Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2024. gada 8. februāra rezolūciju par Russiagate: iespējamo Krievijas iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos(1),

–  ņemot vērā 2023. gada 13. jūlija rezolūciju par ieteikumiem reformēt Eiropas Parlamenta noteikumus par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un pretkorupcijas pasākumiem(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 1. jūnija rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(3),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju(4),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2022. gada 23. novembra rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2024. gada 23. janvāra ziņojumu “2nd EEAS Report on Foreign Information Manipulation and Interference Threats – A Framework for Networked Defence” (“EĀDD 2. ziņojums par ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās draudiem — satvars tīklotai aizsardzībai”),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 12. decembra paziņojumu par demokrātijas aizsardzību (COM(2023)0630) un tajā iekļautos priekšlikumus demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumam,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada 17. aprīļa secinājumus,

–  ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu(6),

–  ņemot vērā Reglamentu un Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā tiek ziņots par to, ka valsts un nevalstiskie dalībnieki no trešām valstīm aizvien biežāk mēģina tieši vai netieši iejaukties demokrātiskos lēmumu pieņemšanas un vēlēšanu procesos Savienībā un tās dalībvalstīs; tā kā ir skaidri pierādījumi par šādiem Krievijas mēģinājumiem iejaukties vēlēšanu procesos un politikas veidošanā visā pasaulē un jo īpaši ES un tās dalībvalstīs, izmantojot plašu klāstu dažādu hibrīdkara metožu, kas iestrādātas plašākā stratēģijā ar mērķi apdraudēt Eiropas demokrātisko procesu un likumdošanas procedūru pienācīgu darbību; tā kā šīs metodes cita starpā ietver kiberuzbrukumus, arī uzbrukumus Eiropas Parlamentam, Eiropas lēmumu pieņēmēju elites uzpirkšanu, iejaukšanos vēlēšanās, arī ar kustību un lobiju finansēšanu;

B.  tā kā jauni pētījumi un ziņojumi liecina, ka pēdējos mēnešos plaši pazīstami dezinformācijas tīkli ir paplašinājuši darbības, kuru mērķis ir izplatīt prokremliskus naratīvus sociālajos medijos, jo īpaši tādās platformās kā X ( iepriekš pazīstama kā Twitter) un TikTok; tā kā ir pierādījumi, ka Krievijas ietekmes tīkli ir izmantojuši MI un botus sociālajos medijos un veikuši ar viltus kontiem iegādātu politisko reklāmu publicēšanu plašā mērogā; tā kā tie savu interešu aizstāvībai politiskajā darba kārtībā ir izmantojuši arī tradicionālos medijus; tā kā šis hibrīdkarš bija priekšvēstnesis Krievijas nelikumīgajam agresijas karam Ukrainā un joprojām tiek izmantots šī kara atbalstīšanai; tā kā šī ārvalstu iejaukšanās ir ārēja spiediena veids, kas var efektīvi apdraudēt ES un dalībvalstu suverenitātes īstenošanu;

C.  tā kā Krievija ir sistemātiski uzturējusi kontaktus ar galēji labējām un galēji kreisajām partijām un citām personām un kustībām, lai Savienībā saņemtu institucionālo dalībnieku atbalstu nolūkā leģitimizēt savas nelikumīgās un kriminālās darbības; tā kā Eiropas Parlamenta balsošanas modeļu un runu analīze ir parādījusi, ka šīs partijas ļoti lielā mērā atbalstīja Krieviju, tostarp paužot tik ekstrēmus aicinājumus kā tie, ko 2024. gada janvārī publiski izteica EP deputāts Miroslavs Radačovskis, proti, viņš aicināja iznīcināt Eiropu; jānorāda, ka viņam Krievijas avoti arī samaksāja par 2021. gada parlamenta vēlēšanu novērošanu Krievijā; tā kā Ungārijas partija “Fidesz” prokremliskus vēstījumus un propagandu;

D.  tā kā arī galvenajās politiskajās partijās ir “Russlandversteher” (pret Krieviju labvēlīgi noskaņotie) politiķi; tā kā vairākas publiskas personas no ES dalībvalstīm, tostarp bijušie valdību vadītāji un ministru kabinetu locekļi, jo īpaši Gerhards Šrēders, ir ieņēmuši labi apmaksātus amatus Kremļa kontrolētos enerģētikas uzņēmumos; tā kā pat pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dažas no šīm personām nolēma neatkāpties no amata un saņemt asinīm slacītu naudu no Kremļa, viņu politiskajām partijām par to klusējot; tā kā viņi turpina izmantot savu prokrievisko ietekmi gan vietējā, gan Eiropas politiskajā vidē;

E.  tā kā Krievija prezidenta V. Putina vadībā ir atzinusi, ka demokrātija, cilvēktiesības un eiropeiskais dzīvesveids apdraud tās diktatorisko valdību, un līdz ar to jau gadiem ilgi īsteno stratēģiju, kuras mērķis ir sistemātiski vājināt demokrātiju gan ES dalībvalstīs, gan ES kandidātvalstīs, piemēram, Ukrainā, Gruzijā, Moldovā, Rietumbalkānu valstīs un citās kaimiņvalstīs, piemēram, Armēnijā;

F.  tā kā saskaņā ar mediju ziņojumiem, ko ir apstiprinājuši Polijas, Čehijas un Beļģijas drošības dienesti un Beļģijas un Čehijas premjerministri, daži EP deputāti un personas, kas kandidē gaidāmajās Eiropas vēlēšanās, ir saņēmuši samaksu no Krievijas valdības vai tās starpniekiem, lai izplatītu propagandu un dezinformāciju un ietekmētu Eiropas Parlamenta vēlēšanas dažādās Eiropas valstīs;

G.  tā kā 2024. gada 27. martā pēc tam, kad tika atklāts prokrievisks tīkls, kas ar Prāgā izvietoto ziņu kanālu “Voice of Europe” mēģināja veikt ietekmes operācijas, kuras skartu Čehiju un ES, Čehijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā ir piemērojusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajam, Ukrainas oligarham Viktoram Medvedčukam par Krievijas ietekmes operācijas veikšanu no Čehijas teritorijas, izmantojot šo ziņu vietni, un starpniekam Artjomam Marčevskim par darbībām, kas veiktas ar mērķi graut Eiropas atbalstu Ukrainai un ietekmēt 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, attēlojot ES kā agresīvu struktūru un raksturojot Ukrainu kā neatgriezeniski korumpētu valsti; tā kā neilgi pēc šīs informācijas atklāšanas iestādes pārtrauca “Voice of Europe” tīmekļa vietnes tiešsaistes pieejamību, bet 2024. gada 11. aprīlī tā atgriezās tiešsaistē no tīmekļa vietnes, ko mitina kāds Kazahstānas mākoņpakalpojumu un tīmekļa vietņu pakalpojumu sniedzējs;

H.  tā kā 2024. gada 28. martā Beļģijas premjerministrs Aleksandrs De Kro Beļģijas parlamentā notikušajās debatēs paziņoja, ka, pamatojoties uz izmeklēšanām, ko veikuši Beļģijas izlūkdienesti sadarbībā ar saviem Čehijas kolēģiem, ir acīmredzams, ka Krievija ir vērsusies pie Eiropas deputātiem un dažiem no viņiem samaksājusi par Krievijas propagandas popularizēšanu; tā kā 2024. gada 12. aprīlī premjerministrs A. De Kro arī paziņoja par kriminālvajāšanas sākšanu un pieprasīja steidzamu sanāksmi ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), kā arī aicināja paplašināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūras pilnvaras;

I.  tā kā 2024. gada 28. martā Polijas Iekšējās drošības aģentūra paziņoja, ka tā sadarbībā ar citiem Eiropas drošības dienestiem ir veikusi kratīšanu saistībā ar iespējamu Krievijas spiegošanu ar ziņu vietni “Voice of Europe”, kā rezultātā tika atrasta liela naudas summa skaidrā naudā un sekojoši pret kādu Polijas pilsoni tika izvirzītas apsūdzības aizdomās par spiegošanu Krievijas labā; tā kā pēc Iekšējās drošības aģentūras sniegtās informācijas tiek uzskatīts, ka šī persona ir iefiltrējusies Polijas un ES parlamentārajās aprindās un veikusi uzdevumus, ko pasūtījuši un finansējuši Krievijas izlūkdienesti;

J.  tā kā 2024. gada 29. martā Austrijas iestādes arestēja bijušo Austrijas izlūkdienesta virsnieku saistībā ar vairākām apsūdzībām, tostarp, par to, ka viņš esot nodevis Krievijas izlūkdienestiem bijušo augsta ranga Austrijas amatpersonu mobilo tālruņu datus, iesaistījies sabiedrībā zināma žurnālista dzīvokļa zādzības plānošanā un izstrādājis “ierosinājumus uzlabojumiem” pēc Krievijas pasūtītas slepkavības Vācijā; tā kā arestētais bijušais Austrijas izlūkdienesta virsnieks uzturēja ciešus kontaktus ar valsts parlamentā un valdībā esošiem galēji labējiem politiķiem no Austrijas Brīvības partijas (FPÖ);

K.  tā kā 2024. gada 16. aprīlī medijos tika izplatīti ziņojumi par to, ka ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FBI) pagājušā gada decembrī Ņujorkā ir nopratinājis Vācijas deputātu Maksimilianu Krā — Vācijas partijas “Alternative für Deutschland” (AfD) vadošo kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas locekli —, aizdomās par to, ka viņš saņem naudu no Kremļa aģentiem; tā kā 2024. gada 23. aprīlī preses ziņojumos bija norādīts, ka aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā ir aizturēts EP deputāta Maksimiliana Krā palīgs, kas liecina par sistemātisku sadarbību ar ļaunprātīgiem ārvalstu dalībniekiem, kuri cenšas graut Eiropas demokrātiskās vērtības un procesus;

L.  tā kā 2024. gada 18. aprīlī Vācijas iestādes Bavārijas federālajā zemē aizturēja divus iespējamus sabotierus, kas Krievijas izlūkdienesta vārdā esot izspiegojuši militāros objektus saistībā ar iespēju veikt spridzināšanas vai dedzināšanas uzbrukumus, ar kuriem varētu sabotēt Vācijas atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju; tā kā minētās aizturēšanas liecina, ka Krievijas slepenie dienesti acīmredzami pāriet uz jauna veida taktiku, kas bez dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem ietver arī uzbrukumus militāriem objektiem;

M.  tā kā kāds Čehijas medijs apgalvo, ka Čehijas slepeno dienestu rīcībā ir audioieraksti, kas apstiprina, ka Petrs Bistrons, Eiropas vēlēšanu kandidāts, Vācijas Bundestāga deputāts un AfD ārpolitikas amatpersona, ir saņēmis naudas maksājumu, kura izcelsme ir Krievijā; tā kā saskaņā ar Vācijas laikraksta “Der Spiegel” sniegto informāciju nauda tika nodota vai nu skaidrā naudā slēptās sanāksmēs Prāgā, vai kriptovalūtā; tā kā cienījami Vācijas mediji arī nesen ir norādījuši, ka kāds Vācijas Bundestāga partijai AfD piederoša deputāta darbinieks ir identificēts kā Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) kontaktpersona; tā kā saskaņā ar mediju ziņām Vācijas iestādes divas reizes pārbaudīja to pašu personu, kura ieceļoja Vācijā no Krievijas un kurai bija skaidras naudas summas 9000 EUR apmērā;

N.  tā kā 2024. gada 12. februārī par ārvalstu digitālās iejaukšanās identificēšanu atbildīgā Francijas valdības aģentūra “Viginum” publicēja ziņojumu, kurā sīki izklāstīta plaša Krievijas dezinformācijas kampaņa “Portal Kombat”, ko īsteno 193 tīmekļa vietnes ar uzdevumu izplatīt prokrieviskus vēstījumus krievvalodīgās sabiedrības un Eiropas iedzīvotāju vidū visā Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs; tā kā 2023. gada beigās Francijas iestādes norādīja, ka vairākās vietās Parīzē uzkrāsotās Dāvida zvaigznes bija daļa no destabilizācijas operācijas, kas saistīta ar prokrievisku uzņēmēju no Moldovas;

O.  tā kā no mediju veiktās analīzes izriet, ka kopš 2023. gada augusta 16 galēji labējie EP deputāti no Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Itālijas, Slovākijas, Igaunijas, Spānijas, Horvātijas, Dānijas un Beļģijas ir piedalījušies “Voice of Europe” organizētās debatēs un intervijās; tā kā lielākā daļa šo politiķu tiecas normalizēt naida un neiecietības izpausmes, pamatojoties uz rasi, nacionālo izcelsmi vai seksuālo orientāciju, un projicēt vīziju par Krieviju kā autentisku tradicionālo ģimenes vērtību glabātāju; tā kā šo politiķu publiskais diskurss rada bīstamu šķelšanos visā sabiedrībā un apdraud demokrātiju;

P.  tā kā pētnieciskie žurnālisti laida atklātībā slepenu pielikumu Krievijas oficiālajai “Krievijas Federācijas ārpolitikas koncepcijai”, kurā Krievijas ārlietu ministrija aicina veikt “uzbrūkošu informācijas kampaņu” un citus pasākumus, kas aptver “militāri politiskās, ekonomiskās, tirdzniecības un informatīvi psiholoģiskās sfēras”, pret Amerikas Savienoto Valstu vadīto “nedraudzīgo valstu koalīciju”, norādot, ka “ir svarīgi izveidot mehānismu, kā atrast to ārējās un iekšējās politikas neaizsargātos punktus ar mērķi izstrādāt praktiskus pasākumus Krievijas pretinieku vājināšanai”, un ka Krievijas kara iznākums pret Ukrainu “lielā mērā noteiks nākotnes pasaules kārtības aprises”;

Q.  tā kā nesenā Komisijas pētījumā(7) konstatēts, ka Krievijas kara pret Ukrainu pirmajā gadā tiešsaistes platformas “ļāva Kremlim īstenot plaša mēroga dezinformācijas kampaņu, kas vērsta pret Eiropas Savienību un tās sabiedrotajiem, sasniedzot kopējo auditoriju vismaz 165 miljonu apmērā un iegūstot vismaz 16 miljardus skatījumu”; tā kā tas, ka Krievijas finansē politiskās aktivitātes un politiķus Eiropas Savienībā, arī veicina tiešsaistes prokremliskās propagandas izplatību, kas sekmē nesamērīgi negatīvu ietekmi uz pilsonisko diskursu tiešsaistē;

R.  tā kā, attīstot kontaktus un attiecības, Krievijas mērķis ir veidot politisku un ekonomisku ietekmi, lai destabilizētu demokrātiju Eiropas Savienībā; tā kā preses ziņojumos ir uzsvērti kontakti starp dažiem separātistiem Katalonijā, kas pat ir nonākuši tik tālu, ka Barselonā 2017. gada oktobrī notikušā Katalonijas nelikumīgā referenduma priekšvakarā tika rīkota tikšanās starp bijušo Krievijas diplomātu Nikolaju Sadovņikovu un toreizējo separātistu vadītāju un bijušo Katalonijas prezidentu, pašreizējo EP deputātu Karlu Pudžemonu; tā kā daži EP deputāti un valstu un reģionālo parlamentu deputāti ir pastāvīgi pauduši viedokļus, ko var uzskatīt par prokrieviskiem, piemēram, viņi ir piedēvējuši Ukrainai konflikta uzsākšanu, piedalījušies kā neoficiāli vēlēšanu novērotāji Krimas vēlēšanās un vēlējušies Ukrainas sakāvi karā, vājinājuši Ukrainas iespēju pievienoties ES, iebilduši pret turpmākiem ieroču sūtījumiem uz Ukrainu un aizstāvējuši uzskatu, ka Kijivas valdībai ir jāpiekrīt teritoriālajām koncesijām; tā kā martā Bavārijas reģionālā parlamenta deputātu, partijas AfD biedru, delegācija tika uzaicināta novērot tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā un pēc tam tā publiskos paziņojumos pauda vērtējumu, ka vēlēšanas ir bijušas atklātas, demokrātiskas un brīvas;

S.  tā kā Kremlis ir sponsorējis un atbalstījis vairākas galēji labējās partijas Eiropā, tostarp 2013. gadā piešķīra Marinas Lepēnas partijai aizdevumu 9,4 miljonu EUR apmērā; tā kā kopš tā laika M. Lepēna un viņas partijas biedri ir vēl vairāk pastiprinājuši savu Kremli atbalstošo nostāju, apmeklējot politiskus pasākumus Krievijā, tostarp piedaloties krāpnieciskās vēlēšanu novērošanas misijās reģionālo vai valsts vēlēšanu laikā;

T.  tā kā vairākās izmeklēšanās ir atklāts, ka ar Krievijas iejaukšanos ir pārkāpti vai apieti vēlēšanu noteikumi, jo īpaši spēkā esošie noteikumi par vēlēšanu kampaņu finansēšanas pārredzamību, proti, ir apgalvojumi par slēptu finansējumu no trešo valstu avotiem, jo īpaši no Krievijas;

U.  tā kā ir ticami pierādījumi, ka 2020. gadā toreizējais Slovākijas premjerministrs Peters Pelegrīni lūdza Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna palīdzību, lai saņemtu Kremļa atbalstu pirms 2020. gada Slovākijas parlamenta vēlēšanām; tā kā tā rezultātā premjerministrs P. Pelegrīni apmeklēja Krieviju 2020. gada februārī, trīs dienas pirms vēlēšanām; tā kā saistībā ar 2023. gada parlamenta vēlēšanām Krievija īstenoja turpmākas iejaukšanās un dezinformācijas kampaņas; tā kā Peters Pelegrīni tagad ir ievēlēts par Slovākijas prezidentu un stāsies amatā 2024. gada jūnijā;

V.  tā kā pēc ziņojumiem par EP deputāti no Latvijas, kas sniedza plašu palīdzību Krievijas izlūkdienestiem, Parlaments uzsāka savu administratīvo izmeklēšanu, pēc kuras priekšsēdētāja R. Metsola noteica minētajai deputātei sankcijas, tostarp naudas sodu piecu dienas naudu apmērā, proti, 1750 EUR, un aizliegumu pārstāvēt Parlamentu līdz šā sasaukuma beigām jūlijā;

W.  tā kā Eiropas Parlamenta Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, (INGE un ING2) ir detalizēti atklājusi Krievijas īstenotos centienus un operācijas, kuru mērķis ir iefiltrēties un iejaukties Eiropas demokrātiskās sabiedrībās un Eiropas iestādēs, kā arī ietekmēt tās;

X.  tā kā dažas politiskās grupas nesekmīgi mēģināja aizkavēt ING2 pēdējo pilnvaru paplašināšanu ar mērķi novērst visu veidu korupciju un ārvalstu iejaukšanos Eiropas Parlamentā, un tā vietā atbalstīja tādas izmeklēšanas komitejas izveidi, kas koncentrētos tikai uz Katargeitu;

Y.  tā kā, lai gan pret EP deputātiem regulāri tiek vērsta spiegprogrammatūra, par ko liecina nesenie atklājumi par spiegprogrammatūras izmantošanu pret diviem EP deputātiem un vienu darbinieku Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejā, ir krasi pieaudzis kiberuzbrukumu skaits un ārvalstu iejaukšanās, kas vērsta pret Eiropas Parlamenta darbu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

Z.  tā kā pēc Katargeitas atklājumiem Eiropas Parlaments 2023. gada septembrī atjaunināja un ievērojami nostiprināja savu iekšējās integritātes regulējumu, cita starpā padziļināti pārskatot savu reglamentu, EP deputātu rīcības kodeksu un attiecīgos Prezidija lēmumus; tā kā pārskatītajā Rīcības kodeksā ir noteikts, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs var sodīt ikvienu ievēlēto EP deputātu, kurš pārkāpis pārredzamības noteikumus;

AA.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi apkarot dezinformācijas izplatīšanos un ārvalstu iejaukšanos Eiropas demokrātijā un veikt turpmākus pasākumus, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju tiesības uz precīziem un uzticamiem ziņu avotiem, kā arī pasargātu Eiropas informācijas vidi no autoritāru režīmu manipulācijām; tā kā organizācija “Reportieri bez robežām” nesen nāca klajā ar 12 priekšlikumiem virzībai uz jaunu kursu par tiesībām uz informāciju;

AB.  tā kā Eiropadome 2024. gada 17. aprīļa sanāksmē secināja, ka “saistībā ar gaidāmajām Eiropas vēlēšanām Eiropadome uzsver Savienības un tās dalībvalstu apņēmību cieši uzraudzīt un ierobežot jebkādus riskus, kas izriet no dezinformācijas – tostarp ar mākslīgo intelektu –, kā arī ārvalstu manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās vēlēšanu procesos. Eiropadome aicina ES iestādes un valstu iestādes sadarboties šādos jautājumos”,

AC.  tā kā EP deputāti ir aicinājuši priekšsēdētāju R. Metsolu lūgt steidzami izmeklēt Krievijas iejaukšanās mēģinājumus pirms gaidāmajām Eiropas vēlēšanām; tā kā atbilde līdz šim nav saņemta;

1.  pauž sašutumu par ticamiem apgalvojumiem, ka EP deputātiem tika maksāts par Krievijas propagandas izplatīšanu, kā arī par atbalstu Krievijas centieniem sistemātiski izveidot atkarības tīklu ar Eiropas politisko partiju starpniecību, kuras pēc tam darbojas kā Kremļa propagandas rupori;

2.  pauž sašutumu par EP deputātu piedalīšanos prokrieviskā medijā “Voice of Europe” laikā, kamēr Krievija īsteno nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu; uzsver, ka lielākā daļa viedokļu, ko EP deputāti pauduši medijā “Voice of Europe”, neatspoguļo pārliecinoša vairākuma EP deputātu nostāju, kuri pārliecinoši nosoda Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, hibrīdkara taktiku izmantošanu pret Eiropas demokrātiju un citus tās pēdējos gados pieņemtos agresīvos un antidemokrātiskos politikas lēmumus;

3.  stingri nosoda visus mēģinājumus, jo īpaši Krievijas Federācijas mēģinājumus, apdraudēt Eiropas demokrātisko procesu darbību un uzsver, ka pret šo taktiku ir jācīnās, panākot iedarbīgu rezultātu; aicina ES un tās dalībvalstu politisko vadību beidzot ar nepieciešamo steidzamību un apņēmību pievērsties šiem Krievijas centieniem; atkārtoti aicina dalībvalstis turpināt izstrādāt un pilnveidot pret Krievijas Federāciju pieņemtās sankciju paketes, lai efektīvāk ierobežotu tās spēju izvērst agresijas karu un novērstu nepilnības pašlaik spēkā esošo ierobežojošo pasākumu piemērošanā; atkārtoti aicina ieviest sankciju režīmu pret personām, kas iesaistās ļaunprātīgās ārvalstu informācijas manipulācijās un iejaukšanās darbībās;

4.  pauž sašutumu par nesenajiem ticamajiem ziņojumiem, ka Petrs Bistrons, kas ir vadošais AfD deputāts (ID grupa) un Vācijas Bundestāga deputāts, ir pieņēmis maksājumus līdz pat 25 000 EUR apmērā, lai izplatītu prokrievisku propagandu;

5.  turklāt pauž bažas par FIB nesen veikto AfD EP deputāta Maksimiliana Krā nopratināšanu un aicina AfD nekavējoties publiski deklarēt savas finansiālās attiecības ar Kremli un publiskot visu ar Kremli saistīto avotu maksājumu mērķi un precīzas summas; turklāt pauž dziļas bažas par EP deputāta M. Krā palīga apcietināšanu 2024. gada 23. aprīlī pēc nopietnām apsūdzībām par spiegošanu Ķīnas labā;

6.  pauž ārkārtīgi lielas bažas par nesenajiem 2024. gada 17. aprīļa ziņojumiem par diviem iespējamiem Krievijas spiegiem, kuriem ir Krievijas un Vācijas dubultpilsonība un kuri tika arestēti Bavārijā pēc tam, kad viņi tika apsūdzēti par iespējamiem uzbrukumiem un sabotāžas operācijām, kuru mērķis cita starpā bija militāri objekti; atkārtoti pauž lielas bažas par Krievijas spiegošanas darbību apmēru Vācijā un citās valstīs, piemēram, Polijā, kur līdzīgas darbības tika atklātas 2023. gada martā, un atkārtoti aicina izlēmīgi reaģēt uz draudiem, ko rada Krievijas aģenti, kuri darbojas Vācijā un citur;

7.  stingri nosoda Krievijas praksi izmantot nelegālos imigrantus, piespiežot viņus ES teritorijā destabilizēt kaimiņos esošās dalībvalstis, jo īpaši Poliju, Lietuvu, Latviju un Somiju;

8.  pauž bažas arī par to, ka 2024. gada 22. aprīlī tika aizturēti trīs vācieši, pamatojoties uz aizdomām par sadarbību ar Ķīnas Valsts drošības ministriju nolūkā nodot tehnoloģijas, ko varētu izmantot militāriem mērķiem; atkārtoti aicina dalībvalstis Eiropas Savienībā efektīvāk apkarot visus spiegošanas elementus, kam jāietver arī labāka kritiskās infrastruktūras aizsardzība, kā arī atklāta un skaidra konfrontācija ar spiegošanas izcelsmes valstīm; turklāt uzsver, ka atklātie spiegošanas gadījumi, visticamāk, ir tikai aisberga redzamā daļa un nopietni apdraud mūsu drošību un demokrātiju;

9.  stingri nosoda satraucošo atklājumu, par ko februārī paziņoja cienījami Vācijas mediji, proti, to, ka kāds darbinieks, kurš ir AfD biedrs un ir saistīts ar kādu Vācijas federālā parlamenta deputātu, ir identificēts kā Krievijas FSB kontaktpersona, kas raisa nopietnas bažas par iespējamu ārvalstu ietekmi Vācijas politiskajā vidē; turklāt stingri nosoda to, ka to pašu personu ir atkārtoti aizturējušas Vācijas iestādes, kad tā, ieceļojot Vācijā no Krievijas, veda sev līdzi skaidras naudas summas 9000 EUR apmērā;

10.  aicina ES un dalībvalstis atspoguļot sankcijas, ko Čehijas valdība pieņēmusi pret “Voice of Europe”, Viktoru Medvedčuku un Artjomu Marčevski; pauž nožēlu par to, ka “Voice of Europe” no 2024. gada 11. aprīļa ir spējusi atsākt darbību no Kazahstānas; aicina dalībvalstis nodrošināt to, lai “Voice of Europe” nebūtu pieejama visā Eiropas Savienībā; turklāt norāda, ka ir apturētas “Voice of Europe” caurlaides, kas ļauj piekļūt Eiropas Parlamenta telpām;

11.  apņemas pilnībā atbalstīt valstu iestādes un sadarboties ar tām izmeklēšanās par attiecīgo EP deputātu rīcību; atzinīgi vērtē to, ka Beļģijas iestādes ir sākušas izmeklēšanu par Krievijas iespējamu iejaukšanos ES vēlēšanās un aicina attiecīgās dalībvalstis noteikt, vai saskaņā ar šo valstu krimināltiesībām iesaistītos EP deputātus var saukt pie atbildības; aicina stiprināt tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu transnacionālu noziedzīgu darbību un tādu ļaunprātīgu ārvalstu dalībnieku tīklu atklāšanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kuri veicina koruptīvas darbības ar mērķi iejaukties Eiropas vēlēšanās un graut demokrātiju Eiropas Savienībā; apņemas šajā nolūkā sniegt pilnīgu atbalstu un sadarboties; aicina attiecīgās Parlamenta struktūras darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka laicīgi tiek pieņemts lēmums par pieprasījumiem atcelt EP deputātu imunitāti, kad vien attiecīgās iestādes ir saņēmušas šādu pieprasījumu; aicina šīs struktūras sasaukt sanāksmes pēc iespējas ātrāk pēc konstitutīvajām sanāksmēm, kas tiks rīkotas pēc gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un tādējādi nekavējoties sākt darbu, ja šādi pieprasījumi ir saņemti; joprojām pauž gatavību vēl vairāk uzlabot savus iekšējos ētikas noteikumus, pamatojoties uz augstākajiem standartiem, un uzraudzības un pārskatatbildības sistēmu, kā arī sankciju mehānismus, kas pieejami par konstatētiem Parlamenta integritātes regulējuma pārkāpumiem; prasa vislielāko uzmanību pievērst 2023. gada 13. jūlijā pieņemtajiem ieteikumiem par Eiropas Parlamenta noteikumu par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un korupcijas apkarošanu reformu un 2023. gada septembrī pieņemto jauno pārredzamības un integritātes noteikumu pilnīgai īstenošanai, kā arī visu Prezidija apstiprināto iekšējo rīcības kodeksu un lēmumu uzraudzībai, jo īpaši attiecībā uz mijiedarbību ar trešām valstīm;

12.  atzinīgi vērtē attiecīgo EP deputātu lietu nodošanu Padomdevējai komitejai deputātu rīcības jautājumos; apņemas pilnībā īstenot savu piemērojamo iekšējo sankciju sistēmu un prasa, lai tiktu atklāti visi EP deputāti vai gaidāmo Eiropas vēlēšanu kandidāti, kas ir saņēmuši naudu no Krievijas valdības vai tās starpniekiem; ņem vērā to, ka iespējamie fakti ir notikuši pirms nesenās Parlamenta integritātes regulējuma reformas pieņemšanas; uzskata, ka noteikumi paši par sevi nebūtu novērsuši EP deputātu iespējamo nosodāmo rīcību; tomēr joprojām ir gatavs turpināt izvērtēt un precizēt Parlamenta integritātes regulējuma darbību un sankciju piemērošanu, kas tika pastiprināta pēc Katargeitas;

13.  atzinīgi vērtē Beļģijas premjerministra Aleksandra De Kro aicinājumu rīkot steidzamu Eurojust sanāksmi; atzinīgi vērtē arī prasību izskatīt un vajadzības gadījumā paplašināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūras pilnvaras, lai varētu veikt kriminālvajāšanu par šādām lietām; atzinīgi vērtē arī Beļģijas prezidentūras paziņoto vienošanos izveidot pagaidu krīzes uzdevumgrupu, lai vērstos pret Krievijas mēģinājumiem iejaukties gaidāmajās Eiropas vēlēšanās, un uzsver, ka saistībā ar gaidāmajām Eiropas vēlēšanām visām valstu un ES iestādēm ir jāpastiprina centieni apkarot ārvalstu iejaukšanos, lai nodrošinātu šo svarīgo vēlēšanu pilnīgu integritāti; šajā sakarā uzsver, ka vārda brīvība, mediju brīvība un tiesību aktu ievērošana ir vienlīdz svarīgi visos demokrātiskajos procesos un to nedrīkst nepamatoti ierobežot;

14.  atkārtoti nosoda iepriekšējos politiskās partnerības gadījumus starp Eiropas galēji labējām partijām un Krievijas vadību, piemēram, bankas aizdevumu M. Lepēnas partijai Francijā, partnerības nolīgumu starp Austrijas FPÖ partiju un Putina partiju “Vienotā Krievija”, kā arī daudzas sanāksmes un viedokļu apmaiņu starp dažādiem ievēlētiem EP deputātiem, tostarp Vācijas AfD partijas vadību;

15.  pauž bažas par Austrijas spiegošanas lietu, kurā bijušais Austrijas izlūkdienesta darbinieks Egisto Ots, kas, kā tiek apgalvots, ir cieši saistīts ar FPÖ politiķi Hansu Jergu Jēneveinu, tiek apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā un nelikumīgu personas datu izgūšanu no policijas datubāzēm, tostarp bijušo augsta ranga Austrijas amatpersonu mobilo tālruņu datu nodošanu Krievijas izlūkdienestiem;

16.  pauž bažas par ticamiem ziņojumiem par to, ka pieaug Krievijas mēģinājumi iejaukties gaidāmajās Bulgārijas valsts parlamenta vēlēšanās 2024. gada 9. jūnijā; pauž nopietnas bažas par to, ka pastāv dezinformācijas aģentu tīkls, ko kontrolē Krievija un kas darbojas sociālo mediju platformās, tradicionālajos medijos, akadēmiskajās aprindās, nevalstiskajās organizācijās un politiskajās partijās; pauž ārkārtīgi nopietnas bažas par to, ka Krievijas iestādēm pašlaik Bulgārijas teritorijā pieder daudzi īpašumi, daži no tiem — stratēģiski svarīgi objekti, kuri tiek izmantoti kā Krievijas ietekmes centri un kalpo spiediena izdarīšanai uz demokrātiskajiem procesiem valstī;

17.  pauž nopietnas bažas par vairākām rīcībpolitikām un nostājām, ko īsteno Ungārijas valdība, kura premjerministra V. Orbāna vadībā vairākos kritiski izšķirošos gadījumos ir ieņēmusi Krieviju un arī Ķīnu atbalstošu nostāju;

18.  nosoda Krievijas dalību dezinformācijas kampaņās, kā arī iespējamo intensīvo saziņu un vairākas tikšanās starp aģentiem, kas atbildīgi par Krievijas iejaukšanos, un Katalonijas separātistu grupu; ierosina, lai Helsinkos esošais Eiropas Izcilības centrs hibrīddraudu apkarošanai veiktu pētījumu; aicina kompetentās tiesu iestādes efektīvi izmeklēt to EP deputātu saikni, kuri, iespējams, ir saistīti ar Kremli un Krievijas mēģinājumiem destabilizēt un iejaukties ES un tās dalībvalstīs; pauž nožēlu par visiem uzbrukumiem tiesnešiem, kuri izmeklē jebkādas iejaukšanās darbības;

19.  uzskata, ka nesenie apgalvojumi varētu būt rīcība, par kuru var piemērot sankcijas saskaņā ar Rīcības kodeksu, un, ja tie apstiprināsies, uz tiem ir jāreaģē ar visstingrāko atbildi; uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties veikt rūpīgu iekšējo izmeklēšanu, lai izvērtētu visus iespējamos ārvalstu iejaukšanās gadījumus Eiropas Parlamentā, ko īstenojusi Krievija un citas valstis; uzsver, ka šie atklājumi ir daļa no plašāka Krievijas iejaukšanās modeļa, kā uzsvērts INGE un ING2 galīgajos ziņojumos;

20.  uzskata, ka apgalvojumi par attiecīgajiem EP deputātiem uzsver nepieciešamību uzlabot drošības kultūru Eiropas Parlamentā; tādēļ atkārtoti aicina pilnībā īstenot ieteikumus, kas ietverti Parlamenta 2023. gada 13. jūlija rezolūcijā par ieteikumiem reformēt Eiropas Parlamenta noteikumus par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un pretkorupcijas pasākumiem, tostarp obligātu Eiropas Parlamenta deputātu un darbinieku drošības apmācību, atbilstīgu drošības pielaidi un pastiprinātu pārbaudi attiecībā uz darbiniekiem, jo īpaši tiem, kuri piedalās slēgtās sanāksmēs; uzsver, ka daudziem valstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām šajā jomā ir leģitīmas un labi funkcionējošas sistēmas, un aicina novērtēt paraugpraksi;

21.  prasa Parlamentam ieviest obligātu, efektīvu un regulāru apmācību drošības, iejaukšanās, ētikas standartu, prasību izpildes un integritātes jautājumos visiem EP deputātiem un viņu biroju personālam, kā arī visiem Parlamenta darbiniekiem, lai viņi labāk apzinātos, ka var kļūt par ārvalstu un nevalstisko dalībnieku mērķi; prasa Parlamenta dienestiem ieviest efektīvas pārraudzības un uzraudzības sistēmas, kas ļauj atklāt ārvalstu iejaukšanos un vienlaikus nodrošina, ka ir ievērota EP deputātu brīvība pildīt savus pienākumus;

22.  atgādina, ka ārvalstu iejaukšanās ir sistēmisks drauds, pret kuru enerģiski jācīnās; turklāt atgādina, ka, lai gan Krievija joprojām ir galvenais ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas avots Eiropas Savienībā, arī citas valstis ir īstenojušas šādas kampaņas; uzsver, ka ES reakcija uz šiem draudiem var būt efektīva tikai tad, ja tā pamatojas uz transversālu, visaptverošu un ilgtermiņa politikas pieeju, ko kopīgi īsteno gan ES, gan tās dalībvalstis; joprojām ir apņēmības pilns turpmākajos gados turpināt centienus apkarot ārvalstu iejaukšanos ES, cita starpā izmantojot īpašu parlamentāro struktūru; uzsver, ka modrība un aizsardzība pret ārvalstu iejaukšanos ir īpaši nepieciešama, gatavojoties šā gada Eiropas vēlēšanām;

23.  izceļ pēdējos gados pieņemtos svarīgākos Eiropas Savienības tiesību aktus mediju brīvības un digitālo tiesību jomā, piemēram, Eiropas Mediju brīvības aktu, Mākslīgā intelekta aktu vai Digitālo pakalpojumu aktu; tomēr uzsver, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai apturētu ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē un aizsargātu Eiropas iedzīvotāju tiesības saņemt uzticamas ziņas;

24.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta tiesību aktu pakete par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kurā iekļauti jauni ES līmeņa noteikumi ar mērķi novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, kas saistīti ar politiski redzamām personām;

25.  aicina EĀDD un Komisiju gaidāmajā 14. sankciju paketē iekļaut jaunus Kremļa atbalstītos medijus un citas raidorganizācijas un mediju organizācijas un personas, kas ir atbildīgas par propagandu un dezinformācijas kampaņām Eiropas Savienībā;

26.  uzsver pētnieciskās žurnālistikas būtisko nozīmi, atklājot ārvalstu iejaukšanās mēģinājumus un slēptas darbības; atkārtoti aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu un ilgtspējīgu finansējumu pētnieciskajai žurnālistikai; stingri nosoda Vācijas Ārlietu ministrijas janvārī atklāto plaša mēroga dezinformācijas kampaņu, ko, iespējams, Krievija organizēja platformā X (iepriekš pazīstama kā Twitter), lai manipulētu ar sabiedrisko domu;

27.  stingri nosoda nepārtrauktos Krievijas centienus ļaunprātīgi izmantot un falsificēt vēsturisko atceri par Eiropas traģiskākajiem periodiem, piemēram, nacistiskā režīma teroru, lai censtos attaisnot savu pašreizējo brutālo, nelikumīgo un necilvēcīgo agresiju un ekspansīvo politiku, kā arī tās mēģinājumus sistemātiski izplatīt nepatiesus vēsturiskos naratīvus;

28.  stingri prasa darīt vairāk, lai aizsargātu Eiropas informācijas vidi un ES pilsoņu tiesības piekļūt uzticamai informācijai; atgādina — tāpat kā norādīts Parlamenta iepriekšējos ziņojumos — , ka ir jāizstrādā “spoguļklauzulas”, saskaņā ar kurām Eiropas informācijas telpas atvērtība trešām valstīm būtu samērīga ar Eiropas mediju piekļuvi šīm valstīm; uzsver, ka medijiem, kas strādā naidīgiem un autoritāriem režīmiem, nevajadzētu būt piekļuvei Eiropas Parlamenta telpām; stingri prasa platformu marķējumu ne tikai izmantot tam, lai identificētu dziļviltojumus, bet arī ieviest pozitīvu marķējumu, izmantojot mediju nozares izveidotos instrumentus, piemēram, Uzticamas žurnālistikas iniciatīvu; šajā sakarā pauž vispārēju atbalstu jaunajam kursam par tiesībām uz informāciju, ko ierosinājusi organizācija “Reportieri bez robežām”;

29.  uzskata, ka ir jādara vairāk, lai pienācīgi aizsargātu Eiropas demokrātiju, un stingri aicina valstu iestādes pilnībā informēt attiecīgo dalībvalstu iedzīvotājus par “Voice of Europe” lietu;

30.  norāda, ka Krievijas iejaukšanās galīgais mērķis ir graut, šķelt un vājināt ES un mazināt atbalstu Ukrainai; uzsver, ka Krievijas Federācijas hibrīdtaktika ne mazākajā mērā neveicina Krievijas politiskās programmas ietekmi Eiropas Savienībā, bet gan tieši pretēji — tā vēl vairāk sekmē ES nelokāmu atbalstu Ukrainas aizsardzībai pret nelikumīgo okupantu;

31.  uzsver, ka Krievijas īstenotais agresijas karš pret Ukrainu ir atklājis, cik ārkārtīgi plaša ir ārvalstu veiktā informācijas manipulēšana Eiropas Savienībā un tās tuvākajās kaimiņvalstīs, proti, Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs; aicina ES un tās kaimiņvalstis pastiprināt sadarbību cīņā pret dezinformāciju, hibrīddraudiem un kiberdrošību;

32.  prasa ES saglabāt modrību attiecībā uz jebkuras trešās valsts, tostarp Krievijas, mēģinājumiem nepamatoti ietekmēt tās demokrātiskos procesus; brīdina Krievijas Federāciju, ka hibrīdās dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi un ietekmēšanas operācijas jau ir nopietni uzbrukumi Eiropas demokrātijai un ka jebkāda fiziska rīcība Eiropas teritorijā būtu dramatiska situācijas eskalācija; aicina dalībvalstis atklāt un izmeklēt Krievijas mēģinājumus sabotēt kritisko infrastruktūru; uzsver nepieciešamību stiprināt vēlēšanu infrastruktūras aizsardzības pasākumus, jo pirms vēlēšanām un to laikā šī infrastruktūra ir īpaši neaizsargāta pret fiziskiem uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem;

33.  atgādina, ka pat tad, ja politiskā finansējuma avoti ar likumu ir ierobežoti, Krievijas dalībnieki ir atradušas veidu, kā to apiet, un piedāvājuši atbalstu saviem sabiedrotajiem; jo īpaši atgādina, ka ir pierādījumi, kas liecina par aizdevumiem ārvalstu bankās (kā tas notika, piemēram, ar partiju “Nacionālā fronte” Francijā 2016. gadā), par pirkuma līgumiem un komerclīgumiem (piemēram, laikrakstu “Der Spiegel” un “Süddeutsche Zeitung” 2019. gada 17. maijā publicētā informācija par Austrijas Brīvības partiju (FPÖ), kā arī “Buzzfeeds” un “L’Espresso” 2019. gada 10. jūlija publikācijas par Itālijas partiju “Lega per Salvini Premier”) un par finanšu darbības atvieglošanu (kā par to ziņoja Apvienotās Karalistes prese saistībā ar kampaņu Leave.eu);

34.  nosoda to, ka ārvalstu iejaukšanās kampaņas bieži vien ir vērstas pret konkrētām minoritātēm un neaizsargātām grupām, turklāt atzīmē, ka tās koncentrējas uz konkrētām minoritātēm tādēļ, lai plašākā kontekstā mazinātu demokrātiskas un vienlīdzīgas sabiedrības pievilcību;

35.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0079. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0292. (3) OV C, C/2023/1226, 21.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1226/oj. (4) OV C 347, 9.9.2022., 61. lpp. (5) OV C 167, 11.5.2023., 18. lpp. (6) OV C 125, 18.3.2022., 2. lpp. (7) Eiropas Komisija, Komunikāciju tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts, “Digital Services Act: – Application of the risk management framework to Russian disinformation campaigns”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2759/764631.