Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija(3), kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(5),

–  ņemot vērā 2023. gada 3. oktobra starpposma ziņojumu par priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšanai(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam uzlabošanu: noturīgs un jaunu problēmu risināšanai piemērots ES budžets(7),

–  ņemot vērā Padomes 2024. gada 29. februāra Regulu (ES, Euratom) 2024/765, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(8) (DFS pārskatītā redakcija),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 16. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(10),

–  ņemot vērā 2023. gada 20. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2024. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(11),

–  ņemot vērā 2023. gada 18. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(12),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējo budžetu(13) un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2025. finanšu gada tāmes provizoriskā projekta sagatavošanu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2024. gada 11. martā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 102. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 102. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 102. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0180/2024),

A.  tā kā budžets, ko ģenerālsekretārs 2024. gada 26. februārī ierosināja Parlamenta 2025. gada tāmes provizoriskajā projektā, ir 2 507 233 329 EUR, proti, par 5,21 % jeb 124 132 017 EUR lielāks nekā 2024. gada budžets;

B.  tā kā Komisija 2024. gada ziemas (starpposma) prognozē paredz, ka ES inflācija 2024. gadā būs 3 % un 2025. gadā — 2,5 %; tā kā izdevumu apmērs DFS 2021.–2027. gadam 7. izdevumu kategorijā pamatojas uz 2 % palielinājumu gadā;

C.  tā kā Parlamenta uzticamība ir atkarīga no tā spējas īstenot savu galveno budžeta, likumdošanas un kontroles darbu saskaņā ar visaugstākajiem standartiem, vienlaikus rādot piemēru citām Savienības iestādēm, kā plānot un īstenot savus izdevumus piesardzīgi un efektīvi un ņemt vērā pastāvošo ekonomisko realitāti;

D.  tā kā 2025. gads būs pirmais pilnais gads pēc vēlēšanām un līdz ar to notiks atgriešanās ierastajā politiskās un atbalsta pamatdarbības ritmā;

E.  tā kā Parlaments ir pabeidzis pagājušajā gadā sākto padziļināto reformu procesu, lai, no vienas puses, pārskatītu savas iekšējās darba metodes, padarot parlamentāro darbu efektīvāku, un, no otras puses, stiprinātu savu institucionālo lomu, tādējādi uzlabojot Parlamenta kā viena no likumdevējiem, kā budžeta lēmējinstitūcijas iestādes un kā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes darbību un palielinot tā spēju īstenot demokrātisku pārraudzību,

Vispārējs satvars

1.  pauž bažas par situāciju pašreizējās DFS 7. izdevumu kategorijā; atgādina, ka ierobežojumi izriet no samazinājumiem, ko Padome piemēroja jau tā ļoti nelielajam Komisijas sākotnēji ierosinātajam līdzekļu apmēram, vienojoties par pašreizējo DFS 2021.–2027. gadam; pauž nožēlu par Padomes iebildumiem pret Komisijas priekšlikumu, pārskatot DFS, palielināt 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu no 2024. gada; norāda, ka DFS pārskatīšanā nav atrisināts jautājums par 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; uzsver, ka prognozētā negatīvā rezerve 2025. gadam liek domāt, ka šim nolūkam 7. izdevumu kategorijā būs jāizmanto īpašie instrumenti;

2.  atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas budžeta reglamentē tiesību aktos noteikti pienākumi; atgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu algu indeksācijas koeficients, ko Komisija patlaban prognozē 2024. gada jūlijam, 2025. gada aprīlim un 2025. gada jūlijam, ir attiecīgi 5,3 %, 0,6 % un 3,7 %; norāda, ka 2024. gada budžetā ir iekļauta algu indeksācija 3,4 % apmērā, sākot no 2024. gada jūlija; norāda, ka Budžeta komiteja uzraudzīs oficiāli prognozēto attīstību algu indeksācijas jomā;

3.  atbalsta samierināšanas procedūrā starp Prezidiju un Budžeta komiteju 2024. gada 9. aprīlī panākto vienošanos palielinājumu salīdzinājumā ar 2024. gada budžetu noteikt 4,87 % apmērā, kas nozīmē, ka 2025. gada tāmes kopējais apmērs ir 2 499 233 329 EUR, un attiecīgi par kopumā 11 000 000 EUR samazināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

2 0 0 0 — Īre, 2 0 0 7 —Ēku celtniecība un telpu iekārtošana, 2 3 9 0 — EMAS pasākumi, tostarp to popularizēšana, un Eiropas Parlamenta oglekļa emisiju kompensācijas shēma, 3 2 4 2 — Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos, 3 2 4 3 — Eiropas Parlamenta apmeklētāju centri , 1 0 1 — Rezerve neparedzētiem izdevumiem;

turklāt nolemj par 3 000 000 EUR palielināt Prezidija 2024. gada 11. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru un attiecīgi palielināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

3 2 4 4 — Apmeklētāju grupu organizēšana un uzņemšana, programma Euroscola un viedokļu izplatītāju uzaicināšana no trešām valstīm; 4 0 3 — Eiropas politisko fondu finansēšana;

4.  norāda, ka no palielinājuma par 116 miljoniem EUR salīdzinājumā ar 2024. gada budžetu palielinājums par 98 miljoniem EUR ir saistīts ar tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem un galvenokārt paredzēts darbinieku algu atjaunināšanai (54,7 miljoni EUR) un ar parlamentāro palīdzību saistītiem izdevumiem (33,2 miljoni EUR); norāda, ka to izdevumu palielinājums, kas nav noteikti tiesību aktos, laikposmā no 2024. līdz 2025. gadam nepārsniedz 2 %;

5.  norāda, ka Parlaments nepieprasa papildu amata vietas 2025. gadam;

6.  norāda, ka 98 pastāvīgās amata vietas, kas 2023. gada budžetā izveidotas, lai atvieglotu Civildienesta noteikumu 29. panta 4. punkta piemērošanu, ir svītrotas no 2025. gada štatu saraksta;

Apmeklētāju grupas un Europa Experience

7.  atgādina, ka apmeklētāju grupas visās Parlamenta darba vietās ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību deputāti var sazināties ar vēlētājiem un iepazīstināt tos ar savu parlamentāro darbu; uzsver, ka apmeklētāju grupas vairo Parlamenta nozīmību vēlētāju acīs visā Savienībā;

8.  ar bažām norāda, kā šādus apmeklējumus organizēt kļūst aizvien grūtāk pašreizējā budžeta ierobežoto finansiālo iespēju dēļ, jo īpaši deputātiem no dalībvalstīm, kuras atrodas ģeogrāfiski tālu no Briseles un Strasbūras; prasa piešķirt pietiekamu finansējumu, lai segtu ceļa un uzturēšanās izdevumus, ņemot vērā inflācijas līmeni un cenas gan apmeklētāju grupu izcelsmes valstīs, gan Briselē un Strasbūrā; uzskata, ka piešķīrums vienai personai ir jāpalielina par 10 %, lai ņemtu vērā pastāvošos apstākļus; aicina ģenerālsekretāru pēc iespējas drīzāk ierosināt kvestoriem palielināt segto izmaksu maksimālo apjomu, lai tādējādi turpinātu un palielinātu deputātu sniegto atbalstu, kas dod iespēju apmeklētāju grupām apmeklēt Parlamentu;

9.  ar bažām norāda uz iekšējiem noteikumiem, kuri reglamentē EP deputātu apmeklētāju grupu uzņemšanu un kuru rezultātā reģistrētajiem deputātu palīgiem dažos gadījumos ir jāsedz 30 % no sākotnējām izmaksām; uzsver šādu noteikumu praktiskas ievērošanas neiespējamību un finansiālo slogu, ko tas rada reģistrētiem deputātu palīgiem; aicina Prezidiju pārskatīt un atjaunināt spēkā esošos noteikumus par apmeklējumiem, lai pārvarētu grūtības apmeklējumu plānošanā un organizēšanā;

10.  atgādina par Prezidija 2019. gada 25. novembra lēmumu līdz 2024. gada beigām visās dalībvalstīs izveidot Europa Experience centrus; pauž nožēlu par kavēšanos Europa Experience izveidē visās dalībvalstīs pirms 2024. gada Parlamenta vēlēšanām un norāda, ka patlaban darbojas tikai 12 šādi centri; atzīst, ka šo kavēšanos ir veicinājuši vairāki ārējie faktori, tostarp nekustamā īpašuma tirgu nestabilitāte;

11.  pieņem zināšanai, ka 2025. gadā ir plānots atvērt piecus centrus (Atēnās, Zagrebā, Hāgā, Sofijā un Budapeštā); prasa pēc iespējas drīzāk visās dalībvalstīs izveidot Europa Experience; atgādina, ka Europa Experience būtu jānodrošina iespēja visiem iedzīvotājiem labāk izprast Savienības iestāžu darbību;

Infrastruktūra

12.  pieņem zināšanai, ka Budžeta komiteja saskaņā ar 2022. gada 19. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(14) ir apstiprinājusi Prezidija lēmumu veikt pamatīgu SPAAK ēkas renovāciju; uzsver, ka pašreizējai ēkai ir ļoti zems energoefektivitātes novērtējums un tai trūkst tik ļoti nepieciešamā elastīguma, lai tā atbilstu paredzētajam mērķim; uzsver, ka Parlamentam savu ēku kopumu energoefektivitātes un ilgtspējas ziņā vajadzētu pārvaldīt tā, lai nodrošinātu atbilstību zaļā kursa mērķiem; norāda, ka renovācija radīs ievērojamus ikgadējus ietaupījumus un samazinās CO2 emisijas, kā arī palīdzēs izpildīt pārskatītās Energoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības; atgādina Prezidijam, ka pirms jebkādu svarīgu lēmumu pieņemšanas par jautājumiem, kas saistīti ar ēkām un to finansējumu, ir jānodrošina pārredzamība, pienācīgi jāinformē Budžeta komiteja un jāapspriežas ar to, cita starpā ļaujot tai iepazīties ar visaptverošu detalizētu informāciju, ņemot vērā šo lēmumu būtisko ietekmi uz budžetu;

13.  atzīst, ka 2025. gadā ir jāsāk TREVES II ēkas renovācijas darbi, lai atvieglotu to darbinieku pagaidu izmitināšanu, kuri tiks pārvietoti SPAAK ēkas renovācijas dēļ;

14.  atzinīgi vērtē Parlamenta politiku, kuras mērķis ir nodrošināt, ka personas ar invaliditāti spēj pilnībā neatkarīgi izmantot Parlamenta ēkas, un atbalsta turpmākus pasākumus un pielāgojumus, kas šajā sakarā būs nepieciešami; atzīst nepieciešamību uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi plenārsēžu zālei Strasbūrā;

15.  atgādina, ka Parlamenta administrācija pašlaik strādā pie visaptverošas pieejas, lai definētu Parlamenta ēku ilgtermiņa politiku, jo īpaši ņemot vērā saistības vides jomā, izmaksas un budžeta ierobežojumus, energoefektivitāti un atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, un sagaida, ka rezultāti tiks publiskoti; prasa izvērtēt elastīgos darba veidus, kas radušies pandēmijas rezultātā, vienlaikus atzīstot, ka fiziska klātbūtne politiskās sarunās, debatēs vai viedokļu apmaiņā publiskās politikas veidošanā joprojām ir efektīvāka;

16.  pieņem zināšanai praksi gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai dotu ieguldījumu ēku projektos; pieņem zināšanai, ka šis apkopojošais pārvietojums sistemātiski notiek vienās un tajās pašās nodaļās un sadaļās un bieži vien precīzi vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās; uzskata, ka ikgadējā apkopojošā pārvietojuma izmantošana var kalpot arī citiem mērķiem, nevis ar būvniecību saistītu projektu finansēšanai;

17.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus un pasākumus, ko Parlaments ir ieviesis, lai samazinātu savu vidisko pēdu; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Parlamenta vides vadības sistēmas (EMAS) mērķiem 2024. gadam; sagaida, ka Parlaments līdz 2024. gada beigām sasniegs visus EMAS galveno snieguma mērķrādītājus un turpinās pieņemt jaunus vērienīgus mērķus turpmākajiem gadiem; jo īpaši norāda uz vairākiem sasniegumiem šajā jomā, tostarp oglekļa emisiju samazinājumu par 44 % kopš 2006. gada, papīra izmantošanas samazinājumu par 66 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, tādu darbinieku lielo īpatsvaru, kas dodas uz darbu kājām vai ar velosipēdu, ievērojamu plastmasas izmantošanas samazinājumu un atjaunīgās enerģijas infrastruktūras sekmīgu izvēršanu, kā rezultātā Parlaments 2023. gadā saražoja 458 MWh saules enerģijas;

18.  pieņem zināšanai oglekļa kredītu cenu pieaugumu; atgādina, ka ieguldījumi energoefektivitātē ir labs veids, kā panākt ieguldīto līdzekļu atdevi; atzinīgi vērtē un atbalsta ieguldījumus atjaunīgajā enerģijā un fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskā izbeigšanā, jo īpaši ņemot vērā enerģētikas krīzi un ģeopolitisko kontekstu, un to atspoguļot nākamajā ēku daudzgadu stratēģijā; norāda, ka Parlaments ir uzstādījis un turpina uzstādīt saules fotoelementu (PV) paneļus, lai vēl vairāk palielinātu uz vietas saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un sasniegtu 25 % mērķrādītāju; atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku pārvadājumi; atzinīgi vērtē Parlamenta centienus samazināt CO2 emisijas, izmantojot fraktētus vilcienus, un prasa palielināt iespējas braucienos starp trim darba vietām izmantot vilcienu;

Citi jautājumi

19.  atgādina par nepārtraukto cīņu, kurā Savienība ir iesaistīta, lai aizstāvētu Eiropas vērtības un saglabātu mūsu demokrātisko procesu integritāti; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Parlaments veicis šo mērķu sasniegšanai, cīnoties pret dezinformāciju un manipulācijām ar informāciju; aicina DG COMM un EP vietējos birojus turpināt izstrādāt un īstenot efektīvas stratēģijas dezinformācijas un manipulāciju ar informāciju apkarošanai; uzsver, ka viens no spēcīgākajiem dezinformācijas apkarošanas ieročiem ir pozitīva, uz faktiem balstīta komunikācija par Parlamenta darbu;

20.  atgādina, ka Parlaments stingri atbalsta daudzvalodību un veicina nacionālo, reģionālo un lingvistisko minoritāšu tiesības; uzskata, ka Parlaments var aktīvi piedalīties cīņā pret dezinformāciju, attiecīgā gadījumā padziļināti komunicējot arī lingvistisko minoritāšu un kopienu valodās; prasa Prezidijam paplašināt tādu Parlamenta komunikācijas materiālu sagatavošanu un izplatīšanu, piemēram, EP vietējos birojos un Europa Experience centros, kuri atbilst dalībvalstu nacionālo, reģionālo un lingvistisko minoritāšu vajadzībām, tādējādi vēršoties pret jebkādiem mēģinājumiem izmantot valodu atšķirības, lai liktu šķēršļus kohēzijai; šajā sakarībā atgādina, ka kopš Krievijas agresijas kara sākuma Ukrainā EP vietējie biroji Baltijas valstīs ir centušies sniegt informāciju iedzīvotājiem ukraiņu un krievu valodā, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas dezinformācijas un propagandas apkarošanai, un mudina atbalstīt un veicināt šādus pasākumus ukraiņu un krievu valodā; uzsver, cik būtiska ir EP vietējo biroju aktīva līdzdalība Parlamenta darba īstenošanā saistībā ar pilsonisko izglītību, šajā nolūkā izmantojot vairākas programmas, kurās iesaistītas vietējās kopienas, skolas un universitātes;

21.  uzsver mākslīgā intelekta (MI) potenciālu atbalsta sniegšanā deputātiem viņu pilnvaru īstenošanā un dažādās Parlamenta administrācijas darbībās; atzinīgi vērtē to, ka jau tiek gatavoti MI projekti 2025. gadam;

22.  atbalsta Budžeta komitejā izskanējušo ģenerālsekretāra paziņojumu par administratīvā sloga un birokrātijas samazināšanu deputātiem un viņu birojiem, vienlaikus paātrinot administrācijas procesu digitalizāciju; uzsver, ka ieguldījumi digitalizācijā rada peļņu no ieguldījumiem vidējā termiņā un ka tos nevajadzētu aizkavēt īstermiņa izmaksu ietaupījumu dēļ;

23.  aicina Parlamentu turpināt regulāri izvērtēt to, kā tiek organizēta personāla nepieciešamība, un optimizēt darbinieku sadalījumu Parlamenta Ģenerālsekretariātā, jo īpaši pārdalot brīvās amata vietas starp dienestiem, lai pēc iespējas saglabātu pastāvīgu darbinieku skaitu; aicina ģenerālsekretāru izvērtēt riskus, kas saistīti ar līgumdarbinieku nodarbināšanu aizvien lielākā skaitā, tostarp risku, ka Parlamentā varētu veidoties divu līmeņu personāla struktūra; prasa, lai galvenos pastāvīgos amatus ieņemtu un galvenos pastāvīgos uzdevumus veiktu pastāvīgie darbinieki;

24.  uzsver to, ka taisnīga ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšana ir svarīga, lai izveidotu patiesi eiropeisku civildienestu; norāda, ka gadu gaitā Parlaments šajā sakarā ir veicis vairākus pasākumus; norāda, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi; norāda, ka Prezidijs ir izveidojis tiesisko regulējumu konkrētai valstpiederībai paredzētu konkursu rīkošanai un nolēmis rīkot pirmo no šādiem konkursiem; uzsver, ka konkursiem vienmēr vajadzētu būt balstītiem uz nopelniem;

25.  pieņem zināšanai procedūru, kas jau ir spēkā, lai lietotājs no parlamentārajām struktūrām varētu pieprasīt sanāksmes tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā; aicina ģenerālsekretāru turpināt apzināt citas iespējas, piemēram, runas atpazīšanas un mašīntulkošanas rīkus, ievērojot principu, kas paredz vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu visiem pilsoņiem;

26.  atkārtoti pauž plenārsēdē vairākkārt pieņemto prasību Prezidijam sākt darbu pie Reglamenta pārskatīšanas, lai deputāti varētu izmantot savas tiesības balsot attālināti grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai paternitātes atvaļinājuma laikā, ilgstošas slimības vai nepārvaramas varas gadījumos, izmantojot pandēmijas laikā gūto pieredzi par šīs balsošanas metodes tehniskajiem aspektiem;

27.  atkārtoti aicina Prezidiju garantēt, ka visi restorāni Parlamentā ievēro kvalitātes, efektivitātes un cenu pieejamības standartus, un maksimālās slodzes laikā no jauna ieviest piekļuves kontroli pie pašapkalpošanās restorāna ieejām; atzinīgi vērtē piekļuves kontroles ieviešanu pie WEISS pašapkalpošanās restorāna ieejas Strasbūrā sesiju laikā;

28.  prasa patiesi apņemties panākt daudzvalodības principa ievērošanu;

29.  atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos; uzsver, ka šīs izmaiņas neradītu nekādas izmaiņas finansējumā un būtu budžeta ziņā neitrālas;

30.  sagaida, ka pieprasījumi, par kuriem nobalsots plenārsēdē, tiks īstenoti prioritārā kārtā;

o
o   o

31.  pieņem 2025. finanšu gada tāmi;

32.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV C 444 I, 22.12.2020., 4. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357. (5) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0335. (7) OV C 177, 17.5.2023., 115. lpp. (8) OV L, 2024/765, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/765/oj. (9) COM(2022)0223. (10) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0119. (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0367. (13) OV L 207, 22.2.2024. (14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0366.