Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2024. gada 28. februāra deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz narkotisko vielu prekursora izopropilidēna (2-(3,4-metilēndioksifenil)acetil)malonāta (IMDPAM) un citu vielu iekļaušanu klasificēto vielu sarakstā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 273/2004 un Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005 (C(2024)01219 - 2024/2606(DEA))

P9_TA(2024)0314 B9-0213/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2024)01219),

–  ņemot vērā Komisijas 2024. gada 13. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 273/2004(1) par narkotisko vielu prekursoriem un jo īpaši tās 15. pantu un 15.a panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 111/2005(2), ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm, un jo īpaši tās 30.a pantu un 30.b panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2024. gada 23. aprīlī,

A.  tā kā ES tiesiskais regulējums par pasākumiem, lai kontrolētu piekļuvi vielām, ko izmanto nelikumīgu narkotisko vielu ražošanā, ir pastāvīgi jāatjaunina, lai cīnītos pret tā dēvēto pirmsprekursoru (“designer precursors”) izplatīšanu, kas ir tradicionālo narkotisko vielu prekursoriem ķīmiskā ziņā tuvas vielas, kas radītas ar mērķi apiet spēkā esošos noteikumus;

B.  tā kā izopropilidēna (2-(3,4-metilēndioksifenil)acetil)malonāta (IMDPAM) nātrija sāls ir identificēts kā nesen izstrādāts narkotisko vielu prekursors, ko izmanto MDMA (3,4-metilēndioksimetamfetamīna) ražošanā, kurš plašāk pazīstams kā “ekstazī”;

C.  tā kā septiņi 2-metil-3-feniloksirān-2-karbonskābes (BMK glicīdskābes) esteri un seši 3-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-metil-oksirān-2-karbonskābes (PMK glicīdskābes) esteri ir noteikti kā iespējami BMK glicīdskābes un PMK glicīdskābes, kas ir kontrolei pakļauti prekursori saskaņā ar ES tiesību aktiem, aizstājēji nelikumīgu narkotisko vielu, piemēram, MDMA, metamfetamīna un amfetamīna, ražošanā;

D.  tā kā ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā iekļautais klasificēto vielu saraksts, lai šajās regulās paredzētos saskaņotos kontroles un uzraudzības pasākumus piemērotu IMDPAM un konkrētajiem BMK glicīdskābes un PMK glicīdskābes esteriem;

E.  tā kā pasākumiem, ar kuriem kontrolē piekļuvi nesen klasificētām vielām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 273/2004 un Regulu (EK) Nr. 111/2005, būtu jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, lai nepieļautu šo narkotisko vielu prekursoru izmantošanu nelikumīgu narkotisko vielu ražošanai un tirgošanai;

F.  tā kā ES ceļvedī narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai (COM(2023)0641) Eiropas Komisija apņēmās sadarbībā ar Parlamentu un Padomi darīt visu iespējamo, lai paātrinātu to turpmāko deleģēto aktu pieņemšanas procedūru, ar kuriem klasificē papildu vielas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 273/2004 un Regulu (EK) Nr. 111/2005,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp. (2) OV L 22, 26.1.2005., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa lēmums par grozījumiem Eiropas Parlamenta Reglamentā attiecībā uz mācībām par konfliktu un aizskarošas izturēšanās novēršanu darbavietā un par labu biroja vadību (2024/2006(REG))

P9_TA(2024)0315 A9-0163/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 236. un 237. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9‑0163/2024),

1.  nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;

2.  nolemj, ka šie grozījumi stājas spēkā 2024. gada 16. jūlijā;

3.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

Spēkā esošais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Eiropas Parlamenta Reglaments 10. pants – 6. punkts – 2. daļa Ja deputāts nav parakstījis deklarāciju par minēto kodeksu, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu, viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un nevar piedalīties iestāžu sarunās. Deputātu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu, viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un viņš nevar piedalīties iestāžu sarunās: a)  ja viņš nav parakstījis deklarāciju, kas apliecina apņemšanos ievērot minēto kodeksu, tostarp, ka viņš ir pabeidzis specializēto apmācību, kuru viņam organizējis Parlaments par konfliktu un aizskaršanas novēršanu darbavietā un par labu biroja vadību, vai b)  ja viņš nav pabeidzis a) apakšpunktā minēto specializēto apmācību un tādējādi ir pārkāpis minētajā kodeksā noteikto termiņu un nosacījumus. Grozījums Nr. 4 un 10 Eiropas Parlamenta Reglaments 176. pants – 1. punkts – 3. daļa Saistībā ar 10. panta 6. punktu Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar šo pantu var pieņemt argumentētu lēmumu tikai pēc tam, kad ir konstatēta aizskaroša izturēšanās saskaņā ar piemērojamo iekšējo administratīvo procedūru par aizskarošu izturēšanos un tās novēršanu. Saistībā ar 10. panta 6. punktu, attiecībā uz jebkāda veida psiholoģiskas un seksuālas aizskaršanas aizliegumu, kas paredzēts minētā punkta pirmajā daļā, Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar šo pantu var pieņemt argumentētu lēmumu tikai pēc tam, kad ir konstatēta aizskaršana saskaņā ar piemērojamo iekšējo administratīvo procedūru par aizskaršanu un tās novēršanu. Grozījums Nr. 6 Eiropas Parlamenta Reglaments II pielikums – 5. punkts 5.   Vajadzības gadījumā deputāti ātri un pilnībā sadarbojas saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām, kuru mērķis ir pārvaldīt konfliktu vai psiholoģiski vai seksuāli aizskarošas izturēšanās situācijas, tostarp nekavējoties reaģējot uz visām apsūdzībām par aizskarošu izturēšanos. Deputātiem būtu jāpiedalās viņiem paredzētās specializētās mācībās par konfliktu un aizskarošas izturēšanās novēršanu darbavietā un par labu biroja vadību. 5.   Vajadzības gadījumā deputāti pilnībā sadarbojas saskaņā ar Prezidija paredzētajām procedūrām, lai pārvaldītu konfliktu vai psiholoģiskas vai seksuālas aizskaršanas situācijas, tostarp nekavējoties reaģējot uz visām apsūdzībām par aizskaršanu. Deputātiem, kas to vēl nav izdarījuši, jāpiedalās viņiem paredzētās Eiropas Parlamenta organizētās specializētās mācībās par konfliktu un aizskaršanas novēršanu darbavietā un par labu biroja vadību. Minēto apmācību pabeidz pirmajos sešos deputāta pilnvaru termiņa mēnešos, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Deputātu apliecinājumi par minētās apmācības pabeigšanu tiks publicēti Parlamenta tīmekļa vietnē.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa rezolūcija par Komisijas 2024. gada 14. marta deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz termina “ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” definīciju groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem (C(2024)01612 – 2024/2691(DEA))

P9_TA(2024)0316 B9-0225/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2024. gada 14. marta deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz termina “ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” definīciju groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem (C(2024)01612),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001(1) un jo īpaši tās 31. pantu un 32. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem(2) un jo īpaši tās 18. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām(3),

–  ņemot vērā Savienības sarakstus, kas noteikti ar Komisijas 2011. gada 11. novembra Regulu (ES) Nr. 1129/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu, izveidojot Eiropas Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu(4) un Komisijas 2011. gada 11. novembra Regulu (ES) Nr. 1130/2011, ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām, izveidojot Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos, pārtikas aromatizētājos un uzturvielās(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 25. marta Regulu (ES) Nr. 257/2010, ar ko izveido programmu, lai atkārtoti novērtētu pārtikas piedevas, kas atļautas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Regulas (ES) Nr. 1169/2011 18. panta 3. punktā noteikts, ka visas sastāvdaļas, kuras ir inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli, skaidri jānorāda sastāvdaļu sarakstā, lai nodrošinātu informāciju patērētājiem; tā kā attiecīgi Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ir definēti “ar inženierijas paņēmieniem iegūti nanomateriāli”, kā noteikts Regulas (ES) 2015/2283 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā;

B.  tā kā ar Regulas (ES) 2015/2283 18. pantu pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai regulā noteikto “ar inženierijas paņēmieniem iegūta nanomateriāla” definīciju pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai vai definīcijām, par kurām panākta vienošanās starptautiskā līmenī un tādā veidā sasniegtu regulas mērķus;

C.  tā kā ar Regulām (ES) Nr. 1129/2011 un (ES) Nr. 1130/2011 ir noteikti daudzpusīgi tādu pārtikas piedevu Savienības saraksti, kuru lietošana bija atļauta pirms Regulas (EK) Nr. 1333/2008 stāšanās spēkā, pārbaudot to atbilstību minētās regulas noteikumiem;

Definīcijas sekas

D.  tā kā Komisijas deleģētās regulas definīcija “ar inženierijas paņēmieniem iegūtam nanomateriālam” noteiks, vai pārtikas produkts sastāvdaļu sarakstā ir jāmarķē kā “nano”, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 18. panta 3. punktā;

E.  tā kā Komisijas deleģētās regulas mērķis ir risināt interpretācijas jautājumus, kas izriet no pašreizējās definīcijas, ieviešot objektīvus elementus, lai noteiktu, vai nanomateriāls ir “ar inženierijas paņēmieniem iegūts” vai ne, piemēram, “ar nolūku izgatavots [materiāls]” aizstājot ar “ražots”;

F.  tā kā Komisijas deleģētā regula aizliedz par nanomateriāliem pārtikā uzskatīt daļiņas, kas nav cietā stāvoklī, piemēram, micellas, liposomas vai nanomēroga pilienus emulsijā, un sastāvdaļas, kas satur mazāk nekā 50 % daļiņu, kuru izmērs ir mazāks nekā 100 nm;

G.  tā kā ierosinātā standarta robežvērtība, proti, 50 % vai vairāk daļiņu nanomērogā, ir patvaļīga un mazāk aizsargājoša nekā dažu dalībvalstu, piemēram, Francijas, sniegtā Regulas (ES) 2015/2283 definīcijas interpretācija; tā kā minētajā regulā nav ņemta vērā lieluma sadalījuma robežvērtība daļiņām, kas mazākas nekā 100 nm;

H.  tā kā ierosinātā definīcija potenciāli izslēgtu daudzas nanovielas no Regulas (ES) Nr. 1169/2011 darbības jomas, uz kurām tādējādi “[nano]” marķēšanas pienākums neattiektos; tā kā Komisija paskaidrojuma raksta 3. punktā norāda, ka “tādu materiālu skaits, kuri varētu saturēt noteiktu daudzumu nanodaļiņu, nav liels un lielākā daļa, ja ne visi šādi materiāli, nav jauni pārtikas produkti” un ka “deleģētā akta iespējamā ietekme attieksies tikai uz ļoti nelielu materiālu skaitu”;

I.  tā kā patlaban tieši pārtikas piedevas var būt iekļautas pārtikas produktos nanomateriālu veidā; tā kā Francijas Nacionālā veselības un drošuma aģentūra (ANSES) ir uzskaitījusi 37 nanovielas, kas izmantotas vairāk nekā 900 pārtikas produktos(7); tā kā testi, ko veikušas patērētāju organizācijas un nevalstiskās organizācijas (Agir pour l’Environnement(8), Que Choisir(9), 60 Millions de consommateurs(10), AVICENN(11) Francijā, Foodwatch(12) un Bund(13) Vācijā, TestAchats(14) Beļģijā un Altroconsumo(15) Itālijā un OCU Spānijā(16)), vairākkārt ir parādījuši tādu pārtikas piedevu klātbūtni, kurās ir ievērojams nanodaļiņu īpatsvars, piemēram, pārtikas krāsviela dzelzs oksīds (E172), ko izmanto piena produktos, ceptās precēs un dažās brokastu pārslās, var saturēt nanodaļiņas zem 50 % sliekšņa; tā kā tas liecina, ka dažas pārtikas sastāvdaļas nav pienācīgi marķētas kā “[nano]” galvenokārt tāpēc, ka netiek īstenoti spēkā esošie tiesību akti, un ar interpretācijas jautājumiem tas ir saistīts daudz retāk;

J.  tā kā 2020. gada pētījums, ko pasūtīja Eiropas Ķimikāliju aģentūra, parādīja, ka iedzīvotāji pieprasa nanomateriālus saturošu ikdienas produktu labāku marķēšanu(17);

Pretrunas ar ieteikumiem un jauniem zinātnes sasniegumiem

K.  tā kā Eiropas Parlaments 2014. gada 12. marta rezolūcijā par Komisijas 2013. gada 12. decembra deleģēto regulu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem attiecībā uz termina “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” definīciju(18), iebilda pret ļoti līdzīgu definīciju ar tādu pašu 50 % robežvērtību, kas izslēdz visas pārtikas piedevas, uzskatot, ka definīcija ir “pretrunā direktīvas galvenajam mērķim –– panākt augsta līmeņa patērētāju veselības un interešu aizsardzību, nodrošinot pamatu, lai patērētāji izdarītu informētu izvēli”; tā kā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju iesniegt jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemta vērā tā nostāja;

L.  tā kā 2020. gada 8. oktobra rezolūcijā par projektu Komisijas regulai, ar kuru attiecībā uz titāna dioksīda (E 171) specifikācijām groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas(19), Eiropas Parlaments iebilda pret Komisijas regulas projektu, ar ko atļauj pārtikas kategorijas titāna dioksīda (E171) partijas, kurās ir mazāk nekā 50 % daļiņu, kas mazākas nekā100 nm;

M.  tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ieteica(20), ka, “ņemot vērā patlaban esošās neskaidrības attiecībā uz drošumu, ar pārtiku saistītajiem lietojumiem patlaban ieteikumā paredzētās robežvērtības (50 %) vietā ierosina noteikt nanodaļiņu skaita zemāku robežvērtību, t. i., 10 %”;

N.  tā kā akadēmiskās organizācijas, publiskās iestādes, nevalstiskās patērētāju un vides organizācijas un arodbiedrības Komisijas apspriešanās procesā iestājās par definīciju, kas ietvertu visus materiālus neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti, nejauši vai dabiski, kā arī noteiktu minimālo robežvērtību 10 % vai vairāk daļiņu izmēru sadalījumā pēc skaita;

O.  tā kā kopš 2014. gada jauni zinātnes sasniegumi un zināšanas apstiprina, ka nanomateriāli var šķērsot fizioloģiskās barjeras un bieži vien ir bīstamāki nekā vielas mikro- vai makro- stāvoklī(21);

P.  tā kā ANSES 2023. gada aprīlī publicēja detalizētu ziņojumu(22), kurā norāda, ka nanomateriālu definīcija, kas izklāstīta Komisijas 2022. gada 10. jūnija ieteikumā(23) un ir kalpojusi par pamatu Regulā (ES) 2015/2283 noteiktās termina “ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” definīcijas pārskatīšanai nozaru regulās, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, kaitētu veselības un vides risku profilaksei; tā kā ANSES uzsvēra, ka nanodaļiņu skaita slieksnis 50 % apmērā, kas iekļauts horizontālajā “[nano]” definīcijā, “nebalstās uz pamatotiem zinātniskiem argumentiem”, un ieteica šai robežvērtībai noteikt zemāku vērtību;

Q.  tā kā pārtikas nanosastāvdaļas ir iespējams noteikt, pamatojoties uz 10 % nanodaļiņu skaita robežvērtību, jo tā ir robežvērtība, ko pašlaik kontroles darbībās piemēro Francijas Patērētāju lietu, konkurences un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirektorāts(24);

Piesardzības princips

R.  tā kā LESD 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

S.  tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir norādīts: “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;

3.  uzskata, ka Komisijas deleģētā regula neatbilst Regulas (ES) 2015/2283 mērķim un saturam un ka tā pārsniedz Komisijai saskaņā ar minētās regulas 31. pantu deleģētās pilnvaras;

4.  pauž nožēlu par to, ka ierosinātajā 50 % robežvērtībā nav ņemts vērā tehniskais un zinātniskais progress;

5.  aicina Komisiju piemērot piesardzības principu, nodrošināt patērētāju drošību un informāciju un ņemt vērā pieeju “Viena veselība”;

6.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp. (2) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp. (3) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp. (4) OV L 295, 12.11.2011., 1. lpp. (5) OV L 295, 12.11.2011., 178. lpp. (6) OV L 80, 26.3.2010., 19. lpp. (7) https://www.anses.fr/fr/nanomateriaux-alimentation-premiere-application-methodologie. (8) https://www.agirpourlenvironnement.org/communiques-presse/enquete-exclusive-des-analyses-revelent-la-presence-de-nanoparticules-dans-3980/. (9) https://www.quechoisir.org/enquete-nanoparticules-taille-mini-doutes-maxi-n50748/. (10) https://bibliotheque.60millions-mag.com/detail/publication/detail-top-right/561?issue_id=113421&switch_toc=archive. (11) https://veillenanos.fr/wp-content/uploads/2023/01/Rapport-test-EN-20230113.pdf. (12) https://www.foodwatch.org/de/potenziell-krebserregender-farbstoff-in-backzutaten-von-dr-oetker. (13) https://www.bund.net/fileadmin/user_upload_bund/publikationen/chemie/‌nanotechnologie_in_lebensmitteln_hintergrund.pdf. (14) https://www.test-achats.be/sante/sante-au-quotidien/produits-testes/news/nanoparticules-affichage. (15) https://www.altroconsumo.it/alimentazione/sicurezza-alimentare/news/nanoparticelle. (16) https://www.ocu.org/toda-la-informacion?type=magazine-articles&magazine=ocu%20compra%20maestra&year=2019. (17) https://echa.europa.eu/-/what-do-eu-citizens-think-about-nanomaterials-. (18) OV C 378, 9.11.2017., 92. lpp. (19) OV C 395, 29.3.2021., 28. lpp. (20) https://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/assets/corporatenanotechnology121003.pdf. (21) https://veillenanos.fr/en/dossier/nanos-and-health/nanos-health-risks/. (22) ANSES atzinums (2023): Nanomateriālu definīcija: analīze, problēmas un pretrunas, https://www.anses.fr/en/system/files/AP2018SA0168RaEN.pdf. (23) Komisijas Ieteikums (2022. gada 10. jūnijs) par nanomateriālu definīciju (OV C 229, 14.6.2022., 1. lpp.). (24) ANSES (2020): “Nanomatériaux dans les produits destinés à l’alimentation. Rapport d’expertise collective”, https://www.anses.fr/fr/system/files/ERCA2016SA0226Ra.pdf (86. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (COM(2021)0812 – C9-0472/2021 – 2021/0420(COD))	P9_TA(2024)0317 A9-0147/2023
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0812) un grozīto priekšlikumu (COM(2022)0384),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0472/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 25. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2022. gada 11. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 9. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9‑0147/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/1679.)

(1) OV C 290, 29.7.2022., 120. lpp. (2) OV C 498, 30.12.2022., 68. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK (COM(2022)0677 – C9-0400/2022 – 2022/0396(COD))	P9_TA(2024)0318 A9-0319/2023
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0677),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0400/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Itālijas parlamenta Deputātu palāta un Itālijas senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 15. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0319/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā tālāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2025/40.)

(1) OV C 228, 29.6.2023., 114. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2023. gada 22. novembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0425).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija) (COM(2022)0542 – C9-0364/2022 – 2022/0347(COD))	P9_TA(2024)0319 A9-0233/2023
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0542),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C9‑0364/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 22. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2023. gada 5. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2023. gada 27. jūnija vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 110. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 8. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0233/2023),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(4), ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/... par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2024/2881.)

(1) OV C 146, 27.4.2023., 46. lpp. (2) OV C, C/2023/251, 26.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/251/oj. (3) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp. (4) Ar šo nostāju aizstāj 2023. gada 13. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0318).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instrumenta izveidi un Padomes Regulas (EK) Nr. 2679/98 atcelšanu (COM(2022)0459 – C9-0315/2022 – 2022/0278(COD))	P9_TA(2024)0320 A9-0246/2023
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0459),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114., 21. un 46. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0315/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 14. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2023. gada 8. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 16. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9‑0246/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/2747.)

(1) OV C 100, 16.3.2023., 95. lpp. (2) OV C 157, 3.5.2023., 82. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2023. gada 13. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0317).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Regulu (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426, (ES) 2019/1009 un (ES) Nr. 305/2011 grozījumiem, kas attiecas uz vienotā tirgus ārkārtēja stāvokļa izraisītām ārkārtējām atbilstības novērtēšanas, kopīgu specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības procedūrām (COM(2022)0461 – C9-0314/2022 – 2022/0279(COD))

P9_TA(2024)0321 A9-0244/2023

KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0461),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0314/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 14. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2023. gada 8. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 16. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9‑0244/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par Regulu (ES) Nr. 305/2011, (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426, (ES) 2023/988 un (ES) 2023/1230 grozījumiem, kas attiecas uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām ārkārtas atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības procedūrām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/2748.)

(1) OV C 100, 16.3.2023., 95. lpp. (2) OV C 157, 3.5.2023., 82. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Direktīvu 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES grozījumiem, kas attiecas uz vienotā tirgus ārkārtēja stāvokļa izraisītām ārkārtējām atbilstības novērtēšanas, kopīgu specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības procedūrām (COM(2022)0462 – C9-0313/2022 – 2022/0280(COD))

P9_TA(2024)0322 A9-0245/2023

KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0462),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 91. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0313/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 14. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2023. gada 8. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 16. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0245/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/..., ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2024/2749.)

(1) OV C 100, 16.3.2023., 95. lpp. (2) OV C 157, 3.5.2023., 82. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (COM(2021)0891 – C9-0473/2021 – 2021/0428(COD))

P9_TA(2024)0323 A9-0280/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0891),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0473/2021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 18. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2022. gada 12. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 14. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0280/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/1717.)

(1) OV C 323, 26.8.2022., 69. lpp. (2) OV C 498, 30.12.2022., 114. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (COM(2023)0126 – C9-0034/2023 – 2023/0052(COD))	P9_TA(2024)0324 A9-0396/2023
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0126),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0034/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9‑0396/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/..., ar kuru groza Direktīvu (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2024/3237.)

(1) OV C 228, 29.6.2023., 154. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augiem, kas iegūti ar noteiktiem jauniem genomikas paņēmieniem, kā arī par pārtiku un barību, kas satur šādus augus, sastāv vai ir ražota no tiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/625 (COM(2023)0411 – C9-0238/2023 – 2023/0226(COD))

P9_TA(2024)0325 A9-0014/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0411),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 43. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0238/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Kipras parlaments un Ungārijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 26. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2024. gada 17. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0014/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par augiem, kas iegūti ar noteiktiem jauniem genomikas paņēmieniem, kā arī par pārtiku un barību, kas satur šādus augus, sastāv vai ir ražota no tiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/625 un Direktīvu 98/44/EK [Gr. 292]

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Kopš 2001. gada, kad tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK ((4)) par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzinātu izplatīšanu vidē, būtisks progress biotehnoloģiju jomā ir veicinājis jaunu genomikas paņēmienu (JGP) izstrādi, īpaši nozīmīgi ir genomikas rediģēšanas paņēmieni, kas ļauj veikt izmaiņas genomā precīzās vietās. Būtiskais progress ģenētiskajā inženierijā jau ir veicinājis to, ka plaši tiek izmantota selekcija, kurā izmanto marķierus, ļaujot identificēt un izmantot potenciāli noderīgus gēnus, kuri ir sastopami bioloģiskajā daudzveidībā. [Gr. 1]

(1a)   Iespēja patentēt jaunas genomikas metodes un to izmantošanas rezultātus var palielināt daudznacionālo sēklu uzņēmumu kontroli pār lauksaimnieku piekļuvi sēklām. Situācijā, kad lieliem uzņēmumiem jau ir monopols uz sēklām un tās arvien vairāk kontrolē dabas resursus, šāda situācija liegtu lauksaimniekiem jebkādu rīcības brīvību, padarot tos atkarīgus no privātiem uzņēmumiem. Šā iemesla dēļ ir obligāti jāaizliedz šo produktu patenti. [Gr. 167]

(2)  JGP veido daudzveidīgu genomikas paņēmienu grupu, un katru no tām var izmantot dažādos veidos, lai iegūtu dažādus rezultātus un produktus. Ar tām var radīt organismus ar modifikācijām, kas ir līdzvērtīgas tām, ko var iegūt ar tradicionālajām selekcijas metodēm, vai organismus ar sarežģītākām modifikācijām. No visām JGP ar mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (arī intraģenēzi) ievieš ģenētiskas modifikācijas, neievietojot nekrustojamu sugu ģenētisko materiālu (transģenēze). Tiek izmantots vienīgi selekcionāra genofonds, t. i., kopējā ģenētiskā informācija, kas ir pieejama tradicionālajā selekcijā, tostarp no attāli radniecīgām augu sugām, kuras var krustot, izmantojot progresīvus selekcijas paņēmienus. Mērķtiecīgas mutaģenēzes paņēmieni izraisa DNS sekvences modifikāciju(-as) precīzāsmērķtiecīgi izvēlētās vietās organisma genomā. Izmantojot cisģenēzes paņēmienus, organisma genomā tiek ievietots ģenētiskais materiāls, kas jau ir selekcionāra genofondā. Intraģenēze ir cisģenēzes apakškopa, ar ko genomā tiek ievietota pārkārtota ģenētiskā materiāla kopija, kas sastāv no divām vai vairākām DNS sekvencēm, kurš jau ir selekcionāra genofondā. [Gr. 2]

(3)  Pašlaik tiek veikti publiski un privāti pētījumi, kuros izmanto JGP attiecībā uz plašāku kultūru un iezīmju klāstu, salīdzinot ar tām, kas iegūtas, izmantojot Savienībā vai visā pasaulē atļautus transgēnos paņēmienus ((5)). Tas ietver augus ar uzlabotu toleranci vai izturību pret augu slimībām un kaitēkļiem, augus ar toleranci pret herbicīdiem, augus ar uzlabotu toleranci vai izturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un vides radītu ietekmi, uzlabotu barības vielu un ūdens izmantošanas efektivitāti, augus ar augstāku ražīgumu un noturību un uzlabotiem kvalitātes raksturlielumiem. Lauksaimnieki, patērētāji un vide varētu gūt labumu no šiem jauno augu veidiem apvienojumā ar šo jauno paņēmienu diezgan vieglu un ātru pielietojamību. Tādējādi JGP ir potenciāls palīdzēt sasniegt inovācijas un ilgtspējas mērķus, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā ((6)), stratēģijā “No lauka līdz galdam” ((7)), Biodaudzveidības stratēģijā ((8)) un Klimatadaptācijas stratēģijā ((9)), kā arī sekmēt nodrošinātību ar pārtiku pasaulē ((10)), Bioekonomikas stratēģijas ((11)) un Savienības stratēģiskās autonomijas ((12)) īstenošanu. [Gr. 3]

(4)  Uz tādu organismu apzinātu izplatīšanu vidē, kas iegūti ar JGP, tostarp produktiem, kas satur šādus organismus vai sastāv no tiem, kā arī uz pārtikas un barības, kas ražota no šiem organismiem, laišanu tirgū attiecas Direktīva 2001/18/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1830/2003 ((13)), un uz pārtiku un barību attiecas arī Regula (EK) Nr. 1829/2003 ((14)), taču uz augu šūnu ierobežotu izmantošanu attiecas Direktīva 2009/1/EK, un JGP augu pārrobežu pārvietošanu uz trešām valstīm reglamentē Regula (EK) Nr. 1946/2003 (“Savienības ĢMO tiesību akti”).

(5)  Spriedumā lietā C-528/16 Confédération paysanne un citi(15) Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka ĢMO, kas iegūti, izmantojot jaunus mutaģenēzes paņēmienus/metodes, kas parādījās vai lielākoties tika izstrādāti kopš Direktīvas 2001/18/EK pieņemšanas, nevar uzskatīt par izslēgtiem no minētās direktīvas darbības jomas.

(6)  Padome Lēmumā (ES) 2019/1904(16) lūdza Komisiju līdz 2021. gada 30. aprīlim iesniegt pētījumu saistībā ar minēto spriedumu par jauno genomikas paņēmienu statusu Savienības tiesībās un attiecīgā gadījumā priekšlikumu (kam pievienots ietekmes novērtējums) atkarībā no pētījuma secinājumiem.

(7)  Komisijas pētījumā par jauniem genomikas paņēmieniem ((17)) secināts, ka Savienības ĢMO tiesību akti nav piemēroti, lai reglamentētu ar noteiktiem JGP iegūtu augu apzinātu izplatīšanu un saistītu produktu, tostarp pārtikas un barības, laišanu tirgū. Jo īpaši pētījumā secināts, ka ĢMO atļauju piešķiršanas procedūra un riska novērtēšanas prasības saskaņā ar Savienības ĢMO tiesību aktiem nav pielāgotas potenciālo organismu un produktu daudzveidībai, ko var iegūt ar dažiem JGP, proti, mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (tostarp intraģenēzi), un šīs prasības var būt nesamērīgas vai neatbilstošas. Pētījums pierādīja, ka tas jo īpaši attiecas uz augiem, kas iegūti ar šiem paņēmieniem, ņemot vērā jau pieejamo zinātnisko pierādījumu daudzumu, jo īpaši par to drošību. Turklāt Savienības ĢMO tiesību aktus ir grūti īstenot un izpildīt attiecībā uz augiem, kas iegūti ar mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi, un saistītiem produktiem. Dažos gadījumos ģenētiskās modifikācijas, kas ieviestas ar šiem paņēmieniem, ar analītiskām metodēm nevar atšķirt no dabiskām mutācijām vai no ģenētiskām modifikācijām, kas ieviestas ar tradicionālajiem selekcijas paņēmieniem, taču parasti ir iespējams nošķirt ģenētiskās modifikācijas, kas iegūtas ar transģenēzi. Savienības ĢMO tiesību akti arī neveicina novatorisku un labvēlīgu produktu attīstību, kas varētu veicināt agropārtikas ķēdes ilgtspēju, nodrošinātību ar pārtiku un noturību.

(8)  Tādēļ ir jāpieņem īpašs tiesiskais regulējums attiecībā uz ĢMO, kas iegūti ar mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi, un saistītiem produktiem, kad tos apzināti izplata vidē vai laiž tirgū.

(9)  Pamatojoties uz pašreizējām zinātnes atziņām un tehniskajām zināšanām, jo īpaši par drošības aspektiem, šī regula būtu jāattiecina tikai uz ĢMO, kas ir augi, proti, organismiem taksonomiskajās grupās Archaeplastida vai Phaeophyceae. Zināšanas, kasArchaeplastida vai Phaeophyceae, izņemot mikroorganismus, sēnītes un dzīvniekus, par kuriem ir pieejamas ierobežotākas zināšanaspar citiem organismiem, piemēram, mikroorganismiem, sēnītēm un dzīvniekiem, būtu jāpārskata, ņemot vērā turpmākās likumdošanas iniciatīvas, kas uz tiem attiecas. Tā paša iemesla dēļ šī regula būtu piemērojama vienīgi augiem, kas iegūti, izmantojot noteiktus JGP: mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (arī intraģenēzi) (turpmāk “JGP augi”), bet ne ar citiem jauniem genomikas paņēmieniem. Šādos JGP augos nav ģenētiskā materiāla no nekrustojamām sugām. Uz ĢMO, kas ražoti ar citiem jauniem genomikas paņēmieniem, ar kuriem organismā ievieto ģenētisku materiālu no nekrustojamām sugām (transģenēze), aizvien būtu jāattiecina vienīgi Savienības ĢMO tiesību akti, ņemot vērā to, ka iegūtie augi var radīt īpašus ar transgēnu saistītus riskus. Turklāt nekas neliecina, ka spēkā esošās Savienības ĢMO tiesību aktu prasības attiecībā uz ĢMO, kas iegūti ar transģenēzi, pašlaik būtu jāpielāgo. [Gr. 5]

(10)  Pilnībā ievērojot piesardzības principu, JGP augu tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt tādiem pašiem mērķiem kā Savienības ĢMO tiesību aktiem, lai nodrošinātu augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni un labu iekšējā tirgus darbību attiecīgajiem augiem un produktiem, vienlaikus ņemot vērā JGP augu specifiku. Šādam tiesiskajam regulējumam būtu jāsekmē, ka tiek izstrādāti un laisti tirgū augi, pārtika un barība, kas satur JGP augus, sastāv vai ir ražoti no tiem, un citi produkti, kas satur JGP augus vai sastāv no tiem (“JGP produkti”), lai veicinātu Eiropas zaļajā kursā un stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteikto inovācijas un ilgtspējas mērķu sasniegšanu un uzlabotu Savienības lauksaimniecības konkurētspēju agropārtikas nozarē Savienības un pasaules līmenī. [Gr. 6]

(11)  Šī regula ir lex specialislex specialis attiecībā uz Savienības ĢMO tiesību aktiem. Ar to ievieš īpašus noteikumus attiecībā uz JGP augiem un produktiem. Tomēr, ja šajā regulā nav īpašu noteikumu, uz JGP augiem un no tiem iegūtiem produktiem (tostarp pārtiku un barību) arī turpmāk būtu jāattiecina Savienības ĢMO tiesību aktu prasības un nozaru tiesību aktu noteikumi par ĢMO, piemēram, Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm vai tiesību akti par noteiktiem produktiem, piemēram, augu un meža reproduktīvo materiālu. [Gr. 7]

(12)  Potenciālie JGP augu riski ir dažādi — no riska profiliem, kas līdzīgi tradicionāli selekcionētiem augiem, līdz dažāda veida un pakāpes apdraudējumiem un riskiem, kas varētu būt līdzīgi tiem, kas piemīt augiem, kuri iegūti ar transģenēzi. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai pielāgotu riska novērtējuma un riska pārvaldības prasības atbilstoši potenciālajiem JGP augu un produktu radītajiem riskiem vai to neesamībai.

(13)  Šajā regulā būtu jānošķir divas JGP augu kategorijas.

(13a)   Ar vislielāko rūpību būtu jāizvērtē tādu JGP augu iespējamā ietekme uz dabu un vidi, kuri spēj saglabāties, vairoties vai izplatīties vidē, laukos vai ārpus tiem. [Gr. 8]

(14)  JGP augi, kas varētu rasties arī dabiski vai tikt ražoti ar tradicionālajiem selekcijas paņēmieniem, un to pēcnācēji, kas iegūti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus (“1. kategorijas JGP augi”), būtu uzskatāmi par augiem, kas radušies dabiski vai ir ražoti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, ņemot vērā to, ka tie ir līdzvērtīgi un to riski ir salīdzināmi, tādējādi pilnībā atkāpjoties no Savienības ĢMO tiesību aktiem un nozaru tiesību aktu prasībām, kas saistītas ar ĢMO. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā regulā būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem pārliecinās, vai JGP augs ir līdzvērtīgs augiem, kas radušies dabiski vai iegūti ar tradicionālo selekciju, un jānosaka procedūra, ar kuru kompetentās iestādes pirms JGP augu vai produktu izplatīšanas vai laišanas tirgū varētu verificēt un pieņemt lēmumu par šo kritēriju izpildi. Šiem kritērijiem vajadzētu būt objektīviem un balstītiem zinātnē. Tajos jāiekļauj ģenētisko modifikāciju veids un apjoms, ko var novērot dabā vai organismos, kas iegūti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, kā arī jāiekļauj robežvērtības gan JGP augu genoma ģenētisko modifikāciju izmēram, gan skaitam. Tā kā zinātnes atziņas un tehniskās zināšanas šajā jomā strauji attīstās, Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpilnvaro atjaunināt šos kritērijus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību attiecībā uz tādu ģenētisko modifikāciju veidu un apmēru, kas var rasties dabiski vai tikt iegūtas, izmantojot tradicionālo selekciju. [Gr. 9]

(14a)   Ņemot vērā augu genomu ievērojamo sarežģītību, kritērijiem, kuri ļauj konstatēt, ka JGP augs ir līdzvērtīgs dabā sastopamam vai tradicionāli selekcionētam augam, būtu jāatspoguļo augu genoma izmēru dažādība un to īpašības. Poliploīdos augos ir vairāk nekā divas homologās hromosomas. Šajā poliploīdu augu kategorijā tetraploīdam, heksaploīdam un oktoploīdam ir attiecīgi 4, 6 un 8 hromosomu komplekti. Poliploīdiem augiem ir raksturīgs lielāks ģenētisko modifikāciju skaits salīdzinājumā ar monoploīdiem augiem. Minēto iemeslu dēļ jebkuram atsevišķo modifikāciju kopskaita ierobežojumam uz vienu augu būtu jāatspoguļo hromosomu komplekta skaits augā (“ploiditāte’’). [Gr. 10]

(15)  Uz visiem JGP augiem, kas neietilpst 1. kategorijā (“2. kategorijas JGP augi”), arī turpmāk būtu jāattiecina Savienības ĢMO tiesību aktu prasības, jo tie ietver sarežģītākas genoma modifikācijas.

(16)  Uz 1. kategorijas JGP augiem un produktiem nebūtu jāattiecina Savienības ĢMO tiesību aktu noteikumi un prasības, kā arī citu Savienības tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz ĢMO. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pārredzamību uzņēmējiem, pirms apzinātas izplatīšanas, tostarp laišanas tirgū, būtu jāsaņem deklarācija par 1. kategorijas JGP auga statusu.

(17)  Šī deklarācija būtu jāsaņem pirms jebkura 1. kategorijas JGP auga apzinātas izplatīšanas jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū, piemēram, lai veiktu lauka izmēģinājumus Savienības teritorijā, jo kritēriju pamatā ir dati, kas ir pieejami pirms lauka izmēģinājumiem un nav atkarīgi no tiem. Ja Savienības teritorijā nenotiek lauka izmēģinājumi, uzņēmējiem šī deklarācija būtu jāsaņem pirms 1. kategorijas JGP produkta laišanas tirgū.

(18)  Tā kā kritēriji, kas jāizpilda, lai varētu uzskatīt, ka JGP augs ir līdzvērtīgs dabā sastopamiem vai tradicionāli selekcionētiem augiem, nav saistīti ar tādu darbību, kas paredz apzinātu JGP auga izplatīšanu, 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācija, kas sagatavota pirms tā apzinātas izplatīšanas jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū Savienības teritorijā, būtu attiecināma arī uz saistītu JGP produktu laišanu tirgū. Ņemot vērā to, ka lauka izmēģinājumu posmā ir liela nenoteiktība par produkta nonākšanu tirgū un mazāko uzņēmēju iespējamo iesaistīšanos šādā izplatīšanā, 1. kategorijas JGP auga statusa verifikācijas procedūra pirms lauka izmēģinājumiem būtu jāveic valsts kompetentajām iestādēm, jo tas radītu mazāku administratīvo slogu uzņēmējiem, un Savienības līmenī lēmums būtu jāpieņem tikai tad, kad citu valstu kompetentās iestādes ir iesniegušas piezīmes par verifikācijas ziņojumu. Ja verifikācijas pieprasījums ir iesniegts pirms JGP produktu laišanas tirgū un ja citas dalībvalstis ir izteikušas pamatotus iebildumus, procedūra būtu jāveic Savienības līmenī, apspriežoties ar Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”), lai nodrošinātu verifikācijas procedūras efektivitāti un 1. kategorijas JGP auga statusa deklarāciju konsekvenci. [Gr. 11]

(18a)   Lai efektīvi selekcionētu jaunas šķirnes, kas palīdz lauksaimniecības nozarei palielināt nodrošinātību ar pārtiku, kā arī stiprināt ilgtspēju un veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām un noturību pret tām, ir jāņem vērā poliploīdu augu, proti, augu, kuros ir vairāk nekā divi genomi, specifika. Šādiem augiem maksimāli pieļaujamajam ģenētisko modifikāciju skaitam, kas ļauj tos iekļaut JGP augu 1. kategorijā, jābūt proporcionālam šo augu genomu skaitam. [Gr. 12]

(19)  Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) būtu jānosaka stingriatbilstīgi termiņi, lai nodrošinātu, ka 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācijas tiek sagatavotas saprātīgā termiņā. [Gr. 13]

(20)  1. kategorijas JGP auga statusa verifikācija ir tehniska, un tā nav saistīta ar riska novērtējumu vai riska pārvaldības apsvērumiem, un lēmums par statusu ir tikai deklaratīvs. Tāpēc, ja procedūru veic Savienības līmenī, šādi īstenošanas lēmumi būtu jāpieņem, izmantojot konsultēšanās procedūru, ar Iestādes zinātnisko un tehnisko palīdzību.

(21)  Lēmumos, ar ko pasludina 1. kategorijas JGP auga statusu, attiecīgajam JGP augam būtu jāpiešķir identifikācijas numurs, lai nodrošinātu šādu augu pārredzamību un izsekojamību, ja tie ir iekļauti datubāzē. Sarakstā minētajā informācijā būtu jāiekļauj dati par paņēmienu vai paņēmieniem, kas izmantoti, lai, un lai marķētu no tiem iegūtu augu reproduktīvo materiāluattiecīgo iezīmi(-es). [Gr. 14]

(22)  Uz 1. kategorijas GP augiem arī turpmāk būtu jāattiecina jebkurš tiesiskais regulējums, kas attiecas uz tradicionāli selekcionētiem augiem. Tāpat kā uz tradicionālajiem augiem un produktiem, uz šiem JGP augiem un no tiem iegūtajiem produktiem attieksies piemērojamie nozaru tiesību akti par sēklām un citu augu reproduktīvo materiālu, pārtiku, barību un citiem produktiem, kā arī horizontālie regulējumi, piemēram, dabas aizsardzības tiesību akti un atbildība vides jomā. Šajā saistībā 1. kategorijas JGP pārtika ar būtiski mainītu sastāvu vai struktūru, kas ietekmē pārtikas uzturvērtību, vielmaiņu vai nevēlamo vielu līmeni, tiks uzskatīta par jaunu pārtiku, un tādēļ tā ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283 ((18)) darbības jomā, un risks tiks novērtēts, ņemot vērā šo kontekstu.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) 834/2007((19)) aizliedz bioloģiskajā ražošanā izmantot ĢMO un produktus, kas iegūti no ĢMO. Tajā definēti ĢMO šīs regulas vajadzībām, atsaucoties uz Direktīvu 2001/18/EK, no aizlieguma izslēdzot ĢMO, kas iegūti, izmantojot Direktīvas 2001/18/EK 1.B pielikumā uzskaitītos ģenētiskās modifikācijas paņēmienus. Tādējādi 2. kategorijas JGP augi būs aizliegti bioloģiskajā ražošanā. Tomēr ir jāprecizē 1. kategorijas JGP augu statuss bioloģiskās ražošanas vajadzībām. JaunoPašlaik ir padziļināti jāizvērtē jaunu genomikas paņēmienu izmantošana nav saderīgaizmantošanas saderība ar bioloģiskās ražošanas jēdzienu, kas paredzēts Regulā (EK) 2018/848, un patērētāju priekšstatu par bioloģiskajiem produktiemprincipiem. Tāpēc, kamēr šāda padziļināta izvērtēšana nav notikusi, 1. kategorijas JGP augu izmantošana būtu jāaizliedz arī bioloģiskajā ražošanā. [Gr. 15]

(24)  Būtu jāparedz noteikums, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz 1. kategorijas augu šķirņu izmantošanu, nodrošinot, ka ražošanas ķēdes, kuras nevēlas izmantot JGP, varētu to darīt un tādējādi saglabāt patērētāju uzticību. JGP augi, kas saņēmuši 1. kategorijas JGP auga statusa deklarāciju, būtu jāiekļauj publiski pieejamā datubāzē, norādot arī informāciju par paņēmienu vai paņēmieniem, kas izmantoti, lai iegūtu attiecīgo iezīmi(-es). Lai nodrošinātu izsekojamību, pārredzamību un izvēli uzņēmējiem, pētniecības un augu selekcijas laikā, pārdodot sēklas lauksaimniekiem vai jebkādā citā veidā darot augu reproduktīvo materiālu pieejamu trešām personām, 1. kategorijas JGP augu reproduktīvais materiāls būtu jāmarķē kā 1. kategorijas JGP augu reproduktīvais materiāls. [Gr. 16]

(25)  Uz 2. kategorijas JGP augiem arī turpmāk būtu jāattiecina Savienības ĢMO tiesību aktu prasības, jo, pamatojoties uz pašreizējām zinātnes atziņām un tehniskajām zināšanām, ir jānovērtē to riski. Būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai procedūras un dažus citus noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 2001/18/EK un Regulā (EK) Nr. 1829/2003, pielāgotu 2. kategorijas JGP augu specifikai un dažādajiem riska līmeņiem, ko tie var radīt.

(26)  Lai 2. kategorijas JGP augus un produktus varētu izplatīt vidē vai laist tirgū, būtu jāsaņem piekrišana vai atļauja saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003. Tomēr, ņemot vērā šo JGP augu lielo dažādību, riska novērtējumam nepieciešamās informācijas apjoms katrā gadījumā būs atšķirīgs. Iestāde savos zinātniskajos atzinumos par augiem, kas attīstīti ar cisģenēzi un intraģenēzi(20), un par augiem, kas attīstīti ar mērķtiecīgu mutaģenēzi(21), ieteica noteikt elastīgas datu prasības šo augu riska novērtēšanas vajadzībām. Pamatojoties uz Iestādes “Ar mērķtiecīgu mutaģenēzi, cisģenēzi un intraģenēzi iegūto augu riska novērtēšanas kritērijiem” ((22)), apsvērumiem par drošas lietošanas vēsturi, vides pārzināšanu un modificētās/ievietotās sekvences(-ču) funkciju un struktūru būtu jāpalīdz noteikt datu veidu un apjomu, kas nepieciešams, lai veiktu šo JGP augu riska novērtējumu. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt vispārīgus principus un kritērijus šo augu riska novērtēšanai, vienlaikus nodrošinot elastību un iespēju pielāgot riska novērtēšanas metodiku zinātnes un tehnikas attīstībai.

(27)  Prasības attiecībā uz tādu paziņojumu saturu, kuros izteikta piekrišana tādu produktu laišanai tirgū, kuri satur ĢMO vai sastāv no ĢMO, kas nav pārtika vai barība, un attiecībā uz tādu pieteikumu saturu, kas jāiesniedz, lai saņemtu atļauju laist tirgū ģenētiski modificētu pārtiku un barību, ir noteiktas dažādos tiesību aktos. Lai nodrošinātu konsekvenci starp paziņojumiem par piekrišanu un pieteikumiem atļaujas saņemšanai 2. kategorijas JGP produktiem, šādu paziņojumu un pieteikumu saturam jābūt vienādam, izņemot tos, kas attiecas uz pārtikas un barības nekaitīguma novērtējumu, jo tie ir piemērojami vienīgi 2. kategorijas JGP pārtikai un barībai.

(28)  Eiropas Savienības ĢM pārtikas un barības references laboratorija (EURL) sadarbībā ar Eiropas ĢM laboratoriju tīklu (ENGL) secināja, ka analītiskā pārbaude nav īstenojama visiem produktiem, kas iegūti, izmantojot mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi ((23)). Ja ieviestās ģenētiskā materiāla modifikācijas nav raksturīgas attiecīgajam JGP augam, tās neļauj atšķirt JGP augu no tradicionālajiem augiem. Gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt analītisko metodi, ar kuru atklāt, identificēt un kvantificēt, un paziņojuma vai pieteikuma iesniedzējs to pienācīgi pamato, modalitātes būtu jāpielāgo, lai izpildītu analītiskās metodes prasības. Tas būtu jādara īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Būtu arī jāparedz, ka EURL, kam palīdz ENGL, pieņem norādījumus pieteikumu iesniedzējiem par minimālajām analītisko metožu snieguma prasībām. Var pielāgot arī metodes validācijas modalitātes.

(29)  Direktīvā 2001/18/EK ir prasīts plāns, lai uzraudzītu ĢMO ietekmi uz vidi pēc to apzinātas izplatīšanas vai laišanas tirgū, taču ir paredzēts elastīgums plāna izstrādē, ņemot vērā vidiskā riska novērtējumu, ĢMO īpašības, paredzamo lietojumu un uztvērējvidi. 2. kategorijas JGP augu ģenētiskās modifikācijas var būt dažādas — no izmaiņām, kurām jāveic tikai ierobežots riska novērtējums, līdz sarežģītām izmaiņām, kurām jāveic rūpīgāka iespējamo risku analīze. Tāpēc prasības attiecībā uz 2. kategorijas JGP augu vidiskās ietekmes uzraudzību pēc laišanas tirgū ir jāpielāgo, ņemot vērā vidiskā riska novērtējumu un pieredzi lauka izmēģinājumos, attiecīgā JGP auga īpašības, tā paredzamā lietojuma raksturlielumus un mērogu, jo īpaši visu auga drošu lietojumu vēsture un uztvērējvides īpašības. Tāpēc nebūtuŅemot vērā piesardzības principu, ikreiz, kad piekrišana tiek sniegta pirmo reizi, ir jāprasa vidiskās ietekmes uzraudzības plāns. Iespējai atkāpties no uzraudzības prasības, atjaunojot piekrišanu, jābūt tikai tad, ja ir maz ticamspierādīts, ka 2. kategorijas JGP augs radīsnerada riskus, kas jāuzrauga, piemēram, netiešu, aizkavētu vai neparedzētu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi. [Gr. 17]

(30)  Proporcionalitātes nolūkā pēc pirmās atļaujas atjaunošanas atļaujai vajadzētu būt derīgai neierobežotu laiku, ja vien atjaunošanas laikā nav nolemts citādi, pamatojoties uz riska novērtējumu un pieejamo informāciju par attiecīgo JGP augu, un ir jāveic atkārtots novērtējums pēc tam, kad kļūst pieejama jauna informācija.

(31)  Juridiskās noteiktības un labas pārvaldības nolūkā termiņš, kurā Iestādei jāsniedz atzinums par pieteikumu atļaujas saņemšanai, būtu jāpagarina tikai tad, ja ir nepieciešama papildu informācija, lai veiktu pieteikuma izvērtēšanu, un termiņu nevajadzētu pagarināt ilgāk par sākotnēji paredzēto termiņu, ja vien tas nav pamatots ar datu raksturu vai ārkārtējiem apstākļiem.

(32)  Lai uzlabotu pārredzamību un patērētāju informēšanu, uzņēmējiem būtu jāļauj papildināt 2. kategorijas JGP produktu marķējumu kā ĢMO gadījumā ar informāciju par pazīmi, kas iegūta, pateicoties ģenētiskajai modifikācijai. Lai izvairītos no maldinošām vai mulsinošām norādēm, šādas marķējuma priekšlikums būtu jāiekļauj paziņojumā par piekrišanu vai pieteikumā atļaujas saņemšanai, un tas būtu jānorāda piekrišanā vai lēmumā par atļaujas piešķiršanu.

(33)  Būtu jāpiedāvā regulatīvi atvieglojumi potenciālajiem paziņojumu iesniedzējiem vai tiem, kas iesniedz pieteikumus par 2. kategorijas JGP augiem un produktiem, kam piemīt iezīmes, kas var veicināt ilgtspējīgu agropārtikas sistēmu, lai 2. kategorijas JGP augu izstrādi virzītu uz šādām iezīmēm. Šo atvieglojumu iedarbināšanas kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz plašām pazīmju kategorijām, kas var veicināt ilgtspēju (piemēram, tām, kas saistītas ar toleranci vai izturību pret biotisko un abiotisko stresu, uzlabotām uztura īpašībām vai palielinātu ražu), un tiem jābūt balstītiem uz ieguldījumu ilgtspējīgas audzēšanas un izmantošanas vērtībā, kā noteikts [52. panta 1. punktā Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību Savienībā(24)]. Kritēriju piemērojamība visā ES neļauj šaurāk definēt iezīmes, galveno uzmanību pievēršot konkrētām problēmām vai ņemot vērā vietējās un reģionālās īpatnības.

(34)  Atvieglojumiem vajadzētu būt paātrinātai riska novērtēšanas procedūrai attiecībā uz pieteikumiem, kurus apstrādā, izmantojot pilnībā centralizētu procedūru (pārtikas un barības produkti), un uzlabotām konsultācijām pirms iesniegšanas, lai palīdzētu izstrādātājiem sagatavot dokumentāciju vides un pārtikas un barības drošības novērtējumu vajadzībām, neskarot vispārīgos noteikumus par konsultācijām pirms iesniegšanas, paziņošanu par pētījumiem un apspriešanos ar trešām personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002((25)) 32.a, 32.b un 32.c pantu.

(35)  Ja paziņojuma vai pieteikuma iesniedzējs ir mazs vai vidējs uzņēmums (MVU), būtu jāpiešķir papildu atvieglojumi, lai veicinātu šādu uzņēmumu piekļuvi regulatīvajām procedūrām, atbalstītu JGP augu izstrādātāju diversifikāciju un stimulētu mazu apjomu selekcionārus izstrādāt kultūraugus un iezīmes ar JGP palīdzību, piešķirot MVU atbrīvojumus no maksas par noteikšanas metožu apstiprināšanu un plašākas konsultācijas pirms iesniegšanas, kura aptver arī riska novērtēšanas vajadzībām veicamo pētījumu izstrādi.

(36)  Pret herbicīdiem tolerantus augus selekcionē tā, lai tie būtu toleranti tieši pret herbicīdiem, lai tos varētu audzēt kombinācijā ar šo herbicīdu lietošanu. Ja šāda audzēšana tiek veikta nepiemērotos apstākļos, var veidoties pret šiem herbicīdiem tolerantas nezāles vai nepieciešamība palielināt lietoto herbicīdu daudzumu neatkarīgi no selekcijas paņēmiena. Šā iemesla dēļ uz JGP augiemJGP augus, kuriem piemīt pret herbicīdiem tolerantas iezīmes, nedrīkstētu attiecināt atvieglojumus saskaņā ar šo regulējumu. Tomēr šajā regulā nevajadzētu paredzēt citus īpašus pasākumus attiecībā uzuzskatīt par 1. kategorijas JGP augiem, kas toleranti pret herbicīdiem, jo šādi pasākumi tiek veikti horizontāli [Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību Savienībā]. [Gr. 18]

(37)   Lai JGP augi varētu palīdzēt sasniegt ilgtspējas mērķus, kas paredzēti zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijās, būtu jāatvieglo JGP augu audzēšana Savienībā. Šajā nolūkā ir jānodrošina paredzamība selekcionāriem un lauksaimniekiem attiecībā uz iespēju audzēt šādus augus Savienībā. Tādēļ iespēja dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kas ierobežo vai aizliedz 2. kategorijas JGP augu audzēšanu visā to teritorijā vai tās daļā, kas noteikta Direktīvas 2001/18/EK 26.b pantā, apdraudētu šos mērķus. [Gr. 239]

(38)  Sagaidāms, ka šajā regulā paredzētie īpašie noteikumi attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru 2. kategorijas JGP augiem Savienībā izraisītu vērienīgāku 2. kategorijas JGP augu audzēšanu, salīdzinot ar situāciju, kas līdz šim bijusi saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības ĢMO tiesību aktiem. Tāpēc dalībvalstu valsts iestādēm ir jānosaka līdzāspastāvēšanas pasākumi, lai līdzsvarotu tradicionālo, bioloģisko un ģenētiski modificēto augu ražotāju intereses un tādējādi ļautu ražotājiem izvēlēties starp dažādiem ražošanas veidiem saskaņā ar stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteikto mērķi, proti, līdz 2030. gadam bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantot 25 % lauksaimniecības zemes.

(39)  Lai sasniegtu mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību, JGP augiem un saistītajiem produktiem būtu jāgūst labums no brīvas preču aprites, ja tie atbilst citu Savienības tiesību aktu un JGP augu un JGP produktu brīvu apriti visā Savienībā, apzinātai JGP augu izplatīšanai un JGP produktu laišanai tirgū vajadzētu būt balstītai uz šajā regulā noteiktajām saskaņotajām prasībām un procedūrām, kā rezultātā tiktu pieņemts visām dalībvalstīm vienoti piemērojams lēmums. [Gr. 20]

(40)  Ņemot vērā JGP novitāti, būs svarīgi cieši uzraudzīt JGP augu un produktupatlaban notiekošo jaunu genomikas paņēmienu izstrādi un klātbūtni tirgū un novērtēt jebkādu ar to saistīto ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību, vidi un vides, ekonomikas un sociālo ilgtspēju. Informācija būtu jāapkopo regulāri, un, Komisijai piecus gadus pēc pirmā lēmuma atļaut JGP augu vai JGP produktu apzinātu izplatīšanu vai tirdzniecību Savienībā Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums, lai novērtētu virzību. Lai turpinātu uzlabot šo regulu, minētajā izvērtējumā būtu jānovērtē virzība uz tādu JGP augu vai JGP produktu pieejamību ES tirgū, kuriem ir šādi raksturlielumi vai īpašības. [Gr. 21]

(41)  Lai nodrošinātu augstu veselības un vides aizsardzības līmeni saistībā ar JGP augiem un produktiem, prasības, kas izriet no šīs regulas, būtu nediskriminējošā veidā jāpiemēro produktiem, kuru izcelsme ir Savienībā un kuri importēti no trešām valstīm.

(42)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, lai JGP augi un produkti varētu nokļūt brīvā apritē iekšējā tirgū, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(43)  Attīstīto JGP augu veidi un noteiktu iezīmju ietekme uz vides, sociālo un ekonomikas ilgtspēju nepārtraukti attīstās. Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem par šādu attīstību un ietekmi un pilnībā ņemot vērā piesardzības principu, Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpilnvaro pielāgot to iezīmju sarakstu, kuras būtu jāstimulē vai jākavē, lai sasniegtu zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteiktos mērķus. [Gr. 22]

(44)  Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ((26)). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(45)  Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka JGP augs ir 1. kategorijas JGP augs, attiecībā uz sagatavošanos šai noteikšanai un paziņojuma noformēšanu un attiecībā uz metodiku un informācijas prasībām 2. kategorijas JGP augu un JGP pārtikas un barības vidiskā riska novērtējumam saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem principiem un kritērijiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011((27)).

(45a)   Eiropas Parlaments ir aicinājis Savienību un tās dalībvalstis nepiešķirt patentus bioloģiskam materiālam, aizsargāt rīcības brīvību un saglabāt selekcionāriem paredzētos atbrīvojumus attiecībā uz šķirnēm. Būtu jānodrošina selekcionāriem pilnīga piekļuve to JGP augu ģenētiskajam materiālam, kuri pēc definīcijas nav transgēni augi. Piekļuvi ģenētiskajam materiālam var nodrošināt vislabāk, ja patentu īpašnieku tiesības izmanto tikai selekcionāri (selekcionāriem paredzētie atbrīvojumi). Tā kā pašreizējie patentu tiesību noteikumi selekcionāriem neparedz pilnīgu atbrīvojumu, būtu jānodrošina, ka patenti neierobežo selekcionāru un lauksaimnieku iespējas izmantot JGP augus. Tāpēc uz JGP augiem nebūtu jāattiecina patentu tiesību akti, bet tiem būtu jāpiemēro tikai Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 paredzētā Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēma (CPRV), kas ļauj izmantot selekcionāriem paredzētos atbrīvojumus, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu. JGP augi, no tiem iegūtās sēklas, to augu materiāls, saistītais ģenētiskais materiāls, piemēram, gēni un gēnu sekvences, kā arī auga iezīmes attiecīgi būtu jāizslēdz no patentspējas. Izslēgšana no patentspējas būtu saskaņoti jāpiemēro visos tiesību aktos. Turklāt, lai nepieļautu patentu piešķiršanu vai patentu pieteikumu iesniegšanu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz tās noteikumu piemērošanas brīdim, būtu jānodrošina, ka no šīs regulas spēkā stāšanās dienas augu materiāls ir izslēgts no patentspējas. Attiecībā uz jau piešķirtajiem patentiem vai vēl neizskatītajiem patentu pieteikumiem, kas attiecas uz augu materiālu, patentu ietekme būtu vēl vairāk jāierobežo. Komisijai būtu turpmākā pētījumā jāizvērtē un jāanalizē, kā, neraugoties uz iepriekšējiem centieniem novērst nepilnības, turpināt risināt plašāku problēmu, kas saistīta ar patentu tiešu vai netiešu piešķiršanu augu materiālam. Novērtējumā jo īpaši būtu jāizvērtē patentu loma un ietekme uz selekcionāru un lauksaimnieku piekļuvi augu reproduktīvajam materiālam, sēklu daudzveidību un pieņemamām cenām, kā arī uz inovāciju un jo īpaši uz MVU iespējām. Komisijas ziņojumam būtu jāpievieno atbilstīgi tiesību aktu priekšlikumi, lai nodrošinātu turpmākus nepieciešamos pielāgojumus intelektuālā īpašuma tiesību regulējumā. [Gr. 23]

(46)  Komisijai būtu regulāri jāapkopo informācija, lai novērtētu, vai tiesību akti nodrošina tādu JGP augu un JGP produktu izstrādi un pieejamību tirgū, kas var veicināt zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, un lai nodrošinātu informāciju tiesību akta izvērtējumam. Ir noteikts plašs rādītāju kopums(28), un Komisijai tas būtu periodiski jāpārskata. Rādītājiem būtu jāatbalsta 2. kategorijas JGP augu un saistīto JGP produktu iespējamo veselības vai vides apdraudējumu uzraudzība, JGP augu ietekmes uz vides, ekonomikas un sociālo ilgtspēju uzraudzība, kā arī ietekmes uz bioloģisko lauksaimniecību un to, kā patērētāji pieņem JGP produktus, uzraudzība. Pirmais uzraudzības ziņojums būtu jāiesniedz trīs gadus pēc tam, kad ir paziņoti/atļauti pirmie produkti, lai nodrošinātu, ka pēc jaunā tiesību akta pilnīgas īstenošanas un pēc tam regulāri ir pieejami pietiekami daudz datu. Komisijai būtu jāveic šīs regulas novērtējums divus gadus pēc pirmā uzraudzības ziņojuma publicēšanas, lai pilnībā izpaustos pirmo verificēto vai atļauto produktu ietekme.

(47)  Atsevišķas atsauces uz Savienības ĢMO tiesību aktu noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 ((29)) ir jāgroza, lai šajā tiesību aktā iekļautu īpašos noteikumus, kas piemērojami JGP augiem.

(47a)   Eiropas zaļajā kursā, stratēģijā "No lauka līdz galdam" un ES Biodaudzveidības stratēģijās bioloģiskā lauksaimniecība noteikta par būtisku aspektu, lai pārietu uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām virzībā uz mērķi līdz 2030. gadam paplašināt bioloģiskajai ražošanai atvēlēto Eiropas lauksaimniecības zemi līdz 25 %. Tādējādi skaidri tiek atzīti bioloģiskās lauksaimniecības vidiskie ieguvumi, lai mazinātu lauksaimnieku atkarību no ieguldījumiem un panāktu noturīgu pārtikas piegādi un uztursuverenitāti. Šī regula nedrīkst apdraudēt virzību Eiropas pārtikas sistēmu pārkārtošanos uz bioloģisko lauksaimniecību par 25 % līdz 2030. gadam. [Gr. 241]

(47b)   Jānosaka izsekojamības prasības pārtikai un lopbarībai, kas ražota no JGP, lai atvieglotu šo produktu precīzu marķēšanu, saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību, lai nodrošinātu precīzas informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem un patērētājiem un lai tie var efektīvi realizēt savu izvēles brīvību, kā arī kontrolēt un pārbaudīt marķēšanas prasības. Prasībām, kas attiecas uz pārtiku un lopbarību, kas ražota no JGP, jābūt līdzīgām, lai novērstu informācijas pārtrauktību, kad mainās galīgais izlietojums. [Gr. 243]

(48)  Tā kā šīs regulas piemērošanai ir jāpieņem īstenošanas akti, tā būtu jāatliek laikā, lai varētu pieņemt šādus pasākumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā saskaņā ar piesardzības principu ir paredzēti īpaši noteikumi par tādu augu apzinātu izplatīšanu vidē jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū, kuri iegūti, izmantojot noteiktus jaunos genomikas paņēmienus (“JGP augi”), un par tādas pārtikas un barības laišanu tirgū, kura šādus augus satur vai ir no tiem ražota, un par tādu produktu laišanu tirgū, kuri nav pārtika vai barība un kuri šādus augus satur vai sastāv no tiem, nodrošinot augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni. [Gr. 24]

2. pants

Piemērošanas joma

Šo regulu piemēro:

(1)  JGP augiem;

(2)  pārtikai, kas satur JGP augus, sastāv no tiem vai ir no tiem ražota, vai satur sastāvdaļas, kas ražotas no JGP augiem;

(3)  barībai, kas satur JGP augus, sastāv no tiem vai ir no tiem ražota;

(4)  produktiem, kas nav ne pārtika, ne barība un kas satur JGP augus vai sastāv no tiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “organisma”, “apzinātas izplatīšanas” un “laišanas tirgū” definīcija, kas noteikta Direktīvā 2001/18/EK, “pārtikas” un “barības” definīcija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 178/2002, “izsekojamības” definīcija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1830/2003, “auga” definīcija, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/2031((30)), un “augu reproduktīvā materiāla” definīcija, kas noteikta [Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību Savienībā(31)];

(2)  “JGP augs” ir ģenētiski modificēts augs, kas iegūts, izmantojot mērķtiecīgu mutaģenēzi, cisģenēzi vai to kombināciju, ar nosacījumu, ka tas nesatur ārpus selekcionāratradicionālās selekcijas genofonda iegūtu ģenētisku materiālu, kurš uz laiku varētu būt bijis ievietots JGP auga izstrādes procesā; [Gr. 25]

(3)  “ģenētiski modificēts organisms” jeb “ĢMO” ir ģenētiski modificēts organisms, kā definēts Direktīvas 2001/18/EK 2. panta 2. punktā, izņemot organismus, kurus iegūst ar Direktīvas 2001/18/EK I B pielikumā uzskaitītajiem ģenētiskās modificēšanas paņēmieniem;

(4)  “mērķtiecīga mutaģenēze” ir mutaģenēzes paņēmieni, kas izraisa DNS sekvences modifikāciju(-as) precīzāsmērķtiecīgi izvēlētās vietās organisma genomā; [Gr. 26]

(5)  “cisģenēze” ir ģenētiskās modifikācijas paņēmieni, ar kuriem organisma genomā tiek ievietots ģenētiskais materiāls, kas jau ir selekcionāra genofondā;

(6)  “selekcionāratradicionālās selekcijas genofonds” ir kopējā ģenētiskā informācija, kas pieejama par vienu sugu un citām taksonomiskām sugām, ar kurām to var krustot, tostarp izmantojot progresīvus paņēmienus, piemēram, embriju glābšanu, inducētu poliploīdiju un krustošanu ar “bridge crossing” paņēmienu; [Gr. 27]

(7)  “1. kategorijas JGP augs” ir JGP augs, kas:

a)  atbilst I pielikumā noteiktajiem līdzvērtības tradicionālajiem augiem kritērijiem, vai

b)  ir a) apakšpunktā minētā(-o) JGP auga(-u) pēcnācējs, tostarp pēcnācējs, kas iegūts, krustojot šādus augus, ar nosacījumu, ka netiek veiktas nekādas turpmākas modifikācijas, kuru dēļ uz to attiektos Direktīva 2001/18/EK vai Regula 1829/2003;

(8)  “2. kategorijas JGP augs” ir jebkurš JGP augs, kas nav 1. kategorijas JGP augs;

(9)  “JGP augs izmantošanai pārtikā” ir JGP augs, ko var izmantot pārtikā vai kā izejmateriālu pārtikas ražošanā;

(10)  “JGP augs izmantošanai barībā” ir JGP augs, ko var izmantot kā barību vai kā izejmateriālu barības ražošanā;

(11)  “ražots no JGP auga” nozīmē to, ka produkts ir iegūts pilnīgi vai daļēji no JGP auga, bet nesatur JGP augu vai nesastāv no tā;

(12)  “JGP produkts” ir produkts, izņemot pārtiku un barību, kas satur JGP augu vai sastāv no tā, un pārtika un barība, kas satur šādu augu, sastāv vai ir ražota no tā;

(13)  “1. kategorijas JGP produkts” ir JGP produkts, kurā JGP augs, ko tas satur, no kā tas sastāv vai — pārtikas vai barības gadījumā — no kā tas ir ražots, ir 1. kategorijas JGP augs;

(14)  “2. kategorijas JGP produkts” ir JGP produkts, kurā JGP augs, ko tas satur, no kā tas sastāv vai — pārtikas vai barības gadījumā — no kā tas ir ražots, ir 2. kategorijas JGP augs;

(15)  “mazs vai vidējs uzņēmums (MVU)” ir MVU Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK2 nozīmē.

(15a)   pieeja “Viena veselība” ir integrēta un vienojoša pieeja, kuras mērķis ir ilgtspējīgi līdzsvarot un optimizēt cilvēku, dzīvnieku, augu un ekosistēmu veselību un kura atzīst, ka cilvēku, mājdzīvnieku, savvaļas dzīvnieku un augu veselība un vide plašākā nozīmē, tostarp ekosistēmas, ir cieši savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas; [Gr. 28]

(15b)   “himēriskie proteīni” ir proteīni, kuri tiek radīti, savienojot divus vai vairākus gēnus vai gēnu daļas, kas sākotnēji kodētas atsevišķiem proteīniem. [Gr. 29]

4. pants

JGP augu apzināta izplatīšana jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū, un JGP produktu laišana tirgū

Neskarot citas Savienības tiesību aktu prasības, JGP augu var apzināti izplatīt vidē jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū, un JGP produktu drīkst laist tirgū tikai tad, ja:

(1)  augs ir 1. kategorijas JGP augs un

a)  par to ir pieņemts lēmums, ar ko pasludina šo statusu saskaņā ar 6. vai 7. pantu; vai

b)  tas ir a) apakšpunktā minētā auga(-u) pēcnācējs ar nosacījumu, ka joprojām tiek ievēroti I pielikumā noteiktie līdzvērtības kritēriji; vai [Gr. 30]

(2)  augs ir 2. kategorijas JGP augs, un tam ir sniegta piekrišana vai ir piešķirta atļauja saskaņā ar III nodaļu. [Gr. 31]

Šīs regulas īstenošanas, izpildes un piemērošanas mērķis vai rezultāts nav novērst vai kavēt tādu JGP augu un produktu importu no trešām valstīm, kuri atbilst tādiem pašiem standartiem, kādi noteikti šajā regulā. [Gr. 32]

4a. pants

Izslēgšana no patentspējas

JGP augi, augu materiāls, to daļas, ģenētiskā informācija un tajos esošā procesa īpatnības nav patentējamas. [Gr. 33]

II NODAĻA

1. kategorijas JGP augi un 1. kategorijas JGP produkti

5. pants

1. kategorijas augu statuss

1.  Savienības tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz ĢMO, neattiecas uz 1. kategorijas JGP augiem.

2.  Regulas (ES) 2018/848 vajadzībām tās 5. panta f) apakšpunkta iii) punktā un 11. pantā izklāstītie noteikumi attiecas uz 1. kategorijas JGP augiem un produktiem, kas ražoti no šādiem augiem vai izmantojot tos. [7 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz ziņojumu par patērētāju un ražotāju uztveres izmaiņām, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu. [Gr. 34]

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu I pielikumā noteiktos kritērijus, ar ko nosaka JGP augu līdzvērtību tradicionālajiem augiem, pielāgojotņemot vērā iespējamos saistītos riskus un sekas, kas ietekmē verifikācijas procedūras izpildi, lai minētos kritērijus pielāgotu jaunākajiem zinātnes un tehnikas attīstībaisasniegumiem attiecībā uz modifikāciju veidiem un apmēru, kas var rasties dabiski vai tikt iegūtas ar tradicionālo selekciju. [Gr. 35]

3a.   Nejauša vai tehniski nenovēršama 1. kategorijas JGP augu, reproduktīvā materiāla vai to daļu klātbūtne bioloģiskajā ražošanā vai nebioloģiskos produktos, ko bioloģiskajā ražošanā atļauts izmantot saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 24. un 25. pantu, nav uzskatāma par neatbilstību minētajai regulai. [Gr. 36]

6. pants

1. kategorijas augu statusa verifikācijas procedūra pirms apzinātas izplatīšanas jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū

1.  Lai iegūtu 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju par 1. kategorijas JGP auga statusu, pirms apzinātas JGP auga izplatīšanas jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū, persona, kas plāno veikt apzinātu izplatīšanu, iesniedz pieprasījumu verificēt, vai ir izpildīti I pielikumā noteiktie kritēriji, vai augam piemīt vismaz viena no III pielikuma 1. daļā minētajām iezīmēm un vai ir izpildīti III pielikuma 2. daļā noteiktie kritēriji (“verifikācijas pieprasījums”). Minēto verifikācijas pieprasījumu iesniedz kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 4. panta 4. punktu, iesniedz pieprasījumu verificēt, vai ir izpildīti I pielikumā noteiktie kritēriji (“verifikācijas pieprasījums”) dalībvalstī, kuras teritorijā ir jānotiek izplatīšanai, saskaņā ar 2. un 3. punktu un īstenošanasdeleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 27atbilstīgi 6. panta 11.a punkta b) apakšpunktam b) apakšpunktu. [Gr. 37]

2.  Ja persona plāno veikt šādu apzinātu izplatīšanu vienlaikus vairāk nekā vienā dalībvalstī, tā iesniedz verifikācijas pieprasījumu kompetentajai iestādei vienā no šīm dalībvalstīm.

3.  Verifikācijas pieprasījumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz saskaņā ar standarta datu formātiem, ja tādi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu, un, neskarot jebkādu papildu informāciju, ko var pieprasīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b pantu, tajā iekļauj šādu informāciju:

a)  pieprasītāja nosaukumu un adresi;

b)  JGP auga apzīmējumu un specifikāciju;

c)  jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) pazīmesiezīmes(-ju) un īpašību aprakstu, ietverot informāciju par paņēmienu(-iem), ko izmanto, lai iegūtu iezīmi(-es), tostarp atklājot ģenētiskās modifikācijas sekvenci; [Gr. 38]

ca)   jebkurš patents vai vēl neizskatīts patenta pieteikums, kas attiecas uz visu 1. kategorijas JGP augu vai tā daļu; [Gr. 253]

d)  veikto pētījumu kopijas un visus citus pieejamos materiālus, lai pierādītu, ka:

i)  saskaņā ar informācijas prasībām, kas noteiktas īstenošanasdeleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 276. panta 11.a punkta a) apakšpunktu, augs ir JGP augs, un cita starpā tas nesatur ārpus selekcionāratradicionālās selekcijas genofonda iegūtu ģenētisko materiālu, pie nosacījuma, ka šāds ģenētiskais materiāls uz laiku ir ticis ievietots auga izstrādes procesā; [Gr. 39]

ii)  JGP augs atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, vismaz vienai no III pielikuma 1. daļā noteiktajām iezīmēm un III pielikuma 2. daļā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem; [Gr. 40]

da)   šķirnes nosaukumu; [Gr. 41]

e)  2. punktā minētajos gadījumos norāde par dalībvalstīm, kurās pieprasījuma iesniedzējs plāno veikt apzinātu izplatīšanu;

f)  balstoties uz šīs regulas 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. pantu, to verifikācijas pieprasījuma daļu un jebkādas citas papildu informācijas identifikāciju, kuras pieprasījuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, lūdz uzskatīt par konfidenciālām.

4.  Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās apstiprina pieprasījuma iesniedzēja verifikācijas pieprasījuma saņemšanu, norādot saņemšanas datumu. Tā bez nepamatotas kavēšanās dara pieprasījumu pieejamu pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

5.  Ja verifikācijas pieprasījumā nav ietverta visa vajadzīgā informācija, kompetentā iestāde 30 darbdienu laikā no verifikācijas pieprasījuma saņemšanas dienas to pasludina par nepieņemamu. Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē pieprasījuma iesniedzēju, pārējās dalībvalstis un Komisiju par verifikācijas pieprasījuma nepieņemamību un norāda sava lēmuma pamatojumu.

6.  Ja verifikācijas pieprasījums netiek uzskatīts par nepieņemamu saskaņā ar 5. punktu, kompetentā iestāde verificē, vai JGP augs atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un sagatavo verifikācijas ziņojumu 30 darbdienu laikā no verifikācijas pieprasījuma saņemšanas dienas Sagatavojot verifikācijas ziņojumu, kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā var apspriesties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“EFSA”). Kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās dara pieejamu verifikācijas ziņojumu pārējām dalībvalstīm un Komisijai. [Gr. 42]

7.  Pārējās dalībvalstis un Komisija var iesniegt piezīmes par verifikācijas ziņojumu 20 dienu laikā no šā ziņojuma saņemšanas dienas var izteikt pamatotus iebildumus pret verifikācijas ziņojumu attiecībā uz I pielikumā noteikto kritēriju izpildi. Šādi pamatoti iebildumi attiecas tikai uz I un III pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ietver zinātnisku pamatojumu. [Gr. 43]

8.  Ja dalībvalsts vai Komisija nav iesniegušas piezīmes, desmit darbdienu laikā pēcpamatotus zinātniskus iebildumus 7. punktā minētā termiņa beigāmminētajā termiņā, valsts kompetentā iestāde, kas sagatavojusi verifikācijas ziņojumu, pieņem lēmumu, kurā paziņo, vai JGP augs ir 1. kategorijas JGP augs. Tā bez nepamatotas kavēšanāsValsts kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā nosūta lēmumu pieprasījuma iesniedzējam, pārējām dalībvalstīm un Komisijai. [Gr. 311]

9.  Ja 7. punktā minētajā termiņā cita dalībvalsts vai Komisija iesniedz piezīmespamatotus iebildumus, kompetentā iestāde, kas sagatavojusi verifikācijas ziņojumu, bez liekas kavēšanās nosūta piezīmes Komisijaipamatotos iebildumus publisko. [Gr. 45]

10.  Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma Iestādi (“Iestāde”)45 darbdienu laikā no pamatoto iebildumu saņemšanas dienas sagatavo lēmuma projektu, kurā paziņo, vai JGP augs ir 1. kategorijas JGP augs, 45 darbdienu laikā no pēdējās piezīmes saņemšanas dienasņemot vērā minētos iebildumus. Lēmumu pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru. [Gr. 46]

11.  Komisija 8. un 10. punktā minēto lēmumu kopsavilkumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

1. kategorijas auga statusa verifikācijas procedūra pirms JGP produktu laišanas tirgū

1.  Ja 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācija, kas minēta 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nav sagatavota saskaņā ar 6. pantu, lai saņemtu šādu deklarāciju pirms JGP produkta laišanas tirgū, persona, kas plāno laist produktu tirgū, iesniedz Iestādei verifikācijas pieprasījumu saskaņā ar 2. punktu un īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta b) apakšpunktu.

2.  Verifikācijas pieprasījumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz Iestādei saskaņā ar standarta datu formātiem, ja tādi ir, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu, un, neskarot jebkādu papildu informāciju, ko var pieprasīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b pantu, un tajā iekļauj šādu informāciju:

a)  pieprasītāja nosaukumu un adresi;

b)  JGP auga apzīmējumu un specifikāciju;

ba)   šķirnes nosaukumu; [Gr. 48]

c)  jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) pazīmesiezīmes(-ju) un īpašību aprakstu, ietverot informāciju par paņēmienu(-iem), ko izmanto, lai iegūtu iezīmi(-es), tostarp atklājot ģenētiskās modifikācijas sekvenci; [Gr. 49]

d)  veikto pētījumu kopijas un visus citus pieejamos materiālus, lai pierādītu, ka:

i)  saskaņā ar informācijas prasībām, kas noteiktas īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 27. panta a) apakšpunktu, augs ir JGP augs, un cita starpā tas nesatur ārpus selekcionāra genofonda iegūtu ģenētisko materiālu, pie nosacījuma, ka šāds ģenētiskais materiāls uz laiku ir ticis ievietots auga izstrādes procesā;

ii)  JGP augs atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

da)   vidiskās ietekmes monitoringa plānu; [Gr. 260]

e)  balstoties uz šīs regulas 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. pantu, to verifikācijas pieprasījuma daļu un jebkādas citas papildu informācijas identifikāciju, kuras pieprasījuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, lūdz uzskatīt par konfidenciālām.

3.  Iestāde bez kavēšanās apstiprina pieprasījuma iesniedzēja verifikācijas pieprasījuma saņemšanu, norādot saņemšanas datumu. Tā bez nepamatotas kavēšanās dara pieejamu verifikācijas pieprasījumu dalībvalstīm un Komisijai un publisko to, attiecīgo pamatojošo informāciju un jebkuru papildu informāciju, ko iesniedzis pieprasījuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu, pēc tam, kad ir svītrota visa informācija, kas identificēta kā konfidenciāla saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.–39.e pantu un šīs regulas 11. pantu.

4.  Ja verifikācijas pieprasījumā nav ietverta visa vajadzīgā informācija, Iestāde to pasludina par nepieņemamu 30 darbdienu laikā no verifikācijas pieprasījuma saņemšanas dienas. Iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē pieprasījuma iesniedzēju, dalībvalstis un Komisiju par verifikācijas pieprasījuma nepieņemamību un norāda sava lēmuma pamatojumu.

5.  Ja verifikācijas pieprasījums netiek uzskatīts par nepieņemamu saskaņā ar 4. punktu, Iestāde 30 darbdienu laikā no verifikācijas pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz ziņojumu par to, vai JGP augs atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Iestāde šo paziņojumu dara pieejamu Komisijai un dalībvalstīm. Svītrojusi informāciju, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.–39.e pantu un šīs regulas 11. pantu identificēta kā konfidenciāla, Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu savu paziņojumu publisko.

6.  Komisija 30 darbdienu laikā no Iestādes paziņojuma saņemšanas dienas sagatavo lēmuma projektu par to, vai JGP augs ir 1. kategorijas JGP augs. Lēmumu pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru.

7.  Komisija galīgo lēmumu kopsavilkumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un īpašā un publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē lēmuma projektu un 6Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. pantā minētos pamatotos iebildumus. [Gr. 50]

8. pants

Informācijas apmaiņas sistēma starp dalībvalstīm, Komisiju un Iestādi

Komisija izveido un uztur elektronisku sistēmu verifikācijas pieprasījumu iesniegšanai saskaņā ar 6. un 7. pantu un informācijas apmaiņai saskaņā ar šo sadaļu.

9. pants

1. kategorijas JGP auga statusa deklarēšanas lēmumu datubāze

1.  Komisija izveido un uztur datubāzi, kurā iekļauti lēmumi par 1. kategorijas JGP auga statusu, kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 8. un 10. punktu un 7. panta 6. punktu.

Datubāzē ietver šādu informāciju:

a)  pieprasījuma iesniedzēja nosaukumu un adresi;

b)  1. kategorijas JGP auga apzīmējumu un specifikāciju; [Gr. 51]

ba)   šķirnes nosaukumu; [Gr. 52]

c)  ģenētiskās modifikācijas iegūšanai izmantotā(-o) paņēmiena(-nu) apraksta kopsavilkumu;

d)  jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) pazīmes(-ju) un īpašību aprakstu;

e)  identifikācijas numuru un

ea)   EFSA atzinumu vai paziņojumu, ja tādi ir sniegti, kā minēts 6. panta 10. punktā un 7. panta 5. punktā; kā arī [Gr. 53]

f)  attiecīgi 6. panta 8. vai 10. punktā un 7. panta 6. punktā minēto lēmumu.

2.  Datubāze ir publiski pieejama tiešsaistē. [Gr. 54]

10. pants

1. kategorijas JGP augu reproduktīvā materiāla, tostarp selekcijas materiāla, marķēšana

Augu reproduktīvajam materiālam, tostarp selekcijai un zinātniskiem nolūkiem paredzētam materiālam1. kategorijas NGT augiem, produktiem, kas satur 1. kategorijas JGPNGT augu(-sus), un augu reproduktīvo materiālu vai sastāv no tā(tiem) un ir pieejamstiem, tostarp selekcijas un zinātniskiem mērķiem, kas satur 1. kategorijas NGT augu(-us) vai sastāv no tiem un ko dara pieejamu trešām personām par samaksumaksu vai bez maksas, ir pievienota etiķete, kurāmarķējums ar norādi “Jauns genomikas paņēmiens”. Augu reproduktīvā materiāla gadījumā pēc tā norāda vārdus “1. kat. JGP”, kam seko tā(totā(-o) JGPNGT auga(-u) identifikācijas numursnumuru, no kura(-iem) tas iegūts. [Gr. 264]

NGT pienācīgu izsekojamību, pamatojoties uz dokumentiem, nodrošina, nosūtot un glabājot informāciju par to, ka produkti satur JGP augus un produktus vai sastāv no tiem, un šo JGP unikālo kodu nodošana tālāk un glabāšana katrā posmā, laižot JGP tirgū. [Gr. 265]

11. pants

Konfidencialitāte

1.  Pieprasījuma iesniedzējs, kas minēts 6. un 7. pantā, var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei vai attiecīgi Iestādei pieprasījumu uzskatīt noteiktas saskaņā ar šo sadaļu iesniegtās informācijas daļas par konfidenciālām, pievienojot pārbaudāmu pamatojumu saskaņā ar 3. un 6. punktu.

2.  Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde vai Iestāde izvērtē 1. punktā minēto konfidencialitātes pieprasījumu.

3.  Attiecīgā gadījumā, saņemot pārbaudāmu pamatojumu un ja pieprasījuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana varētu ievērojami kaitēt tā interesēm, kompetentā iestāde vai Iestāde var piešķirt konfidenciālu režīmu tikai attiecībā uz šādiem informācijas elementiem:

a)  Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie informācijas elementi;

b)  informācija par DNS sekvenci; kā arī

c)  selekcijas modeļi un stratēģijas.

4.  Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde vai Iestāde pēc apspriešanās ar pieprasījuma iesniedzēju lemj, kura informācija ir glabājama konfidenciāli, un informē par savu lēmumu pieprasījuma iesniedzēju.

5.  Dalībvalstis, Komisija un Iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka konfidenciāla informācija, kas paziņota vai ar ko apmainās saskaņā ar šo nodaļu, netiek publiskota.

6.  Mutatis mutandis piemēro attiecīgos Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.e un 41. panta noteikumus.

7.  Gadījumā, ja pieprasījuma iesniedzējs atsauc verifikācijas pieprasījumu, dalībvalstis, Komisija un Iestāde ievēro konfidencialitāti, ko kompetentā iestāde vai Iestāde piešķīrusi saskaņā ar šo pantu. Ja verifikācijas pieprasījums tiek atsaukts pirms brīža, kad kompetentā iestāde vai Iestāde pieņēmusi lēmumu par attiecīgo konfidencialitātes pieprasījumu, dalībvalstis, Komisija un Iestāde informāciju, attiecībā uz kuru ir pieprasīta konfidencialitāte, nepublisko.

11a. pants

Lēmuma atsaukšana

Ja uzraudzības rezultāti parāda, ka pastāv risks veselībai vai videi, vai ja jauni zinātniski dati atbalsta šo hipotēzi, kompetentā iestāde var atsaukt savu 6. panta 8. punktā minēto lēmumu vai 7. panta 5. punktā minēto paziņojumu. Atsaukšanas lēmums ir jānosūta ierakstītā vēstulē lēmuma saņēmējam, kura rīcībā ir 15 dienas, lai iesniegtu apsvērumus. Tādā gadījumā JGP auga vai produkta tirdzniecība ir aizliegta, sākot no dienas, kas seko ierakstītās vēstules saņemšanas dienas. [Gr. 266]

III NODAĻA

2. kategorijas JGP augi un 2. kategorijas JGP produkti

12. pants

2. kategorijas JGP augu un 2. kategorijas JGP produktu statuss

Uz 2. kategorijas JGP augiem un 2. kategorijas JGP produktiem attiecas Savienības tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz ĢMO, ciktāl šajā regulā nav paredzētas atkāpes no tiem.

1.iedaļa

2. kategorijas augu apzināta izplatīšana jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū

13. pants

Direktīvas 2001/18/EK 6. pantā minētā paziņojuma saturs

Attiecībā uz 2. kategorijas JGP auga apzinātu izplatīšanu jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū, Direktīvas 2001/18/EK 6. panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)  paziņojuma iesniedzēja nosaukumu un adresi;

b)  saskaņā ar informācijas prasībām, kas noteiktas īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 27. panta a) apakšpunktu, — veikto pētījumu kopijas un visus citus pieejamos materiālus, ar ko pierāda, ka augs ir JGP augs, un cita starpā tas nesatur ārpus selekcionāra genofonda iegūtu ģenētisko materiālu, pie nosacījuma, ka šāds ģenētiskais materiāls uz laiku ir ticis ievietots auga izstrādes procesā;

c)  tehnisko dokumentāciju, kurā ir II pielikumā norādītā informācija, kas vajadzīga, lai veiktu JGP auga vai JGP augu kombinācijas apzinātas izplatīšanas vidiskā riska novērtējumu:

i)  vispārīgu informāciju, iekļaujot informāciju par personālu un tā mācībām;

ii)  informāciju par 2. kategorijas JGP augu(-iem);

iii)  tās informācijas minimumu, kas attiecas uz izplatīšanas apstākļiem un potenciālo uztvērējvidi;

iv)  tās informācijas minimumu, kas attiecas 2. kategorijas JGP auga(-u) un vides mijiedarbību;

v)  uzraudzības plānu, kā mērķis ir noteikt 2. kategorijas JGP auga(-u) ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi;

vi)  attiecīgā gadījumā informāciju par kontroli, pretsoļiem, atkritumu apstrādi un avārijas novēršanas plāniem;

vii)  balstoties uz Direktīvas Nr. 2001/18 25. pantu, to paziņojuma daļu un jebkādas citas papildu informācijas identifikāciju, kuras paziņojuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, lūdz uzskatīt par konfidenciālām;

viii)  dokumentācijas kopsavilkumu;

d)  vidiskā riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar II pielikuma 1. un 2. daļā noteiktajiem principiem un kritērijiem un īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta c) apakšpunktu.

2.IEDAĻA

2. kategorijas JGP produktu, kas nav pārtika vai barība, laišana tirgū

14. pants

Direktīvas 2001/18/EK 13. pantā minētā paziņojuma saturs

1.  Attiecībā uz 2. kategorijas JGP produktu, kas nav pārtika un barība, laišanu tirgū, Direktīvas 2001/18/EK 13. panta 2. punktā minētajā paziņojumā, neskarot jebkādu papildu informāciju, ko var pieprasīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b pantu, iekļauj šādu informāciju:

a)  paziņojuma iesniedzēja un tā Savienībā reģistrēta pārstāvja nosaukumu un adresi (ja paziņojuma iesniedzējs nav iedibināts Savienībā);

b)  2. kategorijas JGP auga apzīmējumu un specifikāciju;

c)  paziņojuma darbības jomu:

i)  audzēšana,

ii)  citi lietojumi (precizējami paziņojumā);

d)  saskaņā ar informācijas prasībām, kas noteiktas īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 27. panta a) apakšpunktu, — veikto pētījumu kopijas un visus citus pieejamos materiālus, ar ko pierāda, ka augs ir JGP augs, un cita starpā tas nesatur ārpus selekcionāra genofonda iegūtu ģenētisko materiālu, pie nosacījuma, ka šāds ģenētiskais materiāls uz laiku ir ticis ievietots auga izstrādes procesā;

e)  vidiskā riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar II pielikuma 1. un 2. daļā noteiktajiem principiem un kritērijiem un īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta c) apakšpunktu;

f)  nosacījumus produkta laišanai tirgū, to skaitā īpašus lietošanas un apstrādes nosacījumus;

g)  atsaucoties uz Direktīvas 2001/18/EK 15. panta 4. punktu, iecerētu piekrišanas termiņu, kuram nevajadzētu pārsniegt desmit gadus;

h)  attiecīgā gadījumā vides ietekmes uzraudzības plānu atbilstīgi Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumam, tai skaitā priekšlikumu uzraudzības plāna ilgumam; šis termiņš var nesakrist ar iecerēto piekrišanas termiņu. Ja, pamatojoties uz jebkuras izplatīšanas rezultātiem, kas paziņota saskaņā ar 1. iedaļu, vidiskā riska novērtējuma secinājumiem, JGP auga īpašībām, tā paredzamā lietojuma raksturlielumiem un mērogu un uztvērējvides īpašībām, saskaņā ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta d) apakšpunktu, paziņojuma iesniedzējs uzskata, ka JGP augam nav nepieciešams uzraudzības plāns, paziņojuma iesniedzējs var ierosināt neiesniegt uzraudzības plānu;

i)  priekšlikumu par marķējumu, kas atbilst Direktīvas 2001/18/EK IV pielikuma A.8. punktā, Regulas (EK) Nr. 1830/2003 4. panta 6. punktā un šīs regulas 23. pantā noteiktajām prasībām;

j)  ierosinātos produktu tirdzniecības nosaukumus un 2. kategorijas JGP augu, ko tie satur, nosaukumus, kā arī priekšlikumu par 2. kategorijas JGP auga unikālu identifikatoru, kas izstrādāts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 65/2004 ((32)). Pēc piekrišanas saņemšanas par jauniem komercnosaukumiem, ja tādi ir, būtu jāinformē kompetentā iestāde;

k)  produkta paredzētā lietojuma aprakstu. Akcentē atšķirības minētā produkta un līdzīgu ģenētiski nemodificētu produktu lietošanā un pārvaldībā;

l)  JGP auga paraugu ņemšanas metodes (tostarp atsauces uz esošajām oficiālajām vai standartizētajām paraugu ņemšanas metodēm), noteikšanas, identifikācijas un kvantitatīvās noteikšanas metodes. Gadījumos, kad nav iespējams norādīt analītisko metodi, kas atklāj, identificē un nosaka kvantitatīvi, ja paziņojuma iesniedzējs to pienācīgi pamato, nosacījumus, lai izpildītu prasības attiecībā uz analītisko metodi, pielāgo, kā norādīts īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta e) apakšpunktu, un 29. panta 2. punktā minētajos norādījumos;

m)  2. kategorijas JGP augu paraugus un to kontrolparaugus, un informāciju par vietu, kur atsauces materiālam var piekļūt;

n)  ja vajadzīgs, informāciju, ko sniedz, lai panāktu atbilstību II pielikumam Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību;

o)  balstoties uz Direktīvas 2001/18/EK 25. pantu un Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.–39.e pantu — tādu paziņojuma daļu un jebkādas citas papildu informācijas identifikāciju, kuras paziņojuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, lūdz uzskatīt par konfidenciālām;

p)  dokumentācijas kopsavilkumu standartizētā formā.

2.  Paziņojuma iesniedzējs šajā paziņojumā iekļauj informāciju par datiem vai rezultātiem, kas iegūti tā paša 2. kategorijas JGP auga vai tās pašas 2. kategorijas JGP augu kombinācijas izplatīšanā, par kuru ir paziņots iepriekš vai paziņo attiecīgajā brīdī un/vai kuru paziņojuma iesniedzējs izplata Savienībā vai ārpus tās.

3.  Kompetentā iestāde, kas sagatavo Direktīvas 2001/18/EK 14. pantā minēto novērtējuma ziņojumu, pārbauda paziņojuma atbilstību 1. un 2. punktam.

15. pants

Uzraudzības īpašie noteikumi

Direktīvas 2001/18/EK 19. pantā minētajā rakstiskajā piekrišanā norāda uzraudzības prasības, kā izklāstīts 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā, vai arī norāda, ka uzraudzība nav nepieciešama. Direktīvas 2001/18/EK 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja uzraudzība nav nepieciešama saskaņā ar piekrišanu.

16. pants

Marķēšana saskaņā ar 23. pantu.

Papildus Direktīvas 2001/18/EK 19. panta 3. punktam rakstiskajā piekrišanā norāda marķējumu saskaņā ar šīs regulas 23. pantu. [Gr. 56]

17. pants

Piekrišanas derīguma termiņš pēc atjaunošanas

1.  Saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK C daļu piešķirtā piekrišana pēc pirmās atjaunošanas saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 17. pantu ir derīga neierobežotu laiku, ja vien 17. panta 6. vai 8. punktā minētajā lēmumā nav paredzēts, ka atjaunotās piekrišanas termiņš ir neierobežots, pamatojoties uz iemesliem, kuri izriet no konstatējumiem riska novērtējumā, kas veikts saskaņā ar šo regulu, un uz lietošanas pieredzi, tostarp uzraudzības rezultātiem, ja tas norādīts piekrišanā.

2.  Direktīvas 2001/18/EK 17. panta 6. un 8. punkta pēdējo teikumu nepiemēro.

2a.   Ja uzraudzības rezultāti parāda, ka pastāv risks veselībai vai videi, vai ja jauni zinātniski dati atbalsta šo hipotēzi, kompetentā iestāde var atsaukt savu lēmumu. Atsaukšanas lēmums ir jānosūta ierakstītā vēstulē lēmuma saņēmējam, kura rīcībā ir 15 dienas, lai iesniegtu apsvērumus. Tādā gadījumā JGP auga vai produkta tirdzniecība ir aizliegta, sākot no dienas, kas seko ierakstītās vēstules saņemšanas dienas. [Gr. 268]

3.IEDAĻA

2. kategorijas JGP augu laišana tirgū izmantošanai pārtikā vai barībā un 2. kategorijas JGP pārtikas un barības laišana tirgū

18. pants

Piemērošanas joma

Šī iedaļa attiecas uz:

a)  2. kategorijas JGP augiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikā vai barībā;

b)  pārtiku, kas satur 2. kategorijas JGP augus, sastāv vai ir ražota no tiem, vai satur sastāvdaļas, kas ražotas no 2. kategorijas JGP augiem (“2. kategorijas JGP pārtika”);

c)  barību, kas satur 2. kategorijas JGP augus, sastāv vai ir ražota no tiem (“2. kategorijas JGP barība”).

19. pants

Īpaši noteikumi par pieteikšanos atļaujas saņemšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantā.

1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta un neskarot jebkādu papildu informāciju, ko var pieprasīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b pantu, pieteikumam atļaujas saņemšanai 2. kategorijas JGP auga izmantošanai pārtikā vai barībā vai 2. kategorijas JGP pārtikai vai barībai pievieno veikto pētījumu kopijas, tostarp neatkarīgu, recenzētu pētījumu kopijas, ja tādas ir pieejamas, un citus pieejamos materiālus, lai pierādītu, ka:

a)  saskaņā ar informācijas prasībām, kas noteiktas īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 27. panta a) apakšpunktu, augs ir JGP augs, un cita starpā tas nesatur ārpus selekcionāra genofonda iegūtu ģenētisko materiālu, pie nosacījuma, ka šāds ģenētiskais materiāls uz laiku ir ticis ievietots auga izstrādes procesā;

b)  pārtika vai barība atbilst kritērijiem, kas minēti attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1829/2003 4. panta 1. punktā vai 16. panta 1. punktā, pamatojoties uz veikto pārtikas vai barības drošuma novērtējumu saskaņā ar principiem un kritērijiem, kas noteikti šīs regulas II pielikuma 1. un 3. daļā, un saskaņā ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta c) apakšpunktu.

2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 3. punkta i) apakšpunkta un 17. panta 3. punkta i) apakšpunkta, pieteikumam atļaujas saņemšanai pievieno paraugu ņemšanas metodi (tostarp atsauces uz esošajām oficiālajām vai standartizētajām paraugu ņemšanas metodēm), JGP auga noteikšanas, identifikācijas un kvantificēšanas metodi un attiecīgā gadījumā metodi JGP auga noteikšanai un identificēšanai JGP pārtikā vai barībā.

Gadījumos, kad nav iespējams norādīt analītisko metodi, kas atklāj, identificē un nosaka kvantitatīvi , ja pieteikuma iesniedzējs to pienācīgi pamato vai 20. panta 4. punktā minētās procedūras laikā to secinājusi Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. pantā minētā Eiropas Savienības references laboratorija, nosacījumus, lai izpildītu prasības attiecībā uz analītisko metodi pielāgo, kā norādīts īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta e) apakšpunktu, un norādījumos, kas minēti 29. panta 2. punktā.

3.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punkta un 17. panta 5. punkta, attiecībā uz 2. kategorijas JGP augiem vai pārtiku un barību, kas satur 2. kategorijas JGP augus vai sastāv no tiem, pieteikumam pievieno arī šādu informāciju:

a)  vidiskā riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar II pielikuma 1. un 2. daļā noteiktajiem principiem un kritērijiem un īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta c) apakšpunktu;

b)  attiecīgā gadījumā vides ietekmes uzraudzības plānu atbilstīgi Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumam, tai skaitā priekšlikumu uzraudzības plāna ilgumam. Šis ilgums var atšķirties no atļaujas termiņa. Ja, pamatojoties uz jebkuras izplatīšanas rezultātiem, kas paziņota saskaņā ar 1. iedaļu, vidiskā riska novērtējuma secinājumiem, JGP auga īpašībām, tā paredzamā lietojuma raksturlielumiem un mērogu un uztvērējvides īpašībām, saskaņā ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 27. panta d) apakšpunktu, paziņojuma iesniedzējs uzskata, ka JGP augam nav nepieciešams uzraudzības plāns, pieteikuma iesniedzējs var ierosināt neiesniegt uzraudzības plānu.

4.  Pieteikumā iekļauj arī priekšlikumu par marķēšanu saskaņā ar 23. pantu.

20. pants

Īpaši noteikumi par Iestādes atzinumu

1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 1. un 2. punkta un 18. panta 1. un 2. punkta, Iestāde sniedz atzinumu par šīs regulas 19. pantā minēto pieteikumu atļaujas saņemšanai sešu mēnešu laikā no derīga pieteikuma saņemšanas.

Ja Iestāde vai dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veic pārtikas vai barības vidiskā riska novērtējumu vai drošuma novērtējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu un 18. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, uzskata, ka ir nepieciešama papildu informācija, Iestāde vai valsts kompetentā iestāde ar Iestādes starpniecību lūdz pieteikuma iesniedzēju iesniegt šo informāciju noteiktā termiņā. Tādā gadījumā sešu mēnešu laikposmu pagarina par šo papildu laikposmu. Pagarinājums nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, ja vien to neattaisno pieprasīto datu veids vai ārkārtēji apstākļi.

2.  Papildus Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 3. punktā un 18. panta 3. punktā minētajiem uzdevumiem Iestāde pārbauda, vai visas pieteikuma iesniedzēja iesniegtās ziņas un dokumenti atbilst šīs regulas 19. pantam.

3.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 3. punkta d) apakšpunkta un 18. panta 3. punkta d) apakšpunkta, Iestāde nosūta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. pantā minētajai Savienības references laboratorijai šīs regulas 19. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 3. punkta j) apakšpunktā un 17. panta 3. punkta j) apakšpunktā minētās ziņas.

4.  Savienības references laboratorija testē un apstiprina noteikšanas, identifikācijas un kvantitatīvās noteikšanas metodi, ko pieteikuma iesniedzējs ierosinājis saskaņā ar 19. panta 2. punktu, vai novērtē, vai. Ja pieteikuma iesniedzēja sniegtā informācijaiesniedzējs pamato pielāgotu nosacījumu piemērošanu, lai izpildītu minētajā punktā noteiktās prasības attiecībā uz noteikšanas metodi, Savienības references laboratorija veic pati savu pētījumu un analīzes, lai apstiprinātu pieteikuma iesniedzēja apgalvoto neiespējamību. Šādā gadījumā Savienības references laboratorijas lēmums ir pamatots un to publisko. [Gr. 228]

5.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta f) apakšpunkta un 18. panta 5. punkta f) apakšpunkta, ja atzinumā ir atbalstīta pārtikas vai barības atļaujas saņemšana, atzinumā iekļauj arī šādu informāciju:

a)  Savienības references laboratorijas apstiprināto JGP auga noteikšanas, tostarp paraugu ņemšanas, un attiecīgā gadījumā identifikācijas un kvantitatīvas noteikšanas metodi, kā arī metodi JGP auga noteikšanai un identificēšanai JGP pārtikā vai barībā, un pamatojumu jebkādai metodes pielāgošanai 19. panta 2. punkta 2. apakšpunktā minētajos gadījumos;

b)  norādi, kur var piekļūt attiecīgam atsauces materiālam.

6.  Papildus Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta d) apakšpunktā un 18. panta 5. punkta d) apakšpunktā minētajām ziņām atzinumā iekļauj arī priekšlikumu par marķēšanu saskaņā ar šīs regulas 23. pantu.

21. pants

Atļaujas derīguma termiņš pēc atjaunošanas

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. panta 1. punkta un 23. panta 1. punkta, pēc pirmās atjaunošanas atļauja ir derīga neierobežotu laiku, ja vien Komisija nenolemj atjaunot atļauju uz ierobežotu laiku, pamatojoties uz iemesliem, kuri izriet no konstatējumiem riska novērtējumā, kas veikts saskaņā ar šo regulu, un uz lietošanas pieredzi, tostarp uzraudzības rezultātiem, ja tas norādīts atļaujā.

Ja uzraudzības rezultāti parāda, ka pastāv risks veselībai vai videi, vai ja jauni zinātniski dati atbalsta šo hipotēzi, kompetentā iestāde var atsaukt savu lēmumu. Atsaukšanas lēmums ir jānosūta ierakstītā vēstulē lēmuma saņēmējam, kura rīcībā ir 15 dienas, lai iesniegtu apsvērumus. Tādā gadījumā JGP auga vai produkta tirdzniecība ir aizliegta, sākot no dienas, kas seko ierakstītās vēstules saņemšanas dienas. [Gr. 270]

4.IEDAĻA

Kopīgi noteikumi 2. kategorijas JGP augiem un 2. kategorijas JGP produktiem

22. pants

Atvieglojumi 2. kategorijas JGP augiem un 2. kategorijas JGP produktiem, kam piemīt ilgtspējai būtiskas iezīmes

1.  Šajā pantā minētie atvieglojumi attiecas uz 2. kategorijas JGP augiem un 2. kategorijas JGP produktiem, ja vismaz viena no paredzētajām JGP auga iezīmēm, ko nodod ar ģenētisko modifikāciju, ir ietverta III pielikuma 1. daļāRegulas (ES/...)(33)* 51. panta 1. punktā un nav nevienas iezīmes, kas iekļauta minētā pielikuma 2. daļā. [Gr. 57]

2.  Pieteikumiem atļaujas saņemšanai, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. vai 17. pantu saistībā ar 19. pantu, piemēro šādus atvieglojumus:

a)  atkāpjoties no šīs regulas 20. panta 1. punkta 1. apakšiedaļas, Iestāde sniedz atzinumu par pieteikumu četru mēnešu laikā pēc derīga pieteikuma saņemšanas, ja vien produkta sarežģītības dēļ nav nepieciešams izmantot 20. panta 1. punktā minēto termiņu. Termiņu var pagarināt saskaņā ar 20. panta 1. punkta 2. apakšiedaļā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)  ja pieteikuma iesniedzējs ir MVU, to atbrīvo no finanšu iemaksas Savienības references laboratorijai un Eiropas ĢMO laboratoriju tīklam, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. pantā.

3.  Papildus tam, kas noteikts Regulu (EK) Nr. 178/2002 32.a pantā, pirms paziņojumu iesniegšanas saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 13. pantu saistībā ar 14. pantu un pirms pieteikumu atļaujas saņemšanai iesniegšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. vai 17. pantu saistībā ar 19. pantu tiek sniegtas šādas konsultācijas par riska novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumu:

a)  Iestādes darbinieki pēc potenciālā pieteikuma vai paziņojuma iesniedzēja pieprasījuma sniedz konsultācijas par iespējamām riska hipotēzēm, ko potenciālais pieteikuma vai paziņojuma iesniedzējs ir identificējis, pamatojoties uz auga, produkta vai hipotētiskā auga vai produkta īpašībām, un kas ir jārisina, sniedzot informāciju saskaņā ar II pielikuma 2. un 3. daļu. Tomēr konsultācijas neattiecas uz pētījumu izstrādi šo riska hipotēžu risināšanai;

b)  ja potenciālais pieteikuma vai paziņojuma iesniedzējs ir MVU, tas var informēt Iestādi par to, kā tas plāno risināt a) apakšpunktā minētās iespējamās riska hipotēzes, ko tas ir identificējis, pamatojoties uz auga, produkta vai hipotētiskā auga vai produkta īpašībām, tostarp par to pētījumu izstrādi, ko tas plāno veikt saskaņā ar II pielikuma 2. un 3. daļā noteiktajām prasībām. Iestāde sniedz konsultācijas par paziņoto informāciju, tostarp par pētījumu izstrādi.

4.  3. punktā minētās konsultācijas pirms iesniegšanas atbilst šādām prasībām:

a)  tās neskar un nav saistošas attiecībā uz jebkādu turpmāku pieteikumu vai paziņojumu novērtēšanu, ko veic zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem. Iestādes darbinieki, kas sniedz minēto konsultāciju, nav iesaistīti nekādā zinātniskā vai tehniskā sagatavošanas darbā, kas ir tieši vai netieši saistīts ar pieteikumu vai paziņojumu, kura sakarā tiek sniegta konsultācija;

b)  Iestāde kopā vai ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurai tiks iesniegts paziņojums vai pieteikums, sniedz konsultācijas pirms iesniegšanas par iespējamiem paziņojumiem saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 13. pantu saistībā ar 14. pantu un par iespējamiem pieteikumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. vai 17. pantu saistībā ar 19. pantu attiecībā uz 2. kategorijas JGP augu, ko paredzēts izmantot sēklai vai kā citu augu reproduktīvo materiālu;

c)  Iestāde nekavējoties publisko pirms iesniegšanas sniegto konsultāciju kopsavilkumu, tiklīdz pieteikums vai paziņojums ir atzīts par derīgu. 38. panta 1.a punktu piemēro mutatis mutandis;

d)  potenciālie pieteikuma vai paziņojuma iesniedzēji, kas pierāda, ka ir MVU, var pieprasīt 3. punkta a) apakšpunktā minēto konsultāciju pirms iesniegšanas dažādos laikos.

5.  Jebkuru atvieglojumu pieprasījumu iesniedz Iestādei tad, kad tiek pieprasītas 3. punktā minētās konsultācijas vai tiek iesniegts pieteikums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. vai 17. pantā saistībā ar 19. pantu, un pievieno šādu informāciju:

a)  informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu, vai paredzētā(-ās) pazīme(-s), ko nodod, veicot 2. kategorijas JGP auga ģenētisko modifikāciju, atbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem;

b)  attiecīgā gadījumā informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka (potenciālais) pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs ir MVU;

c)  3. punkta vajadzībām informāciju par II pielikuma 1. daļā uzskaitītajiem aspektiem, ciktāl to jau var sniegt, un jebkādu citu būtisku informāciju.

6.  Direktīvas 2001/18/EK 26. pantu un Regulas (EK) Nr. 1829/2003 30. pantu attiecīgi piemēro informācijai, kas saskaņā ar šo pantu iesniegta Iestādei.

7.  Iestāde nosaka praktiskos pasākumus 3.–6. punkta īstenošanai.

8.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu III pielikumā iekļautos JGP augu iezīmju sarakstus, pielāgojot tos zinātnes un tehnikas attīstībai un jauniem pierādījumiem par šo iezīmju ietekmi uz ilgtspēju, ievērojot šādus nosacījumus:

a)  Komisija ņem vērā šīs regulas ietekmes uzraudzību saskaņā ar 30. panta 3. punktu;

b)  Komisija pārskata atjaunināto zinātnisko literatūru par to pazīmju ietekmi uz vides, sociālo un ekonomikas ilgtspēju, ko tā plāno pievienot III pielikumā iekļautajam sarakstam vai svītrot no tā;

c)  attiecīgā gadījumā Komisija ņem vērā saskaņā ar 14. panta h) apakšpunktu vai 19. panta 3. punktu veiktās uzraudzības rezultātus attiecībā uz JGP augiem, kam piemīt pazīme(-es), kas nodota(s), veicot ģenētisko modifikāciju.

23. pants

Atļautu 2. kategorijas JGP augu marķēšana

Papildus Direktīvas 2001/18/EK 21 pantā, Regulas (EK) Nr. 1829/2003 12., 13., 24. un 25. pantā, kā arī Regulas (EK) Nr. 1830/2003 4. panta 6. vai 7. punktā minētajām marķēšanas prasībām, neskarot prasības saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, atļautu 2. kategorijas JGP produktu marķējumā var norādīt arī ģenētiskās modifikācijas ceļā iegūto(-ās) pazīmi(-es), kā norādīts piekrišanā vai atļaujā saskaņā ar šīs III nodaļas 2. vai 3. iedaļu.

24. pants

Pasākumi, kas vajadzīgi, lai izvairītos no netīšas 2. kategorijas JGP augu klātbūtnes

Dalībvalstis veic pienācīgus pasākumus, lai izvairītos no netīšas 2. kategorijas JGP augu klātbūtnes produktos, uz kuriem neattiecas Direktīva 2001/18 vai Regula 1829/2003.

25. pants

Audzēšana

Direktīvas 2001/18/EK 26.b pants neattiecas uz 2. kategorijas JGP augiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punktā, 6. panta 11.a punktā un 22. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām Eiropas Parlaments vai Padome pret šādu pagarinājumu neiebilst. [Gr. 59]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 3. punktā, 6. panta 11.a punktā un 22. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 60]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ((34)).

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 5. panta 3. punktu, 6. panta 11.a punktu un 22. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 61]

27. pants

Īstenošanas akti

Komisija pieņem īstenošanas aktus par:

a)   informāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu, ka augs ir JGP augs; [Gr. 62]

b)   6. un 7. pantā minēto verifikācijas pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu; [Gr. 63]

c)  metodikas un informācijas prasībām 2. kategorijas JGP augu vidiskā riska novērtējumam un 2. kategorijas JGP pārtikas un barības drošuma novērtējumiem saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem principiem un kritērijiem;

d)  14. un 19. panta piemērošanu, tostarp noteikumiem par paziņojuma vai pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu;

e)  pielāgotiem nosacījumiem, lai izpildītu 14. panta 1. punkta l) apakšpunktā un 19. panta 2. punktā minētās analītisko metožu prasības.

Pirms a) līdz d) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Iestādi. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 3. punktā.

28. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (EK) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (EK) Nr. 182/2011 5. pantu.

29. pants

Norādījumi

1.  Pirms šīs regulas piemērošanas dienas Iestāde publicē sīki izstrādātus norādījumus, lai palīdzētu paziņojuma vai pieteikuma iesniedzējam sagatavot un iesniegt II un III nodaļā minētos paziņojumus un pieteikumu, kā arī īstenot II pielikumu.

2.  Pirms šīs regulas piemērošanas dienas Eiropas Savienības ģenētiski modificētas pārtikas un barības references laboratorija, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. pantu un kurai palīdz Eiropas ĢMO laboratoriju tīkls, publicē sīki izstrādātus norādījumus, lai palīdzētu paziņojuma vai pieteikuma iesniedzējam piemērot 14. panta 1. punkta l) apakšpunktu un 19. panta 2. punktu.

30. pants

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1.  Ne ātrāk kā trīs gadus pēc pirmā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 6. panta 8. vai 10. punktu vai 7. panta 6. punktu, vai saskaņā ar III nodaļas 2. vai 3. iedaļu, atkarībā no tā, kurš lēmums tiek pieņemts agrāk, un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

2.  Ziņojumā apzina un aplūko arī visus jautājumus, kas saistīti ar biodaudzveidību un vidi, cilvēka un dzīvnieku veselību un izmaiņām agronomiskajā praksē, kā arī sociālekonomiskos un ētikas jautājumus, kas varētu būt radušies, piemērojot šo regulu. [Gr. 64]

3.  Lai sniegtu 1. punktā minētos ziņojumus, Komisija vēlākais līdz [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], apspriedusies ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK un Regulu (EK) Nr. 1829/2003, sagatavo sīki izstrādātu programmu šīs regulas ietekmes uzraudzībai, pamatojoties uz rādītājiem, tostarp paredzēto un neparedzēto ietekmi un sistemātisko ietekmi uz vidi, biodaudzveidību un ekosistēmām. Tajā norāda pasākumus, ko Komisija un dalībvalstis īsteno, lai vāktu un analizētu datus un citus pierādījumus. [Gr. 65]

4.  Ne agrāk kā divus gadus pēc 1. punktā minētā pirmā ziņojuma publicēšanas Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu un tās ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību, vidi, patērētāju informēšanu, iekšējās tirgus darbību un ekonomikas, vides un sociālo ilgtspēju.

5.  Komisija ziņojumu par galvenajiem 4. punktā minētā izvērtējuma konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

5a.   Komisija līdz 2025. gadam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par patentu lomu un ietekmi uz selekcionāru un lauksaimnieku piekļuvi dažādu veidu augu reproduktīvajam materiālam, kā arī par ietekmi uz inovāciju un jo īpaši uz MVU iespējām. Ziņojumā izvērtē, vai papildus šīs regulas 4.a un 33.a pantā paredzētajiem noteikumiem ir vajadzīgi vēl citi noteikumi. Ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu selekcionāru un lauksaimnieku piekļuvi augu reproduktīvajam materiālam, sēklu daudzveidību un pieņemamas cenas, ziņojumu papildina ar tiesību akta priekšlikumu nolūkā veikt nepieciešamos papildu pielāgojumus intelektuālā īpašuma tiesību sistēmā. [Gr. 66]

5b.   Komisija līdz 2024. gadam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu, kurā novērtē citu nozaru, uz kurām neattiecas šie tiesību akti, piemēram, mikroorganismu nozares, specifiku un vajadzības, tostarp iesniedz priekšlikumu turpmākai politiskai rīcībai. [Gr. 67]

5c.   Reizi četros gados Komisija izvērtē I pielikumā noteiktos līdzvērtības kritērijus un vajadzības gadījumā tos atjaunina, izmantojot 5. panta 3. punktā minēto deleģēto aktu. [Gr. 68]

31. pants

Atsauces uz citiem Savienības tiesību aktiem

Attiecībā uz 2. kategorijas JGP augiem atsauces citos Savienības tiesību aktos uz Direktīvas 2001/18/EK II vai III pielikumu ir uzskatāmas par atsaucēm uz šīs regulas II pielikuma 1. un 2. daļu.

32. pants

Administratīvā pārskatīšana

Visus lēmumus, kas pieņemti, Iestādei izmantojot ar šo regulu noteiktās pilnvaras vai nepildot šo regulu, Komisija var pārskatīt pēc savas iniciatīvas vai dalībvalsts pieprasījuma, vai tādas personas pieprasījuma, kuru tas skar tieši un konkrēti.

Tālab Komisijai iesniedz pieprasījumu divu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā puse uzzināja par konkrēto rīcību vai bezdarbību.

Komisija divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, ja vajadzīgs, pieprasot Iestādei atsaukt tās lēmumu vai labot bezdarbības sekas.

33. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/625

Regulas (ES) 2017/625 23. pantu groza šādi:

(1)  panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:"

“ii) ĢMO audzēšanu pārtikas un barības ražošanas nolūkos un tāda uzraudzības plāna pareizu piemērošanu, kas minēts Direktīvas 2001/18/EK 13. panta 2. punkta e) apakšpunktā, Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 17. panta 5. punkta b) apakšpunktā un Regulas [atsauce uz šo regulu] 14. panta 1. punkta h) apakšpunktā un 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā;;”

(2)  panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) ĢMO audzēšanu pārtikas un barības ražošanas nolūkos un tāda uzraudzības plāna pareizu piemērošanu, kas minēts Direktīvas 2001/18/EK 13. panta 2. punkta e) apakšpunktā, Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 17. panta 5. punkta b) apakšpunktā un Regulas [atsauce uz šo regulu] 14. panta 1. punkta h) apakšpunktā un 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā;.”

33a. pants

Grozījumi Direktīvā 98/44/EK(35)

1)   Direktīvas 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā 4. pantu groza šādi:

a)   Panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:"

b)   pievieno šādu 4. punktu:"

“4. Šā panta 2. un 3. punkti neskar 1. punktā skatīto izslēgšanu no patentspējas.””

2)   direktīvas 8. pantā iekļauj šādu punktu:"

“3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, patenta nodrošinātā aizsardzība bioloģiskam materiālam, kam izgudrojuma rezultātā ir konkrētas īpašības, neattiecas uz bioloģisko materiālu, kuram piemīt tādas pašas īpašības, kas iegūtas neatkarīgi no patentētā bioloģiskā materiāla un pēc būtības bioloģiskā procesā, vai uz bioloģisku materiālu, kas ir iegūts no šāda materiāla, to reproducējot vai pavairojot.”

3)   direktīvas 9. pantam pievieno šādus punktus:"

“2. Atkāpjoties no 1. punkta, augu produkts, kas satur patentējamā tehniskā procesā iegūtu ģenētisko informāciju vai sastāv no tās, nav patentējams, ja tas nav atšķirams no augu produktiem, kas satur tādu pašu ģenētisko informāciju vai sastāv no tās, kura iegūta pēc būtības bioloģiskā procesā.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurš satur ģenētisko informāciju vai sastāv no tās, neattiecas uz augu materiālu, kurā produkts ir iekļauts un kurā ir ietverta ģenētiskā informācija un kurš pilda savu funkciju, bet kurš nav atšķirams no augu materiāla, kas iegūts vai ko var iegūt pēc būtības bioloģiskā procesā.

4.   Aizsardzība, ko patents piešķir tehniskam procesam, kas ļauj ražot produktu, kurš satur ģenētisko informāciju vai sastāv no tās, neattiecas uz augu materiālu, kurā produkts ir iekļauts un kurā ir ietverta ģenētiskā informācija un kurš pilda savu funkciju, bet kurš nav atšķirams no augu materiāla, kas iegūts vai ko var iegūt pēc būtības bioloģiskā procesā.” [Gr. 69, 291cp1, 230/rev1 un 291cp3]

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. 4.a un 33.a pantu piemēro no spēkā stāšanās datuma. [Gr. 70]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētāja priekšsēdētājs / priekšsēdētāja

I PIELIKUMS

JGP augu un tradicionālo augu līdzvērtības kritēriji

JGP augu uzskata par līdzvērtīgu tradicionālajiem augiem, ja tas atšķiras no recipientauga/vecākauga ar ne vairāk kā 20 ģenētiskām modifikācijām, kas atbilst 1.–5.ir ievēroti šādi 1. un 1.a punktā minētajiem veidiem, jebkurā DNS sekvencē, kas ir līdzīga sekvencei mērķa vietā, kuru var paredzēt, izmantojot bioinformātikas rīkus.minētie nosacījumi: [Gr. 71]

(1)  Šādu savstarpēji apvienojamu ģenētisko modifikāciju skaits katrai proteīnu kodēšanas sekvencei nepārsniedz 3, ņemot vērā, ka uz intronu mutācijām un regulatīvajām sekvencēm šis ierobežojums neattiecas:

a)   Ir aizstāti vai ievietoti ne vairāk kā 20 nukleotīdi;

b)   ir dzēsts jebkāds skaits nukleotīdu; [Gr. 72]

(1a)   Šādas savstarpēji apvienojamas ģenētiskas modifikācijas nerada himērisku proteīnu, kas neveidojas selekcijas genofonda sugās, vai neietekmē endogēno gēnu;

a)   selekcijas genofondā esošu nepārtrauktu DNS sekvenču ievietošana;

b)   endogēnu DNS sekvenču aizstāšana ar selekcijas genofondā esošām nepārtrauktām DNS sekvencēm;

c)   selekcijas genofondā esošu nepārtrauktu endogēnu DNS sekvenču inversija vai translokācija. [Gr. 73]

(2)   ir dzēsts jebkāds skaits nukleotīdu; [Gr. 74]

(3)   ir ievērots nosacījums, ka ģenētiskā modifikācija nepārtrauc endogēno gēnu:

(a)   mērķtiecīgi ievietojot selekcionāra genofondā blakus esošās DNS sekvences;

(b)   mērķtiecīgi aizstājot endogēnu DNS sekvenci ar selekcionāra genofondā blakus esošu DNS sekvenci; [Gr. 75]

(4)   ir veikta nukleotīdu sekvences mērķtiecīga inversija, neatkarīgi no nukleotīdu skaita; [Gr. 76]

(5)   ir veikta jebkura cita mērķtiecīga jebkura lieluma modifikācija ar nosacījumu, ka iegūtās DNS sekvences jau ir sastopamas (iespējams, ar modifikācijām, kas veiktas atbilstīgi 1. un/vai 2. punktam) selekcionāra genofonda sugā. [Gr. 77]

II PIELIKUMS

2. kategorijas JGP augu un 2. kategorijas JGP pārtikas un barības riska novērtējums

Šā pielikuma 1. daļā ir aprakstīti vispārīgie principi, kas jāievēro, lai veiktu 2. kategorijas JGP augu vidiskā riska novērtējumu, kas minēts 13. panta c) un d) apakšpunktā, 14. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un 2. kategorijas JGP pārtikas un barības drošuma novērtējumu, kas minēts 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā. 2. daļā ir izklāstīta konkrēta informācija 2. kategorijas JGP augu vidiskā riska novērtējumam, savukārt 3. daļā ir izklāstīta konkrēta informācija 2. kategorijas JGP pārtikas un barības drošuma novērtējumam.

1. daļa. Vispārīgie principi un informācija

Vidiskā riska novērtējumu veic saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā.

Direktīvas 2001/18/EK III pielikumā noteiktā 2. kategorijas JGP augu vidiskā riska novērtējuma un 2. kategorijas JGP pārtikas un barības drošuma novērtējuma veikšanai nepieciešamās informācijas veidu un daudzumu pielāgo riska profilam. Jāņem vērā šādi faktori:

a)  JGP auga īpašības, jo īpaši ieviestā(-ās) pazīme(-s), modificētās(-o) vai ievietotās(-o) genoma sekvences(-ču) funkcija un jebkura tāda gēna funkcija, kas pārtraukts, ievietojot cisgēnu vai tā daļas;

aa)   recipientauga īpašības, piemēram, alergēniskums, gēnu plūsmas potenciāls, potenciāls kļūt par nezālēm, ekoloģiskā funkcija; [Gr. 78]

b)  iepriekšēja pieredze līdzīgu augu vai to produktu lietošanā;

c)  iepriekšēja pieredze vienas un tās pašas augu sugas audzēšanā vai tādas augu sugas audzēšanā, kam ir līdzīgas iezīmes vai kurā ir modificētas, ievietotas vai izjauktas līdzīgas genoma sekvences;

d)  izplatīšanas mērogs un nosacījumi;

e)  paredzētie JGP auga lietošanas nosacījumi.

2. kategorijas JGP augu vidiskā riska novērtējums un 2. kategorijas JGP pārtikas un barības riska novērtējums sastāv no šādiem elementiem:

a)  apdraudējuma identifikācija un raksturojums;

b)  eksponētības novērtējums;

c)  riska apraksts.

Vienmēr pieprasa šādu informāciju:

a)  apdraudējuma identifikācija un raksturojums:

i)  informāciju par recipientaugiem vai (attiecīgā gadījumā) vecākaugiem;

ii)  molekulāro raksturojumu.

Informāciju sniedz, apkopojot jau pieejamos datus no zinātniskās literatūras vai citiem avotiem vai vajadzības gadījumā ģenerējot zinātniskos datus, veicot atbilstošus eksperimentālus vai bioinformātiskus pētījumus;

b)  eksponētības novērtējums:

sniedz informāciju par katras identificētās iespējamās nelabvēlīgās ietekmes iespējamību. To novērtē, vajadzības gadījumā ņemot vērā uztvērējvides īpašības, paredzēto funkciju, nozīmi uzturā, apmēru, kādā pārtiku un barību paredzēts lietot ES, un atļaujas pieteikuma darbības jomu;

c)  riska raksturojums:

pieteikuma iesniedzējs JGP augu, pārtikas un barības riska raksturojumu pamato ar informāciju, kas iegūta, identificējot apdraudējumu, raksturojot apdraudējumu un novērtējot eksponētību. Risku raksturo, katras iespējamās nelabvēlīgās ietekmes apmēru kombinējot ar šīs nelabvēlīgās ietekmes rašanās varbūtīgumu, tā iegūstot kvantitatīvu vai daļēji kvantitatīvu riska aplēsi. Attiecīgā gadījumā apraksta katra identificētā riska nenoteiktību.

Jebkura informācija par apdraudējuma identifikāciju un raksturojumu, kas norādīta 2. un 3. daļā, ir nepieciešama tikai tad, ja 2. kategorijas JGP auga vai 2. kategorijas JGP pārtikas vai barības konkrētas īpašības un paredzētais lietojums rada ticama riska hipotēzi, ko var novērst, izmantojot norādīto informāciju.

2. daļa. Konkrēta informācija 2. kategorijas JGP augu vidiskā riska novērtējumam par apdraudējuma identificēšanu un raksturojumu

(1)  Agronomisko, fenotipisko un sastāva īpašību analīze

(2)  Noturība un invazivitāte

(3)  Potenciālā gēnu pārnese

(4)  JGP un mērķorganismu mijiedarbība

(5)  JGP auga un nemērķa organismu mijiedarbība

(6)  Konkrēto audzēšanas, pārvaldības un novākšanas paņēmienu ietekme

(6a)   Ietekme uz bioloģisko audzēšanu [Gr. 79]

(7)  Ietekme uz bioģeoķīmiskajiem procesiem

(8)  Ietekme uz cilvēka vai dzīvnieku veselību

(8a)   Ietekme uz biodaudzveidības aizsardzību un saglabāšanu [Gr. 80]

3. daļa. Konkrēta informācija 2. kategorijas JGP pārtikas un barības drošuma novērtējumam par apdraudējuma identificēšanu un raksturojumu

(1)  Agronomisko, fenotipisko un sastāva īpašību analīze

(2)  Toksikoloģija

(3)  Alergenitāte

(4)  Uzturvērtības novērtējums

III PIELIKUMS

6. un 22. pantā minētās iezīmes [Gr. 81]

1. daļa

Iezīmes, kas pamato 22. pantā minētos stimulus:

(1)  raža, tostarp ražas stabilitāte un raža ar mazu resursu ielaidi, ar nosacījumu, ka šīs iezīmes palīdz panākt arī šā pielikuma 2., 3. vai 4. punktā minētās iezīmes; [Gr. 82]

(2)  tolerance/izturība pret biotisko stresu, tostarp augu slimībām, ko izraisa nematodes, sēnītes, baktērijas, vīrusi un citi kaitēkļi;

(3)  tolerance/izturība pret abiotisko stresu, tostarp stresu, ko rada vai saasina klimata pārmaiņas;

(4)  resursu, piemēram, ūdens un barības vielu, efektīvāka izmantošana;

(5)  īpašības, kas uzlabo uzglabāšanas, apstrādes un izplatīšanas ilgtspēju;

(6)  uzlabota kvalitāte vai uzturvērtība;

(7)  samazināta nepieciešamība pēc ārējiem ieguldījumiem, piemēram, augu aizsardzības līdzekļiem un mēslošanas līdzekļiem, ja tas nav pretrunā III pielikuma 2. daļai. [Gr. 83]

2. daļa

Iezīmes, kurām nepiemēro 22. pantā minētos stimulus: tolerance pret herbicīdiem.

(1) OV C, C/2024/893, 6.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/893/oj. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2024. gada 7. februārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P9_TA(2024)0067). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.). (5) Ieskats ES finansētajos pētniecības un inovācijas projektos par augu selekcijas stratēģijām un tajos gūtie risinājumi var palīdzēt novērst noteikšanas problēmas, nodrošināt izsekojamību un autentiskumu un veicināt inovāciju jaunu genomikas paņēmienu jomā. Vairāk nekā 1000 projektu tika finansēti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un tās turpinājumu “Apvārsnis 2020”, investējot vairāk nekā 3 miljardus EUR. Turpinās arī “Apvārsnis Eiropa” atbalsts jauniem sadarbības pētniecības projektiem par augu selekcijas stratēģijām, SWD( 2021) 92. (6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM/2019/640 final. (7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, COM/2020/381 final. (8) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM/2020/380 final. (9) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, COM(2021) 82 final. (10) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”, COM (2022) 133 final; Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), 2022, “Gēnu rediģēšana un agropārtikas sistēmas”, Roma, ISBN 978-92-5-137417-7. (11) Eiropas Komisija, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts “Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Saiknes starp ekonomiku, sabiedrību un vidi stiprināšana — atjaunināta bioekonomikas stratēģija”, Publikāciju birojs, 2018, https://data.europa.eu/doi/10.2777/792130. (12) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika”, COM(2021)0066. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.). (15) Tiesas 2018. gada 25. jūlija spriedums lietā C-528/16 Confédération paysanne un citi/Premier ministre un Ministre de l’agriculture, de l’agroalimentaire et de la forêt, ECLI:EU:C:2018:583. (16) Padomes Lēmums (ES) 2019/1904 (2019. gada 8. novembris), ar ko Komisiju lūdz iesniegt pētījumu saistībā ar Tiesas spriedumu lietā C-528/16 par jauno genomikas paņēmienu statusu Savienības tiesībās un priekšlikumu, ja saskaņā ar pētījuma rezultātiem tas ir atbilstoši (OV L 293, 14.11.2019, 103. lpp.). (17) Pētījums par jauno genomikas paņēmienu statusu Savienības tiesībās un ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā C-528/16, SWD(2021) 92 final. (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.). (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.). (20) EFSA ĢMO ekspertu grupa (EFSA ekspertu grupa ģenētiski modificēto organismu jautājumos), Mullins E., Bresson J.-L., Dalmay T., Dewhurst I. C., Epstein M. M., Firbank L. G., Guerche P., Hejatko J., Moreno F. J., Naegeli H., Nogué F., Sánchez Serrano J. J., Savoini G., Veromann E., Veronesi F., Casacuberta J., Fernandez Dumont A., Gennaro A., Lenzi P., Lewandowska A., Munoz Guajardo I. P., Papadopoulou N. un Rostoks N., 2022. “Atjaunināts zinātniskais atzinums par drošības novērtējumu augiem, kas attīstīti, izmantojot cisģenēzi un intraģenēzi”, EFSA Journal, 2022; 20(10):7621, 33. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2022.7621. (21) EFSA ĢMO ekspertu grupa (EFSA ekspertu grupa ģenētiski modificēto organismu jautājumos), Naegeli H., Bresson J.-L., Dalmay T., Dewhurst I. C., Epstein M. M., Firbank L. G., Guerche P., Hejatko J., Moreno F. J., Mullins E., Nogué F., Sánchez Serrano J. J., Savoini G., Veromann E., Veronesi F., Casacuberta J., Gennaro A., Paraskevopoulos K., Raffaello T. un Rostoks N., 2020, “EFSA atzinuma par 3. tipa saitspecifisko nukleāzi piemērojamība drošības novērtējumā augiem, kas attīstīti, izmantojot 1. un 2. tipa saitspecifisko nukleāzi un oligonukleotīdspecifisku mutaģenēzi”. EFSA Journal 2020; 18(11):6299, 14. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2020.6299. (22) EFSA ĢMO ekspertu grupa (EFSA ekspertu grupa ģenētiski modificēto organismu jautājumos), Mullins E., Bresson J.-L., Dalmay T., Dewhurst I. C., Epstein M. M., Firbank L.G., Guerche P., Hejatko J., Moreno F. J., Naegeli H., Nogué F., Rostoks N., Sánchez Serrano J. J., Savoini G., Veromann E., Veronesi F., Fernandez A., Gennaro A., Papadopoulou N., Raffaello T. un Schoonjans R., 2022, “Paziņojums par riska novērtēšanas kritērijiem augiem, kas ražoti ar mērķtiecīgu mutaģenēzi, cisģenēzi un intraģenēzi”. EFSA Journal, 2022; 20(10):7618, 12. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2022.7618. (23) Eiropas ĢMO laboratoriju tīkls (ENGL) “Tādu pārtikas un barības augu produktu noteikšana, kas iegūti ar jauniem mutaģenēzes paņēmieniem”, 2019. gada 26. marts (JRC116289); 2023. gada 13. jūnijs (JRC133689; EUR 31521 EN) (24) COM(2023) 414 final. (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 031, 1.2.2002., 1. lpp.). (26) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (28) SWD(2023) 412 (29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.). (30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.). (31) COM(2023) 414 final. (32) Komisijas Regula (EK) Nr. 65/2004 (2004. gada 14. janvāris), ar ko nosaka sistēmu ģenētiski modificēto organismu unikālo identifikatoru izveidei un piešķiršanai (OV L 10, 16.1.2004., 5. lpp.). (33) *Komisijas priekšlikums regulai par augu reproduktīvo materiālu (COM/2023/414), (2023/0227(COD)). (34) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (35) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīva 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā (OV L 213, 30.7.1998., 13. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014 (COM(2023)0226 – C9-0139/2023 – 2023/0111(COD))

P9_TA(2024)0326 A9-0155/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0226),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0139/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 5. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0155/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā tālāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014(3)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Savienības noregulējuma satvars kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ("iestādes") tika izveidots pēc 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes un saskaņā ar starptautiski atzīto Finanšu stabilitātes padomes dokumentu "Efektīvu noregulējuma režīmu pamatelementi finanšu iestādēm"(6). Savienības noregulējuma satvaru veido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014(8). Abi tiesību akti attiecas uz iestādēm, kas iedibinātas Savienībā, un uz jebkuru citu vienību, kas ietilpst minētās direktīvas vai minētās regulas darbības jomā ("vienības"). Savienības noregulējuma satvara mērķis ir sakārtotā veidā risināt iestāžu un vienību maksātnespēju, saglabājot iestāžu un vienību kritiski svarīgās funkcijas un izvairoties no draudiem finanšu stabilitātei, vienlaikus aizsargājot noguldītājus un publiskos līdzekļus. Papildus tam Savienības noregulējuma satvara mērķis ir veicināt banku pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, izveidojot saskaņotu režīmu, lai koordinēti risinātu pārrobežu krīzes, un izvairoties no problēmām attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

(1a)  Patlaban banku savienība balstās tikai uz diviem, nevis trijiem paredzētajiem pīlāriem, proti, uz vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) un vienoto noregulējuma mehānismu (VNM). Tādēļ tā joprojām ir nepilnīga, jo trūkst trešā pīlāra, proti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS). Banku savienības izveides pabeigšana ir ekonomikas un monetārās savienības un finanšu stabilitātes būtisks elements, jo īpaši samazinot negatīvas ekonomiskās spirāles risku, kas rodas banku un valsts saiknes rezultātā.

(2)  Vairākus gadus pēc tā ieviešanas Savienības noregulējuma satvars pašlaik piemērojamajā redakcijā nesniedz gaidītos rezultātus attiecībā uz dažiem no minētajiem mērķiem. Konkrēti, lai gan iestādes un vienības ir panākušas ievērojamu progresu noregulējamības jomā un šim nolūkam ir atvēlēti ievērojami resursi, jo īpaši palielinot zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un papildinot noregulējuma finansēšanas mehānismus, Savienības noregulējuma satvars reti tiek izmantots. Dažu nelielu un vidēju iestāžu un vienību maksātnespēja galvenokārt tiek risināta, izmantojot nesaskaņotus valstu pasākumus. Diemžēl joprojām tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, nevis nozares finansētie drošības tīkli, tostarp noregulējuma finansēšanas mehānismi. Šāda situācija šķietami izriet no nepietiekamiem stimuliem. Minētie nepietiekamie stimuli rodas no Savienības noregulējuma satvara un valstu noteikumu mijiedarbības, saskaņā ar kuru plašā rīcības brīvība sabiedrības interešu novērtēšanā ne vienmēr tiek izmantota tādā veidā, kas atspoguļo to, kā bija paredzēts piemērot Savienības noregulējuma satvaru. Tajā pašā laikā Savienības noregulējuma satvars maz tika izmantots, ņemot vērā risku, ka no noguldījumiem finansēto iestāžu noguldītāji uzņemtos zaudējumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes noregulējuma ietvaros var piekļūt ārējam finansējumam, jo īpaši tad, ja nav citu iekšēji rekapitalizējamu saistību. Visbeidzot, tas, ka ārpus noregulējuma noteikumi par piekļuvi finansējumam ir mazāk stingri nekā noregulējumā, ir atturējis piemērot Savienības noregulējuma satvaru par labu citiem risinājumiem, kas bieži ietver nodokļu maksātāju naudas izmantošanu iestādes vai vienības pašu resursu vai nozares finansētu drošības tīklu vietā. Šī situācija savukārt rada sadrumstalotības risku, risku, ka iestāžu un vienību maksātnespējas pārvaldības gadījumā varētu rasties neoptimāli rezultāti, jo īpaši nelielu un vidēju iestāžu un vienību gadījumā, un domātās izmaksas no neizmantotajiem finanšu resursiem. Tādēļ ir jānodrošina efektīvāka un saskaņotāka Savienības noregulējuma satvara piemērošana un jānodrošina, ka to var piemērot vienmēr, kad tas ir sabiedrības interesēs, tostarp attiecībā uz nelielām un vidējām iestādēm▌.

(3)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 4. pantu dalībvalstis, kuras ir izveidojušas ciešu sadarbību starp Eiropas Centrālo banku (ECB) un attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, minētās regulas piemērošanas nolūkā uzskata par iesaistītajām dalībvalstīm. Tomēr Regulā (ES) Nr. 806/2014 nav ietverta sīkāka informācija par procesu, saskaņā ar kuru sagatavo ciešas sadarbības sākšanu ar noregulējumu saistītu uzdevumu veikšanā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minēto informāciju.

(4)  Nepieciešamā noregulējuma plānošanas darba intensitāte un detalizācijas pakāpe attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kas nav identificētas kā noregulējuma vienības, var atšķirties atkarībā no attiecīgo iestāžu un vienību lieluma un riska profila, kritiski svarīgo funkciju esamības un grupas noregulējuma stratēģijas. Tādēļ Vienotajai noregulējuma valdei ("Valde") vajadzētu būt iespējai ņemt vērā minētos faktorus, nosakot pasākumus, kas jāveic attiecībā uz šādiem meitasuzņēmumiem, un attiecīgā gadījumā izmantot vienkāršotu pieeju.

(5)  Iestāde vai vienība, kas tiek likvidēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pēc tam, kad ir konstatēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un Valde ir secinājusi, ka tās noregulējums nav sabiedrības interesēs, galu galā virzās uz iziešanu no tirgus. Tas nozīmē, ka maksātnespējas gadījumā veicamo darbību plāns nav nepieciešams neatkarīgi no tā, vai kompetentā iestāde jau ir anulējusi attiecīgās iestādes vai vienības atļauju. Tas pats attiecas uz atlikušo noregulējamo iestādi pēc aktīvu, tiesību un saistību pārvešanas saskaņā ar pārvešanas stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka šādās situācijās noregulējuma plānu pieņemšana netiek prasīta.

(6)  Valde pašlaik var aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, ja iestāde vai vienība neizpilda apvienoto rezervju prasību, kad tā tiek ņemta vērā papildus minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām ("MREL"). Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un saskaņotību ar esošajām Valdes pieņemto lēmumu īstenošanas procedūrām, ir skaidrāk jāprecizē minētās sadales aizlieguma procesā iesaistīto iestāžu uzdevumi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka rīkojums aizliegt šādu sadali Valdei būtu jāadresē valsts noregulējuma iestādei, kurai būtu jāīsteno Valdes lēmums. Turklāt noteiktās situācijās iestādei vai vienībai varētu tikt prasīts izpildīt MREL, pamatojoties uz tādu pamatu, kas nav pamats, uz kura minētajai iestādei vai vienībai tiek prasīts izpildīt apvienoto rezervju prasību. Minētā situācija rada neskaidrības par nosacījumiem, kas attiecas uz to, kā Valde īsteno pilnvaras aizliegt veikt sadali, un uz maksimālās sadalāmās summas aprēķināšanu saistībā ar MREL. Tāpēc būtu jānosaka, ka minētajos gadījumos Valdei būtu jāuzdod valstu noregulējuma iestādēm aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1118(9). Lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, Valdei par aplēsto apvienoto rezervju prasību būtu jāpaziņo iestādei vai vienībai, kurai pēc tam būtu publiski jāatklāj minētā aplēstā apvienoto rezervju prasība.

(7)  Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir noteiktas pilnvaras, kuras jāīsteno noregulējuma iestādēm un no kurām dažas nav ietvertas Regulā (ES) Nr. 806/2014. Vienotajā noregulējuma mehānismā tas var radīt nenoteiktību attiecībā uz to, kam šīs pilnvaras būtu jāīsteno un kādos apstākļos tās būtu jāīsteno. Tādēļ ir jāprecizē, kā valstu noregulējuma iestādēm būtu jāīsteno konkrētas pilnvaras, kas noteiktas tikai Direktīvā 2014/59/ES attiecībā uz vienībām un grupām, kuras ir Valdes tiešā atbildībā. Šādos gadījumos Valdei vajadzētu būt iespējai, ja tā to uzskata par vajadzīgu, uzdot valstu noregulējuma iestādēm īstenot minētās pilnvaras. Jo īpaši Valdei vajadzētu būt iespējai uzdot valstu noregulējuma iestādēm pieprasīt iestādei vai vienībai uzturēt detalizētu uzskaiti par finanšu līgumiem, kuros iestāde vai vienība ir līgumslēdzēja puse, vai piemērot pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 33.a pantu apturēt dažas finanšu saistības. Tomēr, ņemot vērā to, ka attiecībā uz atļaujām samazināt atbilstīgo saistību instrumentus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013(10), kas ir piemērojama arī iestādēm un vienībām un saistībām, uz kurām attiecas MREL, nav jāpiemēro valsts tiesību akti, Valdei vajadzētu būt iespējai piešķirt minētās atļaujas iestādēm vai vienībām tieši, neuzdodot valstu noregulējuma iestādēm īstenot minētās pilnvaras.

(8)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876(11), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877(12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879(13) Savienības tiesību aktos ieviesa starptautisko "kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu", ko Finanšu stabilitātes padome publicēja 2015. gada 9. novembrī ("TLAC standarts"), attiecībā uz globālām sistēmiski nozīmīgām bankām, ko Savienības tiesību aktos dēvē par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI). Ar Regulu (ES) 2019/877 un Direktīvu (ES) 2019/879 tika grozīti arī noteikumi par MREL, kas noteikta Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014. Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumi par MREL ir jāsaskaņo ar to, kā attiecībā uz G-SNI īsteno TLAC standartu, ņemot vērā konkrētas saistības, ko varētu izmantot, lai izpildītu to MREL daļu, kas būtu jāizpilda ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām. Jo īpaši saistības, kas ir līdzvērtīgas dažām izslēgtajām saistībām, būtu jāiekļauj noregulējuma vienību pašu kapitālā un subordinētajos atbilstīgajos instrumentos, ja minēto izslēgto saistību summa noregulējuma vienības bilancē nepārsniedz 5 % no noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas un no minētās iekļaušanas neizriet riski, kas saistīti ar principu "neviens kreditors nav sliktākā situācijā".

(9)  Noteikumi MREL noteikšanai galvenokārt ir vērsti uz to, lai noteiktu atbilstīgu MREL līmeni, pieņemot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu kā vēlamo noregulējuma stratēģiju. Tomēr Regula (ES) Nr. 806/2014 ļauj Valdei izmantot citus noregulējuma instrumentus, proti, tos, kuros izmanto noregulējamās iestādes darījumdarbības nodošanu privātam pircējam vai pagaidu iestādei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka gadījumā, ja noregulējuma plānā ir paredzēts izmantot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu ▌atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem, Valdei būtu jānosaka MREL līmenis attiecīgajai noregulējuma vienībai, pamatojoties uz minēto noregulējuma instrumentu specifiku un dažādajām zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzībām, ko šie instrumenti ietver.

(10)  Noregulējuma vienībām MREL līmenis ir noregulējumā sagaidāmo zaudējumu summa un rekapitalizācijas summa, kas ļauj noregulējuma vienībai saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un ļauj tai atbilstīgu laikposmu veikt savas darbības. Dažas vēlamās noregulējuma stratēģijas, jo īpaši uzņēmuma pārdošanas instruments, ietver aktīvu, tiesību un saistību nodošanu saņēmējam▌. Šādos gadījumos rekapitalizācijas komponenta mērķi varētu nebūt piemērojami tādā pašā mērā kā atvērtas bankas iekšējās rekapitalizācijas stratēģijas gadījumā, jo Valdei nebūs jānodrošina, lai noregulējuma vienība pēc noregulējuma darbības atjaunotu atbilstību savām pašu kapitāla prasībām. Tomēr paredzams, ka zaudējumi šādos gadījumos pārsniegs noregulējuma vienības pašu kapitāla prasības. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka minēto noregulējuma vienību MREL līmenis joprojām ietver rekapitalizācijas summu, kas tiek koriģēta samērīgi noregulējuma stratēģijai.

(11)  Ja noregulējuma stratēģijā ir paredzēts izmantot noregulējuma instrumentus, kas nav tikai iekšējā rekapitalizācija, attiecīgās vienības rekapitalizācijas vajadzības pēc noregulējuma parasti būs mazākas nekā atvērtas banku iekšējās rekapitalizācijas gadījumā. Šādā gadījumā šis aspekts būtu jāņem vērā MREL kalibrēšanā, aplēšot rekapitalizācijas prasību. Tāpēc, koriģējot MREL līmeni noregulējuma vienībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts uzņēmuma pārdošanas instruments vai pagaidu iestādes instruments ▌atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem, Valdei būtu jāņem vērā minēto instrumentu iezīmes, tostarp paredzamais tvērums attiecībā uz nodošanu privātam pircējam vai pagaidu iestādei, pārvedamo instrumentu veidi, minēto instrumentu paredzamā vērtība un tirgspēja un vēlamās noregulējuma stratēģijas izstrāde, tostarp aktīvu nodalīšanas instrumenta papildu izmantošana. Tā kā noregulējuma iestādei katrā atsevišķā gadījumā ir jālemj par noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu iespējamu izmantošanu noregulējumā un tā kā šādu lēmumu nevar droši pieņemt ex ante, Valdei nebūtu jāņem vērā noguldījumu garantiju sistēmas potenciālā iemaksa (noregulējumā, kad tiek kalibrēts MREL līmenis). Šāda pieeja mazina arī morālā kaitējuma iespējamību, nodrošinot, ka uzņēmumi neizdara pārsteidzīgu pieņēmumu, ka attiecīgās noguldījumu garantiju sistēmas finansējums tiks izmantots, lai sasniegtu 8 % kopējo saistību un pašu kapitāla mērķrādītāju.

▌

(13)  Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013(14) 4. pantu ECB ir kompetenta veikt uzraudzības uzdevumus saistībā ar agrīnu intervenci. Ir jāsamazina riski, kas izriet no Direktīvā 2014/59/ES paredzēto agrīnas intervences pasākumu atšķirīgas transponēšanas valstu tiesību aktos, un jāveicina tas, ka ECB efektīvi un konsekventi piemēro savas pilnvaras veikt agrīnas intervences pasākumus. Minētie agrīnas intervences pasākumi tika izveidoti, lai kompetentās iestādes varētu novērst iestādes vai vienības finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un iespēju robežās samazināt iespējamā noregulējuma risku un ietekmi. Tomēr, tā kā trūkst noteiktības attiecībā uz minēto agrīnas intervences pasākumu piemērošanas izraisītājfaktoriem un tie daļēji pārklājas ar uzraudzības pasākumiem, agrīnas intervences pasākumi reti tiek izmantoti. Tāpēc Direktīvas 2014/59/ES noteikumi par agrīnas intervences pasākumiem būtu jāatspoguļo Regulā (ES) Nr. 806/2014, tādējādi nodrošinot ECB vienotu un tieši piemērojamu juridisko instrumentu, un minēto agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Lai kliedētu nenoteiktību par vadības struktūras atcelšanas un pagaidu administratoru iecelšanas nosacījumiem un termiņiem, minētie pasākumi būtu skaidri jāidentificē kā agrīnas intervences pasākumi un to piemērošanai būtu jāpiemēro vieni un tie paši izraisītājfaktori. Vienlaikus būtu jāprasa, lai konkrētas situācijas risināšanai ECB izvēlētos piemērotus pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lai ECB varētu ņemt vērā reputācijas riskus vai riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ECB būtu jānovērtē agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi, pamatojoties ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, t. sk. kapitāla vai likviditātes prasībām, sviras līmeni, ienākumus nenesošiem aizdevumiem vai riska darījumu koncentrāciju, bet arī uz kvalitatīviem izraisītājfaktoriem.

(14)  Ir jānodrošina, ka Valde spēj sagatavoties iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam. Tāpēc ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu pietiekami agri jāinformē Valde par iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un Valdei vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas sagatavošanas pasākumu īstenošanai. Svarīgi ir tas, ka, lai Valde varētu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz iestādes vai vienības situācijas pasliktināšanos, agrīnas intervences pasākumu iepriekšēju piemērošanu nevajadzētu paredzēt kā nosacījumu, lai Valde veiktu pasākumus iestādes vai vienības tirgošanai vai pieprasītu informāciju nolūkā atjaunināt noregulējuma plānu un sagatavot vērtējumu. Lai nodrošinātu konsekventu, koordinētu, efektīvu un savlaicīgu reakciju uz iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos un pienācīgi sagatavotos iespējamam noregulējumam, ir jāuzlabo mijiedarbība un koordinācija starp ECB, valstu kompetentajām iestādēm un Valdi. Tiklīdz iestāde vai vienība atbilst agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumiem, ECB, valstu kompetentajām iestādēm un Valdei būtu jāpalielina informācijas, tostarp provizoriskās informācijas, apmaiņa un kopīgi jāuzrauga iestādes vai vienības finansiālais stāvoklis.

(14a)  Ja Valde pieprasa informāciju, kas ir vajadzīga, lai atjauninātu noregulējuma plānus, sagatavotos vienības iespējamam noregulējumam vai novērtējuma veikšanai, ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz Valdei tām pieejamā informācija. Ja attiecīgā informācija ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, Valdei un ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas un jākoordinē darbība, lai iegūtu informāciju, ko Valde uzskata par vajadzīgu. Šādas sadarbības ietvaros valsts kompetentajām iestādēm būtu jāvāc vajadzīgā informācija, pienācīgi ņemot vērā samērīguma principu.

(15)  Ir jānodrošina savlaicīga rīcība un agrīna koordinācija starp Valdi un ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi attiecībā uz mazāk nozīmīgām pārrobežu grupām, ja iestāde vai vienība joprojām turpina darbību, bet pastāv būtisks risks, ka minētā iestāde vai vienība varētu kļūt maksātnespējīga. Tāpēc ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Valdei par šādu risku. Minētajā paziņojumā būtu jāietver ECB vai attiecīgās valsts kompetentās iestādes novērtējuma iemesli un pārskats par alternatīviem privātā sektora pasākumiem, uzraudzības darbībām vai agrīnas intervences pasākumiem, kas ir pieejami, lai saprātīgā termiņā novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Šādai agrīnai paziņošanai nebūtu jāskar procedūras, ar kurām nosaka, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi. ECB vai attiecīgās valsts kompetentās iestādes iepriekšēju paziņojumu Valdei par būtisku risku, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, nevajadzētu noteikt par nosacījumu, ar ko pēc tam konstatētu, ka iestāde vai vienība faktiski kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Turklāt, ja vēlākā posmā tiek novērtēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un nav alternatīvu risinājumu, lai saprātīgā termiņā novērstu šādu maksātnespēju, Valdei ir jāpieņem lēmums par to, vai veikt noregulējuma darbību. Šādā gadījumā tas, cik savlaicīgi tiek pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu iestādei vai vienībai, var būt būtiski noregulējuma stratēģijas sekmīgai īstenošanai, jo īpaši tāpēc, ka agrāka intervence iestādē vai vienībā var palīdzēt nodrošināt pietiekamu zaudējumu absorbcijas spēju un likviditāti, lai izpildītu minēto stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi ļaut Valdei ciešā sadarbībā ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi novērtēt, kas ir saprātīgs termiņš alternatīvu pasākumu īstenošanai, lai novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Veicot minēto novērtējumu, būtu jāņem vērā arī vajadzība saglabāt noregulējuma iestādes un attiecīgās vienības spēju efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju, ja tas galu galā ir nepieciešams, bet nevajadzētu liegt veikt alternatīvus pasākumus. Proti, paredzētajam alternatīvo pasākumu termiņam vajadzētu būt tādam, lai tas neapdraudētu noregulējuma stratēģijas iespējamās īstenošanas efektivitāti. Lai nodrošinātu savlaicīgu iznākumu un ļautu Valdei pienācīgi sagatavoties iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam, Valdei un ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu regulāri jātiekas, un Valdei būtu jālemj par šādu sanāksmju biežumu, ņemot vērā lietas apstākļus.

(16)  Lai ietvertu būtiskus prudenciālo prasību pārkāpumus, ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, ar kādiem nosaka, ka mātesuzņēmumi, tostarp pārvaldītājsabiedrības, kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgi. Minēto prasību pārkāpumu, ko izdarījis mātesuzņēmums, vajadzētu uzskatīt par būtisku, ja šāda pārkāpuma veids un apmērs ir salīdzināms ar pārkāpumu, kas, ja to būtu izdarījusi kredītiestāde, pamatotu kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas anulēšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu.

(17)  Noregulējuma satvaru ir paredzēts piemērot potenciāli jebkurai iestādei vai vienībai neatkarīgi no tās lieluma un darījumdarbības modeļa ar pozitīvu sabiedrības interešu novērtējumu. Lai nodrošinātu šādu iznākumu, būtu jāprecizē kritēriji sabiedrības interešu novērtējuma piemērošanai iestādei vai vienībai, kas kļūst maksātnespējīga. Šajā sakarā ir jāprecizē, ka atkarībā no konkrētajiem apstākļiem noteiktas iestādes vai vienības funkcijas var uzskatīt par kritiskām, ja to pārtraukšana ietekmētu finanšu stabilitāti vai kritiskos pakalpojumus reģionālā līmenī, jo īpaši ja kritisko funkciju aizstājamību nosaka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus.

(18)  Novērtējumam par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, būtu jāatspoguļo apsvērums, ka noguldītāji ir labāk aizsargāti, ja noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļi tiek izmantoti efektīvāk un šo fondu zaudējumi tiek samazināti līdz minimumam. Tāpēc, novērtējot sabiedrības intereses, noregulējuma mērķis aizsargāt noguldītājus būtu jāuzskata par labāk sasniegtu noregulējumā, ja maksātnespējas procedūras izvēle noguldījumu garantiju sistēmai izmaksātu dārgāk.

(19)  Novērtējumā par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, cik vien iespējams, būtu jāatspoguļo arī starpība starp finansējumu, ko sniedz, izmantojot nozares finansētus drošības tīklus (noregulējuma finansēšanas mehānismus vai noguldījumu garantiju sistēmas), no vienas puses, un finansējumu, ko dalībvalstis nodrošina no nodokļu maksātāju naudas, no otras puses. Dalībvalstu sniegtais finansējums ir saistīts ar lielāku bezrūpīgas rīcības risku, un tam piemīt mazāks stimuls attiecībā uz tirgus disciplīnu, tādēļ tas būtu jāapsver tikai ārkārtas apstākļos. Tāpēc, novērtējot mērķi līdz minimumam samazināt paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, Valdei būtu jāuzskata, ka finansējums, kuram izmanto noregulējuma finansēšanas mehānismus vai noguldījumu garantiju sistēmu, ir vēlamāks par finansējumu, kuram izmanto līdzvērtīgu resursu apjomu no dalībvalstu budžeta.

(19a)  Ja dalībvalstu maksātnespējas un noregulējuma satvars tādā pašā mērā efektīvi nodrošina regulējuma mērķu sasniegšanu, prioritāte būtu jāpiešķir risinājumam, kas samazina risku nodokļu maksātājiem un ekonomikai. Minētajai pieejai būtu jānodrošina piesardzīga un atbildīga rīcība, kas atbilst visaptverošajam mērķim aizsargāt gan nodokļu maksātāju intereses, gan arī plašāku ekonomikas stabilitāti.

(19b)  Nodokļu maksātāja finansēts ārkārtas finansiālais atbalsts iestādēm un vienībām būtu jāpiešķir (ja tāds vispār tiek piešķirts) tikai nolūkā novērst nopietnus ārkārtas un sistēmiska rakstura traucējumus tautsaimniecībā, jo tas rada būtisku slogu publiskā sektora finansēm un traucē vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

(20)  Lai nodrošinātu, ka noregulējuma mērķi tiek sasniegti visefektīvākajā veidā, sabiedrības interešu novērtējuma rezultātam vajadzētu apsvērt, vai maksātnespējīgas iestādes vai vienības likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru noregulējuma mērķus sasniegtu efektīvāk nekā noregulējums, nevis tikai tādā pašā mērā kā noregulējums.

(21)  Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2014/59/ES, Regulu (ES) Nr. 806/2014 un Direktīvu 2014/49/ES, ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem izņēmuma kārtā var piešķirt piesardzības pasākumus, kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Lai līdz minimumam samazinātu konkurences izkropļojumus, ko rada noguldījumu garantiju sistēmu atšķirības Savienībā, šādu sistēmu intervences saistībā ar preventīviem pasākumiem, kas atbilst Direktīvā 2014/49/ES noteiktajām prasībām un kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, būtu jāatļauj izņēmuma kārtā, ja saņēmēja iestāde vai vienība neatbilst nevienam no nosacījumiem, lai to uzskatītu par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Būtu jānodrošina, ka piesardzības pasākumi tiek veikti pietiekami agri. Attiecībā uz piesardzības rekapitalizāciju ECB pašlaik savu uzskatu par to, vai iestāde vai vienība ir maksātspējīga, balsta uz perspektīvo novērtējumu par nākamajiem 12 mēnešiem par to, vai iestāde vai vienība var izpildīt pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 vai Regulā (ES) 2019/2033, un papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta Direktīvā 2013/36/ES vai Direktīvā (ES) 2019/2034. Minētā prakse būtu jānosaka Regulā (ES) Nr. 806/2014. Papildus tam pasākumi samazinātas vērtības aktīvu glābšanas nodrošināšanai, tostarp aktīvu pārvaldības struktūras vai aktīvu garantiju shēmas, var izrādīties efektīvi un lietderīgi, lai novērstu tādu iespējamo finansiālo grūtību cēloņus, ar kurām saskaras iestādes un vienības, un novērstu to maksātnespēju, un tāpēc tie varētu būt uzskatāmi par piemērotiem piesardzības pasākumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šādi piesardzības pasākumi var izpausties kā samazinātas vērtības aktīvu pasākumi.

(22)  Lai saglabātu tirgus disciplīnu, aizsargātu publiskos līdzekļus un izvairītos no konkurences izkropļojumiem, piesardzības pasākumiem arī turpmāk vajadzētu būt izņēmumam, un tie būtu jāpiemēro tikai, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus vai saglabātu finanšu stabilitāti, it sevišķi sistēmiskas krīzes gadījumā. Turklāt piesardzības pasākumus nevajadzētu izmantot, lai novērstu zaudējumus, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies. Visuzticamākais instruments tādu zaudējumu noteikšanai, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies, ir aktīvu kvalitātes pārskatīšana, ko veic ECB, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(15), vai valstu kompetentās iestādes. ECB un valstu kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto šāda pārskatīšana, lai noteiktu zaudējumus, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies, ja šādu pārskatīšanu var veikt saprātīgā termiņā. Ja tas nav iespējams, ECB un valstu kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, būtu pēc iespējas reālistiski, ņemot vērā dominējošos apstākļus, jāidentificē zaudējumi, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies.

(23)  Piesardzīgas rekapitalizācijas mērķis ir atbalstīt dzīvotspējīgas iestādes un vienības, kas atzītas par tādām, kuras tuvākajā nākotnē, iespējams, saskarsies ar pagaidu grūtībām, un novērst to situācijas turpmāku pasliktināšanos. Lai izvairītos no tā, ka publiskas subsīdijas tiek piešķirtas uzņēmumiem, kas atbalsta piešķiršanas brīdī jau ir nerentabli, piesardzības pasākumiem, ko piešķir kā pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegādi vai kā samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, nevajadzētu pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu kapitāla iztrūkumu, kā konstatēts spriedzes testa vai līdzvērtīgas darbības nelabvēlīgajā scenārijā. Lai nodrošinātu, ka publiskais finansējums galu galā tiek pārtraukts, minētajiem piesardzības pasākumiem arī vajadzētu būt ierobežotiem laikā un tajos būtu jāiekļauj skaidrs to izbeigšanas grafiks ("atbalsta pasākuma izejas stratēģija"). Beztermiņa instrumenti, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāls, būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un tiem būtu jāpiemēro konkrēti kvantitatīvi ierobežojumi, jo to raksturlielumu dēļ tie nav piemēroti, lai nodrošinātu atbilstību pagaidu būtības nosacījumam.

(24)  Piesardzības pasākumiem vajadzētu noteikt ierobežojumu atbilstoši summai, kas iestādei vai vienībai būtu vajadzīga, lai saglabātu maksātspēju nelabvēlīga scenārija gadījumā, kā noteikts spriedzes testā vai līdzvērtīgā darbībā. Ja piesardzības pasākumi izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, saņēmējai iestādei vai vienībai vajadzētu būt iespējai izmantot minēto summu, lai segtu zaudējumus no pārvestajiem aktīviem, vai to izmantot apvienojumā ar kapitāla instrumentu iegādi, ar noteikumu, ka netiek pārsniegta konstatētā iztrūkuma kopsumma. Ir arī jānodrošina, ka šādi piesardzības pasākumi, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, atbilst spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem un paraugpraksei, ka tie atjauno iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju, ka valsts atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka tiek novērsti konkurences izkropļojumi. Minēto iemeslu dēļ attiecīgajām iestādēm, izmantojot piesardzības pasākumus, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu veidā, būtu jāņem vērā īpašie norādījumi, tostarp aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību (APS) plāns(16) un paziņojums par ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšanu(17). Arī uz šiem piesardzības pasākumiem, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, vienmēr būtu jāattiecina prioritārais pagaidu būtības nosacījums. Paredzams, ka publiskas garantijas, kas piešķirtas uz noteiktu laiku attiecībā uz attiecīgās iestādes vai vienības samazinātas vērtības aktīviem, nodrošinās labāku atbilstību pagaidu būtības nosacījumam nekā šādu aktīvu pārvešana publiski atbalstītai vienībai. Lai nodrošinātu, ka iestādes, kuras saņem atbalstu, ievēro atbalsta pasākuma noteikumus, kompetentajām iestādēm būtu jāprasa iestādēm, kas nav pildījušas savas saistības, izstrādāt sanācijas plānu. Ja ECB vai valsts kompetentā iestāde uzskata, ka sanācijas plānā paredzētie pasākumi nespēj panākt iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju vai ja iestāde nav ievērojusi sanācijas plānu, ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai iestāde ir vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantu.

(25)  Ir svarīgi nodrošināt Valdes ātru un savlaicīgu noregulējuma darbību, ja šāda darbība ietver valsts atbalsta vai Fonda atbalsta piešķiršanu. Tāpēc ir nepieciešams ļaut Valdei pieņemt attiecīgo noregulējuma shēmu, pirms Komisija ir novērtējusi, vai šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Tomēr, lai šādā scenārijā nodrošinātu iekšējā tirgus labu darbību, noregulējuma shēmām, kas ietver valsts atbalsta vai Fonda atbalsta piešķiršanu, joprojām būtu jāpiemēro nosacījums, ka šāda atbalsta piešķiršanai nepieciešams Komisijas apstiprinājums. Lai Komisija pēc iespējas ātrāk varētu novērtēt, vai Fonda atbalsts ir saderīgs ar vienoto tirgu, un lai nodrošinātu netraucētu informācijas plūsmu, ir arī jānosaka, ka Valdei un Komisijai būtu nekavējoties jāapmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga attiecībā uz Fonda atbalsta iespējamo izmantošanu, un jāparedz īpaši noteikumi par to, kad un kāda informācija Valdei būtu jāsniedz Komisijai, lai sniegtu informāciju Komisijas novērtējumam par Fonda atbalsta saderību.

(26)  Procedūra, kas reglamentē noregulējuma sākšanu, ir līdzīga procedūrai, kas reglamentē lēmumu piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi saskaņot Valdes un ECB vai valsts kompetentās iestādes attiecīgos uzdevumus, kad tās, no vienas puses, novērtē, vai pastāv nosacījumi norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanai, un, no otras puses, novērtē noregulējuma shēmas pieņemšanas nosacījumus.

(27)  Ir iespējams, ka noregulējuma darbība tiktu piemērota noregulējuma vienībai, kas ir noregulējuma grupas priekšgalā, savukārt norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras tiktu piemērotas attiecībā uz citu tās pašas grupas vienību. Savstarpējā atkarība starp šādām vienībām, tostarp tas, ka pastāv atjaunojamas konsolidētās kapitāla prasības, un nepieciešamība aktivizēt zaudējumu augšupējas un lejupējas pārvešanas mehānismus, var apgrūtināt zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzību novērtēšanu katrai vienībai atsevišķi un tādējādi to nepieciešamo summu noteikšanu, kas jānoraksta un jākonvertē katrai vienībai. Tādēļ būtu jāprecizē procedūra, saskaņā ar kuru minētajās situācijās piemēro kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un saskaņā ar kuru Valdei būtu jāņem vērā šāda savstarpējā atkarība. Šajā nolūkā, ja viena vienība atbilst norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas nosacījumiem un cita tās pašas grupas vienība vienlaikus atbilst noregulējuma nosacījumiem, Valdei būtu jāpieņem noregulējuma shēma, kas attiecas uz abām vienībām.

(28)  Nolūkā palielināt juridisko noteiktību un ņemot vērā to saistību iespējamo nozīmīgumu, kas var izrietēt no neskaidriem notikumiem nākotnē, tostarp noregulējuma brīdī nepabeigto tiesvedību iznākumu, ir jānosaka, kāda pieeja šīm saistībām būtu jāparedz attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu. Šajā ziņā vadošajiem principiem vajadzētu būt tiem, kas paredzēti grāmatvedības noteikumos, un jo īpaši grāmatvedības noteikumos, kas paredzēti 37. starptautiskajā grāmatvedības standartā, kurš pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008(18). Pamatojoties uz minēto, noregulējuma iestādēm būtu jānošķir uzkrājumi un iespējamās saistības. Uzkrājumi ir saistības, kas attiecas uz iespējamu līdzekļu aizplūšanu un ko var reālistiski aplēst. Iespējamās saistības netiek atzītas par grāmatvedības saistībām, jo tās attiecas uz pienākumu, ko nevar uzskatīt par iespējamu aplēšanas laikā vai ko nevar reālistiski aplēst.

(29)  Tā kā uzkrājumi ir grāmatvedības saistības, būtu jāprecizē, ka pret šādiem uzkrājumiem jāattiecas tāpat kā pret citām saistībām. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamiem, izņemot, ja tie atbilst kādam no konkrētajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tos izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta tvēruma. Ņemot vērā minēto noteikumu iespējamo nozīmi noregulējumā un nolūkā nodrošināt noteiktību iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanā, būtu jāprecizē, ka uzkrājumi ir daļa no iekšēji rekapitalizējamām saistībām un ka līdz ar to tām piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu.

(30)  Saskaņā ar grāmatvedības principiem iespējamās saistības nevar atzīt par saistībām, un tāpēc tām nevajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamām. Tomēr ir jānodrošina, ka iespējamās saistības, kas izrietētu no notikuma, kurš ir neiespējams vai kuru nevar reālistiski aplēst noregulējuma laikā, nemazina noregulējuma stratēģijas un jo īpaši iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, vērtētājam, veicot vērtēšanu noregulējuma vajadzībām, būtu jānovērtē iespējamās saistības, kas ir iekļautas noregulējamās iestādes vai vienības bilancē, un pēc iespējas labāk būtu jānosaka šo saistību potenciālā vērtība. Lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma procesa iestāde vai vienība pienācīgu laiku var saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos, vērtētājam šī potenciālā vērtība būtu jāņem vērā, nosakot summu, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē, lai atjaunotu noregulējamās iestādes kapitāla rādītājus. Jo īpaši noregulējuma iestādei savas konvertācijas pilnvaras būtu jāpiemēro iekšēji rekapitalizējamām saistībām, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka noregulējamās iestādes rekapitalizācija ir pietiekama, lai segtu iespējamos zaudējumus, ko var radīt saistības, kuras var rasties neiespējama notikuma dēļ. Novērtējot norakstāmo vai konvertējamo summu, noregulējuma iestādei būtu rūpīgi jāapsver iespējamo zaudējumu ietekme uz noregulējamo iestādi, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tostarp notikuma iestāšanās iespējamību, tā iestāšanās termiņu un iespējamo saistību summu.

(31)  Noteiktos apstākļos pēc tam, kad vienotais noregulējuma fonds ir veicis iemaksu, kas nepārsniedz 5 % no iestādes vai vienības kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, Valde var izmantot papildu finansējuma avotus, lai turpinātu atbalstīt savu noregulējuma darbību. Būtu skaidrāk jānorāda, kādos apstākļos vienotais noregulējuma fonds var sniegt papildu atbalstu, ja visas saistības, kuru prioritāte ir zemāka nekā noguldījumiem, kas nav obligāti vai diskrecionāri izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas.

(32)  Noregulējuma panākumi ir atkarīgi no Valdes savlaicīgas piekļuves attiecīgajai informācijai no iestādēm un vienībām, par kurām atbild Valde, kā arī no publiskām iestādēm un struktūrām. Šajā kontekstā Valdei vajadzētu būt iespējai piekļūt statistiska rakstura informācijai, ko ECB savākusi savas centrālās bankas funkcijas ietvaros, papildus informācijai, kas ECB ir pieejama kā uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98(19) Valde nodrošina konfidenciālas statistikas informācijas fizisku un loģisku aizsardzību un pieprasa ECB atļauju informācijas turpmākai nosūtīšanai, kas var būt nepieciešama, lai izpildītu Valdes uzdevumus. Tā kā sabiedrības interešu novērtējuma veikšanai var būt nepieciešama informācija, kas saistīta ar to klientu skaitu, kuriem iestāde vai vienība ir vienīgais vai galvenais bankas pakalpojumu partneris, un kas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849(20) izveidoto centralizēto automatizēto mehānismu rīcībā, Valdei vajadzētu būt iespējai saņemt minēto informāciju atsevišķos gadījumos. Būtu arī jāprecizē konkrēts laiks, kad Valdei ir netieša piekļuve informācijai. Jo īpaši, ja attiecīgā informācija ir pieejama iestādei vai struktūrai, kurai ir pienākums sadarboties ar Valdi, kad Valde pieprasa informāciju, šādai iestādei vai struktūrai būtu jāsniedz minētā informācija Valdei. Ja konkrētajā laikā informācija nav pieejama, neatkarīgi no šīs nepieejamības iemesla Valdei vajadzētu būt iespējai iegūt minēto informāciju no fiziskās vai juridiskās personas, kuras rīcībā ir minētā informācija, ar valsts noregulējuma iestāžu starpniecību vai tiešā veidā pēc tam, kad tā ir par to informējusi minētās valsts noregulējuma iestādes. Valdei vajadzētu būt arī iespējai precizēt procedūru un veidu, kādā tai būtu jāsaņem informācija no finanšu vienībām, lai nodrošinātu, ka šāda informācija ir vispiemērotākā tās vajadzībām, tostarp attiecībā uz virtuālajām datu telpām. Turklāt, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku sadarbību ar visām vienībām, kuru rīcībā varētu būt dati, kas ir būtiski Valdei un nepieciešami tai uzticēto uzdevumu veikšanai, un lai izvairītos no pieprasījumu dublēšanās iestādēm un vienībām, starp publiskajām iestādēm un struktūrām, ar kurām Valdei vajadzētu būt iespējai sadarboties, pārbaudīt informācijas pieejamību un apmainīties ar informāciju, būtu jāiekļauj Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieki, attiecīgās NGS, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Stabilizācijas mehānisms. Visbeidzot, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā laikus tiek veikta intervence no finanšu mehānismiem, par kuriem noslēgts līgums attiecībā uz vienoto noregulējuma fondu, Valdei būtu jāinformē Komisija un ECB, tiklīdz tā uzskata, ka var būt nepieciešams aktivizēt šādus finanšu mehānismus, un būtu jāsniedz Komisijai un ECB visa informācija, kas vajadzīga to uzdevumu veikšanai attiecībā uz šādiem finanšu mehānismiem.

(33)  Direktīvas 2014/59/ES 86. panta 1. punktā ir paredzēts, ka parastās maksātnespējas procedūras attiecībā uz iestādēm un vienībām, kas ietilpst minētās direktīvas tvērumā, neuzsāk citādi, kā vien pēc noregulējuma iestādes ierosinājuma, un ka lēmumu, ar ko iestādei vai vienībai piemēro parasto maksātnespējas procedūru, pieņem tikai ar noregulējuma iestādes piekrišanu. Minētais noteikums nav atspoguļots Regulā (ES) Nr. 806/2014. Saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 806/2014 noteikto uzdevumu sadali valstu noregulējuma iestādēm būtu jāapspriežas ar Valdi, pirms tās rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 86. panta 1. punktu attiecībā uz iestādēm un vienībām, par kurām Valde ir tieši atbildīga.

(34)  Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam atlases kritēriji ir tādi paši kā valdes priekšsēdētāja un citu pilna laika locekļu atlases kritēriji. Tāpēc ir lietderīgi arī Valdes priekšsēdētāja vietniekam piešķirt tādas pašas balsstiesības kā Valdes priekšsēdētājam un pilna laika locekļiem.

▌

(36)  Lai Valde plenārsēdē varētu veikt sākotnējo novērtējumu par provizorisko budžeta projektu, pirms priekšsēdētājs iesniedz galīgo projektu, būtu jāpagarina termiņš, kurā priekšsēdētājs var iesniegt sākotnējo priekšlikumu par Valdes gada budžetu.

(37)  Pēc vienotā noregulējuma fonda palielināšanas sākotnējā laikposma, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā, tā pieejamie finanšu līdzekļi var nedaudz samazināties zem mērķapjoma, jo īpaši segto noguldījumu pieauguma dēļ. Tādējādi ex ante iemaksu summa, kas var tikt pieprasīta šādos apstākļos, varētu būt neliela. Līdz ar to ir iespējams, ka pēc dažiem gadiem šo ex ante iemaksu apmērs vairs nebūs samērīgs ar šo iemaksu iekasēšanas izmaksām. Tāpēc Valdei vajadzētu būt iespējai atlikt ex ante iemaksu iekasēšanu uz ne vairāk kā trim gadiem, līdz iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē Valdes spēju izmantot vienoto noregulējuma fondu.

(38)  Neatsaucamas maksājumu saistības ir viens no vienotā noregulējuma fonda pieejamo finanšu līdzekļu komponentiem. Tādēļ ir jāprecizē apstākļi, kādos minētās maksājumu saistības var prasīt izpildīt, un piemērojamā procedūra saistību izbeigšanai gadījumā, ja iestādei vai vienībai vairs nav pienākuma veikt iemaksas vienotajā noregulējuma fondā. Turklāt, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un noteiktību attiecībā uz neatsaucamu maksājumu saistību daļu piesaistāmo ex ante iemaksu kopējā summā, Valdei šāda daļa būtu jānosaka katru gadu, ievērojot piemērojamos ierobežojumus.

(39)  Vienotajā noregulējuma fondā veicamo ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, pašlaik gadā nevar pārsniegt ex ante iemaksu trīskāršu apmēru. Pēc sākotnējā fonda palielināšanas perioda, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā, šādas ex ante iemaksas apstākļos, kas nav vienotā noregulējuma fonda izmantošana, būs atkarīgas tikai no segto noguldījumu līmeņa svārstībām, un tāpēc tās, visticamāk, saruks. Pamatojot ārkārtas ex post iemaksu maksimālo summu ar ex ante iemaksu apmēru, varētu tikt krasi ierobežota vienotā noregulējuma fonda iespēja piesaistīt ex post iemaksas, tādējādi samazinot tā rīcības spēju. Lai izvairītos no šāda iznākuma, būtu jānosaka cits ierobežojums un būtu jānosaka, ka ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, ir Fonda mērķapjoma vienas astotās daļas trīskāršs apmērs.

(40)  Vienoto noregulējuma fondu var izmantot, lai atbalstītu uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta piemērošanu, saskaņā ar kuru noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību un saistību kopums tiek nodots saņēmējam. Šādā gadījumā Valdei var būt prasījums pret atlikušo iestādi vai vienību tās turpmākajā likvidācijā saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tas var notikt, ja vienoto noregulējuma fondu izmanto saistībā ar tādu zaudējumu segšanu, kas kreditoriem citādi būtu radušies, tostarp kā garantijas attiecībā uz aktīviem un saistībām, vai saistībā ar starpības segšanu starp pārvestajiem aktīviem un saistībām. Lai nodrošinātu, ka akcionāri un kreditori, kas palikuši atlikušajā iestādē vai vienībā, efektīvi absorbē noregulējamās iestādes zaudējumus un uzlabo iespēju maksātnespējas gadījumā veikt atmaksājumus Valdei, tiem Valdes prasījumiem pret atlikušo iestādi vai vienību un prasījumiem, kas izriet no pamatotiem izdevumiem, kuri pienācīgi radušies Valdei, būtu jāpiemēro tāda pati prioritāte maksātnespējas gadījumā kā katras iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma finansēšanas mehānismu prasījumu prioritātei, kurai vajadzētu būt augstākai par noguldījumu un noguldījumu garantiju sistēmu prioritātes līmeni. Tā kā par principa "neviens kreditors nav sliktākā situācijā" pārkāpumiem no vienotā noregulējuma fonda akcionāriem un kreditoriem izmaksātās kompensācijas ir paredzētas, lai kompensētu noregulējuma darbības rezultātus, minētajām kompensācijām nevajadzētu būt par pamatu Valdes prasījumiem.

(41)  Tā kā daži Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumi par noguldījumu garantiju sistēmu iespējamo lomu noregulējumā ir līdzīgi Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem, Regulā (ES) Nr. 806/2014 būtu jāatspoguļo grozījumi, kas minētajos Direktīvas 2014/59/ES noteikumos izdarīti ar … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru].

(42)  Pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu tirgus integritāti, tirgus disciplīnu un ieguldītāju aizsardzību. Lai nodrošinātu, ka Valde spēj veicināt centienus panākt lielāku pārredzamību un piedalīties citos tādos centienos, būtu jāļauj Valdei atklāt informāciju, kas izriet no tās pašas veiktās analīzes, novērtējumiem un konstatējumiem, tostarp noregulējamības novērtējumiem, ja šāda atklāšana neapdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un ja informācijas atklāšana ir saistīta ar prioritārām sabiedrības interesēm.

(43)  Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 806/2014.

(44)  Lai nodrošinātu konsekvenci, grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014, kas ir līdzīgi grozījumiem Direktīvā 2014/59/ES, kuri izdarīti ar … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru], būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, kad transponē … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru], proti, no … [PB: lūgums ievietot datumu = 18 mēneši pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma]. Tomēr nav iemesla atlikt to Regulas (ES) Nr. 806/2014 grozījumu piemērošanu, kuri attiecas tikai uz vienotā noregulējuma mehānisma darbību. Minētie grozījumi tādēļ būtu jāpiemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = 1 mēnesis pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].

(45)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot iestāžu un vienību atveseļošanas un noregulējuma satvara efektivitāti un lietderību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to risku dēļ, ko atšķirīgas valstu pieejas varētu radīt vienotā tirgus integritātei, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir noteikti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014

Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza šādi:

1)  regulas 3. panta 1. punktu groza šādi:

a)  punkta 24.a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"24.a) "noregulējuma vienība" ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī un ko Valde vai valsts noregulējuma iestāde saskaņā ar šīs regulas 8. pantu ir identificējusi kā vienību, attiecībā uz kuru noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;";

b)  punktā iekļauj šādu 24.d) un 24.e) apakšpunktu:"

c)  punkta 49) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"49) "iekšēji rekapitalizējamas saistības" ir 2. pantā minētas vienības saistības, tostarp tās saistības, kas rada grāmatvedības uzkrājumus, un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas, ievērojot 27. panta 3. punktu;";

2)  regulas 4. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:"

"1.a Dalībvalstis iespējami drīz informē Valdi par savu lūgumu uzsākt ciešu sadarbību ar ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu.

Pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, un pirms ciešas sadarbības izveidošanas dalībvalstis sniedz visu informāciju – par vienībām un grupām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā –, kas Valdei var būt vajadzīga, lai sagatavotos uzdevumiem, kas tai uzticēti ar šo regulu un nolīgumu.";

3)  regulas 7. pantu groza šādi:

a)  panta 3. punkta ceturtās daļas pirmos divus teikumus aizstāj ar šādu tekstu:"

"Veicot šajā punktā minētos uzdevumus, valstu noregulējuma iestādes piemēro attiecīgos šīs regulas noteikumus. Šīs regulas 5. panta 2. punktā, 6. panta 5. punktā, 8. panta 6., 8., 12. un 13. punktā, 10. panta 1. līdz 10. punktā, 10.a pantā, 11. līdz 14. pantā, 15. panta 1., 2. un 3. punktā, 16. pantā, 18. panta 1., 1.a, 2. un 6. punktā, 20. pantā, 21. panta 1. līdz 7. punktā, 21. panta 8. punkta otrajā daļā, 21. panta 9. un 10. punktā, 22. panta 1., 3. un 6. punktā, 23. un 24. pantā, 25. panta 3. punktā, 27. panta 1. līdz 15. punktā, 27. panta 16. punkta otrās daļas otrajā teikumā, trešajā daļā un ceturtās daļas pirmajā, trešajā un ceturtajā teikumā un 32. pantā minētās atsauces uz Valdi uzskata par atsaucēm uz valstu noregulējuma iestādēm attiecībā uz grupām un vienībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.";

b)  panta 5. punktu groza šādi:

i)  vārdus "12. panta 2. punktu" aizstāj ar vārdiem "12. panta 3. punktu";

ii)  punktam pievieno šādu daļu:"

"Pēc tam, kad pirmajā daļā minētais paziņojums ir stājies spēkā, iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka atbildību par tādu uzdevumu veikšanu, kas saistīti ar vienībām un grupām, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā, izņemot 2. punktā minētās vienības un grupas, nodod atpakaļ valsts noregulējuma iestādēm, un tādā gadījumā pirmo daļu vairs nepiemēro. Dalībvalstis, kuras plāno izmantot minēto iespēju, par to paziņo Valdei un Komisijai. Minētais paziņojums ir spēkā no dienas, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.";

4)  regulas 8. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktam pievieno šādu daļu:"

"Valde var uzdot valstu noregulējuma iestādēm īstenot Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 8. punktā minētās pilnvaras. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu.";

aa)  panta 9. punkta pirmo daļu groza šādi:

i)  iekļauj šādu punktu:"

"aa) attiecīgā gadījumā detalizētu aprakstu par to, kādēļ ir noteikts, ka iestāde ir jākvalificē kā likvidācijas vienība, tostarp paskaidrojumu, kā noregulējuma iestāde nonāca pie secinājuma, ka iestādei trūkst kritiski svarīgu funkciju;";

ii)  iekļauj šādu apakšpunktu:"

"ja) aprakstu par to, kā dažādās noregulējuma stratēģijas vislabāk sasniegtu 14. pantā izklāstītos noregulējuma mērķus;";

iii)  iekļauj šādu apakšpunktu:"

"pa) fizisku personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segto noguldījumu un atbilstīgo noguldījumu detalizētu un kvantitatīvu sarakstu.";

b)  panta 10. punktam pievieno šādas daļas:"

"To pasākumu noteikšanai, kas veicami attiecībā uz tādiem pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem meitasuzņēmumiem, kuri nav noregulējuma vienības, Valde pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi var piemērot vienkāršotu pieeju, ja šāda pieeja negatīvi neietekmētu grupas noregulējamību, ņemot vērā meitasuzņēmuma lielumu, tā riska profilu, kritiski svarīgu funkciju neesību un grupas noregulējuma stratēģiju.

Grupas noregulējuma plānā nosaka, vai noregulējuma grupas vienības, kas nav noregulējuma vienības, kvalificējas kā likvidācijas vienības. Neskarot citus faktorus, ko Valde var uzskatīt par būtiskiem, vienības, kas nodrošina kritiski svarīgas funkcijas, nav uzskatāmas par likvidācijas vienībām.";

ba)  panta 11. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

"-aa) ietver detalizētu aprakstu par to, kādēļ ir noteikts, ka grupas vienība ir jākvalificē kā likvidācijas vienība, tostarp paskaidrojumu, kā noregulējuma iestāde nonāca pie secinājuma, ka iestādei trūkst kritiski svarīgu funkciju, un kā ir ņemta vērā attiecība starp tās kopējo riska darījumu vērtību un darbības ienākumiem grupas kopējā riska darījumu vērtībā un darbības ienākumos, kā arī grupas vienības sviras rādītājs grupas kontekstā;";

c)  pievieno šādu punktu:"

"14. Valde nepieņem noregulējuma plānus 1. punktā minētajām vienībām un grupām, ja piemēro 22. panta 5. punktu vai ja maksātnespējas procedūra ir uzsākta pret vienību vai grupu ▌saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 32.b pantu.";

5)  regulas 10. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punkta ceturtajā daļā vārdu "Pirmajā daļā" aizstāj ar vārdiem "Trešajā daļā";

b)  panta 7. punktā vārdus "iestādei vai mātesuzņēmumam adresētu" aizstāj ar vārdiem "vienībai vai mātesuzņēmumam adresētu" un vārdus "ietekmi uz iestādes darījumdarbības modeli" aizstāj ar vārdiem "ietekmi uz vienības vai grupas darījumdarbības modeli";

c)  panta 10. punktu groza šādi:

i)  otrajā daļā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "attiecīgās vienības";

ii)  trešajā daļā vārdu "iestādi" aizstāj ar vārdu "vienību";

iii)  punktam pievieno šādu daļu:"

"Ja attiecīgās vienības ierosinātie pasākumi efektīvi samazina vai novērš šķēršļus noregulējamībai, Valde pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā ar norīkoto makroprudenciālās uzraudzības iestādi. Minētajā lēmumā norāda, ka ierosinātie pasākumi efektīvi samazina vai novērš šķēršļus noregulējamībai, un uzdod valsts noregulējuma iestādēm pieprasīt iestādei, mātesuzņēmumam vai jebkuram attiecīgās grupas meitasuzņēmumam īstenot ierosinātos pasākumus.";

d)  pievieno šādu punktu:"

"13.a Katra noregulējuma plānošanas cikla beigās noregulējuma iestāde publicē anonimizētu sarakstu, kurā apkopoti jebkādi apzinātie noregulējamības šķēršļi, tostarp būtiski šķēršļi, un attiecīgās darbības to risināšanai. Piemēro 88. pantā noteiktos dienesta noslēpuma noteikumus. ";

6)  regulas 10.a pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"1. Ja vienība ir situācijā, kurā tā atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet tā neatbilst minētajai apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs regulas 12.d un 12.e pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, Valdei ir pilnvaras saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu uzdot valsts noregulējuma iestādei aizliegt vienībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību ("M-MSS") un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta 4. punktu, veicot jebkuru no šādām darbībām:";

b)  pantam pievieno šādu 7. punktu:"

"7. Ja vienībai nepiemēro apvienoto rezervju prasību uz tā paša pamata, uz kura tai ir jāizpilda 12.d un 12.e pantā minētās prasības, Valde piemēro šā panta 1. līdz 6. punktu, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1118*. Piemēro Direktīvas 2013/36/ES 128. panta ceturto daļu.

Pirmajā daļā minēto aplēsto apvienoto rezervju prasību Valde ietver lēmumā, ar ko nosaka šīs regulas 12.d un 12.e pantā minētās prasības. Aplēsto apvienoto rezervju prasību vienība dara publiski pieejamu kopā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.i panta 3. punktā minēto informāciju.

______________________________

* Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.).

7)  regulas 12. pantam pievieno šādu 8. punktu:"

"8. Valde ir atbildīga par Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā un 78.a pantā minēto atļauju piešķiršanu šā panta 1. punktā minētajām vienībām. Valde adresē savu lēmumu attiecīgajai vienībai.";

8)  regulas 12.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Valde un valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka 12. panta 1. un 3. punktā minētās vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja to pieprasa Valde un kā noteikusi Valde saskaņā ar šo pantu un 12.b līdz 12.i pantu.";

9)  regulas 12.c pantu groza šādi:

a)  panta 4. un 5. punktā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";

b)  panta 7. punkta ievadfrāzē vārdus "3. punkta" aizstāj ar vārdiem "4. punkta" un vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";

c)  panta 8. punktu groza šādi:

i)  pirmajā daļā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";

ii)  otrās daļas c) apakšpunktā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienība";

d)  pantam pievieno šādu 10. punktu:"

10)  regulas 12.d panta 3. punkta astotajā daļā vārdus "kritiski svarīgo ekonomisko funkciju" aizstāj ar vārdiem "kritiski svarīgo funkciju" un 6. punkta astotajā daļā vārdus "kritiski svarīgu ekonomisko funkciju" aizstāj ar vārdiem "kritiski svarīgo funkciju";

11)  regulā iekļauj šādu pantu:"

"12.da pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana pārveduma stratēģijām▌

1.  Piemērojot 12.d pantu noregulējuma vienībai, kuras vēlamā noregulējuma stratēģija atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem paredz uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošanu ▌, Valde proporcionāli nosaka 12.d panta 3. punktā paredzēto rekapitalizācijas summu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

▌

3.  Piemērojot 1. punktu, iegūtā summa nav lielāka par summu, ko iegūst, piemērojot 12.d panta 3. punktu, vai summu, kas ir mazāka par 13,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un mazāka par 5 % no šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījuma vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu.";

12)  regulas 12.e panta 1. punktā vārdus "G-SNI vai G-SNI daļa" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienība";

13)  regulas 12.g pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

Valde, iepriekš apspriedusies ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot 2. panta b) apakšpunktā minētajai vienībai un 2. panta c) apakšpunktā minētajai finanšu iestādei, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmums, bet pati nav noregulējuma vienība.";

ii)  punkta trešajā daļā vārdus "pirmās daļas" aizstāj ar vārdiem "pirmās un otrās daļas";

b)  pantam pievieno šādu 4. punktu:"

14)  regulas 12.k pantu groza šādi:

a)  iekļauj šādu punktu:"

"1.a "Atkāpjoties no 12.a panta 1. punkta, Valde vienībām nosaka pienācīgus pārejas laikposmus, lai vienības varētu izpildīt 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai attiecīgā gadījumā prasības, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ja uz iestādēm vai vienībām šīs prasības attiecas pēc [šīs grozījumu regulas] stāšanās spēkā. Termiņš, līdz kuram vienībām ir jāizpilda 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir ... [4 gadi no šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].

Valde attiecībā uz 12.f vai 12.g pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, nosaka starpposma mērķrādītājus, ko šā punkta pirmajā daļā minētās vienības izpilda līdz [2 gadi no šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma]. Ar starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.

b)  panta 3. punkta a) apakšpunktā vārdus "Valde vai valsts noregulējuma iestāde" aizstāj ar vārdu "Valde";

c)  panta 4. punktā vārdus "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vai ārpussavienības G-SNI";

d)  panta 5. un 6. punktā vārdus "Valde un valstu noregulējuma iestādes" aizstāj ar vārdu "Valde";

15)  regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:"

"13. pants

Agrīnas intervences pasākumi

1.  ECB nekavējoties apsver un, ja vajadzīgs, piemēro agrīnas intervences pasākumus, ja 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā vienība atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

Ja strauji pasliktinās apstākļi vai rodas nelabvēlīgi apstākļi, vai tiek saņemta jauna informācija par vienību, ECB var noteikt, ka pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētais nosacījums ir izpildīts, iepriekš neveicot citus korektīvus pasākumus, tostarp Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā vai Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru īstenošanu.

Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām ECB vai — attiecīgā gadījumā — kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai Valde nekavējoties informē valsts kompetento iestādi par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā agrīnas intervences pasākumi ietver:

3.  ECB izvēlas piemērotus un savlaicīgus agrīnas intervences pasākumus, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem, papildus citai būtiskai informācijai ņemot vērā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma smagumu un vienības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ātrumu.

4.  Attiecībā uz katru no 2. punktā minētajiem pasākumiem ECB nosaka termiņu, kas ir piemērots minētā pasākuma pabeigšanai un kas ļauj ECB novērtēt tā efektivitāti.

Pasākuma izvērtējumu veic nekavējoties pēc termiņa sasniegšanas un nosūta Valdei un attiecīgajām valsts noregulējuma iestādēm. Ja izvērtējumā secina, ka pasākumi nav pilnībā īstenoti vai nav efektīvi, ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar Valdi un attiecīgo valsts noregulējuma iestādi novērtē 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu.

5.  Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs, ECB pārstāv iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, apspriežoties un sadarbojoties ar neiesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 30. pantu.

Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, vai nozīmīgas filiāles, kas atrodas neiesaistītajās dalībvalstīs, ECB visus lēmumus vai pasākumus, kas minēti 13. līdz 13.c pantā un ir grupai nozīmīgi, paziņo neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai noregulējuma iestādēm pēc vajadzības un laikus.";

16)  regulā iekļauj šādu 13.a, 13.b, un 13.c pantu:"

"13.a pants

Augstākās vadības vai vadības struktūras aizstāšana

Piemērojot 13. panta 2. punkta e) apakšpunktu, jaunā augstākā vadība vai vadības struktūra vai atsevišķi minēto struktūru locekļi tiek iecelti saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un tam ir vajadzīgs ECB apstiprinājums.

13.b pants

Pagaidu administrators

1.  Piemērojot 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, ECB, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi apstākļiem, var iecelt pagaidu administratoru nolūkā veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:

ECB, ieceļot pagaidu administratoru, precizē savu izvēli attiecībā uz a) vai b) apakšpunktu.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā ECB, ieceļot šādu pagaidu administratoru, sīkāk precizē pagaidu administratora uzdevumus, pienākumus un pilnvaras, un prasības vienības vadības struktūrai apspriesties ar pagaidu administratoru vai saņemt tā piekrišanu pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas vai darbību veikšanas.

ECB publisko informāciju par pagaidu administratora iecelšanu, izņemot gadījumus, kad pagaidu administratoram nav pilnvaru pārstāvēt vienību vai pieņemt lēmumus tās vārdā.

Pagaidu administrators ir tāds, kas atbilst Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 1., 2. un 8. punktā noteiktajām prasībām. ECB novērtējums par to, vai pagaidu administrators atbilst minētajām prasībām, ir lēmuma par pagaidu administratora iecelšanu neatņemama sastāvdaļa.

2.  ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka pagaidu administratora pilnvaras, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi pastāvošajiem apstākļiem. Šādas pilnvaras var ietvert dažas vai visas vienības vadības struktūras pilnvaras, ko paredz vienības statūti un valsts tiesību akti, tostarp pilnvaras īstenot dažas vai visas vienības vadības struktūras administratīvās funkcijas. Pagaidu administratora pilnvaras attiecībā uz vienību atbilst piemērojamajām sabiedrību tiesībām. ECB var šādas pilnvaras pielāgot, ja mainās apstākļi.

3.  ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkcijas. Šāds uzdevums un funkcijas var ietvert visu turpmāk minēto:

ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkciju ierobežojumus, ja tādi ir.

4.  ECB ir ekskluzīvas pilnvaras iecelt un atcelt pagaidu administratoru. ECB var atcelt pagaidu administratoru jebkurā laikā un jebkura iemesla dēļ. ECB var jebkurā laikā grozīt pagaidu administratora iecelšanas noteikumus, ievērojot šo pantu.

5.  ECB var noteikt, ka konkrētām pagaidu administratora darbībām nepieciešama ECB iepriekšēja piekrišana. ECB šādas prasības nosaka, ieceļot pagaidu administratoru vai izdarot grozījumus pagaidu administratora iecelšanas noteikumos.

Pilnvaras sasaukt vienības akcionāru pilnsapulci un noteikt šādas sapulces darba kārtību pagaidu administrators jebkurā gadījumā var īstenot tikai ar ECB iepriekšēju piekrišanu.

6.  Pēc ECB pieprasījuma pagaidu administrators ECB noteiktos intervālos, vismaz vienreiz pēc pirmajiem sešiem mēnešiem, un jebkurā gadījumā savu pilnvaru termiņa beigās sagatavo ziņojumus par vienības finanšu stāvokli un par darbībām, kas veiktas viņa/viņas pilnvaru laikā.

7.  Pagaidu administratoru ieceļ uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā minēto termiņu var vienu reizi pagarināt, ja joprojām pastāv pagaidu administratora iecelšanai paredzētie nosacījumi. ECB nosaka minētos nosacījumus un pamato akcionāriem pagaidu administratora pilnvaru termiņa pagarināšanu.

8.  Ievērojot šo pantu, pagaidu administratora iecelšana neskar akcionāru tiesības saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem sabiedrību tiesību jomā.

9.  Saskaņā ar šī panta 1. līdz 8. punktu ieceltu pagaidu administratoru neuzskata par "ēnu" direktoru vai de facto direktoru atbilstoši valsts tiesību aktiem.

13.c pants

Gatavošanās noregulējumam

1.  Attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, ECB vai valstu kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Valdei jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

Valde paziņo Komisijai par paziņojumu, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ciešā sadarbībā ar Valdi cieši uzrauga pirmajā daļā minēto vienību un grupu situāciju un to atbilstību pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst minēto vienību un grupu situācijas pasliktināšanos, un pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem agrīnas intervences pasākumiem.

2.  ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde pēc iespējas agrāk informē Valdi, ja tās uzskata, ka pastāv būtisks risks, ka attiecībā uz vienību, kas minēta 7. panta 2. punktā, vai vienību, kas minēta 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, varētu attiecināt vienu vai vairākus no 18. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem. Minētajā paziņojumā iekļauj:

Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Valde ciešā sadarbībā ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi novērtē, kas ir saprātīgs termiņš 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtēšanai, ņemot vērā vienības apstākļu pasliktināšanās ātrumu, iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmu, uz noguldītāju aizsardzību un uz klientu līdzekļu saglabāšanu, risku, ka ilgāks process palielinās kopējās izmaksas klientiem un ekonomikai, nepieciešamību efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju un citus būtiskus apsvērumus. Valde šo novērtējumu iespējami agri paziņo ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.

Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ▌ ciešā sadarbībā ar Valdi uzrauga vienības situāciju, visu attiecīgo pasākumu īstenošanu to paredzētajā termiņā un jebkādas citas būtiskas norises. Šajā nolūkā Valde un ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde regulāri tiekas, un šādu tikšanās biežumu nosaka Valde, ņemot vērā lietas apstākļus. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde un Valde visu attiecīgo informāciju viena otrai sniedz nekavējoties.

Valde paziņo Komisijai par visu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu saņemto informāciju.

3.  ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde sniedz Valdei visu Valdes pieprasīto informāciju, kas nepieciešama visiem turpmāk minētajiem nolūkiem:

Ja šāda informācija ECB vai valsts kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, Valde un ECB un šādas valsts kompetentās iestādes sadarbojas un koordinē darbību, lai iegūtu minēto informāciju. Šajā nolūkā ECB un valstu kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt vienībai sniegt šādu informāciju, tostarp veicot pārbaudes uz vietas, un sniegt minēto informāciju Valdei.

4.  Valdei ir pilnvaras tirgot potenciālajiem pircējiem 7. panta 2. punktā minēto vienību vai 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minēto vienību, vai veikt pasākumus šādai tirgošanai, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, vai arī pieprasīt vienībai to darīt šādiem nolūkiem:

4.a  Ja Valde, izmantojot 4. punktā paredzētās pilnvaras, pieņem lēmumu tieši tirgot attiecīgo vienību potenciālajiem pircējiem, tā pienācīgi ņem vērā lietas apstākļus un pilnvaru īstenošanas iespējamo ietekmi uz vienības vispārējo stāvokli.

5.  Šā panta 4. punkta nolūkiem Valdei ir pilnvaras:

Ja Valde īsteno savas pilnvaras saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, piemēro 88. pantu.

6.  Konstatējums, ka ir izpildīti šīs regulas 13. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, un agrīnas intervences pasākumu iepriekšēja pieņemšana nav obligāti nosacījumi, lai Valde sagatavotos vienības noregulējumam vai īstenotu pilnvaras, kas minētas šā panta 4. un 5. punktā.

7.  Valde nekavējoties informē Komisiju, ECB, attiecīgās valstu kompetentās iestādes un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes par jebkādām darbībām, kas veiktas saskaņā ar 4. un 5. punktu.

8.  ECB, valstu kompetentās iestādes, Valde un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes cieši sadarbojas:

ECB, valstu kompetentās iestādes, Valde un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka minētie pasākumi un darbības ir konsekventas, koordinētas un efektīvas.";

17)  regulas 14. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:"

18)  regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Valde veic noregulējuma darbību attiecībā uz 2. panta b) punktā minēto mātesuzņēmumu, ja ir izpildīti 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

19)  regulas 18. pantu groza šādi:

a)  panta 1., 1.a, 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto apstākļu pastāvēšanu, iepriekš apspriežoties ar Valdi, novērtē ECB attiecībā uz 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām vienībām vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde attiecībā uz 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 7. panta 3. punkta otrajā daļā, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām. Valde izpildsesijā var izdarīt šādu novērtējumu tikai pēc tam, kad tā ir informējusi ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi par savu nodomu veikt šādu novērtējumu, un tikai tad, ja ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde trīs kalendāro dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas pašas neizdara šādu novērtējumu. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Valdei visu attiecīgo informāciju, ko Valde pieprasa novērtējuma pamatošanas nolūkiem, pirms vai pēc Valdes informēšanas par nodomu veikt novērtējumu par pirmās daļas a) apakšpunktā minēto apstākļu pastāvēšanu.

Ja ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde pēc novērtējuma veikšanas ir konstatējusi, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētu vienību pastāv pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apstākļi, tās minēto novērtējumu nekavējoties paziņo Komisijai un Valdei.

Novērtējumu par pirmās daļas b) apakšpunktā minēto apstākļu pastāvēšanu izdara Valde izpildsesijā un ciešā sadarbībā ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi, ka arī pēc tam, kad tā ir nekavējoties apspriedusies ar NGS izraudzīto iestādi un — attiecīgā gadījumā — ar IAS, kurā iestāde ir dalībniece. Apspriešanās ar IAS ietver apsvērumus par to, vai IAS ir pieejami pasākumi, kas varētu saprātīgā termiņā novērst iestādes maksātnespēju. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Valdei visu attiecīgo informāciju, ko Valde pieprasa novērtējuma pamatošanas nolūkiem. Arī ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde var informēt Valdi, ka tā uzskata, ka pastāv pirmās daļas b) apakšpunktā minētie apstākļi.

1.a  Valde pieņem noregulējuma shēmu saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā tikai tad, ja centrālā iestāde un visas tai pastāvīgi radniecīgās kredītiestādes vai noregulējuma grupa, pie kuras tās pieder, kopumā atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 1. punkta pirmajā daļā.

2.  Neskarot gadījumus, kad ECB ir nolēmusi pati nepastarpināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu veikt uzdevumus, kas saistīti ar kredītiestāžu uzraudzību, gadījumā, kad saņemts paziņojums saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz vienību vai grupu, kas minēta 7. panta 3. punktā, Valde nekavējoties paziņo ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei savu novērtējumu, kā minēts 1. punkta ceturtajā daļā.

3.  Pasākuma iepriekšēja pieņemšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 27. pantu, šīs regulas 13. pantu vai Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu nav nosacījums noregulējuma darbības veikšanai.";

b)  panta 4. punktu groza šādi:

i)  punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"d) ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad šādu atbalstu piešķir kādā no 18.a panta 1. punktā minētajiem veidiem.";

ii)  punkta otro un trešo daļu svītro;

c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

"5. Piemērojot 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja minētā noregulējuma darbība ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus 14. pantā noteiktos noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot iestādes likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti efektīvāk.

Uzskata, ka noregulējuma darbība nav sabiedrības interesēs šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā, ja noregulējuma iestāde ir nolēmusi iestādei piemērot vienkāršotus pienākumus saskaņā ar 4. pantu. Pieņēmums ir atspēkojams un nav piemērojams, ja noregulējuma iestāde novērtē, ka viens vai vairāki noregulējuma mērķi būtu apdraudēti, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Veicot pirmajā daļā minēto novērtējumu, Valde, pamatojoties uz novērtējuma laikā pieejamo informāciju, izsver un salīdzina visu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem▌, kas tiks piešķirts vienībai gan noregulējuma gadījumā, gan likvidācijas gadījumā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.";

Šā punkta otrās daļas nolūkā iesaistītās dalībvalstis, noguldījumu garantiju sistēmas un, ja vajadzīgs, izraudzītā iestāde Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. daļas 18. punkta nozīmē informē Valdi par jebkādiem sagatavošanas pasākumiem, lai piešķirtu šīs regulas 18.a panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta minētos pasākumus, ietverot jebkādu sazinu ar Komisiju pirms paziņojuma.

d)  panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Komisija 24 stundu laikā no brīža, kad Valde tai nosūtījusi noregulējuma shēmu, apstiprina noregulējuma shēmu vai iebilst pret to vai nu attiecībā uz noregulējuma shēmas diskrecionāriem aspektiem gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta trešā daļa, vai attiecībā uz ierosināto valsts atbalsta vai Fonda atbalsta izmantošanu, ko neuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu.";

e)  pantam pievieno šādus punktus:"

"11. Ja ir izpildīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, Valde var uzdot valsts noregulējuma iestādēm īstenot pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/59/ES 33.a pantu, atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 29. pantu.

11.a   Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde izdod norādījumus un sniedz norādes valstu noregulējuma iestādēm par Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 5. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu piemērošanu.";

20)  regulā iekļauj šādu 18.a pantu:"

"18.a pants

Ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem

1.  Ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem ārpus noregulējuma darbības var piešķirt 2. pantā minētajai vienībai pie ārkārtas apstākļiem tikai vienā no šādiem gadījumiem un ar noteikumu, ka ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem atbilst Savienības valsts atbalsta regulējumā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām:

2.  Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem vienību uzskata par maksātspējīgu, ja ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ir secinājusi, ka nav pārkāpta neviena no prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā, Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā, Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantā vai attiecīgās piemērojamās prasības saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem, vai ka minētās prasības, visticamāk, netiks pārkāptas nākamo 12 mēnešu laikā, pamatojoties uz pašreizējām prognozēm.

Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkiem attiecīgā kompetentā iestāde kvantificē zaudējumus, kas vienībai radušies vai, iespējams, radīsies. Minētās kvantitatīvās noteikšanas pamatā ir vismaz aktīvu kvalitātes pārbaudes, ko veikusi ECB, EBI vai valsts iestādes, vai — attiecīgā gadījumā — pārbaudes uz vietas, kuras veikusi kompetentā iestāde. Ja šādas pārbaudes nav iespējams veikt piemērotā termiņā, kompetentā iestāde var sava izvērtējuma pamatā izmantot vienības bilanci, ar noteikumu, ka bilance atbilst piemērojamajiem grāmatvedības noteikumiem un standartiem, ko apstiprinājis neatkarīgs ārējais revidents▌. Kompetentā iestāde dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka kvantificēšanas pamatā ir iestādes vai vienības aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu tirgus vērtība.

Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ir tikai pasākumi, ko ECB vai valsts kompetentā iestāde ir novērtējusi kā tādus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienības maksātspēju, novēršot tās kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā saistībā ar valsts, Savienības vai VUM mēroga spriedzes testiem vai līdzvērtīgām darbībām, kuras veic ECB, EBI vai valstu iestādes, un ko attiecīgā gadījumā apstiprinājusi ECB vai attiecīgā kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, izņēmuma kārtā ir atļauta pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu iegāde, ja konstatētā iztrūkuma raksturs ir tāds, ka jebkādu citu pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegāde neļautu attiecīgajai vienībai novērst kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā attiecīgajā spriedzes testā vai līdzvērtīgā darbībā. Iegādāto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summa nepārsniedz 2 % no attiecīgās iestādes vai vienības kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

Ja kāds no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem atbalsta pasākumiem netiek dzēsts, atmaksāts vai citādi izbeigts saskaņā ar atbalsta pasākuma izejas stratēģiju, kas izstrādāta šāda pasākuma piešķiršanas laikā, ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde prasa iestādei vai vienībai iesniegt vienreizēju sanācijas plānu. Sanācijas plānā apraksta pasākumus, kas jāveic, lai saglabātu vai atjaunotu atbilstību uzraudzības prasībām, iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju un tās spēju atmaksāt izsniegto summu, kā arī iekļauties attiecīgajā termiņā.

Ja ECB vai attiecībā valsts kompetentā iestāde neatzīst vienreizējo sanācijas plānu par ticamu vai īstenojamu vai ja iestāde vai vienība neizpilda sanācijas plānu, saskaņā ar 18. pantu tiek veikts novērtējums par to, vai iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.";

2.a  ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde informē Valdi par savu vērtējumu par to, vai ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti 2. punkta a), b) un d) apakšpunktā attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un attiecībā uz 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām.";

21)  regulas 19. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Ja noregulējuma darbība ietver valsts atbalsta piešķiršanu, ievērojot LESD 107. panta 1. punktu, vai Fonda atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šā panta 3. punktu, šīs regulas 18. panta 6. punktā minētā noregulējuma shēma nestājas spēkā līdz brīdim, kad Komisija pieņem pozitīvu vai ar nosacījumiem saistītu lēmumu vai lēmumu necelt iebildumus attiecībā uz šāda atbalsta izmantošanas saderību ar iekšējo tirgu. Lēmumu par valsts atbalsta vai Fonda atbalsta izmantošanas saderību ar iekšējo tirgu Komisija, ņemot vērā nepieciešamību Valdei laikus izpildīt noregulējuma shēmu, pieņem vēlākais tad, kad tā apstiprina noregulējuma shēmu vai iebilst pret to saskaņā ar 18. panta 7. punkta otro daļu vai kad beidzas 18. panta 7. punkta piektajā daļā minētais 24 stundu laikposms, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. Ja 24 stundu laikā no brīža, kad Valde nosūtījusi noregulējuma shēmu, šāds lēmums netiek pieņemts, tiek uzskatīts, ka Komisija noregulējuma shēmu ir apstiprinājusi, un tā stājas spēkā saskaņā ar 18. panta 7. punkta piekto daļu.

Savienības iestādēm, veicot uzdevumus, kas tām uzticēti ar šīs regulas 18. pantu, jābūt ieviestiem strukturāliem pasākumiem, kas nodrošina darbības neatkarību un novērš interešu konfliktus, kuri varētu rasties starp funkcijām, kam uzticēts veikt minētos uzdevumus, un citām funkcijām, un pienācīgi publisko visu attiecīgo informāciju par savu iekšējo organizāciju šajā sakarā.";

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Tiklīdz Valde uzskata, ka var būt nepieciešams izmantot Fondu, tā neformāli, nekavējoties un konfidenciāli sazinās ar Komisiju, lai apspriestu Fonda iespējamo izmantošanu, tostarp juridiskos un ekonomiskos aspektus, kas saistīti ar tā izmantošanu. Tiklīdz Valde ir pietiekami pārliecinājusies, ka plānotā noregulējuma shēma ietvers Fonda atbalsta izmantošanu, Valde oficiāli paziņo Komisijai par ierosināto Fonda izmantošanu. Minētajā paziņojumā ietver visu informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai izdarītu novērtējumus saskaņā ar šo punktu, un kas ir Valdes rīcībā vai ko Valdei ir pilnvaras iegūt saskaņā ar šo regulu.

Saņemot pirmajā daļā minēto paziņojumu, Komisija novērtē, vai Fonda izmantošana izkropļotu vai draudētu izkropļot konkurenci, dodot priekšroku saņēmējam vai citam uzņēmumam, tā ka, ciktāl tas skartu tirdzniecību dalībvalstu starpā, tā nav saderīga ar iekšējo tirgu. Komisija Fonda izmantošanai piemēro kritērijus, kas noteikti LESD 107. pantā paredzēto valsts atbalsta noteikumu piemērošanai. Valde sniedz Komisijai informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko Valdei ir pilnvaras iegūt saskaņā ar šo regulu un ko Komisija uzskata par nepieciešamu minētā novērtējuma veikšanai.

Veicot novērtējumu, Komisija vadās pēc visām attiecīgajām regulām, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 109. pantu, kā arī visiem saistītajiem un attiecīgajiem Komisijas paziņojumiem un norādēm, un pasākumiem, kurus Komisija pieņēmusi, piemērojot tos Līguma noteikumus par valsts atbalstu, kas ir spēkā laikā, kad jāveic novērtējums. Minētos pasākumus piemēro tā, it kā atsauces uz dalībvalsti, kas ir atbildīga par atbalsta paziņošanu, būtu atsauces uz Valdi, un veic arī visas citas vajadzīgās izmaiņas.

Komisija nolemj par to, vai Fonda izmantošana ir saderīga ar iekšējo tirgu, un minēto lēmumu adresē Valdei un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu noregulējuma iestādēm. Minētajā lēmumā var paredzēt nosacījumus, saistības vai pasākumus attiecībā uz saņēmēju, un tajā ņem vērā vajadzību Valdei laikus īstenot noregulējuma darbību.

Lēmumā var paredzēt Valdes, attiecīgās iesaistītās dalībvalsts vai dalībvalstu valsts noregulējuma iestāžu vai saņēmēja attiecīgos pienākumus, ciktāl tie ietilpst to kompetencē, lai varētu uzraudzīt to ievērošanu. Tas var ietvert prasības attiecībā uz pilnvarnieka vai citas neatkarīgas personas iecelšanu, kas palīdz veikt uzraudzību. Pilnvarnieks vai cita neatkarīga persona var īstenot šādas funkcijas, kā var būt norādīts Komisijas lēmumā.

Visus saskaņā ar šo punktu pieņemtos lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija var pieņemt negatīvu Valdei adresētu lēmumu, ja tā nolemj, ka ierosinātais Fonda izmantojums nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ka to nevar īstenot Valdes ierosinātajā veidā. Valde, saņemot šādu lēmumu, vēlreiz izskata noregulējuma shēmu un sagatavo pārskatītu noregulējuma shēmu.";

c)  panta 10. punktu aizstāj ar šādu:"

"10. Atkāpjoties no 3. punkta, Padome pēc dalībvalsts vai Valdes pieteikuma 7 dienu laikā pēc šāda pieteikuma iesniegšanas var vienprātīgi nolemt, ka Fonda izmantojums ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šādu lēmumu pamato ārkārtas apstākļi. Attiecīgajā gadījumā Komisija pieņem lēmumu, ja Padome nav pieņēmusi lēmumu minēto septiņu dienu laikā.";

22)  regulas 20. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Pirms tiek noteikts, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas nosacījumi, kas minēti 21. panta 1. punktā, Valde nodrošina, ka persona, kura ir neatkarīga no jebkādām publiskām iestādēm, tostarp no Valdes un valsts noregulējuma iestādes, un no attiecīgās vienības, veic 2. pantā minētas vienības aktīvu un saistību objektīvu, piesardzīgu un reālistisku vērtējumu.";

b)  pantā iekļauj šādu 8.a punktu:"

"8.a Ja nepieciešams nodrošināt sīkāku informāciju 5. punkta c) un d) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanai, vērtētājs papildina 7. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju ar aplēsi par ārpusbilances aktīvu un saistību, tostarp iespējamo saistību un aktīvu, vērtību.";

c)  panta 18. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:"

"d) nosakot zaudējumus, kas noguldījumu garantiju sistēmai būtu radušies, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, piemēro kritērijus un metodiku, kas minēti Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantā un jebkurā deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar minēto pantu.";

23)  regulas 21. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  punkta pirmo daļu groza šādi:

—  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"1. Valde saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru īsteno pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un 7.a punktā minētās atbilstīgās saistības attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, un to veic tikai tad, ja tā izpildsesijā pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar otro daļu vai pēc savas iniciatīvas konstatē, ka ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:";

—  punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"e) vienībai vai grupai ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad šādu atbalstu piešķir kādā no 18.a panta 1. punktā minētajiem veidiem.";

ii)  punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Šā punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minēto nosacījumu novērtēšanu veic ECB attiecībā uz 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām vienībām vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde attiecībā uz 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un Valde tās izpildsesijā saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktā noteikto procedūru.";

b)  panta 2. punktu svītro;

c)  panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"b) ņemot vērā konkrētā brīža situāciju, nepieciešamību efektīvi īstenot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras vai noregulējuma grupas noregulējuma stratēģiju un citus būtiskus apstākļus, nav pamatoti sagaidāms, ka jebkāda darbība, tostarp alternatīvi privātā sektora pasākumi, uzraudzības darbība vai agrīnas intervences pasākumi, kas nav attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertācija, kā minēts 7.a punktā, saprātīgā termiņā novērstu minētās vienības vai grupas maksātnespēju.";

d)  panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"

"9. Ja ir izpildīts viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz minētajā punktā minētu vienību un ir izpildīti arī 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi attiecībā uz minēto vienību vai vienību, kas pieder tai pašai grupai, piemēro 18. panta 6., 7. un 8. punktā noteikto procedūru.";

24)  regulas 27. pantu groza šādi:

a)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

▌

c)  panta 13. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

25)  regulas 30. pantu groza šādi:

a)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

"Pienākums sadarboties un apmainīties ar informāciju";

b)  pantā iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:"

"2.a Valde, ESRK, EBI, EVTI un EAAPI cieši sadarbojas un savstarpēji sniedz visu informāciju, kas vajadzīga to attiecīgo uzdevumu veikšanai.

2.b  ECB un citi Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki cieši sadarbojas ar Valdi un sniedz tai visu informāciju, kas vajadzīga Valdes uzdevumu veikšanai, tostarp informāciju, ko tie savākuši saskaņā ar saviem statūtiem. Attiecīgajai informācijas apmaiņai piemēro 88. panta 6. punktu.

2.c  Izraudzītās iestādes, kas minētas Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18) apakšpunktā, cieši sadarbojas ar Valdi. Izraudzītās iestādes un Valde sniedz cita citai visu informāciju, kas vajadzīga to attiecīgo uzdevumu veikšanai.";

c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

d)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

"7. Vajadzības gadījumā Valde noslēdz saprašanās memorandu ar ECB un citiem ECBS dalībniekiem, valstu noregulējuma iestādēm un valstu kompetentajām iestādēm, kurā ir vispārīgi aprakstīta to sadarbība saskaņā ar šā panta 2., 2.a, 2.b un 4. punktu un saskaņā ar 74. panta otro daļu, veicot to attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Memorandu regulāri pārskata un publicē, ievērojot dienesta noslēpuma prasības.";

26)  regulā iekļauj šādu pantu:"

"30.a pants

Centralizēta automatizētā mehānisma rīcībā esošā informācija

1.  Iestādes, kas izmanto centralizētos automatizētos mehānismus, kuri izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849** 32.a pantu, pēc Valdes pieprasījuma sniedz tai informāciju par klientu skaitu, attiecībā uz kuriem 2. pantā minētā vienība ir vienīgais vai galvenais bankas pakalpojumu partneris.

2.  Valde 1. punktā minēto informāciju pieprasa tikai katrā gadījumā atsevišķi un tad, ja tas ir nepieciešams, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

3.  Valde var dalīties ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punktu, ar valstu noregulējuma iestādēm saistībā ar to attiecīgo uzdevumu izpildi saskaņā ar šo regulu.

______________________________

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

27)  regulas 31. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktā trešo daļu aizstāj ar šādu:"

b)  pievieno šādu punktu:"

"3. Attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, valstu noregulējuma iestādes apspriežas ar Valdi, pirms tās rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 86. pantu.";

28)  regulas 32. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, neskarot Padomes vai Komisijas apstiprinājumu, kas nepieciešams saskaņā ar šo regulu, Valde pārstāv iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes, apspriežoties un sadarbojoties ar neiesaistītajām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 7., 8., 12., 13., 16., 18., 45.h, 55. un 88. līdz 92. pantu.";

29)  regulas 34. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"Valde, pilnībā izmantojot visu informāciju, kas jau ir ECB rīcībā, tostarp informāciju, ko ECBS dalībnieki savākuši saskaņā ar saviem statūtiem, vai visu informāciju, kas pieejama valstu kompetentajām iestādēm, ESRK, EBI, EVTI vai EAAPI, ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību vai tieši pēc minēto iestāžu informēšanas var pieprasīt turpmāk minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām saskaņā ar Valdes pieprasītu procedūru un Valdes pieprasītā veidā sniegt tai visu nepieciešamo informāciju nolūkā veikt savus uzdevumus:";

b)  panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:"

"5. Valde, ECB, ECBS dalībnieki, valstu kompetentās iestādes, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādes var sagatavot saprašanās memorandus, kuros izklāsta informācijas apmaiņas procedūru. Informācijas apmaiņu starp Valdi, ECB un citiem ECBS dalībniekiem, valstu kompetentajām iestādēm, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādēm neuzskata par dienesta noslēpuma prasību pārkāpumu.

6.  Valstu kompetentās iestādes, ECB, ECBS dalībnieki, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādes sadarbojas ar Valdi nolūkā pārbaudīt, vai pieprasījuma iesniegšanas brīdī pieprasītā informācija jau ir daļēji vai pilnībā pieejama. Ja šāda informācija ir pieejama, valstu kompetentās iestādes, ECB un citi ECBS dalībnieki, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI vai valstu noregulējuma iestādes sniedz minēto informāciju Valdei.";

(30)  regulas 43. panta 1. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:"

"aa) priekšsēdētāja vietnieka, ko ieceļ saskaņā ar 56. pantu;";

30a)  regulas 45. pantu groza šādi:

a)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

"Pārredzamība un pārskatatbildība";

b)  iekļauj šādu punktu:"

"3.a Valde publicē savu politiku, pamatnostādnes, vispārīgus norādījumus, vadlīnijas un personāla darba dokumentus par noregulējumu kopumā un par noregulējuma praksi un metodiku, kas jāpiemēro vienotajā noregulējuma mehānismā, ja vien šāda publicēšana nav saistīta ar konfidenciālas informācijas izpaušanu."

31)  regulas 50. panta 1. punkta n) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"n) saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi un iekšējo revidentu, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgi;";

31a)  regulas 50. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:"

"qa) nodrošina, ka ar valstu noregulējuma iestādēm apspriežas par pamatnostādnēm, vispārīgiem norādījumiem, politiku vai vadlīnijām, ar ko izveido noregulējuma politiku, praksi vai noregulējuma metodiku, kuru minētās valstu noregulējuma iestādes palīdzēs īstenot.";

32)  regulas 53. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

"Valde izpildsesijā sastāv no priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četriem 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem.";

b)  panta 5. punktā vārdus "43. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā" aizstāj ar vārdiem "43. panta 1. punkta a), aa) un b) apakšpunktā";

33)  regulas 55. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: "1."

"1. Ja, apspriežoties par atsevišķu vienību vai grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā iesaistītajā dalībvalstī, visi 53. panta 1. un 3. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

2.  Ja, apspriežoties par pārrobežu grupu, visi 53. panta 1. un 4. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.";

34)  regulas 56. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"d) provizoriska Valdes budžeta projekta un budžeta projekta izstrādāšanu saskaņā ar 61. pantu un Valdes budžeta izpildi saskaņā ar 63. pantu;";

b)  panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"Priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. ▌

Persona, kas ir bijusi priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā locekļa amatā, nav tiesīga tikt iecelta nevienā no pārējiem diviem amatiem.";

c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu▌:

▌"

"6. Pēc Valdes uzklausīšanas plenārsesijā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amata kandidātu dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarotu sarakstu un informē par šo sarakstu Padomi. Eiropas Parlaments var rīkot sarakstā iekļauto kandidātu uzklausīšanu. Saskaņā ar rezultātu Eiropas Parlamentā Komisija iesniedz priekšlikumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu iecelšanu amatā Eiropas Parlamentam apstiprināšanai. Pēc minētā priekšlikuma apstiprināšanas Padome pieņem īstenošanas lēmumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu iecelšanu amatā. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.";

▌

e)  panta 7. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:"

"Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie locekļi paliek amatā, līdz to amata pārņēmējs ir iecelts un ir sācis pildīt savus pienākumus saskaņā ar šā panta 6. punktā minēto Padomes lēmumu.";

ea)  panta 8. punktu svītro.

35)  regulas 61. pantu aizstāj ar šādu:"

"61. pants

Budžeta sagatavošana

1.  Katru gadu līdz 31. martam priekšsēdētājs sagatavo provizorisku Valdes budžeta projektu, tostarp paziņojumu par Valdes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam gadam, kā arī štatu sarakstu nākamajam gadam un iesniedz to Valdei tās plenārsesijā.

Valde plenārsesijā vajadzības gadījumā koriģē provizorisko Valdes budžeta projektu un štatu saraksta projektu.

2.  Pamatojoties uz Valdes plenārsesijā pieņemto provizorisko budžeta projektu, priekšsēdētājs izstrādā Valdes budžeta projektu un iesniedz to Valdei apstiprināšanai tās plenārsesijā.

Katru gadu līdz 30. novembrim Valde plenārsesijā izdara korekcijas priekšsēdētāja iesniegtajā budžeta projektā, ja tas nepieciešams, un apstiprina Valdes galīgo budžetu un štatu sarakstu.";

35a)  regulas 62. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Valde ir atbildīga par iekšējās kontroles standartu pieņemšanu un iekšējā revidenta uzdevumu izpildei piemērotu iekšējās kontroles sistēmu un procedūru izveidi tās plenārsesijā.

36)  regulas 69. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Ja pēc šā panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamie finanšu līdzekļi kļūst mazāki par minētajā punktā noteikto mērķapjomu, atsāk piesaistīt saskaņā ar 70. pantu aprēķinātās regulārās iemaksas, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Valde var atlikt to regulāro iemaksu iekasēšanu, ko piesaista saskaņā ar 70. pantu, uz ne vairāk kā trim gadiem, lai nodrošinātu, ka iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē Valdes spēju izmantot Fondu saskaņā ar 3. iedaļu. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, minētajām iemaksām nosaka tādu apmēru, lai četru gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.";

37)  regulas 70. pantu groza šādi:

a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Starp pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 69. pantā noteikto mērķapjomu, var būt neatsaucamas maksājumu saistības, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar zema riska aktīviem, kas nav apgrūtināti ar trešo personu tiesībām, un ar kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas vienīgi Valdes izmantošanai 76. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā. Minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļa nepārsniedz 30 % no kopējām iemaksām, kas piesaistītas saskaņā ar šo pantu. Atbilstoši minētajam ierobežojumam Valde katru gadu nosaka neatsaucamu maksājumu saistību daļu kopējā iemaksu summā, kas piesaistāmas saskaņā ar šo pantu.";

b)  pantā iekļauj šādu 3.a punktu:"

"3.a Valde pieprasa izpildīt neatsaucamas maksājumu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja ir jāizmanto Fonds saskaņā ar 76. pantu.

Ja iestāde vai vienība vairs neietilpst 2. panta tvērumā un uz to vairs neattiecas pienākums veikt iemaksas saskaņā ar šā panta 1. punktu, Valde pieprasa izpildīt neatsaucamas maksājumu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar 3. punktu un vēl ir maksājamas. Ja iemaksa, kas saistīta ar neatsaucamām maksājumu saistībām, tiek pienācīgi veikta pēc pirmā izpildes pieprasījuma, Valde atceļ saistības un atdod nodrošinājumu. Ja iemaksa nav pienācīgi samaksāta pēc pirmā izpildes pieprasījuma, Valde pārņem nodrošinājumu un atceļ saistības.";

38)  regulas 71. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Ārkārtas ex post iemaksu kopējais apmērs gadā nepārsniedz trīskārt 12,5 % no mērķapjoma.";

39)  regulas 74. pantā iekļauj šādu daļu:"

"Valde informē Komisiju un ECB, tiklīdz tā uzskata, ka var būt nepieciešams aktivizēt līgumus par finansējuma nodrošināšanu, kas Fonda vajadzībām noslēgti saskaņā ar šo pantu, un sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, kas vajadzīga to uzdevumu veikšanai attiecībā uz šādiem līgumiem par finansējuma nodrošināšanu.";

40)  regulas 76. pantu groza šādi:

a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Ja Valde konstatē, ka Fonda izmantošana 1. punktā minētajiem mērķiem varētu izraisīt to, ka daļa no 2. pantā minētas vienības zaudējumiem tiktu novirzīti uz Fondu, piemēro 27. pantā minētos Fonda izmantošanas principus.";

b)  pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:"

"5. Ja 22. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus izmanto, lai pārvestu tikai daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, Valdei ir tiesības uz prasījumu pret atlikušo vienību par jebkādiem izdevumiem un zaudējumiem, kas Fondam radušies sakarā ar jebkādām iemaksām noregulējumā saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu saistībā ar zaudējumiem, kuri citādi būtu radušies kreditoriem.

6.  Valdes prasījumiem, kas minēti šā panta 5. punktā un 22. panta 6. punktā, katrā iesaistītajā dalībvalstī ir tāda pati prioritāte kā valsts noregulējuma finansēšanas mehānismu prasījumiem attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 108. panta 9. punktu.";

41)  regulas 79. pantu groza šādi:

a)  panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

"1. Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka, Valdei veicot noregulējuma darbību attiecībā uz kredītiestādi –, ar noteikumu, ka šāda darbība nodrošina segto noguldījumu noguldītājiem un fiziskām personām, kā arī mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir atbilstīgi noguldījumi, piekļuvi viņu noguldījumiem, – nolūkā novērst to, ka zaudējumus uzņemas šādi noguldītāji, ar minēto kredītiestādi saistītā noguldījumu garantiju sistēma veic iemaksas Direktīvas 2014/59/ES 109. pantā paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  Valde ciešā sadarbībā ar noguldījumu garantiju shēmu nosaka noguldījumu garantiju sistēmas iemaksas summu saskaņā ar 1. punktu pēc apspriešanās ar noguldījumu garantiju sistēmu un vajadzības gadījumā ar izraudzīto iestādi Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18) apakšpunkta nozīmē par aplēstajām izmaksām saistībā ar atmaksājumiem noguldītājiem saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantu un ievērojot šīs regulas 20. pantā minētos nosacījumus.

3.  Valde 1. punktā minēto lēmumu paziņo izraudzītajai iestādei Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18) apakšpunkta nozīmē un noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru iestāde ir saistīta. Noguldījumu garantiju sistēma nekavējoties īsteno minēto lēmumu.";

b)  panta 5. punktā svītro otro un trešo daļu;

41a)  regulā iekļauj šādus pantus:"

"79.a pants

Ziņošana par likviditāti noregulējuma ietvaros

Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par likviditāti noregulējuma ietvaros.

Ziņojumā izskata, vai pagaidu likviditātes deficītu pēc noregulējamās iestādes rekapitalizācijas cita starpā izraisa trūkstošs instruments noregulējuma instrumentu kopumā, un izskata visefektīvākos veidus, kā novērst pagaidu likviditātes deficītu, ņemot vērā praksi citās jurisdikcijās. Ziņojumā arī iekļauj konkrētus politikas variantus.

79.b pants

Līdz 2026. gada 31. decembrim banku savienības diskusiju atsākšanas kontekstā Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iekšējo zaudējumu pārnešanas mehānisma efektivitāti un darbības jomu noregulējuma grupās saistībā ar krīžu pārvaldības satvara reformu.

Jo īpaši ziņojumā izvērtē noregulējuma darbības jomu, atbilstības līmeni iekšējiem MREL mērķiem, nosacījumus, lai piekļūtu nozares finansētajiem drošības tīkliem, jo īpaši Fondam.";

42)  regulas 85. panta 3. punktā vārdus "kas minēts 10. panta 10. punktā, 11. pantā, 12. panta 1. punktā, 38. līdz 41. pantā, 65. panta 3. punktā, 71. pantā un 90. panta 3. punktā" aizstāj ar vārdiem "kas pieņemts saskaņā ar 10. panta 10. punktu, 11. pantu, 12. panta 1. punktu, 38. līdz 41. pantu, 65. panta 3. punktu, 71. pantu un 90. panta 3. punktu";

43)  regulas 88. pantam pievieno šādu 7. punktu:"

"7. Šis pants nekavē Valdi izpaust analīzi vai novērtējumus, ko tā veikusi, tostarp, ja to pamatā ir informācija, ko sniegušas 2. pantā minētās vienības vai citas šā panta 6. punktā minētās iestādes, ja Valde uzskata, ka informācijas izpaušana neapdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un ka informācijas izpaušana ir sabiedrības interesēs, kam ir prioritāte pār jebkādām citām šā panta 5. punktā minētajām interesēm. Tiek uzskatīts, ka šādas informācijas izpaušanu Valde veic, pildot savas funkcijas saskaņā ar šo regulu šā panta 1. punkta nolūkiem.".

43a)  regulas 94. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

"aa) mijiedarbību starp spēkā esošo satvaru un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi;"

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = 12 mēneši pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].

Tomēr 1. panta 1) punkta a) apakšpunktu, 2) un 3) punktu, 4) punkta a) apakšpunktu, 5) punkta a), b) apakšpunktu un c) apakšpunkta i) un ii) punktu, 6) punkta a) apakšpunktu, 7) punktu, 13) punkta a) apakšpunkta i) punktu un b) apakšpunktu, 14) punkta a), b) un d) apakšpunktu, 19) punkta d) un e) apakšpunktu, 21) punktu, 23) punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmo ievilkumu, b) un d) apakšpunktu, 25) līdz 35) punktu un 39), 42) un 43) punktu piemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = 1 mēnesis no šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) OV C 307, 31.8.2023., 19. lpp. (2) OV C 349, 29.9.2023., 161. lpp. (3) * Izmaiņas visā tekstā izriet no grozījuma Nr. 1 pieņemšanas. Jaunais vai grozītais teksts ir izcelts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌. (4) OV C […], […], […]. lpp. (5) OV C […], […], […]. lpp. (6) Finanšu stabilitātes padome, Key Attributes of Effective Resolution Regimes for Financial Institutions, 2014. gada 15. oktobris. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.). (9) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 150, 7.6.2019., 226. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.). (14) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). (16) COM(2018) 133 final. (17) COM(2020) 822 final. (18) Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.). (19) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.). (20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Direktīvu 2014/59/ES (COM(2023)0227 – C9-0135/2023 – 2023/0112(COD))

P9_TA(2024)0327 A9-0153/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0227),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0135/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 5. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0153/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā tālāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/..., ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Direktīvu 2014/59/ES(3)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Savienības noregulējuma satvars kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ("iestādes") tika izveidots pēc 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes un saskaņā ar starptautiski atzīto Finanšu stabilitātes padomes dokumentu "Efektīvu noregulējuma režīmu pamatelementi finanšu iestādēm"(6). Savienības noregulējuma satvaru veido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014(8). Abi tiesību akti attiecas uz iestādēm, kas ir iedibinātas Savienībā, un uz jebkuru citu vienību, kas ietilpst minētās direktīvas vai minētās regulas tvērumā ("vienības"). Savienības noregulējuma satvara mērķis ir sakārtotā veidā risināt iestāžu un vienību maksātnespēju, saglabājot iestāžu un vienību kritiski svarīgās funkcijas un izvairoties no draudiem finanšu stabilitātei, vienlaikus aizsargājot noguldītājus un publiskos līdzekļus. Turklāt Savienības noregulējuma satvara mērķis ir veicināt banku iekšējā tirgus attīstību, izveidojot saskaņotu režīmu pārrobežu krīžu koordinētai novēršanai un izvairoties no konkurences izkropļojumiem un nevienlīdzīgas attieksmes riska.

(2)  Vairākus gadus pēc tā ieviešanas Savienības noregulējuma satvars pašlaik piemērojamajā redakcijā nesniedz gaidītos rezultātus attiecībā uz dažiem no minētajiem mērķiem. Konkrēti, lai gan iestādes un vienības ir panākušas ievērojamu progresu noregulējamības jomā un šim nolūkam ir atvēlēti ievērojami resursi, jo īpaši palielinot zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un papildinot noregulējuma finansēšanas mehānismus, Savienības noregulējuma satvars reti tiek izmantots. Dažu nelielu un vidēju iestāžu un vienību maksātnespējas galvenokārt tiek risināta, izmantojot nesaskaņotus valstu pasākumus. Diemžēl joprojām tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, nevis nozares finansētie drošības tīkli, tostarp noregulējuma finansēšanas mehānismi. Šāda situācija šķietami izriet no nepietiekamiem stimuliem. Minētie nepietiekamie stimuli rodas no Savienības noregulējuma satvara un valstu noteikumu mijiedarbības, saskaņā ar kuru plašā rīcības brīvība sabiedrības interešu novērtēšanā ne vienmēr tiek izmantota tādā veidā, kas atspoguļo to, kā bija paredzēts piemērot Savienības noregulējuma satvaru. Tajā pašā laikā Savienības noregulējuma satvars maz tika izmantots, ņemot vērā risku, ka no noguldījumiem finansēto iestāžu noguldītāji uzņemtos zaudējumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes noregulējuma ietvaros var piekļūt ārējam finansējumam, jo īpaši tad, ja nav citu iekšēji rekapitalizējamu saistību. Visbeidzot, tas, ka ārpus noregulējuma noteikumi par piekļuvi finansējumam ir mazāk stingri nekā noregulējumā, ir atturējis piemērot Savienības noregulējuma satvaru par labu citiem risinājumiem, kas bieži ietver nodokļu maksātāju naudas izmantošanu iestādes vai vienības pašu resursu vai nozares finansētu drošības tīklu vietā. Šī situācija savukārt rada sadrumstalotības risku, risku, ka iestāžu un vienību maksātnespējas pārvaldības gadījumā varētu rasties neoptimāli rezultāti, jo īpaši nelielu un vidēju iestāžu un vienību gadījumā, un domātās izmaksas no neizmantotajiem finanšu resursiem. Tādēļ ir jānodrošina efektīvāka un saskaņotāka Savienības noregulējuma satvara piemērošana un jānodrošina, ka to var piemērot▌, kad tas ir sabiedrības interesēs, tostarp attiecībā uz dažām nelielām un vidējām iestādēm▌.

(2a)  Direktīvas 2014/59/E pārskatīšanas mērķis ir labāk aizsargāt nodokļu maksātāju naudu un izveidot jaunus sistēmiskus mehānismus iestādēm un vienībām, uz kurām neattiecas esošais noregulējuma satvars. Minētais regulējums paredzēts tam, lai mazinātu ekonomisko slogu sabiedrībai, samazinot kopējās izmaksas, kas saistītas ar banku maksātnespēju. Ieviešot pārskatīto regulējumu, būtu ievērojami jāsamazina nodokļu maksātāju naudas izmantošana, lai nodrošinātu, ka biežāk un efektīvāk tiek izmantots noregulējuma finansēšanas mehānisms.

(3)  Nepieciešamā noregulējuma plānošanas darba intensitāte un detalizācijas pakāpe attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kas nav identificētas kā noregulējuma vienības, var atšķirties atkarībā no attiecīgo iestāžu un vienību lieluma un riska profila, kritiski svarīgo funkciju esamības un grupas noregulējuma stratēģijas. Tādēļ noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai ņemt vērā minētos faktorus, nosakot pasākumus, kas jāveic attiecībā uz šādiem meitasuzņēmumiem, un attiecīgā gadījumā izmantot vienkāršotu pieeju.

(3a)  Viens no šīs grozījumu direktīvas galvenajiem mērķiem ir ieviest atjauninātu pieeju un paredzēt instrumentus, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas iestādēm efektīvi risināt dažu banku vai banku grupas iespējamu maksātnespēju. Šādai pieejami būtu jāveicina pārredzamība un paredzamība, vienlaikus pēc iespējas samazinot negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Šādai pieejai jābūt atbilstīgai Direktīvā 2014/59/ES paredzētajam visaptverošajam iekšējās rekapitalizācijas principam, vienlaikus saglabājot praktiskas iespējas risināt vidēju banku maksātnespēju.

(4)  Iestāde vai vienība, kas tiek likvidēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pēc tam, kad ir konstatēts, ka attiecīgā iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un noregulējuma iestāde ir secinājusi, ka tās noregulējums nav sabiedrības interesēs, galu galā virzās uz iziešanu no tirgus. Tas nozīmē, ka maksātnespējas gadījumā veicamo darbību plāns nav nepieciešams neatkarīgi no tā, vai kompetentā iestāde jau ir anulējusi attiecīgās iestādes vai vienības atļauju. Tas pats attiecas uz atlikušo noregulējamo iestādi pēc aktīvu, tiesību un saistību pārvešanas saskaņā ar pārveduma stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka šādās situācijās noregulējuma plānu pieņemšana netiek prasīta.

(5)  Noregulējuma iestādes pašlaik var aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, ja iestāde vai vienība neizpilda apvienoto rezervju prasību, kad tā tiek ņemta vērā papildus minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām ("MREL"). Tomēr noteiktās situācijās iestādei vai vienībai varētu tikt prasīts izpildīt MREL, pamatojoties uz tādu pamatu, kas nav pamats, uz kura minētajai iestādei vai vienībai tiek prasīts izpildīt apvienoto rezervju prasību. Minētā situācija rada neskaidrības par nosacījumiem, kas attiecas uz to, kā noregulējuma iestādes īsteno pilnvaras aizliegt veikt sadali, un uz maksimālās sadalāmās summas aprēķināšanu saistībā ar MREL. Tāpēc būtu jānosaka, ka minētajos gadījumos noregulējuma iestādēm būtu jāīsteno pilnvaras aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi, kas izriet no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/1118(9). Lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, noregulējuma iestādēm par aplēsto apvienoto rezervju prasību būtu jāpaziņo iestādei vai vienībai, kurai pēc tam būtu publiski jāatklāj minētā aplēstā apvienoto rezervju prasība.

(6)  Agrīnas intervences pasākumi tika izveidoti, lai kompetentās iestādes varētu novērst iestādes vai vienības finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un iespēju robežās samazināt iespējamā noregulējuma risku un ietekmi. Tomēr, tā kā trūkst noteiktības attiecībā uz minēto agrīnās intervences pasākumu piemērošanas izraisītājfaktoriem un tie daļēji pārklājas ar uzraudzības pasākumiem, agrīnas intervences pasākumi reti tiek izmantoti. Tāpēc šo agrīnās intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Lai kliedētu nenoteiktību par vadības struktūras atcelšanas un pagaidu administratoru iecelšanas nosacījumiem un termiņiem, minētie pasākumi būtu skaidri jāidentificē kā agrīnas intervences pasākumi un to piemērošanai būtu jāpiemēro vieni un tie paši izraisītājfaktori. Vienlaikus būtu jāpieprasa, lai konkrētas situācijas risināšanai kompetentās iestādes izvēlētos piemērotus pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lai kompetentās iestādes varētu ņemt vērā reputācijas riskus vai riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi, pamatojoties ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, piemēram, kapitāla vai likviditātes prasībām, sviras līmeni, ienākumus nenesošiem aizdevumiem vai riska darījumu koncentrāciju, bet arī uz kvalitatīviem izraisītājfaktoriem.

(7)  Lai uzlabotu juridisko noteiktību, būtu jāatceļ Direktīvā 2014/59/ES noteiktie agrīnās intervences pasākumi, kas pārklājas ar jau esošajām pilnvarām saskaņā ar prudenciālo regulējumu, kurš noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES(10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/2034(11). Turklāt ir jānodrošina, ka noregulējuma iestādes spēj sagatavoties iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam. Tāpēc kompetentajai iestādei būtu pietiekami agri jāinformē noregulējuma iestādes par iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas sagatavošanas pasākumu īstenošanai. Svarīgi ir tas, ka, lai noregulējuma iestādes varētu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz iestādes vai vienības situācijas pasliktināšanos, agrīnas intervences pasākumu iepriekšēju piemērošanu nevajadzētu noteikt par nosacījumu, lai noregulējuma iestāde veiktu pasākumus iestādes vai vienības tirgošanai vai pieprasītu informāciju nolūkā atjaunināt noregulējuma plānu un sagatavot vērtējumu. Lai nodrošinātu konsekventu, koordinētu, efektīvu un savlaicīgu reakciju uz iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos un pienācīgi sagatavotos iespējamam noregulējumam, ir jāuzlabo mijiedarbība un koordinācija starp kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm. Tiklīdz iestāde vai vienība atbilst agrīnās intervences pasākumu piemērošanas nosacījumiem, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāpalielina informācijas, tostarp provizoriskās informācijas, apmaiņa un kopīgi jāuzrauga iestādes vai vienības finansiālais stāvoklis.

(8)  Ir jānodrošina savlaicīga rīcība un agrīna koordinācija starp kompetento iestādi un noregulējuma iestādi, ja iestāde vai vienība joprojām turpina darbību, bet pastāv būtisks risks, ka minētā iestāde vai vienība varētu kļūt maksātnespējīga. Tādēļ kompetentajai iestādei būtu pēc iespējas ātrāk jāpaziņo noregulējuma iestādei par šādu risku. Minētajā paziņojumā būtu jāietver kompetentās iestādes novērtējuma iemesli un pārskats par alternatīviem privātā sektora pasākumiem, uzraudzības darbībām vai agrīnās intervences pasākumiem, kas ir pieejami, lai saprātīgā termiņā novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Šādai agrīnai paziņošanai nebūtu jāskar procedūras, ar kurām nosaka, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi. Tam, ka kompetentā iestāde iepriekš paziņo noregulējuma iestādei par būtisku risku, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, nevajadzētu būt par nosacījumu tam, lai turpmāk tiktu noteikts, vai iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Turklāt, ja vēlākā posmā tiek novērtēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un nav alternatīvu risinājumu, lai saprātīgā termiņā novērstu šādu maksātnespēju, noregulējuma iestādei ir jāpieņem lēmums par to, vai veikt noregulējuma darbību. Šādā gadījumā tas, cik savlaicīgi tiek pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu iestādei vai vienībai, var būt būtiski noregulējuma stratēģijas sekmīgai īstenošanai, jo īpaši tāpēc, ka agrāka intervence iestādē vai vienībā var palīdzēt nodrošināt pietiekamu zaudējumu absorbcijas spēju un likviditāti, lai izpildītu minēto stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi ļaut noregulējuma iestādei ciešā sadarbībā ar kompetento iestādi novērtēt, kas ir saprātīgs termiņš alternatīvu pasākumu īstenošanai, lai novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Veicot minēto novērtējumu, būtu jāņem vērā arī vajadzība saglabāt noregulējuma iestādes un attiecīgās vienības spēju efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju, ja tas galu galā ir vajadzīgs, bet nebūtu jāliedz veikt alternatīvus pasākumus. Proti, paredzētajam alternatīvo pasākumu termiņam vajadzētu būt tādam, lai tas neapdraudētu noregulējuma stratēģijas iespējamās īstenošanas efektivitāti. Lai nodrošinātu savlaicīgu iznākumu un ļautu noregulējuma iestādei pienācīgi sagatavoties iestādes vai vienības iespējamajam noregulējumam, noregulējuma iestādei un kompetentajai iestādei būtu regulāri jātiekas, un noregulējuma iestādei būtu jālemj par minēto sanāksmju biežumu, ņemot vērā lietas apstākļus.

(9)  Noregulējuma satvaru ir paredzēts piemērot potenciāli jebkurai iestādei vai vienībai neatkarīgi no tās lieluma un darījumdarbības modeļa, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieejamie instrumenti nav pietiekami, lai pārvaldītu tās maksātnespēju. Lai nodrošinātu šādu iznākumu, būtu jāprecizē kritēriji sabiedrības interešu novērtējuma piemērošanai iestādei vai vienībai, kas kļūst maksātnespējīga. Šai sakarā ir jāprecizē, ka atkarībā no konkrētajiem apstākļiem konkrētas iestādes vai vienības funkcijas var uzskatīt par kritiski svarīgām pat tad, ja to pārtraukšana ietekmētu finanšu stabilitāti vai kritiski svarīgus pakalpojumus ▌ reģionālā līmenī, jo īpaši, ja kritiski svarīgu funkciju aizstājamību nosaka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus.

(9a)   Lai nodrošinātu, ka ietekmes novērtējumu reģionālā līmenī var balstīt uz datiem, kas ir konsekventi pieejami visā Savienībā, reģionālais līmenis būtu jāsaprot ar atsauci uz kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 1. vai 2. līmeņa teritoriālajām vienībām (NUTS 1. vai 2. līmenis) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003(12) izpratnē.

(10)  Novērtējumam par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, būtu jāatspoguļo apsvērums, ka noguldītāji ir labāk aizsargāti, ja noguldījumu garantiju sistēmas (NGS) līdzekļi tiek izmantoti efektīvāk un šo fondu zaudējumi tiek samazināti līdz minimumam. Tāpēc, novērtējot sabiedrības intereses, noregulējuma mērķis aizsargāt noguldītājus būtu jāuzskata par labāk sasniegtu noregulējumā, ja maksātnespējas procedūras izvēle NGS izmaksātu dārgāk.

(10a)  Ja dalībvalstu maksātnespējas un noregulējuma satvars tādā pašā mērā efektīvi nodrošina regulējuma mērķu sasniegšanu, prioritāte būtu jāpiešķir risinājumam, kas samazina risku nodokļu maksātājiem un ekonomikai. Minētajai pieejai būtu jānodrošina piesardzīga un atbildīga rīcība, kas atbilst visaptverošajam mērķim aizsargāt gan nodokļu maksātāju intereses, gan arī plašāku ekonomikas stabilitāti.

(11)  Novērtējumā par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, cik vien iespējams, būtu jāatspoguļo arī starpība starp finansējumu, ko sniedz, izmantojot nozares finansētus drošības tīklus (noregulējuma finansēšanas mehānismus vai NGS), no vienas puses, un finansējumu, ko dalībvalstis nodrošina no nodokļu maksātāju naudas, no otras puses. Dalībvalstu sniegtais finansējums ir saistīts ar lielāku bezrūpīgas rīcības risku, un tam piemīt mazāks stimuls attiecībā uz tirgus disciplīnu. Tāpēc, novērtējot mērķi līdz minimumam samazināt paļaušanos uz ārkārtas publisko finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, noregulējuma iestādēm jāuzskata, ka tāda finansējuma izmantošana, kuram izmanto noregulējuma finansēšanas mehānismus vai NGS un kuram izmanto līdzvērtīgu resursu apjomu no dalībvalstu budžeta, būtu jāapsver tikai ārkārtējos apstākļos.

(11a)   Nodokļu maksātāju finansēts ārkārtas finansiālais atbalsts iestādēm un vienībām būtu jāpiešķir, ja vispār tādu piešķir, tikai lai novērstu nopietnus ārkārtas un sistēmiska rakstura traucējumus tautsaimniecībā, jo tas rada būtisku slogu publiskajām finansēm un negatīvi ietekmē vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

(12)  Lai nodrošinātu, ka noregulējuma mērķi tiek sasniegti visefektīvākajā veidā, sabiedrības interešu novērtējuma rezultātam vajadzētu būt negatīvam tikai tad, ja maksātnespējīgas iestādes vai vienības likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru noregulējuma mērķus sasniegtu efektīvāk, nevis tikai tādā pašā mērā kā noregulējums.

(12a)  Izšķiroties starp noregulējumu un likvidāciju, būtu jādod priekšroka risinājumam ar zemākām kopējām izmaksām. Attiecīgajā novērtējumā būtu jāņem vērā dažādas izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar noguldījumu garantiju shēmas izmaksām, piemēram, laikposmā, kas vajadzīgs aktīvu atgūšanai un kas atbilst procesa laikā zaudētajiem ienākumiem. Gadījumos, kad ar noregulējumu un likvidāciju saistītās izmaksas ir līdzīgas, priekšroka būtu jādod risinājumam, kas rada mazāku risku ekonomikai, tostarp publiskajām finansēm, un mazāku ietekmi uz ekonomikas stabilitāti.

(13)  Ja iestādei vai vienībai, kas kļūst maksātnespējīga, netiek piemērots noregulējums, tā būtu jālikvidē saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām. Šādas procedūras dažādās dalībvalstīs var būtiski atšķirties. Lai gan ir lietderīgi pieļaut pietiekamu elastību esošo valsts procedūru izmantošanā, būtu jāprecizē daži aspekti, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes vai vienības iziet no tirgus.

(14)  Būtu jānodrošina, ka attiecīgā valsts administratīvā vai tiesu iestāde ātri sāk procedūru saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja tiek uzskatīts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un tai netiek piemērots noregulējums. Ja iestādes vai vienības brīvprātīga likvidācija pēc akcionāru lēmuma ir pieejama saskaņā ar valsts tiesību aktiem, šāda iespēja būtu jāsaglabā kā pieejama. Tomēr būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja akcionāri nerīkojas ātri, rīcību pārņem attiecīgā valsts administratīvā vai tiesu iestāde.

(15)  Būtu arī jānosaka, ka šādu procedūru galīgais rezultāts ir iestādes vai vienības, kas kļūst maksātnespējīga, iziešana no tirgus vai tās banku pakalpojumu darbības izbeigšana. Atkarībā no valsts tiesību aktiem šo mērķi var sasniegt dažādos veidos, kas var ietvert iestādes vai vienības vai tās daļu pārdošanu, konkrētu aktīvu vai saistību pārdošanu, pakāpenisku likvidāciju vai bankas darbību, tostarp maksājumu izpildes un noguldījumu pieņemšanas, izbeigšanu nolūkā pakāpeniski pārdot savus aktīvus, lai atmaksātu zaudējumus skartajiem kreditoriem. Tomēr, lai uzlabotu procedūru paredzamību, minētais rezultāts būtu jāsasniedz saprātīgā termiņā.

(16)  Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām anulēt iestādes vai vienības atļauju, pamatojoties tikai uz to, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un tai netiek piemērots noregulējums. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai anulēt atļauju, lai atbalstītu mērķi – saskaņā ar valsts tiesību aktiem likvidēt iestādi vai vienību, jo īpaši gadījumos, kad nav iespējams sākt valsts tiesību aktos paredzētās procedūras brīdī, kad tiek konstatēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, tostarp gadījumos, kad iestāde vai vienība vēl nav maksātnespējīga saskaņā ar bilanci. Lai vēl vairāk nodrošinātu, ka mērķi – likvidēt iestādi vai vienību – var sasniegt, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes atļaujas anulēšana ir iekļauta arī iespējamajos nosacījumos, lai uzsāktu vismaz vienu no procedūrām, kas pieejamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un piemērojamas iestādēm vai vienībām, kuras kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, bet tām netiek piemērots noregulējums.

(17)  Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2014/59/ES, Regulu (ES) Nr. 806/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES(13), ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem izņēmuma kārtā var piešķirt preventīvas piesardzības pasākumus, kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Lai līdz minimumam samazinātu konkurences izkropļojumus, ko rada NGS atšķirības Savienībā, izņēmuma kārtā būtu jāatļauj NGS intervences saistībā ar Direktīvai 2014/49/ES atbilstošiem preventīviem pasākumiem, kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, ja saņēmēja iestāde vai vienība neatbilst nevienam no nosacījumiem, lai to uzskatītu par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Būtu jānodrošina, ka piesardzības pasākumi tiek veikti pietiekami agri. Attiecībā uz piesardzības rekapitalizāciju Eiropas Centrālā banka (ECB) pašlaik savu uzskatu, vai iestāde vai vienība ir maksātspējīga, balsta uz perspektīvo novērtējumu par nākamajiem 12 mēnešiem par to, vai iestāde vai vienība var izpildīt pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013(14) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033(15), un papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta Direktīvā 2013/36/ES vai Direktīvā (ES) 2019/2034. Minētā prakse būtu jānosaka Direktīvā 2014/59/ES. Papildus tam pasākumi samazinātas vērtības aktīvu glābšanas nodrošināšanai, tostarp aktīvu pārvaldības struktūras vai aktīvu garantiju shēmas, var izrādīties efektīvi un lietderīgi, lai novērstu tādu iespējamo finansiālo grūtību cēloņus, ar kurām saskaras iestādes un vienības, un novērstu to maksātnespēju, un tāpēc tie varētu būt uzskatāmi par piemērotiem piesardzības pasākumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šādi piesardzības pasākumi var būt samazinātas vērtības aktīvu pasākumi.

(18)  Lai saglabātu tirgus disciplīnu, aizsargātu publiskos līdzekļus un izvairītos no konkurences izkropļojumiem, piesardzības pasākumiem arī turpmāk vajadzētu būt izņēmumam, un tie būtu jāpiemēro tikai, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus vai saglabātu finanšu stabilitāti, it sevišķi sistēmiskas krīzes gadījumā. Turklāt piesardzības pasākumus nevajadzētu izmantot, lai novērstu zaudējumus, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies. Visuzticamākais instruments tādu zaudējumu noteikšanai, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies, ir aktīvu kvalitātes pārskatīšana, ko veic ECB, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(16), vai valstu kompetentās iestādes. Kompetentajām iestādēm šāda pārskatīšana būtu jāizmanto, lai noteiktu zaudējumus, kas radušies vai varētu rasties, ja šādu pārskatīšanu var veikt saprātīgā termiņā. Ja tas nav iespējams, kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, būtu pēc iespējas reālistiski, ņemot vērā dominējošos apstākļus, jāidentificē zaudējumi, kas radušies vai varētu rasties.

(19)  Piesardzīgas rekapitalizācijas mērķis ir atbalstīt dzīvotspējīgas iestādes un vienības, kas atzītas par tādām, kuras tuvākajā nākotnē, iespējams, saskarsies ar pagaidu grūtībām, un novērst to situācijas turpmāku pasliktināšanos. Lai izvairītos no tā, ka publiskas subsīdijas tiek piešķirtas uzņēmumiem, kas atbalsta piešķiršanas brīdī jau ir nerentabli, piesardzības pasākumiem, ko piešķir kā pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegādi vai kā samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, nevajadzētu pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu kapitāla iztrūkumu, kā konstatēts spriedzes testa vai līdzvērtīgas procedūras nelabvēlīgajā scenārijā. Lai nodrošinātu, ka publiskais finansējums galu galā tiek pārtraukts, minētajiem piesardzības pasākumiem arī vajadzētu būt ierobežotiem laikā un tajos būtu jāiekļauj skaidrs to izbeigšanas grafiks (▌ stratēģija izejai no atbalsta pasākuma). Beztermiņa instrumenti, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāls, būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un tiem būtu jāpiemēro konkrēti kvantitatīvi ierobežojumi, jo to raksturlielumu dēļ tie nav piemēroti, lai nodrošinātu atbilstību pagaidu būtības nosacījumam.

(20)  Piesardzības pasākumiem vajadzētu noteikt ierobežojumu atbilstoši summai, kas iestādei vai vienībai būtu vajadzīga, lai saglabātu maksātspēju nelabvēlīga scenārija gadījumā, kā noteikts spriedzes testā vai līdzvērtīgā procedūrā. Ja piesardzības pasākumi izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, saņēmējai iestādei vai vienībai vajadzētu būt iespējai izmantot minēto summu, lai segtu zaudējumus no pārvestajiem aktīviem, vai to izmantot apvienojumā ar kapitāla instrumentu iegādi, ar noteikumu, ka netiek pārsniegta konstatētā iztrūkuma kopsumma. Ir arī jānodrošina, ka šādi piesardzības pasākumi, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, atbilst spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem un paraugpraksei, ka tie atjauno iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju, ka valsts atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka tiek novērsti konkurences izkropļojumi. Minēto iemeslu dēļ attiecīgajām iestādēm, izmantojot piesardzības pasākumus, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu veidā, būtu jāņem vērā īpašie norādījumi, tostarp aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību (APS) plāns(17) un paziņojums par ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšanu(18). Uz šiem piesardzības pasākumiem, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, vienmēr būtu jāattiecina prioritārais pagaidu būtības nosacījums. Paredzams, ka publiskas garantijas, kas piešķirtas uz noteiktu laiku attiecībā uz attiecīgās iestādes vai vienības samazinātas vērtības aktīviem, nodrošinās labāku atbilstību pagaidu būtības nosacījumam nekā šādu aktīvu pārvešana publiski atbalstītai vienībai. Lai nodrošinātu, ka iestādes, kuras saņem atbalstu, ievēro atbalsta pasākuma noteikumus, kompetentajām iestādēm būtu jāprasa iestādēm, kas nav pildījušas savas saistības, izstrādāt sanācijas plānu. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka pasākumi sanācijas plānā nespēj panākt iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, vai ja iestāde nav ievērojusi sanācijas plānu, attiecīgās iestādes novērtē, vai iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. pantu.

(21)  Lai ietvertu būtiskus prudenciālo prasību pārkāpumus, ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, ar kādiem nosaka, ka pārvaldītājsabiedrības kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas. Minēto prasību pārkāpumu, ko izdarījusi pārvaldītājsabiedrība, vajadzētu uzskatīt par būtisku, ja šāda pārkāpuma veids un apmērs ir salīdzināms ar pārkāpumu, kas, ja to būtu izdarījusi kredītiestāde, pamatotu kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas anulēšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu.

(22)  Dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem var būt pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības, kas var ietvert atbilstīgus noguldījumus. Ja maksājuma vai piegādes saistību apturēšana nav tieši saistīta ar kredītiestādes finanšu apstākļiem, noguldījumi nedrīkst būt nepieejami Direktīvas 2014/49/ES vajadzībām. Tā rezultātā noguldītāji var nespēt piekļūt saviem noguldījumiem ilgāku laiku. Lai saglabātu noguldītāju uzticību un paļāvību banku nozarē un saglabātu finanšu stabilitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai dienas summai no saviem noguldījumiem, lai segtu jo īpaši dzīves dārdzību, ja viņu noguldījumi nebūtu pieejami maksājumu apturēšanas dēļ, kas noticis citu iemeslu rezultātā un nevis tāpēc, ka tiek veikta izmaksa noguldītājiem. Šādai procedūrai arī turpmāk ir jābūt ārkārtējai, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noguldītājiem ir pieejamas atbilstīgas dienas summas.

(23)  Nolūkā palielināt juridisko noteiktību un ņemot vērā to saistību iespējamo nozīmīgumu, kas var izrietēt no neskaidriem notikumiem nākotnē, tostarp noregulējuma brīdī nepabeigto tiesvedību iznākumu, ir jānosaka, kāda pieeja šīm saistībām būtu jāparedz attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu. Šajā ziņā vadošajiem principiem vajadzētu būt tiem, kas paredzēti grāmatvedības noteikumos, un jo īpaši grāmatvedības noteikumos, kas paredzēti 37. starptautiskajā grāmatvedības standartā, kurš pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008(19). Pamatojoties uz minēto, noregulējuma iestādēm būtu jānošķir uzkrājumi un iespējamās saistības. Uzkrājumi ir saistības, kas attiecas uz iespējamu līdzekļu aizplūšanu un ko var reālistiski aplēst. Iespējamās saistības netiek atzītas par grāmatvedības saistībām, jo tās attiecas uz pienākumu, ko nevar uzskatīt par iespējamu aplēšanas laikā vai ko nevar reālistiski aplēst.

(24)  Tā kā uzkrājumi ir grāmatvedības saistības, būtu jāprecizē, ka pret šādiem uzkrājumiem jāattiecas tāpat kā pret citām saistībām. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamiem, izņemot, ja tie atbilst kādam no konkrētajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tos izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta tvēruma. Ņemot vērā minēto noteikumu iespējamo nozīmi noregulējumā un nolūkā nodrošināt noteiktību iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanā, būtu jāprecizē, ka uzkrājumi ir daļa no iekšēji rekapitalizējamām saistībām un ka līdz ar to tām piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu. Būtu arī jānodrošina, ka pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas minētās saistības un visus ar tām saistītos pienākumus vai prasījumus visos nolūkos uzskata par izpildītiem. Tas jo īpaši attiecas uz saistībām un pienākumiem, kas izriet no prasībām tiesā pret noregulējamo iestādi.

(25)  Saskaņā ar grāmatvedības principiem iespējamās saistības nevar atzīt par saistībām, un tāpēc tām nevajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamām. Tomēr ir jānodrošina, ka iespējamās saistības, kas izrietētu no notikuma, kurš ir neiespējams vai kuru nevar reālistiski aplēst noregulējuma laikā, nemazina noregulējuma stratēģijas un jo īpaši iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, vērtētājam, veicot vērtēšanu noregulējuma vajadzībām, būtu jānovērtē iespējamās saistības, kas ir iekļautas noregulējamās iestādes bilancē, un pēc iespējas labāk būtu jānosaka šo saistību potenciālā vērtība. Lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma procesa iestāde vai vienība pienācīgu laiku var saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos, vērtētājam šī potenciālā vērtība būtu jāņem vērā, nosakot summu, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē, lai atjaunotu noregulējamās iestādes kapitāla rādītājus. Jo īpaši noregulējuma iestādei savas konvertācijas pilnvaras būtu jāpiemēro iekšēji rekapitalizējamām saistībām, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka noregulējamās iestādes rekapitalizācija ir pietiekama, lai segtu iespējamos zaudējumus, ko var radīt saistības, kuras var rasties neiespējama notikuma dēļ. Novērtējot norakstāmo vai konvertējamo summu, noregulējuma iestādei būtu rūpīgi jāapsver iespējamo zaudējumu ietekme uz noregulējamo iestādi, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tostarp notikuma iestāšanās iespējamību, tā iestāšanās termiņu un iespējamo saistību summu.

(26)  Noteiktos apstākļos pēc tam, kad noregulējuma finansēšanas mehānisms ir veicis iemaksu, kas nepārsniedz 5 % no iestādes vai vienības kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, noregulējuma iestādes var izmantot papildu finansējuma avotus, lai turpinātu atbalstīt savu noregulējuma darbību. Būtu skaidrāk jānorāda, kādos apstākļos noregulējuma finansēšanas mehānisms var sniegt papildu atbalstu, ja visas saistības, kuru prioritāte ir zemāka nekā noguldījumiem, kas nav obligāti vai diskrecionāri izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas.

(27)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876(20), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877(21) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879(22) Savienības tiesību aktos ieviesa starptautisko "kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu", ko Finanšu stabilitātes padome publicēja 2015. gada 9. novembrī ("TLAC standarts"), attiecībā uz globālām sistēmiski nozīmīgām bankām, ko Savienības tiesību aktos dēvē par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI). Ar Regulu (ES) 2019/877 un Direktīvu (ES) 2019/879 tika grozīti arī noteikumi par MREL, kas noteikta Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014. Direktīvas 2014/59/ES noteikumi par MREL ir jāsaskaņo ar to, kā attiecībā uz G-SNI īsteno TLAC standartu, ņemot vērā konkrētas saistības, ko varētu izmantot, lai izpildītu to MREL daļu, kas būtu jāizpilda ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām. Jo īpaši saistības, kas ir līdzvērtīgas dažām izslēgtajām saistībām, būtu jāiekļauj noregulējuma vienību pašu kapitālā un subordinētajos atbilstīgajos instrumentos, ja minēto izslēgto saistību summa noregulējuma vienības bilancē nepārsniedz 5 % no noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas un no minētās iekļaušanas neizriet riski, kas saistīti ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”.

(28)  Noteikumi MREL noteikšanai galvenokārt ir vērsti uz to, lai noteiktu atbilstīgu MREL līmeni, pieņemot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu kā vēlamo noregulējuma stratēģiju. Tomēr Direktīva 2014/59/ES ļauj noregulējuma iestādēm izmantot citus noregulējuma instrumentus, proti, tos, kurus izmanto noregulējamās iestādes darījumdarbības nodošanai privātam pircējam vai pagaidu iestādei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka gadījumā, ja noregulējuma plānā ir paredzēts neatkarīgi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem izmantot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu ▌, noregulējuma iestādēm būtu jānosaka MREL līmenis attiecīgajai noregulējuma vienībai, pamatojoties uz minēto noregulējuma instrumentu specifiku un dažādajām zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzībām, ko šie instrumenti ietver.

(29)  Noregulējuma vienībām MREL līmenis ir noregulējumā sagaidāmo zaudējumu summa un rekapitalizācijas summa, kas ļauj noregulējuma vienībai saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un ļauj tai atbilstīgu laikposmu veikt savas darbības. Dažas vēlamās noregulējuma stratēģijas, jo īpaši uzņēmuma pārdošanas instruments, ietver aktīvu, tiesību un saistību nodošanu saņēmējam ▌. Šādos gadījumos rekapitalizācijas komponenta mērķi varētu nebūt piemērojami tādā pašā mērā, jo noregulējuma iestādei nebūs jānodrošina, lai noregulējuma vienība pēc noregulējuma darbības atjaunotu atbilstību savām pašu kapitāla prasībām. Tomēr paredzams, ka zaudējumi šādos gadījumos pārsniegs noregulējuma vienības pašu kapitāla prasības. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka minēto noregulējuma vienību MREL līmenis joprojām ietver rekapitalizācijas summu, kas tiek koriģēta samērīgi ar noregulējuma stratēģiju.

(30)  Ja noregulējuma stratēģijā ir paredzēts izmantot noregulējuma instrumentus, kas nav tikai iekšējā rekapitalizācija, attiecīgās vienības rekapitalizācijas vajadzības pēc noregulējuma parasti būs mazākas nekā atvērtas banku iekšējās rekapitalizācijas gadījumā. Šādā gadījumā šis aspekts būtu jāņem vērā MREL kalibrēšanā, aplēšot rekapitalizācijas prasību. Tāpēc, koriģējot MREL līmeni noregulējuma vienībām, kuru noregulējuma plānā neatkarīgi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem ir paredzēts uzņēmuma pārdošanas instruments vai pagaidu iestādes instruments ▌, noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā minēto instrumentu iezīmes, tostarp tvērums attiecībā uz nodošanu privātam pircējam vai pagaidu iestādei, pārvedamo instrumentu veidi, minēto instrumentu paredzamā vērtība un tirgspēja un vēlamās noregulējuma stratēģijas izstrāde, tostarp aktīvu nodalīšanas instrumenta papildu izmantošana. Tā kā noregulējuma iestādei katrā atsevišķā gadījumā ir jālemj par NGS līdzekļu iespējamu izmantošanu noregulējumam un tā kā šādu lēmumu nevar droši pieņemt ex ante, noregulējuma iestādēm, nebūtu jāņem vērā noguldījumu garantiju sistēmas potenciālā iemaksa (noregulējumā, kad tiek kalibrēts MREL līmenis).

▌

(32)  Pastāv mijiedarbība starp noregulējuma satvaru un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējumu. Proti, lai gan darbības, kas veiktas, gatavojoties noregulējumam, var kvalificēt kā iekšējo informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014(23), to priekšlaicīga atklāšana var apdraudēt noregulējuma procesu. Noregulējamās iestādes var veikt pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, pieprasot atlikt iekšējās informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 5. punktu. Tomēr laikā, kad tiek gatavots noregulējums, ne vienmēr pastāv pareizie stimuli, lai noregulējamā iestāde varētu uzņemties iniciatīvu iesniegt šādu pieprasījumu. Lai izvairītos no šādām situācijām, noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pilnvarām noregulējamās iestādes vārdā tieši pieprasīt iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 5. punktu.

(33)  Lai atvieglotu noregulējuma plānošanu, noregulējamības novērtēšanu un pilnvaru īstenošanu, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējamībai, kā arī lai veicinātu informācijas apmaiņu, tādas iestādes noregulējuma iestādei, kurai ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs, būtu jāizveido un jāvada noregulējuma kolēģija.

(34)  Pēc noregulējuma finansēšanas mehānismu palielināšanas sākotnējā laikposma, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā, to attiecīgie pieejamie finanšu līdzekļi var nedaudz samazināties zem mērķapjoma, jo īpaši segto noguldījumu pieauguma dēļ. Tādējādi ex ante iemaksu summa, kas varētu tikt pieprasīta šādos apstākļos, varētu būt neliela. Līdz ar to ir iespējams, ka pēc dažiem gadiem šādu ex ante iemaksu apmērs vairs nebūs samērīgs ar šo iemaksu iekasēšanas izmaksām. Tāpēc noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai atlikt ex ante iemaksu iekasēšanu uz laiku līdz trim gadiem, līdz iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē noregulējuma iestāžu spēju izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismus.

(35)  Neatsaucamas maksājumu saistības ir viens no noregulējuma finansēšanas mehānismu pieejamo finanšu līdzekļu komponentiem. Tādēļ ir jāprecizē apstākļi, kādos minētās maksājumu saistības var prasīt izpildīt, un piemērojamā procedūra saistību izbeigšanai gadījumā, ja iestādei vai vienībai vairs nav pienākuma veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā. Turklāt, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un noteiktību attiecībā uz neatsaucamu maksājumu saistību daļu iegūstamo ex ante iemaksu kopējā summā, noregulējuma iestādēm šāda daļa būtu jānosaka katru gadu, ievērojot piemērojamos ierobežojumus.

(36)  Noregulējuma finansēšanas mehānismos veicamo ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, pašlaik gadā nevar pārsniegt ex ante iemaksu trīskāršu apmēru. Pēc sākotnējā palielināšanas perioda, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā, šādas ex ante iemaksas apstākļos, kas nav noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošana, būs atkarīgas tikai no segto noguldījumu līmeņa svārstībām, un tāpēc tās, visticamāk, saruks. Pamatojot ārkārtas ex post iemaksu maksimālo summu ar ex ante iemaksu apmēru, varētu tikt krasi ierobežota noregulējuma finansēšanas mehānismu iespēja iegūt ex post iemaksas, tādējādi samazinot to rīcības spēju. Lai izvairītos no šāda iznākuma, būtu jānosaka cits ierobežojums un būtu jānosaka, ka ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, ir attiecīgā noregulējuma finansēšanas mehānisma mērķapjoma vienas astotās daļas trīskāršs apmērs.

(37)  Ar Direktīvu 2014/59/ES daļēji saskaņoja noguldījumu ierindošanu atbilstīgi prioritātei saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras. Šie noteikumi paredzēja trīs līmeņu noguldījumu prioritāti, saskaņā ar kuru segtajiem noguldījumiem bija visaugstākā prioritāte, kam sekoja fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgie noguldījumi virs seguma līmeņa. Pārējiem noguldījumiem, t. i., lielu komercsabiedrību noguldījumiem, kas pārsniedz seguma līmeni, un noguldījumiem, kurus NGS nevar atmaksāt, tika pieprasīts noteikt zemāku prioritāti, bet to pozīcija citādi netika saskaņota. Visbeidzot, NGS prasījumiem bija tāda pati augstāka prioritāte kā segtajiem noguldījumiem. Tomēr tas nav izrādījies optimāls risinājums noguldītāju aizsardzībai. Daļēja saskaņošana radīja atšķirības attieksmē pret atlikušajiem noguldītājiem dalībvalstīs, jo īpaši tāpēc, ka arvien lielāks skaits dalībvalstu ir nolēmušas piešķirt juridisku priekšrocību arī pārējiem noguldījumiem. Minētās atšķirības arī radīja grūtības noteikt maksātnespējas hipotētisko scenāriju pārrobežu grupām noregulējuma vērtēšanas laikā. Turklāt ▌ noguldītāju prasījumu trīslīmeņu prioritāte varēja radīt problēmas saistībā ar principa "neviens kreditors nav sliktākā situācijā" ievērošanu, jo īpaši tad, ja noguldījumi, kuru prioritāte nebija saskaņota ar Direktīvu 2014/59/ES, tika ierindoti tādā pašā līmenī kā augstākas prioritātes prasījumi. Visbeidzot, tas, ka NGS prasījumiem ir piešķirta augsta prioritāte, nav ļāvis šo sistēmu pieejamos finansēšanas līdzekļus efektīvāk un lietderīgāk izmantot intervencēs, kas nav segto noguldījumu izmaksa maksātnespējas gadījumā, proti, saistībā ar noregulējumu, alternatīviem pasākumiem maksātnespējas gadījumā vai preventīviem pasākumiem. Segto noguldījumu aizsardzība nav atkarīga no NGS prasījumu prioritātes, bet gan tiek nodrošināta, veicot obligātu izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas noregulējumā un tūlītēju atmaksu no NGS, ja noguldījumi nav pieejami. Tādēļ būtu jāgroza noguldījumu ierindošana pašreizējā prasījumu hierarhijā.

(37a)  Izmaiņas attiecībā uz kreditoru prioritāti ne tikai veicina NGS un vienotā noregulējuma fonda (VNF) pieejamību tā vietā, lai izmantotu publisko atbalstu, bet arī veicina finansiāli efektīvāku risinājumu izmantošanu finanšu iestāžu noregulējumā. Tam savukārt būtu jāsamazina izmaksas nodokļu maksātājiem un jāveicina dažādu Savienības finanšu ekosistēmā esošu instrumentu izmantošana.

(38)  ▌ Noguldījumu prioritāte būtu pilnībā jāsaskaņo, ieviešot ▌ divu līmeņu pieeju, saskaņā ar kuru fizisku personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu noguldījumiem ir augstāka prioritāte nekā lielu uzņēmumu un centrālo un reģionālo valdību atbilstīgiem noguldījumiem. Minētā divu līmeņu pieeja izveidota, lai nodrošinātu labāku aizsardzību dažādiem noguldītājiem, ņemot vērā to noguldījumu unikālās iezīmes, vienlaikus paredzot noregulējuma iespēju struktūrām, uz kurām esošais regulējums neattiecas. Tajā pašā laikā noguldījumu garantiju sistēmu izmantošanai noregulējuma, maksātnespējas un preventīvu pasākumu gadījumā vienmēr vajadzētu būt atkarīgai no atbilstības attiecīgajiem nosacījumiem, jo īpaši tā sauktās "zemāko izmaksu pārbaudes".

▌

(41)  Noguldījumu pakāpju prioritātes izmaiņas ▌ negatīvi neietekmētu segtajiem noguldījumiem piešķirto aizsardzību maksātnespējas gadījumā, jo šāda aizsardzība arī turpmāk tiktu garantēta, noregulējuma gadījumā obligāti izslēdzot segtos noguldījumus no zaudējumu absorbcijas, un, visbeidzot, noguldījumu nepieejamības gadījumā – izmaksu nodrošinātu NGS.

(42)  Noregulējuma finansēšanas mehānismus var izmantot, lai atbalstītu uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta piemērošanu, saskaņā ar kuru noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību un saistību kopums tiek nodots saņēmējam. Šādā gadījumā noregulējuma finansēšanas mehānismam var būt prasījums pret atlikušo iestādi vai vienību tā turpmākajā likvidācijā saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tas var notikt, ja noregulējuma finansēšanas mehānismu izmanto saistībā ar zaudējumiem, kas kreditoriem citādi būtu radušies, tostarp kā garantijas attiecībā uz aktīviem un saistībām, vai saistībā ar starpības segšanu starp pārvestajiem aktīviem un saistībām. Lai nodrošinātu, ka akcionāri un kreditori, kas palikuši atlikušajā iestādē vai vienībā, efektīvi absorbē noregulējamās iestādes zaudējumus un uzlabo iespēju maksātnespējas gadījumā atmaksāt noregulējumam raksturīgajā drošības tīklā, tie noregulējuma finansēšanas mehānisma prasījumi pret atlikušo iestādi vai vienību un prasījumi, kas izriet no pienācīgi radušies pamatotiem izdevumiem, maksātnespējas gadījumā būtu jāierindo augstāk par noguldījumu un NGS prasījumiem. Tā kā kompensācijas, ko noregulējuma finansēšanas mehānismi izmaksā akcionāriem un kreditoriem par principa "neviens kreditors nav sliktākā situācijā" pārkāpumiem, ir paredzētas, lai kompensētu noregulējuma darbības rezultātus, minētajām kompensācijām nevajadzētu būt par pamatu minēto mehānismu prasījumiem.

(43)  Lai nodrošinātu pietiekamu elastību un veicinātu NGS intervences, atbalstot noregulējuma instrumentu izmantošanu, ▌ ja tas nepieciešams, lai novērstu to, ka zaudējumus sedz noguldītāji, būtu jāprecizē konkrēti NGS izmantošanas aspekti noregulējumā. Jo īpaši ir jāprecizē, ka NGS var izmantot, lai atbalstītu pārveduma darījumus, kas ietver noguldījumus, tostarp atbilstīgos noguldījumus, kas pārsniedz NGS nodrošināto seguma līmeni, un arī noguldījumus, uz kuriem neattiecas NGS atmaksa, noteiktos gadījumos un saskaņā ar skaidriem nosacījumiem. NGS iemaksai vajadzētu būt vērstai uz to, lai segtu pircējam vai pagaidu iestādei nodoto aktīvu vērtības iztrūkumu salīdzinājumā ar pārvesto noguldījumu vērtību. Ja pircējs pieprasa iemaksu kā daļu no darījuma, lai nodrošinātu tā kapitāla neitralitāti un saglabātu atbilstību pircēja kapitāla prasībām, NGS arī būtu jāļauj veikt iemaksu šajā nolūkā. NGS atbalsts noregulējuma darbībai būtu jāsniedz skaidras naudas vai citos veidos, piemēram, garantiju vai zaudējumu dalīšanas nolīgumu veidā, kas var līdz minimumam samazināt atbalsta ietekmi uz NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem, vienlaikus ļaujot NGS iemaksai sasniegt tās mērķus.

(44)  Noregulējama gadījumā NGS iemaksai būtu jāpiemēro noteikti ierobežojumi. Pirmkārt, būtu jānodrošina, ka visi zaudējumi, kas NGS var rasties noregulējuma gadījumā intervences rezultātā, nepārsniedz zaudējumus, kas NGS rastos maksātnespējas gadījumā, ja tā izmaksātu segtajiem noguldītājiem un pārņemtu viņu prasījumus par iestādes aktīviem. Minētā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz zemāku izmaksu pārbaudi un saskaņā ar Direktīvā 2014/49/ES noteiktajiem kritērijiem un metodiku, ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp naudas vērtību laikā, kā arī kavēšanos līdzekļu atgūšanā maksātnespējas procedūrās. Šie kritēriji un metodika būtu jāizmanto arī, nosakot režīmu, kas tiktu piemērots NGS, ja iestāde būtu uzsākusi parasto maksātnespējas procedūru, veicot ex post vērtējumu nolūkā novērtēt atbilstību principam “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” un nosakot jebkādu kompensāciju, kas pienākas NGS. Otrkārt, NGS iemaksas summa, kuras mērķis ir segt starpību starp aktīviem un saistībām, kas jāpārved pircējam vai pagaidu iestādei, nedrīkstētu pārsniegt starpību starp pārvestajiem aktīviem un pārvestajiem noguldījumiem, un saistībām, kurām maksātnespējas gadījumā ir tāda pati vai augstāka prioritāte nekā minētajiem noguldījumiem. Tas nodrošinātu, ka NGS iemaksas tiek izmantotas tikai tādēļ, lai attiecīgā gadījumā izvairītos no zaudējumu uzlikšanas noguldītājiem, nevis lai aizsargātu kreditorus, kuri maksātnespējas gadījumā ierindojas zemāk par noguldījumiem. Tomēr summai, ko veido NGS iemaksa, lai segtu starpību starp aktīviem un saistībām ar NGS iemaksu saņēmējas vienības pašu kapitālā, nevajadzētu pārsniegt segto noguldītāju atmaksas izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar zemāko izmaksu pārbaudi.

(45)  Būtu jāprecizē, ka noregulējuma kontekstā NGS var veikt iemaksas tādu saistību pārvedumā, kas nav segtie noguldījumi, tikai tad, ja noregulējuma iestāde secina, ka noguldījumus, kas nav segtie noguldījumi, nevar iekšēji rekapitalizēt vai atstāt atlikušās noregulējamās iestādes rīcībā, kura tiks likvidēta. Jo īpaši noregulējuma iestādei būtu jāļauj novērst tas, ka zaudējumi tiek iedalīti tiem noguldījumiem, kur izslēgšana ir absolūti nepieciešama un samērīga, lai saglabātu kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību vai vajadzības gadījumā izvairītos no plašas kaitīgas ietekmes izplatīšanās un finanšu nestabilitātes, kas varētu radīt nopietnus traucējumus Savienības vai kādas dalībvalsts ekonomikā. Tie paši iemesli būtu jāattiecina uz tādu iekšēji rekapitalizējamu saistību iekļaušanu pārvedumā pircējam vai pagaidu iestādei, kuru prioritāte ir zemāka nekā noguldījumiem. Šādā gadījumā minēto iekšēji rekapitalizējamo saistību pārvešana nebūtu jāatbalsta ar NGS iemaksām. Ja minēto iekšēji rekapitalizējamo saistību pārvešanai ir nepieciešams finansiāls atbalsts, minētais atbalsts būtu jāsniedz ar noregulējuma finansēšanas mehānismu.

(46)  Ņemot vērā iespēju noregulējumam izmantot NGS, ir sīkāk jāprecizē, kā NGS iemaksas var ņemt vērā, aprēķinot prasības attiecībā uz piekļuvi noregulējuma finansēšanas mehānismiem. Ja noregulējamās iestādes akcionāru un kreditoru iemaksa, samazinot, norakstot vai konvertējot savas saistības, ko summē ar NGS veikto iemaksu, ir vismaz 8 % no iestādes kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, minētajai iestādei vajadzētu būt iespējai izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismu, lai saņemtu turpmāku finansējumu, ja nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu noregulējumu saskaņā ar noregulējuma mērķiem. Ja minētie nosacījumi ir izpildīti, NGS iemaksa būtu jāierobežo līdz summai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu piekļuvi noregulējuma finansēšanas mehānismam, izņemot, ja noregulējuma finansēšanas mehānisma ieguldītā summa pārsniedz 5 % robežvērtību no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, — šādā gadījumā NGS iemaksātajai summai jābūt samērīgai ar pārsnieguma summu. Lai nodrošinātu, ka noregulējums arī turpmāk galvenokārt tiek finansēts no iestādes iekšējiem resursiem, un lai līdz minimumam samazinātu konkurences izkropļojumus, iespējai izmantot NGS iemaksu, lai nodrošinātu piekļuvi noregulējuma finansēšanas mehānismiem, vajadzētu būt iespējamai tikai tām iestādēm, kurām noregulējuma plānā vai grupas noregulējuma plānā nav paredzēta to sakārtota likvidācija maksātnespējas gadījumā, ņemot vērā to, ka noregulējuma iestāžu noteiktā MREL šīm iestādēm ir noteikta līmenī, kas ietver gan zaudējumu absorbciju, gan rekapitalizācijas summas. Iespējai izmantot NGS iemaksu, lai nodrošinātu piekļuvi noregulējuma finansēšanas mehānismiem, vajadzētu būt pieejamai tikai iestādēm, kuras atbilst MREL minimuma prasībām.

(47)  Ņemot vērā EBI lomu iestāžu prakses konverģences veicināšanā, EBI būtu jāuzrauga un jāziņo par iestāžu un grupu noregulējamības novērtējumu izstrādi un īstenošanu un par noregulējuma iestāžu darbībām un sagatavošanās darbiem, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu un pilnvaru efektīvu īstenošanu. Minētajos ziņojumos EBI būtu arī jānovērtē noregulējuma iestāžu veikto pasākumu pārredzamības līmenis attiecībā uz attiecīgajām ārējām ieinteresētajām personām un to ieguldījuma apmērs noregulējuma sagatavotībā un iestāžu noregulējamībā. Turklāt EBI būtu jāziņo par dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem privāto ieguldītāju aizsardzībai attiecībā uz parāda instrumentiem, kas ir atbilstīgi MREL saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, salīdzinot un novērtējot jebkādu iespējamo ietekmi uz pārrobežu darbībām. Spēkā esošo regulatīvo tehnisko standartu tvērums attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasību un apvienoto rezervju prasības noteikšanu noregulējuma vienībām būtu jāpaplašina, iekļaujot vienības, kas nav identificētas kā noregulējuma vienības, ja minētās prasības nav noteiktas uz tāda paša pamata kā MREL. Gada pārskatā par MREL EBI būtu arī jānovērtē, kā noregulējuma iestādes īsteno politiku attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par MREL kalibrēšanu attiecībā uz pārveduma stratēģijām. Saistībā ar EBI uzdevumiem palīdzēt nodrošināt saskaņotu un koordinētu krīzes pārvaldības un noregulējuma satvaru Savienībā EBI būtu jākoordinē un jāpārrauga krīžu simulācijas mācības. Šīm simulācijām būtu jāaptver koordinācija un sadarbība starp kompetentajām iestādēm, noregulējuma iestādēm un noguldījumu garantiju sistēmām iestāžu un vienību finansiālās situācijas pasliktināšanās laikā, visaptveroši pārbaudot instrumentu kopuma piemērošanu atveseļošanas un noregulējuma plānošanā, agrīnā intervencē un noregulējumā. Šajās darbībās jo īpaši būtu jāņem vērā pārrobežu dimensija mijiedarbībā starp attiecīgajām iestādēm un pieejamo instrumentu un pilnvaru piemērošanu. Attiecīgā gadījumā krīzes simulācijas mācībām būtu jāaptver arī noregulējuma shēmu pieņemšana un īstenošana banku savienībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014.

(48)  Kvalitatīvam ietekmes novērtējumam ir izšķiroša nozīme pamatotu un uz pierādījumiem balstītu tiesību aktu priekšlikumu izstrādē, savukārt fakti un pierādījumi ir būtiski, lai pamatotu likumdošanas procedūras laikā pieņemtos lēmumus. Šā iemesla dēļ noregulējuma iestādēm, kompetentajām iestādēm, Vienotajai noregulējuma valdei, ECB un citiem Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un EBI pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāsniedz tai visa informācija, kas tai vajadzīga ar politikas izstrādi saistītiem uzdevumiem, tostarp ietekmes novērtējumu sagatavošanai un tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanai un apspriešanai.

(49)  Tāpēc Direktīva 2014/59/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(50)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot iestāžu un vienību atveseļošanas un noregulējuma režīma efektivitāti un lietderību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to risku dēļ, ko atšķirīgas valstu pieejas varētu radīt vienotā tirgus integritātei, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir noteikti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/59/ES

Direktīvu 2014/59/ES groza šādi:

1)  direktīvas 2. panta 1. punktu groza šādi:

a)  iekļauj šādu 29.a) apakšpunktu:"

"29.a) "alternatīvs privātā sektora pasākums" ir jebkāds atbalsts, kas nav kvalificējams kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem;";

b)  35) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"35) "kritiski svarīgas funkcijas" ir darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuru pārtraukšana, iespējams, vienā vai vairākās dalībvalstīs izraisīs reālajai ekonomikai būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumus vai izjauks finanšu stabilitāti valsts līmenī vai attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes, sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību, pakalpojumu un operāciju aizstājamību; Šā apakšpunkta vajadzībām reģionālo līmeni novērtē, atsaucoties uz teritoriālo vienību, kas atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 1. līmeņa teritoriālajām vienībām (NUTS 1. līmenis) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003* izpratnē vai NUTS 2. līmeņa teritoriālajām vienībām, ja būtiski pakalpojumu sniegšanas traucējumi NUTS 2. līmenī nozīmē būtisku sistēmiskas krīzes risku valsts līmenī;";

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

c)  71) punktu aizstāj ar šādu:"

"71) "iekšēji rekapitalizējamas saistības" ir 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības saistības, tostarp tās, kas rada grāmatvedības uzkrājumus, un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas, ievērojot 44. panta 2. punktu;";

d)  iekļauj šādu 83.d) un 83.e) apakšpunktu:"

e)  iekļauj šādu 93a) apakšpunktu:"

"93.a) "noguldījums" 108. un 109. panta vajadzībām ir noguldījums, kas definēts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;";

2)  5. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:"

"2. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes atjaunina savus atveseļošanas plānus vismaz reizi gadā vai pēc izmaiņām attiecīgās iestādes juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai uzņēmējdarbības vai finanšu stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt atveseļošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt būtiskas izmaiņas atveseļošanas plānā. Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm atjaunināt to atveseļošanas plānus biežāk.

Ja pirmajā daļā minētās izmaiņas nav veiktas 12 mēnešu laikā pēc atveseļošanas plāna pēdējās ikgadējās atjaunināšanas, kompetentās iestādes izņēmuma kārtā līdz nākamajam 12 mēnešu laikposmam var atbrīvot no pienākuma atjaunināt atveseļošanas plānu. Šādu atbrīvojumu piešķir ne ilgāk kā uz diviem secīgiem 12 mēnešu periodiem.

3.  Atveseļošanas plānos neizdara pieņēmumu par piekļuvi nevienam no turpmāk minētajiem vai tā saņemšanu:

4.  Atveseļošanas plānos attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties to centrālās bankas mehānismu izmantošanai, kuri nav izslēgti no atveseļošanas plāna saskaņā ar 3. punktu, un identificē tos aktīvus, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, ka tie tiks kvalificēti kā nodrošinājums.";

3)  direktīvas 6. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

"5. Ja kompetentā iestāde, novērtējot atveseļošanas plānu, konstatē, ka tajā ir būtiski trūkumi vai ka pastāv būtiski šķēršļi tā ieviešanai, tā par savu konstatējumu informē attiecīgo iestādi vai attiecīgās grupas mātesuzņēmumu un pieprasa iestādei trīs mēnešu laikā (ar attiecīgo iestāžu piekrišanu šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi) iesniegt pārskatītu plānu, kurā uzskatāmi parādīts, kā šie trūkumi vai šķēršļi novērsti.";

4)  direktīvas 8. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

"EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.";

5)  direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)  panta 7. punktu groza šādi:

i)  iekļauj šādu punktu:"

"aa) attiecīgā gadījumā — detalizētu aprakstu par to, kādēļ ir noteikts, ka iestāde ir jākvalificē kā likvidācijas vienība, tostarp paskaidrojumu, kā noregulējuma iestāde nonāca pie secinājuma, ka iestādei trūkst kritiski svarīgu funkciju;";

ii)  iekļauj šādu punktu:"

"ja) aprakstu par to, kā dažādās noregulējuma stratēģijas vislabāk sasniegtu 31. pantā noteiktos noregulējuma mērķus;";

iii)  iekļauj šādu punktu: "

"pa) detalizētu un kvantificētu sarakstu ar fizisku personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem un atbilstīgiem noguldījumiem;";

b)  pantā iekļauj šādu 8.a punktu:"

"8.a Noregulējuma iestādes nepieņem noregulējuma plānus, ja attiecībā uz vienību ir uzsākta maksātnespējas procedūra saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ievērojot 32.b pantu, vai ja piemēro 37. panta 6. punktu.";

c)  panta 9. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"EBI līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.";

6)  direktīvas 12. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktam pievieno šādu trešo un ceturto daļu:"

"To pasākumu noteikšanai, kas veicami attiecībā uz tādiem pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem meitasuzņēmumiem, kuri nav noregulējuma vienības, noregulējuma iestādes var piemērot vienkāršotu pieeju, ja šāda pieeja negatīvi neietekmē grupas noregulējamību, ņemot vērā meitasuzņēmuma lielumu, tā riska profilu, kritiski svarīgu funkciju neesību un grupas noregulējuma stratēģiju.

Grupas noregulējuma plānā nosaka, vai noregulējuma grupas vienības, kas nav noregulējuma vienības, kvalificējas kā likvidācijas vienības. Neskarot citus faktorus, ko noregulējuma iestādes var uzskatīt par būtiskiem, vienības, kas nodrošina kritiski svarīgas funkcijas, nekvalificējas kā likvidācijas vienības.";

aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Grupas noregulējuma plānu izstrādā, pamatojoties uz 10. pantā noteiktajām prasībām un informāciju, kas sniegta saskaņā ar 11. pantu.";

ab)  panta 3. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

"-aa) ir iekļauts detalizēts apraksts par to, kādēļ ir noteikts, ka 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētā grupas vienība ir jākvalificē kā likvidācijas vienība, tostarp paskaidrojums, kā noregulējuma iestāde nonāca pie secinājuma, ka iestādei trūkst kritiski svarīgu funkciju, un kā ir ņemta vērā attiecība starp tās kopējo riska darījumu vērtību un darbības ienākumiem grupas kopējā riska darījumu vērtībā un darbības ienākumos, kā arī grupas vienības sviras rādītājs grupas kontekstā;";

b)  pantā iekļauj šādu 5.a punktu:"

"5.a Noregulējuma iestādes nepieņem noregulējuma plānus, ja attiecībā uz iestādi ir uzsākta maksātnespējas procedūra saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ievērojot 32.b pantu, vai ja piemēro 37. panta 6. punktu.”;

7)  direktīvas 13. panta 4. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:"

"EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.";

8)  direktīvas 15. pantam pievieno šādu 5. punktu:"

"5. EBI uzrauga, kā noregulējuma iestādes izstrādā iekšējo politiku šajā pantā un 16. pantā paredzētajiem iestāžu vai grupu noregulējamības novērtējumiem un kā tās tos īsteno. EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par esošo praksi attiecībā uz noregulējamības novērtējumiem un iespējamām atšķirībām starp dalībvalstīm, un tā attiecīgā gadījumā uzrauga visu minētajā ziņojumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu.

9)  direktīvas 16.a pantam pievieno šādu 7. punktu:"

"7. Ja vienībai nepiemēro apvienoto rezervju prasību uz tā paša pamata, saskaņā ar kuru tai ir jāizpilda 45.c un 45.d pantā minētās prasības, noregulējuma iestādes piemēro šā panta 1.–6. punktu, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1118*. Piemēro Direktīvas 2013/36/ES 128. panta ceturto daļu.

Pirmajā daļā minēto aplēsto apvienoto rezervju prasību noregulējuma iestāde ietver lēmumā, ar ko nosaka šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā minētās prasības. Aplēsto apvienoto rezervju prasību vienība dara publiski pieejamu kopā ar 45.i panta 3. punktā minēto informāciju.

______________________________

* Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.).

10)  direktīvas 17. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punktam pievieno šādu trešo daļu:"

"Ja attiecīgās vienības ierosinātie pasākumi efektīvi samazina vai novērš šķēršļus noregulējamībai, noregulējuma iestāde pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar kompetento iestādi. Minētajā lēmumā norāda, ka ierosinātie pasākumi efektīvi samazina vai novērš šķēršļus noregulējamībai, un pieprasa vienībai īstenot ierosinātos pasākumus.";

b)  pantam pievieno šādu 8.a punktu:"

“8.a Noregulējuma iestāde katra noregulējuma plānošanas cikla beigās publicē anonimizētu sarakstu ar apzinātajiem būtiskiem šķēršļiem noregulējamībai un ar attiecīgajām darbībām to risināšanai. Piemēro šīs direktīvas 84. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus. "’;

11)  direktīvas 18. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde par visiem Savienības mātesuzņēmuma ierosinātajiem pasākumiem informē konsolidētās uzraudzības iestādi, EBI, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes un noregulējuma iestādes tajās jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tie attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, dara visu iespējamo, lai noregulējuma kolēģijā tiktu panākts kopīgs lēmums attiecībā uz būtisko šķēršļu konstatēšanu, un vajadzības gadījumā novērtē Savienības mātesuzņēmuma ierosinātos pasākumus un noregulējuma iestāžu pieprasītos pasākumus šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu potenciālo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.";

b)  panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"

"9. Ja nav pieņemts kopīgs lēmums par 17. panta 5. punkta g), h) vai k) apakšpunktā noteikto pasākumu veikšanu, EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma saskaņā ar šā panta 6., 6.a vai 7. punktu var palīdzēt noregulējuma iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu.";

12)  direktīvas 27. un 28. pantu aizstāj ar šādiem:"

"27. pants

Agrīnas intervences pasākumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nekavējoties apsver un, ja vajadzīgs, pieņem agrīnas intervences pasākumus, ja 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

Ja būtiski pasliktinās apstākļi, pastāv nelabvēlīgi apstākļi vai tiek saņemta jauna informācija par vienību, kompetentā iestāde var noteikt, ka pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētais nosacījums ir izpildīts, iepriekš neveicot citus korektīvus pasākumus, tostarp Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā vai Direktīvas (ES) 2019/2034 39. pantā minēto pilnvaru īstenošanu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Regulu (ES) Nr. 600/2014, vai attiecīgā gadījumā noregulējuma iestāde nekavējoties informē kompetento iestādi par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

1.a  Šā panta 1. punkta nolūkā agrīnas intervences pasākumi ietver:

2.  Kompetentās iestādes izvēlas piemērotus un savlaicīgus agrīnas intervences pasākumus, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem, papildus citai būtiskai informācijai ņemot vērā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma smagumu un 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ātrumu.

3.  Attiecībā uz katru no 1.a punktā minētajiem pasākumiem kompetentās iestādes nosaka termiņu, kas ir piemērots minētā pasākuma pabeigšanai un kas ļauj kompetentajai iestādei novērtēt tā efektivitāti.

Pasākuma izvērtējumu veic nekavējoties pēc termiņa sasniegšanas un nosūta noregulējuma iestādei. Ja izvērtējumā secina, ka pasākumi nav pilnībā īstenoti vai nav efektīvi, kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi novērtē šīs direktīvas 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu.

4.  EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 12 mēneši no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] izdod regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai veicinātu izraisītājfaktoru konsekventu piemērošanu šā panta 1. punktā minēto pasākumu izmantošanai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

28. pants

Augstākās vadības vai vadības struktūras aizstāšana

Piemērojot 27. panta 1.a punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka jaunā augstākā vadība vai vadības struktūra vai atsevišķi minēto struktūru locekļi tiek iecelti saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un ka tam ir vajadzīgs kompetentās iestādes apstiprinājums vai piekrišana.";

13)  direktīvas 29. pantu groza šādi:

a)  panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

Kompetentā iestāde, ieceļot pagaidu administratoru, precizē savu izvēli attiecībā uz a) vai b) apakšpunktu.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā kompetentā iestāde, ieceļot šādu pagaidu administratoru, sīkāk precizē pagaidu administratora uzdevumus, pienākumus un pilnvaras, un prasības iestādes vai vienības vadības struktūrai apspriesties ar pagaidu administratoru vai saņemt tā piekrišanu pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas vai darbību veikšanas.

Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentā iestāde publisko informāciju par pagaidu administratora iecelšanu, izņemot gadījumus, kad pagaidu administratoram nav pilnvaru pārstāvēt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību vai pieņemt lēmumus tās vārdā.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka pagaidu administrators atbilst Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 1., 2. un 8. punktā noteiktajām prasībām. Kompetento iestāžu novērtējums par to, vai pagaidu administrators atbilst minētajām prasībām, ir lēmuma par pagaidu administratora iecelšanu neatņemama sastāvdaļa.

2.  Kompetentā iestāde, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka pagaidu administratora pilnvaras, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi pastāvošajiem apstākļiem. Šādas pilnvaras var ietvert dažas vai visas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības vadības struktūras pilnvaras, ko paredz iestādes vai vienības statūti un valsts tiesību akti, tostarp pilnvaras īstenot dažas vai visas iestādes vai vienības vadības struktūras administratīvās funkcijas. Pagaidu administratora pilnvaras attiecībā uz iestādi vai vienību atbilst piemērojamajiem uzņēmējdarbības tiesību aktiem. Šādas pilnvaras var pielāgot, ja kompetentā iestāde maina apstākļus.

3.  Kompetentā iestāde, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkcijas. Šādi uzdevumi un funkcijas var būt šādas:

Kompetentā iestāde, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkciju ierobežojumus.";

b)  panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Pilnvaras sasaukt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības akcionāru pilnsapulci un noteikt šādas sapulces darba kārtību pagaidu administrators jebkurā gadījumā var īstenot tikai ar kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu.";

c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

"6. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma pagaidu administrators kompetentās iestādes noteiktos intervālos, vismaz vienu reizi pēc pirmajiem sešiem mēnešiem un jebkurā gadījumā savu pilnvaru termiņa beigās sagatavo ziņojumus par 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības finanšu stāvokli un par darbībām, kas veiktas viņa/viņas pilnvaru laikā.";

ca)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

"7. Pagaidu administratoru ieceļ uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā šo termiņu var vienu reizi pagarināt, ja joprojām pastāv pagaidu administratora iecelšanai paredzētie nosacījumi. Kompetentās iestādes ziņā ir noteikt, vai ir izpildīti attiecīgie nosacījumu, un pamatot akcionāriem šādu lēmumu.";

14)  direktīvas 30. pantu groza šādi:

a)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

"Agrīnas intervences pasākumu koordinēšana attiecībā uz grupām";

b)  panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:"

"1. Ja attiecībā uz Savienības mātesuzņēmumu ir izpildīti nosacījumi agrīnas intervences pasākumu piemērošanai saskaņā ar 27. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde pirms lēmuma pieņemšanas par agrīnas intervences pasākuma piemērošanu informē EBI un apspriežas ar citām kompetentajām iestādēm uzraudzības kolēģijā.

2.  Pēc 1. punktā minētās paziņošanas un apspriešanās konsolidētās uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecībā uz attiecīgo Savienības mātesuzņēmumu piemērot agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar 27. pantu, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi uz grupas vienībām citās dalībvalstīs. Konsolidētās uzraudzības iestāde par šo lēmumu informē EBI un pārējās uzraudzības kolēģijas kompetentās iestādes.

3.  Ja nosacījumi agrīnas intervences pasākumu noteikšanai saskaņā ar 27. pantu ir izpildīti attiecībā uz Savienības mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, par individuālo uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde, kas iecerējusi veikt pasākumu saskaņā ar minētajiem pantiem, to paziņo EBI un apspriežas ar konsolidētās uzraudzības iestādi.

Saņemot minēto paziņojumu, konsolidētās uzraudzības iestāde var novērtēt iespējamo ietekmi, kāda agrīnas intervences pasākumu noteikšanai saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto attiecīgo iestādi vai vienību var būt uz grupu vai grupas vienībām citās dalībvalstīs. Konsolidētās uzraudzības iestāde minēto novērtējumu dara zināmu kompetentajai iestādei trīs dienu laikā.

Pēc minētā paziņojuma un apspriešanās kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai piemērot agrīnas intervences pasākumu. Lēmumā pienācīgi ņem vērā konsolidētās uzraudzības iestādes novērtējumu. Kompetentā iestāde par šo lēmumu paziņo EBI, konsolidētās uzraudzības iestādei un pārējām uzraudzības kolēģijas kompetentajām iestādēm.

4.  Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde plāno piemērot agrīnas intervences pasākumu saskaņā ar 27. pantu vairāk nekā vienai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai vienā un tajā pašā grupā, konsolidētās uzraudzības iestāde un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes novērtē, vai ir lietderīgāk iecelt vienu un to pašu pagaidu administratoru visām iesaistītajām vienībām vai koordinēt citu agrīnas intervences pasākumu piemērošanu vairāk nekā vienai iestādei vai vienībai, lai sekmētu risinājumus, ar ko atjauno attiecīgās iestādes vai vienības finanšu stāvokli. Šo novērtējumu veic, konsolidētās uzraudzības iestādei pieņemot kopīgu lēmumu ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Kopīgo lēmumu pieņem piecu dienu laikā no 1. punktā minētā paziņojuma dienas. Kopīgo lēmumu pamato un izklāsta dokumentā, un konsolidētās uzraudzības iestāde to iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

EBI pēc jebkuras kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.

Ja piecu dienu laikā nav pieņemts kopīgs lēmums, konsolidētās uzraudzības iestāde un meitasuzņēmumu kompetentās iestādes var pieņemt atsevišķus lēmumus par pagaidu administratora iecelšanu 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajām iestādēm vai vienībām, par kurām tās ir atbildīgas, un par jebkura cita agrīnas intervences pasākuma piemērošanu.";

c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

"6. EBI pēc jebkuras kompetentās iestādes pieprasījuma var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu palīdzēt panākt vienošanos kompetentajām iestādēm, kas ir iecerējušas piemērot vienu vai vairākus pasākumus, kuri minēti šīs direktīvas 27. panta 1.a punkta a) apakšpunktā attiecībā uz šīs direktīvas pielikuma A iedaļas 4., 10., 11. un 19. punktu, šīs direktīvas 27. panta 1.a punkta c) apakšpunktu vai šīs direktīvas 27. panta 1.a punkta d) apakšpunktu.";

15)  direktīvā iekļauj šādu 30.a pantu:"

"30.a pants

Gatavošanās noregulējumam

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nekavējoties paziņo noregulējuma iestādēm par visu turpmāk minēto:

Kompetentās iestādes ciešā sadarbībā ar noregulējuma iestādēm cieši uzrauga iestādes vai vienības situāciju un to atbilstību pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst minētās iestādes vai vienības situācijas pasliktināšanos, un pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem agrīnas intervences pasākumiem.

2.  Kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk informē noregulējuma iestādes, ja tās uzskata, ka pastāv būtisks risks, ka attiecībā uz 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību varētu attiecināt vienu vai vairākus no 32. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem. Minētajā paziņojumā iekļauj:

Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas noregulējuma iestādes ciešā sadarbībā ar kompetentajām iestādēm novērtē, kas ir saprātīgs termiņš 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtēšanai, ņemot vērā 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības apstākļu pasliktināšanās ātrumu, iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmu, noguldītāju aizsardzību un klientu līdzekļu saglabāšanu, risku, ka ilgāks process palielinās kopējās izmaksas klientiem un ekonomikai, nepieciešamību efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju un jebkādus citus būtiskus apsvērumus. Noregulējuma iestādes šo novērtējumu pēc iespējas ātrāk dara zināmu kompetentajām iestādēm.

Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes ciešā sadarbībā uzrauga 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības situāciju, visu attiecīgo pasākumu īstenošanu to paredzētajā termiņā un jebkādas citas attiecīgas norises. Šajā nolūkā noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes regulāri tiekas, un šādu tikšanās biežumu nosaka noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus. Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nekavējoties viena otrai sniedz visu attiecīgo informāciju.

3.  Kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu noregulējuma iestāžu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama visiem šādiem gadījumiem:

Ja šāda informācija kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes sadarbojas un koordinē darbību, lai iegūtu minēto informāciju. Šajā nolūkā kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai sniegt šādu informāciju, tostarp veicot pārbaudes uz vietas, un sniegt minēto informāciju noregulējuma iestādēm.

4.  Noregulējuma iestāžu pilnvaras ietver pilnvaras tirgot potenciālajiem pircējiem 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību, vai veikt pasākumus šādai tirgošanai potenciālajiem pircējiem, vai pieprasīt iestādei vai vienībai to darīt šādiem nolūkiem:

4.a  Ja noregulējuma iestāde, izmantojot 4. punktā paredzētās pilnvaras, pieņem lēmumu tieši tirgot vienību potenciālajiem pircējiem, tā pienācīgi ņem vērā lietas apstākļus un pilnvaru īstenošanas iespējamo ietekmi uz vienības vispārējo stāvokli.

5.  Šā panta 4. punkta nolūkos noregulējuma iestādes ir pilnvarotas pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai ieviest digitālu platformu, lai apmainītos ar informāciju, kas ir nepieciešama minētās iestādes vai vienības tirgošanai, ar potenciālajiem pircējiem vai ar noregulējuma iestādes nolīgtiem konsultantiem un vērtētājiem. Šādā gadījumā piemēro 84. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

6.  Konstatējums, ka 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, un agrīnas intervences pasākumu iepriekšēja pieņemšana nav obligāti nosacījumi, lai noregulējuma iestādes sagatavotos 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības noregulējumam vai īstenotu šā panta 4. un 5. punktā minētās pilnvaras.

7.  Noregulējuma iestādes nekavējoties informē kompetentās iestādes par visām darbībām, kas veiktas saskaņā ar 4. un 5. punktu.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes cieši sadarbojas:

Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nodrošina, ka minētie pasākumi un darbības ir konsekventi, koordinēti un efektīvi.";

16)  direktīvas 31. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:"

17)  direktīvas 32. pantu groza šādi:

a)  panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:"

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi veic 1. punkta a) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtējumu.

Dalībvalstis var paredzēt, ka līdzās kompetentajai iestādei arī noregulējuma iestāde, iepriekš konsultējoties ar kompetento iestādi, var veikt 1. punkta a) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtējumu, ja noregulējuma iestāžu rīcībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nepieciešamie instrumenti šāda novērtējuma veikšanai, jo īpaši adekvāta piekļuve būtiskajai informācijai. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde noregulējuma iestādei nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju, ko tā pieprasa, lai veiktu savu novērtējumu, pirms vai pēc tam, kad noregulējuma iestāde to ir informējusi par savu nodomu veikt minēto novērtējumu.

Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar NGS norīkoto iestādi un attiecīgā gadījumā ar IAS, kuras dalībniece ir iestāde, ciešā sadarbībā ar kompetento iestādi nekavējoties veic 1. punkta b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtējumu. Apspriedēs ar IAS ņem vērā tādu pasākumu pieejamību IAS, kas saprātīgā laikposmā var novērst iestādes maksātnespēju. Kompetentā iestāde nekavējoties sniedz noregulējuma iestādei visu attiecīgo informāciju, ko noregulējuma iestāde pieprasa, lai varētu veikt savu novērtējumu. Kompetentā iestāde var arī informēt noregulējuma iestādi, ka tā uzskata, ka 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums ir izpildīts.";

b)  panta 4. punktu groza šādi:

i)  pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"d) ir vajadzīgs ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad šādu atbalstu piešķir kādā no 32.c pantā minētajiem veidiem;";

ii)  otro līdz piekto daļu svītro;

c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

"5. Piemērojot šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja minētā noregulējuma darbība ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus 31. pantā noteiktos noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot iestādes likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti efektīvāk.

Pieņem, ka noregulējuma darbība nav sabiedrības interesēs šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja noregulējuma iestāde ir pieņēmusi lēmumu piemērot iestādei vienkāršotus pienākumus saskaņā ar 4. pantu. Pieņēmums ir atspēkojams un nav piemērojams, ja noregulējuma iestāde novērtē, ka viens vai vairāki noregulējuma mērķi būtu apdraudēti, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Dalībvalstis nodrošina, ka, veicot pirmajā daļā minēto novērtējumu, noregulējuma iestāde, pamatojoties uz novērtējuma laikā tai pieejamo informāciju, izvērtē un salīdzina visu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ▌ ko piešķirtu iestādei gan noregulējuma gadījumā, gan likvidācijas gadījumā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.";

5.a  EBI palīdz veikt uzraudzību un veicina 5. punktā minētā sabiedrības interešu novērtējuma efektīvu un saskaņotu piemērošanu.

EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi no šīs grozījumu direktīvas piemērošanas dienas] sniedz ziņojumu par 5. punkta tvērumu un piemērošanu Savienībā. Minēto ziņojumu iesniedz Komisijai, lai izvērtētu 5. punktā izklāstīto pasākumu efektivitāti un to ietekmi uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

Pamatojoties uz ziņojuma rezultātiem, EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas] var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu ar mērķi veicināt prakses konverģenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstu starpā. " ;

18)  direktīvas 32.a un 32.b pantu aizstāj ar šādiem:"

"32.a pants

Noregulējuma nosacījumi centrālajai iestādei un kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas, tikai tādā gadījumā, ja centrālā iestāde un visas tai pastāvīgi radniecīgās kredītiestādes vai noregulējuma grupa, kurai tās pieder, kā kopums atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 32. panta 1. punktā.

32.b pants

Procedūras attiecībā uz iestādēm un vienībām, kurām netiek piemērota noregulējuma darbība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestāde konstatē, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, atbilst 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet ne 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, attiecīgajai valsts administratīvajai vai tiesu iestādei ir pilnvaras nekavējoties sākt procedūru iestādes vai vienības sakārtotai likvidācijai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā un kas tiek sakārtotā veidā likvidēta saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, saprātīgā termiņā iziet no tirgus vai izbeidz savas banku pakalpojumu darbības.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestāde konstatē, ka1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība atbilst 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumam, konstatējums, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir nosacījums, lai kompetentā iestāde anulētu atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības atļaujas anulēšana ir pietiekams nosacījums tam, lai attiecīgā valsts administratīvā vai tiesu iestāde varētu nekavējoties sākt procedūru iestādes vai vienības sakārtotai likvidācijai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.";

19)  direktīvā iekļauj šādu 32.c pantu:"

"32.c pants

Ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai izņēmuma kārtā var piešķirt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem ārpus noregulējuma darbības tikai vienā no šādiem gadījumiem un ar noteikumu, ka ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem atbilst Savienības valsts atbalsta regulējumā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām:

2.  Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, iestādi vai vienību uzskata par maksātspējīgu, ja kompetentā iestāde ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pašreizējām gaidām, nav pārkāpta neviena no prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā, Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā, Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantā, vai attiecīgās piemērojamās prasības saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, vai ka minētās prasības reālistiski netiks pārkāptas nākamo 12 mēnešu laikā.

Pirmās daļas d) apakšpunkta vajadzībām attiecīgā kompetentā iestāde kvantificē zaudējumus, kas iestādei vai vienībai ir radušies vai, iespējams, radīsies. Minētās kvantitatīvās noteikšanas pamatā ir vismaz aktīvu kvalitātes pārbaudes, ko veikusi ECB, EBI vai valsts iestādes, vai — attiecīgā gadījumā — pārbaudes uz vietas, kuras veikusi kompetentā iestāde. Ja minētās darbības nevar veikt laikus, kompetentā iestāde savu novērtējumu var balstīt uz iestādes vai vienības bilances, ar noteikumu, ka bilance atbilst piemērojamajiem grāmatvedības noteikumiem un standartiem, ko apstiprinājis neatkarīgs ārējais revidents. Kompetentā iestāde dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka kvantificēšanas pamatā ir iestādes vai vienības aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu tirgus vērtība.

Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, attiecas tikai uz pasākumiem, kurus kompetentā iestāde ir novērtējusi kā nepieciešamus iestādes vai vienības maksātspējas nodrošināšanai, novēršot tās kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā saistībā ar valsts, Savienības vai VUM mēroga spriedzes testiem vai līdzvērtīgām darbībām, ko veic Eiropas Centrālā banka, EBI vai valstu iestādes, un ko attiecīgā gadījumā apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, izņēmuma kārtā ir atļauta pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu iegāde, ja konstatētā iztrūkuma raksturs ir tāds, ka jebkādu citu pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegāde neļautu attiecīgajai iestādei vai vienībai novērst kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā attiecīgajā spriedzes testā vai līdzvērtīgā darbībā. Iegādāto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summa nepārsniedz 2 % no attiecīgās iestādes vai vienības kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

Ja kāds no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem atbalsta pasākumiem nav izpirkts, atmaksāts vai citādi izbeigts saskaņā ar šāda pasākuma piešķiršanas laikā izveidotās ▌ stratēģijas izejai no atbalsta pasākuma noteikumiem, kompetentā iestāde pieprasa iestādei vai vienībai iesniegt vienreizēju sanācijas plānu. Sanācijas plānā apraksta pasākumus, kas jāveic, lai saglabātu vai atjaunotu atbilstību uzraudzības prasībām, iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju un tās spēju atmaksāt sniegto summu, kā arī saistīto termiņu.

Ja kompetentā iestāde neatzīst vienreizējo sanācijas plānu par ticamu vai īstenojamu vai ja iestāde vai vienība neizpilda sanācijas plānu, saskaņā ar 32. pantu tiek veikts novērtējums par to, vai iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

3.  EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 1 gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par 2. punkta ceturtajā daļā minēto testu, pārskatīšanu vai darbību veidu, kā rezultātā var tikt veikti 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētie atbalsta pasākumi.";

20)  direktīvas 33. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, ja minētā vienība atbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

21)  direktīvas 33.a pantu groza šādi:

a)  panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes nekavējoties informē 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību un 83. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā minētās iestādes, kad tiek īstenotas šā panta 1. punktā minētās pilnvaras pēc tam, kad saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir konstatēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un pirms tiek pieņemts noregulējuma lēmums.";

b)  panta 9. punktam pievieno šādu otro daļu:"

"Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja šādas pilnvaras tiek īstenotas attiecībā uz atbilstīgiem noguldījumiem un ja minētie noguldījumi netiek uzskatīti par nepieejamiem Direktīvas 2014/49/ES vajadzībām, noguldītājiem ir piekļuve atbilstīgai dienas summai no minētajiem noguldījumiem.";

22)  direktīvas 35. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var iecelt īpašu vadītāju, kas aizstāj noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes vadības struktūru vai strādā kopā ar to. Noregulējuma iestādes publisko informāciju par īpaša vadītāja iecelšanu. Noregulējuma iestādes nodrošina, ka īpašajam vadītājam ir tā funkciju īstenošanai nepieciešamā kvalifikācija, spējas un zināšanas.

Attiecībā uz īpaša vadītāja iecelšanu nepiemēro Direktīvas 2013/36/ES 91. pantu.";

b)  panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

"Īpašajam vadītājam ir visas noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes akcionāru un vadības struktūras pilnvaras.";

c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

"5. Dalībvalstis pieprasa, lai īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī regulāros intervālos, ko nosaka noregulējuma iestāde, sagatavotu noregulējuma iestādei, kura to iecēlusi, ziņojumus par noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes ekonomisko un finansiālo situāciju un par darbībām, kuras tas īstenojis, pildot savus pienākumus.";

23)  direktīvas 36. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

"1. Pirms tiek noteikts, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai 59. pantā minēto attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas nosacījumi, noregulējuma iestādes nodrošina, ka persona, kura ir neatkarīga no jebkādām publiskā sektora iestādēm, tostarp no noregulējuma iestādes, kā arī no 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības, veic objektīvu, piesardzīgu un reālistisku 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības aktīvu un saistību vērtējumu.”;

b)  pantā iekļauj šādu 7.a punktu:"

"7.a Ja nepieciešams nodrošināt pamatojumu 4. punkta c) un d) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanai, vērtētājs papildina 6. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju ar aplēsi par ārpusbilances aktīvu un saistību, tostarp iespējamo saistību un aktīvu, vērtību.";

24)  direktīvas 37. pantu papildina ar šādu 11. punktu:"

"11. EBI uzrauga noregulējuma iestāžu darbības un sagatavošanos, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu noregulējuma instrumentu un pilnvaru efektīvu īstenošanu. EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par esošās prakses pašreizējo stāvokli un iespējamām atšķirībām starp dalībvalstīm, un tā attiecīgā gadījumā uzrauga visu minētajā ziņojumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu.

25)  direktīvas 40. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"Lai īstenotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas vai sasniegt jebkuru no noregulējuma mērķiem, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest pagaidu iestādei visu turpmāk minēto:";

b)  panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana 43. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam mērķim nedrīkst kavēt noregulējuma iestādes spēju kontrolēt pagaidu iestādi. Ja iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana ļauj pilnībā nodrošināt pagaidu iestādes kapitālu, konvertējot iekšēji rekapitalizējamas saistības akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, var atcelt prasību, ka pagaidu iestāde pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskām iestādēm.";

26)  direktīvas 42. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"b) šāds pārvedums ir nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras pienācīgu darbību; vai";

27)  direktīvas 44. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot visām 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības saistībām, – tostarp tām, kuras rada grāmatvedības uzkrājumu, – kuras nav izslēgtas no minētā instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu.”;

b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

▌

28)  direktīvas 44.a pantu groza šādi:

a)  pantā iekļauj šādus punktus:"

Kredītiestāde nodrošina, ka pirkuma brīdī ir izpildīti šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedzis saskaņā ar 3. punktu.

6.b  Atbilstīgus instrumentus, kas minēti 6.a punktā un ko kredītiestāde, kura tos emitē, pārdevusi saviem noguldītājiem, kas uzskatāmi par privātiem klientiem, neizpildot minētajā punktā paredzētos nosacījumus, neņem vērā attiecībā uz 45.e vai 45.f pantā paredzētajām prasībām, kamēr attiecīgie instrumenti ir tā noguldītāja turējumā, kuram tie pārdoti.

6.c  Noregulējuma iestādes, veicot noregulējamības novērtējumu saskaņā ar 15. un 16. pantu, katru gadu grupu un iestāžu līmenī uzrauga, cik lielā mērā MREL atbilstīgie instrumenti ir privāto ieguldītāju turējumā, un vismaz reizi gadā ziņo rezultātus EBI. ";

b)  pievieno šādus punktus:"

"7.a Dalībvalstīm šā panta 6.a un 6.b punkts nav jāpiemēro 6.a punktā minētajiem instrumentiem, kas emitēti līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 12 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].";

8.  Līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 24 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] EBI ziņo Komisijai par šā panta piemērošanu. Minētajā ziņojumā salīdzina pasākumus, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai izpildītu šā panta prasības, analizē to, cik efektīvi tie ir bijuši, aizsargājot privātos ieguldītājus, un novērtē to ietekmi uz pārrobežu darbībām.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumu, lai grozītu šo direktīvu.";

29)  direktīvas 45. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētas iestādes un vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja to pieprasījusi un noteikusi noregulējuma iestāde saskaņā ar šo pantu un 45.a līdz 45.i pantu.";

30)  direktīvas 45.b pantu groza šādi:

a)  panta 4., 5. un 7. punktā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";

b)  panta 8. punktu groza šādi:

i)  pirmajā daļā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";

ii)  otrās daļas c) apakšpunktā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienība";

iii)  ceturtajā daļā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";

c)  pievieno šādu 10. punktu:"

31)  direktīvas 45.c pantu groza šādi:

a)  panta 3. punkta astotajā daļā vārdus "kritiski svarīgo ekonomisko funkciju" aizstāj ar vārdiem "kritiski svarīgo funkciju";

b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.";

c)  panta 7. punkta astotajā daļā vārdus "kritiski svarīgo ekonomisko funkciju" aizstāj ar vārdiem "kritiski svarīgo funkciju";

32)  direktīvā iekļauj šādu 45.ca pantu:"

"45.ca pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana pārveduma stratēģijām▌

1.  Piemērojot 45.c pantu noregulējuma vienībai, kuras vēlamā noregulējuma stratēģija neatkarīgi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem ▌ paredz uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošanu ▌, noregulējuma iestāde 45.c panta 3. punktā paredzēto rekapitalizācijas summu nosaka samērīgi, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

▌

3.  Šā panta 1. punkta piemērošanas rezultātā iegūtā summa nav lielāka par summu, ko iegūst, piemērojot 45.c panta 3. punktu, vai nav mazāka par 13,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un mazāka par 5 % no šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējā riska darījumu mērījuma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu.";

33)  direktīvas 45.d panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību noregulējuma vienībai, kas ir G-SNI vienība, veido:";

34)  direktīvas 45.f panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

"Atkāpjoties no šī punkta pirmās un otrās daļas, Savienības mātesuzņēmumi, kas paši nav noregulējuma vienības, bet ir trešo valstu vienību meitasuzņēmumi, konsolidēti izpilda 45.c un 45.d pantā noteiktās prasības.";

35)  direktīvas 45.l pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"a) kā saskaņā ar 45.e vai 45.f pantu noteiktā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, tostarp 45.ca pants, ir īstenota valsts līmenī, un jo īpaši, vai ir pastāvējušas atšķirības prasību līmeņos, kas noteikti salīdzināmām vienībām dažādās dalībvalstīs;";

b)  panta 3. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:"

"Šā panta 2. punktā minēto pienākumu beidz piemērot pēc otrā ziņojuma iesniegšanas.";

35a)  direktīvas 45.m pantā iekļauj šādu 1.a punktu:"

"1.a Atkāpjoties no 45. panta 1. punkta, noregulējuma iestādes nosaka atbilstīgus pārejas periodus 1. panta 1. punkta b), c) un d) minētajām iestādēm vai vienībām, lai izpildītu 45.e vai 45.f panta prasības vai 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta prasības, ja uz iestādēm vai vienībām attiecas minētās prasības sakarā ar ... [šīs grozošās direktīvas] stāšanos spēkā. Termiņš, līdz kuram iestādēm un vienībām ir jāizpilda 45.e vai 45.f pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir ... [PB: lūgums ievietot datumu = 4 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas].

Noregulējuma iestāde attiecībā uz 45.e vai 45.f pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, nosaka starpposma mērķrādītājus, ko šā panta pirmajā daļā minētās iestādes vai vienības izpilda līdz ... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas]. Ar starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.

36)  direktīvas 45.m panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Šīs direktīvas 45.b panta 4. un 7. punktā, kā arī 45.c panta 5. un 6. punktā minētās prasības nepiemēro trīs gadu laikā pēc dienas, kad noregulējuma vienība vai grupa, kuras sastāvā noregulējuma vienība ietilpst, ir identificēta kā G-SNI vai kā ārpussavienības G-SNI, vai tad, ja uz noregulējuma vienību ir attiecināma 45.c panta 5. vai 6. punktā minētā situācija.";

37)  direktīvas 46. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

38)  direktīvas 47. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:"

"i) attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu, ko iestāde emitējusi saskaņā ar 59. panta 2. punktā minētajām pilnvarām; vai";

39)  direktīvas 52. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktam pievieno šādu daļu:"

"Ārkārtas apstākļos noregulējuma iestāde var pagarināt viena mēneša termiņu uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanai par vēl vienu mēnesi.";

b)  panta 5. punktam pievieno šādu daļu:"

"Noregulējuma iestāde var pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai vai iestādei uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļaut papildu elementus.";

40)  direktīvas 53. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Ja noregulējuma iestāde ar 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto pilnvaru palīdzību līdz nullei samazina saistību, tostarp saistību, kas rada grāmatvedības uzkrājumu, pamatsummu vai neatmaksāto summu, attiecīgās saistības un jebkuri pienākumi vai prasījumi, kas rodas saistībā ar tām un nav uzkrāti brīdī, kad pilnvaras tiek īstenotas, ir visiem nolūkiem uzskatāmi par izpildītiem un nav jāpierāda turpmākajās procedūrās saistībā ar noregulējamo iestādi vai jebkādu saistību pārņēmēju vienību turpmākajās likvidācijas procedūrās.";

41)  direktīvas 55. pantu groza šādi:

a)  1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"b) saistības nav noguldījums, kas minēts 108. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā;";

b)  panta 2. punkta piekto un sesto daļu aizstāj ar šādām:"

"Ja noregulējuma iestāde saistībā ar 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības noregulējamības novērtējumu, ko veic saskaņā ar 15. un 16. pantu, vai jebkurā citā laikā konstatē, ka saistību kategorijā, kas ietver atbilstīgās saistības, to saistību apjoms, kurās nav iekļauts šā panta 1. punktā minētais līguma noteikums, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas saskaņā ar 44. panta 2. punktu vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas saskaņā ar 44. panta 3. punktu, pārsniedz 10 % no minētās kategorijas apjoma, tā tūlīt novērtē minētā konkrētā fakta ietekmi uz minētās iestādes vai vienības noregulējamību, tostarp ietekmi uz tādu noregulējamību, kas izriet no riska, ka, īstenojot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, var tikt neievēroti 73. pantā paredzētie kreditoru aizsardzības pasākumi.

Ja noregulējuma iestāde, pamatojoties uz šā punkta piektajā daļā minēto novērtējumu, secina, ka saistības, kurās nav iekļauts šā panta 1. punktā minētais līguma noteikums, rada būtisku šķērsli noregulējamībai, tā attiecīgi īsteno 17. pantā paredzētās pilnvaras, lai novērstu minēto šķērsli noregulējamībai.";

c)  pantā iekļauj šādu 2.a punktu:"

Ja iestādes un vienības ir noregulējuma grupas sastāvā, noregulējuma vienība sagatavo ziņojumu par noregulējuma grupu tādā apjomā, kāds prasīts 1. punkta otrajā un trešajā daļā.";

d)  pantam pievieno šādu 8.a punktu:"

"8.a "EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu procedūras un vienotus formātus un veidnes ziņošanai 2.a punktā minētajām noregulējuma iestādēm.

EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 1 gads no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.";

42)  direktīvas 59. pantu groza šādi:

a)  panta 3. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"e) 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai ir vajadzīgs ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad minēto atbalstu piešķir kādā no 32.c pantā minētajiem veidiem.";

b)  panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"b) ņemot vērā konkrētā brīža situāciju, nepieciešamību efektīvi īstenot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras vai noregulējuma grupas noregulējuma stratēģiju un citus būtiskus apstākļus, nav pamatotu izredžu, ka jebkāda darbība, tostarp alternatīvi privātā sektora pasākumi, uzraudzības darbība vai agrīnas intervences pasākumi, kas nav kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertācija, kā minēts 1.a punktā, saprātīgā termiņā novērstu 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības, vai grupas maksātnespēju.";

43)  direktīvas 63. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  punkta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"m) pilnvaras pieprasīt kompetentajai iestādei laikus novērtēt būtiskas līdzdalības ieguvēju, atkāpjoties no Direktīvas 2013/36/ES 22. pantā un Direktīvas 2014/65/ES 12. pantā noteiktajiem termiņiem;";

ii)  pievieno šādu n) apakšpunktu:"

"n) pilnvaras iesniegt pieprasījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 5. punktu noregulējamās iestādes vārdā.";

b)  panta 2. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"a) ņemot vērā 3. panta 6. punktu un 85. panta 1. punktu, prasības saņemt apstiprinājumu vai piekrišanu no jebkuras publiskas vai privātas personas, tostarp no noregulējamās iestādes akcionāriem vai kreditoriem un kompetentajām iestādēm Direktīvas 2013/36/ES 22. līdz 27. panta nolūkos;";

44)  direktīvas 71.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

45)  direktīvas 74. panta 3. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:"

"d) nosakot zaudējumus, kas noguldījumu garantiju sistēmai būtu radušies, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, piemēro kritērijus un metodiku, kas minēti Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantā un jebkurā deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar minēto pantu.";

45a)  direktīvas 84. pantā iekļauj šādu 6.a punktu:"

"6.a Šis pants neliedz apmainīties ar informāciju starp noregulējuma iestādēm un nodokļu iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir noteikta dalībvalstu tiesību aktos. Ja šīs informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to atklāj tikai ar tās attiecīgās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura to ir atklājusi.";

46)  direktīvas 88. pantā iekļauj šādu 6.a punktu:"

"6.a Lai atvieglotu 10. panta 1. punktā, 15. panta 1. punktā un 17. panta 1. punktā minēto uzdevumu veikšanu un apmainītos ar jebkādu būtisku informāciju, noregulējuma kolēģiju izveido un vada tādas iestādes noregulējuma iestāde, kurai ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs.

Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde pieņem lēmumu par to, kuras publiskās iestādes piedalās noregulējuma kolēģijas sanāksmē vai darbībā, ņemot vērā plānojamās vai koordinētās darbības nozīmīgumu minētajām publiskajām iestādēm, jo īpaši iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un pirmajā daļā minētos uzdevumus.

Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde iepriekš pilnībā informē visus noregulējuma kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras plānots apsvērt. Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.";

46a)  direktīvas 90. pantam pievieno šādu 4.a punktu:"

"4.a Direktīvas 84. pants neliedz apmainīties ar informāciju starp noregulējuma iestādēm un nodokļu iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir noteikta dalībvalstu tiesību aktos. Ja šīs informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to atklāj tikai ar tās attiecīgās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura to ir atklājusi.";

47)  direktīvas 91. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

Pirmajā daļā minēto informāciju var iekļaut paziņojumos, ko saskaņā ar 81. panta 3. punktu paziņo šā punkta pirmajā daļā minētajiem adresātiem.";

b)  panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.";

48)  direktīvas 92. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.";

(49)  direktīvas 97. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Noregulējuma iestādes attiecīgā gadījumā noslēdz nesaistošas sadarbības vienošanās ar attiecīgajām šā panta 2. punktā minētajām trešās valsts varas iestādēm. Minētās vienošanās ir saskaņā ar EBI pamatnolīgumu.

Kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā noslēdz nesaistošas sadarbības vienošanās ar attiecīgajām šā panta 2. punktā minētajām trešās valsts varas iestādēm. Minētās vienošanās ir saskaņā ar EBI pamatnolīgumu un nodrošina, ka uz informāciju, ko atklāj trešās valsts varas iestādēm, attiecas garantija, ka tiek ievērotas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šīs direktīvas 84. pantā minētajām prasībām.";

50)  direktīvas 98. panta 1. punktu groza šādi:

a)  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes un kompetentās ministrijas apmainās ar konfidenciālu informāciju, tostarp atveseļošanas plāniem, ar attiecīgajām trešo valstu varas iestādēm tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:";

b)  pievieno šādu otro un trešo daļu:"

Otrās daļas nolūkos ar atveseļošanu un noregulējumu saistītā informācija ietver visu informāciju, kas tieši saistīta ar kompetento iestāžu uzdevumiem saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši atveseļošanas plānošanu un atveseļošanas plāniem, agrīnas intervences pasākumiem un informācijas apmaiņu ar noregulējuma iestādēm par noregulējuma plānošanu, noregulējuma plāniem un noregulējuma darbību.";

51)  direktīvas 101. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošana šā panta 1. punktā minētajiem mērķiem varētu izraisīt to, ka daļa no 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības zaudējumiem tiktu novirzīti uz noregulējuma finansēšanas mehānismu, piemēro 44. pantā minētos noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošanas principus.";

52)  direktīvas 102. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"Ja pēc šā panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamie finanšu līdzekļi kļūst mazāki par minētajā punktā noteikto mērķapjomu, atsāk iekasēt regulārās iemaksas, ko iegūst saskaņā ar 103. pantu, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Noregulējuma iestādes var atlikt to regulāro iemaksu iekasēšanu, ko iegūst saskaņā ar 103. pantu, uz laiku līdz trijiem gadiem, līdz iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē noregulējuma iestāžu spēju izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismus saskaņā ar 101. pantu. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, minētajām iemaksām nosaka tādu apmēru, lai četru gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.";

53)  direktīvas 103. pantu groza šādi:

a)  panta 3. punktu aizvieto ar šādu:"

"3. Starp pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 102. pantā noteikto mērķapjomu, var būt neatsaucamas maksājumu saistības, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar zema riska aktīviem, kas nav apgrūtināti ar trešo personu tiesībām, un ar kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas tikai noregulējuma iestāžu izmantošanai 101. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā. Neatsaucamo maksājumu saistību daļa nepārsniedz 30 % no kopējām iemaksām, kas iegūtas atbilstīgi šim pantam. Atbilstoši minētajam ierobežojumam noregulējuma iestāde katru gadu nosaka neatsaucamu maksājumu saistību daļu kopējā iemaksu summā, kas iegūstamas saskaņā ar šo pantu.";

b)  iekļauj šādu 3.a punktu:"

"3.a Noregulējuma iestāde pieprasa izpildīt neatsaucamas maksājumu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja ir jāizmanto noregulējuma finansēšanas mehānismi saskaņā ar 101. pantu.

Ja vienība vairs neietilpst 1. panta tvērumā un uz to vairs neattiecas pienākums veikt iemaksas saskaņā ar šā panta 1. punktu, noregulējuma iestāde pieprasa izpildīt neatsaucamas maksājumu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar 3. punktu un vēl ir maksājamas. Ja iemaksa, kas saistīta ar neatsaucamām maksājumu saistībām, tiek pienācīgi veikta pēc pirmā izpildes pieprasījuma, noregulējuma iestāde atceļ saistības un atdod nodrošinājumu. Ja iemaksa nav pienācīgi samaksāta pēc pirmā pieprasījuma, noregulējuma iestāde pārņem nodrošinājumu un atceļ saistības.";

54)  direktīvas 104. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Ārkārtas ex post iemaksas nepārsniedz trīskārt 12,5 % no 102. pantā noteiktā mērķapjoma.";

55)  direktīvas 108. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

b)  pievieno šādu 8. un 9. punktu:"

"8. Ja 37. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus izmanto, lai pārvestu tikai daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, noregulējuma finansēšanas mehānismam ir prasījuma tiesības pret atlikušo 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību par jebkādiem izdevumiem un zaudējumiem, kas noregulējuma finansēšanas mehānismam radušies sakarā ar jebkādām iemaksām noregulējumā saskaņā ar 101. panta 1. punktu saistībā ar zaudējumiem, kuri citādi būtu radušies kreditoriem.

9.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 8. punktā un 37. panta 7. punktā minētā noregulējuma finansēšanas mehānisma prasījumiem to valsts tiesību aktos, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras, ir virsprioritāte, kas ir augstāka nekā prioritāte, kura paredzēta noguldījumu un noguldījumu garantiju sistēmu prasījumiem saskaņā ar šā panta 1. punktu.";

56)  direktīvas 109. pantu groza šādi:

a)  panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:"

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad noguldījumu garantiju sistēma ir veikusi iemaksu otrajā daļā minētajos gadījumos, noregulējamā iestāde neiegādājas daļas citās sabiedrībās, kā arī neveic peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu vai maksājumiem par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, vai atturas no citām darbībām, kas var izraisīt līdzekļu aizplūšanu.

Visos gadījumos noguldījumu garantiju sistēmas iemaksu veikšanas izmaksas nav lielākas par atmaksāšanas izmaksām noguldītājiem, kas aprēķinātas noguldījumu garantiju sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantu.

Ja atbilstīgi 74. pantam veiktajā vērtējumā ir noteikts, ka izmaksas, ko rada noguldījumu garantiju sistēmas iemaksa noregulējumā, ir lielākas nekā zaudējumi, kas rastos, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, noguldījumu garantiju sistēmai ir tiesības uz starpības izmaksu no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar 75. pantu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestāde nosaka noguldījumu garantiju sistēmas iemaksas summu saskaņā ar 1. punktu pēc apspriešanās ar noguldījumu garantiju sistēmu par paredzamajām izmaksām saistībā ar atmaksājumiem noguldītājiem saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantu un atbilstīgi šīs direktīvas 36. pantā minētajiem nosacījumiem.

Noregulējuma iestāde paziņo savu pirmajā daļā minēto lēmumu noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru iestāde ir saistīta. Noguldījumu garantiju sistēma nekavējoties īsteno minēto lēmumu.";

b)  pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:"

"2.a Ja noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļus izmanto saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, lai veicinātu noregulējamās iestādes rekapitalizāciju, dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēma savu līdzdalību noregulējamās iestādes akcijās vai citos kapitāla instrumentos nodod privātajam sektoram, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi.

Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēma atklāti un pārredzami tirgo akcijas un citus kapitāla instrumentus, kas minēti pirmajā daļā, un ka pārdošana tos nesagroza vai nediskriminē potenciālos pircējus. Šādu pārdošanu veic saskaņā ar komerciāliem noteikumiem.

2.b  Noguldījumu garantiju sistēmas iemaksas saskaņā ar 1. punkta otro daļu ņem vērā 44. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 44. panta 8. punkta a) apakšpunktā noteiktajās robežvērtībās.

Ja noguldījumu garantiju sistēmas izmantošana saskaņā ar 1. punkta otro daļu kopā ar akciju un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu iekšēji rekapitalizējamu saistību turētāju ieguldījumu zaudējumu absorbēšanā un rekapitalizācijā ļauj izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismu, noguldījumu garantiju sistēmas iemaksa nepārsniedz summu, kas vajadzīga, lai panāktu atbilstību 44. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 44. panta 8. punkta a) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām. Pēc noguldījumu garantiju sistēmas iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismu izmanto saskaņā ar 44. un 101. pantā izklāstītajiem principiem, kas reglamentē noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošanu.

Atkāpjoties no ierobežojuma attiecībā uz iemaksu no noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar šā punkta otro daļu, ja ir izpildīti 44. panta 7. punkta nosacījumi, tiek prasīta noguldījumu garantiju sistēmas papildu iemaksa. Minētā papildu iemaksa ir vienāda ar summu, ko noregulējuma finansēšanas mehānisms iemaksā virs 44. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktās 5 % robežvērtības, kas reizināta ar segtonoguldījumu īpatsvaru kā daļu no kopējām saistībām nodošanas tvērumā.

c)  panta 3. punktu svītro;

d)  panta 5. punktā svītro otro un trešo daļu;

57)  direktīvas 111. panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:"

"e) nav izpildīta 45.e vai 45.f pantā minētā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.";

58)  direktīvas 128. pantu groza šādi:

a)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

"Sadarbība un informācijas apmaiņa starp iestādēm un publiskajām iestādēm";

b)  pievieno šādu daļu:"

"Noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes, EBI, Vienotā noregulējuma valde, ECB un citi Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieki pēc Komisijas pieprasījuma un noteiktajā termiņā sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai saistībā ar politikas izstrādi, tostarp ietekmes novērtējumu veikšanai, tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanai un dalībai likumdošanas procesā. Uz Komisiju un Komisijas darbiniekiem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas attiecībā uz saņemto informāciju noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014* 88. pantā.

______________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

59)  direktīvā iekļauj šādu 128.a pantu:"

"128.a pants

Krīzes pārvaldības simulācijas

1.  EBI koordinē regulārus Savienības mēroga pasākumus, lai pārbaudītu šīs direktīvas, Regulas (ES) Nr. 806/2014 un Direktīvas 2014/49/ES piemērošanu pārrobežu situācijās visos šādos aspektos:

2.  EBI sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta galvenos minēto pasākumu konstatējumus un secinājumus. Ziņojumu publisko.".

2. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 18 mēneši no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos aktus no [PB: lūgums ievietot datumu = 1 diena pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) OV C 307, 31.8.2023., 19. lpp. (2) OV C 349, 29.9.2023., 161. lpp. (3) * Izmaiņas visā tekstā izriet no grozījuma Nr. 1 pieņemšanas. Jaunais vai grozītais teksts ir izcelts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌. (4) OV C , , lpp. (5) OV C , , lpp. (6) Finanšu stabilitātes padome, Key Attributes of Effective Resolution Regimes for Financial Institutions, 2014. gada 15. oktobris. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.). (9) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.) (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). (17) COM(2018) 133 final. (18) COM(2020) 822 final. (19) Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.). (20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.). (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 150, 7.6.2019., 226. lpp.). (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.). (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz noguldījumu aizsardzības tvērumu, noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantošanu, pārrobežu sadarbību un pārredzamību groza Direktīvu 2014/49/ES (COM(2023)0228 – C9-0133/2023 – 2023/0115(COD))

P9_TA(2024)0328 A9-0154/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0228),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0133/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 5. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0154/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko attiecībā uz noguldījumu aizsardzības tvērumu, noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantošanu, pārrobežu sadarbību un pārredzamību groza Direktīvu 2014/49/ES(2)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES(6) 19. panta 5. un 6. punktu Komisija ir pārskatījusi minētās direktīvas piemērošanu un darbības jomu un secinājusi, ka mērķis aizsargāt noguldītājus Savienībā, izveidojot noguldījumu garantiju sistēmas (NGS), lielākoties ir sasniegts. Tomēr Komisija arī secināja, ka ir jānovērš atlikušie trūkumi noguldītāju aizsardzībā un jāuzlabo NGS darbība, vienlaikus saskaņojot noteikumus par NGS intervencēm, kas nav izmaksas procedūras.

(1a)  Patlaban banku savienība balstās tikai uz diviem, nevis trijiem paredzētajiem pīlāriem, proti, uz vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) un vienoto noregulējuma mehānismu (VNM). Tādēļ tā joprojām ir nepilnīga, jo trūkst trešā pīlāra, proti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS). Patlaban notiekošās Savienības krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara pārskatīšanas nolūks ir palīdzēt beidzot pabeigt banku savienības izveidi, kā arī izveidot ENAS. Banku savienības izveides pabeigšana ir ekonomikas un monetārās savienības un finanšu stabilitātes būtisks elements, jo īpaši samazinot negatīvas ekonomiskās spirāles risku, kas rodas banku un valsts saiknes rezultātā.

(1b)  Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz banku savienības izveidi, ir jāsaskaņo funkcijas, kuras NGS var veikt. Tādēļ būtu jāierobežo rīcības brīvības elementu skaits, kas valsts tiesību aktos paredzēts saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, un visām NGS būtu jāspēj finansēt noregulējuma pasākumus, preventīvos pasākumus un citus alternatīvus pasākumus saistībā ar izmaksām noguldītājiem.

(1c)  Savienības krīzes pārvarēšanas satvaram vienmēr būtu jānodrošina, ka zaudējumi netiek uzlikti sabiedrībai un nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izmantoti grūtībās nonākušu kredītiestāžu atbalstam vai glābšanai.

(2)  Ja netiek pildīts pienākums veikt iemaksas NGS vai sniegt informāciju noguldītājiem un NGS, tas varētu apdraudēt noguldītāju aizsardzības mērķi. NGS vai attiecīgā gadījumā norīkotās iestādes var piemērot finansiālas sankcijas par novēlotu iemaksu veikšanu. Ir svarīgi uzlabot koordināciju starp NGS, norīkotajām un kompetentajām iestādēm, lai veiktu izpildes pasākumus pret kredītiestādi, kas nepilda savus pienākumus. Lai gan uzraudzības un izpildes pasākumu piemērošanu, ko kompetentās iestādes veic attiecībā uz kredītiestādēm, reglamentē valstu tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES(7), ir jānodrošina, ka norīkotās iestādes laikus informē kompetentās iestādes par jebkādiem kredītiestāžu pienākumu pārkāpumiem saskaņā ar noguldījumu aizsardzības noteikumiem.

(3)  Lai atbalstītu NGS prakses turpmāku konverģenci un palīdzētu NGS pārbaudīt to noturību, Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu jāizstrādā regulatīvo standartu projekts par NGS sistēmu spriedzes testu veikšanu.

(4)  Saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu noteiktu finanšu iestāžu, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrību, noguldījumi ir izslēgti no NGS seguma. Tomēr līdzekļi, ko šīs finanšu iestādes saņem no saviem klientiem un ko tās savu klientu vārdā nogulda kredītiestādē, sniedzot savus pakalpojumus, būtu jāaizsargā, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(5)  Noguldītāju loku, kas pašlaik ir aizsargāts ar atmaksu, ko veic NGS, motivē vēlme aizsargāt neprofesionālos ieguldītājus, savukārt tiek uzskatīts, ka profesionāliem ieguldītājiem šāda aizsardzība nav vajadzīga. Šā iemesla dēļ publiskās iestādes ir izslēgtas no seguma tvēruma. Tomēr lielāko daļu publisko iestāžu (kas dažās dalībvalstīs ietver skolas un slimnīcas) nevar uzskatīt par profesionāliem ieguldītājiem. Tādēļ ir jānodrošina, ka visu neprofesionālo ieguldītāju, tostarp publisko iestāžu, noguldījumi var saņemt NGS piedāvāto aizsardzību.

(6)  Noguldījumi, kas rodas konkrētu notikumu rezultātā, tostarp darījumi ar nekustamo īpašumu saistībā ar privātmājokļiem vai noteiktu apdrošināšanas pabalstu izmaksāšana, uz laiku var izraisīt lielus noguldījumus. Šā iemesla dēļ Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 2. punktā dalībvalstīm pašlaik ir noteikts pienākums nodrošināt, ka noguldījumi, kas rodas minēto notikumu rezultātā, tiek aizsargāti vairāk nekā EUR 100 000 apmērā vismaz trīs mēnešus, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus no brīža, kad summa ir kreditēta, vai no brīža, kad šādi noguldījumi kļūst likumīgi pārvedami. Lai saskaņotu noguldītāju aizsardzību Savienībā un mazinātu administratīvo sarežģītību un juridisko nenoteiktību saistībā ar šādu noguldījumu aizsardzības tvērumu, to aizsardzība ir jāsaskaņo vismaz EUR 500 000 un ne vairāk kā EUR 2 500 000 apmērā attiecībā uz saskaņotu sešu mēnešu termiņu papildus seguma līmenim EUR 100 000 apmērā. Kad dalībvalstis ir transponējušas aizsargātās summas, Komisijai tās būtu jāpārskata, lai noteiktu, vai maksimālā summa būtu jāsamazina, ņemot vērā to, vai aizsargātās summas ir samērīgas un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā.

(7)  Veicot darījumu ar nekustamo īpašumu, līdzekļus var pārskaitīt caur dažādiem kontiem pirms darījuma faktiskā norēķina. Tādēļ, lai aizsargātu noguldītājus, kas veic darījumus ar nekustamo īpašumu nepastarpinātā veidā, īslaicīgi lielu atlikumu aizsardzība būtu jāpiemēro ieņēmumiem no pārdošanas, kā arī līdzekļiem, kas noguldīti privātmājokļa iegādei iepriekš noteiktā īstermiņa periodā.

(8)  Lai nodrošinātu savlaicīgu NGS atmaksājamās summas izmaksu un vienkāršotu administratīvos un aprēķināšanas noteikumus, aprēķinot atmaksājamo summu, būtu jāatceļ rīcības brīvība ņemt vērā vēl neizpildītās saistības.

(9)  Ir jāoptimizē NGS darbības spējas un jāsamazina to administratīvais slogs. Šā iemesla dēļ būtu jānosaka, ka attiecībā uz to noguldītāju identificēšanu, kuriem ir tiesības uz noguldījumiem saņēmēja kontos, vai novērtējumu par to, vai noguldītāji ir tiesīgi uz īslaicīgi liela atlikuma aizsardzības pasākumiem, noguldītāju un kontu turētāju pienākums ir ar saviem līdzekļiem pierādīt savas tiesības.

(10)  Dažiem noguldījumiem var piemērot ilgāku atmaksas periodu, jo attiecībā uz tiem NGS ir jāpārbauda prasījums veikt atmaksu. Lai saskaņotu noteikumus visā Savienībā, atmaksas termiņš būtu jāierobežo līdz 20 darbdienām pēc attiecīgās dokumentācijas saņemšanas.

(11)  Administratīvās izmaksas, kas saistītas ar neaktīvos kontos esošo nelielu summu atmaksu, var pārsniegt noguldītāja ieguvumus. Tādēļ ir jāprecizē, ka NGS nevajadzētu būt pienākumam veikt aktīvus pasākumus, lai atmaksātu šādos kontos turētos noguldījumus, ja tie ir mazāki par konkrētām robežvērtībām, kas būtu jānosaka valsts līmenī. Tomēr būtu jāsaglabā noguldītāju tiesības pieprasīt šādu summu. Turklāt, ja tam pašam noguldītājam ir arī citi aktīvi konti, NGS šī summa būtu jāiekļauj atmaksājamās summas aprēķinā.

(12)  NGS izmanto dažādas metodes atmaksāšanai noguldītājiem, sākot ar naudas izmaksu un beidzot ar elektroniskiem pārvedumiem. Tomēr, lai nodrošinātu atmaksas procesa izsekojamību no NGS un lai saglabātu atbilstību Savienības regulējuma mērķiem attiecībā uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, noguldītāju atmaksājumiem, kurus veic, izmantojot kredīta pārvedumus, vajadzētu būt izmaksas metodei pēc noklusējuma, ja atmaksa pārsniedz EUR 10 000.

(13)  Finanšu iestādes ir izslēgtas no noguldījumu aizsardzības. Tomēr dažas finanšu iestādes, tostarp e-naudas iestādes, maksājumu iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, arī no saviem klientiem saņemtos līdzekļus nogulda banku kontos, bieži vien uz laiku, lai izpildītu aizsardzības pienākumus saskaņā ar nozaru tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/110/EK(8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366(9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES(10). Ņemot vērā šo finanšu iestāžu pieaugošo lomu, NGS būtu jāaizsargā šādi noguldījumi ar nosacījumu, ka šie klienti ir identificēti vai identificējami.

(14)  Finanšu iestāžu klienti ne vienmēr zina, kurā kredītiestādē finanšu iestāde ir izvēlējusies noguldīt viņu līdzekļus. Tādēļ NGS šādus noguldījumus nedrīkst agregēt ar noguldījumu, kas tiem pašiem klientiem varētu būt tajā pašā kredītiestādē, kurā finanšu iestāde ir noguldījusi to noguldījumus. Kredītiestādes var nepazīt klientus, kuriem ir tiesības uz attiecīgā klienta kontos turēto summu, vai arī tās nevar pārbaudīt un reģistrēt šo klientu individuālos datus. ▌

(15)  Atmaksājot noguldītājiem, NGS var saskarties ar situācijām, kas rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tādēļ NGS būtu jāietur izmaksa noguldītājam, ja ir paziņots, ka finanšu ziņu vākšanas vienība ir apturējusi bankas vai maksājumu konta darbību saskaņā ar piemērojamajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem.

(16)  Direktīvas 2014/49/ES 9. pantā ir noteikts, ka, ja NGS veic maksājumus saistībā ar noregulējuma procedūru, NGS vajadzētu būt prasījumam pret attiecīgo kredītiestādi par summu, kas vienāda ar tās veiktajiem maksājumiem, un ka minētajam prasījumam vajadzētu būt līdzvērtīgam ar segtajiem noguldījumiem. Minētajā noteikumā nav nošķirta NGS iemaksa, ja tiek izmantots atvērtas bankas iekšējās rekapitalizācijas instruments, un NGS iemaksa pārveduma stratēģijas finansēšanā (uzņēmuma pārdošana vai pagaidu iestādes instruments), kam seko atlikušās vienības likvidācija. Lai nodrošinātu skaidrību un juridisko noteiktību attiecībā uz NGS prasījuma esību un summu dažādos scenārijos, ir jāprecizē, ka tad, ja NGS palīdz atbalstīt uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta, vai alternatīvu pasākumu piemērošanu, ar kuriem kredītiestādes aktīvu, tiesību un saistību kopums, tostarp noguldījumi, tiek pārvests saņēmējam, minētajai NGS vajadzētu būt prasījumam pret atlikušo vienību tās turpmākajā likvidācijas procesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes akcionāri un kreditori, kas palikuši atlikušajā vienībā, efektīvi absorbē šīs kredītiestādes zaudējumus un uzlabo iespēju maksātnespējas gadījumā atmaksāt NGS, NGS prasījumam vajadzētu būt tādai pašai prioritātei kā segtajiem noguldījumiem. Ja tiek piemērots atvērtās bankas iekšējās rekapitalizācijas instruments (t. i., kredītiestāde turpina savu darbību), NGS iemaksā summu, par kādu segtie noguldījumi tiktu norakstīti vai konvertēti, lai absorbētu zaudējumus minētajā kredītiestādē, ja segtie noguldījumi būtu iekļauti iekšējās rekapitalizācijas tvērumā. Tāpēc NGS iemaksai nevajadzētu būt par pamatu prasījumam pret noregulējamo iestādi, jo tas likvidētu NGS iemaksas mērķi.

(17)  Lai nodrošinātu NGS prakses konverģenci un juridisko noteiktību noguldītājiem savu noguldījumu pieprasīšanai un lai izvairītos no NGS darbības šķēršļiem, ir svarīgi noteikt pietiekami ilgu laikposmu, kurā noguldītāji var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu gadījumos, kad NGS nav atmaksājusi noguldītājiem Direktīvas 2014/49/ES 8. pantā noteiktajos termiņos izmaksas gadījumā.

(18)  Saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punktu dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2024. gada 3. jūlijam NGS pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz mērķapjomu 0,8 % apmērā no tās dalībnieku segto noguldījumu summas. Lai objektīvi novērtētu, vai NGS atbilst šai prasībai, būtu jānosaka skaidrs atsauces periods, lai noteiktu segto noguldījumu summu un NGS pieejamos finanšu līdzekļus. Ņemot vērā NGS izmantošanas jomas paplašināšanu, 0,8 % mērķapjoma atbilstība būtu cieši jāuzrauga un jānovērtē.

(19)  Lai nodrošinātu NGS noturību, to līdzekļi būtu jāiegūst no stabilām un neatsaucamām iemaksām. Daži NGS finansējuma avoti, tostarp aizdevumi un gaidāmās atgūstamās summas, ir pārāk nepastāvīgi, lai tos uzskaitītu kā iemaksas nolūkā sasniegt NGS mērķapjomu. Lai saskaņotu NGS nosacījumus mērķapjoma sasniegšanai un nodrošinātu, ka NGS pieejamie finanšu līdzekļi tiek finansēti no nozares iemaksām, līdzekļi, kas atbilst mērķapjoma sasniegšanai, būtu jānošķir no līdzekļiem, kurus uzskata par papildu finansējuma avotiem. NGS līdzekļu izejošās plūsmas, tostarp paredzamas aizdevumu atmaksas, var plānot un ņemt vērā regulārās NGS dalībnieku iemaksās, un tāpēc tām nevajadzētu izraisīt pieejamo finanšu līdzekļu samazinājumu zem mērķapjoma. Tāpēc ir jāprecizē, ka pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, tikai tādam NGS pieejamo finanšu līdzekļu iztrūkumam, ko izraisījusi NGS intervence (izmaksa vai preventīvi, noregulējuma vai alternatīvi pasākumi), būtu jārosina sākt četru gadu papildināšanas periodu. Ja pēc šādas NGS intervences pieejamie finanšu līdzekļi ir samazināti par mazāk nekā vienu trešdaļu, papildināšanas periodam vajadzētu būt diviem gadiem. Lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kurā precizē metodiku tam, kā NGS aprēķina mērķapjomu.

(20)  NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem vajadzētu būt nekavējoties izmantojamiem, lai reaģētu uz pēkšņu izmaksu vai citām intervencēm. Ņemot vērā dažādās prakses visā Savienībā, ir lietderīgi noteikt prasības NGS fondu ieguldījumu stratēģijai, lai mazinātu jebkādu negatīvu ietekmi uz NGS spēju pildīt savas pilnvaras. Ja NGS nav kompetenta noteikt ieguldījumu stratēģiju, iestādei vai struktūrai, vai vienībai dalībvalstī, kas ir atbildīga par ieguldījumu stratēģijas noteikšanu, izstrādājot minēto ieguldījumu stratēģiju, būtu jāievēro arī diversifikācijas principi un ieguldījumi zema riska un likvīdos aktīvos. Lai saglabātu NGS pilnīgu darbības neatkarību un elastību attiecībā uz piekļuvi tās līdzekļiem, ja NGS līdzekļi tiek noguldīti valsts kasē, šie līdzekļi būtu jārezervē un jānogulda atsevišķā kontā.

(21)  Iespēja piesaistīt NGS pieejamos finanšu līdzekļus, izmantojot obligātās iemaksas, ko dalībiestādes veic esošajās obligāto iemaksu shēmās, kuras dalībvalsts izveidojusi ar sistēmisko risku saistīto izmaksu segšanai, nekad nav izmantota, un tāpēc tā būtu jādzēš.

(22)  Ir jāuzlabo noguldītāju aizsardzība, vienlaikus izvairoties no NGS aktīvu ārkārtas pārdošanas un ierobežojot iespējamo negatīvo prociklisko ietekmi uz banku nozari, ko rada ārkārtas iemaksu iekasēšana. Tādēļ NGS būtu jāļauj izmantot alternatīvus finansēšanas mehānismus, kas ļauj tām jebkurā laikā saņemt īstermiņa finansējumu no avotiem, kas nav iemaksas, tostarp pirms tās izmanto pieejamos finanšu līdzekļus un līdzekļus, kas iekasēti no papildu iemaksām. Tā kā kredītiestādēm galvenokārt būtu jāsedz NGS finansēšanas izmaksas un par to jāuzņemas atbildība, alternatīvi finansēšanas mehānismi no publiskajiem līdzekļiem būtu jāaizliedz.

(23)  Lai nodrošinātu NGS līdzekļu pienācīgu diversifikāciju un saskaņotu praksi, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, ar ko sniedz NGS norādījumus šajā sakarā.

(24)  Lai gan NGS primārā loma ir atmaksāšana segtajiem noguldītājiem, intervences ārpus izmaksas NGS var izrādīties rentablākas un nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi noguldījumiem, atvieglojot pārveduma stratēģijas. NGS var būt pienākums veikt iemaksu kredītiestāžu noregulējumā. Turklāt dažās dalībvalstīs NGS var finansēt preventīvus pasākumus, lai atjaunotu kredītiestāžu ilgtermiņa dzīvotspēju, vai alternatīvus pasākumus maksātnespējas gadījumā. Lai gan šādi preventīvi un alternatīvi pasākumi var būtiski uzlabot noguldījumu aizsardzību, šādiem pasākumiem ir jāpiemēro atbilstīgi aizsardzības pasākumi, tostarp saskaņota zemāku izmaksu pārbaude, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un šādu pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Šādi aizsardzības pasākumi būtu jāpiemēro tikai intervencēm, ko finansē no NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kurus reglamentē saskaņā ar šo direktīvu.

(24a)  Ir būtiski, lai NGS iesaistīšana jebkurā scenārijā tiktu veikta, koncentrējoties uz izmaksu lietderību un pārredzamību. Šāda pieeja ir būtiska, lai izvairītos no vienlīdzīgu konkurences apstākļu izkropļošanas un nodrošinātu, ka konkrētiem tirgus dalībniekiem netiek piešķirtas negodīgas priekšrocības. Pārredzamība un izmaksu lietderība ir pamatprincipi, kas ir NGS integritātes un taisnīgas darbības pamatā.

(25)  Pasākumiem, ar ko novērš kredītiestādes maksātnespēju, izmantojot pietiekami agrīnus intervences pasākumus, var būt efektīva loma krīzes pārvaldības instrumentu nepārtrauktībā nolūkā saglabāt noguldītāju paļāvību un finanšu stabilitāti. Šie pasākumi var izpausties dažādos veidos — kapitāla atbalsta pasākumi, izmantojot pašu kapitāla instrumentus (tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus) vai citus kapitāla instrumentus, garantijas vai aizdevumus. NGS šos pasākumus ir izmantojušas neviendabīgi. Lai nodrošinātu krīzes pārvaldības instrumentu nepārtrauktību un preventīvu pasākumu izmantošanu saskaņā ar noregulējuma satvaru un valsts atbalsta noteikumiem, ir jāprecizē to piemērošanas termiņi un nosacījumi. Preventīvie pasākumi nav piemēroti radušos zaudējumu absorbēšanai, ja kredītiestāde jau kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un tie būtu jāizmanto laikus, lai novērstu bankas finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Tāpēc norīkotajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai ir izpildīti šādas NGS intervences nosacījumi. Visbeidzot, minētajiem NGS pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanas nosacījumiem nebūtu jāskar kompetentās iestādes novērtējums par to, vai IAS atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(11) 113. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(26)  Lai nodrošinātu, ka preventīvie pasākumi sasniedz savu mērķi, būtu jāprasa kredītiestādēm iesniegt kompetentajai iestādei piezīmi, kurā izklāstīti pasākumi, ko tās apņemas veikt. ▌Šādā piezīmē būtu jāietver visi elementi, kuru mērķis ir novērst līdzekļu aizplūšanu un stiprināt kredītiestādes kapitāla un likviditātes pozīciju, ļaujot kredītiestādei nākotnē izpildīt visas attiecīgās prudenciālās un citas regulatīvās prasības. Tādēļ šādā piezīmē būtu jāietver kapitāla piesaistīšanas pasākumi, tostarp noteikumi par tiesību emisiju, subordinētā parāda instrumentu brīvprātīgu konversiju, saistību pārvaldības pasākumiem, kapitālu, ar ko veicina aktīvu pārdošanu, portfeļu vērtspapīrošanu un peļņas paturēšanu, tostarp dividenžu aizliegumiem un aizliegumiem iegādāties daļas uzņēmumos. Turklāt piezīmē būtu jāapraksta kredītiestādes sākotnējā kapitāla nepietiekamība, veiktie kapitāla piesaistīšanas pasākumi un aizsardzības pasākumi, kas ieviesti, lai novērstu līdzekļu aizplūšanu. Tā paša iemesla dēļ piezīmē paredzēto pasākumu īstenošanas laikā kredītiestādēm būtu arī jāstiprina savas likviditātes pozīcijas un jāatturas no agresīvas komercprakses, dividenžu sadales, mainīga atalgojuma, pašu akciju atpirkšanas vai hibrīdkapitāla instrumentu pirkšanas. Šādā piezīmē būtu jāiekļauj arī izejas stratēģija attiecībā uz visiem saņemtajiem atbalsta pasākumiem. Samērīgā termiņā kredītiestādei būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju. Kredītiestādei piešķirtie preventīvie pasākumi būtu jāaptur, ja kompetentā iestāde nav pārliecināta, ka uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns ir ticams un īstenojams, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju. Ja kredītiestāde ir 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās IAS dalībniece, IAS pēc apspriešanās ar kompetento iestādi būtu jāapstiprina uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns. Ja kompetentā iestāde nav apmierināta ar uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, tai būtu jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju. Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes ir vislabākajā situācijā, lai novērtētu piezīmē paredzēto pasākumu atbilstību un ticamību. Lai nodrošinātu, ka NGS norīkotās iestādes, kurām kredītiestāde pieprasa finansēt preventīvu pasākumu, var novērtēt, vai ir izpildīti visi preventīvo pasākumu nosacījumi, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar norīkotajām iestādēm. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju preventīvu pasākumu piemērošanai visā Savienībā, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai palīdzētu kredītiestādēm sagatavot šādu uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu.

(26a)  Lai mazinātu morālo risku, kredītiestādei, kas saņem atbalstu no NGS preventīvu pasākumu veidā, tās akcionāriem, kreditoriem vai uzņēmumu grupai, kurai tā pieder, attiecīgā gadījumā būtu no pašu resursiem jāiegulda pārstrukturēšanā un jānodrošina atbilstoša atlīdzība par NGS piešķirto preventīvo pasākumu.

(27)  Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes, kas saņem atbalstu no NGS preventīvo pasākumu veidā, pilda savas saistības, kompetentajām iestādēm būtu jāpieprasa sanācijas plāns no tām kredītiestādēm, kuras nav izpildījušas savas saistības, atmaksājušas preventīvo pasākumu ietvaros iemaksāto summu vai pildījušas izejas stratēģiju. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sanācijas plānā paredzētie pasākumi nespēj nodrošināt kredītiestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, NGS nedrīkstētu sniegt turpmāku preventīvu atbalstu attiecīgajai kredītiestādei un attiecīgajām iestādēm būtu jāveic novērtējums par to, vai iestāde kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. pantu. Tādām pašām sekām būtu jāiestājas gadījumos, kad kredītiestāde nepilda sanācijas plānu. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju preventīvu pasākumu piemērošanai visā Savienībā, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai palīdzētu kredītiestādēm sagatavot šādu sanācijas plānu.

(28)  Lai izvairītos no kaitīgas ietekmes uz konkurenci un iekšējo tirgu, ir jānosaka, ka maksātnespējas procesā alternatīvu pasākumu gadījumā attiecīgajām struktūrām , kas pārstāv kredītiestādi saistībā ar valsts maksātnespējas procedūrām (likvidators, tiesu izpildītājs, administrators vai cits), būtu jāveic pasākumi kredītiestādes vai tās daļas darījumdarbības tirdzniecībai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procesā, vienlaikus cenšoties pēc iespējas palielināt pārdošanas cenu. Kredītiestādei vai jebkurai starpniekiestādei, kas rīkojas kredītiestādes vārdā, būtu jāpiemēro noteikumi, kuri ir piemēroti tādu aktīvu, tiesību un saistību tirdzniecībai, kurus nodod potenciālajiem pircējiem. Jebkurā gadījumā uz valsts līdzekļu izmantošanu attiecīgā gadījumā būtu jāattiecina attiecīgie Līguma noteikumi par valsts atbalstu.

(29)  Tā kā NGS galvenais mērķis ir aizsargāt segtos noguldījumus, NGS būtu jāatļauj finansēt intervences, kas nav izmaksu veikšana, tikai tad, ja šādas intervences ir lētākas nekā izmaksas. Pieredze, kas gūta, piemērojot minēto noteikumu (“zemāku izmaksu pārbaude”), ir atklājusi vairākus trūkumus, jo pašreizējā regulējumā nav sīki izklāstīts, kā noteikt šo intervenču izmaksas un atmaksāšanas izmaksas. Lai nodrošinātu zemāku izmaksu pārbaudes konsekventu piemērošanu visā Savienībā, ir jāprecizē minēto izmaksu aprēķins. Tajā pašā laikā ir jāizvairās no pārmērīgi stingriem nosacījumiem, kas faktiski liegtu NGS līdzekļu izmantošanu citām intervencēm, kas nav izmaksa. Veicot zemāku izmaksu novērtējumu, NGS vispirms jāpārbauda, vai atlasītā pasākuma finansēšanas izmaksas ir zemākas par segto noguldījumu izmaksāšanas izmaksām. Zemāku izmaksu novērtējuma metodikā būtu jāņem vērā naudas laikvērtība.

(30)  Likvidācija var būt ilgstošs process, kura efektivitāte ir atkarīga no valsts tiesu efektivitātes, maksātnespējas režīmiem, atsevišķām banku iezīmēm un maksātnespējas apstākļiem. Attiecībā uz NGS intervencēm, kas ir daļa no alternatīviem pasākumiem, zemāku izmaksu pārbaudei būtu jābalstās uz kredītiestādes aktīvu un saistību novērtējumu, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1. punktā, un uz minētās direktīvas 36. panta 8. punktā noteikto aplēsi. Tomēr precīzs likvidācijas atgūto summu novērtējums var būt problemātisks saistībā ar preventīvo pasākumu zemāku izmaksu pārbaudi, kas, domājams, notiek ilgi pirms jebkuras paredzamas likvidācijas. Tāpēc hipotētiskais scenārijs preventīvo pasākumu zemāku izmaksu pārbaudei būtu attiecīgi jākoriģē, un jebkurā gadījumā paredzamās atgūstamās summas būtu jāierobežo līdz saprātīgai summai, pamatojoties uz iepriekšējos izmaksāšanas gadījumos atgūtajām summām.

(31)  Norīkotajām iestādēm būtu jāaplēš pasākuma izmaksas NGS, tostarp pēc aizdevuma atmaksāšanas, kapitāla iepludināšanas vai garantijas izmantošanas, atskaitot paredzamos ieņēmumus, darbības izdevumus un iespējamos zaudējumus, salīdzinājumā ar hipotētisku scenāriju, kura pamatā ir hipotētiski galīgie zaudējumi maksātnespējas procedūras beigās un kurā būtu jāņem vērā atgūtie līdzekļi no NGS bankas likvidācijas procedūras ietvaros. Turklāt hipotētiskajā scenārijā būtu jāņem vērā iespējamās izmaksas NGS, ko rada ekonomiskā un finanšu nestabilitāte, tostarp nepieciešamība izmantot papildu līdzekļus NGS pilnvaru ietvaros, lai aizsargātu noguldītājus un finanšu stabilitāti un novērstu kaitīgas ietekmes izplatīšanos. Lai sniegtu taisnīgu un vispusīgāku priekšstatu par noguldītāju atmaksas faktiskajām izmaksām, to zaudējumu, kas radušies segto noguldījumu atlīdzināšanas dēļ, aplēsē būtu jāietver izmaksas, kas netieši saistītas ar atlīdzināšanu noguldītājiem. Šādās izmaksās būtu jāiekļauj ▌izmaksas, kas NGS varētu rasties, ja tiktu izmantots alternatīvs finansējums. Lai nodrošinātu zemāku izmaksu pārbaudes konsekventu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts par metodiku dažādu NGS intervenču izmaksu aprēķināšanai. Lai nodrošinātu zemāku izmaksu novērtējuma metodikas saskaņotību ar NGS likumiskajām vai līgumiskajām pilnvarām▌, EBI būtu ▌jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts▌.

(32)  Lai uzlabotu noguldītāju saskaņotu aizsardzību un precizētu attiecīgos pienākumus visā Savienībā, piederības dalībvalsts NGS būtu jānodrošina izmaksa noguldītājiem, kuri atrodas dalībvalstīs, kurās kredītiestādes, kas ir NGS dalībnieces, pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus, piedāvājot pārrobežu noguldījumu pakalpojumus, taču nav iedibinātas uzņēmējā dalībvalstī. Lai atvieglotu izmaksas operācijas un informācijas sniegšanu noguldītājiem, uzņēmējas dalībvalsts NGS būtu jāļauj darboties par kontaktpunktu noguldītājiem kredītiestādēs, kas izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(33)  Sadarbība starp NGS visā Savienībā ir būtiska, lai nodrošinātu ātru un rentablu atmaksu noguldītājiem gadījumos, kad kredītiestādes sniedz banku pakalpojumus ar filiāļu starpniecību citās dalībvalstīs. Ņemot vērā tehnoloģisko progresu, kas veicina pārrobežu pārvedumu un attālinātas identifikācijas izmantošanu, piederības dalībvalsts NGS būtu jāļauj veikt atmaksājumus tieši noguldītājiem filiālēs, kas atrodas citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka administratīvais slogs un izmaksas ir mazākas nekā tad, ja atmaksu veiktu uzņēmējas dalībvalsts NGS. Šai elastībai būtu jāpapildina pašreizējais sadarbības mehānisms, pieprasot uzņēmējas dalībvalsts NGS atmaksāt līdzekļus noguldītājiem filiālēs piederības dalībvalsts NGS vārdā. Lai saglabātu noguldītāju paļāvību gan uzņēmējās, gan piederības dalībvalstīs, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai palīdzētu noguldījumu garantiju sistēmām šādā sadarbībā, cita starpā ierosinot nosacījumu sarakstu, saskaņā ar kuriem piederības dalībvalsts NGS varētu nolemt atmaksāt līdzekļus noguldītājiem filiālēs, kas atrodas uzņēmējā dalībvalstī.

(34)  Kredītiestādes var pievienoties citai NGS, ja tās pārceļ savu galveno biroju uz citu dalībvalsti vai pārveido savu meitasuzņēmumu par filiāli vai otrādi. Direktīvas 2014/49/ES 14. panta 3. punktā ir noteikts, ka šīs kredītiestādes iemaksas, kas veiktas 12 mēnešu laikā pirms pārveduma, tiek pārskaitītas uz citu NGS proporcionāli pārvesto segto noguldījumu summai. Lai nodrošinātu, ka iemaksu pārskaitīšana saņēmējai NGS nav atkarīga no atšķirīgiem valstu noteikumiem par rēķinu izrakstīšanu vai no iemaksu veikšanas faktiskā datuma, izcelsmes NGS pārskaitāmā summa būtu jāaprēķina, pamatojoties uz iespējamām saistībām, ko pēc pārskaitīšanas uzņēmusies saņēmēja NGS. EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kurā nosaka metodiku pārvedamās summas aprēķināšanai, lai nodrošinātu, ka pārvedumam ir neitrāla ietekme uz saņēmējas NGS un izcelsmes NGS finansiālo stāvokli attiecībā pret risku, ko tās sedz.

(35)  Ir jānodrošina vienāda noguldītāju aizsardzība visā Savienībā, ko nevar pilnībā garantēt noguldītāju aizsardzības līdzvērtības novērtēšanas režīms trešās valstīs. Šā iemesla dēļ tādas kredītiestādes filiālēm Savienībā, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī, būtu jāpievienojas NGS dalībvalstī, kurā tās veic noguldījumu pieņemšanu. Minētā prasība arī nodrošinātu saskaņotību ar Direktīvām 2013/36/ES un 2014/59/ES, kuru mērķis ir ieviest stabilākus prudenciālos un noregulējuma režīmus trešo valstu grupām, kas sniedz banku pakalpojumus Savienībā. Savukārt būtu jāizvairās no tā, ka NGS ir pakļautas trešo valstu ekonomikas un finanšu riskiem. Tāpēc noguldījumi filiālēs, ko Savienības kredītiestādes izveidojušas trešās valstīs, nebūtu jāaizsargā.

(36)  Standartizēta un regulāra informācijas atklāšana uzlabo noguldītāju informētību par noguldījumu aizsardzību. Lai informācijas atklāšanas prasības saskaņotu ar tehnoloģiju attīstību, minētajās prasībās būtu jāņem vērā jaunie digitālās saziņas kanāli, kuros kredītiestādes mijiedarbojas ar noguldītājiem. Noguldītājiem būtu jāiegūst skaidra un viendabīga informācija, kas izskaidro viņu noguldījumu aizsardzību, vienlaikus ierobežojot ar to saistīto administratīvo slogu kredītiestādēm vai NGS. EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai, no vienas puses, precizētu noguldītāja informācijas lapas saturu un formātu, ko katru gadu paziņotu noguldītājiem, un, no otras puses, veidnē ietveramo informāciju, kas NGS vai kredītiestādēm ir jāpaziņo noguldītājiem konkrētās situācijās, tostarp šādās: kredītiestāžu apvienošanās, konstatējums, ka noguldījumi nav pieejami, vai klientu līdzekļu noguldījumu atmaksāšana.

(37)  Kredītiestādes apvienošana vai meitasuzņēmuma pārveidošana par filiāli vai otrādi varētu ietekmēt noguldītāju aizsardzības galvenās iezīmes. Lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz noguldītājiem, kuriem būtu noguldījumi abās bankās, kas apvienojas, un kuru tiesības uz noguldījumu segumu tiktu samazinātas sakarā ar izmaiņām saistībā ar pievienošanos NGS, visi noguldītāji būtu jāinformē par šādām izmaiņām, un viņiem vajadzētu būt tiesībām izņemt savus līdzekļus, nemaksājot soda naudu, līdz summai, kas vienāda ar zaudēto noguldījumu segumu.

(38)  Lai saglabātu finanšu stabilitāti, izvairītos no kaitīgas ietekmes izplatīšanās un ļautu noguldītājiem attiecīgā gadījumā izmantot savas tiesības pieprasīt noguldījumus, norīkotajām iestādēm, NGS un attiecīgajām kredītiestādēm būtu jāinformē noguldītāji par to, ka noguldījumi kļūst nepieejami.

(39)  Lai palielinātu pārredzamību noguldītājiem un veicinātu finanšu stabilitāti un uzticēšanos starp NGS, kad tās pilda savas pilnvaras, būtu jāuzlabo pašreizējās pārskatu sniegšanas prasības. Pamatojoties uz pašreizējām prasībām, kas ļauj NGS pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no savām dalībiestādēm, lai sagatavotos izmaksai, NGS vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotos izmaksai pārrobežu sadarbības kontekstā. Pēc NGS pieprasījuma dalībiestādēm būtu jāsniedz vispārīga informācija par jebkuru būtisku pārrobežu darījumdarbību citās dalībvalstīs. Tāpat, lai EBI sniegtu piemērotu informācijas klāstu par NGS pieejamo finanšu līdzekļu attīstību un par šo līdzekļu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka NGS katru gadu informē EBI par segto noguldījumu summu un pieejamajiem finanšu līdzekļiem un paziņo EBI par apstākļiem, kuru dēļ NGS līdzekļi tika izmantoti vai nu izmaksāšanai, vai citiem pasākumiem. Visbeidzot, lai atspoguļotu NGS pastiprināto lomu banku krīzes pārvaldībā, kuras mērķis ir atvieglot NGS līdzekļu izmantošanu noregulējumam, NGS vajadzētu būt tiesībām katru gadu saņemt kredītiestāžu noregulējuma plānu kopsavilkumu, lai palielinātu to vispārējo gatavību darīt pieejamus līdzekļus.

(40)  Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jāatvieglo konsekventa saskaņošana un atbilstoša noguldītāju aizsardzība visā Savienībā. Būtu lietderīgi un piemēroti uzticēt EBI kā struktūrai ar ļoti īpašām zināšanām izstrādāt regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas nav saistīts ar politikas izvēli, lai iesniegtu to pieņemšanai Komisijā.

(41)  Ja tas paredzēts šajā direktīvā, Komisijai ar deleģētiem aktiem būtu jāpieņem EBI izstrādāts regulatīvo tehnisko standartu projekts atbilstīgi LESD 290. pantam un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010(12) 10. līdz 14. pantu, lai precizētu turpmāk minēto: a) tehniskos datus saistībā ar finanšu iestāžu klientu identificēšanu nolūkā klientiem izmaksāt noguldītos līdzekļus, kritērijus atmaksai konta turētājam par labu katram klientam vai klientam tieši un noteikumus nolūkā izvairīties no vairākkārtējiem izmaksu prasījumiem vienam un tam pašam saņēmējam; b) metodiku zemāku izmaksu pārbaudei un c) metodiku, kā aprēķināt pieejamos finanšu līdzekļus, kas atbilst mērķapjomam.

(42)  Ja tas paredzēts šajā direktīvā, Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jāpieņem EBI izstrādātais īstenošanas tehnisko standartu projekts atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu nolūkā precizēt: a) noguldītāja informācijas lapas saturu un formātu, veidni informācijai, kas NGS vai kredītiestādēm jāpaziņo noguldītājiem; b) procedūras, kas kredītiestādēm jāievēro, sniedzot informāciju savām NGS, un NGS un norīkotajām iestādēm, sniedzot informāciju EBI, un veidnes minētās informācijas sniegšanai.

(43)  Tāpēc Direktīva 2014/49/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(44)  Lai ļautu tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Savienības un kuras nav Savienībā iedibinātas NGS dalībnieces, pievienoties Savienības NGS, minētajām filiālēm būtu jādod pietiekams laiks veikt vajadzīgos pasākumus minētās prasības izpildei.

(45)  Ar Direktīvu 2014/49/ES ļauj dalībvalstīm IAS atzīt par NGS, ja tā izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktos kritērijus un atbilst Direktīvai 2014/49/ES. Lai ņemtu vērā minēto IAS īpašo darījumdarbības modeli, jo īpaši to, cik būtiskas ir funkcijas, kas ir to pilnvaru pamatā, kuras tās veic papildus šajā direktīvā paredzētajām, ir lietderīgi paredzēt iespēju dalībvalstīm ļaut IAS sešu gadu laikā turpināt šo funkciju izpildi. Turklāt, lai dotu tām pietiekami daudz laika pielāgoties jaunajiem noteikumiem, jo īpaši aizsardzības pasākumiem preventīvo pasākumu piemērošanai, ▌ IAS būtu jāpiešķir trīs gadu pārejas periods. ▌Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un saglabātu augstu noguldītāju aizsardzības līmeni, funkcijas un uzdevumi, ko veic papildus šajā direktīvā noteiktajiem, būtu jāfinansē no papildu finanšu līdzekļiem papildus finansējuma mērķapjomam. IAS būtu jāizveido atsevišķi nodalīts fonds IAS vajadzībām, kas nav šajā direktīvā paredzētās funkcijas, par ko vienojušās Eiropas Centrālā banka, valsts kompetentā iestāde un attiecīgās IAS.

(46)  Lai NGS un norīkotās iestādes varētu veidot vajadzīgās operatīvās spējas piemērot jaunos noteikumus par preventīvo pasākumu izmantošanu, ir lietderīgi paredzēt šo jauno noteikumu atliktu piemērošanu.

(47)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienādu noguldītāju aizsardzību Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to risku dēļ, ko atšķirīgas valstu pieejas varētu radīt vienotā tirgus integritātei, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir paredzēti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/49/ES

Direktīvu 2014/49/ES groza šādi:

1)  direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Šī direktīva paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) izveidi un darbību, noguldījumu segumu un atmaksu un NGS līdzekļu izmantošanu pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt noguldītāju piekļuvi viņu noguldījumiem.";

b)  panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"d) kredītiestādēm un kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības un kuras ir saistītas ar šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām sistēmām.";

2)  direktīvas 2. panta 1. punktu groza šādi:

a)  punkta 3) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"3) "noguldījums" ir kredīta atlikums, ko veido kontā atlikušie līdzekļi vai īslaicīgas situācijas, kuras izriet no parastiem banku darījumiem, ko kredītiestādes parasti veic, veicot savu darbību, un ko kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tostarp termiņnoguldījums un krājnoguldījums, bet izņemot kredīta atlikumu, ja:";

b)  punkta 13) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"13) "maksājuma saistības" ir kredītiestādes neatsaucamas, pilnībā nodrošinātas saistības samaksāt NGS naudas summu pēc minētās NGS pieprasījuma un ja nodrošinājums:";

c)  pantā pievieno šādu 19)–23) punktu:"

d)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Par noguldījumiem uzskata Īrijas celtniecības sabiedrību daļas, izņemot kapitāldaļas, uz kurām attiecas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.";

____________________________________________

* [Lūdzu, ievietojiet pilnu atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final].

** [Lūdzu, ievietojiet pilnu atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final].

3)  direktīvas 4. pantu groza šādi:

-a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Līgumisko sistēmu, kas minēta šīs direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, var oficiāli atzīt par NGS, ja tā atbilst šai direktīvai.

IAS var oficiāli atzīt par NGS, ja tā izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktos kritērijus un atbilst šai direktīvai.

Dalībvalstis nodrošina, ka līdz ... [36 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas] IAS, kas saskaņā ar šo punktu atzīta par NGS, atsevišķi nodala pieejamos finanšu līdzekļus, kas saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 2. punktu attiecas uz mērķapjomu, no papildu finanšu līdzekļiem, lai izpildītu pilnvaras, kas nav reglamentētas šajā direktīvā.";

a)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde nepilda savus pienākumus kā NGS dalībniece, minētā NGS nekavējoties par to informē attiecīgās kredītiestādes norīkoto iestādi un kompetento iestādi.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde sadarbībā ar norīkoto iestādi nekavējoties veic visus atbilstošos pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā piemēro sodus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kredītiestāde pilda savus pienākumus kā NGS dalībniece. ▌

Dalībvalstis var pieņemt noteikumus attiecībā uz sodiem, ko piemēro gadījumos, kad kredītiestādes pārkāpj pienākumus, kas tām jāpilda kā NGS dalībniecēm. Sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem.";

b)  pantā iekļauj šādu 4.a punktu:"

"4.a Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde neveic 10. pantā un 11. panta 4. punktā minētās iemaksas NGS noteiktajā termiņā, šī NGS par kavējuma laikposmu iekasē likumisko procentu likmi par maksājamo summu.";

c)  panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:"

"5. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS informē norīkoto iestādi, ja 4. un 4.a punktā minētie pasākumi neatjauno kredītiestādes atbilstību. Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotā iestāde novērtē, vai iestāde joprojām atbilst nosacījumiem, lai turpinātu dalību NGS, un informē kompetento iestādi par minētā novērtējuma rezultātiem.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja kompetentā iestāde nolemj anulēt atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu, kredītiestāde vairs nav NGS dalībniece. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumus, kas tiek turēti dienā, kad kredītiestāde pārstāj būt NGS dalībniece, turpina segt minētā NGS ne ilgāk par sešiem mēnešiem.";

ca)  panta 7. punktā pievieno šādu daļu:"

"Norīkotajām iestādēm ir vajadzīgās izpildes pilnvaras, tostarp sodu vai citu administratīvo pasākumu piemērošanas pilnvaras, lai labotu NGS veiktus šīs direktīvas pārkāpumus.";

d)  panta 8. punktu svītro;

e)  pantam pievieno šādu 13. punktu:"

"13. ▌EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par 10. punktā minēto spriedzes testu tvērumu, saturu un procedūrām.

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz ... [24 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.";

4)  direktīvas 5. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"1. NGS neatmaksā turpmāk minēto:";

ii)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"c) noguldījumus, kas izriet no darījumiem, saistībā ar kuriem ir pieņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu;";

▌

iv)  punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"f) noguldījumus, kuru turētājs nekad nav identificēts saskaņā ar Regulas (ES) [..] [lūdzu, ievietojiet īsu atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final] 16. pantu, ja šie noguldījumi ir kļuvuši nepieejami, izņemot gadījumus, kad turētājs pieprasa izmaksu un pierāda, ka identifikācijas trūkumu nav izraisījusi viņa rīcība;";

v)  punkta j) apakšpunktu svītro;

va)  pievieno šādu apakšpunktu:"

"ka) tādu fizisku vai juridisku personu noguldījumus, kurām piemēro mērķtiecīgas finanšu sankcijas, ko pieņēmusi Savienība.";

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Atkāpjoties no 1. punkta i) apakšpunkta, dalībvalstis var nolemt, ka mazo un vidējo uzņēmumu privāto pensiju plānu un arodpensiju shēmu noguldījumi tiek iekļauti līdz 6. panta 1. punktā noteiktajam seguma līmenim.";

5)  direktīvas 6. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu groza šādi:

i)  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"Papildus 1. punktam dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie noguldījumi tiek aizsargāti vismaz līdz EUR 500 000 un ne vairāk kā EUR 2 500 000 apmērā sešus mēnešus pēc tam, kad minētā summa ir kreditēta, vai no brīža, kad šādi noguldījumi kļūst likumīgi pārvedami:";

ii)  punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"a) noguldījumi, kas izriet no darījumiem ar nekustamo īpašumu saistībā ar privātmājokļiem, un noguldījumi, kas paredzēti šādiem darījumiem, ar noteikumu, ka minētos darījumus četru mēnešu laikposmā noslēdz fiziska persona, un ar noteikumu, ka minētā fiziskā persona var iesniegt dokumentus, kas apliecina šādu darījumu;";

iia)  punktam pievieno šādu daļu:"

"Līdz ... [36 mēneši no šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pārskata aizsargātas summas, kā minēts pirmajā daļā un kā tās transponējušas dalībvalstis, lai noteiktu, vai šajā daļā minētā maksimālā summa būtu jāsamazina, ņemot vērā to, vai aizsargātās summas ir samērīgas un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā. Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.";

b)  pantā iekļauj šādu 2.a punktu:"

"2.a Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā noteiktais seguma līmenis papildina 1. punktā noteikto seguma līmeni.";

6)  direktīvas 7. pantu groza šādi:

a)  panta 5. punktu svītro;

aa)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

"6. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes vismaz reizi gadā savām NGS ziņo atbilstīgo noguldījumu kopsummu. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS jebkurā laikā var pieprasīt, lai kredītiestādes tās informētu par katra noguldītāja atbilstīgo noguldījumu kopsummu.";

b)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

"7. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā procentus par noguldījumiem, kas uzkrāti, bet nav kreditēti vai debetēti dienā, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu. Nedrīkst pārsniegt 6. panta 1. punktā noteikto seguma līmeni vai — 6. panta 2. punktā minētajos gadījumos — minētajā punktā noteikto seguma līmeni.

Ja procentu likmes dažiem noguldījumiem ievērojami pārsniedz dominējošo tirgus procentu likmi, kas noteikta un pamatota saskaņā ar pārredzamiem un publiski pieejamiem datiem, NGS ir pilnvarota koriģēt atmaksātos procentus, lai atspoguļotu dominējošo tirgus likmi brīdī, kad attiecīgā administratīvā iestāde ir veikusi konstatāciju vai tiesu iestāde ir pieņēmusi nolēmumu. Šo korekciju veic, lai novērstu morālo risku. Kritērijus un metodiku jēdziena "ievērojami pārsniedz" definēšanai un pielāgošanai nosaka pārredzamā veidā saskaņā ar EBI izstrādātajām pamatnostādnēm un ar kompetentās iestādes apstiprinājumu.";

7)  direktīvā iekļauj šādu 7.a pantu:"

"7.a pants

Pierādīšanas pienākums attiecībā uz noguldījumu atbilstību un tiesībām uz noguldījumu

Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā minētajos gadījumos noguldītājs vai attiecīgā gadījumā konta turētājs pierāda vai nu attiecīgo noguldījumu atbilstību 6. panta 2. punkta nosacījumiem, vai arī tiesības uz noguldījumiem apstākļos, kas minēti 7. panta 3. punktā.";

8)  direktīvas 8. pantu groza šādi:

-a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. NGS nodrošina, ka atmaksājamā summa ir pieejama, cik vien drīz iespējams un jebkurā gadījumā septiņās darbdienās pēc dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.";

-aa)  panta 2. punktu svītro;

a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj NGS piemērot ilgāku atmaksas termiņu 6. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā un 8.b pantā minētajiem noguldījumiem, kas nepārsniedz 20 darbdienas no dienas, kad minētās NGS ir saņēmušas pilnīgu dokumentāciju, ko tās ir pieprasījušas noguldītājam vai attiecīgā gadījumā konta turētājam, lai izskatītu prasījumus un pārbaudītu, vai ir izpildīti atmaksas nosacījumi. Attiecībā uz noguldījumiem, kas minēti 6. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā, gadījumos, kad NGS nespēj nodrošināt, ka atmaksājamā summa ir pieejama septiņās darbdienās, tās nodrošina, ka noguldītājiem piecās darbdienās pēc dienas, kad iesniegts pieprasījums par šādu summu, ir piekļuve pienācīgai segto noguldījumu summai, lai segtu dzīvošanas izmaksas.";

aa)  panta 4. punktu svītro;

b)  panta 5. punktu groza šādi:

i)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"c) atkāpjoties no 9. punkta, pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis darījuma saistībā ar noguldījumu (konts ir neaktīvs), izņemot gadījumus, kad noguldītājam ir noguldījumi arī citā kontā, kas nav neaktīvs;";

ii)  punkta d) apakšpunktu svītro;

c)  panta 8. punktu svītro;

d)  panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"

"9. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis darījuma saistībā ar noguldījumu, NGS var noteikt robežvērtību attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kas šīm NGS rastos, veicot šādu atmaksu. NGS nav pienākuma aktīvi rīkoties, lai noguldītājiem atmaksātu līdzekļus, kas ir mazāki par minēto robežvērtību. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā noguldītājiem zem minētās robežvērtības, ja minētie noguldītāji to pieprasa.";

9)  direktīvā iekļauj šādu 8.a, 8.b un 8.c pantu:"

"8.a pants

Noguldījumu atmaksa, kas pārsniedz EUR 10 000

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atmaksājamās summas pārsniedz EUR 10 000, NGS atmaksā noguldītājiem, izmantojot kredīta pārvedumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/92/ES* 2. panta 20) punktā.

8.b pants

Klientu naudas noguldījumu segums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS sedz klientu naudas noguldījumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 1. punktā minētais seguma līmenis attiecas uz katru klientu, kas atbilst šā panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, nosakot atmaksājamo summu atsevišķam klientam, NGS neņem vērā kopējos fonda noguldījumus, ko šis klients noguldījis vienā un tajā pašā kredītiestādē.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā segtos noguldījumus ▌tieši klientam.

4.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz … [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.c pants

Atmaksu apturēšana, ja rodas bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotā iestāde informē NGS 24 stundu laikā no brīža, kad norīkotā iestāde saņēmusi [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 — COM/2021/423 final] 48. panta 4. punktā minēto informāciju par Regulas (ES) [..] [Lūdzu, ievietojiet īsu atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM/2021/420 final] 15. panta 4. punktā minēto klienta uzticamības pārbaudes pasākumu rezultātiem. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, ar kuru apmainās norīkotā iestāde un NGS, aprobežojas ar informāciju, kas ir absolūti nepieciešama NGS uzdevumu un pienākumu izpildei saskaņā ar šo direktīvu, un ka šāda informācijas apmaiņa atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/9/EK** noteiktajām prasībām.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS aptur 8. panta 1. punktā minēto atmaksu, ja noguldītājs vai jebkura persona, kurai ir tiesības uz viņa kontā turētām summām, ir apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, kas radies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas rezultātā vai saistībā ar to, līdz ir pieņemts tiesas spriedumus

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS aptur 8. panta 1. punktā minēto atmaksu uz tādu pašu termiņu, kāds noteikts [lūdzu, ievietojiet īsu atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 — COM/2021/423 final] 20. pantā, ja Direktīvas (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 — COM/2021/423 final] 32. pantā minētā finanšu ziņu vākšanas vienība tām ir paziņojusi, ka minētā vienība ir nolēmusi apturēt darījumu vai nesniegt piekrišanu turpināt šādu darījumu, vai apturēt bankas vai maksājumu konta darbību saskaņā ar Direktīvas (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 — COM/2021/423 final] 20. panta 1. vai 2. punktu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS netiek sauktas pie atbildības par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar finanšu ziņu vākšanas vienības norādījumiem. NGS visu informāciju, kas saņemta no finanšu ziņu vākšanas vienības, izmanto tikai šīs direktīvas mērķiem.

________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).";

10)  direktīvas 9. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

"2. Neskarot tiesības, kādas tām var būt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, NGS, kas veic maksājumus atbilstīgi garantijai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, likvidācijas vai reorganizācijas procedūrā ir regresa prasījuma tiesības saistībā ar noguldītāju tiesībām par summu, kas ir vienāda ar maksājumiem, ko NGS ir veikušas noguldītājiem. NGS, kas veic iemaksas saistībā ar noregulējuma instrumentiem, kuri minēti Direktīvas 2014/59/ES 37. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai saistībā ar pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 5. punktu, ir prasījums pret atlikušo kredītiestādi par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies saistībā ar jebkādām iemaksām noregulējumā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu vai pārvedumiem, kas veikti saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 5. punktu, par summu, kas ir vienāda ar to iemaksām, ar nosacījumu, ka atlikusī kredītiestāde tiek likvidēta. ▌ Minētajai prasībai ir tāda pati prioritāte kā segtajiem noguldījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastas maksātnespējas procedūru.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka noguldītāji, kuru noguldījumus NGS nav atmaksājusi vai apstiprinājusi līdz 8. panta 1. un 3. punktā noteiktajiem termiņiem, var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu piecu gadu laikā.";

11)  direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu groza šādi:

i)  pēc pirmās daļas iekļauj šādas daļas:"

"Lai aprēķinātu pirmajā daļā minēto mērķapjomu, pārskata periods ir laikposmā no 31. decembra, kas ir pirms datuma, līdz kuram jāsasniedz mērķapjoms, līdz minētajam datumam.

Nosakot, vai NGS ir sasniegusi minēto mērķapjomu, dalībvalstis ņem vērā tikai pieejamos finanšu līdzekļus, ko dalībnieki tieši iemaksājuši NGS vai atguvuši no tās, atskaitot administratīvās maksas un maksājumus. Šie pieejamie finanšu līdzekļi ietver ieguldījumu ienākumus, kas gūti no līdzekļiem, kurus dalībnieki iemaksājuši NGS, bet neietver atmaksas, ko atbilstīgie noguldītāji nav pieprasījuši izmaksāšanas procedūru laikā, visas NGS parādsaistības, tostarp citu NGS un alternatīvu finansēšanas mehānismu, kas minēti 10. panta 9. punktā, veiktos aizdevumus. Neatmaksātu aizdevumu citai NGS saskaņā ar 12. pantu uzskata par tās NGS aktīvu, kas sniedza aizdevumu, un to var ieskaitīt minētās NGS mērķapjomā.";

ii)  trešo daļu aizstāj ar šādu:"

"Ja pēc tam, kad pirmajā daļā minētais mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi un pieejamie finanšu līdzekļi pēc NGS līdzekļu izmaksas saskaņā ar 8. panta 1. punktu un 11. panta 2., 3. un 5. punktu ir samazināti līdz mazāk nekā divām trešdaļām no mērķapjoma, NGS nosaka regulāro iemaksu tādā līmenī, kas ļauj sasniegt mērķapjomu četru gadu laikā.

Ja pēc tam, kad pirmajā daļā minētais mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi un pieejamie finanšu līdzekļi pēc NGS līdzekļu izmaksas saskaņā ar 8. panta 1. punktu un 11. panta 2., 3. un 5. punktu ir samazināti līdz mazāk nekā vienai trešdaļai no mērķapjoma, NGS nosaka regulāro iemaksu tādā līmenī, kas ļauj sasniegt mērķapjomu divu gadu laikā.";

iia)  punkta piekto daļu aizstāj ar šādu:"

"Dalībvalstis var pagarināt sākotnējo laikposmu, kas minēts pirmajā daļā, uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja NGS ir veikusi kumulētās izmaksas, kas pārsniedz 0,8 % no segtajiem noguldījumiem, lai atmaksātu noguldītājiem.";

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Pieejamie finanšu līdzekļi, ko NGS ņem vērā, lai sasniegtu 2. punktā minēto mērķapjomu, var ietvert maksājumu saistības, kas pēc NGS pieprasījuma maksājamas 48 stundās. Šādu maksājumu saistību daļas kopapjoms nepārsniedz 30 % no to pieejamo finanšu līdzekļu kopsummas, kas piesaistīti saskaņā ar 2. punktu.

EBI izdod pamatnostādnes par maksājumu saistībām, nosakot šo saistību pieņemamības kritērijus;";

c)  panta 4. punktu svītro;

d)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

"7. Dalībvalsts nodrošina, ka NGS, norīkotās iestādes vai kompetentās iestādes nosaka ieguldījumu stratēģiju NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem un ka minētā ieguldījumu stratēģija atbilst diversifikācijas principam un ieguldījumiem zema riska un likvīdos aktīvos.

Dalībvalstis nodrošina, ka šā punkta pirmajā daļā minētā ieguldījumu stratēģija atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/451* 4., 8. un 10. pantā noteiktajiem principiem.

_______________

* Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/451 (2015. gada 16. decembris), ar ko nosaka ieguldījumu stratēģijas vispārīgus principus un kritērijus un vienotā noregulējuma fonda administrēšanas noteikumus (OV L 79, 30.3.2016, 2. lpp.).";

e)  pantā iekļauj šādu 7.a punktu:"

"7.a Dalībvalstis nodrošina, ka NGS visus savus pieejamos finanšu līdzekļus vai daļu no tiem var noguldīt valsts centrālajā bankā vai valsts kasē ar noteikumu, ka tas ir izmaksu ziņā lietderīgs lēmums attiecībā uz NGS un šie pieejamie finanšu līdzekļi tiek turēti nošķirtā kontā, un ka tie ir viegli pieejami NGS lietošanai saskaņā ar 11. un 12. pantu.";

ea)  panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"

"9. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviesušas atbilstīgus alternatīvus finansēšanas mehānismus, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas apmierinātu prasības pret minētajām NGS. Dalībvalstis nodrošina, ka alternatīvus NGS finansēšanas mehānismus nefinansē no publiskiem līdzekļiem.";

f)  panta 10. punktu svītro;

g)  pievieno šādu 11., 12. un 13. punktu:"

"11. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktā minētajiem pasākumiem NGS var izmantot līdzekļus, kas iegūti no 10. panta 9. punktā minētajiem alternatīvajiem finansēšanas mehānismiem▌, pirms pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanas un pirms 10. panta 8. punktā minēto ārkārtas iemaksu iekasēšanas. ▌

12.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB – lūgums ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

13.  Līdz... [PB — lūgums ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] EBI izstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu NGS dažādot to pieejamos finanšu līdzekļus, un par to, kā NGS varētu ieguldīt zema riska aktīvos, kas piemērojami NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem.";

12)  direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:"

"11. pants

Līdzekļu izlietošana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS pieejamos finanšu līdzekļus, kas minēti 10. pantā, galvenokārt izmanto, lai atmaksātu noguldītājiem saskaņā ar 8. pantu.▌

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS izmanto pieejamos finanšu līdzekļus, lai finansētu kredītiestāžu noregulējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes nosaka summu, kas NGS ir jāiemaksā kredītiestāžu noregulējuma finansēšanā, pēc tam, kad minētās noregulējuma iestādes ir apspriedušās ar NGS par šīs direktīvas 11.e pantā minētās zemāku izmaksu pārbaudes rezultātiem. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS nekavējoties reaģē uz šādu apspriešanos.

3.  Dalībvalstis atļauj NGS izmantot pieejamos finanšu līdzekļus 11.a pantā minētajiem preventīvajiem pasākumiem kredītiestādes labā, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

4.  Ja pieejamos finanšu līdzekļus izmanto 3. un 5. punktā ▌minētajiem preventīvajiem pasākumiem vai alternatīvajiem pasākumiem, saistītās kredītiestādes nekavējoties sniedz NGS tos līdzekļus, ko izmanto šādiem pasākumiem, vajadzības gadījumā papildu iemaksu veidā, ja ir spēkā kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

5.  Ja kredītiestāde tiek likvidēta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32.b pantu, lai izietu no tirgus vai izbeigtu savas bankas darbības, dalībvalstis atļauj NGS izmantot pieejamos finanšu līdzekļus alternatīviem pasākumiem nolūkā saglabāt noguldītāju piekļuvi viņu noguldījumiem, tostarp aktīvu un saistību pārvešanai un noguldījumu portfeļa pārvedumam, ja ir spēkā viss tālāk minētais:

13)  direktīvā iekļauj šādu 11.a–11.e pantu:"

"11.a pants

Preventīvi pasākumi

1.  ▌Dalībvalstis nodrošina, ka NGS izmanto pieejamos finanšu līdzekļus 11. panta 3. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviestas uzraudzības sistēmas un lēmumu pieņemšanas procedūras, kas ir piemērotas preventīvo pasākumu atlasei un īstenošanai un saistīto risku uzraudzībai.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS var īstenot preventīvus pasākumus tikai tad, ja norīkotā iestāde ir apstiprinājusi, ka ir izpildīti visi 1. punktā paredzētie nosacījumi. Norīkotā iestāde par to paziņo kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādei.

Ja saņēmējiestāde pieder pie IAS, kā minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, minētā IAS, pamatojoties uz 11.e pantā minētā zemāku izmaksu pārbaudes rezultātiem, nosaka preventīviem pasākumiem pieejamo finanšu līdzekļu summu, par ko paziņo norīkotajai iestādei.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ▌izmanto tai pieejamos finanšu līdzekļus kapitāla atbalsta pasākumiem, tostarp rekapitalizācijai, aktīvu vērtības samazināšanas pasākumiem un aktīvu garantijām, tikai tad, ja ir izpildīti 11.b pantā paredzētie nosacījumi.

Dalībvalstis nodrošina, ka NGS savu līdzdalību atbalstītās kredītiestādes akcijās vai citos kapitāla instrumentos nodod▌, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi.

4.a  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz ... [viens gads pēc dienas, kad stājas spēkā šī grozījumu direktīva].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

11.b pants

Preventīvo pasākumu finansēšanas prasības

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes, kas pieprasa NGS finansēt preventīvus pasākumus saskaņā ar 11. panta 3. punktu, iesniedz kompetentajai iestādei ▌piezīmi par pasākumiem, kurus šīs kredītiestādes apņemas veikt, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamām uzraudzības prasībām, kas ▌noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 575/2013.

2.  Piezīmē, kas minēta 1. punktā, izklāsta darbības, ar ko mazina finanšu stabilitātes pasliktināšanās risku un stiprina kredītiestādes kapitāla un likviditātes pozīciju.

2.a  Ja NGS finanšu līdzekļus izmanto preventīviem pasākumiem saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 3. punktu, kompetentā iestāde pieprasa saņēmējai kredītiestādei attiecīgā gadījumā atjaunināt atveseļošanas plānu, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 32. apakšpunktā, vai grupas atveseļošanas plānu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 33. apakšpunktā. Kompetentā iestāde liek atbalstītajai kredītiestādei īstenot pasākumus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 6. panta 6. punkta trešajā daļā, ja ir izpildīti minētās direktīvas 6. panta 6. punktā ietvertie nosacījumi.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētā kapitāla atbalsta pasākuma gadījumā NGS pieejamie finanšu līdzekļi aptver tikai pašreizējo kapitāla nepietiekamību, pamatojoties uz tālāk norādītajiem elementiem, kas apliecināti piezīmē:

Nosakot kapitāla nepietiekamību, NGS var ņemt vērā arī jebkādu▌ uz nākotni vērstu kapitāla pietiekamības novērtējumu, tostarp ▌kapitāla ▌ saglabāšanas plānu, kas minēts Direktīvas 2013/36/ES 142. pantā.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad kredītiestāde ir IAS dalībniece, kā minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kapitāla nepietiekamību nosaka IAS.

Nosakot kapitāla nepietiekamību, NGS par to paziņo kompetentajai iestādei.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka ▌1. punktā minētajā piezīmē ir paredzēta izejas stratēģija attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, tostarp skaidri noteikts grafiks, kādā kredītiestāde atmaksā visus atmaksājamos līdzekļus, kas saņemti kā daļa no preventīvajiem pasākumiem. Minēto informāciju neizpauž, kamēr nav pagājis viens gads pēc izejas stratēģijas pabeigšanas vai sanācijas plāna īstenošanas, vai novērtējuma pabeigšanas saskaņā ar 11.c panta 3. punktu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbalstītā kredītiestāde neizmaksā dividendes, neatpērk akcijas un neizmaksā mainīgu atalgojumu un ka tā neuzņemas neatsaucamas saistības izmaksāt dividendes, atpirkt akcijas vai maksāt mainīgu atalgojumu. Kompetentā iestāde izņēmuma kārtā var daļēji ierobežot šo aizliegumu, ja kredītiestāde kompetentajai iestādei pierāda, ka tai ir juridisks pienākums izmaksāt dividendes. ▌Dalībvalstis nodrošina, ka▌ šajā punktā minētie ierobežojumi paliek spēkā, līdz atbalstītā kredītiestāde ir atmaksājusi NGS līdzekļus, kas izmantoti preventīvajiem pasākumiem.

5.a  Dalībvalstis nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc sākotnējā finansiālā atbalsta sniegšanas saņēmēja kredītiestāde kompetentajai iestādei iesniedz uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu. Ja kompetentā iestāde nav pārliecināta, ka uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns ir ticams un īstenojams, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju, preventīvie pasākumi attiecīgajai kredītiestādei tiek apturēti, un kompetentā iestāde īsteno atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja kredītiestāde pieder pie IAS, kā minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, IAS pēc apspriešanās ar kompetento iestādi apstiprina uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu.

6.  ▌Dalībvalstis nodrošina, ka 5.a punktā minētajā uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā paredzētie pasākumi ir saderīgi ar kredītiestādes pārstrukturēšanas plānu, kas ir jāiesniedz Komisijai, ievērojot Savienības valsts atbalsta regulējumu.

6.a  Kompetentā iestāde uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu iesniedz noregulējuma iestādei. Noregulējuma iestāde var izskatīt uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, lai tajā identificētu visas tās darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes noregulējamību, un par minētajiem jautājumiem sniegt ieteikumus kompetentajai iestādei. Noregulējuma iestāde paziņo savu novērtējumu un ieteikumus kompetentās iestādes noteiktajā termiņā.

11.c pants

Sanācijas plāns

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde nepilda 11.b panta 1. punktā minētajā piezīmē izklāstītās saistības vai 11.b panta 5.a punkta pirmajā daļā minēto uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu vai neatmaksā summu, kas iemaksāta saskaņā ar preventīvajiem pasākumiem termiņa beigās, vai nepilda izejas stratēģiju saskaņā ar 11. b panta 4. punktu, NGS par to nekavējoties informē kompetento iestādi.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā situācijā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieprasa kredītiestādei iesniegt norīkotajai iestādei un NGS vienreizēju sanācijas plānu, kurā aprakstīti pasākumi, ko kredītiestāde veiks, lai nodrošinātu atbilstību uzraudzības prasībām, nodrošinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju un atmaksātu nesamaksāto summu, ko NGS iemaksājusi preventīvajā pasākumā, kā arī ar to saistīto grafiku. Norīkotā iestāde un NGS apspriežas ar kompetento iestādi par sanācijas plānā paredzētajiem pasākumiem.

3.  Ja kompetentā iestāde nav pārliecināta, ka sanācijas plāns ir ticams vai īstenojams, vai ja kredītiestādes nepilda sanācijas plānu, NGS šai kredītiestādei nepiešķir nekādus turpmākus preventīvus pasākumus, un attiecīgās iestādes veic novērtējumu par to, vai iestāde kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. pantu.

4.  Līdz... [PB — lūgums ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] EBI izdod pamatnostādnes, kurās nosaka elementus uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā, kas pievienots 11.b panta 3.–5.a punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem,▌ un sanācijas plānā, kas minēts šā panta 1. punktā.

11.d pants

▌Alternatīvi pasākumi

1.  ▌Dalībvalstis atļauj izmantot NGS līdzekļus 11. panta 5. punktā minētajiem alternatīvajiem pasākumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad NGS finansē šādus pasākumus, kredītiestādes tirgo vai veic pasākumus tādu aktīvu, tiesību un saistību tirgošanai, ko šīs kredītiestādes plāno pārvest. Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, šāda tirdzniecība atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja NGS ir izmantota saskaņā ar 11. panta 5. punktu attiecībā uz kredītiestādi, un ar noteikumu, ka šāda darbība nodrošina, ka fiziskām personām un mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem joprojām ir piekļuve to noguldījumiem, lai novērstu to, ka tie uzņemas zaudējumus, NGS, ar kuru minētā kredītiestāde ir saistīta, iemaksā šādas summas:

11.e pants

Zemāku izmaksu pārbaude

1.  Apsverot NGS līdzekļu izmantošanu 11. panta 2., 3. vai 5. punktā minētajiem pasākumiem, dalībvalstis nodrošina, ka NGS salīdzina:

2.  Attiecībā uz 1. punktā minēto salīdzinājumu piemēro turpmāk minēto:

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka summa, ko izmanto, lai finansētu 11. panta 2. punktā minēto kredītiestāžu noregulējumu, 11. panta 3. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem vai 11. panta 5. punktā minētajiem alternatīvajiem pasākumiem, nepārsniedz segto noguldījumu summu kredītiestādē.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sniedz NGS visu informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētajam salīdzinājumam. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestāde NGS sniedz NGS aplēstās izmaksas par iemaksu kredītiestādes noregulējumā, kā minēts 11. panta 2. punktā.

4.a  Pēc iespējas ātrāk pēc alternatīvu pasākumu veikšanas dalībvalstis nodrošina, ka NGS iesniedz kompetentajai iestādei, noregulējuma iestādei un norīkotajai iestādei kopsavilkumu par saskaņā ar šo pantu veiktā aprēķina pamatelementiem. Šis kopsavilkums jo īpaši ietver neto atgūšanas likmi, kas iegūta no aplēstajām izmaksām par NGS atmaksāšanu noguldītājiem, un saistīto pamatā esošo pieņēmumu plašu pamatojumu.

5.  EBI, ņemot vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 16. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

Lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētās aplēstās izmaksas par atmaksu noguldītājiem, ▌11. panta 2., 3. vai 5. punktā minēto pasākumu gadījumā b) apakšpunktā minētajā metodikā ņem vērā kaitīgas ietekmes izplatīšanās sekas, ekonomiskos un finanšu riskus un jebkādu kaitējumu banku sistēmas reputācijai, tostarp attiecīgā gadījumā kopīgas preču zīmes aizsardzībai, un preventīvo pasākumu nozīmi NGS statūtos vai līgumā noteiktajās pilnvarās, tostarp 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā IAS.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz … [PB – lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.";

13.a)  direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:"

"1. Iemaksas NGS, kas minētas 10. pantā, balstās uz segto noguldījumu summu un riska pakāpi, ko uzņēmušies jebkuras atsevišķas NGS attiecīgie dalībnieki.

Dalībvalstis var noteikt mazākas iemaksas kredītiestāžu, kas ir radniecīgas NGS, zema riska nozarēm, ko regulē valsts tiesību akti.

Dalībvalstis var nolemt, ka IAS dalībnieki veic zemākas iemaksas NGS.

Dalībvalstis var atļaut, ka centrālā iestāde un visas kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā, tiek uzskatītas par vienu kopumu, uz kuru attiecināms centrālajai iestādei un tās radniecīgajām iestādēm konsolidēti noteiktais riska svērums.

Dalībvalstis var nolemt, ka kredītiestādes maksā minimālu iemaksu neatkarīgi no to segto noguldījumu summas.

2.   NGS var izmantot savas uz risku balstītas metodes, lai noteiktu un aprēķinātu savu dalībnieku uz risku balstītas iemaksas. Iemaksas aprēķina proporcionāli dalībnieku riska pakāpei un pienācīgi ņemot vērā dažādo darījumdarbības modeļu riska profilus. Minētajās metodēs var ņemt vērā arī bilances aktīvu daļu un riska rādītājus, piemēram, kapitāla pietiekamību, aktīvu kvalitāti un likviditāti.

Katru metodi apstiprina kompetentā iestāde sadarbībā ar norīkoto iestādi. EBI tiek informēta par apstiprinātajām metodēm.

3.  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu metodes, ar ko aprēķina iemaksas NGS saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

EBI līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas] iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.";

14)  direktīvas 14. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS sedz noguldītājus filiālēs, ko izveidojušas to dalībnieces kredītiestādes citās dalībvalstīs, un noguldītājus, kas atrodas dalībvalstīs, kurās to dalībnieces kredītiestādes izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 3. nodaļā.";

b)  panta 2. punktam pievieno šādu daļu:"

c)  pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:"

"2.a Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmējas dalībvalsts NGS saskaņā ar līgumu ar piederības dalībvalsts NGS var darboties kā kontaktpunkts noguldītājiem kredītiestādēs, kuras izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 3. nodaļā, un saņem kompensāciju par izmaksām, kas tām radušās.

2.b  Šā panta 2. un 2.a punktā minētajos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts NGS un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts NGS ir noslēgušas vienošanos par izmaksāšanas noteikumiem, tostarp par jebkādu radušos izmaksu kompensāciju, noguldītāju kontaktpunktu, grafiku un maksāšanas metodi. Piederības dalībvalsts NGS sniedz uzņēmējas dalībvalsts NGS informāciju par noguldītāju skaitu, segto noguldījumu apjomu un iespējamām attiecīgām izmaiņām šajos noguldījumos.";

d)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde vairs nav NGS dalībniece un pievienojas citas dalībvalsts NGS vai ja dažas no kredītiestādes darbībām tiek pārvestas uz citas dalībvalsts NGS, izcelsmes NGS pārskaita saņēmējai NGS summu, kas atspoguļo iespējamās papildu saistības, ko NGS uzņemas pārveduma gadījumā, ņemot vērā pārveduma ietekmi uz abu NGS finansiālo stāvokli attiecībā pret risku, ko tās sedz. ▌

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka metodiku pārvedamās summas aprēķināšanai, lai nodrošinātu, ka pārvedumam ir neitrāla ietekme uz abu NGS finansiālo stāvokli attiecībā pret risku, ko tās sedz.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz ... [12 mēneši pēc dienas, kad stājas spēkā šī grozījumu direktīva].

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai papildinātu šo direktīvu.";

e)  iekļauj šādu 3.a punktu:"

"3.a Šā panta 3. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes NGS pārskaita minētajā punktā norādīto summu viena mēneša laikā pēc NGS dalības maiņas.";

f)  pantam pievieno šādu 9. punktu:"

"9. Līdz ... [24 mēneši pēc dienas, kad stājas spēkā šī grozījumu direktīva] EBI izdod pamatnostādnes par to, kādi ▌ir piederības valsts NGS un uzņēmējas valsts NGS attiecīgie uzdevumi, kā minēts 2. punktā,▌ ietverot to apstākļu un nosacījumu sarakstu, saskaņā ar kuriem piederības dalībvalsts NGS ▌atmaksā noguldītājiem filiālēs, kas atrodas citā dalībvalstī, kā noteikts 2. punkta trešajā daļā.";

15)  direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:"

"15. pants

Kredītiestāžu filiāles, kas ir iedibinātas trešās valstīs

Dalībvalstis pieprasa to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, pievienoties NGS to teritorijā, pirms tās atļauj šādām filiālēm pieņemt atbilstīgus noguldījumus minētajās dalībvalstīs.

Dalībvalstis nodrošina, ka šādas filiāles veic iemaksas NGS saskaņā ar 13. pantu.";

16)  direktīvā iekļauj šādu 15.a pantu:"

"15.a pants

Dalībnieces kredītiestādes, kurām ir filiāles trešās valstīs

Dalībvalstis nodrošina, ka NGS nesedz noguldītājus filiālēs, ko trešās valstīs izveidojušas to dalībnieces kredītiestādes, izņemot gadījumus, kad, saņemot norīkotās iestādes apstiprinājumu, minētās NGS piesaista attiecīgās iemaksas no attiecīgajām kredītiestādēm.

EBI izdod pamatnostādnes, kurās precizē apstākļus, kādos norīkotajām iestādēm būtu jāapstiprina noguldītāju segums filiālēs, ko NGS dalībnieces kredītiestādes izveidojušas trešās valstīs.";

17)  direktīvas 16. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes faktiskiem un iespējamiem noguldītājiem sniedz informāciju, kas tiem vajadzīga, lai identificētu NGS, kuru dalībniece ir kredītiestāde un tās filiāles Savienībā. Kredītiestādes minēto informāciju sniedz informācijas lapas veidā, kas sagatavota datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) XX/XXXX [ESAP regula]*** 2. panta 3. punktā.

_______________________________________________

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XX/XXX (dd mm gg), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju.";

b)  pantā iekļauj šādu 1.a punktu:"

c)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes iesniedz 1. punktā minēto informācijas lapu, pirms tās noslēdz līgumu par noguldījumu pieņemšanu, un pēc tam katru reizi, kad attiecīgajā informācijā tiek veiktas jebkādas izmaiņas. Noguldītāji apstiprina, ka ir saņēmuši minēto informācijas lapu, ja vien šī informācija nav publiski pieejama.";

d)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes savos noguldītāju konta izrakstos apstiprina, ka noguldījumi ir atbilstīgi noguldījumi, ietverot atsauci uz 1. punktā minēto informācijas lapu.";

e)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu valodā, par kuru vienojušies noguldītājs un kredītiestāde, atverot attiecīgo kontu, vai tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā filiāle ir iedibināta.";

f)  panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:"

"6. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestāžu apvienošanas, kredītiestādes meitasuzņēmumu pārveidošanas filiālēs vai līdzīgu darbību gadījumā kredītiestādes par to paziņo saviem noguldītājiem vismaz vienu mēnesi pirms šīs darbības stāšanās spēkā, ja vien kompetentā iestāde neparedz īsāku termiņu, pamatojoties uz komercnoslēpumu vai finanšu stabilitāti. Minētajā paziņojumā paskaidro attiecīgās darbības ietekmi uz noguldītāju aizsardzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pirmajā daļā minēto darbību rezultātā samazinātā noguldījumu aizsardzība ietekmēs noguldītājus, kam ir noguldījumi šajās kredītiestādēs, attiecīgās kredītiestādes paziņos šiem noguldītājiem, ka tie var izņemt vai nodot citai kredītiestādei savus atbilstīgos noguldījumus, tostarp visus uzkrātos procentus un piemaksas, nemaksājot soda naudu līdz summai, kas vienāda ar to noguldījumu zaudēto segumu, trīs mēnešu laikā pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes, kas vairs nav NGS dalībnieces, par to informē savus noguldītājus vismaz vienu mēnesi pirms šādas cesijas. Šajā informācijā iekļauj skaidrojumu par šīs cesijas ietekmi uz noguldītāju aizsardzību. Dalībvalstis nodrošina, ka tādas kredītiestādes noguldītāji, kura vairs nav NGS dalībniece, var, nesedzot pārveduma izmaksas, pārvest savus noguldījumus uz citu iestādi, kas ir tās pašas NGS dalībniece.";