lai atvieglotu mācību mobilitāti PIA audzēkņu un mazkvalificētu darba ņēmēju vidū un uzlabotu teritoriālo un reģionālo sadarbību;

94.  mudina izstrādāt īpašu tiešsaistes rīku, kas pielāgots skolotāju, mācībspēku un izglītojamo vajadzībām sākotnējās un turpmākās PIA jomā, jo pašreizējie rīki ir izrādījušies nepietiekami;

95.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk apspriest ar citiem likumdevējiem savu redzējumu par profesionālās izcilības centru kā pamatiniciatīvas ilgtspējīgu turpināšanu;

96.  aicina īstenot visaptverošu pieeju izglītībai profesionālās izcilības centros un aicina dalībvalstis padarīt šos centrus par virzītājspēku vienotu Eiropas PIA kvalifikāciju, mācību programmu un diplomu izstrādē;

97.  aicina Komisiju izpētīt to PIA audzēkņu statusu, kuri piedalās mobilitātē; uzstāj, ka organizācijām, kas uzņem mācekļus, jāparaksta kvalitātes harta saskaņā ar Erasmus Augstākās izglītības hartu, un aicina labāk uzraudzīt darba apstākļus un nodrošināt pienācīgu atalgojumu personām, kas piedalās Erasmus+ māceklības projektos;

98.  ierosina programmā turpināt atbalstīt projektus, kas veicina visdažādākās prasmes, tostarp amatniecību, lai tās saglabātu;

99.  aicina Komisiju sadarbībā ar valstu aģentūrām un attiecīgajām ieinteresētajām personām pārskatīt pieaugušo izglītības stratēģiju, ņemot vērā mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 60 % pieaugušo piedalās pieaugušo izglītībā un apmācībā;

100.  aicina Komisiju palielināt pieaugušo mācību un izglītības darbībām pieejamā atbalsta pamanāmību; ierosina neiztērētos līdzekļus nevis nekavējoties novirzīt citām darbībām, bet izmantot sadarbībai pieaugušo izglītības jomā un atvieglot ierobežotām iespējām pakļauto pieaugušo izglītojamo iesaistīšanos mobilitātē, izmantojot izpratnes veidošanas kampaņas, viegli aizpildāmus pieteikumus un lielāku sinerģiju ar Eiropas Sociālo fondu Plus visās dalībvalstīs;

101.  aicina Komisiju uzlabot saziņu par sporta finansējumu programmā "Erasmus+" un tā popularizēšanu; aicina nodrošināt labāku sporta asociāciju pārstāvību apstiprinātajos projektos, jo atbalsta saņēmēji pārāk bieži ir ar sportu nesaistītas organizācijas, piemēram, nevalstiskās organizācijas un konsultāciju uzņēmumi;

102.  uzsver, ka programmas spēja sniegt atbalstu krīzes situācijās pamatoti ir ļoti ierobežota un Komisijai papildus būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, lai visaptveroši risinātu kopīgās problēmas, aizsargājot programmu no pārslodzes;

103.  aicina Komisiju un valstu aģentūras censties nodrošināt, lai iespējamie dalībnieki, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie un likumīgi uzturas ES, pieteikuma iesniegšanas procesā nesaskartos ar grūtībām, — šādi centieni padarītu programmu patiesi iekļaujošu;

104.  norāda, ka sadarbība ar neasociētām trešām valstīm var būt ļoti sarežģīta, un aicina Komisiju sistemātiski uzraudzīt, uzlabot un stiprināt programmas starptautisko dimensiju;

105.  aicina pievērst lielāku uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar programmas starptautisko dimensiju, piemēram, datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz trešām valstīm, ģeopolitisko jautājumu ietekmei un ar vīzām saistītiem jautājumiem;

106.  aicina Komisiju nodrošināt nepieciešamo programmas elastību nākamās paaudzes "Erasmus+" izstrādē, vienlaikus nodrošinot programmas vienotību un pienācīgu uzraudzību, ko veic arī Parlaments;

107.  uzstāj, ka valstu aģentūras, atbalsta saņēmēji un citas ieinteresētās personas, tostarp jaunieši, un Parlaments aktīvi jāiesaista nepārtrauktā, uz dialogu balstītā procesā, lai optimizētu pašreizējo un nākamo programmas "Erasmus+" paaudzi; ierosina Komisijai izpētīt, kā, neaizstājot cilvēku lēmumus, iespējams izmantot mākslīgā intelekta rīkus, lai palīdzētu novērtēt programmu un sniegtu skaidrāku ieskatu par vajadzībām un iespējamo attīstību;

108.  aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt vajadzību palielināt tiešās saiknes starp ES un tās pamatprogrammu "Erasmus+" atpazīstamību, lai uzlabotu pašreizējo un nākamo atbalsta saņēmēju informētību par šo saikni;

109.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pilnībā izmantota sinerģija starp "Erasmus+" un citām programmām, piemēram, "Apvārsnis Eiropa" vai "Eiropas Sociālais fonds Plus", un ka programma ir labāk sasaistīta ar citām ES politikas jomām, piemēram, rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam un ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam;

110.  prasa, lai Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta un Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta jaunizveidotā starpprogrammu grupa savlaicīgi sniegtu jaunāko informāciju par tās rezultātiem saistībā ar programmu "Apvārsnis Eiropa" un "Erasmus+" sinerģiju;

111.  uzsver nepieciešamību paātrināt sinerģiju starp Eiropas izglītības telpu, Digitālās izglītības rīcības plānu un Eiropas Prasmju programmu digitālās izglītības politikas veidošanā;

112.  prasa Komisijai, EACEA un valstu aģentūrām analizēt un sistemātiski īstenot konkrētus pasākumus, kas likvidētu programmas struktūrā pastāvošo nošķirtību, lai palielinātu sinerģiju starp dažādām izglītības jomām un dalībniekiem, tādējādi uzlabojot programmas caurlaidību un līdzsvarotību, vienlaikus saglabājot atšķirības, kas ir nepieciešamas efektīvai politiskai kontrolei;

113.  aicina labāk sasaistīt centralizētas un decentralizētas darbības un veicināt elastīgu finansēšanas instrumentu, piemēram, mikrodotāciju, izmantošanu; ierosina, ka, ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar mikrodotācijām pandēmijas laikā, tās būtu mērķtiecīgi jāsaglabā;

114.  aicina Komisiju, ieviešot jaunus administratīvos pasākumus, piemēram, papildinājumus un vienreizējus maksājumus, veikt pienācīgus izmēģinājumus un testēšanu, lai izvairītos no papildu administratīvo šķēršļu radīšanas atbalsta saņēmējiem;

115.  aicina piešķirt darbības dotācijas, lai atbalstītu tādu stratēģisku nozaru attīstību, kuras bieži paļaujas uz brīvprātīgajiem, un veidot strukturētu un regulāru sadarbību starp ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējus pārstāvošām organizācijām;

116.  aicina uzlabot darbības dotāciju izvērtējumu kvalitāti;

117.  mudina nodrošināt spēcīgākus stimulus un labākus norādījumus, lai izcilības zīmoga apzīmējumam būtu jūtama pozitīva ietekme uz programmu "Erasmus+";

118.  aicina Komisiju konsekventi pārbaudīt visas norādes, ka akreditēts atbalsta saņēmējs neievēro Eiropas vērtības, lai nodrošinātu uzticību izveidotajam akreditācijas mehānismam, un attiecīgi rīkoties, nodrošinot izraidīšanu, ja apgalvojumi ir pamatoti un tos nevar nekavējoties un neatgriezeniski novērst; norāda uz stingrākas uzraudzības nepieciešamību nākamajā plānošanas periodā;

119.  aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību krāpšanai, piemēram, pastkastīšu uzņēmumiem vai iekļautības papildinājumiem, kas praksē nesasniedz ierobežotām iespējām pakļautas grupas, un padarīt pārredzamākus pasākumus, kas veikti, lai novērstu šādu ļaunprātīgu izmantošanu;

120.  aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmas plānošanas periodā pakāpeniskāk un paredzamāk palielināt budžetu un uzstāj, ka, sākot no paša sākuma 2028. gadā, finansējuma līmenis nedrīkst būt mazāks nekā pašreizējās programmas pēdējā gadā (2027.), lai nodrošinātu programmas darbību un pasākumu vienmērīgu nepārtrauktību un stabilitāti;

121.  pauž apņēmību nodrošināt būtisku "Erasmus+" budžeta palielinājumu 2028.–2034. gada plānošanas periodā un apņemas trīskāršot pašreizējo finansējumu, ņemot vērā programmas prasības;

o
o   o

122.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Erasmus+ valstu aģentūrām.

(1) OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp. (2) OV C 385, 22.9.2021., 2. lpp. (3) OV C 205, 20.5.2022., 17. lpp. (4) OV C 224, 8.6.2022., 2. lpp. (5) OV C 479, 16.12.2022., 65. lpp. (6) OV C 32, 27.1.2023., 58. lpp. (7) Pētījums "ES finansējuma programmas 2021.–2027. gadam kultūras, mediju, izglītības, jaunatnes un sporta jomā: pirmās atziņas, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas — Erasmus+", Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments B — Strukturālā un kohēzijas politika, 2023. gada 11. septembris. (8) Pētījums "Četru 2021.–2027. gada ES programmu sākotnējā īstenošana: "Erasmus+", "Radošā Eiropa", Eiropas Solidaritātes korpuss un programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" (3. atzars)", Eiropas Parlaments, Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, 2023. gada 20. jūlijs. (9) Ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku definīciju skatīt Regulas (ES) 2021/817 2. panta 25. punktā.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par programmas "Radošā Eiropa" (2021–2027) īstenošanu (2023/2003(INI))

P9_TA(2024)0008 A9-0425/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. pantu, 173. panta 3. punktu un 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/818, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021.–2027. gads)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads)(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 5. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (COM(2018)0366),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta nostāju pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu par tematu "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013"(4),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu par tematu "Radošā Eiropa un jauna Eiropas darba kārtība kultūrai"(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 30. aprīļa ziņojumu "Programmas "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums" (COM(2018)0248),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 5. jūnija Īstenošanas lēmumu C(2023)3227, ar ko groza Īstenošanas lēmumu C(2021)3563 par programmas "Radošā Eiropa" finansējumu 2021.–2025. gadam un darba programmu pieņemšanu 2021., 2022. un 2023. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 31. augusta Īstenošanas lēmumu C(2022)6138, ar ko groza Īstenošanas lēmumu C(2021)3563, par programmas "Radošā Eiropa" finansējumu 2021.–2023. gadam un darba programmu pieņemšanu 2021. un 2022. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 26. maija Īstenošanas lēmumu C(2021)3563 par 2021. gada darba programmas pieņemšanu programmas "Radošā Eiropa" īstenošanai;

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada darba programmu programmas "Radošā Eiropa" īstenošanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada darba programmu programmas "Radošā Eiropa" īstenošanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 11. jūlija paziņojumu "ES iniciatīva attiecībā uz tīmekli 4.0 un virtuālajām pasaulēm: sākums virzībai uz nākamo tehnoloģisko pārkārtošanos" (COM(2023)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu "Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam" (COM(2020)0784),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu "Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai" (COM(2018)0267),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 7. decembra rezolūciju par ES 2023.–2026. gada darba plānu kultūras jomā(6),

–  ņemot vērā 2023. gada 14. septembra rezolūciju par Eiropas grāmatniecības nozares nākotni(7),

–  ņemot vērā 2022. gada 14. decembra rezolūciju par jaunas Eiropas darba kārtības kultūrai un ES Starptautisko kultūras sakaru stratēģijas īstenošanu(8),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam(9),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(10),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. septembra rezolūciju par efektīviem pasākumiem programmas "Erasmus+", programmas "Radošā Eiropa" un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai(11),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūciju par Eiropas kultūras atveseļošanu(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0425/2023),

A.  tā kā iegūtie dati apstiprina kultūras un radošo nozaru ievērojamo interesi par programmu; tā kā augstākas līdzfinansējuma likmes dažādām darbībām Kultūras atzarā un atzarā "MEDIA" ir pozitīvi ietekmējušas atbalstu kultūras un radošajām ekosistēmām un radījušas labākas iespējas arī maza mēroga projektiem, jo īpaši pēc pandēmijas;

B.  tā kā programmā "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam ir paredzēts kopējā budžeta palielinājums par aptuveni 68 % salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu; tā kā šis pieaugums būtiski samazinās pastāvīgi augošā inflācijas līmeņa dēļ(13) saistībā ar enerģijas izmaksām; tā kā kopējais budžets ir pārcelts uz sākotnējo posmu un trešā daļa finansējuma ir piešķirta 2021. un 2022. gadā, lai cita starpā mazinātu COVID-19 pandēmijas sekas;

C.  tā kā "Radošā Eiropa" ir vienīgā programma, kas sniedz atbalstu tikai visām kultūras un radošajām nozarēm, kuru darbības pamatā ir kultūras un mākslas vērtības, papildus maza mēroga projektiem jo īpaši atbalstot radītājus un māksliniekus, piemēram, autorus un izpildītājus;

D.  tā kā programma atzīst kultūras būtisko un māksliniecisko vērtību, kam būtu jāpaliek programmas centrā, vienlaikus panākot vienlīdzīgu līdzsvaru ar tās plašāko ieguldījumu inovācijā un izaugsmē; tā kā programmai "Radošā Eiropa" kā ES finansētai programmai būtu jāsniedz ieguldījums Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā un jāveicina taisnīga prakse un darba apstākļi kultūras un radošajās nozarēs;

E.  tā kā viens no galvenajiem programmas jauninājumiem ir tas, ka tajā ir integrētas tādas transversālas prioritātes kā iekļautība un daudzveidība, jo īpaši dzimumu līdzsvars, kā arī zaļināšana; tā kā 2021. un 2022. gada darba programmās īpaša uzmanība pievērsta sociālās iekļautības un dzimumu līdztiesības veicināšanai; tā kā programmas īstenošanai būtu jānodrošina visplašākā līdzdalība kultūras norisēs, lai cita starpā iekļautu cilvēkus ar invaliditāti un cilvēkus no nelabvēlīgas vides;

F.  tā kā programmas mērķis ir atbalstīt kultūras un radošo nozaru digitālo pārkārtošanos, jo tehnoloģijas ir pārveidojušas veidu, kā šīs nozares rada, ražo un izplata saturu; tā kā, lai gan digitalizācija var sniegt iespējas palielināt līdzdalību kultūrā, tā var radīt arī problēmas, kas atšķiras no analogā laikmeta problēmām;

G.  tā kā liela daļa atbalsta saņēmēju un potenciālo atbalsta saņēmēju joprojām uzskata, ka programmas "Radošā Eiropa" administratīvās pārvaldības procedūras (piedāvājumu iesniegšana, izvērtēšana un ziņošana) ir ļoti laikietilpīgas un apgrūtinošas, neraugoties uz to, ka ir panākts zināms progress vienkāršošanas jomā;

H.  tā kā apgrūtinošās administratīvās pārvaldības procedūras bieži vien attur no dalības mazāk pieredzējušus pretendentus, tostarp jaunos radītājus, kā arī mazas organizācijas, jo īpaši no mazāk labvēlīgiem apgabaliem; tā kā piedāvājumu iesniegšanas procedūra ir jāvienkāršo un jāuzlabo, galvenokārt tāpēc, ka ir palielinājies procesuālo darbību skaits un saskarne ir lietotājam nedraudzīga un var būt nesaderīga ar plaši izmantotajām lietojumprogrammām;

I.  tā kā programmas platforma ietver sarežģītu ziņošanas procedūru, kurā ir grūti orientēties un kura sākotnēji nebija paredzēta programmas finansēto projektu veidam;

J.  tā kā Kultūras atzars veicina radošo kopienu tīklošanos un sekmē pārrobežu sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot sadarbības projektiem; tā kā pirmajos divos īstenošanas gados sadarbības projektu shēma ir izrādījusies populārākā shēma Kultūras atzarā, nodrošinot atbalstu 291 projektam; tā kā Komisijai būtu jāapsver iespēja paplašināt Kultūras atzara informatīvo darbību, lai palielinātu līdzdalību visās kultūras un radošajās kopienās, tostarp kopienās no nomaļiem un lauku apvidiem;

K.  tā kā atzaram "MEDIA" ir būtiska nozīme izaugsmes un noturības veicināšanā audiovizuālajā nozarē; tā kā divu gadu periodā no 2021. līdz 2022. gadam tas ir piesaistījis 2124 pretendentus un vidējais sekmīgu projektu rādītājs ir 66 %;

L.  tā kā sagatavošanās darbība "Rakstīt Eiropas valodā", kas tiek atbalstīta no 2021. gada, ir izstrādāta ar mērķi atbalstīt radītājus, jo īpaši autorus, lai tie iecerētu un radītu augstas kvalitātes seriālus, kas spēj ceļot pāri robežām un sasniegt jaunas auditorijas;

M.  tā kā Starpnozaru atzarā ir ieviests lielāks skaits jauninājumu, kas atspoguļo jaunos mērķus; tā kā transversālās darbības, ar kurām atbalsta ziņu mediju nozari, ir pilnīgi jauns programmas "Radošā Eiropa" aspekts;

N.  tā kā mobilitātes veicināšana Eiropas kultūras un radošajās nozarēs ir īpašs programmas mērķis, ko īsteno, izmantojot īpašu jaunu shēmu Kultūras atzarā;

O.  tā kā "Kultūra virza Eiropu" ir lielākā ES mobilitātes shēma kultūras un radošajām nozarēm, un līdz 2023. gada vidum tā bija piesaistījusi aptuveni 4660 pieteikumus; tā kā aptuveni 85 % pieteikumu ir no tādām nozarēm kā vizuālā māksla, izpildītājmāksla un mūzika;

P.  tā kā programmā ir atzīts, ka mūzikas nozare ir būtiska Eiropas kultūras daudzveidības sastāvdaļa, ko var labvēlīgi ietekmēt horizontālā pieeja Kultūras atzarā; tā kā 2021.–2022. gada periodā iniciatīva "Mūzika virza Eiropu" piešķīra 5 miljonus EUR Eiropas mūzikas nozares konkurētspējas, inovācijas un daudzveidības stiprināšanai;

Q.  tā kā Literārās tulkošanas darbībai ir unikāla loma, popularizējot autorus pāri robežām, sasniedzot jaunas auditorijas un veicinot kultūras un valodas ziņā daudzveidīgāku Eiropu;

R.  tā kā publiskais atbalsts audiovizuālajai ekosistēmai Eiropā tiek nodrošināts galvenokārt valstu līmenī un atzars "MEDIA" papildina valstu sistēmas, atbalstot projektus ar ilglaicīgu ietekmi;

S.  tā kā programmas "Radošā Eiropa" birojiem ir būtiska nozīme kā starpniekiem starp Komisiju, Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru (EACEA), pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem; tā kā vairāk nekā 60 % no visiem pretendentiem 2021.–2022. gadā pirms pieteikuma iesniegšanas sazinājās ar savu vietējo biroju,

T.  tā kā, ņemot vērā programmas "Radošā Eiropa" biroju izšķirošo nozīmi kultūras un radošo nozaru popularizēšanā un informēšanā par visiem programmas aspektiem, ir jāstiprina sadarbība un apmaiņa starp Komisiju, tostarp EACEA, un programmas "Radošā Eiropa" birojiem, un tai jāietver attiecīgās informācijas apmaiņa par gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus;

U.  tā kā programmai "Radošā Eiropa" ir stratēģiska nozīme Eiropas Savienības kultūras attiecību ārējās dimensijas stiprināšanā, veicinot partnerības starp dažādiem kultūras un radošo nozaru dalībniekiem, izmantojot tiešu personisko kontaktu pieeju, kā arī veicinot kultūras daudzveidību Eiropā un ārpus tās;

V.  tā kā programmā ir atzīts, cik svarīgi ir aizsargāt un veicināt mākslas un amatniecības nozares, jo īpaši kultūras mantojuma jomā, papildus atzīstot to būtisko lomu gan pilsētu, gan lauku ekonomikas atbalstīšanā visā Eiropā, kā arī to lomu kultūras daudzveidības veicināšanā;

W.  tā kā programmas "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam jaunums ir izcilības zīmogs, kas tika ieviests ar mērķi veicināt sinerģiju un vienkāršot alternatīva finansējuma meklēšanu budžeta ierobežojumu gadījumā;

X.  tā kā tāds īpašs pasākums kā Eiropas kultūras galvaspilsētas noteikšana ir prestiža iniciatīva, kurai ir vispāratzīta vieta pasaules kultūras programmās un kura kopš tās izveides 1985. gadā ir apliecinājusi kultūru un pilsētu daudzveidības bagātību un unikalitāti,

1.  uzsver, ka jaunā programma "Radošā Eiropa" turpina radīt ievērojamu interesi kultūras, radošajās un audiovizuālajās nozarēs, kā arī ziņu mediju nozarē un ka palielinās saņemto pieteikumu skaits trijos atzaros, bet proporcionāli samazinās sekmīgo pieteikumu rādītājs, kas var radīt vilšanās sajūtu par programmu šajās nozarēs;

2.  atzinīgi vērtē programmas reakciju, mazinot COVID-19 pandēmijas sekas, kas radīja būtiskus traucējumus kultūras un radošajās nozarēs vēl pirms pašreizējās programmas darbības uzsākšanas; tomēr atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz radītājiem un kultūras profesionāļiem, jo īpaši saistībā ar viņu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu, lai risinātu vajadzības, kas izriet no nozares skarošajām norisēm un problēmām;

3.  pauž nožēlu, ka ne visas dalībvalstis piešķīra vismaz 2 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma šo nozaru noturības nodrošināšanai, kā to prasīja Parlaments; tādēļ aicina visas dalībvalstis stiprināt sinerģiju un nodrošināt pietiekamus mērķtiecīgus ieguldījumus šajās nozarēs, izmantojot citas ES programmas;

4.  atzīst Komisijas un EACEA elastību programmas īstenošanā, kas tika pielāgota, lai ņemtu vērā COVID-19 pandēmijas sekas; tomēr uzsver, ka jāpanāk līdzsvars starp saskaņotām visu ES programmu administratīvās pārvaldības sistēmām, no vienas puses, un dažādu atbalsta saņēmēju konkrētajām vajadzībām, no otras puses; tādēļ mudina Komisiju un EACEA pastiprināt centienus, lai vienkāršotu programmas "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam administratīvās pārvaldības procedūras; tomēr uzsver, ka racionalizācijas un vienkāršošanas rezultātā nevajadzētu samazināties finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas paredzēti projektu uzraudzībai un novērtēšanai;

5.  atzīst, ka pieteikumu iesniegšanas process bieži vien ir sarežģīts, jo īpaši privātpersonām, mikroorganizācijām un mazām organizācijām ar ierobežotiem finanšu un cilvēkresursiem; tādēļ aicina Komisiju un EACEA atļaut ar pieteikumu iesniegšanas procesu saistītās izmaksas iekļaut kopējā budžeta izmaksu tāmē; turklāt aicina programmas "Radošā Eiropa" birojus vēl vairāk stiprināt atbalstu visiem pieteikumu iesniedzējiem;

6.  aicina Komisiju plānot regulāru spēju veidošanas pieredzes apmaiņu ar atbalsta saņēmējiem, lai iepazīstinātu ar jauninājumiem, piemēram, jaunām ziņošanas sistēmas prasībām, tostarp mērķuzdevumiem, kas jāizpilda saskaņā ar Vispārējo datu aizsardzības regulu(14); uzsver, ka saistībā ar programmas mērķi veicināt daudzveidību, iekļautību un dzimumu līdztiesību ir steidzami jāuzlabo ziņošanas sistēma, lai nodrošinātu tās pieejamību un ērtu izmantošanu visiem atbalsta saņēmējiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti;

7.  atzīst pakāpenisku iekļautības stimulu ieviešanu visos atzaros programmas īstenošanas pirmajos divos gados; tomēr norāda, ka trūkst visaptverošu datu par to, kā tiek īstenoti programmas mērķi, veicinot iekļautību, vienlīdzību, daudzveidību un līdzdalību; mudina Komisiju šajā sakarā savā starpposma izvērtēšanā sniegt detalizētu ziņojumu par šo jautājumu;

8.  atzīst, ka programma ar savām darbībām veicina klimata un vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu; tomēr norāda, ka trijos programmas atzaros zaļināšanas prioritātes ir ieviestas atšķirīgi; aicina Komisiju cieši uzraudzīt zaļināšanas prioritāšu īstenošanu un to ietekmi uz nozarēm un regulāri ziņot par savu novērtējumu; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt apmācības un izpratnes veicināšanas pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgākas prakses pieņemšanu kultūras un radošajās nozarēs;

9.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt kultūras un radošos dalībniekus to iespēju izmantošanā, kas tiek piedāvātas ES līmenī; šajā sakarā atzinīgi vērtē CulturEU iniciatīvu – daudzvalodu interaktīvu ceļvedi, kurā apzinātas visas pieejamās finansējuma iespējas; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt regulāru un attiecīgā gadījumā mērķtiecīgu informācijas apmaiņu ar kultūras, radošajām un audiovizuālajām nozarēm, kā arī ziņu mediju nozari, lai panāktu pozitīvu sadarbību; atgādina Komisijai, ka ir svarīgi nodrošināt ieinteresēto personu pienācīgu iesaisti turpmāko gada darba programmu sagatavošanā; ierosina Komisijai izvērtēt, vai programmu "Radošā Eiropa" 2028.–2034. gadam varētu labāk īstenot, izmantojot gada vai divgadu darba programmas;

10.  aicina stiprināt saziņu un informācijas apmaiņu starp Komisiju, EACEA un programmas "Radošā Eiropa" birojiem, lai nodrošinātu, ka tiem ir pieejama visa attiecīgā informācija, kas ļauj sniegt kvalitatīvu atbalstu un norādījumus pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem; šajā sakarā atgādina arī par pārredzamības nozīmi aicinājumu iesniegt pieteikumus rezultātu izplatīšanā; tādēļ aicina Komisiju turpināt savlaicīgi publicēt visu dotāciju saņēmēju sarakstu kopā ar piešķirtajām summām;

11.  uzsver, cik svarīgi ir identificēt programmu un palielināt tās atpazīstamību; šajā sakarā aicina Komisiju ziņot Parlamentam par programmas komunikācijas stratēģijas īstenošanu, tostarp par oficiālo logotipu izmantošanu;

12.  uzsver, ka ievērojams skaits atbalsta saņēmēju vēlas dalīties savos sasniegumos un rezultātos ar kultūras, radošajām un audiovizuālajām nozarēm, kā arī Eiropas iedzīvotājiem; šajā sakarā norāda, ka šim nolūkam pieejamā platforma tiek uzskatīta par neatbilstīgu, tādēļ aicina Komisiju iesaistīt atbalsta saņēmējus piemērotākas platformas izveidē;

13.  norāda, ka dažas dalībvalstis nenodrošina valsts kompensācijas shēmas vai apdrošināšanas segumu, lai veicinātu kultūras priekšmetu mobilitāti; atzīst, ka komerciālās apdrošināšanas izmaksas daudziem kultūras darbiniekiem var būt ievērojamas; šajā sakarā kā pirmo soli šā jautājuma risināšanā ierosina Komisijai publicēt priekšizpēti par Eiropas garantiju shēmu, lai segtu kompensācijas izmaksas;

14.  mudina Komisiju veicināt mākslīgā intelekta (MI) cilvēkcentrētu un pārredzamu izmantošanu mākslas un radošajā procesā, izstrādājot atbilstošus ētikas standartus saistībā ar MI izmantošanu; šajā sakarā aicina Komisiju nodrošināt, ka gan pieteikumu iesniedzēji, gan atbalsta saņēmēji sniedz informāciju par MI izmantošanu projektos, tostarp radošo darbu producēšanā, izplatīšanā un popularizēšanā, lai novērtētu šo jauno tendenci kultūras un radošajās nozarēs un tās ietekmi uz programmu;

15.  uzsver programmas "Radošā Eiropa" ievērojamo potenciālu starpvalstu partnerību veidošanā un stiprināšanā, tādējādi ar kultūras starpniecību veicinot arī ES starptautiskās attiecības;

16.  aicina Komisiju ieguldīt atbilstīgus resursus programmas ārējā dimensijā un veicināt turpmāku sadarbību starp kultūras institūtiem un organizācijām dalībvalstīs, kā arī ES valstu kultūras institūtu (EUNIC) kopām trešās valstīs; turklāt aicina Komisiju iespēju robežās atbalstīt un veicināt trešo valstu dalību programmā;

Budžets

17.  uzsver, ka, neraugoties uz ievērojamo budžeta pieaugumu 2021.–2027. gada periodā, pašreizējās programmas "Radošā Eiropa" finansējums joprojām nav pietiekams; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis būtiski palielināt programmas "Radošā Eiropa" finanšu piešķīrumu 2028.–2034. gadam;

18.  atzīst, ka steidzami bija jāpārceļ finansējums uz sākotnējo divu gadu periodu no 2021. līdz 2022. gadam, lai mazinātu COVID-19 pandēmijas un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi; tomēr uzsver šā pasākuma negatīvo ietekmi finanšu cikla otrajā pusē;

19.  mudina dalībvalstis un Komisiju, ņemot vērā problēmas, ko rada digitalizācija un zaļināšana, kā arī augstie pieteikšanās rādītāji, straujā inflācija un ar to saistītās augstās enerģijas izmaksas, kas kopā būtiski negatīvi ietekmē atbalsta saņēmēju darbības spējas, nodrošināt, ka nākamajos budžeta gados netiek samazināts programmas finansējums;

20.  pauž nožēlu, ka izcilības zīmoga marķējums vēl nav ieviests; aicina Komisiju nekavējoties ieviest šo marķējumu, lai projekti šajā plānošanas ciklā varētu izmantot kumulatīvā un alternatīvā finansējuma sniegtās iespējas;

21.  pauž nožēlu par to, ka 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) nav paredzēta elastība programmas "Radošā Eiropa" papildināšanai, un uzsver, ka tas liedz finansēt jaunas iniciatīvas, vērtīgus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības; šajā sakarā atgādina, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir svarīgi instrumenti, lai pārbaudītu jaunas iniciatīvas, kas var izvērsties par pastāvīgām ES finansējuma programmām vai tikt iekļautas pašreizējās programmās;

22.  pauž nožēlu par finansējuma trūkumu starp abiem DFS cikliem, kas jo īpaši ietekmēja tīkla shēmu, un aicina Komisiju nodrošināt, lai nākotnē tas neatkārtotos; aicina Komisiju, ņemot vērā šīs shēmas būtisko nozīmi, atbalstot kultūras un radošo nozaru spēju darboties starpvalstu un starptautiskā mērogā, nodrošināt pienācīgu finansējumu, kā arī papildus apsvērt darbības dotāciju ieviešanu šai darbībai;

Kultūras atzars

23.  atzinīgi vērtē nozaru pieejas ieviešanu Kultūras atzarā kā jaunu elementu, kas papildina horizontālās darbības; aicina to uzlabot, izmantojot atbilstīgu budžeta piešķīrumu, nodrošinot, ka neviena nozare netiek atstāta novārtā un netiek samazināts piešķīrums horizontālajām darbībām;

24.  atgādina, cik svarīgi ir arī turpmāk aizsargāt un veicināt mākslinieciskās izteiksmes brīvību, jo īpaši attiecībā uz finansējuma iespējām, ko piedāvā programma kultūras sadarbības projektu darbības un Eiropas tīklu shēmas ietvaros;

25.  atzīst, ka lielākas līdzfinansējuma likmes, jo īpaši maza mēroga sadarbības projektiem, nodrošina pozitīvu ieguvumu un veicina mazo organizāciju līdzdalību; šajā sakarā aicina Komisiju un EACEA ļaut projektu konsorcijiem patstāvīgi noteikt, kā finansējums tiek sadalīts starp to partneriem, ar nosacījumu, ka projekta līmenī tiek piemērota kopējā līdzfinansējuma likme;

26.  uzsver pārrobežu mobilitātes nozīmi visiem radītājiem, jo tā veicina radošo procesu, uzlabojot profesionālās iespējas ārvalstīs; šajā sakarā atzinīgi vērtē programmu "Kultūra virza Eiropu" kā jaunu mobilitātes darbību programmas "Radošā Eiropa" ietvaros;

27.  atzīst mobilitātes shēmas ietvaros saņemto pieteikumu augsto kvalitāti; tomēr aicina Komisiju popularizēt programmu "Kultūra virza Eiropu" plašākai auditorijai ar visu programmas "Radošā Eiropa" biroju palīdzību un atbalstu, izmantojot saziņas un informatīvus pasākumus; uzskata, ka šīm darbībām jābūt īpaši vērstām uz atsevišķām nozarēm, tostarp radītājiem no visām marginalizētajām grupām, kā arī mazāk pārstāvētām valstīm un reģioniem, lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru;

28.  atzīstot jaunās mobilitātes darbības ievērojamos panākumus, tomēr norāda, ka līdz 2024. gada beigām ir obligāti jāveic galveno jauno tendenču analīze, lai izpētītu iespēju vēl vairāk paplašināt šo darbību, iekļaujot tajā jaunus dalībniekus, piemēram, grāmatniecības nozares pārstāvjus; šajā sakarā aicina Komisiju no 2025. gada palielināt šai darbībai piešķirto budžetu;

29.  uzsver pozitīvo ietekmi, ko rada mobilitātes shēmā ieviestie zaļināšanas un uz ģimeni vērstie papildinājumi, kas ir konkrēts piemērs tam, kā programmu padarīt iekļaujošāku; tādēļ aicina Komisiju apsvērt šīs pieejas īstenošanu arī citās programmas "Radošā Eiropa" darbībās;

30.  atzinīgi vērtē finansējuma palielināšanu Eiropas platformām jauno mākslinieku popularizēšanai Kultūras atzarā un uzsver tā pozitīvo ietekmi uz daudzveidību, veicinot mākslinieku un viņu darbu pamanāmību starptautiskajā vidē; tādēļ aicina Komisiju turpināt attīstīt šo darbību, nodrošinot pienācīgu finansējumu un popularizēšanu;

31.  uzsver tīkla shēmas nozīmi, nodrošinot tīklošanas un spēju veidošanas iespējas, kas stiprina Eiropas kultūras un radošo nozaru daudzveidību un konkurētspēju; šajā sakarā aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgu finansējumu šai darbībai, lai atbalstītu pašreizējos atbalsta saņēmējus un jaunus tīklus;

32.  uzsver, ka nozaru pieeja ir lielisks instruments, kas stiprina grāmatniecības un izdevējdarbības nozari, ļaujot veikt saskaņotas darbības, kas atbalsta un stimulē piekļuvi tirgum un Eiropas darbu plašāku apriti;

33.  atgādina, ka literatūras tulkošana ir grāmatniecības nozares galvenā atbalsta shēma; tomēr uzsver nepieciešamību paplašināt šo shēmu, iekļaujot Eiropas nozaru literatūras tulkošanu; aicina Komisiju programmas "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatā noteikt izmērāmus mērķus attiecībā uz to, kā tiek sadalīts finansējums, lai uzlabotu grāmatu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti;

34.  atzinīgi vērtē to, ka Kultūras atzarā ir palielinājies to darbību skaits, ar kurām sniedz atbalstu mūzikas nozarei, kā rezultātā pašreizējā programmā ir iesniegts lielāks skaits ar mūziku saistītu projektu; tomēr aicina Komisiju izstrādāt stratēģiskāku un vairāk uz nozari orientētu pieeju mūzikas nozarei, lai risinātu jaunas un gaidāmas problēmas, pamatojoties uz sagatavošanas darbības "Mūzika virza Eiropu" rezultātiem; šajā sakarā uzsver, cik būtiska nozīme ir regulāram strukturētam dialogam starp mūzikas ekosistēmu un Komisiju; turklāt aicina Komisiju sadarbībā ar nozari apkopot datus par dalībvalstu mūzikas tirgiem un ziņot par visām jaunajām problēmām, kas ietekmē visu ekosistēmu;

35.  uzsver, cik būtiska nozīme ir īpašajai iniciatīvai "Eiropas kultūras galvaspilsēta", jo tā veicina pilsētu un reģionu kultūras un ekonomikas atjaunošanu; uzsver, ka šai īpašajai iniciatīvai jau sen ir vajadzīgs papildu finansējums, lai segtu papildu izmaksas, kas radušās COVID-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekmes un straujā inflācijas kāpuma dēļ; tāpēc aicina Komisiju palielināt finansējumu Melinas Merkuri (Melina Mercouri) vārdā nosauktajai balvai, kurai jau vairākus gadus piešķirti tikai 1,5 miljoni EUR; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt šai iniciatīvai paliekošu mantojumu un atbalstīt tās popularizēšanu, lai palielinātu līdzdalību kultūras pasākumos, kas izstrādāti šīs iniciatīvas ietvaros;

36.  atzīst, ka Eiropas mantojuma zīme ir vērtīga iniciatīva, kas veicina šo objektu nozīmīgo lomu Eiropas vēsturē un kultūrā, un norāda, ka laikposmā no 2013. līdz 2021. gadam šī zīme ir piešķirta 60 objektiem; tomēr aicina Komisiju uzlabot Eiropas mantojuma zīmes atpazīstamību, attīstot sinerģiju ar citiem attiecīgiem ES finanšu instrumentiem;

37.  uzsver programmas "Radošā Eiropa" atbalstīto balvu nozīmi literatūrā, arhitektūrā un mantojumā, mūzikā (laikmetīgajā, rokmūzikā un popmūzikā) un audiovizuālajā mākslā; uzsver, ka šīs ilglaicīgās iniciatīvas šajās nozarēs ir labi pazīstamas un ka tās palielina Eiropas kultūras un radošo nozaru atpazīstamību, apbalvojot par sasniegumiem dažādās jomās;

Atzars "MEDIA"

38.  atzīst, ka atzars "MEDIA" joprojām ir galvenais Eiropas instruments, kas nodrošina stratēģisku atbalstu neatkarīgai audiovizuālajai nozarei, ko veido galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi; uzsver ievērojamo starptautisko konkurenci, ar ko saskaras Eiropas audiovizuālās, kino un videospēļu nozares, un būtisko atbalstu, ko šis atzars piedāvā šo nozaru atveseļošanai un pārveidošanai un ES stratēģiskās autonomijas palielināšanai; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu budžeta piešķīrumu atzaram "MEDIA", un uzstāj, ka ir nepieciešami visaptveroši dati, lai novērtētu un uzraudzītu, vai un kā programma efektīvi palielina šo nozaru ekonomisko un kultūras potenciālu;

39.  atzīst atzarā "MEDIA" ieviesto mērķtiecīgo pasākumu pozitīvo ietekmi, lai veicinātu valstu ar dažādām audiovizuālajām spējām līdzdalību un stiprinātu pārrobežu sadarbību;

40.  uzsver, ka 2021.–2022. gadā budžeta ierobežojumu dēļ tika noraidīts liels skaits augstas kvalitātes projektu līdzattīstības un nelielu darbu kopuma shēmās; tādēļ aicina Komisiju piešķirt lielāku budžetu šo shēmu turpmākai īstenošanai;

41.  uzsver Eiropas filmu izplatīšanas un Eiropas filmu pārdošanas atbalsta shēmu būtisko nozīmi Eiropas audiovizuālās nozares kultūras daudzveidības veicināšanā, palielinot Eiropas filmu pārrobežu apriti un kompensējot dažus riskus, ko izplatītāji uzņemas, ieguldot citu Eiropas valstu filmu ražošanā, izplatīšanā un popularizēšanā; tādēļ uzsver, ka ir būtiski palielināt abu shēmu finansējumu un veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas darbu plašāku apriti un pieejamību tiešsaistē;

42.  uzsver, ka daudzās Eiropas valstīs nav atbalsta shēmu, kas paredzētas kinematogrāfisko darbu demonstrēšanai; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir saglabāt pienācīgu finansējumu Europa Cinemas tīklam, kas ir pamatiniciatīva atzarā "MEDIA" un veicina Eiropas filmu apriti kinoteātros;

43.  uzsver, ka ar programmas "Radošā Eiropa" regulu 2021.–2027. gadam tiek pagarināta atbalsta sniegšana audiovizuālās jomas profesionāļu, tostarp radītāju, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem; norāda, ka šī darbība vēl nav īstenota; tādēļ aicina Komisiju īstenot īpašu darbību ar mērķi savlaicīgi atbalstīt pasākumus, kas paredzēti Eiropas profesionālo un kultūras organizāciju tīklošanai un sadarbībai audiovizuālajā vērtību ķēdē;

44.  atgādina par sagatavošanas darbības "Rakstīt Eiropas valodā" panākumiem un ierosina Komisijai iekļaut šīs darbības mērķus programmā "Radošā Eiropa";

45.  atzinīgi vērtē īpašas darbības ieviešanu, lai atbalstītu videospēļu un iegremdējoša satura veidošanu, kas izraisījusi ievērojamu interesi nozarē; aicina Komisiju, izstrādājot attiecīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, atbalstīt šīs nozares kultūras un radošo dimensiju, ņemot vērā tās īpatnības un saistītās vajadzības, tostarp nepieciešamību pārbaudīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus virtuālajā pasaulē, lai veicinātu prasmju attīstību šajā jomā, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalībai; tomēr norāda, ka pašreizējais budžets tam varētu būt nepietiekams, un aicina piešķirt papildu finansējumu, lai atbalstītu Eiropas videospēļu ekosistēmas izaugsmi un veicinātu Eiropas talantu attīstību un saglabāšanu;

46.  uzsver, ka pieaugošā inflācija audiovizuālajā tirgū, kurā valda liela konkurence, ietekmē ražošanas izmaksas; tādēļ aicina Komisiju augšupēji pielāgot maksimālo finansējumu, lai nodrošinātu, ka atzars "MEDIA" sniedz atbalstu audiovizuālajai nozarei;

47.  atzīst panākumus saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus Eiropas festivālu tīkla iniciatīvā, atbalstot 71 festivālu 12 tīklos, kas cita starpā sadarbojās, lai veicinātu auditorijas iesaisti; tādēļ aicina Komisiju katru otro gadu turpināt finansēt abas papildu darbības, proti, Eiropas festivālus un Eiropas festivālu tīklu;

48.  norāda, ka, tā kā "Media Invest" programma piesaistīja daudz pieteikumu, ir jānodrošina lielāka budžeta sinerģija ar programmu "InvestEU" tās turpmākai īstenošanai; aicina Komisiju turpināt uzlabot šīs programmas popularizēšanu audiovizuālajā nozarē;

49.  atgādina, ka ar Komisijas 2022. gada septembra priekšlikumu Eiropas Mediju brīvības aktam ir izveidota Eiropas Mediju pakalpojumu padome, lai aizstātu Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA), kas izveidota ar Direktīvu 2010/13/ES(15); ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, kas pieejami programmas mērķu īstenošanai, uzsver, ka finansējums, kas piešķirts atzaram "MEDIA" un citām programmas budžeta pozīcijām, nedrīkst tikt izmantots valdes finansēšanai;

Starpnozaru atzars

50.  pauž nožēlu, ka atzarā ieviesto jauninājumu dēļ visvairāk ir aizkavējusies Starpnozaru atzara ietvaros plānoto darbību īstenošana, jo īpaši 2021. gadā;

51.  norāda, ka uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus žurnālistikas partnerību un medijpratības jomā 2021.–2022. gadā piesaistīja vislielāko pieteikumu skaitu, uzsverot nepieciešamību steidzami palielināt finanšu atbalstu Eiropas mediju nozarei;

52.  norāda, ka, neskatoties uz kopumā augsto iesniegto pieteikumu kvalitāti, zemais sekmīgo pieteikumu rādītājs Starpnozaru atzarā liecina par augstu finansiālā atbalsta pieprasījumu, ko diemžēl nav iespējams nodrošināt ar pašreizējo finansējumu;

53.  aicina Komisiju nodrošināt, ka atlikušajā plānošanas periodā ne mazāk kā 9 %(16) no kopējā budžeta 2021.–2027. gadam tiek piešķirti Starpnozaru atzara mērķu atbalstam;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un programmas "Radošā Eiropa" valstu birojiem.

(1) OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp. (3) OV C 108, 26.3.2021., 934. lpp. (4) OV C 110, 22.3.2019., 87. lpp. (5) OV C 168, 16.5.2019., 37. lpp. (6) OV C 466, 7.12.2022., 1. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0329. (8) OV C 177, 17.5.2023., 78. lpp. (9) OV C 184, 5.5.2022., 71. lpp. (10) OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp. (11) OV C 385, 22.9.2021., 2. lpp. (12) OV C 385, 22.9.2021., 152. lpp. (13) https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/w/ddn-20230309-2. (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.). (16) Regulas (ES) 2021/818, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021.–2027. gads), 8. pants.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (2021–2027) īstenošanu — pilsoņu iesaiste un līdzdalība (2023/2004(INI))

P9_TA(2024)0009 A9-0392/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2021. gada 28. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/692, ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014(1),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 30. maija darba dokumentu Impact assessment accompanying the document: Proposal for a Regulation establishing the Rights and Values programme, Proposal for a Regulation establishing the Justice programme, Proposal for a Regulation establishing the Creative Europe programme (Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”, priekšlikumam regulai, ar ko izveido programmu “Tiesiskums”, priekšlikumam regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (SWD(2018)0290),

–  ņemot vērā 2020. gada ziņojumu par ES pilsonību,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu un Līguma par Eiropas Savienību 9. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa ziņojumu par pasākumu īstenošanu pilsoniskuma izglītības jomā (2021/2008(INI)),

–  ņemot vērā Padomes Ieteikumu (2018. gada 22. maijs) par to, lai veicinātu kopīgas vērtības, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (COM(2020)0790),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 2. decembra paziņojumu “Stratēģija, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES” (COM(2020)0711),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 18. septembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0565),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 5. oktobra paziņojumu “ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads)” (COM(2021)0615),

–   ņemot vērā Komisijas 2020. gada 7. oktobra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars” (COM(2020)0620),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu “ES stratēģija par bērna tiesībām” (COM(2021)0142),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0392/2023),

A.  tā kā aktīva līdzdalība politiskajā un kultūras dzīvē ir pamattiesības, kurām jābūt vienlīdz pieejamām ikvienam; tā kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija paredz tiesības piedalīties valsts pārvaldē un brīvās vēlēšanās, tiesības piedalīties kopienas kultūras dzīvē un tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos, tādējādi nodrošinot pilnīgu līdzdalību sabiedrībā;

B.  tā kā Savienības pilsonība piešķir cilvēkiem dažādas tiesības, jo īpaši tiesības iesniegt Parlamentam lūgumrakstus par jebkuru jautājumu, kas ir ES kompetencē, tiesības ziņot Eiropas ombudam par iespējamām jebkuras ES iestādes pieļautām administratīvām kļūmēm, tiesības rakstīt jebkurai ES iestādei vienā no ES oficiālajām valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā, kā arī tiesības piekļūt Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ievērojot piemērojamos ES noteikumus;

C.  tā kā pašreizējo un jauno sistēmisko problēmu, piemēram, klimata krīzes, globālo pandēmiju, digitālā pārkārtošanās un sociālās nevienlīdzības, dēļ ir jāpielāgo struktūras un pieejas, kas nodrošina pilsoņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā; tā kā pilsoņu aktīvas digitālās iesaistes nolūkā būtu jāņem vērā un jānovērš digitālā plaisa starp paaudzēm un sociālajām grupām, kā arī starp labi savienotām pilsētu teritorijām un lauku un attāliem apgabaliem, vienlaikus uzlabojot vispārējo digitālo pratību;

D.  tā kā ES programmas, kas veicina pilsonisko līdzdalību, tiesības, vērtības un piederības sajūtu un pastiprina sociālās un pilsoniskās kompetences un kritisko domāšanu, ir svarīgākas nekā jebkad agrāk;

E.  tā kā pilsoņu iesaiste ir jāsaprot kā daudzlīmeņu iesaiste, kas aptver vietējā, reģionālā, valsts, Eiropas un globālā līmeņa procesus, kuros cilvēki gūst izpratni un zināšanas un pauž savu viedokli, piedaloties tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu dzīvi, un ietekmējot šos lēmumus; tā kā dalībnieki no lauku un attāliem reģioniem ir jāmudina piedalīties programmā; tā kā, ņemot vērā pašreizējos globalizācijas un Eiropas integrācijas procesus, jaunajai eiropiešu paaudzei vajadzēs arvien vairāk iesaistīties politiskajā dzīvē dažādos līmeņos, lai spētu dzīvot un strādāt starptautiskā mērogā, kā arī orientēties atšķirībās, kas skars to ikdienas dzīvi; tā kā sabiedrības kļūst daudzveidīgākas un līdz ar to Eiropā arvien būtiskāka nozīme ir cilvēka cieņas ievērošanai, kultūru un izcelsmes daudzveidībai un jebkāda veida diskriminācijas novēršanai pret sievietēm, LGBTIQ+, etniskajām minoritātēm un citām marginalizētām grupām;

F.  tā kā dalībvalstīs novērotās sociālpolitiskās pārmaiņas, sākot no sociālās polarizācijas un zemās uzticības iestādēm līdz demokrātisko standartu pazemināšanai, tiesiskuma graušanai, pilsoniskās sabiedrības rīcības iespēju samazināšanai, izslēdzošam nacionālismam un eiroskepticisma izmantošanai politiskiem mērķiem, kā arī ekstrēmistu kustību un autoritārisma atdzimšanai, reliģiskā fundamentālisma infiltrācijai un dezinformācijas kampaņām un maldinošas informācijas izplatīšanai, var radīt nopietnus draudus Eiropas demokrātiskajām valstīm un destabilizēt Savienību kopumā; tā kā svarīga nozīme šīs tendences novēršanā var būt pilsoņu aktīvas līdzdalības un iesaistes stiprināšanai ar formālās, neformālās un ikdienējās izglītības un mūžizglītības palīdzību;

G.  tā kā Eiropas pilsonības rašanos kavē zināšanu trūkums un emocionālā plaisa, kas bieži vien ir saistīta ar nepareiziem priekšstatiem par ES, un tāpēc tā būtu jāpapildina un jāpastiprina ar tādu mehānismu kopumu, kas nodrošina pilsoņu līdzdalību un starpkultūru dialogu; tā kā labāka izpratne par mūsu kopīgo Eiropas vēsturi un lielāka pilsoņu iesaiste sabiedriskajā un politiskajā dzīvē var labvēlīgi ietekmēt tādas jaunas Eiropas identitātes rašanos, kas papildina pilsoņu daudzās vietējās, reģionālās, nacionālās, ģeogrāfiskās, kultūras vai cita veida identitātes; tā kā aktīva pilsoņu līdzdalība un dialogs ir savstarpēji saistīti ar pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensiju un var efektīvi veicināt Eiropas pilsonības izveidi ar skaidrām tiesībām un pienākumiem;

H.  tā kā nepietiekama pilsoņu iesaiste, ierobežotas zināšanas par ES un vāja izpratne par tās pievienoto vērtību var veicināt priekšstatu par demokrātijas trūkumu, kā arī vairot eiroskepticismu dalībvalstīs;

I.  tā kā pilsoniskās telpas samazināšanās Eiropas Savienībā un citās valstīs, kas piedalās programmā, ietekmē demokrātisko līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju darboties kā līdzsvara un atsvara mehānismiem attiecībā uz tiesiskumu; tā kā darbības, kuru mērķis ir atbalstīt un veicināt pilsoniskās sabiedrības, tostarp minoritāšu un ilggadēju un pieredzes bagātu vietējā līmeņa organizāciju, līdzdalību, ir ārkārtīgi svarīgas demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībai dalībvalstīs;

J.  tā kā minoritāšu pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai panāktu mazaizsargātu cilvēku pašreprezentāciju un pilsonisko līdzdalību, jo īpaši attiecībā uz tām grupām, kurām trūkst citu oficiālu politiskās pārstāvības ceļu;

K.  tā kā 2020. gadā ES dzīvoja vairāk nekā 22 miljoni trešo valstu valstspiederīgo; tā kā šīm grupām nav iespēju piekļūt oficiālām politiskām darbībām, kā rezultātā miljoniem cilvēku dzīvi ietekmē lēmumi, kas pieņemti bez viņu līdzdalības vai ieguldījuma; tā kā tas ir būtisks demokrātijas deficīts visā ES visos līmeņos un izaicinājums ilgtspējīgas, taisnīgas un efektīvas politikas un programmu izstrādei, tā kā cilvēktiesību īstenošanai saistībā ar nepilsoņu politisko un sabiedrības līdzdalību ir izšķiroša nozīme demokrātiskas pārvaldības, tiesiskuma, sociālās iekļaušanas un ekonomiskās attīstības veicināšanā, kā arī marginalizācijas un diskriminācijas izskaušanā ES;

Programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (2021–2027) īstenošanas agrīnie posmi: 3. sadaļa. Pilsoņu iesaiste

1.  pauž stingru pārliecību, ka programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) ir unikāls ieguldījums pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības veicināšanā no pamattiesību viedokļa, efektīvi apvienojot vērtības, pilsonisko dialogu un pilsonību un vienlaikus veicinot arī sociālo un dzimumu līdztiesību, daudzveidību, ko nodrošina, atbalstot reģiona mantojuma saglabāšanu, un vēsturisko apziņu, kā arī cīņu pret diskrimināciju un vardarbību; uzskata, ka CERV programma ir būtisks instruments ES nākotnei un tādu sociālpolitisko problēmu risināšanai kā zināšanu trūkums, eiroskepticisms, pilsoniskās telpas samazināšanās, tiesiskuma graušana un problēmas visā Eiropā; mudina ar šo programmu atbalstīt darbības, kuru mērķis ir palielināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju noturību, tostarp tādu, kas pievēršas tiesiskumam un ES vērtībām;

2.  atgādina, ka CERV programma joprojām ir īstenošanas sākumposmā, jo regula, ar ko izveido šo programmu, tika pieņemta tikai 2021. gadā; norāda, ka šī iemesla dēļ ir pabeigti tikai daži 3. sadaļas projekti un no līdzekļu saņēmējiem ir pārāk maz informācijas, lai varētu precīzi novērtēt rezultātus;

3.  aicina Komisiju piešķirt prioritāti datu vākšanai par CERV programmu, jo īpaši par nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, tostarp marginalizētām kopienām, minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, lai risinātu viņu unikālās problēmas un veicinātu viņu pieredzes izpēti; uzstāj, ka ir jāizveido stingri uzraudzības un novērtēšanas mehānismi; uzsver, ka šī pieeja būs noderīga gan politikas izstrādē, nodrošinot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu jēgpilnu līdzdalību pilsoniskās līdzdalības iniciatīvās un iespējas paust savu viedokli, gan iekļaujošākas un taisnīgākas programmas izveidē, vienlaikus nodrošinot kopumā labākus turpmākos novērtējumus;

4.  uzsver, ka programma saskārās ar vairākām problēmām, kas kavēja tās īstenošanu sākotnējos posmos un no kurām daudzas bija ārējie faktori, piemēram, Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un ka tie liedza izmantot un apdraudēja pilsoņu tiesības un līdzdalību demokrātiskajā dzīvē; tomēr norāda, ka pēc gausa sākuma programmas īstenošana paātrinājās un tagad tā darbojas labi; turklāt uzsver, ka ir jāorganizē izpratnes veidošanas kampaņas, lai aptvertu plašāku sabiedrību, jo īpaši lauku apvidos;

5.  pauž bažas, ka jaunu digitālo rīku izmantošana un ieviešana ES fondu īstenošanas nolūkā (piemēram, rīks eGrants), varētu būt galvenā līdzekļu saņēmēju problēma saistībā ar programmas īstenošanu; pauž nožēlu, ka sarežģītas procedūras ir arī kavējušas tādu mazāku organizāciju līdzdalību, kurām nav laika un resursu, kas nepieciešami, lai pabeigtu pieteikšanās procesu noteiktajos termiņos; uzskata, ka šo rīku struktūra ierobežo programmas spēju pielāgoties jaunām norisēm un mainīgām vajadzībām; prasa novērst administratīvos slogus un vienkāršot pieteikšanās, līgumu slēgšanas un ziņošanas procesus; uzsver, ka administratīvo prasību vienkāršošana ietver arī efektīvāku un elastīgāku pieteikšanās procesu organizācijām, kas parakstījušas daudzgadu partnerības pamatnolīgumus, arī lai prognozētu politikas attīstību; turklāt uzsver, ka pieteikšanās portāls ir jāpadara lietotājdraudzīgāks, jo īpaši maza mēroga organizācijām, un jānodrošina, ka visi ar procedūru saistītie dokumenti tiek tulkoti visās ES valodās, lai paplašinātu līdzdalību no visām dalībvalstīm un nodrošinātu kultūras daudzveidību;

6.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīm nav obligāti jāveido CERV programmas valsts kontaktpunkts (VKP), kas sniegtu objektīvus padomus, noderīgu informāciju un atbalstu pieteikumu iesniedzējiem, ieinteresētajām personām un labuma guvējiem, ieskaitot arī palīdzību pieteikšanās procesā, vienlaikus apmainoties ar viegli saprotamu informāciju par programmas rezultātiem; ar nožēlu atzīmē, ka līdz 2023. gada jūnijam VKP bija tikai 20 dalībvalstīs;

7.  pauž nopietnas bažas, ka pašreizējie inflācijas rādītāji ietekmē CERV programmas līdzekļu saņēmēju darbības izmaksas; pauž nožēlu, ka līdzekļu saņēmēji, īstenojot plānotās darbības, saskaras ar grūtībām, jo īpaši attiecībā uz ceļa, izmitināšanas un dienas naudas vienības izmaksām, un viņiem var nākties atteikties no dažām sākotnēji plānotajām darbībām, lai iekļautos budžetā;

Politikas ieteikumi attiecībā uz CERV programmas nākotni

8.  aicina Komisiju izveidot pilsoniska dialoga grupu, lai nodrošinātu regulāru, atklātu un pārredzamu dialogu un stiprinātu pilsonisko dialogu visā programmas darbības laikā, atbalstot divvirzienu procesu starp visu līmeņu iestādēm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši PSO, un Regulas (ES) 2021/692 11. panta īstenošanas ietvaros izmantojot pilsonisko dialogu kā instrumentu, lai noteiktu prioritātes divu gadu darba programmai un vēl vairāk veicinātu pilsoniskās iesaistes kolektīvo dimensiju kā demokrātijas un tiesiskuma būtiski svarīgu dimensiju; šajā saistībā atgādina, ka būtu jāveicina inovatīvi pasākumi, lai atbalstītu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, kā arī veicinātu uz uzticēšanos balstītas partnerattiecību kultūras veidošanu ar dotāciju saņēmējiem; jo īpaši aicina īstenot spēju veidošanas pasākumus, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības plašu iesaistīšanos, it īpaši izmantojot saiknes ar citām finansēšanas shēmām, ko nodrošina, izmantojot dalītu pārvaldību, piemēram, tehniskā atbalsta instrumentu;

9.  atgādina, ka ir jāveicina pilsoņu aktīva līdzdalība, stiprinot pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensiju gan mācību programmās, gan ārpusskolas aktivitātēs; uzsver, ka patiesa Eiropas pilsoniskuma izglītība var informēt un veidot pilsoņus pilsoniskās iesaistes un līdzdalības garā un ka šajā ziņā noderīgs instruments var būt atbilstošas ES pamatnostādnes; uzsver, ka ir svarīgi CERV programmas mērķgrupā iekļaut ES dzīvojošos nepilsoņus un viņu vadītās organizācijas, jo tas veicinās demokrātisku pārvaldību, tiesiskumu un sociālo iekļaušanu;

10.  aicina dalībvalstis, kuras vēl nav izraudzījušās VKP, darīt to pēc iespējas ātrāk un aicina Komisiju turpināt sadarbību ar VKP tīklu, organizējot sanāksmes, apmācības pasākumus un īpašas apmaiņas, jo līdz šim tās ir izdevies organizēt ļoti veiksmīgi; šajā sakarībā mudina Komisiju, dalībvalstis un VKP izveidot Eiropas VKP tīklu, lai veicinātu dalīšanos ar paraugpraksi un zināšanu apmaiņu; turklāt mudina Komisiju izveidot CERV labuma guvēju tīklu, lai apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi nolūkā gūt dziļāku izpratni par realitāti vietējā un valstu līmenī visā ES un ārpus tās;

11.  ņem vērā rezultātus, kas gūti, CERV programmā ieviešot dažāda veida atkārtotas dotāciju piešķiršanas mehānismus, kuru darbība līdz šim ir bijusi ļoti daudzsološa; aicina veikt dažādu atkārtotas dotāciju piešķiršanas mehānismu kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, lai vajadzības gadījumā izmantotu tos arī citās CERV programmas sadaļās, jo īpaši 3. sadaļā, lai nodrošinātu, ka ES finansējums nonāk pie vietējā līmeņa PSO, kurām ir ilga un ievērojama pieredze; mudina Komisiju vēl vairāk vienkāršot administratīvās procedūras un prasības attiecībā uz atkārtotu dotāciju piešķiršanu, lai organizācijām, kas piesakās atkārtotai dotāciju piešķiršanai, sniegtu lielāku elastību attiecībā uz apakšdotāciju saņēmējiem, nodrošinot atbilstošus darba, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības standartus; uzskata, ka līdzfinansējuma prasības varētu pārskatīt, lai pielāgotu noteikumus līdzekļu saņēmēja situācijai, lai atbalstu varētu sniegt dažādākiem labuma guvējiem, tostarp fiziskam personām un mikrostruktūrām, un dažādās tematiskajās jomās; uzstāj, ka ir svarīgi veicināt programmas izmantošanu izglītības nozarē kopumā, ietverot studentus, skolotājus, izglītības darbiniekus un jaunatnes darbiniekus; uzsver, ka no CERV programmas piešķirtajam finansējumam tiesību, vienlīdzības, vērtību un pilsoņu iesaistes jomā, kam citi finansējuma avoti ir ļoti ierobežoti vai to nav vispār, būtu jāsedz lielāka dotāciju daļa; mudina Komisiju nodrošināt, ka finansējums tiek piešķirts struktūrām, kas ievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, piemēram, izveidojot kontroles mehānismus, lai garantētu pienācīgus darba, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības standartus; prasa izvērtēt atkārtotas piešķiršanas mehānismus, lai novērtētu to efektivitāti un elastību attiecībā uz iedzīvotāju grupu iesaistīšanu un atbalstu organizācijām valstīs, kurās samazinās pilsoniskā telpa;

12.  prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) palielināt programmas budžetu līdz 2,6 miljardiem EUR, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc pilsoniskās iesaistes un demokrātiskās līdzdalības iniciatīvām, un izveidot ad hoc mehānismu cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, kurš būtu līdzīgs mehānismiem, kas pastāv attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem ārpus ES, vai žurnālistu aizsardzībai, un kopumā pievērsties inflācijas ietekmei uz programmas izmaksām, ņemot vērā arī Konferences par Eiropas nākotni secinājumus par Eiropas pilsonību un izglītību, kā arī CERV programmas stratēģisko nozīmi ES prioritāšu īstenošanā;

13.  uzsver, ka efektīvi komunikācijas un izpratnes veicināšanas pasākumi ir būtiski, lai programma būtu sekmīga, un tādēļ tie ir jānosaka par prioritāti, lai iesaistītu potenciālos labuma guvējus, jo īpaši vietējā līmenī;

14.  atzīst, ka apmaiņai un dalībai CERV programmas pasākumos ir būtiska nozīme pilsoniskās sabiedrības organizāciju pilsoniskās iesaistīšanās spēju veidošanā un ES vērtību veicināšanā trešās valstīs; uzsver, ka aktīva iesaistīšanās un apņemšanās ievērot Eiropas vērtības nesākas ar pievienošanās nolīgumiem un ir rezultāts ilgstošam aktīvistu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbam, kura mērķis ir popularizēt šīs idejas un atbalstīt vietējos aktīvistus trešās valstīs; mudina Komisiju veicināt trešo valstu pilsoņu līdzdalību, iesaistot trešo valstu PSO CERV darbībās; tādēļ prasa, lai no CERV programmas līdzekļiem tiktu segtas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju (vismaz kandidātvalstu un asociēto valstu pārstāvju) dalības izmaksas neatkarīgi no tā, vai viņu valsts ir vai nav iesaistīta CERV programmā; uzsver, ka ir jārisina problēmas, kas saistītas ar karu Ukrainā, un mudina īstenot projektus kopā ar Ukrainas partneriem, organizējot piemiņas pasākumus un demokrātiskas līdzdalības pasākumus un atgūstot Ukrainas kultūras mantojumu;

15.  atkārtoti aicina padarīt CERV programmu par rīcības sviru Eiropas vēsturiskās apziņas jomā, aktīvi atbalstot struktūras, kuru mērķis ir veicināt kritisku vēsturisko atmiņu, piemēram, attiecībā uz starptautiskiem pētījumiem un piemiņas vietām gan ES, gan ārpus tās; aicina jo īpaši nosodīt vēsturisko un kultūras revizionismu; aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst sensitīviem sabiedrības jautājumiem, kas varētu būt pakļauti iespējamai instrumentalizācijai;

16.  prasa, lai CERV programma atbalstītu jauno dinamiku pilsētu sadraudzības un pilsētu tīklu sasaistē ar izglītības iestāžu mērķsadarbību, kas var stiprināt Eiropas dimensiju, paraugprakses apmaiņu un piederības sajūtu;

17.  mudina Komisiju vēl vairāk vienkāršot administratīvās procedūras četru gadu partnerību veidošanai darbības dotāciju saņemšanas nolūkos, jo īpaši attiecībā uz izmantotā IT rīka īpašajām iezīmēm, kas šķiet atbilstošāk darbības dotāciju raksturam;

o
o   o

18.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 156, 5.5.2021., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par teritoriālās attīstības īstenošanu (KNR III sadaļas II nodaļa) un tās piemērošanu Eiropas Teritoriālās attīstības programmā 2030. gadam (2023/2048(INI))

P9_TA(2024)0010 A9-0420/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā XVIII sadaļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai(1) (“Kopīgo noteikumu regula” – KNR),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regulu (ES) 2020/2220, ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā un ar ko attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. un 2022. gadā groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un attiecībā uz līdzekļiem un šāda atbalsta sadalījumu 2021. un 2022. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013(6)

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(7),

–  ņemot vērā nolīgumu, ko pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencē (COP21) Parīzē, 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši 11. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) par ilgtspējīgām pilsētām un kopienām,

–  ņemot vērā Teritoriālās attīstības programmu 2030. gadam "Nākotne visām vietām", ko pieņēma par telpisko plānošanu, teritoriālo attīstību un/vai teritoriālo kohēziju atbildīgo ministru neformālajā sanāksmē 2020. gada 1. decembrī,

–  ņemot vērā "Amsterdamas paktu", ar ko izveido ES pilsētprogrammu, par ko 2016. gada 30. maijā vienojās par pilsētu jautājumiem atbildīgie ES ministri,

–  ņemot vērā jauno Leipcigas hartu par pilsētu pārveidojošo spēku vispārējas labklājības labā, ko 2020. gada 30. novembrī pieņēma neformālā ministru sanāksmē par pilsētu jautājumiem,

–  ņemot vērā Ļubļanas nolīgumu, ko pieņēma par pilsētu jautājumiem atbildīgo ministru neoficiālajā sanāksmē 2021. gada 26. novembrī,

–  ņemot vērā Jauno pilsētattīstības programmu, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 2016. gada 20. oktobrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 17. janvāra paziņojumu “Talantu izmantošana Eiropas reģionos” (COM(2023)0032),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 4. februāra paziņojumu par 8. kohēzijas ziņojumu — Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā (COM(2022)0034),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojumu "Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši" (COM(2021)0345),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu "Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam" (COM(2021)0101),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumu "Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā" (COM(2020)0562),

–  ņemot vērā Komisijas iniciatīvu "Jaunais Eiropas "Bauhaus"", kas tika uzsākta 2020. gada 16. septembrī,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2022. gada 17. jūnija darba dokumentu "Jaunā Eiropas "Bauhaus" teritoriālās attīstības modeļa (NEB TDM) finanšu instruments" (SWD(2022)0172),

–  ņemot vērā 2022. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Eiropas “Bauhaus”(8),

–  ņemot vērā 2022. gada 13. decembra rezolūciju par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem– virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam(9),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. septembra  rezolūciju par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ES: 8. kohēzijas ziņojums(10),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. februāra rezolūciju par problēmām pilsētu teritorijās laikā pēc Covid-19 pandēmijas(11),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par ES reģionos vērojamo demogrāfisko tendenču apvēršanu pretējā virzienā, izmantojot kohēzijas politikas instrumentus(12),

–  ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par kohēzijas politiku un reģionālajām vides stratēģijām cīņā pret klimata pārmaiņām(13),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par ES reģionu un pilsētu lomu COP 21 Parīzes klimata nolīguma īstenošanā(14),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 18. septembra atzinumu “ES teritoriālās attīstības programmas, Leipcigas hartas un ES pilsētprogrammas pārskatīšana”(15),

–  ņemot vērā padziļināto analīzi "Teritoriālās attīstības programma 2030. gadam – īstenošanas pārskats", ko 2023. gada 7. jūnijā publicējis EP Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts(16),

–  ņemot vērā Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (REGIO ĢD) uzdevumā veikto pētījumu “Integrētās teritoriālās un pilsētvides stratēģijas: kā ESI fondi rada pievienoto vērtību 2014.–2020. gadā”, kas publicēts 2017. gada decembrī(17),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) un Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta (REGIO ĢD) izstrādāto interaktīvo rīku STRAT-Board, kas parāda, kā Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) atbalsta integrēto pieeju pilsētu un teritoriālajai attīstībai(18),

–  ņemot vērā Teritoriālās un vietējās attīstības stratēģiju rokasgrāmatu(19) un Ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģiju rokasgrāmatu(20), ko publicējis JRC,

–  ņemot vērā REGIO ĢD 2023. gada martā publicēto darba dokumentu “ES neapmierinātības ģeogrāfija un reģionālās attīstības strupceļš”,

–  ņemot vērā Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes uzdevumā veikto pētījumu “ITI un CLLD — integrētu teritoriālo instrumentu izmantošana kohēzijas politikā”, kas publicēts 2022. gada decembrī,

–  ņemot vērā 2007. gada Leipcigas Hartu par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām un 2020. gada 30. novembra jauno Leipcigas hartu par pilsētu pārveidojošo spēku vispārējas labklājības labā,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0420/2023),

A.  tā kā kohēzijas politika joprojām ir un tai arī turpmāk vajadzētu būt galvenajai ES reģionu un pilsētu ieguldījumu politikai un tās mērķis nav nepārtraukti kalpot par pirmo finansiālās palīdzības izvēli, lai reaģētu uz neparedzētiem notikumiem, kas satricina mūsu sociāli ekonomisko situāciju; tā kā Teritoriālās attīstības programma ir ES teritoriālās politikas vadošais instruments, kā atspoguļots tās valstu programmās un projektos, kas sniedz ievirzi stratēģiskai teritoriālajai plānošanai un reģionālajai attīstībai, aicina stiprināt nozaru politikas teritoriālo dimensiju visos pārvaldības līmeņos un censties veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu nākotni visām vietām un palīdzēt Eiropā sasniegt IAM;

B.  tā kā problēmas, ar kurām saskaras ES reģioni, tiek apzinātas un pārvaldītas teritoriālā līmenī;

C.  tā kā iepriekšējās un pašreizējās Kopīgo noteikumu regulās nav konkrētas atsauces attiecīgi uz Teritoriālās attīstības programmu 2020. gadam vai 2030. gadam; tā kā pašreizējās Kopīgo noteikumu regulas III sadaļas II nodaļa nodrošina pamatu kohēzijas politikas fondu izmantošanai, īstenojot teritoriālās attīstības stratēģijas; tā kā Regulas (ES) Nr. 1301/2013(21) 7. pantā kā pamats atsevišķu darbību atlasei ir minēta ilgtspējīga pilsētu attīstība, kuras pamatā ir integrētas ilgtspējīgas pilsētu stratēģijas;

D.  tā kā konkrētai vietai pielāgotas pieejas politikas veidošanai, kuras pamatā ir integrēta teritoriālā attīstība, mērķis ir atraisīt unikālu potenciālu, kas saistīts ar teritoriālajiem resursiem, zināšanām un aktīviem, vienlaikus atzīstot, ka ir vajadzīgi pielāgoti risinājumi dažāda veida teritorijās;

E.  tā kā šķiet, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam vietējās un reģionālās iestādes un pilsoniskā sabiedrība saskārās galvenokārt ar tādām grūtībām kā nepietiekams tehniskais un administratīvais atbalsts, nesamērīgi birokrātiskie šķēršļi, prasmju un apmācības trūkums, zināšanu un spēju veidošanas trūkums un vāja sadarbība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, kā arī lēna līdzekļu apguve;

F.  tā kā šķiet, ka reģionos un administratīvajās vienībās, kur tiek īstenots LEADER, obligāti ieceļams vietējās rīcības grupas vadītājs palīdz uzlabot reģionālā finansējuma sniegumu un apguvi;

G.  tā kā ES teritoriālās daudzveidības bagātība būtu jāskata kā dinamiska un sarežģīta sistēma, kurā katrs reģions saskaras ar attīstības problēmām atbilstoši savām īpatnībām; tā kā pieaugošā nevienlīdzība starp vietām un starp iedzīvotājiem ir sasniegusi kritisku līmeni un ir vajadzīga saskaņota rīcība visos ģeogrāfiskajos un pārvaldības līmeņos, lai nodrošinātu pozitīvas nākotnes perspektīvas visiem iedzīvotājiem un vietām visā ES;

H.  tā kā Teritoriālās un vietējās attīstības stratēģiju rokasgrāmata piedāvā metodisku atbalstu visos līmeņos;

I.  tā kā mikrokohēzija ir veids, kā panākt līdzsvaru mazāk attīstītās teritorijās attīstītākos reģionos; tā kā Teritoriālās attīstības programmā (TAP2030), īpaši koncentrējoties uz „vietām un cilvēkiem”, līdztekus teritoriālajai kohēzijai ir izvirzīta priekšplānā „starppersonu kohēzijas ideja”, ņemot vērā to, ka šīs atšķirības var novērst, tikai pievēršot lielāku uzmanību teritoriju daudzveidībai un potenciālam, kā arī izstrādājot konkrētai vietai pielāgotu politiku un stratēģijas ar mērķi labāk integrēt teritoriālo dimensiju visos ES fondos;

J.  tā kā KNR 28. pantā ir noteikts, ka integrētas teritoriālās investīcijas (ITI) un sabiedrības virzīta vietējā attīstība (CLLD) ir instrumenti teritoriālās attīstības stratēģiju īstenošanai, un tiek aicināts nodrošināt saskaņotību un koordināciju starp fondiem, ja vairākus no tiem piemēro vienai un tai pašai reģionālās vai vietējās attīstības stratēģijai; tā kā šo instrumentu mērķis ir augšupēja teritoriālā attīstība un tie pastiprina vietējo ieinteresēto personu aktīvu līdzdalību;

K.  tā kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tobrīd 28 dalībvalstīs tika ieplānotas 1975 stratēģijas, ko finansēja ar 19 miljardiem EUR no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), no kuriem 13,8 miljardi EUR tika piešķirti ITI deviņās dalībvalstīs;

L.  tā kā CLLD bija otrais instruments, ko dalībvalstis visvairāk izmantoja teritoriālo vai vietējo stratēģiju izstrādei laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un garantē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības un ieinteresētās personas tiks cieši iesaistītas saņemto ES līdzekļu sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā; tā kā 2021.–2027. gada plānošanas periodā CLLD izmantošanai nav paredzēti līdzekļi;

M.  tā kā ITI un CLLD īstenošana ES joprojām ir nevienmērīga un vairākas dalībvalstis un vadošās iestādes neizrāda lielu apņēmību tos īstenot; tā kā 5. politikas mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” (PM Nr. 5) interpretācija un īstenošana dalībvalstīs atšķiras, kā rezultātā ITI un CLLD īstenošanas līmenis ir zems; tā kā likumdevējiem nākotnē būtu jāapsver elastīgāka PM Nr. 5 īstenošana bez stingrām prasībām attiecībā uz stratēģijām un pārvaldību, palīdzot panākt, lai tā būtu atvērta visu veidu iniciatīvām, kas veicina reģionālo un vietējo attīstību;

N.  tā kā ITI un CLLD ir instrumenti, kuru mērķim vajadzētu būt vērstam ne tikai uz to, lai veicinātu augšupēju pieeju teritoriālajai attīstībai, no paša sākuma iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, bet arī veicinot dialogu starp dažādām ieinteresētajām personām un palielinot sadarbību publiskajā un privātajā sektorā, kā arī veicinot sadarbību un informācijas nodošanu visos pārvaldes līmeņos;

O.  tā kā TAP2030 aicina Parlamentu un tā Reģionālās attīstības komiteju, kas ir atbildīga par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ņemt vērā tās mērķus, aizstāvot savas prioritātes ES likumdošanas procesos;

P.  tā kā ITI un konkrētai vietai pielāgota politika ir priekšnosacījumi, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus, piemēram, zaļo un digitālo pārkārtošanos; tā kā teritoriāla politika var palīdzēt teritorijām izkļūt no ilgtermiņa ekonomiskās lejupslīdes un “reģionālās attīstības strupceļa”, kurā reģions nespēj saglabāt savu ekonomisko dinamiku ienākumu, produktivitātes un nodarbinātības ziņā;

Q.  tā kā TAP2030 ir noteikti divi visaptveroši mērķi – “Taisnīga Eiropa” un “Zaļa Eiropa”, kuriem ir sešas prioritātes (līdzsvarota Eiropa, funkcionējoši reģioni, integrācija pāri robežām, veselīga vide, aprites ekonomika un ilgtspējīgi savienojumi) visas Eiropas teritorijas attīstīšanai kopā ar visām tās vietām; tā kā TAP2030 vēl vairāk saskaņo ES teritoriālās attīstības mērķus ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Eiropas zaļo kursu; tā kā Eiropas pilsētprogramma, izmantojot Leipcigas Hartu, atbalsta TAP2030 mērķus;

R.  tā kā spēcīga kopējā teritoriālā attīstība, izmantojot KNR un TAP2030 īstenošanu, var kalpot par līdzekli solidaritātes un demokrātisko procesu stiprināšanai un taisnīgai un zaļai ES; tā kā teritoriālās pieejas rada pievienoto vērtību, piemērojot stratēģisku, telpisku skatījumu, kas aptver konkrētas sociālo, institucionālo, ekonomisko un vides problēmu un iespēju kombinācijas, kas ietekmē visu veidu teritoriju attīstību;

S.  tā kā TAP2030 prioritāšu īstenošana visā ES joprojām ir nevienmērīga, jo īpaši ņemot vērā telpiskās atšķirības, piemēram, izolētību; tā kā TAP2030 secinājumi uzrāda pieaugošu nevienlīdzību ES, kas pastiprina atšķirības starp cilvēkiem un starp teritorijām;

T.  tā kā TAP2030 ir prasīts visos pārvaldības līmeņos stiprināt nozaru politikas teritoriālo dimensiju; tā kā TAP2030 pamatprincipi ir ietverti divās prioritātēs “Cilvēki un vietas attālinās” un “Ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas”;

U.  tā kā, pieņemot TAP2030, tika sākti septiņi izmēģinājuma projekti, kas ir piemērs tās mērķu īstenošanai uz vietas vietējā un reģionālā līmenī un iedvesmo kopīgus pasākumus visā ES, proti: “Atpalikušo reģionu nākotne”, “Izpratne par to, kā nozaru politika veido telpisko (ne)līdzsvaru”, “Mazām vietām ir nozīme”, “Pārrobežu telpiskā plānošana”, “Klimatrīcība Alpu pilsētās”, “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un klimatnoturība, pārkārtojot ainavas” un “Zemes mākslīgas pārveidošanas, pilsētu teritoriju izplešanās un augsnes noslēgšanas samazināšana dažāda lieluma pilsētās un funkcionālās pilsētu teritorijās”;

V.  tā kā, ņemot vērā ierobežoto ģeogrāfisko līdzsvaru šo izmēģinājuma projektu izstrādē un administratīvās grūtības, ar kurām saskārās, izmēģinājuma darbības finansējot no vairākām programmām, ir vajadzīga labāka datu vākšana, kā arī saskaņota TAP2030 pārskatīšana,

1.  uzsver, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tikai 28 % pilsētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tika īstenotas, izmantojot ITI; aicina Komisiju rīkoties, lai veicinātu šādu instrumentu izmantošanu TAP2030 izstrādē, jo īpaši — izmantojot labākus komunikācijas pasākumus;

2.  uzsver vērtīgo ieguldījumu teritoriālajā attīstībā, ko sniedz ar CLLD starpniecību īstenotas darbības, piemēram, LEADER programmas darbības; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt LEADER programmu, palielinot tās budžetu un garantējot vietējām rīcības grupām lielu autonomiju attiecībā uz to izveides un lēmumu pieņemšanas procesiem, kā arī samazinot administratīvo slogu;

3.  aicina Komisiju izmantot rezultātus, kas iekļauti gaidāmajā 2024. gada novērtējuma ziņojumā par 2014.–2020. gada plānošanas periodu, kā arī to darbību rezultātus, kas veiktas, izmantojot CLLD, piemēram, LEADER programmas ietvaros, lai atbalstītu 2021.–2027. gadam paredzētās programmas; norāda, cik svarīga ir teritoriālās attīstības instrumentu kvalitatīvā analīze; šajā sakarībā pauž nožēlu par Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par LEADER un CLLD izdarīto secinājumu, ka to sniegtie ieguvumi nav pietiekami pierādīti;

4.  atzinīgi vērtē Teritoriālo un attīstības stratēģiju rokasgrāmatu un Ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģiju rokasgrāmatu kā vadlīnijas visiem administratīvajiem līmeņiem teritoriālo un vietējo, tostarp pilsētu, attīstības stratēģiju izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai; uzskata, ka būtu jāveicina labas prakses izplatīšana, lai nodrošinātu projektu efektivitāti un ilgtspēju; tomēr pauž nožēlu par šo rokasgrāmatu novēlotu publicēšanu un mudina Komisiju savlaicīgi izstrādāt pamatnostādnes, lai vienkāršotu programmu izstrādes procesu; uzsver, ka ir jāsniedz dalībvalstīm vairāk norādījumu un lielāka elastība attiecībā uz PM Nr. 5 “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” īstenošanu un darbībām tā sasniegšanai, kā arī jāsaskaņo tās ar TAP2030 un jārada stimuli piešķirt lielāku finansējumu PM Nr. 5;

5.  aicina dalībvalstis veicināt stratēģisko teritoriālo plānošanu, kurā ņemtas vērā ne tikai lielpilsētu, pilsētu un funkcionālās pilsētu teritorijas, bet teritorijas kopumā; turklāt aicina dalībvalstis stiprināt lauku un pilsētu saiknes, lai panāktu līdzsvarotāku teritoriālo attīstību visā ES, un apsvērt pārrobežu plānošanu un īstenošanu, izmantojot augšupējas pieejas, piemēram, CLLD/ITI;

6.  aicina Komisiju un Padomi piešķirt finansējumu lauku apgabaliem un reģioniem, kas cieš no pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem, tādā pašā veidā, ka 8 % no kohēzijas politikas līdzekļiem tiek piešķirti programmu izstrādei saskaņā ar pilsētprogrammu; norāda, ka šie līdzekļi galvenokārt būtu jāizmanto, izmantojot integrētus teritoriālās attīstības instrumentus;

7.  ņem vērā vietējo un reģionālo pašvaldību apliecinātās spējas teritoriālo instrumentu īstenošanā un pārvaldībā un uzskata, ka ir nepieciešama paradigmas maiņa, lai vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistītu teritoriālo instrumentu plānošanā, īstenošanā un pārvaldībā; aicina pirms ITI un CLLD pasākumu noteikšanas efektīvi īstenot partnerības principu un padziļināti apspriesties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām; uzsver, cik svarīga ir augšupēja pieeja teritoriālajai attīstībai, vienlaikus dodot iedzīvotājiem iespēju uzņemties atbildību par savu teritoriju attīstību;

8.  lai novērstu kavēšanos un administratīvus šķēršļus, aicina apvienot (saskaņā ar KNR 28. pantu un, ja nepieciešams, ar Komisijas atbalstu) teritoriālās vai vietējās attīstības stratēģijas, ko finansē vairāk nekā viena programma; atzinīgi vērtē 2021.–2027. gada plānošanas periodā ieviesto iespēju izraudzīties vadošo fondu stratēģijām, ko finansē vairāk nekā viens fonds;

9.  uzsver, ka tādi teritoriālie instrumenti kā CLLD un ITI ir pārbaudīti rīki, kas ļauj tuvināt ES tās iedzīvotājiem; norāda, ka STRAT-Board dati par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam liecina, ka CLLD ir bijusi nozīmīga loma teritoriālo stratēģiju izstrādē, uzsverot lielo ieinteresētību vietējā līmenī aktīvi piedalīties šo stratēģiju izstrādē; aicina dalībvalstis un Komisiju vienkāršot fondu administratīvo pārvaldību, jo īpaši gadījumos, kad CLLD tiek finansēta no vairāk nekā viena fonda; uzsver, ka ITI ir galvenais instruments, ko izmanto dalībvalstis ar lielāku ERAF līdzekļu piešķīrumu, jo tās var ātri apgūt summas un spēj aptvert vairākas galvenās asis vienā vai vairākās programmās;

10.  uzsver, ka ir skaidri jānošķir dalībvalstis, kuras ir apņēmušās izstrādāt ITI vai CLLD, un tās, kuras to nedara; aicina Komisiju precizēt šo diferenciāciju, lai izvairītos no ģeogrāfiskām atšķirībām, un sniegt pielāgotu tehnisko atbalstu tām dalībvalstīm, kuras nav izmantojušas šos teritoriālos instrumentus; mudina visas dalībvalstis vairāk izmantot integrētas teritoriālās attīstības instrumentus, kā noteikts KNR 28. pantā, un nodrošināt, ka tiek ievērota partnerība, kā noteikts KNR 8. pantā; uzskata, ka integrētas teritoriālās attīstības instrumentiem vajadzētu būt dalībvalstīm obligātiem;

11.  atzinīgi vērtē 2021.–2027. gada plānošanas periodā ieviestos teritoriālās attīstības tehniskos vienkāršojumus; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis līdz minimumam samazināt nepieciešamos papildu administratīvos noteikumus un vairāk koncentrēties uz proporcionalitāti, jo maziem projektiem pašlaik ir proporcionāli lielāks administratīvais slogs (saņēmējiem) un administratīvās izmaksas (programmas iestādēm) nekā lielākiem projektiem;

12.  uzskata, ka TAP2030 ir reāls un atbilstošs instruments, kura mērķis ir samazināt nevienlīdzību telpiskajā ziņā un nodrošināt ES kohēziju, pārvaldot katru reģionu ar tam piemītošajām īpatnībām; tādēļ uzskata, ka sabiedrība un teritorijas būtu vairāk jāiesaista šīs programmas nozīmes atzīšanā; aicina Komisiju mainīt TAP2030 lomu, neaprobežojoties ar to, ka tā ir teritoriālās pārvaldības rokasgrāmata;

13.  norāda, ka TAP2030 ne tikai atbalsta teritoriālus politiskus risinājumus teritoriālajām problēmām, bet arī paredz teritoriālās kohēzijas mērķa redzējumu un vērienīgumu, labāk iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un iedzīvotājus;

14.  uzsver — lai gan daudzfinansējums ir viens no galvenajiem teritoriāli integrēto instrumentu mērķiem, pašreizējie konstatējumi liecina, ka vairākās valstīs daudzfinansējuma izmantošana joprojām var izrādīties sarežģīta, jo īpaši tāpēc, ka pašreizējā periodā ELFLA (lauku attīstība) vairs nav iekļauts KNR un tāpēc būtu vajadzīgi papildu un īpaši pasākumi, lai saskaņotu ELFLA un citu kohēzijas politikas fondu noteikumus (t. i., dažādu ES fondu izmantošana integrētiem projektiem vietējā līmenī, kas vērsti uz vairākiem politikas mērķiem);

15.  aicina dalībvalstis aktīvi veicināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai TAP2030 izmēģinājuma projektu sagatavošanā un īstenošanā uz vietas;

16.  uzsver, ka taisnīgi un cieņpilni ienākumi un dzīves kvalitāte iedzīvotājiem un viņu ģimenēm lauku apvidos ir būtiska, lai nodrošinātu sociālo progresu un sekmīgu teritoriālo un vietējo attīstību; uzstāj, ka ES reģionos ir jānodrošina pienācīgi darba un dzīves apstākļi un sociālā aizsardzība visiem;

17.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot politikas saskaņotību un īstenot turpmākās ES integrētās teritoriālās attīstības un citu attiecīgu iniciatīvu lauku aspektu nostiprināšanu, lai novērtētu ES politikas virzienu saskaņotību un papildināmību un to iespējamo ietekmi uz lauku apvidiem, tādējādi efektīvi novēršot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos un veicinot paaudžu maiņu, vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem un darbvietu radīšanu lauku apvidos; uzsver lauku aspektu nostiprināšanas mehānisma nozīmi arī tad, kad dalībvalstis novērtē ierosināto tiesību aktu ietekmi uz lauku apvidiem; uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības lauku aspektu nostiprināšanas mehānismu definēšanā un īstenošanā, kā arī to pārvaldībā gan ES, gan valstu līmenī, lai apkarotu ar transportu saistītu sociālo atstumtību un uzlabotu attiecīgo apvidu teritoriālo pieejamību nolūkā uzlabot pārrobežu un lauku un pilsētu sadarbību, piekļuvi platjoslas internetam un atbilstošiem pakalpojumiem, jo īpaši veselības aprūpei un izglītībai, kā arī lauku ekonomikas dažādošanu un lauku apvidu atdzīvināšanu, palielinot šo teritoriju pievilcību, kā arī nodrošinot šo kopienu ilgtspējīgu nākotni;

18.  uzsver, ka TAP2030 darbībām vajadzētu atvēlēt centrālo lomu partnerības nolīgumos un programmās; norāda, ka šiem pasākumiem vajadzētu būt izlēmīgākiem līdzekļu piešķiršanā un ka ir jāveicina TAP2030 integrācija ES politikā, galveno uzmanību pievēršot pārvaldības līmeņiem, kas ir tuvāki vietējai situācijai; uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jānodrošina TAP2030 pienācīgs finansējums un piešķiršanas metodika;

19.  uzsver, ka ir būtiski iekļaut TAP2030 prioritātes un mērķus kohēzijas politikas fondu juridiskajos instrumentos un programmās, kas būtu jāpielāgo katrai teritorijai; atzinīgi vērtē izstrādātos TAP2030 izmēģinājuma projektus un aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt ieguldīt šajos pasākumos, uzlabojot to ģeogrāfisko līdzsvaru un labāk saskaņojot tos ar TAP2030 principiem;

20.  uzsver, ka izmēģinājuma projektos ir jāiesaista Parlaments, jo īpaši tā kompetentā Reģionālās attīstības komiteja, lai nodrošinātu, ka tie atbilst pašreizējām ES prioritātēm, popularizētu izmēģinājuma projektu rezultātus un informētu par tiem ES līmenī, tos integrējot un koordinējot ar tādām iniciatīvām kā kohēzijas politika, jo īpaši ERAF un Interreg;

21.  aicina izstrādāt stratēģiju, lai veicinātu sinerģiju starp dažādiem ES fondiem projektiem, ko īsteno, izmantojot teritoriālos instrumentus, un administratīvi vienkāršot izmēģinājuma projektus, ko finansē vairāk nekā viens fonds, lai samazinātu administratīvos šķēršļus un atvieglotu pieteikumu iesniegšanu šiem projektiem;

22.  uzskata, ka uzņēmumiem varētu būt svarīga nozīme teritoriālās attīstības stratēģijās; aicina Komisiju atbalstīt sadarbības pasākumus starp uzņēmumiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai izstrādātu teritoriālās attīstības projektus, kas veicina darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi;

23.  norāda uz TAP2030 un tās pašreizējo un turpmāko izmēģinājuma projektu milzīgo potenciālu risināt ļoti atšķirīgās vajadzības ārpuspilsētu teritorijās, tostarp lauku apvidos, kalnu apvidos, salās un piekrastes teritorijās, attālos un mazapdzīvotos apgabalos un daudzu citu veidu teritorijās, kurās vienlaikus pastāv pilsētu un lauku teritoriju apvienojums; jo īpaši uzsver, ka lauku apvidi bieži saskaras ar demogrāfiskām problēmām, zemu iedzīvotāju blīvumu un ierobežotu piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem un ierobežotu to kvalitāti, bet šie lauku apvidi ne vienmēr spēj izstrādāt un īstenot inovatīvus risinājumus, tādējādi tiem lielu labumu var sniegt paraugprakses apmaiņa;

24.  uzsver nepieciešamību plašāk izplatīt izmēģinājuma projektu darbības un sasniegumus kā ES līdzekļu izmantošanas piemērus; atbalsta ideju reizi divos gados rīkot konferenci, lai iepazīstinātu vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī attiecīgos dalībniekus valstu un ES līmenī ar izmēģinājuma programmām, saistot to ar citiem pasākumiem, piemēram, Lauku pakta vai Pilsētu foruma pasākumiem;

25.  aicina dalībvalstis izstrādāt savas teritoriālās attīstības programmas saskaņā ar TAP2030 kā pamatu savu teritoriālo stratēģiju plānošanai, kurās ņem vērā katra no to reģioniem īpatnības un ļoti dažādās vajadzības un kas kalpo par pamudinājumu, kā arī lai stimulētu lēmumu pieņemšanas procesu un teritoriālās un pilsētpolitikas izstrādi; turklāt aicina dalībvalstis darīt iespējamas atšķirīgas teritoriālās stratēģijas visiem ES reģioniem, tostarp lauku apvidiem, tādiem apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, reģioniem, kas cieš no smagiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem, piemēram, vistālākajiem ziemeļu reģioniem un reģioniem ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu, salām, pārrobežu reģioniem un kalnainiem reģioniem;

26.  uzsver, ka pārvaldības struktūru laba darbība var noteikt optimālu ieguldījumu prioritāšu kombināciju, lai panāktu nepieciešamo daudzlīmeņu vertikālo un horizontālo koordināciju integrētas attīstības stratēģiju izstrādei un īstenošanai;

27.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt TAP2030 īstenošanu papildus izmēģinājuma projektiem, padarot šo instrumentu par pamatprincipu kopumu rīcībai, kas sniedz konkrētas un pielāgotas pamatnostādnes ES teritorijām nolūkā uzlabot to sniegumu; uzsver iespēju piesaistīt reģionālo finansējumu TAP2030 prioritāšu īstenošanai un aicina Komisiju izstrādāt uzraudzības rādītājus, kas sasaista TAP2030 un kohēzijas politikas fondu, konkrētāk, ERAF, izmantošanu;

28.  atkārtoti uzsver nepieciešamību steidzami stiprināt ES politiku attiecībā uz mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām, ņemot vērā arī to, ka pēdējos gados un mēnešos ES ir palielinājusies ekstremālo laikapstākļu tendence; tādēļ aicina iestādes turpināt cīņu pret klimata pārmaiņām; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāpalielina izmēģinājuma projektu vēriens un kvalitāte saistībā ar mērķi par zaļāku Eiropu un tā pirmo prioritāti — veselīgāku vidi; uzsver, ka teritoriālā attīstība ir būtiska, lai veidotu noturīgus reģionus un nodrošinātu kohēzijas politikas finansējuma ilgtspējīgu īstenošanu;

29.  atzinīgi vērtē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšlikumu veicināt Eiropas mēroga hartu par lauku un pilsētu tiesībām un pienākumiem; turklāt pauž pārliecību, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība ar pilsētu teritorijām, lai nodrošinātu, ka neviena teritorija un iedzīvotājs netiek atstāts novārtā taisnīgas pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu un pārticīgu Eiropas Savienību, cenšoties panākt lauku un pilsētu apņemšanos īstenot taisnīgu pieeju un apliecinot pievienoto vērtību, ko sniedz lauku un pilsētu organizāciju sadarbība;

30.  uzsver, ka ir jānodrošina līdzsvarotāka ES reģionu attīstība, nodrošinot ES līdzekļu, tostarp kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta, labāku sadali dalībvalstīs un starp tām; uzsver, ka nav iespējams panākt ilgtspējīgu un ilgtermiņa teritoriālo attīstību, ja atbalsts dažādiem reģioniem tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem;

31.  norāda, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot pilsētās un strādāt lauku apvidos; aicina Komisiju izstrādāt programmas, kurās būtu ņemtas vērā visas teritorijas, tostarp lielpilsētu, pilsētu un funkcionālās teritorijas; mudina Komisiju izstrādāt LEADER tā, lai to varētu izmantot mazās pilsētas;

32.  aicina Komisiju sasaistīt TAP2030 īstenošanā gūto pieredzi ar turpmāko kohēzijas politiku un augsta līmeņa darba grupas par kohēzijas politikas nākotni ieteikumiem, lai efektīvāk novērstu teritoriālo nelīdzsvarotību un funkcionālās neatbilstības; norāda uz TAP2030 sniegto iespēju kā instrumentu kohēzijas politikas ietekmes novērtēšanai attiecībā uz teritoriālās kohēzijas mērķi;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis līdz 2024. gada beigām veikt saskaņotu TAP2030 pārskatīšanu, tostarp rūpīgi pārskatīt tās pārvaldības sistēmu, tās īstenošanā panākto progresu un tās prioritāšu atbilstību, kā izklāstīts TAP2030;

34.  atzinīgi vērtē teritoriālās un vietējās attīstības stratēģiju rokasgrāmatā aprakstītās metodikas saistošo raksturu, piešķirot teritoriālajai politikai tādu pašu nozīmi kā pilsētpolitikai;

35.  aicina izveidot vienotu satvaru stratēģijām, kas vērstas gan uz pilsētu, gan plašāku teritoriālo attīstību, aplūkojot teritoriālās prasības kopumā; uzsver, ka tas varētu būtiski samazināt birokrātiskos šķēršļus līdzekļu apguvē;

36.  aicina Komisiju nodrošināt fondu līdzekļu pienācīgu izmantošanu un teritoriālo instrumentu īstenošanu, veicinot efektīvu pārvaldību bez nesamērīgas birokrātijas; uzsver, ka ir jāvienkāršo piekļuve līdzekļiem, nosakot „vienas pieturas aģentūras” potenciālajiem saņēmējiem no ES Kohēzijas fonda ITI vai CLLD projektiem, jo īpaši, lai piekļūtu informācijai par finansējuma veidu, administratīvajām prasībām un atbilstību;

37.  atzīst Eiropadomes lomu dalībvalstu teritoriālo darbību attīstībā; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus gan vadošajām iestādēm, gan īstenošanas struktūrām, kas atbild par ITI vai CLLD, lai nodrošinātu tehnisko atbalstu un konsultāciju pakalpojumus tieši vietējām rīcības grupām un ITI partneriem un nodrošinātu atbilstību noteikumiem;

38.  aicina Komisiju vairāk iesaistīties teritoriālajā politikā, izmantojot kohēzijas politiku, un stiprināt reģionu pārvaldību nolūkā veicināt kohēziju un mikrokohēziju, ņemot vērā katra reģiona īpatnības, uzlabojot lēmumu pieņemšanu vietējā un reģionālajā līmenī un izmantojot spēkā esošos instrumentus, kas ļautu uzlabot likumdošanas instrumentu pārvaldību; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt kohēzijas politikas fondus, lai palielinātu teritoriālās attīstības noturību, jo īpaši lai spētu mazināt neparedzētu notikumu sekas, novērstu to, ka reģioni cieš no sekām, un ievērotu principu “nekaitēt kohēzijai”;

39.  apzinās ES pusgada lēmumu ietekmi uz teritoriālo kohēziju un līdz ar to uz spēju izstrādāt teritoriālās programmas; tādēļ atkārtoti uzsver nepieciešamību stiprināt Eiropas pusgada teritoriālo dimensiju un uzlabot atbilstību starp kohēzijas politiku un Eiropas ekonomikas pārvaldību, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības visos procedūru posmos, kas saistītas ar Eiropas pusgadu un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem;

40.  aicina Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju aktīvāk iesaistīties TAP2030 pārraudzības pēcpasākumos un turpmākajā attīstībā; aicina Komisiju veikt pētījumu par katra reģiona spēju mazināt nākotnes globālās problēmas, kas ietekmē teritoriālo kohēziju; norāda, ka tas nodrošinātu ātrās reaģēšanas instrumentu, kas ļautu rīkoties elastīgi, piešķirot vai palielinot resursus atkarībā no reālā laika situācijas ES reģionos;

41.  uzsver teritoriālo instrumentu nozīmi pilsoniskās sabiedrības un vietējo un reģionālo pašvaldību lielākai un iekļaujošai līdzdalībai; aicina Komisiju izpētīt jaunus veidus, kā palielināt informētību par to loģisko pamatojumu un būtiski palielināt ITI un CLLD izmantošanu, arī potenciāli paredzot procentuālo daļu, kas izmantojama kohēzijas politikas satvarā laikposmam pēc 2027. gada;

42.  aicina Eiropas Investīciju banku palielināt finanšu piešķīrumu, kas paredzēts kohēzijas politikas fondiem, kuri paredzēti reģionu līdzsvara un pienācīgas darbības nodrošināšanai;

43.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.

(1) OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp. (2) OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp. (3) OV L 231, 30.6.2021., 94. lpp. (4) OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp. (5) OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp. (6) OV L 437, 28.12.2020., 1. lpp. (7) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp. (8) OV C 125, 5.4.2023., 56. lpp. (9) OV C 177, 17.5.2023., 35. lpp. (10) OV C 125, 5.4.2023., 100. lpp. (11) OV C 342, 6.9.2022., 2. lpp. (12) OV C 15, 12.1.2022., 125. lpp. (13) OV C 494, 8.12.2021., 26. lpp. (14) OV C 162, 10.5.2019., 31. lpp. (15) OV C 429, 11.12.2020., 145. lpp. (16) Padziļināta analīze "Teritoriālās attīstības programma 2030. gadam – īstenošanas pārskats", Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B politikas departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika, 2023. gada 7. jūnijs. (17) Eiropas Komisija, ‘Integrated territorial and urban strategies: how are ESIF adding value in 2014-2020? – Final Report’, 2017. gada decembris. (18) Eiropas Komisija, ‘STRAT-Board’. (19) Eiropas Komisija, ‘Handbook of territorial and local development strategies’. (20) Eiropas Komisija, ‘Handbook of Sustainable Urban Development Strategies’. (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par 2023. gada ziņojumu par konkurences politiku (2023/2077(INI))

P9_TA(2024)0011 A9-0427/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 101.–109. pantu,

–  ņemot vērā attiecīgos Komisijas noteikumus, pamatnostādnes, rezolūcijas, sabiedriskās apspriešanas, paziņojumus un dokumentus par konkurenci,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 4. aprīļa ziņojumu "2022. gada ziņojums par konkurences politiku" (COM(2023)0184) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2023)0076),

–  ņemot vērā 2023. gada 13. jūnija rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par konkurences politiku(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas pārskatītās Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, kas publicētas 2021. gada 6. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-227/21(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 24. marta paziņojumu "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu"(3),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulu (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts)(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu(6),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulu (EK) Nr. 773/2004°par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 18. februāra paziņojumu "Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022)"(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 31. janvāra paziņojumu "Pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas tīkliem"(10),

–  ņemot vērā projektu Komisijas paziņojumam par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Savienības konkurences tiesībās,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2022. gada 1. decembra darba dokumentu "Valsts atbalsta noteikumu par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN) veselības un sociālajā jomā un PVTN de minimis regulas izvērtējums" (SWD(2022)0388),

–  ņemot vērā to, ka 2023. gada 1. septembrī stājās spēkā 2023. gada 20. aprīlī pieņemtais pasākumu kopums, kura mērķis ir vienkāršot un racionalizēt procedūras tādu atsevišķu apvienošanās gadījumu izskatīšanai, kas nerada bažas par konkurenci (C(2023)2400, C(2023)2401, C(2023)2402),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu(11),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2023. gada runu par stāvokli Savienībā(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 6. septembra lēmumu par vārtziņu statusa noteikšanu saskaņā ar Digitālo tirgu aktu (DTA),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 20. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2023/914, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 802/2004(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2023. gada 23. janvāra kopīgo Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei(14),

–  ņemot vērā EST 2023. gada 4. jūlija spriedumu lietā C-252/21(15),

–  ņemot vērā 2023. gada 17. maija dokumentu "DG COMP Code of good practices for a transparent, inclusive, faster design and assessment of IPCEIs" ("COMP ĢD Labas prakses kodekss pārredzamai, iekļaujošai un ātrākai IPCEI izstrādei un novērtēšanai")(16),

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) 2022. gada 15. decembra ziņojumu par kredītreitinga aģentūru (CRA) tirgus daļas aprēķinu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 27. aprīļa paziņojumu par neoficiāliem norādījumiem attiecībā uz jauniem jautājumiem saistībā ar EK līguma 81. un 82. pantu, kas rodas atsevišķos gadījumos (norāžu vēstules)(17),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 21. jūlija paziņojumu "Pamatnostādnes par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem"(18),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 25. septembra lēmumu, ar ko Booking Holdings ("Booking") tiek aizliegts iegādāties Flugo Group Holdings AB ("eTraveli"),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(19),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0427/2023),

A.  tā kā ES konkurences politikai ir svarīga nozīme taisnīgu apstākļu radīšanā uzņēmējdarbībai vienotajā tirgū, lai aizsargātu tirgus pret koncentrēšanos un nepamatotu tirgus ietekmes uzkrāšanos un veicinātu uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), inovācijas un izaugsmi vienotajā tirgū un tādējādi veicinātu patērētāju labklājību un nodrošinātu lielākas izvēles iespējas patērētājiem un uzņēmumiem;

B.  tā kā ir nepieciešama auglīga mijiedarbība starp konkurences politiku un citām nozaru politikas jomām; tā kā konkurences politika varētu palīdzēt stiprināt iekšējā tirgus noturību, integritāti un konkurētspēju, kā arī sasniegt Eiropas zaļā kursa un digitālā kompasa un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā noteiktos ES mērķus;

C.  tā kā starptautiskā apmaiņa un sadarbība ir ļoti svarīga, lai panāktu vienlīdzīgus un konkurētspējīgus apstākļus pasaules mērogā un koordinēti risinātu problēmas, kas saistītas ar divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos;

D.  tā kā arī globālie ģeopolitiskie apstākļi prasa atbildīgus un konkurētspējīgus risinājumus konkurences politikas jomā; tā kā ES būtu jāizmanto visi tās rīcībā esošie politiskie un likumdošanas instrumenti, lai aizsargātu sava iekšējā tirgus integritāti, noturību un konkurētspēju, ņemot vērā problēmas, ko rada pieaugošais konfliktu skaits pasaulē, tirdzniecības saspīlējums starp konkurējošām valstīm, klimata pārmaiņu krīze, inflācijas spiediens un zemais ekonomikas izaugsmes līmenis; tā kā ir jāsamazina ES kaitīgā atkarība no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un pasaules lielvarām tādās jomās kā enerģētika, zāles, tehnoloģijas vai izejvielas;

E.  tā kā Komisijai un valstu konkurences iestādēm ir jārīkojas taisnīgi un objektīvi, lai saglabātu ES konkurences politikas uzticamību;

F.  tā kā ES vienotā tirgus potenciāls un tā nozīme pasaulē izriet no tā iekšējās konkurētspējas un izlīdzinātiem vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem,

Konkurences nozīme un politiskā reakcija uz karu Ukrainā, ASV Inflācijas samazināšanas akts un Covid-19 pandēmijas izraisītās joprojām aktuālās problēmas

1.  aicina Komisiju aizsargāt vienotā tirgus integritāti; atgādina, ka reakcija uz ASV Inflācijas samazināšanas aktu nedrīkst būt balstīta tikai uz valsts atbalsta izmantošanu — tai jābalstās arī uz uzņēmējdarbībai labvēlīgākas vides radīšanu un atjauninātu konkurences regulējumu, nodrošinot ātrumu un elastību uzņēmumiem, kas Eiropā veic investīcijas un godīgi konkurē, vienlaikus ievērojot ES klimata mērķus;

2.  pieņem zināšanai krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu (TCTF), kā arī valsts atbalsta noteikumu kopuma atjaunināšanu, kas ļauj veikt investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai; pieņem zināšanai 2023. gadā pieņemto un iekļauto atbilstības klauzulu; aicina Komisiju rūpīgi izvairīties no apstākļu radīšanas subsidēšanas sacensībām un izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu un neitralizētu negodīgu konkurenci subsīdiju jomā; uzsver, ka jebkādam papildu valsts atbalstam vajadzētu būt mērķtiecīgam un īslaicīgam; atbalsta to, ka valsts atbalstam būtu jāatbilst ES politikas mērķiem, piemēram, zaļajam kursam un Eiropas sociālo tiesību pīlāram; aicina Komisiju izmeklēt, kāpēc dalībvalstu līdzekļu atgūšanas mehānismi nav saskaņoti;

3.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visi pagaidu valsts atbalsta instrumenti ir pietiekami mērķtiecīgi, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības;

4.  uzsver, ka būs vajadzīgas papildu publiskās un privātās investīcijas, lai risinātu jaunas problēmas; uzsver, ka ES budžetā ir jānodrošina pietiekami līdzekļi cita starpā tādu nākotnes problēmu risināšanai kā iekšējā tirgus sadrumstalotība, atbalsts ES industriālajai stratēģijai, mūsu kritiskās atkarības mazināšana un mūsu atvērtās stratēģiskās autonomijas nodrošināšana; uzsver, ka šīs problēmas nevar atrisināt tikai ar publiskajiem izdevumiem;

5.  atgādina, ka sadrumstalota pieeja valsts atbalstam var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ES iekšējā tirgū, jo ne visām dalībvalstīm ir vienādas fiskālās iespējas sniegt atbalstu; tāpēc aicina uzraudzīt iespējamo kropļojošo ietekmi un valsts atbalsta elastīgumu attiecināt tikai uz ES līmenī sniegto atbalstu;

6.  aicina Komisiju izpētīt, kā inflācija ietekmē konkurenci, radot stimulus uzņēmumiem sadarboties ar konkurentiem, lai koordinētu cenas(20), kā arī tās ietekmi uz tirgiem un patērētāju labklājību; uzsver nepieciešamību uzlabot datus par peļņu, lai efektīvi risinātu iespējamās sekas, jo Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pētījumi liecina, ka uzņēmumu peļņa ir bijusi svarīgs īslaicīgs inflācijas virzītājspēks; aicina Komisiju kopā ar valstu konkurences iestādēm cieši uzraudzīt pret konkurenci vērstas rīcības sekas un tās nozīmi inflācijas attīstībā; atkārtoti norāda, ka Komisijai ir jāizmanto visi konkurences tiesību aktos iestrādātie instrumenti, lai risinātu dzīves dārdzības krīzi;

7.  atzinīgi vērtē vairākās dalībvalstīs īstenotās konkurences iestāžu iniciatīvas(21) ieviest jaunas tirgus izpētes pilnvaras, ja vien tās neizraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību; aicina Komisiju ieviest līdzīgu tirgus izpētes instrumentu, lai novērstu ar izpildes panākšanu saistītas nepilnības gadījumos, kad noteikta prakse ES iekšienē tiek īstenota pāri valstu robežām, un vajadzības gadījumā pieņemt nozares mēroga tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai efektīvi novērstu pret konkurenci vērstu rīcību; atgādina par Komisijas iniciatīvu par jaunu konkurences rīku, kuras mērķis ir novērst nepilnības starp ES konkurences noteikumiem un intervences rīkiem, kas paredzēti strukturālu konkurences problēmu novēršanai tirgos; norāda, ka ar jaunā konkurences rīka palīdzību Komisija varētu izmeklēt konkurences jautājumus nozaru mērogā; aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt jauno konkurences rīku;

8.  uzsver svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) nozīmi lielu starptautisku projektu finansēšanā un ES stratēģisko prioritāšu sasniegšanā; pieņem zināšanai īpašos kritērijus, kas IPCEI tiek izmantoti, lai analizētu valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu; pauž nožēlu par to, ka prasītās ilgstošās un sarežģītās procedūras bieži vien ir pārāk apgrūtinošas MVU; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visu paziņojumu apstrāde tiek pabeigta ne ilgāk kā sešos mēnešos; uzsver, ka IPCEI būtu jānodrošina patiesa Eiropas pievienotā vērtība;

9.  aicina Komisiju izvērtēt, kā ES konkurences principi ir ietekmējuši pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, cita starpā ņemot vērā arī COVID-19 krīzi un pieaugošo dzīves dārdzību; aicina Komisiju izvērtēt vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu stāvokli un atbrīvojumu attiecībā uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi saistībā ar mājokļiem par pieņemamu cenu;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas pamatnostādnes par ES konkurences tiesību piemērošanu koplīgumiem, kurās ir precizēts, ka ES konkurences tiesību akti neliedz atsevišķiem pašnodarbinātiem darba ņēmējiem iesaistīties koplīguma sarunās; atgādina, ka pašnodarbinātām personām bieži vien ir ierobežota piekļuve darba koplīguma slēgšanas sarunām vai tās nav vispār, un ka tas var radīt nestabilus darba apstākļus;

11.  atgādina par nedalāmo saikni starp konkurences politiku un iekšējo tirgu, kura skaidri izriet no LESD 101. un 102. panta, kas reglamentē ES konkurences politiku; atzinīgi vērtē to, ka Komisija gan likumdošanas, gan politikas darbā ir atzinusi, ka konkurences politika ir jāintegrē iekšējā tirgus mērķos, kas veido tās struktūru;

12.  norāda, ka ir efektīvi jānovērš tirgus izkropļojumi un tirgus nepilnības un jāveicina konkurence, likvidējot pastāvošos nepamatotos regulatīvos šķēršļus un samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu, lai atvieglotu jaunu konkurentu ienākšanu tirgū;

13.   uzsver, cik nozīmīgi ir EST spriedumi lietās C-555/21 (UniCredit Bank Austria) un C-383/18 (Lexitor sp. z o.o.), lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus patēriņa kredītu tirgū un izvairītos no tā konkurences izkropļošanas;

Konkurences politikas īstenošana un globālās tendences

14.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā sāks antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas elektrotransportlīdzekļiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis(22); uzsver, ka ir svarīgi efektīvi īstenot ES instrumentus par ārvalstu subsīdijām, tostarp Regulu (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, lai nodrošinātu potenciāli kropļojošas ietekmes mazināšanu vienotajā tirgū; vērš uzmanību uz resursu trūkumu, jo Komisijā ir tikai astoņi pilnslodzes ekvivalenti (PLE);

15.  aicina Komisiju modernizēt publiskā iepirkuma noteikumus, lai ņemtu vērā jaunas prioritātes un operatīvos izaicinājumus, tādējādi palīdzot veicināt videi nekaitīgāku rūpniecību un Eiropas standartu īstenošanu;

16.  uzsver, ka ES konkurences noteikumiem būtu jāveicina LES 3. pantā noteikto ES mērķu sasniegšana; uzsver, ka izstrādājumu taisnīga cena ir nevis zemākā iespējamā cena patērētājam, bet gan cena, kas nodrošina taisnīgu atlīdzību visiem piegādes ķēdes dalībniekiem, vienlaikus neradot negatīvu ārējo ietekmi; uzsver, ka, nodrošinot konkurences politikas īstenošanu patērētāju labā, būtu jāņem vērā ne tikai ar cenu līmeni saistīti apsvērumi, bet arī ilgtspējas apsvērumi un ietekme uz iedzīvotāju privātumu;

17.  uzsver Eiropas Konkurences tīkla (EKT) būtisko nozīmi, jo tas ir forums, kas veicina sastrādāšanos un sadarbību starp Eiropas konkurences iestādēm; aicina Komisiju censties panākt nepārtrauktu konstruktīvu dialogu un sadarbību starptautiskā līmenī; uzsver, ka ir jāpalielina sadarbība starp pretmonopola un citiem nozaru regulatoriem, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar datu privātumu, lai gan uzraudzītu korporatīvo datu ļaunprātīgu izmantošanu, gan novērstu to, ka uzņēmumi izmanto patērētāju datus, lai gūtu negodīgas konkurences priekšrocības; atzinīgi vērtē valstu kompetento iestāžu būtisko lomu Digitālo tirgu akta noteikumu izpildes panākšanā un valstu likumdošanas iniciatīvas, kas tiek ieviestas, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības, ko īsteno lielas tiešsaistes platformas digitālajās nozarēs; šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir koordinēta un viendabīga rīcība, kas neapdraud Digitālo tirgu akta piemērošanu, no vienas puses, un valstu konkurences noteikumus digitālajā nozarē, no otras puses, kā paredzēts Digitālo tirgu akta 1. panta 6. punktā;

18.  norāda, ka globalizētā pasaulē starptautiskajai sadarbībai ir izšķiroša nozīme efektīvas konkurences īstenošanas nodrošināšanā; uzsver, ka mērķtiecīgi sadarbības līgumi ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, konkurences politikas jomā var sniegt jēgpilnu devumu tās efektivitātes nodrošināšanā; aicina Komisiju paplašināt konkurences politikas ietekmi pasaulē, jo īpaši stiprinot sadarbību ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, noslēdzot otrās paaudzes sadarbības nolīgumus, kas ļauj efektīvāk apmainīties ar informāciju starp konkurences iestādēm;

19.  aicina Komisiju konkurences tiesību aktu izpildes nodrošināšanā vairāk izmantot papildu pierādījumu instrumentus, piemēram, uzvedības aspektu analīzi un finanšu analīzi, kā arī plašāk izmantot datu zinātnieku, datorzinātnieku un MI zinātnieku, un uzvedības ekonomikas speciālistu pieredzi;

20.  norāda, ka kredītreitingu aģentūru tirgus koncentrācija joprojām ir augsta, ņemot vērā to, ka triju lielāko kredītreitingu aģentūru tirgus daļa pārsniedz 90 %(23); atkārtoti uzsver nepieciešamību veicināt konkurenci šajā tirgū, lai nodrošinātu objektivitāti un uzticēšanos;

21.  pauž nožēlu par Ernst & Young lēmumu pārtraukt savu revīzijas un konsultēšanas pakalpojumu nodalīšanas procesu; norāda, ka revīzijas un konsultēšanas pakalpojumu apvienošana var novest pie interešu konfliktiem un palielināt katra "lielo četrinieku" veidojošā uzņēmuma dominējošo stāvokli tirgū; aicina Komisiju izmeklēt revīzijas un konsultēšanas pakalpojumu apvienošanas gadījumus un, iespējams, ierosināt pasākumus interešu konfliktu un dominējoša stāvokļa tirgū novēršanai;

Uzņēmumu apvienošanās kontrole

22.  norāda, ka dominējošo tirgus dalībnieku veiktā jaunuzņēmumu iegāde varētu vājināt inovācijas un galu galā arī konkurenci; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija cieši sekotu līdzi tādai parādībai kā "iznīcinošas iegādes" digitālajā nozarē, par ko jāziņo Komisijai saskaņā ar Digitālo tirgu aktu, un attiecīgā gadījumā veiktu izšķirošus pasākumus saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 22. pantu;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas nesenos lēmumus apvienošanās lietās(24); uzsver strukturālo aizsardzības līdzekļu nozīmi apvienošanās lēmumos; atzīmē, ka lielākās un ietekmīgākās tiešsaistes platformas ietekmē desmitiem tūkstošu MVU ikdienas darbību; uzsver, ka iegāde nevar izraisīt uzņēmuma dominējošā stāvokļa nostiprināšanos viesnīcu tirgū, ļaujot tam kombinēti pārdot savus dažādos pakalpojumus;

24.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt tās paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju un gaida sabiedriskās apspriešanas rezultātus; uzsver, ka ir jāpieņem dinamiskāka pieeja, kas pārsniedz tradicionālās pieejas robežas, jo īpaši attiecībā uz jauniem, attīstībā esošiem tirgiem, piemēram, digitālajā nozarē, un jāņem vērā ilgtermiņa redzējums, kas ietver globālo dimensiju un iespējamo turpmāko konkurenci; pauž nožēlu, ka līdz šim Komisijai reizēm ir bijis pārāk šaurs skatījums uz konkrēto tirgu, tādējādi liedzot Eiropas uzņēmumiem iespēju efektīvi konkurēt globālajā vidē; atbalsta to, ka Komisija, vērtējot apvienošanos, kad paplašināšanās blakustirgos vēl vairāk stiprinātu dominējošo stāvokli ieguvēja uzņēmuma pamattirgū, vairāk ņem vērā iespējamo kaitējumu konkurencei;

25.  pauž bažas par būtisko koncentrāciju dažās pārtikas piegādes ķēdes daļās, kas kaitē patērētājiem, lauksaimniekiem, videi un bioloģiskajai daudzveidībai;

26.  atgādina, ka saskaņā ar EK Apvienošanās regulu dalībvalstis var veikt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, klimata aizsardzības, ilgtspējas un tiesiskuma jomā, un prasa, lai Komisijai tiktu dota tāda pati iespēja, pārbaudot koncentrācijas ietekmi uz iekšējo tirgu;

Pretmonopola noteikumi un karteļi

27.  aicina Komisiju labāk izmantot pagaidu pasākumu instrumentu, lai apturētu jebkādas darbības, kas varētu nopietni apdraudēt konkurenci, jo īpaši dinamiskos un strauji augošos, piemēram, digitālajos, tirgos;

28.  atzinīgi vērtē jauno pieeju nesenākajās pretmonopola lietās, kurās Komisija pirmo reizi un ar zināmiem nosacījumiem paredz strukturālu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, lai apturētu pret konkurenci vērstu rīcību, jo īpaši tad, ja tas pats uzņēmums gadu gaitā ir atkārtojis attiecīgo pret konkurenci vērsto praksi citos tirgus segmentos; šajā sakarā mudina Komisiju turpināt šo virzību, lai panāktu efektīvu ex post pretmonopola noteikumu izpildes nodrošināšanu;

29.  aicina Komisiju paātrināt pretmonopola procedūras, noteikt atbilstošus termiņus procedūrām un nodrošināt efektīvu lēmumu izpildi, lai izvairītos no ilgstošām procedūrām, kā tas bija, piemēram, Spotify gadījumā, kas 2019. gadā iesniedza sūdzību pret Apple un kur, neraugoties uz Komisijas iebildumu paziņojumu, līdz šim nav veikti konkrēti pasākumi, lai novērstu Apple ierobežojumus, kas liedz lietotņu izstrādātājiem brīvi sazināties ar saviem lietotājiem;

30.  atzinīgi vērtē iniciatīvas uzsākšanu attiecībā uz pamatnostādnēm par no konkurences izslēdzošu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas tiks izstrādātas 2024. gadā un pieņemtas 2025. gadā, un Komisijas apņemšanos stingri, efektīvi un nekavējoties piemērot LESD 102. pantu izslēdzošas ļaunprātīgas izmantošanas jomā; aicina Komisiju konkrēti apstiprināt uz ietekmi balstītu pretmonopola noteikumu izpildi un jo īpaši ekonomisko pierādījumu nozīmi attiecīgos gadījumos; aicina ņemt vērā patērētāju neaizsargātību, novērtējot ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, pārmērīgi augstas cenas un negodīgus noteikumus;

31.  atzīmē, ka ir sākta oficiāla izmeklēšana par kāda vārtziņa iespējamām pret konkurenci vērstām darbībām, sasaistot vai komplektējot saziņas un sadarbības platformu ar savu dominējošo un populāro programmatūru(25); aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt koncesijas, ko vārtzinis vienpusēji piedāvā iesaistītajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka tās novērš tirgus dalībnieku bažas, kas saistītas ar jauniem un pašreizējiem lietotājiem, kā arī risina sadarbspējas un cenu noteikšanas jautājumus;

32.  uzstāj, ka ir vajadzīgi efektīvi aizsardzības līdzekļi, kas var prasīt lielāku koordināciju starp izpildiestādēm un turpmāku dialogu ar trešām personām, kā arī pienācīgu izpildes nodrošināšanu; atgādina, ka attiecībā uz uzņēmumiem, kam noteikts vārtziņa statuss, iepriekš ir pieņemti pretmonopola nolēmumi, kuru rezultātā nekādas būtiskas izmaiņas rīcībā nav notikušas, īpaši saistībā ar prioritātes piešķiršanu saviem produktiem un pakalpojumiem digitālajos tirgos; aicina Komisiju kā galējo līdzekli labāk izmantot strukturālos aizsardzības līdzekļus; atkārtoti aicina Komisiju izbeigt ar rīcību saistīto korektīvo pasākumu pārākumu ES tiesību aktos;

33.  atkārtoti aicina Komisiju pievērsties teritoriālo piegādes ierobežojumu negatīvajai ietekmei uz konkurenci, lai nodrošinātu pilnībā funkcionējošu vienoto tirgu un izmantotu potenciālos ieguvumus, ko tas var sniegt patērētājiem;

34.  turklāt atkārtoti aicina Komisiju turpināt aktīvi uzraudzīt un atcelt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus ierobežojumus attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē, galveno uzmanību pievēršot patērētājiem labvēlīgai pieejai, lai ļautu patērētājiem piekļūt plašākam produktu un pakalpojumu klāstam visā ES;

Konkurences politika digitālajā laikmetā

35.  atzinīgi vērtē sešu vārtziņu — Alphabet, Amazon, Apple, ByteDance, Meta, Microsoft(26) — noteikšanu 22 platformas pamatpakalpojumiem saskaņā ar Digitālo tirgu aktu, četras tirgus izpētes saistībā ar atspēkošanu, kā arī pirmo tirgus izpēti saskaņā ar Digitālo tirgu akta 3. panta 8. punktu; mudina Komisiju drīzumā pieņemt deleģētos aktus, lai paplašinātu piemērošanas kārtību vai precizētu Digitālo tirgu akta 5., 6., 7. un 12. pantā noteikto pienākumu īstenošanas kārtību; aicina Komisiju līdz 2024. gada 6. martam rūpīgi izvērtēt, vai vārtziņi ievēro Digitālo tirgu aktā noteiktos pienākumus, un lūgt trešo personu atsauksmes par to, vai vārtziņu piedāvātie atbilstības risinājumi nodrošina taisnīgākus un sāncensīgākus digitālos tirgus; aicina Komisiju nodrošināt, ka pasākumus, ko vārtziņi veic savu platformu drošībai un integritātei un kas varētu ietekmēt atbilstību Digitālo tirgu aktam, pārbauda neatkarīgas trešās personas un tie nav balstīti tikai uz pašu vārtziņu novērtējumu;

36.  norāda, ka Eiropas Komisijas pētījumā par digitālās reklāmas jaunāko norišu ietekmi uz privātumu, izdevējiem un reklāmdevējiem ir secināts, ka plaša mēroga personas datu vākšana un apstrāde reklāmas nolūkos un digitālās reklāmas tirgus nepārredzamība, iespējams, veicina krāpšanu reklāmas jomā(27); aicina Komisiju saskaņā ar pētījuma ieteikumiem turpināt analizēt likumdošanas iespējas attiecībā uz turpmākiem politikas intervences pasākumiem, tostarp strukturālu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, lai novērstu pret konkurenci vērstu rīcību, šajā sakarā papildinot Digitālo tirgu aktu un Digitālo pakalpojumu aktu(28);

37.  norāda uz tirgus izpēti par Microsoft Edge un Bing(29) un Apple iOS un iMessage(30), lai novērtētu to kā vārteju lomu un to nostiprinājušos stāvokli tirgū saskaņā ar lēmumu par Apple un Microsoft iecelšanu par vārtziņiem atbilstoši Digitālā tirgus aktam; uzsver, ka iMessage pēc noklusējuma ir iekļauts visās iOS ierīcēs vairāk nekā 144 miljoniem lietotāju; uzsver, ka viedtālruņiem ir liela nozīme kā būtiskam personīgam un profesionālam rīkam; uzsver, ka mūsdienu tirgū dominē divas operētājsistēmas ar saviem savstarpēji nesavietojamiem ziņapmaiņas pakalpojumiem, kas ierobežo lietotāju un uzņēmumu iespēju brīvi pāriet no vienas ekosistēmas uz otru un netraucēti savstarpēji sazināties neatkarīgi no operētājsistēmas, un tas pašos pamatos ir pretrunā Digitālo tirgu akta garam un burtam; tāpēc aicina Komisiju nekavējoties turpināt izpēti un tās efektīvu īstenošanu, lai savlaicīgi visiem nodrošinātu ziņapmaiņas sadarbspējas sniegtās priekšrocības;

38.  norāda uz EST lēmumu lietā "Meta pret Bundeskartellamt", kurā ir apstiprināta valstu konkurences iestāžu kompetence nodrošināt datu aizsardzības noteikumu izpildi saskaņā ar pretmonopola tiesību aktiem; norāda, ka EST apstiprina, ka personas datu aizsardzība ir svarīgs apsvērums, izskatot dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un liek izvirzīt nosacījumus fizisku personu personas datu izmantošanai mērķorientētas reklāmas nolūkos; mudina konkurences iestādes izmeklēt Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumus(31) un datu aizsardzības iestādes piemērot sodus par šādiem pārkāpumiem;

39.  norāda uz Bundeskartellamt un Alphabet Inc. tiesvedībā izdarītajiem secinājumiem, kas Google lietotājiem nodrošina lielākas izvēles iespējas attiecībā uz to, kā Google apstrādā viņu datus; stingri norāda, ka ES patērētājiem ir jābūt iespējai izvēlēties, vai viņi atļauj apkopot un savstarpēji apstrādāt savus personas datus; mudina Komisiju turpināt izpildes pasākumu koordinēšanu un sadarboties ar valstu konkurences iestādēm, lai veicinātu efektīvu mijiedarbību starp konkurences tiesībām un Digitālo tirgu aktu, jo īpaši saistībā ar Digitālo tirgu aktā noteiktajiem "papildu pienākumiem";

40.  norāda, ka lietu internets (IoT) ir uzskatāms par augošu tirgu; turklāt norāda, ka viedās mājsaimniecības ierīces, piemēram, putekļu sūcēji roboti, ir būtisks patērētāju datu avots; norāda, ka uzņēmumu apvienošanās un iegāde šajā nozarē var ievērojami kaitēt konkurencei; aicina Komisiju, kad tā izvērtē apvienošanās un pārņemšanas gadījumus šajā nozarē, uzskatīt datus par tirgus varas avotu, jo īpaši tad, ja ir iesaistīti atzīti lielie tehnoloģiju uzņēmumi; turklāt aicina, ja nepieciešams, izvirzīt nosacījumus datu izmantošanai;

41.  pauž nožēlu par to, ka vārtziņu sarakstā nav mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju; aicina Komisiju apsvērt iespēju šajā nozarē sākt tirgus izpēti saskaņā ar Digitālo tirgu akta 3. panta 8. punktu (kvalitatīvs novērtējums), jo īpaši ņemot vērā koncentrēto tirgus struktūru un kaitējošo pret konkurenci vērsto praksi, ko uzsvērušas valstu konkurences iestādes; uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas tirgū dominē nedaudzi ļoti lieli dalībnieki; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek noteikti visi atbilstīgie pakalpojumi, lai atjaunotu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci Eiropas mākoņdatošanas tirgū;

42.  aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību sākt tirgus izpēti saskaņā ar Digitālā tirgus akta 19. pantu un pievienot jaunas platformas pamatpakalpojumu kategorijas saskaņā ar Digitālā tirgus akta 2. panta 2. punktu, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, kuru rezultātā var rasties jauni pakalpojumu veidi, kas neietilpst esošajās kategorijās, piemēram, ģeneratīvais mākslīgais intelekts; atzīst, ka jaunas funkcijas, ko darbina ģeneratīvais mākslīgais intelekts, var iekļaut esošajos digitālajos pakalpojumos, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammās, un tās var ietvert esošajā pamatplatformu pakalpojumu sarakstā, kas varētu stiprināt esošos vārtziņus;

43.  norāda uz G7 valstu konkurences iestāžu kopīgo paziņojumu par konkurenci un mākslīgo intelektu, uzsverot sadarbības nozīmi konkurences veicināšanā digitālajos tirgos(32); aicina Komisiju būt modrai attiecībā uz sadarbības nolīgumiem mākslīgā intelekta attīstības kontekstā, lai nodrošinātu, ka šādi sadarbības nolīgumi nav potenciāli slēpta apvienošanās vai iznīcinoša iegāde;

44.  atkārtoti norāda, ka Digitālo tirgu aktam ir cits juridiskais pamats nekā konkurences regulējumam; uzsver, ka ir vajadzīga efektīva konkurences tiesību ex post izpildes un Digitālo tirgu akta ex ante izpildes līdzāspastāvēšana, ņemot vērā to papildinošo raksturu; uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami personāla resursi un sinerģija efektīvai noteikumu īstenošanai un jāizvairās no pašreizējo struktūru un pasākumu pārklāšanās vai dublēšanās;

45.  uzsver ES turpmākās savienojamības vajadzības infrastruktūras un investīciju ziņā; aicina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt pašreizējo konkurences praksi telesakaru tirgū, lai veicinātu pilnībā integrēta vienotā telesakaru pakalpojumu tirgus izveidi; norāda, ka tirgus konsolidācija varētu būt vienīgais veids, kā izvairīties no infrastruktūras pārdošanas pa daļām ārvalstu uzņēmumiem ārpus ES un efektīvi konkurēt pasaules mērogā; norāda, ka šīs nozares izaugsme Eiropā pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi ļoti vāja un galvenais iemesls tam ir sadrumstalotība; šajā sakarā atzinīgi vērtē komisāra Tjerī Bretona (ThierryBreton) paziņojumu par Komisijas darbu pie jauna digitālo tīklu akta priekšlikuma izstrādes, lai piesaistītu investīcijas, nodrošinātu telesakaru infrastruktūru un inovāciju bez papildu izmaksām patērētājiem un neapdraudot tīkla neitralitāti un godīgu konkurenci tirgū starp visiem tā dalībniekiem;

46.  ar bažām norāda, ka vārtziņi, kuriem attiecībā uz datiem ir priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem, var panākt kritiskus apjomradītus ietaupījumus, kā rezultātā vēl vairāk tiek izjaukts konkurences līdzsvars digitālajos tirgos un tiek apslāpēta inovācija;

47.  uzsver, ka, pieņemot lēmumus par digitālu apvienošanos un iegādi, personas datu aktīvi būtu jāņem vērā un jāizvērtē gluži tāpat kā visi citi tradicionālie aktīvi; turklāt uzsver, ka uzņēmumu apvienošanās un iegādes rezultātā notikusi datu konsolidācija var pastiprināt dominējošo stāvokli tirgū;

Nodokļi

48.  pauž nožēlu par dažu dalībvalstu agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu sistēmu kropļojošo ietekmi uz godīgu konkurenci, jo tā var kavēt inovāciju un apdraudēt sāncensību tirgos, kas īpaši skar MVU; prasa no publiskā iepirkuma procedūrām un valsts atbalsta saņemšanas izslēgt uzņēmumus, kas piemēro nodokļu apiešanas praksi, izmantojot trešo valstu nodokļu oāzes, jo tie negodīgi konkurē ar uzņēmumiem, kuri nav iedibināti nodokļu oāzēs; atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 14. jūlija ieteikumu nepiešķirt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar nodokļu oāzēm, tā aizsargājot godīgos nodokļu maksātājus;

49.  aicina Komisiju izskatīt iespēju uzlikt naudas sodus valstīm, par kurām konstatēts, ka tās ir pārkāpušas ES valsts atbalsta noteikumus; mudina Komisiju turpināt izmeklēt dalībvalstu praksi nodokļu nolēmumu jomā;

50.  norāda uz priekšsēdētāja vietnieka Maroša Šefčoviča (Maroš Šefčovič) un komisāra Vopkes Hūkstras (Wopke Hoekstra) apņemšanos sākt diskusiju par fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku atcelšanu; atgādina savu prasību īstenot konkrētas politikas, grafikus un pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk pakāpeniski atceltu fosilā kurināmā subsīdijas ar nodokļu pasākumu palīdzību;

51.  atzinīgi vērtē Komisijas modrību, īstenojot valsts atbalsta noteikumus nodokļu jomā;

52.  vienlaikus pauž nožēlu, ka EST ir atcēlusi vairākus Komisijas nesen pieņemtus lēmumus plašu rezonansi ieguvušās konkurences lietās nodokļu jomā; aicina Komisiju lietas par konkurences politiku sagatavot rūpīgāk, lai tās spētu izturēt pārbaudi tiesās; ar bažām norāda, ka naudas sodu atcelšana, kā arī atpakaļejoši nokavējuma procentu maksājumi atcelto naudas sodu gadījumā, arī rada ES budžeta apdraudējumu;

Parlamenta iesaiste

53.  uzsver, ka Parlamentam būtu aktīvi jāpiedalās konkurences politikas veidošanā un vairāk jāiesaistās darba grupu un ekspertu grupu darbībā; uzskata, ka biežāk būtu jāizmanto Parlamenta tiesības iejaukties ar konkurences tiesībām saistītā tiesvedībā;

54.  aicina par konkurences politiku atbildīgo komisāru uzturēt ciešus kontaktus ar Parlamenta kompetento komiteju un tās darba grupu konkurences jautājumos;

o
o   o

55.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un konkurences iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0227. (2) Vispārējās tiesas 2022. gada 13. jūlija spriedums, Ilumina, Inc. pret Eiropas Komisiju, T-227/21, ECLI:EU:T:2022:447. (3) OV C 131 I, 24.3.2022., 1. lpp. (4) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (5) OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp. (6) OV L 11, 14.1.2019., 3. lpp. (7) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. (8) OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp. (9) OV C 80, 18.2.2022., 1. lpp. (10) OV C 36, 31.1.2023., 1. lpp. (11) OV L 330, 23.12.2022., 1. lpp. (12) Eiropas Komisija, "Runa par stāvokli Savienībā", 2023. gada 13. septembris. (13) OV L 119, 5.5.2023., 22. lpp. (14) OV C 23, 23.1.2023., 1. lpp. (15) Tiesas (Virspalātas) 2023. gada 4. jūlija spriedums, Meta Platforms Inc un citi pret Bundeskartellamt, C-252/21, ECLI:EU:C:2023:537. (16) DG COMP Code of good practices for a transparent, inclusive, faster design and assessment of IPCEIs. (17) OV C 101, 27.4.2004., 78. lpp. (18) OV C 259, 21.7.2023., 1. lpp. (19) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, "2022. gada ziņojums par konkurences politiku", 2023. gada 25. oktobris. (20) OECD, "Competition and Inflation: OECD Competition Policy Roundtable Background Note", 2022. (21) Grieķija, Vācija. (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.). (23) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, "Report on CRA Market Share Calculation" ("Ziņojums par kredītreitinga aģentūru (CRA) tirgus daļas aprēķinu"), 2022. gada 15. decembris. (24) Eiropas Komisija, "Booking Holdings/Etraveli Group", lēmuma datums — 2023. gada 25. septembris. (25) Eiropas Komisija, "Antitrust: Commission opens investigation into possible anticompetitive practices by Microsoft regarding Teams" ("Pretmonopola politika: Komisija sāk izmeklēšanu par iespējamu pret konkurenci vērstu Microsoft praksi attiecībā uz Teams"), 2023. gada 27. jūlijs. (26) Skatīt oficiālos lēmumus DMA. 100044, 100040, 100035, 100027, 100026, 100025, 100024, 100020, 100018, 100017, 100016, 100013, 100011. (27) Eiropas Komisija, "Study on the impact of recent developments in digital advertising on privacy, publishers and advertisers" ("Pētījums par digitālās reklāmas jaunāko norišu ietekmi uz privātumu, izdevējiem un reklāmdevējiem"), 263.–264. lpp. (28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK, OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp. (29) Lēmums DMA. 100015; DMA. 100028 un DMA. 100034. (30) Lēmums DMA. 100047 un DMA. 100022. (31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (32) G7 Hirosimas samits, "Compendium of approaches to improving competition in digital markets" ("Pieeju apkopojums konkurences uzlabošanai digitālajos tirgos"), 2023. gada 8. novembris.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par 2023. gada ziņojumu par banku savienību (2023/2078(INI))

P9_TA(2024)0012 A9-0431/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2023. gada 11. jūlija rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par banku savienību(1),

–  ņemot vērā Komisijas pasākumus, kas veikti saistībā ar Parlamenta 2023. gada 11. jūlija rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par banku savienību,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2023. gada 20. oktobrī publicēto dokumentu Feedback on the input provided by the European Parliament as part of its resolution on Banking Union 2022 (Pārskats par Eiropas Parlamenta pienesumu, kas sniegts rezolūcijas par 2022. gada ziņojumu par banku savienību ietvaros),

–  ņemot vērā 2023. gada 21. martā klajā laisto ECB 2022. gada pārskatu par uzraudzības darbībām,

–  ņemot vērā 2023. gada 30. jūnijā klajā laisto Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 2022. gada pārskatu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (COM(2015)0586),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu (COM(2018)0135),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 7. decembra paziņojumu presei “Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana: Padome vienojas par nostāju attiecībā uz pastiprinātu noteikumu kopumu”,

–  ņemot vērā Padomes 2023. gada 27. jūnija paziņojumu presei “Banku sektors: panākta provizoriska vienošanās par “Bāzele III” reformu īstenošanu”,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 18. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014 (COM(2023)0226),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 18. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Direktīvu 2014/59/ES (COM(2023)0227),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 18. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz noguldījumu aizsardzības tvērumu, noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantošanu, pārrobežu sadarbību un pārredzamību groza Direktīvu 2014/49/ES (COM(2023)0228),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā Eurogrupas 2022. gada 16. jūnija paziņojumu par banku savienības nākotni,

–  ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2022. gada 16. decembra standartus par prudenciālo režīmu, ko piemēro riska darījumiem ar kriptoaktīviem,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. decembra paziņojumu “Ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšana pēc Covid-19 pandēmijas” (COM(2020)0822),

–  ņemot vērā ECB 2020. gada 15. decembra ieteikumu par dividenžu sadali Covid-19 pandēmijas laikā,

–  ņemot vērā ECB darba dokumentu sēriju The Road to Paris: stress testing the transition towards a net-zero economy (Ceļš uz Parīzi: pārkārtošanās uz neto nulles emisiju ekonomiku stresa pārbaude),

–  ņemot vērā 2023. gada 28. jūlijā publicētos Eiropas Banku iestādes (EBI) 2023. gada ES mēroga pārredzamības pārbaudes rezultātus,

–  ņemot vērā EBI ziņojumu par vides jomas un sociālo risku lomu prudenciālās uzraudzības satvarā,

–  ņemot vērā ECB 2023. gada maija dokumentu Financial Stability Review (Finanšu stabilitātes pārskats),

–  ņemot vērā ECB 2022. gada 12. decembra pārskatu par tās uzraudzības prioritātēm laikposmam no 2023. līdz 2025. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2023. gada 12. maija Īpašo ziņojumu Nr. 12/2023 “Banku kredītriska uzraudzība Eiropas Savienībā — ECB pastiprināja centienus, bet jādara vairāk, lai palielinātu pārliecību, ka kredītrisks tiek pienācīgi pārvaldīts un segts”,

–  ņemot vērā ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Andrea Enria teikto Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas rīkotajās uzklausīšanās 2023. gada 21. martā un 2023. gada 28. jūnijā,

–  ņemot vērā paziņojumus, kas tika pausti ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amatam izvirzītā kandidāta atklātajā uzklausīšanā, ko Ekonomikas un monetārā komiteja noturēja 2023. gada 20. septembrī,

–  ņemot vērā VNV priekšsēdētāja Dominique Laboureix teikto Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas rīkotajās uzklausīšanās 2023. gada 1. martā un 2023. gada 18. jūlijā,

–  ņemot vērā VNV 2023. gada 15. maija pusgada ziņojumu Eurogrupai,

–  ņemot vērā ECB banku uzraudzības, EBI un VNV 2023. gada 20. marta kopīgo paziņojumu par Šveices iestāžu 2023. gada 19. marta paziņojumu,

–  ņemot vērā 2023. gada 27. jūnija saprašanās memorandu, ar ko izveido satvaru Eiropas Savienības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistes regulatīvai sadarbībai finanšu pakalpojumu jomā,

–  ņemot vērā 2022. gada 7. decembra deklarāciju par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, ko parakstījusi Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāja un par ko vienojušies sešu Parlamenta politisko grupu (Eiropas Tautas partija, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, grupa “Renew Europe”, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa un grupa “The Left”) koordinatori,

–  ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par euro starptautiskās nozīmes stiprināšanu(2),

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0431/2023),

A.  tā kā banku savienība, kas pašlaik ietver vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), vienoto noregulējuma mehānismu (VNM) un vienotu noteikumu kopumu kā tās pamatu, ir neatņemama daļa no Savienības finanšu stabilitātes un garantē augstu minimālo standartu noguldījumu aizsardzības jomā, kamēr nav izveidota Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS);

B.  tā kā, novēršot riskus, ko rada pārāk cieša saikne starp centrālo valdību un bankām, tiktu nodrošināta ļoti svarīga papildu stabilitāte un drošība Eiropas banku sistēmai un patērētājiem, kuri to izmanto;

C.  tā kā pilnībā izveidota banku savienība būtu iedzīvotājiem un ES ekonomikai labvēlīgs notikums, kas nodrošinātu pamatu stabilākai banku sistēmai, sistēmiskā riska mazināšanai, uzlabotai konkurencei, plašāku izvēles iespēju radīšanai patērētājiem un to aizsardzībai, lielāku iespēju radīšanai pārrobežu banku pakalpojumiem un piekļuvei mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem, lielākām ekonomiskajām investīcijām, labākai finansējuma pieejamībai mājsaimniecībām un uzņēmumiem un zemākām izmaksām banku klientiem, vienlaikus nodrošinot to, ka publiskie līdzekļi netiek izmantoti banku darbības nozares glābšanai;

D.  tā kā ES bankas ir izturējušas Krievijas agresijas ietekmi; tā kā tām ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka tiek pastāvīgi īstenotas un ievērotas sankcijas, ko ES noteikusi pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu; tā kā ir nepieciešama turpmāka koordinācija, lai izvairītos no sankciju apiešanas;

E.  tā kā klimata pārmaiņas, vides degradācija un pārkārtošanās uz mazoglekļa ekonomiku ir faktori, kuri banku bilances ilgtspējas izvērtēšanā jāņem vērā kā riska avots, kas var ietekmēt investīcijas reģionos un nozarēs;

F.  tā kā vienošanās par ENAS vēl nav panākta; tā kā, ņemot vērā Parlamenta aicinājumus, Komisija ir ierosinājusi reformēt krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (KPNA) satvaru, vienlaikus atzīstot, ka šo satvaru nevajadzētu uzskatīt par ENAS aizstājēju;

G.  tā kā, neraugoties uz to, ka 2020. gadā tika panākta politiska vienošanās par Vienotā noregulējuma fonda (VNF) izveidi, šis atbalsta mehānisms joprojām nav ieviests; tā kā saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem 16 no 36 noguldījumu garantiju sistēmām Eiropas Savienībā nesasniedza prasīto (minimālo) finansējuma līmeni;

H.  tā kā ES banku darbības nozares pārrobežu konsolidācijas trūkums negatīvi ietekmē tās globālo konkurētspēju un tā kā dažās dalībvalstīs mazumtirdzniecības banku pakalpojumu jomā joprojām dominē neliels skaits banku; tā kā atšķirība starp ES un ASV banku rentabilitāti pēdējos desmit gados ir palielinājusies un ES banku pašu kapitāla atdeve ir par 5 punktiem zemāka nekā attiecīgais ASV banku rādītājs(4);

I.  tā kā ES banku darbības nozarē tika novērota pieaugoša rentabilitāte, jo īpaši procentu likmju paaugstināšanās un ECB noguldījumu palielināšanās rezultātā; tā kā procentu likmju paaugstināšanās ir izraisījusi arī atsevišķu banku bilances pasliktināšanos nerealizēto kapitāla zaudējumu dēļ;

J.  tā kā spēcīgai, stabilai, noturīgai, dinamiskai un konkurētspējīgai banku darbības nozarei ir ļoti svarīga loma ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un jaunuzņēmumu finansēšanā, mājokļa iegādes iespēju palielināšanā un steidzamās pārkārtošanās uz zaļu un digitālu ekonomiku īstenošanā;

K.  tā kā pēc iepriekš minētās pandēmijas un iebrukuma banku darbības nozare saskaras ar riskiem, jo īpaši saistībā ar aktīvu kvalitātes pasliktināšanos; tā kā lai gan ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) īpatsvars kopš lielās recesijas beigām ir pastāvīgi samazinājies un 2023. gada pirmajā ceturksnī tas bija samazinājies līdz 2,24 %, ir nepieciešama tā turpmāka samazināšanās;

L.  tā kā ES likumdevēji panāca vienošanos par noteikumiem “Bāzele III” standartu īstenošanai tādā veidā, lai saglabātu banku konkurētspēju un ņemtu vērā ES banku nozares īpatnības;

M.  tā kā finanšu digitalizācija sniedz būtiskas iespējas banku darbības nozarei un ir nodrošinājusi nozīmīgu tehnoloģisko progresu ES banku darbības nozarē, palielinot banku pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un vēlmi inovēt; tā kā finanšu digitalizācija arī rada izaicinājumus, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību, reputācijas risku, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) apkarošanu un patērētāju aizsardzību;

N.  tā kā finanšu iestādes aizvien vairāk paļaujas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izmantošanu; tā kā ES banku darbības nozarei ir jāpalielina sava kibernoturība, lai nodrošinātu, ka IKT sistēmas var izturēt dažāda veida draudus kiberdrošībai;

O.  tā kā vairākās bankās ir paaugstinājies riska darījumu ar centrālo valdību līmenis; tā kā būtu jānovērš riski, ko rada pārāk ciešā saikne starp centrālo valdību un bankām;

P.  tā kā banku savienībai būtu jāpalīdz likvidēt joprojām pastāvošo ciešo saikni jeb apburto loku starp bankām un centrālo valdību; tā kā vairākās bankās ir paaugstinājies riska darījumu ar centrālo valdību līmenis; tā kā centrālās valdības parādam piemērotajam prudenciālajam režīmam būtu jāatbilst starptautiskiem standartiem;

Q.  tā kā straujais procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis mājsaimniecību aizņemšanās spēju un aizņēmēju spēju atmaksāt parādu un padara ES bankas neaizsargātas pret iespējamiem zaudējumiem nākotnē; tā kā līdz šim ir veltīta pienācīga uzmanība no procentu likmju straujās paaugstināšanās izrietošajiem riskiem;

R.  tā kā, lai pabeigtu kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi, ir jāpieņem kopīgi noteikumi un jāievieš efektīvi instrumenti, ar ko mazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību un atvieglot piekļuvi alternatīvam finansējumam;

S.  tā kā ES un Apvienotā Karaliste ir parakstījušas Saprašanās memorandu par regulatīvo sadarbību finanšu pakalpojumu jomā un šai uz sadarbību vērstajai pieejai vajadzētu būt ES un Apvienotās Karalistes ilgtermiņa attiecību pamatā, jo īpaši banku darbības jomā; tā kā Komisija ir vēlreiz pagarinājusi pagaidu atļauju ES bankām un fondu pārvaldniekiem izmantot Apvienotās Karalistes tīrvērtes iestādes,

Vispārēji apsvērumi

1.  nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un šīs agresijas ietekmi uz Ukrainas tautu, ES un citur; aicina bankas turpināt savu stratēģisko lēmumu pielāgošanu jaunajam Eiropas un starptautiskajam kontekstam, kas izriet no šiem apstākļiem, novērst sistēmisko risku un turpināt īstenot un ievērot finanšu sankcijas, kuras pieņemtas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā;

2.  atgādina, ka, lai gan dalībvalstis ir atbildīgas par ES sankciju pārkāpumu konstatēšanu, banku darbības nozarei ir būtiska loma sankciju īstenošanā un to ievērošanas uzraudzībā; aicina Komisiju izveidot ES līmeņa datubāzi, lai veicinātu koordināciju starp bankām, novērstu nepilnības sankciju īstenošanā dalībvalstīs un izvērtētu, kā ES bankas īsteno sankcijas; pieņem zināšanai Parlamenta nostāju attiecībā uz priekšlikumu regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādi (AMLA), ar ko jaunajai iestādei tiek dots uzdevums atbalstīt ES mērķvirzīto finanšu sankciju konsekventu piemērošanu;

3.  atzīmē, ka kopējais banku darbības nozares tiešo riska darījumu ar Krieviju un Ukrainu apmērs ir neliels, jo bankas pašlaik samazina savus riska darījumus, un aicina uzraudzības institūcijas un ECB banku uzraudzību palīdzēt pārējām ES bankām, kas vēl darbojas Krievijā, sakārtotā veidā pamest Krievijas tirgu;

4.  uzsver, ka banku savienība joprojām ir ļoti svarīgs ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) un līdz ar to arī iekšējā tirgus papildinājums; atgādina, ka banku savienības pamatmērķi ir banku sistēmas drošība, noguldījumu aizsardzība un nepieļaušana, ka bankas jāglābj nodokļu maksātājiem; atzīst pēdējos 15 gados panākto progresu, izveidojot VUM un VNM, un to, ka ES bankas tagad labāk spēj izturēt finanšu satricinājumus; prasa pabeigt banku savienības izveidi un atzīmē, ka joprojām nav ieviests tās trešais pīlārs — ENAS;

5.  prasa Komisijai banku savienības un KTS izveides pabeigšanu arī turpmāk atzīt par vienu no tās atlikušā pašreizējā pilnvaru termiņa un nākamā pilnvaru termiņa prioritātēm; uzsver, ka abi projekti:

6.  pieņem zināšanai EBI 2023. gada 13. jūlija paziņojumu, kurā norādīts, ka ES/EEZ banku darbības nozare uzrāda augošu rentabilitāti, taču jau neskaidri iezīmējas ar aktīvu kvalitāti un rentabilitāti saistīti riski; pieņem zināšanai ES banku rentabilitātes neseno īstermiņa palielināšanos (peļņa no pašu kapitāla 2022. gada otrajā ceturksnī bija 7,59 %, savukārt 2023. gada tajā pašā laikposmā tā bija palielinājusies līdz 10,04 %, sasniedzot savu augstāko līmeni pēdējos 14 gados(5)), taču brīdina — lai nodrošinātu ilgtermiņa konkurētspēju, šim pieaugumam jābūt ilgtspējīgam;

7.  mudina peļņu izmantot rezervju veidošanai, lai tādējādi aizsargātu finanšu sistēmas stabilitāti un finansētu Eiropas ekonomiku; atzīmē, ka dividenžu sadales un akciju atpirkšanas pagaidu apturēšana bija efektīvs līdzeklis banku noturības aizsargāšanai Covid-19 krīzes laikā;

8.  atzīmē — 2023. gada 2. ceturkšņa apsekojums par eurozonas banku aizdevumu piešķiršanu parādīja, ka augstākas riska uztveres, zemākas riska tolerances un augstāku finansēšanas izmaksu dēļ bankas ir padarījušas vēl stingrākus savus kreditēšanas standartus attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei un ka bankas ir padarījušas stingrākus arī aizdošanas nosacījumus, jo ir palielinājušās bažas par INA(6); atgādina ES banku darbības nozares būtisko lomu Eiropas ekonomikas atveseļošanas finansēšanā un uzskata, ka šī atveseļošana būs atkarīga arī no tā, vai bankām būs pietiekams kapitāls kredīta piešķiršanai, it īpaši, ņemot vērā publiskā atbalsta pasākumu pakāpenisku atcelšanu dalībvalstīs;

9.  aicina Komisiju izvērtēt šķēršļus pārrobežu apvienošanai, kā arī iespējamos stimulus norobežošanai; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Andrea Enria publisko paziņojumu banku darbības nozare joprojām pārsvarā ir valstu banku darbības nozaru kopums; atzīmē, ka integrētāka ES banku darbības nozare varētu palielināt banku spēju veikt stratēģiskas investīcijas un veicināt ES kapitāla tirgu attīstību, taču vienlaikus atzīst, ka banku komercdarbības modeļu dažādība eurozonā palielina finanšu sistēmas noturību; norāda uz riskiem, ko varētu radīt institūcijas, kuras ir “pārāk lielas, lai bankrotētu”, un to, ka finanšu stabilitāti iespējams palielināt, reformējot ES globālās sistēmiski nozīmīgās bankas, jo tas novērstu negodīgas rīcības vai pārlieku liela riska uzņemšanās risku, un uzsver, ka pārrobežu konsolidācija bez pārmērīgas koncentrācijas varētu palielināt ES banku nozares rentabilitāti un, iespējams, uzlabot pašreizējo situāciju, kad daudzās dalībvalstīs iedzīvotājiem tiek piedāvāts samazināts pakalpojumu klāsts par augstāku maksu;

10.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs banku pakalpojumus privātpersonām joprojām sniedz neliels skaits banku un ka līdz ar to šo pakalpojumu patērētājiem ir samazinātas izvēles iespējas; uzskata, ka integrētai banku savienībai jābūt atkarīgai no labi funkcionējoša privātpersonām paredzēto finanšu pakalpojumu vienotā tirgus; pauž nožēlu par atlikušajām barjerām pārrobežu banku pakalpojumu sniegšanai privātpersonām un aicina Komisiju izvērtēt šķēršļus un barjeras, ar ko patērētāji saskaras privātpersonām paredzēto banku produktu izmantošanā; uzsver integrētas banku savienības potenciālu uzlabot konkurenci un izvēles iespējas privātpersonām paredzēto banku pakalpojumu jomā, tostarp, palielinot iespējas sniegt privātpersonām pārredzētus pārrobežu banku pakalpojumus; uzsver priekšrocības, ko sniedz diversificēta un konkurētspējīga banku darbības nozare Eiropas Savienībā;

11.  uzsver, ka procentu likmes, ko dažādās dalībvalstīs piedāvā mājsaimniecībām un MVU, būtiski atšķiras; mudina ES iestādes un struktūras apsvērt pasākumus, lai uzlabotu patērētāju izvēles iespējas un konkurenci un atvieglotu slogu hipotekāro kredītu turētājiem un MVU dalībvalstīs ar augstākām aizdevumu procentu likmēm nolūkā nodrošināt, ka tik ļoti nepieciešamais kapitāls visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejams ar taisnīgām un konkurētspējīgām procentu likmēm;

12.  uzsver banku darbības nozares lomu pārkārtošanās uz digitalizētu un oglekļneitrālu ekonomiku atbalstīšanā, līdzekļu novirzīšanā atjaunīgiem energoresursiem un ES zaļā kursa un ES Klimata akta(7) mērķu sasniegšanas veicināšanā; pieņem zināšanai to, ka ES bankas turpina mazināt savu pakļautību energoietilpīgas darbības uzņēmumiem un fosilā kurināmā uzņēmumiem, un dažādos faktorus, kas ietekmē finanšu stabilitāti, tostarp fosilā kurināmā aktīvu vērtību; gaida, ka līdz 2024. un 2025. gada beigām tiks publicēti EBI ziņojumi par ļoti svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar institūciju riska darījumiem ar VSP aktīviem, un par šiem riska darījumiem piemērotā koriģētā prudenciālā režīma iespējamo ietekmi;

13.  pauž nožēlu par to, ka finanšu institūcijas nav nodrošinājušas dzimumu līdzsvaru, it īpaši savās vadības struktūrās; uzsver, ka dzimumu līdzsvars valdēs un darba ņēmēju vidū sniedz gan sociālu, gan ekonomisku labumu; aicina finanšu institūcijas regulāri atjaunināt savu daudzveidības un iekļaušanas politiku un palīdzēt veicināt veselīgu darba kultūru, kurā prioritāte ir piešķirta iekļautībai; aicina uzraudzības iestādes izmantot savas uzraudzības pilnvaras, lai novērstu dažādības un dzimumu līdzsvara trūkumu finanšu institūciju vadības struktūrās;

14.  pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu ECB Padomē, tās Uzraudzības valdē un VNV valdē; aicina iesaistītās personas turpmākajās iecelšanās amatā novērst minēto trūkumu; atgādina par Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju, kuras mērķis ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru gaidāmajā amata kandidātu sarakstā nominēšanai ES ekonomikas un monetāro lietu jomā, un atkārtoti pauž apņemšanos neņemt vērā kandidātu sarakstus, kuros nav ievērots dzimumu līdzsvara princips;

15.  pauž nožēlu, ka ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja atlases procedūrā ECB neņēma vērā Parlamenta komentārus; mudina ECB nākamajās atlases procedūrās pienācīgi ņemt vērā Parlamenta viedokli;

16.  atzīmē, ka banku savienībā joprojām ir augsta banku pakļautība valstu centrālās valdības parādam; atgādina, ka viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir pārraut saikni starp banku risku un centrālās valdības saistību neizpildes risku; uzsver, ka riska darījumiem ar centrālo valdību piemērojamā regulatīvā režīma jautājums ir padziļināti jāizskata starptautiskos forumos un ka šim režīmam būtu jāatbilst starptautiskiem standartiem, un aicina Komisiju to ņemt vērā, kad tā minētajam jautājumam pievērsīsies jebkādos turpmākos priekšlikumos; piekrīt EBI bažām par to, ka riska darījumi ar centrālo valdību ir svarīgi ES bankām un ka tie varētu kļūt par iespējamas neaizsargātības cēloni(8);

17.  uzsver, ka ES droša aktīva izveide varētu palīdzēt mazināt negatīvo atgriezenisko saikni starp valsts centrālo valdību un iekšzemes banku darbības nozari; uzskata, ka NextGenerationEU nodrošina augstas kvalitātes un zema riska Eiropas aktīvus, kas ļauj atjaunot valsts obligāciju līdzsvaru banku bilancē;

Uzraudzība

18.  atzīmē, ka pirmā līmeņa pamata kapitāla īpatsvars 2023. gada otrajā ceturksnī bija paaugstinājies līdz 15,72 % (2022. gada otrajā ceturksnī tas bija 14,96 %); pauž nožēlu, ka likviditātes seguma rādītājs 2023. gada otrajā ceturksnī bija samazinājies līdz 158,00 % (2022. gada otrajā ceturksnī tas bija 164,36 %)(9);

19.  atzīmē, ka INA īpatsvars samazinājās, taču prasa to samazināt vēl vairāk; atgādina, ka riska mazināšana banku darbības nozarē veicinātu stabilāku, spēcīgāku un uz ekonomikas izaugsmi vairāk orientētu banku savienību; aicina uzraudzības iestādes uzraudzīt arī otrā posma aizdevumu attīstību; atzīmē progresa trūkumu AECE direktīvas priekšlikuma — kas paredz ar zināmiem nosacījumiem nodrošināt bankām mehānismu, ar kura palīdzību paātrināt vērtības atgūšanu no nodrošinātajiem aizdevumiem, izmantojot ārpustiesas izpildi, lai vēl vairāk attīstītu INA sekundāros tirgus, — jomā; uzsver, ka Direktīva par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem(10) ir padarījusi INA sekundāro tirgu efektīvāku, vienlaikus paredzot augstu aizsardzību debitoriem; vērš uzmanību uz to, ka INA pārdošana ir otrs labākais risinājums salīdzinājumā ar kredīta ienesīguma atjaunošanu;

20.  pieņem zināšanai makroekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos; norāda, ka ES bankām vajadzētu būt gatavām tam, ka var pasliktināties aktīvu kvalitāte; tādēļ uzsver, ka liela nozīme ir piesardzīgai riska pārvaldībai un atbilstošai uzkrājumu veidošanai; aicina Komisiju, kā arī valstu un ES uzraudzības iestādes sagatavoties tam, ka var pasliktināties aktīvu kvalitāte;

21.  atzīmē, ka pēdējā banku bankrotu sērija ASV un Šveicē parādīja finanšu sistēmas neaizsargātību, it īpaši šajās valstīs; vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā šo kontekstu, situācija ES banku kapitāla un likviditātes jomā joprojām ir stabila, kas liecina par ES banku darbības nozares noturību; uzsver, ka ES un valsts uzraudzības iestādes novērsa minētos riskus, un atzinīgi vērtē 2023. gadā veiktā ES mēroga stresa testa rezultātus un to, ka ES bankas varētu izturēt ekonomikas lejupslīdi;

22.  aicina uzraudzības iestādes turpināt izvērtēt banku pakļautību riskiem, kas izriet no turpmākām procentu likmju izmaiņām; atzīmē, ka banku pakļautība ar procentu likmēm saistītam riskam ir atkarīga no to aktīvu struktūras un komercdarbības modeļa, un gaida Komisijas izvērtējumu attiecībā uz banku tiesisko regulējumu; pauž bažas par būtisko centrālās valdības parāda līmeni banku savienībā ietilpstošu banku bilancē; uzsver, ka riska darījumiem ar centrālo valdību piemērojamā regulatīvā režīma jautājums ir padziļināti jāizskata starptautiskos forumos un ka šim režīmam būtu jāatbilst starptautiskiem standartiem; atgādina, ka viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir pārraut saikni starp banku risku un centrālās valdības saistību neizpildes risku;

23.  atgādina — ECB dokumentā Financial Stability Review 2023 (2023. gada pārskats par finanšu stabilitāti) ir uzsvērts, ka ir svarīgi ņemt vērā banku bilances pasliktināšanos, ko izraisa augošās procentu likmes, un uzsver, ka makroprudenciālajām iestādēm būs pakāpeniski jāpastiprina ar kapitālu un/vai aizņēmējiem saistītie pasākumi;

24.  prasa attiecīgā gadījumā vēl vairāk saskaņot ES tiesisko regulējumu, veicinot konverģenci starp valstu iestādēm un izmantojot uzraudzības dialogu, lai izvērtētu, kā attīstās apdraudējumi banku darbības nozarei;

25.  atzinīgi vērtē institūciju līmenī panākto vienošanos par “Bāzele III” standartu īstenošanu ES; uzsver, ka šis satvars paredz atšķirīgus prudenciālo prasību pastiprināšanas līmeņus atkarībā no banku uzticēšanās iekšējo modeļu izmantošanai to riska svēruma aprēķināšanā; vērš uzmanību uz to, ka jaunie noteikumi pastiprina un labāk precizē proporcionalitāti banku darbības uzraudzībā un ka tie turpinās veicināt finanšu stabilitāti ES; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus jurisdikcijām;

26.  pieņem zināšanai EBI un ECB pausto viedokli par novirzīšanos no starptautiskā nolīguma, kas iekļauts Kapitāla prasību regulā(11);

27.  uzsver, ka kriptoaktīvi rada jaunas iespējas un izaicinājumus bankām; atzīmē, ka joprojām nav ieviesti Bāzeles standarti attiecībā uz kriptoaktīviem; atzinīgi vērtē pārejas režīmu, kas jau ir iekļauts Kapitāla prasību direktīvas(12) un Kapitāla prasību regulas pašreizējā pārskatīšanā; gaida, ka Komisija nāks klajā ar attiecīgo tiesību akta priekšlikumu līdz 2025. gada 30. jūnijam, lai, ņemot vērā Bāzeles standartus, ieviestu īpašu prudenciālu režīmu riska darījumiem ar kriptoaktīviem;

28.  atzīmē, ka nebanku finanšu starpniecības nozare turpina augt; uzsver nepieciešamību uzlabot nebanku finanšu starpnieku noturību un nodrošināt tiem tādus pašus konkurences apstākļus kā banku darbības nozarei, tostarp, izstrādājot īpašus regulatīvos un uzraudzības instrumentus, lai novērstu likviditātes krīzi; atzinīgi vērtē SVF 2023. gada aprīļa publikāciju World Financial Stability Report (ziņojums par finanšu stabilitāti pasaulē), kurā norādīti iespējamie riska avoti finanšu nozarei; brīdina, ka nebanku finanšu institūciju saikne ar bankām palielina radušos grūtību savstarpējas pārnešanas risku;

29.  uzsver, ka ir svarīgi apvienot turpmāku integrāciju ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, ar ko samērīgā un ticamā veidā risina izcelsmes valsts un uzņēmējvalsts jautājumu;

30.  pieņem zināšanai ar klimatu un dabu saistīto finanšu risku iekļaušanu ECB nākamo gadu uzraudzības prioritātēs; cita starpā atzinīgi vērtē ECB 2023. gada septembrī ekonomikas mērogā veikto otro klimata spriedzes testu; pieņem zināšanai ECB darba dokumentu sērijas Nr. 328 The Road to Paris: stress testing the transition towards a net-zero economy (Ceļš uz Parīzi: pārkārtošanās uz neto nulles emisiju ekonomiku noturības testēšana) secinājumus, kuros norādīts, ka vislabākais veids, kā panākt neto nulles emisiju ekonomiku eurozonas uzņēmumiem, mājsaimniecībām un bankām, ir paātrināt zaļo pārkārtošanos līdz tempam, kas ir ātrāks nekā temps, kuru paredz pašreizējās politikas; atzīmē, ka ECB savā uzraudzības praksē ņem vērā ar klimatu un dabu saistītus finanšu riskus un cieši uzrauga pieaugošos fiziskos un ar pārkārtošanos saistītos riskus;

31.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par VSP novērtējumu pārredzamību, salīdzināmību un kvalitāti; atzīmē, ka EBI iesaka attiecīgā gadījumā ārējos kredītnovērtējumos iekļaut vides un/vai sociālos faktorus kā kredītrisku izraisošus faktorus;

Noregulējums

32.  atzinīgi vērtē VNV pieejas noregulējamības izvērtēšanas padziļināšanai, izstrādājot noregulējuma plānu kvalitātes kontroles pasākumus un izvērtējot, vai šos plānus ir iespējams īstenot nekavējoties; norāda — lai noregulējuma plāni pilnībā atbilstu juridiskajām prasībām, tiem ir jāietver visaptverošs ikvienas bankas noregulējamības izvērtējums, tostarp tas, vai pastāv būtiski šķēršļi noregulējamībai un kā šos šķēršļus iespējams likvidēt, tostarp nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas bankas struktūrā un organizācijā;

33.  atzinīgi vērtē to, ka VNV kompetences jomā esošās bankas kopumā ir sasniegušas vērā ņemamu progresu noregulējamības panākšanā un zaudējumu absorbcijas spējas veidošanā; sagaida, ka šī pozitīvā tendence turpināsies, un atgādina, ka visu institūciju noregulējamības panākšanai nevajadzētu būt “kustīgam mērķim” un ka visu banku pilnīga noregulējamība būtu jāpanāk līdz 2023. gada beigām; atzīmē, ka visām bankām nepieciešams turpmāks progress;

34.  atzinīgi vērtē jaunā VNV priekšsēdētāja lēmumu sākt visaptverošu stratēģisku pārskatīšanu un izstrādāt jaunu rīcības plānu; aicina VNV vēl vairāk uzlabot savu lēmumu pārredzamību;

35.  uzsver, ka banku noregulējuma un maksātnespējas procedūrās ir svarīgi aizsargāt kreditoru hierarhiju; atzinīgi vērtē ECB banku uzraudzības, VNV un EBI paziņojumu, kurā uzsvērts, ka Eiropas Savienībā pašu kapitāla instrumentiem ir jāabsorbē zaudējumi un pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus var norakstīt tikai tad, ja pilnībā ir izmantots iepriekš minētie instrumenti; atgādina VNV priekšsēdētāja pausto nepieciešamību bankas bankrota gadījumā pilnībā ievērot norakstīšanas hierarhiju;

36.  atzīmē, ka fosilais kurināmais ir galvenais faktors, kas veicina klimata pārmaiņu pastiprināšanos, un ka no daudziem fosilā kurināmā aktīviem būs jāatsakās pirms to ekonomiskā dzīves cikla beigām, tādējādi tiem zaudējot visu savu vērtību un kļūstot par balasta aktīviem;

37.  atzīmē priekšlikumu reformēt krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (KPNA) satvaru, ņemot vērā Parlamenta aicinājumus; prasa paplašināt noregulējuma darbības jomu, paskaidrot sabiedrības interešu izvērtējumu, pasargāt nodokļu maksātājus no banku bankrota izmaksu segšanas, ierobežot valsts atbalsta darbības jomu un mazināt jebkādus pasākumus, kas var izraisīt negodīgu rīcību vai pārmērīga riska uzņemšanos; prasa ātri un efektīvi pieņemt KPNA satvara pārskatīšanu;

38.  atzīmē, ka grūtībās nonākušai bankai piemēro noregulējuma procedūru tikai tad, ja tai nav iespējams piemērot parasto maksātnespējas procedūru, nekaitējot sabiedrības interesēm un neizraisot finanšu nestabilitāti; atzīmē arī to, ka viens no nākotnes reformas priekšlikumiem ir nodrošināt mazām un vidējām bankām ar pozitīvu sabiedrības interešu izvērtējumu piekļuvi ES līmeņa noregulējuma satvaram ar noteikumu, ka tās atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai varētu izmantot VNF līdzekļus;

39.  uzsver VNV un nozares finansēto drošības tīklu lomu nodokļu maksātāju aizsargāšanā no maksāšanas par banku glābšanu; uzskata, ka iemaksa nozares finansētajos drošības tīklos vienmēr ir jāaprēķina proporcionāli ar institūciju saistītajam riskam; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz 2020. gada novembrī panākto politisko vienošanos par agrīnu ieviešanu, VNF atbalsta mehānisma, kas izpaužas kā Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) kredītlīnija, piemērošana vēl nav sākta, jo ir aizkavējies ESM līgumu grozošā līguma ratifikācijas process; uzsver VNF nozīmi pamatīga un ticama krīzes pārvaldības satvara nodrošināšanā; prasa, lai visas dalībvalstis pilnībā ratificētu ESM līgumu grozošo nolīgumu, tostarp, izveidojot kopēju VNF atbalsta mehānismu;

40.  atgādina nepieciešamību bankām turpināt pildīt savus pienākumus un pamatfunkcijas arī pēc noregulējuma lēmuma īstenošanas; pauž bažas par to, ka bankas varētu saskarties ar likviditātes spriedzi noregulējuma procesā tūlīt pēc tam, kad tās būs atguvušas piekļuvi tirgum; prasa ES iestādēm vienoties par risinājumu, kas nodrošina uzticēšanos un palielina paredzamību;

Noguldījumu apdrošināšana

41.  atbalsta Eiropas Parlamenta ENAS sarunu grupas kopā ar Ekonomikas un monetārās komitejas koordinatoriem un priekšsēdētāju 2022. gada 7. decembra paziņojumā paustos aicinājumus veikt apņēmīgu KPNA satvara pārskatīšanu, kas varētu palīdzēt pārvarēt šķēršļus ENAS izveidei, un atsākt sarunas par ENAS; pievienojas ECB aicinājumam atsākt darbu pie ENAS izveides;

42.  atzinīgi vērtē leģislatīvo darbu pie ENAS priekšlikuma, kas parlamentārā līmenī veikts kopš Parlamenta ENAS sarunu grupas 2022. gada decembra paziņojuma; atkārtoti pauž apņemšanos strādāt pie tā, lai panāktu vienošanos par ENAS; prasa likumdevējiem strādāt pie tā, lai izveidotu reālistisku, ticamu un pamatīgu ENAS;

43.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus paskaidrot noguldītāju aizsardzības darbības jomu un pastiprināt konverģenci, KPNA pārskatīšanas ietvaros grozot Direktīvu 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām(13), uzsver — lai gan KPNA pārskatīšanu nevar uzskatīt par ENAS aizstājēju, saskaņotāks satvars var palīdzēt pārvarēt šķēršļus ENAS izveidei; uzsver ar noguldījumu garantiju sistēmās veikto iemaksu saistītā riska samērīguma nozīmi;

44.  uzsver nepieciešamību pēc pilnībā izveidotas ENAS — ar iemaksām, kuras balstās uz risku —, kas ļauj sadalīt zaudējumus; prasa mērķtiecīgi izvērtēt banku aktīvu kvalitāti; iesaka sākt ar likvīdu apvienošanu un ES fonda pakāpenisku veidošanu;

45.  prasa saistībā ar jebkādu ENAS ņemt vērā institucionālās aizsardzības shēmas, it īpaši tām piemītošo riska mazināšanas ietekmi, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū;

46.  atgādina, ka viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir pārraut saikni starp banku risku un centrālās valdības saistību neizpildes risku; atzīmē, ka banku savienībā joprojām ir augsta banku pakļautība valstu centrālās valdības parādam; piekrīt EBI bažām par to, ka riska darījumi ar centrālo valdību ir svarīgi ES bankām un ka tie varētu kļūt par iespējamas neaizsargātības cēloni; uzsver, ka riska darījumiem ar centrālo valdību piemērojamajam regulatīvajam režīmam ir jāatbilst starptautiskiem standartiem, un aicina Komisiju to ņemt vērā, kad tā šim jautājumam pievērsīsies jebkādos turpmākos priekšlikumos;

47.  atzinīgi vērtē būtisko progresu, kas kopš 2015. gada panākts riska mazināšanā; no otras puses, norāda uz riska dalīšanā sasniegto nelielo progresu; tomēr atzīmē — lai banku savienība būtu sekmīga, ir nepieciešama atbilstoša un efektīva riska mazināšana;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Vienotā noregulējuma valdei un Eiropas Banku iestādei.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0270. (2) OV C 494, 8.12.2021., 118. lpp. (3) OV C 23, 21.1.2021., 105. lpp. (4) De Vito L. u. c., Understanding the profitability gap between euro area and US global systemically important banks (Saprast atšķirību starp eurozonas un ASV globālo sistēmiski nozīmīgo banku rentabilitāti), ECB darba dokumentu sērija Nr. 327, 2023. g. (5) ECB, Supervisory Banking Statistics for significant institutions. Second quarter 2023 (Banku darbības uzraudzības statistika par nozīmīgām institūcijām. 2023. gada otrais ceturksnis), 2023. gada oktobris. (6) ECB, Euro area bank lending survey (Apsekojums par eurozonas banku aizdevumu piešķiršanu). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). (8) EBI, Risk Assessment of the European Banking System (Eiropas banku sistēmas riska izvērtējums), 2022. gada decembris. (9) ECB, Supervisory Banking Statistics for significant institutions.Second quarter 2023 (Banku darbības uzraudzības statistika par nozīmīgām institūcijām. 2023. gada 2. ceturksnis), 2023. gada oktobris. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES (OV L 438, 8.12.2021., 1. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). (13) OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par Eiropas Parlamenta un tā parlamentārās diplomātijas lomu ES ārlietu un drošības politikā (2023/2105(INI))

P9_TA(2024)0013 A9-0405/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta 1. punktu, 21. un 36. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves (PV/AP) ārlietās un drošības politikas jautājumos 2010. gada 20. jūlija deklarāciju par politisko atbildību,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 28. jūnija secinājumus, ar ko pieņem ziņojumu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība: spēcīgāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 25. marta kopīgo paziņojumu “ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam” (JOIN(2020)0005),

–  ņemot vērā ES stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību, kuru apstiprināja 2022. gada 21. martā,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 25. novembra kopīgo paziņojumu “ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) III: Vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā” (JOIN(2020)0017),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(1),

–  ņemot vērā 2003. gadā notikušā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samita 2023. gada 18. jūlija deklarācijas 34. punktu, kurā parlamentārā diplomātija atzīta par svarīgu attiecību dimensiju,

–  ņemot vērā 2023. gada 15. marta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtēt EĀDD darbību un veidot pasaules mērogā spēcīgāku ES(2),

–  ņemot vērā 2023. gada 18. janvāra rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(3),

–  ņemot vērā 2023. gada 18. janvāra rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(4),

–  ņemot vērā 2019. gada 12. marta rezolūciju par ES konfliktu novēršanas un mediācijas spēju uzlabošanu(5),

–  ņemot vērā 2023. gada 13. septembra lēmumu par grozījumiem Parlamenta Reglamentā integritātes, neatkarības un pārskatatbildības stiprināšanai(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0405/2023),

A.  tā kā Parlamenta kā viena no likumdevējām iestādēm un budžeta lēmējiestādēm loma attiecas ne tikai uz ES iekšpolitiku, bet lielā mērā arī uz ES ārējo darbību;

B.  tā kā LES 36. pantā ir noteikts, ka PV/AP ir regulāri jāapspriežas ar Parlamentu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) būtiskākajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli un informē to par šo politiku attīstību;

C.  tā kā, lai stātos spēkā lielākā daļa starptautisko nolīgumu, ir vajadzīga Parlamenta piekrišana; tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktā paredzēts, ka attiecībā uz sarunām par šādiem nolīgumiem Eiropas Parlamentu “nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos”;

D.  tā kā Parlaments pārbauda un apspriež ES ārlietu norisi, jo īpaši ar Ārlietu komitejas un tās abu apakškomiteju, proti, Cilvēktiesību apakškomitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas, kā arī ar Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas palīdzību; tā kā šī kontroles funkcija ietver jautājumus, kas attiecas uz ES tematisko, reģionālo un valstu stratēģiju un citu politikas dokumentu, piemēram, ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna, pieņemšanu, īstenošanu un pārskatīšanu, kā arī finansiālo palīdzību un iecelšanu augstākā līmeņa amatos ES ārējā pārstāvniecībā;

E.  tā kā Parlaments kā vienīgā ES pilsoņu tieši ievēlētā ES iestāde rīko publiskas debates plenārsēdē un komitejās un pieņem ziņojumus un rezolūcijas par ES ārpolitiku un drošības politiku un situāciju valstīs, kas nav Savienības dalībvalstis, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, un tādējādi veicina sabiedrības izpratni un diskusijas gan ES, gan arī attiecīgajās valstīs; tā kā šie ziņojumi un rezolūcijas veicina normatīvās norises visā pasaulē un tos rūpīgi pārbauda trešo valstu dalībnieki, tostarp valdības, parlamenti, pilsoniskās sabiedrības un mediju pārstāvji, un tie var izraisīt reakciju un sekas šajās valstīs;

F.  tā kā Parlamentam ir unikāls 45 pastāvīgo delegāciju tīkls, kas uztur un padziļina attiecības ar citiem parlamentiem no trešām valstīm, reģioniem un organizācijām; tā kā šādas struktūras bieži vien veido parlamentāro dimensiju ES divpusējos nolīgumos ar šādām valstīm;

G.  tā kā Parlamenta loma Savienības gada budžeta izveidē ir būtiska, lai atbalstītu valstis, kurām visvairāk nepieciešams pārvarēt ilgtermiņa attīstības problēmas, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropas pasaulē”, un lai novērstu lielas humanitārās katastrofas un ārkārtas situācijas, galvenokārt sniedzot humāno palīdzību;

H.  tā kā dzimumu līdztiesības veicināšana ir viens no ES ārpolitikas mērķiem; tā kā visas ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir apņēmušies īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību;

I.  tā kā Parlaments ir kļuvis par vienu no aktīvākajiem parlamentiem parlamentārās diplomātiskās darbības un tai atvēlēto resursu ziņā; tā kā parlamentārā diplomātija palīdz sasniegt ES mērķus un veicināt ES vērtības, intereses un politiku, tostarp daudzpusējā līmenī, līdz ar to ar konsekventāku un saskaņotāku ES ārējo darbību radot pievienoto vērtību; tā kā parlamentārā diplomātija var uzlabot stratēģisko komunikāciju un lēmumu un īstenošanas pasākumu pamanāmību un efektivitāti gan ES KĀDP, gan kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā;

J.  tā kā Parlaments parlamentārās diplomātijas īstenošanā pastāvīgi sadarbojas ar pasaules līderiem, vēlētām amatpersonām, valdību pārstāvjiem un diplomātiem, publiskā sektora iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pārstāvjiem, tostarp no neaizsargātām un riskam pakļautām iedzīvotāju grupām, un citām ieinteresētajām personām no trešām valstīm, kā arī daudzpusējām iestādēm, jo īpaši ar delegāciju un komiteju palīdzību, tostarp rīkojot uzklausīšanas, pieņemot ziņojumus un rezolūcijas un apmeklējot attiecīgās valstis;

K.  tā kā LES 36. pants uzdod AP/PV vismaz divas reizes gadā ierasties Parlamentā, lai ziņotu par pašreizējo KĀDP/KDAP situāciju un atbildētu uz jautājumiem; tā kā ir jāatjaunina Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgums par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes slepenajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā(7);

L.  tā kā Eiropas Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupa, kuru vada Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas priekšsēdētāji un kurā darbojas deputāti no visa politiskā spektra, pārrauga Parlamenta centienus atbalstīt demokrātiju ārpus ES robežām, tostarp attiecībā uz vēlēšanu novērošanu, mediāciju un dialogu; tā kā Žana Monē dialogā par mieru un demokrātiju Parlaments pulcē kopā trešo valstu politiskos līderus, lai veicinātu partiju savstarpējo saziņu un vienprātības veidošanu; tā kā EP deputāti darbojas kā īpašie sūtņi un mediatori konfliktu novēršanā situācijās, kad konkrētās pasaules valstīs ir augsts saspīlējums;

M.  tā kā Eiropas Parlaments palīdz trešo valstu parlamentiem un starptautiskajām reģionālajām asamblejām, lai uzlabotu to institucionālās spējas; tā kā tas ir izveidojis pastāvīgu dialogu ar šīm likumdošanas iestādēm un regulāri apmainās ar paraugpraksi;

N.  tā kā Parlaments ir starptautiski atzīts vēlēšanu novērotājs; tā kā Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas ir iekļautas vai nu ES vēlēšanu novērošanas misijās, vai starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijās;

O.  tā kā politiskajām grupām un atsevišķiem Parlamenta deputātiem ir blīvs un daudzveidīgs kontaktu tīkls ar politiskajām partijām, parlamentāriešiem, valdības amatpersonām, kā arī ar privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām trešās valstīs, jo īpaši ES pievienošanās sarunvalstīs un ES kaimiņvalstīs;

P.  tā kā papildus Eiropas Parlamenta vietējiem birojiem ārpus ES, proti, Londonā un Vašingtonā, Parlamentam ir vietējie biroji Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, Āfrikas Savienībā Adisabebā un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijā Džakartā, kuru mērķis ir stiprināt parlamentāro sadarbību ar šīm daudzpusējām organizācijām;

Q.  tā kā Padomes Lēmuma 2010/427/ES 5. panta 7. punktā ir noteikts, ka “Savienības delegācijas var reaģēt uz citu Savienības iestāžu, jo īpaši Eiropas Parlamenta, vajadzībām, īstenojot saziņu ar starptautiskajām organizācijām vai trešām valstīm, kurās delegācijas ir akreditētas”,

Konsolidējoša parlamentārā diplomātija

1.  atzinīgi vērtē Parlamenta augošo lomu ES ārējā darbībā — Parlaments ir pakāpeniski kļuvis aizvien svarīgāks šajā jomā, apvienojot tā likumdošanas, budžeta un kontroles pilnvaras ar dažāda veida publisku un klusu iesaisti ar starptautiskām organizācijām, valstīm, sabiedrību un indivīdiem ārpus Eiropas Savienības;

2.  uzsver ES parlamentārās diplomātijas īpašo lomu un vērtību ES ārpolitikas un drošības politikas pamanāmības un ietekmes papildināšanā un stiprināšanā kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Komisiju un dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un parlamentiem, vienlaikus nodrošinot Parlamenta autonomiju;

3.  uzsver, cik svarīga ir parlamentārā diplomātija kā līdzeklis, lai uzrunātu daudzveidīgākas ieinteresētās personas partnervalstīs un trešās valstīs nolūkā uzlabot informētību par ES tiesību aktiem un nostājām, labāk izprast šādu tiesību aktu un nostāju uztveri, ietekmi un sekas šajās valstīs un veidot vienādranga alianses un stabilas partnerības arvien sarežģītākā un multipolārākā starptautiskā kontekstā;

4.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta īpašo ieguldījumu ES ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanā un parlamentārās diplomātijas sniegto pievienoto vērtību un papildinājumu, Komisija, Padome un EĀDD vēl nav pilnībā to atzinušas par neaizstājamu dalībnieku Eiropas komandas pieejā;

5.  uzskata, ka Parlamentam ir liels neizmantots potenciāls vēl vairāk attīstīt savu diplomātisko lomu un ieguldījumu ES ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanā;

Parlamentārās diplomātijas instrumenti, līdzekļi un vērtības

6.  uzsver Parlamenta īpašo, dinamisko un publisko ieguldījumu ES ārpolitikā un drošības politikā un globālo problēmu risināšanā ar darbu, ko veic ar ārlietām saistītās komitejas, tostarp Cilvēktiesību apakškomiteja un Drošības un aizsardzības apakškomiteja, kuras veicina attiecības ar trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību visā pasaulē;

7.  uzsver, ka pastāvīgās delegācijas veic svarīgu darbu un papildina komiteju darbu, veidojot regulāru un noturīgu forumu politiskajam dialogam ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, tostarp apvienotajās parlamentārajās struktūrās un daudzpusējās asamblejās;

8.  uzsver, ka pastāvīgajām delegācijām ir nozīmīga loma kā tiltam starp Parlamentu un tā partneriem visā pasaulē, veicinot mijiedarbību, pastāvīgi sniedzot informāciju komitejām un citām Parlamenta struktūrām, apspriežot kopējas intereses nostājas un politikas virzienus, kā arī uzklausot dažādus partnerus un citas ieinteresētās personas un nododot viņu viedokli Parlamenta kompetentajām struktūrām;

9.  uzskata, ka Parlamenta oficiālie braucieni ārpus ES ir neatņemama ES ārpolitikas daļa, un tādēļ tiem ir jāsaņem pilnīgs ES delegāciju atbalsts un augstākā līmeņa informatīvais un drošības atbalsts no EĀDD; prasa, lai EĀDD Krīzes reaģēšanas centram tiktu nodrošināti visi nepieciešamie resursi; uzskata, ka darba braucienu labāka koordinācija, plānošana un prioritāšu noteikšana starp dažādām Parlamenta struktūrām palielinātu Parlamenta diplomātiskās lomas konsekvenci, uzticamību un ietekmi;

10.  ierosina attiecīgajām Parlamenta struktūrām izstrādāt iekšējo koordināciju, cita starpā periodiski izveidojot to prioritāro valstu sarakstu, ar kurām sadarboties, pamatojoties uz gaidāmajiem likumdošanas dokumentiem un ģeopolitiskajām vai stratēģiskajām prioritātēm, un šajā nolūkā rīkojot kopīgu viedokļu apmaiņu ar šīm prioritārajām valstīm par ES attiecībām vai horizontāliem ģeopolitiskiem vai konflikta jautājumiem un veicinot sinerģiju starp Parlamenta ārvalstu misijām, lai izvairītos no nevajadzīgas pārklāšanās, racionalizētu resursus un stiprinātu Parlamenta vēstījumu konsekvenci;

11.  uzsver, ka parlamentāriešiem, dodoties oficiālā misijā, vajadzētu būt pilnībā sagatavotiem par trešās valsts kultūras un starptautisko kultūras attiecību dimensiju, lai viņi varētu veicināt veicinot dialoga kultūru kultūru dialogā; šajā sakarībā aicina EĀDD un jo īpaši tā Stratēģiskās komunikācijas un prognozēšanas nodaļu pilnībā atbalstīt Parlamenta oficiālos darba braucienus uz trešām valstīm;

12.  uzskata, ka Parlamenta un atsevišķu tā deputātu īstenotais politiskais dialogs ar dažādu pasaules valstu valdības, parlamentu un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem palīdz veicināt ES prioritātes, viedokļus un vērtības attiecībā uz globālajiem standartiem tādās jomās kā vispārējās cilvēktiesības un demokrātija, LGBTI tiesības, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība, klimata un enerģētikas diplomātija, savienojamība, mākslīgais intelekts un digitālā un tehnoloģiskā politika;

13.  uzsver, ka Parlaments konsekventi velta uzmanību tam, lai cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju izvirzītu ES ārējās darbības centrā un nodrošinātu svarīgu forumu, kurā uzklausītu un padarīt dzirdamāku visas pasaules pilsoniskās sabiedrības un demokrātisko dalībnieku viedokli; šajā sakarībā uzsver darbības, ar kurām tas atbalsta cilvēktiesību aizstāvjus, apdraudētos parlamentāriešus un jaunos politiskos līderus, kā arī sieviešu līdzdalību politiskajā dzīvē un cīņu pret dezinformāciju; prasa turpināt attīstīt Parlamenta darbības un nākamajā Parlamenta sasaukumā panākt vārda došanu tiem, kuru tiesības ir apdraudētas;

14.  uzsver, ka Parlamenta debates un rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumu gadījumiem ir ļoti svarīgs Parlamenta instruments ar vislielāko ietekmi ārvalstīs, kad tiek risinātas cilvēktiesību situācijas trešās valstīs; tādēļ aicina uzlabot šo debašu un rezolūciju pamanāmību, tostarp plenārsesiju darba kārtībā un komiteju un citu pastāvīgo Parlamenta struktūru darbā;

15.  uzsver, cik svarīga un unikāla ir Parlamenta loma vēlēšanu novērošanas misijās un plašākā nozīmē demokrātijas atbalsta programmās, piemēram, parlamentārās demokrātijas stiprināšanā trešās valstīs un iniciatīvās, kas ietver mediāciju, spēju veidošanas veicināšanu, konfliktu novēršanu, vienprātīgas un demokrātiskas parlamentārās kultūras sekmēšanu un cilvēktiesību veicināšanu; prasa secinājumus, kas gūti Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas darbībās attiecībā uz konkrētām valstīm, un secinājumus, kas gūti ES vēlēšanu novērošanas misijās, labāk integrēt attiecīgajā komiteju un delegāciju darbā, kā arī plenārsesijās, kas koncentrējas uz šīm pašām valstīm;

16.  aicina stiprināt koordināciju ar Komisiju, tostarp ar Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu un Starptautisko partnerību ģenerāldirektorātu, lai atbalstītu parlamentāro demokrātiju visā pasaulē un veicinātu institucionālo atbalstu parlamentiem; ierosina, ka Parlamenta izveidotais tīkls ar valstu parlamentiem demokrātijas atbalsta jautājumos varētu kļūt par regulāru institucionālu platformu, kurā koordinēt darbības un izmantot speciālās zināšanas;

17.  uzsver, ka ir jāpanāk dzimumu līdzsvaru visās darbībās un misijās, tostarp Parlamenta pārstāvībā ceļojumos ārpus Eiropas Savienības, un jāpaplašina zināšanas dzimumu līdztiesības jomā, parlamentārās palīdzības darbību un programmu ietvaros norīkojot ekspertus dzimumu līdztiesības jomā;

Parlamenta ieguldījums ES ārpolitikā un drošības politikā

18.  uzskata, ka nākamajam Parlamenta sasaukumam un nākamās Komisijas izveidei vajadzētu būt iespējai stiprināt iestāžu attiecību sistēmu starp Parlamentu, EĀDD un Komisiju, tostarp ES delegācijām, lai uzlabotu parlamentāro diplomātiju un stiprinātu ES ārējās darbības instrumentu kopumu;

19.  jo īpaši prasa pastiprināt Parlamenta pārraudzību darbam saistībā ar ES ārpolitikas un drošības politikas darbībām, uzlabojot EĀDD un Komisijas ārējo dienestu pārskatatbildības un pārredzamības līmeni; uzsver nepieciešamību atjaunināt 2010. gada deklarāciju par politisko atbildību, lai pārdefinētu EĀDD un Parlamenta attiecības;

20.  aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis patiesi iesaistīt Parlamentu stratēģiski svarīgu jautājumu īstenošanā un kontrolē ES ārlietu jomā, tostarp ierobežojošu pasākumu piemērošanā, kā arī ārējās finansēšanas instrumentu kontrolē;

21.  prasa ievērot LES 36. pantā paredzētās Parlamenta tiesības uz informāciju KĀDP jautājumos, tostarp attiecībā uz savlaicīgu piekļuvi ziņojumiem, valstu stratēģijām un citai konfidenciālai informācijai, kas nosaka ES KĀDP īstenošanu; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk pabeigt atjaunināšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumam par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes slepenajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā;

22.  uzsver, ka Parlamenta kontroles funkcija un pilnvaras uzraudzīt starptautisko nolīgumu sarunas un šo nolīgumu īstenošanu nozīmē, ka Parlamentam ir jāieņem būtiska loma, veidojot Savienības sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, un tās vispārējo rīcību starptautiskajā arēnā, kas arī ļautu ES starptautiskajās attiecībās veicināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un klimata diplomātiju; šajā sakarībā pauž nožēlu par praksi veikt tā dēvētās neoficiālās vai ad hoc vienošanās, kurām nav vajadzīga Parlamenta piekrišana un kuras līdz ar to apdraud Parlamenta likumdevēja autoritāti un pārraudzības lomu;

23.  uzskata, ka ES vēstnieki stratēģiskās valstīs un ES īpašie pārstāvji būtu jāapstiprina amatā tikai pēc Parlamenta Ārlietu komitejas pozitīva novērtējuma;

24.  prasa Parlamenta ārējo komiteju priekšsēdētājiem sistemātiskāk piedalīties augsta līmeņa KĀDP sanāksmēs un pasākumos, tostarp Ārlietu padomē; aicina nosūtīt kopīgas EĀDD, Komisijas un Parlamenta delegācijas uz nozīmīgām daudzpusējām un reģionālām sanāksmēm;

25.  stingri prasa, ka visi svarīgākie stratēģiskie politikas dokumenti, ko Komisija un Padome pieņem saistībā ar ES ārpolitikas īstenošanu, būtu jāizstrādā, apspriežoties ar Parlamentu, un tajos būtu jāiekļauj Parlamenta loma un tā ieguldījums;

26.  aicina stiprināt Parlamenta attiecības ar dalībvalstu parlamentiem, kas ir labi izvietotas struktūras saziņai ar dalībvalstu izpildvaru; tādēļ uzsver, ka starpparlamentārā konference par KĀDP/KDAP, kā arī starpparlamentārās konferences, ko katru gadu rīko Cilvēktiesību apakškomiteja, ir svarīgs forums attiecīgās informācijas un paraugprakses apmaiņai starp valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu un ka tās būtu jāstiprina;

27.  uzskata, ka Parlamentam var būt unikāla loma ES ārpolitikas tuvināšanā Eiropas iedzīvotājiem un tā demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanā, tostarp sadarbojoties ar valsts līmenim pakārtotām vienībām, piemēram, reģionālajām valdībām un parlamentiem, un tādējādi ļaujot attiecīgajās ES un dalībvalstu ārpolitikas tiesiskajās un institucionālajās struktūrās īstenotajai daudzlīmeņu diplomātijai papildināt ES līmeņa ārējo darbību un balstīties uz to;

28.  atkārtoti aicina izstrādāt autonomu ES diplomātiju, kas balstītos uz kopēju diplomātisko kultūru ES perspektīvā, un uzsver Parlamenta lomu šajā sakarībā; uzskata, ka konkrēts solis virzībā uz to ir īstenot Parlamenta izmēģinājuma projektu par Eiropas Diplomātijas akadēmijas un jo īpaši tās turpmākās un pastāvīgās struktūras izveidi; aicina garantēt Parlamenta pastāvīgu līdzdalību un aktīvu iesaistīšanos topošās Eiropas Diplomātijas akadēmijas vadošajās vai pārvaldes struktūrās, kā arī tās mācību programmās un pasākumos;

29.  uzskata, ka, ņemot vērā visā pasaulē vērojamo regresu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, Parlamentam ir īpaša loma uz noteikumiem balstīta multilaterālisma, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībā, cilvēktiesību un politiskā plurālisma veicināšanā, dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanā trešās valstīs un palīdzot demokrātiski ievēlētiem parlamentiem visā pasaulē konsolidēt savu institucionālo lomu un iekšējās darba metodes, izmantojot mērķorientētas programmas; norāda, ka EP deputāti var pievērsties sensitīvākiem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību pārkāpumiem, sniegt publiskus paziņojumus, pavērt iespējas publiskai vai privātai saziņai vai sadarboties ar vietējiem partneriem, ja tradicionālās diplomātijas telpa ir ierobežotāka;

30.  uzsver parlamentāro struktūru īpašo lomu — palīdzēt partnervalstīm un jo īpaši paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un potenciālajām kandidātvalstīm Rietumbalkānos un austrumu kaimiņvalstīs; aicina stiprināt to lomu ES pievienošanās procesā, ņemot vērā valstu parlamentu īpašo un būtisko lomu vajadzīgo reformu procesā, cita starpā izmantojot tiesību aktu tuvināšanu, pārraudzību un iedzīvotāju informēšanu; atgādina, ka ES delegācijām ir aktīvi jāatbalsta šāda starpparlamentārā sadarbība kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

31.  atzinīgi vērtē inovatīvas pieejas, piemēram, nesen uzsākto Eiropas Parlamenta un Ukrainas Augstākās radas komiteju sadarbību, un mudina izstrādāt turpmākas iniciatīvas šajā jomā, ņemot vērā paplašināšanās procesa politisko nozīmi;

32.  atkārtoti aicina uzlabot ES institucionālās spējas preventīvajā diplomātijā, konfliktu novēršanā un mediācijā un uzskata, ka Parlaments šajā jomā var sniegt speciālās zināšanas un būtisku ieguldījumu ar savu struktūru un darbību starpniecību, tostarp iesaistoties ar agrīnas brīdināšanas mehānismiem un apmeklējumiem uz vietas;

33.  uzsver, ka plašais parlamentu sadarbības tīkls, ko Parlaments ir izveidojis ar pastāvīgo delegāciju un daudzpusējo asambleju starpniecību, ir labākā platforma, kurā ar starptautiskajiem partneriem apspriest un koordinēt nostājas daudzpusējos forumos, piemēram, saistībā ar ANO rezolūcijām, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, klimata diplomātiju vai G20 nostājām, kā arī precizēt ES nodomus pret partneriem un veicināt tās darbības; uzsver Parlamenta nozīmīgo ieguldījumu daudzpusējo forumu darbā, cita starpā iesaistoties G7 un G20 parlamentārajos samitos un Parlamentu savienības sanāksmēs;

34.  uzsver, ka Eiropas Parlaments visā pasaulē veicina dzimumu līdztiesību, tostarp feminicīda un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu, un LGBTI tiesības ES ārējā darbībā; norāda, ka parlamentāriešiem ir liela nozīme dzimumsensitivitātes veicināšanā ES ārējās attiecībās, izmantojot izpratnes veicināšanu, spēju veidošanu un labas prakses apmaiņu, tostarp, bet ne tikai attiecībā uz pievienoto vērtību, ko nodrošina dzimumu ziņā līdzsvaroti parlamenti un dzimumu perspektīvas nodrošināšana parlamentāro struktūru darbībā; aicina Parlamentu savā mijiedarībā ar partnervalstīm vēl vairāk stiprināt šo attiecīgo parlamentārās diplomātijas dimensiju;

35.  uzskata, ka, ņemot vērā 5. ilgtspējīgas attīstības mērķi (panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm), Parlamentam ir jāuzņemas svarīga loma galveno stratēģisko dzimumu līdztiesības kritēriju sasniegšanā;

36.  uzsver Parlamenta darbu pie tā, lai ratificētu un īstenotu attiecīgās ANO un citas starptautiskās konvencijas un fakultatīvos protokolus, piemēram, Parīzes nolīgumu un Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

Eiropas komanda: Parlaments kā ārpolitikas partneris

37.  uzskata — lai gan Parlamentam būtu jāsaglabā pilnīga autonomija savas ārpolitikas programmas īstenošanā, kopīgas vizītes un Parlamenta paziņojumi līdztekus Komisijas un Padomes pārstāvju paziņojumiem par galvenajām norisēm trešās valstīs ir daudzsološa joma, kurā īstenot Eiropas komandas pieeju; šajā sakarībā aicina atsevišķās trešās valstīs uzsākt starpiestāžu Eiropas komandas izmēģinājuma programmu; aicina ar šo izmēģinājuma programmu nodrošināt, ka Parlamenta instrumenti ir pilnībā integrēti vienotā iestāžu pieejā pret attiecīgajām valstīm;

38.  nosoda dažu valstu, tostarp to, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar ES, lēmumu aizliegt Parlamenta delegācijām un atsevišķiem EP deputātiem ieceļot dažās vai visās to teritorijās; nosoda trešo valstu draudus un sankcijas pret EP deputātiem; stingri prasa Padomei un dalībvalstīm nekavējoties un stingri rīkoties, tostarp nosakot sankcijas, ja trešās valstis vērš pret Parlamenta struktūrām vai atsevišķiem EP deputātiem ierobežojošus pasākumus;

39.  uzsver, ka vēlēšanu novērošana ir joma, kurā Parlamenta un EĀDD sadarbība ir visstrukturētākā, abas iestādes veic vēlēšanu novērošanas darbības, kas ir savstarpēji labi integrētas vairākos veidos;

40.  atkārtoti aicina nodrošināt stratēģiskāku koordināciju starp ES iestādēm atsevišķos steidzamos gadījumos, kuros ir iesaistīti cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti vai īpaši neaizsargātu grupu pārstāvji; pauž pārliecību, ka parlamentārā diplomātija var izrādīties efektīvs mehānisms, kas papildina sadarbību ar trešām valstīm šādos gadījumos; aicina izveidot starpiestāžu darba grupu cilvēktiesību aizstāvju jautājumos, lai koordinētu Eiropas centienus prioritāro cilvēktiesību aizstāvju lietās;

41.  atkārtoti prasa AP/PV sadarbībā ar dalībvalstīm un Parlamentu katru gadu pieņemt to valstu sarakstu, kuras rada nopietnas bažas saistībā ar cilvēktiesību aizstāvju un demokrātijas aktīvistu smago stāvokli, un tas cita starpā ļautu pilnībā koordinēt Eiropas komandas praktisko reakciju uz vietas; uzskata, ka Parlamentam varētu būt izšķiroša nozīme šīs mērķtiecīgās un vienotās pieejas atbalstīšanā ar saviem institucionālajiem un citiem līdzekļiem;

42.  mudina katru ES delegāciju savā informēt par Parlamenta darbu saistībā ar tās uzņēmējvalsti, tostarp vietējā valodā tās tīmekļa vietnē, un veikt turpmākus pasākumus ar vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības grupām;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp. (2) OV C, C/2023/410, 23.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/410/oj. (3) OV C 214, 16.6.2023., 26. lpp. (4) OV C 214, 16.6.2023., 54. lpp. (5) OV C 23, 21.1.2021., 16. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0316. (7) OV C 298, 30.11.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par elektroaviāciju — risinājums īsa un vidēja attāluma lidojumiem (2023/2060(INI))

P9_TA(2024)0014 A9-0438/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 90. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 3. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 16. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai (Neto nulles emisiju industrijas akts) (COM(2023)0161),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (COM(2021)0559),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (COM(2021)0812), jo īpaši tās 5. iedaļu par gaisa transporta infrastruktūru,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2018)0435),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (COM(2013)0410),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 29. novembra paziņojumu “Dronu stratēģija 2.0 viedai un ilgtspējīgai bezpilota gaisa kuģu ekosistēmai Eiropā” (COM(2022)0652),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)(1), ar ko Eiropas Zaļā kursa mērķus ievieš tiesību aktos,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 598/2014 par noteikumu un procedūru noteikšanu attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu, kas saistīti ar troksni, ieviešanu Savienības lidostās, izmantojot līdzsvarotu pieeju, un par Direktīvas 2002/30/EK atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK(3), un jo īpaši Inovāciju fonda izveidi,

–  ņemot vērā Eiropas Zaļo kursu, kura mērķis ir virzīt ES uz zaļo pārkārtošanos ar galīgo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti,

–  ņemot vērā paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pieņemšanu un tajā iekļautos priekšlikumus, jo īpaši priekšlikumu palielināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu (SAF) ražošanu un izmantošanu, kas pazīstama arī kā iniciatīva “ReFuelEU Aviation”, un priekšlikumu pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) attiecībā uz aviācijas radītajām CO2 emisijām,

–  ņemot vērā 2023. gada 9. maija rezolūciju par jauno ES pilsētu mobilitātes satvaru(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par aviāciju(5),

–   ņemot vērā 2012. gada 10. maija rezolūciju par reģionālo lidostu un gaisa satiksmes pakalpojumu nākotni Eiropas Savienībā(6) un 2017. gada 16. februāra rezolūciju par aviācijas stratēģiju Eiropai(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) īpašos sertifikācijas nosacījumus SC E-19 elektriskajām/hibrīdu piedziņas sistēmām,

–   ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0438/2023),

A.  tā kā līdz 2019. gadam starptautiskās aviācijas radītās emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu bija palielinājušās par 146 %(8); tā kā paredzams, ka šī daļa pieaugs, jo palielināsies pieprasījums pēc gaisa pārvadājumiem

B.  tā kā 50-55 % emisiju varētu samazināt, pārejot uz SAF, 30-35 % — ieviešot jaunas tehnoloģijas, 5-10 % — optimizējot gaisa kuģu ekspluatāciju un infrastruktūru, un 5 % — izvēloties jaunus tirgus pasākumus(9);

C.  tā kā vajadzīgā emisiju samazinājuma panākšanai līdz 2050. gadam no 2035. gada būs jāaizstāj 75 % no pasaules civilās aviācijas flotes;

D.  tā kā patiesi tīras aviācijas panākšanai ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp pētniecību, ražotājiem, aviosabiedrībām, valdībām un citām ieinteresētajām personām; tā kā aviācijas nozares apakškopa jau aktīvi izstrādā progresīvas gaisa kuģu koncepcijas(10), piemēram, elektriskos vertikālās pacelšanās un nosēšanās (eVTOL) gaisa kuģus;

E.  tā kā kopuzņēmums “Tīra aviācija” (CAJU) ir ES vadošā pētniecības un inovāciju programma ar uzdevumu pārveidot aviāciju ilgtspējīgas nākotnes virzienā; tā kā CAJU un EASA sadarbojas, lai pielāgotu standarta sertifikācijas režīmu jaunās paaudzes gaisa kuģiem;

F.  tā kā dažādos ES reģionos jau lido nelieli elektriskie izmēģinājuma lidaparāti, kuros ir līdz deviņām sēdvietām; tā kā 2020. gadu beigās ir plānots lidot ar elektriskajiem gaisa kuģiem ar līdz 30 sēdvietām, bet 2030. gados — ar elektriskajiem reģionālajiem gaisa kuģiem(11); tā kā pirmā EASA sertificētā elektrisko gaisa kuģu flote(12) jau tiek izmantota drošai un videi draudzīgai pilotu apmācībai; tā kā vairāki eVTOL modeļi jau ir pieteikti EASA tipa sertifikācijai;

G.  tā kā EASA ierosinājusi noteikumus par VTOL gaisa kuģu, ieskaitot gaisa taksometru, drošu ekspluatāciju, kā arī visaptverošu darbības prasību kopumu pilotējamiem elektriskiem gaisa taksometriem, aptverot visas darbības jomas, lidojumu apkalpes licencēšanu un noteikumus par gaisa telpas un gaisa satiksmes pārvaldību;

H.  tā kā elektroaviācija un hibrīdelektriskā aviācija varētu veicināt pilsētu un reģionālo gaisa mobilitāti un savienojamību, piedāvājot virkni inovatīvu sabiedriskā transporta risinājumu; tā kā tikmēr tiek izstrādāti arī plāni, lai līdz 2035. gadam plaši izmantotu ar ūdeņradi darbināmus gaisa kuģus;

I.  tā kā elektroaviācija un hibrīdelektriskā aviācija uzlabos konkurētspējīgu ceļošanas laiku īsākos attālumos, nodrošinot ātrāku pārsēšanos; tā kā elektriskie gaisa kuģi pārvadās mazāk pasažieru nelielos lidaparātos, kas nozīmē, ka mazāk laika būs jāpatērē iekāpšanai un apkalpošanai uz zemes;

J.  tā kā ES vērojama strauja akumulatoru tehnoloģiju attīstība gan ražošanas apjoma, gan attīstības izdevumu ziņā;

K.  tā kā ļoti sarežģītu pētniecības un attīstības projektu panākumi tīras aviācijas jomā ir tieši atkarīgi no finansiālā un politiskā atbalsta, tostarp ES iestāžu un dalībvalstu atbalsta; tā kā ir izveidotas vairākas alianses tīras aviācijas jomā, piemēram, Bezemisiju aviācijas alianse (AZEA), kas pašlaik strādā pie projektu sagatavošanas, bet kam vajadzīgs efektīvs ES atbalsts; tā kā publiskais stimuls šiem projektiem ir ļoti svarīgs privāto investīciju piesaistīšanai;

L.  tā kā turpmākajos gados būs vajadzīgas dalībvalstu investīcijas stacionāru gaisa kuģu elektroapgādē, lai sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu(13), kas varētu būt atspēriena punkts virzībā uz elektrisko gaisa kuģu uzlādes infrastruktūras turpmāku ieviešanu;

M.  tā kā ar elektrību un ūdeņradi darbināmu gaisa kuģu oglekļa dioksīda pēdas aprēķināšanā ir jāņem vērā viss to aprites cikls, tostarp enerģijas ražošanas avots un akumulatoru ražošana;

N.  tā kā aviācija nozare gan saņēma bargu atgādinājumu par tās neaizsargātību pret pandēmijām, ģeopolitiku un ekonomiskiem satricinājumiem, tomēr tā ir pierādījusi savu būtisko lomu piegādes ķēdes nepārtrauktības nodrošināšanā, jo īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm;

O.  tā kā zaļās un digitālās prasmes tehniskajā izglītībā un speciālajās zināšanās, piemēram, aviācijas tehnoloģijās un inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un matemātikā, ir ļoti svarīgas aviācijas ilgtspējīgai attīstībai un rada pievilcīgas darbvietas jauniešiem;

P.  tā kā drošībai arī turpmāk jābūt aviācijas galvenajai prioritātei,

Gaisa kuģu elektrifikācijas priekšrocības

1.  atzīmē reģionālo lidostu nozīmi Eiropas Savienībā īso un vidējo attālumu elektrisko lidojumu veikšanai; uzsver reģionālo lidostu kā multimodālu inovāciju centru un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) potenciālu visā piegādes ķēdē, kas veicina pētniecību un konkurenci ne tikai aviācijas jomā, bet arī citās transporta nozarēs, piemēram, autotransporta, jūrniecības un dzelzceļa nozarē; tādēļ aicina Komisiju apstiprināt savu finansiālo atbalstu reģionālajām lidostām, jo īpaši tām, kas aktīvi darbojas elektroaviācijas jomā;

2.  ir pārliecināts, ka tīrāka, ātrāka un ērtāka gaisa transporta iespējas uzlabotu savienojamību un pieejamību mazākos, izolētākos un retāk apdzīvotos reģionos, tostarp salu un tālākajos reģionos, un jo īpaši saistībā ar piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, darba iespēju radīšanu un ilgtspējīgāku tūrismu;

3.  norāda, ka attālākajiem reģioniem būs grūti izveidot savienojumu ar Eiropas kontinentālo daļu, izmantojot elektroaviāciju, jo tie ir attālināti un gaisa kuģu akumulatoru ietilpība ir ierobežota; tomēr uzsver, ka elektroaviācija var nodrošināt savienojamību starp attālākajiem reģioniem, veicināt to attīstību un daļēji mazināt to sarežģītā reljefa radītās negatīvās sekas ekonomikai; uzsver, ka perifērajiem reģioniem ir nepieciešams finansiāls, materiāls un tehnisks atbalsts, lai nodrošinātu ātrai un uzticamai akumulatoru uzlādei, eVTOL gaisa kuģu apkalpošanai un augsti kvalificētu tehniķu un operatoru apmācībai nepieciešamās infrastruktūras pienācīgu attīstību;

4.  uzsver, ka, saskaroties ar ģeogrāfiskiem šķēršļiem, var ievērojami ietaupīt laiku, izmantojot elektriskos lidojumus kā jaunu sabiedriskā transporta veidu, kas nav atkarīgs no esošajiem autoceļiem vai sliežu ceļiem; atsaucas uz Ziemeļvalstu pieredzi, kuru ģeogrāfiskā vide ir bagāta ar fjordiem, ezeriem un kalniem, kurās ir neliels iedzīvotāju blīvums un liels uzsvars uz ilgtspējīgu enerģiju(14), un tālākajiem reģioniem, kurus raksturo to izolētība, nošķirtība, neliela teritorija, sarežģīts reljefs un klimats; aicina Komisiju izpētīt šo potenciālu ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem reģioniem un dalībvalstīm;

5.  uzskata, ka reģionālās aviācijas elektrifikācija varētu padarīt ekonomiski dzīvotspējīgus iepriekš pamestus maršrutus, uzlabojot savienojamību, veicinot reģionālo attīstību un piesaistot jaunas reģionālas investīcijas; uzsver hibridizācijas reālās perspektīvas, ņemot vērā reģionālās aviācijas ierobežojumus, kas saistīti ar autonomiju un pasažieru skaitu;

6.  atkārtoti norāda uz Komisijas redzējumu, ka eVTOL, kā norādīts Komisijas Dronu stratēģijā 2.0, līdz 2030. gadam kļūs par pasažieru pārvadājumu pamatelementu, integrējoties esošajās transporta sistēmās un veicinot ES dekarbonizāciju, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi(15); uzsver, ka, neraugoties uz eVTOL straujo tehnoloģisko attīstību, pašlaik to ietilpība joprojām ir ierobežota līdz sešām sēdvietām, turpretī fiksēto spārnu elektriskie gaisa kuģi jau spēj pārvadāt vairāk pasažieru gan esošajos, gan jaunajos pilsētu gaisa satiksmes maršrutos; aicina Komisiju diferencēt abu virzienu iespējas, jo tajos izmanto dažādas tehnoloģijas un tie apkalpo dažādus tirgus; pauž pārliecību, ka gan eVTOL, gan fiksēto spārnu elektriskie gaisa kuģi jāuzskata par savstarpēji papildinošiem jaunas pilsētu gaisa mobilitātes veidiem;

7.  uzsver, ka gaisa kuģi ar elektriskajiem dzinējiem nerada gandrīz nekādu ekspluatācijas piesārņojumu, kas nozīmē samazinātas vietējās emisijas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt lidostu tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju veselību; tāpēc uzskata, ka īpaši zemas decibelu intensitātes lidmašīnām būtu jāpiemēro vienkāršotas procedūras nolūkā saņemt ar troksni saistītas atļaujas vai atkāpes no lidojumu ierobežojumiem; uzsver, ka trokšņa samazināšana, ko panāk ar zemas decibelu intensitātes elektroaviāciju, var uzlabot situāciju dažās lidostās un tuvumā esošajos dzīvojamos rajonos;

8.  uzsver, ka ir jāizmanto potenciāls, ko sniedz elektrisko un hibrīdelektrisko gaisa kuģu ievērojami mazākais trokšņa līmenis; mudina nozari izmantot EASA darbu, izstrādājot pirmo vides aizsardzības tehnisko specifikāciju(16) dažu eVTOL gaisa kuģu trokšņa novērtēšanai, kuras mērķis būtu nodrošināt augstu un vienotu vides aizsardzības līmeni Eiropas iedzīvotājiem un veicināt šo lidaparātu integrāciju aviācijas ekosistēmā un pilsētvidē;

9.  pauž stingru pārliecību, ka elektriskie un hibrīdelektriskie gaisa kuģi piedāvās ievērojamu potenciālu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijā un jaunas pilsētu mobilitātes iespējas; atzinīgi vērtē EASA līdz šim veikto darbu saistībā ar eVTOL gaisa kuģiem, kurus paredzēts izmantot kā gaisa taksometrus, kā arī ar drošai pilsētu gaisa mobilitātes ekspluatācijai nepieciešamās zemes infrastruktūras izstrādi(17) un aviācijas tiesiskā regulējuma pielāgošanu, lai atvieglotu tādu gaisa kuģu ienākšanu tirgū, kuri izmanto elektrisko un ūdeņraža piedziņu; uzsver, ka EASA ir ļoti svarīga nozīme šāda veida gaisa kuģu sertificēšanā, jo tā varētu paātrināt to attīstību; atbalsta videi draudzīgu gaisa kuģu komercializāciju, izmantojot alternatīvas dzinēju tehnoloģijas, lai papildinātu pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar ilgtspējīgas aviācijas degvielas iniciatīvām; aicina Komisiju nākotnē veikt pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka elektriskie lidojumi apkalpo īsus reģionālos maršrutus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem;

Ieguldījums nākotnē

10.  uzskata, ka īsi un vidēja attāluma lidojumi gan rada vien nelielu daļu no emisijām, tomēr ikviens elektrificēts maršruts samazina aviācijas ietekmi uz klimatu un vidi un ir vērtīgs ieguldījums; uzstāj, ka nepieciešamo investīciju apkopošana jāsāk jau tagad;

11.  uzskata, ka mazemisiju un bezemisiju mērķi tiks sasniegti, izmantojot arī hibrīdelektriskās tehnoloģijas, kas izstrādātas reģionāliem un starptautiskiem īsiem un vidējiem attālumiem paredzētiem lidojumiem gan komerciālās, gan uzņēmējdarbības aviācijas vajadzībām, un aicina veikt nepieciešamās investīcijas pētniecībā un izstrādē gaisa kuģu un dzinēju sistēmu projektēšanā, akumulatoros un citos hibrīdos risinājumos; atzīmē, ka līdz ar elektroaviācijas komerciālu izmantošanu dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja pārskatīt tiesību aktus, ar kuriem aizliedz tuvsatiksmes un vidēja attāluma lidojumus;

12.  atzīmē, ka būtiskās vajadzības, kas saistītas ar civilās aviācijas flotes nomaiņu, ir ne tikai sarežģīts uzdevums, kas prasa būtiskas finanšu investīcijas, bet ir arī liela tirgus iespēja, kas varētu radīt jaunas darbavietas un prasmes visā Eiropas transporta nozarē;

13.  uzsver, ka elektroaviācijas attīstīšanai komerciālai izmantošanai ir nepieciešams efektīvs finansiāls un regulatīvs atbalsts gan valstu, gan ES līmenī; uzsver ļoti pozitīvos rezultātus, kas sasniegti ar publiskā iepirkuma palīdzību, un uzskata, ka tas ir efektīvs līdzeklis nozares elektrifikācijai, neradot traucējumus tirgū;

14.  aicina dalībvalstis izpētīt tirgus stimulus un priekšrocības attiecīgajiem elektrisko gaisa kuģu ražotājiem, operatoriem un MVU, lai veicinātu šīs videi draudzīgās tehnoloģijas attīstību un ieviešanu; uzskata, ka šādi stimuli un priekšrocības attiecībā uz elektroaviācijas komponentiem, elektroenerģiju un emisiju kredītiem var veicināt tirgus izaugsmi;

15.  norāda, ka Eiropā tiek veikti daudzi maza un vidēja attāluma lidojumi; aicina Komisiju sadarbībā ar Eirokontroli un EASA noteikt lidojumu maršrutus, kas ir vispiemērotākie pilnīgai elektrifikācijai un kas ļautu ievērojami samazināt CO2 emisijas, jo tas palīdzēs attiecīgajām lidostām sākt nepieciešamos pielāgojumus; uzsver, ka ūdeņradim var būt nozīmīga loma emisiju samazināšanā; norāda, ka uzņēmumi liek lielas cerības uz elektriskajiem gaisa kuģiem, kas paredzēti mazāka mēroga risinājumiem, un ar ūdeņradi darbināmiem gaisa kuģiem lielāka mēroga risinājumiem;

16.  uzskata, ka ir jāizvērtē iespēja grozīt spēkā esošos ES valsts atbalsta noteikumus ar mērķi izveidot mērķtiecīgu uz publisko un privāto finansējumu balstītu investīciju sistēmu, lai tā atbalstītu topošo resursietilpīgo eVTOL nozari, tādējādi stiprinot Eiropas stratēģisko autonomiju šajā jomā, jo eVTOL noteikti kļūs par transporta nozares stratēģisku daļu;

17.  uzskata, ka ES uzņēmumiem, kas darbojas aviācijas nozares elektrifikācijas jomā, būtu ciešāk jāsadarbojas ar valstu un ES iestādēm, lai izstrādātu integrētu tehnisko ceļvedi un kopīgas pētniecības programmas; atzinīgi vērtē AZEA ietvaros veikto darbu; uzsver, ka šī sadarbība ir būtiska, lai ES saglabātu savu vadošo lomu rūpniecībā un konkurētspēju starptautiskā mērogā;

18.  atzīmē, ka mazāki elektriskie lidaparāti var darboties no esošajiem īsākiem un vienkāršākiem skrejceļiem, kas nākotnē varētu samazināt vajadzību pēc lielas un dārgas infrastruktūras;

19.  uzsver, ka enerģētikas infrastruktūras plānošana un gatavība ir galvenais faktors, kas nosaka uz elektrību un ūdeņradi balstītas aviācijas ieviešanu, jo tikai tad, kad infrastruktūra būs sagatavota un pārbaudīta, būs iespējama elektroaviācijas ieviešana; atzīmē, ka, pārejot uz alternatīvām dzinēju sistēmām, esošās lielās lidostas līdz 2050. gadam varētu patērēt 5-10 reižu vairāk elektroenerģijas nekā pašlaik(18), un norāda, ka infrastruktūra elektriskajiem gaisa kuģiem un tādu objektu kā lidostas elektrifikācijai vēl nav pietiekami attīstīta; norāda, ka, lai apmierinātu gaidāmo pieprasījumu pēc enerģijas, līdz 2025. gadam ir jāizveido pirmie lidostu infrastruktūras elementi, un aicina nodrošināt nepieciešamās investīcijas; turklāt šajā sakarā uzsver, ka, lai nodrošinātu elektrisku gaisa kuģu pienācīgu ieviešanu, Komisijai un dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Alternatīvo degvielu infrastruktūras (AFIR) regula(19), lai vēl vairāk veicinātu objektu elektrifikāciju; uzsver, ka šajā sakarā ir lietderīgi īstenot īpašus infrastruktūras finansēšanas projektus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu transporta un enerģētikas jomā; atgādina, ka saskaņā ar AFIR Komisijai 2026. gada beigās un pēc tam reizi piecos gados jāizvērtē ūdeņraža un elektriskās piedziņas aviācijas tirgus pašreizējais stāvoklis un turpmākā attīstība; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai šis novērtējums tiktu veikts, tostarp veikt priekšizpēti par attiecīgās infrastruktūras izvēršanu gaisa kuģu piedziņai, kam sekotu alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanas plāns lidostās, jo īpaši attiecībā uz elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes punktiem; mudina nozares pasaules mērogā pēc iespējas drīzāk vienoties par globāliem standartiem stacionāru gaisa kuģu zemes uzlādes stacijām;

Tehnoloģiskās problēmas un risinājumi

20.  ņemot vērā, ka tehnoloģiskās tendences dažādās transporta nozarēs attīstās vienā virzienā, atzinīgi vērtējamas esošās starpnozaru pētniecības un izstrādes partnerības(20) starp aviācijas un autobūves nozari (par nākamās paaudzes akumulatoru un kurināmā elementu izstrādi), aviācijas un kuģniecības nozari (par alternatīvo degvielu izmantošanu) un aviācijas un dzelzceļa nozari (par elektrības sadales sistēmām);

21.  norāda, ka, lai gan elektriskie un hibrīdelektriskie gaisa kuģi ir ļoti daudzsološi ilgtspējīgākai aviācijas nākotnei, to pašreizējās paaudzes akumulatori rada būtiskas problēmas, kas galvenokārt saistītas ar svaru un enerģijas blīvumu; norāda, ka šie ierobežojumi ietekmē elektrisko gaisa kuģu darbības rādiusu, kravnesību un kopējo efektivitāti;

22.  atgādina, ka elektrisko gaisa kuģu ekspluatācija ietver stingras prasības attiecībā uz akumulatoriem, prioritāti piešķirot drošībai, kā arī prasot, lai tie būtu viegli, kompakti, ātri uzlādējami un nodrošinātu lielu jaudu, kas nepieciešama pacelšanās un augstuma uzņemšanas posmiem; uzsver, ka šādiem augstas veiktspējas akumulatoriem ir vajadzīgas kritiski svarīgas izejvielas, kas Eiropā bieži vien nav pieejamas; aicina aviācijas nozari iesaistīties nozares centienos nodrošināt ilgtspējīgu piegādes ķēdi;

23.  atgādina, ka gaisa transportam raksturīgie augstuma apstākļi rada īpašus tehniskus ierobežojumus akumulatoriem salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem;

24.  uzsver uz kurināmā elementiem balstītas ūdeņraža darbinātas aviācijas potenciālu, kas ir elektroaviācijas alternatīvs veids, jo īpaši autonomijas ziņā; uzsver, ka pastāvīgi uzlabojumi akumulatoru un kurināmā elementu tehnoloģijā apvienojumā ar energoefektīvākām‑ gaisa kuģu konstrukcijām var nodrošināt labākus ekoloģiskos raksturlielumus; atkārtoti uzsver, ka dažas no lielākajām tehnoloģiskajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras nozare, ir akumulatoru svars un izmēri, kurināmā elementu maksimālā jauda, elektroenerģijas sadales un termiskās sistēmas, gaisa kuģa korpusa integrācija un aerodinamikas uzlabošana;

25.  uzsver, ka, palielinoties akumulatoru izmantošanai aeronautikā, būs nekavējoties jāizveido šīs nozares vajadzībām atbilstoša ES pārstrādes rūpniecība, lai izvairītos no jaunas atkarības no ārpussavienības valstīm;

Rīcība ES ietvaros

26.  atgādina, ka aeronautikas nozare ir ne tikai nozīmīgs saimnieciskās darbības veicinātājs, bet arī viena no veiksmīgākajām augsto tehnoloģiju nozarēm ES; aicina Komisiju īstenot proaktīvu politiku nolūkā atbalstīt un attīstīt šo nozari, rīkojoties ciešā sadarbībā ar esošajiem forumiem, piemēram, Aviācijas pētniecības un inovācijas konsultatīvo padomi (ACARE) un AZEA; aicina Komisiju nodrošināt, lai spēkā esošie ES noteikumi šajā jomā nebūtu pretrunā cits citam un netraucētu aeronautikas nozarei attīstīt dekarbonizācijas un elektrifikācijas projektus;

27.  uzskata, ka nolūkā uzlabot elektriskos lidojumus ir nepieciešama turpmāka aviokosmiskās un aizsardzības ekosistēmas un enerģētikas ekosistēmas saskaņošana; norāda, ka Komisija strādā pie abām ekosistēmām atsevišķiem pārkārtošanās ceļiem; atzīst, ka pārkārtošanās ceļi ir ārkārtīgi svarīgi, lai nozare klimata mērķus varētu efektīvi pārvērst reālā rīcībā klimata jomā, tādējādi saglabājot un radot vērtību gan mūsu sabiedrībai, gan mūsu planētai un uzņēmumiem; tomēr pauž bažas par abu ekosistēmu atšķirīgajiem pārkārtošanās ceļiem, jo īpaši ņemot vērā kopīgo nepieciešamību izveidot stabilus elektrotīklus un nodrošināt tīras elektroenerģijas par pieņemamu cenu pieejamību, tostarp gaisa kuģu elektrifikācijai; ņemot vērā iepriekš minēto, uzsver, cik svarīga ir kopīga stratēģija attiecībā uz elektriskajiem gaisa kuģiem, un mudina Komisiju veikt aktīvus pasākumus šādas stratēģijas izstrādei; turklāt aicina Komisiju šajā sakarā uzsākt kopīgu strukturālu dialogu starp Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātu un Enerģētikas ģenerāldirektorātu un līdz Eiropas vēlēšanām 2024. gadā pabeigt šo procesu, lai to varētu izmantot kā atsauci turpmākajos noteikumos, ko pieņems jaunā, 2024. gadā gaidāmā Komisija;

28.  atgādina, ka AZEA tika izveidota pēc Komisijas iniciatīvas, lai pulcētu visus privātos un publiskos partnerus visā aviācijas ekosistēmā nolūkā sagatavoties ar ūdeņradi darbināmu un elektrisku gaisa kuģu komerciālai izmantošanai; aicina Komisiju sadarboties ar AZEA un to atbalstīt, lai tiktu attīstītas zināšanas par elektroaviāciju; norāda, ka šajā sakarā varētu izmantot Neto nulles emisiju industrijas akta prasmju akadēmijas, un aicina Komisiju un dalībvalstis tās popularizēt;

29.  uzsver pašreizējo prasmju trūkumu elektrotehnikas un sistēmu inženierijas jomā; atgādina, ka ES jauno zinātnieku konkursu varētu izmantot kā paraugu ar mērķi izstrādāt tematisku ES konkursu jaunajiem talantiem visās rūpniecības ekosistēmās, tostarp attiecībā uz elektriskajiem lidojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt informētību par t.s. zaļās karjeras iespējām aviācijā un veicināt valstu un ES projektus šajā sakarā;

30.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veidot koordinētus pakalpojumus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar esošajiem ES instrumentiem un Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem, lai atbalstītu jauno pamatprojektu bezpilota lidaparātu tehnoloģiju jomā; mudina EIB ieviest un izmantot mērķtiecīgus finansēšanas instrumentus, kas paredzēti topošās Eiropas elektroaviācijas nozares un tās vajadzību atbalstam, ņemot vērā tās kapitālietilpīgo raksturu un unikālās prasības un atzīstot, ka eVTOL ieviešanai būs vajadzīgas arī investīcijas zemes infrastruktūrā, tostarp vertiportos un uzlādes infrastruktūrā;

31.  pauž bažas, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros paredzētais budžets kopuzņēmumam CAJU ir daudz mazāks par tā mērķu vērienīgumu; atgādina, ka ar katru projektu saistīto inovāciju līmenis ir ļoti augsts un ka atbalstam saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2027. gada ir jābūt samērīgam un nepārtrauktam; atgādina, ka CAJU būtu jāmudina nodarboties ar elektroaviāciju un par prioritāti jānosaka finansējums inovatīviem bezemisiju aviācijas projektiem, piemēram, ar elektrību un ūdeņradi darbināmiem gaisa kuģiem; norāda, ka tehnoloģiju ieviešanai tirgū ir vajadzīgs jauns finansējums, kās pārsniegtu 6. tehnoloģiju gatavības līmenī paredzēto apjomu; atzinīgi vērtē neseno paziņojumu par programmas “Apvārsnis Eiropa” asociētās valsts statusa piešķiršanu Apvienotajai Karalistei, kas veicinās mūsu kopīgos centienus tīras aviācijas jomā;

32.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz ievērojamajām pūlēm un saistībām, kas no aviācijas nozares tiek prasītas nolūkā panākt dekarbonizāciju, nav īpaša ES aviācijas fonda, kas būtu paredzēts tieši aviācijas nozares atbalstam; aicina Komisiju izsludināt īpašus konkursus ar mērķi finansēt projektus, kas atbalsta elektrifikāciju un pasākumus aviācijas kopējās ietekmes mazināšanai; tomēr atgādina, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas Inovāciju fonds un oglekļa dioksīda cenas starpības līgumi ir svarīgākie instrumenti, lai izvērstu un rūpnieciskā mērogā ieviestu tehnoloģijas, kas pavērs ceļu ar elektrību un ūdeņradi darbināmas aviācijas attīstībai; atgādina par Direktīvu (ES) 2023/959(21), ar ko grozīja Direktīvu 2003/87/EK un paplašināja to projektu klāstu, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no Inovāciju fonda, lai aptvertu plašāku bezoglekļa produktu, procesu un tehnoloģiju klāstu;

33.  uzsver, ka ir jāuzlabo akumulatoru termiskā pārvaldība un akumulatoru uzlādes un nomaiņas pārvaldība, kā arī jāpaātrina akumulatoru reciklēšanas nozares attīstība; aicina Komisiju investēt nākamās paaudzes cietvielu akumulatoru pētniecībā un izstrādē, kuriem ir divreiz lielāks enerģijas daudzums nekā litija jonu akumulatoriem un aptuveni trīs reizes lielāks uzglabāšanas potenciāls; tādēļ aicina Komisiju, izmantojot tādus instrumentus kā Neto nulles emisiju industrijas akts un Eiropas Akumulatoru alianse, veicināt atkarības samazināšanu akumulatoru piegādes ķēdē un nodrošināt pietiekamu svarīgāko izejvielu piegādi, tādējādi samazinot mūsu ārējo atkarību akumulatoru jomā; mudina Komisiju un dalībvalstis paralēli turpināt attīstīt stratēģiskās partnerības ar līdzīgi domājošām ārpussavienības valstīm aeronautikas izejvielu jomā;

34.  aicina Komisiju nodrošināt konsekvenci starp elektrotransporta attīstību un mobilitāti, nepieciešamo infrastruktūru un ES politikas virzieniem, kuru mērķis ir palielināt Eiropas akumulatoru ražošanas jaudu, tostarp akumulatoru ražošanai nepieciešamo izejvielu un progresīvu materiālu piegādi; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā, kurā būtu sasaistīti iepriekš minētie aspekti un kurā jo īpaši būtu noteikti kvantitatīvi un laika ziņā ierobežoti mērķi akumulatoru ražošanai ES; ņemot vērā iepriekš minēto, aicina dalībvalstis un Komisiju sadarbībā ar nozari apzināt iespējamās sinerģijas ar autotransporta nozari, lai maksimāli palielinātu valsts un privātās investīcijas, jo īpaši akumulatoru un kurināmā elementu ražošanā un pārstrādē;

35.  Aicina Komisiju saskaņā ar priekšlikumu par Enerģijas nodokļu direktīvu izveidot politikas satvaru, kas atbalstītu elektrisko gaisa kuģu tehnoloģiju ieviešanu, piemēram, daļu no ETS ieņēmumiem no aviācijas vai jebkādus aviācijas nodokļus novirzīt CAJU(22);

36.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, lai nodrošinātu, ka elektroaviācijai nepieciešamā infrastruktūra, tostarp elektroenerģijas ražošana, tīkla pieslēgums un uzlādes infrastruktūra, tiek izvērsta proporcionāli elektrisko gaisa kuģu izplatībai; atgādina, ka zaļā ūdeņraža un ar to saistītās infrastruktūras trūkums varētu aizkavēt ar ūdeņradi darbināmu gaisa kuģu ieviešanu ekspluatācijā; mudina Komisiju izstrādāt mērķtiecīgu stratēģiju ūdeņraža ražošanai un uzglabāšanai;

37.  aicina EASA turpināt darbu, lai noteiktu sertifikācijas standartus un veidus, kā padarīt elektrolidmašīnas un hibrīdelektriskās lidmašīnas dzīvotspējīgas un spēt ievērojami saīsināt laiku līdz šādu lidmašīnu laišanai tirgū; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt nepieciešamos resursus, jo īpaši personālu;

38.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģiju koordinētai pieejai jaunās paaudzes gaisa kuģu, tostarp eVTOL lidaparātu, izstrādei, sertificēšanai un ieviešanai, lai palielinātu Eiropas iedzīvotāju informētību par to priekšrocībām un palielinātu privātās un publiskās investīcijas, vienlaikus saglabājot Eiropas tehnoloģisko bāzi un vadošo lomu; uzskata, ka elektroaviācija sola ilgtspējīgāku gaisa satiksmes nākotni, un ka mērķtiecīga informācijas kampaņa ir ļoti svarīga, lai veicinātu sabiedrības izpratni par tās potenciālajiem ieguvumiem un ietekmi;

o
o   o

39.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp. (2) OV L 173, 12.6.2014., 65. lpp. (3) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0130. (5) OV C 366, 27.10.2017., 2. lpp. (6) OV C 261 E, 10.9.2013., 1. lpp. (7) OV C 252, 18.7.2018., 284. lpp. (8) Eiropas Parlaments, Lidmašīnu un kuģu radītās emisijas:fakti un skaitļi (infografika), atjaunināts 2023. gada 15. jūnijā. (9) Waypoint 2050, “Aviācija: ieguvumi pāri robežām”, 2. attēls. (10) ATR, Avinor, Deutsche Aircraft (sadarbībā ar Private Wings), Heart Aerospace (sadarbībā ar Finnair un Icelandair), Pipistrel, SAS (sadarbībā ar Airbus), Tecnam u. c. (11) Faktu lapa “Net zero 2050: new aircraft technology“, (“Neto nulles emisijas 2050: jaunas gaisa kuģu tehnoloģijas”) IATA, 2023. gada jūnijs. (12) Pipistrel Velis Electro. (13) OV L 234, 22.9.2023., 1. lpp. (14) Accessibility study for electric aviation. Part of the project “Electric Aviation and the Effect on Nordic Regions” (Pieejamības pētījums par elektroaviāciju. Daļa no projekta “Elektroaviācija un ietekme uz Ziemeļvalstu reģioniem”. (15) Turpat. (16) https://www.easa.europa.eu/en/newsroom-and-events/press-releases/easa-publishes-worlds-first-proposal-assessment-and-limitation. (17) EASA, Vertiports. Prototype Technical Specifications for the Design of VFR Vertiports for Operation of with Manned VTOL-Capable Aircraft Certified in the Enhanced Category (PTS-VPT-DSN), 2022. gada marts. (18) Target True Zero: Delivering the Infrastructure for Battery and Hydrogen-Powered Flight, (“Patiess nulles mērķis: ar akumulatoriem un ūdeņradi darbināmu lidojumu infrastruktūras izveide”), Pasaules Ekonomikas forums, 2023. gada aprīlis, 10.-15. lpp. (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (OV L 234, 22.9.2023., 1. lpp.). (20) Airbus and Renault Group to advance research on electrification. (“Airbus un Renault Group veicinās pētniecību elektrifikācijas jomā”). (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (OV L 130, 16.5.2023., 134. lpp.). (22) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par pašreizējiem un turpmākajiem izaicinājumiem saistībā ar pārrobežu sadarbību ar kaimiņvalstīm (2023/2076(INI))

P9_TA(2024)0015 A9-0415/2023

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 162., 174.–178. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Regulu (ES) 2022/562, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 29. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā (COM(2018)0373),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. septembra paziņojumu “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” (COM(2017)0534),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. aprīļa paziņojumu “Vadlīnijas par ES ārkārtas palīdzību pārrobežu sadarbībā ar Covid-19 krīzi saistītās veselības aprūpes jomā”(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2020)0625),

–  ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 15. septembra rezolūciju par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ES: 8. kohēzijas ziņojums(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 9. maija rezolūciju par kohēzijas politikas nozīmi Vidusjūras baseina daudzdimensiālo vides problēmu risināšanā(8),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par mazāk attīstītajiem ES reģioniem(9),

–  ņemot vērā pētījumu “ES atpalikušie reģioni: pašreizējais stāvoklis un nākotnes uzdevumi”, ko 2020. gada 26. oktobrī publicēja Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūciju par izaugsmes un kohēzijas stimulēšanu ES pierobežas reģionos(11),

–  ņemot vērā 2022. gada Starpvaldību ekspertu grupas ziņojumu par klimata pārmaiņām “Klimata pārmaiņas 2022’: klimata pārmaiņu mīkstināšana”. III darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas sestajā novērtējuma ziņojumā(12),

–  ņemot vērā nolīgumu, ko 2015. gada 12. decembrī pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē (Parīzes nolīgums),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 19. aprīļa secinājumus par atjaunotu partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu — jauna programma Vidusjūras reģionam,

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2021. gada 1. jūlija rezolūciju “Eiropas redzējums: pārrobežu sadarbības nākotne”(13),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 8. februāra atzinumu “Trūkstošie transporta savienojumi pierobežas reģionos”(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0415/2023),

A.  tā kā ES politikas pamatā ir ES pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm — gan sauszemes, gan jūras robežas kaimiņvalstīm —, aptverot 184 reģionus, 33 valstis un 260 miljonus iedzīvotāju;

B.  tā kā LES 8. pantā ir noteikts, ka „Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības”;

C.  tā kā pārrobežu sadarbība ir svarīgs solis kandidātvalstu pirmspievienošanās ES procesā;

D.  tā kā pārrobežu sadarbība veicina mieru un ilgtspējīgu attīstību pie ES ārējām robežām, atbalsta demokrātiskas reformas, Eiropas vērtību ievērošanu, pierobežas teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību, tostarp vides aizsardzību, sabiedrības veselības pakalpojumus un drošuma un drošības pasākumus, palīdz sasniegt ES mērķus attiecībā uz viedāku, zaļāku un ciešāk savienotu ES kaimiņreģionu sadarbību, kā arī risina reģionālās vajadzības attiecībā uz labu sadarbību, pārvaldību un kopīgām problēmām, palīdz veicināt savstarpēju sapratni un uzticēšanos un palīdz novērst turpmākus konfliktus un karus, izmantojot tādus instrumentus kā programma PEACE+;

E.  tā kā pašreizējā ģeopolitiskā situācija atkārtoti liecina par to, cik svarīga ir stabilitāte un demokrātiskā attīstība valstīs un reģionos, kas atrodas uz ES ārējām robežām;

F.  tā kā Covid-19 pandēmija un jo īpaši Krievijas agresija pret Ukrainu ir būtiski ietekmējusi visas pārrobežu sadarbības programmas, kuras atbalsta Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI-PRS), kas ietver Krieviju un Baltkrieviju, būtiski ietekmējot pusi no programmām, kas tika ierosinātas laikposmam 2021.‑2027. gads; tā kā kohēzijas politika var palīdzēt pārrobežu sadarbībai ar nosacījumu, ka tiek saglabāta tās stratēģiskā pieeja un panākta vienošanās par nesatricināmu budžetu;

G.  tā kā intelektuālā darbaspēka emigrācija nesamērīgi ietekmē mazāk attīstītos reģionus un, ja šī parādība netiks risināta, tai būs ilgtermiņa ietekme uz ES nākotni;

H.  tā kā masveida došanās prom no dažiem pierobežas reģioniem, jo īpaši, ja runa ir par jauniešiem un kvalificētiem darba ņēmējiem, liecina par ekonomikas attīstības trūkumu šādos reģionos; tā kā pārrobežu sadarbība var palīdzēt radīt jaunas nodarbinātības iespējas un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību;

I.  tā kā nestabilā politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Ziemeļāfrikā un migrācijas krīze norāda uz nepieciešamību sadarboties Vidusjūras baseinā;

J.  tā kā pierobežas reģioni bieži vien ir jutīgi pret spriedzi un konfliktiem un tā kā pārrobežu sadarbībai un reģionālajai diplomātijai ir pozitīva ietekme uz strīdu un iespējamo krīžu novēršanu un risināšanu,

Vispārīgi apsvērumi par Interreg NEXT programmām

1.  atzinīgi vērtē Interreg NEXT programmu saskaņošanu ar Interreg programmām, jo šāds solis, iespējams, var vienkāršot procedūras, vairot programmu savstarpējo sinerģiju un palielināt Eiropas ieguldījumu efektivitāti; tomēr uzsver, ka gan projektu novērtēšanas, gan īstenošanas posmā ir vajadzīgas vienkāršākas procedūras, attiecīgā gadījumā lielāku uzmanību pievēršot skaitļos izsakāmiem rezultātiem un vispārējai ietekmei uz reģionu attīstību un iedzīvotāju dzīvi;

2.  uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme pārrobežu sadarbībā ar kaimiņvalstīm, jo tām ir zināšanas par ģeogrāfisko, kultūras, lingvistisko un sociālo situāciju, iespējām, ierobežojumiem un kopīgajām problēmām;

3.  uzsver, cik svarīgi cilvēku tuvināšanā ir pārrobežu projekti, tostarp cilvēku personisko kontaktu projekti, un tādējādi — ilgtspējīgas vietējas attīstības un pārrobežu sadarbības jaunu iespēju pavēršanā; uzsver pārrobežu ieguldījumu nozīmi inovāciju veicināšanā, tehnoloģiju pārnesē, kopīgos risinājumos un dažādu programmu sinerģijās, tādējādi palielinot teritoriālo kohēziju ārpus administratīvajām robežām un stiprinot solidaritāti;

4.  uzsver, ka piešķīrums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam nebūt nav optimāls, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi stiprināt šo programmu finansēšanu; atzinīgi vērtē trešo valstu lielāku pārskatatbildību par līdzekļu atgūšanu no privātā sektora atbalsta saņēmējiem; uzsver, cik no visu saņēmēju viedokļa ir svarīgs tiesiskums un vienlīdzīgi konkurences apstākļi neatkarīgi no tā, vai tie ir publiski vai privāti, un uzsver, ka līdztekus publiskiem ieguldījumiem ir jāveicina privāto ieguldītāju iesaistīšanās pierobežas reģionu un trešo valstu ilgtspējīgā attīstībā, darot pieejamu lielāku līdzekļu apjomu;

5.  atzinīgi vērtē pārzinošo iestāžu iespēju elektroniski nosūtīt datus Komisijai, taču vienlaikus norāda, ka biežāka datu nosūtīšana nedrīkstētu palielināt birokratizāciju; tādēļ uzsver, cik svarīgas ir sadarbspējīgas sistēmas, kas varētu automātiski iesniegt datus kopējā datubāzē, un mudina Komisiju turpināt attīstīt sadarbību ar trešām valstīm šajā jomā;

6.  pauž bažas par to, ka Komisija lielus infrastruktūras projektus vairs neapstiprinās;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir atcelts ierobežojums attiecībā uz ES finansējumu lieliem infrastruktūras projektiem, un uzskata, ka infrastruktūras attīstība veicina sociālekonomisko izaugsmi pārrobežu reģionos; vienlaikus uzsver nepieciešamību iesaistīt publisko un privāto sektoru, pateicoties kam, varētu veicināt vairāk inovāciju un tādas infrastruktūras attīstību, kas attiecas uz enerģētikas nozari, transportu, komunikāciju un digitalizāciju;

8.  uzsver, ka galvenās problēmas, ar kurām saskaras ES, var risināt arī, veicinot pārrobežu sadarbību starp kaimiņreģioniem (piemēram, ilgtspējīga nākotne Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Baltijas jūrā un citos jūras baseinos); Alpu, Pireneju, Karpatu un citu kalnu grēdu ilgtspējīga nākotne; ilgtspējīga nākotne lielajiem Reinas, Donavas, Mēzas upes baseiniem utt.);

9.  uzsver, ka pārrobežu sadarbība ir uzskatāma par svarīgu soli ES pirmspievienošanās procesos, kas mudina kandidātvalstis dalīties pieredzē un mācīties, kā ES darbojas iekšēji; uzsver, ka šāds solis palīdz tuvināt ES iniciatīvas un mērķus kandidātvalstīm, dalīties pieredzē un sākt ekonomiskās un sociālās konverģences procesu; uzsver, ka kandidātvalstis, kas ir piedalījušās pārrobežu sadarbībā, pievienošanās ES laikā jau pārzinās ES programmas un projektus;

10.  uzsver pārrobežu sadarbības izšķirošo nozīmi dabas resursu ilgtspējīgā pārvaldībā un klimata pārmaiņu problēmu risināšanā, tostarp dabas katastrofu, vides, bioloģiskās daudzveidības un pārtikas nodrošinājuma jomā, kā arī ekosistēmu jomā pierobežas apgabalos; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir novērst klimata pārmaiņas un izstrādāt to pārrobežu pasākumu vietējos un reģionālos plānus, ar kuriem nodrošina pielāgošanos klimata pārmaiņām; uzsver nepieciešamību pastiprināt centienus cīņā pret klimata pārmaiņām un uzlabot klimata pārmaiņu mazināšanu šajos reģionos, jo īpaši, lai pielāgotos ES mērķiem klimata jomā;

11.  uzsver pārrobežu sadarbības potenciālu, jo īpaši mazapdzīvotākos pārrobežu apgabalos, tādās jomās kā atjaunojamie energoresursi un aprites ekonomika, un prasa labāk izmantot esošās iespējas attīstīt ilgtspējīgu ekonomiku un kvalitatīvas darbvietas;

Pārrobežu sadarbība ar austrumu kaimiņreģionu

12.  atzinīgi vērtē pārrobežu sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju apturēšanu Krievijas militārā uzbrukuma pret Ukrainu dēļ, kā arī līdzekļu pārvirzīšanu uz Ukrainu un Moldovas Republiku, pateicoties kam pašos pamatos ir mainījusies Eiropas drošības arhitektūra; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīga sadarbība drošības politikas jomā, lai pārrobežu sadarbības ietvaros sasniegtu kopīgos mērķus uzticamas kolektīvās atturēšanas un aizsardzības jomā;

13.  vērš uzmanību uz sarežģīto situāciju reģionos, kuriem ir kopīga robeža ar Krieviju un Baltkrieviju pēc pārrobežu sadarbības pārtraukšanas ar šīm valstīm, un mudina Komisiju cieši sadarboties ar cietušajām dalībvalstīm, lai sociālo un ekonomisko problēmu risināšanā šajos reģionos rastu ilgtspējīgus risinājumus;

14.  ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai, tostarp dzelzceļa savienojumu un noliktavu būvniecībai uz ES robežām ar Ukrainu un Moldovas Republiku, prasa izmantot pārrobežu programmu līdzekļus, lai racionalizētu preču un graudu plūsmu un tādējādi panāktu globālo nodrošinātību ar pārtiku un palīdzētu veicināt ilgtspējīgas ekonomikas attīstību abās valstīs un palīdzētu priekšposteņa dalībvalstīm, kā arī Moldovai un Ukrainai, risināt šīs problēmas;

15.  atzīst, ka pierobežas reģionu starpā ir svarīgi veicināt vietējo un reģionālo kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu un apmaiņu izglītības un ekonomikas jomā, lai stiprinātu savstarpējo izpratni par kaimiņvalstu paražām un radītu būtiskus stimulus daudzvalodu izglītībai; uzsver iekļaujošas izglītības nozīmi attiecībā uz demokrātiskajām vērtībām un nepieciešamību šajā jomā atbalstīt labāku kvalitāti;

16.  prasa atbalstīt ilgtspējīgākus infrastruktūras projektus, kas palīdzētu uzlabot pārrobežu reģionu savienojamību, veicinātu mobilitāti šajos reģionos un starp tiem un uzlabotu dzīves kvalitāti un reģionu iedzīvotāju iespējas, kā arī prasa atbalstīt projektus, ar kuriem apmierina vajadzības pēc infrastruktūras;

17.  atzīst Ukrainas apkārtējo ES dalībvalstu valdību, reģionālo un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības milzīgos centienus, kā arī Moldovas Republikas centienus uzņemt pārvietotos ukraiņus un risināt visas problēmas, kuras rada Krievijas militārais uzbrukums , tostarp jautājumu par graudiem no Ukrainas un transporta infrastruktūras trūkumu; šajā sakarībā aicina sniegt pienācīgu atbalstu, tostarp, izmantojot pārrobežu sadarbības programmas, lai apmierinātu jaunās vajadzības;

18.  uzsver, ka, lai gan Moldovas Republika nav atklāta kara ar Krieviju, tai arī ir konflikta zonas, ko atbalsta Krievija, un tā ir uzņēmusi lielu skaitu Ukrainas bēgļu, un ka Moldovas ekonomisko un sociālo situāciju būtiski ietekmēja tās tirdzniecības attiecību pārtraukšana ar Krieviju; tādēļ uzsver, ka ir ļoti nepieciešami vērā ņemami ieguldījumi un atvērts tirgus un ka kopīgi projekti ir vairāk nekā atzinīgi vērtējami visās ekonomikas un sociālajās jomās;

19.  ir satriekts par mājokļu un infrastruktūras iznīcināšanu Ukrainā; uzsver pārrobežu sadarbības programmu un Jaunā Eiropas “Bauhaus” aktīvo lomu ilgtspējīgā pēckara atjaunošanā un uzsver, ka steidzami ir jāatbalsta Ukrainas vietējās un reģionālās pašvaldības, vienlaikus turpinot palīdzēt kaimiņu reģioniem un veicinot ciešāku sadarbību;

20.  atzinīgi vērtē Ukrainas iekļaušanas URBACT Eiropas teritoriālās sadarbības programmā iniciatīvu un Ukrainas un Moldovas Republikas pievienošanos novērotāju statusā Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīklā (ESPON);

21.  pauž nožēlu par to, ka Krievija izmanto savus enerģijas avotus, lai izdarītu politisku un ekonomisku spiedienu; aicina ātri izmeklēt dažu dalībvalstu enerģētikas nozaru īstenoto ekonomisko sadarbību ar Krieviju un veikt arī turpmākus pasākumus, ar kuriem stiprina atjaunojamos energoresursus un uzlabo energoefektivitāti nolūkā samazināt atkarību no Krievijas tajās dalībvalstīs, kuras ir krasi samazinājušas sadarbību ar agresoru un kuras ir skārušas sankcijas, tostarp kaimiņvalstīs;

22.  pauž nožēlu par Krievijas ietekmes palielināšanos kaimiņvalstīs, piemēram, izmantojot manipulācijas un dezinformāciju gan tradicionālajos medijos, gan tiešsaistes sociālajos medijos, un uzsver, ka ir svarīgi uzlabot sadarbību ar šīm valstīm, jo īpaši izglītības un kultūras nozarēs, lai to iedzīvotājus informētu un izglītotu par demokrātiskajām vērtībām;

Sadarbība saistībā ar jūras baseiniem

Melnās jūras baseins

23.  uzsver, ka ir svarīgi šai programmai piešķirt lielāku finansiālo atbalstu, ņemot vērā drošības problēmas Melnajā jūrā, kuras rada Krievijas uzbrukumi un jūras un Donavas ostu blokāde, kuru mērķis ir nepieļaut graudu sūtījumus, kas ir būtiski no Ukrainas ekonomikas viedokļa; uzsver drošības risku, ko šie uzbrukumi rada dalībvalstīm, kuras robežojas ar Ukrainu;

24.  uzsver to Melnās jūras enerģijas avotu potenciālu, kas spēj veicināt ilgtspējīgu enerģētikas nākotni arī Eiropas Savienībā; uzsver, ka, neraugoties uz to minēto potenciālu, atjaunojamie energoresursi joprojām lielā mērā izmantoti nepietiekami;

25.  uzskata, ka Interreg NEXT Melnās jūras baseina programmai būtu jāveicina ilgtspējīga ekonomikas attīstība un kopiskotu resursu efektīva pārvaldība;

26.  uzsver, ka Melnās jūras piekrastes reģionos ir svarīgi attīstīt ilgtspējīgu tūrismu, un aicina visus iesaistītos dalībniekus īstenot atbildīgu vides aizsardzības pieeju;

27.  prasa īpašu uzmanību pievērst Melnajai jūrai un reģionālās sadarbības uzlabošanai, lai risinātu drošības jautājumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar reģionāliem konfliktiem un energoapgādes drošību, un ostu un saistītās infrastruktūras modernizācijai projektu sekmēšanai un to savienojumu palielināšanai ar esošajiem transporta mezgliem; tādēļ jo īpaši prasa tos savienot ar TEN-T koridoriem;

28.  uzstāj. ka ir jāpieņem saskaņota, Melnās jūras reģionam veltīta stratēģija un jāpanāk sinerģija ar Donavas programmu laikposmam 2021.–2027. gads;

Vidusjūras baseins

29.  uzsver, cik svarīgas ir spēcīgas ekonomiskās un sociālās partnerības ar Vidusjūras baseina trešām valstīm; atzinīgi vērtē to, palielinās to valstu skaits, kuras piedalās 2021. –2027. gada Interreg Euro-MED programmās;

30.  prasa koordinētāk un efektīvāk izmantot esošos līdzekļus saskaņā ar pašreizējiem sociālajiem, klimata un vides noteikumiem, lai palielinātu Vidusjūras baseina konkurētspēju, vienlaikus veicinot sauszemes un atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciālu;

31.  uzskata, ka pārrobežu programmām ir aktīvi jāiesaistās kopīgu drošības problēmu risināšanā un jācenšas panākt reģionālo stabilitāti;

32.  prasa pārvaldīt migrācijas plūsmas un apkarot neatbilstīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību, tostarp, finansējot projektus, kuru mērķis ir uzņemt migrantus, rūpēties par viņiem un nodrošināt viņiem apmācību, lai palīdzētu viņiem konfrontēt konkurences ekonomiskās vides problēmas un labāk izprast un ievērot Eiropas vērtības, vienlaikus veicinot iekļautību abos Vidusjūras krastos;

33.  atzīst pētniecības un inovācijas izšķirošo nozīmi dabas katastrofu riska nepieļaušanā, ilgtspējīgā ūdens apsaimniekošanā un CO2 samazināšanā un uzsver, ka par prioritāti ir jānosaka projekti, kuriem ir ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes ziņā skaitliski nosakāmi mērķi;

34.  uzsver, ka, neraugoties uz to potenciālu, atjaunojamie energoresursi joprojām lielā mērā izmantoti netiek un ka šis potenciāls būtu jāstimulē, tostarp, iesaistot MVU un uzņēmumus ar vidēji lielas kapitalizācijas uzņēmumus;

35.  atzinīgi vērtē WestMed jūras baseina stratēģiju Vidusjūras rietumdaļā un Interreg programmas, piemēram, MARITTIMO, kā labus tiešas un daudzveidīgas, uz kopīgiem mērķiem vērstas sadarbības piemērus, tostarp reģionālā līmenī;

36.  atzinīgi vērtē progresu saistībā ar Adrijas un Jonijas jūras makroreģionālo stratēģiju (EUSAIR), kas ir mobilizējusi dalībvalstis un to reģionus, trešās valstis un to vietējās pašvaldības; uzskata, ka EUSAIR ir veiksmīgs piemērs tam, ka Savienība ir apliecinājusi sevi kā dzinējspēku un atvērtības vektoru; uzskata, ka tādi paši principi un līdzīga vienota pieeja ir jāīsteno arī citos Vidusjūras apgabalos;

37.  aicina Eiropadomi lūgt Komisiju iesniegt sīki izstrādātu makroreģionālu stratēģiju Vidusjūras reģionam, ņemot vērā tās jauno programmu Vidusjūras reģionam, jo īpaši tās 5. iedaļu („Zaļā pārkārtošanās: noturība pret klimata pārmaiņām, enerģētika un vide”) un pieņemt to; pauž nožēlu par vides pastāvīgo degradāciju visā Vidusjūras baseinā, bioloģiskās daudzveidības zudumu un gaisa un jūras piesārņojuma palielināšanos, jo īpaši plastmasas un sadzīves atkritumu piesārņojuma palielināšanos, un prasa tos novērst, ierobežot un pārvaldīt, pie viena veicinot aprites ekonomiku;

Problēmas sadarboties pāri robežām

38.  konstatē, ka atšķirīgas tiesiskās un institucionālās sistēmas rada projektu īstenošanas papildu šķēršļus un tāpēc projektu īstenošanu padara problemātisku; atgādina, ka administratīvās procedūras var būt sarežģītas un laikietilpīgas, kas var atturēt vietējās un reģionālās pašvaldības no dalības teritoriālajā sadarbībā; aicina Komisiju palīdzēt šīs procedūras vienkāršot, padarot tās pieejamākas un pārredzamākas;

39.  konstatē, ka valodu barjeras un kultūras atšķirības apgrūtina saziņu un var radīt administratīvu slogu, kas būtu jāpārvar, veicot atbilstošus pasākumus;

40.  uzsver, ka starp valstīm pastāv nesaderība attiecībā uz iestāžu kompetenci, kā arī reģionālajās iestādēs bieži notiek izmaiņas, kas var izraisīt nokavējumu; uzskata, ka būtu jāveicina vietējo pašvaldību dialogs un jāveicina pilsoniskās sabiedrības līdzdalība teritoriālās sadarbības projektos, iesaistot nevalstiskās organizācijas, sociālos uzņēmumus un citas ieinteresētās personas;

41.  uzsver, ka ir jāizstrādā ilgtermiņa apmaiņas un uzņēmējdarbības iestāžu un uzņēmumu sadarbības programmas pārrobežu reģionos, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, un ir jāuzlabo administratīvā koordinācija starp iesaistītajām valstīm, turpinot attīstīt, reorganizēt vai attiecīgā gadījumā izveidot ilgtspējīgas pārrobežu sadarbības un tīklu funkcionālas struktūras;

42.  uzsver, ka ir svarīgi izveidot īstermiņa un vidēja termiņa starpkultūru apmaiņas sistēmu, ar kuru veicina kopīgu valodu apguvi, sekmē reģionālo kultūru dziļāku izpratni un atvieglina pārrobežu kopienu sadarbību, uzsverot, ka šajā sistēmā būtu jāiekļauj arī uzņēmējdarbības un administratīvie aspekti, kas stimulētu ekonomikas un administratīvo attīstību;

43.  izsakās, ka programmas ir jāpielāgo katras iesaistītās valsts/reģiona individuālajām vajadzībām un īpatnībām; prasa šajā sakarībā pielikt papildu pūliņus;

44.  konstatē, ka Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi pierobežas reģionus un ir iespaidojusi pašreizējo programmu un projektu īstenošanu;

45.  norāda, ka atbilstošas transporta infrastruktūras un tīklu trūkums, jo īpaši, ja runa ir par jūras un salu pārrobežu sadarbību, kavē tirdzniecību un mobilitāti un minēto sadarbību sarežģī;

46.  norāda uz jūras robežu īpašajām problēmām un nepieciešamību tās atzīt par īpašām robežām, kurām ir savas vajadzības, jo īpaši, ņemot vērā valodu un kultūras atšķirības, administratīvo un juridisko slogu, sociālekonomiskās atšķirības un vides jautājumus;

Pārrobežu sadarbības (CBC) iespējas

47.  uzsver, ka, ņemot vērā daudzās krīzes un konfliktus, pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm prasa ieguldījumus valstu un sabiedrības atjaunīgumā un ka partnerības prioritātēm būtu jāpalīdz būtiski uzlabot dzīves apstākļus abās robežas pusēs, tostarp, nodrošinot iekļaujošu ilgtspējīgu attīstību, sociālo taisnīgumu, nodarbinātības iespējas un ekonomisko labklājību;

48.  uzskata, ka pārrobežu sadarbība var ievērojami palīdzēt stiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību demokrātiju un partnervalstu administratīvās spējas; uzsver Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) nozīmi teritoriālās sadarbības veicināšanā un sekmēšanā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu transporta pakalpojumu vai slimnīcu pārvaldību, pārrobežu attīstības projektu veikšanu vai pārvaldību un zināšanu un paraugprakses apmaiņu;

49.  uzsver, ka ir svarīgi, lai ES pārrobežu programmās kultūra tiktu iekļauta kā svarīgs reģionālās attīstības rādītājs, jo īpaši pierobežas apgabalos, kuros cilvēki dzīvo abās robežas pusēs un viņiem ir vienāda kultūras un valodas izcelsme, pateicoties kam, tiktu nodrošināti dzīvelīgi reģioni un palielināta reģionu pievilcība, pastiprināta kultūras apmaiņa un veicināta daudzveidība un solidaritāte ārpus ES robežām;

50.  uzsver, ka programmas piedāvā padziļināta dialoga iespējas ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, akadēmiskajām aprindām, iedzīvotājiem, NVO un privātajam sektoram; īpaši uzsver pārrobežu programmu nozīmi no ES kandidātvalstu viedokļa, jo tās sniedz vietējām un valsts iestādēm iespēju iepazīties ar ES tiesību aktiem;

51.  konstatē, ka pārrobežu sadarbība var palīdzēt vēl vairāk samazināt reģionālās atšķirības, veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, nodarbinātību, tirdzniecību un teritoriālo kohēziju un uzlabot cilvēku mobilitāti un reģionu savienojamību;

52.  uzsver pārrobežu sadarbības nozīmi digitalizācijas jomā un pasvītro, ka ir vajadzīgi kopīgi digitālās infrastruktūras projekti, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu publisko sektoru, kas būtu orientēts uz visu vajadzībām;

53.  uzsver, ka ES un dalībvalstīm būtu ciešāk jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības pakalpojumu jomā un jāuzlabo MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu spēja darboties pāri robežām;

54.  uzsver tīklošanas un salīdzinošās novērtēšanas nozīmi pārrobežu sadarbības šķēršļu likvidēšanā un konstatē, ka, pateicoties minētajām darbībām, būtu jāvar labāk izmantot tādus instrumentus kā ETSG, integrēto teritoriālo ieguldījumu instruments un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģija;

55.  uzsver, ka ieguldījumiem augstas kvalitātes sabiedriskajos pakalpojumos ir izšķiroša nozīme sociālā atjaunīguma veidošanā un palīdzības cilvēkiem sniegšanā pārvarēt ekonomikas, veselības un sociālās krīzes;

56.  atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības pastāvīgo apņemšanos īstenot programmu PEACE, kurai ir būtiska loma Ziemeļīrijas un Īrijas pierobežas reģionu sadarbībā;

57.  uzsver PEACE PLUS programmas būtisko nozīmi labu kaimiņattiecību uzturēšanā reģionos un to sociālekonomiskās attīstības nodrošināšanā;

Ieteikumi politikas jomā

58.  iesaka panākt projektu lielāku savstarpējo papildināmību un uzsver, ka ir vajadzīga sinerģija ar citiem ES finansētiem rīkiem, kas ģeogrāfiski un tematiski pārklājas, lai izvairītos no dubultas finansēšanas; uzsver, ka 2021.–2027. gada plānošanas periodā mērķtiecīgajās programmās ir skaidri jānosaka prasības un prioritātes, kas būtu kopīgas reģioniem pie ES ārējām robežām, un jāpapildina citas ES finansētas iniciatīvas, kas ar tām nepārklājas;

59.  uzskata, ka ar pierobežas reģioniem saistīto problēmu risināšanā būtu vēl vairāk jāpalielina ES makroreģionālo stratēģiju nozīme;

60.  iesaka pārrobežu pārvaldības jomā izstrādāt pilnībā integrētu infrastruktūras stratēģiju (autoceļi, dzelzceļš, ūdens), ņemot vērā pārrobežu reģionu kopumā; uzsver, ka pārrobežu teritorijās ir svarīgi izstrādāt ilgtspējīgākus mobilitātes risinājumus, tostarp, īstenojot TEN-T politiku; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt viedo mobilitāti;

61.  iesaka popularizēt Eiropas Savienības finanšu instrumentus, kuriem ir pievienota sociālā un ekonomiskā vērtība, lai palielinātu informētību par ES priekšrocībām;

62.  aicina Komisiju samazināt birokrātisko slogu, ievērojami vienkāršot procedūras un samazināt šķēršļus, kas ir saistīti ar dažādiem tiesību aktiem; uzstāj, ka, pateicoties tam, būtu jāvar apmierināt pārrobežu teritoriju reālās vajadzības; uzsver, ka ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstības nolūkā ir vajadzīga visos līmeņos veikta rīcība; nepārprotami atzīst, ka ir svarīgi pievērst uzmanību pārrobežu reģionos esošajiem lauku apvidiem, jo demogrāfiskās problēmas tos skar īpaši;

63.  prasa uzlabot koordināciju, dialogu un turpmāku paraugprakses apmaiņu starp reģioniem un valstīm, piemēram, izmantojot tādu platformu kā INTERREG Europe; mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību šajā jomā un prasa, lai dalībvalstis nodrošinātu vietējām un reģionālajām pašvaldībām instrumentus un resursus, kas tām ir vajadzīgi, lai veicinātu vērienīgu pārrobežu sadarbību; apgalvo, ka valsts izglītības un kultūras pakalpojumiem būtu jābūt atvērtiem un fiziski un cenas ziņā pieejamiem iedzīvotājiem abās robežas pusēs;

64.  uzsver, ka saskaņā ar partnerības principu projektu sagatavošanā un īstenošanā pēc iespējas vairāk no paša sākuma ir jāiesaista reģionālās un vietējās pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvji; aicina Komisiju apsvērt iespēju sniegt tehnisku atbalstu kaimiņvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai palīdzētu tām izstrādāt un īstenot teritoriālās sadarbības projektus; papildus tam šajā jomā prasa izstrādāt pamatnostādnes;

65.  aicina Komisiju arī turpmāk integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus turpmākajos pārrobežu sadarbības rīcības plānos, lai neviena vieta un neviens netiktu atstāts novārtā;

66.  aicina Komisiju turpināt sadarbību ar partnervalstīm, lai veicinātu pārrobežu sadarbību, vajadzības gadījumā sniedzot zinātību, lai palīdzētu partnervalstu partneriestādēm un uzlabotu tām sniegto informāciju par piekļuves ES finansējumam procedūrām un nosacījumiem;

67.  prasa palielināt pārrobežu teritoriālās sadarbības kopējo budžetu;

68.  uzskata, ka piemērs, ko būtu vērts pārņemt, varētu būt kopīgu pārrobežu vietējo pašvaldību padomju izveide, piemēram, tādu, kuras ir izveidojušas Rumānija un Moldova, lai palīdzētu izstrādāt kopējus projektus, kuros ieinteresētas būtu abas puses;

69.  slavē centienus tuvināt partnervalstis ES, stimulēt iekšējās reformas un spēju veidošanu vietējā un reģionālajā līmenī un veicināt vietējo demokrātiju, daudzlīmeņu pārvaldību un decentralizētu sadarbību, tostarp, sadarbojoties EuroNest un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferencē (CORLEAP), ja runa ir par austrumu kaimiņattiecībām, un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejā (ARLEM) un Savienības Vidusjūrai parlamentārajā asamblejā (PA-UfM) dienvidu kaimiņattiecību gadījumā;

70.  uzsver nepieciešamību pastiprināt centienus un piešķirt vairāk resursu pārrobežu projektiem, kuru mērķis ir attīstīt IT infrastruktūru un paplašināt piekļuvi platjoslas tīkliem, lai atbalstītu pārrobežu reģionu ekonomisko un sociālo sadarbību; uzsver, ka tehnoloģijām un mākslīgā intelekta radītajām inovācijām var būt būtiska nozīme saikņu stiprināšanā, ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un administratīvo procedūru uzlabošanā un vienkāršošanā;

71.  uzsver, ka ir svarīgi apzināt un novērst dažādu Eiropas programmu un iniciatīvu projektu pārklāšanos un nevajadzīgus izdevumus;

72.  iesaka periodiski izvērtēt pārrobežu sadarbības projektus, lai nodrošinātu ES finanšu resursu efektīvu izmantošanu;

o
o   o

73.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.

(1) OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp. (2) OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp. (3) OV L 231, 30.6.2021., 94. lpp. (4) OV L 109, 8.4.2022., 1. lpp. (5) OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp. (6) OV C 111 I, 3.4.2020., 1. lpp. (7) OV C 125, 5.4.2023., 100. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0133. (9) OV C 162, 10.5.2019., 24. lpp. (10) Pētījums — “ES atpalikušie reģioni: pašreizējais stāvoklis un nākotnes uzdevumi”, Eiropas Parlaments, Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, 2020. gada septembris. (11) OV C 433, 23.12.2019., 24. lpp. (12) Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupa, Klimata pārmaiņas 2022’: klimata pārmaiņu mazināšana. III darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas sestajā novērtējuma ziņojumā (Shukla, P.R. et al., eds), Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste un Ņujorka, NY, USA, 2022. gads. (13) OV C 440, 29.10.2021., 6. lpp. (14) OV C 207, 30.6.2017., 19. lpp.