Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2024. gada 14. un 19. marta lēmumus, ar kuriem apstiprina projektu iestāžu nolīgumam, ar ko izveido starpiestāžu ētikas struktūru Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā minēto iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem,

–  ņemot vērā projektu Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas nolīgumam, ar ko izveido starpiestāžu ētikas struktūru Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā minēto iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem (“nolīgums”),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 13. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 232. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. jūnija paziņojumu “Priekšlikums par starpiestāžu ētikas struktūru” un tā pielikumus (COM(2023)0311),

–  ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru(1),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs(2),

–  ņemot vērā 2023. gada 16. februāra rezolūciju par neatkarīgas ES ētikas struktūras izveidi(3),

–  ņemot vērā 2023. gada 16. februāra rezolūciju par pārraudzības veikšanu saistībā ar pasākumiem, ko Parlaments pieprasījis, lai stiprinātu Eiropas iestāžu integritāti(4),

–  ņemot vērā 2023. gada 12. jūlija rezolūciju par ES ētikas struktūras izveidi(5),

–  ņemot vērā 2023. gada 13. jūlija rezolūciju par ieteikumiem reformēt Eiropas Parlamenta noteikumus par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un pretkorupcijas pasākumiem(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 148. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0181/2024),

A.  tā kā ES iestāžu neatkarība, pārredzamība un pārskatatbildība ir ārkārtīgi svarīga to demokrātiskajai leģitimitātei un iedzīvotāju uzticēšanās veicināšanai; tā kā Eiropas Parlaments pašlaik ir viena no pārredzamākajām likumdošanas iestādēm pasaulē;

B.  tā kā ir jānovērš trūkumi, kas izriet no pašreizējā ētikas satvara, kurš ir sadrumstalots, jo katrai ES iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai ir atšķirīgi noteikumi, procedūras un izpildes līmeņi;

C.  tā kā Parlaments 2021. gada 16. septembra rezolūcijā(7) ierosināja un savās turpmākajās 2023. gada 16. februāra(8) un 2023. gada 12. jūlija(9) rezolūcijās atkārtoti uzsvēra, ka ir jāizveido vērienīga, patiesa un neatkarīga ētikas struktūra;

D.  tā kā Komisija 2023. gada 8. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu par starpiestāžu ētikas struktūras izveidi, ierosinot standartu noteikšanas struktūru; tā kā šis Komisijas priekšlikums ne tuvu neatbilda Parlamenta rezolūcijās izvirzītajam vērienīgajam mērķim, jo tās ierosinātajai struktūrai galvenokārt trūktu spējas izskatīt atsevišķus gadījumus un iespējamus ētikas noteikumu pārkāpumus, kā arī ieteikt sankcijas;

E.  tā kā Parlamenta sarunu mandāts bija Parlamenta 2023. gada 16. februāra rezolūcija(10) un 2023. gada 12. jūlija rezolūcija(11);

F.  tā kā starpiestāžu ētikas struktūra palīdzēs stiprināt uzticēšanos Savienības iestādēm un to demokrātiskajai leģitimitātei, kā arī veidot institucionālu kultūru, kuras pamatā ir visaugstākie ētikas standarti;

G.  tā kā Parlamenta Reglamentā iekļautie pašreizējie ētikas noteikumi paredz daudzas standartizētas rakstiskas deklarācijas, tostarp privāto interešu deklarācijas, aktīvu deklarācijas, deklarācijas par interešu konflikta apzināšanos amatpersonām, referentiem, ēnu referentiem un oficiālo delegāciju vai iestāžu sarunu dalībniekiem, deklarācijas par plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, arī tad, ja tās deleģētas viņu palīgiem, referentu deklarācijas par pienesumu viņu lietās, deklarācijas par dalību trešo personu rīkotos pasākumos, dāvanu deklarācijas un sadarbības grupu vai neoficiālu grupu deklarācijas par ārējo finansiālo atbalstu,

1.  atzinīgi vērtē nolīgumu, ar ko tiek radīta iespēja izstrādāt stingrus kopējus ētikas standartus un apmainīties ar paraugpraksi un iespēja neatkarīgiem ekspertiem izskatīt atsevišķus gadījumus pēc tādas iestādes vai padomdevējas struktūras pieprasījuma, kura ir nolīguma puse, attiecībā uz jebkuru tās locekļu deklarāciju;

2.  uzsver, ka galīgo lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz īstenošanu paliek iestāžu vai struktūru attiecīgajām iestādēm; norāda, ka jebkura apspriešanās ar neatkarīgajiem ekspertiem par atsevišķu gadījumu sākas tad, kad kāda no nolīguma pusēm saskaņā ar iekšējiem noteikumiem iesniedz pieprasījumu attiecībā uz tās locekļiem; uzsver, ka komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarācijas kā augsta līmeņa lietas, kas pārsniedz attiecīgās iestādes intereses, parasti būtu jāpārbauda neatkarīgajiem ekspertiem;

3.  tomēr atkārtoti norāda, ka Parlaments joprojām ir apņēmības pilns izveidot neatkarīgu ētikas struktūru, kura būtu spējīga pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu un sniegt ieteikumus nolīgumu noslēgušo iestāžu vai struktūru atbildīgajām iestādēm par to, kādas sankcijas piemērot, kuras sastāvā kā pilntiesīgi locekļi būtu neatkarīgi eksperti un kura aptvertu ES iestāžu un struktūru locekļus pirms viņu pilnvaru vai dienesta pilnvaru termiņa, to laikā un pēc to beigšanās, kā arī šo iestāžu un struktūru darbiniekus, kā paredzēts Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūcijā (12), un atkārtoti uzsvērts 2023. gada 16. februāra rezolūcijā(13) un 2023. gada 12. jūlija rezolūcijā(14);

4.  pauž nožēlu par to, ka Eiropadome nolēma nepievienoties nolīgumam;

5.  pauž nožēlu par Padomes nevēlēšanos paplašināt nolīguma darbības jomu, lai attiecinātu to vismaz uz tās dalībvalsts ministru līmeņa pārstāvjiem, kura ir Padomes prezidentvalsts, un tās apgalvojumu, ka Līgumos nav juridiska pamata, kas ļautu pieņemt kopējus minimālos standartus, kuri būtu piemērojami dalībvalstu pārstāvjiem; apņemas izmantot pirmo nolīguma pārskatīšanu, lai novērstu šo juridisko nepilnību, un aicina nākamās Padomes prezidentvalstis tikmēr brīvprātīgi piemērot tā noteikumus; uzskata, ka Padomes locekļiem, tāpat kā Eiropas Parlamenta deputātiem, varētu būt saistoši noteikumi, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar tās pašorganizācijas pilnvarām un kas būtu noteicošie gadījumā, ja rastos konflikts ar valstu noteikumiem; šajā sakarībā uzsver, ka Padomē sanākušie dalībvalstu pārstāvji, pieņemot ES tiesību aktus, darbojas kā Padomes locekļi; apņemas meklēt juridisku skaidrojumu attiecībā uz to, vai Padome varētu noteikt saistības tās locekļiem ievērot kopējus minimālos standartus;

6.  uzskata, ka ar pieejamajiem resursiem ir jāļauj pienācīgi darboties gan starpiestāžu ētikas struktūrai (“struktūra”), kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras nolīguma puses, gan pieciem neatkarīgajiem ekspertiem, kas palīdz iestāžu pārstāvjiem un pievienojas struktūrai novērotāju statusā, kā arī jānodrošina tai nepieciešamais atbalsts; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar nolīguma 17. pantu visas izmaksas, kas rodas, apspriežoties ar neatkarīgajiem ekspertiem, jāsedz pieprasītājai pusei, jo tas var ierobežot šādu apspriešanos skaitu;

7.  uzskata, ka neatkarīgajiem ekspertiem, kurus vienprātīgi jāieceļ nolīguma pusēm, papildus nolīguma 5. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām, kas attiecas uz nevainojamu profesionālo uzvedību un pieredzi augsta līmeņa amatos Eiropas, valstu vai starptautiskās sabiedriskās organizācijās, ir jābūt profesionālai pieredzei īpaši ētikas, integritātes un pārredzamības jomā;

8.  uzsver neatkarīgo ekspertu būtisko lomu atsevišķu lietu izskatīšanā pēc nolīguma puses pieprasījuma; uzskata, ka ētikas standarta izstrādei vai atjaunināšanai būtu ļoti noderīgi, ja katra puse neatkarīgajiem ekspertiem nosūtītu nelielu lietu izlasi, kas atlasīta pēc nejaušības principa;

9.  uzskata, ka struktūrai būtu jāpaļaujas uz iestāžu pašreizējām pilnvarām pieprasīt saviem locekļiem informāciju vai uz valsts iestāžu piekrišanu apmainīties ar informāciju; uzskata, ka neatkarīgajiem ekspertiem vajadzētu būt iespējai apmainīties ar informāciju ar valsts iestādēm, ja tas ir nepieciešams viņu uzdevumu veikšanai, vienlaikus apstrādājot šādu informāciju ar tādu pašu konfidencialitāti kā izcelsmes iestāde; šajā sakarībā uzsver, ka neatkarīgajiem ekspertiem vajadzētu būt piekļuvei iesaistīto pušu administratīvajiem dokumentiem, jo īpaši tās puses dokumentiem, kas ar tiem apspriežas par lietu, lai viņi varētu veikt labi pamatotus un labi dokumentētus novērtējumus;

10.  norāda, ka neatkarīgajiem ekspertiem ir jāieceļ referents no viņu vidus; uzskata, ka neatkarīgajiem ekspertiem vajadzētu būt pilnīgai autonomijai sava darba organizēšanā, kā arī sanāksmju sasaukšanā;

11.  uzskata, ka, neskarot Vispārīgo datu aizsardzības regulu un personas tiesības, iestādei vai padomdevējai struktūrai būtu jāpublicē neatkarīgo ekspertu pamatotais atzinums kopā ar lēmumu, ko pieņēmusi kompetentā iestāde, kurai būtu jāsniedz paskaidrojums gadījumā, ja ieteikumi nebūtu pilnībā īstenoti;

12.  aicina struktūru rādīt piemēru pārredzamības jomā, saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem visiem iedzīvotājiem pieejamā mašīnlasāmā atvērto datu formātā publicējot visus ieteikumus, gada ziņojumus, lēmumus un izdevumu uzskaiti, cita starpā neatkarīgu ekspertu rakstisku atzinumu par iestāžu pašnovērtējumiem saskaņā ar nolīguma 10. pantu un anonimizētu un apkopotu gada pārskatu par katru gadu, kurā apkopotā un anonimizētā veidā iekļauta pušu iesniegtā informācija par apspriedēm un jautājumiem, kā arī turpmākajām darbībām, saskaņā ar nolīguma 7. panta 4. punktu; uzsver to, cik svarīgi ir pienācīgā mērā aizsargāt attiecīgo personu privāto dzīvi un nevainīguma prezumpciju; aicina nolīguma puses izstrādāt kopīgus norādījumus apspriedēm ar neatkarīgajiem ekspertiem un viņu ieteikumu publicēšanai;

13.  uzskata — lai struktūra būtu pilnībā efektīva, tai būtu jāapvieno par ētiku atbildīgo struktūru funkcijas, un tādēļ gadījumos, kad nepieciešams īpašs apsvērums vai jāizstrādā vai jāatjaunina ētikas standarti, katrai iesaistītajai pusei būtu jāapspriežas ar neatkarīgajiem ekspertiem;

14.  uzsver, ka ir jānosaka, kā tiks noteikts tā priekšsēdētāja vietnieka mandāts, kurš šajā struktūrā pārstāv Parlamentu, un jāievieš atbilstoši pārskatatbildības mehānismi;

15.  uzskata, ka ir jāprecizē, kas būs Parlamenta pārstāvja aizstājējs šajā struktūrā;

16.  uzskata, ka Konstitucionālo jautājumu komitejai būtu jāpiedalās Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka, kas pārstāv Parlamentu šajā struktūrā, pilnvaru noteikšanā, kā arī priekšsēdētāja vietnieka un pārstāvja aizstājēja atbildības nodrošināšanā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Parlamenta deputāti varētu ietekmēt viņiem saistošu standartu izstrādi;

17.  joprojām ir apņēmības pilns konstruktīvi iesaistīties nolīguma pārskatīšanā, kas jāveic trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā, lai uzlabotu un pastiprinātu struktūru, kā paredzēts nolīguma 21. pantā;

18.  atgādina par savu nostāju attiecībā uz to, ka struktūrai vajadzētu varēt pēc savas iniciatīvas izmeklēt iespējamos ētikas noteikumu pārkāpumus, ko izdarījuši ES iestāžu ierēdņi un darbinieki, un veikt izmeklēšanu uz vietas un reģistros, izmantojot informāciju, ko tā ir savākusi vai saņēmusi no trešām personām;

19.  apstiprina pielikumā pievienotā nolīguma slēgšanu;

20.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt nolīgumu ar Padomes priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāju, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāju, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju, Revīzijas palātas priekšsēdētāju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāju un Reģionu komitejas priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

21.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu kopā ar pielikumu informēšanas nolūkā nosūtīt visām nolīguma pusēm.

(1) OV C 117, 11.3.2022., 159. lpp. (2) OV C 177, 17.5.2023., 109. lpp. (3) OV C 283, 11.8.2023., 31. lpp. (4) OV C 283, 11.8.2023., 27. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0281. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0292. (7) OV C 117, 11.3.2022., 159. lpp. (8) OV C 283, 11.8.2023., 31. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0281. (10) OV C 283, 11.8.2023., 27. lpp. un 31. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0281. (12) OV C 117, 11.3.2022., 159. lpp. (13) OV C 283, 11.8.2023., 31. lpp. (14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0281.

EIROPAS PARLAMENTA, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES, EIROPAS KOMISIJAS, EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS, EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS, EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAS, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS UN EIROPAS REĢIONU KOMITEJAS NOLĪGUMS, AR KO IZVEIDO STARPIESTĀŽU ĒTIKAS STRUKTŪRU LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 13. PANTĀ MINĒTO IESTĀŽU UN PADOMDEVĒJU STRUKTŪRU LOCEKĻIEM

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst Iestāžu nolīgumam kā tas, kas tika publicēts OV L, 2024/1365, 17.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2024/1365/oj.)