(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0459),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0316/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 24. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0054/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C, C/2024/668, 12.01.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/668/oj.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2),

▐

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Precīza, atjaunināta, uzticama un salīdzināma darba tirgus statistika par uzņēmumiem Eiropas Savienībā ir vajadzīga, lai izstrādātu, īstenotu un novērtētu Savienības politiku, jo īpaši to, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, Eiropas nodarbinātības stratēģiju, Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP) un Eiropas pusgadu, kā arī politiku, kas saistīta ar ESTP rīcības plāna un sociālās ekonomikas rīcības plāna īstenošanu. Tā ir vienlīdz būtiska, lai Savienība spētu veikt uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2., 3. un 4. pantu [Gr. 2].

(2)  Lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011(3) un uzraudzītu adekvātu minimālo algu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041(4), ir vajadzīga precīza informācija par darbaspēka stundas izmaksu un algu līmeņa attīstību, koplīgumu aptvēruma rādītāju, likumā paredzētās minimālās algas līmeni un to darba ņēmēju īpatsvaru dalībvalstīs, uz kuriem tā attiecas.

(3)  Lai uzraudzītu ar darbaspēka izmaksām saistīto inflācijas un deflācijas risku, Eiropas Centrālā banka vienotās monetārās politikas kontekstā izmanto Eiropas darba tirgus statistiku par uzņēmumiem, jo īpaši par darbaspēka izmaksu un algu līmeņa attīstību. Tāpēc ir vajadzīga precīza, savlaicīga un salīdzināma Savienības statistika par darbaspēka izmaksu attīstību. Ir svarīgi šo analīzi papildināt ar ienākumu radītas inflācijas un deflācijas risku uzraudzību.

(4)  Ir jāpaplašina statistikas par brīvajām darbvietām aptvērums un darbaspēka izmaksu indeksa savlaicīgums, jo abi rādītāji ir norādīti pie galvenajiem Eiropas ekonomikas rādītājiem (PEEI)(5), kas vajadzīgi monetārās un ekonomiskās politikas uzraudzībai.

(4a)  Analītikas nolūkos ir svarīga pienācīga apjoma retrospektīvo datu pieejamība, kuri ļautu novērtēt, kā laika gaitā mainās darbaspēka izmaksu rādītāji. Tomēr, lai mazinātu slogu dalībvalstīm, nosūtīšanas pienākums būtu jāattiecina tikai uz tiem retrospektīvajiem datiem, kas aptver vismaz 2024. un 2025. kalendāro gadu.

(5)  Ir vajadzīgs juridiskais pamats, lai reglamentētu ikgadējās informācijas par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību nosūtīšanu nolūkā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) programmu 2030. gadam uzraudzīt ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 5. mērķi par dzimumu līdztiesību un 8. mērķi par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, kā arī Direktīvas (ES) 2023/970(6) ietekmi. [Gr. 3]

(6)  Lai īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu principu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(7), ir vajadzīgi salīdzināmi dati par vīriešu un sieviešu atalgojumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2023/970 par to, lai stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu(8), noteikts, ka dalībvalstīm katru gadu un savlaicīgi jāiesniedz Komisijai atjaunināti dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/970 (Darba samaksas pārredzamības direktīva). Šis pienākums būtu jāpapildina ar atbilstošu statistikas satvaru, kas vajadzīgs, lai apkopotu un nosūtītu datus par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

(6a)  Saskaņā ar Sociālās ekonomikas rīcības plānu(9) un Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam noteiktajiem mērķiem, jo īpaši mērķi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un līdzvērtīgas spējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā, ir vajadzīgi savlaicīgi, salīdzināmi un precīzi dati par personu ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū. Šādi dati nodrošinātu tik nepieciešamo novērtējumu par progresu, kas panākts, īstenojot kopīgos centienus samazināt nodarbinātības līmeņa atšķirības un paaugstināt personu ar invaliditāti nodarbinātības līmeni.

(6b)  Lai īstenotu principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, ir vajadzīgi savlaicīgi, salīdzināmi un precīzi dati par personu ar dažādu rasu vai etnisko piederību atalgojumu un to nodarbinātībai raksturīgajām iezīmēm. Šādi dati nodrošinātu tik nepieciešamo novērtējumu par progresu diskriminācijas mazināšanā saistībā ar nodarbinātību un darba apstākļiem, tostarp atbrīvošanu no darba un atalgojumu.

(6c)  Sieviešu un vīriešu pensiju atšķirība ir relatīvā atšķirība starp vidējām bruto pensijām, ko saņem sievietes un vīrieši. Šī atšķirība sakņojas atšķirīgās profesionālajās karjerās; sievietes parasti saņem zemāku atalgojumu, viņu karjera ir īsāka un tajā ir pārtraukumi, kā arī viņu nostrādāto stundu skaits ir mazāks. Tā rezultātā sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir pakļautas lielākam nabadzības riskam vēlākā dzīves posmā. Dati, kas saistībā ar darba tirgus statistiku savākti par uzņēmumiem izpeļņas struktūras, sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību un darbaspēka izmaksu struktūras ziņā, var arī palīdzēt labāk izprast sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības dalībvalstīs.

(7)  Lai vienkāršotu spēkā esošos tiesību aktus un veicinātu darbības jomas, jēdzienu, definīciju un kvalitātes ziņojumu saskaņošanu, šai regulai būtu jāaptver visa Eiropas darba tirgus statistika par uzņēmumiem.

(7a)  Lai uzlabotu darba tirgus statistiku par uzņēmumiem, ir īpaši svarīgi nodrošināt datu atbilsmi kvalitātes prasībām. Tādēļ Komisijai (Eurostat) būtu jāsniedz papildu norādījumi par datu, kas savākti no zemas kvalitātes avotiem, pārvaldību.

(8)  Šajā regulā būtu jāņem vērā jaunas vajadzības, kas radušās, attīstot un padziļinot Savienību un eurozonu, ar nosacījumu, ka tās noteikumi nerada nesamērīgu slogu respondentiem vai valstu statistikas iestādēm.

(9)  Lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem, jo īpaši sociālajiem uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem, valstu statistikas iestādēm būtu jāapsver iespējas izmantot administratīvus un inovatīvus avotus, kuri jau ir pieejami valsts, reģionālo vai vietējo iestāžu līmenī, kuru galvenais mērķis nav statistikas sniegšana un kuri vajadzīgi, lai aizstātu vai papildinātu statistikas apsekojumus, ievērojot oficiālās statistikas kvalitātes prasības. Jaunākās tehnoloģiskās un digitālās norises var palīdzēt sasniegt šo mērķi. Tomēr to avotu skaits, no kuriem var vākt un nosūtīt datus, ir jāierobežo līdz skaitam, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķi. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu, no kādiem avotiem, kas nav apsekojuma dati un administratīvie ieraksti, datus var vākt un nosūtīt saskaņā ar šo regulu. No šādiem citiem avotiem iegūtu datu apstrāde jebkurā gadījumā nedrīkstētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK(10).

(9a)  Valstu statistikas iestādēm darbā ar uzņēmumiem būtu jāņem vērā princips, kas paredz izmaksu lietderību un to, ka uzņēmējiem netiek radīti pārmērīgi apgrūtinājumi, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 338. panta 2. punkts. Dalībvalstīm būtu jāīsteno centieni, lai nodrošinātu, ka attiecīgie dati tiek pienācīgi kopīgoti iestāžu starpā, nolūkā panākt, ka ziņošanas slogs uzņēmumiem ir pēc iespējas mazāks.

(9b)  Regulējums, kas reglamentē darba tirgus statistiku par uzņēmumiem, būtu pastāvīgi jāuzlabo. Tas attiecas uz datu kvalitātes aspektiem, kā arī nepamatota ekonomiskā sloga mazināšanu. Tomēr, pirms valstu statistikas iestāžu ikdienas darbā tiek ieviestas jaunas metodes un procedūras, tās būtu pienācīgi jāpārbauda. Šajā nolūkā Komisijai (Eurostat) un valstu statistikas iestādēm būtu jāveic priekšizpēte un izmēģinājuma pētījumi. Šādi pētījumi būtu jāuzsāk Komisijai un tiem jābūt atvērtiem valstu statistikas iestādēm, lai tās varētu piedalīties uz brīvprātības pamata. Lai izdarītu pareizos secinājumus, Komisijai un valstu statistikas iestādēm būtu rūpīgi jāanalizē minēto pētījumu rezultāti. Minētās analīzes rezultāti būtu jādara pieejami statistikas kopienai un plašākai sabiedrībai.

(10)  Lai uzlabotu darba tirgus statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lai samazinātu statistikas slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm vajadzētu būt tiesībām nekavējoties un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un integrēt statistikā, ciktāl tas nepieciešams, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas Savienības darba tirgus statistiku par uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009(11) 17.a pantu.

(11)  Regula (EK) Nr. 223/2009 ir atsauces sistēma šai regulai, tostarp attiecībā uz konfidenciālu datu aizsardzību un uz personas datu, tostarp privāti turētu datu, apstrādi un kopīgošanu.

(11a)  Rasmošanas paņēmienu izmantošana datu vākšanai no tīmekļa vietnēm, ņemot vērā tiem raksturīgo nestrukturēto meklēšanu publiski pieejamās vietnēs internetā, var neatbilst datu aizsardzības jomā piemērojamajam precizitātes principam, ja nav izvērtēta avotu uzticamība. Tas var skart tās pašas oficiālai statistikai piemērojamās kvalitātes prasības, piemēram, statistiskās precizitātes un izejas datu uzticamības principu.

(12)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu regulējumu sistemātiskai augstas kvalitātes Eiropas Savienības darba tirgus statistikas par uzņēmumiem sagatavošanai, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet minēto mērķi konsekvences un salīdzināmības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/1725(12) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 25. septembrī sniedza atzinumu,

(14)  Lai šo regulu pienācīgi īstenotu dalībvalstīs, pirmo datu vākšanu var veikt ne agrāk kā 12 mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas. Tādēļ tā būtu jāpiemēro ne agrāk kā 2026. gada 1. janvārī.

(15)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vienotu tiesisko regulējumu darba tirgus statistikas par uzņēmumiem Savienībā izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “statistikas vienība” ir fiziska vai juridiska persona, par kuru vāc vai apkopo datus;

(2)  “uzņēmums” ir juridisku vienību kopums, kā definēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93(13); tas ietver ārpustirgus ražotājus un citas institucionālās vienības, kas pieder pie vispārējās valdības sektora;

(2a)  “sociālais uzņēmums’’ ir privāttiesību subjekts, kuru var izveidot dažādās juridiskās formās, kurš uzņēmējdarbības veidā un saskaņā ar sociālās ekonomikas principiem un iezīmēm nodrošina preces un pakalpojumus tirgum un kura komercdarbības pamatā ir sociālie vai vides mērķi(14);

(3)  “vietējā vienība” ir uzņēmums vai tā daļa, kas atrodas konkrētā ģeogrāfiskā vietā;

(4)  “rezidentuzņēmums”, attiecīgi “vietējā rezidentvienība”, ir uzņēmums, attiecīgi vietējā vienība, kura veic saimnieciskās darbības un sniedz ieguldījumu iekšzemes kopproduktā (IKP);

(5)  “darbinieks” ir jebkura persona neatkarīgi no valstspiederības, dzīvesvietas vai darba ilguma dalībvalstī, kurai ar uzņēmumu ir tiešas darba attiecības, kas izveidotas ar oficiālu līgumu vai neformālu vienošanos, un kura saņem atlīdzību neatkarīgi no veicamā darba veida, nostrādātajām stundām (pilns darba laiks vai nepilns darba laiks) un līguma laika (noteikts vai nenoteikts, tostarp sezonāls); darbiniekam atlīdzību maksā algas veidā, ieskaitot prēmijas, samaksu par gabaldarbu un samaksu par maiņu darbu, pabalstus, honorārus, komisijas maksas un atlīdzību natūrā; [Gr. 4]

(6)  “darba devējs” ir uzņēmums vai vietējā vienība, kam ar darbinieku ir tiešas darba attiecības, kas izveidotas ar oficiālu līgumu vai neformālu vienošanos; [Gr. 5]

(7)  “joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas attiecas uz vienu vai vairākiem tematiem;

(8)  “temats” ir par statistikas vienībām vācamās informācijas saturs datu vākšanā, katram tematam aptverot vairākus detalizētus tematus;

(9)  “detalizēts temats” ir par statistikas vienībām vācamās informācijas detalizēts saturs, kas attiecas uz kādu tematu; katrs detalizētais temats aptver vienu vai vairākus mainīgos lielumus;

(10)  “mainīgais lielums” ir vienības raksturlielums, kas var uzrādīt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas, kura var būt absolūts skaitlis, proporcija vai atsauce uz pozīciju klasifikācijā;

(11)  “dalījums” ir iepriekš noteikta izolēta, izsmeļoša un savstarpēji izslēdzoša vērtību kopa, ko var piešķirt mainīgajam lielumam, kurš raksturo statistikas vienības;

(12)  “mikrodati” ir dati, kas attiecas tikai uz vienu statistikas vienību bez tieša identifikatora;

(13)  “agregētie dati” ir dati, kas attiecas uz vairāku statistikas vienību kopumu;

(14)  “statistikas kopa” ir statistikas vienību kopums, par kuru ir vajadzīga informācija un aplēses;

(15)  “izlases rāmis” ir vienību saraksts, karte vai citi vienību raksturlielumi, kuri nosaka statistikas kopu, kas pilnībā jāuzskaita vai jāatlasa;

(16)  “izlase” ir izlases rāmja apakškopa, kuras elementi ir atlasīti, pamatojoties uz procesu ar zināmu atlases varbūtību, kas izstrādāts tā, lai varētu iegūt derīgas aplēses par statistikas kopu;

(17)  “respondents” ir ziņojošā vienība, kas sniedz informāciju iestādei, kura veic apsekojumu;

(18)  “apsekojuma dati” ir dati, kas savākti no respondentu izlases un ekstrapolēti uz statistikas kopu, izmantojot piemērotas matemātiskās metodes;

(19)  “administratīvie ieraksti” ir dati, kurus ir radījusi administratīva struktūra, parasti – publisko tiesību subjekts –, un kuru galvenais mērķis nav statistikas sniegšana;

(20)  “citi avoti’’ ir kvalitatīvi un uzticami dati, kurus ir ģenerējusi neadministratīva struktūra, tostarp privāti reģistri, tīmekļa vietnes un datubāzes, un kuru galvenais mērķis nav oficiālas statistikas sniegšana;

(21)  “statistiskā klasifikācija” ir saistītu, bet savstarpēji izslēdzošu kategoriju vienā vai vairākos precizitātes līmeņos sakārtots saraksts, ko izmanto, lai strukturētu informāciju noteiktā statistikas laukā atbilstoši tās līdzībām;

(22)  “pārskata periods” ir periods, uz kuru attiecas dati;

(23)  “datu vākšanas periods” ir laika periods, kurā tiek vākti dati;

(24)  “metadati” ir informācija, kura ir vajadzīga, lai izmantotu un interpretētu statistiku, un kurā strukturēti aprakstīti dati;

(25)  “iepriekš pārbaudīti dati” ir dati, ko dalībvalstis ir pārbaudījušas, pamatojoties uz saskaņotiem kopīgiem validācijas noteikumiem;

(26)  “kvalitātes ziņojums” ir ziņojums, kas ietver informāciju par statistikas produkta vai procesa kvalitāti;

(26a)  “retrospektīvie dati’’ ir dati, kas aptver vismaz divu gadu periodu pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

3. pants

Avoti un metodes

1.  Lai apkopotu statistiku saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis izmanto vai atkārtoti izmanto vienu no šādiem avotiem vai to kombināciju, ja tie atbilst 8. pantā minētajiem kvalitātes standartiem:

(a)  apsekojuma datus;

(b)  administratīvos ierakstus;

(c)  citus avotus.

1.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot, no kādiem citiem šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem avotiem var vākt un nosūtīt datus. Īstenojot pilnvaras pieņemt šādus deleģētos aktus, Komisija nodrošina, ka minēto citu avotu izmantošana ir nepieciešama un samērīga, lai sasniegtu šīs regulas mērķi, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo datu sensitivitāti un neskarot Direktīvu 2002/58/EK.

2.  Apsekojumu, ko izmanto darba tirgus statistikas par uzņēmumiem vajadzībām, pamatā ir statistikas kopai reprezentatīvas izlases. Uzņēmumu vai vietējo vienību izlases ņem no valsts statistikas uzņēmumu reģistriem, kā definēts Regulas (ES) 2019/2152 8. panta 4. punktā.

3.  Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) detalizētu informāciju par izmantotajiem avotiem un metodēm ar 8. panta 4. punktā minētajiem kvalitātes ziņojumiem.

3.a pants

Personas datu apstrādes prasība

1.  Ja saskaņā ar šo regulu veicamās darbības ietver personas datu apstrādi, šāda apstrāde ir samērīga un atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1725(15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679(16). Saskaņā ar minētajās regulās noteikto datu minimizēšanas principu atbilstīgi šai regulai sniegtos datus agregē tā, lai personas nevarētu identificēt.

2.  Uz personas datu apstrādi statistikas nolūkos, ko uzskata par nepieciešamu sabiedrības interesēs, attiecina atbilstīgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 89. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 13. pantu. Jo īpaši garantē, ka tiek ievērots personas datu anonimitātes nodrošināšanas princips.

4. pants

Datu prasības

1.  Darba tirgus statistika par uzņēmumiem attiecas uz šādām jomām un tematiem:

a)  izpeļņu:

i)  izpeļņas struktūru;

ii)  vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību;

iii)  koplīgumu aptvērumu;

iv)  attiecīgā gadījumā – likumā noteiktās minimālās darba algas līmeni;

v)  attiecīgā gadījumā – likumā noteiktās minimālās darba algas aptvērumu;

b)  darbaspēka izmaksām:

i)  darbaspēka izmaksu struktūru;

ii)  darbaspēka izmaksu indeksu;

c)  darbaspēka pieprasījumu:

i)  brīvajām darbvietām.

Temats “Darbaspēka izmaksu indekss”, kas minēts b) apakšpunkta ii) punktā, un temats “Brīvās darbvietas”, kas minēts c) apakšpunkta i) punktā, ietver to attiecīgās agrīnās aplēses, kas minētas 5. pantā.

2.  Attiecībā uz katru 1. punktā minēto tematu pielikumā ir izklāstīti detalizētie temati, to attiecīgais periodiskums, pārskata periodi un nosūtīšanas termiņi.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu nolūkā izdarīt izmaiņas pielikumā izklāstīto detalizēto tematu sarakstā, periodiskumā, pārskata periodos un nosūtīšanas termiņos.

4.  Īstenojot pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 3. punktu, Komisija nodrošina, ka grozījumi nerada būtisku un nesamērīgu slogu dalībvalstīm un respondentiem. Šajā nolūkā sāk 9. pantā noteikto priekšizpēti un pirms deleģēto aktu pieņemšanas pienācīgi novērtē un ņem vērā tās rezultātus.

5.  Datus nosūta Komisijai (Eurostat) agregētu datu veidā, izņemot par tematu “Izpeļņas struktūra”, kurš minēts 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un par kuru nosūta mikrodatus par atsevišķiem darbiniekiem un vietējām vienībām.

6.  Dalībvalstis sniedz iepriekš pārbaudītus datus un saistītos metadatus, izmantojot tehnisko formātu, ko katrai datu kopai precizējusi Komisija (Eurostat). Lai sniegtu datus Komisijai (Eurostat), izmanto vienotā kontaktpunkta pakalpojumus.

7.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros par katru tematu precizē šādus elementus:

a)  mainīgo lielumu sarakstu un aprakstu;

b)  statistiskās klasifikācijas un datu dalījumus;

c)  precizitātes mērķus;

d)  metadatus, kas nosūtāmi ar tādu pašu periodiskumu, pārskata periodu un termiņiem kā datus, uz kuriem tie attiecas;

e)  datu vākšanas periodus.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vismaz 12 mēnešus pirms attiecīgā pārskata gada sākuma.

5. pants

Agrīnās aplēses

1.  Agrīnās aplēses par tematu “Darbaspēka izmaksu indekss”, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un tematu “Brīvās darbvietas”, kas minēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, nosūta:

a)  dalībvalstis, kurās darbinieku skaits gadā ir lielāks par 3 % no darba ņēmēju kopskaita ES katrā no pēdējiem trim gadiem pēc kārtas; un

b)  eurozonas dalībvalstis, kurās darbinieku skaits gadā ir lielāks par 3 % no darba ņēmēju kopskaita eurozonā katrā no pēdējiem trim gadiem pēc kārtas.

2.  Komisija (Eurostat) novērtē 1. punktā minētās darbinieku procentuālās daļas salīdzinājumā ar darba ņēmēju kopskaitu ES un eurozonā, pamatojoties uz pieejamajiem ES darbaspēka apsekojuma gada datiem.

3.  Ja ir izmaiņas to dalībvalstu sarakstā, kurās darbinieku skaits gadā pārsniedz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās robežvērtības, Komisija (Eurostat) par to paziņo attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) sešu mēnešu laikā pēc 3 % robežvērtības novērtēšanai izmantotā perioda beigām. Ja atjauninātās darbinieku procentuālās daļas ir zemākas attiecīgajām robežvērtībām, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) ir atļauts pārtraukt agrīno aplēšu nosūtīšanu no pārskata ceturkšņa pirmajā kalendārajā gadā pēc paziņojuma sniegšanas dienas. Ja atjauninātās procentuālās daļas pārsniedz minētās robežvērtības, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nosūta agrīnās aplēses no pirmā pārskata ceturkšņa trešajā kalendārajā gadā pēc paziņojuma sniegšanas dienas.

6. pants

Statistikas vienības un statistikas kopa

1.  Statistiku saskaņā ar šo regulu apkopo par vienu vai vairākām šādām statistikas vienībām:

a)  uzņēmumiem;

b)  vietējām vienībām;

c)  darbiniekiem.

2.  Attiecībā uz tematu “Darbaspēka izmaksu indekss”, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un tematu “Brīvās darbvietas”, kas minēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, statistikas kopu veido visi uzņēmumi vai visas vietējās vienības, kas ir dalībvalsts rezidenti un atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  to galvenā saimnieciskā darbība ir iekļauta jebkurā NACE klasifikācijas(17) sadaļā, izņemot “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”, “Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās” un “Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība”, un

b)  tiem ir viens vai vairāki darbinieki.

3.  Attiecībā uz tematu “Izpeļņas struktūra”, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, un tematu “Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība”, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, statistikas kopu attiecībā uz datiem par darba devēju veido visas vietējās vienības, kas ir dalībvalsts rezidenti un atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  to saimnieciskā darbība ir iekļauta jebkurā NACE klasifikācijas sadaļā, izņemot sadaļās “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”, “Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās” un “Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība”, un

b)  tiem ir viens vai vairāki darbinieki.

Temata “Izpeļņas struktūra” un temata “Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība” statistikas kopu attiecībā uz datiem par darbinieku veido visi darbinieki, kuru vietējā vienība pieder pie statistikas kopas, kas definēta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

4.  Atkāpjoties no 3. punkta a) un b) apakšpunkta, datu par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību 2026. gada pārskata periodā nosūtīšana aptver visas vietējās vienības, kas ir daļa no uzņēmumiem, kuros ir 10 vai vairāk darbinieku un kuras papildus 3. punkta a) apakšpunktā izslēgtajām darbībām neietilpst NACE klasifikācijas sadaļā “Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana”.

5.  Attiecībā uz tematu “Darbaspēka izmaksu struktūra”, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, statistikas kopu veido visas vietējās vienības, kas ir dalībvalsts rezidenti un atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  to saimnieciskā darbība ir iekļauta jebkurā NACE klasifikācijas sadaļā, izņemot sadaļas “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”, “Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās” un “Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība”, un

b)  tās ir daļa no uzņēmumiem, kuros ir 10 vai vairāk darbinieku.

5a.  Attiecībā uz visiem pielikumā uzskaitītajiem tematiem dalībvalstis vāc un sniedz atsevišķus datus par sociālajiem uzņēmumiem.

7. pants

Prasības attiecībā uz ad hoc datiem

1.  Komisija saskaņā ar 13. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, precizējot informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz ad hoc kārtībā, ja šīs regulas darbības jomā papildu datu vākšana tiek uzskatīta par nepieciešamu papildu statistikas datu vajadzībām, ko nevar nodrošināt citā veidā. Minētajos deleģētajos aktos izklāsta:

a)  detalizētos tematus, kas jānorāda, vācot ad hoc datus saistībā ar 4. pantā izklāstītajām jomām un tematiem, un šādu papildu vajadzību iemeslus;

b)  pārskata periodus un nosūtīšanas termiņus.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. punktā minētos deleģētos aktus, sākot ar 2028. pārskata gadu un ievērojot vismaz divu gadu intervālu starp katru ad hoc vākšanu.

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai precizētu 1. punktā minēto ad hoc informāciju un metadatus. Minētajos īstenošanas aktos attiecīgā gadījumā izklāsta šādus tehniskos elementus:

a)  mainīgo lielumu sarakstu un aprakstu;

b)  statistiskās klasifikācijas un datu dalījumus;

c)  aptverto statistikas vienību detalizētas specifikācijas;

d)  nosūtāmos metadatus;

e)  datu vākšanas periodus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms attiecīgā pārskata perioda sākuma.

8. pants

Kvalitātes prasības un ziņošana par kvalitāti

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka dati, tostarp retrospektīvie dati, kas iegūti, izmantojot 3. pantā paredzētos avotus, pilnībā aptver 6. pantā definētās statistikas vienības un kopu un ļauj veikt precīzas aplēses par tām.

3.  Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

4.  Dalībvalstis nosūta kvalitātes ziņojumus par avotiem un metodēm attiecībā uz katru 4. pantā uzskaitīto tematu.

5.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz praktiskus pasākumus attiecībā uz kvalitātes ziņojumiem un to saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.  Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām, kas skar šīs regulas īstenošanu un varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti. Šo informāciju sniedz pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad šādas izmaiņas stājušās spēkā.

7.  Pēc Komisijas (Eurostat)▐ pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.

8.  Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti, izmantotos avotus un metodes, kā arī izlases rāmjus. Komisija (Eurostat) sagatavo un publicē ziņojumus par nosūtīto datu kvalitāti, avotiem un izmantotajām metodēm. Minētajos ziņojumos Komisija (Eurostat) sniedz ieteikumus, kā pārvaldīt avotus, kas uzskatāmi par zemas kvalitātes avotiem, un no šādiem avotiem savāktos datus.

9. pants

Priekšizpēte un izmēģinājuma pētījumi

1.  Lai uzlabotu darba tirgus statistiku par uzņēmumiem vai ierobežotu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, Komisija (Eurostat) var uzsākt priekšizpēti un izmēģinājuma pētījumus. Šādu pētījumu mērķis ir vismaz viens no šādiem elementiem:

a)  datu kopu kvalitātes un datu salīdzināmības uzlabošana;

b)  jaunu iespēju izpētīšana un jaunu funkciju ieviešana, lai reaģētu uz lietotāju vajadzībām;

c)  integrācijas uzlabošana starp apsekojumiem un citiem datu avotiem;

d)  sloga samazināšana respondentiem;

e)  datu vākšanas izmaksu lietderības palielināšana.

Pētījumos ņem vērā tehnoloģiju un digitālo attīstību.

1.a  Dati, kas savākti šā panta 1. punktā minēto izmēģinājuma pētījumu ietvaros, attiecas tikai uz 4. panta 1. punktā uzskaitītajām jomām un tematiem un pielikumā norādītajiem detalizētajiem tematiem.

2.  Dalībvalstis var brīvprātīgi piedalīties minētajos pētījumos. Sadarbībā ar Komisiju (Eurostat) tās nodrošina, ka pētījumi ir reprezentatīvi Savienības līmenī.

3.  Minēto pētījumu rezultātus novērtē Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem. Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo ziņojumus par pētījumu konstatējumiem. Minētos ziņojumus dara publiski pieejamus.

Pirmajā daļā minētajos ziņojumos Komisija (Eurostat) var ieteikt, kā izmēģinājuma pētījumus vajadzētu integrēt kā pastāvīgus risinājumus.

3.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot to dalībnieku lomu un pienākumus, kuri veic šā panta 1. punktā minētos pētījumus, ciktāl personas datu apstrāde notiek minēto pētījumu nolūkos.

10. pants

Finansējums

1.  Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm var piešķirt finansiālu ieguldījumu no Savienības vispārējā budžeta nolūkā:

a)  uzlabot darba tirgus statistikas par uzņēmumiem avotus, tostarp izlases rāmjus, no šīs regulas spēkā stāšanās dienas vēlākais līdz 2029. gada 31. decembrim;

b)  uzlabot darba tirgus statistikai par uzņēmumiem izmantotās metodes, tostarp 9. pantā minēto priekšizpēti un izmēģinājuma pētījumus.

Savienība nesedz izmaksas, kas rodas, regulāri apkopojot statistiku, kura jānosūta saskaņā ar šo regulu.

2.  Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 80 % no attiecināmajām izmaksām.

11. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, ar efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

3.  Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013(18) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96(19), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

4.  Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotācijas nolīgumos un dotācijas lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu, Eiropas prokuroru un OLAF saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas.

12. pants

Atkāpes

1.  Ja šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas dalībvalsts statistikas sistēmā, Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos ar īstenošanas aktiem var piešķirt dalībvalstij atkāpes uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Piešķirot atkāpes, Komisija ņem vērā dalībvalstu statistikas salīdzināmību un vajadzīgo reprezentatīvo un uzticamo Eiropas agregātu savlaicīgu aprēķinu. Komisija arī nodrošina, ka statistikai, metadatiem un kvalitātei piemērojamās prasības, uz kurām attiecas šī regula un uz kurām iepriekš attiecās atceltās regulas, arī turpmāk tiek ievērotas bez pārtraukuma.

2.  Attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.

13. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 1.a punktā, 4. panta 3. punktā, 7. panta 1. punktā un 9. panta 3.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [Publikāciju birojs: lūgums ierakstīt precīzu regulas spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1.a punktā, 4. panta 3. punktā, 7. panta 1. punktā un 9. panta 3.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 3. panta 1.a punktu, 4. panta 3. punktu, 7. panta 1. punktu un 9. panta 3.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja triju mēnešu laikā no dienas, kad par minēto aktu paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu iebildumus neizteikt. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

14. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

15. pants

Atcelšana

1.  Regulu (EK) Nr. 530/1999, Regulu (EK) Nr. 450/2003 un Regulu (EK) Nr. 453/2008 atceļ no 2026. gada 1. janvāra.

2.  Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[Vieta] … [datums]…,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Jomas, temati un detalizēti temati; datu sniegšanas periodiskums, pārskata periodi un datu nosūtīšanas termiņš katram tematam

(1)  Pēc pārskata perioda “T” beigām.

(2)  Ja iepriekš minētie termiņi iekrīt sestdienā vai svētdienā, faktiskais termiņš ir nākamā pirmdiena pirms plkst. 12.00 (pēc Centrāleiropas laika).

(1) * Izmaiņas visā tekstā izriet no grozījuma Nr. 1 pieņemšanas. Jaunais vai grozītais teksts ir izcelts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌. (2) OVC, C/2024/668, 12.01.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/668/oj (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp.). (5) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par eurozonas statistiku “Eurozonas statistikas un rādītāju metodoloģijas uzlabošana” – COM(2002) 0661 final, 2002. gada 27. novembris. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (OV L 132, 17.5.2023., 21. lpp. http://data.europa.eu/eli/dir/2023/970/oj). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (OV L 132, 17.05.2023., 21. lpp.). (9) COM(2021)0778. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32002L0058). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). (13) Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.); PIELIKUMS, III.A iedaļa. (14) Padomes Ieteikums (2023. gada 27. novembris) par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi (C/2023/1344)(OV C, C/2023/1344, 29.11.2023., ELI: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32023H01344). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R1725). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32016R0679). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.). (19) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).