Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2024. gada 13. aprīļa paziņojumu par Irānas Islāma Republikas uzbrukumiem Izraēlai,

–  ņemot vērā G7 līderu 2024. gada 14. aprīļa paziņojumu par Irānas uzbrukumu Izraēlai,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 14. aprīlī ES vārdā sniegto paziņojumu par Irānu,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2024. gada 3. aprīļa paziņojumu par uzbrukumu Damaskā,

–  ņemot vērā Padomes 2023. gada 20. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2023/1532 par ierobežojošiem pasākumiem sakarā ar Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu(1),

–  ņemot vērā ES izveidoto teroristu sarakstu un Padomes Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP, ar ko nosaka kritērijus personu, grupu un vienību iekļaušanai sarakstā(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada 17. aprīļa secinājumus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes un ANO Ģenerālās asamblejas attiecīgās rezolūcijas,

–  ņemot vērā starptautiskās humanitārās tiesības, jo īpaši 1899. gada un 1907. gada Hāgas konvencijas un 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,

–  ņemot vērā ES 2023. gada 12. septembra paziņojumu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valdei par verifikāciju un uzraudzību Irānā, ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2231 (2015),

–  ņemot vērā 1970. gada Kodolieroču neizplatīšanas līgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2024. gada 13. aprīlī Irāna pirmo reizi uzbruka Izraēlas teritorijai, palaižot vairāk nekā 300 dronus un raķetes; tā kā lielāko daļu pārtvēra Izraēlas, ASV, Apvienotās Karalistes un Francijas spēki, kuri no Jordānijas teritorijas nodrošināja arī izlūkošanu un aizsardzību no gaisa; tā kā piecas raķetes tomēr skāra Izraēlas teritoriju, trāpot Nevatim Izraēlas gaisa spēku bāzē un nopietni ievainojot septiņgadīgu meiteni no Izraēlas arābu beduīnu kopienas; tā kā visi 170 droni un 30 spārnotās raķetes pirms ielidošanas Izraēlas teritorijā tika pārtvertas, savukārt 105 no 110 ballistiskajām raķetēm pārtvēra Izraēlas pretraķešu aizsardzības sistēmas; tā kā pirms uzbrukuma un tā laikā Hezbollah arī raidīja raķetes uz Golānas augstienēm un hutieši uzbruka Izraēlas teritorijai;

B.  tā kā 2024. gada 1. aprīlī Sīrijas galvaspilsētā Damaskā gaisa uzbrukumā tika bombardēts Irānas konsulāts un daudzi uzskata, ka to veica Izraēla, nogalinot septiņus virsniekus, tostarp divus Irānas augsta ranga ģenerāļus no Islāma revolucionāro gvardu korpusa (IRGC), un ievainojot 13 citus; tā kā ir ziņots, ka Irānas konsulāts Damaskā tika izmantots, lai veiktu 150 uzbrukumus ASV un Izraēlas mērķiem reģionā; tā kā pēc bombardēšanas Irāna pieprasīja “sodu un atriebību”; tā kā Vīnes konvencijas par diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām piešķir aizsardzību diplomātiskajām telpām; tā kā visi ANO Drošības padomes locekļi pauda bažas un pieprasīja deeskalāciju; tā kā ASV amatpersonas ir apstiprinājušas, ka 2024. gada 19. aprīļa naktī Izraēla īstenoja dažus militārus atbildes triecienus ar bezpilota lidaparātiem Isfahānas provincē valsts centrālajā daļā;

C.  tā kā ES, Apvienotā Karaliste, ASV un citas valstis ir vienprātīgi nosodījušas uzbrukumus un aicinājušas abas puses mazināt saspīlējumu;

D.  tā kā “Hamās” zemiskie teroristu uzbrukumi Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī, kuru laikā tās kaujinieki brutāli nogalināja galvenokārt civiliedzīvotājus, sagrāba par ķīlniekiem 253 cilvēkus un aizveda viņus uz Gazas joslu, bet vēlāk 112 no viņiem atbrīvoja, ir būtiski un negatīvi ietekmējuši visu Tuvo Austrumu stabilitāti; tā kā sekojošais Izraēlas karš pret “Hamās” teroristiem Gazas joslā ir izraisījis nesamērīgu militāru reakciju, nogalinot desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, tostarp daudzus humānās palīdzības darbiniekus un žurnālistus, un izraisījis katastrofālu humanitāro situāciju, tostarp nepieredzētu badu, jo iedzīvotājiem trūkst drošas un netraucētas piekļuves humānajai palīdzībai; tā kā notikumi kopš 2023. gada 7. oktobra ir būtiski un negatīvi ietekmējuši visu Tuvo Austrumu stabilitāti;

E.  tā kā okupētajās palestīniešu teritorijās Irāna teroristu organizāciju “Hamās” ir atbalstījusi gan finansiāli, gan loģistiski;

F.  tā kā kopš 2023. gada 7. oktobra simtiem Hezbollah un tās sabiedroto un Izraēlas palaisto raķešu un gaisa uzbrukumu ir skāruši Libānas dienvidu daļu un Izraēlas ziemeļu daļu, piespiedu kārtā pārvietojot 60 000 izraēliešu un 30 000 libāniešu; tā kā Izraēlas gaisa uzbrukumi Libānā bija vērsti pret Hezbollah un “Hamās” locekļiem;

G.  tā kā Irāna ir ievedusi kaujiniekus no Libānas, Irākas, Irānas un Afganistānas uz Sīriju, lai apspiestu opozīciju un kontrolētu Sīrijas režīma teritoriju; tā kā kopš 2023. gada 7. oktobra Irānas Sīrijā atbalstītie paramilitārie grupējumi ir pastiprinājuši dronu un raķešu palaišanu pret Izraēlu;

H.  tā kā Irānas sabiedrotais Asada režīms Sīrijā laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam ir turējis aplenkumā un apšaudījis Jarmukas nometni, kas ir lielākā palestīniešu bēgļu nometne Sīrijā, kā arī turējis tajā mītošos cilvēkus badā, tā visa rezultāta nogalinot simtiem civiliedzīvotāju un piespiedu ceļā pārvietojot vairāk nekā 200 000 palestīniešu bēgļu;

I.  tā kā Irākā Irānas atbalstītie paramilitārie grupējumi, darbojoties ārpus valsts aizsardzības iestāžu kontroles, ir rīkojušies politiski un militāri nežēlīgi; tā kā tie ir īpaši uzbrukuši ASV militārajām bāzēm, kā arī Irākas Kurdistānas reģionam; tā kā kāds Irākā darbojošs un Irānu atbalstošs paramilitārs grupējums uzņēmās atbildību par 2024. gada 1. aprīļa triecieniem pret Izraēlas jūras spēku bāzi Eilatā;

J.  tā kā Jemenā Irāna sniedz būtisku atbalstu un ir cieši saistīta ar hutiešu kustību; tā kā hutiešu uzbrukumi kopš 2023. gada oktobra ir vērsti pret starptautiskās tirdzniecības kuģiem Babelmandeba šaurumā, būtiski izjaucot jūras satiksmi Sarkanajā jūrā un apdraudot globālo ekonomisko stabilitāti; tā kā kopš 2023. gada 19. novembra viņi apcietinājumā tur Japānas kuģi Galaxy Leader un tā apkalpi, kurā ir trīs ES valstspiederīgie; tā kā ASV un tās Eiropas sabiedrotie ir pārtvēruši hutiešu dronu uzbrukumus; tā kā 2024. gada februārī tika sagatavota ES jūras spēku operācija ASPIDES, lai aizsargātu starptautiskā jūras transporta kustību; tā kā ANO vadītais miera process Jemenā kopš 2023. gada oktobra ir apstājies; tā kā iepriekšējie Irānas uzbrukumi, piemēram, zem Portugāles karoga peldoša konteinerkuģa MSC Aries ar igauņu apkalpi sagrābšana Hormuzas šaurumā, apdraud starptautisko jūras drošību;

K.  tā kā Irānas kodolprogramma ir konsekventi pārkāpusi Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (KVRP) noteikumus, pārsniedzot atļauto urāna krājumu limitu, paaugstinot bagātināšanu līdz 60 %, atsākot KVRP neatļautas darbības kodoliekārtās un faktiski traucējot SAEA veikt uzraudzību; tā kā 2023. gada 13. septembrī Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste un ASV SAEA valdei pauda nopietnas bažas par šīm norisēm un uzsvēra, ka Irānas kodolprogrammai nav ticama civila pamatojuma; tā kā pēc izskanējušām ziņām, ka Izraēla varētu vērsties pret Irānas kodoliekārtām, Irāna ir brīdinājusi Izraēlu, ka varētu pārskatīt savu kodoldoktrīnu;

L.  tā kā Irāna ir sniegusi ievērojamu militāro palīdzību Krievijai, tostarp uzbūvējot dronu rūpnīcu un piegādājot vairākus tūkstošus dronu (bezpilota lidaparātu), (artilērijas) munīciju un “zeme-zeme” tipa ballistiskās raķetes, lai atbalstītu Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu; tā kā šie ieroči ir nediferencēti izmantoti pret Ukrainas iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru; tā kā 2023. gada 20. jūlijā Eiropadome pieņēma jaunu sankciju satvaru, kas vērsts pret Irānas militāro palīdzību Krievijai;

M.  tā kā Irānas brutālajās iekšējās un transnacionālajās represijās, tostarp ES teritorijā, ir cietuši cilvēktiesību aizstāvji, miermīlīgi protestētāji, žurnālisti, mākslinieki, LGBTIK kopiena, unionisti un dažādu sporta veidu čempioni, jo īpaši Irānas režīma oponenti, piemēram, bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Alejo Vidal-Quadras, kuru, iespējams, sašāva IRGC; tā kā tūkstošiem politieslodzīto pašlaik tiek turēti šausminošos ieslodzījuma apstākļos un daudzi no viņiem gaida nāvessoda izpildi; tā kā saskaņā ar Amnesty International sniegto informāciju Irāna ir viena no pasaulē lielākajām nāvessoda piemērotājām, jo 2023. gadā tā izpildīja nāvessodu vismaz 853 cilvēkiem; tā kā etniskās, reliģiskās un seksuālās minoritātes Irānā joprojām saskaras ar vardarbīgām represijām;

N.  tā kā ANO īpašie referenti ir izvirzījuši jautājumu par dzimumu aparteīdu Irānā; tā kā kopš 2022. gada septembra un Jina Mahsa Amini nogalināšanas Irānā ir notikuši vēsturiski protesti par sieviešu tiesībām; tā kā 2023. gada Saharova balva par domas brīvību tika piešķirta Jina Mahsa Amini un Irānas kustībai “Sieviete, dzīvība, brīvība”; tā kā Irānas režīms ir reaģējis ar vēl bargāku tiesisko vidi, vēl vairāk ierobežojot sieviešu apģērbu un pastiprinot dzimumu segregāciju;

O.  tā kā ASV 2019. gada aprīlī IRGC nodēvēja par ārvalstu teroristu organizāciju; tā kā Eiropas Parlaments kopš 2023. gada sākuma ir prasījis IRGC iekļaut ES teroristu sarakstā; tā kā IRGC pēdējo 30 gadu laikā ir bijis iesaistīts desmitiem operāciju, slepkavību un teroristu uzbrukumu ES teritorijā plānošanā un/vai izpildē, tostarp “Mykonos Plot” Berlīnē 1992. gadā, autobusa uzspridzināšanā un piecu Izraēlas pilsoņu un viena Bulgārijas valstspiederīgā nogalināšanā Bulgārijā 2012. gadā, Irānas disidentu slepkavībā Nīderlandē 2015. un 2017. gadā, pret Irānas disidentiem plānotā bumbas sprādzienā Parīzē 2018. gadā, plānotā trīs Irānas disidentu slepkavībā Dānijā 2018. gadā un mēģinājumā sarīkot dedzināšanas uzbrukumu sinagogai Vācijas pilsētā Bohumā 2022. gadā; tā kā neformālajā Ārlietu padomes sanāksmē 2024. gada 16. aprīlī daži ES ārlietu ministri pieprasīja noteikt sankcijas pret IRGC;

P.  tā kā tiek lēsts, ka vairāk nekā divdesmit nevainīgu ES valstspiederīgo tiek patvaļīgi turēti apcietinājumā Irānas ķīlnieku diplomātijas ietvaros, lai izspiestu sev vēlamo politiskos darījumos; tā kā Irāna ir nolaupījusi disidentus ārpus tās teritorijas, lai tos pēc tam turētu apcietinājumā vai tiem izpildītu nāvessodu Irānā;

Q.  tā kā, reaģējot uz ES sankcijām pret Irānu, Irāna ir veikusi atbildes pasākumus pret Eiropas Parlamenta deputātiem; tā kā, savukārt reaģējot uz to, Parlaments 2022. gada novembrī nolēma, ka tā delegācijas un komitejas vairs nesadarbosies ar Irānas iestādēm;

R.  tā kā 2024. gada 17. aprīlī Padome nolēma paplašināt sankciju režīmu pret Irānu, iekļaujot tajā Irānas raķešu un dronu ražošanu; tā kā ASV administrācija ir noteikusi jaunas sankcijas, kas vērstas pret Irānas ballistisko raķešu un dronu programmām;

S.  tā kā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Irānas mediju sniegto informāciju daļa tās iedzīvotāju atbalsta valdības rīcību, daudzi irāņi gan pašā valstī, gan ārpus tās ir nopietni kritizējuši Irānas režīma veiktos uzbrukumus; tā kā tiek apgalvots, ka ir veikti pasākumi, lai pēc uzbrukuma atturētu cilvēkus ar atšķirīgu viedokli no kritikas paušanas; tā kā Irānas režīms likumīgi nepārstāv Irānas tautu;

1.  visstingrākajā veidā nosoda bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai, ko Irāna, izmantojot dronus un raķetes, veica naktī no 2024. gada 13. aprīļa uz 14. aprīli, kā arī tā radīto nopietno eskalāciju un draudus reģionālajai drošībai; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Izraēlas Valsts un tās pilsoņu drošībai; izsaka līdzjūtību Izraēlas arābu beduīnu kopienas cietušās — septiņus gadus vecas meitenes, kuru smagi ievainoja šrapnelis, — ģimenei; nosoda Irānas pastarpināto spēku vienlaicīgos uzbrukumus, konkrēti, Hezbollah veikto uzbrukumu Golānas augstienēs un hutiešu kustības uzbrukumu pie Jemenas krastiem;

2.  pauž nožēlu par 2024. gada 1. aprīlī notikušo uzbrukumu Irānas konsulātam Damaskā, kura rezultātā gāja bojā vairāki cilvēki; atgādina, cik svarīgs ir diplomātisko un konsulāro telpu neaizskaramības princips, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir jāievēro visos gadījumos;

3.  aicina visas puses atturēties no jebkādas turpmākas eskalācijas un prasa ievērot maksimālu savaldību un mazināt saspīlējumu;

4.  atzinīgi vērtē ES lēmumu paplašināt pašreizējo, 2023. gada jūlijā izveidoto sankciju režīmu, tostarp nosakot sankcijas par Irānas bezpilota lidaparātu un raķešu piegādi un ražošanu Krievijai un plašākam Tuvo Austrumu reģionam; prasa steidzami ieviest šīs sankcijas; aicina piemērot sankcijas lielākam skaitam personu un struktūru, piemēram, Baithe Rahbari (Irānas augstākā vadītāja birojs), Irānas bruņoto spēku ģenerālštābam, Khatam-al Anbiya centrālajam štābam un tā komandierim Gholam Ali Rashid, IRGC jūras spēkiem, Irānas aizsardzības ministra brigādes ģenerālim Mohammad-Reza Ashtiani un Irānas Aerokosmiskās nozares uzņēmumu organizācijas direktoram Seid Nooshin; norāda, ka pašreizējās ES sankcijas attiecas tikai uz sešām personām un piecām struktūrām, kas ir atbildīgas par Irānas kodolprogrammu; uzsver, ka šīs sankcijas būs jāpagarina pēc 2024. gada jūlija; aicina Padomi sagatavot papildu sankcijas banku, naftas un aviācijas nozarē un tās piemērot gadījumā, ja Irānas režīms nepieņemamā veidā vēl vairāk pasliktinās situāciju, un iepriekš paziņot par šiem sagatavošanās pasākumiem Irānas varas iestādēm; mudina Padomi izvērtēt jaunākās ASV sankcijas pret Irānu un ņemt vērā pievienoto vērtību, ko sniegtu ES un ASV sankciju režīmu sinhronizācija, kas vien tas ir atbilstīgi un iespējams; uzsver, ka iepriekšminētās sankcijas būtu pēc iespējas jākoordinē ar ASV, Apvienoto Karalisti, G7 un citiem sabiedrotajiem;

5.  atkārto savu jau sen pausto prasību Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) iekļaut IRGC ES teroristu organizāciju sarakstā un uzsver, ka šis lēmums bija jāpieņem jau ilgu laiku atpakaļ; uzsver, ka pēdējos gados Eiropas teritorijā IRGC ir izdarījis desmitiem slepkavību un slepkavības mēģinājumu;

6.  uzsver ciešās saiknes starp Irānu/IRGC, tās pastarpinātajiem spēkiem, piemēram, hutiešiem, Irākas un Sīrijas paramilitārajiem grupējumiem un ES teroristu sarakstā iekļautām organizācijām, proti, “Hamās” un Hezbollah militāro spārnu; aicina Padomi un PV/AP Hezbollah kopumā iekļaut ES izveidotajā teroristu organizāciju sarakstā; nosoda dronu un munīcijas eksportu, ko Irāna veic, lai atbalstītu Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

7.  pauž nopietnas bažas par spirālveida eskalāciju reģionā un destabilizējošo lomu, kāda Tuvajos Austrumos ir Irānas režīmam un tā nevalstisko dalībnieku tīklam; pauž satraukumu par nopietno reģionālās eskalācijas risku; nosoda visas valsts un nevalstisko dalībnieku darbības, kas izraisa vai veicina intensīvu eskalācijas ciklu; mudina visas iesaistītās puses mazināt saspīlējumu un atturēties no draudiem vai spēka lietošanas saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām, jo īpaši saskaņā ar ANO Statūtu 2. panta 4. punktu, un ievērot vislielāko savaldību; mudina visas iesaistītās puses vienmēr pilnībā cienīt un ievērot starptautiskās tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

8.  aicina PV/AP un dalībvalstis turpināt un pastiprināt diplomātiskos centienus ar starptautiskajiem partneriem, tostarp Persijas līča valstīm, pamatojoties uz nesenajām iniciatīvām un jo īpaši uz pirmo ES un Persijas līča sadarbības padomes augsta līmeņa forumu ministru līmenī, kas notika 2024. gada 22. aprīlī, un veicināt steidzamu deeskalāciju un jēgpilnu dialogu;

9.  uzsver Gazas joslā notiekošā kara dziļo ietekmi uz visa reģiona stabilitāti; nosoda terorismu un kara noziegumus, ko “Hamās” un citi palestīniešu teroristu grupējumi ir pastrādājuši pret Izraēlu un izraēliešiem un palestīniešiem; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus par ķīlniekiem sagrābtos izraēliešus, kas tiek turēti Gazas joslā, un nodrošināt Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai tūlītēju piekļuvi visiem minētajiem ķīlniekiem, lai tā varētu viņiem sniegt medicīnisko aprūpi; uzsver Izraēlas pienākumu ievērot starptautiskās tiesības, kad tā īsteno savas tiesības uz pašaizsardzību, kā noteikts ANO Statūtos; nosoda nesamērīgo Izraēlas militāro reakciju, kas izraisījusi civiliedzīvotāju nāves gadījumus iepriekš nepieredzētā mērogā; mudina Izraēlu nodrošināt Gazas joslas bada cietējiem pilnīgu, netraucētu un drošu piekļuvi humānajai palīdzībai un izpildīt Starptautiskās Tiesas rīkojumus; uzsver, ka ilgstoša politiska risinājuma rašana Izraēlas un palestīniešu konfliktam ievērojami uzlabotu reģiona stabilitāti un izredzes; atkārtoti pauž stingru atbalstu sarunu ceļā rastam divu valstu risinājumam, kas balstītos uz 1967. gadā noteiktajām robežām un paredzētu divu suverēnu un demokrātisku valstu līdzāspastāvēšanu mierā un garantētā drošībā ar Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu, un pilnībā ievērotu starptautiskās tiesības;

10.  norāda, ka Irāna, Krievija un Ķīna arvien vairāk apmainās ar kritiskiem izlūkdatiem un sadarbojas, izmantojot čaulas sabiedrības, cenšoties savstarpēji savienot savas banku sistēmas un veicot naftas pārvadājumus jūrā ar izslēgtām lokalizācijas ierīcēm, un tas padara ES sankcijas mazāk efektīvas; prasa uzlabot ES sankciju izpildi, steidzami modernizēt automātiskās identifikācijas sistēmas, lai cīnītos pret izvairīšanos no sankcijām un embargo, un pastiprināt aizdomīgu Irānas kuģu uzraudzību un inspekcijas;

11.  nosoda to, ka Irāna pastāvīgi nepilda savu juridiski saistošo kodolmateriālu atbilstīgas izmantošanas pienākumu saskaņā ar KVRP, un nosoda tās kodolprogrammas virzību, pārsniedzot jebkādu ticamu civilu pamatojumu; uzsver, ka vairāki uzticami avoti ir norādījuši, ka Irānas pašreizējais “kodolgatavības laiks” — laiks, kas Irānai vajadzīgs, lai saražotu pietiekamu daudzumu ieročos izmantojama plutonija, — ir dažu nedēļu jautājums; mudina Irānas varas iestādes nekavējoties ievērot savas saistības un risināt visus saistītos neatrisinātos jautājumus; mudina E3 valstis (Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste) un to partnerus apsvērt termiņa noteikšanu Irānai, lai tā izpildītu savas saistības saskaņā ar KVRP, un neatbilstības gadījumā kolektīvi izmantot sankciju atjaunošanas mehānismu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2231;

12.  tā kā ASV ir ārkārtīgi nobažījušās par Irānas un Ziemeļkorejas militāro sadarbību, jo īpaši kodolraķešu un ballistisko raķešu jomā; tā kā pastāv arī leģitīmas bažas par Irānas militāro sadarbību ar Krieviju un Pakistānu un tās pastiprināto sadarbību ar Ķīnu militāro tehnoloģiju jomā; tā kā ANO Drošības padome ir ziņojusi par tāldarbības raķešu tehnoloģiju un ieroču apmaiņu starp Ziemeļkoreju un Irānu un to tālāku piegādi Irānas pastarpinātajiem spēkiem Tuvajos Austrumos; tā kā Ziemeļkoreja, faktiski palīdzot Irānai ieņemt spēcīgu pozīciju raķešu ražošanā, ir Irānai piegādājusi kritiski svarīgas raķešu sastāvdaļas, dodot tai iespēju izstrādāt ballistiskās raķetes, kas var uzbrukt daudz tālākiem mērķiem;

13.  atgādina, ka Hezbollah ir jāatbruņojas saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1701; nosoda Hezbollah aktīvo iesaistīšanos opozīcijas viedokļu apspiešanā Libānā un Sīrijā, tostarp tai nogalinot vairākus trauksmes cēlējus, kuri ziņoja par Beirūtas ostas sprādzienu 2020. gada augustā; nosoda Hezbollah uzbrukumus Izraēlai un Izraēlas gaisa triecienus Libānā; steidzami aicina abas puses izrādīt savaldību un pārtraukt karadarbību, lai nesaasinātu spriedzi vēl vairāk; aicina Padomi “Hamās” kopumā atzīt par teroristu organizāciju;

14.  mudina ES un tās dalībvalstis konsolidēt un pastiprināt visus centienus, lai nodrošinātu visu no kuģa “Galaxy Leader” sagrābto ķīlnieku drošu un tūlītēju atbrīvošanu, tostarp divu Bulgārijas, viena Rumānijas un trīs Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu, kurus hutieši tur gūstā kopš 2023. gada 19. novembra; mudina PV/AP un dalībvalstis pastiprināt diplomātiskos centienus šajā nolūkā un sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai bez turpmākas kavēšanās garantētu sagrābto eiropiešu drošu atgriešanos; stingri nosoda Portugāles karoga kuģa “MSC Aries” nelikumīgu pārtveršanu, uzkāpšanu uz tā un kuģa un tā apkalpes aizturēšanu, ko veica vienības, kuras darbojas Irānas valdības tiešā vai netiešā kontrolē; pieprasa to tūlītēju atbrīvošanu; atzinīgi vērtē ES Padomes lēmumu sākt ES jūras spēku operāciju ASPIDES, lai ciešā sadarbībā ar reģionālajiem dalībniekiem aizsargātu kuģošanas brīvību pie Jemenas krastiem;

15.  nosoda Irānas ķīlnieku diplomātiju; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Zviedrijas pilsoni un ES ierēdni Johan Floderus, kurš tika patvaļīgi aizturēts Teherānā un joprojām tiek turēts ieslodzījumā Irānā necilvēcīgos apstākļos; mudina ES sākt stratēģiju tās apkarošanai, izveidojot īpašu uzdevumgrupu, lai labāk palīdzētu aizturēto ģimenēm un efektīvi novērstu turpmāku ķīlnieku sagrābšanu; aicina atturēt ES pilsoņus no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz Irānu; aicina Irānu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ES valstspiederīgos, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienesta ierēdni Johan Floderus, kā arī visus pārējos politieslodzītos;

16.  nosoda sankcijas, ko Irānas iestādes noteikušas EP deputātiem; atkārtoti apstiprina, ka tikmēr, kamēr šīs EP deputātiem noteiktās sankcijas ir spēkā, starpparlamentārais dialogs ir jāaptur;

17.  aicina Komisiju sākt plašu stratēģiju, lai vērstos pret Irānas režīma transnacionālām represijām ES, un uzskata, ka šai stratēģijai būtu jāveicina tehniskie rīki, ar kuriem novērst šādas represijas; prasa piemērot sankcijas pret ievērojamu IRGC locekļu ģimenes locekļiem, kuri studē vai strādā ES, un veikt pasākumus, lai novērstu jebkādu Irānas diasporas vajāšanu vai iebiedēšanu ES, tostarp universitāšu pilsētiņās; aicina Eiropas izlūkdienestus, CSIRT, ES Izlūkošanas un situāciju centru, ES Kiberdrošības aģentūru un Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu aktīvi sadarboties, lai apkarotu pret Irānas diasporu vērsto Irānas/IRGC/ Irānas Izlūkošanas ministrijas dezinformāciju un kiberdraudu un iebiedēšanas operācijas tiešsaistē un atturētu no tām; aicina ES dalībvalstis aktīvi vērsties pret Irānas mēģinājumiem izplatīt revolucionāro ideoloģiju ES teritorijā;

18.  prasa ES un dalībvalstīm Irānas pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijai sniegt kiberdrošības atbalstu un bezmaksas un piekļūstamus virtuālos privātos tīklus (VPN) vai citus apiešanas instrumentus;

19.  nosoda Irānas varas iestāžu masveida represijas pret sievietēm, kuras pārkāpj briesmīgo hidžāba valkāšanas likumu; ar nopietnām bažām norāda, ka pēdējā laikā Irānā arvien biežāk tiek piespriesti nāvessodi, un atkārtoti prasa tos atcelt;

20.  pauž pilnīgu atbalstu un solidaritāti Irānas pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiskajiem spēkiem; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, kuriem ir jāpamet Irāna, tostarp nodrošināt ātru piekļuvi vīzām un patvērumam, un sniegt tehnisku atbalstu tiem, kuri palīdz Irānas pilsoniskajai sabiedrībai, vienlaikus garantējot, ka par šīm darbībām ir atbildīgi paši Irānas iedzīvotāji;

21.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Irānas valdībai un parlamentam, kā arī Izraēlas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 186, 25.7.2023., 20. lpp. (2) OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.