Programma PEACE Ziemeļīrijai

ES programmas PEACE mērķis ir atbalstīt mieru un izlīgumu un sekmēt ekonomisko un sociālo izaugsmi Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežā.

Juridiskais pamats

Ceturtās PEACE programmas juridiskais pamats plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam bija 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013 un 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013. Piektās PEACE programmas juridiskais pamats plānošanas periodam no 2021. līdz 2027. gadam ir 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060 un 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1059.

Vispārīga informācija

Ziemeļīrijas miera process ir saņēmis finansiālu atbalstu no ES kopš 1989. gada gan no ES reģionālās politikas līdzekļiem, gan kā ES ieguldījumu Starptautiskajā Īrijas fondā (IFI).

Programma PEACE I (1995–1999) tika apstiprināta 1995. gada 28. jūlijā atbilstoši īpašas Komisijas darba grupas ieteikumiem. Eiropadome 1999. gada martā nolēma, ka īpašā programma būtu jāturpina līdz 2004. gadam, un nodēvēja to par PEACE II. Vēlāk programma tika pagarināta līdz 2006. gadam. PEACE III, kas aptvēra periodu no 2007. līdz 2013. gadam, tika izmantota, lai īstenotu dažas no iepriekšējo programmu prioritātēm, un šajā programmā visi projekti tika pabeigti līdz 2015. gada 31. decembrim. Programmas slēgšanas deklarācija tika iesniegta Komisijai 2017. gada 31. martā. 2016. gada 14. janvārī oficiāli tika sākta jauna programma (PEACE IV), kas paredzēta periodam no 2014. līdz 2020. gadam un kurā spēcīgs uzsvars tiek likts uz investīcijām, kas paredzētas bērniem un jauniešiem.

Mērķi un prioritātes

Programma PEACE ir tikusi īstenota kā pārrobežu sadarbības programma starp Īriju un Apvienoto Karalisti saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, un tai ir divi galvenie mērķi:

  • to kopienu, kas bija iesaistītas Ziemeļīrijas konfliktā, un Īrijas robežgrāfistu kohēzija un
  • ekonomiskā un sociālā stabilitāte.

Lai izveidotu miermīlīgu un stabilu sabiedrību, ar šo programmu tiek risinātas konkrētas problēmas, kas radušās konflikta gaitā. Šim nolūkam tajā bija noteiktas divas galvenās prioritātes (kopienu izlīgums un ieguldījums mierā) un četri galvenie mērķi periodam no 2014. līdz 2020. gadam:

  • kopīgi izglītības projekti;
  • palīdzība bērniem un jauniešiem;
  • kopīgas telpas un pakalpojumu veidošana;
  • pozitīvu attiecību veidošana vietējā līmenī.

Finansējums

Laikā no 1995. līdz 2013. gadam ir bijušas trīs programmas PEACE, kurām atvēlēti līdzekļi 1,3 miljardu EUR apmērā. Programmas PEACE I (1995–1999) un PEACE II (2000–2006) saņēma finansējumu no visiem struktūrfondiem, turpretim programma PEACE III (2007–2013) tika finansēta tikai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

PEACE IV kopējais finansējums periodam no 2014. līdz 2020. gadam ir 270 miljoni EUR. ERAF ieguldījums šai programmā ir apmēram 229 miljoni EUR (85 %), bet aptuveni 40 miljoni EUR (15 %) nāk no citiem finansējuma avotiem (ar ES nesaistīti finansējuma avoti, kas var ietvert valsts, reģionālu vai valdības piešķirtu finansējumu). 94 % no programmas PEACE IV līdzekļiem tiks izmantoti sociālās integrācijas atbalstam, cīņai pret nabadzību un darbaspēka mobilitātei. Pārējais finansējums tiks atvēlēts tehniskajai palīdzībai.

Atbilstība prasībām un pārvaldība

Teritorija, kas atbilst prasībām, lai to iekļautu programmā PEACE, aptver Ziemeļīriju un Īrijas pierobežas teritorijas (pierobežas teritorijās ietilpst Lautas, Monahanas, Kevanas, Lītrimas, Slaigo un Donegolas grāfistes).

Vispārējo programmas vadību un izpildi veica Īpašā ES programmu struktūrvienība, bet finansējumu pārvaldīja vietējās partnerības un nevalstiskās organizācijas.

Turklāt 2007. gadā Komisija izveidoja darba grupu Ziemeļīrijas jautājumā (NITF), kas darbojas reģionālās politikas komisāra vadībā un ciešā sadarbībā ar Ziemeļīrijas iestādēm. NITF mērķis ir uzlabot konkurētspēju un radīt ilgtspējīgu nodarbinātību, aptverot vairākas politikas jomas, piemēram, lauksaimniecību, konkurences politiku, izglītību un kultūru, kā arī enerģētiku. NITF darbību mērķis ir arī veicināt PEACE programmas projektu vispārējos panākumus.

Sasniegumi

PEACE ir sniegusi iespējas līdzdarboties un veidot dialogu, kā arī ļāvusi tuvināt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanai un uzņemties atbildību par kopienu attīstību (augšupēja pieeja). No programmas līdzekļiem ir finansēti ļoti dažādi projekti, tostarp projekti cietušo un izdzīvojušo personu atbalstam, jauniešiem, MVU, infrastruktūras un pilsētvides atjaunošanas projekti, kā arī projekti imigrantu un tādas vienotas sabiedrības atbalstam, kurai raksturīga etniskā daudzveidība.

Svarīgi, ka tagad šo programmu uzskata par piemēru miera veidošanas politikai, kam vajadzētu sekot citiem reģioniem Eiropā un ārpus tās.

PEACE programmas nākotne

2016. gada 23. jūnija referendumā vēlētāju vairākums (51,9 %) nobalsoja par AK izstāšanos no Eiropas Savienības. 2020. gada 1. februārī Apvienotā karaliste izstājās no ES.

Ziemeļīrija ir saņēmusi daudz ES finansējuma, un Apvienotās Karalistes izstāšanās radīja bažas par nākotni daudzām nozarēm Ziemeļīrijā, kā arī par miera procesu un pārrobežu sadarbību pēc 2020. gada (Ziemeļīrija ir vienīgais Apvienotās Karalistes reģions, kuram ir sauszemes robeža ar kādu citu dalībvalsti, praktiski tas nozīmē, ka tagad Īrijas salas iekšienē ir ES ārējā robeža).

Sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanās nosacījumiem ļoti liela uzmanība tika pievērsta PEACE IV un INTERREG VA programmām. Apņemšanās nodrošināt to turpināšanu līdz to beigām 2023. gadā tika iekļauta izstāšanās līgumā, ko noslēdza starp Apvienoto Karalisti un ES. Lai būtu iespējams turpināt teritoriālās sadarbības programmas PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste) un Apvienotās Karalistes–Īrijas (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija) programmas, 2019. gada 25. martā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/491.

Priekšlikumos par kohēzijas regulējumu pēc 2020. gada Komisija nāca klajā ar ideju turpināt PEACE (PEACE PLUS) programmu. Uz priekšlikumiem attiecās parastā likumdošanas procedūra, un pēc ilgām sarunām tiesību akti, kas reglamentē kohēzijas politiku 2021.–2027. gada plānošanas periodā, stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā: PEACE PLUS pārrobežu programmai jābalstās uz iepriekšējo programmu darbu un tas jāturpina, atbalstot mieru un samierināšanos, kā arī veicinot sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti un sadarbību attiecīgajos reģionos, jo īpaši ar darbībām, kas veicina kohēziju starp kopienām. Likumdevēji nolēma, ka PEACE PLUS ir jāpārvalda integrēti un Apvienotās Karalistes iemaksa ir jāintegrē programmā kā ārējie piešķirtie ieņēmumi. Tiks uzskatīts, ka īpašā ES programmu struktūra, kad tā būs vadošā iestāde, atrodas ES dalībvalstī.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments vienmēr ir atbalstījis ES finansiālo ieguldījumu PEACE un IFI programmās. 2010. gada 15. jūnija normatīvajā rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.–2010. gads)[1] Parlaments uzsvēra, ka IFI būtu jāpapildina struktūrfondu finansētās darbības un jo īpaši programmas PEACE III darbības Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas teritorijās. Parlaments oficiāli aicina Komisiju nodrošināt šādu koordināciju.

Parlaments kā viens no likumdevējiem attiecībā uz kohēzijas paketi (šajā sakarā jāpiemin Kopīgo noteikumu regula un Regula par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”) stingri atbalstīja PEACE programmas turpināšanu periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt 2014. gada 13. novembra rezolūcijā par Ziemeļīrijas miera procesu Parlaments uzsvēra programmas PEACE nozīmi progresa panākšanā, ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā un kopienu izlīguma panākšanā.

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās referenduma Eiropas Parlaments savā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības pauda bažas par Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām un uzsvēra nepieciešamību nosargāt starp Ziemeļīriju un Īriju panākto mieru.

2018. gada 11. septembra rezolūcijā par ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju Eiropas Parlaments norādīja uz Komisijas priekšlikumu turpināt PEACE un Interreg programmas, kā arī Apvienotās Karalistes nostāju par kohēzijas politikas nākotni (2018. gada aprīlis), kurā Apvienotā Karaliste pauž vēlmi apsvērt ar Ziemeļīrijas izpildvaru, Īrijas valdību un ES, kas varētu būt PEACE IV potenciālais pēctecis, kā arī apņemšanos uzņemties saistības attiecībā uz PEACE un Interreg pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Parlaments pauda nostāju, ka, “neskarot pašreizējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas, pēc 2020. gada būtu jāturpina ES atbalsts teritoriālajai sadarbībai, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu un starpkopienu projektiem, ņemot vērā sasniegumus, kas gūti īpašajās ES kohēzijas programmās Ziemeļīrijai, proti, programmā PEACE un programmās Interreg, kas ir īpaši svarīgas reģiona stabilitātei”.

Lai nodrošinātu programmas PEACE IV turpināšanos, Parlaments nekavējoties rīkojās likumdošanas procedūrā, ar kuru tika pieņemta Regula (ES) 2019/491[2].

Sarunās par tiesisko regulējumu Eiropas teritoriālajai sadarbībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā Parlaments stingri atbalstīja programmas PEACE turpināšanu.

 

[1]OV C 236 E, 12.8.2011., 173. lpp.
[2]OV L 85I, 27.3.2019., 1. lpp.

Marek Kołodziejski