Eiropas Parlaments: Parastā likumdošanas procedūra  

Galvenā navigācija:

Kā tas darbojas

Soļu saraksts:

#1Komisijas priekšlikums

Eiropas Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu Eiropas Parlamentam

Dalībnieki ar iniciatīvas tiesībām
  • Eiropas Investīciju banka      
  • Eiropas Centrālā banka      
  • Eiropas Parlaments      
  • Pilsoņu iniciatīva      
  • Viena ceturtā daļa dalībvalstu      
Detalizēts izklāsts
  • Termiņš: 

    Komisijas priekšlikuma iesniegšanai nav noteikts laika limits.

     
  • Balsojums: 

    Komisāru kolēģija pieņem Komisijas priekšlikumu rakstiskajā procedūrā (bez apspriešanas) vai mutiskajā procedūrā (ar apspriedēm). Ja par jautājumu nepieciešams balsot, Komisija lemj ar vienkāršu balsu vairākumu.

     
  • Iegūtais dokuments: 

    Komisijas ierosinātais dokuments ir Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai (regulai vai lēmumam) par [tēmu].

    Dokumenta atsauces numuru veido COM(četri attiecīgā gada cipari) un četros ciparos izteikts dokumenta numurs.

     
  • Statistika: 

    Septītajā sasaukumā (2009-2014) Komisija izskatīšanai koplēmuma procedūrā iesniedza 584 priekšlikumus salīdzinājumā ar 508 priekšlikumiem sestajā sasaukumā (2004-2009) un 432 priekšlikumiem piektajā sasaukumā (1999-2004).
    Septītajā sasaukumā 89 % no Komisijas iesniegtajiem 658 priekšlikumiem tika iesniegti izskatīšanai koplēmuma procedūrā salīdzinājumā ar 49% sestajā sasaukumā (no kopā iesniegtā 1041 priekšlikuma), 42 % piektajā sasaukumā (no 1028 iesniegtajiem priekšlikumiem) un 21 % ceturtajā sasaukumā (1994-1999).

     
    

#2 Pirmais lasījums Parlamentā

Pirmajā lasījumā Eiropas Parlaments izskata Komisijas priekšlikumu un var to pieņemt vai grozīt.

Detalizēts izklāsts
  • Termiņš: 

    Parlamenta izskatīšanai pirmajā lasījumā nav noteikts laika ierobežojums.

     
  • Balsojums: 

    Lēmumi komitejā un plenārsēdē tiek pieņemti, balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu.

     
  • Iegūtais dokuments: 

    Parlaments pieņem Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā..

     
  • Statistika: 

    Septītā sasaukuma laikā (2009-2014) 14 % koplēmuma dokumentu attiecās uz Vides komiteju, 11 % uz Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteju, 10 % uz Starptautiskās tirdzniecības komiteju un 10 % uz Pilsoņu brīvību komiteju.
    Sestajā sasaukumā (2004-2009) sadalījums bija šāds: 20 % koplēmuma dokumentu attiecās uz Vides komiteju, 18,3 % uz Juridisko komiteju un 11,4 % uz Transporta komiteju.

     
    

#3 Pirmais lasījums Padomē

Pirmajā lasījumā Padome var izlemt pieņemt Parlamenta nostāju — šādā gadījumā likumdošanas akts tiek pieņemts — vai arī grozīt Parlamenta nostāju un nodot to izskatīšanai Parlamentā otrajā lasījumā.

Detalizēts izklāsts
  • Termiņš: 

    Padomes izskatīšanai pirmajā lasījumā nav noteikts laika ierobežojums.

     
  • Balsojums: 

    Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien tās nostāja neatšķiras no Komisijas nostājas — šādā gadījumā ir nepieciešams vienbalsīgs lēmums.

     
  • Iedzīvotāju līdzdalība: 

    Noskaidrojiet, kāda ir jūsu valdības nostāja attiecībā uz ierosināto tiesību aktu, un nosūtiet savus komentārus un bažas attiecīgajām valsts iestādēm.

     
  • Iegūtais dokuments: 

    Ja Padome pieņem Parlamenta nostāju bez izmaiņām, likumdošanas akts ir pieņemts un tiek publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums).

    Ja Padome ierosina izmaiņas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtajā nostājā, tā rezultātā izstrādātais dokuments ir — Padomes nostāja pirmajā lasījumā

     
  • Statistika: 

    Septītajā sasaukumā 85 % dokumentu tika pieņemti pirmajā lasījumā (415 no 488 pabeigti) salīdzinājumā ar 72 % sestajā sasaukumā (2004-2009) un 29 % piektajā sasaukumā (1999-2004).

    Vidējais laiks, kas bija vajadzīgs no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas līdz tiesību akta parakstīšanai pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā, septītajā sasaukumā bija 17 mēneši, sestajā sasaukumā 16 mēneši un piektajā sasaukumā 11 mēneši.

     
Rezultāts:
  1. Likumdošanas priekšlikums ir pieņemts   Lielāko daļu priekšlikumu apstiprina jau 1. lasījumā.   
  2. Likumdošanas priekšlikums pāriet uz nākamo posmu  
    

#4 Otrais lasījums Parlamentā

Parlaments izskata Padomes nostāju un apstiprina to — šādā gadījumā tiesību akts ir apstiprināts — vai arī noraida to — šādā gadījumā tiesību akts izbeidz pastāvēt un visa procedūra ir slēgta, vai arī ierosina grozījumus un priekšlikumu nosūta atpakaļ Padomei izskatīšanai otrajā lasījumā.

Detalizēts izklāsts
  • Termiņš: 

    Eiropas Parlamentam ir trīs mēneši laika (ar iespējamu viena mēneša pagarinājumu), lai izskatītu dokumentu otrajā lasījumā.

     
  • Balsojums: 

    Parlamenta atbildīgā komiteja lemj ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu.

    Plenārsēde balso ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu, ja tā apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā bez grozījumiem. Lai grozītu vai noraidītu Padomes nostāju — šāds lēmums jāpieņem ar absolūtu EP deputātu balsu vairākumu.

     
  • Iedzīvotāju līdzdalība: 

    Iespējas ieviest izmaiņas projekta tekstā ir minimālas. Grozījumi ir saistīti tikai ar Parlamenta iepriekšējo grozījumu atjaunošanu, centieniem rast kompromisu starp Parlamentu un Padomi vai arī ar juridiskā ziņā jaunu situāciju. Tomēr joprojām jums ir iespēja sazināties ar saviem EP deputātiem un lūgt viņiem balsot „par” vai „pret” kādu grozījumu vai ziņojumu.

     
  • Iegūtais dokuments: 

    Ja Parlaments pieņem Padomes nostāju pirmajā lasījumā, tas pieņem Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju par Padomes nostāju pirmajā lasījumā. Likumdošanas akts ir pieņemts un tiek publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums).

    Ja Parlaments balso par Padomes nostājas grozīšanu, tas pieņem Eiropas Parlamenta nostāju otrajā lasījumā.

     
  • Statistika: 

    Septītajā sasaukumā 40 no 488 noslēgtajiem koplēmuma dokumentiem (8 %) tika pieņemti tā saucamajā pirmstermiņa otrā lasījuma procedūrā, kad Parlaments bez grozījumiem pieņem Padomes nostāju pirmajā lasījumā, par kuru iepriekš notikušas sarunas (starp Parlamentu, Padomi un Komisiju) — tas nozīmē, ka tiesību akts ir pieņemts. Pirmstermiņa vienošanās procedūra otrajam lasījumam vidēji ilga 32 mēnešus.

    Sestajā sasaukumā (2004-2009) 10 % dokumentu tika pieņemti pirmstermiņa otrā lasījuma procedūrā un tā ilga vidēji 25 mēnešus. Piektajā sasaukumā 25 % dokumentu tika pieņemti pirmstermiņa otrā lasījuma procedūrā un tā ilga vidēji 23 mēnešus.

     
Rezultāts:
  1. Likumdošanas priekšlikums ir pieņemts   
  2. Likumdošanas priekšlikums nav pieņemts   
  3. Likumdošanas priekšlikums pāriet uz nākamo posmu  
    

#5 Otrais lasījums Padomē

Padome izskata Parlamenta nostāju otrajā lasījumā un vai nu apstiprina visus Parlamenta grozījumus — tad tiesību akts ir pieņemts — vai arī neapstiprina visus grozījumus — tad tiek sasaukta Samierināšanas komiteja.

Detalizēts izklāsts
  • Termiņš: 

    Padomei ir trīs mēneši laika (ar iespējamu viena mēneša pagarinājumu), lai izskatītu dokumentu otrajā lasījumā.

     
  • Balsojums: 

    Padome par Parlamenta grozījumiem, par kuriem Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu, balso ar kvalificētu balsu vairākumu un par grozījumiem, par kuriem Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu — vienbalsīgi.

     
  • Iedzīvotāju līdzdalība: 

    Padome var tikai reaģēt uz Parlamenta grozījumiem. Jūs varat informēt savu valdību par savu viedokli attiecībā uz atsevišķiem grozījumiem.

     
  • Iegūtais dokuments: 

    Ja Padome apstiprina Parlamenta otrajā lasījumā pieņemto nostāju, likumdošanas akts ir pieņemts un tiek publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums)..

    Ja Padome neapstiprina visus Parlamenta otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus, oficiālais dokuments beidz pastāvēt.

     
  • Statistika: 

    Septītajā sasaukumā par 5 % no visiem koplēmuma dokumentiem vienošanās tika panākta otrajā lasījumā (neskaitot pirmstermiņa otrajā lasījumā panāktās vienošanās) salīdzinājumā ar 13 % sestajā sasaukumā un 24 % piektajā sasaukumā.

    Procedūras ilgums dokumentiem, kas pieņemti otrajā lasījumā (neskaitot pirmstermiņa otrajā lasījumā panāktās vienošanās) septītajā un sestajā sasaukumā vidēji bija 32 mēneši. Piektajā sasaukumā tas bija 24 mēneši.

     
Rezultāts:
  1. Likumdošanas priekšlikums ir pieņemts   
  2. Likumdošanas priekšlikums pāriet uz nākamo posmu  
    

#6 Samierināšana

Samierināšanas komiteja, ko veido vienāds Padomes pārstāvju un Parlamenta pārstāvju skaits, cenšas panākt vienošanos par kopīgo dokumentu. Ja tas neizdodas, likumdošanas akts beidz pastāvēt un procedūra ir slēgta. Ja tiek panākta vienošanās par kopīgo dokumentu, to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei izskatīšanai trešajā lasījumā.

Detalizēts izklāsts
  • Termiņš: 

    Samierināšanas komiteju jāsasauc sešās (ar iespējamo pagarinājumu — astoņās) nedēļās. Tai ir sešas (vai astoņas — ja par to kopēji vienojas) nedēļas, lai vienotos par kopīgo dokumentu.

     
  • Balsojums: 

    Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā apstiprina kopīgo tekstu ar absolūtu balsu vairākumu (vismaz 15 no pašreizējām 28 balsīm), turpretī Padomes pārstāvji parasti balso ar kvalificētu balsu vairākumu (lai arī dažos izņēmuma gadījumos ir nepieciešams vienbalsīgs lēmums).

     
  • Iedzīvotāju līdzdalība: 

    Gandrīz nav nekādu iespēju ieviest grozījumus, taču jūs varat informēt EP deputātus, kas piedalās Samierināšanas komitejā, un savu valdību par jautājumiem, kurus, jūsuprāt, nevajadzētu iekļaut galīgajā tiesību aktā.

     
  • Iegūtais dokuments: 

    Ja ir panākta vienošanās, komiteja ierosina „kopīgo dokumentu” vai (pilnais nosaukums) „Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu”.

     
  • Statistika: 

    Septītā sasaukuma laikā 2 % dokumentu (kopā 9) tika piemērota samierināšanas procedūra salīdzinājumā ar 5 % (kopā 24) sestā sasaukuma laikā un 20 % piektā sasaukuma laikā. Pēdējo gadu laikā parasti bija viens vai divi samierināšanas gadījumi gadā.
    Samierināšanas komitejai neizdevās apstiprināt kopīgo dokumentu par:
    Balss telefoniju (1994)
    Vērtspapīru komiteju (1998)
    Darba laika direktīvu (2009)
    Regulu par jauniem pārtikas produktiem (2011)

     
Rezultāts:
  1. Likumdošanas priekšlikums nav pieņemts   
  2. Likumdošanas priekšlikums pāriet uz nākamo posmu  
    

#7a Trešais lasījums Parlamentā

Eiropas Parlaments izskata kopīgo dokumentu un balso plenārsēdē. Tas nevar grozīt kopīgā dokumenta tekstu. Ja tas dokumentu noraida vai nepieņem lēmumu — likumdošanas akts nav pieņemts un procedūra ir beigusies. Ja to apstiprina Parlaments un Padome — likumdošanas akts ir pieņemts

Detalizēts izklāsts
  • Termiņš: 

    Eiropas Parlamentam un Padomei jārīkojas sešu (vai astoņu — ja par to kopēji vienojas) nedēļu laikā no dienas, kad tika apstiprināts kopīgais dokuments.

     
  • Balsojums: 

    Parlaments apstiprina kopīgo dokumentu ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu. Padome apstiprina kopīgo dokumentu ar kvalificētu balsu vairākumu.

     
  • Iedzīvotāju līdzdalība: 

    Kopīgā dokumenta tekstu nevar grozīt. Jūs varat tikai lūgt saviem EP deputātiem un/vai valdībai apstiprināt vai noraidīt kopīgo dokumentu.

     
  • Iegūtais dokuments: 

    Eiropas Parlaments pieņem normatīvo rezolūciju par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu, kurā tas vai nu apstiprina, vai arī noraida kopīgo dokumentu.

    Padome nesagatavo nekādu oficiālu dokumentu.

    Ja kopīgais dokuments tiek apstiprināts, likumdošanas akts ir pieņemts un tiek publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums).

     
  • Statistika: 

    Līdz šim Parlaments ir noraidījis tikai trīs kopīgos dokumentus saistībā ar:
    Biotehnoloģisku izgudrojumu tiesisko aizsardzību (1995).
    Padome vēl nekad nav noraidījusi kopīgo dokumentu.
    Vidējais laiks, kas bija vajadzīgs sekmīgai samierināšanas procedūras īstenošanai no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas līdz tiesību akta parakstīšanai, septītajā sasaukumā (2009-2014) bija 29 mēneši salīdzinājumā ar 43 mēnešiem sestajā sasaukumā un 31 mēnesi piektajā sasaukumā.

     
Rezultāts:
  1. Likumdošanas priekšlikums ir pieņemts   
  2. Likumdošanas priekšlikums nav pieņemts   
    

#7b Trešais lasījums Padomē

Padome izskata kopīgo dokumentu. Tā nevar grozīt dokumenta tekstu. Ja tā noraida dokumentu vai nepieņem lēmumu — likumdošanas akts beidz pastāvēt un procedūra ir slēgta. Ja Padome un Parlaments apstiprina dokumentu — likumdošanas akts ir pieņemts.

Detalizēts izklāsts
  • Termiņš: 

    Eiropas Parlamentam un Padomei jārīkojas sešu (vai astoņu — ja par to kopēji vienojas) nedēļu laikā no dienas, kad tika apstiprināts kopīgais dokuments.

     
  • Balsojums: 

    Parlaments apstiprina kopīgo dokumentu ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu. Padome apstiprina kopīgo dokumentu ar kvalificētu balsu vairākumu.

     
  • Iedzīvotāju līdzdalība: 

    Kopīgā dokumenta tekstu nevar grozīt. Jūs varat tikai lūgt saviem EP deputātiem un/vai valdībai apstiprināt vai noraidīt kopīgo dokumentu.

     
  • Iegūtais dokuments: 

    Eiropas Parlaments pieņem normatīvo rezolūciju par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu, kurā tas vai nu apstiprina, vai arī noraida kopīgo dokumentu.

    Padome nesagatavo nekādu oficiālu dokumentu.

    Ja kopīgais dokuments tiek apstiprināts, likumdošanas akts ir pieņemts un tiek publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums).

     
  • Statistika: 

    Līdz šim Parlaments ir noraidījis tikai trīs kopīgos dokumentus saistībā ar:
    Biotehnoloģisku izgudrojumu tiesisko aizsardzību (1995).
    Padome vēl nekad nav noraidījusi kopīgo dokumentu.
    Vidējais laiks, kas bija vajadzīgs sekmīgai samierināšanas procedūras īstenošanai no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas līdz tiesību akta parakstīšanai, sestajā sasaukumā bija 43,9 mēneši salīdzinājumā ar 31,9 mēnešiem piektajā sasaukumā. Īsākās procedūras ilgums sestajā sasaukumā bija 28,8 mēneši, bet garākās — 159,4 mēneši.

     
Rezultāts:
  1. Likumdošanas priekšlikums ir pieņemts   
  2. Likumdošanas priekšlikums nav pieņemts   
    

Rezultāts:

  1. Priekšlikums ir pieņemts

    Kad Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši likumdošanas priekšlikuma galīgo tekstu, abu iestāžu priekšsēdētāji un ģenerālsekretāri to paraksta. Pēc tam to publicē „Oficiālajā Vēstnesī”, un tas kļūst oficiāls.

    • Regulas ir tiešā veidā saistošas visā Eiropas Savienībā no dienas, kas noteikta „Oficiālajā Vēstnesī”.
    • Direktīvas paredz gala rezultātus, kas jāsasniedz katrā dalībvalstī, taču ļauj valstu valdībām izlemt, kādi likumi būtu jāpieņem, lai sasniegtu paredzētos mērķus. Katrā direktīvā tiek precizēts datums, līdz kuram jāpieņem attiecīgie valsts tiesību akti.
    • Lēmumi attiecas uz konkrētiem gadījumiem, kuros iesaistītas atsevišķas iestādes vai personas, un ir pilnībā saistoši.
     
         
  2. Priekšlikums nav pieņemts

    Ja likumdošanas priekšlikums tiek noraidīts kādā no procedūras posmiem vai ja Parlaments vai Padome nevar panākt kompromisu — priekšlikums nav pieņemts un procedūra ir beigusies. Jauna procedūra var sākties tikai ar jaunu Komisijas priekšlikumu.

     
     
                                                                                                 
Šis raksts PDFformātā 

Vairāk informācijas:

#1 Komisijas priekšlikums:
Iedzīvotāju līdzdalība  

  1. Ja, jūsuprāt, ES būtu jāierosina tiesību akts, jums ir vairākas iespējas:
    1. sākt pilsoņu iniciatīvu — ja gada laikā tiek savākts vismaz 1 miljons ES pilsoņu parakstu no vismaz 7 dalībvalstīm, jūs varat lūgt Eiropas Komisiju rīkoties atbilstoši pilnvarām, kas ir tās kompetencē. Vairāk informācijas par pilsoņu iniciatīvu atradīsiet šeit
    2. lobēt savu EP deputātu, kas var
      1. uzsākt procesu, kurā Parlaments prasa Komisijai ierosināt likumdošanas aktu. Tas ir iespējams tikai gadījumos, kad Parlaments uzskata, ka ES likumdošanas akts nepieciešams, lai palīdzētu īstenot Līgumus. Ja Komisija atsakās iesniegt priekšlikumu, tai jādod skaidrojums;
      2. lūgt Parlamenta komitejai izstrādāt patstāvīgu ziņojumu, kurš nav saistošs, bet ar kuru — pēc tam, kad to ir apstiprinājis Parlaments — var izdarīt spiedienu uz Komisiju, lai tā nāktu klajā ar jaunu priekšlikumu;
      3. uzdot Komisijai jautājumu, pamatojoties uz kuru tā varētu apsvērt likumdošanas izstrādi.Vairāk informācijas par šo jautājumu atradīsiet šeit
      4. uzsākt rakstisku deklarāciju, kura —ja to paraksta vairāk nekā puse EP deputātu — tiek nosūtīta Komisijai ar lūgumu rīkoties.Vairāk informācijas par rakstiskām deklarācijām atradīsiet šeit
    3. iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam. Vairāk informācijas par lūgumrakstiem atradīsiet šeit
  2. Kad Komisija sāk sagatavot vai pārskatīt tiesību aktu, tā parasti izsludina sabiedrisko apspriešanu, dodot iespēju ieinteresētajām personām un ekspertiem paust savu viedokli. Vairāk informācijas par sabiedrisko apspriešanu atradīsiet šeit
 
Uz sākumlapu     

#2 Pirmais lasījums Eiropas Parlamentā:
Iedzīvotāju līdzdalība  

Kad priekšlikums ir nosūtīts Parlamentam, referents un ēnu referenti (locekļi, ko parasti ieceļ katra politiskā grupa atbilstoši procedūrai) sāk apkopot attiecīgo ieinteresēto personu atzinumus. Jūs savu viedokli varat iesniegt viņiem, vai arī ikvienam komitejas loceklim vai EP deputātam.


Komitejas līmenī grozījumus var iesniegt EP deputāts, taču plenārsēdē grozījumus drīkst iesniegt tikai atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputātu.


Komitejas dažkārt rīko publiskās uzklausīšanas, kurās jūs varat piedalīties.


Komitejas sanāksmes un plenārsēdes tiek pārraidītas tiešsaistē. Jūs tās varat noskatīties šeit EPTV


Jūs varat ieteikt savam EP deputātam, kurus iesniegtos grozījumus, jūsuprāt, būtu svarīgi pieņemt, kurus ne tik svarīgi.

 
Uz sākumlapu     
 
 

Pilns teksts: 

#1 Komisijas priekšlikums 

Pilns teksts 
Eiropas Komisija sagatavo likumdošanas priekšlikumu pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas iestāžu vai valstu iniciatīvas, vai arī pēc pilsoņu iniciatīvas, turklāt parasti pēc sabiedriskās apspriešanas. Galīgo priekšlikumu vienlaikus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstu parlamentiem un dažos gadījumos arī Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
  1. Parastā likumdošanas procedūra sākas ar likumdošanas priekšlikuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.
  2. Parastā likumdošanas procedūra pašreiz attiecas uz 85 noteiktām politikas jomām, kuras aptver lielāko daļu ES kompetences jomu.
  3. Iniciatīvas tiesības ir Eiropas Komisijai. Tā ir atbildīga par likumdošanas priekšlikumu iesniegšanu lielākajā daļā gadījumu. Tomēr arī Parlaments un Padome var lūgt Komisijai iesniegt priekšlikumu, kā arī — dažos precīzi noteiktos gadījumos — citas iestādes var nākt klajā ar priekšlikumiem.
  4. Parlaments (ar tā deputātu balsu vairākumu) var lūgt Komisijai iesniegt priekšlikumu gadījumos, kad, pēc Parlamenta domām, ES tiesību akts ir nepieciešams, lai labāk varētu īstenot Līgumus. Ja Komisija atsakās iesniegt priekšlikumu, tai jādod skaidrojums.
  5. Padome (ar vienkāršu balsu vairākumu) var lūgt, lai Komisija veic izpēti, ko ministri uzskata par vēlamu kopīgu mērķu sasniegšanai, un iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus.
  6. Līgumi paredz iespēju sākt parasto likumdošanas procedūru šādos ļoti īpašos gadījumos:
    • ja to ierosina viena ceturtdaļa dalībvalstu (tiesiskā sadarbība krimināllietās un policijas sadarbība);
    • ja to ierosina Eiropas Centrālās banka (daži Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu panti);
    • ja to lūdz Eiropas Savienības Tiesa (specializētu tiesu izveide, kas piesaistītas Vispārējai tiesai, lai uzklausītu un izlemtu pirmajā instancē konkrētas lietu vai procedūru kategorijas, kas saistītas ar īpašām jomām, daži Eiropas Savienības Tiesas statūtu noteikumi);
    • ja to lūdz Eiropas Investīciju banka.
  7. Komisijas priekšlikums var būt saistīts ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
  8. Komisijas priekšlikums ir plaša apspriešanas procesa rezultāts, un šo procesu var īstenot dažādos veidos (obligātais ietekmes novērtējums, ekspertu ziņojumi, konsultācijas ar dalībvalsts ekspertiem, starptautiskajām organizācijām un/vai nevalstiskām organizācijām, apspriešanās, izmantojot zaļās un baltās grāmatas utt.).
  9. Apspriešanās procesā tiek iesaistītas arī dažādas Komisijas nodaļas, lai nodrošinātu, ka visi jautājuma aspekti ir ņemti vērā (dienestu savstarpējās konsultācijas).
  10. Komisijas priekšlikumu parasti pieņem komisāru kolēģija, pamatojoties vai nu uz rakstisku procedūru (diskusijas starp komisāriem nenotiek) vai arī uz mutisku procedūru (dokumentu apspriež komisāru kolēģija), un to publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
  11. Komisija iesniedz savu likumdošanas priekšlikumu (parasti tas ir priekšlikumus regulai, direktīvai vai lēmumam) ne tikai Eiropas Parlamentam un Padomei, bet arī visiem ES dalībvalstu parlamentiem un atbilstošos gadījumos arī Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Dalībvalstu parlamentu loma

  1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. protokolu par dalībvalstu parlamentu lomu un 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstu parlamentiem tiek dotas astoņas nedēļas laika, lai tās varētu sagatavot pamatotu atzinumu gadījumā, ja tās uzskata, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Katras valsts parlamentam ir divas balsis. Divpalātu parlamentārajā sistēmā katrai no divām palātām ir viena balss.
  2. Ja vismaz viena trešdaļa dalībvalstu parlamentu uzskata, ka likumdošanas projekts neatbilst proporcionalitātes principam, tas ir jāpārskata („dzeltenā kartīte”). Šī robeža samazinās līdz vienai ceturtdaļai dalībvalstu parlamentu attiecībā uz tiem likumdošanas priekšlikumiem, kas iesniegti, pamatojoties uz LESD 76. pantu (tiesiskā sadarbība krimināllietās un policijas sadarbība). Pēc šādas „dzeltenās kartītes” pārskatīšanas atļauju piešķirošā iestāde (kas parasti ir Komisija) var lemt saglabāt, grozīt vai atsaukt likumdošanas priekšlikumu.
  3. Turklāt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ja dalībvalstu parlamentu vienkāršs vairākums uzskata, ka tiesību akta priekšlikuma projekts nav saskaņā ar subsidiaritātes principu, Komisijai projekts ir jāpārskata („oranžā kartīte”). Pēc šādas pārskatīšanas Komisija var lemt saglabāt, grozīt vai atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija izlemj saglabāt priekšlikumu, tai jāpamato sava nostāja. Tad Eiropas Parlamentam un Padomei pirms pirmā lasījuma beigām jākonstatē, vai priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Ja Parlaments ar deputātu vienkāršu balsu vairākumu vai Padome ar 55 % locekļu balsu vairākumu nolemj, ka priekšlikums neatbilst subsidiaritātes principam, to noraida.

Reģionu komitejas un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumi

  1. Komisijai un Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju konkrētos jautājumos vai arī gadījumos, kad Padome to uzskata par pareizu. Piemēram, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai jāsniedz atzinums saistībā ar ekonomikas un sociālo politiku, un ar Reģionu komiteju jāapspriežas vides, izglītības un transporta jautājumos. Komisija vai Padome var noteikt laika ierobežojumu atzinumu iesniegšanai. Arī Eiropas Parlamentam ir iespēja apspriesties ar abām komitejām. Turklāt komitejas var sagatavot atzinumus pēc savas iniciatīvas.
Uz sākumlapu     

#2 Pirmais lasījums Eiropas Parlamentā 

Pilns teksts 
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs nodod priekšlikumu izskatīšanai Parlamenta komitejā, un tā ieceļ referentu, kurš ir atbildīgs par ziņojuma projekta izstrādi ar ierosinātā teksta grozījumiem. Komiteja balso par ziņojumu un grozījumiem tajā, ko iesnieguši citi deputāti. Tad Eiropas Parlaments apspriež likumdošanas priekšlikumu un balso par to plenārsēdē, pamatojoties uz komitejas ziņojumu un grozījumiem. Rezultātā tiek iegūta Parlamenta nostāja. Parlaments var pieņemt priekšlikumu bez izmaiņām vai arī izdarīt grozījumus. Atsevišķos gadījumos priekšsēdētājs var lūgt Komisiju atsaukt tās iesniegto priekšlikumu. Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā tiek nosūtīta Padomei.
  1. Kad likumdošanas priekšlikums no Eiropas Komisijas nonāk Eiropas Parlamentā, priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar attiecīgajiem tehniskajiem dienestiem to nodod atbildīgajai komitejai.
  2. Izvēle ir atkarīga no priekšlikuma tēmas.
  3. Citām komitejām var dot iespēju sniegt atzinumu, ja tēma attiecas arī uz tām.
  4. Ja rodas kompetenču konflikts, piemēram, ja jautājums vienlīdz lielā mērā ir divu vai vairāku komiteju kompetences jomā, Priekšsēdētāju konference lemj par procedūru, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumu.
  5. Strīdus par kompetenci var risināt, izmantojot procedūras, kurās piedalās iesaistītās komitejas, vai sasaucot kopīgas komiteju sanāksmes un tajās balsojot.
  6. Iesaistītā komiteja strādā pie priekšlikuma vienlaicīgi ar atbildīgo komiteju un saskaņā ar kopēji apstiprinātu grafiku. Abu komiteju referenti izraugās teksta daļas, kuras ietilpst komiteju ekskluzīvajās vai kopējās kompetencēs, un precīzi vienojas par sadarbības veidu. Referenti informē viens otru, savstarpēji vienojoties par tekstiem, ko viņi ierosina komitejām, un par nostāju attiecībā uz grozījumiem. Atbildīgajai komitejai grozījumi, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, būtu jāpieņem bez balsošanas, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē.
  7. Ja rodas nesaskaņas starp atbildīgo un iesaistīto komiteju par kompetences jomu, Priekšsēdētaju konference var noteikt, kurai komitejai ir kādas kompetences, vai arī, ja jautājums vienlīdz lielā mērā ir abu komiteju kompetencē, — tā var izvēlēties organizēt komiteju kopīgās sanāksmes.
  8. Apvienoto komitejas sanāksmju gadījumā attiecīgie referenti izstrādā vienu ziņojuma projektu, ko iesaistītās komitejas izskata un par ko balso abu komiteju vadītajās apvienotajās sanāksmēs.
  9. Parlamenta atbildīgā komiteja vispirms pārbauda priekšlikuma juridisko pamatu. Tā var lūgt Juridiskās komitejas atzinumu, taču tā var izlemt pārbaudīt juridisko pamatu arī pēc savas iniciatīvas.
  10. Ja priekšlikumam ir finansiālas sekas, atbildīgajai komitejai arī jāpārbauda tā atbilstība daudzgadu finanšu shēmai, proti, ka finanšu resursi ir pietiekami. Arī Budžeta komiteja var veikt šādu pārbaudi pēc savas iniciatīvas.
  11. Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 EP deputāti var iebilst, ja viņi uzskata, ka priekšlikumā vai tā daļās netiek ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības.
  12. Kad komitejai tiek piešķirta atbildība par priekšlikumu, tā no savu locekļu vidus ieceļ referentu. Parasti par to, kura politiskā grupa sagatavos ziņojumu, lemj koordinatori, kas pārstāv politiskās grupas. Attiecīgā grupa no komitejas locekļu vidus izvirza referentu vai pastāvīgos referenta aizstājējus.
  13. Referentus var izvēlēties iepriekš, pamatojoties uz Komisijas ikgadējo likumdošanas programmu, kas tiem ļauj sekot līdzi priekšlikumam tā sagatavošanas posmā, pirms tas tiek iesniegts Parlamentam.
  14. Citas politiskās grupas var iecelt ēnu referentus, kas atbild par grupas nostājas sagatavošanu un referenta darba uzraudzību.
  15. Referents virza priekšlikumu caur dažādiem procedūras posmiem, sniedzot padomus komitejai (apspriešanas laikā komitejā) un Parlamentam kopumā (plenārsēdes posmā) par vispārējo pieeju.
  16. Referents ir atbildīgs par ziņojuma projekta iesniegšanu komitejai, tostarp par viņa izdarītajiem grozījumiem Komisijas priekšlikumā.
  17. Parlamenta komiteja parasti tiekas vairākas reizes, lai izskatītu ziņojuma projektu.
  18. Par pretrunīgiem vai „tehniskiem” jautājumiem nereti tiek organizētas ekspertu uzklausīšanas vai pasūtīti pētījumi vai ietekmes novērtējumi.
  19. Kamēr notiek debates komitejās, Komisija var aizstāvēt savu priekšlikumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
  20. Kad Padome saņem Komisijas priekšlikumu un reizē ar Parlamentu sāk ar to strādāt, komiteja parasti lūdz Komisijai un Padomei to informēt par priekšlikuma izskatīšanas gaitu Padomē un tās darba grupās.
  21. Iesaistītās komitejas un tās, kuras sniedz atzinumus, iesniedz savus atzinumus atbildīgajai komitejai.
  22. Ikviens EP deputāts var iesniegt grozījumus atbildīgās komitejas noteiktajā termiņā. Atbildīgā komiteja balso par visiem grozījumiem ar vienkāršu balsu vairākumu.
  23. Pirms atbildīgās komitejas galīgā balsojuma par priekšlikumu likumdošanas aktam tā lūdz Komisiju paust nostāju par visiem komitejas pieņemtajiem grozījumiem un aicina Padomi sagatavot komentāru. Ja Komisija nevar paust nostāju vai tā vēl nav gatava pieņemt visus atbildīgās komitejas pieņemtos grozījumus, komiteja var atlikt galīgo balsojumu.
  24. Kad ziņojums ir pieņemts komitejā, tas tiek iekļauts plenārsēdes darba kārtībā.
  25. Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt ziņojuma grozījumus un ierosināt par tiem balsot plenārsēdē. Termiņš jaunu grozījumu iesniegšanai plenārsēdē parasti ir trešdienas pusdienlaiks nedēļā pirms sesijas.
  26. Plenārsēde apspriež likumdošanas priekšlikumu, pamatojoties uz ziņojumu, ko sagatavojusi atbildīgā komiteja, tostarp ierosinātos grozījumus, normatīvās rezolūcijas projektu un atbilstošā gadījumā — referenta paskaidrojumu.
  27. Plenārsēdes debašu laikā pirms balsojuma komisārs, kurš piedalās sanāksmē, paziņo un izskaidro Komisijas nostāju attiecībā uz jebkādiem iesniegtajiem grozījumiem. Komisijas nostāju attiecībā uz EP iesniegtajiem grozījumiem sagatavo par dokumentu atbildīgais ģenerāldirektorāts, un to apstiprina komisāru kolēģija. Praksē to sagatavo iestāžu savstarpējo attiecību grupa, kuras sastāvā ir Komisijas struktūru locekļi, kas atbild par iestāžu attiecībām, un pēc tam to ratificē komisāru kolēģija.
  28. Parlaments vispirms balso par grozījumiem Komisijas priekšlikumā. Tad tas balso par priekšlikumu — grozītu vai negrozītu — un pēc tam par grozījumiem normatīvas rezolūcijas projektā. Visbeidzot, Parlaments balso par normatīvās rezolūcijas projektu kopumā. Normatīvajā rezolūcijā ir ietverts tikai paziņojums par to, vai Parlaments apstiprina vai noraida priekšlikumu vai to groza.
  29. Visos iepriekš minētajos balsojumos lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, proti, ar nodoto balsu vairākumu.
  30. Ja Parlaments normatīvo rezolūciju nepieņem, priekšlikumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai.
  31. Parlaments var a) noraidīt priekšlikumu kopumā; b) apstiprināt priekšlikumu bez grozījumiem; c) apstiprināt priekšlikumu ar grozījumiem.
  32. Ja Komisijas labotais priekšlikums nav saņēmis nodoto balsu vairākuma atbalstu vai ja ir pieņemts atbildīgās komitejas vai vismaz 40 deputātu iesniegts priekšlikums to noraidīt, Parlamenta priekšsēdētājs aptur balsojumu par normatīvo rezolūciju (parasti tas notiek pēc galīgā balsojuma par grozīto priekšlikumu) un lūdz Komisijai atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija to dara, likumdošanas procedūra ir apturēta. Ja Komisija atsakās to darīt, jautājumu nodod atkārtotai izskatīšanai Parlamenta komitejās.
  33. Ja Komisijas priekšlikumu apstiprina kopumā, ņemot vērā pieņemtos grozījumus, balsošanu par normatīvās rezolūcijas projektu atliek, līdz Komisija dara zināmu savu nostāju par katru grozījumu. Ja Komisija nevar paziņot savu nostāju pēc tam, kad Parlaments ir nobalsojis par tās priekšlikumu, tā informē priekšsēdētāju vai atbildīgo komiteju par to, kad tā varēs paziņot savu nostāju, un priekšlikums tiek iekļauts (pēc minētās dienas) nākamās plenārsēdes darba kārtībā.
  34. Ja Komisija paziņo, ka tā nav paredzējusi pieņemt Parlamenta grozījumus, atbildīgās komitejas referents vai priekšsēdētājs izsaka Parlamentam oficiālu priekšlikumu par to, vai pāriet pie balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu. Pirms minētā priekšlikuma izteikšanas viņi var prasīt Parlamenta priekšsēdētājam pārtraukt jautājuma izskatīšanu. Ja Parlaments nolemj atlikt balsošanu uz vēlāku laiku, jautājumu nodod atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Šajā posmā izskatīšanai pieņem vienīgi tos grozījumus, kurus iesniedz atbildīgā komiteja un kuri ir vērsti uz kompromisa panākšanu ar Komisiju.
  35. Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nodod Padomei un Komitejai kā Parlamenta nostāju.
  36. Kad Parlaments ir pabeidzis pirmo lasījumu, Komisija var pieņemt grozīto priekšlikumu, iekļaujot tajā vairākus Parlamenta grozījumus.
  37. Līgums neparedz nekādus laika ierobežojumus Parlamenta izskatīšanai pirmajā lasījumā.

NB: Kopš Amsterdamas līguma pieņemšanas ir iespējams parasto likumdošanas procedūru beigt pirmajā lasījumā. Pēdējos gados vērojamā tendence liecina, ka arvien biežāk vienošanās tiek panākta pirmajā lasījumā.

Uz sākumlapu     

#3 Pirmais lasījums Padomē 

Pilns teksts 
Sagatavošanas darbs Padomē norit vienlaicīgi ar pirmo lasījumu Parlamentā, bet Padome var tikai formāli veikt pirmo lasījumu, pamatojoties uz Parlamenta nostāju. Padome var: 1) pieņemt EP nostāju — šajā gadījumā likumdošanas akts ir pieņemts; vai 2) pieņemt izmaiņas Parlamenta nostājā — šajā gadījumā tiek sagatavota Padomes nostāja pirmajā lasījumā, kuru nosūta Parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.
  1. Komisijas priekšlikums tiek nosūtīts Padomei un vienlaicīgi arī Eiropas Parlamentam.
  2. Tādēļ sagatavošanas darbs Padomē un Eiropas Parlamentā norit vienlaicīgi, bet Padome var pieņemt savu nostāju tikai pēc tam, kad Parlaments ir veicis attiecīgas darbības.
  3. Iestādes tiek mudinātas apmainīties ar informāciju par sarunās panākto progresu un sarunu grafikiem saistībā ar parasto likumdošanas procedūru.
  4. Tāpat kā Parlamenta gadījumā — arī Padomes pirmajam lasījumam nav noteikts laika ierobežojums.
  5. Padomes lēmumi tiek sagatavoti īpašās darba grupās, kuras veido dalībvalstu pārstāvji un vada tās dalībvalsts pārstāvis, kura tajā brīdī ir prezidējošā valsts atbilstoši sešu mēnešu rotējošās prezidentūras shēmai ar Padomes sekretariāta atbalstu. Darba grupas ziņo Pastāvīgo pārstāvju komitejai (COREPER I vai II), kas sagatavo ikvienu Padomes lēmumu, ko pieņem ministru līmenī.
  6. Pirms nostājas panākšanas pirmajā lasījumā Padome var nekavējoties veic šādus divus pasākumus:
    1. Pirms Eiropas Parlamenta nostājas saņemšanas Padome var principiāli vienoties — parasti to sauc par vispārēju pieeju. Tas notiek reti un galvenokārt tajos gadījumos, kad ir spēcīga motivācija panākt vienošanos pirmajā lasījumā.
    2. Biežāk gan Padome vispirms panāk „politisku vienošanos”, kurā tiek atspoguļotas plašākas ierosinātās pirmā lasījuma nostājas vadlīnijas. Šo vienošanos tad detalizēti izstrādā un pabeidz darba grupa, pārbauda juristi lingvisti (katras valodas juristi, kuri uzrauga tekstu juridisko un lingvistisko pareizību) un savā nākamajā sanāksmē oficiāli pieņem Padome kā tās nostāju pirmajā lasījumā.
    Abos gadījumos Padome pabeidz nostājas sagatavošanu tikai pēc tam, kad ir saņemti Parlamenta pirmā lasījuma grozījumi un Komisijas no tā izrietošais grozītais priekšlikums.
  7. Nostāju pirmajā lasījumā var pieņemt bez debatēm, ja vienošanās ir panākta sagatavošanās posmā (“A” darba kārtības jautājums) vai ar debatēm (“B” darba kārtības jautājums), vai arī izņēmuma gadījumos — rakstiskā procedūrā. Pirmajos divos gadījumos apspriedes ir publiskas.
  8. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot par tādām jomām kā nodokļi, sociālais nodrošinājums, ārpolitika, aizsardzība un policijas iestāžu operatīvā sadarbība, kurās lēmumam jābūt vienbalsīgam.
  9. Padomes pirmajam lasījumam var būt četri iespējamie scenāriji:
    1. Ja Parlaments nav pieņēmis nekādus grozījumus un Padome nevēlas grozīt Komisijas priekšlikumu, tā var pieņemt likumdošanas aktu ar kvalificētu balsu vairākumu. Likumdošanas akts tad ir pieņemts.
    2. Ja Parlaments ir ieviesis grozījumus, likumdošanas akta pieņemšana ir atkarīga no tā, vai Padome pieņems visus grozījumus ar kvalificētu balsu vairākumu — ja Komisija tos ir iekļāvusi savā grozītajā priekšlikumā — vai arī vienbalsīgi — ja Komisija tos nav iekļāvusi. Ja Padome apstiprina visus Parlamenta grozījumus, tiesību akts ir pieņemts.
    Kad likumdošanas akts ir pieņemts, to nodod Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un ģenerālsekretāriem parakstīšanai un publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
    1. Lai gan Līgumā tas nav skaidri noteikts, tomēr tas ir vispāratzīts princips, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var noraidīt Komisijas priekšlikumu kopumā.
      Pirmajā lasījumā Padome jebkurā brīdī var izlemt atsaukt savu priekšlikumu vai grozīt to.
    2. Ja Padome nepieņem visus Parlamenta grozījumus vai grib ieviest savas izmaiņas, tā pieņem Padomes nostāju pirmajā lasījumā.
  10. Padomes nostājas pirmajā lasījumā tekstu kopā ar pamatojumu un Padomes un/vai Komisijas protokolētiem paziņojumiem nosūta Parlamentam. Komisija Parlamentam dara zināmu savu nostāju.
  11. Par Padomes nostāju pirmajā lasījumā Parlamentu parasti informē nākamajā plenārsēdē pēc tās formālas pieņemšanas. Līgumos paredzētie laika ierobežojumi turpmākajiem procedūras posmiem sāk darboties pēc Parlaments paziņojuma plenārsēdē par Padomes pirmā lasījuma nostājas saņemšanu (dienu pēc minētā paziņojuma, kas parasti ir ceturtdiena).
  12. Attiecīgos gadījumos starp politisko vienošanos un formālo paziņojumu par Padomes pirmā lasījuma nostāju tiek rīkotas neformālas apspriedes, lai atvieglotu (pirmstermiņa) vienošanos otrajā lasījumā (ko pazīst arī kā iepriekš apspriestu nostāju pirmajā lasījumā).

NB: Ja likumdevēju mērķis ir panākt vienošanos pirmajā lasījumā, tie parasti rīko neformālas sanāksmes, kuras apmeklē Parlamenta pārstāvji (referents un atbilstošos gadījumos arī ēnu referenti) un Komisija (par dokumentu atbildīgās nodaļas darbinieki un Komisijas ģenerālsekretārs) — tā saucamais trialogs.

Šādu sanāksmju mērķis ir nodrošināt, ka Parlamenta plenārsēdē pieņemtie grozījumi ir pieņemami Padomei. Komisijai attiecībā uz šādiem kompromisa tekstiem parasti ir vidutāja vai redaktora loma.

Uz sākumlapu     

#4 Otrais lasījums Eiropas Parlamentā 

Pilns teksts 
Eiropas Parlamentam tiek doti trīs (ar iespējamo pagarinājumu — četri) mēneši, lai izskatītu Padomes nostāju. Vispirms Padomes nostāja tiek nodota atbildīgajai komitejai, kura sagatavo ieteikumu Parlamenta otrajam lasījumam. Plenārsēde balso par ieteikumu, tostarp par iespējamiem grozījumiem, kuru skaits ir ierobežots. Otrajam lasījumam var būt četri iespējamie iznākumi: 1) Parlaments apstiprina Padomes nostāju un tiesību akts ir pieņemts; 2) Parlaments nepieņem lēmumu noteiktajā laikā — šajā gadījumā tiesību akts ir pieņemts ar Padomes pirmajā lasījumā ieviestajiem grozījumiem; 3) Parlaments noraida Padomes nostāju pirmajā lasījumā — šādā gadījumā tiesību akts nav pieņemts un procedūra ir beigusies; 4) Parlaments ierosina grozījumus Padomes nostājā pirmajā lasījumā un nosūta savu nostāju izskatīšanai otrajā lasījumā Padomē.
  1. Ja Padome nepiekrīt Eiropas Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā, tā pieņem Padomes nostāju pirmajā lasījumā un to nosūta Parlamentam. Parlaments saņem arī Komisijas paziņojumu, kurā skaidrota tās nostāja attiecībā uz Padomes nostāju un tas, kāpēc tā attiecīgo nostāju atbalsta vai iebilst pret to.
  2. Parlaments saņem dokumentu paketi, kurā ietilpst:
    • Padomes nostāja pirmajā lasījumā;
    • visi Padomes paziņojumi, kas minēti nostājas pieņemšanas protokolos;
    • iemesli, kuru vadīta Padome pieņēma nostāju;
    • Komisijas nostāja.
  3. Pēc dokumenta saņemšanas un pārbaudes priekšsēdētājs uzstājas ar paziņojumu plenārsēdē, apstiprinot, ka Padomes nostāja pirmajā lasījumā un Komisijas ar to saistītais paziņojums ir saņemti. Dokumentu automātiski nosūta atbildīgajai komitejai — tai pašai, kura bija par dokumentu atbildīga pirmajā lasījumā. Dokuments ir pieejams visās oficiālajās valodās.
  4. Otrajam lasījumam atšķirībā no pirmā lasījuma ir noteikti stingri laika ierobežojumi. Parlamentam jārīkojas triju mēnešu laikā (EP vai Padome var pieprasīt pagarinājumu līdz četriem mēnešiem). Parlaments uzskata, ka procedūras sākuma diena ir tā, kurā plenārsēdē izskanējis paziņojums par Padomes nostājas pirmajā lasījumā saņemšanu, turpretī Padome uzskata, ka procedūras sākuma diena ir Padomes nostājas pirmajā lasījumā saņemšanas diena, proti, plenārsēdes nedēļas pirmdiena.
  5. Otrais lasījums komitejā notiek ļoti līdzīgi kā pirmais lasījums, bet teksts, kuru groza, ir Padomes nostāja pirmajā lasījumā, nevis Komisijas priekšlikums. Ziņojumu sagatavo tikai atbildīgā komiteja — citām komitejām nav iespējas sniegt atzinumus.
  6. Padomi var lūgt ar savu nostāju iepazīstināt atbildīgo komiteju tās pirmajā sanāksmē.
  7. Referents (parasti tas pats EP deputāts, kurš sagatavoja ziņojumu pirmajā lasījumā) izstrādā ieteikuma projektu, proti, otrā lasījuma ziņojumu.
  8. Ieteikuma projektā iekļauj referenta ierosinātos grozījumus. Tikai atbildīgās komitejas pilntiesīgie locekļi vai viņu aizstājēji var iesniegt papildu grozījumus.
  9. Pastāv ierobežojumi attiecībā uz komitejā un plenārsēdē iesniegtajiem otrā lasījuma grozījumiem. Tie tiek pieņemti tikai tad, ja to mērķis ir:
    1. pilnīgi vai daļēji atjaunot Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā;
    2. panākt kompromisu starp Padomi un Parlamentu;
    3. grozīt to Padomes nostājas teksta daļu, kura nebija iekļauta Komisijas priekšlikumā vai kuras saturs atšķīrās no priekšlikumā iekļautā;
    4. ņemt vērā jaunus faktus vai juridisko situāciju, kas ir kļuvuši zināmi pēc pirmā lasījuma.
  10. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs nosaka grozījumu pieņemamību.
  11. Ja pēc pirmā lasījuma ir notikušas EP vēlēšanas, priekšsēdētājs var nolemt, ka minētie ierobežojumi nav spēkā.
  12. Pirms balsojuma komiteja var lūgt priekšsēdētāju un referentu apspriest grozījumus komitejas sanāksmē, piedaloties Padomes pārstāvjiem un atbildīgajam komisāram. Pēc diskusijām referents var iesniegt kompromisa grozījumus.
  13. Komiteja lemj par grozījumiem un ieteikumiem otrajam lasījumam ar vienkāršu balsu vairākumu.
  14. Pēc balsojuma komitejā ieteikums tiek nodots plenārsēdei.
  15. Ieteikumā komiteja ierosina pieņemt, grozīt vai noraidīt Padomes pirmajā lasījumā pieņemto nostāju un tam pievieno īsu paskaidrojumu saistībā ar ierosināto lēmumu.
  16. Padomes nostāja un komitejas ieteikumi otrajam lasījumam tiek automātiski iekļauti trešdienas plenārsēdes darba kārtības projektā, ievērojot termiņu Parlamenta otrajam lasījumam, taču to var izskatīt arī kādā no iepriekšējām plenārsēdēm.
  17. Grozījumus izskatīšanai plenārsēdē var iesniegt atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti.
  18. Tādi paši ierobežojumi attiecas arī uz komitejas līmeņa grozījumiem plenārsēdē. Parlamenta priekšsēdētājs lemj par plenārsēdē iesniegto grozījumu pieņemamību. Priekšsēdētāja lēmums ir galīgs.
  19. Pirms balsojuma par grozījumiem plenārsēdē priekšsēdētājs var lūgt Komisiju norādīt, vai tā būtu gatava tos pieņemt.
  20. Šādos gadījumos atbildīgais komisārs pirms balsošanas plenārsēdē izskaidro Komisijas nostāju attiecībā uz grozījumiem. Tāpat kā pirmajā lasījumā, Komisijas nostāju sagatavo iestāžu savstarpējo attiecību grupa, un komisāri to pēc tam apstiprina.
  21. Arī Padomi var aicināt sniegt komentārus.
  22. Otrā lasījuma rezultāts var būt:
    1. Padomes nostājas pirmajā lasījumā noraidījums;
    2. Parlamenta balsojums nenotiek tam paredzētajā laikā;
    3. Padomes nostājas pirmajā lasījumā apstiprināšana bez grozījumiem (pirmstermiņa otrā lasījuma vienošanās);
    4. Parlamenta ierosināti grozījumi Padomes nostājā pirmajā lasījumā.
  23. Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var ierosināt noraidīt Padomes nostāju. Priekšlikumu galīgajā balsojumā pieņem ar Eiropas Parlamenta deputātu balsu vairākumu, proti, ar absolūtu balstu vairākumu. Pirms balsošanas par grozījumiem balso par katru priekšlikumu.
  24. Ja Parlaments Padomes pirmajā lasījumā pieņemto nostāju noraida, likumdošanas procedūra tiek izbeigta — to var atsākt tikai ar jaunu Komisijas priekšlikumu. Līdz 2015. gada janvārim tas ir noticis tikai vienu reizi — 2005. gada jūlijā saistībā ar Programmatūras patentu direktīvu (Direktīvu par datorizpildāmo izgudrojumu patentspēju). Padomes nostāju noraidīja ar būtisku EP deputātu balsu vairākumu (648 „par”, 14 „pret” , 18 deputātiem atturoties), un tas pilnībā iznīcināja priekšlikumu. Saistībā ar šo gadījumu radās jautājums par to, vai Komisija var atsaukt priekšlikumu, kurš jau ir apstiprināts pirmajā lasījumā. Lai arī Komisijai joprojām ir tiesības jebkurā posmā atsaukt priekšlikumu, Parlaments un Padome uzskata, ka pēc pirmā lasījuma apstiprināšanas Padomē par pamatu turpmākai procedūrai būtu jāuzskata Padomē apstiprinātais teksts, nevis Komisijas priekšlikums. Šādā gadījumā Komisijai nevarētu būt tiesības atsaukt dokumenta tekstu, kurš vairs nav tās īpašumā.
  25. Ja Parlaments nepieņem lēmumu noteiktajā termiņā, tad tiesību aktu uzskata par pieņemtu saskaņā ar Padomes nostāju pirmajā lasījumā.
  26. Ja Parlaments apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā bez grozījumiem, nepieciešams vienkāršs deputātu nodoto balsu vairākums.
  27. Kad likumdošanas akts ir pieņemts, to nodod Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un ģenerālsekretāriem parakstīšanai un publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
  28. Visbeidzot, Parlaments var ierosināt grozījumus Padomes nostājā pirmajā lasījumā. Tiem jāatbilst otrā lasījuma kritērijiem, un katru no tiem jāapstiprina ar absolūtu Parlamenta deputātu balsu vairākumu.
  29. Balsojuma rezultātus paziņo Padomei un Komisijai.
  30. Līgums paredz īpašu prasību Komisijai — tai ir jāsniedz rakstisks atzinums par Parlamenta grozījumiem, un pēc tā tiek noteikts, kāds balsojums būs nepieciešams Padomē. Ja, piemēram, Padome vēlas pieņemt Parlamenta grozījumu, par kuru Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu, — balsojumam jābūt vienbalsīgam.
Uz sākumlapu     

#5 Otrais lasījums Padomē 

Pilns teksts 
Padomei tiek doti trīs (ar iespējamo pagarinājumu — četri) mēneši, lai izskatītu Eiropas Parlamenta nostāju. Tā ir arī informēta par Eiropas Komisijas nostāju attiecībā uz Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā. Padome vai nu 1) apstiprina visus Parlamenta grozījumus — šādā gadījumā likumdošanas akts ir pieņemts, vai arī 2) neapstiprina visus grozījumus. Šādā gadījumā Padomes priekšsēdētājs, vienojoties ar Parlamenta priekšsēdētāju, sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi.
  1. Kad oficiāli saņemti Parlamenta otrā lasījumā grozījumi visās oficiālajās valodās, sākas Padomes otrā lasījuma laiks.
  2. No šī brīža Padomei ir trīs (vai dažos gadījumos četri) mēneši laika rīkoties.
  3. Padome var vai nu pieņemt, vai arī noraidīt Parlamenta grozījumus. Pirms lēmuma pieņemšanas tā saņem Komisijas atzinumu par tiem.
  4. Procedūra ir līdzīga tai, kādu izmanto, gatavojot Padomes nostāju pirmajā lasījumā — atbildīgā darba grupa sagatavo nostāju, ko iesniedz COREPER un pieņem Padome.
  5. Lai sekmīgi noslēgtu sarunas — kad priekšlikums ir iesniegts Parlamentam, Parlaments un Padome sāk otrā lasījuma sarunas, jo īpaši gadījumos, kad šķiet iespējams, ka izdosies panākt vienošanos otrajā lasījumā.
  6. Šie neformālie kontakti var izpausties kā Parlamenta un Padomes prezidentūras pārstāvju divpusējās sanāksmes vai kā neformālas triju pušu sarunas, kurās piedalās arī Komisija — šādas sarunas tiek izmantotas biežāk. Tā kā parasti tie ir ad hoc veida kontakti, tiem nav noteikti nekādi dokumentēti standarti attiecībā uz pārstāvjiem, bet parasti tajos piedalās Parlamenta referents (atbilstošos gadījumos kopā ar ēnu referentu no citas politiskās grupas) un attiecīgās Padomes darba grupas priekšsēdētājs kopā ar Padomes administrācijas darbinieku. Komisiju parasti pārstāv par dokumentu atbildīgie ierēdņi, kuriem palīdz Komisijas ģenerālsekretariāts un Juridiskais dienests.
  7. Šo kontaktu mērķis ir panākt vienošanos par grozījumu kopumu, kas būtu pieņemams Padomei un Parlamentam. Arī Komisijas atzinums ir svarīgs, jo tas nosaka nepieciešamā balsojuma veidu Padomē, tai balsojot par Parlamenta grozījumiem.
  8. Ja sarunas ir sekmīgas, COREPER priekšsēdētājs nosūta atbildīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam vēstuli, kurā Padome norāda, ka apstiprinās Parlamenta grozījumus, ja tie atbildīs Padomes un Parlamenta kopīgi panāktajam kompromisam.
  9. Kompromisa grozījumus iesniedz vai nu komitejā, vai arī tieši plenārsēdē, kas ir parastāks gadījums. Lai nodrošinātu maksimālas garantijas tam, ka tiek sasniegts nepieciešamais balsu vairākums, šādus grozījumus parasti savu grupu vārdā paraksta referents un visu vienošanās pušu ēnu referenti. Attiecīgās Parlamenta politiskās grupas koordinē savu balsojumu par labu ar Padomi apspriesto grozījumu pieņemšanai.
  10. Padomes otrajā lasījumā nepieciešamo balsu skaits ir atkarīgs no Komisijas atzinuma par Parlamenta grozījumiem. Grozījumus, par kuriem Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu, Padomē var apstiprināt ar kvalificētu balsu vairākumu. Lai pieņemtu grozījumus, par kuriem Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu, nepieciešams vienbalsīgs balsojums.
  11. Ja Padome apstiprina Parlamenta otrā lasījumā grozījumus, likumdošanas akts tiek uzskatīts par pieņemtu. Likumdošanas akta tekstu paraksta Parlamenta un Padomes priekšsēdētāji un ģenerālsekretāri, un to publicē „Oficiālajā Vēstnesī”.
  12. Ja Padome neapstiprina visus Parlamenta grozījumus, Padomes priekšsēdētājs pēc vienošanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju sešu nedēļu (ar iespējamu divu nedēļu pagarinājumu) laikā pēc noraidījuma balsojuma Padomē sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi.
Uz sākumlapu     

#6 Samierināšana 

Pilns teksts 
Sešu (ar iespējamo pagarinājumu — astoņu) nedēļu laikā pēc Padomes atteikuma pieņemt Eiropas Parlamenta nostāju otrajā lasījumā, Padomes un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs sasauc Samierināšanas komiteju, kurā piedalās vienāds skaits EP deputātu un Padomes pārstāvju. Samierināšanas komitejai ir sešas (ar iespējamo pagarinājumu — astoņas) nedēļas laika, lai pieņemtu lēmumu par kopīgo dokumentu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju otrajā lasījumā. Ja Samierināšanas komiteja 1) neapstiprina kopīgo dokumentu, ierosinātais likumdošanas akts beidz pastāvēt un procedūra ir slēgta. Ja Samierināšanas komiteja 2) apstiprina kopīgo dokumentu, tas tiek nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei izskatīšanai trešajā lasījumā.
  1. Ja Padome neapstiprina visus Parlamenta otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus, sasauc Samierināšanas komiteju.
  2. Samierināšanas komitejā abi likumdevēji — Eiropas Parlaments un Padome — tiešās sarunās cenšas panākt vienošanos, to atspoguļojot kopīgā dokumentā.
  3. Samierināšanas komiteju sasauc sešu nedēļu laikā (vai astoņu nedēļu laikā, ja puses ir vienojušās par pagarinājumu) pēc otrā lasījuma beigām Padomē un pēc oficiāla paziņojuma nosūtīšanas Parlamentam par to, ka tā noraida Parlamenta otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus.
  4. Katrs likumdošanas priekšlikums, kuram nepieciešams piemērot samierināšanās procedūru, tiek izskatīts atsevišķi par to atbildīgā Samierināšanas komitejā.
  5. Samierināšanas komiteju ar Parlamenta priekšsēdētāja piekrišanu sasauc Padomes priekšsēdētājs. To uzskata par sasauktu, kad notiek tās pirmā sanāksme.
  6. Sešu nedēļu laikā (ko iespējams pagarināt vēl par divām nedēļām pēc Parlamenta vai Padomes ierosinājuma un saskaņā ar abu pušu kopēju vienošanos) pēc pirmās sanāksmes pirmās dienas komitejai ir jāapspriež un jāapstiprina kopīgais dokuments.
  7. Pirms komiteja oficiāli sāk darbu, notiek trialoga sagatavošanas un tehniskās sanāksmes, ja kļūst skaidrs, ka Padome nevarēs pieņemt Parlamenta otrā lasījuma grozījumus. Samierināšanas komitejas sanāksmes var pārtraukt, ja notiek trialoga sarunas.
  8. Trialoga un tehniskajās sanāksmēs satiekas mazas sarunu grupas, kas pārstāv Parlamentu, Padomi un Komisiju un kas ziņo savām attiecīgajām Samierināšanas komitejas delegācijām.
  9. Trialogā Parlamentu pārstāv Samierināšanas komitejas delegācijas vadītājs, atbildīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājs un referents, kuriem palīdz Parlamenta Samierināšanas sekretariāta darbinieki un — atbilstošā gadījumā — Juridiskā dienesta darbinieks.
  10. Padomi pārstāv tās dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis vai pastāvīgā pārstāvja vietnieks (attiecīgi COREPER I vai II priekšsēdētājs), kura ir prezidējošā valsts, un šim pārstāvim palīdz Padomes sekretariāta darbinieki, tostarp Juridiskais dienests.
  11. Eiropas Komisiju pārstāv par dokumentu atbildīgā ģenerāldirektorāta nodaļa, kurai palīdz eksperti, Komisijas Juridiskais dienests un administrācija.
  12. Neformālās trialoga sanāksmes parasti apmeklē minēto triju iestāžu eksperti un ierēdņi.
  13. Trialoga sarunas pamatojas uz „darba dokumentu četrās slejās”, kurā parādītas Parlamenta un Padomes nostājas:
    1. Padomes nostāja pirmajā lasījumā;
    2. Parlamenta grozījumi otrajā lasījumā;
    3. Padomes nostāja attiecībā uz Parlamenta grozījumiem (to pieņemt, noraidīt vai sagatavot iespējamo kompromisa tekstu);
    4. Parlamenta delegācijas nostāja attiecībā uz Padomes ierosinājumiem.
  14. Sarunu gaitā abas delegācijas cenšas panākt kompromisu attiecībā uz grozījumiem, ja pastāv atšķirības. Šajā sakarībā papildus var būt nepieciešams teksta sagatavošanas darbs, ko veic mazas politiskas vai tehniskas darba grupas.
  15. Katra trialoga rezultātus attiecīgie sarunu veicēji iesniedz apstiprināšanai Parlamenta un Padomes delegācijās — vajadzības gadījumā tiek organizēti turpmāki trialogi vai neformālas sanāksmes.
  16. Samierināšanas komiteja sastāv no divām vienāda lieluma delegācijām — viena no tām ir no Eiropas Parlamenta, otra — no Padomes:
    1. Padomes delegāciju veido viens katras dalībvalsts pārstāvis (ministri vai parasti — dalībvalsts COREPER pārstāvji). Padomes delegāciju veido Padomē prezidējošās dalībvalsts ministrs, kurš atbild par dokumentu. Lēmumi tiek pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu (izņemot gadījumus, kad ar Līgumu paredzēts, ka attiecīgo dokumentu pieņemšanai nepieciešams vienbalsīgs lēmums).
    2. Parlamenta delegāciju veido vienāds EP deputātu (28) un aizstājēju (28) skaits (pēdējie gan var balstot tikai tad, ja nepiedalās attiecīgās politikās grupas deputāts). Trīs ES priekšsēdētāja vietnieki ir Samierināšanas komitejas patstāvīgie locekļi un uz maiņām to vada. Pārējos 25 EP deputātus delegācijā ieceļ politiskās grupas atbilstoši katras grupas proporcionālajai pārstāvībai Parlamentā. Vairākums parasti pārstāv par dokumentu atbildīgo Parlamenta komiteju. Lielākajā daļā gadījumu delegācija cenšas panākt konsensu. Balsošanas gadījumā delegācijas lēmumus pieņem ar to sastāvā esošo locekļu balsu vairākumu (t.i., pašreiz ar 15 balsīm). Zemāk var atrast papildu informācija par Parlamenta delegāciju Samierināšanas komitejā.
    3. Komisija, kuru parasti pārstāv par dokumentu atbildīgais komisārs, arī piedalās Samierināšanas komitejas darbā, lai samierinātu Parlamenta un Padomes nostājas.
  17. Parasti trialoga galvenais darba instruments ir kopīgs darba dokuments četrās slejās (sk. 13. punktu), kurš ir tulkots visās oficiālajās valodās. Arī komiteja saņem Komisijas priekšlikumu un atzinumu attiecībā uz Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā.
  18. Samierināšanas komiteju kopīgi vada Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks un prezidējošās dalībvalsts ministrs. Tās sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Parlamenta un Padomes telpās (galvenokārt Briselē).
  19. Samierināšanas komitejas sanāksmes parasti sākas ar trialogu, kurā abi likumdevēji skaidro savu nostāju, pamatojoties uz attiecīgo iestāžu dotajām pilnvarām. Komisija darbojas kā sarunu virzītājs.
  20. Iestāde, kura rīko pirmo Samierināšanas komitejas sanāksmi, atbild par kopīgā dokumenta sagatavošanu un vēstules nosūtīšanu un pēc likumdošanas akta galīgās pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Padomē — par dokumenta parakstīšanu (to dara abu iestāžu priekšsēdētāji) un publicēšanu „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
  21. Ja Parlamenta un Padomes delegācijas nepanāk vienošanos Samierināšanas komitejā, viss priekšlikums beidz pastāvēt. Jaunu procedūru var balstīt uz jaunu Komisijas priekšlikumu. Līdz 2015. gada janvārim Samierināšanas komiteja nav panākusi vienošanos par kopīgo dokumentu tikai četros gadījumos — saistībā ar balss telefoniju (1994), Vērtspapīru komiteju (1998), Darba laika direktīvu un Regulu par jauniem pārtikas produktiem.
  22. Ja Parlamenta un Padomes delegācijas panāk kompromisu, Samierināšanas komitejai kopīgais dokuments jāapstiprina. Padomes delegācija apstiprina kopīgo dokumentu ar kvalificētu balsu vairākumu (vai vienbalsīgi gadījumos, kad to paredz Līgums), turpretī Parlamenta delegācija — ar visu tās locekļu balsu vairākumu.
    https://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2004/0209(COD)&l=en
    https://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2008/0002(COD)
  23. Kad Samierināšanas komitejā (vai vēstuļu apmaiņā starp komitejas līdzpriekšsēdētājiem pēc tās) ir panākta vienošanos par kopīgo dokumentu, tās iestādes ģenerālsekretārs, kura rīkoja pirmo Samierināšanas komitejas sanāksmi, sagatavo likumdošanas akta projektu — parasti tas tiek sagatavots sarunās izmantotajā valodā. Pēc iespējas drīz pēc sarunu beigām dokumenta provizoriskā versija tiek publicēta Parlamenta tīmekļa vietnē: https://www.europarl.europa.eu/code/default_en.htm.
  24. Pēc juridiskās un lingvistiskās pārskatīšanas dokuments tiek publiskots visās ES oficiālajās valodās.
  25. Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētāji kopīgo dokumentu kopā ar pavadvēstuli nosūta Parlamenta priekšsēdētājam un amatā esošajam Padomes priekšsēdētājam. Šai vēstulei var pievienot iestāžu paziņojumus. Informatīva vēstule tiek adresēta arī Komisijas pārstāvim, kurš piedalījās Samierināšanas komitejas darbā.
  26. Samierināšanas komitejā panāktā vienošanās ir jāapstiprina gan visam Parlamentam, gan Padomei. Abas iestādes atsevišķi balso par kopīgo dokumentu kopumā (bez iespējas to grozīt).
Parlamenta delegācija samierināšanas procedūrā
  1. Eiropas Parlamentu samierināšanas procedūrā pārstāv deputātu delegācija, un tās locekļu skaits atbilst Padomes locekļu skaitam. Delegāciju ieceļ katrai samierināšanas procedūrai atsevišķi. Tās uzdevums ir sarunās ar Padomi pārstāvēt visu Parlamentu.
  2. Katra sasaukuma sākumā vai gadījumā, ja sasaukuma laikā tiek veiktas ievērojamas izmaiņas vispārējā Eiropas Parlamenta politiskajā sastāvā, Priekšsēdētāju konference nosaka Samierināšanas komitejas delegācijas sastāvu proporcionāli politisko grupu lielumam.
  3. Ņemot vērā Parlamenta politisko sastāvu pēc 2009. gada jūnija vēlēšanām, Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā tiek veidotas šādi:
    • EPP: 9 locekļi
    • S&D: 8 locekļi
    • ECR: 3 locekļi
    • ALDE: 2 locekļi
    • GUE/NGL: 2 locekļi
    • Greens: 2 locekļi
    • EFDD: 2 locekļi
  4. Trīs priekšsēdētāja vietnieki ar īpašu atbildību samierināšanas jomā tiek iekļauti katrā delegācijā un katras politiskās grupas deputātu kvotā. Katru delegāciju vada viens no minētajiem trim priekšsēdētāja vietniekiem — viņi savā starpā nolemj, kurš būs atbildīgs par katru samierināšanas procedūru un vadīs attiecīgo delegāciju. Referents(-i) un atbildīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs arī ir delegācijas ex officio locekļi, kas iekļauti attiecīgās politiskās grupas kvotā.
  5. Pārējos delegācijas locekļus izvirza politiskās grupas atbilstoši katrai samierināšanas procedūrai. Vairums no viņiem ir no atbildīgās komitejas vai no komitejām, kas sniegušas atzinumu. Kad tiek piemērota procedūra ar iesaistītajām komitejām, Parlamenta delegācijā jāiekļauj referents no kādas no minētajām komitejām. Politiskajām grupām jāieceļ arī vienāds skaits aizstājošo locekļu, kuri var aktīvi līdzdarboties delegācijas darba procedūrā un var balsot, bet tikai tad, ja viņi aizstāj kādu pilntiesīgu locekli.

Delegācijas organizācija

  1. Parlamenta delegācija rīko izveides sanāksmi, lai pilnvarotu sarunu komandu — parasti tajā ietilpst priekšsēdētāja vietnieks, kas ir delegācijas vadītājs, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents(-i) — lai varēt sākt trīspusējas sarunas.
  2. Komisija piedalās šajā un visās turpmākajās Parlamenta delegācijas sanāksmēs. Tās pārstāvjiem būtu jāsniedz un jāizskaidro Komisijas viedoklis par Parlamenta otrā lasījumā grozījumiem un, iespējams, arī jāsniedz informācija par viņiem zināmajiem jaunumiem Padomē.
  3. Turpmākajās sanāksmēs delegācijas locekļi regulāri novēro samierināšanas procedūrā panākto progresu.
  4. Delegācijas sanāksmju galvenais mērķis ir atjaunot sarunu grupas pilnvaras un apspriest kompromisa tekstus. Atkarībā no kopējās vienošanās tiek sniegta piekrišana par atsevišķiem grozījumiem vai kompromisa priekšlikumiem. Ja paliek neatrisināti jautājumi, delegācija sniedz norādījumus sarunu grupai par to, kā turpināt sarunas ar Padomi. Parlamenta delegācija izskata arī jautājumus par procedūru, piemēram, vai ir jāorganizē jauna trialoga sanāksme, vai sasaukt Samierināšanas komiteju un kad to darīt.
  5. Procedūras beigās delegācija oficiāli apstiprina vai noraida samierināšanā panākto vienošanos. Delegācija cenšas rīkoties, pamatojoties uz konsensu. Taču, ja nepieciešams balsot, apstiprinājumam jāsaņem locekļu absolūta balsu vairākuma atbalsts (vismaz 15 no iespējamajām 28 balsīm).
  6. Delegācijai palīdz Parlamenta administrācijas atbildīgais dienests, Samierināšanas un Koplēmuma sekretariāts, kā arī specializētie dienesti, piemēram, Juridiskais dienests, juristi lingvisti un Preses dienests.
Uz sākumlapu     

#7Trešais lasījums Eiropas Parlamentā un Padomē 

Pilns teksts 
Kopīgo dokumentu vienlaicīgi nosūta apstiprināšanai Parlamentā un Padomē. Nav īpašas kārtības, kādā likumdevējiem jāpieņem lēmums. Tiem ir sešas (vai astoņas — ja par to kopēji vienojas) nedēļas, lai izlemtu, un tie nedrīkst izdarīt izmaiņas dokumentā. Pirms balsojuma par kopīgo dokumentu Parlamentā notiek plenārsēdes debates. Ja Parlaments un Padome apstiprina kopīgo dokumentu — likumdošanas priekšlikums ir pieņemts. Ja viena vai abas puses to noraida vai arī nerīkojas dotajā laika periodā — likumdošanas akts beidz pastāvēt un procedūra ir slēgta. To var atsākt tikai ar jaunu Komisijas priekšlikumu.
  1. Ja samierināšanas komiteja apstiprina kopīgo dokumentu, to trešajā lasījumā jāpastiprina visam Eiropas Parlamentam un Padomei. Abas iestādes par kopīgo dokumentu balso katra atsevišķi. To vairs nav iespējams labot.
  2. Pēc samierināšanas procedūras sekmīgas pabeigšanas kopīgā dokumenta projektu sagatavo, pamatojoties uz kopīgo darba dokumentu un samierināšanā panākto vienošanos par izmaiņām. Sākumā to sagatavo vienā valodā un vēlāk tulko pārejās oficiālajās valodās. Kopīgā dokumenta projektu tā izstrādes valodā nosūta delegācijas locekļiem.
  3. Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētāji galīgo kopīgo dokumentu, kam ir veikta juridiski lingvistiskā pārbaude gan Parlamentā, gan Padomē, oficiāli nosūta Parlamenta priekšsēdētājam un amatā esošajam Padomes priekšsēdētājam. Viņu vēstulei var pievienot iestāžu paziņojumu.
  4. Trešo lasījumu paveic sešu nedēļu laikā pēc šīs vēstules nosūtīšanas dienas. Šo laika periodu pēc Parlamenta vai Padomes ierosinājuma un pamatojoties uz kopēju vienošanos starp tām, var paplašināt ilgākais par divām nedēļām.

Parlaments

  1. Sešu nedēļu laikā (termiņu iespējams pagarināt līdz astoņām nedēļām) Eiropas Parlamenta delegācijas locekļi saņem galīgo kopīgo dokumentu attiecīgajās valodās kopā ar ziņojumu, kurā izklāstīti samierināšanas procedūras dažādi posmi un rezultāti, tostarp protokols delegācijas balsojumam par samierināšanas procedūras pabeigšanu. Galīgo kopīgo dokumentu, referenta un delegācijas priekšsēdētāja izstrādāto ziņojumu, pavadvēstuli un jebkādus iestāžu paziņojumus nosūta Parlamenta plenārsēžu dienestiem. Šajā brīdī Parlamenta tīmekļa vietnē tiek publicētas panāktās vienošanās teksta versijas dažādās valodās.
  2. Pirms balsojuma par kopīgo dokumentu plenārsēdē notiek debates par sarunu rezultātu un vienošanos, kas panākta (vai nav panākta) ar Padomi. Šīs debates parasti sākas ar priekšsēdētāja vietnieka, kas vadīja delegāciju, un referenta paziņojumu. Tad plenārsēde balso par kopīgo dokumentu. Lēmumu pieņem ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu. Pretējā gadījumā kopīgais dokuments tiek noraidīts.
  3. Līdz 2015. gada janvārim Parlaments kopējos kopīgos dokumentus bija noraidījis trīs reizes saistībā ar:

Padome

  1. Kopīgais dokuments ir jāapstiprina arī Padomei, kas parasti izvēlas balsot pēc Parlamenta trešā lasījuma. Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.
  2. Parasti kopīgā dokumenta apstiprināšana Padomē problēmas nerada, jo Padomes delegāciju Samierināšanas komitejā veido viens pārstāvis no katras dalībvalsts. Līdz šim Padome nekad nav noraidījusi samierināšanas procedūrā panākto vienošanos.
  3. Ja kāda no iestādēm kopīgo dokumentu neapstiprina, likumdošanas process beidzas — to var atsākt tikai ar jaunu Komisijas priekšlikumu.
  4. Ja tekstu ir pieņēmis gan Parlaments, gan Padome, to nodod Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un ģenerālsekretāriem parakstīšanai un pēc tam publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
 
Uz sākumlapu      
Šis raksts PDFformātā 

Līgums 

Līguma PAR Eiropas Savienības Darbību Konsolidētā Versija : 294. pants (bijušais EKL 251. pants)

  1. Ja sakarā ar kāda tiesību akta pieņemšanu Līgumos ir atsauce uz parasto likumdošanas procedūru, piemēro turpmāk izklāstīto procedūru.
  2. Komisija iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pirmais lasījums

  1. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņem savu nostāju un paziņo par to Padomei.
  2. Ja Padome apstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, attiecīgo tiesību aktu pieņem tādā redakcijā, kāda atbilst Eiropas Parlamenta nostājai.
  3. Ja Padome neapstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, tā pieņem savu nostāju pirmajā lasījumā un paziņo par to Eiropas Parlamentam.
  4. Padome Eiropas Parlamentam pilnībā dara zināmus iemeslus, kas tai likuši pieņemt nostāju pirmajā lasījumā. Komisija pilnībā informē Eiropas Parlamentu par savu nostāju.

Otrais lasījums

  1. Ja trijos mēnešos pēc šādas paziņošanas Eiropas Parlaments:
    1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā vai nav pieņēmis lēmumu, tad uzskata, ka attiecīgais tiesību akts ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Padomes nostājai;
    2. ar savu locekļu balsu vairākumu noraida Padomes nostāju pirmajā lasījumā, tad uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts;
    3. ar savu locekļu balsu vairākumu ierosina grozījumus Padomes nostājai pirmajā lasījumā, tad šādi grozīto tekstu nosūta Padomei un Komisijai, kas sniedz atzinumu par šiem grozījumiem.
  2. Ja trijos mēnešos pēc grozījumu saņemšanas no Eiropas Parlamenta Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu:
    1. apstiprina visus šos grozījumus, tad attiecīgo tiesību aktu uzskata par pieņemtu;
    2. neapstiprina visus grozījumus, tad Padomes priekšsēdētājs, vienojoties ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, sešu nedēļu laikā sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi.
  3. Par grozījumiem, par kuriem Komisija sniegusi negatīvu atzinumu, Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

Pušu samierināšana

  1. Samierināšanas komiteju veido Padomes locekļi vai viņu pārstāvji, kā arī tikpat daudz Eiropas Parlamenta pārstāvju; tās uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu ar Padomes locekļu vai to pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu sešās nedēļās pēc tās sasaukšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju otrajā lasījumā.
  2. Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.
  3. Ja Samierināšanas komiteja neapstiprina kopīgu dokumentu sešās nedēļās pēc tās sasaukšanas, uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts.

Trešais lasījums

  1. Ja minētajā laikposmā Samierināšanas komiteja apstiprina kopīgu dokumentu, Eiropas Parlamentam, kas pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu, un Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc apstiprināšanas ir sešas nedēļas laika, lai pieņemtu attiecīgo tiesību aktu saskaņā ar kopīgo dokumentu. Ja tās nerīkojas šādi, piedāvāto tiesību aktu neuzskata par pieņemtu.
  2. Šajā pantā minēto triju mēnešu un sešu nedēļu termiņu pagarina pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma, bet ne vairāk kā, attiecīgi, par vienu mēnesi un divām nedēļām.

Īpaši noteikumi

  1. Ja Līgumos īpaši noteiktos gadījumos pēc dalībvalstu grupas iniciatīvas, Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai Tiesas lūguma leģislatīvo aktu iesniedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, 2. punktu, 6. punkta otro teikumu un 9. punktu nepiemēro.

Tādos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome paziņo Komisijai par akta projektu un savu nostāju pirmajā un otrajā lasījumā. Eiropas Parlaments vai Padome procedūras gaitā var lūgt Komisijas atzinumu, kuru Komisija var sniegt arī pēc pašas iniciatīvas. Tā arī var, ja uzskata par vajadzīgu, līdzdarboties Samierināšanas komitejā saskaņā ar 11. punktu.


EN C 326/174 Official Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012

 
Šis raksts PDFformātā  Jomas, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra (PDF) Parastās likumdošanas procedūras rokasgrāmata, Padome, 2010  

Dalies