Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eudamed pakāpenisku ieviešanu, informēšanas pienākumu piegādes pārtraukuma gadījumā un pārejas noteikumiem, kas piemērojami noteiktām in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, groza Regulu (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746 (COM(2024)0043 – C9-0010/2024 – 2024/0021(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2024)0043),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu un 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0010/2024),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2024. gada 20. marta atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā 2024. gada 21. februāra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 25. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko groza Regulas (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746 attiecībā uz Eudamed pakāpenisku ieviešanu, pienākumu informēt piegādes pārtraukuma vai izbeigšanas gadījumā un pārejas noteikumiem, kas piemērojami noteiktām in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) ) 2024/1860.).

(1) Oficiālājā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par Azerbaidžānu, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības apspiešanu un Dr. Gubad Ibadoghlu un Ilhamiz Guliyev lietu (2024/2698(RSP))

P9_TA(2024)0369 RC-B9-0227/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Azerbaidžānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā Azerbaidžāna ir pastiprinājusi represijas pret pilsonisko sabiedrību, aktīvistiem un pārējiem neatkarīgajiem medijiem, piemēram, Abzas Media, un tiek pielietota aizturēšana un tiesu iestāžu īstenota vajāšana; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir aplēsušas, ka Azerbaidžānā pašlaik ir gandrīz 300 politieslodzīto; tā kā saskaņā ar organizācijas “Freedom House” 2024. gada indeksu “Brīvība pasaulē” Azerbaidžāna ir klasificēta starp pasaulē vismazāk brīvajām valstīm, kas to ierindo zem Krievijas un Baltkrievijas;

B.  tā kā 2023. gada jūlijā Azerbaidžānas iestādes arestēja politekonomistu un opozīcijas pārstāvi Gubad Ibadoghlu, un līdz 2024. gada 22. aprīlim viņš joprojām atradās apcietinājumā, līdz viņam piemēroja mājas arestu; tā kā kopš aizturēšanas viņa veselība ir ievērojami pasliktinājusies, jo viņš ticis spīdzināts, ieslodzījumā turēts necilvēcīgos apstākļos un viņam atteikta pienācīga medicīniskā aprūpe, kā rezultātā viņa dzīvība ir apdraudēta;

C.  tā kā 2023. gada 4. decembrī patvaļīgi tika arestēts cilvēktiesību aizstāvis Ilhamiz Guliyev, pamatojoties uz apšaubāmām apsūdzībām par narkotiku tirdzniecību pēc tam, kad viņš kā trauksmes cēlējs liecināja par policijas manipulēšanu ar pierādījumiem pret valdības kritizētājiem; tā kā viņam draud cietumsods līdz pat 12 gadiem,

1.  mudina Azerbaidžānu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Ilhamiz Guliyev; atzīmē, ka Gubad Ibadoghlu ir atbrīvots un viņam piemērots mājas arests, un aicina iestādes atcelt ceļošanas aizliegumu un visas viņam izvirzītās apsūdzības; aicina Azerbaidžānu nekavējoties nodrošināt viņam neatkarīgu medicīnisko pārbaudi, ko veiktu viņa izvēlēts ārsts, un aicina atļaut viņam ārstēties ārvalstīs;

2.  mudina Azerbaidžānu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus pārējos politieslodzītos, tostarp Tofig Yagublu, Akif Gurbanov, Bakhtiyar Hajiyev, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus Ulvi Hasanli, Sevinj Vagifgizi, Nargiz Absalamova, Hafiz Babali, Elnara Gasimova, Aziz Orujov, Rufat Muradli, Avaz Zeynalli, Elnur Shukurov, Alasgar Mammadli, Farid Ismayilov, kā arī ES un citus valstspiederīgos;

3.  atgādina Azerbaidžānas iestādēm par to pienākumu respektēt cilvēka cieņu un pamatbrīvības un aicina Azerbaidžānas iestādes atcelt represīvus tiesību aktus, ar ko marginalizē neatkarīgas nevalstiskās organizācijas un medijus;

4.  uzskata, ka pašreizējie cilvēktiesību pārkāpumi Azerbaidžānā nav savienojami ar valsts gatavošanos uzņemt COP29 sanāksmes dalībniekus; prasa sanāksmes organizatoriem nodrošināt, ka attiecīgajā nolīgumā uzņēmējvalsts pilnībā nostiprina un garantē cilvēktiesības, pamatbrīvības un pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību;

5.  aicina Komisiju apsvērt iespēju apturēt stratēģisko partnerību ar Azerbaidžānu enerģētikas jomā; prasa, lai visos turpmākajos partnerības nolīgumos kā priekšnosacījumu izvirzītu visu politieslodzīto atbrīvošanu un vispārējā cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanu valstī;

6.  aicina ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos pieprasīt tikšanos ar politieslodzītajiem Azerbaidžānā;

7.  atkārtoti prasa, lai saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu ES uzliktu sankcijas Azerbaidžānas amatpersonām, kuras izdarījušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus;

8.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm un Azerbaidžānas prezidentam, valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par ierosinājumu atcelt likumu, ar ko aizliedz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu Gambijā (2024/2699(RSP))

P9_TA(2024)0370 RC-B9-0228/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Samoa nolīgumu,

–  ņemot vērā Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Konvenciju par bērna tiesībām un Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, Maputu protokolu un Āfrikas Hartu par bērna tiesībām un labklājību,

–  ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi, proti, uzdevumu līdz 2030. gadam visā pasaulē izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā Gambijas nozīmīgais 2015. gada Sieviešu tiesību akts (grozīts) aizliedz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, par ko paredz cietumsodu līdz pat trim gadiem;

B.  tā kā 2024. gada 18. martā Gambijas parlaments otrajā lasījumā apstiprināja ierosinājumu šo aizliegumu atcelt, un tagad attiecīgais likumprojekts ir nodots izskatīšanai parlamentārajā komitejā, kurai būs vajadzīgi vismaz trīs mēneši, lai likumprojektu izskatītu, pirms tā nosūtīšanas parlamentam trešajai un galīgajai izskatīšanai;

C.  tā kā Gambija var kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas atceļ tiesisko regulējumu, ar ko aizliedz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; tā kā līdz ar to var tikt veicināta sieviešu un meiteņu līdzīgu tiesību vājināšanās reģionā;

D.  tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir smags cilvēktiesību pārkāpums un meiteņu un sieviešu diskriminācija; tā kā šāda prakse nav attaisnojama ne ar kādu reliģiju vai kultūru, tā ir ļaunprātīga, ekspluatējoša un kaitīga ar smagām sekām, tostarp tiek nodarīts neatgriezenisks fiziskās, psiholoģiskās, reproduktīvās un seksuālās veselības kaitējums, kas var izraisīt nāvi; tā kā šāda prakse liedz sievietēm un meitenēm pilnībā izmantot savas spējas un piedalīties sabiedrības dzīvē;

E.  tā kā Gambija ir starp tām pasaules valstīm, kurās sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir ļoti izplatīta, un saskaņā ar UNICEF datiem 76 % Gambijas sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apgraizītas; tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana skar vairāk nekā 230 miljonus meiteņu un sieviešu visā pasaulē,

1.  mudina Gambijas parlamentu apliecināt savu apņemšanos ievērot starptautiskās cilvēktiesības un daudzos starptautiskos un reģionālos nolīgumus, ko Gambija ir parakstījusi, mudina aizsargāt sieviešu un meiteņu tiesības, attiecīgi noraidīt priekšlikumu un saglabāt spēkā kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

2.  mudina Gambijas valdību pastiprināt centienus novērst un izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, šajā sakarībā piemērot stingrus izpildes pasākumus un censties veidot izpratni un uzlabot izglītošanu, lai novērstu šādas kropļošanas pamatcēloņus; aicina Gambijas valdību sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ar UNFPA un UNICEF kopīgo programmu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanai;

3.  pauž gatavību atbalstīt valdību un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai sieviešu dzimumorgānu kropļošanas apkarošanā iesaistītu kopienu, tostarp reliģiskos, paražu un kopienu līderus, un apliecina gatavību atbalstīt kropļošanu pārcietušās personas un sieviešu tiesību aizstāvjus;

4.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu nekavējoties un sistemātiski sadarboties ar Gambijas iestādēm un starptautiskajiem partneriem, lai pievērstos sieviešu dzimumorgānu kropļošanas problēmai;

5.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Gambijas iestādēm un Āfrikas Savienībai.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par jauno drošības likumu Honkongā un Andy Li un Joseph John lietu (2024/2700(RSP))

P9_TA(2024)0371 RC-B9-0238/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2024. gada 19. martā Honkongas (HK) Likumdošanas padome, pamatojoties uz HK Pamatlikuma 23. pantu, pieņēma Valsts drošības aizsardzības rīkojumu (SNSO); tā kā SNSO paplašina Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) noteikto Nacionālās drošības likumu (NSL) un atļauj vēl radikālākus pamatbrīvību un brīvības pārkāpumus, ar ko pārkāpj Ķīnas un Lielbritānijas un Ķīnas un Portugāles deklarācijas, principu “viena valsts, divas sistēmas” un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;

B.  tā kā demokrātijas aktīvists Andy Li, kas ir galvenais liecinieks Jimmy Lai tiesas procesā, spīdzināšanā esot atzinies sazvērestībā un par slepenu vienošanos ar ārvalstu struktūrām; tā kā ANO īpašais referents spīdzināšanas jautājumos ir paudis bažas;

C.  tā kā HK un Portugāles dubultpilsoņa Joseph John lieta ir pirmais NSL eksteritoriālas piemērošanas ES pilsonim gadījums; tā kā Joseph John tika arestēts par to, ka viņš esot ievietojis pret Ķīnu vērstu saturu sociālajos medijos un, atrodoties Eiropā, kūdījis uz “atdalīšanos”, un tā kā 2024. gada 11. aprīlī viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods;

D.  tā kā Polijas valstspiederīgā Aleksandra Bielakowska, kura plānoja piedalīties Jimmy Lai tiesas sēdē, pēc ierašanās HK tika aizturēta, nopratināta un deportēta,

1.  stingri nosoda SNSO pieņemšanu, ar ko tiek likvidētas pēdējās pamatbrīvības HK; pauž sašutumu par demokrātiju atbalstošo politisko spēku, pilsoniskās sabiedrības un ziņu kanālu aizliegšanu un vairāk nekā 200 cilvēku arestēšanu kopš NSL pieņemšanas; mudina ĶTR un HK atcelt NSL un SNSO;

2.  mudina HK valdību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Andy Li, Joseph John, Jimmy Lai, Kok Tsz-lun un visus pārējos demokrātijas aizstāvjus un aktīvistus, kas aizturēti par savu brīvību un demokrātisko tiesību izmantošanu, un atcelt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības;

3.  uzsver, ka SNSO apdraud preses brīvību; aicina iestādes izbeigt žurnālistu aizskaršanu un vajāšanu;

4.  pauž satraukumu par to, ka SNSO būtiski ietekmē ES biroja un dalībvalstu ģenerālkonsulātu, kā arī ES iedzīvotāju, organizāciju un uzņēmumu darbu HK teritorijā;

5.  mudina Padomi pārskatīt 2020. gada secinājumus par HK un saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu pieņemt sankcijas pret izpilddirektoru John Lee un visām HK un ĶTR amatpersonām, kas atbildīgas par brīvības apspiešanu HK;

6.  nosoda tiesas prāvas uzraudzībai liktos šķēršļus un uzsver, ka prioritāte jāpiešķir pienācīgam atbalstam un ziņošanai par attiecīgo tiesas procesu novērošanu un cilvēktiesību uzraudzību, tostarp koordinācijas punktu izveidei cilvēktiesību aizstāvjiem, sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem partneriem;

7.  pauž bažas par SNSO eksteritoriālu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku visā pasaulē; nosoda vēršanos pret ES atbalstītu HK diasporu un Pekinu kritizējošiem politiķiem un publiskām amatpersonām; mudina dalībvalstis apturēt izdošanas līgumus ar ĶTR un HK un ieviest apdraudētu HK aktīvistu un žurnālistu glābšanas shēmas;

8.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju citām ES iestādēm, ĶTR valdībai un parlamentam, Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala galvenajai amatpersonai un Likumdošanas padomei, kā arī ES birojam Honkongā.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa lēmums par Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas nolīguma, ar ko izveido starpiestāžu ētikas struktūru Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā minēto iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem, noslēgšanu (2024/2008(ACI))

P9_TA(2024)0372 A9-0181/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2024. gada 14. un 19. marta lēmumus, ar kuriem apstiprina projektu iestāžu nolīgumam, ar ko izveido starpiestāžu ētikas struktūru Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā minēto iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem,

–  ņemot vērā projektu Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas nolīgumam, ar ko izveido starpiestāžu ētikas struktūru Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā minēto iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem (“nolīgums”),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 13. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 232. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. jūnija paziņojumu “Priekšlikums par starpiestāžu ētikas struktūru” un tā pielikumus (COM(2023)0311),

–  ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru(1),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs(2),

–  ņemot vērā 2023. gada 16. februāra rezolūciju par neatkarīgas ES ētikas struktūras izveidi(3),

–  ņemot vērā 2023. gada 16. februāra rezolūciju par pārraudzības veikšanu saistībā ar pasākumiem, ko Parlaments pieprasījis, lai stiprinātu Eiropas iestāžu integritāti(4),

–  ņemot vērā 2023. gada 12. jūlija rezolūciju par ES ētikas struktūras izveidi(5),

–  ņemot vērā 2023. gada 13. jūlija rezolūciju par ieteikumiem reformēt Eiropas Parlamenta noteikumus par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un pretkorupcijas pasākumiem(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 148. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0181/2024),

A.  tā kā ES iestāžu neatkarība, pārredzamība un pārskatatbildība ir ārkārtīgi svarīga to demokrātiskajai leģitimitātei un iedzīvotāju uzticēšanās veicināšanai; tā kā Eiropas Parlaments pašlaik ir viena no pārredzamākajām likumdošanas iestādēm pasaulē;

B.  tā kā ir jānovērš trūkumi, kas izriet no pašreizējā ētikas satvara, kurš ir sadrumstalots, jo katrai ES iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai ir atšķirīgi noteikumi, procedūras un izpildes līmeņi;

C.  tā kā Parlaments 2021. gada 16. septembra rezolūcijā(7) ierosināja un savās turpmākajās 2023. gada 16. februāra(8) un 2023. gada 12. jūlija(9) rezolūcijās atkārtoti uzsvēra, ka ir jāizveido vērienīga, patiesa un neatkarīga ētikas struktūra;

D.  tā kā Komisija 2023. gada 8. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu par starpiestāžu ētikas struktūras izveidi, ierosinot standartu noteikšanas struktūru; tā kā šis Komisijas priekšlikums ne tuvu neatbilda Parlamenta rezolūcijās izvirzītajam vērienīgajam mērķim, jo tās ierosinātajai struktūrai galvenokārt trūktu spējas izskatīt atsevišķus gadījumus un iespējamus ētikas noteikumu pārkāpumus, kā arī ieteikt sankcijas;

E.  tā kā Parlamenta sarunu mandāts bija Parlamenta 2023. gada 16. februāra rezolūcija(10) un 2023. gada 12. jūlija rezolūcija(11);

F.  tā kā starpiestāžu ētikas struktūra palīdzēs stiprināt uzticēšanos Savienības iestādēm un to demokrātiskajai leģitimitātei, kā arī veidot institucionālu kultūru, kuras pamatā ir visaugstākie ētikas standarti;

G.  tā kā Parlamenta Reglamentā iekļautie pašreizējie ētikas noteikumi paredz daudzas standartizētas rakstiskas deklarācijas, tostarp privāto interešu deklarācijas, aktīvu deklarācijas, deklarācijas par interešu konflikta apzināšanos amatpersonām, referentiem, ēnu referentiem un oficiālo delegāciju vai iestāžu sarunu dalībniekiem, deklarācijas par plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, arī tad, ja tās deleģētas viņu palīgiem, referentu deklarācijas par pienesumu viņu lietās, deklarācijas par dalību trešo personu rīkotos pasākumos, dāvanu deklarācijas un sadarbības grupu vai neoficiālu grupu deklarācijas par ārējo finansiālo atbalstu,

1.  atzinīgi vērtē nolīgumu, ar ko tiek radīta iespēja izstrādāt stingrus kopējus ētikas standartus un apmainīties ar paraugpraksi un iespēja neatkarīgiem ekspertiem izskatīt atsevišķus gadījumus pēc tādas iestādes vai padomdevējas struktūras pieprasījuma, kura ir nolīguma puse, attiecībā uz jebkuru tās locekļu deklarāciju;

2.  uzsver, ka galīgo lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz īstenošanu paliek iestāžu vai struktūru attiecīgajām iestādēm; norāda, ka jebkura apspriešanās ar neatkarīgajiem ekspertiem par atsevišķu gadījumu sākas tad, kad kāda no nolīguma pusēm saskaņā ar iekšējiem noteikumiem iesniedz pieprasījumu attiecībā uz tās locekļiem; uzsver, ka komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarācijas kā augsta līmeņa lietas, kas pārsniedz attiecīgās iestādes intereses, parasti būtu jāpārbauda neatkarīgajiem ekspertiem;

3.  tomēr atkārtoti norāda, ka Parlaments joprojām ir apņēmības pilns izveidot neatkarīgu ētikas struktūru, kura būtu spējīga pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu un sniegt ieteikumus nolīgumu noslēgušo iestāžu vai struktūru atbildīgajām iestādēm par to, kādas sankcijas piemērot, kuras sastāvā kā pilntiesīgi locekļi būtu neatkarīgi eksperti un kura aptvertu ES iestāžu un struktūru locekļus pirms viņu pilnvaru vai dienesta pilnvaru termiņa, to laikā un pēc to beigšanās, kā arī šo iestāžu un struktūru darbiniekus, kā paredzēts Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūcijā (12), un atkārtoti uzsvērts 2023. gada 16. februāra rezolūcijā(13) un 2023. gada 12. jūlija rezolūcijā(14);

4.  pauž nožēlu par to, ka Eiropadome nolēma nepievienoties nolīgumam;

5.  pauž nožēlu par Padomes nevēlēšanos paplašināt nolīguma darbības jomu, lai attiecinātu to vismaz uz tās dalībvalsts ministru līmeņa pārstāvjiem, kura ir Padomes prezidentvalsts, un tās apgalvojumu, ka Līgumos nav juridiska pamata, kas ļautu pieņemt kopējus minimālos standartus, kuri būtu piemērojami dalībvalstu pārstāvjiem; apņemas izmantot pirmo nolīguma pārskatīšanu, lai novērstu šo juridisko nepilnību, un aicina nākamās Padomes prezidentvalstis tikmēr brīvprātīgi piemērot tā noteikumus; uzskata, ka Padomes locekļiem, tāpat kā Eiropas Parlamenta deputātiem, varētu būt saistoši noteikumi, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar tās pašorganizācijas pilnvarām un kas būtu noteicošie gadījumā, ja rastos konflikts ar valstu noteikumiem; šajā sakarībā uzsver, ka Padomē sanākušie dalībvalstu pārstāvji, pieņemot ES tiesību aktus, darbojas kā Padomes locekļi; apņemas meklēt juridisku skaidrojumu attiecībā uz to, vai Padome varētu noteikt saistības tās locekļiem ievērot kopējus minimālos standartus;

6.  uzskata, ka ar pieejamajiem resursiem ir jāļauj pienācīgi darboties gan starpiestāžu ētikas struktūrai (“struktūra”), kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras nolīguma puses, gan pieciem neatkarīgajiem ekspertiem, kas palīdz iestāžu pārstāvjiem un pievienojas struktūrai novērotāju statusā, kā arī jānodrošina tai nepieciešamais atbalsts; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar nolīguma 17. pantu visas izmaksas, kas rodas, apspriežoties ar neatkarīgajiem ekspertiem, jāsedz pieprasītājai pusei, jo tas var ierobežot šādu apspriešanos skaitu;

7.  uzskata, ka neatkarīgajiem ekspertiem, kurus vienprātīgi jāieceļ nolīguma pusēm, papildus nolīguma 5. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām, kas attiecas uz nevainojamu profesionālo uzvedību un pieredzi augsta līmeņa amatos Eiropas, valstu vai starptautiskās sabiedriskās organizācijās, ir jābūt profesionālai pieredzei īpaši ētikas, integritātes un pārredzamības jomā;

8.  uzsver neatkarīgo ekspertu būtisko lomu atsevišķu lietu izskatīšanā pēc nolīguma puses pieprasījuma; uzskata, ka ētikas standarta izstrādei vai atjaunināšanai būtu ļoti noderīgi, ja katra puse neatkarīgajiem ekspertiem nosūtītu nelielu lietu izlasi, kas atlasīta pēc nejaušības principa;

9.  uzskata, ka struktūrai būtu jāpaļaujas uz iestāžu pašreizējām pilnvarām pieprasīt saviem locekļiem informāciju vai uz valsts iestāžu piekrišanu apmainīties ar informāciju; uzskata, ka neatkarīgajiem ekspertiem vajadzētu būt iespējai apmainīties ar informāciju ar valsts iestādēm, ja tas ir nepieciešams viņu uzdevumu veikšanai, vienlaikus apstrādājot šādu informāciju ar tādu pašu konfidencialitāti kā izcelsmes iestāde; šajā sakarībā uzsver, ka neatkarīgajiem ekspertiem vajadzētu būt piekļuvei iesaistīto pušu administratīvajiem dokumentiem, jo īpaši tās puses dokumentiem, kas ar tiem apspriežas par lietu, lai viņi varētu veikt labi pamatotus un labi dokumentētus novērtējumus;

10.  norāda, ka neatkarīgajiem ekspertiem ir jāieceļ referents no viņu vidus; uzskata, ka neatkarīgajiem ekspertiem vajadzētu būt pilnīgai autonomijai sava darba organizēšanā, kā arī sanāksmju sasaukšanā;

11.  uzskata, ka, neskarot Vispārīgo datu aizsardzības regulu un personas tiesības, iestādei vai padomdevējai struktūrai būtu jāpublicē neatkarīgo ekspertu pamatotais atzinums kopā ar lēmumu, ko pieņēmusi kompetentā iestāde, kurai būtu jāsniedz paskaidrojums gadījumā, ja ieteikumi nebūtu pilnībā īstenoti;

12.  aicina struktūru rādīt piemēru pārredzamības jomā, saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem visiem iedzīvotājiem pieejamā mašīnlasāmā atvērto datu formātā publicējot visus ieteikumus, gada ziņojumus, lēmumus un izdevumu uzskaiti, cita starpā neatkarīgu ekspertu rakstisku atzinumu par iestāžu pašnovērtējumiem saskaņā ar nolīguma 10. pantu un anonimizētu un apkopotu gada pārskatu par katru gadu, kurā apkopotā un anonimizētā veidā iekļauta pušu iesniegtā informācija par apspriedēm un jautājumiem, kā arī turpmākajām darbībām, saskaņā ar nolīguma 7. panta 4. punktu; uzsver to, cik svarīgi ir pienācīgā mērā aizsargāt attiecīgo personu privāto dzīvi un nevainīguma prezumpciju; aicina nolīguma puses izstrādāt kopīgus norādījumus apspriedēm ar neatkarīgajiem ekspertiem un viņu ieteikumu publicēšanai;

13.  uzskata — lai struktūra būtu pilnībā efektīva, tai būtu jāapvieno par ētiku atbildīgo struktūru funkcijas, un tādēļ gadījumos, kad nepieciešams īpašs apsvērums vai jāizstrādā vai jāatjaunina ētikas standarti, katrai iesaistītajai pusei būtu jāapspriežas ar neatkarīgajiem ekspertiem;

14.  uzsver, ka ir jānosaka, kā tiks noteikts tā priekšsēdētāja vietnieka mandāts, kurš šajā struktūrā pārstāv Parlamentu, un jāievieš atbilstoši pārskatatbildības mehānismi;

15.  uzskata, ka ir jāprecizē, kas būs Parlamenta pārstāvja aizstājējs šajā struktūrā;

16.  uzskata, ka Konstitucionālo jautājumu komitejai būtu jāpiedalās Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka, kas pārstāv Parlamentu šajā struktūrā, pilnvaru noteikšanā, kā arī priekšsēdētāja vietnieka un pārstāvja aizstājēja atbildības nodrošināšanā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Parlamenta deputāti varētu ietekmēt viņiem saistošu standartu izstrādi;

17.  joprojām ir apņēmības pilns konstruktīvi iesaistīties nolīguma pārskatīšanā, kas jāveic trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā, lai uzlabotu un pastiprinātu struktūru, kā paredzēts nolīguma 21. pantā;

18.  atgādina par savu nostāju attiecībā uz to, ka struktūrai vajadzētu varēt pēc savas iniciatīvas izmeklēt iespējamos ētikas noteikumu pārkāpumus, ko izdarījuši ES iestāžu ierēdņi un darbinieki, un veikt izmeklēšanu uz vietas un reģistros, izmantojot informāciju, ko tā ir savākusi vai saņēmusi no trešām personām;

19.  apstiprina pielikumā pievienotā nolīguma slēgšanu;

20.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt nolīgumu ar Padomes priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāju, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāju, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju, Revīzijas palātas priekšsēdētāju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāju un Reģionu komitejas priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

21.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu kopā ar pielikumu informēšanas nolūkā nosūtīt visām nolīguma pusēm.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES, EIROPAS KOMISIJAS, EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS, EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS, EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAS, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS UN EIROPAS REĢIONU KOMITEJAS NOLĪGUMS, AR KO IZVEIDO STARPIESTĀŽU ĒTIKAS STRUKTŪRU LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 13. PANTĀ MINĒTO IESTĀŽU UN PADOMDEVĒJU STRUKTŪRU LOCEKĻIEM

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst Iestāžu nolīgumam kā tas, kas tika publicēts OV L, 2024/1365, 17.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2024/1365/oj.)

(1) OV C 117, 11.3.2022., 159. lpp. (2) OV C 177, 17.5.2023., 109. lpp. (3) OV C 283, 11.8.2023., 31. lpp. (4) OV C 283, 11.8.2023., 27. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0281. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0292. (7) OV C 117, 11.3.2022., 159. lpp. (8) OV C 283, 11.8.2023., 31. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0281. (10) OV C 283, 11.8.2023., 27. lpp. un 31. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0281. (12) OV C 117, 11.3.2022., 159. lpp. (13) OV C 283, 11.8.2023., 31. lpp. (14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0281.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2025. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2023/2221(BUI))

P9_TA(2024)0373 A9-0180/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija(3), kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(5),

–  ņemot vērā 2023. gada 3. oktobra starpposma ziņojumu par priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšanai(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam uzlabošanu: noturīgs un jaunu problēmu risināšanai piemērots ES budžets(7),

–  ņemot vērā Padomes 2024. gada 29. februāra Regulu (ES, Euratom) 2024/765, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(8) (DFS pārskatītā redakcija),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 16. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(10),

–  ņemot vērā 2023. gada 20. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2024. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(11),

–  ņemot vērā 2023. gada 18. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(12),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējo budžetu(13) un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2025. finanšu gada tāmes provizoriskā projekta sagatavošanu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2024. gada 11. martā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 102. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 102. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 102. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0180/2024),

A.  tā kā budžets, ko ģenerālsekretārs 2024. gada 26. februārī ierosināja Parlamenta 2025. gada tāmes provizoriskajā projektā, ir 2 507 233 329 EUR, proti, par 5,21 % jeb 124 132 017 EUR lielāks nekā 2024. gada budžets;

B.  tā kā Komisija 2024. gada ziemas (starpposma) prognozē paredz, ka ES inflācija 2024. gadā būs 3 % un 2025. gadā — 2,5 %; tā kā izdevumu apmērs DFS 2021.–2027. gadam 7. izdevumu kategorijā pamatojas uz 2 % palielinājumu gadā;

C.  tā kā Parlamenta uzticamība ir atkarīga no tā spējas īstenot savu galveno budžeta, likumdošanas un kontroles darbu saskaņā ar visaugstākajiem standartiem, vienlaikus rādot piemēru citām Savienības iestādēm, kā plānot un īstenot savus izdevumus piesardzīgi un efektīvi un ņemt vērā pastāvošo ekonomisko realitāti;

D.  tā kā 2025. gads būs pirmais pilnais gads pēc vēlēšanām un līdz ar to notiks atgriešanās ierastajā politiskās un atbalsta pamatdarbības ritmā;

E.  tā kā Parlaments ir pabeidzis pagājušajā gadā sākto padziļināto reformu procesu, lai, no vienas puses, pārskatītu savas iekšējās darba metodes, padarot parlamentāro darbu efektīvāku, un, no otras puses, stiprinātu savu institucionālo lomu, tādējādi uzlabojot Parlamenta kā viena no likumdevējiem, kā budžeta lēmējinstitūcijas iestādes un kā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes darbību un palielinot tā spēju īstenot demokrātisku pārraudzību,

Vispārējs satvars

1.  pauž bažas par situāciju pašreizējās DFS 7. izdevumu kategorijā; atgādina, ka ierobežojumi izriet no samazinājumiem, ko Padome piemēroja jau tā ļoti nelielajam Komisijas sākotnēji ierosinātajam līdzekļu apmēram, vienojoties par pašreizējo DFS 2021.–2027. gadam; pauž nožēlu par Padomes iebildumiem pret Komisijas priekšlikumu, pārskatot DFS, palielināt 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu no 2024. gada; norāda, ka DFS pārskatīšanā nav atrisināts jautājums par 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; uzsver, ka prognozētā negatīvā rezerve 2025. gadam liek domāt, ka šim nolūkam 7. izdevumu kategorijā būs jāizmanto īpašie instrumenti;

2.  atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas budžeta reglamentē tiesību aktos noteikti pienākumi; atgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu algu indeksācijas koeficients, ko Komisija patlaban prognozē 2024. gada jūlijam, 2025. gada aprīlim un 2025. gada jūlijam, ir attiecīgi 5,3 %, 0,6 % un 3,7 %; norāda, ka 2024. gada budžetā ir iekļauta algu indeksācija 3,4 % apmērā, sākot no 2024. gada jūlija; norāda, ka Budžeta komiteja uzraudzīs oficiāli prognozēto attīstību algu indeksācijas jomā;

3.  atbalsta samierināšanas procedūrā starp Prezidiju un Budžeta komiteju 2024. gada 9. aprīlī panākto vienošanos palielinājumu salīdzinājumā ar 2024. gada budžetu noteikt 4,87 % apmērā, kas nozīmē, ka 2025. gada tāmes kopējais apmērs ir 2 499 233 329 EUR, un attiecīgi par kopumā 11 000 000 EUR samazināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

2 0 0 0 — Īre, 2 0 0 7 —Ēku celtniecība un telpu iekārtošana, 2 3 9 0 — EMAS pasākumi, tostarp to popularizēšana, un Eiropas Parlamenta oglekļa emisiju kompensācijas shēma, 3 2 4 2 — Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos, 3 2 4 3 — Eiropas Parlamenta apmeklētāju centri , 1 0 1 — Rezerve neparedzētiem izdevumiem;

turklāt nolemj par 3 000 000 EUR palielināt Prezidija 2024. gada 11. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru un attiecīgi palielināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

3 2 4 4 — Apmeklētāju grupu organizēšana un uzņemšana, programma Euroscola un viedokļu izplatītāju uzaicināšana no trešām valstīm; 4 0 3 — Eiropas politisko fondu finansēšana;

4.  norāda, ka no palielinājuma par 116 miljoniem EUR salīdzinājumā ar 2024. gada budžetu palielinājums par 98 miljoniem EUR ir saistīts ar tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem un galvenokārt paredzēts darbinieku algu atjaunināšanai (54,7 miljoni EUR) un ar parlamentāro palīdzību saistītiem izdevumiem (33,2 miljoni EUR); norāda, ka to izdevumu palielinājums, kas nav noteikti tiesību aktos, laikposmā no 2024. līdz 2025. gadam nepārsniedz 2 %;

5.  norāda, ka Parlaments nepieprasa papildu amata vietas 2025. gadam;

6.  norāda, ka 98 pastāvīgās amata vietas, kas 2023. gada budžetā izveidotas, lai atvieglotu Civildienesta noteikumu 29. panta 4. punkta piemērošanu, ir svītrotas no 2025. gada štatu saraksta;

Apmeklētāju grupas un Europa Experience

7.  atgādina, ka apmeklētāju grupas visās Parlamenta darba vietās ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību deputāti var sazināties ar vēlētājiem un iepazīstināt tos ar savu parlamentāro darbu; uzsver, ka apmeklētāju grupas vairo Parlamenta nozīmību vēlētāju acīs visā Savienībā;

8.  ar bažām norāda, kā šādus apmeklējumus organizēt kļūst aizvien grūtāk pašreizējā budžeta ierobežoto finansiālo iespēju dēļ, jo īpaši deputātiem no dalībvalstīm, kuras atrodas ģeogrāfiski tālu no Briseles un Strasbūras; prasa piešķirt pietiekamu finansējumu, lai segtu ceļa un uzturēšanās izdevumus, ņemot vērā inflācijas līmeni un cenas gan apmeklētāju grupu izcelsmes valstīs, gan Briselē un Strasbūrā; uzskata, ka piešķīrums vienai personai ir jāpalielina par 10 %, lai ņemtu vērā pastāvošos apstākļus; aicina ģenerālsekretāru pēc iespējas drīzāk ierosināt kvestoriem palielināt segto izmaksu maksimālo apjomu, lai tādējādi turpinātu un palielinātu deputātu sniegto atbalstu, kas dod iespēju apmeklētāju grupām apmeklēt Parlamentu;

9.  ar bažām norāda uz iekšējiem noteikumiem, kuri reglamentē EP deputātu apmeklētāju grupu uzņemšanu un kuru rezultātā reģistrētajiem deputātu palīgiem dažos gadījumos ir jāsedz 30 % no sākotnējām izmaksām; uzsver šādu noteikumu praktiskas ievērošanas neiespējamību un finansiālo slogu, ko tas rada reģistrētiem deputātu palīgiem; aicina Prezidiju pārskatīt un atjaunināt spēkā esošos noteikumus par apmeklējumiem, lai pārvarētu grūtības apmeklējumu plānošanā un organizēšanā;

10.  atgādina par Prezidija 2019. gada 25. novembra lēmumu līdz 2024. gada beigām visās dalībvalstīs izveidot Europa Experience centrus; pauž nožēlu par kavēšanos Europa Experience izveidē visās dalībvalstīs pirms 2024. gada Parlamenta vēlēšanām un norāda, ka patlaban darbojas tikai 12 šādi centri; atzīst, ka šo kavēšanos ir veicinājuši vairāki ārējie faktori, tostarp nekustamā īpašuma tirgu nestabilitāte;

11.  pieņem zināšanai, ka 2025. gadā ir plānots atvērt piecus centrus (Atēnās, Zagrebā, Hāgā, Sofijā un Budapeštā); prasa pēc iespējas drīzāk visās dalībvalstīs izveidot Europa Experience; atgādina, ka Europa Experience būtu jānodrošina iespēja visiem iedzīvotājiem labāk izprast Savienības iestāžu darbību;

Infrastruktūra

12.  pieņem zināšanai, ka Budžeta komiteja saskaņā ar 2022. gada 19. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2023. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(14) ir apstiprinājusi Prezidija lēmumu veikt pamatīgu SPAAK ēkas renovāciju; uzsver, ka pašreizējai ēkai ir ļoti zems energoefektivitātes novērtējums un tai trūkst tik ļoti nepieciešamā elastīguma, lai tā atbilstu paredzētajam mērķim; uzsver, ka Parlamentam savu ēku kopumu energoefektivitātes un ilgtspējas ziņā vajadzētu pārvaldīt tā, lai nodrošinātu atbilstību zaļā kursa mērķiem; norāda, ka renovācija radīs ievērojamus ikgadējus ietaupījumus un samazinās CO2 emisijas, kā arī palīdzēs izpildīt pārskatītās Energoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības; atgādina Prezidijam, ka pirms jebkādu svarīgu lēmumu pieņemšanas par jautājumiem, kas saistīti ar ēkām un to finansējumu, ir jānodrošina pārredzamība, pienācīgi jāinformē Budžeta komiteja un jāapspriežas ar to, cita starpā ļaujot tai iepazīties ar visaptverošu detalizētu informāciju, ņemot vērā šo lēmumu būtisko ietekmi uz budžetu;

13.  atzīst, ka 2025. gadā ir jāsāk TREVES II ēkas renovācijas darbi, lai atvieglotu to darbinieku pagaidu izmitināšanu, kuri tiks pārvietoti SPAAK ēkas renovācijas dēļ;

14.  atzinīgi vērtē Parlamenta politiku, kuras mērķis ir nodrošināt, ka personas ar invaliditāti spēj pilnībā neatkarīgi izmantot Parlamenta ēkas, un atbalsta turpmākus pasākumus un pielāgojumus, kas šajā sakarā būs nepieciešami; atzīst nepieciešamību uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi plenārsēžu zālei Strasbūrā;

15.  atgādina, ka Parlamenta administrācija pašlaik strādā pie visaptverošas pieejas, lai definētu Parlamenta ēku ilgtermiņa politiku, jo īpaši ņemot vērā saistības vides jomā, izmaksas un budžeta ierobežojumus, energoefektivitāti un atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, un sagaida, ka rezultāti tiks publiskoti; prasa izvērtēt elastīgos darba veidus, kas radušies pandēmijas rezultātā, vienlaikus atzīstot, ka fiziska klātbūtne politiskās sarunās, debatēs vai viedokļu apmaiņā publiskās politikas veidošanā joprojām ir efektīvāka;

16.  pieņem zināšanai praksi gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai dotu ieguldījumu ēku projektos; pieņem zināšanai, ka šis apkopojošais pārvietojums sistemātiski notiek vienās un tajās pašās nodaļās un sadaļās un bieži vien precīzi vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās; uzskata, ka ikgadējā apkopojošā pārvietojuma izmantošana var kalpot arī citiem mērķiem, nevis ar būvniecību saistītu projektu finansēšanai;

17.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus un pasākumus, ko Parlaments ir ieviesis, lai samazinātu savu vidisko pēdu; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Parlamenta vides vadības sistēmas (EMAS) mērķiem 2024. gadam; sagaida, ka Parlaments līdz 2024. gada beigām sasniegs visus EMAS galveno snieguma mērķrādītājus un turpinās pieņemt jaunus vērienīgus mērķus turpmākajiem gadiem; jo īpaši norāda uz vairākiem sasniegumiem šajā jomā, tostarp oglekļa emisiju samazinājumu par 44 % kopš 2006. gada, papīra izmantošanas samazinājumu par 66 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, tādu darbinieku lielo īpatsvaru, kas dodas uz darbu kājām vai ar velosipēdu, ievērojamu plastmasas izmantošanas samazinājumu un atjaunīgās enerģijas infrastruktūras sekmīgu izvēršanu, kā rezultātā Parlaments 2023. gadā saražoja 458 MWh saules enerģijas;

18.  pieņem zināšanai oglekļa kredītu cenu pieaugumu; atgādina, ka ieguldījumi energoefektivitātē ir labs veids, kā panākt ieguldīto līdzekļu atdevi; atzinīgi vērtē un atbalsta ieguldījumus atjaunīgajā enerģijā un fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskā izbeigšanā, jo īpaši ņemot vērā enerģētikas krīzi un ģeopolitisko kontekstu, un to atspoguļot nākamajā ēku daudzgadu stratēģijā; norāda, ka Parlaments ir uzstādījis un turpina uzstādīt saules fotoelementu (PV) paneļus, lai vēl vairāk palielinātu uz vietas saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un sasniegtu 25 % mērķrādītāju; atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku pārvadājumi; atzinīgi vērtē Parlamenta centienus samazināt CO2 emisijas, izmantojot fraktētus vilcienus, un prasa palielināt iespējas braucienos starp trim darba vietām izmantot vilcienu;

Citi jautājumi

19.  atgādina par nepārtraukto cīņu, kurā Savienība ir iesaistīta, lai aizstāvētu Eiropas vērtības un saglabātu mūsu demokrātisko procesu integritāti; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Parlaments veicis šo mērķu sasniegšanai, cīnoties pret dezinformāciju un manipulācijām ar informāciju; aicina DG COMM un EP vietējos birojus turpināt izstrādāt un īstenot efektīvas stratēģijas dezinformācijas un manipulāciju ar informāciju apkarošanai; uzsver, ka viens no spēcīgākajiem dezinformācijas apkarošanas ieročiem ir pozitīva, uz faktiem balstīta komunikācija par Parlamenta darbu;

20.  atgādina, ka Parlaments stingri atbalsta daudzvalodību un veicina nacionālo, reģionālo un lingvistisko minoritāšu tiesības; uzskata, ka Parlaments var aktīvi piedalīties cīņā pret dezinformāciju, attiecīgā gadījumā padziļināti komunicējot arī lingvistisko minoritāšu un kopienu valodās; prasa Prezidijam paplašināt tādu Parlamenta komunikācijas materiālu sagatavošanu un izplatīšanu, piemēram, EP vietējos birojos un Europa Experience centros, kuri atbilst dalībvalstu nacionālo, reģionālo un lingvistisko minoritāšu vajadzībām, tādējādi vēršoties pret jebkādiem mēģinājumiem izmantot valodu atšķirības, lai liktu šķēršļus kohēzijai; šajā sakarībā atgādina, ka kopš Krievijas agresijas kara sākuma Ukrainā EP vietējie biroji Baltijas valstīs ir centušies sniegt informāciju iedzīvotājiem ukraiņu un krievu valodā, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas dezinformācijas un propagandas apkarošanai, un mudina atbalstīt un veicināt šādus pasākumus ukraiņu un krievu valodā; uzsver, cik būtiska ir EP vietējo biroju aktīva līdzdalība Parlamenta darba īstenošanā saistībā ar pilsonisko izglītību, šajā nolūkā izmantojot vairākas programmas, kurās iesaistītas vietējās kopienas, skolas un universitātes;

21.  uzsver mākslīgā intelekta (MI) potenciālu atbalsta sniegšanā deputātiem viņu pilnvaru īstenošanā un dažādās Parlamenta administrācijas darbībās; atzinīgi vērtē to, ka jau tiek gatavoti MI projekti 2025. gadam;

22.  atbalsta Budžeta komitejā izskanējušo ģenerālsekretāra paziņojumu par administratīvā sloga un birokrātijas samazināšanu deputātiem un viņu birojiem, vienlaikus paātrinot administrācijas procesu digitalizāciju; uzsver, ka ieguldījumi digitalizācijā rada peļņu no ieguldījumiem vidējā termiņā un ka tos nevajadzētu aizkavēt īstermiņa izmaksu ietaupījumu dēļ;

23.  aicina Parlamentu turpināt regulāri izvērtēt to, kā tiek organizēta personāla nepieciešamība, un optimizēt darbinieku sadalījumu Parlamenta Ģenerālsekretariātā, jo īpaši pārdalot brīvās amata vietas starp dienestiem, lai pēc iespējas saglabātu pastāvīgu darbinieku skaitu; aicina ģenerālsekretāru izvērtēt riskus, kas saistīti ar līgumdarbinieku nodarbināšanu aizvien lielākā skaitā, tostarp risku, ka Parlamentā varētu veidoties divu līmeņu personāla struktūra; prasa, lai galvenos pastāvīgos amatus ieņemtu un galvenos pastāvīgos uzdevumus veiktu pastāvīgie darbinieki;

24.  uzsver to, ka taisnīga ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšana ir svarīga, lai izveidotu patiesi eiropeisku civildienestu; norāda, ka gadu gaitā Parlaments šajā sakarā ir veicis vairākus pasākumus; norāda, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi; norāda, ka Prezidijs ir izveidojis tiesisko regulējumu konkrētai valstpiederībai paredzētu konkursu rīkošanai un nolēmis rīkot pirmo no šādiem konkursiem; uzsver, ka konkursiem vienmēr vajadzētu būt balstītiem uz nopelniem;

25.  pieņem zināšanai procedūru, kas jau ir spēkā, lai lietotājs no parlamentārajām struktūrām varētu pieprasīt sanāksmes tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā; aicina ģenerālsekretāru turpināt apzināt citas iespējas, piemēram, runas atpazīšanas un mašīntulkošanas rīkus, ievērojot principu, kas paredz vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu visiem pilsoņiem;

26.  atkārtoti pauž plenārsēdē vairākkārt pieņemto prasību Prezidijam sākt darbu pie Reglamenta pārskatīšanas, lai deputāti varētu izmantot savas tiesības balsot attālināti grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai paternitātes atvaļinājuma laikā, ilgstošas slimības vai nepārvaramas varas gadījumos, izmantojot pandēmijas laikā gūto pieredzi par šīs balsošanas metodes tehniskajiem aspektiem;

27.  atkārtoti aicina Prezidiju garantēt, ka visi restorāni Parlamentā ievēro kvalitātes, efektivitātes un cenu pieejamības standartus, un maksimālās slodzes laikā no jauna ieviest piekļuves kontroli pie pašapkalpošanās restorāna ieejām; atzinīgi vērtē piekļuves kontroles ieviešanu pie WEISS pašapkalpošanās restorāna ieejas Strasbūrā sesiju laikā;

28.  prasa patiesi apņemties panākt daudzvalodības principa ievērošanu;

29.  atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos; uzsver, ka šīs izmaiņas neradītu nekādas izmaiņas finansējumā un būtu budžeta ziņā neitrālas;

30.  sagaida, ka pieprasījumi, par kuriem nobalsots plenārsēdē, tiks īstenoti prioritārā kārtā;

o
o   o

31.  pieņem 2025. finanšu gada tāmi;

32.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV C 444 I, 22.12.2020., 4. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357. (5) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0335. (7) OV C 177, 17.5.2023., 115. lpp. (8) OV L, 2024/765, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/765/oj. (9) COM(2022)0223. (10) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0119. (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0367. (13) OV L 207, 22.2.2024. (14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0366.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2024. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektu: nepieciešamie grozījumi 2024. gada budžetā saistībā ar DFS pārskatīšanu (07432/2024 – C9-0048/2024 – 2024/0056(BUD))

P9_TA(2024)0374 A9-0174/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2024. gada vispārējo budžetu, kas galīgajā variantā pieņemts 2023. gada 22. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2024. gada 29. februāra Regulu (ES, Euratom) 2024/765, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. februāra Regulu (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. februāra Regulu (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“STEP”) un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241(5),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS regula”)(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(7),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom(8),

–  ņemot vērā 2023. gada 8. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu (COM(2023)0692),

–  ņemot vērā 2024. gada 27. februāra rezolūciju par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(9),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektu, ko Komisija pieņēma 2024. gada 29. februārī (COM(2024)0080),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektu, ko Padome pieņēma 2024. gada 19. martā un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2024. gada 21. martā (07432/2024 – C9-0048/2024),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0174/2024),

A.  tā kā kopīgajā paziņojumā, kas pievienots vienošanās par Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējo budžetu pielikumā, Parlaments un Padome aicināja Komisiju ierosināt budžeta grozījumu, tiklīdz būs panākta vienošanās par DFS regulas pārskatīšanu, lai 2024. gada budžetu saskaņotu ar pārskatīto DFS regulu, un no savas puses apņēmās bez liekas kavēšanās izskatīt budžeta grozījuma projektu, ņemot vērā jautājuma steidzamību;

B.  tā kā līdz ar to budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projekts ir vērsts uz to, lai 2024. gada budžetā iekļautu nepieciešamās izmaiņas, kas izriet no nesen notikušās DFS pārskatīšanas; tā kā budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projekts palielina izdevumus par 5833,7 miljoniem EUR saistību apropriācijās un 4143,6 miljoniem EUR maksājumu apropriācijās;

C.  tā kā papildus izmaiņām, kuras izriet no DFS pārskatīšanas, budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektā ir iekļautas arī izmaiņas budžeta piezīmēs, kas attiecas uz atbalsta izdevumiem no programmas “Digitālā Eiropa”, lai no tiem varētu segt ārštata darbinieku izmaksas, kuri nepieciešami Mākslīgā intelekta birojam, kas jāizveido saskaņā ar nesen pieņemto Mākslīgā intelekta aktu,

1.  atzinīgi vērtē budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektu, kurā ir iekļauti būtiski palielinājumi, ko Parlaments ierosinājis savā budžeta lasījumā un ko nevarēja iekļaut 2024. gada budžetā, jo pārskatītā DFS regula tika pieņemta novēloti;

2.  uzsver, ka līdz ar budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projekta pieņemšanu Savienības 2024. gada budžets kļūs piemērotāks mērķiem, elastīgāks un labāk sagatavots to problēmu risināšanai, ar kurām saskaras Savienība;

3.  atzinīgi vērtē priekšlikumu izmantot 4,8 miljardus EUR no jaunizveidotās Ukrainas rezerves, lai varētu izmaksāt dotācijas Ukrainai; atgādina, ka aizdevumu izmaksai nav nepieciešams budžeta grozījums un ka tādējādi Savienība jau sniedz atbalstu Ukrainas valdībai, lai tā varētu saglabāt pamatpakalpojumus; uzsver, ka uz dotācijām un aizdevumiem balstīts finansiālais atbalsts, izmantojot Ukrainas mehānismu, palīdzēs saglabāt funkcionējošu valsti un pamatpakalpojumu darbību, vienlaikus atbalstot Ukrainu virzībā uz atjaunošanu, atveseļošanu, reformām un dalību Savienībā;

4.  uzsver, ka budžeta nomenklatūra Ukrainas mehānismam, kas ieviesta ar budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektu, palīdzēs nodrošināt, ka budžeta lēmējinstitūcija var pienācīgi kontrolēt izdevumus; atzinīgi vērtē to, ka šajā mehānismā ir iekļauti procentu likmju subsīdiju maksājumi saistībā ar Ukrainai 2022. gadā sniegto makrofinansiālo palīdzību (MFP), kas samazinās spiedienu 6. izdevumu kategorijā (Kaimiņattiecības un pasaule), jo īpaši Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” rezerves ietvaros;

5.  atgādina, ka procentu likmes subsīdija saistībā ar Ukrainai izmaksātajiem MFP+ aizdevumiem ir jāsedz dalībvalstīm; pauž nožēlu par to, ka trīs valstu iemaksu nolīgumi joprojām nav spēkā; uzsver, ka 5 miljoni EUR 2024. gada budžetā tika iekļauti provizoriski — ar nosacījumu, ka tiks rasts alternatīvs finansēšanas risinājums saskaņā ar Komisijas un Parlamenta vienpusējiem paziņojumiem, kas pievienoti vienošanās par 2024. gada budžetu pielikumā; tāpēc sagaida, ka nākamajā 2024. gada budžeta grozījuma projektā no attiecīgās pozīcijas tiks atskaitīti 5 miljoni EUR;

6.  atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) līdzekļu palielināšanu par 376 miljoniem EUR 2024. gadā, kas izriet no Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) regulas(10); norāda, ka atšķirībā no tā, kas norādīts STEP priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā, Komisija tagad uzskata, ka 2024. gadā papildu maksājumu apropriācijas nav vajadzīgas; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt maksājumu vajadzības;

7.  norāda, ka 2024. gada 5. martā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu izveidot jaunu aizsardzības programmu — Eiropas Aizsardzības industrijas programmu — laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam, plānojot pārvietojumu no EAF 1,5 miljardu EUR apmērā, proti, par tieši tādu summu, par kādu EAF līdzekļi tika palielināti, vienojoties par STEP; atkārto savu jau izsenis pausto nostāju, ka jaunām politikas prioritātēm ir vajadzīgi jauni līdzekļi; uzstāj, ka papildu resursi, kas EAF piešķirti uz atlikušo DFS darbības laiku, ir jāizmanto STEP mērķiem, kā to paredz likumdevēju vienošanās;

8.  atzinīgi vērtē Rietumbalkāniem paredzētos papildu 500 miljonus EUR, kas iekļauti rezervē ar nosacījumu, ka tiks pieņemta ierosinātā regula, ar ko izveido Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu; norāda, ka Parlaments neuzskata, ka nomenklatūra, kas izklāstīta budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektā, atbilst paredzētajam mērķim, un plāno kopā ar Padomi 2025. gada budžeta procedūras ietvaros pārskatīt šo nomenklatūru, lai nodrošinātu pienācīgu politisko un budžeta kontroli;

9.  norāda, ka no kopējā palielinājuma 3,1 miljarda EUR apmērā, kas paredzēts 6. izdevumu kategorijai laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam un par ko panākta vienošanās, pārskatot DFS, budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektā ir iekļauti tikai 500 miljoni EUR; turklāt norāda, ka nav iekļauta plānota līdzekļu pārdale šajā izdevumu kategorijā; atkārtoti prasa Komisijai sniegt budžeta lēmējinstitūcijai detalizētu informāciju, paskaidrojot, kā tā plāno pārvaldīt visas izmaiņas programmās un īpašajos instrumentos, kas izriet no DFS pārskatīšanas;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Savienība spēs labāk reaģēt uz krīzēm, jo budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektā ir iekļauts lielāks finansējums saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtas situācijām; norāda, ka ar budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektu tiek izveidotas jaunas pozīcijas saskaņā ar lēmumu sadalīt rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos divās daļās, izveidojot Eiropas Solidaritātes rezervi dabas katastrofām un sabiedrības veselības ārkārtas situācijām Savienībā un pievienošanās sarunvalstīs un rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos ātrai reaģēšanai uz ārkārtas situācijām Savienībā un ārpus tās; uzskata, ka jaunā struktūra atvieglos fondu pārvaldību, un atgādina, cik svarīgi ir ātri izskatīt pieteikumus atbalstam no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un savlaicīgi izmantot abas rezerves, lai nodrošinātu līdzekļu ātru izmaksāšanu;

11.  atgādina, ka Ukrainas mehānisms nesedz humāno palīdzību Ukrainai, un ir pārliecināts, ka kopējās vajadzības saglabāsies augstas un, visticamāk, vēl vairāk palielināsies 2024. gadā, ņemot vērā, ka humānajai palīdzībai paredzētais budžets ir pārāk mazs; ņemot vērā budžeta izpildi pēdējos gados, aicina Komisiju cieši uzraudzīt humānās palīdzības vajadzības un savlaicīgi ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai visus nepieciešamos pasākumus; šajā sakarībā atgādina, ka, pārskatot DFS, elastības instrumenta finansējums 2024. gadam ir palielināts par aptuveni 500 miljoniem EUR;

12.  norāda, ka 2024. gada piešķīrums Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) saskaņā ar pārskatīto DFS regulu ir samazināts līdz 33,8 miljoniem EUR; aicina Komisiju uzraudzīt EGF īstenošanu un visas iestādes — veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir iespējams apmierināt visus pamatotos EGF atbalsta pieprasījumus, tādējādi izrādot Savienības solidaritāti;

13.  pieņem zināšanai izmaiņas, kas veiktas budžeta piezīmēs, lai no programmas “Digitālā Eiropa” varētu finansēt izmaksas, kuras saistītas ar līgumdarbinieku pieņemšanu darbā Mākslīgā intelekta birojā, kas izveidots saskaņā ar nesen pieņemto Mākslīgā intelekta aktu; uzsver, ka šāds risinājums ir nepieciešams tikai tāpēc, ka 7. izdevumu kategorijā (Eiropas publiskā pārvalde) nav pietiekamu resursu, Komisija pati ir noteikusi stabilu personāla politiku un Padome, pārskatot DFS, ir atteikusies risināt administratīvo izdevumu jautājumu; uzstāj, ka šāda jaunā biroja personāla izmaksu segšana ir pieņemama tikai kā pagaidu risinājums un nerada precedentu, ka 7. izdevumu kategorijā ir jārod ilgtermiņa strukturāls risinājums ārpus pašreizējās DFS satvara un ka izdevumi 7. izdevumu kategorijā ir jānosaka tādā apmērā, kas garantē Savienības efektīvu un rezultatīvu pārvaldību;

14.  atgādina, ka vēstulē par izpildes iespējām, kurā izvērtēti Parlamenta un Padomes attiecīgie lasījumi par 2024. gada budžetu, Komisija ir norādījusi, ka budžeta piezīmēm parasti būtu jāatspoguļo juridiskais pamats un tās būtu jāpārskata tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai atspoguļotu izmaiņas piemērojamajos juridiskajos pamatos, un nebūtu jāierosina nekādas izmaiņas un grozījumi programmu vispārīgajos un konkrētajos mērķos vai darbībās, kas nav nepārprotami norādītas pamataktos; sagaida, ka, ņemot vērā Komisijas acīmredzamo elastību, grozot piezīmes attiecībā uz programmu “Digitālā Eiropa”, lai iekļautu ar programmas īstenošanu nesaistītu ārštata darbinieku pieņemšanu darbā, tā būs tikpat elastīga, novērtējot jebkādas izmaiņas budžeta piezīmēs, ko Parlaments vai Padome varētu ierosināt 2025. gada budžeta procedūrā;

15.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2024 projektu;

16.  uzdod priekšsēdētājai paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 1/2024 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

17.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (2) OV L, 2024/207, 22.02.2024., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/budget/2024/207/oj?locale=lv. (3) OV L, 2024/765, 29.02.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/765/oj. (4) OV L, 2024/792, 29.02.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/792/oj. (5) OV L, 2024/795, 29.02.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/795/oj. (6) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (7) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (8) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0082. (10) COM(2023)0335.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz 2024. gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 3 projektu, ar ko pastiprina Eiropas Prokuratūru pēc Polijas pievienošanās un gaidot Zviedrijas iespējamo dalību (08805/2024 – C9-0147/2024 – 2024/0090(BUD))

P9_TA(2024)0375 A9-0179/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2024. finanšu gada vispārējo budžetu, kas galīgajā variantā pieņemts 2023. gada 22. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(3) (“DFS regula”),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(4),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2024 projektu, ko Komisija pieņēma 2024. gada 9. aprīlī (COM(2024)0090),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2024 projektu, ko Padome pieņēma 2024. gada 22. aprīlī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (08805/2024 – C9-0147/2024),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0179/2024),

A.  tā kā pēc tam, kad Polija 2024. gada 5. janvārī paziņoja par nodomu piedalīties pastiprinātā sadarbībā Eiropas Prokuratūras (EPPO) saistībā, Komisija 2024. gada 29. februārī pieņēma attiecīgu īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina Polijas dalību;

B.  tā kā Zviedrijas valdība 2024. gada 26. janvārī nāca klajā ar tiesību akta projektu, kas pavērtu ceļu Zviedrijas dalībai EPPO un ko paredzēts apstiprināt vēlāk 2024. gadā;

C.  tā kā tāpēc budžeta grozījuma Nr. 3/2024 projektā EPPO 2024. gada budžets tiek palielināts par papildu 3,6 miljoniem EUR saistību un maksājumu apropriācijās un tiek paredzētas 20 papildu amata vietas štatu sarakstā;

D.  tā kā, ņemot vērā, ka 2.b izdevumu kategorijā (“Noturība un vērtības”) nav rezervju, Komisija ierosina papildu izmaksu segšanai izmantot elastības instrumentu,

1.  ļoti atzinīgi vērtē Polijas pievienošanos EPPO un gaidāmo Zviedrijas dalību, līdz ar ko iesaistīto dalībvalstu skaits palielinātos līdz 24; norāda, ka šī paplašināšanās arī ļaus EPPO izmeklēt minētajās dalībvalstīs izdarītus nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses, un saukt pie atbildības par tiem, tādējādi labāk aizsargājot Savienības intereses un budžetu un palīdzot uzturēt tiesiskumu;

2.  uzsver nepieciešamību nodrošināt EPPO papildu finanšu resursus un cilvēkresursus, arī tādēļ, lai segtu izmaksas par Eiropas prokuroru pieņemšanu darbā, nepieciešamās atbalsta funkcijas un saistītos darbības un algu izdevumus; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ņēmusi vērā Parlamenta aicinājumu un pienācīgi steidzamā kārtā ierosinājusi atbilstošu budžeta grozījuma projektu;

3.  saprot, ka Komisija no 2025. gada vairs EPPO nenodrošinās digitālās darbavietas pakalpojumus; norāda, ka EPPO ir atkārtoti pieprasījusi nepieciešamos papildu finanšu resursus un cilvēkresursus, lai pārkārtotos uz pilnīgu neatkarību IT jomā un nodrošinātu savas IT sistēmas drošību;

4.  pauž nožēlu par to, ka budžeta grozījuma Nr. 3/2024 projektā nav paredzēti resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EPPO ir pilnībā sagatavota efektīvas izmeklēšanas veikšanai, spēj tikt galā ar aizvien lielāko operatīvā darba slodzi un tās rīcībā ir pietiekami resursi, lai sagatavotos pilnīgai un drošai IT sistēmu autonomijai no 2025. gada; aicina Komisiju turpmākā budžeta grozījuma projektā iekļaut nepieciešamos papildu resursus, kā noteikts Eiropas Prokuratūras Kolēģijas 2024. gada 21. februāra Lēmumā Nr. 016/2024, un sniegt IT pakalpojumus, līdz EPPO rīcībā būs resursi, ar ko nodrošināt savu neatkarību IT jomā;

5.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt EPPO pilnīgu neatkarību, kam priekšnoteikums ir budžeta autonomija un līdz ar to — atbilstoši resursi; norāda, ka nav īstenojusies iespēja EPPO izmantot Eurojust administratīvo atbalstu, kas paredzēta tās dibināšanas regulas 100. pantā; atgādina, ka Komisija grozījumu vēstulē Nr. 1/2022 apņēmās līdz 2023.gada beigām izvērtēt EPPO nodrošinājumu ar personālu; aicina Komisiju minētās personāla nodrošinājuma pārskatīšanas rezultātus nekavējoties nosūtīt budžeta lēmējinstitūcijai, lai tā varētu tos ņemt vērā savā darbā saistībā ar 2025. gada budžetu;

6.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2024 projektu;

7.  uzdod priekšsēdētājai paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 2/2024 ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (2) OV L, 2024/207, 22.02.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/budget/2024/207/oj. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (4) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (5) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iepriekšējas pasažieru informācijas (IPI) vākšanu un nosūtīšanu ārējo robežu kontroles uzlabošanai un atvieglošanai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/817 un Regulu (ES) 2018/1726 un atceļ Padomes Direktīvu 2004/82/EK (COM(2022)0729 – C9-0428/2022 – 2022/0424(COD))	P9_TA(2024)0376 A9-0409/2023
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0729),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0428/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 13. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9‑0409/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 25. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2025/... par iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanu un nosūtīšanu robežpārbaužu pie ārējām robežām uzlabošanai un atvieglošanai, ar ko groza Regulas (ES) 2018/1726 un (ES) 2019/817 un atceļ Padomes Direktīvu 2004/82/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2025/12.)

(1) OV C 228, 29.6.2023., 97. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanu un nosūtīšanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/818 (COM(2022)0731 – C9-0427/2022 – 2022/0425(COD))	P9_TA(2024)0377 A9-0411/2023
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0731),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0427/2022),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 13. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9‑0411/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 25. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2025/... par iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanu un nosūtīšanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/818

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2025/13.)

(1) OV C 228, 29.6.2023., 97. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai (Neto nulles emisiju industrijas akts) (COM(2023)0161 – C9-0062/2023 – 2023/0081(COD))

P9_TA(2024)0378 A9-0343/2023

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0161),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0062/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 13. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2023. gada 5. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 16. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0343/2023),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 25. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2024/1735.).

(1) OV C 349, 29.9.2023., 179. lpp. (2) OV C, C/2023/254, 26.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/254/oj.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par Krievijas nedemokrātiskajām prezidenta vēlēšanām un to nelikumīgo attiecināšanu uz okupētajām teritorijām (2024/2665(RSP))

P9_TA(2024)0379 RC-B9-0253/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un par Ukrainu,

–  ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kuras Krievija ir apņēmusies ievērot kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā EDSO 1990. gada Kopenhāgenas dokumentu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 12. oktobra Rezolūciju ES-11/4 “Ukrainas teritoriālā integritāte: ANO Statūtu principu aizstāvība” un ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta Rezolūciju 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte”,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2023. gada 17. jūnija paziņojumu par nodomu rīkot t. s. vēlēšanas okupētajās Ukrainas teritorijās,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2024. gada 29. janvāra paziņojumu par Krievijas Federācijas lēmumu neuzaicināt EDSO novērot Krievijas prezidenta vēlēšanas,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 18. marta paziņojumu ES vārdā par Krievijas prezidenta vēlēšanām un to nepiemērojamību Ukrainas teritorijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja Theodoros Rousopoulos 2024. gada 18. marta paziņojumu par t. s. prezidenta vēlēšanām Krievijā,

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Krievijas Federācijā Marianas Kacarovas 2023. gada 15. septembra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Krievijas Federācijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) 2021. gada 23. marta Atzinumu Nr. 992/2020 par konstitūcijas grozījumiem un to pieņemšanas procedūru Krievijas Federācijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2023. gada 13. oktobra Rezolūciju Nr. 2519 (2023) par pašreizējā Krievijas Federācijas prezidenta ad hominem pilnvaru termiņa atcelšanas leģitimitātes un likumības pārbaudi un tās 2023. gada 22. septembra ziņojumu Nr. 15827 ar tādu pašu nosaukumu, uz kuru rezolūcija balstīta,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2024. gada 17. aprīļa Rezolūciju Nr. 2540 (2024) par Alekseja Navaļnija nāvi un nepieciešamību vērsties pret Vladimira Putina totalitāro režīmu un tā karu pret demokrātiju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2023. gada 11. jūlija ziņojumu “Aizsardzība apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem — ieceļošana ES, uzturēšanās un atbalsts”,

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par bezvalstnieku statusu 28. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā visas EDSO dalībvalstis, tostarp Krievijas Federācija, ir vienojušās, ka tautas griba, kas brīvi un taisnīgi pausta godīgās un periodiskās vēlēšanās, ir valdības varas un leģitimitātes pamats;

B.  tā kā EDSO dalībvalstis ir apņēmušās ievērot virkni principu, piemēram, 1990. gada Kopenhāgenas dokumentā noteiktos principus, lai cita starpā nodrošinātu, ka vēlēšanu kampaņas var notikt atklātā un taisnīgā gaisotnē bez vardarbības, iebiedēšanas vai bailēm no atriebības pret kandidātiem, partijām vai vēlētājiem, un lai nodrošinātu, ka vēlēšanās balsošana notiek aizklāti un nodotās balsis tiek godīgi saskaitītas un paziņotas;

C.  tā kā tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, ko Krievija rīkoja no 2024. gada 15. līdz 17. martam, notika bez jebkādas politiskās konkurences, stingri ierobežotos sistēmisku un smagu represiju apstākļos un Krievijas Federācijas nelikumīgā agresijas kara pret Ukrainu laikā; tā kā tika saņemti ziņojumi par vēlētāju iebiedēšanu, viņu balsstiesību liegšanu, biļetenu nelikumīgu ievietošanu vēlēšanu urnās, vēlēšanu iecirkņu protokolu masveida viltošanu un neatkarīgo vietējo vēlēšanu novērotāju aizturēšanu; tā kā Krievija nelikumīgi organizēja balsošanu okupētajās Ukrainas teritorijās Krimā, Doņeckā, Hersonā, Luhanskā un Zaporižjā, nereti bruņotu Krievijas karavīru vardarbības un draudu apstākļos; tā kā Krievija jau iepriekš rīkojusies līdzīgi, organizējot nelikumīgas vēlēšanas Abhāzijā, Dienvidosetijā un Piedņestrā pret Gruzijas un Moldovas iestāžu gribu;

D.  tā kā Krievijas iestādes neuzaicināja EDSO/ODIHR novērot vēlēšanas, kas ir pretrunā Krievijas kā EDSO dalībvalsts saistībām un pienākumiem; tā kā šīs bija otrās vēlēšanas Krievijā pēc kārtas, kas notika bez objektīvu un neatkarīgu starptautisku vēlēšanu novērotāju klātbūtnes valstī;

E.  tā kā Krievijas Federācijas Centrālā vēlēšanu komisija nepamatoti atteicās reģistrēt par kandidātiem politiķus, kuri kritizē režīmu vai agresijas karu, tostarp dažus, kuri bija savākuši vairāk nekā 100 000 atbalstītāju parakstu, kā noteikts valsts tiesību aktos;

F.  tā kā ietekmīgākais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis A. Navaļnijs, kurš bija 2021. gada Saharova balvas par domas brīvību ieguvējs, tika nogalināts Sibīrijas soda izciešanas iestādē 2024. gada 16. februārī – vien dažas nedēļas pirms tā sauktajām prezidenta vēlēšanām; tā kā A. Navaļnijs izcieta nepamatotu, politiski motivētu cietumsodu; tā kā par viņa slepkavību pilnībā ir atbildīga Krievijas valsts un jo īpaši tās prezidents V. Putins;

G.  tā kā ar Krievijas 1993. gada konstitūciju prezidenta pilnvaras tika ierobežotas līdz diviem secīgiem pilnvaru termiņiem, bet V. Putins ir pie varas nepārtraukti kopš 2000. gada, atrodot dažādus veidus, kā šo ierobežojumu apiet; tā kā 2020. gada fiktīvo referendumu nevar uzskatīt par spēkā esošu un tas tika īstenots, pārkāpjot gan Krievijas Federācijas tiesību aktus, gan valsts starptautiskās saistības; tā kā daudzi eksperti uzskata, ka V. Putina prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšana ir antikonstitucionāla; tā kā kopš 2022. gada Kremļa režīms ir ieviesis dažādus ierobežojošus vēlēšanu uzraudzības likumus, bet opozīcijas partiju atbalstītāji regulāri tiek vajāti, aizturēti un bieži apsūdzēti, galvenokārt saskaņā ar 2024. gada februārī pieņemto jauno likumu, kas ļauj konfiscēt īpašumu un aktīvus ikvienam, kurš kritizē karu Ukrainā;

H.  tā kā Krievijas autoritārais režīms gadu desmitiem ir izmantojis šādas aizvien vairāk krāpnieciskas un farsam pielīdzināmas tā sauktās vēlēšanas, lai radītu demokrātijas šķietamību un turpinātu koncentrēt visu varu V. Putina rokās; tā kā valdība apspiež jebkādu neapmierinātību, par atbalstu izmantojot režīmam lojālus drošības spēkus, pakļāvīgu tiesu varu, valsts kontrolētu mediju vidi, kas nodrošina nepārtrauktu propagandas un dezinformācijas plūsmu, un likumdevēju varu, kas sastāv no valdošās partijas un padevīgām opozīcijas frakcijām;

I.  tā kā pārējie kandidāti, kas piedalījās šajās fiktīvajās vēlēšanās, bija Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas, partijas “Jaunie ļaudis” un Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas pārstāvji, uz kuriem pašlaik attiecas ES un ASV sankcijas par atbalstu karam Ukrainā;

J.  tā kā V. Putina “vēlēšanu uzvara” ar 87 % balsu, kas brīvās un godīgās vēlēšanās būtu acīmredzami neiedomājams skaitlis, izrietēja no nepārprotami sagrozītiem rezultātiem vēlēšanu iecirkņos visā valstī – sākot no Adigejas un līdz pat Jamalas Ņencu apvidum; tā kā tas liecina par to, cik atklāti un nekaunīgi V. Putina režīms manipulē ar vēlēšanu rezultātiem, lai 24 gadus noturētos pie varas;

K.  tā kā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā Krievijas iestādes ir pastiprinājušas represijas pret politisko opozīciju, plašsaziņas līdzekļiem, pilsonisko sabiedrību un LGBTIQ kopienu, vēl vairāk ierobežojot tiesības un individuālās brīvības, lai apslāpētu iekšzemes opozīciju;

L.  tā kā daudzi Krievijas vēlētāji ar pretošanās akcijām vēlēšanu iecirkņos drosmīgi pauda dusmas un pretestību Kremļa režīmam un farsam, ko tas nosauca par vēlēšanām; tā kā daudz cilvēku tā saukto vēlēšanu pēdējās dienas pusdienlaikā ieradās vēlēšanu iecirkņos, atbalstot akciju “Pusdienlaiks pret Putinu”, uz kuru aicināja arī A. Navaļnijs, pirms viņu pēc spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās nogalināja cietumā;

M.  tā kā Kremļa režīms ir iznīcinājis vairāku paaudžu Krievijas pilsonisko sabiedrību, demokrātisko politisko opozīciju un cilvēktiesību organizācijas, tostarp “Memoriālu” un Maskavas Helsinku grupu; tā kā tiek lēsts, ka Krievijā ir vismaz 1000 politisko ieslodzīto, un tas pārsniedz pat padomju perioda beigu skaitu, turklāt ievērojami pieaudzis to cilvēku daudzums, kuri aizturēti par V. Putina politikas kritiku, jo īpaši saistībā ar karu Ukrainā; tā kā saskaņā ar Žurnālistu aizsardzības komitejas datiem Krievija ieslodzījumā atrodas vismaz 22 žurnālisti;

N.  tā kā ES ir daudzkārt paudusi nepārprotamu solidaritāti ar visiem tiem disidentiem un Krievijas iedzīvotājiem, kuri, neraugoties uz draudiem viņu brīvībai un dzīvībai un Kremļa un Krievijas varas iestāžu spiedienu, turpina cīnīties par brīvību, cilvēktiesībām un demokrātiju; tā kā ES ir uzņēmusi daudzus Krievijas disidentus un mediju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri bija spiesti pamest Krieviju, jo viņu kritika pret valdību radīja ievērojamu varas iestāžu atriebības risku;

O.  tā kā ANO īpašā referente cilvēktiesību jautājumos Krievijā secinājusi, ka šajā valstī vairs nav drošas telpas pilsoniskai rīcībai vai politiskajai opozīcijai;

P.  tā kā Venēcijas komisija savā Atzinumā Nr. 992/2020 secināja, ka 2020. gada konstitūcijas grozījumu sagatavošanas ātrums bija acīmredzami nepiemērots, ka steidzami pieņemtie 2020. gada grozījumi Krievijas Konstitūcijā ir nesamērīgi nostiprinājuši prezidenta pozīciju un ka pašreizējo un iepriekšējo prezidentu pilnvaru termiņa ierobežojumu ad hominem izslēgšana ir pretrunā pieņemto grozījumu loģikai, ar kuriem prezidenta pilnvaru laiks tiek ierobežots līdz diviem pilnvaru termiņiem;

Q.  tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja rezolūcijās Nr. 2519 (2023) un Nr. 2540 (2024) aicināja Eiropas valstu valdības atzīt Vladimiru Putinu par neleģitīmu pēc viņa pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām un pārtraukt jebkādu saskarsmi ar viņu, izņemot humānus mērķus un miera nodrošināšanas nolūkā;

R.  tā kā 2021. gada ieteikumā par ES un Krievijas politisko attiecību virzību(1) Parlaments secināja, ka 2020. gada jūnijā īstenotās konstitucionālās izmaiņas ir nelikumīgas, tāpat kā to secināja Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja savā Rezolūcijā 2519 (2023);

S.  tā kā Krievijas Federācija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu; tā kā šis agresijas karš ir klajš un nepārprotams ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums;

T.  tā kā 2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Vladimira Putina apcietināšanas orderi, ņemot vērā viņa atbildību par kara noziegumu — Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un pārsūtīšanu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu laikā,

1.  stingri nosoda visus vēlēšanu pārkāpumus, ko Vladimira Putina režīms izdarījis tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu laikā no 2024. gada 15. marta līdz 17. martam, kā arī pirms tam notikušās ilgstošās un sistēmiskās represijas un pilsoņu un politisko tiesību pārkāpumus; uzsver, ka Krievijas tā sauktās prezidenta vēlēšanas notika baiļu un represiju gaisotnē un kontekstā, kad notiek nelikumīgs, neprovocēts un nepamatots agresijas karš pret Ukrainu; norāda, ka tā sauktajās prezidenta vēlēšanās nebija reālu alternatīvu kandidātu, brīvu mediju, uzticamu novērotāju, ne arī politisko brīvību; secina, ka tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā bija nelikumīgas un nedemokrātiskas;

2.  secina, ka šādas Krievijas iestāžu rīcības vienīgais mērķis bija radīt priekšstatu par vēlēšanu leģitimitāti attiecībā uz Vladimiru Putinu, viņa piekopto politiku, kurā valda nemitīgas iekšējās represijas, un, jo īpaši, agresijas karu pret Ukrainu;

3.  nepārprotami nosoda nelikumīgās tā sauktās “vēlēšanas” Ukrainas teritorijās, kuras Krievija ir uz laiku okupējusi, proti, Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē, kā arī Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas reģionu daļās; uzsver, ka vēlēšanu rīkošana šajās teritorijās ir nepārprotams Ukrainas suverenitātes pārkāpums un klajš starptautisko tiesību, jo īpaši ANO Statūtu, pārkāpums; pauž nožēlu par Krievijas iestāžu pielietotajiem vardarbības draudiem, jo cilvēki tika spiesti balsot bruņotu Krievijas karavīru klātbūtnē; atkārtoti norāda — kā to jau ES vārdā paziņoja Augstais pārstāvis, ES neatzīs ne šo tā saukto “vēlēšanu” rīkošanu Ukrainas teritorijā, ne to iznākumu; aicina ES noteikt ierobežojošus pasākumus pret personām, kas iesaistītas nelikumīgo vēlēšanu rīkošanā un īstenošanā;

4.  uzsver, ka atteikums atļaut veikt Krievijas prezidenta vēlēšanu neatkarīgu starptautisku novērošanu saskaņā ar Krievijas kā EDSO dalībvalsts starptautiskajām saistībām liecina par demokrātijas regresu nepieredzētā līmenī un kritisku nevēlēšanos ievērot starptautiskās saistības un ievērot iedibinātos sadarbības principus starptautiskajās institūcijās; uzsver, ka Krievijas iestāžu lēmums neuzaicināt EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misiju novērot vēlēšanas liecina, ka tās vēlas liegt vēlētājiem objektīvu un neatkarīgu novērtējumu par vēlēšanām;

5.  mudina Eiropas Savienības dalībvalstis un starptautisko sabiedrību neatzīt Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus par likumīgiem, jo tās tika rīkotas nelikumīgi okupētajās Ukrainas teritorijās, un tās — pat Krievijā — nebija ne brīvas, ne godīgas, tās neatbilda starptautiskajiem vēlēšanu pamatstandartiem un līdz ar to tām trūkst demokrātiskās leģitimitātes, un mudina ierobežot attiecības ar V. Putinu tikai līdz tādiem jautājumiem, kas ir nepieciešami mieram reģionā, kā arī humāniem un cilvēktiesību mērķiem, piemēram, veikt ieslodzīto apmaiņu, deportēto bērnu atgriešanos Ukrainā vai aicinājumu atbrīvot politieslodzītos;

6.  atzinīgi vērtē drosmi, ko izrādījuši tie tūkstoši Krievijas iedzīvotāju, kuri protestē pret Putina režīmu un cenšas pārveidot savu valsti par demokrātiju, tostarp ar pretošanās aktiem tā saukto vēlēšanu laikā, piemēram, protestos, kas svētdien, 2024. gada 17. martā, plkst. 12.00 pulcēja cilvēkus vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietās Krievijā un ārvalstīs;

7.  atkārtoti norāda, ka Kremļa režīms un Vladimirs Putins personīgi ir krimināli un politiski atbildīgi par viņu nozīmīgākā oponenta Alekseja Navaļnija nāvi; aicina veikt starptautisku izmeklēšanu par viņa nāves apstākļiem, lai sauktu vainīgos pie atbildības;

8.  joprojām aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp Vladimiru Kara-Murzu, Oļegu Orlovu, Alekseju Gorinovu, Aleksandru Skočiļenko, Dmitriju Ivanovu, Joanu Kurmojarovu, Viktoriju Petrovu, Mariju Ponomarenko, Dmitriju Talantovu, Juriju Dmitrijevu, Liliju Caniševu, Kseniju Fadejevu, Ivanu Safronovu un Iļju Jašinu, netaisnīgi ieslodzītos žurnālistus, tostarp Alsu Kurmaševu un Evanu Gerškoviču, un viņu ģimenes, atjaunot vārda un biedrošanās brīvību Krievijā un īstenot pastiprinātu starptautisko kontroli un uzraudzību attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā;

9.  mudina Krievijas iestādes nodrošināt tūlītēju piekļuvi visaptverošai medicīniskajai aprūpei politieslodzītajiem, kuru veselība ir kritiskā stāvoklī, jo īpaši tas attiecas uz Vladimiru Kara-Murzu; atgādina Krievijai, ka tai ir jāievēro tās starptautiskās saistības par ieslodzīto tiesībām;

10.  aicina Krievijas iestādes nodrošināt konsulāro iestāžu amatpersonām piekļuvi ieslodzītajiem, kuriem ir dubultpilsonība;

11.  atkārtoti uzsver, ka ES vajadzētu pilnībā solidarizēties ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, kas ir atbalstījusi vispārējas demokrātiskas vērtības un noraidījusi imperiālismu, un ka tai būtu jāizmanto Eiropas cilvēktiesību pārkāpumu sankciju režīms, lai sodītu cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājus; nosoda Kremļa režīma īstenoto cilvēktiesību pārkāpumu eskalāciju un joprojām notiekošās represijas pret valdības kritizētājiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pretkara un vides aktīvistiem, neatkarīgajiem žurnālistiem, juristiem un vēsturniekiem, kas pēta padomju noziegumus, kā arī arvien pieaugošās represijas pret LGBTIK aktīvistiem;

12.  aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un organizācijām, lai sniegtu atbalstu politieslodzītajiem, jo īpaši medicīnisko un juridisko palīdzību, kas viņiem ir ierobežota vai liegta, un meklēt veidus, kā panākt viņu atbrīvošanu; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības turpināt cieši uzraudzīt tiesas procesus pret Krievijas politiskās opozīcijas pārstāvjiem un viņu ieslodzījuma apstākļus; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt palielināt informētību par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā un izdarīt spiedienu uz Krievijas valdību, lai tā pildītu savas starptautiskās saistības;

13.  aicina ES un tās dalībvalstis turpināt aktīvi atbalstīt neatkarīgas Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neatkarīgas raidorganizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Krievijas demokrātisko opozīciju, kas protestē pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un piedāvāt atbalstu;

14.  mudina dalībvalstis nodrošināt humanitārās vīzas un cita veida atbalstu Krievijas disidentiem, tostarp juristiem, kuriem draud politiska vajāšana; atkārtoti aicina izveidot ES mēroga vairākkārtējas ieceļošanas vīzu shēmu cilvēktiesību aizstāvjiem un politiski vajātām personām un izmantot esošās elastības iespējas, lai novērstu nepilnības tiesību aktos, kā ierosinājusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra savā 2023. gada ziņojumā ”Protecting Human Rights Defenders at Risk: EU entry, stay and support” (Riskam pakļauto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība. Iekļūšana ES, uzturēšanās ES un ES atbalsts); šajā sakarībā uzsver, ka šādas shēmas varētu paredzēt arī attiecībā uz opozīcijas līderiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un citādi politiski vajātām personām;

15.  mudina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt, lai tās būtu sagatavojušās tādai situācijai, kad Krievija tāpat kā Baltkrievija pārtrauc izsniegt pases savos konsulātos, un šādā gadījumā var būt nepieciešams ES un visām dalībvalstīm ieviest de facto bezvalstniecības atzīšanu un izsniegt ceļošanas dokumentus, kā paredzēts ANO Konvencijas par bezvalstnieku statusu 28. pantā;

16.  aicina vienkāršot procesus attiecībā uz Krievijas disidentiem Eiropas Savienībā, lai reģistrētu organizācijas un struktūras, atvērtu bankas kontus un veiktu citus administratīvus uzdevumus, kas ļautu viņiem turpināt darbu trimdā;

17.  pauž nožēlu par to, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izvēlējās nepievienoties ES nostājai un apsveikt Vladimiru Putinu par viņa ievēlēšanu “vēlēšanu farsā”;

18.  pauž atbalstu darbam, ko veic ANO īpašā referente par cilvēktiesību stāvokli Krievijas Federācijā Marijana Kacarova, un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai ANO Cilvēktiesību padome 2024. gadā atkal pagarinātu viņas pilnvaras;

19.  atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; tādēļ atkārtoti pauž stingru nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un pieprasa, lai Krievija un tās pastarpinātie spēki izbeidz visas militārās darbības, pārtrauc uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, izved visus militāros spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeidz Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportācijas, atbrīvo visus aizturētos ukraiņus, jo īpaši bērnus, un pilnībā izbeidz Ukrainas suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes pārkāpšanu vai apdraudējumu;

20.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas iestādēm.

(1) Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. septembra ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Krievijas politisko attiecību ievirzi (OV C 117, 11.3.2022., 170. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par jauniem apgalvojumiem par Krievijas iejaukšanos Eiropas Parlamentā un gaidāmajās ES vēlēšanās, kā arī par ietekmi uz Eiropas Savienību (2024/2696(RSP))

P9_TA(2024)0380 RC-B9-0262/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2024. gada 8. februāra rezolūciju par Russiagate: iespējamo Krievijas iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos(1),

–  ņemot vērā 2023. gada 13. jūlija rezolūciju par ieteikumiem reformēt Eiropas Parlamenta noteikumus par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un pretkorupcijas pasākumiem(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 1. jūnija rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju(3),

–  ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju(4),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2022. gada 23. novembra rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2024. gada 23. janvāra ziņojumu “2nd EEAS Report on Foreign Information Manipulation and Interference Threats – A Framework for Networked Defence” (“EĀDD 2. ziņojums par ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās draudiem — satvars tīklotai aizsardzībai”),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 12. decembra paziņojumu par demokrātijas aizsardzību (COM(2023)0630) un tajā iekļautos priekšlikumus demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumam,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada 17. aprīļa secinājumus,

–  ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu(6),

–  ņemot vērā Reglamentu un Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā tiek ziņots par to, ka valsts un nevalstiskie dalībnieki no trešām valstīm aizvien biežāk mēģina tieši vai netieši iejaukties demokrātiskos lēmumu pieņemšanas un vēlēšanu procesos Savienībā un tās dalībvalstīs; tā kā ir skaidri pierādījumi par šādiem Krievijas mēģinājumiem iejaukties vēlēšanu procesos un politikas veidošanā visā pasaulē un jo īpaši ES un tās dalībvalstīs, izmantojot plašu klāstu dažādu hibrīdkara metožu, kas iestrādātas plašākā stratēģijā ar mērķi apdraudēt Eiropas demokrātisko procesu un likumdošanas procedūru pienācīgu darbību; tā kā šīs metodes cita starpā ietver kiberuzbrukumus, arī uzbrukumus Eiropas Parlamentam, Eiropas lēmumu pieņēmēju elites uzpirkšanu, iejaukšanos vēlēšanās, arī ar kustību un lobiju finansēšanu;

B.  tā kā jauni pētījumi un ziņojumi liecina, ka pēdējos mēnešos plaši pazīstami dezinformācijas tīkli ir paplašinājuši darbības, kuru mērķis ir izplatīt prokremliskus naratīvus sociālajos medijos, jo īpaši tādās platformās kā X ( iepriekš pazīstama kā Twitter) un TikTok; tā kā ir pierādījumi, ka Krievijas ietekmes tīkli ir izmantojuši MI un botus sociālajos medijos un veikuši ar viltus kontiem iegādātu politisko reklāmu publicēšanu plašā mērogā; tā kā tie savu interešu aizstāvībai politiskajā darba kārtībā ir izmantojuši arī tradicionālos medijus; tā kā šis hibrīdkarš bija priekšvēstnesis Krievijas nelikumīgajam agresijas karam Ukrainā un joprojām tiek izmantots šī kara atbalstīšanai; tā kā šī ārvalstu iejaukšanās ir ārēja spiediena veids, kas var efektīvi apdraudēt ES un dalībvalstu suverenitātes īstenošanu;

C.  tā kā Krievija ir sistemātiski uzturējusi kontaktus ar galēji labējām un galēji kreisajām partijām un citām personām un kustībām, lai Savienībā saņemtu institucionālo dalībnieku atbalstu nolūkā leģitimizēt savas nelikumīgās un kriminālās darbības; tā kā Eiropas Parlamenta balsošanas modeļu un runu analīze ir parādījusi, ka šīs partijas ļoti lielā mērā atbalstīja Krieviju, tostarp paužot tik ekstrēmus aicinājumus kā tie, ko 2024. gada janvārī publiski izteica EP deputāts Miroslavs Radačovskis, proti, viņš aicināja iznīcināt Eiropu; jānorāda, ka viņam Krievijas avoti arī samaksāja par 2021. gada parlamenta vēlēšanu novērošanu Krievijā; tā kā Ungārijas partija “Fidesz” prokremliskus vēstījumus un propagandu;

D.  tā kā arī galvenajās politiskajās partijās ir “Russlandversteher” (pret Krieviju labvēlīgi noskaņotie) politiķi; tā kā vairākas publiskas personas no ES dalībvalstīm, tostarp bijušie valdību vadītāji un ministru kabinetu locekļi, jo īpaši Gerhards Šrēders, ir ieņēmuši labi apmaksātus amatus Kremļa kontrolētos enerģētikas uzņēmumos; tā kā pat pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dažas no šīm personām nolēma neatkāpties no amata un saņemt asinīm slacītu naudu no Kremļa, viņu politiskajām partijām par to klusējot; tā kā viņi turpina izmantot savu prokrievisko ietekmi gan vietējā, gan Eiropas politiskajā vidē;

E.  tā kā Krievija prezidenta V. Putina vadībā ir atzinusi, ka demokrātija, cilvēktiesības un eiropeiskais dzīvesveids apdraud tās diktatorisko valdību, un līdz ar to jau gadiem ilgi īsteno stratēģiju, kuras mērķis ir sistemātiski vājināt demokrātiju gan ES dalībvalstīs, gan ES kandidātvalstīs, piemēram, Ukrainā, Gruzijā, Moldovā, Rietumbalkānu valstīs un citās kaimiņvalstīs, piemēram, Armēnijā;

F.  tā kā saskaņā ar mediju ziņojumiem, ko ir apstiprinājuši Polijas, Čehijas un Beļģijas drošības dienesti un Beļģijas un Čehijas premjerministri, daži EP deputāti un personas, kas kandidē gaidāmajās Eiropas vēlēšanās, ir saņēmuši samaksu no Krievijas valdības vai tās starpniekiem, lai izplatītu propagandu un dezinformāciju un ietekmētu Eiropas Parlamenta vēlēšanas dažādās Eiropas valstīs;

G.  tā kā 2024. gada 27. martā pēc tam, kad tika atklāts prokrievisks tīkls, kas ar Prāgā izvietoto ziņu kanālu “Voice of Europe” mēģināja veikt ietekmes operācijas, kuras skartu Čehiju un ES, Čehijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā ir piemērojusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajam, Ukrainas oligarham Viktoram Medvedčukam par Krievijas ietekmes operācijas veikšanu no Čehijas teritorijas, izmantojot šo ziņu vietni, un starpniekam Artjomam Marčevskim par darbībām, kas veiktas ar mērķi graut Eiropas atbalstu Ukrainai un ietekmēt 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, attēlojot ES kā agresīvu struktūru un raksturojot Ukrainu kā neatgriezeniski korumpētu valsti; tā kā neilgi pēc šīs informācijas atklāšanas iestādes pārtrauca “Voice of Europe” tīmekļa vietnes tiešsaistes pieejamību, bet 2024. gada 11. aprīlī tā atgriezās tiešsaistē no tīmekļa vietnes, ko mitina kāds Kazahstānas mākoņpakalpojumu un tīmekļa vietņu pakalpojumu sniedzējs;

H.  tā kā 2024. gada 28. martā Beļģijas premjerministrs Aleksandrs De Kro Beļģijas parlamentā notikušajās debatēs paziņoja, ka, pamatojoties uz izmeklēšanām, ko veikuši Beļģijas izlūkdienesti sadarbībā ar saviem Čehijas kolēģiem, ir acīmredzams, ka Krievija ir vērsusies pie Eiropas deputātiem un dažiem no viņiem samaksājusi par Krievijas propagandas popularizēšanu; tā kā 2024. gada 12. aprīlī premjerministrs A. De Kro arī paziņoja par kriminālvajāšanas sākšanu un pieprasīja steidzamu sanāksmi ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), kā arī aicināja paplašināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūras pilnvaras;

I.  tā kā 2024. gada 28. martā Polijas Iekšējās drošības aģentūra paziņoja, ka tā sadarbībā ar citiem Eiropas drošības dienestiem ir veikusi kratīšanu saistībā ar iespējamu Krievijas spiegošanu ar ziņu vietni “Voice of Europe”, kā rezultātā tika atrasta liela naudas summa skaidrā naudā un sekojoši pret kādu Polijas pilsoni tika izvirzītas apsūdzības aizdomās par spiegošanu Krievijas labā; tā kā pēc Iekšējās drošības aģentūras sniegtās informācijas tiek uzskatīts, ka šī persona ir iefiltrējusies Polijas un ES parlamentārajās aprindās un veikusi uzdevumus, ko pasūtījuši un finansējuši Krievijas izlūkdienesti;

J.  tā kā 2024. gada 29. martā Austrijas iestādes arestēja bijušo Austrijas izlūkdienesta virsnieku saistībā ar vairākām apsūdzībām, tostarp, par to, ka viņš esot nodevis Krievijas izlūkdienestiem bijušo augsta ranga Austrijas amatpersonu mobilo tālruņu datus, iesaistījies sabiedrībā zināma žurnālista dzīvokļa zādzības plānošanā un izstrādājis “ierosinājumus uzlabojumiem” pēc Krievijas pasūtītas slepkavības Vācijā; tā kā arestētais bijušais Austrijas izlūkdienesta virsnieks uzturēja ciešus kontaktus ar valsts parlamentā un valdībā esošiem galēji labējiem politiķiem no Austrijas Brīvības partijas (FPÖ);

K.  tā kā 2024. gada 16. aprīlī medijos tika izplatīti ziņojumi par to, ka ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FBI) pagājušā gada decembrī Ņujorkā ir nopratinājis Vācijas deputātu Maksimilianu Krā — Vācijas partijas “Alternative für Deutschland” (AfD) vadošo kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas locekli —, aizdomās par to, ka viņš saņem naudu no Kremļa aģentiem; tā kā 2024. gada 23. aprīlī preses ziņojumos bija norādīts, ka aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā ir aizturēts EP deputāta Maksimiliana Krā palīgs, kas liecina par sistemātisku sadarbību ar ļaunprātīgiem ārvalstu dalībniekiem, kuri cenšas graut Eiropas demokrātiskās vērtības un procesus;

L.  tā kā 2024. gada 18. aprīlī Vācijas iestādes Bavārijas federālajā zemē aizturēja divus iespējamus sabotierus, kas Krievijas izlūkdienesta vārdā esot izspiegojuši militāros objektus saistībā ar iespēju veikt spridzināšanas vai dedzināšanas uzbrukumus, ar kuriem varētu sabotēt Vācijas atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju; tā kā minētās aizturēšanas liecina, ka Krievijas slepenie dienesti acīmredzami pāriet uz jauna veida taktiku, kas bez dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem ietver arī uzbrukumus militāriem objektiem;

M.  tā kā kāds Čehijas medijs apgalvo, ka Čehijas slepeno dienestu rīcībā ir audioieraksti, kas apstiprina, ka Petrs Bistrons, Eiropas vēlēšanu kandidāts, Vācijas Bundestāga deputāts un AfD ārpolitikas amatpersona, ir saņēmis naudas maksājumu, kura izcelsme ir Krievijā; tā kā saskaņā ar Vācijas laikraksta “Der Spiegel” sniegto informāciju nauda tika nodota vai nu skaidrā naudā slēptās sanāksmēs Prāgā, vai kriptovalūtā; tā kā cienījami Vācijas mediji arī nesen ir norādījuši, ka kāds Vācijas Bundestāga partijai AfD piederoša deputāta darbinieks ir identificēts kā Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) kontaktpersona; tā kā saskaņā ar mediju ziņām Vācijas iestādes divas reizes pārbaudīja to pašu personu, kura ieceļoja Vācijā no Krievijas un kurai bija skaidras naudas summas 9000 EUR apmērā;

N.  tā kā 2024. gada 12. februārī par ārvalstu digitālās iejaukšanās identificēšanu atbildīgā Francijas valdības aģentūra “Viginum” publicēja ziņojumu, kurā sīki izklāstīta plaša Krievijas dezinformācijas kampaņa “Portal Kombat”, ko īsteno 193 tīmekļa vietnes ar uzdevumu izplatīt prokrieviskus vēstījumus krievvalodīgās sabiedrības un Eiropas iedzīvotāju vidū visā Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs; tā kā 2023. gada beigās Francijas iestādes norādīja, ka vairākās vietās Parīzē uzkrāsotās Dāvida zvaigznes bija daļa no destabilizācijas operācijas, kas saistīta ar prokrievisku uzņēmēju no Moldovas;

O.  tā kā no mediju veiktās analīzes izriet, ka kopš 2023. gada augusta 16 galēji labējie EP deputāti no Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Itālijas, Slovākijas, Igaunijas, Spānijas, Horvātijas, Dānijas un Beļģijas ir piedalījušies “Voice of Europe” organizētās debatēs un intervijās; tā kā lielākā daļa šo politiķu tiecas normalizēt naida un neiecietības izpausmes, pamatojoties uz rasi, nacionālo izcelsmi vai seksuālo orientāciju, un projicēt vīziju par Krieviju kā autentisku tradicionālo ģimenes vērtību glabātāju; tā kā šo politiķu publiskais diskurss rada bīstamu šķelšanos visā sabiedrībā un apdraud demokrātiju;

P.  tā kā pētnieciskie žurnālisti laida atklātībā slepenu pielikumu Krievijas oficiālajai “Krievijas Federācijas ārpolitikas koncepcijai”, kurā Krievijas ārlietu ministrija aicina veikt “uzbrūkošu informācijas kampaņu” un citus pasākumus, kas aptver “militāri politiskās, ekonomiskās, tirdzniecības un informatīvi psiholoģiskās sfēras”, pret Amerikas Savienoto Valstu vadīto “nedraudzīgo valstu koalīciju”, norādot, ka “ir svarīgi izveidot mehānismu, kā atrast to ārējās un iekšējās politikas neaizsargātos punktus ar mērķi izstrādāt praktiskus pasākumus Krievijas pretinieku vājināšanai”, un ka Krievijas kara iznākums pret Ukrainu “lielā mērā noteiks nākotnes pasaules kārtības aprises”;

Q.  tā kā nesenā Komisijas pētījumā(7) konstatēts, ka Krievijas kara pret Ukrainu pirmajā gadā tiešsaistes platformas “ļāva Kremlim īstenot plaša mēroga dezinformācijas kampaņu, kas vērsta pret Eiropas Savienību un tās sabiedrotajiem, sasniedzot kopējo auditoriju vismaz 165 miljonu apmērā un iegūstot vismaz 16 miljardus skatījumu”; tā kā tas, ka Krievijas finansē politiskās aktivitātes un politiķus Eiropas Savienībā, arī veicina tiešsaistes prokremliskās propagandas izplatību, kas sekmē nesamērīgi negatīvu ietekmi uz pilsonisko diskursu tiešsaistē;

R.  tā kā, attīstot kontaktus un attiecības, Krievijas mērķis ir veidot politisku un ekonomisku ietekmi, lai destabilizētu demokrātiju Eiropas Savienībā; tā kā preses ziņojumos ir uzsvērti kontakti starp dažiem separātistiem Katalonijā, kas pat ir nonākuši tik tālu, ka Barselonā 2017. gada oktobrī notikušā Katalonijas nelikumīgā referenduma priekšvakarā tika rīkota tikšanās starp bijušo Krievijas diplomātu Nikolaju Sadovņikovu un toreizējo separātistu vadītāju un bijušo Katalonijas prezidentu, pašreizējo EP deputātu Karlu Pudžemonu; tā kā daži EP deputāti un valstu un reģionālo parlamentu deputāti ir pastāvīgi pauduši viedokļus, ko var uzskatīt par prokrieviskiem, piemēram, viņi ir piedēvējuši Ukrainai konflikta uzsākšanu, piedalījušies kā neoficiāli vēlēšanu novērotāji Krimas vēlēšanās un vēlējušies Ukrainas sakāvi karā, vājinājuši Ukrainas iespēju pievienoties ES, iebilduši pret turpmākiem ieroču sūtījumiem uz Ukrainu un aizstāvējuši uzskatu, ka Kijivas valdībai ir jāpiekrīt teritoriālajām koncesijām; tā kā martā Bavārijas reģionālā parlamenta deputātu, partijas AfD biedru, delegācija tika uzaicināta novērot tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā un pēc tam tā publiskos paziņojumos pauda vērtējumu, ka vēlēšanas ir bijušas atklātas, demokrātiskas un brīvas;

S.  tā kā Kremlis ir sponsorējis un atbalstījis vairākas galēji labējās partijas Eiropā, tostarp 2013. gadā piešķīra Marinas Lepēnas partijai aizdevumu 9,4 miljonu EUR apmērā; tā kā kopš tā laika M. Lepēna un viņas partijas biedri ir vēl vairāk pastiprinājuši savu Kremli atbalstošo nostāju, apmeklējot politiskus pasākumus Krievijā, tostarp piedaloties krāpnieciskās vēlēšanu novērošanas misijās reģionālo vai valsts vēlēšanu laikā;

T.  tā kā vairākās izmeklēšanās ir atklāts, ka ar Krievijas iejaukšanos ir pārkāpti vai apieti vēlēšanu noteikumi, jo īpaši spēkā esošie noteikumi par vēlēšanu kampaņu finansēšanas pārredzamību, proti, ir apgalvojumi par slēptu finansējumu no trešo valstu avotiem, jo īpaši no Krievijas;

U.  tā kā ir ticami pierādījumi, ka 2020. gadā toreizējais Slovākijas premjerministrs Peters Pelegrīni lūdza Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna palīdzību, lai saņemtu Kremļa atbalstu pirms 2020. gada Slovākijas parlamenta vēlēšanām; tā kā tā rezultātā premjerministrs P. Pelegrīni apmeklēja Krieviju 2020. gada februārī, trīs dienas pirms vēlēšanām; tā kā saistībā ar 2023. gada parlamenta vēlēšanām Krievija īstenoja turpmākas iejaukšanās un dezinformācijas kampaņas; tā kā Peters Pelegrīni tagad ir ievēlēts par Slovākijas prezidentu un stāsies amatā 2024. gada jūnijā;

V.  tā kā pēc ziņojumiem par EP deputāti no Latvijas, kas sniedza plašu palīdzību Krievijas izlūkdienestiem, Parlaments uzsāka savu administratīvo izmeklēšanu, pēc kuras priekšsēdētāja R. Metsola noteica minētajai deputātei sankcijas, tostarp naudas sodu piecu dienas naudu apmērā, proti, 1750 EUR, un aizliegumu pārstāvēt Parlamentu līdz šā sasaukuma beigām jūlijā;

W.  tā kā Eiropas Parlamenta Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, (INGE un ING2) ir detalizēti atklājusi Krievijas īstenotos centienus un operācijas, kuru mērķis ir iefiltrēties un iejaukties Eiropas demokrātiskās sabiedrībās un Eiropas iestādēs, kā arī ietekmēt tās;

X.  tā kā dažas politiskās grupas nesekmīgi mēģināja aizkavēt ING2 pēdējo pilnvaru paplašināšanu ar mērķi novērst visu veidu korupciju un ārvalstu iejaukšanos Eiropas Parlamentā, un tā vietā atbalstīja tādas izmeklēšanas komitejas izveidi, kas koncentrētos tikai uz Katargeitu;

Y.  tā kā, lai gan pret EP deputātiem regulāri tiek vērsta spiegprogrammatūra, par ko liecina nesenie atklājumi par spiegprogrammatūras izmantošanu pret diviem EP deputātiem un vienu darbinieku Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejā, ir krasi pieaudzis kiberuzbrukumu skaits un ārvalstu iejaukšanās, kas vērsta pret Eiropas Parlamenta darbu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

Z.  tā kā pēc Katargeitas atklājumiem Eiropas Parlaments 2023. gada septembrī atjaunināja un ievērojami nostiprināja savu iekšējās integritātes regulējumu, cita starpā padziļināti pārskatot savu reglamentu, EP deputātu rīcības kodeksu un attiecīgos Prezidija lēmumus; tā kā pārskatītajā Rīcības kodeksā ir noteikts, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs var sodīt ikvienu ievēlēto EP deputātu, kurš pārkāpis pārredzamības noteikumus;

AA.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi apkarot dezinformācijas izplatīšanos un ārvalstu iejaukšanos Eiropas demokrātijā un veikt turpmākus pasākumus, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju tiesības uz precīziem un uzticamiem ziņu avotiem, kā arī pasargātu Eiropas informācijas vidi no autoritāru režīmu manipulācijām; tā kā organizācija “Reportieri bez robežām” nesen nāca klajā ar 12 priekšlikumiem virzībai uz jaunu kursu par tiesībām uz informāciju;

AB.  tā kā Eiropadome 2024. gada 17. aprīļa sanāksmē secināja, ka “saistībā ar gaidāmajām Eiropas vēlēšanām Eiropadome uzsver Savienības un tās dalībvalstu apņēmību cieši uzraudzīt un ierobežot jebkādus riskus, kas izriet no dezinformācijas – tostarp ar mākslīgo intelektu –, kā arī ārvalstu manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās vēlēšanu procesos. Eiropadome aicina ES iestādes un valstu iestādes sadarboties šādos jautājumos”,

AC.  tā kā EP deputāti ir aicinājuši priekšsēdētāju R. Metsolu lūgt steidzami izmeklēt Krievijas iejaukšanās mēģinājumus pirms gaidāmajām Eiropas vēlēšanām; tā kā atbilde līdz šim nav saņemta;

1.  pauž sašutumu par ticamiem apgalvojumiem, ka EP deputātiem tika maksāts par Krievijas propagandas izplatīšanu, kā arī par atbalstu Krievijas centieniem sistemātiski izveidot atkarības tīklu ar Eiropas politisko partiju starpniecību, kuras pēc tam darbojas kā Kremļa propagandas rupori;

2.  pauž sašutumu par EP deputātu piedalīšanos prokrieviskā medijā “Voice of Europe” laikā, kamēr Krievija īsteno nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu; uzsver, ka lielākā daļa viedokļu, ko EP deputāti pauduši medijā “Voice of Europe”, neatspoguļo pārliecinoša vairākuma EP deputātu nostāju, kuri pārliecinoši nosoda Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, hibrīdkara taktiku izmantošanu pret Eiropas demokrātiju un citus tās pēdējos gados pieņemtos agresīvos un antidemokrātiskos politikas lēmumus;

3.  stingri nosoda visus mēģinājumus, jo īpaši Krievijas Federācijas mēģinājumus, apdraudēt Eiropas demokrātisko procesu darbību un uzsver, ka pret šo taktiku ir jācīnās, panākot iedarbīgu rezultātu; aicina ES un tās dalībvalstu politisko vadību beidzot ar nepieciešamo steidzamību un apņēmību pievērsties šiem Krievijas centieniem; atkārtoti aicina dalībvalstis turpināt izstrādāt un pilnveidot pret Krievijas Federāciju pieņemtās sankciju paketes, lai efektīvāk ierobežotu tās spēju izvērst agresijas karu un novērstu nepilnības pašlaik spēkā esošo ierobežojošo pasākumu piemērošanā; atkārtoti aicina ieviest sankciju režīmu pret personām, kas iesaistās ļaunprātīgās ārvalstu informācijas manipulācijās un iejaukšanās darbībās;

4.  pauž sašutumu par nesenajiem ticamajiem ziņojumiem, ka Petrs Bistrons, kas ir vadošais AfD deputāts (ID grupa) un Vācijas Bundestāga deputāts, ir pieņēmis maksājumus līdz pat 25 000 EUR apmērā, lai izplatītu prokrievisku propagandu;

5.  turklāt pauž bažas par FIB nesen veikto AfD EP deputāta Maksimiliana Krā nopratināšanu un aicina AfD nekavējoties publiski deklarēt savas finansiālās attiecības ar Kremli un publiskot visu ar Kremli saistīto avotu maksājumu mērķi un precīzas summas; turklāt pauž dziļas bažas par EP deputāta M. Krā palīga apcietināšanu 2024. gada 23. aprīlī pēc nopietnām apsūdzībām par spiegošanu Ķīnas labā;

6.  pauž ārkārtīgi lielas bažas par nesenajiem 2024. gada 17. aprīļa ziņojumiem par diviem iespējamiem Krievijas spiegiem, kuriem ir Krievijas un Vācijas dubultpilsonība un kuri tika arestēti Bavārijā pēc tam, kad viņi tika apsūdzēti par iespējamiem uzbrukumiem un sabotāžas operācijām, kuru mērķis cita starpā bija militāri objekti; atkārtoti pauž lielas bažas par Krievijas spiegošanas darbību apmēru Vācijā un citās valstīs, piemēram, Polijā, kur līdzīgas darbības tika atklātas 2023. gada martā, un atkārtoti aicina izlēmīgi reaģēt uz draudiem, ko rada Krievijas aģenti, kuri darbojas Vācijā un citur;

7.  stingri nosoda Krievijas praksi izmantot nelegālos imigrantus, piespiežot viņus ES teritorijā destabilizēt kaimiņos esošās dalībvalstis, jo īpaši Poliju, Lietuvu, Latviju un Somiju;

8.  pauž bažas arī par to, ka 2024. gada 22. aprīlī tika aizturēti trīs vācieši, pamatojoties uz aizdomām par sadarbību ar Ķīnas Valsts drošības ministriju nolūkā nodot tehnoloģijas, ko varētu izmantot militāriem mērķiem; atkārtoti aicina dalībvalstis Eiropas Savienībā efektīvāk apkarot visus spiegošanas elementus, kam jāietver arī labāka kritiskās infrastruktūras aizsardzība, kā arī atklāta un skaidra konfrontācija ar spiegošanas izcelsmes valstīm; turklāt uzsver, ka atklātie spiegošanas gadījumi, visticamāk, ir tikai aisberga redzamā daļa un nopietni apdraud mūsu drošību un demokrātiju;

9.  stingri nosoda satraucošo atklājumu, par ko februārī paziņoja cienījami Vācijas mediji, proti, to, ka kāds darbinieks, kurš ir AfD biedrs un ir saistīts ar kādu Vācijas federālā parlamenta deputātu, ir identificēts kā Krievijas FSB kontaktpersona, kas raisa nopietnas bažas par iespējamu ārvalstu ietekmi Vācijas politiskajā vidē; turklāt stingri nosoda to, ka to pašu personu ir atkārtoti aizturējušas Vācijas iestādes, kad tā, ieceļojot Vācijā no Krievijas, veda sev līdzi skaidras naudas summas 9000 EUR apmērā;

10.  aicina ES un dalībvalstis atspoguļot sankcijas, ko Čehijas valdība pieņēmusi pret “Voice of Europe”, Viktoru Medvedčuku un Artjomu Marčevski; pauž nožēlu par to, ka “Voice of Europe” no 2024. gada 11. aprīļa ir spējusi atsākt darbību no Kazahstānas; aicina dalībvalstis nodrošināt to, lai “Voice of Europe” nebūtu pieejama visā Eiropas Savienībā; turklāt norāda, ka ir apturētas “Voice of Europe” caurlaides, kas ļauj piekļūt Eiropas Parlamenta telpām;

11.  apņemas pilnībā atbalstīt valstu iestādes un sadarboties ar tām izmeklēšanās par attiecīgo EP deputātu rīcību; atzinīgi vērtē to, ka Beļģijas iestādes ir sākušas izmeklēšanu par Krievijas iespējamu iejaukšanos ES vēlēšanās un aicina attiecīgās dalībvalstis noteikt, vai saskaņā ar šo valstu krimināltiesībām iesaistītos EP deputātus var saukt pie atbildības; aicina stiprināt tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu transnacionālu noziedzīgu darbību un tādu ļaunprātīgu ārvalstu dalībnieku tīklu atklāšanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kuri veicina koruptīvas darbības ar mērķi iejaukties Eiropas vēlēšanās un graut demokrātiju Eiropas Savienībā; apņemas šajā nolūkā sniegt pilnīgu atbalstu un sadarboties; aicina attiecīgās Parlamenta struktūras darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka laicīgi tiek pieņemts lēmums par pieprasījumiem atcelt EP deputātu imunitāti, kad vien attiecīgās iestādes ir saņēmušas šādu pieprasījumu; aicina šīs struktūras sasaukt sanāksmes pēc iespējas ātrāk pēc konstitutīvajām sanāksmēm, kas tiks rīkotas pēc gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un tādējādi nekavējoties sākt darbu, ja šādi pieprasījumi ir saņemti; joprojām pauž gatavību vēl vairāk uzlabot savus iekšējos ētikas noteikumus, pamatojoties uz augstākajiem standartiem, un uzraudzības un pārskatatbildības sistēmu, kā arī sankciju mehānismus, kas pieejami par konstatētiem Parlamenta integritātes regulējuma pārkāpumiem; prasa vislielāko uzmanību pievērst 2023. gada 13. jūlijā pieņemtajiem ieteikumiem par Eiropas Parlamenta noteikumu par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un korupcijas apkarošanu reformu un 2023. gada septembrī pieņemto jauno pārredzamības un integritātes noteikumu pilnīgai īstenošanai, kā arī visu Prezidija apstiprināto iekšējo rīcības kodeksu un lēmumu uzraudzībai, jo īpaši attiecībā uz mijiedarbību ar trešām valstīm;

12.  atzinīgi vērtē attiecīgo EP deputātu lietu nodošanu Padomdevējai komitejai deputātu rīcības jautājumos; apņemas pilnībā īstenot savu piemērojamo iekšējo sankciju sistēmu un prasa, lai tiktu atklāti visi EP deputāti vai gaidāmo Eiropas vēlēšanu kandidāti, kas ir saņēmuši naudu no Krievijas valdības vai tās starpniekiem; ņem vērā to, ka iespējamie fakti ir notikuši pirms nesenās Parlamenta integritātes regulējuma reformas pieņemšanas; uzskata, ka noteikumi paši par sevi nebūtu novērsuši EP deputātu iespējamo nosodāmo rīcību; tomēr joprojām ir gatavs turpināt izvērtēt un precizēt Parlamenta integritātes regulējuma darbību un sankciju piemērošanu, kas tika pastiprināta pēc Katargeitas;

13.  atzinīgi vērtē Beļģijas premjerministra Aleksandra De Kro aicinājumu rīkot steidzamu Eurojust sanāksmi; atzinīgi vērtē arī prasību izskatīt un vajadzības gadījumā paplašināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūras pilnvaras, lai varētu veikt kriminālvajāšanu par šādām lietām; atzinīgi vērtē arī Beļģijas prezidentūras paziņoto vienošanos izveidot pagaidu krīzes uzdevumgrupu, lai vērstos pret Krievijas mēģinājumiem iejaukties gaidāmajās Eiropas vēlēšanās, un uzsver, ka saistībā ar gaidāmajām Eiropas vēlēšanām visām valstu un ES iestādēm ir jāpastiprina centieni apkarot ārvalstu iejaukšanos, lai nodrošinātu šo svarīgo vēlēšanu pilnīgu integritāti; šajā sakarā uzsver, ka vārda brīvība, mediju brīvība un tiesību aktu ievērošana ir vienlīdz svarīgi visos demokrātiskajos procesos un to nedrīkst nepamatoti ierobežot;

14.  atkārtoti nosoda iepriekšējos politiskās partnerības gadījumus starp Eiropas galēji labējām partijām un Krievijas vadību, piemēram, bankas aizdevumu M. Lepēnas partijai Francijā, partnerības nolīgumu starp Austrijas FPÖ partiju un Putina partiju “Vienotā Krievija”, kā arī daudzas sanāksmes un viedokļu apmaiņu starp dažādiem ievēlētiem EP deputātiem, tostarp Vācijas AfD partijas vadību;

15.  pauž bažas par Austrijas spiegošanas lietu, kurā bijušais Austrijas izlūkdienesta darbinieks Egisto Ots, kas, kā tiek apgalvots, ir cieši saistīts ar FPÖ politiķi Hansu Jergu Jēneveinu, tiek apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā un nelikumīgu personas datu izgūšanu no policijas datubāzēm, tostarp bijušo augsta ranga Austrijas amatpersonu mobilo tālruņu datu nodošanu Krievijas izlūkdienestiem;

16.  pauž bažas par ticamiem ziņojumiem par to, ka pieaug Krievijas mēģinājumi iejaukties gaidāmajās Bulgārijas valsts parlamenta vēlēšanās 2024. gada 9. jūnijā; pauž nopietnas bažas par to, ka pastāv dezinformācijas aģentu tīkls, ko kontrolē Krievija un kas darbojas sociālo mediju platformās, tradicionālajos medijos, akadēmiskajās aprindās, nevalstiskajās organizācijās un politiskajās partijās; pauž ārkārtīgi nopietnas bažas par to, ka Krievijas iestādēm pašlaik Bulgārijas teritorijā pieder daudzi īpašumi, daži no tiem — stratēģiski svarīgi objekti, kuri tiek izmantoti kā Krievijas ietekmes centri un kalpo spiediena izdarīšanai uz demokrātiskajiem procesiem valstī;

17.  pauž nopietnas bažas par vairākām rīcībpolitikām un nostājām, ko īsteno Ungārijas valdība, kura premjerministra V. Orbāna vadībā vairākos kritiski izšķirošos gadījumos ir ieņēmusi Krieviju un arī Ķīnu atbalstošu nostāju;

18.  nosoda Krievijas dalību dezinformācijas kampaņās, kā arī iespējamo intensīvo saziņu un vairākas tikšanās starp aģentiem, kas atbildīgi par Krievijas iejaukšanos, un Katalonijas separātistu grupu; ierosina, lai Helsinkos esošais Eiropas Izcilības centrs hibrīddraudu apkarošanai veiktu pētījumu; aicina kompetentās tiesu iestādes efektīvi izmeklēt to EP deputātu saikni, kuri, iespējams, ir saistīti ar Kremli un Krievijas mēģinājumiem destabilizēt un iejaukties ES un tās dalībvalstīs; pauž nožēlu par visiem uzbrukumiem tiesnešiem, kuri izmeklē jebkādas iejaukšanās darbības;

19.  uzskata, ka nesenie apgalvojumi varētu būt rīcība, par kuru var piemērot sankcijas saskaņā ar Rīcības kodeksu, un, ja tie apstiprināsies, uz tiem ir jāreaģē ar visstingrāko atbildi; uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties veikt rūpīgu iekšējo izmeklēšanu, lai izvērtētu visus iespējamos ārvalstu iejaukšanās gadījumus Eiropas Parlamentā, ko īstenojusi Krievija un citas valstis; uzsver, ka šie atklājumi ir daļa no plašāka Krievijas iejaukšanās modeļa, kā uzsvērts INGE un ING2 galīgajos ziņojumos;

20.  uzskata, ka apgalvojumi par attiecīgajiem EP deputātiem uzsver nepieciešamību uzlabot drošības kultūru Eiropas Parlamentā; tādēļ atkārtoti aicina pilnībā īstenot ieteikumus, kas ietverti Parlamenta 2023. gada 13. jūlija rezolūcijā par ieteikumiem reformēt Eiropas Parlamenta noteikumus par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un pretkorupcijas pasākumiem, tostarp obligātu Eiropas Parlamenta deputātu un darbinieku drošības apmācību, atbilstīgu drošības pielaidi un pastiprinātu pārbaudi attiecībā uz darbiniekiem, jo īpaši tiem, kuri piedalās slēgtās sanāksmēs; uzsver, ka daudziem valstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām šajā jomā ir leģitīmas un labi funkcionējošas sistēmas, un aicina novērtēt paraugpraksi;

21.  prasa Parlamentam ieviest obligātu, efektīvu un regulāru apmācību drošības, iejaukšanās, ētikas standartu, prasību izpildes un integritātes jautājumos visiem EP deputātiem un viņu biroju personālam, kā arī visiem Parlamenta darbiniekiem, lai viņi labāk apzinātos, ka var kļūt par ārvalstu un nevalstisko dalībnieku mērķi; prasa Parlamenta dienestiem ieviest efektīvas pārraudzības un uzraudzības sistēmas, kas ļauj atklāt ārvalstu iejaukšanos un vienlaikus nodrošina, ka ir ievērota EP deputātu brīvība pildīt savus pienākumus;

22.  atgādina, ka ārvalstu iejaukšanās ir sistēmisks drauds, pret kuru enerģiski jācīnās; turklāt atgādina, ka, lai gan Krievija joprojām ir galvenais ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas avots Eiropas Savienībā, arī citas valstis ir īstenojušas šādas kampaņas; uzsver, ka ES reakcija uz šiem draudiem var būt efektīva tikai tad, ja tā pamatojas uz transversālu, visaptverošu un ilgtermiņa politikas pieeju, ko kopīgi īsteno gan ES, gan tās dalībvalstis; joprojām ir apņēmības pilns turpmākajos gados turpināt centienus apkarot ārvalstu iejaukšanos ES, cita starpā izmantojot īpašu parlamentāro struktūru; uzsver, ka modrība un aizsardzība pret ārvalstu iejaukšanos ir īpaši nepieciešama, gatavojoties šā gada Eiropas vēlēšanām;

23.  izceļ pēdējos gados pieņemtos svarīgākos Eiropas Savienības tiesību aktus mediju brīvības un digitālo tiesību jomā, piemēram, Eiropas Mediju brīvības aktu, Mākslīgā intelekta aktu vai Digitālo pakalpojumu aktu; tomēr uzsver, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai apturētu ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē un aizsargātu Eiropas iedzīvotāju tiesības saņemt uzticamas ziņas;

24.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta tiesību aktu pakete par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kurā iekļauti jauni ES līmeņa noteikumi ar mērķi novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, kas saistīti ar politiski redzamām personām;

25.  aicina EĀDD un Komisiju gaidāmajā 14. sankciju paketē iekļaut jaunus Kremļa atbalstītos medijus un citas raidorganizācijas un mediju organizācijas un personas, kas ir atbildīgas par propagandu un dezinformācijas kampaņām Eiropas Savienībā;

26.  uzsver pētnieciskās žurnālistikas būtisko nozīmi, atklājot ārvalstu iejaukšanās mēģinājumus un slēptas darbības; atkārtoti aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu un ilgtspējīgu finansējumu pētnieciskajai žurnālistikai; stingri nosoda Vācijas Ārlietu ministrijas janvārī atklāto plaša mēroga dezinformācijas kampaņu, ko, iespējams, Krievija organizēja platformā X (iepriekš pazīstama kā Twitter), lai manipulētu ar sabiedrisko domu;

27.  stingri nosoda nepārtrauktos Krievijas centienus ļaunprātīgi izmantot un falsificēt vēsturisko atceri par Eiropas traģiskākajiem periodiem, piemēram, nacistiskā režīma teroru, lai censtos attaisnot savu pašreizējo brutālo, nelikumīgo un necilvēcīgo agresiju un ekspansīvo politiku, kā arī tās mēģinājumus sistemātiski izplatīt nepatiesus vēsturiskos naratīvus;

28.  stingri prasa darīt vairāk, lai aizsargātu Eiropas informācijas vidi un ES pilsoņu tiesības piekļūt uzticamai informācijai; atgādina — tāpat kā norādīts Parlamenta iepriekšējos ziņojumos — , ka ir jāizstrādā “spoguļklauzulas”, saskaņā ar kurām Eiropas informācijas telpas atvērtība trešām valstīm būtu samērīga ar Eiropas mediju piekļuvi šīm valstīm; uzsver, ka medijiem, kas strādā naidīgiem un autoritāriem režīmiem, nevajadzētu būt piekļuvei Eiropas Parlamenta telpām; stingri prasa platformu marķējumu ne tikai izmantot tam, lai identificētu dziļviltojumus, bet arī ieviest pozitīvu marķējumu, izmantojot mediju nozares izveidotos instrumentus, piemēram, Uzticamas žurnālistikas iniciatīvu; šajā sakarā pauž vispārēju atbalstu jaunajam kursam par tiesībām uz informāciju, ko ierosinājusi organizācija “Reportieri bez robežām”;

29.  uzskata, ka ir jādara vairāk, lai pienācīgi aizsargātu Eiropas demokrātiju, un stingri aicina valstu iestādes pilnībā informēt attiecīgo dalībvalstu iedzīvotājus par “Voice of Europe” lietu;

30.  norāda, ka Krievijas iejaukšanās galīgais mērķis ir graut, šķelt un vājināt ES un mazināt atbalstu Ukrainai; uzsver, ka Krievijas Federācijas hibrīdtaktika ne mazākajā mērā neveicina Krievijas politiskās programmas ietekmi Eiropas Savienībā, bet gan tieši pretēji — tā vēl vairāk sekmē ES nelokāmu atbalstu Ukrainas aizsardzībai pret nelikumīgo okupantu;

31.  uzsver, ka Krievijas īstenotais agresijas karš pret Ukrainu ir atklājis, cik ārkārtīgi plaša ir ārvalstu veiktā informācijas manipulēšana Eiropas Savienībā un tās tuvākajās kaimiņvalstīs, proti, Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs; aicina ES un tās kaimiņvalstis pastiprināt sadarbību cīņā pret dezinformāciju, hibrīddraudiem un kiberdrošību;

32.  prasa ES saglabāt modrību attiecībā uz jebkuras trešās valsts, tostarp Krievijas, mēģinājumiem nepamatoti ietekmēt tās demokrātiskos procesus; brīdina Krievijas Federāciju, ka hibrīdās dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi un ietekmēšanas operācijas jau ir nopietni uzbrukumi Eiropas demokrātijai un ka jebkāda fiziska rīcība Eiropas teritorijā būtu dramatiska situācijas eskalācija; aicina dalībvalstis atklāt un izmeklēt Krievijas mēģinājumus sabotēt kritisko infrastruktūru; uzsver nepieciešamību stiprināt vēlēšanu infrastruktūras aizsardzības pasākumus, jo pirms vēlēšanām un to laikā šī infrastruktūra ir īpaši neaizsargāta pret fiziskiem uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem;

33.  atgādina, ka pat tad, ja politiskā finansējuma avoti ar likumu ir ierobežoti, Krievijas dalībnieki ir atradušas veidu, kā to apiet, un piedāvājuši atbalstu saviem sabiedrotajiem; jo īpaši atgādina, ka ir pierādījumi, kas liecina par aizdevumiem ārvalstu bankās (kā tas notika, piemēram, ar partiju “Nacionālā fronte” Francijā 2016. gadā), par pirkuma līgumiem un komerclīgumiem (piemēram, laikrakstu “Der Spiegel” un “Süddeutsche Zeitung” 2019. gada 17. maijā publicētā informācija par Austrijas Brīvības partiju (FPÖ), kā arī “Buzzfeeds” un “L’Espresso” 2019. gada 10. jūlija publikācijas par Itālijas partiju “Lega per Salvini Premier”) un par finanšu darbības atvieglošanu (kā par to ziņoja Apvienotās Karalistes prese saistībā ar kampaņu Leave.eu);

34.  nosoda to, ka ārvalstu iejaukšanās kampaņas bieži vien ir vērstas pret konkrētām minoritātēm un neaizsargātām grupām, turklāt atzīmē, ka tās koncentrējas uz konkrētām minoritātēm tādēļ, lai plašākā kontekstā mazinātu demokrātiskas un vienlīdzīgas sabiedrības pievilcību;

35.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0079. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0292. (3) OV C, C/2023/1226, 21.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1226/oj. (4) OV C 347, 9.9.2022., 61. lpp. (5) OV C 167, 11.5.2023., 18. lpp. (6) OV C 125, 18.3.2022., 2. lpp. (7) Eiropas Komisija, Komunikāciju tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts, “Digital Services Act: – Application of the risk management framework to Russian disinformation campaigns”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2759/764631.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par centieniem Gruzijā no jauna ieviest ārvalstu aģentu likumu un tā radītajiem ierobežojumiem pilsoniskajai sabiedrībai (2024/2703(RSP))

P9_TA(2024)0381 RC-B9-0244/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra 2024. gada 17. aprīļa paziņojumu par ārvalstu ietekmes pārredzamības likuma pieņemšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta 2024. gada 4. aprīļa paziņojumu par ārvalstu ietekmes pārredzamības likumprojektu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 14. un 15. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. novembra paziņojumu “2023. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2023)0690),

–  ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas priekšsēdētāja, Delegācijas attiecībām ar Dienvidkaukāza valstīm priekšsēdētājas un Eiropas Parlamenta pastāvīgā referenta Gruzijas jautājumos 2024. gada 18. aprīļa kopīgo paziņojumu par likumprojekta par ārvalstu ietekmes pārredzamību atkārtotu virzīšanu pieņemšanai Gruzijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā uzskatu, vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvības īstenošana ir Gruzijas konstitūcijā nostiprinātas pamattiesības;

B.  tā kā Gruzija kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstītāja un Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekle ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus un tiesiskumu un respektēt pamatbrīvības un cilvēktiesības;

C.  tā kā Eiropas Savienība sagaida, ka Gruzija kā ES kandidātvalsts pilnībā ievēros Asociācijas nolīgumu un citas starptautiskās saistības, ko tā ir uzņēmusies, un jo īpaši pildīs nosacījumus un veiks pasākumus, kas izklāstīti Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā; tā kā Eiropadome nolēma piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka minētie pasākumi tiks veikti; tā kā minētajā ieteikumā Gruzija ir aicināta nodrošināt, ka pilsoniskā sabiedrība spēj brīvi darboties (9. pasākums), un cīnīties pret dezinformāciju par ES un tās vērtībām (1. pasākums), un tā kā minētais likumprojekts pārkāpj abus mērķus;

D.  tā kā 2024. gada 17. aprīlī Gruzijas parlaments, 83 deputātiem balsojot “par” un nevienam “pret”, pirmajā lasījumā pieņēma tā saukto ārvalstu ietekmes pārredzamības likumu, neraugoties uz Gruzijas pilsoņu masveida protestiem, Gruzijas prezidentes pausto kritiku, kura šo likumprojektu nosauca par “valsts sabotāžu virzībā uz Eiropu”, valstī un starptautiski pausto nosodījumu un Gruzijas Eiropas partneru vairākkārtējiem aicinājumiem atsaukt šo likumprojektu; tā kā saskaņā ar šo likumu organizācijām, kas vairāk nekā 20 % no sava finansējuma saņem no ārvalstīm, būtu divi mēneši, lai reģistrētos kā “organizācijām, kas īsteno ārvalstu varas intereses” un pārdēvētos par šādām organizācijām; tā kā šādām organizācijām tiktu noteiktas papildu pārbaudes, ziņošanas prasības un, iespējams, sankcijas, tostarp administratīvi sodi līdz 25 000 GEL; tā kā šis likums nopietni ierobežotu mediju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju brīvi rīkoties;

E.  tā kā likumīgais mērķis nodrošināt to nevalstisko organizāciju pārredzamību, kuras saņem ārvalstu finansējumu, nekādi nevar attaisnot pasākumus, kas ierobežo NVO darbību, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā;

F.  tā kā šis likumprojekts tiek ierosināts laikā, kad Gruzijā pieaug uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem medijiem, kā arī starptautisko līdzekļu devēju sniegtajam demokrātijas atbalstam, lai jūtami sašaurinātu pilsonisko telpu un publiskajā telpā apklusinātu kritiska viedokļa paudējus, cita starpā samazinot piekļuvi ārvalstu finansējumam; tā kā šis likumprojekts ir tikai jaunākā no Gruzijas valdības priekšvēlēšanu likumdošanas un citām iniciatīvām, kas ietver arī paziņojumu par konstitūcijas grozījumiem, lai cīnītos pret “LGBT propagandu” un atceltu politiku, ar kuru nosaka dzimumu kvotas attiecībā uz sievietēm parlamentā, un kas apdraud demokrātiskās reformas un veicina dezinformāciju par ES, tās vērtībām un politiku; tā kā Eiropas Parlaments jau iepriekšējās rezolūcijās ir aicinājis veikt pasākumus, kas mazinātu oligarhu interešu destruktīvo ietekmi uz Gruzijas politiku un ekonomiku, tostarp žurnālistu un politisko pretinieku politiski motivētu vajāšanu, piemēram, bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili vajāšanu, kuru Parlaments ir aicinājis atbrīvot uz humānu apsvērumu pamata, lai viņš varētu saņemt medicīnisko aprūpi ārzemēs,

1.  stingri nosoda pretrunīgā ārvalstu ietekmes pārredzamības likumprojekta atkārtotu virzīšanu pieņemšanai, ar kuru pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem tiktu noteikti situāciju pasliktinoši ierobežojumi un mazinātas iespējas darboties brīvi un kas tādējādi ir izraisījis masveida protestus, kuros ir iesaistīta Gruzijas sabiedrība, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neatkarīgie mediji, ievērojamas publiskās personas un valsts Eiropas un starptautiskie partneri;

2.  uzsver, ka likumprojekts nav saderīgs ar ES vērtībām un demokrātijas principiem, ir pretrunā Gruzijas vēlmei pievienoties ES, kaitē Gruzijas starptautiskajai reputācijai un apdraud valsts eiroatlantisko integrāciju;

3.  uzsver, ka ES pievienošanās sarunas nedrīkst sāk, kamēr šis likums ir daļa no Gruzijas tiesību sistēmas;

4.  tādējādi mudina Gruzijas parlamentu apturēt parlamentāro procedūru, kuras rezultātā šis likums tiktu pieņemts, un mudina Gruzijas valdību ievērot 2023. gada maijā pausto solījumu, kad tā paziņoja, ka tā bez nosacījumiem atsauks likumprojektu, ar kuru tiktu ierobežota pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgie mediji, un necentīsies to ierosināt atkārtoti; aicina Gruzijas valdību arī atturēties no tādu citu likumprojektu ierosināšanas, kas ir pretrunā demokrātijas principiem, tiesiskumam, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām un kas tādējādi būtu pretrunā Kopenhāgenas kritērijiem par dalību ES;

5.  norāda, ka šis likumprojekts nesaskan ar Gruzijas tautas lielākās daļas vēlmi dzīvot demokrātiskā sabiedrībā, turpināt demokrātiskās un tiesiskuma reformas, veidot ciešu sadarbību ar eiroatlantiskajiem partneriem un turpināt virzību uz iestāšanos ES;

6.  uzsver, ka tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību un miermīlīgiem protestiem ir pamatbrīvības un ka tās ir jāievēro jebkādos apstākļos, jo īpaši valstī, kas vēlas pievienoties ES;

7.  mudina Gruzijas valdību ievērot Gruzijas pilsoņu konstitucionālās tiesības un tādējādi pauž bažas par ziņojumiem, ka policija ir pielietojusi nesamērīgu spēku, lai izkliedētu protestētājus, kuri piedalījās demonstrācijās pret pretrunīgo likumprojektu; aicina Gruzijas iestādes veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības personas, kas ir atbildīgas par nelikumīgā un nesamērīgā spēka izmantošanu;

8.  uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju īstenotā publiskā uzrauga loma ir būtiska demokrātiskai sabiedrībai un svarīga, lai turpinātu reformas, kas saistītas ar pievienošanos ES, un tādējādi aicina Gruzijas iestādes darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu vidi, kurā var pastāvēt pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgi mediji;

9.  nosoda to, ka Gruzijas valdība iedvesmojas no ļoti pretrunīgiem līdzīgiem Krievijas tiesību aktiem, piemēram, Krievijas ārvalstu aģentu likuma, ko izmanto, lai apzīmētu un diskriminētu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un aktīvistus un apspiestu pretošanos Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kā arī lai apklusinātu visus valstī atlikušos kritiska viedokļa paudējus;

10.  atgādina, ka 2023. gada 14. un 15. decembra Eiropadome piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veikti attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā; uzsver, ka šajā ieteikumā Gruzija ir aicināta nodrošināt, ka pilsoniskā sabiedrība spēj brīvi darboties, un cīnīties pret dezinformāciju par ES un tās vērtībām, un ka minētais likumprojekts ir pretrunā abiem šiem mērķiem;

11.  atgādina Gruzijas valdībai par saistībām, vērtībām un principiem, ko tā apņēmās ievērot, kad tā pieteicās dalībai ES, un aicina šādi rīkoties arī Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāram un Komisijas priekšsēdētājai;

12.  aicina Komisiju iesniegt Gruzijas progresa starpposma izvērtējumu par to deviņu pasākumu īstenošanu, kas norādīti Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā;

13.  aicina Komisiju nekavējoties izvērtēt Gruzijas plānotā ārvalstu aģentu likuma ietekmi uz to, vai Gruzija turpina izpildīt vīzu režīma liberalizācijas kritērijus, jo īpaši pamattiesību kritēriju, kas ir īpaši būtisks ES vīzu režīma liberalizācijas politikas elements;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt šā likumprojekta ietekmi uz ES kā līdzekļa devēju Gruzijā un skaidri informēt Gruzijas valdību un parlamentu par tā iespējamo ietekmi attiecībā uz ES finansējumu kopumā;

15.  mudina Gruzijas valdību atgriezties uz Eiropas ceļa, ievērot apņemšanos respektēt, stiprināt un veicināt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamattiesības un patiesi iesaistīties to pasākumu īstenošanā, kas nepieciešami, lai izpildītu nosacījumus, kuri noteikti kandidātvalsts statusa piešķiršanā un dalībai ES, iesaistoties un sadarbojoties ar Gruzijas pilsonisko sabiedrību un politisko opozīciju;

16.  pauž nožēlu par Gruzijas vienīgā oligarha Bidzina Bidzina Ivanishvili, kurš atgriezās aktīvajā politikā 2023. gada 30. decembrī un kļuva par partijas “Gruzijas sapnis” goda priekšsēdētāju, personīgo lomu pašreizējā politiskajā krīzē, īstenojot vēl vienu mēģinājumu kavēt valsts virzību uz rietumiem par labu Krievijai; atkārtoti aicina Padomi un ES demokrātiskos partnerus apsvērt iespēju piemērot individuālas sankcijas B. Ivanishvili par viņa lomu politiskās situācijas pasliktināšanā Gruzijā un par viņa darbību, kas vērsta pret iedzīvotāju interesēm;

17.  atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Gruzijas tautas likumīgajiem centieniem tuvināties Eiropai un vēlmei dzīvot plaukstošā valstī, kurā nav korupcijas, kas pilnībā respektē pamattiesības, aizsargā cilvēktiesības un garantē atvērtu sabiedrību un neatkarīgus medijus; norāda, ka par pamatu lēmumam piešķirt Gruzijai ES kandidātvalsts statusu bija vēlme atzīt Gruzijas pilsoniskās sabiedrības panākumus un demokrātiskos centienus, kā arī tās pilsoņu pārliecinošo atbalstu dalībai ES;

18.  mudina ’Gruzijas sapņa’’ vairākuma koalīciju atsaukt ierosināto konstitucionālo tiesību aktu, kas ierobežo LGBTIQ personu tiesības un ir uzbrukums ne tikai LGBTIQ kopienai, bet arī vārda brīvībai un brīvai pilsoniskajai sabiedrībai;

19.  atkārtoti aicina Gruzijas iestādes atbrīvot bijušo prezidentu Mikheil Saakashvili humānu apsvērumu dēļ un ļaut viņam saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi ārvalstīs; uzsver, ka viņa lieta vēl viens apliecinājums tam, cik svarīgi ir īstenot patiesu tiesu sistēmas reformu;

20.  aicina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju organizēt objektīvu un neatkarīgu ilgtermiņa starptautisku vēlēšanu novērošanas misiju, kas uzraudzītu 2024. gada oktobrī gaidāmās valsts parlamentārās vēlēšanas;

21.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Gruzijas prezidentei, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 261, 30.8.2014., 4. lpp.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par Irānas bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai, deeskalācijas un ES reakcijas nepieciešamību (2024/2704(RSP))

P9_TA(2024)0382 RC-B9-0235/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2024. gada 13. aprīļa paziņojumu par Irānas Islāma Republikas uzbrukumiem Izraēlai,

–  ņemot vērā G7 līderu 2024. gada 14. aprīļa paziņojumu par Irānas uzbrukumu Izraēlai,

–  ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 14. aprīlī ES vārdā sniegto paziņojumu par Irānu,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2024. gada 3. aprīļa paziņojumu par uzbrukumu Damaskā,

–  ņemot vērā Padomes 2023. gada 20. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2023/1532 par ierobežojošiem pasākumiem sakarā ar Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu(1),

–  ņemot vērā ES izveidoto teroristu sarakstu un Padomes Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP, ar ko nosaka kritērijus personu, grupu un vienību iekļaušanai sarakstā(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada 17. aprīļa secinājumus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes un ANO Ģenerālās asamblejas attiecīgās rezolūcijas,

–  ņemot vērā starptautiskās humanitārās tiesības, jo īpaši 1899. gada un 1907. gada Hāgas konvencijas un 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,

–  ņemot vērā ES 2023. gada 12. septembra paziņojumu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valdei par verifikāciju un uzraudzību Irānā, ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2231 (2015),

–  ņemot vērā 1970. gada Kodolieroču neizplatīšanas līgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2024. gada 13. aprīlī Irāna pirmo reizi uzbruka Izraēlas teritorijai, palaižot vairāk nekā 300 dronus un raķetes; tā kā lielāko daļu pārtvēra Izraēlas, ASV, Apvienotās Karalistes un Francijas spēki, kuri no Jordānijas teritorijas nodrošināja arī izlūkošanu un aizsardzību no gaisa; tā kā piecas raķetes tomēr skāra Izraēlas teritoriju, trāpot Nevatim Izraēlas gaisa spēku bāzē un nopietni ievainojot septiņgadīgu meiteni no Izraēlas arābu beduīnu kopienas; tā kā visi 170 droni un 30 spārnotās raķetes pirms ielidošanas Izraēlas teritorijā tika pārtvertas, savukārt 105 no 110 ballistiskajām raķetēm pārtvēra Izraēlas pretraķešu aizsardzības sistēmas; tā kā pirms uzbrukuma un tā laikā Hezbollah arī raidīja raķetes uz Golānas augstienēm un hutieši uzbruka Izraēlas teritorijai;

B.  tā kā 2024. gada 1. aprīlī Sīrijas galvaspilsētā Damaskā gaisa uzbrukumā tika bombardēts Irānas konsulāts un daudzi uzskata, ka to veica Izraēla, nogalinot septiņus virsniekus, tostarp divus Irānas augsta ranga ģenerāļus no Islāma revolucionāro gvardu korpusa (IRGC), un ievainojot 13 citus; tā kā ir ziņots, ka Irānas konsulāts Damaskā tika izmantots, lai veiktu 150 uzbrukumus ASV un Izraēlas mērķiem reģionā; tā kā pēc bombardēšanas Irāna pieprasīja “sodu un atriebību”; tā kā Vīnes konvencijas par diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām piešķir aizsardzību diplomātiskajām telpām; tā kā visi ANO Drošības padomes locekļi pauda bažas un pieprasīja deeskalāciju; tā kā ASV amatpersonas ir apstiprinājušas, ka 2024. gada 19. aprīļa naktī Izraēla īstenoja dažus militārus atbildes triecienus ar bezpilota lidaparātiem Isfahānas provincē valsts centrālajā daļā;

C.  tā kā ES, Apvienotā Karaliste, ASV un citas valstis ir vienprātīgi nosodījušas uzbrukumus un aicinājušas abas puses mazināt saspīlējumu;

D.  tā kā “Hamās” zemiskie teroristu uzbrukumi Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī, kuru laikā tās kaujinieki brutāli nogalināja galvenokārt civiliedzīvotājus, sagrāba par ķīlniekiem 253 cilvēkus un aizveda viņus uz Gazas joslu, bet vēlāk 112 no viņiem atbrīvoja, ir būtiski un negatīvi ietekmējuši visu Tuvo Austrumu stabilitāti; tā kā sekojošais Izraēlas karš pret “Hamās” teroristiem Gazas joslā ir izraisījis nesamērīgu militāru reakciju, nogalinot desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, tostarp daudzus humānās palīdzības darbiniekus un žurnālistus, un izraisījis katastrofālu humanitāro situāciju, tostarp nepieredzētu badu, jo iedzīvotājiem trūkst drošas un netraucētas piekļuves humānajai palīdzībai; tā kā notikumi kopš 2023. gada 7. oktobra ir būtiski un negatīvi ietekmējuši visu Tuvo Austrumu stabilitāti;

E.  tā kā okupētajās palestīniešu teritorijās Irāna teroristu organizāciju “Hamās” ir atbalstījusi gan finansiāli, gan loģistiski;

F.  tā kā kopš 2023. gada 7. oktobra simtiem Hezbollah un tās sabiedroto un Izraēlas palaisto raķešu un gaisa uzbrukumu ir skāruši Libānas dienvidu daļu un Izraēlas ziemeļu daļu, piespiedu kārtā pārvietojot 60 000 izraēliešu un 30 000 libāniešu; tā kā Izraēlas gaisa uzbrukumi Libānā bija vērsti pret Hezbollah un “Hamās” locekļiem;

G.  tā kā Irāna ir ievedusi kaujiniekus no Libānas, Irākas, Irānas un Afganistānas uz Sīriju, lai apspiestu opozīciju un kontrolētu Sīrijas režīma teritoriju; tā kā kopš 2023. gada 7. oktobra Irānas Sīrijā atbalstītie paramilitārie grupējumi ir pastiprinājuši dronu un raķešu palaišanu pret Izraēlu;

H.  tā kā Irānas sabiedrotais Asada režīms Sīrijā laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam ir turējis aplenkumā un apšaudījis Jarmukas nometni, kas ir lielākā palestīniešu bēgļu nometne Sīrijā, kā arī turējis tajā mītošos cilvēkus badā, tā visa rezultāta nogalinot simtiem civiliedzīvotāju un piespiedu ceļā pārvietojot vairāk nekā 200 000 palestīniešu bēgļu;

I.  tā kā Irākā Irānas atbalstītie paramilitārie grupējumi, darbojoties ārpus valsts aizsardzības iestāžu kontroles, ir rīkojušies politiski un militāri nežēlīgi; tā kā tie ir īpaši uzbrukuši ASV militārajām bāzēm, kā arī Irākas Kurdistānas reģionam; tā kā kāds Irākā darbojošs un Irānu atbalstošs paramilitārs grupējums uzņēmās atbildību par 2024. gada 1. aprīļa triecieniem pret Izraēlas jūras spēku bāzi Eilatā;

J.  tā kā Jemenā Irāna sniedz būtisku atbalstu un ir cieši saistīta ar hutiešu kustību; tā kā hutiešu uzbrukumi kopš 2023. gada oktobra ir vērsti pret starptautiskās tirdzniecības kuģiem Babelmandeba šaurumā, būtiski izjaucot jūras satiksmi Sarkanajā jūrā un apdraudot globālo ekonomisko stabilitāti; tā kā kopš 2023. gada 19. novembra viņi apcietinājumā tur Japānas kuģi Galaxy Leader un tā apkalpi, kurā ir trīs ES valstspiederīgie; tā kā ASV un tās Eiropas sabiedrotie ir pārtvēruši hutiešu dronu uzbrukumus; tā kā 2024. gada februārī tika sagatavota ES jūras spēku operācija ASPIDES, lai aizsargātu starptautiskā jūras transporta kustību; tā kā ANO vadītais miera process Jemenā kopš 2023. gada oktobra ir apstājies; tā kā iepriekšējie Irānas uzbrukumi, piemēram, zem Portugāles karoga peldoša konteinerkuģa MSC Aries ar igauņu apkalpi sagrābšana Hormuzas šaurumā, apdraud starptautisko jūras drošību;

K.  tā kā Irānas kodolprogramma ir konsekventi pārkāpusi Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (KVRP) noteikumus, pārsniedzot atļauto urāna krājumu limitu, paaugstinot bagātināšanu līdz 60 %, atsākot KVRP neatļautas darbības kodoliekārtās un faktiski traucējot SAEA veikt uzraudzību; tā kā 2023. gada 13. septembrī Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste un ASV SAEA valdei pauda nopietnas bažas par šīm norisēm un uzsvēra, ka Irānas kodolprogrammai nav ticama civila pamatojuma; tā kā pēc izskanējušām ziņām, ka Izraēla varētu vērsties pret Irānas kodoliekārtām, Irāna ir brīdinājusi Izraēlu, ka varētu pārskatīt savu kodoldoktrīnu;

L.  tā kā Irāna ir sniegusi ievērojamu militāro palīdzību Krievijai, tostarp uzbūvējot dronu rūpnīcu un piegādājot vairākus tūkstošus dronu (bezpilota lidaparātu), (artilērijas) munīciju un “zeme-zeme” tipa ballistiskās raķetes, lai atbalstītu Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu; tā kā šie ieroči ir nediferencēti izmantoti pret Ukrainas iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru; tā kā 2023. gada 20. jūlijā Eiropadome pieņēma jaunu sankciju satvaru, kas vērsts pret Irānas militāro palīdzību Krievijai;

M.  tā kā Irānas brutālajās iekšējās un transnacionālajās represijās, tostarp ES teritorijā, ir cietuši cilvēktiesību aizstāvji, miermīlīgi protestētāji, žurnālisti, mākslinieki, LGBTIK kopiena, unionisti un dažādu sporta veidu čempioni, jo īpaši Irānas režīma oponenti, piemēram, bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Alejo Vidal-Quadras, kuru, iespējams, sašāva IRGC; tā kā tūkstošiem politieslodzīto pašlaik tiek turēti šausminošos ieslodzījuma apstākļos un daudzi no viņiem gaida nāvessoda izpildi; tā kā saskaņā ar Amnesty International sniegto informāciju Irāna ir viena no pasaulē lielākajām nāvessoda piemērotājām, jo 2023. gadā tā izpildīja nāvessodu vismaz 853 cilvēkiem; tā kā etniskās, reliģiskās un seksuālās minoritātes Irānā joprojām saskaras ar vardarbīgām represijām;

N.  tā kā ANO īpašie referenti ir izvirzījuši jautājumu par dzimumu aparteīdu Irānā; tā kā kopš 2022. gada septembra un Jina Mahsa Amini nogalināšanas Irānā ir notikuši vēsturiski protesti par sieviešu tiesībām; tā kā 2023. gada Saharova balva par domas brīvību tika piešķirta Jina Mahsa Amini un Irānas kustībai “Sieviete, dzīvība, brīvība”; tā kā Irānas režīms ir reaģējis ar vēl bargāku tiesisko vidi, vēl vairāk ierobežojot sieviešu apģērbu un pastiprinot dzimumu segregāciju;

O.  tā kā ASV 2019. gada aprīlī IRGC nodēvēja par ārvalstu teroristu organizāciju; tā kā Eiropas Parlaments kopš 2023. gada sākuma ir prasījis IRGC iekļaut ES teroristu sarakstā; tā kā IRGC pēdējo 30 gadu laikā ir bijis iesaistīts desmitiem operāciju, slepkavību un teroristu uzbrukumu ES teritorijā plānošanā un/vai izpildē, tostarp “Mykonos Plot” Berlīnē 1992. gadā, autobusa uzspridzināšanā un piecu Izraēlas pilsoņu un viena Bulgārijas valstspiederīgā nogalināšanā Bulgārijā 2012. gadā, Irānas disidentu slepkavībā Nīderlandē 2015. un 2017. gadā, pret Irānas disidentiem plānotā bumbas sprādzienā Parīzē 2018. gadā, plānotā trīs Irānas disidentu slepkavībā Dānijā 2018. gadā un mēģinājumā sarīkot dedzināšanas uzbrukumu sinagogai Vācijas pilsētā Bohumā 2022. gadā; tā kā neformālajā Ārlietu padomes sanāksmē 2024. gada 16. aprīlī daži ES ārlietu ministri pieprasīja noteikt sankcijas pret IRGC;

P.  tā kā tiek lēsts, ka vairāk nekā divdesmit nevainīgu ES valstspiederīgo tiek patvaļīgi turēti apcietinājumā Irānas ķīlnieku diplomātijas ietvaros, lai izspiestu sev vēlamo politiskos darījumos; tā kā Irāna ir nolaupījusi disidentus ārpus tās teritorijas, lai tos pēc tam turētu apcietinājumā vai tiem izpildītu nāvessodu Irānā;

Q.  tā kā, reaģējot uz ES sankcijām pret Irānu, Irāna ir veikusi atbildes pasākumus pret Eiropas Parlamenta deputātiem; tā kā, savukārt reaģējot uz to, Parlaments 2022. gada novembrī nolēma, ka tā delegācijas un komitejas vairs nesadarbosies ar Irānas iestādēm;

R.  tā kā 2024. gada 17. aprīlī Padome nolēma paplašināt sankciju režīmu pret Irānu, iekļaujot tajā Irānas raķešu un dronu ražošanu; tā kā ASV administrācija ir noteikusi jaunas sankcijas, kas vērstas pret Irānas ballistisko raķešu un dronu programmām;

S.  tā kā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Irānas mediju sniegto informāciju daļa tās iedzīvotāju atbalsta valdības rīcību, daudzi irāņi gan pašā valstī, gan ārpus tās ir nopietni kritizējuši Irānas režīma veiktos uzbrukumus; tā kā tiek apgalvots, ka ir veikti pasākumi, lai pēc uzbrukuma atturētu cilvēkus ar atšķirīgu viedokli no kritikas paušanas; tā kā Irānas režīms likumīgi nepārstāv Irānas tautu;

1.  visstingrākajā veidā nosoda bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai, ko Irāna, izmantojot dronus un raķetes, veica naktī no 2024. gada 13. aprīļa uz 14. aprīli, kā arī tā radīto nopietno eskalāciju un draudus reģionālajai drošībai; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Izraēlas Valsts un tās pilsoņu drošībai; izsaka līdzjūtību Izraēlas arābu beduīnu kopienas cietušās — septiņus gadus vecas meitenes, kuru smagi ievainoja šrapnelis, — ģimenei; nosoda Irānas pastarpināto spēku vienlaicīgos uzbrukumus, konkrēti, Hezbollah veikto uzbrukumu Golānas augstienēs un hutiešu kustības uzbrukumu pie Jemenas krastiem;

2.  pauž nožēlu par 2024. gada 1. aprīlī notikušo uzbrukumu Irānas konsulātam Damaskā, kura rezultātā gāja bojā vairāki cilvēki; atgādina, cik svarīgs ir diplomātisko un konsulāro telpu neaizskaramības princips, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir jāievēro visos gadījumos;

3.  aicina visas puses atturēties no jebkādas turpmākas eskalācijas un prasa ievērot maksimālu savaldību un mazināt saspīlējumu;

4.  atzinīgi vērtē ES lēmumu paplašināt pašreizējo, 2023. gada jūlijā izveidoto sankciju režīmu, tostarp nosakot sankcijas par Irānas bezpilota lidaparātu un raķešu piegādi un ražošanu Krievijai un plašākam Tuvo Austrumu reģionam; prasa steidzami ieviest šīs sankcijas; aicina piemērot sankcijas lielākam skaitam personu un struktūru, piemēram, Baithe Rahbari (Irānas augstākā vadītāja birojs), Irānas bruņoto spēku ģenerālštābam, Khatam-al Anbiya centrālajam štābam un tā komandierim Gholam Ali Rashid, IRGC jūras spēkiem, Irānas aizsardzības ministra brigādes ģenerālim Mohammad-Reza Ashtiani un Irānas Aerokosmiskās nozares uzņēmumu organizācijas direktoram Seid Nooshin; norāda, ka pašreizējās ES sankcijas attiecas tikai uz sešām personām un piecām struktūrām, kas ir atbildīgas par Irānas kodolprogrammu; uzsver, ka šīs sankcijas būs jāpagarina pēc 2024. gada jūlija; aicina Padomi sagatavot papildu sankcijas banku, naftas un aviācijas nozarē un tās piemērot gadījumā, ja Irānas režīms nepieņemamā veidā vēl vairāk pasliktinās situāciju, un iepriekš paziņot par šiem sagatavošanās pasākumiem Irānas varas iestādēm; mudina Padomi izvērtēt jaunākās ASV sankcijas pret Irānu un ņemt vērā pievienoto vērtību, ko sniegtu ES un ASV sankciju režīmu sinhronizācija, kas vien tas ir atbilstīgi un iespējams; uzsver, ka iepriekšminētās sankcijas būtu pēc iespējas jākoordinē ar ASV, Apvienoto Karalisti, G7 un citiem sabiedrotajiem;

5.  atkārto savu jau sen pausto prasību Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) iekļaut IRGC ES teroristu organizāciju sarakstā un uzsver, ka šis lēmums bija jāpieņem jau ilgu laiku atpakaļ; uzsver, ka pēdējos gados Eiropas teritorijā IRGC ir izdarījis desmitiem slepkavību un slepkavības mēģinājumu;

6.  uzsver ciešās saiknes starp Irānu/IRGC, tās pastarpinātajiem spēkiem, piemēram, hutiešiem, Irākas un Sīrijas paramilitārajiem grupējumiem un ES teroristu sarakstā iekļautām organizācijām, proti, “Hamās” un Hezbollah militāro spārnu; aicina Padomi un PV/AP Hezbollah kopumā iekļaut ES izveidotajā teroristu organizāciju sarakstā; nosoda dronu un munīcijas eksportu, ko Irāna veic, lai atbalstītu Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

7.  pauž nopietnas bažas par spirālveida eskalāciju reģionā un destabilizējošo lomu, kāda Tuvajos Austrumos ir Irānas režīmam un tā nevalstisko dalībnieku tīklam; pauž satraukumu par nopietno reģionālās eskalācijas risku; nosoda visas valsts un nevalstisko dalībnieku darbības, kas izraisa vai veicina intensīvu eskalācijas ciklu; mudina visas iesaistītās puses mazināt saspīlējumu un atturēties no draudiem vai spēka lietošanas saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām, jo īpaši saskaņā ar ANO Statūtu 2. panta 4. punktu, un ievērot vislielāko savaldību; mudina visas iesaistītās puses vienmēr pilnībā cienīt un ievērot starptautiskās tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

8.  aicina PV/AP un dalībvalstis turpināt un pastiprināt diplomātiskos centienus ar starptautiskajiem partneriem, tostarp Persijas līča valstīm, pamatojoties uz nesenajām iniciatīvām un jo īpaši uz pirmo ES un Persijas līča sadarbības padomes augsta līmeņa forumu ministru līmenī, kas notika 2024. gada 22. aprīlī, un veicināt steidzamu deeskalāciju un jēgpilnu dialogu;

9.  uzsver Gazas joslā notiekošā kara dziļo ietekmi uz visa reģiona stabilitāti; nosoda terorismu un kara noziegumus, ko “Hamās” un citi palestīniešu teroristu grupējumi ir pastrādājuši pret Izraēlu un izraēliešiem un palestīniešiem; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus par ķīlniekiem sagrābtos izraēliešus, kas tiek turēti Gazas joslā, un nodrošināt Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai tūlītēju piekļuvi visiem minētajiem ķīlniekiem, lai tā varētu viņiem sniegt medicīnisko aprūpi; uzsver Izraēlas pienākumu ievērot starptautiskās tiesības, kad tā īsteno savas tiesības uz pašaizsardzību, kā noteikts ANO Statūtos; nosoda nesamērīgo Izraēlas militāro reakciju, kas izraisījusi civiliedzīvotāju nāves gadījumus iepriekš nepieredzētā mērogā; mudina Izraēlu nodrošināt Gazas joslas bada cietējiem pilnīgu, netraucētu un drošu piekļuvi humānajai palīdzībai un izpildīt Starptautiskās Tiesas rīkojumus; uzsver, ka ilgstoša politiska risinājuma rašana Izraēlas un palestīniešu konfliktam ievērojami uzlabotu reģiona stabilitāti un izredzes; atkārtoti pauž stingru atbalstu sarunu ceļā rastam divu valstu risinājumam, kas balstītos uz 1967. gadā noteiktajām robežām un paredzētu divu suverēnu un demokrātisku valstu līdzāspastāvēšanu mierā un garantētā drošībā ar Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu, un pilnībā ievērotu starptautiskās tiesības;

10.  norāda, ka Irāna, Krievija un Ķīna arvien vairāk apmainās ar kritiskiem izlūkdatiem un sadarbojas, izmantojot čaulas sabiedrības, cenšoties savstarpēji savienot savas banku sistēmas un veicot naftas pārvadājumus jūrā ar izslēgtām lokalizācijas ierīcēm, un tas padara ES sankcijas mazāk efektīvas; prasa uzlabot ES sankciju izpildi, steidzami modernizēt automātiskās identifikācijas sistēmas, lai cīnītos pret izvairīšanos no sankcijām un embargo, un pastiprināt aizdomīgu Irānas kuģu uzraudzību un inspekcijas;

11.  nosoda to, ka Irāna pastāvīgi nepilda savu juridiski saistošo kodolmateriālu atbilstīgas izmantošanas pienākumu saskaņā ar KVRP, un nosoda tās kodolprogrammas virzību, pārsniedzot jebkādu ticamu civilu pamatojumu; uzsver, ka vairāki uzticami avoti ir norādījuši, ka Irānas pašreizējais “kodolgatavības laiks” — laiks, kas Irānai vajadzīgs, lai saražotu pietiekamu daudzumu ieročos izmantojama plutonija, — ir dažu nedēļu jautājums; mudina Irānas varas iestādes nekavējoties ievērot savas saistības un risināt visus saistītos neatrisinātos jautājumus; mudina E3 valstis (Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste) un to partnerus apsvērt termiņa noteikšanu Irānai, lai tā izpildītu savas saistības saskaņā ar KVRP, un neatbilstības gadījumā kolektīvi izmantot sankciju atjaunošanas mehānismu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2231;

12.  tā kā ASV ir ārkārtīgi nobažījušās par Irānas un Ziemeļkorejas militāro sadarbību, jo īpaši kodolraķešu un ballistisko raķešu jomā; tā kā pastāv arī leģitīmas bažas par Irānas militāro sadarbību ar Krieviju un Pakistānu un tās pastiprināto sadarbību ar Ķīnu militāro tehnoloģiju jomā; tā kā ANO Drošības padome ir ziņojusi par tāldarbības raķešu tehnoloģiju un ieroču apmaiņu starp Ziemeļkoreju un Irānu un to tālāku piegādi Irānas pastarpinātajiem spēkiem Tuvajos Austrumos; tā kā Ziemeļkoreja, faktiski palīdzot Irānai ieņemt spēcīgu pozīciju raķešu ražošanā, ir Irānai piegādājusi kritiski svarīgas raķešu sastāvdaļas, dodot tai iespēju izstrādāt ballistiskās raķetes, kas var uzbrukt daudz tālākiem mērķiem;

13.  atgādina, ka Hezbollah ir jāatbruņojas saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1701; nosoda Hezbollah aktīvo iesaistīšanos opozīcijas viedokļu apspiešanā Libānā un Sīrijā, tostarp tai nogalinot vairākus trauksmes cēlējus, kuri ziņoja par Beirūtas ostas sprādzienu 2020. gada augustā; nosoda Hezbollah uzbrukumus Izraēlai un Izraēlas gaisa triecienus Libānā; steidzami aicina abas puses izrādīt savaldību un pārtraukt karadarbību, lai nesaasinātu spriedzi vēl vairāk; aicina Padomi “Hamās” kopumā atzīt par teroristu organizāciju;

14.  mudina ES un tās dalībvalstis konsolidēt un pastiprināt visus centienus, lai nodrošinātu visu no kuģa “Galaxy Leader” sagrābto ķīlnieku drošu un tūlītēju atbrīvošanu, tostarp divu Bulgārijas, viena Rumānijas un trīs Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu, kurus hutieši tur gūstā kopš 2023. gada 19. novembra; mudina PV/AP un dalībvalstis pastiprināt diplomātiskos centienus šajā nolūkā un sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai bez turpmākas kavēšanās garantētu sagrābto eiropiešu drošu atgriešanos; stingri nosoda Portugāles karoga kuģa “MSC Aries” nelikumīgu pārtveršanu, uzkāpšanu uz tā un kuģa un tā apkalpes aizturēšanu, ko veica vienības, kuras darbojas Irānas valdības tiešā vai netiešā kontrolē; pieprasa to tūlītēju atbrīvošanu; atzinīgi vērtē ES Padomes lēmumu sākt ES jūras spēku operāciju ASPIDES, lai ciešā sadarbībā ar reģionālajiem dalībniekiem aizsargātu kuģošanas brīvību pie Jemenas krastiem;

15.  nosoda Irānas ķīlnieku diplomātiju; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Zviedrijas pilsoni un ES ierēdni Johan Floderus, kurš tika patvaļīgi aizturēts Teherānā un joprojām tiek turēts ieslodzījumā Irānā necilvēcīgos apstākļos; mudina ES sākt stratēģiju tās apkarošanai, izveidojot īpašu uzdevumgrupu, lai labāk palīdzētu aizturēto ģimenēm un efektīvi novērstu turpmāku ķīlnieku sagrābšanu; aicina atturēt ES pilsoņus no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz Irānu; aicina Irānu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ES valstspiederīgos, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienesta ierēdni Johan Floderus, kā arī visus pārējos politieslodzītos;

16.  nosoda sankcijas, ko Irānas iestādes noteikušas EP deputātiem; atkārtoti apstiprina, ka tikmēr, kamēr šīs EP deputātiem noteiktās sankcijas ir spēkā, starpparlamentārais dialogs ir jāaptur;

17.  aicina Komisiju sākt plašu stratēģiju, lai vērstos pret Irānas režīma transnacionālām represijām ES, un uzskata, ka šai stratēģijai būtu jāveicina tehniskie rīki, ar kuriem novērst šādas represijas; prasa piemērot sankcijas pret ievērojamu IRGC locekļu ģimenes locekļiem, kuri studē vai strādā ES, un veikt pasākumus, lai novērstu jebkādu Irānas diasporas vajāšanu vai iebiedēšanu ES, tostarp universitāšu pilsētiņās; aicina Eiropas izlūkdienestus, CSIRT, ES Izlūkošanas un situāciju centru, ES Kiberdrošības aģentūru un Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu aktīvi sadarboties, lai apkarotu pret Irānas diasporu vērsto Irānas/IRGC/ Irānas Izlūkošanas ministrijas dezinformāciju un kiberdraudu un iebiedēšanas operācijas tiešsaistē un atturētu no tām; aicina ES dalībvalstis aktīvi vērsties pret Irānas mēģinājumiem izplatīt revolucionāro ideoloģiju ES teritorijā;

18.  prasa ES un dalībvalstīm Irānas pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijai sniegt kiberdrošības atbalstu un bezmaksas un piekļūstamus virtuālos privātos tīklus (VPN) vai citus apiešanas instrumentus;

19.  nosoda Irānas varas iestāžu masveida represijas pret sievietēm, kuras pārkāpj briesmīgo hidžāba valkāšanas likumu; ar nopietnām bažām norāda, ka pēdējā laikā Irānā arvien biežāk tiek piespriesti nāvessodi, un atkārtoti prasa tos atcelt;

20.  pauž pilnīgu atbalstu un solidaritāti Irānas pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiskajiem spēkiem; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, kuriem ir jāpamet Irāna, tostarp nodrošināt ātru piekļuvi vīzām un patvērumam, un sniegt tehnisku atbalstu tiem, kuri palīdz Irānas pilsoniskajai sabiedrībai, vienlaikus garantējot, ka par šīm darbībām ir atbildīgi paši Irānas iedzīvotāji;

21.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Irānas valdībai un parlamentam, kā arī Izraēlas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 186, 25.7.2023., 20. lpp. (2) OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.